52007PC0026

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 25.1.2007

COM(2007) 26 galīgā redakcija

Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko uzliek galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) ievedumiem pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 18. pantu

(iesniegusi Komisija)

PASKAIDROJUMA RAKSTS

PRIEKšLIKUMA KONTEKSTS |

Priekšlikuma pamatojums un mērķi Šis priekšlikums attiecas uz to, kā procedūrā par dažu Indijas izcelsmes polietilēntereftalātu ievedumiem piemērot Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004 („pamatregula”). |

Vispārējais konteksts Šis priekšlikums sagatavots, īstenojot pamatregulu, un ir rezultāts izmeklēšanai, kas veikta saskaņā ar materiālajiem un procesuālajiem noteikumiem, kas ir izklāstīti pamatregulā. |

Spēkā esošie noteikumi priekšlikuma darbības jomā Priekšlikuma darbības jomā nav spēkā esošu noteikumu. |

Atbilstība pārējiem Eiropas Savienības politikas virzieniem un mērķiem Neattiecas. |

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS |

Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |

Procedūrā iesaistītajām ieinteresētajām personām jau ir bijusi iespēja aizstāvēt savas intereses izmeklēšanā saskaņā ar pamatregulas noteikumiem. |

Speciālu zināšanu vākšana un izmantošana |

Neatkarīgu ekspertu atzinums nebija vajadzīgs. |

Ietekmes novērtējums Šis priekšlikums ir sagatavots, īstenojot pamatregulu. Pamatregulā nav paredzēts vispārējs ietekmes novērtējums, bet sniegts pilnīgs vērtējamo nosacījumu uzskaitījums. |

PRIEKšLIKUMA JURIDISKIE ASPEKTI |

Ierosināto pasākumu kopsavilkums Komisija, 2005. gada 1. decembrī publicējot paziņojumu („paziņojums par pārskatīšanas sākšanu”) Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī[1], sāka termiņa beigu pārskatīšanu attiecībā uz kompensācijas pasākumiem, kas piemērojami dažu tādu polietilēntereftalātu ievedumiem Kopienā, kuru izcelsme ir Indijā. Šo termiņa beigu pārskatīšanu sāka pēc tam, kad PlasticsEurope Polietilēntereftalāta (PET) komiteja („iesniedzējs”) 2005. gada 30. augustā iesniedza prasību to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 90 %, no Kopienas kopējās polietilēntereftalāta produkcijas. Pievienotajā Komisijas priekšlikumā Padomes regulai ir iekļauti galīgie secinājumi par subsidēšanu, kaitējumu, cēloņsakarībām un Kopienas interesēm. Dalībvalstis tika uzklausītas Antisubsidēšanas komitejas 16. janvāra sanāksmē. Ierosināto rīcību atbalstīja 26 dalībvalstis, bet pret to iebilda viena dalībvalsts. Tiek ierosināts Padomei pieņemt pievienoto priekšlikumu regulai, kas vēlākais 2007. gada 28. februārī jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |

Juridiskais pamats Padomes 1997. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidēto importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes 2004. gada 8. marta Regulu (EK) Nr. 461/2004. |

Subsidiaritātes princips Priekšlikums ir Kopienas ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro. |

Proporcionalitātes princips Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ. |

Rīcības veids ir aprakstīts iepriekšminētajā pamatregulā un neparedz valstu lēmumus. |

Nepiemēro prasību norādīt, kā līdz minimumam samazina un proporcionāli priekšlikuma mērķim sadala Kopienas, valstu valdību, reģionu un pašvaldību iestāžu, uzņēmēju un pilsoņu finansiālo un administratīvo slogu. |

Juridisko instrumentu izvēle |

Ierosinātais juridiskais instruments: regula. |

Citi instrumenti nebūtu piemēroti šāda iemesla dēļ. Iepriekšminētajā pamatregulā nav paredzētas alternatīvas. |

IETEKME UZ BUDžETU |

Priekšlikums neietekmē Kopienas budžetu. |

1. Priekšlikums

PADOMES REGULA

ar ko uzliek galīgu kompensācijas maksājumu Indijas izcelsmes polietilēntereftalāta (PET) ievedumiem pēc tam, kad veikta termiņa beigu pārskatīšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2026/97 18. pantu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 6. oktobra Regulu (EK) Nr. 2026/97 par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[2] („pamatregula”), un jo īpaši tās 18. pantu,

ņemot vērā Padomes 1995. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 384/96 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis[3], un jo īpaši tās 14. panta 1. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A. PROCEDŪRA

1. Spēkā esošie pasākumi

2. Padome 2000. gada 30. novembrī ar Regulu (EK) Nr. 2603/2000[4] noteica galīgus kompensācijas maksājumus par dažu Indijas, Malaizijas un Taizemes („attiecīgās valstis”) izcelsmes polietilēntereftalātu („PET”) ievedumiem („sākotnējā izmeklēšana”). Noteikto pasākumu pamatā bija kompensācijas maksājumu izmeklēšana, ko sāka saskaņā ar pamatregulas 10. pantu. Tajā pašā laikā Padome ar Regulu (EK) Nr. 2604/2000[5] piemēroja galīgos antidempinga maksājumus par tāda paša ražojuma ievedumiem, kura izcelsme ir tajās pašās valstīs. Piemēroto pasākumu pamatā bija antidempinga izmeklēšana, ko sāka saskaņā ar preambulā minētās Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 5. pantu.

3. Kā minēts 1. apsvērumā, grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 2604/2000 izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 496/2002, Nr. 823/2004, Nr. 83/2005 un Nr. 1646/2005[6]. Grozījumi bija rezultāts izmeklēšanas pasākumu piemērošanas pārskatīšanai, kas sākta saskaņā ar preambulā un 1. apsvērumā minētās Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. un 4. punktu, vai cenu saistībām, kas pieņemtas saskaņā ar minētas regulas 8. panta 1. punktu.

4. Turklāt Padome 2004. gada 19. augustā[7] piemēroja galīgos antidempinga maksājumus attiecībā uz Austrālijas un Ķīnas Tautas Republikas („ĶTR”) izcelsmes polietilēntereftalāta ievedumiem, kā arī izbeidza procedūru attiecībā uz Pakistānas izcelsmes polietilēntereftalāta ievedumiem.

5. Padome 2005. gada 11. oktobrī grozīja spēkā esošo kompensācijas pasākumu apjomu, ko piemēro Indijas izcelsmes PET ievedumiem[8]. Minētie grozījumi bija rezultāts paātrinātai pārskatīšanai, ko sāka saskaņā ar pamatregulas 20. pantu.

2. Pieprasījums veikt pārskatīšanu

6. Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par gaidāmo pasākumu termiņa beigām, Komisija 2005. gada 30. augustā saņēma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 18. punktu pārskatīt spēkā esošos pasākumus („termiņa beigu pārskatīšana”).

7. Prasību 2005. gada 30. augustā iesniedza PlasticsEurope Polietilēntereftalāta komiteja („iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo nozīmīgu daļu, šajā gadījumā – vairāk nekā 90 %, no Kopienas kopējās PET produkcijas.

8. Pieprasījumu veikt termiņa beigu pārskatīšanu pamatoja ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām, iespējams, turpināsies vai atsāksies subsidēšana un kaitējums Kopienas ražošanas nozarei.

9. Pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju konstatējusi, ka pierādījumi ir pietiekami, lai sāktu pārskatīšanu, Komisija 2005. gada 1. decembrī saskaņā ar pamatregulas 18. pantu attiecīgi sāka šīs pārskatīšanas[9].

10. Jāatzīmē, ka pirms termiņa beigu pārskatīšanas sākuma un atbilstīgi pamatregulas 22. panta 1. punktam un 10. panta 9. punktam Komisija paziņoja Indijas valdībai („IV”), ka tā ir saņēmusi atbilstīgi dokumentētu pieprasījumu veikt pārskatīšanu, un aicināja apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un, abpusēji vienojoties, nonāktu pie risinājuma. Tomēr Komisija no IV nesaņēma atbildi saistībā ar aicinājumu apspriesties.

3. Līdzīgas izmeklēšanas

11. Komisija 2005. gada 1. decembrī saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96[10] 11. panta 2. punktu sāka pārskatīšanu arī attiecībā uz spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, ko piemēro Indijas, Indonēzijas, Malaizijas, Korejas, Taizemes un Taivānas[11] izcelsmes PET ievedumiem. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 3. punktu vienlaikus sāka daļēju starpposma pārskatīšanu attiecībā uz Korejas un Taivānas izcelsmes tā paša ražojuma ievedumiem par dempinga cenām[12].

4. Pārskatīšanas izmeklēšanas periods

12. Pārskata izmeklēšanas periods ilga no 2004. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 30. septembrim (turpmāk tekstā – pārskatīšanas izmeklēšanas periods vai RIP ). Saistībā ar kaitējumu konstatēto tendenču pārbaudi veica laikposmā no 2002. gada 1. janvāra līdz pārskata izmeklēšanas perioda beigām („attiecīgais periods”).

5. Izmeklēšanā iesaistītās personas

13. Par pārskatīšanu pirms termiņa beigām Komisija oficiāli paziņoja ražotājiem eksportētājiem, eksportētājvalsts pārstāvjiem, importētājiem, Kopienas ražotājiem, lietotājiem un iesniedzējam. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstveidā paziņot savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu termiņā, kas noteikts paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

14. Ņemot vērā to, ka pieprasījumos veikt termiņa beigu pārskatīšanu ir uzskaitīts acīmredzami liels skaits Indijas ražotāju eksportētāju, kā arī Kopienas ražotāju un importētāju, uzskatīja par lietderīgu saskaņā ar pamatregulas 27. pantu pārbaudīt, vai ir jāizmanto paraugu atlase. Lai Komisija varētu lemt par to, vai atlase būtu vajadzīga, un ja tā, tad vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 27. pantu veikt paraugu atlasi, iepriekšminētajām personām lūdza saskaņā ar pamatregulas 27. pantu 15 dienu laikā pēc pārskatīšanu sākšanas par sevi paziņot, kā arī sniegt Komisijai informāciju, kas pieprasīta paziņojumā par pārskatīšanas sākšanu.

15. Pēc ražotāju eksportētāju iesniegtās informācijas pārbaudes, ņemot vērā nelielo skaitu Indijas ražotāju eksportētāju, kuri pauda vēlmi sadarboties, tika nolemts, ka paraugu atlase attiecībā uz Indijas ražotājiem eksportētājiem nav vajadzīga.

16. Pēc Kopienas ražotāju un importētāju iesniegtās informācijas izskatīšanas un, ņemot vērā nelielo atbilžu skaitu, uzskatīja, ka paraugu atlase nebūtu vajadzīga nevienā no šīm kategorijām.

17. Tāpēc visiem zināmajiem attiecīgās valsts ražotājiem eksportētājiem, importētājiem, piegādātājiem, Kopienas ražotājiem un lietotājiem nosūtīja anketas.

18. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza trīs Indijas ražotāji, divpadsmit Kopienas ražotāji, viens importētājs, viens piegādātājs un desmit pārstrādātāji/lietotāji.

19. Komisija ieguva un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu analīzei, un veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

1. Kopienas ražotāji

Voridian BV (Nīderlande)

M & G Polimeri Italia Spa (Itālija)

Equipolymers Srl (Itālija)

La Seda de Barcelona SA (Spānija)

Novapet SA (Spānija)

Selenis Industria de Polímeros SA (Portugāle)

Selenis Itália Spa (Itālija)

Kopienas piegādātāji

Interquisa SA (Spānija)

Nesaistīti importētāji Kopienā:

Global Service International SRL (Itālija)

Kopienas lietotāji

Coca Cola Enterprises Europe Ltd (Beļģija)

2. Indijas valdība

Tirdzniecības ministrija, New Dehli

Maharashtra valdība – Rūpniecības nozaru direktorāts, Mumbai

3. Indijas ražotāji eksportētāji

SENPET Ltd, Calcutta (bijušais uzņēmums Elque Polyesters Limited )

Futura Polyesters Limited, Chennai (bijušais uzņēmums Futura Polymer Limited )

Pearl Engineering Polymers Limited, New Delhi

B. ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGS RAŽOJUMS

1. Attiecīgais ražojums

20. Attiecīgais ražojums ir tas pats ražojums, kas sākotnējā izmeklēšanā, t.i., PET, kura viskozitāte atbilstīgi ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai vairāk un kura izcelsme ir attiecīgajā valstī. To pašlaik klasificē ar KN kodu 3907 60 20.

2. Līdzīgs ražojums

21. Tāpat kā sākotnējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka attiecīgajam ražojumam, PET, ko attiecīgajā valstī ražoja un pārdeva iekšzemes tirgū, un PET, ko ražoja un pārdeva Kopienas ražotāji, bija vienas un tās pašas fiziskās un ķīmiskās īpašības un pielietojums. Tāpēc secināja, ka visi PET veidi, kuru viskozitāte ir 78 mg/l vai vairāk, ir līdzīgi pamatregulas 1. panta 5. punkta nozīmē.

C. SUBSIDĒŠANAS TURPINĀŠANAS VAI ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

I Subsidēšanas turpināšanās – Ievads

22. Pamatojoties uz informāciju, kas iekļauta pieprasījumā veikt pārskatīšanu, kā arī atbildēs uz anketas jautājumiem, izmeklēja šādas shēmas, kuras, kā tika apgalvots, ietver subsīdiju piešķiršanu.

1. Sākotnēji izmeklētās subsīdiju shēmas

Valsts līmeņa shēmas

a) Piešķīruma shēma ievedmuitas maksājumiem ( DEPBS )

b) Ienākuma nodokļa atbrīvojuma shēma ( ITES )

c) Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma ( EPCGS )

d) Eksportam atbrīvotās rūpniecības zonas ( EPZ ) / Speciālās ekonomiskās Zonas ( SEZ ) / uz eksportu orientētas struktūras ( EOU )

2. Sākotnēji neizmeklētās subsīdiju shēmas

Valsts līmeņa shēmas

e) Iepriekšēju licenču shēma ( ALS )

f) Eksporta kredītu shēma (pirms nosūtīšanas un pēc nosūtīšanas) (ECS)

Reģionālās shēmas

g) Gudžaratas tirdzniecības nodokļa veicināšanas shēma ( GSTIS )

h) Gudžaratas shēma atbrīvojumam no nodokļa par elektroenerģiju ( GEDES )

i) Rietumbengālijas veicināšanas shēmas ( WBIS )

j) Maharaštras valdības veicināšanas pakete

23. Iepriekšnorādītās shēmas a) un c) līdz e) pamato ar 1992. gada Ārējās tirdzniecības (attīstības un regulēšanas) likumu („Ārējās tirdzniecības likums”), kas stājās spēkā 1992. gada 7. augustā (Nr. 22, 1992). Ar Ārējas tirdzniecības likumu pilnvaro Indijas valdību sniegt paziņojumus par eksporta un importa politiku. Minētos paziņojumus apkopo dokumentā „Eksporta un importa politika”, kura nosaukums kopš 2004. gada 1. septembra ir „Ārējās tirdzniecības politika”, un Tirdzniecības ministrija reizi piecos gados tos sagatavo un regulāri atjaunina. Šajā gadījumā viens Eksporta un importa politikas dokuments ir svarīgs attiecībā uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu; t.i., piecu gadu plāns attiecībā uz periodu no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam („ EXIM politika 2004 – 2009”). Turklāt Indijas valdība Procedūru rokasgrāmatā laikposmam no 2004. gada 1. septembra līdz 2009. gada 31. martam (I sējums) („ HOP I 2004 – 2009”) izklāsta arī procedūras, ar kurām nosaka EXIM politiku 2004 – 2009. Arī Procedūras rokasgrāmatu ( HOP ) regulāri atjaunina.

24. Iepriekš – 21) apsvēruma b) apakšpunktā – minēto atbrīvojumu no ienākumu nodokļa pamato ar 1961. gada Ienākumu nodokļa likumu, ko katru gadu groza ar Finanšu likumu.

25. Iepriekš – 21) apsvēruma f) apakšpunktā – minēto eksporta kredītu shēmu pamato ar 1949. gada Banku darbības regulējuma likuma 21. un 35.A iedaļu, kura dod tiesības Indijas Rezervju Bankai ( RBI ) dot norādījumus komercbankām eksporta kredītu jomā.

26. Iepriekš – 21) apsvēruma g) apakšpunktā – minēto Gudžaratas tirdzniecības nodokļa veicināšanas shēmu pārvalda Gudžaratas valdība, un šīs shēmas pamatā ir [Gudžaratas] rūpniecības veicināšanas politika. Iepriekš 21) apsvēruma h) apakšpunktā paredzēto Gudžaratas shēmu atbrīvojumam no nodokļa par elektroenerģiju pamato ar 1958. gada Likumu par Bombejas elektroenerģijas nodokli.

27. Iepriekš – 21) apsvēruma j) apakšpunktā – minēto shēmu pārvalda Maharaštras štats, un šīs shēmas pamatā ir Maharaštras štata rūpniecības nozaru pārvaldes Enerģētikas un nodarbinātības departamenta lēmumi.

28. Iepriekš – 21) apsvēruma i) apakšpunktā – minēto shēmu ir izveidojusi Rietumbengālijas valdība, pamatojoties uz Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija Paziņojumu Nr. 588-CI/H ( WBIS 1999), kas pēdējo reizi aizstāts ar 2004. gada 24. marta Paziņojumu Nr. 134- I/O/Incentive/17/03/I ( WBIS 2004).

29. Pēc tam, kad bija atklāti fakti par iespējamu subsidēšanu, Indijas valdība vairākkārt ir paudusi bažas par minēto shēmu kompensēšanas mehānismu un subsīdiju summu aprēķinu. Tā arī vairākkārt ir paudusi pamatojumu tam, ka šajā gadījumā subsidēšana, iespējams, nav turpinājusies. Tādēļ jāatzīmē, ka šajā iesniegumā nav iekļauti jauni pierādījumi, kas būtu pamats tam, lai grozītu šajā regulā izklāstītos secinājumus.

II Valsts līmeņa shēmas

1. Piešķīrumu shēma ievedmuitas maksājumiem ( DEPBS )

a) Juridiskais pamats

30. Sīkāks DEPBS apraksts sniegts dokumenta EXIM politika 2004 – 2009 4.3. iedaļā un HOP I 2004 – 2009 4.3. – 4.4. iedaļā.

31. Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav saņēmis atvieglojumus saskaņā ar DEPBS . Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

2. Ienākumu nodokļa shēmas

32. Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav saņēmis kompensējamus ieguvumus saskaņā ar ITES . Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

3. Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēma ( EPCGS )

a) Juridiskais pamats

33. Sīkāks EPCGS apraksts iekļauts dokumenta EXIM politika 2004 – 2009 5. iedaļā un HOP I 2004 – 2009 5. iedaļā.

b) Atbilstība kritērijiem

34. Ražotāji eksportētāji, tirgotāji eksportētāji, kas ir „saistīti” ar ražotājiem un pakalpojumu sniedzējiem, kuri sniedz atbalstu un pakalpojumu sniedzējiem, ir tiesīgi izmantot šo shēmu.

c) Īstenošana praksē

35. Saskaņā ar nosacījumu par eksporta saistībām uzņēmumam ir tiesības importēt ražošanas līdzekļus (jaunu un kopš 2003. gada aprīļa arī otrreizējas lietošanas ražošanas līdzekļus, kas nav vecāki par 10 gadiem) par pamazinātu vai nulles nodokļa likmi. Tādēļ Indijas valdība pēc iesnieguma saņemšanas un maksājuma veikšanas izsniedz EPCG licenci. Lai izpildītu eksporta saistības, importētie ražošanas līdzekļi jāizmanto, lai zināmā laikposmā saražotu konkrētu daudzumu eksporta preču.

36. EPCGS licences īpašnieks var iegūt ražošanas līdzekļus arī iekšējā tirgū. Šādā gadījumā ražošanas līdzekļu vietējais ražotājs var izmantot priekšrocību veikt tādu preču beznodokļu ievedumus, kuras vajadzīgas minēto ražošanas līdzekļu izgatavošanai. Otra iespēja ir tā, ka vietējais ražotājs var pieprasīt paredzamā eksporta priekšrocības attiecībā uz ražošanas līdzekļu piegādi EPCGS licences īpašniekam.

d) Secinājums par EPCG shēmu

37. Ar EPCGS nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Nodokļa likmju pazemināšana ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo ar šo koncesiju samazina tādu IV nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt, pazeminot nodokli, eksportētājam tiek piešķirta priekšrocība, jo nodokļi, kas tiek uzkrāti pēc importēšanas, uzlabo tā likviditāti.

38. Turklāt EPCGS pēc likuma ir atkarīga no eksporta rezultātiem, jo šādas atļaujas nevar saņemt, ja nav saistības eksportēt. Tādēļ to uzskata par īpašu un kompensējamu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu.

39. Tātad šo shēmu nevar uzskatīt par atļautu nodokļu atmaksāšanas sistēmu vai nodokļu atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Saskaņā ar pamatregulas I pielikuma i) punktu šādu atļautu sistēmu darbības jomu neattiecina uz ražošanas līdzekļiem, jo tos nepatērē eksportēto preču ražošanā.

e) Subsīdiju summas aprēķināšana

40. Neviens no ražotājiem eksportētājiem IP nebija iepircis ražošanas līdzekļus. Tomēr viens uzņēmums joprojām saņēma nodokļa atvieglojumus par ražošanas līdzekļiem, kuri par sākotnējā izmeklēšanā konstatēto summu bija iepirkti pirms IP. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu RIP iegūto subsīdijas summu aprēķināja, pamatojoties uz nesamaksāto muitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, sadalot subsīdiju par laikposmu, kas atbilst ražotāja eksportētāja ražošanas līdzekļu faktisko amortizācijas atskaitījumu periodam. Atbilstīgi ieviestajai praksei tādā veidā aprēķinātā summa, ko var attiecināt uz periodu, par kuru tiek veikta izmeklēšana, ir pielāgota, pieskaitot šajā periodā gūtos procentus, lai atspoguļotu laika gaitā gūtās priekšrocības pilno vērtību. Lai noteiktu subsīdijas summu (skaitītāju), no šīs summas saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atskaitīja nodevas, kas bija jāmaksā. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdiju summu kā atbilstīgu saucēju iedalīja visam eksporta apgrozījumam pārskata izmeklēšanas periodā, jo subsīdijas nosacījums ir eksporta saistību izpilde, un tā netika nepiešķirta, pamatojoties uz saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Saņemtā subsīdija uzņēmumam, kas joprojām guva priekšrocības no minētās shēmas, bija 0,38 %.

4. Eksporta kredītu shēma („ECS”)

a) Juridiskais pamats

41. Sīkāka informācija par šo shēmu ir sniegta Indijas Rezervju bankas ( RBI ) dokumentā Master Circular IECD Nr. 5/04.02.02/2002-03 (Eksporta kredīts ārvalstu valūtā) un Master Circular IECD Nr. 10/04.02.02/2003-03 (Eksporta kredīts rūpijās), kas ir adresēts visām Indijas komercbankām.

b) Atbilstība kritērijiem

42. Šajā shēmā ir tiesīgi piedalīties ražotāji eksportētāji un tirgotāji eksportētāji. Tika konstatēts, ka viens no uzņēmumiem, kas procedūrā sadarbojās, izmantoja ECS priekšrocības.

c) Īstenošana praksē

43. Saskaņā ar šo shēmu RBI nosaka obligātās maksimālās procentu likmes, ko gan Indijas rūpijās, gan ārvalstu valūtā piemēro eksporta kredītiem un komercbankas var aprēķināt eksportētājam, „lai kredīts par starptautiski konkurētspējīgām likmēm būtu pieejams eksportētājiem”. ECS ir divas apakšshēmas: eksporta kredītu shēma pirms preču nosūtīšanas („iepakošanas kredīts”), kas attiecas uz eksportētājam izsniegtajiem kredītiem preču iepirkšanas, apstrādes, ražošanas, iepakošanas un/vai transportēšanas finansēšanai pirms eksportēšanas, un eksporta kredītu shēma pēc preču nosūtīšanas, kas paredz apgrozāmā kapitāla aizdevumus, lai finansētu debitoru parādus eksporta darījumos. RBI ir noteikusi bankām eksporta finansēšanai izmantot arī zināmu neto kredītu apjoma daļu.

44. Pateicoties šiem RBI Master Circular dokumentiem, eksportētāji var saņemt eksporta kredītus ar izdevīgākām procentu likmēm, kas, salīdzinot ar parastiem komerckredītiem, ir zemākas („skaidras naudas kredīti”) un kuras nosaka tikai atbilstīgi tirgus apstākļiem.

d) Secinājums par ECS

45. Pirmkārt, ar ECS kredīta preferenciālajām procentu likmēm, kas noteiktas dokumentā RBI Master Circulars , var samazināt eksportētāja procentu izmaksas, salīdzinot ar kredīta izmaksām, kuras nosaka tikai tirgus apstākļi, un konkrētajā gadījumā šādam eksportētājam tiek piešķirtas priekšrocības pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē. Vienīgi minēto ražotāju eksportētāju gadījumā, kad konstatēja, ka šādas procentu likmes atšķiras, secināja, ka priekšrocība tika piešķirta. Atšķirības starp likmēm, par kādām piešķirti kredīti atbilstīgi RBI Master Circulars un „skaidras naudas” komerckredīta nosacījumiem, nav iespējams izskaidrot, izmantojot tikai komercbankas izturēšanos tirgū.

46. Otrkārt, lai gan preferenciālus kredītus saskaņā ar ECS piešķir komercbankas, šī priekšrocība ir valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta iv) daļas nozīmē. RBI ir valsts [kredīt]iestāde, un tāpēc uz to attiecina definīciju „valdība”, kā izklāstīts pamatregulas 1. panta 3. punktā. Šīs bankas vienīgais īpašnieks ir valsts, un tā īsteno valsts politikas mērķus, piemēram, monetāro politiku, un tās vadību ieceļ Indijas valdība. RBI sniedz norādījumus privātām struktūrām, jo komercbankām ir saistoši nosacījumi, inter alia , par maksimālajām procentu likmēm eksporta kredītiem, kas noteikti dokumentā RBI Master Circulars un RBI noteikumos par to, ka komercbankām zināma daļa bankas neto kredītu jāparedz eksporta finansēšanai. Saskaņā ar šo norādījumu komercbanku pienākums ir veikt darbības, kas minētas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļā, proti, šajā gadījumā izsniegt aizdevumus preferenciālas eksporta finansēšanas veidā. Kā noteikts pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļā, šādu aizdevumu veidā piešķirtu naudas līdzekļu tiešu pārskaitīšanu ar zināmiem nosacījumiem parasti uztic valdībai, un praksē tā būtībā atšķiras no valdības parastās prakses. Šo subsīdiju saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu uzskata par īpašu un kompensējamu, jo preferenciālas procentu likmes ir pieejamas tikai attiecībā uz eksporta darījumu finansēšanu, un tādēļ tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem.

e) Subsīdiju summas aprēķināšana

47. Subsīdijas summa tika aprēķināta, pamatojoties uz starpību starp procentiem, kuri samaksāti par eksporta kredītu, kas izmantots pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, un summu, kas būtu jāmaksā, ja tādas pašas procentu likmes piemērotu parastiem komerckredītiem, ko izmanto kāds konkrēts uzņēmums. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pārskatīšanas izmeklēšanas periodā subsīdijas summu (skaitītājs) pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam kā atbilstīgu saucēju, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un tā netika piešķirta atkarībā no saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Uzņēmums, kas izmantoja ECS priekšrocības, ir ieguvis 0,1 % subsīdiju.

5. Uz eksportu orientētas struktūras shēma ( EOUS )/Speciālās ekonomiskās zonas shēma ( SEZS )

48. Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, saskaņā ar SEZS nav saņēmis atvieglojumus. Tomēr diviem Indijas uzņēmumiem bija EOU statuss, un šie uzņēmumi RIP saņēma kompensējamas subsīdijas. Tāpēc turpmāk tekstā sniegto aprakstu un novērtējumu attiecina uz EOUS .

a) Juridiskais pamats

49. Sīkāka informācija par EOU shēmu ir iekļauta dokumenta EXIM politika 2004 – 2009 6. iedaļā un dokumentā HOP I 2004 – 2009 .

b) Atbilstība kritērijiem

50. Izņemot uzņēmumus, kas nodarbojas tikai ar tirdzniecību, visus uzņēmumus, kuri principā veic visu saražoto preču vai pakalpojumu eksportu, var iekļaut EOUS . Rūpniecības uzņēmumiem ir jānodrošina obligātie sliekšņi ieguldījumiem pamatlīdzekļos (10 miljonu Indijas rūpiju), lai tiem būtu tiesības uz EOUS .

c) Īstenošana praksē

51. Kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, EOU var būt izvietotas un dibinātas jebkur Indijā.

52. Iesniegumā par EOU statusu jāiekļauj sīka informācija par turpmākajos piecos gados paredzētajam darbībām, inter alia , par plānotajiem ražošanas apjomiem, prognozēto eksporta vērtību, importa noteikumiem un vietējām prasībām. Ja iestāde pieņem uzņēmuma iesniegumu par noteikumiem, kurus attiecina uz šo pieņemšanu, par to paziņo uzņēmumam. Nolīgums par to, ka uzņēmumu atzīst par EOU , ir spēkā piecus gadus. To var pagarināt uz attiecīgu nākamo periodu.

53. Kā tas izklāstīts dokumentā EXIM politika 2004 – 2009 , saistībā ar EOU obligāts pienākums ir gūt neto ieņēmumus no valūtas maiņas ( NFE ), t.i., (piecu gadu) atskaites periodā kopējai eksporta vērtībai jāpārsniedz importēto preču vērtība.

54. EOU struktūras ir tiesīgas uz šādām koncesijām:

i) atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem visa veida precēm (ieskaitot ražošanas līdzekļus, izejvielas un palīgmateriālus), kuras vajadzīgas izgatavošanai, ražošanai, apstrādei vai saistībā ar to;

ii) atbrīvojums no akcīzes nodokļa, ko piemēro precēm, kas iepirktas iekšzemes tirgū;

iii) par iekšzemes tirgū iepirktām precēm samaksāta tirdzniecības pamatnodokļa atmaksa;

iv) iespēja līdz pat 50 % no eksporta vērtības iekšzemes tirgū produkciju pārdot ar FOB nosacījumiem, gūstot pozitīvu peļņu no valūtas maiņas ( NFE ) pēc koncesiju maksājumu veikšanas, t.i., akcīzes nodokļa samaksas par gatavajiem ražojumiem;

v) nodokļa daļēja atmaksa par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū;

vi) atbrīvojums no ienākuma nodokļa, ko parasti maksā par peļņu, kas saskaņā ar Ienākuma nodokļa likuma 10.B iedaļu gūta no eksporta preču pārdošanas desmit gadus pēc uzņēmuma darbības sākšanas, bet ne ilgāk par 2010. gadu;

vii) iespēja, ka ārvalstu kapitāla daļa ir 100 % no uzņēmuma pamatkapitāla.

55. Struktūras, kas darbojas saskaņā ar minētajām shēmām, saskaņā ar Muitas likuma 65. iedaļu ir muitas ierēdņu uzraudzības lokā.

56. Šīm struktūrām ir juridiskas saistības vest atbilstīgu uzskaiti par visiem ievedumiem, visu importēto materiālu patēriņu un izlietojumu, kā arī par veiktajiem izvedumiem saskaņā ar dokumenta HOP 2000 – 2009 6.11.1. iedaļu. Šie dokumenti, izmantojot ceturkšņa pārskatus un iegadījos progresa ziņojumus, ir periodiski jāiesniedz kompetentajām iestādēm.

57. Tomēr, kā noteikts dokumenta HOP I 2004 – 2009 I 6.11.2. iedaļā, „[ EOU ] nekad nepieprasa, lai katrs importa sūtījums atbilstu tās eksporta līmenim, pārvedumiem uz citām struktūrām, pārdošanas apjomiem DTA vai krājumiem”.

58. Preces, kuras paredzēts pārdot iekšzemes tirgū, nosūta un uzskaita pēc pašsertifikācijas principa. EOU eksporta kravu nosūtīšanu uzrauga muitas/akcīzes amatpersona, kas EOU strādā pastāvīgi.

59. Šajā gadījumā viens no eksportētājiem, kas sadarbojās, izmantoja EOUS . Šie eksportētāji, kas sadarbojās, izmantoja minēto shēmu, lai veiktu izejmateriālu un ražošanas līdzekļu beznodokļa ievedumus, iekšzemes tirgū iepirktu preces, nemaksājot akcīzes nodokli, saņemtu tirdzniecības nodokļa atmaksu un lai iekšzemes tirgū pārdotu daļu no saražotajām precēm. Viens no eksporta uzņēmumiem arī izmantoja šo shēmu, lai saņemtu nodokļa daļēju atmaksu par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū. Tāpēc tas izmantoja visas priekšrocības, kas minētas 52. apsvēruma i) līdz v) punktā. Izmeklēšanā atklāja, ka attiecīgie eksportētāji neizmantoja priekšrocības, kas paredzētas EOUS noteikumos par ienākuma nodokļa atvieglojumiem.

d) Secinājumi par EOUS

60. EOU atbrīvojums no divu veidu ievedmuitas nodokļiem („muitas pamatnodoklis” un „īpašs muitas papildu nodoklis”) un tirdzniecības nodokļa atmaksa ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Valdība atsakās no ieņēmumiem, kas tai pienāktos, ja šīs shēmas nebūtu, turklāt ieguvumu pamatregulas 2. panta 2. punkta nozīmē saņem EOU , jo, nesamaksājot nodokļus, kas parasti būtu jāmaksā, un saņemot tirdzniecības nodokļa atmaksu, tā ir saglabājusi likviditāti.

61. Atbrīvojums no akcīzes nodokļa un ievedmuitas nodokļa ekvivalenta („muitas papildu nodoklis”) tomēr nenozīmē atteikšanos no ieņēmumiem, kuri pretējā gadījumā būtu iegūti. Ja akcīzes un muitas papildu nodoklis tiktu samaksāts, tos varētu izmantot kā kredītu turpmākajām nodokļu saistībām (tā saucamais „ CENVAT mehānisms”). Tāpēc šie nodokļi nav galīgi maksājumi. Izmantojot tikai CENVAT kredītu, galīgs maksājums attiecas tikai uz pievienoto vērtību, nevis izejmateriāliem.

62. Tādējādi tikai atbrīvojums no muitas pamatnodokļa, īpaša muitas papildu nodokļa, nodokļa daļēja atmaksa par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū, un tirdzniecības nodokļa atmaksa ir subsīdijas pamatregulas 2. panta nozīmē. Juridiski tās ir atkarīgas no eksporta rezultātiem un tāpēc jāuzskata par īpašām un kompensējamām saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Kā noteikts dokumenta EXIM politika 2002 – 2007 , 6.1. iedaļā, EOU eksporta mērķis ir conditio sine qua non stimulu iegūšanai.

63. Viens no eksportētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisija par atskaites punktu izmantoja sākotnējā izmeklēšanā izmantoto pamatojumu, novērtējot atbrīvojumu no nodokļa par izejmateriāliem, un ka jākompensē tikai pārmērīga [muitas nodokļa] atlaišana, jā tāda ir. Tomēr, atbildot uz to, jāatzīmē, ka sākotnējās izmeklēšanas laikā, novērtējot kompensējamo summu, jautājums bija par to, vai EOU ir bijusi atļauta atmaksāšanas sistēma un vai tā izveidota, neskarot jautājumu par to, vai tā ir shēma nodokļu atmaksāšanai atbilstīgi pamatregulas noteikumiem[13] . (Saskaņā ar šo pārskatīšanu minētā shēma, kopumā ņemot, līdz ar uzraudzības sistēmu tika rūpīgi izmeklēta).

64. Izmeklēšanā atklāja, ka šīs subsīdijas nevar uzskatīt par atļautām nodokļu atmaksāšanas sistēmām vai aizvietotājām atmaksāšanas sistēmām pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikumā (h) un i) apakšpunkts), II pielikumā (atmaksāšanas definīcija un noteikumi) un III pielikumā (aizvietotājas atmaksāšanas sistēmas definīcija un noteikumi). Situācijā, kad noteikumus par tirdzniecības nodokļa atmaksu un atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa izmanto ražošanas līdzekļu iepirkšanai, tie jau neatbilst noteikumiem attiecībā uz atļautām nodokļu atmaksāšanas sistēmām, jo šos ražošanas līdzekļus nepatērē ražošanas procesā, kā noteikts I pielikuma h) punktā (tirdzniecības nodokļa atmaksa) un i) punktā (ievedmuitas nodokļu atlaišana).

65. Turklāt netika konstatēts, ka Indijas valdībai būtu efektīva pārbaudes sistēma vai procedūra, lai apstiprinātu, vai un kādā apjomā eksportētās produkcijas ražošanā tika izmantoti iepirktie izejmateriāli un vai tika samaksāts nodoklis un/vai tirdzniecības nodoklis par tiem (pamatregulas II pielikuma II daļas 4. punkts un aizvietotāju atmaksāšanas shēmu gadījumā – pamatregulas III pielikuma II daļas 2. punkts). Ieviestās pārbaudes sistēmas mērķis ir uzraudzīt neto ieņēmumus no valūtas maiņas saistības, nevis ievedumu patēriņu attiecībā uz eksportēto preču ražošanu.

66. EOU ir tiesības iekšzemes tirgū pārdot nozīmīgu produkcijas apjomu – līdz pat 50 % no gada apgrozījuma. Tāpēc nav juridiskas saistības eksportēt visu saražotās produkcijas apjomu. Turklāt šie darījumi iekšzemes tirgū notiek, valsts amatpersonai neveicot uzraudzību un kontroli, un uz tiem attiecina tikai pašsertifikācijas procedūru. Tātad EOU uzņēmuma telpas muitas zonā vismaz daļēji nav pakļautas Indijas iestāžu fiziskai pārbaudei. Šie apstākļi palielina turpmāku pārbaudes pasākumu nozīmību, sevišķi kontroli pār saikni starp beznodokļu izejmateriāliem un saražoto eksporta produkciju, lai tos varētu kvalificēt kā nodokļu atmaksāšanas pārbaudes sistēmu.

67. Attiecībā uz turpmākajiem pārbaudes pasākumiem jāatgādina, ka EOU jau ir de iure un nekad netiek prasīts, lai katrs ievestā krava atbilstu attiecīgajai saražotajai produkcijai. Vienīgi, ja šādas kontroles ir ieviestas, Indijas iestādes varētu iegūt pietiekamu informāciju par izejmateriālu saņēmēju tā, lai būtu iespējams efektīvi pārbaudīt, ka nodoklis/tirdzniecības nodokļa atbrīvojumi nepārsniedz izejmateriālu vērtību eksporta preču ražošanai. Ikmēneša nodokļu deklarācijas par iekšzemes tirdzniecību, pamatojoties uz pašnovērtējumu, ko Indijas iestādes regulāri novērtē, ir nepietiekamas. Turklāt ikmēneša nodokļu deklarāciju mērķis ir uzraudzīt akcīzes nodokļus, nevis kontrolēt izejmateriālu saņēmēju. Uzņēmuma iekšējās sistēmas, kuras uztur, lai gan tā nav juridiska saistība, nebūtu pietiekamas, jo valdībai jāizstrādā un jāievieš nodokļu atmaksas pārbaudes sistēma, un to nevajadzētu atstāt katra atsevišķa uzņēmuma vadības ziņā. Tātad izmeklēšanā konstatēja, ka Indijas EXIM politikā skaidri nav noteikts tas, ka EOU jādokumentē saikne starp izejmateriāliem un gatavo produkciju, un Indijas valdība nav izveidojusi efektīvu kontroles mehānismu, lai noteiktu, kādi izejmateriāli un kādā apjomā ir patērēti eksporta preču ražošanai.

68. Indijas valdība arī neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantoto izejmateriālu apjomu, lai gan parasti tas būtu vajadzīgs, neesot efektīvai pārbaudes sistēmai (pamatregulas II pielikuma, II daļas 5. punkts un III pielikuma II daļas 3. punkts). Turklāt Indijas valdība nesniedza pierādījumus, kas norādītu uz to, ka nav veikta muitas nodokļa pārmērīga atlaišana.

69. Ņemot vēra iepriekšminēto, ir noraidāma uzņēmuma sūdzība par to, ka Komisija par atskaites punktu ir izmantojusi sākotnējā izmeklēšanā izmantoto pamatojumu, novērtējot atbrīvojumu no nodokļa par izejmateriāliem, un ka jākompensē tikai pārmērīga muitas nodokļa atlaišana, ja tāda ir.

e) Subsīdijas summas aprēķināšana

70. Tādējādi, pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neesot atļautai nodokļu atmaksāšanas sistēmai vai aizvietotājai atmaksāšanas sistēmai, kompensējamais ieguvums ir visu tādu ievedmuitas nodokļu (muitas pamatnodoklis un īpašs muitas papildu nodoklis) atlaišana, kuri parasti jāmaksā, veicot importu, kā arī nodokļa atmaksa par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū, un tirdzniecības nodokļa atmaksa.

i) Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un īpašs muitas papildu nodoklis), tirdzniecības nodokļa atmaksa par izejmateriāliem un nodokļa atmaksa par degvielu, kas iepirkta no naftas uzņēmumiem iekšzemes tirgū)

71. Eksportētajiem, kuri ir EOUS , piešķiramo subsīdiju summu aprēķināja, pamatojoties uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodā neuzliktajiem ievedmuitas nodokļiem (ievedmuitas pamatnodoklis un īpašs muitas papildu nodoklis) par importētajiem materiāliem visai EOU , kā arī uz atmaksāto tirdzniecības nodokli un nodokļu atmaksu par iekšzemes tirgū iepirkto degvielu. Nodevas, kas bija jāmaksā, lai saņemtu subsīdiju, saskaņā ar pamatregulas 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu atņēma no šīs summas, lai noteiktu subsīdijas apjomu (skaitītāju). Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu saucēju pieskaitīja eksporta attiecīgajam eksporta apgrozījumam, ko sasniedza pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, ražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādējādi abiem uzņēmumiem iegūtā subsīdijas norma bija attiecīgi 0,9 % un 5,8 %.

ii) Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem (muitas pamatnodoklis un īpašs muitas papildu nodoklis)

72. Ražošanas līdzekļus fiziski neiestrādā gatavajās precēs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 3. punktu labumu, ko gūst izmeklējamais uzņēmums, aprēķina, pamatojoties uz nesamaksāto ievedmuitas nodokli par importētajiem ražošanas līdzekļiem, kuru sadala par periodu, kas atbilst parastam šādu aktīvu nolietojuma periodam izmeklētajos uzņēmumos. Lai noteiktu šādu parastu nolietojuma periodu, kā atsauci izmantoja faktiskos nolietojuma periodus, t.i., 18 gadus, ko izmantoja divi attiecīgie eksportētāji, kas sadarbojās. Tādējādi aprēķināto summu var attiecināt uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, un tā ir koriģēta, pieskaitot procentus šajā periodā, lai atspoguļotu ieguvuma vērtību laika gaitā un tādā veidā noteiktu visas priekšrocības, ko šīs shēmas guvis saņēmējs. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. un 3. punktu šo subsīdijas summu kā piemērotu saucēju pieskaitīja attiecīgajam eksporta apgrozījumam, kas sasniegts pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. Tādā veidā iegūtās subsīdijas norma abiem uzņēmumiem bija attiecīgi 1,8 % un 0,4 %.

73. Tādējādi kopējā subsīdijas norma saskaņā ar EOUS attiecīgajam uzņēmumam bija attiecīgi 2,7 % un 6,2 %.

6. Iepriekšējas atļaujas shēma („ALS”)

a) Juridiskais pamats

74. Šī shēma detalizēti aprakstīta dokumenta EXIM politika 2004 – 2009 4.1. līdz 4.1.14. iedaļā un dokumenta HOP I 2004-2009 4.1 līdz 4.30. nodaļā

b) Atbilstība kritērijiem

75. ALS ir iekļautas sešas apakšshēmas, kuras ir sīki aprakstītas turpmāk tekstā. Minētās apakšshēmas, inter alia , atšķiras atbilstības kritēriju darbības jomā. Ražotājiem eksportētājiem un tirgotājiem eksportētājiem, kuri ir „saistīti” ar ražotājiem, kas tos atbalsta, ir tiesības uz ALS saistībā ar fizisko eksportu un ikgadējām prasībām. Ražotāji eksportētāji, kuri veic piegādes galīgajam eksportētājam, ir tiesīgi saņemt ALS attiecībā uz starpprodukta piegādēm. Galvenajiem darbuzņēmējiem, kuri veic piegādes tādām „nosacīta eksporta” kategorijām, kas minētas dokumenta EXIM politika 2004 – 2009 8.2. punktā minētajām, piemēram, piegādātājiem uz eksportu orientētā struktūrā („ EOU ”), ir tiesības attiecībā uz ALS nosacītu eksportu. Visbeidzot, starpnieki, kas veic piegādes ražotājiem eksportētājiem, ir tiesīgi saņemt „nosacīta eksporta” ieguvumus saskaņā ar iepriekšēja izlaides pasūtījuma ( ARO ) apakšshēmām un kompensācijas iekšzemes akreditīvu.

c) Īstenošana praksē

76. Iepriekšējas licences var izsniegt.

i) Fiziskajam eksportam. Šī ir galvenā apakšshēma. Tā dod iespēju bez nodokļiem importēt izejmateriālus īpašas, eksportam paredzētas gatavās produkcijas ražošanai. Eksportam jābūt „fiziskam” tādā nozīmē, ka eksporta prece jāizved no Indijas teritorijas. Importa atlaide un eksporta saistība, tostarp eksporta preces veids, ir norādītas minētajā atļaujā.

ii) Ikgadējās prasības. Šāda atļauja nav saistīta ar īpašu eksporta preci, bet ar plašāku produkcijas grupu (piemēram, ķīmiski produkti un saistīti produkti). Līdz robežvērtībai, kas noteikta pēc iepriekšējām eksporta izpildēm, atļaujas turētājs var bez nodokļiem importēt jebkādus izejmateriālus, kurus izmanto jebkuru šajā produkcijas grupā iekļautu preču ražošanā. Tas var izvēlēties eksportēt ikvienu gatavās produkcijas veidu, kas iekļauts šajā ražojumu grupā, izmantojot šādu no nodokļa atbrīvotu izejmateriālu.

iii) Starpproduktu piegādes. Šī apakšshēma attiecas uz gadījumiem, kad divi ražotāji plāno ražot vienu eksporta preci un dalīt ražošanas procesu. Ražotājs eksportētājs ražo starpproduktu. Tas var importēt beznodokļu izejmateriālus un šim nolūkam iegūt ALS starpprodukta piegādēm. Galīgais eksportētājs pabeidz ražošanu, un tā pienākums ir eksportēt gatavo produkciju. iv) Nosacīts eksports: Šī apakšshēma dot tiesības galvenajam darbuzņēmējam importēt beznodokļa izejmateriālus, kas vajadzīgi tādu preču ražošanai, kuras jāpārdod kā „nosacīta eksporta” preces dokumenta EXIM politika 2004 – 2009 8.2. punkta b) līdz g), i) un j) apakšpunktā minēto kategoriju pircējiem. Citiem vārdiem sakot, gatavā produkcija nebūs jāizved no valsts, bet atkarībā no pircēja statusa jāuzskata par „nosacīta eksporta” preci. Šajā shēmā ir arī piegādes EOU vai licences īpašniekam saskaņā ar Ražošanas līdzekļu eksporta veicināšanas shēmu.

v) ARO. ALS turētājam, kas plāno izejmateriālu piegādes no iekšzemes avotiem, nevis tos tieši importēt, ir iespēja izejmateriālus iegādāties, izmantojot ARO . Šādos gadījumos iepriekšējas atļaujas apstiprina kā ARO , un pēc tajā norādīto preču piegādes izdara atzīmi par dokumenta īpašnieka maiņu – tās nodošanu vietējam piegādātājam. ARO indosaments dod tiesības vietējam piegādātājam saņemt nosacīta eksporta priekšrocības, kā norādīts dokumenta EXIM politika 2002 - 2007 8. punkta 3. apakšpunktā (t.i., ALS starpprodukta piegādes/nosacīts eksports, kompensācija par nosacītu eksportu un termināla akcīzes nodokļa kompensācija). Ar ARO mehānismu piegādātājam kompensē nodokļus un maksājumus, nevis to pašu kompensējot galīgajam eksportētājam maksājuma atmaksāšanas/kompensācijas veidā. Nodokļu/maksājumu kompensācija ir pieejama par izejmateriāliem, kas gan iepirkti iekšzemes tirgū, gan importēti.

vi) Kompensācijas iekšzemes akreditīvs. Šī apakšshēma arī attiecas uz piegādēm, kuras ALS turētājam veiktas iekšzemes tirgū. ALS turētājs var bankā iesniegt pieprasījumu atvērt iekšzemes akreditīvu par labu vietējam piegādātājam. Banka anulēs atļauju tieša eksporta veikšanai tikai attiecībā uz to preču vērtību un apjomu, kas iepirktas iekšzemes tirgū, nevis ievestas. Vietējais piegādātājs būs tiesīgs saņemt nosacīta eksporta priekšrocības, kā norādīts dokumenta EXIM politika 2002 – 2007 8. punkta 3. apakšpunktā (t.i., ALS starpprodukta piegādes/nosacīts eksports, kompensācija par nosacītu eksportu un termināla akcīzes nodokļa kompensācija).

77. Tika konstatēts, ka pārskatīšanas izmeklēšanas periodā tikai viens eksportētājs, kas sadarbojās, saņēma koncesijas atbilstīgi trīs attiecīgo ražojumu saistītajām apakšshēmām, t.i., i) ALS – fiziskais eksports, v) ARO un iv) ALS – nosacīts eksports. Tādēļ jāizveido ii) ikgadējo prasību, iii) starpprodukta piegāžu un vi) kompensācijas iekšzemes akreditīvu shēmas kompensēšanas mehānisms.

78. Tādas pārbaudes vajadzībām, kuru veic Indijas iestādes, atļaujas īpašniekam ir juridiska saistība norādītajā formātā vest „patiesu un pareizu uzskaiti par importēto preču pienācīgu patēriņu un izmantošanu” (sk. dokumenta HOP I 2004 – 2009 4.30. nodaļu un 23. pielikumu), t.i., faktiskā patēriņa reģistru („23. pielikuma reģistrs”). No 2005. gada maija 23. pielikums ne tikai jāglabā uzņēmumā, bet tas arī jāparaksta bilancspējīgam grāmatvedim un jānosūta Indijas iestādēm. Saistību iesniegt 23. pielikumu attiecina uz licencēm, kuras izsniegtas pēc tam, kad 2005. gada maijā stājās spēkā jaunie noteikumi. Tāpēc nevarēja pārbaudīt šīs jaunās sistēmas praktisku ieviešanu, jo izmeklēšanas periodā nebija iesniegts neviens pārskats par šīm licencēm.

79. Attiecībā uz iepriekš uzskaitītajām i), iv) un v) apakšshēmām Indijas valdība nosaka gan importa atlaides, gan eksporta (arī nosacīta eksporta) saistības apjomu un vērtību, un to apstiprina licencē. Turklāt importēšanas un eksportēšanas laikā valsts amatpersonas attiecīgos darījumus apstiprina atļaujā. Saskaņā ar šo shēmu Indijas valdība, pamatojoties uz standarta ieguldīto resursu/saražotās produkcijas standartnormām ( SION ), nosaka atļauto ievedumu apjomu. SION ir noteiktas vairumam produkcijas, tajā skaitā attiecīgajam ražojumam, un tās publicē dokumentā PR II 2004 – 2009 .

80. Importētās izejvielas turpmāk nav pārvedamas, un tās tiek izmantotas, lai ražotu gatavo eksporta produkciju. Eksporta saistība jāizpilda paredzētajā termiņā pēc atļaujas saņemšanas (18 mēnešu laikā ar iespēju termiņu divreiz pagarināt uz sešiem mēnešiem).

81. Licences īpašniekam, kas plāno iepirkt izejmateriālus, izmantojot iekšzemes tirgu, nevis tos tieši importēt, ir iespēja šos izejmateriālus iegādāties, izmantojot iepriekšējas izlaides pasūtījumus ( ARO ). Šādos gadījumos iepriekšējās atļaujas apstiprina kā ARO un pēc tajās norādīto preču piegādes tiek izdarīta atzīme par īpašnieka maiņu – to nodošanu piegādātājam.

82. Pārskatīšanas izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka eksportētāji, kas sadarbojās, saskaņā ar dažādām apakšshēmām atbilstīgi SION importa atlaidei importēja beznodokļa izejmateriālus, pārsniedzot izejmateriālu apjomu, kāds bija vajadzīgs, lai saražotu attiecīgo daudzumu gatavās eksporta produkcijas. Tādējādi attiecīgā ražojuma SION bija neprecīzas.

d) Secinājums

83. Atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem ir subsīdija pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē, t.i., Indijas valdības finansiāls ieguldījums, ar ko piešķir priekšrocību eksportētājam, par kuru veikta izmeklēšana.

84. Turklāt ALS „fiziskais eksports” acīmredzot pēc likuma ir atkarīgs no eksporta rezultāta, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu to uzskata par īpašu un kompensējamu. Ja uzņēmumam nav eksporta saistību, tas nevar gūt labumus saskaņā ar šīm shēmām.

85. ALS „nosacīts eksports” de facto ir atkarīgs no eksporta rezultāta. To nelielā mērā izmantoja tikai viens uzņēmums, un tikai tad, kad tas veica piegādes EUS vai SEZ struktūrai, un abas kategorijas ir minētas dokumenta EXIM politika 2002 – 2007 8. punkta 2. apakšpunkta b) daļā. Šis uzņēmums paziņoja, ka tā klienti, iespējams, eksportēja attiecīgo ražojumu. EOU/SEZ mērķis ir veikt eksportu, kā noteikts dokumenta EXIM politika 2002 – 2007 6. punkta 1. apakšpunktā. Tādējādi vietējais piegādātājs, ALS veicot nosacītu eksportu, gūst labumu, jo Indijas valdība sagaida eksporta ieņēmumus, kurus rezultātā saņem eksportētājs, kas atrodas EOU/SEZ . Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu subsīdiju uzskata par pakārtotu eksportam, jo fakti liecina, ka subsīdijas piešķiršana, kas gan nav juridiski atkarīga no eksporta rezultāta, būtībā ir saistīta ar faktiskajiem vai gaidāmajiem eksporta ieņēmumiem.

86. Šajā gadījumā uzņēmums, kas sadarbojās, neizmantoja iepriekšēju atļauju, lai veiktu preču beznodokļu ievedumus. Tā vietā šis uzņēmums guva labumu, iepērkot izejmateriālus no vietējiem piegādātājiem un atļaujas pārveidojot par ARO . Piegādātājam, nevis galīgajam eksportētājam saskaņā ar šo shēmu ir tiesības uz atbrīvojumu no nodokļiem un maksājumiem nodokļu atmaksājuma vai kompensācijas veidā. Ir pieejams atbrīvojums no nodokļiem/maksājumiem par izejmateriāliem, kas gan iepirkti iekšzemes tirgū, gan importēti. Izmeklēšanā atklāja, ka cenas izejmateriāliem, kurus, izmantojot ARO shēmu, piegādāja nesaistīts vietējais piegādātājs, būtiski atšķīrās no tādu izejmateriālu cenām, kurus bez licences iepirka no vietējā ražotāja, neizmantojot atļauju. Izmantojot atbrīvojumu no nodokļiem un maksājumiem, ieguvumu panāca ar zemākām cenām, ko noteica piegādātājs uzņēmumam, kas izmantoja izejmateriālus un bija iesaistīts šajā procedūrā. Šis uzņēmums varēja skaidri atšķirt izejmateriāla iepirkuma cenas, ko izmantoja licencē, no cenas, ko, neizmantojot licenci, samaksāja par tādu pašu izejmateriālu. Uzņēmums noteica labumu, kurš tādā veidā iegūts kā cenu starpība starp piegādēm, kas veiktas pēc ARO , un piegādēm, kas veiktas, neizmantojot licenci.

87. Nevienu no trim šajā gadījumā izmantotajām apakšshēmām nevar uzskatīt par atļautu nodokļa atmaksājuma sistēmu vai nodokļu atmaksājuma aizvietotāju sistēmu pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas nozīmē. Tās neatbilst stingrajiem noteikumiem, kas izklāstīti pamatregulas I pielikuma i) daļā, II pielikumā (nodokļu atmaksājuma definīcija un noteikumi) un III pielikumā (nodokļu atmaksājuma aizvietojuma definīcija un noteikumi). Lai gan Indijas valdība minēja, ka šī sistēma no 2005. gada maija ir mainījusies, ir pilnīgi skaidrs, ka šīs pārmaiņas RIP nav ietekmējušas minētās shēmas, jo jaunā pārbaudes sistēma vēl joprojām nav ieviesta. Neatkarīgi no tā, ka pārbaudes sistēmās ir iespējamas pārmaiņas, ko īstenos Indijas valdība, izmeklēšanā atklāja, ka Indijas valdība RIP nav efektīvi piemērojusi minēto pārbaudes sistēmu. Tā nepiemēroja procedūras, lai noteiktu, vai eksportētās produkcijas ražošanā tika patērēti izejmateriāli un kāds bija to apjoms (pamatregulas II pielikuma II iedaļas 4. punkts un nodokļu atmaksāšanas aizvietojuma shēmu gadījumā – III pielikuma II iedaļas 2. punkts). Attiecīgā ražojuma SION nebija pietiekami precīzas, un izejmateriālu patēriņš tika novērtēts par augstu. Izmeklēšanā atklāja, ka SION ir grozītas, lai labāk atspoguļotu izejmateriālu patēriņu, taču RIP šīs jaunās SION nepiemēroja. Tādējādi apstiprinājās, ka SION nevar uzskatīt par faktiskā patēriņa pārbaudes sistēmu, jo Indijas valdībai, izmantojot šīs pārmērīgās standarta normas, nav iespējams pietiekami precīzi pārbaudīt, kādi izejmateriālu apjomi faktiski tika patērēti eksporta preču ražošanā. Turklāt IV neveica efektīvu kontroli, kuras pamatā ir pareizi vesta faktiskā patēriņa uzskaite („23. pielikuma reģistrs”, bijušais 18. pielikums). Turklāt IV neveica turpmāku pārbaudi, pamatojoties uz faktiski izmantotajiem izejmateriāliem, kaut gan parasti šāda pārbaude jāveic, ja nav efektīvi piemērotas pārbaudes sistēmas (pamatregulas II pielikuma II iedaļas 5. punkts un III pielikuma II iedaļas 3. punkts), un nepierādīja, ka muitas nodokļa pārmērīga atlaišana nebūtu veikta.

88. Tādēļ šīs trīs apakšsistēmas ir kompensējamas.

e) Subsīdijas summas aprēķināšana

89. Atļautu nodokļa atmaksāšanas sistēmu vai nodokļa atmaksāšanas aizvietotāju sistēmu trūkuma dēļ, kā pierādīja uzņēmums, subsīdijas summu noteica, pamatojoties uz tāda paša izejmateriāla cenu starpību, kuru iepirka, gan izmantojot, gan neizmantojot licenci.

90. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu šo subsīdijas summu pieskaitīja kopējam eksporta apgrozījumam (saucējs), kas radies, jo subsīdija ir atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem.

91. Viens uzņēmums izmantoja ieguvumu no šīs shēmas, un izmeklēšanas periodā saņēma subsīdijas 20,9 % apmērā.

III Reģionālās shēmas

1 "Gudžaratas tirdzniecības nodokļa veicināšanas shēma (GSTIS) un Gudžaratas shēma atbrīvojumam no nodokļa par elektroenerģiju (GEDES)"

92. Tika konstatēts, ka neviens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nav saņēmis kompensējamus atvieglojumus saskaņā ar Gudžaratas tirdzniecības nodokļa veicināšanas shēmu ( GSTIS) . Gudžaratas shēma atbrīvojumam no nodokļa par elektroenerģiju (GEDES) Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šo shēmu.

2 Rietumbengālijas veicināšanas shēmas (WBIS)

93. Sīks WBIS apraksts ir sniegts Rietumbengālijas valdības ( GOWB ) Tirdzniecības un rūpniecības departamenta 1999. gada 22. jūnija Paziņojumā Nr. 588 -CI/H ( WBIS 1999 ), ko pēdējo reizi aizvietoja ar 2004. gada 24. marta Paziņojumu Nr. 134- I/O/Incentive/17/03/I ( WBIS 2004 ). Ar šo shēmu piešķīra vairākas priekšrocības saņēmējam, piemēram, tirdzniecības nodokļa atlikto maksājumu, subsīdiju ražošanas līdzekļu uzstādīšanai un attīstības subsīdijas. Izmeklēšanā konstatēja, ka viens uzņēmums agrāk bija guvis labumu no šīm shēmām. Tomēr RIP šo ieguvumu ietekme bija neliela. Tādēļ uzskatīja, ka nav vajadzīgs šīs izmeklēšanas darbības jomā turpmāk analizēt šīs shēmas.

3. Maharashtras valdības („MV") veicināšanas pasākumu kopuma shēma („PSI”)

a) Juridiskais pamats

94. Lai veicinātu to, ka Maharashtras štatā rūpniecības nozaru darbību izvērš mazāk attīstītās teritorijās, Indijas valdība kopš 1964. gada piešķīra nodokļu atvieglojumus jaunajām struktūrām, kuras izveidoja jaunattīstības reģionos. Šo shēmu kopš ieviešanas vairākkārt grozīja, un „2001. gada shēma” darbojās no 2001. gada 1. aprīļa līdz 2006. gada 31. martam, un pēc tam tās darbības termiņu pagarināja līdz 2007. gada 31. martam. Maharashtras valdības PSI ir vairākas apakšshēmas, no kurām galvenās ir: i) dāvināšanas nodokļa ( octroi )/reģistrēšanas nodokļa kompensācija, ii) atbrīvojums no nodokļa par elektroenerģiju un iii) atbrīvojums no vietējā tirdzniecības nodokļa, ko piemēroja līdz 2004. gada 24. oktobrim. Izmeklēšanā atklāja, ka vienīgā apakšshēma, ko izmantoja viens no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, bija atbrīvojums no vietējā tirdzniecības nodokļa.

b) Atbilstība kritērijiem

95. Lai uzņēmumi būtu tiesīgi saņemt labumus, tiem obligāti jāveic ieguldījumi mazāk attīstītās teritorijās, izveidojot tajās jaunu rūpniecības uzņēmumu vai veicot liela apjoma kapitālieguldījumu tāda rūpniecības uzņēmuma paplašināšanā vai diversifikācijā, kurš patlaban darbojas. Šīs teritorijas klasificē dažādās kategorijās atbilstīgi ekonomiskās attīstības līmenim (piemēram, mazattīstītas teritorijas, mazāk attīstītās teritorijas un vismazāk attīstītās teritorijas). Galvenais kritērijs atvieglojumu summu noteikšanai ir vieta, kur atrodas vai tiks izveidots uzņēmums, un ieguldījumu apjoms.

c) Īstenošana praksē

96. Saskaņā ar shēmu, kas paredz atbrīvojumu no vietējā tirdzniecības nodokļa, ko piemēroja līdz 2004. gada oktobrim, no izveidotajām struktūrām nebija jāiekasē tirdzniecības nodoklis par veiktajiem pārdošanas darījumiem. Izveidotās struktūras atbrīvoja no vietējā tirdzniecības nodokļa samaksas par preču iegādi no piegādātāja, kurš ir tiesīgs piedalīties minētajā shēmā. Tā kā attiecībā uz pārdošanas darījumiem atbrīvojums izveidotajai pārdošanas struktūrai nepiešķir nekādu priekšrocību, tomēr atbrīvojums pirkšanas darījumos rada ieguvumu izveidotajai iepirkšanas struktūrai. Izmeklēšanā noskaidroja, ka attiecīgais uzņēmums līdz 2006. gada 24. oktobrim baudīja atbrīvojumu no tirdzniecības nodokļa.

d) Secinājums

97. Ar PSI nodrošina subsīdijas pamatregulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) daļas un 2. panta 2. punkta nozīmē. Šī apakšshēma ir Indijas valdības finansiāls ieguldījums, jo šī koncesija samazina IV nodokļu ieņēmumus, kas pretējā gadījumā būtu jāsamaksā. Turklāt ar šo atbrīvojumu/kompensāciju tiek piešķirta priekšrocība uzņēmumam, jo tā uzlabo uzņēmuma likviditāti.

98. Minētā shēma ir pieejama tikai tiem uzņēmumiem, kuri ir veikuši ieguldījumus konkrētās ģeogrāfiskās teritorijās, kuras ir Maharashtras štata jurisdikcijā. Tā nav pieejama uzņēmumiem, kas atrodas ārpus šīm teritorijām. Ieguvumu līmenis atšķiras atbilstīgi attiecīgajai teritorijai. Šī shēma atbilstīgi pamatregulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. panta 3. punktam ir īpaša, un tādēļ tā ir kompensējama.

e) Subsīdijas summas aprēķināšana

99. Subsīdijas summu aprēķina, pamatojoties uz maksājamā tirdzniecības nodokļa apmēru, kas parasti pārskatīšanas izmeklēšanas periodā jāmaksā, bet saskaņā ar šīm shēmām netiek nesamaksāts. Tā kā tirdzniecības nodokļa atbrīvojuma shēmu piemēroja līdz 2004. gada 24. oktobrim, vērā ņēma vienīgi pārdošanas apjomus, par kuriem no 2004. gada 1. oktobra līdz 2004. gada 24. oktobrim nebija samaksāts nodoklis, jo pārskatīšanas izmeklēšanas periods bija tikai par šo laikposmu. Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu, šī subsīdijas summa (skaitītājs) pārskatīšanas izmeklēšanas periodā bija piešķirta par uzņēmuma visu apgrozījumu (saucējs), jo subsīdija nebija atkarīga no eksporta rezultātiem un netika piešķirta atkarībā no izgatavotajiem, saražotajiem, eksportētajiem vai transportētajiem daudzumiem. RIP viens uzņēmums guva labumu no šīs apakšshēmas. Tomēr iegūtā subsīdijas summa bija mazāka nekā 0,1 %, t.i., neliela.

IV Kompensējamo subsīdiju summa

100. Saskaņā ar pamatregulas noteikumiem izmeklēšanā pārbaudītajiem ražotājiem eksportētājiem kompensējamo subsīdiju summa, izsakot ad valorem , svārstās no 2,7 % līdz 20,9 %.

101. Lai gan uz Kopienu veiktā eksporta daļas ziņā sadarbība bija ļoti liela, jāatzīmē, ka vairāki ražotāji eksportētāji, tostarp ražotājs eksportētājs, kuram sākotnējā izmeklēšanā bija vislielākā subsīdijas norma, procedūrā nesadarbojās. To Indijas uzņēmumu ražošanas jauda un apjoms, kuri nesadarbojās, ir nozīmīga, un, iespējams, ka šie ražotāji eksportētāji arī turpmāk izmantos priekšrocības, ko sniedz izmeklētās subsidēšanas shēmas vismaz tādā pašā mērā, kas konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

Kopienas patēriņš (tonnās) Indekss | 2 041 836 100 | 2 213 157 108 | 2 226 751 109 | 2 407 387 118 |

106. 2. Imports no Indijas

2.1 Apjoms, tirgus daļa un importa cenas

107. Laikposmā no 2002. gada līdz RIP kopējais imports no Indijas palielinājās par 13 %. Tā kā laikposmā no 2002. līdz 2003. gadam imports samazinājās par 17 %, 2004. gadā tas palielinājās par 100 procentpunktiem un RIP atkal samazinājās par apmēram 6800 tonnām, t.i., par apmēram 70 procentpunktiem. Importa cenas 2003. gadā paaugstinājās par 5 procentpunktiem un 2004. gadā un RIP vēl attiecīgi par 3 un 7 procentpunktiem. Šī cenu tendence tikai daļēji atspoguļo izejmateriālu izmaksu kraso palielināšanos. Indijas importa tirgus daļa visā attiecīgajā periodā saglabājās relatīvi neliela, t.i. 0,3 % – 2002. gadā, 0,2 % – 2003. gadā, 0,5 % – 2004. gadā un 0,3 % – RIP .

2. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Indija Apjoms (tonnās) Indekss Pārdošanas cena (EUR/tonna) Indekss Tirgus daļa | 6046 100 883 100 0,3% | 4999 83 930 105 0,2% | 11 079 183 955 108 0,5% | 6831 113 1018 115 0,3% |

3. Imports no pārējām valstīm

108. Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 25 procentpunktiem. Lielāko palielinājumu novēroja 2003. gadā, kad imports pieauga par 41 procentpunktu. Pēc tam, kad Ķīnas eksportam tika piemēroti antidempinga pasākumi, imports 2004. gadā samazinājās par 14 procentpunktiem un vēl par 2 procentpunktiem – RIP. Līdzīga tendence bija tirgus daļām – 2002. gadā tās palielinājās no 15,9 % līdz 20,6 % 2003. gadā, un samazinājās no 18,5 % – 2004. gadā līdz 16,9 % – RIP . Importa preču tirgus daļas palielinājums lielā patēriņa dēļ bija zemāks nekā importa pieaugums absolūta izteiksmē. Importa vidējās cenas laikposmā no 2002. gada līdz 2004. gadam bija nemainīgas un zemākas par ES preču cenām. Tikai RIP tās nedaudz pārsniedza Kopienas ražošanas nozares cenas.

3. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Apjoms (tonnās) Indekss Vidējā cena (EUR/t) Indekss Tirgus daļa Galvenie eksporta tirgi Koreja Pakistāna Ķīna ASV Taivāna | 324 749 100 869 100 15,9% 113 685 28 558 47 875 20 570 42 136 | 456 499 141 821 94 20,6% 129 188 83 208 131 343 16 105 36 986 | 411 020 127 907 104 18,5% 139 296 55 125 49 678 49 763 16 796 | 406 562 125 1061 122 16,9% 127 734 73 426 72 814 50 393 29 382 |

F. KOPIENAS RAŽOŠANAS NOZARES EKONOMISKAIS STĀVOKLIS

1. Iepriekšējas piezīmes

109. Pārskatīšanas sākumā bija paredzēta Kopienas ražotāju atlase, taču, uzskatot, ka to skaits nav pietiekams, tika nolemts pārskatīšanā iekļaut visus Kopienas ražotājus, un, pamatojoties uz informāciju, ko ievāca Kopienas visas ražošanas nozares līmenī, tika novērtēti kaitējuma faktori.

110. Saskaņā ar pamatregulas 8. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

2.1. Ražošana

111. Kopienas ražošanas nozares produkcija no 2002. gada līdz RIP palielinājās par 20 %, t. i., no aptuveni no 1 465 000 tonnām – 2002. gadā līdz 1 760 000 tonnām – RIP . Palielinājums bija 4,8 % – 2003. gadā un 4,6 % – 2004. gadā. Turpmāks palielinājums bija RIP , kad ražošanas strauji pieauga par 150 000 tonnām, t.i., par 10,8 %. Tam iemesls bija pārstrukturēšanas process, ko veica ražošanas nozare, lai labāk kontrolētu ražošanas izmaksas un tādējādi izmantotu priekšrocības, ko sniedz pieaugošais patēriņš Kopienas tirgū, kas, kā norādīts iepriekš, laikposmā no 2002. gada līdz RIP palielinājās par 19 % (no 2 miljoniem tonnu – 2002. gadā līdz 2,4 miljoniem tonnu – RIP .)

4. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Ražošanas apjoms (tonnās) Indekss | 1 464 522 100 | 1 534 480 105 | 1 602 086 109 | 1 760 828 120 |

2.2. Jaudas un to izmantošana

112. Ražošanas jauda laikposmā no 2002. gada līdz RIP palielinājās par 22 %, t.i., no 1 760 000 tonnām – 2002. gadā līdz 2 156 000 tonnām – IP . Šis palielinājums bija galvenokārt RIP , kad ražošanas jauda, salīdzinot ar 2004. gadu, palielinājās par 300 000 tonnām, t.i., 16,7 %. Šis nozīmīgais ražošanas jaudas pieaugums bija vienlaikus ar produkcijas apjoma palielināšanos (skatīt 114. apsvērumu). Ražošanas jaudas pieaugums bija ražošanas līnijās izdarīto papildu ieguldījumu rezultāts, lai izmantotu augošā tirgus priekšrocības. Izmantošanas jauda 2003. gadā palielinājās par 4 procentpunktiem un šādā līmenī saglabājās arī 2004. gadā, un RIP tā samazinājās par 5 procentpunktiem līdz 82 %. Tās samazināšanās laikposmā no 2004. gada līdz RIP notika tāpēc, ka minētajā periodā būtiski samazinājās ražošanas jauda. Tātad augstāks ražošanas apjoms RIP , ja salīdzina ar 2004. gadu, sakrita ar zemāku jaudas izmantošanas rādītāju.

5. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Ražošanas jauda (tonnās) Indekss | 1 760 332 100 | 1 762 378 100 | 1 848 315 105 | 2 156 294 122 |

Jaudas izmantošana Indekss | 83 % 100 | 87 % 105 | 87 % 104 | 82 % 98 |

2.3. Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

113. Apjoms, kuru Kopienas ražošanas nozare pārdeva Kopienas tirgū, laikposmā no 2002. gada līdz RIP palielinājās par 21 %. Pieaugumam 2 % apmērā, kas bija 2003. gadā, sekoja palielinājums gan 2004. gadā, gan RIP – attiecīgi par 8 un 11 procentpunktiem. Neatkarīgi no pārdošanas apjoma, kas palielinājās lielāka patēriņa dēļ, Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa 2003. gadā samazinājās par 4 procentpunktiem un 2004. gadā pakāpeniski palielinājās par 5 procentpunktiem un RIP – par vienu procentpunktu.

6. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Pārdošanas apjoms EK (tonnās) Indekss | 1 306 768 100 | 1 333 976 102 | 1 438 883 110 | 1 586 902 121 |

Tirgus daļa | 64 % | 60 % | 65 % | 66 % |

2.4. Pieaugums

114. Jāatzīmē, ka Kopienas ražošanas nozares tirgus daļa attiecīgajā periodā kopumā palielinājās par 2 %, kas liecina, ka tās pieaugums ir zemāks nekā vispārīga tirgus patēriņa pieaugums.

2.5. Nodarbinātība

115. Attiecīgajā periodā Kopienas ražošanas nozares nodarbinātības līmenis palielinājās par 18 %. Lielākais palielinājums bija 2003. gadā (11 procentpunkti) un 2004. gadā (vēl 6 procentpunkti). Lai gan šī pieaugošā tendence RIP turpinājās, palielinājums bija tikai 2 procentpunkti. Šis palielinājums visā periodā bija 18 % ir saistīts ar ražošanas līmeni, kas palielinājās par 20 %.

7. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Darbinieki Indekss | 1 010 100 | 1 124 111 | 1 170 116 | 1 190 118 |

2.6. Ražīgums

116. Kopienas ražošanas nozares ražīgums, to mērot kā jaudu tonnās uz vienu nodarbināto gadā, attiecīgajā periodā kopumā palielinājās. Pēc tam, kad tas 2003. gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, sākotnēji samazinājās par 6 % un 2004. gadā palika šādā līmenī, kad RIP, ražīgums būtiski palielinājās par vairāk nekā 8 % salīdzinot ar 2004. gadu, laikposmu, kad ražīgums būtiski pieauga.

8. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Ražīgums (t/strādājošais)Indekss | 1450 100 | 1365 94 | 1369 94 | 1480 102 |

2.7. Algas

117. Jāatzīmē, ka PET granulu ražošana ir kapitālietilpīga ražošanas nozare, tāpēc darbaspēka izmaksas ierobežoti ietekmē kopējās ražošanas izmaksas. Attiecīgajā periodā algas paaugstinājās par 12 % salīdzinājumā ar 20 % vispārējo ražošanas izmaksu pieaugumu. Vēl viens nozīmīgs rādītājs ir algu izmaksas vienas tonnas saražošanai. Attiecīgajā periodā šis izmaksas samazinājās par 6 %.

9. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Algas (miljoni auro) Indekss Algas (euro) vienas tonnas saražošanai Indekss | 62,3 100 44,4 100 | 63,0 101 42,9 96 | 66,3 106 43,6 98 | 69,5 112 41,9 94 |

2.8. Pārdošanas cenas un faktori, kas ietekmē Kopienas cenas

118. Vienas vienības pārdošanas cenas 2002. gadā palielinājās no 924 EUR/t līdz 1058 EUR/t – RIP . Kopumā šī tendence pieauga (visa perioda – par 15 %). Šis pieaugums lielā mērā ir rezultāts tam, ka naftas cenas paaugstināšanās dēļ palielinājās izejmateriālu cenas. Lai gan Kopienas ražošanas nozare bija palielinājusi cenas, nebija iespējams pārsniegt palielinājumu tai pakārtotajā rūpniecības nozarē un pārdošanas cenās pilnīgi atspoguļot izejmateriālu cenu paaugstināšanos. Tas principā bija tāpēc, ka izejmateriālu cenu palielinājums bija lielāks nekā PET cenu palielinājums. Lai saglabātu savu tirgus daļu, Kopienas ražošanas nozare varēja vienīgi mēreni paaugstināt cenas un tādējādi pieredzēja cenu iesaldēšanu.

10. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Vidējā svērtā cena (EUR/t)Indekss | 924 100 | 902 98 | 1006 109 | 1058 115 |

2.9. Galveno izejmateriālu ražošanas izmaksas

119. Ņemot vērā to, ka vienas tonnas PET saražošanai ir vajadzīgi 850 kg attīrītas tereftālskābes ( PTA ) un 350 kg monoetilēnglikola ( MEG ), izejmateriālu ( PTA un MEG ) izmaksas laikposmā no 2002. gada līdz RIP būtiski palielinājās – respektīvi par 67 % un 31 %, sasniedzot 770 EUR/t ( PTA ) un 721 EUR/t (MEG) ( RIP vidējais radītājs). Tomēr nelielu PTA cenu samazinājumu ievēroja 2005. gada trešajā ceturksnī, kad cenas kritās līdz 700 EUR/t, un bija vērojama būtībā stabila MEG cena, un jānorāda, ka izejmateriālus iepērk iepriekš, pamatojoties uz ilgtermiņa līgumiem. Tā rezultātā, neraugoties uz to, ka RIP nedaudz samazinājās PTA cenas, Kopienas ražošanas nozarē attiecīgajā periodā joprojām bija jūtamas sekas tam, ka izmaksas bija ievērojami palielinājušās. Turklāt pasaules naftas tirgū vērojamā stāvokļa dēļ PET ražošanai vajadzīgo izejmateriālu cenas ir jutīgas attiecībā uz neparedzētam izmaiņām, taču ir ļoti iespējams, ka saglabāsies augsts cenu līmenis. Visi šie faktori veicina par to, ka palielinās Kopienas PET ražotāju neaizsargātības līmenis. Tomēr jāatzīmē, ka galvenie izejmateriāli ir produkcija, ko tirgo pasaules līmenī, un tādēļ šis apstāklis tādā pašā mērā ietekmēs Indijas ražotājus eksportētājus.

11. tabula Vidējās izmaksas (EUR/t) | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

– PTA Indekss – MEG Indekss | 460 100 551 100 | 566 123 550 100 | 718 156 650 118 | 770 167 721 131 |

120. Salīdzinot Kopienas ražošanas nozarē vidējās izmaksas vienas vienības PET granulu saražošanai, konstatēja sekojošo.

12. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Vidējā svērtā cena (EUR/t)Indekss | 899 100 | 918 102 | 1013 113 | 1092 121 |

121. Attiecīgajā laikposmā, kā norādīts 11. un 12. tabulā, galveno izejmateriālu cenas nepārtraukti paaugstinājās ( PTA – 67 %, MEG – 31%), turpretī ražošanas vispārējās izmaksas palielinājās tikai par 21 %. Tomēr, kā parādīts 10. tabulā, cenas bija palielinājušas tikai par 15 % tā iemesla dēļ, ka Kopienas ražošanas nozare nespēja pārsniegt palielinājumu pakārtotajā nozarē, un izejmateriālu cenu pieaugums pilnīgi atspoguļojas pārdošanas cenās.

2.10. Krājumi

122. Krājumu palielinājums visā attiecīgajā periodā, t.i., laikposmā no 2002. gada līdz RIP , kritās par 10 %. Tomēr, kā konstatēts sākotnējā izmeklēšanā, krājumi attiecībā uz Kopienas ražošanas nozares saražoto PET nav jāuzskata par lietderīgu rādītāju, ņemot vērā to, ka PET tirgus visu gadu bija jutīgs. Salīdzinot ar ražošanu, krājumi reprezentē apmēram 5/6 %produkcijas.

13. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Krājumi (t) Indekss | 101 554 100 | 110 695 109 | 90 422 89 | 91 123 90 |

2.11. Rentabilitāte, ieņēmumi no ieguldījumiem un skaidras naudas plūsma

123. Pārdošanas rentabilitāte reprezentē gūto peļņu, attiecīgo ražojumu pārdodot Kopienā. Peļņu no kopējiem aktīviem un naudas plūsmu varēja izmērīt šaurākās ražojumu grupas līmenī, kurā bija ietverts arī līdzīgais ražojums saskaņā ar pamatregulas 8. panta 8. punktu. Turklāt ieņēmumus no ieguldījumiem aprēķināja, ņemot vērā peļņu no kopējiem aktīviem, jo peļņu no kopējiem aktīviem uzskata par atbilstošāku attiecīgās tendences analīzei.

14. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Peļņas norma pirms nodokļu atskaitījumiem, pārdodot Kopienā | 2,7 % | -1,8 % | -0,7 % | -3,2 % |

Peļņa no kopējiem aktīviem | 2,0 % | -1,4 % | -0,6 % | -2,4 % |

Skaidras naudas plūsma (% no kopējā pārdošanas apjoma) | 18,1 % | 5,5 % | 10,1 % | -2,6 % |

124. Papildus cenu iesaldēšanai, ko sāka 2002. gadā un kas sakrita ar to, ka ievērojami palielinājās imports par dempinga cenām no ĶTR, Taivānas, Malaizijas, Korejas un Austrālijas (līdz 2004. gadam) un subsidētais imports no Indijas, Kopienas finansiālais stāvoklis pasliktinājās, un 2003. gadā tā cieta zaudējumus. Pēc nelielas atgūšanās 2004. gadā, kas saistīta ar to, ka ĶTR un Austrālijai piemēroja antidempinga pasākumus, RIP zaudējumi palielinājās līdz 3,2 %. Tāpēc jāatzīmē, ka ir skaidra un lejupejoša tendence.

125. Tendences attiecībā uz peļņu no kopējiem aktīviem un naudas plūsmu attīstījās līdzīgi, t.i., tās liecināja par relatīvi labu situāciju 2002. gadā, krasu situācijas pasliktināšanos 2003. gadā un nelielu atgūšanos 2004. gadā, un turpmāku pasliktināšanos RIP .

2.12. Ieguldījumi un spēja piesaistīt kapitālu

15. tabula | 2002 | 2003 | 2004 | RIP |

Ieguldījumi (EUR tūkstoši) Indekss | 31 779 100 | 42 302 133 | 63 986 201 | 50 397 159 |

126. Ieguldījumi bija daļēji paredzēti, lai palielinātu jaudu un uzlabotu ražošanas procesu. Lielākā daļu izdevumu radās 2004. gadā un RIP , kas sakrita ar jaudas palielināšanu un, ņemot vērā palielināto patēriņu, mērķi saglabāt tirgus daļu. Tomēr Kopienas ražošanas nozares pašreizējo situāciju un Kopienas un pasaules PET tirgu attīstību iezīmēja tas, ka nav rentabilitātes un iniciatīvas veikt ļoti lielus ieguldījumus. Lai gan dažās situācijās Kopienas ražotāji varēja piesaistīt kapitālu (jo īpaši saistīto uzņēmumu veidā), PET rentabilitātes trūkums neveicināja ieguldīšanu un dažos gadījumos lēmums veikt ieguldījumus tika atlikts.

2.13. Faktiskās subsīdijas normas lielums

127. Attiecībā uz Indijas importa faktiskās subsīdijas normas lieluma ietekmi uz Kopienas ražošanas nozari, ņemot vērā šā ražojuma tirgus jutību, nevar uzskatīt, ka šī ietekme ir neliela. Jāatzīmē, ka šis rādītājs vairāk attiecas uz saistību ar analīzi, kurā aplūko kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Ja pasākumi zaudēs spēku, iespējams, ka subsidētais imports atkal tiks veikts tādos apmēros un par tādam cenām, ka tas ievērojami ietekmēs subsīdijas normas lielumu.

2.14 Atgūšanās no iepriekšējās subsidēšanas sekām

128. Lai gan iepriekš pārbaudītie rādītāji liecina par Kopienas ražošanas nozares dažu ekonomikas rādītāju nelielu uzlabošanos pēc galīgo kompensācijas pasākumu piemērošanas 2001. gadā, ar arī tiem pierāda, ka Kopienas ražošanas nozare joprojām ir nestabils un viegli ietekmējams.

3. Secinājums par Kopienas ražošanas nozares stāvokli

129. Patēriņa nepārtrauktais pieaugums, kas saistīts daļēji ar jaunām pielietojuma jomām ( inter alia, alus un vīna pudeļu ražošanu) un daļēji ar patēriņa pieaugumu kandidātvalstīs, Kopienas ražošanas nozarei uzliek pienākumu palielināt jaudu un ražošanu, lai nezaudētu tirgus daļu. Lai to veiktu, 2004. gadā un RIP notika nozīmīga pārstrukturēšana līdz ar dažādu ražošanas uzņēmumu īpašnieku biežu maiņu. Līdztekus plaši palielināja ražošanas līniju skaitu, lai ievērotu pieaugošo patēriņu un vienlaicīgi sasniegtu apjomradītus ietaupījumus. Tādējādi daži ekonomikas rādītāji, piemēram, patēriņš, ražošanas jauda, produkcija, pārdošana ES tirgū un nodarbinātība, patiešām, bija pozitīvi. Turklāt attiecīgajā periodā palielinājās arī pārdošanas cenas. Tomēr visi šie, attiecībā uz pārstrukturēšanu aprakstītie centieni, attiecīgajā periodā varētu arī neatsvērt izejmateriālu cenu pastāvīga un ievērojama palielinājuma ietekmi. Varētu būt tā, vēl lielākas izejmateriālu izmaksas pakārtotā nozare nespētu segt tādā mērā, kāds būtu vajadzīgs, lai saglabātu zināmu rentabilitātes līmeni. Šis apstāklis izraisīja nozīmīgu rentabilitātes pasliktināšanos, kas 2002. gadā samazinājās no +2,7 % līdz -3,2 % – RIP. Līdzīgas negatīvas tendences novēroja attiecībā uz ieņēmumiem no ieguldījumiem un uz skaidras naudas plūsmu.

130. Tas sakrita ar zemo cenu līmeni ievedumiem no attiecīgās valsts, kas nepārprotami veicināja Kopienas ražošanas nozares cenas piespiedu pazemināšanos. Tomēr, ņemot vērā subsidētā importa nelielos apjomus, saistībā ar šo termiņa beigu pārskatīšanu galvenā uzmanība ir pievērsta analīzei par iespējamu kaitējuma atkārtošanos. Tādējādi, lai gan ir pozitīvas tendences attiecībā uz produkciju, pārdošanas apjomu un pārdošanas cenu, Kopienas vispārējā finanšu situācija ir pasliktinājusies, un to atspoguļo rentabilitātes negatīvās tendences (no 2,7 % peļņas 2002. gadā uz 3,2 % zaudējumiem– RIP ).

131. Ja iepriekšminētās tendences salīdzina ar tendencēm, kuras aprakstītas regulās, ar ko piemēro pagaidu un galīgos kompensācijas pasākumus, atkal novērtējums ir divējāds. Attiecībā uz tirgus daļu Kopienas ražošanas nozare laikposmā no 2002. gada līdz RIP zaudēja vienu procentpunktu, turpretī piecus procentpunktus tā ieguva četros gados pirms galīgo kompensācijas pasākumu pieņemšanas. No vienas puses, RIP Kopienas ražošanas nozares rentabilitāte nav tik negatīva kā pirms galīgo kompensācijas pasākumu uzlikšanas. Tātad, lai gan kaitējuma rādītāji liecina par dažām acīmredzami pozitīvām tendencēm, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir neatbilstīgs līmenim, ko varētu sagaidīt, kad tā būs atguvusies no kaitējuma, kas tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā.

132. Tādēļ tiek secināts, ka Kopienas ražošanas nozares stāvoklis ir nedaudz uzlabojies, ja to salīdzina ar laikposmu pirms pasākumu piemērošanas, taču tas joprojām ir nestabils un viegli ietekmējams. Turklāt no attiecīgās valsts veiktā importa cenu spiediens nesniedz iespēju Kopienas ražošanas nozarei pārdošanas cenā pilnīgi atspoguļot izejmateriālu cenu.

G. KAITĒJUMA ATKĀRTOŠANĀS IESPĒJAMĪBA

Attiecība starp eksporta apjomu un cenām uz trešām valstīm un eksporta apjomu cenām uz Kopienu

133. Tika konstatēts, ka pārdodot Indijas preces valstīs, kas nav ES dalībvalstis, vidējā eksporta cena bija ievērojami zemāka par vidējo eksporta cenu uz Kopienu un arī zemāka par iekšzemes tirgus cenām. Indijas eksporta pārdevumi uz valstīm, kas nav ES dalībvalstis, tika veikti ievērojamos daudzumos, kas atbilst 95 % no kopējiem eksporta pārdevumiem. Tāpēc uzskatīja, ka tad, ja pasākumi zaudēs spēku, Indijas eksportētājiem būtu iniciatīva nosūtīt nozīmīgus eksporta preču daudzumus no trešās valsts uz Kopienas tirgu, kas ir vēl pievilcīgāks, par tāda līmeņa cenām, kuras, pat palielinātos, iespējams, joprojām būtu zemākas par pašreizējo uz Kopienu nosūtīto eksporta preču cenu līmeni.

Ražošanas jauda, neizmantotā jauda un krājumi

134. Kā norādīts turpmāk tekstā 140. apsvērumā, ražotājiem eksportētājiem Indijā bija iespējams palielināt eksporta apjomus uz Kopienas tirgu. Indijai bija nozīmīgs ražošanas jaudas pieaugums no 330 000 tonnām 2003. gadā līdz 600 000 tonnām 2005. gadā. Saskaņā ar tirgus prognozēm 2008. gadā sagaidāms palielinājums vēl par 220 000 tonnām. 2005. gadā pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū bija 220 000 tonnas un eksports – 290 000 tonnas (tostarp, 6831 tonna uz ES). Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, pašreizējā neizmantotā jauda varētu būt vidēji 90 000 tonnas, un tā jāuzskata par nozīmīgu, jo tā reprezentē apmēram 4 % no pašreizējā Kopienas patēriņa. Šo aprēķinu apstiprina to Indijas ražotāju rezultātu, kuri sadarbojās un kuriem bija nozīmīgas neizmantotās jaudas.

135. Attiecībā uz krājumu līmeni izmeklēšanā noskaidroja, ka to Indijas ražotāju krājumu līmenis, kuri sadarbojās, nebija nozīmīgs. Tomēr jāatzīmē, ka krājumu līmenis nav lietderīgs faktors, jo PET tirgus ir ciklisks.

136. Jāsecina, ka, lai gan imports uz ES bija neliels, ir risks, ka uz ES varētu tikt novirzīts nozīmīgs eksports.

Secinājumi

137. Tādēļ ražotājiem attiecīgajā valstī ir potenciāls palielināt un/vai pārorientēt eksporta apjomus uz Kopienas tirgu. Izmeklēšanā noskaidroja, ka ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, attiecīgo ražojumu pārdeva par zemāku cenu nekā Kopienas ražošanas nozare. Šīs zemās cenas, visticamāk, turpinās piemērot vai pat samazinās atbilstīgi zemajām cenām, ko piemēro citviet pasaulē, kā minēts 137. apsvērumā, arī lai atgūtu tādu tirgus daļu līmeni, kāds bija pirms pasākumu piemērošanas. Šādas cenu tendences kopā ar attiecīgās valsts eksportētāju spēju piegādāt ievērojamus attiecīgā ražojuma daudzumus Kopienas tirgū, pilnīgi iespējams, ietekmēs cenu nospiedošo tendenci pastiprināšanos tirgū un, sagaidāms, negatīvi ietekmēs Kopienas ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

138. Kā norādīts iepriekš, situācija Kopienas rūpniecības nozarē joprojām ir viegli ietekmējama un nestabila. Ja Kopienas rūpniecības nozari pakļaus palielinātiem attiecīgās valsts importa apjomiem par dempinga cenām, tad, visdrīzāk, samazināsies pārdošanas apjomi, tirgus daļas, pārdošanas cenas, un līdz ar to finansiālā situācija pasliktināsies līdz tādam līmenim, kāds tika konstatēts sākotnējā izmeklēšanā. Tādēļ, pamatojoties uz to, secināja, ka pasākumu izbeigšana, visticamāk, pasliktinātu Kopienas ražošanas nozares jau tā nestabilo stāvokli un izraisītu pat lielāka kaitējuma atkārtošanos.

139. Pamatojoties uz iepriekš minēto, secināja, ka importa cenas Kopienas tirgū, visticamāk, būtu zemākas, ja nebūtu antisubsidēšanas pasākumi, jo Indijas ražotāji, iespējams, mēģinātu palielināt savas tirgus daļas. Šāda izturēšanās kopā ar Indijas ražotāju eksportētāju spēju Kopienas tirgū pārdot nozīmīgus PET daudzumus, visticamāk, izraisītu cenu spiediena pastiprināšanos, kas negatīvi ietekmētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli.

H. KOPIENAS INTERESES

1. Ievads

140. Saskaņā ar pamatregulas 31. pantu pārbaudīja, vai spēkā esošo antisubsidēšanas pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Kopienas interesēm kopumā. Nosakot Kopienas intereses, pamatojās uz visu dažādo iesaistīto personu interešu novērtējumu. Pašreizējā izmeklēšanā analizē situāciju, kurā jau ir notikuši antisubsidēšanas pasākumi, un tā sniedz iespēju novērtēt jebkuru tādu pārmērīgi negatīvu ietekmi uz iesaistītajām personām, kura radusies pašreizējo antisubsidēšanas pasākumu dēļ.

141. Uz šā pamata, un neņemot vērā secinājumus par to, ka, iespējams, turpināsies vai atkārtosies subsidēšana, kas rada kaitējumu, pārbaudīja, vai ir nopietni iemesli, kuru dēļ varētu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā Kopienas interesēs nav minētos saglabāt spēkā minētos pasākumus.

2. Kopienas ražošanas nozares intereses

142. Ka izklāstīts iepriekš, ir acīmredzami iespējams, ka pasākumu atcelšanas gadījumā atkārtosies subsidēšana, kas rada kaitējumu. Visi Kopienas ražotāji, bet jo īpaši divi, pilnīgi sadarbojās un pauda atbalstu pašreizējiem pasākumiem.

143. Antisubsidēšanas pasākumu turpināšana attiecībā uz Indijas importu veicinātu to, ka Kopienas ražošanas nozarei būtu iespēja sasniegt sapratīgu rentabilitātes līmeni, jo, šķiet, ka vidējā laikposmā tā varētu palielināt pārdošanas apjomu un tādējādi gūt labumu no apjomradītiem ietaupījumiem, un vienlaikus tā varētu mēreni paaugstināt pārdošanas cenu, tādējādi sasniedzot apmierinošu peļņas līmeni. Pat tad, ja Indijas izcelsmes subsidētais imports būtu neliels un tāpēc nevarētu izraisīt nopietnu kaitējumu, tas, visticamāk, negatīvi ietekmētu Kopienas ražošanas nozares stāvokli, ja antisubsidēšanas pasākumus atceltu. Tādējādi šie pasākumi ir būtiski, lai garantētu Kopienas ražošanas nozares PET dzīvotspēju granulu ražošanas jomā, kas vairākus gadus ir saskārusies ar Indijas subsidētā importa konkurenci.

3. Importētāju intereses

144. Sadarbība ar importētajiem/ tirgotājiem bija minimāla, un no tiem importētājiem, kuri sadarbojās, neviens neiepirka no Indijas. Tomēr importētājus/ tirgotājus, kas sadarbojās, varēja uzskatīt par reprezentatīviem, jo pārdošanas apjoms bija apmēram 5 % ES patēriņa. Šie importētāji/tirgotāji tirgū labprāt darbotos ar nulles nodokļiem arī tad, ja nepārtraukti baudītu labus finanšu rezultātus.

145. Izmeklēšanā konstatēja, ka vēl joprojām ir pieejami alternatīvi piegādes avoti gan ar antisubsidēšanas pasākumiem, gan bez tiem, piemēram, Meksika, Brazīlija, ASV, Turcija, Pakistāna, Irāna, Saūdi Arābija. Tādejādi importētāji/tirgotāji varētu paļauties (vai pārorientēties) uz ievērojamiem un alternatīviem piegāžu avotiem.

146. Ņemot vērā to, ka spēkā esošie pasākumi ievērojami neietekmēja importētājus, tika secināts, ka pašreizējo kompensācijas pasākumu, kuri vērsti pret Indijas izcelsmes ievedumiem, saglabāšana spēkā būtiski un negatīvi ietekmētu situāciju, kādā arvien ir Kopienas importētāji.

4. Lietotāju/ p ārstrādes uzņēmumu intereses

147. Komisija izsūtīja aptaujas anketas 47 zināmiem pārstrādes uzņēmumiem/lietotājiem. Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza tikai desmit pārstrādes uzņēmumi/lietotāji. Atbilstīgi informācijai par piegādātajiem pirkumiem, kas sniegta pārstrādes uzņēmumu/lietotāju atbildēs uz anketas jautājumiem, pārstrādes uzņēmumi/lietotāji, kas IP sadarbojās, reprezentēja aptuveni 20 % no Kopienas kopējā PET patēriņa. Pārskata IP tie 95 % PET iepirka no Kopienas ražotājiem un atlikušo daļu – no tādu citu valstu izcelsmes ievedumiem, uz kurām neattiecina šo pārskatīšanu. Pret maksājumu piemērošanu tika paustas vairākas iebildes.

148. Pieci pārstrādes uzņēmumi (kas pārstrādā PET granulas sagatavēs un sakārto pudeļu kategorijās, un reprezentē 10 % no patēriņa) sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. PET granulu izmaksas ir 55 % no gatavās produkcijas izmaksām (galvenokārt sagataves). Konstatēja, ka minētie uzņēmumi importē nelielus daudzumus no Indijas un citām trešām valstīm. Tomēr tie iebilst pret maksājumu piemērošanu arī turpmāk, apgalvojot, ka šie pasākumi varētu mākslīgi radīt cenu palielinājumu Eiropā.

149. Pieci lietotāji, kuri izmanto aptuveni 10 % no patēriņa, sniedza drīzāk gan nepilnīgus datus. Lielāko lietotāju atteikšanās sadarboties, iespējams, ir tāpēc, ka pēdējā izmeklēšana attiecībā uz PET ievedumiem no ĶTR, Austrālijas un Pakistānas veica tikai pirms diviem gadiem. PET izmaksas ir aptuveni 6/7 % no kopējām izmaksām un tāpēc ir diezgan ierobežotas. Lai gan lietotāji tāpat kā pārstrādes uzņēmumi nav deklarējuši ievedumus no Indijas, tie iebilst pret maksājumu noteikšanu, apgalvojot, ka minētie pasākumi varētu mākslīgi radīt cenu palielinājumu Eiropā.

150. Uzskatot, ka pakārtotajā ražošanas nozarē ir diezgan labs finansiālais stāvoklis un turpretī Kopienas ražošanas nozarē tā nav, neviens pārstrādes uzņēmums/lietotājs neiebilda pret to, ka pašreizējo maksājumu saglabāšana varētu izraisīt darba vietu samazināšanu vai ražotņu pārvietošanu uz ārvalstīm.

151. Turklāt attiecībā uz produkciju Kopienas ražošanas nozare pielāgoja savus apjomus, lai panāktu atbilstību pieaugošajam patēriņam, un, visticamāk, Kopienas ražošanas nozares neizmantotā jauda varētu pilnībā atbilst ievedumu apjomam.

152. Ņemot vēra, ka joprojām ir alternatīvi piegādes avoti ar antidempinga pasākumiem vai bez tiem, piemēram, Meksika, Turcija, ASV, Brazīlija, Pakistāna, Irāna, Saūda Arābija, Kopienas patērētāji turklāt varētu paļauties (vai pārorientēties) uz dažādiem attiecīgā ražojuma piegādātājiem.

153. Attiecībā uz lietotāju nozares darbības rezultātiem izmeklēšanā konstatēja, ka attiecīgajā periodā lietotāji, kas sadarbojās, palielināja apgrozījumu, saglabāja stabilu nodarbinātību, kā arī uzlaboja kopējo rentabilitāti. Tāpēc tika konstatēts, ka antisubsidēšanas pasākumi nav tos negatīvi ietekmējuši.

154. Pamatojoties uz iepriekšminēto, jāsecina, ka pašreizējo antisubsidēšanas pasākumu saglabāšana spēkā attiecībā uz Indijas izcelsmes ievedumiem nerada būtisku un negatīvu ietekmi uz lietotāju situāciju Kopienā.

5. Piegādātāju intereses

155. Izejmateriālu (monoetilēnglikols ( MEG ) un attīrīta tereftalskābe ( PTA ), DTM un IPA , kas visi ir naftas ķīmijas produktu atvasinājumi) piegādātāji skaidri pauda atbalstu minētajiem pasākumiem un nodrošināja labu sadarbību. Tie gūtu labumu no tā, ka Kopienas ražošanas nozare, iespējams, spētu atgūties un sniegtu tiem iespēju uzlabot darbības rezultātus.

6. Secinājums par Kopienas interesēm

156. Ņemot vērā visus iepriekšminētos apstākļus, tiek secināts, ka nav pamatotu iemeslu, kuru dēļ nevajadzētu saglabāt spēkā esošos antisubsidēšanas pasākumus.

I. KOMPENSĀCIJAS PASĀKUMI

157. Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, pamatojoties uz kuriem paredzēts ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Kad tas bija paziņots, minētajām personām paredzēja arī laikposmu, kurā tās varētu paust savu viedokli. Indijas valdība sniedza komentārus par kaitējuma aspektiem, apgalvojot, ka nav pierādīts fakts, ka Kopienas ražošanas nozarei ir nodarīts kaitējums un ka importa spiediens no Indijas nav iemesls tam, ka Eiropas ražotāji pārdošanas cenās pilnīgi neatspoguļoja izejmateriālu cenu palielinājumu. Jāatgādina tas, kas norādīts Kopienas ražošanas nozares stāvokļa analīzē, proti, tās finansiālais stāvoklis pasliktinājās un, kā paskaidrots 127. apsvērumā, zemais importa cenu līmenis no attiecīgās valsts veicināja Kopienas ražošanas nozares cenu piespiedu lejupslīdi. Tomēr, ņemot vērā subsidētā importa nelielos apjomus, saistībā ar šo termiņa beigu pārskatīšanu jāpārbauda kaitējuma atkārtošanās iespējamība. Attiecībā uz to secināja, ka atbilstīgi skaidrojumam 127. apsvērumā, nēesot spēkā pasākumiem, no Indijas palielinoties importam par zemām cenām, Kopienas ražošanas nozares stāvoklis tiktu negatīvi. Turklāt Indijas eksportētājs apgalvoja, ka maz ticams tas, ka, nēesot pasākumiem, Indija atsāks pārdošanu uz Kopienu. Šis eksportētājs apgalvoja, ka jaunizveidoti tirgi ir pievilcīgāki nekā Kopienas tirgus un ka pieprasījums Indijas tirgū strauji palielinās, un tādēļ neizmantotas jaudas nav pieejamas. Tomēr jāuzskata, ka, neņemot vērā pieprasījuma pieaugumu Indijas tirgū, izmeklēšanā uzņēmuma līmenī konstatēja neizmantotas jaudas, ko arī apstiprināja tirgus informācija. Tāpēc tiek secināts, ka neviens no saņemtajiem komentāriem par informācijas nodošanu atklātībā nebija tāds, lai grozītu šajā regulā iekļautos secinājumus.

158. No iepriekšminētā izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punkta noteikumiem jāsaglabā spēkā antisubsidēšanas pasākumi, ko piemēro Indijas izcelsmes PET ievedumiem. Jāatgādina, ka šos pasākumus veido īpaši maksājumi.

159. Atsevišķu uzņēmumu kompensējamo nodokļu likmes, kas noteiktas šajā regulā, atspoguļo apstākļus, kas tika konstatēta pārskatīšanā attiecībā uz eksportētājiem, kas sadarbojās. Tādejādi tie ir piemērojami vienīgi attiecīgā ražojuma ievedumiem, ko ražojuši šie uzņēmumi un tātad – minētās juridiskās personas. Ievestie ražojumi, ko ražojis jebkurš cits uzņēmums, kura nosaukums un adrese nav norādīta šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp uzņēmumi, kas saistīti ar norādītajiem uzņēmumiem, nevar gūt labumu no šīm likmēm, un uz tiem attiecina maksājumu likmi, ko piemēro „visiem pārējiem uzņēmumiem”.

160. Jebkurš pieprasījums piemērot šīs individuālās kompensācijas maksājumu likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai jaunas ražotnes vai pārdošanas struktūras izveides) nekavējoties jāadresē Komisijai[14], pievienojot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par jebkurām izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistīta ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksporta pārdošanu un saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai izmaiņām ražošanas un pārdošanas struktūrās. Ja vajadzīgs, un pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju regula tiks attiecīgi grozīta, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kuras gūst labumu no individuālās maksājumu likmes.

161. Lai nodrošinātu pareizu antidempinga maksājuma piemērošanu, atlikušo maksājuma likmi nepiemēro ne tikai eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī tiem uzņēmumiem, kuri RIP neveica eksportu. Tomēr pēdējos no minētajiem uzņēmumiem aicina iesniegt pārskatīšanas pieprasījumu saskaņā ar šo pantu, lai, izpildot pamatregulas 20. panta noteikumus, šo uzņēmumu situāciju pārbaudītu atsevišķi,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1. Ar šo tiek piemērots galīgais antidempinga maksājums tāda polietilēntereftalāta ievedumiem, kura viskozitāte atbilstoši ISO standartam 1628-5 ir 78 ml/g vai lielāka un kas atbilst KN kodam 3907 60 20, un kura izcelsme ir Indijā.

2. 2. Izņemot 2. pantā paredzētos gadījumus, galīgā kompensācijas maksājuma likme, ko piemēro Kopienas brīvas robežpiegādes cenai pirms nodokļa nomaksas attiecībā uz turpmāk minēto uzņēmumu ražojumiem ir šāda.

Valsts | Uzņēmums | Kompensācijas maksājums | TARIC papildkods |

Indija | Reliance Industries Limited | 41,3 | A181 |

Indija | Pearl Engineering Polymers Ltd | 31,3 | A182 |

Indija | Senpet Ltd | 22,2 | A183 |

Indija | Futura Polyesters Ltd | 0 | A184 |

Indija | South Asian Petrochem Ltd | 106,5 | A585 |

Indija | Visi pārējie uzņēmumi | 41,3 | A999 |

3. Gadījumos, kad preces ir bojātas pirms ievešanas laišanai brīvā apgrozījumā, un tāpēc, lai noteiktu muitas vērtību, faktiski samaksāto vai maksājamo cenu sadala saskaņā 145. pantu Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93[15], kompensācijas maksājuma summu, kas aprēķināta, pamatojoties uz iepriekš minētajām summām, samazina par procentuālo daļu, kas atbilst faktiski samaksātās vai maksājamās cenas sadalījumam.

4. Neskarot 1. un 2. punkta noteikumus, galīgo kompensācijas maksājumu nepiemēro importam, kas laists brīvā apgrozījumā saskaņā ar 2. pantu.

5. Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1. Ievedumus atbrīvo no kompensācijas maksājumiem, kas piemēroti ar 1. pantu, ja 3. punktā minētie uzņēmumi to ir ražojuši un tieši eksportējuši (tas ir, iekļāvuši rēķinā un nosūtījuši) tādam uzņēmumam, kurš darbojas kā importētājs Kopienā, un ja tie ir deklarēti saskaņā ar atbilstošo TARIC papildkodu un ir izpildīti 2. punktā izklāstītie nosacījumi.

2. Ja iesniedz pieprasījumu par laišanu brīvā apgrozījumā, tad atbrīvojums no nodokļa maksājumiem ir atkarīgs notā, vai attiecīgās dalībvalstis muitas dienestam ir iesniegts spēkā esošs „uzņēmuma rēķins”, ko sagatavojis kāds no 3. punktā minētajiem eksporta uzņēmumiem, ietverot būtiskos datus, kuri uzskaitīti pielikumā. Nākamais noteikums, lai saņemtu atbrīvojumu no maksājuma, ir šāda: precēm, kas deklarētas un iesniegtas muitai, precīzi jāatbilst aprakstam uzņēmuma rēķinā.

3. Importētos ražojumus, kam pievienots uzņēmuma rēķins, deklarē ar šādiem TARIC papildkodiem:

Valsts | Uzņēmums | TARIC papildkods |

Indija | Pearl Engineering Polymers Ltd | A182 |

Indija | Reliance Industries Ltd | A181 |

Indija | South Asian Petrochem Ltd | A585 |

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

PIELIKUMS

Informācija, kas jānorāda uzņēmuma rēķinā, kas minēts 2. panta 2. punktā.

1. Uzņēmuma rēķina numurs.

2. TARIC papildkods, ar kuru rēķinā minētās preces var muitot uz Kopienas robežām (kā norādīts regulā).

3. Precīzs preču apraksts, kurā ietverts:

— ražojuma koda atsauces numuru ( PRC ) (kas noteikts attiecīgā ražotāja eksportētāja piedāvātajās saistībās),

— KN kods,

— daudzums (norādīt vienībās).

4. Pārdošanas noteikumu apraksts, tostarp:

— vienas vienības cena,

— piemērojamie maksāšanas noteikumi,

— piemērojamie piegādes noteikumi,

— visas atlaides kopā.

5. Tā uzņēmuma nosaukums, kas darbojas kā importētājs un kam uzņēmums ir tieši izrakstījis rēķinu.

6. Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kas izsniegusi uzņēmuma rēķinu, kā arī šāda parakstīta deklarācija:

„Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka preces, uz kurām attiecas šis faktūrrēķins, pārdod tiešam eksportam uz Eiropas Kopienu atbilstoši … [uzņēmums] piedāvāto saistību darbības jomai un noteikumiem, kas ir pieņemti ar Eiropas Komisijas Lēmumu 2000/745/EK. Es apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”

[1] OV C 304, 1.12.2005., Paziņojums par termiņa beigu pārskatīšanas sākšanu, (2005/C, 304/03 ), 4. lpp.

[2] OV L 288, 21.10.1997., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 461/2004 (OV L 77, 13.3.2004., 12. lpp.).

[3] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

[4] OV L 301, 30.11.2000., 1. lpp.

[5] OV L 301, 30.11.2000., 21. lpp.

[6] OV L 78, 21.3.2002., 4. lpp., OV L 127, 29.4.2004., 7. lpp., OV L 19, 21.1.2005., 1. lpp., OV L 266, 11.10.2005., 10. lpp.

[7] Padomes Regula (EK) Nr. 1467/2004 (OV L 271, 19. 8. 2004., 1. lpp.

[8] OV L 266, 11.10.2005., 1. lpp.

[9] OV C 304, 1.12.2005., 4. lpp.

[10] OV L 56, 6.3.1996., 1. lpp. Padomes Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 2117/2005 (OV L 340, 23.12.2005., 17. lpp.).

[11] OV C 304, 1.12.2005., 9. lpp.

[12] OV C 304, 1.12.2005., 9. lpp.

[13] Sk. 26. apsvērumu Padomes Regula (EK) Nr. 2603/2000, OV L 301, 30.11.2000., 1. lpp.

[14] European Commission, Directorate General for Trade, Directorate B, J-79 5/17, B-1049 Brussels .

[15] OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 2286/2003 (OV L 343, 31.12.2003., 1. lpp.).