| |
| EUROPEAN COMMISSION | EIROPAS KOMISIJA |
| Brussels, 23.2.2022 | Briselē, 23.2.2022 |
| COM(2022) 71 final | COM(2022) 71 final |
| 2022/0051(COD) | 2022/0051(COD) |
| Proposal for a | Priekšlikums |
| DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL | EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA |
| on Corporate Sustainability Due Diligence and amending Directive (EU) 2019/1937 | par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 |
| (Text with EEA relevance) | (Dokuments attiecas uz EEZ) |
| {SEC(2022) 95 final} - {SWD(2022) 38 final} - {SWD(2022) 39 final} - {SWD(2022) 42 final} - {SWD(2022) 43 final} | {SEC(2022) 95 final} - {SWD(2022) 38 final} - {SWD(2022) 39 final} - {SWD(2022) 42 final} - {SWD(2022) 43 final} |
| EXPLANATORY MEMORANDUM | PASKAIDROJUMA RAKSTS |
| 1.CONTEXT OF THE PROPOSAL | 1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS |
| Reasons for and objectives of the proposal | Priekšlikuma pamatojums un mērķi |
| The behaviour of companies across all sectors of the economy is key to succeed in the Union’s transition to a climate-neutral and green economy 1 in line with the European Green Deal 2 and in delivering on the UN Sustainable Development Goals, including on its human rights- and environment-related objectives. This requires implementing comprehensive mitigation processes for adverse human rights and environmental impacts in their value chains, integrating sustainability into corporate governance and management systems, and framing business decisions in terms of human rights, climate and environmental impact, as well as in terms of the company’s resilience in the longer term. | Uzņēmumu rīcībai visās ekonomikas nozarēs ir būtiska nozīme, lai varētu gūt panākumus Savienības pārejā uz klimatneitrālu un zaļu ekonomiku 1 atbilstoši Eiropas zaļajam kursam 2 un ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu, arī ar cilvēktiesībām un vidi saistīto mērķu, īstenošanā. Tā panākšanai ir jāīsteno visaptveroši procesi, lai uzņēmumu vērtības ķēdēs mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, korporatīvās pārvaldības un vadības sistēmās jāintegrē ilgtspēja un darījumdarbības lēmumos jāņem vērā ietekme uz cilvēktiesībām, klimatu un vidi, kā arī uzņēmumu noturību ilgtermiņā. |
| EU companies operate in complex surroundings and, especially large ones, rely on global value chains. Given the significant number of their suppliers in the Union and in third countries and the overall complexity of value chains, EU companies, including the large ones, may encounter difficulties to identify and mitigate risks in their value chains linked to respect of human rights or environmental impacts. Identifying these adverse impacts in value chains will become easier if more companies exercise due diligence and thus more data is available on human rights and environmental adverse impacts. | ES uzņēmumi darbojas sarežģītā vidē, un jo īpaši lielākie uzņēmumi paļaujas uz globālām vērtības ķēdēm. Ņemot vērā, ka tiem ir ievērojams piegādātāju skaits Savienībā un trešās valstīs, un vērtības ķēžu vispārējo sarežģītību, ES uzņēmumi, arī lielie uzņēmumi, var saskarties ar grūtībām savās vērtības ķēdēs apzināt un mazināt riskus, kas saistīti ar cilvēktiesību ievērošanu vai ietekmi uz vidi. Šīs nelabvēlīgās ietekmes apzināšana vērtības ķēdēs kļūs vieglāka, ja vairāk uzņēmumu ievēros pienācīgu rūpību un tādējādi kļūs pieejams vairāk datu par nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. |
| The connection of the EU economy to millions of workers around the world through global value chains comes with a responsibility to address adverse impacts on the rights of these workers. A clear request by Union citizens, in particular in the framework of the Conference on the Future of Europe, for the EU economy to contribute to address these and other adverse impacts is reflected in the existing or upcoming national legislation on human rights and environmental due diligence 3 , in the debates ongoing at national level and in the call for action from the European Parliament and the Council. Both of these institutions have called on the Commission to propose Union rules for a cross-sector corporate due diligence obligation. 4 In their Joint Declaration on EU Legislative Priorities for 2022 5 , the European Parliament, the Council of the European Union and the European Commission have committed to deliver on an economy that works for people, including to improve the regulatory framework on sustainable corporate governance. | Tas, ka ES ekonomika caur globālām vērtības ķēdēm ir saistīta ar miljoniem darba ņēmēju visā pasaulē, nozīmē arī pienākumu mazināt nelabvēlīgo ietekmi uz šo darba ņēmēju interesēm. Skaidra Savienības iedzīvotāju prasība (jo īpaši konferences par Eiropas nākotni ietvaros), lai ES ekonomika sniedz ieguldījumu šīs un citas nelabvēlīgās ietekmes mazināšanā, ir atspoguļota pašreizējos vai gaidāmajos valstu tiesību aktos par pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā 3 , debatēs, kas notiek valstu līmenī, un Eiropas Parlamenta un Padomes aicinājumā rīkoties. Abas minētās iestādes ir aicinājušas Komisiju ierosināt Savienības noteikumus par starpnozaru pienācīgas rūpības pienākumu uzņēmumu darbībā 4 . Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2022. gadā 5 apņēmās izveidot tādu ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, kā arī uzlabot ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības tiesisko regulējumu. |
| Using the existing international voluntary standards on responsible business conduct, 6 an increasing number of EU companies are using value chain due diligence as a tool to identify risks in their value chain and build resilience to sudden changes in the value chains, but companies may also face difficulties when considering to use the value chain due diligence for their activities. Such difficulties can be for instance due to lack of legal clarity regarding corporate due diligence obligations, complexity of value chains, market pressure, information deficiencies, and costs. As a consequence, the benefits of due diligence are not widespread among European companies and across economic sectors. | Izmantojot esošos starptautiskos brīvprātības standartus par atbildīgu darījumdarbības praksi 6 , arvien lielāks skaits ES uzņēmumu izmanto pienācīgu rūpību vērtības ķēdē kā rīku, lai apzinātu riskus savā vērtības ķēdē un stiprinātu noturību pret straujām izmaiņām vērtības ķēdēs, taču uzņēmumi var arī saskarties ar grūtībām, kad tie apsver iespēju savai darbībai izmantot pienācīgu rūpību vērtības ķēdē. Šādas grūtības var radīt, piemēram, tas, ka nav juridiskās noteiktības par uzņēmu pienācīgas rūpības pienākumiem, vērtības ķēžu sarežģītība, tirgus spiediens, informācijas nepilnības un izmaksas. Rezultātā pienācīgas rūpības sniegtie ieguvumi nav plaši izplatīti Eiropas uzņēmumos un tautsaimniecības nozarēs. |
| Mostly large companies have been increasingly deploying due diligence processes as it can provide them with a competitive advantage. 7 This also responds to the increasing market pressure on companies to act sustainably as it helps them avoid unwanted reputational risks vis-à-vis consumers and investors that are becoming increasingly aware of sustainability aspects. However, these processes are based on voluntary standards and do not result in legal certainty for neither companies nor victims in case harm occurs. | Pārsvarā lieli uzņēmumi ir arvien plašāk izvērsuši pienācīgas rūpības procesus, jo tādējādi tie var gūt konkurences priekšrocības. 7 Tā ir arī atbilde uz augošo tirgus spiedienu uzņēmumiem rīkoties ilgtspējīgi, jo tādējādi tiem ir vieglāk izvairīties no nevēlamiem reputācijas riskiem attiecībā pret patērētājiem un ieguldītājiem, kas kļūst arvien informētāki par ilgtspējas aspektiem. Tomēr šie procesi ir balstīti uz brīvprātīgiem standartiem un nerada juridisko noteiktību ne uzņēmumiem, ne cietušajiem gadījumā, ja tiek nodarīts kaitējums. |
| Voluntary action does not appear to have resulted in large scale improvement across sectors and, as a consequence, negative externalities from EU production and consumption are being observed both inside and outside the Union. Certain EU companies have been associated with adverse human rights and environmental impacts, including in their value chains. 8 Adverse impacts include, in particular, human rights issues such as forced labour, child labour, inadequate workplace health and safety, exploitation of workers, and environmental impacts such as greenhouse gas emissions, pollution, or biodiversity loss and ecosystem degradation. | Šķiet, ka brīvprātīga rīcība nav nesusi plašus uzlabojumus nozarēs, un tāpēc ES ražošanas un patēriņa radītas negatīvas papildu sekas ir novērojamas gan Savienībā, gan ārpus tās. Atsevišķi ES uzņēmumi ir tikuši saistīti ar nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, arī to vērtības ķēdēs 8 . Nelabvēlīga ietekme jo īpaši ietver cilvēktiesību problēmas, piemēram, piespiedu darbu, bērnu darbu, nepienācīgu veselības aizsardzību un drošību darbavietā, darba ņēmēju ekspluatāciju, kā arī ietekmi uz vidi, piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas, piesārņojumu vai biodaudzveidības zudumu un ekosistēmu degradāciju. |
| In the last years, emerging legal frameworks on corporate due diligence in Member States 9 reflect the increasing desire to support companies in their endeavour to perform due diligence in their value chains and foster business conduct that respects human rights, children’s rights and the environment. On the other hand, they also bring fragmentation and risk undermining legal certainty and a level playing field for companies in the single market. | Pēdējos gados dalībvalstīs radītie jaunie tiesiskie regulējumi par uzņēmumu pienācīgu rūpību 9 atspoguļo augošo vēlmi atbalstīt uzņēmumus to centienos īstenot pienācīgu rūpību savās vērtības ķēdēs un sekmēt darījumdarbību, kurā tiek respektētas cilvēktiesības, bērnu tiesības un vide. Tomēr tie arī izraisa sadrumstalotību un apdraud juridisko noteiktību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem vienotajā tirgū. |
| Union legislation on corporate due diligence would advance respect for human rights and environmental protection, create a level playing field for companies within the Union and avoid fragmentation resulting from Member States acting on their own. It would also include third-country companies operating in the Union market, based on a similar turnover criterion. | Savienības tiesību akti par uzņēmumu pienācīgu rūpību veicinātu cilvēktiesību ievērošanu un vides aizsardzību, radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem Savienībā un novērstu sadrumstalotību, ko rada dalībvalstu atsevišķa rīcība. Tie ietvertu arī trešo valstu uzņēmumus, kas darbojas Savienības tirgū, pamatojoties uz līdzīgu apgrozījuma kritēriju. |
| Against this background, this Directive will set out a horizontal framework to foster the contribution of businesses operating in the single market to the respect of the human rights and environment in their own operations and through their value chains, by identifying, preventing, mitigating and accounting for their adverse human rights, and environmental impacts, and having adequate governance, management systems and measures in place to this end. | Ņemot vērā šos apstākļus, šajā direktīvā ir izklāstīts horizontāls satvars, kura mērķis ir sekmēt vienotajā tirgū darbojošos uzņēmumu devumu cilvēktiesību ievērošanā un vides aizsardzībā gan uzņēmumu pašu darbībā, gan caur to vērtības ķēdēm, apzinot, novēršot, mazinot to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi un uzņemoties atbildību par to un šajā nolūkā nodrošinot pienācīgu pārvaldību, vadības sistēmas un pasākumus. |
| In particular, this Directive will: | Šī direktīva jo īpaši: |
| (1)improve corporate governance practices to better integrate risk management and mitigation processes of human rights and environmental risks and impacts, including those stemming from value chains, into corporate strategies; | (1)uzlabos korporatīvās pārvaldības praksi, lai cilvēktiesību un vidisko risku un ietekmes (ietverot no vērtības ķēdēm izrietošos riskus un ietekmi) pārvaldības un mazināšanas procesus labāk integrētu korporatīvajās stratēģijās; |
| (2)avoid fragmentation of due diligence requirements in the single market and create legal certainty for businesses and stakeholders as regards expected behaviour and liability; | (2)novērsīs pienācīgas rūpības prasību sadrumstalotību vienotajā tirgū un radīs juridisko noteiktību uzņēmumiem un ieinteresētajām personām attiecībā uz sagaidāmo rīcību un atbildību; |
| (3)increase corporate accountability for adverse impacts, and ensure coherence for companies regarding obligations under existing and proposed EU initiatives on responsible business conduct; | (3)palielinās uzņēmumu pārskatatbildību par nelabvēlīgu ietekmi un nodrošinās saskaņotību uzņēmumiem attiecībā uz pienākumiem, ko paredz esošās un ierosinātās ES iniciatīvas par atbildīgu darījumdarbības praksi; |
| (4)improve access to remedies for those affected by adverse human rights and environmental impacts of corporate behaviour; | (4)uzlabos tiesiskās aizsardzības līdzekļu pieejamību tiem, kurus skārusi uzņēmumu rīcības nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi; |
| (5)being a horizontal instrument focussing on business processes, applying also to the value chain, this Directive will complement other measures in force or proposed, which directly address some specific sustainability challenges or apply in some specific sectors, mostly within the Union. | (5)kā horizontāls instruments, kas vērsts uz darījumdarbības procesiem un attiecas arī uz vērtības ķēdi, šī direktīva papildinās citus spēkā esošus vai ierosinātus pasākumus, kas tieši risina dažas konkrētas ilgtspējas problēmas vai ir piemērojami atsevišķās konkrētās nozarēs, galvenokārt Savienībā. |
| Consistency with existing policy provisions in the policy area | Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā |
| At EU level, sustainable corporate governance has been mainly fostered indirectly by imposing reporting requirements in the Non-Financial Reporting Directive (NFRD ) 10 on approximately 12 000 companies 11 concerning environmental, social and human rights related risks, impacts, measures (including due diligence) and policies. 12 The NFRD had some positive impact on improvement of responsible business operation, but has not resulted in the majority of companies taking sufficient account of their adverse impacts in their value chains. 13 | ES līmenī ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība ir sekmēta galvenokārt netieši, Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvā (NFRD ) 10 nosakot aptuveni 12 000 uzņēmumu 11 prasības ziņot par vidiskajiem, sociālajiem un ar cilvēktiesībām saistītajiem riskiem, ietekmi, pasākumiem (ietverot pienācīgu rūpību) un rīcībpolitikām 12 . NFRD ir bijusi zināma pozitīva ietekme uz atbildīgas darījumdarbības uzlabošanu, taču tā nav novedusi pie tā, ka lielākā daļa uzņēmumu pietiekami ņem vērā to nelabvēlīgo ietekmi to vērtības ķēdēs 13 . |
| The Commission’s recent proposal for a Corporate Sustainability Reporting Directive (CSRD), revising the NFRD 14 , would extend the scope of the companies covered to all large and all listed companies 15 , require the audit (assurance) of reported information and strengthen the standardisation of reported information by empowering the Commission to adopt sustainability reporting standards. 16 This Directive will complement the current NFRD and its proposed amendments (proposal for CSRD) by adding a substantive corporate duty for some companies to perform due diligence to identify, prevent, mitigate and account for external harm resulting from adverse human rights and environmental impacts in the company’s own operations, its subsidiaries and in the value chain. Of particular relevance of the proposal on CSRD is that it mandates disclosure of plans of an undertaking to ensure that its business model and strategy are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1.5 °C in line with the Paris Agreement. The two initiatives are closely interrelated and will lead to synergies. First, a proper information collection for reporting purposes under the proposed CSRD requires setting up processes, which is closely related to identifying adverse impacts in accordance with the due diligence duty set up by this Directive. Second, the CSRD will cover the last step of the due diligence duty, namely the reporting stage, for companies that are also covered by the CSRD. Third, this Directive will set obligations for companies to have in place the plan ensuring that the business model and strategy are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1.5 °C in line with the Paris Agreement on which the CSRD requires to report. Thus, this Directive will lead to companies’ reporting being more complete and effective. Therefore, complementarity will increase effectiveness of both measures and drive corporate behavioural change for those companies. | Komisijas nesenais priekšlikums par Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīvu (CSRD), ar ko pārskata NFRD 14 , paredz paplašināt aptverto uzņēmumu loku, iekļaujot visus lielos un visus biržā kotētos uzņēmumus 15 , pieprasīt paziņotās informācijas revīziju (nodrošināšanu) un pastiprināt paziņotās informācijas standartizāciju, pilnvarojot Komisiju pieņemt ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartus 16 . Šī direktīva papildinās pašreizējo NFRD un ierosinātos tās grozījumus (priekšlikums par CSRD), papildus nosakot materiālu korporatīvu pienākumu dažiem uzņēmumiem īstenot pienācīgu rūpību, lai apzinātu, novērstu, vājinātu ārēju kaitējumu, kas izriet no nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēktiesībām un vidi uzņēmuma paša darbībā, tā meitasuzņēmumos un vērtības ķēdē, un pienākumu atbildēt par šādu kaitējumu. Priekšlikums par CSRD ir īpaši būtisks, jo tas uzdod atklāt uzņēmuma plānus, kā nodrošināt, ka tā darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Abas iniciatīvas ir cieši savstarpēji saistītas un radīs sinerģiju. Pirmkārt, lai pienācīgi savāktu informāciju tās atklāšanas nolūkos saskaņā ar ierosināto CSRD, ir jāievieš procesi, un tas ir cieši saistīts ar nelabvēlīgas ietekmes apzināšanu saskaņā ar šajā direktīvā noteikto pienācīgas rūpības pienākumu. Otrkārt, CSRD attieksies uz pienācīgas rūpības pienākuma pēdējo posmu, proti, ziņojumu sniegšanas posmu, attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem arī attiecas CSRD. Treškārt, šī direktīva noteiks pienākumus uzņēmumiem ieviest plānu, kas nodrošina, ka darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu, par ko saskaņā ar CSRD ir jāsniedz ziņojumi. Tādējādi šī direktīva nodrošinās, ka uzņēmumu veiktā ziņošana būs pilnīgāka un efektīvāka. Tas nozīmē, ka papildināmība palielinās abu pasākumu efektivitāti un veicinās minēto uzņēmumu rīcības izmaiņas. |
| This Directive will also underpin the Sustainable Finance Disclosure Regulation 17 (SFDR) that has recently entered into force and applies to financial market participants (such as investment fund and portfolio managers, insurance undertakings selling insurance-based investment products and undertakings providing various pension products) and financial advisers. Under the SFDR, these undertakings are required to publish, among others, a statement on their due diligence policies with respect to principal adverse impacts of their investment decisions on sustainability factors on a comply or explain basis. At the same time, for companies with more than 500 employees the publication of such a statement is mandatory, and the Commission is empowered to adopt regulatory technical standards on the sustainability indicators in relation to the various types of adverse impacts. 18 | Šī direktīva arī papildinās Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulu 17 (SFDR), kas nesen stājās spēkā un ir piemērojama finanšu tirgus dalībniekiem (piemēram, ieguldījumu fondu un portfeļu pārvaldniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, kas pārdod apdrošināšanas ieguldījumu produktus, un uzņēmumiem, kas nodrošina dažādus pensiju produktus) un finanšu konsultantiem. Saskaņā ar SFDR minētajiem uzņēmumiem cita starpā ir jāpublicē paziņojums par to uzticamības pārbaudes politikas nostādnēm attiecībā uz to ieguldījumu lēmumu svarīgāko negatīvo ietekmi uz ilgtspējas faktoriem, pamatojoties uz principu “ievēro vai paskaidro”. Tajā pašā laikā uzņēmumiem ar vairāk nekā 500 darbiniekiem šāda paziņojuma publicēšana ir obligāta, un Komisija ir pilnvarota pieņemt regulatīvus tehniskos standartus par ilgtspējas rādītājiem attiecībā uz dažādajiem nelabvēlīgas ietekmes veidiem 18 . |
| Similarly, this Directive will complement the recent Taxonomy Regulation 19 , a transparency tool that facilitates decisions on investment and helps tackle greenwashing by providing a categorisation of environmentally sustainable investments in economic activities that also meet a minimum social safeguard. 20 The reporting covers also minimum safeguards established in Article 18 of the Taxonomy Regulation that refer to procedures companies should implement to ensure the alignment with the OECD Guidelines for Multinational Enterprises and the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, including the principles and rights set out in the eight fundamental conventions identified in the Declaration of the International Labour Organization on Fundamental Principles and Rights at Work and the International Bill of Human Rights when carrying out an economic activity categorized as “sustainable”. Like NFRD and the proposal for CSRD, the Taxonomy Regulation does not impose substantive duties on companies other than public reporting requirements, and investors can use such information when allocating capital to companies. By requiring companies to identify their adverse risks in all their operations and value chains, this Directive may help in providing more detailed information to the investors. It therefore complements the Taxonomy Regulation as it has the potential to further help investors to allocate capital to responsible and sustainable companies. Moreover, the Taxonomy Regulation (as providing a common language for sustainable economic activities for investment purposes) can serve as a guiding tool for companies to attract sustainable financing for their corrective action plans and roadmaps. | Tāpat šī direktīva papildinās neseno Taksonomijas regulu 19 — pārredzamības rīku, kas atvieglo lēmumu pieņemšanu par ieguldījumiem un palīdz vērsties pret zaļo tukšvārdību, sniedzot kategoriju sadalījumu vides ziņā ilgtspējīgiem ieguldījumiem saimnieciskajās darbībās, kas atbilst arī minimālajām sociālās aizsardzības prasībām 20 . Ziņošana attiecas arī uz minimuma aizsargpasākumiem, kas noteikti Taksonomijas regulas 18. pantā un kas attiecas uz procedūrām, kuras gadījumā, kad tiek veikta saimnieciska darbība, kas iekļaujas kategorijā “ilgtspējīga”, uzņēmumiem būtu jāīsteno, lai nodrošinātu saskaņotību ar ESAO Vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem un ANO Vadošajiem principiem uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām, arī tiem principiem un tiesībām, kuri izklāstīti astoņās pamatkonvencijās, kas norādīta Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācijā par pamatprincipiem un tiesībām darbā un Starptautiskajā cilvēktiesību hartā. Taksonomijas regula tāpat kā NFRD un priekšlikums par CSRD neuzliek uzņēmumiem materiālus pienākumus, izņemot publiskas ziņošanas prasības, un ieguldītāji var izmantot šādu informāciju, kad tie piešķir kapitālu uzņēmumiem. Nosakot uzņēmumiem pienākumu apzināt to nelabvēlīgos riskus visās to darbībās un vērtības ķēdēs, šī direktīva var palīdzēt sīkākas informācijas sniegšanā ieguldītājiem. Tādējādi tā papildina Taksonomijas regulu, jo tā var vēl vairāk palīdzēt ieguldītājiem piešķirt kapitālu atbildīgiem un ilgtspējīgiem uzņēmumiem. Turklāt Taksonomijas regula (kā tāda, kas ieguldījumu nolūkos nodrošina vienotu satvaru ilgtspējīgām saimnieciskām darbībām) var kalpot kā orientējošs rīks, kas uzņēmumiem palīdz piesaistīt ilgtspējīgu finansējumu to korektīvo pasākumu plāniem un ceļvežiem. |
| This Directive will complement Directive 2011/36/EU on preventing and combating trafficking in human beings and protecting its victims 21 , which constitutes a comprehensive legal framework to effectively fight all forms of exploitation in the Union by natural and legal persons, in particular forced labour, sexual exploitation, as well as begging, slavery or practices similar to slavery, servitude, or the exploitation of criminal activities, or the removal of organs. It also establishes the liability of legal persons for the offences referred to in that Directive committed for their benefit by any person who has a leading position within the legal person or the commission of the offence was possible due to the lack of supervision or control. Directive 2011/36/EU also provides for sanctions on the legal person held liable. | Šī direktīva papildinās Direktīvu 2011/36/ES par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību 21 , kas veido visaptverošu tiesisko regulējumu efektīvai cīņai pret visu veidu ekspluatāciju, kuru Savienībā īsteno fiziskas un juridiskas personas, jo īpaši piespiedu darbu, seksuālu izmantošanu, kā arī ubagošanu, turēšanu verdzībā vai darbībām, kas līdzinās turēšanai verdzībā, kalpībā, izmantošanu noziedzīgās darbībās vai orgānu izņemšanu. Tā arī nosaka juridisko personu atbildību par pārkāpumiem, kas norādīti minētajā direktīvā un ko to uzdevumā izdara jebkura persona, kurai ir vadoša loma juridiskās personas struktūrā, vai gadījumā, ja pārkāpuma izdarīšana ir bijusi iespējama pārraudzības vai kontroles trūkuma dēļ. Direktīva 2011/36/ES paredz arī sankcijas pie atbildības sauktajām juridiskajām personām. |
| Furthermore, this Directive will complement the Employers’ Sanctions Directive 22 , which prohibits the employment of irregularly staying third-country nationals, including victims of trafficking in human beings. The Employers’ Sanctions Directive lays down minimum standards on sanctions and other measures to be applied in the Member States against employers who infringe upon the Directive. | Turklāt šī direktīva papildinās Direktīvu par sankcijām pret darba devējiem 22 , kura aizliedz nodarbināt trešo valstu valstspiederīgos, kas dalībvalstīs uzturas nelikumīgi, tajā skaitā cilvēku tirdzniecībā cietušos. Direktīva par sankcijām pret darba devējiem nosaka minimālos standartus sankcijām un citiem pasākumiem, kas dalībvalstīs jāpiemēro pret darba devējiem, kuri pārkāpj direktīvu. |
| This Directive will also complement existing or planned sectoral and product-related value chain due diligence instruments at EU level due to its cross-sectoral scope and broad range of sustainability impacts covered: | Šī direktīva arī papildinās tos pašreizējos vai plānotos ES līmeņa instrumentus, kuri attiecas uz pienācīgu rūpību vērtības ķēdēs konkrētās nozarēs vai saistībā ar konkrētiem produktiem, jo tai ir starpnozaru tvērums un tā aptver plašu ilgtspējas ietekmes loku. |
| The so-called Conflict Minerals Regulation 23 applies to four specific minerals and metals. It requires EU companies in the supply chain to ensure they import tin, tungsten, tantalum and gold from responsible and conflict-free sources only and put in place more specific mechanisms for conducting due diligence, e.g. an independent third-party audit of supply chain due diligence. The due diligence provisions of this Directive address also environmental adverse impacts and will apply to value chains of additional minerals that are not covered in the Conflict Minerals Regulation but produce human rights, climate and environmental adverse impacts. | Tā dēvētā Konfliktu izrakteņu regula 23 attiecas uz četriem konkrētiem izrakteņiem un metāliem. Tā nosaka ES uzņēmumiem pienākumu piegādes ķēdē nodrošināt, ka tie importē alvu, tantalu, volframu vai zeltu no atbildīgiem un konfliktu neskartiem avotiem, un ievieš konkrētākus mehānismus pienācīgas rūpības īstenošanai, piemēram, neatkarīgu trešās personas veiktu revīziju attiecībā uz piegādes ķēžu pienācīgu pārbaudi. Pienācīgas rūpības noteikumi šajā direktīvā attiecas arī uz nelabvēlīgu ietekmi uz vidi un būs piemērojami papildu izrakteņu vērtības ķēdēm, uz kurām neattiecas Konfliktu izrakteņu regula, bet kuras rada nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām, klimatu un vidi. |
| The Commission’s proposal for a Regulation on deforestation-free supply chains 24 focuses on certain commodities and product supply chains. It has a very specific objective, namely to reduce the impact of EU consumption and production on deforestation and forest degradation worldwide. Its requirements will, in some areas, be more prescriptive compared to the general due diligence duties under this Directive. It also includes a prohibition of placing on the market certain commodities and derived products if the requirement of “legal” and “deforestation free” cannot be ascertained through due diligence. This prohibition will apply to all operators placing the relevant products on the Union market, including EU and non-EU companies, irrespective of their legal form and size. Therefore, while the overall objectives of the two initiatives are mutually supportive, their specific objectives are different. This Directive will complement the Regulation on deforestation-free products by introducing a value chain due diligence related to activities that are not covered by the Regulation on deforestation-free products but might be directly or indirectly leading to deforestation. | Komisijas priekšlikums regulai par neatmežojošām piegādes ķēdēm 24 ir vērsts uz konkrētām precēm un produktu piegādes ķēdēm. Tai ir ļoti konkrēts mērķis, proti, mazināt ES patēriņa un ražošanas ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Tās prasības dažās jomās būs preskriptīvākas salīdzinājumā ar vispārējiem pienācīgas rūpības pienākumiem, ko paredz šī direktīva. Tā arī paredz aizliegumu laist tirgū konkrētas preces un atvasinātus izstrādājumus, ja, īstenojot pienācīgu rūpību, nevar pārliecināties par prasības “likumīgs” un “neatmežojošs” ievērošanu. Minētais aizliegums ir piemērojams visiem tirgus dalībniekiem, kuri laiž Savienības tirgū attiecīgos izstrādājumus, — gan ES, gan ārpussavienības uzņēmumiem neatkarīgi no to juridiskās formas un lieluma. Tādējādi, lai gan abu iniciatīvu vispārējie mērķi ir savstarpēji atbalstoši, to konkrētie mērķi atšķiras. Šī direktīva papildinās Regulu par neatmežojošiem izstrādājumiem, ieviešot pienācīgu rūpību vērtības ķēdēs saistībā ar darbībām, uz kurām neattiecas Regula par neatmežojošiem izstrādājumiem, bet kuras varētu tieši vai netieši izraisīt atmežošanu. |
| The Commission’s proposal for a new Batteries Regulation 25 has the specific objectives of reducing environmental, climate and social impacts throughout all stages of the battery life cycle, strengthening the functioning of the internal market, and ensuring a level playing field through a common set of rules. It requires economic operators placing industrial or electric vehicle batteries (including incorporated in vehicles) larger than 2 kWh on the Union market to establish supply chain due diligence policies. It focusses on those raw materials of which a significant amount of the global production goes into battery manufacturing and that may pose social or environmental adverse impacts (cobalt, natural graphite, lithium, and nickel). The economic operators must submit compliance documentation for third-party verification by notified bodies and are subject to checks by the national market surveillance authorities. This Directive will complement the Batteries Regulation by introducing a value chain due diligence related to raw materials that are not covered in that Regulation but without requiring certification for placing the products on the EU market. | Komisijas priekšlikuma par jaunu Bateriju regulu 25 konkrētie mērķi ir mazināt ietekmi uz vidi, klimatu un sociālo ietekmi visos bateriju dzīves cikla posmos, nostiprināt iekšējā tirgus darbību un nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pieņemot vienotu noteikumu kopumu. Tā nosaka pienākumu uzņēmumiem, kas Savienības tirgū laiž rūpnieciskās vai elektrotransportlīdzekļu baterijas (arī transportlīdzekļos iestrādātas), kuru kapacitāte ir lielāka par 2 kWh, ieviest piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes politiku. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta izejvielām, kuru pasaules kopējās produkcijas ievērojama daļa tiek izmantota bateriju ražošanai un kuras var radīt nelabvēlīgu sociālo ietekmi vai ietekmi uz vidi (kobalts, dabiskais grafīts, litijs un niķelis). Ekonomikas dalībniekiem ir jāiesniedz atbilstības dokumentācija trešās personas īstenotai verifikācijai, kuru veic paziņotās iestādes, un tiem piemēro valsts tirgus uzraudzības iestāžu veiktās pārbaudes. Šī direktīva papildinās Bateriju regulu, ieviešot pienācīgu rūpību vērtības ķēdēs saistībā ar izejvielām, uz kurām minētā regula neattiecas, bet neprasot sertifikāciju izstrādājumu laišanai ES tirgū. |
| The future Sustainable Products Initiative (SPI) aims to revise the current Ecodesign Directive 26 and concerns more broadly the sustainability of products placed on the EU market and the transparency of related information. | Topošās Ilgtspējīgu produktu iniciatīvas (SPI) mērķis ir pārskatīt pašreizējo Ekodizaina direktīvu 26 , un tā plašākā nozīmē attiecas uz ES tirgū laistu produktu ilgtspēju un saistītās informācijas pārredzamību. |
| This proposal will play an essential role in tackling the use of forced labour the global value chains. As announced in the Communication on decent work worldwide 27 the Commission is preparing a new legislative proposal that will effectively prohibit the placing on the Union market of products made by forced labour, including forced child labour. The new initiative will cover both domestic and imported products and combine a ban with a robust, risk-based enforcement framework. The new instrument will build on international standards and complement horizontal and sectoral initiatives, in particular the due diligence obligations as laid down in this proposal. | Šim priekšlikumam būs būtiska nozīme cīņā pret piespiedu darba izmantošanu globālajās vērtības ķēdēs. Kā norādīts Paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē 27 , Komisija sagatavo jaunu tiesību akta priekšlikumu, kas faktiski aizliegs laist Savienības tirgū produktus, kuri ražoti, izmantojot piespiedu darbu, arī bērnu piespiedu darbu. Jaunā iniciatīva attieksies gan uz vietējiem, gan importētiem produktiem un apvienos aizliegumu ar spēcīgu, uz risku balstītu izpildes satvaru. Jaunā instrumenta pamatā būs starptautiski standarti, un tas papildinās horizontālas un nozaru iniciatīvas, jo īpaši šajā priekšlikumā noteiktos pienācīgas rūpības pienākumus. |
| This Directive is without prejudice to the application of other requirements in the areas of human rights, protection of the environment and climate change under other Union legislative acts. If the provisions of this Directive conflict with a provision of another Union legislative act pursuing the same objectives and providing for more extensive or more specific obligations, the provisions of the other Union legislative act should prevail to the extent of the conflict and should apply to those specific obligations | Šī direktīva neskar citu tādu prasību piemērošanu cilvēktiesību, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā, kuras paredz citi Savienības tiesību akti. Ja šīs direktīvas noteikumi ir pretrunā tāda cita Savienības tiesību akta noteikumiem, kam ir tādi paši mērķi un kas paredz plašākus vai konkrētākus pienākumus, attiecīgā cita Savienības tiesību akta noteikumi normu kolīzijas robežās būtu noteicošie un tiktu piemēroti attiecībā uz šiem konkrētajiem pienākumiem. |
| Consistency with other Union policies | Saskanība ar citām Savienības politikas jomām |
| This Directive is important to fulfil objectives of various existing and planned Union measures in the field of the human rights, including labour rights, and environment. | Šī direktīva ir svarīga, lai sasniegtu dažādu pašreizējo un plānoto Savienības pasākumus mērķus cilvēktiesību, tajā skaitā darba tiesību, un vides jomā. |
| As part of the European Green Deal, the Commission has listed an initiative on sustainable corporate governance among the deliverables of the Action Plan on a Circular Economy , the Biodiversity strategy, the Farm to Fork strategy, the Chemicals strategy , Updating the 2020 New Industrial Strategy: Building a stronger Single Market for Europe’s recovery, and the Strategy for Financing the Transition to a Sustainable Economy . | Eiropas zaļā kursa ietvaros Komisija ir iekļāvusi iniciatīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību kā vienu no nodevumiem, ko paredz Aprites ekonomikas rīcības plāns , Biodaudzveidības stratēģija, stratēģija “No lauka līdz galdam”, Ķimikāliju stratēģija , 2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai un Pārejas uz ilgtspējīgu ekonomiku finansēšanas stratēģija . |
| EU environmental law introduces various environmental requirements for companies, Member States, or defines goals for the Union 28 . However, it generally does not apply to value chains outside the Union where up to 80-90% of the environmental harm of EU production may occur 29 . The Environmental Liability Directive 30 establishes a framework for environmental liability with regard to prevention and remedying environmental damage based on the “polluter pays” principle for companies’ own operations. It does not cover companies’ value chains. The civil liability related to adverse environmental impacts of this Directive will be complementary to the Environmental Liability Directive. | Ar ES vides tiesībām tiek ieviestas dažādas vides prasības uzņēmumiem, dalībvalstīm vai tiek noteikti mērķi Savienībai 28 . Tomēr tās parasti neattiecas uz vērtības ķēdēm ārpus Savienības, kurās var notikt 80–90 % no ES ražošanas nodarītā kaitējuma videi 29 . Direktīva par atbildību vides jomā 30 nosaka satvaru atbildībai vides jomā saistībā ar videi nodarīta kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu, pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” attiecībā uz uzņēmumu pašu darbību. Tā neattiecas uz uzņēmumu vērtības ķēdēm. Šajā direktīvā paredzētā civiltiesiskā atbildība saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz vidi papildinās Direktīvu par atbildību vides jomā. |
| This Directive will complement EU climate legislation, including the European Climate Law, setting in stone the Union’s climate ambition, with the intermediate target of reducing net greenhouse gas emissions by at least 55% by 2030, to set Europe on a responsible path to becoming climate-neutral by 2050. Most specifically, this Directive will complement the “Fit for 55” Package 31 and its various key actions, such as setting more ambitious energy efficiency and renewable energy targets for Member States by 2030 or the upgrading of the EU Emissions Trading System 32 , which needs to be underpinned by a wider transformation of production processes to achieve climate neutrality by 2050 across the economy and throughout value chains. The “Fit for 55” Package will only indirectly apply to some non-EU value chains of EU companies through the Carbon Border Adjustment Mechanism (CBAM) 33 which aims at preventing “carbon leakage” 34 by imposing a carbon adjustment price for selected imported products not subject to the carbon price deriving from the EU Emission Trading System. | Šī direktīva papildinās ES tiesību aktus klimata jomā, to vidū Eiropas Klimata aktu, nostiprinot Savienības vērienīgās ieceres klimata jomā, ar starpposma mērķrādītāju samazināt neto siltumnīcefekta gāzu emisijas par vismaz 55 % līdz 2030. gadam, lai Eiropa nostātos uz atbildīga ceļa un kļūtu klimatneitrāla līdz 2050. gadam. Konkrētāk, šī direktīva papildinās paketi “Gatavi mērķrādītājam 55 %” 31 un tās dažādās pamatdarbības, piemēram, vērienīgāku energoefektivitātes un atjaunīgās enerģijas mērķrādītāju noteikšanu dalībvalstīm līdz 2030. gadam vai ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas 32 modernizāciju, kas jāatbalsta ar plašāku ražošanas procesu pārveidi, lai sasniegtu klimatneitralitāti līdz 2050. gadam visā ekonomikā un visās vērtības ķēdēs. Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” tikai netieši attieksies uz dažām ES uzņēmumu ārpussavienības vērtības ķēdēm caur oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (OIM) 33 , kura mērķis ir novērst oglekļa emisiju pārvirzi 34 , nosakot oglekļa korekcijas cenu atsevišķiem importētiem produktiem, kam nepiemēro oglekļa cenu, kura izriet no ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas. |
| Existing EU health and safety, and fundamental rights legislation targets very specific adverse impacts (such as violations of the right to privacy and data protection, discrimination, specific health aspects related to dangerous substances, threats to health and safety of workers, violations of rights of the child, etc.) within the Union 35 but does not apply in all cases to companies’ value chains outside the Union. | Spēkā esošie ES tiesību akti veselības, drošības un pamattiesību jomā ir vērsti pret ļoti konkrētu nelabvēlīgu ietekmi (piemēram, tiesību uz privātumu un datu aizsardzību pārkāpumi, diskriminācija, konkrēti veselības aspekti, kas saistīti ar bīstamām vielām, apdraudējumi darba ņēmēju veselībai un drošībai, bērnu tiesību pārkāpumi u. c.) 35 , taču tie ne visos gadījumos ir piemērojami uzņēmumu vērtības ķēdēm ārpus Savienības. |
| The initiative is in line with the EU Action Plan on Human Rights and Democracy 2020-2024 36 , which includes a commitment for the Union and Member States to strengthen their engagement to actively promote the implementation of international standards on responsible business conduct such as the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines on Multinational Enterprises and Due Diligence. It is consistent with the EU Strategy on the Rights of the Child 37 which commits the Union to a zero tolerance approach against child labour and to ensure that supply chains of EU companies are free of child labour. In the EU Strategy on Combatting Trafficking in Human Beings 2021- 2025 38 the Commission committed to put forward a legislative proposal on sustainable corporate governance to foster long-term sustainable and responsible corporate behaviour. The initiative also contributes to the goals of the Commission’s Communication on decent work worldwide 39 , which is adopted together with this proposal. | Šī iniciatīva atbilst ES Rīcības plānam cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 36 , kas paredz Savienības un dalībvalstu apņemšanos stiprināt to iesaisti, lai aktīvi veicinātu starptautisku standartu īstenošanu attiecībā uz atbildīgu darījumdarbības praksi, piemēram, ANO Vadošos principus uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO vadlīnijas par daudznacionāliem uzņēmumiem un pienācīgu rūpību. Tā atbilst ES stratēģijai par bērna tiesībām 37 , kas nosaka Savienībai saistības ievērot pilnīgas neiecietības pieeju pret bērnu darbu un nodrošināt, ka ES uzņēmumu piegādes ķēdēs netiek izmantots bērnu darbs. ES Stratēģijā cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā 38 Komisija apņēmās nākt klajā ar tiesību akta priekšlikumu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, lai ilgtermiņā veicinātu ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību. Iniciatīva arī sniedz ieguldījumu to mērķu sasniegšanā, kas paredzēti Komisijas Paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē 39 , kurš tiek pieņemts kopā ar šo priekšlikumu. |
| This Directive will contribute to the European Pillar of Social Rights as both promote rights such as fair working conditions 40 . It will – beyond its external angle – deal with the violation of international labour standards when they occur in the Union (e.g. forced labour cases in agriculture). Therefore, internally it would also reinforce the protection of workers in the Union alongside the existing social acquis and contribute to preventing and tackling abuses within and across Member States. | Šī direktīva sniegs ieguldījumu Eiropas sociālo tiesību pīlārā, jo gan šī direktīva, gan minētais pīlārs veicina tiesības, piemēram, godīgus darba apstākļus 40 . Papildus tās ārējam tvērumam tā risinās jautājumus par starptautisko darba standartu pārkāpumiem, ja tādi notiks Savienībā (piemēram, piespiedu darba gadījumi lauksaimniecībā). Tādējādi iekšēji tā arī nostiprinātu darba ņēmēju aizsardzību Savienībā līdztekus spēkā esošajam sociālajam acquis un palīdzētu novērst un apkarot ļaunprātīgu rīcību dalībvalstīs un starp tām. |
| Thus, this Directive will complement the EU’s regulatory environment that currently does not include an Union-wide transparent and predictable framework that helps EU companies in all sectors of the economy to assess and manage sustainability risks and impacts with respect to the core human rights and environmental risks, including across their value chains. | Tādējādi šī direktīva papildinās ES normatīvo vidi, kas patlaban neietver Savienības mēroga pārredzamu un prognozējamu regulējumu, kurš palīdzētu ES uzņēmumiem visās ekonomikas nozarēs izvērtēt un pārvaldīt ilgtspējas riskus un ietekmi attiecībā uz pamata cilvēktiesībām un vidiskajiem riskiem, tai skaitā visās to vērtības ķēdēs. |
| 2.LEGAL BASIS, SUBSIDIARITY AND PROPORTIONALITY | 2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE |
| Legal basis | Juridiskais pamats |
| The proposal is based on Article 50 and Article 114 of the Treaty on the Functioning of the European Union (TFEU). | Šā priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 50. pants un 114. pants. |
| Article 50(1) TFEU and in particular Article 50(2)(g) TFEU provide for the EU competence to act in order to attain freedom of establishment as regards a particular activity, in particular “by coordinating to the necessary extent the safeguards which, for the protection of the interests of members and others, are required by Member States of companies or forms within the meaning of the second paragraph of Article 54 TFEU with a view to making such safeguards equivalent throughout the Union”. An example of this can be coordination measures concerning the protection of interests of companies’ shareholders and other stakeholders with a view to making such protection equivalent throughout the Union, where disparities between national rules are such as to obstruct freedom of establishment 41 . Recourse to this provision is possible if the aim is to prevent the emergence of current or future obstacles to the freedom of establishment resulting from the divergent development of national laws. The emergence of such obstacles must be likely and the measure in question must be designed to prevent them. 42 | LESD 50. panta 1. punkts un jo īpaši 50. panta 2. punkta g) apakšpunkts paredz ES kompetenci rīkoties, lai nodrošinātu brīvību veikt uzņēmējdarbību attiecībā uz konkrētu darbību, jo īpaši “pietiekami koordinējot garantijas, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām, kuras definētas 54. panta otrajā daļā, nolūkā aizsargāt dalībnieku un trešo personu intereses, un paredzot šādu garantiju vienādošanu visā Savienībā”. Kā piemēru var minēt koordinācijas pasākumus saistībā ar uzņēmumu akcionāru un citu ieinteresēto personu interešu aizsardzību, kurus veic, lai šāda aizsardzība būtu vienāda visā Savienībā, ja atšķirības starp valstu noteikumiem ir šķērslis brīvībai veikt uzņēmējdarbību 41 . Atsaukšanās uz šo noteikumu ir iespējama, ja mērķis ir novērst tādu pašreizēju vai turpmāku šķēršļu rašanos brīvībai veikt uzņēmējdarbību, kuri izriet no atšķirīgas valstu tiesību aktu attīstības. Iespējai, ka šādi šķēršļi var rasties, ir jābūt reālai, un konkrētajam pasākumam jābūt vērstam uz to novēršanu 42 . |
| This proposal regulates sustainability due diligence obligations of companies and at the same time covers – to the extent linked to that due diligence – corporate directors’ duties and corporate management systems to implement due diligence. Thus, the proposal concerns processes and measures for the protection of the interests of members and stakeholders of the companies. Several Member States have recently introduced legislation on sustainability due diligence, 43 while others are in the process of legislating or considering action 44 . Also, an increasing number of Member States have recently been regulating the matter by requiring directors to take into account the company’s external impacts 45 , prioritize the interests of stakeholders in their decisions 46 , or adopt a policy statement on the company’s human rights strategy 47 . New and emerging laws on due diligence are considerably different in the Union despite the intention of all the Member States to build on existing international standards (UN Guiding Principles on Business and Human Rights OECD Responsible Business Conduct standards) and thus lead to diverging requirements. Certain Member States have adopted, or are likely to adopt, legislation that is limited to specific sustainability concerns in value chains. 48 Personal scope, substantive due diligence requirements, enforcement regimes and related directors’ duties diverge and may do so even more in the future. 49 Other Member States can be expected to decide not to legislate in this field. Significantly different requirements among Member States thus create fragmentation of the internal market. This fragmentation is likely to increase over time. | Šis priekšlikums regulē uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumus ilgtspējas jomā un vienlaikus — ciktāl tas saistīts ar šādu pienācīgu rūpību — aptver uzņēmumu direktoru pienākumus un korporatīvās pārvaldības sistēmas pienācīgas rūpības īstenošanai. Tādējādi šis priekšlikums attiecas uz procesiem un pasākumiem uzņēmumu locekļu un ieinteresēto personu interešu aizsardzībai. Vairākas dalībvalstis pēdējā laikā ir ieviesušas tiesību aktus par pienācīgu rūpību ilgtspējas ziņā 43 , savukārt citas ir likumdošanas procesā vai vēl apsver iespējamos pasākumus 44 . Turklāt arvien lielāks skaits dalībvalstu nesen ir regulējušas šo jautājumu, pieprasot, lai direktori ņem vērā uzņēmuma ārējo ietekmi 45 , savos lēmumos izvirza par prioritāti ieinteresēto personu intereses 46 vai pieņem politikas paziņojumu par uzņēmuma cilvēktiesību stratēģiju 47 . Jaunie un topošie tiesību akti par pienācīgu rūpību Savienībā ir ievērojami atšķirīgi, neraugoties uz to, ka visu dalībvalstu nolūks ir pamatoties uz esošajiem starptautiskajiem standartiem (ANO Vadošie principi uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO Atbildīgas darījumdarbības prakses standarti), un tādējādi rodas prasību atšķirības. Atsevišķas dalībvalstis ir pieņēmušas vai varētu pieņemt tiesību aktus, kas aprobežojas ar konkrētām ilgtspējas problēmām vērtības ķēdēs 48 . Darbības joma attiecībā uz personām, materiālās pienācīgas rūpības prasības, izpildes režīmi un saistītie direktoru pienākumi atšķiras un nākotnē varētu atšķirties vēl vairāk 49 . Sagaidāms, ka citas dalībvalstis nolems nepieņemt tiesību aktus šajā jomā. Tādējādi ievērojami atšķirīgās prasības starp dalībvalstīm rada iekšējā tirgus sadrumstalotību. Šī sadrumstalotība laika gaitā varētu palielināties. |
| This fragmentation also risks leading to an uneven playing field for companies within the internal market. First, companies and their directors – in particular of those which have cross-border value chains – are already subject to differing requirements and will likely be subject to even more differing requirements depending on where their registered seat is located. This creates distortions of competition. Besides, depending on how they structure their operations in the internal market, some companies may simultaneously fall within the scope of two or more different national legal frameworks dealing with sustainable corporate governance. 50 This could lead to duplication of requirements, difficulties in complying, lack of legal certainty for companies, and even mutually incompatible parallel legal requirements. Inversely, some companies may not fall within the scope of any national framework for the mere reason that they do not have links relevant under national law with the jurisdiction of a Member State that has due diligence rules in place and thereby gaining an advantage over their competitors. | Šī sadrumstalotība var arī radīt nevienlīdzīgus konkurences apstākļus uzņēmumiem iekšējā tirgū. Pirmkārt, uzņēmumiem un to direktoriem, jo īpaši uzņēmumiem ar pārrobežu vērtības ķēdēm, jau piemēro atšķirīgas prasības, un ir iespējams, ka tiem tiks piemērotas vēl atšķirīgākas prasības atkarībā no tā, kur atrodas to juridiskā adrese. Tas rada konkurences izkropļojumus. Otrkārt, atkarībā no tā, kā tie strukturē savas darbības iekšējā tirgū, uz dažiem uzņēmumiem var vienlaikus attiekties divi vai vairāki atšķirīgi valsts tiesiskie regulējumi, kas saistīti ar ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību 50 . Tas var izraisīt prasību dublēšanos, grūtības atbilstības nodrošināšanā, juridisko nenoteiktību uzņēmumiem un pat savstarpēji nesaderīgas paralēlas juridiskās prasības. Turpretī uz dažiem uzņēmumiem var neattiekties neviens valsts tiesiskais regulējums tikai tāpēc vien, ka tiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav būtiskas saiknes ar tādas dalībvalsts jurisdikciju, kurā ir ieviesti pienācīgas rūpības noteikumi, un tādējādi tie var gūt priekšrocību pār konkurentiem. |
| The proposed act is designed to prevent and remove such obstacles to free movement and distortions of competition by harmonising the requirements for companies to carry out due diligence in their own operation, subsidiaries and value chains and related directors’ duties. They will lead to a level playing field where companies of similar size and their directors are subject to the same requirements for integrating sustainable corporate governance and corporate due diligence measures in their internal management systems and thereby protecting the interests of the company’s stakeholders in a similar way. Harmonised conditions would be beneficial for cross-border establishment including company operations and also investments, since it would facilitate comparison of corporate sustainability requirements and make engagement easier and thus less costly. | Ierosinātais tiesību akts ir paredzēts, lai novērstu un likvidētu šādus šķēršļus brīvai apritei un konkurences izkropļojumus, saskaņojot prasības uzņēmumiem īstenot pienācīgu rūpību to pašu darbībā, meitasuzņēmumos un vērtības ķēdēs un saistītos direktoru pienākumus. Tas radīs vienlīdzīgus konkurences apstākļus, kuros līdzīga lieluma uzņēmumiem un to direktoriem būs piemērojamas vienādas prasības ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumu integrēšanai to iekšējās pārvaldības sistēmās, tādējādi līdzīgā veidā aizsargājot uzņēmuma ieinteresēto personu intereses. Noteikumu saskaņošana nāktu par labu pārrobežu uzņēmumu izveidei, kā arī uzņēmumu darbībai un ieguldījumiem, jo tā atvieglotu korporatīvās ilgtspējas prasību salīdzināšanu un padarītu iesaistīšanos vieglāku un tādējādi arī lētāku. |
| Article 50 TFEU is lex specialis for measures adopted in order to attain freedom of establishment. Among the proposed measures, those concerning companies’ corporate governance fall under this legal basis, in particular integrating due diligence into companies’ policies, measures on companies’ plan to ensure that the business model and strategy are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1.5 °C in line with the Paris Agreement, and related remuneration measures, as well as provisions on directors’ duty of care, and directors’ duties concerning setting up and overseeing due diligence. | LESD 50. pants ir lex specialis attiecībā uz pasākumiem, kas pieņemti, lai sasniegtu brīvību veikt uzņēmējdarbību. Starp ierosinātajiem pasākumiem šis juridiskais pamats attiecas uz tiem pasākumiem, kas saistīti ar uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, jo īpaši pienācīgas rūpības integrēšanu uzņēmumu politikā, pasākumiem saistībā ar uzņēmumu plānu nodrošināt, ka to darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un ar globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C atbilstoši Parīzes nolīgumam, un saistītajiem atlīdzības pasākumiem, kā arī noteikumiem par direktoru rūpības pienākumu un direktoru pienākumiem saistībā ar pienācīgas rūpības ieviešanu un pārraudzību. |
| In order to address the described internal market barriers comprehensively, Article 50 TFEU is here combined with the general provision of Article 114 TFEU. Article 114 TFEU provides for the adoption of measures for the approximation of the provisions laid down by law, regulation or administrative action in Member States which have as their object the establishment and functioning of the internal market. The Union legislature may have recourse to Article 114 TFEU in particular where disparities between national rules are such as to obstruct the fundamental freedoms or create distortions of competition and thus have a direct effect on the functioning of the internal market. | Lai visaptveroši risinātu aprakstītos iekšējā tirgus šķēršļus, papildus LESD 50. pantam šajā ziņā tiek izmantots LESD 114. panta vispārējais noteikums. LESD 114. pants paredz iespēju pieņemt pasākumus, lai tuvinātu noteikumus dalībvalstu normatīvajos vai administratīvajos aktos, kas attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību. Savienības likumdevējs it īpaši var atsaukties uz LESD 114. pantu tad, ja atšķirības starp valstu noteikumiem ir tik lielas, kas tās rada šķēršļus pamatbrīvībām vai konkurences izkropļojumus un tādējādi tieši ietekmē iekšējā tirgus darbību. |
| As set out above, the differences between national rules on sustainable corporate governance and due diligence obligations have a direct impact on the functioning of the internal market, and that impact is likely to increase in the future. Beyond the matters regulated in Article 50 TFEU, this act concerns other areas of the establishment and functioning of the internal market. Notably, in the absence of action by the Union legislator, the production and movement of goods and services would be skewed to the benefit of jurisdictions with no due diligence regimes or with less demanding regimes, or companies established in such jurisdictions, substantially impacting the flow of goods and services. Moreover, companies supplying goods or services, in particular SMEs, will be confronted with diverging rules and expectations from customers located in different Member States. For instance, whilst one Member State law may require the supplier to carry out third-party audits, another Member State may require the same supplier to participate in a recognised industry schemes and multi-stakeholder initiatives. One Member State may require the company to carry out due diligence in relation to established business relationships whilst the other Member State may cover the direct suppliers only. This would lead to a multiplication of different partially incompatible requirements distorting the free flow of goods and services in the Union. | Kā izklāstīts iepriekš, atšķirībām starp valstu noteikumiem par ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības un pienācīgas rūpības pienākumiem ir tieša ietekme uz iekšējā tirgus darbību, un šī ietekme nākotnē varētu palielināties. Papildus jautājumiem, kas regulēti LESD 50. pantā, šis akts attiecas uz citām iekšējā tirgus izveides un darbības jomām. Proti, ja Savienības likumdevējs nerīkotos, preču un pakalpojumu ražošana un aprite nosliektos par labu tām jurisdikcijām, kurās nav pienācīgas rūpības režīma vai kurās ir mazāk stingrs režīms, vai uzņēmumiem, kas iedibināti šādās jurisdikcijās, un tas būtiski ietekmētu preču un pakalpojumu plūsmu. Turklāt uzņēmumi, kas piegādā preces vai pakalpojumus, jo īpaši MVU, saskartos ar atšķirīgiem noteikumiem un dažādās dalībvalstīs esošo klientu atšķirīgām vēlmēm. Piemēram, lai gan vienas dalībvalsts tiesību akti var pieprasīt, lai piegādātājs veic trešo personu īstenotas revīzijas, cita dalībvalsts var pieprasīt, lai tas pats piegādātājs piedalās atzītās nozaru shēmās un daudzpusējās ieinteresēto personu iniciatīvās. Viena dalībvalsts var pieprasīt, lai uzņēmums īsteno pienācīgu rūpību attiecībā uz nodibinātām darījumattiecībām, savukārt otra dalībvalsts prasības var attiecināt tikai uz tiešajiem piegādātājiem. Tas radītu dažādu daļēji nesaderīgu prasību daudzkāršošanos, kropļojot preču un pakalpojumu brīvu plūsmu Savienībā. |
| It is foreseeable that these distortions and impacts would become more serious with time as more and more Member States will adopt diverging national laws or may even lead to a race to the bottom in forthcoming due diligence legislations. | Paredzams, ka ar laiku šie izkropļojumi un ietekme kļūs nopietnāki, jo arvien lielāks skaits dalībvalstu pieņems atšķirīgus vietējos tiesību aktus, vai var pat izraisīt pēc iespējas zemāku standartu noteikšanu turpmākajos pienācīgas rūpības tiesību aktos. |
| Distortions are also relevant for civil liability in case of harm caused in a company’s value chain. Some national legal frameworks on due diligence include an express civil liability regime linked to the failure to execute due diligence, while others expressly exclude a specific civil liability regime. 51 A number of companies have been brought before courts for causing or failing to prevent adverse impacts at the level of their subsidiaries or value chains. Such cases are decided based on differing rules today. In the absence of common rules, divergent national liability regimes may lead to different outcomes depending on whether there is ownership control (as regards subsidiaries) or factual control (either through direct contracts or where control could be exercised by the company through contractual cascading or other leverage in indirect business relationships). This fragmentation would lead to distortions of competition in the internal market as a company located in one Member State would be subject to damages claims due to harm caused in its value chain whilst a company with the same value chain would be exempt from this financial and reputational risk because of diverging national rules. | Izkropļojumi ir arī būtiski attiecībā uz civiltiesisko atbildību par uzņēmuma vērtības ķēdē radītu kaitējumu. Dažu valstu tiesiskais regulējums par pienācīgu rūpību ietver skaidru civiltiesiskās atbildības režīmu, kas saistīts ar pienācīgas rūpības neīstenošanu, savukārt citos tiesiskajos regulējumos konkrēts civiltiesiskās atbildības režīms ir skaidri izslēgts 51 . Vairāki uzņēmumi ir iesūdzēti tiesā par to, ka ir izraisījuši vai nav novērsuši nelabvēlīgu ietekmi to meitasuzņēmumu vai vērtības ķēžu līmenī. Šādas lietas pašreiz izspriež, pamatojoties uz atšķirīgiem noteikumiem. Ja nav kopīgu noteikumu, atšķirīgi valstu atbildības režīmi var novest pie atšķirīgiem rezultātiem atkarībā no tā, vai pastāv īpašumtiesību kontrole (attiecībā uz meitasuzņēmumiem) vai faktiska kontrole (vai nu ar tiešiem līgumiem, vai uzņēmumam kontroli īstenojot ar līgumisku kaskadēšanu vai citiem sviras instrumentiem netiešās darījumattiecībās). Šī sadrumstalotība izraisītu konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū, jo pret uzņēmumu, kas atrodas vienā dalībvalstī, tiktu celti zaudējumu atlīdzināšanas prasījumi saistībā ar kaitējumu, kurš nodarīts tā vērtības ķēdē, lai gan tā pati vērtības ķēde būtu brīva no šā finansiālā un reputācijas riska atšķirīgo valsts noteikumu dēļ. |
| The proposed civil liability regime would clarify which rules apply in case harm occurs in a company’s own operation, at the level of its subsidiaries and at the level of direct and indirect business relations in the value chain. In addition, the proposed provision on applicable law serves the purpose of ensuring application of the harmonised rules, including on civil liability, also in cases where otherwise the law applicable to such claim is not the law of a Member State. It will therefore be essential to ensure the necessary level-playing field. | Ierosinātais civiltiesiskās atbildības režīms precizētu, kuri noteikumi ir piemērojami gadījumā, ja rodas kaitējums uzņēmuma paša darbībā, tās meitasuzņēmumu līmenī un tiešo un netiešo darījumattiecību līmenī vērtības ķēdē. Turklāt ar ierosināto noteikumu par piemērojamajām tiesībām iecerēts nodrošināt saskaņoto noteikumu (arī par civiltiesisko atbildību) piemērošanu arī gadījumos, kad citkārt šādam prasījumam piemērojamās tiesības nav dalībvalsts tiesības. Tāpēc būs svarīgi nodrošināt nepieciešamos vienlīdzīgos konkurences apstākļus. |
| Subsidiarity | Subsidiaritāte |
| First, Member States’ legislation alone in the area is unlikely to be sufficient and efficient. As regards specific transboundary problems, such as pollution, climate change, biodiversity etc. individual action is hampered in case of inaction by other Member States. The achievement of international commitments such as the goals of the UNFCCC 52 ’s Paris Agreement on climate change, the Convention on Biological Diversity, as well as other multilateral environmental agreements by individual Member State action alone is unlikely. Furthermore, risks resulting from adverse human rights and environment impacts present in companies’ value chains have often cross-border effects (e.g. pollution, transnational supply and value chains). | Pirmkārt, ir maz ticams, ka tikai dalībvalstu tiesību akti vien būs pietiekami un efektīvi. Attiecībā uz konkrētām pārrobežu problēmām, piemēram, piesārņojumu, klimata pārmaiņām, biodaudzveidības apdraudējumu u. c., citu dalībvalstu nerīkošanās gadījumā individuāla rīcība ir apgrūtināta. Ir maz ticams, ka tikai ar atsevišķas dalībvalsts rīcību varētu īstenot starptautiskās saistības, piemēram, mērķus, kas noteikti UNFCCC 52 Parīzes nolīgumā par klimata pārmaiņām, Konvencijā par bioloģisko daudzveidību, kā arī citos daudzpusējos vides nolīgumos. Turklāt riskiem, kas izriet no tādas nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēktiesībām un vidi, kāda ir uzņēmumu vērtības ķēdēs, bieži ir pārrobežu sekas (piemēram, piesārņojums, transnacionālas piegādes un vērtības ķēdes). |
| Second, many companies are operating EU-wide or globally; value chains expand to other Union Member States and increasingly to third countries. Institutional investors which invest across the borders own a large part (38% 53 ) of the total market capitalisation of large European listed companies, therefore many companies have cross-border ownership and their operations are influenced by regulations in some countries or lack of action in others. This is one of the reasons why frontrunner companies arguably are reluctant to do a further steps in addressing sustainability issues including those in the value chains today 54 and ask for a cross-border level playing field. | Otrkārt, daudzi uzņēmumi darbojas ES mērogā vai globāli; vērtības ķēdes iestiepjas citās Savienības dalībvalstīs un arvien biežāk arī trešās valstīs. Institucionālajiem ieguldītājiem, kas iegulda līdzekļus pāri robežām, pieder liela daļa (38 % 53 ) no lielu Eiropas biržās kotētu uzņēmumu kopējās tirgus kapitalizācijas, tāpēc daudziem uzņēmumiem ir pārrobežu īpašumtiesības un to darbības ietekmē noteikumi dažās valstīs vai bezdarbība citās valstīs. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc līderpozīcijās esošie uzņēmumi neapšaubāmi negribīgi veic turpmākus pasākumus, lai risinātu ilgtspējas jautājumus, arī pašreizējās vērtības ķēdēs 54 , un pieprasa vienlīdzīgus konkurences apstākļus pāri robežām. |
| Third, companies operating across the internal market and beyond need legal certainty and a level-playing field for their sustainable growth. Some Member States have recently introduced legislation on due diligence 55 , while others are in the process of legislating or considering action 56 . Existing Member State rules and those under preparation already have, and would further lead to diverging requirements, which risks being inefficient and leading to an uneven playing field. There are considerable indirect effects of diverging due diligence laws on the suppliers that supply to different companies falling under different laws, as the obligations are in practice translated into contractual clauses. If due diligence requirements are significantly different among Member States, this creates legal uncertainty, fragmentation of the Single market, additional costs and complexity for companies and their investors operating across borders as well as other stakeholders. EU action can avoid this and therefore has added value. | Treškārt, uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū un ārpus tā, ir vajadzīga juridiskā noteiktība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, lai būtu iespējama to ilgtspējīga izaugsme. Dažas dalībvalstis nesen ir ieviesušas tiesību aktus par pienācīgu rūpību 55 , savukārt citas ir likumdošanas procesā vai vēl apsver iespējamos pasākumus 56 . Spēkā esošie dalībvalstu noteikumi un noteikumi, kas tiek gatavoti, jau ir izraisījuši un turpinās prasību atšķirības, kas rada prasību neefektivitātes risku un noved pie nevienlīdzīgiem konkurences apstākļiem. Tiesību aktu atšķirībām pienācīgas rūpības jomā ir ievērojama netieša ietekme uz piegādātājiem, kas veic piegādes dažādiem uzņēmumiem, uz kuriem attiecas dažādi tiesību akti, jo praksē pienākumi tiek iekļauti līgumu klauzulās. Ja pienācīgas rūpības prasības dalībvalstīs ievērojami atšķiras, tas rada juridisko nenoteiktību, vienotā tirgus sadrumstalotību, papildu izmaksas un sarežģītību uzņēmumiem un to ieguldītājiem, kas darbojas pāri robežām, kā arī citām ieinteresētajām personām. Ar ES rīcību no tā var izvairīties, un tāpēc tā rada pievienoto vērtību. |
| Finally, compared to individual action by Member States, EU intervention can ensure a strong European voice in policy developments at the global level 57 . | Visbeidzot, salīdzinājumā ar dalībvalstu individuālu rīcību ES intervence var nodrošināt spēcīgu Eiropas pozīciju politikas norisēs pasaules līmenī 57 . |
| Proportionality | Proporcionalitāte |
| The burden on companies stemming from compliance costs, has been adapted to the size, resources available, and the risk profile. Companies will only have to take appropriate measures that are commensurate with the degree of severity and the likelihood of the adverse impact, and reasonably available to the company, taking into account the circumstances of the specific case, including characteristics of the economic sector and of the specific business relationship and the company’s influence thereof, and the need to ensure prioritisation of action. For that purpose the material and personal scope, and the enforcement provisions were restricted as further explained below. | Slogs uzņēmumiem, kas izriet no atbilstības nodrošināšanas izmaksām, ir pielāgots to lielumam, pieejamiem resursiem un riska profilam. Uzņēmumiem būs jāveic tikai atbilstoši pasākumi, kas ir samērīgi ar nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un iespējamību un ir pamatoti paveicami uzņēmumam, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tajā skaitā tautsaimniecības nozares un konkrēto darījumattiecību iezīmes un uzņēmuma ietekmi uz šīm darījumattiecībām, kā arī nepieciešamību nodrošināt rīcības prioritāšu noteikšanu. Šajā nolūkā materiālā darbības joma un darbības joma attiecībā uz personām un izpildes nodrošināšanas pasākumi tika ierobežoti, kā plašāk izskaidrots turpmāk. |
| As regards the “personal scope” of the due diligence obligations (i.e. which business categories are covered), small and medium sized enterprises (SMEs) that include micro companies and overall account for around 99 % of all companies in the Union, are excluded from the due diligence duty. For this category of companies, the financial and administrative burden of setting up and implementing a due diligence process would be relatively high. For the most part, they do not have pre-existing due diligence mechanisms in place, they have no know-how, specialised personnel, and the cost of carrying out due diligence would impact them disproportionately. They will, however, be exposed to some of the costs and burden through business relationships with companies in scope as large companies are expected to pass on demands to their suppliers. Hence, supporting measures will be necessary to help SMEs build operational and financial capacity. Companies whose business partner is an SME, are also required to support them in fulfilling the due diligence requirements, in case such requirements would jeopardize the viability of the SME. Moreover, the value chain of the financial sector does not cover SMEs that are receiving loan, credit, financing, insurance or reinsurance. At the same time, exposure of an individual SME to adverse sustainability impacts will as a general rule be lower than the exposure of larger companies. Therefore, very large companies 58 will be within the scope of the full due diligence obligation, also because many of them already have certain processes in place e.g. because of reporting obligations. In particular, the selected turnover criteria will filter those having the largest impact on the Union economy. Moreover, this Directive lays down measures to limit the passing on of the burden from those large companies to the smaller suppliers in the value chain and to use fair, reasonable, non-discriminatory and proportionate requirements vis-a-vis SMEs. | Runājot par pienācīgas rūpības pienākumu darbības jomu attiecībā uz personām (t. i., to, kuras darījumdarbības kategorijas ir aptvertas), mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas ietver mikrouzņēmumus un kas kopumā veido aptuveni 99 % no visiem uzņēmumiem Savienībā, ir izslēgti no pienācīgas rūpības pienākuma. Šai uzņēmumu kategorijai finansiālais un administratīvais slogs, kas saistīts ar pienācīgas rūpības procesa izveidi un īstenošanu, būtu salīdzinoši augsts. Šiem uzņēmumiem lielākoties nav iepriekš pastāvošu pienācīgas rūpības mehānismu, tiem nav zinātības, specializēta personāla, un pienācīgas rūpības īstenošanas izmaksas tos nesamērīgi ietekmētu. Tomēr tiem radīsies noteiktas izmaksas un slogs saistībā ar darījumattiecībām ar darbības jomā ietilpstošiem uzņēmumiem, jo ir paredzams, ka lieli uzņēmumi prasības pārvirzīs uz saviem piegādātājiem. Tādējādi būs vajadzīgi atbalsta pasākumi, lai palīdzētu MVU nostiprināt darbības un finansiālo spēju. Uzņēmumiem, kuru darījumdarbības partneri ir MVU, ir arī jāatbalsta tie pienācīgas rūpības prasību izpildē gadījumā, ja šādas prasības apdraudētu MVU dzīvotspēju. Turklāt finanšu nozares vērtības ķēde neaptver MVU, kas saņem aizdevumus, kredītus, finansējumu, apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu. Tajā pašā laikā nelabvēlīgas ilgtspējas iedarbība uz individuālu MVU parasti būs mazāka nekā uz lielākiem uzņēmumiem. Tāpēc uz ļoti lieliem uzņēmumiem 58 attieksies pienācīgas rūpības pienākuma tvērums, arī tāpēc, ka daudzi no tiem jau ir ieviesuši procesus, piemēram, informācijas sniegšanas pienākumu dēļ. Proti, izraudzītajos apgrozījuma kritērijos tiks atlasīti tie uzņēmumi, kam ir vislielākā ietekme uz Savienības ekonomiku. Turklāt šī direktīva nosaka pasākumus, lai ierobežotu sloga pārnešanu no šie lielajiem uzņēmumiem uz mazākajiem piegādātājiem vērtības ķēdē un lai izmantotu taisnīgas, saprātīgas, nediskriminējošas un samērīgas prasības attiecībā pret MVU. |
| As far as companies with lower turnover and less employees 59 are concerned, the due diligence obligation is limited to those companies active in particularly high-impact sectors that are at the same time covered by existing sectoral OECD guidance 60 . Moreover, despite the fact that OECD guidance covers the financial sector, it is not included in the high- impact sectors due to its specificities. This limitation aims to create a balance between the interest in achieving the goals of the Directive and the interest in minimising the financial and administrative burden on companies. The due diligence obligation for these companies will be simplified as they would only focus on severe adverse impacts that are relevant for their sector. Moreover, the due diligence obligation will apply to them only 2 years after the end of the transposition period for this Directive allowing to establish the necessary processes and procedures and benefit from industry cooperation, technological developments, standards, etc. that are likely to be prompted by the earlier implementation date for larger companies. | Attiecībā uz uzņēmumiem ar mazāku apgrozījumu un darbinieku skaitu 59 pienācīgas rūpības pienākums aprobežojas ar tiem uzņēmumiem, kuri darbojas nozarēs ar ļoti lielu ietekmi un uz kuriem vienlaikus attiecas esošās ESAO nozaru vadlīnijas 60 . Turklāt, neraugoties uz to, ka ESAO vadlīnijas aptver finanšu nozari, tā nav iekļauta starp nozarēm ar lielu ietekmi tās specifikas dēļ. Šā ierobežojuma mērķis ir radīt līdzsvaru starp interesi sasniegt direktīvas mērķus un interesi mazināt finansiālo un administratīvo slogu uzņēmumiem. Pienācīgas rūpības pienākums šiem uzņēmumiem tiks vienkāršots, jo tie koncentrētos tikai uz būtisku nelabvēlīgu ietekmi, kas skar to nozari. Turklāt pienācīgas rūpības pienākums būtu tiem piemērojams tikai divus gadus pēc pārejas perioda beigām, jo šī direktīva ļauj ieviest nepieciešamos procesus un procedūras un gūt labumu no nozaru sadarbības, tehnoloģiju attīstības, standartiem utt., ko, visticamāk, veicinās tas, lielākiem uzņēmumiem īstenošanas datums ir agrāks. |
| To the extent that this Directive also covers third-country companies, the criteria used for defining the scope of EU and non-EU companies covered are not the same, but ensure that third country companies are not more likely to fall within the scope. For them, a net turnover threshold is used (EUR 150 million for group 1 and EUR 40 million for group 2), but all of this turnover needs to be generated in the Union. EU companies, in turn, have to have a net turnover of EUR 150 million generated worldwide and have to fulfil an employee criterion as well (above 500 employees in group 1 and above 250 employees in group 2). Such difference in the criteria used is justified for the following reasons: | Ciktāl šī direktīva attiecas arī uz trešo valstu uzņēmumiem, kritēriji, ko izmanto aptverto ES un ārpussavienības uzņēmumu tvēruma noteikšanai, nav vienādi, bet tie nodrošina, ka nepastāv varbūtība, ka trešo valstu uzņēmumi vairāk ietilps darbības jomā. Attiecībā uz tiem izmanto neto apgrozījuma slieksni (150 miljoni EUR 1. grupai un 40 miljoni EUR 2. grupai), bet visam šim apgrozījumam jābūt sasniegtam Savienībā. Savukārt ES uzņēmumu neto apgrozījumam pasaulē jābūt 150 miljoniem EUR un jābūt izpildītam kritērijam attiecībā uz darbinieku skaitu (vairāk nekā 500 darbinieku 1. grupā un vairāk nekā 250 darbinieku 2. grupā). Šāda izmantoto kritēriju atšķirība ir pamatota turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. |
| –The EU turnover criterion for third-country companies creates a link to the EU. Including only turnover generated in the Union is justified since such a threshold, appropriately calibrated, creates a territorial connection between the third-country companies and the Union by the effects that the activities of these companies may have on the EU internal market, which is sufficient for the Union law to apply to third-country companies. | –Trešo valstu uzņēmumiem ES apgrozījuma kritērijs rada saiti ar ES. Tikai Savienībā gūtā apgrozījuma iekļaušana ir pamatota, jo šāda robežvērtība, pienācīgi graduēta, rada teritoriālu saikni starp trešo valstu uzņēmumiem un Savienību ar sekām, kādas šo uzņēmumu darbībām var būt ES iekšējā tirgū, kas ir pietiekami, lai Savienības tiesību aktus piemērotu trešo valstu uzņēmumiem. |
| –Also, the Country-by-Country Reporting Directive – an amendment to the Accounting Directive – has already established the methods for calculating net turnover for non-EU companies, while such methodology does not exist for calculating the number of employees of third-country companies. The experience with the French law regulating due diligence shows that, in the absence of a common definition of an employee 61 , the number of employees (worldwide) is difficult to calculate, which hinders the identification of which third-country companies are covered by the scope, preventing effective enforcement of the rules. | –Turklāt Direktīvā par pārskatu sniegšanu par katru valsti, ar kuru grozīta Grāmatvedības direktīva, jau ir noteiktas metodes ārpussavienības uzņēmumu neto apgrozījuma aprēķināšanai, savukārt šāda metodika nepastāv trešo valstu uzņēmumu darbinieku skaita aprēķināšanai. Pieredze saistībā ar Francijas tiesību aktiem, kas regulē pienācīgu rūpību, liecina, ka tad, ja nav vienotas jēdziena “darbinieks” definīcijas 61 , darbinieku skaitu (visā pasaulē) ir grūti aprēķināt, un tas traucē apzināt trešo valstu uzņēmumus, uz kuriem attiecas darbības joma, liedzot efektīvi izpildīt noteikumus. |
| –Using both employee and turnover criteria for EU companies would ensure better alignment with the proposal for a Corporate Sustainability reporting Directive which should be used for the reporting of due diligence measures and policy for EU companies. | –Gan darbinieku, gan apgrozījuma kritēriju izmantošana attiecībā uz ES uzņēmumiem nodrošinātu labāku saskaņotību ar Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīvu, kas būtu jāizmanto ziņojumu sniegšanai par pienācīgas rūpības pasākumiem un politiku attiecībā uz ES uzņēmumiem. |
| –While the Directive will cover about 13 000 EU companies 62 , based on the estimations of the Commission, it will only cover about 4 000 third-country companies 63 . The fact that EU companies will only be covered if they also reach the minimum limit on the number of employees is very unlikely to change the conditions of competition in the EU internal market: the two size criteria applicable to EU companies, even if cumulative, will result in still covering relatively smaller companies compared to non-EU companies due to the fact that, in their case, the entire worldwide net turnover of the company is to be taken into account. | –Lai gan direktīva attieksies uz aptuveni 13 000 ES uzņēmumu 62 , pamatojoties uz Komisijas aplēsēm, tā attieksies tikai uz aptuveni 4000 trešo valstu uzņēmumu 63 . Fakts, ka ES uzņēmumi tiks aptverti tikai tad, ja tie arī sasniegs minimālo ierobežojumu attiecībā uz darbinieku skaitu, diezin vai mainīs konkurences nosacījumus ES iekšējā tirgū — divu lieluma kritēriju piemērošana ES uzņēmumiem, pat ja šie kritēriji ir kumulatīvi, rezultātā novedīs pie tā, ka tiks aptverts salīdzinoši mazāks uzņēmumu skaits salīdzinājumā ar ārpussavienības uzņēmumiem, jo to gadījumā ir jāņem vērā viss uzņēmuma neto apgrozījums pasaulē. |
| Finally, large third-country companies having a high turnover in the Union have the capacity to implement due diligence and will benefit from the advantages coming with due diligence also in their operations elsewhere. In all other aspects, third-country companies are covered by the due diligence rules the same way as their EU counterparts (for example as regards the regime applicable to companies operating in high-impact sectors and identical phase in period for those companies). The harmonisation of the duties of directors is limited to EU companies only, thus third-country companies will have more restricted obligations. | Visbeidzot, lieliem trešo valstu uzņēmumiem, kam ir liels apgrozījums Savienībā, ir spēja īstenot pienācīgu rūpību un gūt labumu no pienācīgas rūpības snigtajām priekšrocībām arī to darbībās citviet. Visos citos aspektos uz trešo valstu uzņēmumiem attiecas pienācīgas rūpības pienākumi tādā pašā veidā kā uz ES uzņēmumiem (piemēram, attiecībā uz režīmu, kas piemērojams uzņēmumiem, kuri darbojas nozarēs ar lielu ietekmi, un identisku perioda posmu minētajiem uzņēmumiem). Direktoru pienākumu saskaņošana aprobežojas tikai ar ES uzņēmumiem, tādējādi trešo valstu uzņēmumiem būs ierobežotāki pienākumi. |
| The “material scope” is focused and structured mainly upon the corporate due diligence obligation and covers human rights and those environmental adverse impacts that can be clearly defined in selected international conventions. Directors’ duties proposed ensure a close link with the due diligence obligations and are thus necessary for the due diligence to be effective. Directors’ duties also include the clarification of how directors are expected to comply with the duty of care to act in the best interest of the company. | “Materiālā darbības joma” ir koncentrēta un strukturēta galvenokārt uz uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumu un aptver cilvēktiesības un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, ko var skaidri definēt atsevišķās starptautiskās konvencijās. Ierosinātie direktoru pienākumi nodrošina ciešu saikni ar pienācīgas rūpības pienākumiem un tādējādi ir nepieciešami, lai pienācīga rūpība būtu efektīva. Direktoru pienākumi arī ietver skaidrojumu par to, kā direktoriem būtu jāizpilda rūpības pienākums, lai rīkotos uzņēmuma interesēs. |
| Effective enforcement of the due diligence duty is key to achieving the objectives of the initiative. This Directive will provide for a combination of sanctions and civil liability. | Pienācīgas rūpības pienākuma efektīva izpilde ir svarīga iniciatīvas mērķu sasniegšanai. Šī direktīva paredzēs sankciju un civiltiesiskās atbildības apvienojumu. |
| As regards private enforcement through civil liability, a different approach is used regarding the company`s own operations and its subsidiaries on the one hand and regarding business relations on the other hand. In particular, civil liability concerns only established business relationships with which a company expects to have a lasting relationship, in view of its intensity or duration and which does not represent a negligible or merely ancillary part of the company`s value chain. The company should not be liable for failing to prevent or cease harm at the level of indirect business relationships if it used contractual cascading and assurance and put in place measures to verify compliance with it, unless it was unreasonable, in the circumstances of the case, to expect that the action actually taken, including as regards verifying compliance, would be adequate to prevent, mitigate, bring to an end or minimise the extent of the adverse impact. In addition, in the assessment of the existence and extent of liability, due account is to be taken of the company’s efforts, insofar as they relate directly to the damage in question, to comply with any remedial action required of them by a supervisory authority, any investments made and any targeted support provided as well as any collaboration with other entities to address adverse impacts in its value chains. | Ciktāl tas attiecas uz privāttiesisko izpildi uz civiltiesiskās atbildības pamata, tiek izmantota atšķirīga pieeja attiecībā uz uzņēmuma paša darbību un tā meitasuzņēmumiem, no vienas puses, un darījumattiecībām, no otras puses. Proti, civiltiesiskā atbildība attiecas tikai uz nodibinātām darījumattiecībām, ar kuru palīdzību uzņēmums plāno uzturēt ilgstošas attiecības, ņemot vērā to intensitāti vai ilgumu, un kuras neveido niecīgu vai nebūtisku daļu no uzņēmuma vērtības ķēdes. Uzņēmums nebūtu jāsauc pie atbildības par kaitējuma nenovēršanu vai neizbeigšanu netiešu darījumattiecību līmenī, ja tas ir izmantojis līgumisku kaskadēšanu un nodrošināšanu un ir ieviesis pasākumus, lai pārbaudītu atbilstību tai, izņemot, ja konkrētā gadījuma apstākļos nav bijis pamatoti paredzēt, ka faktiski īstenotā rīcība, arī attiecībā uz atbilstības pārbaudi, būtu pietiekama, lai novērstu, vājinātu, izbeigtu vai mazinātu nelabvēlīgās ietekmes apmēru. Turklāt, izvērtējot atbildības esību un apmēru, ir pienācīgi jāņem vērā uzņēmuma centieni, ciktāl tie ir tieši saistīti ar konkrēto kaitējumu, izpildīt visus korektīvos pasākumus, ko tam pieprasa uzraudzības iestāde, visi veiktie ieguldījumi un jebkāds sniegtais mērķorientētais atbalsts, kā arī sadarbība ar citām struktūrām nolūkā novērst nelabvēlīgo ietekmi tā vērtības ķēdēs. |
| This approach to civil liability will also limit the risk of excessive litigation. | Šī pieeja civiltiesiskajai atbildībai arī ierobežos pārmērīgas tiesāšanās risku. |
| The measures related to public enforcement of the due diligence duty do not go beyond what is necessary. This Directive clarifies that any sanction imposed due to non-compliance with the due diligence obligations has to be proportionate. If the public authorities that investigate the company’s compliance with this Directive identify a failure to comply they should first grant the company an appropriate period of time to take remedial action. The Directive outlines a limited number of sanctions that should apply in all Member States but leaves it to the Member States to ensure a proportionate enforcement process, in line with their national law. When pecuniary sanctions are imposed, they shall be based on the company’s turnover to ensure their proportionate level. | Pasākumi, kas saistīti ar pienācīgas rūpības pienākuma publiski tiesisko izpildi, nepārsniedz to, kas ir nepieciešams. Šajā direktīvā ir precizēts, ka ikvienai sankcijai, ko piemēro par pienācīgas rūpības pienākumu neizpildi, ir jābūt samērīgai. Ja publiskās iestādes, kas izvērtē, kā uzņēmums ir ievērojis šo direktīvu, konstatē, ka tā nav ievērota, tām vispirms būtu jānosaka uzņēmumam atbilstošs laika periods korektīvu pasākumu īstenošanai. Šajā direktīvā ir izklāstīts ierobežots skaits sankciju, kas būtu piemērojamas visās dalībvalstīs, bet pašu dalībvalstu ziņā ir nodrošināt samērīgu izpildes procesu atbilstoši to tiesību aktiem. Ja piemēro naudas sodus, tos nosaka, pamatojoties uz uzņēmuma apgrozījumu, lai nodrošinātu, ka to līmenis ir samērīgs. |
| Furthermore, this Directive does not entail unnecessary costs for the Union, national governments, regional or local authorities. The Directive will leave it up to the Member States how to organise enforcement. Supervision can be carried out by existing authorities. To reduce the costs (for instance when supervising third-country companies active in various Member States) and improve the supervision, coordination, investigation and exchange of information the Commission will set up a European Network of Supervisory Authorities. | Turklāt šī direktīva nerada liekas izmaksas Savienībai, valstu valdībām vai reģionālām vai vietējām iestādēm. Šī direktīva atstās dalībvalstu ziņā to, kā organizēt izpildi. Uzraudzību var veikt esošās iestādes. Lai samazinātu izmaksas (piemēram, kad tiek pārraudzīti trešo valstu uzņēmumi, kas darbojas dažādās dalībvalstīs) un uzlabotu pārraudzību, koordināciju, izmeklēšanu un informācijas apmaiņu, Komisija izveidos Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu. |
| This Directive allows for company cooperation, use of industrial schemes and multi-stakeholder initiatives to reduce the cost of compliance for the companies with this Directive. | Šī direktīva atļauj uzņēmumiem sadarboties, izmantot nozaru shēmas un daudzpusējas ieinteresēto personu iniciatīvas, lai uzņēmumiem samazinātu izmaksas saistībā ar šīs direktīvas izpildi. |
| Choice of the instrument | Juridiskā instrumenta izvēle |
| The proposed instrument is a Directive, since Article 50 TFEU is the legal basis for company law legislation regarding the protection of the interests of companies’ members and others with a view to making such protection equivalent throughout the Union. Article 50 TFEU requires the European Parliament and the Council to act by means of directives. | Ierosinātais instruments ir direktīva, jo LESD 50. pants ir juridiskais pamats darījumdarbības tiesību aktu pieņemšanai attiecībā uz uzņēmumu locekļu un citu dalībnieku interešu aizsardzību, lai šāda aizsardzība būtu vienāda visā Savienībā. LESD 50. pants nosaka Eiropas Parlamentam un Padomei pienākumu rīkoties, pieņemot direktīvas. |
| The Commission shall adopt delegated acts laying down the criteria for the reporting by third country companies on due diligence. | Komisija pieņem deleģētus aktus, kas nosaka kritērijus trešo valstu uzņēmumu ziņošanai par pienācīgu rūpību. |
| In order to provide support to companies and to Member State authorities on how companies should fulfil their due diligence obligations, the Commission, where necessary in consultation with relevant European bodies, international bodies having expertise in due diligence implementation, and others, may issue guidelines. Guidelines may also be used to outline non-binding model contractual clauses that companies can use when cascading the obligation in their value chain. | Lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem un dalībvalstu iestādēm saistībā ar to, kā uzņēmumiem būtu jāizpilda to pienācīgas rūpības pienākumi, Komisija, nepieciešamības gadījumā apspriežoties ar attiecīgajām Eiropas struktūrām, starptautiskām struktūrām, kurām ir zinātība pienācīgas rūpības īstenošanā, un citiem, var izdot norādījumus. Norādījumus var arī izmantot, lai izklāstītu nesaistošas līguma paraugklauzulas, ko uzņēmumi var izmantot, kaskadējot šo pienākumu to vērtības ķēdē. |
| In addition, the Commission may put in place other supporting measures building on existing EU actions and tools to support due diligence implementation within the Union and in third countries, including facilitation of joint stakeholder initiatives to help companies fulfil their obligations and support SMEs impacted by this Directive in other ways. This may be further complemented by EU development cooperation instruments to support third country governments and upstream economic operators in third countries addressing adverse human rights and environmental impacts of their operations and upstream business relationships. | Turklāt Komisija var ieviest citus atbalsta pasākumus, pamatojoties uz pašreizējām ES darbībām un rīkiem, lai atbalstītu pienācīgas rūpības īstenošanu Savienībā un trešās valstīs, tostarp veicinātu kopīgas ieinteresēto personu iniciatīvas, lai palīdzētu uzņēmumiem izpildīt to pienākumus un atbalstītu MVU, kurus šī direktīva ietekmē citos veidos. To var plašāk papildināt ar ES attīstības sadarbības instrumentiem, lai atbalstītu trešo valstu valdības un augšupējos ekonomikas dalībniekus trešās valstīs, kas risina problēmas saistībā ar to darbību un augšupējo darījumattiecību nelabvēlīgo ietekmi uz tiesībām un vidi. |
| 3.RESULTS OF EX-POST EVALUATIONS, STAKEHOLDER CONSULTATIONS AND IMPACT ASSESSMENTS | 3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI |
| Stakeholder consultations | Apspriešanās ar ieinteresētajām personām |
| In line with the better regulation guidelines, several consultation activities have taken place: | Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm ir notikušas vairākas apspriešanās: |
| –The inception impact assessment (roadmap), which received 114 feedbacks; | –sākotnējais ietekmes novērtējums (ceļvedis), kurā saņemtas 114 atsauksmes, |
| –The open public consultation 64 , which received 473 461 responses and 122.785 citizen signatures, the vast majority of which were submitted through campaigns using pre-filled questionnaires, and 149 position papers; | –atklāta sabiedriskā apspriešana 64 , kurā saņemta 473 461 atbilde un 122 785 iedzīvotāju paraksti, no kuriem lielākā daļa tika iesniegti kampaņās, izmantojot iepriekš aizpildītas aptaujas anketas, un 149 nostājas dokumenti, |
| –A dedicated consultation of social partners; | –mērķorientēta apspriešanās ar sociālajiem partneriem, |
| –A number of stakeholder workshops and meetings, e.g. meeting of the Informal Company Law Expert Group, mainly composed of company law legal academics (ICLEG), meeting with Member State representatives in the Company Law Expert Group (CLEG); and | –vairāki ieinteresēto personu darbsemināri un sanāksmes, piemēram, sanāksme, kurā tikās Neformālā uzņēmējdarbības tiesību ekspertu grupa, kas sastāv galvenokārt no uzņēmējdarbības tiesību akadēmisko aprindu pārstāvjiem (ICLEG), sanāksme ar dalībvalstu pārstāvjiem Uzņēmējdarbības tiesību ekspertu grupā (CLEG), un |
| –Conferences and meetings with business associations, individual businesses, including Small and Medium-sized Enterprises (SMEs) representatives, civil society, including non-governmental and not-for-profit organisations, as well as international organisations, such as OECD. | –konferences un tikšanās ar uzņēmumu apvienībām, atsevišķiem uzņēmumiem, tajā skaitā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvjiem, pilsonisko sabiedrību, arī nevalstiskajām un bezpeļņas organizācijām, kā arī starptautiskām organizācijām, piemēram, ESAO. |
| Overall, the consultation activities showed that there is generally a wide acknowledgement among stakeholders of the need for an EU legal framework for due diligence. 65 In particular, large companies across the board asked for greater harmonisation in the area of due diligence to improve legal certainty and create a level playing field. Citizens and civil society associations perceived the current regulatory framework as ineffective to ensure corporate accountability for negative impacts on the human rights and environment. | Kopumā apspriešanās pasākumi apliecināja, ka ieinteresētās personas plaši atzīst vajadzību pēc ES tiesiskā regulējuma attiecībā uz pienācīgu rūpību 65 . Proti, lielāki uzņēmumi pārsvarā pieprasīja lielāku saskaņotību pienācīgas rūpības jomā, lai uzlabotu juridisko noteiktību un radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības organizācijas uzskatīja pašreizējo tiesisko regulējumu par neefektīvu, lai nodrošinātu uzņēmumu pārskatatbildību par negatīvu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. |
| A vast majority of respondents to the open public consultation, including most participating Member States, were in favour of a horizontal approach to due diligence over a sector-specific or thematic approach 66 . Companies indicated that they feared the risk of competitive disadvantages vis-à-vis third-country companies that do not have the same duties. Accordingly, most respondents agreed that due diligence rules should also apply to third-country companies which are not established in the EU but carry out activities of a certain scale in the EU 67 . | Liela daļa respondentu atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, arī lielākā daļa iesaistīto dalībvalstu, pauda atbalstu horizontālai pieejai attiecībā uz pienācīgu rūpību salīdzinājumā ar nozarspecifisku vai tematisku pieeju 66 . Uzņēmumi norādīja, ka tie bažījas par risku, ka tiem varētu rasties neizdevīgs konkurences stāvoklis attiecībā pret trešo valstu uzņēmumiem, kam nav tādu pašu pienākumu. Attiecīgi lielākā daļa respondentu piekrita, ka pienācīgas rūpības pienākumi būtu jāattiecina arī uz trešo valstu uzņēmumiem, kas nav iedibināti ES, bet veic noteikta apjoma darbības ES 67 . |
| Regarding an enforcement mechanism accompanying a mandatory due diligence duty, all stakeholder groups responding to the open public consultation indicated by a majority that supervision by competent national authorities with a mechanism of EU cooperation/coordination is the most suited option. 68 | Attiecībā uz izpildes mehānismu, kas papildina obligātu pienācīgas rūpības pienākumu, visas ieinteresēto personu grupas, kas sniedza atbildes atklātajā sabiedriskajā apspriešanā, pārliecinoši norādīja, ka vispiemērotākais risinājums ir uzraudzība, ko īsteno kompetentās valsts iestādes ar ES sadarbības/koordinācijas mehānismu 68 . |
| A majority of respondents in all stakeholder groups considered binding rules with targets to be the option entailing the most costs, but also the most benefits overall. Although most respondents saw the positive impact on third countries, a subset of respondents fear a potential negative impact of due diligence rules on third countries if companies investing in third countries with weak human rights, including social and labour, and environmental protection, would have to withdraw from these countries. | Lielākā daļa respondentu visās ieinteresēto personu grupās uzskatīja, ka saistoši noteikumi ar mērķrādītājiem ir risinājums, kas saistīts ar vislielākajām izmaksām, bet arī ar kopumā lielākajiem sniegtajiem ieguvumiem. Lai gan lielākā daļa respondentu saskatīja pozitīvu ietekmi uz trešām valstīm, atsevišķa respondentu apakškopa pauda bažas par iespējamu pienācīgas rūpības noteikumu negatīvu ietekmi uz trešām valstīm, ja uzņēmumiem, kas veic ieguldījumus trešās valstīs ar vāju cilvēktiesību, tai skaitā sociālo un darba tiesību, un vides aizsardzību, nāktos aiziet no šīm valstīm. |
| Detailed information on the consultation strategy and conclusions of the stakeholder consultations can be found in Annex 2 of the impact assessment report. | Sīkāka informācija par apspriešanās stratēģiju un ieinteresēto personu apspriešanās secinājumiem ir atrodama ietekmes novērtējuma ziņojuma 2. pielikumā. |
| Collection and use of expertise | Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana |
| To support the analysis of the different options, the Commission awarded support contracts to external experts for a study on due diligence requirements through the supply chain 69 and for a study on directors’ duties and sustainable corporate governance 70 . These experts worked in close cooperation with the Commission throughout the different phases of the study. | Lai atbalstītu dažādo risinājumu analīzi, Komisija piešķīra ārējiem ekspertiem atbalsta līgumu slēgšanas tiesības, lai tie veiktu pētījumu par pienācīgas rūpības prasībām visā piegādes ķēdē 69 un pētījumu par direktoru pienākumiem un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību 70 . Minētie eksperti dažādajos pētījuma posmos strādāja ciešā sadarbībā ar Komisiju. |
| Besides these support studies, additional expertise was identified through literature research and through the stakeholder consultation responses. | Līdztekus šiem atbalsta pētījumiem zinātību sniedza literatūras izpēte un atbildes, kas tika saņemtas, apspriežoties ar ieinteresētajām personām. |
| Alongside the above-mentioned support studies, expert group meetings, and stakeholder consultations, the Commission also paid close attention to the relevant European Parliament resolution and to the Council Conclusions. The European Parliament resolution of 10 March 2021 provided recommendations to the Commission on corporate due diligence and corporate accountability, calling upon the Commission to propose EU rules for a comprehensive corporate due diligence obligation. The Council Conclusions on Human Rights and Decent Work in Global Supply Chains of 1 December 2020 called upon the Commission to table a proposal for an EU legal framework on sustainable corporate governance, including cross-sector corporate due diligence obligations along global value chains. | Papildus minētajiem atbalsta pētījumiem, ekspertu grupu sanāksmēm un apspriedēm ar ieinteresētajām personām Komisija arī pievērsa ciešu uzmanību attiecīgajai Eiropas Parlamenta rezolūcijai un Padomes secinājumiem. Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. marta rezolūcijā Komisijai tika sniegti ieteikumi par korporatīvo pienācīgu rūpību un korporatīvo pārskatatbildību, aicinot Komisiju ierosināt ES noteikumus attiecībā uz visaptverošu korporatīvu pienācīgas rūpības pienākumu. Padomes 2020. gada 1. decembra Secinājumos par cilvēktiesībām un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību globālajās vērtības ķēdēs Komisija tika aicināta nākt klajā ar priekšlikumu par ES tiesisko regulējumu attiecībā uz ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, ietverot arī starpnozaru pienācīgas rūpības pienākumus uzņēmumiem visās globālajās vērtības ķēdēs. |
| Impact assessment | Ietekmes novērtējums |
| The analysis in the impact assessment addressed in a broad sense the problem arising from the need to reinforce sustainability in corporate governance and management systems, with two dimensions: (1) stakeholder interests and stakeholder-related (sustainability) risks to companies are not sufficiently taken into account in corporate risk management systems and decisions; (2) companies do not sufficiently mitigate their adverse human rights and environmental impacts, do not have adequate governance, management systems and measures to mitigate their harmful impacts. | Ietekmes novērtējumā veiktajā analīzē tika plaši aplūkota problēma, ko rada vajadzība nostiprināt ilgtspēju korporatīvajās pārvaldības un vadības sistēmās, ar divām dimensijām: 1) ieinteresēto personu intereses un ar ieinteresētajām personām saistīti (ilgtspējas) riski uzņēmumiem nav pietiekami ņemti vērā korporatīvajās riska pārvaldības sistēmās un lēmumos; 2) uzņēmumi nepietiekami mazina to nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, tiem nav pienācīgu pārvaldības, vadības sistēmu un pasākumu to kaitīgās ietekmes mazināšanai. |
| After consideration of different policy options mainly in the areas of corporate due diligence duty and directors’ duties, the impact assessment proposed a preferred package of policy options across three elements: corporate due diligence, directors’ duties and remuneration, which complement each other. | Pēc dažādu politikas risinājumu apsvēršanas, galvenokārt uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākuma un direktoru pienākumu jomā, ietekmes novērtējumā tika ierosināts vēlamais politikas risinājumu kopums, aptverot trīs elementus: uzņēmumu pienācīga rūpība, direktoru pienākumi un atalgojums, kuri cits citu papildina. |
| The draft impact assessment was submitted to the Commission’s Regulatory Scrutiny Board on 9 April 2021. Following the negative opinion by the Board, a revised impact assessment was submitted to the Board for a second opinion on 8 November 2021. While noting the significant revision of the report in response to the Board`s first opinion, the Board nevertheless issued a second negative opinion on 26 November 2021 71 , which underlined the need for political guidance on whether, and under which conditions, the sustainable corporate governance initiative could proceed further. The Board maintained its negative opinion because it considered that the impact assessment report did not sufficiently (1) address the problem description and provide convincing evidence that EU businesses, in particular SMEs, do not already sufficiently reflect sustainability aspects or do not have sufficient incentives to do so; (2) present a scope of policy options and identify or fully assess key policy choices; (3) assess the impacts in a complete, balanced and neutral way and reflect uncertainty related to the realisation of benefits, and (4) demonstrate the proportionality of the preferred option. | Ietekmes novērtējuma projekts tika iesniegts Komisijas Regulējuma kontroles padomei 2021. gada 9. aprīlī. Pēc negatīva padomes atzinuma saņemšanas padomei 2021. gada 8. novembrī tika iesniegts pārskatīts ietekmes novērtējums otra atzinuma saņemšanai. Atzīmējot ziņojuma būtisko pārskatīšanu, kas veikta, atbildot uz padomes pirmo atzinumu, padome 2021. gada 26. novembrī tomēr sniedza otru negatīvu atzinumu 71 , kurā uzsvēra vajadzību pēc praktiskiem norādījumiem par to, vai un kādos apstākļos ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības iniciatīva varētu tikt virzīta tālāk. Padome nemainīja savu negatīvo atzinumu, jo tā uzskatīja, ka ietekmes novērtējuma ziņojumā nav pietiekami 1) izklāstīts problēmas apraksts un sniegti pārliecinoši pierādījumi, ka ES uzņēmumi, jo īpaši MVU, jau pietiekami neatspoguļo ilgtspējas aspektus vai tiem jau nav pietiekamu stimulu to darīt; 2) izklāstīts politikas risinājumu tvērums un norādītas vai pilnībā izvērtētas galvenās politikas izvēles; 3) novērtēta ietekme pilnīgā, līdzsvarotā un neitrālā veidā un atspoguļota nenoteiktība, kas saistīta ar ieguvumu īstenošanos, un 4) pierādīts vēlamā risinājuma samērīgums. |
| Therefore, in order to address the comments of the Board’s second negative opinion, the impact assessment is complemented by a staff working document on the follow-up of the Board’s opinion that provides additional clarifications and evidence on the areas where the Board had provided specific suggestions of improvements. | Tāpēc, atbildot uz padomes otrajā negatīvajā atzinumā izklāstītajām piezīmēm, ietekmes novērtējums ir papildināts ar Komisijas dienestu darba dokumentu par turpmāko rīcību pēc padomes atzinuma, kurā sniegti papildu precizējumi un pierādījumi par jomām, kurās padome sniegusi konkrētus uzlabojumu ieteikumus. |
| According to the Commission’s Better Regulation rules a positive opinion from the Regulatory Scrutiny board is required for a file to proceed to the adoption stage. However, the Vice President for Inter-Institutional Relations and Foresight can allow for the continuation of the preparations for an initiative that has been subject to a second negative opinion by the Regulatory Scrutiny Board. It is important to flag that the opinions of the Regulatory scrutiny Board are an assessment of the quality of the impact assessment and not an assessment of the related legislative proposal. | Saskaņā ar Komisijas labāka regulējuma noteikumiem, lai dokumentu varētu virzīt uz pieņemšanas posmu, ir vajadzīgs pozitīvs atzinums no Regulējuma kontroles padomes. Tomēr priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu var atļaut tādas iniciatīvas sagatavošanas turpināšanu, par kuru Regulējuma kontroles padome ir sniegusi otru negatīvu atzinumu. Ir svarīgi norādīt, ka Regulējuma kontroles padomes atzinumi ir ietekmes novērtējuma kvalitātes novērtējums, nevis saistītā tiesību akta priekšlikuma novērtējums. |
| The Commission, also in the light of the agreement by the Vice-President for Inter-Institutional Relations and Foresight, has considered it opportune to proceed with the initiative for the following reasons: | Komisija, arī ņemot vērā piekrišanu, ko paudis priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu, ir uzskatījusi par atbilstošu turpināt iniciatīvu šādu iemeslu dēļ: |
| –the political importance of this initiative for the Commission’s political priority of “An economy that works for people”, including within the context of the Sustainable Finance package and the European Green Deal and | –šīs iniciatīvas politiskais nozīmīgums Komisijas politiskajai prioritātei “Ekonomika, kas darbojas cilvēku labā”, arī Ilgtspējīgu finanšu paketes un Eiropas zaļā kursa kontekstā, un |
| –the urgency of action in the field of value chain due diligence as contribution to the sustainability transition, and to address the risk of the increasing Single market fragmentation, as well as the view that | –rīcības steidzamība vērtības ķēžu pienācīgas rūpības jomā kā ieguldījums pārejā uz ilgtspēju, arī lai pievērstos vienotā tirgus sadrumstalotības riskam, kā arī uzskats, ka |
| –the additional clarification and evidence provided satisfactorily addressed the shortcomings of the impact assessment identified by the Regulatory Scrutiny Board and were considered in the adapted legal proposal. | –sniegtajos papildu skaidrojumos un pierādījumos ir pienācīgi ņemti vērā ietekmes novērtējuma trūkumi, kurus norādījusi Regulējuma kontroles padome, un tie ir izvērtēti pielāgotajā tiesību akta priekšlikumā. |
| With regard to its importance and urgency, the Commission also took note that the initiative was included in the Joint Political Priorities for 2022 by the European Parliament, the Council and the Commission. | Attiecībā uz nozīmīgumu un steidzamību Komisija arī atzīmēja, ka iniciatīva bija iekļauta Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajās politiskajās prioritātēs 2022. gadam. |
| After careful analysis of the Board’s findings and considering the reflections on the additional clarifications and evidence provided, the Commission considers that the proposal, which has been significantly revised as compared to the package of policy options put forward by the impact assessment, allows still to decisively move forward towards the overall objective to better exploit the potential of the single market to contribute to the transition to a sustainable economy and to foster long-term sustainable and responsible corporate behaviour. The Directive is more focused and targeted compared to the preferred option outlined in the draft impact assessment. The core of it is the due diligence obligation, while significantly reducing directors’ duties by linking them closely to the due diligence obligation. In addition, the scope of due diligence is adapted. A detailed description of the adaptations made to the preferred option package of the impact assessment can be found in the accompanying Staff Working Document that presents the follow-up to the opinion of the Regulatory Scrutiny Board and additional information. | Rūpīgi izanalizējusi padomes konstatējumus un ņemot vērā pārdomas par sniegtajiem papildu precizējumiem un pierādījumiem, Komisija uzskata, ka priekšlikums, kas ir ievērojami pārskatīts salīdzinājumā ar ietekmes novērtējumā ierosināto politikas risinājumu kopumu, joprojām ļauj izlēmīgi virzīties uz vispārējo mērķi, proti, labāk izmantot vienotā tirgus potenciālu sniegt ieguldījumu pārejā uz ilgtspējīgu ekonomiku un sekmēt ilgtspējīgu un atbildīgu korporatīvo rīcību ilgtermiņā. Direktīva ir koncentrētāka un mērķorientētāka salīdzinājumā ar vēlamo risinājumu, kas izklāstīts ietekmes novērtējuma projektā. Tās kodols ir pienācīgas rūpības pienākums, vienlaikus ievērojami samazinot direktoru pienākumus, tos cieši sasaistot ar pienācīgas rūpības pienākumu. Arī pienācīgas rūpības tvērums ir pielāgots. Sīks apraksts par veiktajiem ietekmes novērtējuma vēlamo risinājumu kopuma pielāgojumiem ir atrodams pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā, kurā izklāstīta turpmākā rīcība pēc Regulējuma kontroles padomes atzinuma un sniegta papildu informācija. |
| In short, the “personal scope” i.e. which business categories are covered has been significantly reduced following reflections triggered by the Board’s comments on the problem description, in particular with regard to SMEs, and on the proportionality of the preferred option. Concretely, SMEs have been completely excluded, from the scope, and the coverage of high-impact sectors has been shifted only to companies having more than 250 employees and more than EUR 40 million worldwide net turnover (while large companies which simultaneously exceed both the 500 employee and the EUR 150 million worldwide net turnover limits are covered by the scope irrespective of their sectors of economic activities. The high-impact sectors are directly defined in the text, thus also reflecting on the Board’s comments as regards legislative technique. The definition of high-impact sectors has been limited to sectors with high risk of adverse impacts and for which OECD guidance exists. For midcap companies in high-impact sectors, the rules will start to apply after a transition period of two years to allow for a longer adaptation period. In addition, the due diligence obligations of these companies are limited only to severe impacts relevant for their sector. | Īsumā — darbības joma attiecībā uz personām, t. i., tas, kuras uzņēmumu kategorijas ir aptvertas, ir ievērojami samazināta pēc pārdomām, ko rosinājušas padomes piezīmes par problēmas aprakstu, jo īpaši attiecībā uz MVU, un par vēlamā risinājuma samērīgumu. Konkrēti, MVU ir pilnībā izslēgti no darbības jomas, un nozaru ar lielu ietekmi aptvērums ir pārvirzīts tikai uz uzņēmumiem ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un neto apgrozījumu pasaulē lielāku par 40 miljoniem EUR (lai gan darbības joma attiecas uz lieliem uzņēmumiem, kas vienlaikus pārsniedz gan 500 darbinieku, gan 150 miljonu EUR neto apgrozījuma pasaulē robežvērtību, neatkarīgi no to saimnieciskās darbības nozares). Nozares ar lielu ietekmi ir tieši definētas tekstā, tādējādi arī atspoguļojot padomes piezīmes par likumdošanas paņēmieniem. Nozaru ar lielu ietekmi definīcija ir ierobežota līdz nozarēm, kurās ir augsts nelabvēlīgas ietekmes risks un attiecībā uz kurām pastāv ESAO vadlīnijas. Attiecībā uz vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem nozarēs ar lielu ietekmi noteikumus būs jāsāk piemērot pēc divu gadu pārejas perioda, lai nodrošinātu ilgāku pielāgošanās periodu. Turklāt šo uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumi aprobežojas tikai ar būtisku ietekmi, kas skar to nozari. |
| To reach the objectives of the initiative effectively, the scope of this proposal extends to companies from third countries. Only such non-EU companies are covered which have a direct link to the Union market, and which meet the similar turnover threshold as EU companies but within Union market. Furthermore, they will face the same obligations regarding due diligence as the respective EU companies. | Lai efektīvi sasniegtu iniciatīvas mērķus, šā priekšlikuma darbības joma attiecas uz uzņēmumiem no trešām valstīm. Aptverti ir tikai tie ārpussavienības uzņēmumi, kam ir tieša saikne ar Savienības tirgu un kas atbilst līdzīgam apgrozījuma slieksnim kā ES uzņēmumi, bet Savienības tirgū. Turklāt tiem būs tādi paši pienākumi attiecībā uz pienācīgu rūpību kā attiecīgajiem ES uzņēmumiem. |
| The Directive also indicates that accessible and practical support is necessary for companies, in particular SMEs in the value chain, to prepare for the obligations (or the consequent demands the may be passed on to them indirectly). This could include practical guidance and supporting tools such as hotlines, databases or training, as well as the setup of an observatory to help companies with the implementation of the Directive. Moreover, the review clause makes explicit reference to the personal scope of the Directive (i.e. coverage of business categories), which should be reviewed in light of the practical experiences with the application of the legislation. Other mitigation measures to reduce indirect impact on the SMEs are part of the obligations of companies in the scope of this Directive. | Direktīvā ir arī norādīts, ka ir vajadzīgs pieejams un praktisks atbalsts uzņēmumiem, jo īpaši MVU vērtības ķēdē, lai sagatavotos pienākumiem (vai izrietošajām prasībām, kas var tikt uzliktas tiem netieši). Tas var ietvert praktiskus norādījumus un atbalsta rīkus, piemēram, karstās līnijas, datubāzes vai apmācību, kā arī novērošanas centra izveidi, lai palīdzētu uzņēmumiem direktīvas īstenošanā. Turklāt pārskatīšanas klauzulā ir tieša atsauce uz direktīvas darbības jomu attiecībā uz personām (t. i., uzņēmumu kategoriju aptvērumu), kas būtu jāpārskata, ņemot vērā praktisko pieredzi tiesību aktu piemērošanā. Citi pasākumi, lai mazinātu netiešu ietekmi uz MVU, ir daļa no to uzņēmumu pienākumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma. |
| As regards the material scope (i.e. what is covered), a cross-cutting instrument covering human rights and environmental impacts has been retained. This reflects the strong consensus amongst stakeholder groups that a horizontal framework is necessary to address the identified problems. | Attiecībā uz materiālo darbības jomu (t. i., to, kas ir aptverts) ir saglabāts transversāls instruments, kas aptver ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Tas atspoguļo spēcīgo vienprātību starp ieinteresēto personu grupām par to, ka apzināto problēmu risināšanai ir vajadzīgs horizontāls satvars. |
| Furthermore, the Board commented that the impact assessment is not sufficiently clear about the need to regulate directors’ duties on top of due diligence requirements. The Commission therefore decided to address this issue by deviating from the preferred options’ package in the impact assessment and focussing on the directors’ duties element, in light also of the existing international standards 72 , on due diligence and duty of care. This encompasses directors’ duties relating to the setting up and overseeing the implementation of corporate due diligence processes and measures, establishing code of conduct for this purpose as well as integrating due diligence into the corporate strategy. In order to fully reflect the role of directors in light of the corporate due diligence obligations, the directors’ general duty of care for the company, which is present in the company law of all Member States, is also being clarified providing that when fulfilling their duty to act in the best interest of the company, directors should take into account the sustainability matters of the proposal for a corporate sustainability reporting Directive, including, where applicable, human rights, climate change and environmental consequences, including in the short, medium and long term horizons. Further reaching specific directors’ duties that had been put forward in the impact assessment are not retained. This will ensure that the proposal delivers on its objective while remaining proportionate. | Turklāt padome piezīmēs norādīja, ka ietekmes novērtējumā nav pietiekamas skaidrības par vajadzību regulēt direktoru pienākumus papildus pienācīgas rūpības prasībām. Tāpēc Komisija nolēma pievērsties šim jautājumam, ietekmes novērtējumā atkāpjoties no vēlamo risinājumu kopuma un koncentrējoties uz direktoru pienākumu elementu, ņemot vērā arī esošos starptautiskos standartus 72 , uz pienācīgu rūpību un rūpības pienākumu. Tas ietver direktoru pienākumus saistībā ar uzņēmumu pienācīgas rūpības procesu un pasākumu ieviešanu un īstenošanas pārraudzību, rīcības kodeksa izstrādi šim nolūkam, kā arī pienācīgas rūpības integrēšanu korporatīvajā stratēģijā. Lai pilnībā atspoguļotu direktoru lomu, ņemot vērā uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumus, tiek precizēts arī tas direktoru vispārējais rūpības pienākums attiecībā pret uzņēmumu, kas ir paredzēts visu dalībvalstu darījumdarbības tiesību aktos, paredzot, ka, izpildot savu pienākumu rīkoties uzņēmuma interesēs, direktoriem būtu jāņem vērā arī ilgtspējas jautājumi, kuri aplūkoti priekšlikumā par Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīvu, attiecīgā gadījumā iekļaujot cilvēktiesības, klimata pārmaiņas un vidiskas sekas gan īstermiņa, gan vidēja termiņa, gan ilgtermiņa perspektīvā. Plašāki konkrēti direktoru pienākumi, kas ierosināti ietekmes novērtējumā, nav saglabāti. Tas nodrošinās, ka priekšlikums sasniedz savu mērķi, vienlaikus saglabājot samērīgumu. |
| With regard to comments of the Board, this Explanatory Memorandum as well as the recitals of the legislative proposal contain comprehensive explanations of the policy choices made. While the impact assessment submitted to the Board and the Board’s opinion have been published unchanged, a separate accompanying Staff Working Document has been prepared to provide additional evidence and clarifications that follows up on the Board’s remarks including as regards evidence. This document addresses in particular the following: | Attiecībā uz padomes piezīmēm šajā paskaidrojuma rakstā, kā arī tiesību akta priekšlikuma apsvērumos ir ietverti plaši skaidrojumi par izdarītajām politiskajām izvēlēm. Lai gan ietekmes novērtējums, kas iesniegts padomei, un padomes atzinums ir publicēti nemainītā formā, ir sagatavots atsevišķs Komisijas dienestu darba dokuments, lai sniegtu papildu pierādījumus un skaidrojumus, atbildot uz padomes piezīmēm, arī par pierādījumiem. Minētajā dokumentā jo īpaši ir aplūkoti šādi elementi: |
| 1.Problem description: | 1.problēmas apraksts: |
| –the scale and evolution of the environmental and sustainability problems directly linked to the apparent absence or insufficient use of corporate sustainability management practices by EU companies to be tackled by this Directive and the added value of the Directive in relation to the comprehensive package of measures to promote sustainability under the Green Deal; | –to vidisko un ilgtspējas problēmu tvērums un attīstība, kuras ir tieši saistītas ar šķietamo korporatīvās ilgtspējas pārvaldības prakses neesību vai nepietiekamu izmantošanu ES uzņēmumos un kuras jārisina ar šo direktīvu, un direktīvas pievienotā vērtība attiecībā uz pasākumu visaptverošo kopumu ilgtspējas veicināšanai saskaņā ar zaļo kursu, |
| –why the market and competitive dynamics together with the further evolution of companies’ corporate strategies and risk management systems are considered insufficient and as regards the assumed causal link between using corporate sustainability tools and their practical effect in tackling the problems; | –kāpēc tirgus un konkurences dinamiku kopā ar uzņēmumu korporatīvo stratēģiju un riska pārvaldības sistēmu turpmāko attīstību uzskata par nepietiekamu, un attiecībā uz domājamo cēloņsakarību starp korporatīvo ilgtspējas rīku izmantošanu un to praktisko ietekmi problēmu risināšanā; |
| 2.Impacts of the preferred option: | 2.vēlamā risinājuma ietekme: |
| –issues related to third countries, integrating observations (i) on expected developments in third countries (including taking into account EU and international trade and development support measures), (ii) on impacts on third countries and on suppliers in third countries; | –jautājumi, kas saistīti ar trešām valstīm, integrējot apsvērumus par i) paredzamajām norisēm trešās valstīs (arī ņemot vērā ES un starptautiskās tirdzniecības un attīstības atbalsta pasākumus), ii) par ietekmi uz trešām valstīm un uz piegādātājiem trešās valstīs, |
| –the enforcement mechanism, further expanding on the added value of a two-pillar enforcement system that builds on administrative enforcement and civil liability; | –izpildes mehānisms, plašāk aplūkojot divu pīlāru izpildes sistēmas, kuras pamatā ir administratīvā izpilde un civiltiesiskā atbildība, pievienoto vērtību, |
| –impacts on competition and competitiveness. | –ietekme uz konkurenci un konkurētspēju. |
| Regulatory fitness and simplification | Normatīvā atbilstība un vienkāršošana |
| Small and medium-sized enterprises, including micro enterprises are not included in the scope and indirect effects on them will be mitigated through supporting measures and guidelines at Union and Member State level as well in business to business relations with the use of model contractual clauses and by proportionality requirements for the larger business partner. | Mazie un vidējie uzņēmumi, tajā skaitā mikrouzņēmumi, nav iekļauti darbības jomā, un netieša ietekme uz tiem tiks mazināta ar atbalsta pasākumiem un norādījumiem Savienības un dalībvalstu līmenī, arī uzņēmumu savstarpējās attiecībās, izmantojot līguma paraugklauzulas un samērīguma prasības lielākajam darījumdarbības partnerim. |
| Fundamental rights | Pamattiesības |
| As explained in the impact assessment and based on existing evidence, mandatory due diligence requirements can have significant benefits for the protection and promotion of fundamental rights. | Kā paskaidrots ietekmes novērtējumā, un pamatojoties uz esošajiem pierādījumiem, obligātas pienācīgas rūpības prasības var sniegt būtisku labumu pamattiesību aizsardzībai un veicināšanai. |
| 4.BUDGETARY IMPLICATIONS | 4.IETEKME UZ BUDŽETU |
| There are no direct implications to the Union budget. | Nav tiešas ietekmes uz Savienības budžetu. |
| 5.OTHER ELEMENTS | 5.CITI ELEMENTI |
| Implementation plans and monitoring, evaluation and reporting arrangements | Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība |
| The Commission will set up a European Network of Supervisory Authorities to help with the implementation of this Directive. Such Network will be composed by the representatives of the supervisory authorities designated by the Member States and where necessary joined by other Union agencies with relevant expertise in the areas covered by this Directive, to ensure compliance by the companies of their due diligence obligations, in order to facilitate and ensure the coordination and convergence of regulatory, investigative, sanctioning and supervisory practices, and the sharing of information among these supervisory authorities. | Komisija izveidos Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu, kas palīdzēs šīs direktīvas īstenošanā. Šāda tīkla sastāvā būs pārstāvji no dalībvalstu izraudzītajām uzraudzības iestādēm, un nepieciešamības gadījumā tam pievienosies citas Savienības aģentūras ar attiecīgu zinātību jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi izpilda to pienācīgas rūpības pienākumus, nolūkā veicināt un nodrošināt regulatīvās, izmeklēšanas, sankciju piemērošanas un uzraudzības prakses koordināciju un konverģenci un informācijas apmaiņu starp šīm uzraudzības iestādēm. |
| After seven years following the end of the transposition period, the Commission shall report on the implementation of this Directive, including, among other aspects, its effectiveness. The report shall be accompanied, if appropriate, by a legislative proposal. | Septiņus gadus pēc transponēšanas perioda beigām Komisija ziņos par šīs direktīvas īstenošanu, citu aspektu starpā arī par tās efektivitāti. Vajadzības gadījumā ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu. |
| In order to provide clarity and support to companies and Member States with the implementation of the directive, the Commission will issue guidance, where necessary. | Lai sniegtu skaidrību un atbalstītu uzņēmumus un dalībvalstis direktīvas īstenošanā, Komisija nepieciešamības gadījumā izdos norādījumus. |
| Explanatory documents | Skaidrojošie dokumenti |
| To ensure the proper implementation of this Directive, the explanatory document, e.g. in the form of correlation tables would be necessary. | Lai nodrošinātu šīs direktīvas pienācīgu īstenošanu, būs vajadzīgs skaidrojošs dokuments, piemēram, atbilstības tabulu veidā. |
| Detailed explanation of the specific provisions of the proposal | Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums |
| Article 1 sets out the subject matter of the Directive, i.e. laying down rules on obligations of due diligence by companies regarding actual and potential human rights and environmental adverse impacts, with respect to their own operations, the operations of their subsidiaries, and the value chain operations carried out by established business relationships; the provision also specifies that this Directive establishes rules on liability for violations of the due diligence obligation. | Priekšlikuma 1. pantā ir izklāstīts direktīvas priekšmets, t. i., noteikumu noteikšana par uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumiem attiecībā uz faktisku un iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi saistībā ar uzņēmumu pašu darbību, to meitasuzņēmumu darbību un tādām darbībām vērtības ķēdē, ko veic nodibinātu darījumattiecību ietvaros; minētajā normā ir arī precizēts, ka direktīva nosaka noteikumus par atbildību par pienācīgas rūpības pienākuma pārkāpumiem. |
| Article 2 establishes the personal scope of application of the Directive and sets out the criteria based on which a Member State is competent to regulate matters covered in this Directive. | Priekšlikuma 2. pantā ir noteikta direktīvas darbības joma attiecībā uz personām un izklāstīti kritēriji, uz kuru pamata dalībvalsts ir kompetenta regulēt jautājumus, ko aptver šī direktīva. |
| Article 3 contains definitions for the purpose of this Directive. | Priekšlikuma 3. pantā ir ietvertas šajā direktīvā lietotās definīcijas. |
| Article 4 requires Member States to ensure that companies conduct human rights and environmental due diligence by complying with the specific requirements listed in Articles 5 to 11 of the Directive. | Priekšlikuma 4. pantā dalībvalstīm ir prasīts nodrošināt, ka uzņēmumi īsteno pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides jomā, izpildot konkrētās prasības, kas uzskaitītas direktīvas 5.–11. pantā. |
| Article 5 requires Member States to ensure that companies integrate due diligence into all corporate policies and have in place a due diligence policy that is updated annually. The provision specifies that this policy should include a description of the company’s approach to due diligence, of a code of conduct to be followed by the company’s employees and subsidiaries, of the processes put in place to implement due diligence. | Priekšlikuma 5. pantā dalībvalstīm ir prasīts nodrošināt, ka uzņēmumi integrē pienācīgu rūpību visā korporatīvajā politikā un ievieš pienācīgas rūpības politiku, kas tiek katru gadu atjaunināta. Minētajā normā ir precizēts, ka šādā politikā būtu jāiekļauj apraksts par uzņēmuma pieeju pienācīgai rūpībai, rīcības kodeksu, kas jāievēro uzņēmuma darbiniekiem un meitasuzņēmumiem, un procesiem, kas ieviešami, lai īstenotu pienācīgu rūpību. |
| Article 6 establishes the obligation for Member States to ensure that companies take appropriate measures to identify actual or potential adverse human rights and environmental impacts in their own operations, in their subsidiaries and at the level of their established direct or indirect business relationships in their value chain. | Priekšlikuma 6. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka uzņēmumi veic atbilstošus pasākumus, lai apzinātu faktisku vai iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi uzņēmumu pašu darbībā, to meitasuzņēmumos un to nodibināto tiešo vai netiešo darījumattiecību līmenī to vērtības ķēdē. |
| Article 7 sets out the requirement for Member States to ensure that companies take appropriate measures to prevent potential adverse impacts identified pursuant to Article 6, or to adequately mitigate those impacts, where prevention is not possible or requires gradual implementation. | Priekšlikuma 7. pantā ir noteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt, ka uzņēmumi veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu iespējamu nelabvēlīgu ietekmi, kas apzināta atbilstoši 6. pantam, vai pienācīgi mazinātu šādu ietekmi, ja novēršana nav iespējama vai tai ir vajadzīga pakāpeniska īstenošana. |
| Article 8 establishes the obligation for Member States to ensure that companies take appropriate measures to bring to an end actual adverse human rights and environmental impacts that they had or could have identified pursuant to Article 6. Where an adverse impact that has occurred at the level of established direct or indirect established business relationships cannot be brought to an end, Member States should ensure that companies minimise the extent of the impact. | Priekšlikuma 8. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka uzņēmumi veic atbilstošus pasākumus, lai izbeigtu faktisku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, ko tie apzinājuši vai varētu būt apzinājuši atbilstoši 6. pantam. Ja nelabvēlīgo ietekmi, kas notikusi nodibināto tiešo vai netiešo darījumattiecību līmenī, nevar izbeigt, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka uzņēmumi mazina ietekmes apmēru. |
| Article 9 sets out the obligation for Member States to ensure that companies provide for the possibility to submit complaints to the company in case of legitimate concerns regarding those potential or actual adverse impacts, including in the company’s value chain. Companies are required to grant this possibility to persons who are affected or have reasonable grounds to believe that they might be affected by an adverse impact, to trade unions and other workers’ representatives representing individuals working in the value chain concerned, and to civil society organisations active in the area concerned. | Priekšlikuma 9. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paredzēt iespēju iesniegt sūdzības uzņēmumam gadījumā, ja ir pamatotas bažas par šādu iespējamu vai faktisku nelabvēlīgu ietekmi, arī uzņēmuma vērtības ķēdē. Uzņēmumiem ir jāpiešķir šī iespēja personām, ko ir skārusi vai kam ir pamatots iemesls uzskatīt, ka tās varētu būt skārusi nelabvēlīga ietekme, kā arī arodbiedrībām un citiem darba ņēmēju pārstāvjiem, kuras pārstāv personas, kas strādā attiecīgajā vērtības ķēdē, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas attiecīgajā jomā. |
| Article 10 introduces the obligation for Member States to require companies to periodically assess the implementation of their due diligence measures in order to verify that adverse impacts are properly identified and that preventive or corrective measures are implemented, and to determine the extent to which adverse impacts have been prevented or brought to an end or their extent minimised. | Ar 10. pantu dalībvalstīm tiek ieviests pienākums prasīt, lai uzņēmumi periodiski izvērtē to pienācīgas rūpības pasākumu īstenošanu nolūkā pārliecināties, ka nelabvēlīgā ietekme ir pienācīgi identificēta un ka ir īstenoti preventīvi un korektīvi pasākumi, un noteikt, kādā apmērā nelabvēlīgā ietekme ir novērsta vai izbeigta vai ir mazināts tās apmērs. |
| Article 11 establishes the obligation for Member States to ensure that companies that are not subject to reporting requirements under Directive 2013/34/EU report on the matters covered by this Directive and publish an annual statement on their website. | Priekšlikuma 11. pantā dalībvalstīm ir noteikts pienākums nodrošināt, ka uzņēmumi, uz kuriem neattiecas ziņošanas prasības saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, ziņo par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un savā tīmekļa vietnē publicē gada pārskatu. |
| Article 12 sets out the obligation for the Commission to adopt guidance about non-binding model contract clauses to help companies comply with Article 7(2), point (b), and Article 8(3) point (c). | Priekšlikuma 12. pantā Komisijai ir noteikts pienākums pieņemt norādījumus par nesaistošām līguma paraugklauzulām, lai palīdzētu uzņēmumiem izpildīt 7. panta 2. punkta b) apakšpunktu un 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu. |
| Article 13 sets out the possibility for the Commission, in order to provide support to companies or to Member State authorities on how companies should fulfil their due diligence obligations, to issue guidelines, for specific sectors or specific adverse impacts, in consultation with the European Union Agency for Fundamental Rights, the European Environment Agency, and where appropriate with international bodies having expertise in due diligence. | Priekšlikuma 13. pantā ir noteikta iespēja, ka Komisija, lai sniegtu atbalstu uzņēmumiem vai dalībvalstu iestādēm saistībā ar to, kā uzņēmumiem būtu jāizpilda to pienācīgas rūpības pienākumi, var izdot norādījumus par konkrētām nozarēm vai konkrētu nelabvēlīgu ietekmi, apspriežoties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Vides aģentūru un — attiecīgā gadījumā — ar starptautiskām struktūrām, kam ir zinātība pienācīgas rūpības jomā. |
| Article 14 requires the Member States and Commission to provide accompanying measures to companies in the scope of this Directive actors and to actors along global value chains that are indirectly impacted by the obligations of the Directive. Such support can range from the operation of dedicated websites, portals or platforms to financial support to SMEs, and facilitation of joint stakeholder initiatives. This provision further clarifies that companies may rely on industry schemes and multi-stakeholder initiatives to support the implementation of due diligence and that the Commission, in collaboration with Member States, may issue guidance for assessing the fitness of such schemes. | Priekšlikuma 14. pantā ir prasīts, lai dalībvalstis un Komisija nodrošina papildu pasākumus uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šīs direktīvas darbības joma, un tiem dalībniekiem globālajās vērtības ķēdēs, kurus netieši ietekmē direktīvā noteiktie pienākumi. Šāds atbalsts var būs plašs, sākot no mērķorientētu tīmekļa vietņu, portālu vai platformu uzturēšanas un beidzot ar finansiālu atbalstu MVU un kopīgu ieinteresēto personu iniciatīvu veicināšanu. Minētajā normā ir arī precizēts, ka uzņēmumi var izmantot nozaru shēmas un daudzpusējas ieinteresēto personu iniciatīvas, lai atbalstītu pienācīgas rūpības īstenošanu, un ka Komisija, sadarbojoties ar dalībvalstīm, var izdot norādījumus par šādu shēmu piemērotības izvērtēšanu. |
| Article 15 requires the Member States ensure that certain companies adopt a plan to ensure that the business model and strategy of the company are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1.5 °C in line with the Paris Agreement. | Priekšlikuma 15. pantā ir prasīts, lai dalībvalstis nodrošina, ka konkrēti uzņēmumi pieņem plānu nolūkā nodrošināt, ka uzņēmuma darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu. |
| Article 16 introduces the requirement for companies formed in accordance with the legislation of a third country and falling within the scope of application of the present Directive pursuant to Article 2(2), to designate a sufficiently mandated authorised representative in the Union to be addressed by Member States’ competent authorities, on all issues necessary for the receipt of, compliance with and enforcement of legal acts issued in relation to this Directive. | Ar 16. pantu tiek ieviesta prasība uzņēmumiem, kuri izveidoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un uz kuriem attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma atbilstoši 2. panta 2. punktam, iecelt tādu pilnvarotu pārstāvi Savienībā, kuram ir pietiekamas pilnvaras un pie kura dalībvalstu kompetentās iestādes var vērsties saistībā ar visiem jautājumiem, kas nepieciešami, lai pieņemtu, izpildītu un īstenotu saistībā ar šo direktīvu pieņemtus tiesību aktus. |
| Article 17 sets out the requirement for Member States to designate one or more national supervisory authorities in order to ensure compliance by companies with their due diligence obligations and their obligation under Article 15(1) and (2) and to exercise the powers of enforcement of those obligations in accordance with Article 18. | Priekšlikuma 17. pantā dalībvalstīm ir noteikta prasība norīkot vienu vai vairākas valsts uzraudzības iestādes, lai nodrošinātu, ka uzņēmumi izpilda to pienācīgas rūpības pienākumus un to pienākumu saskaņā ar 15. panta 1. un 2. punktu, un īstenotu minēto pienākumu izpildes pilnvaras saskaņā ar 18. pantu. |
| Article 18 sets out the appropriate powers and resources of the supervisory authorities designated by the Member States to carry out their tasks of supervision and enforcement. | Priekšlikuma 18. pantā ir izklāstītas to uzraudzības iestāžu attiecīgās pilnvaras un resursi, ko dalībvalstu iestādes norīkojušas uzraudzības un izpildes uzdevumu veikšanai. |
| Article 19 establishes the requirement for Member States to ensure that any natural or legal person that has reasons to believe, on the basis of objective circumstances, that a company does not appropriately comply with the provisions of this Directive, is entitled to submit substantiated concerns, in particular in the Member State of his or her habitual residence, registered office, place of work or place of the alleged infringement, to the supervisory authorities. | Priekšlikuma 19. pantā ir noteikta prasība dalībvalstīm nodrošināt, ka ikviena fiziska vai juridiska persona, kurai, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, ir iemesli uzskatīt, ka uzņēmums pienācīgi nepilda šīs direktīvas noteikumus, ir tiesīga paust uzraudzības iestādēm pamatotas bažas, jo īpaši dalībvalstī, kurā atrodas šādas personas pastāvīgā dzīvesvieta, juridiskā adrese, darbavieta vai iespējamā pārkāpuma izdarīšanas vieta. |
| Article 20 sets out that Member States shall lay down rules on sanctions applicable to infringements of the national provisions adopted pursuant to this Directive, and shall take all measures necessary to ensure that they are implemented. The sanctions shall be effective, dissuasive and proportionate. Member States shall ensure that decision of the supervisory authorities containing sanctions related to the breach of the provisions of this directive should be published. | Priekšlikuma 20. pantā ir noteikts, ka dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu minēto sankciju īstenošanu. Sankcijas ir iedarbīgas, atturošas un samērīgas. Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāžu lēmums par sankcijām saistībā ar šīs direktīvas noteikumu pārkāpumu tiek publicēts. |
| Article 21 introduces a European Network of Supervisory Authorities composed by the representatives of the supervisory national authorities referred to in Article 16, with the aim to facilitate and ensure the coordination and alignment of regulatory, investigative, sanctioning and supervisory practices, and the sharing of information among these supervisory authorities. | Ar 21. pantu tiek izveidots Eiropas uzraudzības iestāžu tīkls, kura sastāvā ir pārstāvji no 16. pantā minētajām valsts uzraudzības iestādēm un kura mērķis ir atvieglot un nodrošināt regulatīvās, izmeklēšanas, sankciju piemērošanas un uzraudzības prakses koordināciju un saskaņošanu un informācijas apmaiņu starp šīm uzraudzības iestādēm. |
| Article 22 sets out the requirement for Member States to lay down rules governing the civil liability of the company for damages arising due to its failure to comply with the due diligence obligations under specific conditions. It also introduces the obligation for Member States to ensure that the liability provided for in paragraphs 1 to 3 of this Article is not denied on the sole ground that the law applicable to such claims is not the law of a Member State. | Priekšlikuma 22. pantā dalībvalstīm ir noteikta prasība paredzēt noteikumus, kas reglamentē uzņēmuma civiltiesisko atbildību par kaitējumu, kurš rodas, tam neizpildot pienācīgas rūpības pienākumus noteiktos apstākļos. Ar minēto pantu tiek arī ieviests pienākums dalībvalstīm nodrošināt, ka panta 1.–3. punktā paredzētā atbildība netiek liegta tikai tāpēc vien, ka šādiem prasījumiem piemērojamie tiesību akti nav dalībvalsts tiesību akti. |
| Article 23 establishes the application of Directive (EU) 2019/1937 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2019 on the protection of persons who report breaches of Union law, to the reporting of all breaches of this Directive and the protection of persons reporting such breaches. | Ar 23. pantu ir noteikts, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 23. oktobra Direktīva (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, ir piemērojama ziņošanai par šīs direktīvas pārkāpumiem un to personu aizsardzībai, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem. |
| Article 23 clarifies conditions of public support for companies. | Priekšlikuma 23. pantā ir precizēti nosacījumi publiskā atbalsta sniegšanai uzņēmumiem. |
| Article 25 clarifies directors’ duty of care. | Priekšlikuma 25. pantā ir precizēts direktoru rūpības pienākums. |
| Article 26 lays down the duty for directors of EU companies to set up and oversee the implementation of corporate sustainability due diligence processes and measures and to adapt the corporate strategy to due diligence. | Priekšlikuma 26. pantā ES uzņēmumu direktoriem ir noteikts pienākums ieviest uzņēmumu pienācīgas rūpības procesus un pasākumus attiecībā uz ilgtspēju un pārraudzīt to īstenošanu, kā arī pielāgot korporatīvo stratēģiju pienācīgai rūpībai. |
| Article 27 amends the Annex of Directive (EU) No 2019/1937. | Ar 27. pantu tiek grozīts Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikums. |
| Article 28 sets out the rules concerning delegated acts. | Priekšlikuma 28. pantā ir izklāstīti noteikumi par deleģētiem aktiem. |
| Article 29 contains a provision on the review of this Directive. | Priekšlikuma 29. pantā ir ietverts noteikums par šīs direktīvas pārskatīšanu. |
| Article 30 contains provisions on the transposition of the Directive. | Priekšlikuma 30. pantā ir ietverti noteikumi par direktīvas transponēšanu. |
| Article 31 sets the date of when this Directive enters into force. | Ar 31. pantu tiek noteikts datums, kad šī direktīva stājas spēkā. |
| Article 32 sets out the addressees of this Directive. | Priekšlikuma 32. pantā ir norādīti šīs direktīvas adresāti. |
| The lists contained in the Annex specify the adverse environmental impacts and adverse human rights impacts relevant for this Directive, to cover the violation of rights and prohibitions including the international human rights agreements (Part I Section 1), human rights and fundamental freedoms conventions (Part I Section 2), and the violation of internationally recognised objectives and prohibitions included in the environmental conventions (Part II). | Pielikumā ietvertajos sarakstos ir konkrēti norādīta nelabvēlīgā ietekme uz vidi un cilvēktiesībām, kas ir būtiska šīs direktīvas kontekstā, lai aptvertu tiesību pārkāpumus un aizliegumus, ietverot starptautiskos cilvēktiesību nolīgumus (I daļas 1. iedaļa), cilvēktiesību un pamattiesību konvencijas (I daļas 2. iedaļa) un vides konvencijās noteikto starptautiski atzīto mērķu un aizliegumu pārkāpumus (II daļa). |
| 2022/0051 (COD) | 2022/0051 (COD) |
| Proposal for a | Priekšlikums |
| DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL | EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA |
| on Corporate Sustainability Due Diligence and amending Directive (EU) 2019/1937 | par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 |
| (Text with EEA relevance) | (Dokuments attiecas uz EEZ) |
| THE EUROPEAN PARLIAMENT AND THE COUNCIL OF THE EUROPEAN UNION, | EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME, |
| Having regard to the Treaty on the Functioning of the European Union, and in particular Article 50(1) and (2)(g) and Article 114 thereof, | ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 50. panta 1. punktu, 2. punkta g) apakšpunktu un 114. pantu, |
| Having regard to the proposal from the European Commission, | ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, |
| After transmission of the draft legislative act to the national parliaments, | pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem, |
| Having regard to the opinion of the European Economic and Social Committee 73 , | ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 73 , |
| Acting in accordance with the ordinary legislative procedure, | saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, |
| Whereas: | tā kā: |
| (1)The Union is founded on the respect for human dignity, freedom, democracy, equality, the rule of law and respect for human rights as enshrined in the EU Charter of Fundamental Rights. Those core values that have inspired the Union’s own creation, as well as the universality and indivisibility of human rights, and respect for the principles of the United Nations Charter and international law, should guide the Union’s action on the international scene. Such action includes fostering the sustainable economic, social and environmental development of developing countries. | (1)Savienība ir dibināta, pamatojoties uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, vienlīdzības, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanu, kā noteikts ES Pamattiesību hartā. Savienībai savā darbībā starptautiskajā arēnā būtu jāvadās pēc tām pamatvērtībām, kas ir iedvesmojušas Savienības izveidi, kā arī cilvēktiesību universāluma un nedalāmības un Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanu. Šāda rīcība ietver jaunattīstības valstu ilgtspējīgas ekonomiskās, sociālās un vidiskās attīstības veicināšanu. |
| (2)A high level of protection and improvement of the quality of the environment and promoting European core values are among the priorities of the Union, as set out in the Commission’s Communication on A European Green Deal 74 . These objectives require the involvement not only of the public authorities but also of private actors, in particular companies. | (2)Augsts aizsardzības līmenis un vides kvalitātes uzlabošana, kā arī Eiropas pamatvērtību veicināšana ir viena no Savienības prioritātēm, kā noteikts Komisijas paziņojumā par Eiropas zaļo kursu 74 . Šo mērķu sasniegšanai ir jāiesaista ne tikai valsts iestādes, bet arī privātie dalībnieki, jo īpaši uzņēmumi. |
| (3)In its Communication on a Strong Social Europe for Just Transition 75 , the Commission committed to upgrading Europe’s social market economy to achieve a just transition to sustainability. This Directive will also contribute to the European Pillar of Social Rights, which promotes rights ensuring fair working conditions. It forms part of the EU policies and strategies relating to the promotion of decent work worldwide, including in global value chains, as referred to in the Commission Communication on decent work worldwide 76 . | (3)Paziņojumā “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” 75 Komisija apņēmās uzlabot Eiropas sociālo tirgus ekonomiku, lai panāktu taisnīgu pāreju uz ilgtspēju. Šī direktīva arī veicinās Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kas sekmē tiesības, kuras nodrošina godīgus darba apstākļus. Tā ir daļa no ES rīcībpolitikām un stratēģijām, kas attiecas uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu visā pasaulē, arī globālās vērtības ķēdēs, kā minēts Komisijas Paziņojumā par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē 76 . |
| (4)The behaviour of companies across all sectors of the economy is key to success in the Union’s sustainability objectives as Union companies, especially large ones, rely on global value chains. It is also in the interest of companies to protect human rights and the environment, in particular given the rising concern of consumers and investors regarding these topics. Several initiatives fostering enterprises which support value-oriented transformation already exist on Union 77 , as well as national 78 level. | (4)Uzņēmumu rīcība visās ekonomikas nozarēs ir panākumu atslēga Savienības ilgtspējas mērķu sasniegšanā, jo Savienības uzņēmumi, jo īpaši lielie, ir atkarīgi no globālajām vērtības ķēdēm. Uzņēmumu interesēs ir arī aizsargāt cilvēktiesības un vidi, jo īpaši ņemot vērā patērētāju un ieguldītāju augošās rūpes par šiem jautājumiem. Eiropas Savienības 77 , kā arī valstu 78 līmenī jau pastāv vairākas iniciatīvas to uzņēmumu atbalstam, kas veicina uz vērtībām orientētu transformāciju. |
| (5)Existing international standards on responsible business conduct specify that companies should protect human rights and set out how they should address the protection of the environment across their operations and value chains. The United Nations Guiding Principles on Business and Human Rights 79 recognise the responsibility of companies to exercise human rights due diligence by identifying, preventing and mitigating the adverse impacts of their operations on human rights and by accounting for how they address those impacts. Those Guiding Principles state that businesses should avoid infringing human rights and should address adverse human rights impacts that they have caused, contributed to or are linked with in their own operations, subsidiaries and through their direct and indirect business relationships. | (5)Spēkā esošie starptautiskie standarti par atbildīgu darījumdarbības praksi nosaka, ka uzņēmumiem būtu jāaizsargā cilvēktiesības un jānosaka, kā tiem būtu jārūpējas par vides aizsardzību visās savās darbībās un vērtības ķēdēs. Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām 79 ir atzīts uzņēmumu pienākums ievērot pienācīgu rūpību attiecībā uz cilvēktiesību ievērošanu, identificējot, novēršot un mazinot savu darbību nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un atskaitoties par to, kā tie šo ietekmi novērš. Minētajos vadošajos principos ir noteikts, ka uzņēmumiem būtu jāizvairās no cilvēktiesību pārkāpumiem un jānovērš tāda nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām, kuru tie ir radījuši vai veicinājuši vai kura ir saistīta ar uzņēmumu pašu darbību, to meitasuzņēmumiem un to tiešajām un netiešajām darījumattiecībām. |
| (6)The concept of human rights due diligence was specified and further developed in the OECD Guidelines for Multinational Enterprises 80 which extended the application of due diligence to environmental and governance topics. The OECD Guidance on Responsible Business Conduct and sectoral guidance 81 are internationally recognised frameworks setting out practical due diligence steps to help companies identify, prevent, mitigate and account for how they address actual and potential impacts in their operations, value chains and other business relationships. The concept of due diligence is also embedded in the recommendations of the International Labour Organisation (ILO) Tripartite Declaration of Principles concerning Multinational Enterprises and Social Policy. 82 | (6)Pienācīgas rūpības attiecībā uz cilvēktiesībām jēdziens tika precizēts un tālāk attīstīts ESAO Vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem 80 , ar kurām pienācīga rūpība tika attiecināta arī uz vides un pārvaldības tēmām. ESAO Vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu darījumdarbības praksi un vadlīnijas konkrētām nozarēm 81 ir starptautiski atzīti satvari, kas nosaka praktiskus pienācīgas rūpības pasākumus, lai palīdzētu uzņēmumiem identificēt, novērst un mazināt faktisko un iespējamo ietekmi savās darbībās, vērtības ķēdēs un citās darījumattiecībās un atskaitīties par to, kā tie šo ietekmi novērš. Pienācīgas rūpības jēdziens ir iestrādāts arī ieteikumos, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Trīspusējā deklarācijā par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku 82 . |
| (7)The United Nations’ Sustainable Development Goals 83 , adopted by all United Nations Member States in 2015, include the objectives to promote sustained, inclusive and sustainable economic growth. The Union has set itself the objective to deliver on the UN Sustainable Development Goals. The private sector contributes to those aims. | (7)Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķos 83 , ko 2015. gadā pieņēma visas Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstis, ietilpst mērķi veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Savienība ir izvirzījusi sev mērķi sasniegt ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus. Privātais sektors sniedz savu ieguldījumu šo mērķu sasniegšanā. |
| (8)International agreements under the United Nations Framework Convention on Climate Change, to which the Union and the Member States are parties, such as the Paris Agreement 84 and the recent Glasgow Climate Pact 85 , set out precise avenues to address climate change and keep global warming within 1.5 C degrees. Besides specific actions being expected from all signatory Parties, the role of the private sector, in particular its investment strategies, is considered central to achieve these objectives. | (8)Starptautiskie nolīgumi saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, kuras puses ir Savienība un dalībvalstis, piemēram, Parīzes nolīgums 84 un nesenais Glāzgovas klimata pakts 85 , nosaka precīzu rīcību klimata pārmaiņu ierobežošanai un globālās sasilšanas noturēšanai 1,5 °C robežās. Papildus konkrētajām darbībām, kas tiek sagaidītas no visām parakstītājām pusēm, par kritiski svarīgu šo mērķu sasniegšanā tiek uzskatīta privātā sektora loma, jo īpaši tā ieguldījumu stratēģijas. |
| (9)In the European Climate Law 86 , the Union also legally committed to becoming climate-neutral by 2050 and to reducing emissions by at least 55% by 2030. Both these commitments require changing the way in which companies produce and procure. The Commission’s 2030 Climate Target Plan 87 models various degrees of emission reductions required from different economic sectors, though all need to see considerable reductions under all scenarios for the Union to meet its climate objectives. The Plan also underlines that “changes in corporate governance rules and practices, including on sustainable finance, will make company owners and managers prioritise sustainability objectives in their actions and strategies.” The 2019 Communication on the European Green Deal 88 sets out that all Union actions and policies should pull together to help the Union achieve a successful and just transition towards a sustainable future. It also sets out that sustainability should be further embedded into the corporate governance framework. | (9)Eiropas Klimata aktā 86 Savienība arī juridiski apņēmās līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti un līdz 2030. gadam samazināt emisijas par vismaz 55 %. Lai izpildītu abas šis apņemšanās, uzņēmumiem ir jāmaina ražošanas un iepirkumu veikšanas prakse. Komisijas 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā 87 ir modelētas dažādas emisiju samazināšanas pakāpes, kas jāīsteno dažādām tautsaimniecības nozarēm, lai gan visām ir jāveic būtisks samazinājums visos scenārijos, lai Savienība sasniegtu savus klimata mērķus. Plānā arī uzsvērts, ka “korporatīvās pārvaldības noteikumu un prakses izmaiņas, arī ilgtspējīga finansējuma jomā, liks uzņēmumu īpašniekiem un vadītājiem rīcībā un stratēģijā prioritizēt ilgtspējas mērķus”. 2019. gada paziņojumā par Eiropas zaļo kursu 88 ir noteikts, ka būtu jāizmanto visas Savienības darbības un rīcībpolitikas, lai palīdzētu Savienībai panākt sekmīgu un taisnīgu pāreju uz ilgtspējīgu nākotni. Tajā arī noteikts, ka ilgtspēja būtu vēl vairāk jāiestrādā korporatīvās pārvaldības regulējumā. |
| (10)According to the Commission Communication on forging a climate-resilient Europe 89 presenting the Union Strategy on Adaptation to climate change, new investment and policy decisions should be climate-informed and future-proof, including for larger businesses managing value chains. This Directive should be consistent with that Strategy. Similarly, there should be consistency with the Commission Directive […] amending Directive 2013/36/EU as regards supervisory powers, sanctions, third-country branches, and environmental, social and governance risks (Capital Requirements Directive) 90 , which sets out clear requirements for banks’ governance rules including knowledge about environmental, social and governance risks at board of directors level. | (10)Saskaņā ar Komisijas paziņojumu “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu” 89 , kurā iepazīstina ar Savienības Klimatadaptācijas stratēģiju, jaunus lēmumus par ieguldījumiem un politiku vajadzētu pieņemt klimatiski informēti un atbilstoši nākotnes vajadzībām, un tas attiecas arī uz lielākiem uzņēmumiem, kuri pārvalda vērtības ķēdes. Šai direktīvai vajadzētu būt saskanīgai ar minēto stratēģiju. Tāpat būtu jānodrošina atbilstība Komisijas Direktīvai […], ar ko attiecībā uz uzraudzības pilnvarām, sankcijām, trešo valstu filiālēm un vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem groza Direktīvu 2013/36/ES (Kapitāla prasību direktīva) 90 , kurā ir noteiktas skaidras prasības banku pārvaldības noteikumiem, tajā skaitā zināšanām par vides, sociālajiem un pārvaldības riskiem valdes līmenī. |
| (11)The Action Plan on a Circular Economy 91 , the Biodiversity strategy 92 , the Farm to Fork strategy 93 and the Chemicals strategy 94 and Updating the 2020 New Industrial Strategy: Building a stronger Single Market for Europe’s recovery 95 , Industry 5.0 96 and the European Pillar of Social Rights Action Plan 97 and the 2021 Trade Policy Review 98 list an initiative on sustainable corporate governance among their elements. | (11)Aprites ekonomikas rīcības plānā 91 , Biodaudzveidības stratēģijā 92 , stratēģijā “No lauka līdz galdam” 93 un Ķimikāliju stratēģijā 94 , kā arī stratēģijā “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” 95 , pieejā “Rūpniecība 5.0” 96 , Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā 97 un 2021. gada tirdzniecības politikas pārskatīšanā 98 kā viens no elementiem ir iekļauta iniciatīva par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. |
| (12)This Directive is in coherence with the EU Action Plan on Human Rights and Democracy 2020-2024 99 . This Action Plan defines as a priority to strengthen the Union’s engagement to actively promote the global implementation of the United Nations Guiding Principles on Business and Human Rights and other relevant international guidelines such as the OECD Guidelines for Multinational Enterprises, including by advancing relevant due diligence standards. | (12)Šī direktīva atbilst ES Rīcības plānam cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam 99 . Minētajā rīcības plānā kā prioritāte ir noteikta Savienības iesaistes stiprināšana, aktīvi veicinot Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un citu attiecīgu starptautisku vadlīniju, piemēram, ESAO Vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem, īstenošanu, cita starpā pilnveidojot attiecīgos pienācīgas rūpības standartus. |
| (13)The European Parliament, in its resolution of 10 March 2021 calls upon the Commission to propose Union rules for a comprehensive corporate due diligence obligation 100 . The Council Conclusions on Human Rights and Decent Work in Global Supply Chains of 1 December 2020 called upon the Commission to table a proposal for a Union legal framework on sustainable corporate governance, including cross-sector corporate due diligence obligations along global supply chains. 101 The European Parliament also calls for clarifying directors` duties in its own initiative report adopted on 2 December 2020 on sustainable corporate governance. In their Joint Declaration on EU Legislative Priorities for 2022 102 , the European Parliament, the Council of the European Union and the Commission have committed, to deliver on an economy that works for people, and to improve the regulatory framework on sustainable corporate governance. | (13)Eiropas Parlaments 2021. gada 10. marta rezolūcijā aicina Komisiju ierosināt Savienības noteikumus, nosakot visaptverošu korporatīvās pienācīgas rūpības pienākumu 100 . Padomes 2020. gada 1. decembra secinājumos “Cilvēktiesības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība globālajās piegādes ķēdēs” Komisija tika aicināta iesniegt priekšlikumu Savienības tiesiskajam regulējumam attiecībā uz ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, ietverot arī starpnozaru pienācīgas rūpības pienākumus uzņēmumiem visās globālajās piegādes ķēdēs 101 . Eiropas Parlaments 2020. gada 2. decembrī pieņemtajā patstāvīgajā ziņojumā par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību arī aicina precizēt direktoru pienākumus. Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Komisija kopīgajā deklarācijā par ES likumdošanas prioritātēm 2022. gadam 102 apņēmās izveidot ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā, un uzlabot ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības tiesisko regulējumu. |
| (14)This Directive aims to ensure that companies active in the internal market contribute to sustainable development and the sustainability transition of economies and societies through the identification, prevention and mitigation, bringing to an end and minimisation of potential or actual adverse human rights and environmental impacts connected with companies’ own operations, subsidiaries and value chains. | (14)Šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt, ka iekšējā tirgū aktīvie uzņēmumi veicina ilgtspējīgu attīstību un ekonomikas un sabiedrības pārkārtošanos uz ilgtspēju, identificējot, novēršot un vājinot, izbeidzot un mazinot iespējamo vai faktisko nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi saistībā ar uzņēmumu pašu darbību, to meitasuzņēmumiem un vērtības ķēdēm. |
| (15)Companies should take appropriate steps to set up and carry out due diligence measures, with respect to their own operations, their subsidiaries, as well as their established direct and indirect business relationships throughout their value chains in accordance with the provisions of this Directive. This Directive should not require companies to guarantee, in all circumstances, that adverse impacts will never occur or that they will be stopped. For example with respect to business relationships where the adverse impact results from State intervention, the company might not be in a position to arrive at such results. Therefore, the main obligations in this Directive should be ‘obligations of means’. The company should take the appropriate measures which can reasonably be expected to result in prevention or minimisation of the adverse impact under the circumstances of the specific case. Account should be taken of the specificities of the company’s value chain, sector or geographical area in which its value chain partners operate, the company’s power to influence its direct and indirect business relationships, and whether the company could increase its power of influence. | (15)Uzņēmumiem būtu jāīsteno atbilstoši pasākumi, lai izveidotu un veiktu pienācīgas rūpības pasākumus attiecībā uz uzņēmumu pašu darbību, to meitasuzņēmumiem, kā arī nodibinātajām tiešajām un netiešajām darījumattiecībām visā to vērtības ķēdē atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem. Šai direktīvai nevajadzētu uzlikt pienākumu uzņēmumiem jebkuros apstākļos garantēt, ka nekad neiestāsies nelabvēlīga ietekme vai ka tā tiks apturēta. Piemēram, attiecībā uz darījumattiecībām, kur nelabvēlīgo ietekmi rada valsts iejaukšanās, uzņēmums var nebūt spējīgs nodrošināt šādus rezultātus. Tāpēc šajā direktīvā galvenajiem pienākumiem vajadzētu būt “rūpības pienākumiem”. Uzņēmumam būtu jāīsteno atbilstoši pasākumi, kuru rezultātā var pamatoti sagaidīt, ka konkrētā gadījuma apstākļos tiks novērsta vai mazināta nelabvēlīgā ietekme. Jāņem vērā uzņēmuma vērtības ķēdes, nozares vai ģeogrāfiskā apgabala, kurā darbojas tā vērtības ķēdes partneri, specifika, uzņēmuma spējas ietekmēt tā tiešās un netiešās darījumattiecības, kā arī tas, vai uzņēmums varētu palielināt savu ietekmi. |
| (16)The due diligence process set out in this Directive should cover the six steps defined by the OECD Due Diligence Guidance for Responsible Business Conduct, which include due diligence measures for companies to identify and address adverse human rights and environmental impacts. This encompasses the following steps: (1) integrating due diligence into policies and management systems, (2) identifying and assessing adverse human rights and environmental impacts, (3) preventing, ceasing or minimising actual and potential adverse human rights, and environmental impacts, (4) assessing the effectiveness of measures, (5) communicating, (6) providing remediation. | (16)Šajā direktīvā noteiktajam pienācīgas rūpības procesam būtu jāaptver seši soļi, kas noteikti ESAO Pienācīgas rūpības vadlīnijās atbildīgai darījumdarbības praksei, kuras ietver pienācīgas rūpības pasākumus, kas uzņēmumiem jāveic, lai identificētu un novērstu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Tas ietver šādus soļus: 1) pienācīgas rūpības integrēšana politikā un vadības sistēmās; 2) nelabvēlīgas ietekmes uz cilvēktiesībām un vidi identificēšana un novērtēšana; 3) faktiskās un iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēktiesībām un uz vidi novēršana, izbeigšana vai mazināšana; 4) pasākumu efektivitātes izvērtēšana; 5) informēšana; 6) remediācijas nodrošināšana. |
| (17)Adverse human rights and environmental impact occur in companies’ own operations, subsidiaries, products, and in their value chains, in particular at the level of raw material sourcing, manufacturing, or at the level of product or waste disposal. In order for the due diligence to have a meaningful impact, it should cover human rights and environmental adverse impacts generated throughout the life-cycle of production and use and disposal of product or provision of services, at the level of own operations, subsidiaries and in value chains. | (17)Nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām un vidi rodas uzņēmumu pašu darbībā, meitasuzņēmumos, produktos un to vērtības ķēdēs, jo īpaši izejvielu ieguves, ražošanas vai produktu līmenī vai atkritumu likvidēšanas līmenī. Lai pienācīgai rūpībai būtu jēgpilna ietekme, tai būtu jāaptver tā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, kas rodas visā produkta ražošanas, lietošanas un iznīcināšanas vai pakalpojumu sniegšanas dzīves ciklā, uzņēmumu pašu darbības un meitasuzņēmumu līmenī, kā arī vērtības ķēdēs. |
| (18)The value chain should cover activities related to the production of a good or provision of services by a company, including the development of the product or the service and the use and disposal of the product as well as the related activities of established business relationships of the company. It should encompass upstream established direct and indirect business relationships that design, extract, manufacture, transport, store and supply raw material, products, parts of products, or provide services to the company that are necessary to carry out the company’s activities, and also downstream relationships, including established direct and indirect business relationships, that use or receive products, parts of products or services from the company up to the end of life of the product, including inter alia the distribution of the product to retailers, the transport and storage of the product, dismantling of the product, its recycling, composting or landfilling. | (18)Vērtības ķēdē būtu jāietver darbības, kas saistītas ar uzņēmuma preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, ieskaitot produkta vai pakalpojuma izstrādi un produkta lietošanu un iznīcināšanu, kā arī saistītās darbības uzņēmuma nodibinātajās darījumattiecībās. Tai būtu jāietver nodibinātas tiešas un netiešas augšupējās darījumattiecības, kurās izstrādā, iegūst, ražo, transportē, uzglabā un piegādā izejvielas, produktus, produktu daļas vai sniedz uzņēmumam pakalpojumus, kas nepieciešami uzņēmuma darbību veikšanai, kā arī lejupējās attiecības, tai skaitā nodibinātas tiešas un netiešas darījumattiecības, kurās izmanto vai saņem produktus, produktu daļas vai pakalpojumus no uzņēmuma līdz produkta dzīves cikla beigām, cita starpā arī produktu izplatīšanu mazumtirgotājiem, produktu transportēšanu un uzglabāšanu, to demontāžu, reciklēšanu, kompostēšanu vai apglabāšanu poligonā. |
| (19)As regards regulated financial undertakings providing loan, credit, or other financial services, “value chain” with respect to the provision of such services should be limited to the activities of the clients receiving such services, and the subsidiaries thereof whose activities are linked to the contract in question. Clients that are households and natural persons not acting in a professional or business capacity, as well as small and medium sized undertakings, should not be considered to be part of the value chain. The activities of the companies or other legal entities that are included in the value chain of that client should not be covered. | (19)Tādu regulētu finanšu uzņēmumu gadījumā, kas sniedz aizdevumus, kredītus vai citus finanšu pakalpojumus, šādu pakalpojumu sniegšanas vērtības ķēde būtu jāattiecina tikai uz to klientu darbībām, kas saņem šādus pakalpojumus, un to meitasuzņēmumu darbībām, kuru darbība ir saistīta ar konkrēto līgumu. Klientus, kas ir mājsaimniecības un fiziskas personas un nerīkojas profesionāli vai darījumdarbības ietvaros, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus nevajadzētu uzskatīt par vērtības ķēdē ietilpstošiem. Šāda klienta vērtības ķēdē ietilpstošu uzņēmumu vai citu juridisku personu darbības nebūtu jāietver. |
| (20)In order to allow companies to properly identify the adverse impacts in their value chain and to make it possible for them to exercise appropriate leverage, the due diligence obligations should be limited in this Directive to established business relationships. For the purpose of this Directive, established business relationships should mean such direct and indirect business relationships which are, or which are expected to be lasting, in view of their intensity and duration and which do not represent a negligible or ancillary part of the value chain. The nature of business relationships as “established” should be reassessed periodically, and at least every 12 months. If the direct business relationship of a company is established, then all linked indirect business relationships should also be considered as established regarding that company. | (20)Lai uzņēmumi varētu pareizi identificēt nelabvēlīgo ietekmi savā vērtības ķēdē un izmantot atbilstošus sviras instrumentus, šajā direktīvā pienācīgas rūpības pienākumi būtu jāattiecina tikai uz nodibinātām darījumattiecībām. Šajā direktīvā ar “nodibinātām darījumattiecībām” būtu jāsaprot tādas tiešas un netiešas darījumattiecības, kuras ir ilgstošas, vai ir paredzams, ka tās būs ilgstošas, ņemot vērā to intensitāti un ilgumu, un kuras nav niecīga vai nebūtiska vērtības ķēdes daļa. Periodiski un vismaz ik pēc 12 mēnešiem būtu atkārtoti jāizvērtē, vai darījumattiecības pēc būtības ir “nodibinātas”. Ja uzņēmuma tiešās darījumattiecības uzskatāmas par nodibinātām, tad arī visas saistītās netiešās darījumattiecības būtu jāuzskata par nodibinātām attiecībā uz šo uzņēmumu. |
| (21)Under this Directive, EU companies with more than 500 employees on average and a worldwide net turnover exceeding EUR 150 million in the financial year preceding the last financial year should be required to comply with due diligence. As regards companies which do not fulfil those criteria, but which had more than 250 employees on average and more than EUR 40 million worldwide net turnover in the financial year preceding the last financial year and which operate in one or more high-impact sectors, due diligence should apply 2 years after the end of the transposition period of this directive, in order to provide for a longer adaptation period. In order to ensure a proportionate burden, companies operating in such high-impact sectors should be required to comply with more targeted due diligence focusing on severe adverse impacts. Temporary agency workers, including those posted under Article 1(3), point (c), of Directive 96/71/EC, as amended by Directive 2018/957/EU of the European Parliament and of the Council 103 , should be included in the calculation of the number of employees in the user company. Posted workers under Article 1(3), points (a) and (b), of Directive 96/71/EC, as amended by Directive 2018/957/EU, should only be included in the calculation of the number of employees of the sending company. | (21)Saskaņā ar šo direktīvu pienācīga rūpība būtu jāievēro ES uzņēmumiem, kuriem finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada vidēji bijis vairāk nekā 500 darbinieku un vairāk nekā 150 miljonu EUR neto apgrozījums pasaulē. Attiecībā uz uzņēmumiem, kuri neatbilst šiem kritērijiem, bet kuriem finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada bijis vidēji vairāk nekā 250 darbinieku un vairāk nekā 40 miljonu EUR neto apgrozījums pasaulē un kuri darbojas vienā vai vairākās nozarēs ar lielu ietekmi, pienācīgas rūpības prasības būtu jāpiemēro divus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas perioda beigām, lai nodrošinātu ilgāku pielāgošanās periodu. Lai nodrošinātu sloga samērīgumu, uzņēmumiem, kuri darbojas šādās nozarēs ar lielu ietekmi, vajadzētu būt pienākumam īstenot mērķorientētākus pienācīgas rūpības pasākumus, koncentrējoties uz būtisku nelabvēlīgu ietekmi. Pagaidu darba aģentūru darba ņēmēji, to skaitā tie, kuri norīkoti saskaņā ar 1. panta 3. punkta c) apakšpunktu Direktīvā 96/71/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/957 103 , būtu jāiekļauj darbinieku skaita aprēķinā lietotāja uzņēmumā. Darbā norīkoti darba ņēmēji saskaņā ar 1. panta 3. punkta a) un b) apakšpunktu Direktīvā 96/71/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2018/957, būtu jāiekļauj tikai norīkojošā uzņēmuma darbinieku skaita aprēķinā. |
| (22)In order to reflect the priority areas of international action aimed at tackling human rights and environmental issues, the selection of high-impact sectors for the purposes of this Directive should be based on existing sectoral OECD due diligence guidance. The following sectors should be regarded as high-impact for the purposes of this Directive: the manufacture of textiles, leather and related products (including footwear), and the wholesale trade of textiles, clothing and footwear; agriculture, forestry, fisheries (including aquaculture), the manufacture of food products, and the wholesale trade of agricultural raw materials, live animals, wood, food, and beverages; the extraction of mineral resources regardless of where they are extracted from (including crude petroleum, natural gas, coal, lignite, metals and metal ores, as well as all other, non-metallic minerals and quarry products), the manufacture of basic metal products, other non-metallic mineral products and fabricated metal products (except machinery and equipment), and the wholesale trade of mineral resources, basic and intermediate mineral products (including metals and metal ores, construction materials, fuels, chemicals and other intermediate products). As regards the financial sector, due to its specificities, in particular as regards the value chain and the services offered, even if it is covered by sector-specific OECD guidance, it should not form part of the high-impact sectors covered by this Directive. At the same time, in this sector, the broader coverage of actual and potential adverse impacts should be ensured by also including very large companies in the scope that are regulated financial undertakings, even if they do not have a legal form with limited liability. | (22)Lai atspoguļotu starptautiskās darbības prioritārās jomas, kuru mērķis ir risināt cilvēktiesību un vides problēmas, šīs direktīvas vajadzībām nozares ar lielu ietekmi būtu jāizvēlas, pamatojoties uz esošajām ESAO nozaru vadlīnijām par pienācīgu rūpību. Šīs direktīvas mērķiem par nozarēm ar lielu ietekmi būtu jāuzskata šādas nozares: tekstilizstrādājumu, ādas un saistīto izstrādājumu (arī apavu) ražošana un tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu vairumtirdzniecība; lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība (arī akvakultūra), pārtikas produktu ražošana un lauksaimniecības izejvielu, dzīvu dzīvnieku, koksnes, pārtikas un dzērienu vairumtirdzniecība; derīgo izrakteņu ieguve neatkarīgi no to ieguves vietas (ieskaitot jēlnaftu, dabasgāzi, ogles, brūnogles, metālus un metāla rūdas, kā arī visus citus nemetāliskos minerālus un karjeru izstrādes produktus), parasto metālu izstrādājumu, citu nemetālisko minerālu izstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana un derīgo izrakteņu, minerālu pamatproduktu un starpproduktu (ieskaitot metālus un metāla rūdas, būvmateriālus, degvielas, ķīmiskās vielas un citus starpproduktus) vairumtirdzniecība. Finanšu nozarei tās īpatnību dēļ, jo īpaši attiecībā uz vērtības ķēdi un piedāvātajiem pakalpojumiem, pat ja uz to attiecas konkrētas ESAO vadlīnijas, nevajadzētu būt starp nozarēm ar lielu ietekmi, uz kurām attiecas šī direktīva. Vienlaikus šajā nozarē būtu jānodrošina plašāks faktiskās un iespējamās nelabvēlīgās ietekmes aptvērums, iekļaujot arī ļoti lielus uzņēmumus, kas ir regulēti finanšu uzņēmumi, pat ja tiem nav juridiskās formas ar ierobežotu atbildību. |
| (23)In order to achieve fully the objectives of this Directive addressing human rights and adverse environmental impacts with respect to companies’ operations, subsidiaries and value chains, third-country companies with significant operations in the EU should also be covered. More specifically, the Directive should apply to third-country companies which generated a net turnover of at least EUR 150 million in the Union in the financial year preceding the last financial year or a net turnover of more than EUR 40 million but less than EUR 150 million in the financial year preceding the last financial year in one or more of the high-impact sectors, as of 2 years after the end of the transposition period of this Directive. | (23)Lai pilnībā sasniegtu šīs direktīvas mērķus attiecībā uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi saistībā ar uzņēmumu darbību, meitasuzņēmumiem un vērtības ķēdēm, darbības jomā būtu jāiekļauj arī trešo valstu uzņēmumi, kas veic nozīmīgu darbību ES. Konkrētāk, direktīva būtu jāattiecina uz trešo valstu uzņēmumiem, kuru neto apgrozījums Savienībā finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada ir bijis vismaz 150 miljoni EUR vai kuru neto apgrozījums vienā vai vairākās nozarēs ar lielu ietekmi finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada ir bijis lielāks par 40 miljoniem EUR, bet mazāks par 150 miljoniem EUR divus gadus pēc šīs direktīvas transponēšanas perioda beigām. |
| (24)For defining the scope of application in relation to non-EU companies the described turnover criterion should be chosen as it creates a territorial connection between the third-country companies and the Union territory. Turnover is a proxy for the effects that the activities of those companies could have on the internal market. In accordance with international law, such effects justify the application of Union law to third-country companies. To ensure identification of the relevant turnover of companies concerned, the methods for calculating net turnover for non-EU companies as laid down in Directive (EU) 2013/34 as amended by Directive (EU) 2021/2101 should be used. To ensure effective enforcement of this Directive, an employee threshold should, in turn, not be applied to determine which third-country companies fall under this Directive, as the notion of “employees” retained for the purposes of this Directive is based on Union law and could not be easily transposed outside of the Union. In the absence of a clear and consistent methodology, including in accounting frameworks, to determine the employees of third-country companies, such employee threshold would therefore create legal uncertainty and would be difficult to apply for supervisory authorities. The definition of turnover should be based on Directive 2013/34/EU which has already established the methods for calculating net turnover for non-Union companies, as turnover and revenue definitions are similar in international accounting frameworks too. With a view to ensuring that the supervisory authority knows which third country companies generate the required turnover in the Union to fall under the scope of this Directive, this Directive should require that a supervisory authority in the Member State where the third country company’s authorised representative is domiciled or established and, where it is different, a supervisory authority in the Member State in which the company generated most of its net turnover in the Union in the financial year preceding the last financial year are informed that the company is a company falling under the scope of this Directive. | (24)Piemērošanas jomas noteikšanai attiecībā uz uzņēmumiem ārpus ES būtu jāizvēlas aprakstītais apgrozījuma kritērijs, jo tas rada teritoriālu saikni starp trešo valstu uzņēmumiem un Savienības teritoriju. Apgrozījums ir aizstājējvērtība ietekmei, kāda šo uzņēmumu darbībai varētu būt uz iekšējo tirgu. Saskaņā ar starptautiskajām tiesībām šāda ietekme attaisno Savienības tiesību aktu piemērošanu trešo valstu uzņēmumiem. Lai noteiktu attiecīgo uzņēmumu attiecīgo apgrozījumu, būtu jāizmanto neto apgrozījuma aprēķina metodes ārpussavienības uzņēmumiem, kā noteikts Direktīvā 2013/34/ES, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu (ES) 2021/2101. Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu izpildi, darbinieku skaita slieksnis savukārt nebūtu jāpiemēro, lai noteiktu, uz kuriem trešo valstu uzņēmumiem attiecas šī direktīva, jo jēdziens “darbinieki”, kas paturēts šīs direktīvas vajadzībām, ir balstīts uz Savienības tiesību aktiem un nav viegli transponējams ārpus Savienības. Tā kā nav skaidras un konsekventas metodikas, arī grāmatvedības sistēmās, kā noteikt trešo valstu uzņēmumu darbinieku skaitu, šāds darbinieku skaita slieksnis radītu juridisku nenoteiktību un uzraudzības iestādēm būtu grūti to piemērot. Apgrozījuma definīcijai būtu jābalstās uz Direktīvu 2013/34/ES, kurā jau ir noteiktas metodes neto apgrozījuma aprēķināšanai ārpussavienības uzņēmumiem, jo apgrozījuma un ieņēmumu definīcijas ir līdzīgas arī starptautiskajās grāmatvedības sistēmās. Lai nodrošinātu, ka uzraudzības iestāde zina, kuri trešo valstu uzņēmumi Savienībā gūst tādu apgrozījumu, kāds nepieciešams, lai uz tiem attiektos šīs direktīvas piemērošanas joma, šajā direktīvā būtu jāpieprasa, lai uzraudzības iestāde tajā dalībvalstī, kurā ir trešās valsts uzņēmuma pilnvarotā pārstāvja domicils vai ir kurā tas iedibināts, un, ja tās atšķiras, uzraudzības iestāde dalībvalstī, kurā uzņēmums sasniedzis lielāko daļu sava neto apgrozījuma Savienībā finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada, tiek informētas, ka uzņēmums ir uzņēmums, uz kuru attiecas šīs direktīvas piemērošanas joma. |
| (25)In order to achieve a meaningful contribution to the sustainability transition, due diligence under this Directive should be carried out with respect to adverse human rights impact on protected persons resulting from the violation of one of the rights and prohibitions as enshrined in the international conventions as listed in the Annex to this Directive. In order to ensure a comprehensive coverage of human rights, a violation of a prohibition or right not specifically listed in that Annex which directly impairs a legal interest protected in those conventions should also form part of the adverse human rights impact covered by this Directive, provided that the company concerned could have reasonably established the risk of such impairment and any appropriate measures to be taken in order to comply with the due diligence obligations under this Directive, taking into account all relevant circumstances of their operations, such as the sector and operational context. Due diligence should further encompass adverse environmental impacts resulting from the violation of one of the prohibitions and obligations pursuant to the international environmental conventions listed in the Annex to this Directive. | (25)Lai panāktu nozīmīgu ieguldījumu pārejā uz ilgtspēju, saskaņā ar šo direktīvu būtu jāīsteno pienācīga rūpība attiecībā uz tādu nelabvēlīgu ietekmi uz aizsargātajām personām cilvēktiesību jomā, kas rodas tādēļ, ka tiek pārkāptas kādas no tiesībām un aizliegumiem, kas noteikti šīs direktīvas pielikumā uzskaitītajās starptautiskajās konvencijās. Lai nodrošinātu visaptverošu cilvēktiesību aptvērumu, nelabvēlīgajā ietekmē uz cilvēktiesībām, uz ko attiecas šī direktīva, būtu jāiekļauj arī tāda aizlieguma vai tādu tiesību pārkāpums, kuri nav konkrēti uzskaitīti minētajā pielikumā, ja šis pārkāpums tieši apdraud minētajās konvencijās aizsargātās tiesiskās intereses, ar nosacījumu, ka attiecīgais uzņēmums būtu varējis pamatoti konstatēt šāda pārkāpuma risku un veikt visus atbilstošos pasākumus, kas veicami, lai izpildītu šajā direktīvā paredzētos pienācīgas rūpības pienākumus, ņemot vērā visus attiecīgos tā darbības apstākļus, piemēram, nozari un darbības kontekstu. Pienācīga rūpība būtu jāattiecina arī uz nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kas rodas, neievērojot kādu no aizliegumiem un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām vides konvencijām, kuras uzskaitītas šīs direktīvas pielikumā. |
| (26)Companies have guidance at their disposal that illustrates how their activities may impact human rights and which corporate behaviour is prohibited in accordance with internationally recognised human rights. Such guidance is included for instance in The United Nations Guiding Principles Reporting Framework 104 and the United Nations Guiding Principles Interpretative Guide 105 . Using relevant international guidelines and standards as a reference, the Commission should be able to issue additional guidance that will serve as a practical tool for companies. | (26)Uzņēmumu rīcībā ir vadlīnijas, kas parāda, kā to darbība var ietekmēt cilvēktiesības un kāda uzņēmuma rīcība ir aizliegta saskaņā ar starptautiski atzītajām cilvēktiesībām. Šādas vadlīnijas ir iekļautas, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošo principu ziņošanas sistēmā 104 un Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošo principu interpretācijas rokasgrāmatā 105 . Izmantojot attiecīgās starptautiskās vadlīnijas un standartus kā atsauci, Komisijai vajadzētu būt iespējai izdot papildu norādījumus, kas uzņēmumiem kalpotu kā praktisks instruments. |
| (27)In order to conduct appropriate human rights, and environmental due diligence with respect to their operations, their subsidiaries, and their value chains, companies covered by this Directive should integrate due diligence into corporate policies, identify, prevent and mitigate as well as bring to an end and minimise the extent of potential and actual adverse human rights and environmental impacts, establish and maintain a complaints procedure, monitor the effectiveness of the taken measures in accordance with the requirements that are set up in this Directive and communicate publicly on their due diligence. In order to ensure clarity for companies, in particular the steps of preventing and mitigating potential adverse impacts and of bringing to an end, or when this is not possible, minimising actual adverse impacts should be clearly distinguished in this Directive. | (27)Lai pareizi ievērotu pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides ziņā attiecībā uz savām darbībām, saviem meitasuzņēmumiem un vērtības ķēdēm, uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, pienācīga rūpība būtu jāintegrē korporatīvajā politikā, tiem būtu jāidentificē, jānovērš un jāvājina, kā arī jāizbeidz un jāmazina iespējamā un faktiskā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi, jāizveido un jāuztur sūdzību procedūra, jāuzrauga veikto pasākumu efektivitāte saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajām prasībām un publiski jāinformē par savu pienācīgo rūpību. Lai nodrošinātu uzņēmumiem skaidrību, šajā direktīvā būtu skaidri jānošķir pasākumi, ar ko novērš un vājina iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, un pasākumi, ar ko izbeidz vai, ja tas nav iespējams, mazina faktisko nelabvēlīgo ietekmi. |
| (28)In order to ensure that due diligence forms part of companies’ corporate policies, and in line with the relevant international framework, companies should integrate due diligence into all their corporate policies and have in place a due diligence policy. The due diligence policy should contain a description of the company’s approach, including in the long term, to due diligence, a code of conduct describing the rules and principles to be followed by the company’s employees and subsidiaries; a description of the processes put in place to implement due diligence, including the measures taken to verify compliance with the code of conduct and to extend its application to established business relationships. The code of conduct should apply in all relevant corporate functions and operations, including procurement and purchasing decisions. Companies should also update their due diligence policy annually. | (28)Lai nodrošinātu, ka pienācīga rūpība ietilpst uzņēmumu korporatīvajā politikā, atbilstīgi attiecīgajam starptautiskajam regulējumam uzņēmumiem būtu jāiekļauj pienācīga rūpība visā savā korporatīvajā politikā un jāievieš pienācīgas rūpības politika. Pienācīgas rūpības politikā būtu jāapraksta uzņēmuma pieeja, arī ilgtermiņā, pienācīgai rūpībai, rīcības kodekss ar noteikumiem un principiem, kas uzņēmuma darbiniekiem un meitasuzņēmumiem jāievēro; jāapraksta procesi, kas ieviesti pienācīgas rūpības īstenošanai, tajā skaitā pasākumi, kuri veikti, lai pārbaudītu atbilstību rīcības kodeksam un to piemērotu arī nodibinātām darījumattiecībām. Rīcības kodekss būtu jāpiemēro visās attiecīgajās korporatīvajās funkcijās un darbībās, arī iepirkumu un iegādes lēmumos. Uzņēmumiem arī būtu katru gadu jāatjaunina sava pienācīgas rūpības politika. |
| (29)To comply with due diligence obligations, companies need to take appropriate measures with respect to identification, prevention and bringing to an end adverse impacts. An ‘appropriate measure’ should mean a measure that is capable of achieving the objectives of due diligence, commensurate with the degree of severity and the likelihood of the adverse impact, and reasonably available to the company, taking into account the circumstances of the specific case, including characteristics of the economic sector and of the specific business relationship and the company’s influence thereof, and the need to ensure prioritisation of action. In this context, in line with international frameworks, the company’s influence over a business relationship should include, on the one hand its ability to persuade the business relationship to take action to bring to an end or prevent adverse impacts (for example through ownership or factual control, market power, pre-qualification requirements, linking business incentives to human rights and environmental performance, etc.) and, on the other hand, the degree of influence or leverage that the company could reasonably exercise, for example through cooperation with the business partner in question or engagement with another company which is the direct business partner of the business relationship associated with adverse impact. | (29)Lai izpildītu pienācīgas rūpības pienākumus, uzņēmumiem jāveic atbilstoši pasākumi attiecībā uz nelabvēlīgas ietekmes identificēšanu, novēršanu un izbeigšanu. Ar jēdzienu “atbilstošs pasākums” būtu jāsaprot tāds pasākums, ar kuru var sasniegt pienācīgas rūpības mērķus, kurš ir samērīgs ar nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un iespējamību un ir pamatoti paveicams uzņēmumam, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tajā skaitā tautsaimniecības nozares un konkrēto darījumattiecību iezīmes un uzņēmuma ietekmi uz šīm darījumattiecībām, kā arī nepieciešamību nodrošināt rīcības prioritāšu noteikšanu. Šajā kontekstā saskaņā ar starptautiskajiem regulējumiem uzņēmuma ietekmei uz darījumattiecībām būtu jāietver, no vienas puses, tā spēja pārliecināt darījumattiecību partneri veikt darbības nelabvēlīgas ietekmes (piemēram, izmantojot īpašumtiesības vai faktisko kontroli, ietekmi tirgū, prasības pirms kvalifikācijas, darījumdarbības stimulu piesaistīšanu cilvēktiesībām un veikumam vides jomā utt.) izbeigšanai vai novēršanai un, no otras puses, ietekmes vai sviras pakāpe, ko uzņēmums varētu pamatoti izmantot, piemēram, sadarbojoties ar attiecīgo darījumdarbības partneri vai iesaistot citu uzņēmumu, kas ir ar nelabvēlīgu ietekmi saistīto darījumattiecību tiešais darījumdarbības partneris. |
| (30)Under the due diligence obligations set out by this Directive, a company should identify actual or potential adverse human rights and environmental impacts. In order to allow for a comprehensive identification of adverse impacts, such identification should be based on quantitative and qualitative information. For instance, as regards adverse environmental impacts, the company should obtain information about baseline conditions at higher risk sites or facilities in value chains. Identification of adverse impacts should include assessing the human rights, and environmental context in a dynamic way and in regular intervals: prior to a new activity or relationship, prior to major decisions or changes in the operation; in response to or anticipation of changes in the operating environment; and periodically, at least every 12 months, throughout the life of an activity or relationship. Regulated financial undertakings providing loan, credit, or other financial services should identify the adverse impacts only at the inception of the contract. When identifying adverse impacts, companies should also identify and assess the impact of a business relationship’s business model and strategies, including trading, procurement and pricing practices. Where the company cannot prevent, bring to an end or minimize all its adverse impacts at the same time, it should be able to prioritize its action, provided it takes the measures reasonably available to the company, taking into account the specific circumstances. | (30)Saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem pienācīgas rūpības pienākumiem uzņēmumam būtu jānosaka faktiskā vai iespējamā nelabvēlīgā ietekme uz cilvēktiesībām un vidi. Lai ļautu vispusīgi identificēt nelabvēlīgo ietekmi, šādas noteikšanas pamatā vajadzētu būt kvantitatīvai un kvalitatīvai informācijai. Piemēram, attiecībā uz nelabvēlīgu ietekmi uz vidi uzņēmumam būtu jāiegūst informācija par pamatapstākļiem augstāka riska objektos vai iekārtās vērtības ķēdēs. Nelabvēlīgās ietekmes identificēšanā dinamiskā veidā un regulāri būtu jāietver cilvēktiesību un vides konteksta izvērtējums: pirms jaunas darbības vai attiecību uzsākšanas, pirms būtiskiem lēmumiem vai izmaiņām darbībā; reaģējot uz izmaiņām darbības vidē vai tās paredzot; un periodiski, vismaz reizi 12 mēnešos, visas darbības vai attiecību laikā. Regulētiem finanšu uzņēmumiem, kuri sniedz aizdevumus, kredītus vai citus finanšu pakalpojumus, nelabvēlīgā ietekme būtu jānosaka tikai līguma noslēgšanas brīdī. Identificējot nelabvēlīgo ietekmi, uzņēmumiem būtu arī jānosaka un jāizvērtē darījumattiecību darījumdarbības modeļa un stratēģiju, tajā skaitā tirdzniecības, iepirkuma un cenu noteikšanas prakses, ietekme. Ja uzņēmums nevar vienlaikus novērst, izbeigt vai mazināt visu savu nelabvēlīgo ietekmi, tam vajadzētu spēt noteikt savu darbību prioritāti ar nosacījumu, ka tas veic uzņēmuma rīcībā pamatoti esošos pasākumus, ņemot vērā konkrētos apstākļus. |
| (31)In order to avoid undue burden on the smaller companies operating in high-impact sectors which are covered by this Directive, those companies should only be obliged to identify those actual or potential severe adverse impacts that are relevant to the respective sector. | (31)Lai izvairītos no nevajadzīga sloga mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs ar lielu ietekmi, uz kurām attiecas šī direktīva, šiem uzņēmumiem būtu jāidentificē tikai tā faktiskā vai iespējamā būtiskā nelabvēlīgā ietekme, kas attiecas uz konkrēto nozari. |
| (32)In line with international standards, prevention and mitigation as well as bringing to an end and minimisation of adverse impacts should take into account the interests of those adversely impacted. In order to enable continuous engagement with the value chain business partner instead of termination of business relations (disengagement) and possibly exacerbating adverse impacts, this Directive should ensure that disengagement is a last-resort action, in line with the Union`s policy of zero-tolerance on child labour. Terminating a business relationship in which child labour was found could expose the child to even more severe adverse human rights impacts. This should therefore be taken into account when deciding on the appropriate action to take. | (32)Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, novēršot un vājinot, kā arī izbeidzot un mazinot nelabvēlīgo ietekmi, būtu jāņem vērā to personu intereses, kuras skar nelabvēlīga ietekme. Lai nodrošinātu nepārtrauktu saikni ar darījumdarbības partneri vērtības ķēdē, nevis izbeigtu darījumattiecības (atteikšanās) un, iespējams, saasinātu nelabvēlīgu ietekmi, šai direktīvai būtu jānodrošina, ka atteikšanās ir pēdējā iespēja saskaņā ar Savienības nulles tolerances politiku attiecībā uz bērnu darbu. Darījumattiecību, kurās konstatēta bērnu darba izmantošana, pārtraukšana var radīt bērnam vēl būtiskākas nelabvēlīgas cilvēktiesību sekas. Tāpēc tas būtu jāņem vērā, lemjot par atbilstošo rīcību. |
| (33)Under the due diligence obligations set out by this Directive, if a company identifies potential adverse human rights or environmental impacts, it should take appropriate measures to prevent and adequately mitigate them. To provide companies with legal clarity and certainty, this Directive should set out the actions companies should be expected to take for prevention and mitigation of potential adverse impacts where relevant depending on the circumstances. | (33)Saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem pienācīgas rūpības pienākumiem, ja uzņēmums konstatē iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām vai vidi, tam būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai to novērstu un pienācīgi mazinātu. Lai uzņēmumiem nodrošinātu juridisku skaidrību un noteiktību, šajā direktīvā būtu jānosaka darbības, kas uzņēmumiem jāveic, lai vajadzības gadījumā atkarībā no apstākļiem novērstu un mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. |
| (34)So as to comply with the prevention and mitigation obligation under this Directive, companies should be required to take the following actions, where relevant. Where necessary due to the complexity of prevention measures, companies should develop and implement a prevention action plan. Companies should seek to obtain contractual assurances from a direct partner with whom they have an established business relationship that it will ensure compliance with the code of conduct or the prevention action plan, including by seeking corresponding contractual assurances from its partners to the extent that their activities are part of the companies’ value chain. The contractual assurances should be accompanied by appropriate measures to verify compliance. To ensure comprehensive prevention of actual and potential adverse impacts, companies should also make investments which aim to prevent adverse impacts, provide targeted and proportionate support for an SME with which they have an established business relationship such as financing, for example, through direct financing, low-interest loans, guarantees of continued sourcing, and assistance in securing financing, to help implement the code of conduct or prevention action plan, or technical guidance such as in the form of training, management systems upgrading, and collaborate with other companies. | (34)Lai izpildītu šajā direktīvā paredzēto novēršanas un mazināšanas pienākumu, uzņēmumiem attiecīgā gadījumā būtu jāveic šādas darbības. Attiecīgos gadījumos novēršanas pasākumu sarežģītības dēļ uzņēmumiem būtu jāizstrādā un jāīsteno preventīvo pasākumu plāns. Uzņēmumiem būtu jācenšas iegūt līgumiskas garantijas no tiešā partnera, ar kuru tiem ir nodibinātas darījumattiecības, ka tas nodrošinās atbilstību rīcības kodeksam vai preventīvo pasākumu plānam, arī prasot atbilstošas līgumiskas garantijas no saviem partneriem tiktāl, ciktāl to darbības ietilpst uzņēmumu vērtības ķēdē. Līgumiskās garantijas būtu jāpapildina ar atbilstošiem pasākumiem atbilstības pārbaudei. Lai nodrošinātu visaptverošu faktiskās un iespējamās nelabvēlīgās ietekmes novēršanu, uzņēmumiem būtu jāveic arī ieguldījumi, kuru mērķis ir novērst nelabvēlīgu ietekmi, jāsniedz mērķorientēts un samērīgs atbalsts MVU, ar kuriem tiem ir nodibinātas darījumattiecības, piemēram, finansējums (sniedzot, piemēram, tiešu finansējumu, aizdevumus ar zemu procentu likmi, nepārtrauktas iegādes garantijas un palīdzību finansējuma nodrošināšanā), lai palīdzētu īstenot rīcības kodeksu vai preventīvo pasākumu plānu, vai tehniski norādījumi, piemēram, apmācības vai vadības sistēmu modernizācijas veidā un sadarbojoties ar citiem uzņēmumiem. |
| (35)In order to reflect the full range of options for the company in cases where potential impacts could not be addressed by the described prevention or minimisation measures, this Directive should also refer to the possibility for the company to seek to conclude a contract with the indirect business partner, with a view to achieving compliance with the company’s code of conduct or a prevention action plan, and conduct appropriate measures to verify compliance of the indirect business relationship with the contract. | (35)Lai atspoguļotu visas uzņēmuma iespējas gadījumos, kad iespējamo ietekmi nav iespējams novērst ar aprakstītajiem novēršanas vai mazināšanas pasākumiem, šajā direktīvā būtu jāatsaucas arī uz iespēju uzņēmumam mēģināt noslēgt līgumu ar netiešo darījumdarbības partneri, lai panāktu atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam vai preventīvo pasākumu plānam, un veikt atbilstošus pasākumus, lai pārbaudītu netiešo darījumattiecību atbilstību līgumam. |
| (36)In order to ensure that prevention and mitigation of potential adverse impacts is effective, companies should prioritize engagement with business relationships in the value chain, instead of terminating the business relationship, as a last resort action after attempting at preventing and mitigating adverse potential impacts without success. However, the Directive should also, for cases where potential adverse impacts could not be addressed by the described prevention or mitigation measures, refer to the obligation for companies to refrain from entering into new or extending existing relations with the partner in question and, where the law governing their relations so entitles them to, to either temporarily suspend commercial relationships with the partner in question, while pursuing prevention and minimisation efforts, if there is reasonable expectation that these efforts are to succeed in the short-term; or to terminate the business relationship with respect to the activities concerned if the potential adverse impact is severe. In order to allow companies to fulfil that obligation, Member States should provide for the availability of an option to terminate the business relationship in contracts governed by their laws. It is possible that prevention of adverse impacts at the level of indirect business relationships requires collaboration with another company, for example a company which has a direct contractual relationship with the supplier. In some instances, such collaboration could be the only realistic way of preventing adverse impacts, in particular, where the indirect business relationship is not ready to enter into a contract with the company. In these instances, the company should collaborate with the entity which can most effectively prevent or mitigate adverse impacts at the level of the indirect business relationship while respecting competition law. | (36)Lai nodrošinātu iespējamās nelabvēlīgās ietekmes novēršanas un mazināšanas efektivitāti, uzņēmumiem par prioritāti būtu jāizvirza sadarbība darījumattiecībās vērtības ķēdē, nevis to pārtraukšana, kas ir galējais līdzeklis pēc tam, kad mēģinājumi novērst un mazināt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi ir palikuši bez panākumiem. Tomēr direktīvā gadījumos, kad iespējamo nelabvēlīgo ietekmi nevar novērst ar aprakstītajiem novēršanas vai vājināšanas pasākumiem, būtu arī jānorāda uz uzņēmumu pienākumu atturēties no jaunu attiecību uzsākšanas vai esošo attiecību paplašināšanas ar attiecīgo partneri un — ja tiesību akti, kas regulē viņu attiecības, dod viņiem tādas tiesības — uz laiku pārtraukt komerciālās attiecības ar attiecīgo partneri, vienlaikus veicot novēršanas un mazināšanas pasākumus, ja ir pamatotas cerības, ka šie centieni īstermiņā būs veiksmīgi; vai izbeigt darījumattiecības attiecībā uz konkrētajām darbībām, ja iespējamā nelabvēlīgā ietekme ir būtiska. Lai uzņēmumi varētu izpildīt šo pienākumu, dalībvalstīm būtu jāparedz, ka līgumos, uz kuriem attiecas to tiesību akti, var iekļaut iespēju izbeigt darījumattiecības. Iespējams, ka nelabvēlīgās ietekmes novēršanai netiešo darījumattiecību līmenī nepieciešama sadarbība ar citu uzņēmumu, piemēram, uzņēmumu, kuram ir tiešas līgumattiecības ar piegādātāju. Dažos gadījumos šāda sadarbība varētu būt vienīgais reālais veids, kā novērst nelabvēlīgu ietekmi, jo īpaši, ja netiešo darījumattiecību partneri nav gatavi slēgt līgumu ar uzņēmumu. Šādos gadījumos uzņēmumam būtu jāsadarbojas ar struktūru, kas var visefektīvāk novērst vai mazināt nelabvēlīgo ietekmi netiešo darījumattiecību līmenī, vienlaikus ievērojot konkurenci regulējošos tiesību aktus. |
| (37)As regards direct and indirect business relationships, industry cooperation, industry schemes and multi-stakeholder initiatives can help create additional leverage to identify, mitigate, and prevent adverse impacts. Therefore it should be possible for companies to rely on such initiatives to support the implementation of their due diligence obligations laid down in this Directive to the extent that such schemes and initiatives are appropriate to support the fulfilment of those obligations. Companies could assess, at their own initiative, the alignment of these schemes and initiatives with the obligations under this Directive. In order to ensure full information on such initiatives, the Directive should also refer to the possibility for the Commission and the Member States to facilitate the dissemination of information on such schemes or initiatives and their outcomes. The Commission, in collaboration with Member States, may issue guidance for assessing the fitness of industry schemes and multi-stakeholder initiatives. | (37)Attiecībā uz tiešajām un netiešajām darījumattiecībām nozares sadarbība, nozaru shēmas un daudzpusējas ieinteresēto personu iniciatīvas var palīdzēt radīt papildu sviras ietekmi nelabvēlīgas ietekmes identificēšanai, mazināšanai un novēršanai. Tāpēc uzņēmumiem vajadzētu būt iespējai paļauties uz šādām iniciatīvām šajā direktīvā noteikto pienācīgas rūpības pienākumu īstenošanas atbalstam, ciktāl šādas shēmas un iniciatīvas ir piemērotas šo pienākumu izpildes atbalstam. Uzņēmumi varētu pēc savas iniciatīvas izvērtēt šo shēmu un iniciatīvu saskanību ar šajā direktīvā noteiktajiem pienākumiem. Lai nodrošinātu pilnīgu informāciju par šādām iniciatīvām, direktīvā vajadzētu būt atsaucei uz iespēju Komisijai un dalībvalstīm veicināt informācijas izplatīšanu par šādām shēmām vai iniciatīvām un to rezultātiem. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var izdot norādījumus par nozaru shēmu un daudzpusēju ieinteresēto personu iniciatīvu piemērotības izvērtēšanu. |
| (38)Under the due diligence obligations set out by this Directive, if a company identifies actual human rights or environmental adverse impacts, it should take appropriate measures to bring those to an end. It can be expected that a company is able to bring to an end actual adverse impacts in their own operations and in subsidiaries. However, it should be clarified that, as regards established business relationships, where adverse impacts cannot be brought to an end, companies should minimise the extent of such impacts. Minimisation of the extent of adverse impacts should require an outcome that is the closest possible to bringing the adverse impact to an end. To provide companies with legal clarity and certainty, this Directive should define which actions companies should be required to take for bringing actual human rights and environmental adverse impacts to an end and minimisation of their extent, where relevant depending on the circumstances. | (38)Saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem pienācīgas rūpības pienākumiem, ja uzņēmums konstatē faktisku nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām vai vidi, tam būtu jāveic atbilstoši pasākumi, lai to izbeigtu. Var sagaidīt, ka uzņēmums spēs izbeigt faktisku nelabvēlīgu ietekmi savā paša darbībā un meitasuzņēmumos. Tomēr būtu jāprecizē, ka attiecībā uz nodibinātām darījumattiecībām, kurās nav iespējams izbeigt nelabvēlīgu ietekmi, uzņēmumiem būtu jāsamazina šāda ietekme līdz minimumam. Nelabvēlīgās ietekmes mazināšanai būtu nepieciešams iznākums, kas ir iespējami tuvāks nelabvēlīgās ietekmes izbeigšanai. Lai uzņēmumiem nodrošinātu juridisku skaidrību un noteiktību, šajā direktīvā būtu jānosaka, kādas darbības uzņēmumiem jāveic, lai izbeigtu faktisko nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi un samazinātu to līdz minimumam, ja tas ir nepieciešams, atkarībā no apstākļiem. |
| (39)So as to comply with the obligation of bringing to an end and minimising the extent of actual adverse impacts under this Directive, companies should be required to take the following actions, where relevant. They should neutralise the adverse impact or minimise its extent, with an action proportionate to the significance and scale of the adverse impact and to the contribution of the company’s conduct to the adverse impact. Where necessary due to the fact that the adverse impact cannot be immediately brought to an end, companies should develop and implement a corrective action plan with reasonable and clearly defined timelines for action and qualitative and quantitative indicators for measuring improvement. Companies should also seek to obtain contractual assurances from a direct business partner with whom they have an established business relationship that they will ensure compliance with the company’s code of conduct and, as necessary, a prevention action plan, including by seeking corresponding contractual assurances from its partners, to the extent that their activities are part of the company’s value chain. The contractual assurances should be accompanied by the appropriate measures to verify compliance. Finally, companies should also make investments aiming at ceasing or minimising the extent of adverse impact, provide targeted and proportionate support for an SMEs with which they have an established business relationship and collaborate with other entities, including, where relevant, to increase the company’s ability to bring the adverse impact to an end. | (39)Lai izpildītu pienākumu izbeigt faktisko nelabvēlīgo ietekmi un mazināt to atbilstīgi šai direktīvai, uzņēmumiem attiecīgā gadījumā būtu jāveic šādas darbības. Tiem būtu jānovērš nelabvēlīgā ietekme vai jāmazina tā, rīkojoties proporcionāli nelabvēlīgās ietekmes nozīmīgumam un mērogam, kā arī uzņēmuma rīcības pienesumam nelabvēlīgās ietekmes izraisīšanā. Nepieciešamības gadījumā, ņemot vērā to, ka nelabvēlīgo ietekmi nav iespējams izbeigt nekavējoties, uzņēmumiem būtu jāizstrādā un jāievieš korektīvo pasākumu plāns ar saprātīgiem un skaidri noteiktiem rīcības termiņiem un kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem uzlabojumu mērīšanai. Uzņēmumiem būtu arī jācenšas iegūt līgumiskas garantijas no tiešā darījumdarbības partnera, ar kuru tiem ir nodibinātas darījumattiecības, ka tas nodrošinās atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam un attiecīgā gadījumā preventīvo pasākumu plānam, arī prasot atbilstošas līgumiskas garantijas no saviem partneriem tiktāl, ciktāl to darbības ietilpst uzņēmuma vērtības ķēdē. Līgumiskās garantijas būtu jāpapildina ar atbilstošiem pasākumiem atbilstības pārbaudei. Visbeidzot, uzņēmumiem būtu arī jāveic ieguldījumi, kuru mērķis ir pārtraukt vai mazināt nelabvēlīgo ietekmi, sniegt mērķorientētu un samērīgu atbalstu MVU, ar kuriem tiem ir nodibinātas darījumattiecības, un jāsadarbojas ar citām struktūrām, attiecīgā gadījumā arī tādēļ, lai palielinātu uzņēmuma spējas izbeigt nelabvēlīgo ietekmi. |
| (40)In order to reflect the full range of options for the company in cases where actual impacts could not be addressed by the described measures, this Directive should also refer to the possibility for the company to seek to conclude a contract with the indirect business partner, with a view to achieving compliance with the company’s code of conduct or a corrective action plan, and conduct appropriate measures to verify compliance of the indirect business relationship with the contract. | (40)Lai atspoguļotu visas uzņēmuma iespējas gadījumos, kad faktisko ietekmi nav iespējams novērst ar aprakstītajiem pasākumiem, šajā direktīvā būtu jāatsaucas arī uz iespēju uzņēmumam mēģināt noslēgt līgumu ar netiešo darījumdarbības partneri, lai panāktu atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam vai korektīvo pasākumu plānam, un veikt atbilstošus pasākumus, lai pārbaudītu netiešo darījumattiecību atbilstību līgumam. |
| (41)In order to ensure that bringing actual adverse impacts to an end or minimising them is effective, companies should prioritize engagement with business relationships in the value chain, instead of terminating the business relationship, as a last resort action after attempting at bringing actual adverse impacts to an end or minimising them without success. However, this Directive should also, for cases where actual adverse impacts could not be brought to an end or adequately mitigated by the described measures, refer to the obligation for companies to refrain from entering into new or extending existing relations with the partner in question and, where the law governing their relations so entitles them to, to either temporarily suspend commercial relationships with the partner in question, while pursuing efforts to bring to an end or minimise the extent of the adverse impact, or terminate the business relationship with respect to the activities concerned, if the adverse impact is considered severe. In order to allow companies to fulfil that obligation, Member States should provide for the availability of an option to terminate the business relationship in contracts governed by their laws. | (41)Lai nodrošinātu faktiskās nelabvēlīgās ietekmes izbeigšanas un mazināšanas efektivitāti, uzņēmumiem par prioritāti būtu jāizvirza sadarbība darījumattiecībās vērtības ķēdē, nevis to pārtraukšana, kas ir galējais līdzeklis pēc tam, kad mēģinājumi izbeigt vai mazināt faktisko nelabvēlīgo ietekmi ir palikuši bez panākumiem. Tomēr šajā direktīvā gadījumos, kad faktisko nelabvēlīgo ietekmi nav iespējams izbeigt vai pienācīgi mazināt ar aprakstītajiem pasākumiem, vajadzētu būt arī atsaucei uz uzņēmumu pienākumu atturēties no jaunu attiecību uzsākšanas vai esošo attiecību paplašināšanas ar attiecīgo partneri un, ja viņu attiecības regulējošie tiesību akti to atļauj, vai nu uz laiku apturēt komerciālās attiecības ar konkrēto partneri, vienlaikus cenšoties izbeigt vai mazināt nelabvēlīgo ietekmi, vai izbeigt darījumattiecības attiecībā uz konkrētajām darbībām, ja nelabvēlīgā ietekme tiek uzskatīta par būtisku. Lai uzņēmumi varētu izpildīt šo pienākumu, dalībvalstīm būtu jāparedz, ka līgumos, uz kuriem attiecas to tiesību akti, var iekļaut iespēju izbeigt darījumattiecības. |
| (42)Companies should provide the possibility for persons and organisations to submit complaints directly to them in case of legitimate concerns regarding actual or potential human rights and environmental adverse impacts. Organisations who could submit such complaints should include trade unions and other workers’ representatives representing individuals working in the value chain concerned and civil society organisations active in the areas related to the value chain concerned where they have knowledge about a potential or actual adverse impact. Companies should establish a procedure for dealing with those complaints and inform workers, trade unions and other workers’ representatives, where relevant, about such processes. Recourse to the complaints and remediation mechanism should not prevent the complainant from having recourse to judicial remedies. In accordance with international standards, complaints should be entitled to request from the company appropriate follow-up on the complaint and to meet with the company’s representatives at an appropriate level to discuss potential or actual severe adverse impacts that are the subject matter of the complaint. This access should not lead to unreasonable solicitations of companies. | (42)Uzņēmumiem būtu jānodrošina iespēja personām un organizācijām iesniegt sūdzības tieši tiem, ja rodas pamatotas bažas par faktisku vai iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Starp organizācijām, kas varētu iesniegt šādas sūdzības, vajadzētu būt arodbiedrībām un citiem darba ņēmēju pārstāvjiem, kuri pārstāv personas, kas strādā attiecīgajā vērtības ķēdē, un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras darbojas jomās, kas saistītas ar attiecīgo vērtības ķēdi, ja to rīcībā ir informācija par iespējamu vai faktisku nelabvēlīgu ietekmi. Uzņēmumiem būtu jāizveido procedūra šo sūdzību izskatīšanai un vajadzības gadījumā jāinformē darbinieki, arodbiedrības un citi darba ņēmēju pārstāvji par šādiem procesiem. Sūdzību un remediācijas mehānisma izmantošanai nevajadzētu liegt sūdzības iesniedzējam izmantot tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Saskaņā ar starptautiskajiem standartiem sūdzībās vajadzētu būt iespējai pieprasīt uzņēmumam veikt atbilstošas turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzību un tikties ar uzņēmuma pārstāvjiem atbilstošā līmenī, lai apspriestu iespējamo vai faktisko būtisko nelabvēlīgo ietekmi, kas ir sūdzības priekšmets. Šādai piekļuvei nevajadzētu radīt nepamatotus lūgumus uzņēmumiem. |
| (43)Companies should monitor the implementation and effectiveness of their due diligence measures. They should carry out periodic assessments of their own operations, those of their subsidiaries and, where related to the value chains of the company, those of their established business relationships, to monitor the effectiveness of the identification, prevention, minimisation, bringing to an end and mitigation of human rights and environmental adverse impacts. Such assessments should verify that adverse impacts are properly identified, due diligence measures are implemented and adverse impacts have actually been prevented or brought to an end. In order to ensure that such assessments are up-to-date, they should be carried out at least every 12 months and be revised in-between if there are reasonable grounds to believe that significant new risks of adverse impact could have arisen. | (43)Uzņēmumiem būtu jāuzrauga savu pienācīgas rūpības pasākumu īstenošana un efektivitāte. Tiem periodiski būtu jāveic pašu darbības, savu meitasuzņēmumu un, ja tas ir saistīts ar uzņēmuma vērtības ķēdēm, savu nodibināto darījumattiecību izvērtējums, lai uzraudzītu nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēktiesībām un vidi identificēšanas, novēršanas, mazināšanas, izbeigšanas un vājināšanas efektivitāti. Šādos izvērtējumos būtu jāpārbauda, vai nelabvēlīgā ietekme ir pareizi identificēta, vai tiek īstenoti pienācīgas rūpības pasākumi un vai nelabvēlīgā ietekme ir faktiski novērsta vai izbeigta. Lai nodrošinātu, ka šādi izvērtējumi ir aktuāli, tie būtu jāveic vismaz reizi 12 mēnešos un jāpārskata starplaikā, ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka varētu rasties būtiski jauni nelabvēlīgas ietekmes riski. |
| (44)Like in the existing international standards set by the United Nations Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD framework, it forms part of the due diligence requirement to communicate externally relevant information on due diligence policies, processes and activities conducted to identify and address actual or potential adverse impacts, including the findings and outcomes of those activities. The proposal to amend Directive 2013/34/EU as regards corporate sustainability reporting sets out relevant reporting obligations for the companies covered by this directive. In order to avoid duplicating reporting obligations, this Directive should therefore not introduce any new reporting obligations in addition to those under Directive 2013/34/EU for the companies covered by that Directive as well as the reporting standards that should be developed under it. As regards companies that are within the scope of this Directive, but do not fall under Directive 2013/34/EU, in order to comply with their obligation of communicating as part of the due diligence under this Directive, they should publish on their website an annual statement in a language customary in the sphere of international business. | (44)Tāpat kā spēkā esošajos starptautiskajos standartos, kas noteikti Apvienoto Nāciju Organizācijas Vadošajos principos uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām un ESAO sistēmā, pienācīgas rūpības prasībās ietilpst pienākums sniegt ārēji būtisku informāciju par pienācīgas rūpības politiku, procesiem un darbībām, kas veiktas, lai identificētu un novērstu faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kā arī par šo darbību konstatējumiem un iznākumu. Priekšlikumā grozīt Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu ir noteikti attiecīgi ziņošanas pienākumi uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Lai izvairītos no ziņošanas pienākumu dublēšanās, ar šo direktīvu nevajadzētu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas minētā direktīva, ieviest jaunus ziņošanas pienākumus papildus Direktīvā 2013/34/ES noteiktajiem, kā arī ziņošanas standartiem, kas būtu jāizstrādā saskaņā ar to. Attiecībā uz uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, bet uz kuriem neattiecas Direktīva 2013/34/ES, lai izpildītu šajā direktīvā paredzēto pienācīgas rūpības pienākumu, tiem būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē gada pārskats valodā, kuru ierasts izmantot starptautiskajā darījumdarbības vidē. |
| (45)In order to facilitate companies’ compliance with their due diligence requirements through their value chain and limiting shifting compliance burden on SME business partners, the Commission should provide guidance on model contractual clauses. | (45)Lai veicinātu uzņēmumu atbilstību pienācīgas rūpības prasībām to vērtības ķēdē un ierobežotu atbilstības nodrošināšanas sloga pārnešanu uz darījumdarbības partneriem, kas ir MVU, Komisijai būtu jāsniedz norādījumi par līguma paraugklauzulām. |
| (46)In order to provide support and practical tools to companies or to Member State authorities on how companies should fulfil their due diligence obligations, the Commission, using relevant international guidelines and standards as a reference, and in consultation with Member States and stakeholders, the European Union Agency for Fundamental Rights, the European Environment Agency, and where appropriate with international bodies having expertise in due diligence, should have the possibility to issue guidelines, including for specific sectors or specific adverse impacts. | (46)Lai uzņēmumiem vai dalībvalstu iestādēm sniegtu atbalstu un praktiskus instrumentus par to, kā uzņēmumiem būtu jāpilda pienācīgas rūpības pienākumi, Komisijai, par atsauci izmantojot attiecīgās starptautiskās vadlīnijas un standartus un apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Vides aģentūru un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām struktūrām, kurām ir zinātība pienācīgas rūpības jomā, vajadzētu būt iespējai izdot norādījumus, arī attiecībā uz konkrētām nozarēm vai konkrētu nelabvēlīgu ietekmi. |
| (47)Although SMEs are not included in the scope of this Directive, they could be impacted by its provisions as contractors or subcontractors to the companies which are in the scope. The aim is nevertheless to mitigate financial or administrative burden on SMEs, many of which are already struggling in the context of the global economic and sanitary crisis. In order to support SMEs, Member States should set up and operate, either individually or jointly, dedicated websites, portals or platforms, and Member States could also financially support SMEs and help them build capacity. Such support should also be made accessible, and where necessary adapted and extended to upstream economic operators in third countries. Companies whose business partner is an SME, are also encouraged to support them to comply with due diligence measures, in case such requirements would jeopardize the viability of the SME and use fair, reasonable, non-discriminatory and proportionate requirements vis-a-vis the SMEs. | (47)Lai gan MVU neietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā, tās noteikumi varētu ietekmēt tos kā darbuzņēmējus vai apakšuzņēmējus uzņēmumiem, kuri ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā. Tomēr mērķis ir mazināt finansiālo vai administratīvo slogu MVU, daudzi no kuriem jau tagad saskaras ar grūtībām globālās ekonomikas un sanitārās krīzes apstākļos. Lai atbalstītu MVU, dalībvalstīm atsevišķi vai kopā būtu jāizveido un jāizmanto mērķorientētas tīmekļa vietnes, portāli vai platformas, un dalībvalstis varētu arī finansiāli atbalstīt MVU un palīdzēt tiem palielināt spējas. Šāds atbalsts būtu arī jāpadara pieejams un vajadzības gadījumā jāpielāgo un jāpiemēro augšupējiem ekonomikas dalībniekiem trešās valstīs. Uzņēmumi, kuru darījumdarbības partneris ir MVU, arī tiek aicināti atbalstīt tos pienācīgas rūpības pasākumu izpildē, ja šādas prasības apdraudētu MVU dzīvotspēju, un piemērot taisnīgas, pamatotas, nediskriminējošas un samērīgas prasības attiecībā uz MVU. |
| (48)In order to complement Member State support to SMEs, the Commission may build on existing EU tools, projects and other actions helping with the due diligence implementation in the EU and in third countries. It may set up new support measures that provide help to companies, including SMEs on due diligence requirements, including an observatory for value chain transparency and the facilitation of joint stakeholder initiatives. | (48)Lai papildinātu dalībvalstu atbalstu MVU, Komisija var balstīties uz esošajiem ES instrumentiem, projektiem un citām darbībām, kas palīdz īstenot pienācīgu rūpību ES un trešās valstīs. Tā var izveidot jaunus atbalsta pasākumus, kas uzņēmumiem, tajā skaitā MVU, sniedz palīdzību saistībā ar pienācīgas rūpības prasībām, piemēram, vērtības ķēdes pārredzamības novērošanas centru un kopīgu ieinteresēto personu iniciatīvu veicināšanu. |
| (49)The Commission and Member States should continue to work in partnership with third countries to support upstream economic operators build the capacity to effectively prevent and mitigate adverse human rights and environmental impacts of their operations and business relationships, paying specific attention to the challenges faced by smallholders. They should use their neighbourhood, development and international cooperation instruments to support third country governments and upstream economic operators in third countries addressing adverse human rights and environmental impacts of their operations and upstream business relationships. This could include working with partner country governments, the local private sector and stakeholders on addressing the root causes of adverse human rights and environmental impacts. | (49)Komisijai un dalībvalstīm būtu jāturpina sadarboties ar trešām valstīm augšupējo ekonomikas dalībnieku atbalstam, lai tie varētu palielināt spēju efektīvi novērst un mazināt to darbības un darījumattiecību nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, īpašu uzmanību pievēršot problēmām, ar kurām saskaras mazie lauksaimnieki. Tām būtu jāizmanto savi kaimiņattiecību, attīstības un starptautiskās sadarbības instrumenti, lai atbalstītu trešo valstu valdības un tos augšupējos ekonomikas dalībniekus trešās valstīs, kuri strādā, lai novērstu savu darbību un augšupējo darījumattiecību nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Tas varētu ietvert sadarbību ar partnervalstu valdībām, vietējo privāto sektoru un ieinteresētajām personām, lai novērstu nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēktiesībām un vidi pamatcēloņus. |
| (50)In order to ensure that this Directive effectively contributes to combating climate change, companies should adopt a plan to ensure that the business model and strategy of the company are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1.5 °C in line with the Paris Agreement. In case climate is or should have been identified as a principal risk for or a principal impact of the company’s operations, the company should include emissions reduction objectives in its plan. | (50)Lai nodrošinātu, ka šī direktīva efektīvi veicina cīņu pret klimata pārmaiņām, uzņēmumiem būtu jāpieņem plāns, ar ko nodrošinātu, ka uzņēmuma darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C atbilstīgi Parīzes nolīgumam. Gadījumā, ja klimats ir ticis identificēts vai būtu bijis jāidentificē kā galvenais risks uzņēmuma darbībai vai galvenā ietekme uz to, uzņēmumam savā plānā būtu jāiekļauj emisiju samazināšanas mērķi. |
| (51)With a view to ensure that such emission reduction plan is properly implemented and embedded in the financial incentives of directors, the plan should be duly taken into account when setting directors’ variable remuneration, if variable remuneration is linked to the contribution of a director to the company’s business strategy and long-term interests and sustainability. | (51)Lai nodrošinātu, ka šāds emisiju samazināšanas plāns tiek pareizi īstenots un iekļauts direktoru finansiālajos stimulos, tas būtu pienācīgi jāņem vērā, nosakot direktoru mainīgo atalgojumu, ja mainīgais atalgojums ir piesaistīts direktora devumam uzņēmuma darījumdarbības stratēģijā un ilgtermiņa interesēs un ilgtspējā. |
| (52)In order to allow for the effective oversight of and, where necessary, enforcement of this Directive in relation to those companies that are not governed by the law of a Member State, those companies should designate a sufficiently mandated authorised representative in the Union and provide information relating to their authorised representatives. It should be possible for the authorised representative to also function as point of contact, provided the relevant requirements of this Directive are complied with. | (52)Lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu pārraudzību un vajadzības gadījumā tās izpildi attiecībā uz tiem uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas dalībvalsts tiesību akti, šiem uzņēmumiem būtu jāieceļ tāds pilnvarots pārstāvis Savienībā, kam ir pietiekamas pilnvaras, un jāsniedz informācija par pilnvarotajiem pārstāvjiem. Pilnvarotajam pārstāvim vajadzētu būt iespējai pildīt arī kontaktpunkta funkcijas, ja tiek ievērotas šīs direktīvas attiecīgās prasības. |
| (53)In order to ensure the monitoring of the correct implementation of companies’ due diligence obligations and ensure the proper enforcement of this Directive, Member States should designate one or more national supervisory authorities. These supervisory authorities should be of a public nature, independent from the companies falling within the scope of this Directive or other market interests, and free of conflicts of interest. In accordance with national law, Member States should ensure appropriate financing of the competent authority. They should be entitled to carry out investigations, on their own initiative or based on complaints or substantiated concerns raised under this Directive. Where competent authorities under sectoral legislation exist, Member States could identify those as responsible for the application of this Directive in their areas of competence. They could designate authorities for the supervision of regulated financial undertaking also as supervisory authorities for the purposes of this Directive. | (53)Lai nodrošinātu uzņēmumu pienācīgas rūpības pienākumu pareizas īstenošanas uzraudzību un šīs direktīvas pareizu izpildi, dalībvalstīm būtu jānorīko viena vai vairākas valsts uzraudzības iestādes. Šīm uzraudzības iestādēm vajadzētu būt publiskām, neatkarīgām no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, vai citām tirgus interesēm, un bez interešu konfliktiem. Dalībvalstīm saskaņā ar tiesību aktiem būtu jānodrošina kompetentās iestādes atbilstīgs finansējums. Tām vajadzētu būt tiesībām veikt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz sūdzībām vai pamatotām bažām, kas paustas saskaņā ar šo direktīvu. Ja pastāv kompetentās iestādes saskaņā ar nozaru tiesību aktiem, dalībvalstis varētu noteikt, ka tās ir atbildīgas arī par šīs direktīvas piemērošanu savās kompetences jomās. Tās varētu norīkot, ka iestādes, kas atbild par regulētu finanšu uzņēmumu uzraudzību, būs arī uzraudzības iestādes šīs direktīvas mērķiem. |
| (54)In order to ensure effective enforcement of national measures implementing this Directive, Member States should provide for dissuasive, proportionate and effective sanctions for infringements of those measures. In order for such sanction regime to be effective, administrative sanctions to be imposed by the national supervisory authorities should include pecuniary sanctions. Where the legal system of a Member State does not provide for administrative sanctions as foreseen in this Directive, the rules on administrative sanctions should be applied in such a way that the sanction is initiated by the competent supervisory authority and imposed by the judicial authority. Therefore, it is necessary that those Member States ensure that the application of the rules and sanctions has an equivalent effect to the administrative sanctions imposed by the competent supervisory authorities. | (54)Lai nodrošinātu šīs direktīvas īstenošanai veikto valstu pasākumu efektīvu izpildi, dalībvalstīm būtu jāparedz atturošas, samērīgas un iedarbīgas sankcijas par šo pasākumu pārkāpumiem. Lai šāds sankciju režīms būtu iedarbīgs, administratīvajās sankcijās, ko uzliek valsts uzraudzības iestādes, būtu jāiekļauj arī finansiālas sankcijas. Ja dalībvalsts tiesību sistēma neparedz šajā direktīvā paredzētās administratīvās sankcijas, noteikumi par administratīvajām sankcijām būtu jāpiemēro tā, lai sodu ierosinātu kompetentā uzraudzības iestāde un to piemērotu tiesu iestāde. Tāpēc šīm dalībvalstīm ir jānodrošina, ka noteikumu un sankciju piemērošanai ir līdzvērtīga ietekme kā kompetentās uzraudzības iestādes piemērotajām administratīvajām sankcijām. |
| (55)In order to ensure consistent application and enforcement of national provisions adopted pursuant to this Directive, national supervisory authorities should cooperate and coordinate their action. For that purpose a European Network of Supervisory Authorities should be set up by the Commission and the supervisory authorities should assist each other in performing their tasks and provide mutual assistance. | (55)Lai nodrošinātu saskaņā ar šo direktīvu pieņemto valsts noteikumu konsekventu piemērošanu un izpildi, valstu uzraudzības iestādēm būtu jāsadarbojas un jākoordinē sava rīcība. Šim nolūkam Komisijai būtu jāizveido Eiropas uzraudzības iestāžu tīkls, un uzraudzības iestādēm būtu jāpalīdz viena otrai pildīt savus uzdevumus, kā arī jāsniedz savstarpēja palīdzība. |
| (56)In order to ensure effective compensation of victims of adverse impacts, Member States should be required to lay down rules governing the civil liability of companies for damages arising due to its failure to comply with the due diligence process. The company should be liable for damages if they failed to comply with the obligations to prevent and mitigate potential adverse impacts or to bring actual impacts to an end and minimise their extent, and as a result of this failure an adverse impact that should have been identified, prevented, mitigated, brought to an end or its extent minimised through the appropriate measures occurred and led to damage. | (56)Lai nodrošinātu efektīvu kompensāciju no nelabvēlīgās ietekmes cietušajiem, būtu jāpieprasa, lai dalībvalstis izstrādā noteikumus, kas reglamentē uzņēmumu civiltiesisko atbildību par zaudējumiem, kuri radušies tādēļ, ka tie nav ievērojuši pienācīgas rūpības procedūru. Uzņēmumam būtu jāuzliek pienākums atlīdzināt zaudējumus, ja tas nav izpildījis pienākumu novērst un vājināt iespējamo nelabvēlīgo ietekmi vai novērst faktisko ietekmi un mazināt un ja šīs pienākumu neizpildes rezultātā iestājusies nelabvēlīga ietekme, kura bija jāidentificē, jānovērš, jāvājina, jāizbeidz vai jāmazina, īstenojot atbilstošus pasākumus, un tā ir radījusi kaitējumu. |
| (57)As regards damages occurring at the level of established indirect business relationships, the liability of the company should be subject to specific conditions. The company should not be liable if it carried out specific due diligence measures. However, it should not be exonerated from liability through implementing such measures in case it was unreasonable to expect that the action actually taken, including as regards verifying compliance, would be adequate to prevent, mitigate, bring to an end or minimise the adverse impact. In addition, in the assessment of the existence and extent of liability, due account is to be taken of the company’s efforts, insofar as they relate directly to the damage in question, to comply with any remedial action required of them by a supervisory authority, any investments made and any targeted support provided as well as any collaboration with other entities to address adverse impacts in its value chains. | (57)Attiecībā uz zaudējumiem, kas rodas nodibināto netiešo darījumattiecību līmenī, uzņēmuma atbildībai būtu jāpiemēro konkrēti nosacījumi. Uzņēmumam nevajadzētu būt atbildīgam, ja tas ir īstenojis konkrētus pienācīgas rūpības pasākumus. Tomēr to nevajadzētu atbrīvot no atbildības šādu pasākumu īstenošanas dēļ, ja nebija pamatoti sagaidīt, ka faktiski veiktā rīcība, arī attiecībā uz atbilstības pārbaudi, būs piemērota, lai novērstu, vājinātu, izbeigtu vai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi. Turklāt, izvērtējot atbildības esību un apmēru, ir pienācīgi jāņem vērā uzņēmuma centieni, ciktāl tie ir tieši saistīti ar konkrēto kaitējumu, izpildīt visus korektīvos pasākumus, ko tam pieprasa uzraudzības iestāde, visi veiktie ieguldījumi un jebkāds sniegtais mērķorientētais atbalsts, kā arī sadarbība ar citām struktūrām nolūkā novērst nelabvēlīgo ietekmi tā vērtības ķēdēs. |
| (58)The liability regime does not regulate who should prove that the company’s action was reasonably adequate under the circumstances of the case, therefore this question is left to national law. | (58)Atbildības režīms nereglamentē, kam būtu jāpierāda, ka uzņēmuma rīcība ir bijusi pamatoti atbilstoša lietas apstākļiem, tāpēc šis jautājums atstāts valstu tiesību ziņā. |
| (59)As regards civil liability rules, the civil liability of a company for damages arising due to its failure to carry out adequate due diligence should be without prejudice to civil liability of its subsidiaries or the respective civil liability of direct and indirect business partners in the value chain. Also, the civil liability rules under this Directive should be without prejudice to Union or national rules on civil liability related to adverse human rights impacts or to adverse environmental impacts that provide for liability in situations not covered by or providing for stricter liability than this Directive. | (59)Attiecībā uz civiltiesiskās atbildības noteikumiem uzņēmuma civiltiesiskajai atbildībai par zaudējumiem, kas radušies tādēļ, ka tas nav veicis pienācīgas rūpības pasākumus, nevajadzētu skart tā meitasuzņēmumu civiltiesisko atbildību vai vērtības ķēdē iesaistīto tiešo un netiešo darījumdarbības partneru attiecīgo civiltiesisko atbildību. Turklāt civiltiesiskās atbildības noteikumiem saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu skart Savienības vai valstu noteikumus par civiltiesisko atbildību saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kas paredz atbildību situācijās, uz kurām neattiecas šī direktīva vai kas paredz stingrāku atbildību nekā šī direktīva. |
| (60)As regards civil liability arising from adverse environmental impacts, persons who suffer damage can claim compensation under this Directive even where they overlap with human rights claims. | (60)Attiecībā uz civiltiesisko atbildību, kas izriet no nelabvēlīgas ietekmes uz vidi, personas, kurām ir nodarīts kaitējums, saskaņā ar šo direktīvu var pieprasīt kompensāciju pat gadījumos, kad šie prasījumi pārklājas ar cilvēktiesību prasījumiem. |
| (61)In order to ensure that victims of human rights and environmental harms can bring an action for damages and claim compensation for damages arising due to a company’s failure to comply with the due diligence obligations stemming from this Directive, even where the law applicable to such claims is not the law of a Member State, as could be for instance be the case in accordance with international private law rules when the damage occurs in a third country, this Directive should require Member States to ensure that the liability provided for in provisions of national law transposing this Article is of overriding mandatory application in cases where the law applicable to claims to that effect is not the law of a Member State. | (61)Lai nodrošinātu, ka no cilvēktiesību pārkāpuma vai videi nodarīta kaitējuma cietušie var iesniegt prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu un pieprasīt kompensāciju par kaitējumu, kas nodarīts, uzņēmumam neizpildot no šīs direktīvas izrietošos pienācīgas rūpības pienākumus, pat ja šādiem prasījumiem piemērojamie tiesību akti nav kādas dalībvalsts tiesību akti, kā tas varētu būt, piemēram, saskaņā ar starptautisko privāttiesību noteikumiem, ja kaitējums nodarīts trešā valstī, šajā direktīvā būtu jāuzliek dalībvalstīm pienākums nodrošināt, ka valsts tiesību aktos, ar ko transponē šo pantu, paredzētā atbildība ir prevalējoši imperatīva gadījumos, kad prasījumiem šajā sakarā piemērojamie tiesību akti nav dalībvalsts tiesību akti. |
| (62)The civil liability regime under this Directive should be without prejudice to the Environmental Liability Directive 2004/35/EC. This Directive should not prevent Member States from imposing further, more stringent obligations on companies or from otherwise taking further measures having the same objectives as that Directive. | (62)Civiltiesiskās atbildības režīmam saskaņā ar šo direktīvu nevajadzētu skart Direktīvu 2004/35/EK par atbildību vides jomā. Šai direktīvai nevajadzētu liegt dalībvalstīm piemērot uzņēmumiem papildu, stingrākus pienākumus vai citādi īstenot papildu pasākumus, kuru mērķi ir tādi paši kā minētās direktīvas mērķi. |
| (63)In all Member States’ national laws, directors owe a duty of care to the company. In order to ensure that this general duty is understood and applied in a manner which is coherent and consistent with the due diligence obligations introduced by this Directive and that directors systematically take into account sustainability matters in their decisions, this Directive should clarify, in a harmonised manner, the general duty of care of directors to act in the best interest of the company, by laying down that directors take into account the sustainability matters as referred to in Directive 2013/34/EU, including, where applicable, human rights, climate change and environmental consequences, including in the short, medium and long term horizons. Such clarification does not require changing existing national corporate structures. | (63)Saskaņā ar visu dalībvalstu tiesību aktiem direktoriem ir rūpības pienākums pret uzņēmumu. Lai nodrošinātu, ka šis vispārējais pienākums tiek izprasts un piemērots veidā, kas ir saskaņots un atbilst ar šo direktīvu ieviestajiem pienācīgas rūpības pienākumiem un ka direktori savos lēmumos sistemātiski ņem vērā ilgtspējas jautājumus, šajā direktīvā būtu saskaņoti jāprecizē vispārējais direktoru rūpības pienākums rīkoties uzņēmuma interesēs, nosakot, ka direktoriem ir jāņem vērā Direktīvā 2013/34/ES minētie ilgtspējas jautājumi, attiecīgā gadījumā arī cilvēktiesības, klimata pārmaiņas un ietekme uz vidi gan īstermiņa, gan vidēja termiņa, gan ilgtermiņa perspektīvā. Šādam precizējumam nav nepieciešams mainīt pastāvošās valstu korporatīvās struktūras. |
| (64)Responsibility for due diligence should be assigned to the company’s directors, in line with the international due diligence frameworks. Directors should therefore be responsible for putting in place and overseeing the due diligence actions as laid down in this Directive and for adopting the company’s due diligence policy, taking into account the input of stakeholders and civil society organisations and integrating due diligence into corporate management systems. Directors should also adapt the corporate strategy to actual and potential impacts identified and any due diligence measures taken. | (64)Atbildība par pienācīgu rūpību būtu jāuztic uzņēmuma direktoriem saskaņā ar starptautiskajiem pienācīgas rūpības noteikumiem. Tādēļ direktoriem vajadzētu būt atbildīgiem par šajā direktīvā noteikto pienācīgas rūpības darbību ieviešanu un pārraudzību, kā arī par uzņēmuma pienācīgas rūpības politikas pieņemšanu, ņemot vērā ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju ieguldījumu, kā arī pienācīgas rūpības integrēšanu korporatīvajās vadības sistēmās. Direktoriem būtu arī jāpielāgo korporatīvā stratēģija faktiskajai un iespējamajai identificētajai ietekmei un visiem veiktajiem pienācīgas rūpības pasākumiem. |
| (65)Persons who work for companies subject to due diligence obligations under this Directive or who are in contact with such companies in the context of their work-related activities can play a key role in exposing breaches of the rules of this Directive. They can thus contribute to preventing and deterring such breaches and strengthening the enforcement of this Directive. Directive (EU) 2019/1937 of the European Parliament and of the Council 106 should therefore apply to the reporting of all breaches of this Directive and to the protection of persons reporting such breaches. | (65)Personām, kuras strādā uzņēmumos, uz ko attiecas pienācīgas rūpības pienākumi saskaņā ar šo direktīvu, vai kuras sazinās ar šādiem uzņēmumiem saistībā ar to profesionālo darbību, var būt nozīmīga loma šīs direktīvas noteikumu pārkāpumu atklāšanā. Tādējādi tās var palīdzēt novērst šādus pārkāpumus un atturēt no tiem, kā arī stiprināt šīs direktīvas izpildi. Tādēļ attiecībā uz ziņošanu par šīs direktīvas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par visiem šādiem pārkāpumiem, būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 106 . |
| (66)In order to specify the information that companies not subject to reporting requirements under the provisions on corporate sustainability reporting under Directive 2013/34/EU should be communicating on the matters covered by this Directive, the power to adopt acts in accordance with Article 290 of the Treaty on the Functioning of the European Union should be delegated to the Commission in respect of determining additional rules concerning the content and criteria of such reporting, specifying information on the description of due diligence, potential and actual impacts and actions taken on those. It is of particular importance that the Commission carry out appropriate consultations during its preparatory work, including at expert level, and that those consultations be conducted in accordance with the principles laid down in the Interinstitutional Agreement of 13 April 2016 on Better Law-Making 107 . In particular, to ensure equal participation in the preparation of delegated acts, the European Parliament and the Council receive all documents at the same time as Member States' experts, and their experts systematically have access to meetings of Commission expert groups dealing with the preparation of delegated acts. | (66)Lai precizētu informāciju, kas uzņēmumiem, uz kuriem neattiecas ziņošanas prasības atbilstīgi noteikumiem par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, būtu jāsniedz par jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, būtu jādeleģē pilnvaras Komisijai pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz papildu noteikumiem par šādas ziņošanas saturu un kritērijiem, precizējot informāciju par pienācīgas rūpības, iespējamās un faktiskās ietekmes un šajā sakarā veikto darbību aprakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 107 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana. |
| (67)This Directive should be applied in compliance with Union data protection law and the right to the protection of privacy and personal data as enshrined in Articles 7 and 8 of the Charter of Fundamental Rights of the European Union. Any processing of personal data under this Directive is to be undertaken in accordance with Regulation (EU) 2016/679 of the European Parliament and of the Council 108 , including the requirements of purpose limitation, data minimisation and storage limitation. | (67)Šī direktīva būtu jāpiemēro atbilstīgi Savienības tiesību aktiem par datu aizsardzību un tiesībām uz privātuma un personas datu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā. Jebkāda personas datu apstrāde saskaņā ar šo direktīvu būtu jāveic atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2016/679 108 , kā arī prasībām par nolūka ierobežošanu, datu minimizēšanu un glabāšanas ierobežošanu. |
| (68)The European Data Protection Supervisor was consulted in accordance with Article 28(2) of Regulation (EU) 2018/1725 of the European Parliament and of the Council 109 and delivered an opinion on … 2022. | (68)Notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1725 28. panta 2. punktu 109 , un tas 2022. gada ... sniedza atzinumu. |
| (69)This Directive is without prejudice to obligations in the areas of human rights, protection of the environment and climate change under other Union legislative acts. If the provisions of this Directive conflict with a provision of another Union legislative act pursuing the same objectives and providing for more extensive or more specific obligations, the provisions of the other Union legislative act should prevail to the extent of the conflict and shall apply to those specific obligations. | (69)Šī direktīva neskar pienākumus cilvēktiesību, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem. Ja šīs direktīvas noteikumi ir pretrunā kāda cita Savienības tiesību akta noteikumiem, kam ir tādi paši mērķi un kas paredz plašākus vai konkrētākus pienākumus, attiecīgā cita Savienības tiesību akta noteikumiem normu kolīzijas robežās vajadzētu būt noteicošajiem, un tie būtu jāpiemēro attiecībā uz šiem konkrētajiem pienākumiem. |
| (70)The Commission should assess and report whether new sectors should be added to the list of high-impact sectors covered by this Directive, in order to align it to guidance from the Organisation for Economic Cooperation and Development or in light of clear evidence on labour exploitation, human rights violations or newly emerging environmental threats, whether the list of relevant international conventions referred to in this Directive should be amended, in particular in the light of international developments, or whether the provisions on due diligence under this Directive should be extended to adverse climate impacts. | (70)Komisijai būtu jāizvērtē un jāziņo par to, vai šajā direktīvā ietverto nozaru ar lielu ietekmi sarakstam būtu jāpievieno jaunas nozares, lai to salāgotu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām vai, ņemot vērā skaidrus pierādījumus par darbaspēka ekspluatāciju, cilvēktiesību pārkāpumiem vai jaunu vides apdraudējumu, par to, vai šajā direktīvā minēto attiecīgo starptautisko konvenciju saraksts būtu jāgroza, jo īpaši ņemot vērā starptautiskās norises, kā arī par to, vai šajā direktīvā paredzētie noteikumi par pienācīgu rūpību būtu jāattiecina arī uz klimata pārmaiņu nelabvēlīgo ietekmi. |
| (71)The objective of this Directive, namely better exploiting the potential of the single market to contribute to the transition to a sustainable economy and contributing to sustainable development through the prevention and mitigation of potential or actual human rights and environmental adverse impacts in companies’ value chains, cannot be sufficiently achieved by the Member States acting individually or in an uncoordinated manner, but can rather, by reason of the scale and effects of the actions, be better achieved at Union level. In particular, addressed problems and their causes are of a transnational dimension, as many companies are operating Union wide or globally and value chains expand to other Member States and to third countries. Moreover, individual Member States’ measures risk being ineffective and lead to fragmentation of the internal market. Therefore, the Union may adopt measures, in accordance with the principle of subsidiarity as set out in Article 5 TEU. In accordance with the principle of proportionality, as set out in that Article, this Directive does not go beyond what is necessary in order to achieve that objective. | (71)Šīs direktīvas mērķi, proti, labāk izmantot vienotā tirgus potenciālu, lai veicinātu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku, un sekmēt ilgtspējīgu attīstību, novēršot un mazinot potenciālo vai faktisko nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi uzņēmumu vērtības ķēdēs, nevar pietiekamā apmērā sasniegt, dalībvalstīm rīkojoties individuāli vai nekoordinēti, un rīcības mēroga un ietekmes dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī. Proti, aplūkotajām problēmām un to cēloņiem ir starptautiska dimensija, jo daudzi uzņēmumi darbojas Savienības vai globālā mērogā un vērtības ķēdes sniedzas uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm. Turklāt atsevišķu dalībvalstu īstenotie pasākumi var būt neefektīvi un izraisīt iekšējā tirgus sadrumstalotību. Tādēļ Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts LES 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai, |
| HAVE ADOPTED THIS DIRECTIVE: | IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU. |
| Article 1 | 1. pants |
| Subject matter | Priekšmets |
| 1.This Directive lays down rules | 1.Šajā direktīvā ir paredzēti noteikumi: |
| (a)on obligations for companies regarding actual and potential human rights adverse impacts and environmental adverse impacts, with respect to their own operations, the operations of their subsidiaries, and the value chain operations carried out by entities with whom the company has an established business relationship and | (a)par uzņēmumu pienākumiem saistībā ar faktisku un iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi uzņēmuma pašu darbībā, to meitasuzņēmumu darbībā un tādās darbībās vērtības ķēdē, ko veic struktūras, ar kurām uzņēmumam ir nodibinātas darījumattiecības; un |
| (b)on liability for violations of the obligations mentioned above. | (b)par atbildību, kas paredzēta par iepriekš minēto pienākumu pārkāpumiem. |
| The nature of business relationships as ‘established’ shall be reassessed periodically, and at least every 12 months. | Periodiski un vismaz ik pēc 12 mēnešiem tiek atkārtoti izvērtēts, vai darījumattiecības pēc būtības ir “nodibinātas”. |
| 2.This Directive shall not constitute grounds for reducing the level of protection of human rights or of protection of the environment or the protection of the climate provided for by the law of Member States at the time of the adoption of this Directive. | 2.Šī direktīva nerada pamatu tā cilvēktiesību aizsardzības vai vides aizsardzības, vai klimata aizsardzības līmeņa pazemināšanai, kas paredzēts dalībvalstu tiesību aktos šīs direktīvas pieņemšanas laikā. |
| 3.This Directive shall be without prejudice to obligations in the areas of human rights, protection of the environment and climate change under other Union legislative acts. If the provisions of this Directive conflict with a provision of another Union legislative act pursuing the same objectives and providing for more extensive or more specific obligations, the provisions of the other Union legislative act shall prevail to the extent of the conflict and shall apply to those specific obligations. | 3.Šī direktīva neskar citos Savienības tiesību aktos noteiktos pienākumus cilvēktiesību, vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jomā. Ja šīs direktīvas noteikumi ir pretrunā kāda cita Savienības tiesību akta noteikumiem, kam ir tādi paši mērķi un kas paredz plašākus vai konkrētākus pienākumus, attiecīgā cita Savienības tiesību akta noteikumi normu kolīzijas robežās ir noteicošie un tiek piemēroti attiecībā uz šiem konkrētajiem pienākumiem. |
| Article 2 | 2. pants |
| Scope | Piemērošanas joma |
| 1.This Directive shall apply to companies which are formed in accordance with the legislation of a Member State and which fulfil one of the following conditions: | 1.Šī direktīva attiecas uz uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: |
| (a)the company had more than 500 employees on average and had a net worldwide turnover of more than EUR 150 million in the last financial year for which annual financial statements have been prepared; | (a)uzņēmumam pēdējā finanšu gadā, par kuru ir sagatavoti gada finanšu pārskati, vidēji bija vairāk nekā 500 darbinieku un tā neto apgrozījums pasaulē pārsniedza 150 miljonus EUR; |
| (b)the company did not reach the thresholds under point (a), but had more than 250 employees on average and had a net worldwide turnover of more than EUR 40 million in the last financial year for which annual financial statements have been prepared, provided that at least 50% of this net turnover was generated in one or more of the following sectors: | (b)uzņēmums nesasniedza a) apakšpunktā noteiktos sliekšņus, bet tam pēdējā finanšu gadā, par kuru ir sagatavoti gada finanšu pārskati, vidēji bija vairāk nekā 250 darbinieku un tā neto apgrozījums pasaulē pārsniedza 40 miljonus EUR, ar nosacījumu, ka vismaz 50 % no šā neto apgrozījuma ir sasniegti vienā vai vairākās no turpmāk minētajām nozarēm: |
| (i)the manufacture of textiles, leather and related products (including footwear), and the wholesale trade of textiles, clothing and footwear; | i)tekstilizstrādājumu, ādas un saistīto izstrādājumu (arī apavu) ražošana un tekstilizstrādājumu, apģērbu un apavu vairumtirdzniecība; |
| (ii)agriculture, forestry, fisheries (including aquaculture), the manufacture of food products, and the wholesale trade of agricultural raw materials, live animals, wood, food, and beverages; | ii)lauksaimniecība, mežsaimniecība, zivsaimniecība (arī akvakultūra), pārtikas produktu ražošana un lauksaimniecības izejvielu, dzīvu dzīvnieku, koksnes, pārtikas un dzērienu vairumtirdzniecība; |
| (iii)the extraction of mineral resources regardless from where they are extracted (including crude petroleum, natural gas, coal, lignite, metals and metal ores, as well as all other, non-metallic minerals and quarry products), the manufacture of basic metal products, other non-metallic mineral products and fabricated metal products (except machinery and equipment), and the wholesale trade of mineral resources, basic and intermediate mineral products (including metals and metal ores, construction materials, fuels, chemicals and other intermediate products). | iii)derīgo izrakteņu ieguve neatkarīgi no to ieguves vietas (ieskaitot jēlnaftu, dabasgāzi, ogles, brūnogles, metālus un metāla rūdas, kā arī visus citus nemetāliskos minerālus un karjeru izstrādes produktus), parasto metālu izstrādājumu, citu nemetālisko minerālu izstrādājumu un gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) ražošana un derīgo izrakteņu, minerālu pamatproduktu un starpproduktu (ieskaitot metālus un metāla rūdas, būvmateriālus, degvielas, ķīmiskās vielas un citus starpproduktus) vairumtirdzniecība. |
| 2.This Directive shall also apply to companies which are formed in accordance with the legislation of a third country, and fulfil one of the following conditions: | 2.Šī direktīva attiecas arī uz uzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem: |
| (a)generated a net turnover of more than EUR 150 million in the Union in the financial year preceding the last financial year; | (a)uzņēmums finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada Savienībā sasniedzis neto apgrozījumu, kas pārsniedz 150 miljonus EUR; |
| (b)generated a net turnover of more than EUR 40 million but not more than EUR 150 million in the Union in the financial year preceding the last financial year, provided that at least 50% of its net worldwide turnover was generated in one or more of the sectors listed in paragraph 1, point (b). | (b)uzņēmums finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada Savienībā sasniedzis neto apgrozījumu, kas ir lielāks par 40 miljoniem EUR, bet nepārsniedz 150 miljonus EUR, ar nosacījumu, ka vismaz 50 % no tā neto apgrozījuma pasaulē ir sasniegti vienā vai vairākās no nozarēm, kas uzskaitītas 1. punkta b) apakšpunktā. |
| 3.For the purposes of paragraph 1, the number of part-time employees shall be calculated on a full-time equivalent basis. Temporary agency workers shall be included in the calculation of the number of employees in the same way as if they were workers employed directly for the same period of time by the company. | 3.Šā panta 1. punkta vajadzībām nepilnas slodzes darbinieku skaitu aprēķina, pamatojoties uz pilnas slodzes ekvivalentu. Pagaidu darba aģentūru darba ņēmējus iekļauj darbinieku skaita aprēķinā tāpat kā tad, ja tie būtu darbinieki, kurus uzņēmums tieši nodarbina uz to pašu laika posmu. |
| 4.As regards the companies referred to in paragraph 1, the Member State competent to regulate matters covered in this Directive shall be the Member State in which the company has its registered office. | 4.Attiecībā uz 1. punktā minētajiem uzņēmumiem dalībvalsts, kuras kompetencē ietilpst to jautājumu regulēšana, uz kuriem attiecas šī direktīva, ir dalībvalsts, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese. |
| Article 3 | 3. pants |
| Definitions | Definīcijas |
| For the purpose of this Directive, the following definitions shall apply: | Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas: |
| (a)‘company’ means any of the following: | (a)“uzņēmums” ir jebkurš no turpmāk minētajiem: |
| (i)a legal person constituted as one of the legal forms listed in Annex I to Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council 110 ; | i)juridiska persona, kas izveidota kādā no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES 110 I pielikumā uzskaitītajām juridiskajām formām; |
| (ii)a legal person constituted in accordance with the law of a third country in a form comparable to those listed in Annex I and II of that Directive; | ii)juridiska persona, kas izveidota saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem tādā formā, kas ir salīdzināma ar tām, kas uzskaitītas minētās direktīvas I un II pielikumā; |
| (iii)a legal person constituted as one of the legal forms listed in Annex II to Directive 2013/34/EU composed entirely of undertakings organised in one of the legal forms falling within points (i) and (ii); | iii)juridiska persona, kas izveidota kādā no Direktīvas 2013/34/ES II pielikumā uzskaitītajām juridiskajām formām un pilnībā sastāv no uzņēmumiem, kas organizēti kādā no i) un ii) apakšpunktā minētajām juridiskajām formām; |
| (iv)a regulated financial undertaking, regardless of its legal form, which is | iv)regulēts finanšu uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskās formas, konkrēti: |
| –a credit institution as defined in Article 4(1), point (1), of Regulation (EU) No 575/2013 the European Parliament and of the Council 111 ; | –kredītiestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 111 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, |
| –an investment firm as defined in Article 4(1), point (1), of Directive 2014/65/EU the European Parliament and of the Council 112 ; | –ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES 112 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, |
| –an alternative investment fund manager (AIFM) as defined in Article 4(1), point (b), of Directive 2011/61/EU of the European Parliament and of the Council (2), including a manager of Euveca under Regulation (EU) No 345/2013 of the European Parliament and of the Council 113 , a manager of EuSEF under Regulation (EU) No 346/2013 of the European Parliament and of the Council 114 and a manager of ELTIF under Regulation (EU) 2015/760 of the European Parliament and of the Council 115 ; | –alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP), kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā (2), arī Euveca pārvaldnieks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 345/2013 113 , EuSEF pārvaldnieks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 346/2013 114 un ELTIF pārvaldnieks saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/760 115 , |
| –an undertaking for collective investment in transferable securities (UCITS) management company as defined Article 2(1), point (b), of Directive 2009/65/EC of the European Parliament and of the Council 116 ; | –pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu (PVKIU) pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK 116 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, |
| –an insurance undertaking as defined in Article 13, point (1), of Directive 2009/138/EC of the European Parliament and of the Council 117 ; | –apdrošināšanas sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK 117 13. panta 1. punktā, |
| –a reinsurance undertaking as defined in Article 13, point (4), of Directive 2009/138/EC; | –pārapdrošināšanas sabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 13. panta 4. punktā, |
| –an institution for occupational retirement provision as defined in Article 1, point (6) of Directive 2016/2341 of the European Parliament and of the Council 118 ; | –arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/2341 118 1. panta 6. punktā, |
| –pension institutions operating pension schemes which are considered to be social security schemes covered by Regulation (EC) No 883/2004 of the European Parliament and of the Council 119 and Regulation (EC) No 987/2009 of the European Parliament and of the Council 120 as well as any legal entity set up for the purpose of investment of such schemes; | –pensiju iestādes, kas pārvalda pensiju shēmas, kuras uzskatāmas par sociālā nodrošinājuma shēmām, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 119 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 120 , kā arī jebkura juridiska persona, kura izveidota šādu shēmu ieguldījumiem, |
| –an alternative investment fund (AIF) managed by an AIFM as defined in Article 4(1), point (b), of Directive 2011/61/EU or an AIF supervised under the applicable national law; | –alternatīvo ieguldījumu fonds (AIF), kuru pārvalda pārvaldnieks (AIFP), kas definēts Direktīvas 2011/61/ES 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vai AIF, kuru uzrauga saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem, |
| –UCITS in the meaning of Article 1(2) of Directive 2009/65/EC; | –PVKIU Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punkta nozīmē, |
| –a central counterparty as defined in Article 2, point (1), of Regulation (EU) No 648/2012 of the European Parliament and of the Council 121 ; | –centrālais darījumu partneris, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 121 2. panta 1. punktā, |
| –a central securities depository as defined in Article 2(1), point (1), of Regulation (EU) No 909/2014 of the European Parliament and of the Council 122 ; | –centrālais vērtspapīru depozitārijs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 909/2014 122 2. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, |
| –an insurance or reinsurance special purpose vehicle authorised in accordance with Article 211 of Directive 2009/138/EC; | –īpašam nolūkam dibināta sabiedrība apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas jomā, kas apstiprināta saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 211. pantu, |
| –‘securitisation special purpose entity’ as defined in Article 2, point (2), of Regulation (EU) No 2017/2402 of the European Parliament and of the Council 123 ; | –īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, kas veic vērtspapīrošanu un kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2017/2402 123 2. panta 2. punktā, |
| –an insurance holding company as defined in Article 212(1), point (f), of Directive 2009/138/EC or a mixed financial holding company as defined in Article 212(1), point (h), of Directive 2009/138/EC, which is part of an insurance group that is subject to supervision at the level of the group pursuant to Article 213 of that Directive and which is not exempted from group supervision pursuant to Article 214(2) of Directive 2009/138/EC; | –apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrība, kas definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta f) apakšpunktā, vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kura definēta Direktīvas 2009/138/EK 212. panta 1. punkta h) apakšpunktā, kas ir daļa no apdrošināšanas grupas, kurai piemēro uzraudzību grupas līmenī saskaņā ar minētās direktīvas 213. pantu un kura nav atbrīvota no grupas uzraudzības saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 214. panta 2. punktu, |
| –a payment institution as defined in point (d) of Article 1(1) of Directive (EU) 2015/2366 of the European Parliament and of the Council 124 ; | –maksājumu iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/2366 124 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā, |
| –an electronic money institution as defined in point (1) of Article 2 of Directive 2009/110/EC of the European Parliament and of the Council 125 ; | –elektroniskās naudas iestāde, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK 125 2. panta 1. punktā, |
| –a crowdfunding service provider as defined in point (e) Article 2(1) of Regulation (EU) 2020/1503 of the European Parliament and of the Council 126 ; | –kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējs, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/1503 126 2. panta 1. punkta e) apakšpunktā, |
| –a crypto-asset service provider as defined in Article 3(1), point (8), of [the proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on Markets in Crypto-assets, and amending Directive (EU) 2019/1937 127 ] where performing one or more crypto-asset services as defined in Article 3(1), point (9), of [the proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on Markets in Crypto-assets, and amending Directive (EU) 2019/1937]; | –kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējs, kas definēts [priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 127 ] 3. panta 1. punkta 8. apakšpunktā, ja tas sniedz vienu vai vairākus kriptoaktīvu pakalpojumus, kas definēti [priekšlikuma Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par kriptoaktīvu tirgiem un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937] 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktā; |
| (b)‘adverse environmental impact’ means an adverse impact on the environment resulting from the violation of one of the prohibitions and obligations pursuant to the international environmental conventions listed in the Annex, Part II; | (b)“nelabvēlīga ietekme uz vidi” ir tāda nelabvēlīga ietekme uz vidi, kas rodas, neievērojot kādu no aizliegumiem un pienākumiem saskaņā ar starptautiskajām vides konvencijām, kuras uzskaitītas pielikuma II daļā; |
| (c)‘adverse human rights impact’ means an adverse impact on protected persons resulting from the violation of one of the rights or prohibitions listed in the Annex, Part I Section 1, as enshrined in the international conventions listed in the Annex, Part I Section 2; | (c)“nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām” ir tāda nelabvēlīga ietekme uz aizsargātajām personām, kas rodas, pārkāpjot kādu no pielikuma I daļas 1. iedaļā uzskaitītajām tiesībām vai aizliegumiem, kuri noteikti pielikuma I daļas 2. iedaļā uzskaitītajās starptautiskajās konvencijās; |
| (d)‘subsidiary’ means a legal person through which the activity of a ‘controlled undertaking’ as defined in Article 2(1), point (f), of Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council 128 is exercised; | (d)“meitasuzņēmums” ir juridiska persona, ar kuras starpniecību tiek īstenota “kontrolēta uzņēmuma”, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK 128 2. panta 1. punkta f) apakšpunktā, darbība; |
| (e)‘business relationship’ means a relationship with a contractor, subcontractor or any other legal entities (‘partner’) | (e)“darījumattiecības” ir attiecības ar darbuzņēmēju, apakšuzņēmēju vai jebkuru citu juridisku personu (“partneri”): |
| (i) with whom the company has a commercial agreement or to whom the company provides financing, insurance or reinsurance, or | i) ar kuru uzņēmums ir noslēdzis komerclīgumu vai kuram uzņēmums nodrošina finansējumu, apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu; vai |
| (ii) that performs business operations related to the products or services of the company for or on behalf of the company; | ii) kas veic darījumdarbību saistībā ar uzņēmuma produktiem vai pakalpojumiem uzņēmuma vārdā vai uzdevumā; |
| (f)‘established business relationship’ means a business relationship, whether direct or indirect, which is, or which is expected to be lasting, in view of its intensity or duration and which does not represent a negligible or merely ancillary part of the value chain; | (f)“nodibinātas darījumattiecības” ir tiešas vai netiešas darījumattiecības, kuras ir ilgstošas vai ir paredzams, ka būs ilgstošas, ņemot vērā to intensitāti vai ilgumu, un kuras nav niecīga vai nebūtiska vērtības ķēdes daļa; |
| (g)‘value chain’ means activities related to the production of goods or the provision of services by a company, including the development of the product or the service and the use and disposal of the product as well as the related activities of upstream and downstream established business relationships of the company. As regards companies within the meaning of point (a)(iv), ‘value chain’ with respect to the provision of these specific services shall only include the activities of the clients receiving such loan, credit, and other financial services and of other companies belonging to the same group whose activities are linked to the contract in question. The value chain of such regulated financial undertakings does not cover SMEs receiving loan, credit, financing, insurance or reinsurance of such entities; | (g)“vērtības ķēde” ir darbības, kas saistītas ar uzņēmuma preču ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, ieskaitot produkta vai pakalpojuma izstrādi un produkta lietošanu un iznīcināšanu, kā arī saistītās darbības uzņēmuma nodibinātajās augšupējās un lejupējās darījumattiecībās. Attiecībā uz uzņēmumiem a) punkta iv) apakšpunkta nozīmē “vērtības ķēde” saistībā ar šo konkrēto pakalpojumu sniegšanu ietver tikai to klientu darbības, kas saņem šādus aizdevumus, kredītus un citus finanšu pakalpojumus, un tādu citu uzņēmumu darbības, kuri pieder tai pašai grupai un kuru darbības ir saistītas ar konkrēto līgumu. Šādu regulētu finanšu uzņēmumu vērtības ķēde neietver MVU, kas saņem aizdevumus, kredītus, finansējumu, apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu no šādām struktūrām; |
| (h)‘independent third-party verification’ means verification of the compliance by a company, or parts of its value chain, with human rights and environmental requirements resulting from the provisions of this Directive by an auditor which is independent from the company, free from any conflicts of interests, has experience and competence in environmental and human rights matters and is accountable for the quality and reliability of the audit; | (h)“neatkarīgas trešās personas veikta pārbaude” ir tāda pārbaude par uzņēmuma vai tā vērtības ķēdes daļu atbilstību no šīs direktīvas noteikumiem izrietošajām cilvēktiesību un vides prasībām, kuru veic no uzņēmuma neatkarīgs revidents, kam nav nekādu interešu konfliktu, ir pieredze un kompetence vides un cilvēktiesību jautājumos un kas ir atbildīgs par revīzijas kvalitāti un uzticamību; |
| (i)‘SME’ means a micro, small or a medium-sized enterprise, irrespective of its legal form, that is not part of a large group, as those terms are defined in Article 3(1), (2), (3) and (7) of Directive 2013/34/EU; | (i)“MVU” ir mikrouzņēmums, mazs vai vidējs uzņēmums neatkarīgi no tā juridiskās formas, kas nav daļa no lielākas grupas, tādā nozīmē, kā šie termini definēti Direktīvas 2013/34/ES 3. panta 1., 2., 3. un 7. punktā; |
| (j)‘industry initiative’ means a combination of voluntary value chain due diligence procedures, tools and mechanisms, including independent third-party verifications, developed and overseen by governments, industry associations or groupings of interested organisations; | (j)“nozares iniciatīva” ir brīvprātīgu vērtības ķēdē īstenotu pienācīgas rūpības procedūru, rīku un mehānismu, tajā skaitā neatkarīgu trešo personu veiktu pārbaužu, sakopojums, ko izstrādā un pārrauga valdības, nozares asociācijas vai ieinteresēto organizāciju grupas; |
| (k)‘authorised representative’ means a natural or legal person resident or established in the Union who has a mandate from a company within the meaning of point (a)(ii) to act on its behalf in relation to compliance with that company’s obligations pursuant to this Directive; | (k)“pilnvarotais pārstāvis” ir fiziska vai juridiska persona, kura attiecīgi dzīvo vai ir iedibināta Savienībā un kurai ir a) punkta ii) apakšpunkta nozīmē uzņēmuma izdota pilnvara rīkoties tā vārdā saistībā ar minētā uzņēmuma pienākumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu; |
| (l)‘severe adverse impact’ means an adverse environmental impact or an adverse human rights impact that is especially significant by its nature, or affects a large number of persons or a large area of the environment, or which is irreversible, or is particularly difficult to remedy as a result of the measures necessary to restore the situation prevailing prior to the impact; | (l)“būtiska nelabvēlīga ietekme” ir tāda nelabvēlīga ietekme uz vidi vai nelabvēlīga ietekme uz cilvēktiesībām, kas pēc būtības ir īpaši nozīmīga vai ietekmē lielu cilvēku skaitu vai lielu vides teritoriju vai kas ir neatgriezeniska vai īpaši grūti atlīdzināma ar nepieciešamajiem pasākumiem, kuri atjauno pirms ietekmes pastāvošo situāciju; |
| (m)‘net turnover’ means | (m)“neto apgrozījums” ir: |
| (i)the ‘net turnover’ as defined in Article 2, point (5), of Directive 2013/34/EU; or, | i)“neto apgrozījums”, kā tas definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 5. punktā, vai |
| (ii)where the company applies international accounting standards adopted on the basis of Regulation (EC) No 1606/2002 of the European Parliament and of the Council 129 or is a company within the meaning of point (a)(ii), the revenue as defined by or within the meaning of the financial reporting framework on the basis of which the financial statements of the company are prepared; | ii)ja uzņēmums piemēro starptautiskos grāmatvedības standartus, kas pieņemti, balstoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 129 , vai ir uzņēmums a) punkta ii) apakšpunkta nozīmē — ieņēmumi, kas definēti finanšu pārskata regulējumā vai tā nozīmē, uz kura pamata tiek sagatavoti uzņēmuma finanšu pārskati; |
| (n)‘stakeholders’ means the company’s employees, the employees of its subsidiaries, and other individuals, groups, communities or entities whose rights or interests are or could be affected by the products, services and operations of that company, its subsidiaries and its business relationships; | (n)“ieinteresētās personas” ir uzņēmuma darbinieki, tā meitasuzņēmumu darbinieki un citas fiziskas personas, grupas, kopienas vai struktūras, kuru tiesības vai intereses tiek vai varētu tikt ietekmētas ar minētā uzņēmuma, tā meitasuzņēmumu un tā darījumattiecību produktiem, pakalpojumiem un darbību; |
| (o)‘director’ means: | (o)“direktors” ir: |
| (i)any member of the administrative, management or supervisory bodies of a company; | i)jebkurš uzņēmuma administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis; |
| (ii)where they are not members of the administrative, management or supervisory bodies of a company, the chief executive officer and, if such function exists in a company, the deputy chief executive officer; | ii)ja šī persona nav uzņēmuma administratīvās, vadības vai uzraudzības struktūras loceklis — izpilddirektors vai, ja uzņēmuma vadības struktūrā ir šāds amats, izpilddirektora vietnieks; |
| (iii)other persons who perform functions similar to those performed under point (i) or (ii); | iii)cita persona, kura veic funkcijas, kas ir līdzīgas i) vai ii) punktā minētajām funkcijām; |
| (p)‘board of directors’ means the administrative or supervisory body responsible for supervising the executive management of the company, or, if no such body exists, the person or persons performing equivalent functions; | (p)“valde” ir administratīvā vai uzraudzības struktūra, kas ir atbildīga par uzņēmuma izpildvadības uzraudzību, vai, ja šādas struktūras nav, persona vai personas, kas veic līdzvērtīgas funkcijas; |
| (q)‘appropriate measure’ means a measure that is capable of achieving the objectives of due diligence, commensurate with the degree of severity and the likelihood of the adverse impact, and reasonably available to the company, taking into account the circumstances of the specific case, including characteristics of the economic sector and of the specific business relationship and the company’s influence thereof, and the need to ensure prioritisation of action. | (q)“atbilstošs pasākums” ir pasākums, ar kuru var sasniegt pienācīgas rūpības mērķus, kurš ir samērīgs ar nelabvēlīgās ietekmes būtiskumu un iespējamību un ir pamatoti paveicams uzņēmumam, ņemot vērā konkrētā gadījuma apstākļus, tajā skaitā tautsaimniecības nozares un konkrēto darījumattiecību iezīmes un uzņēmuma ietekmi uz šīm darījumattiecībām, kā arī nepieciešamību nodrošināt rīcības prioritāšu noteikšanu. |
| Article 4 | 4. pants |
| Due diligence | Pienācīga rūpība |
| 1.Member States shall ensure that companies conduct human rights and environmental due diligence as laid down in Articles 5 to 11 (‘due diligence’) by carrying out the following actions: | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi ievēro pienācīgu rūpību cilvēktiesību un vides ziņā, kā noteikts 5.–11. pantā (“pienācīga rūpība”), īstenojot šādas darbības: |
| (a)integrating due diligence into their policies in accordance with Article 5; | (a)integrējot pienācīgu rūpību savā politikā saskaņā ar 5. pantu; |
| (b)identifying actual or potential adverse impacts in accordance with Article 6; | (b)identificējot faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi saskaņā ar 6. pantu; |
| (c)preventing and mitigating potential adverse impacts, and bringing actual adverse impacts to an end and minimising their extent in accordance with Articles 7 and 8; | (c)novēršot un vājinot iespējamo nelabvēlīgo ietekmi un izbeidzot faktisko nelabvēlīgo ietekmi un mazinot tās apjomu saskaņā ar 7. un 8. pantu; |
| (d)establishing and maintaining a complaints procedure in accordance with Article 9; | (d)izveidojot un uzturot sūdzību procedūru saskaņā ar 9. pantu; |
| (e)monitoring the effectiveness of their due diligence policy and measures in accordance with Article 10; | (e)uzraugot savas pienācīgas rūpības politikas un pasākumu efektivitāti saskaņā ar 10. pantu; |
| (f)publicly communicating on due diligence in accordance with Article 11. | (f)publiski informējot par pienācīgu rūpību saskaņā ar 11. pantu. |
| 2.Member States shall ensure that, for the purposes of due diligence, companies are entitled to share resources and information within their respective groups of companies and with other legal entities in compliance with applicable competition law. | 2.Dalībvalstis nodrošina, ka pienācīgas rūpības nolūkā uzņēmumi ir tiesīgi apmainīties ar resursiem un informāciju savās attiecīgajās uzņēmumu grupās un ar citām juridiskām personām saskaņā ar piemērojamiem konkurences tiesību aktiem. |
| Article 5 | 5. pants |
| Integrating due diligence into companies’ policies | Pienācīgas rūpības integrēšana uzņēmumu politikā |
| 1.Member States shall ensure that companies integrate due diligence into all their corporate policies and have in place a due diligence policy. The due diligence policy shall contain all of the following: | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi integrē pienācīgu rūpību visā korporatīvajā politikā un ievieš pienācīgas rūpības politiku. Pienācīgas rūpības politikā ietver visu šeit minēto: |
| (a)a description of the company’s approach, including in the long term, to due diligence; | a)uzņēmuma pieejas apraksts attiecībā uz pienācīgu rūpību, arī ilgtermiņā; |
| (b)a code of conduct describing rules and principles to be followed by the company’s employees and subsidiaries; | b)rīcības kodekss, kurā aprakstīti noteikumi un principi, kas jāievēro uzņēmuma darbiniekiem un meitasuzņēmumiem; |
| (c)a description of the processes put in place to implement due diligence, including the measures taken to verify compliance with the code of conduct and to extend its application to established business relationships. | c)apraksts par procesiem, kas ieviesti pienācīgas rūpības īstenošanai, tajā skaitā pasākumiem, kuri veikti, lai pārbaudītu atbilstību rīcības kodeksam un to piemērotu arī nodibinātām darījumattiecībām. |
| 2.Member States shall ensure that the companies update their due diligence policy annually. | 2.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi katru gadu atjaunina savu pienācīgas rūpības politiku. |
| Article 6 | 6. pants |
| Identifying actual and potential adverse impacts | Faktiskās un iespējamās nelabvēlīgās ietekmes identificēšana |
| 1.Member States shall ensure that companies take appropriate measures to identify actual and potential adverse human rights impacts and adverse environmental impacts arising from their own operations or those of their subsidiaries and, where related to their value chains, from their established business relationships, in accordance with paragraph 2, 3 and 4. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi veic atbilstošus pasākumus, lai identificētu faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kas izriet no uzņēmumu pašu darbības vai to meitasuzņēmumu darbības un — ja tā ir saistīta ar to vērtības ķēdēm — no to nodibinātajām darījumattiecībām, saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu. |
| 2.By way of derogation from paragraph 1, companies referred to in Article 2(1), point (b), and Article 2(2), point (b), shall only be required to identify actual and potential severe adverse impacts relevant to the respective sector mentioned in Article 2(1), point (b). | 2.Atkāpjoties no 1. punkta, 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajiem uzņēmumiem ir jāidentificē tikai tāda faktiskā un iespējamā būtiskā nelabvēlīga ietekme, kas saistīta ar 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto konkrēto nozari. |
| 3.When companies referred to in Article 3, point (a)(iv), provide credit, loan or other financial services, identification of actual and potential adverse human rights impacts and adverse environmental impacts shall be carried out only before providing that service.. | 3.Ja 3. panta a) punkta iv) apakšpunktā minētie uzņēmumi sniedz kredītus, aizdevumus vai citus finanšu pakalpojumus, faktiskās un iespējamās nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgās ietekmes uz vidi identificēšanu veic tikai pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas. |
| 4.Member States shall ensure that, for the purposes of identifying the adverse impacts referred to in paragraph 1 based on, where appropriate, quantitative and qualitative information, companies are entitled to make use of appropriate resources, including independent reports and information gathered through the complaints procedure provided for in Article 9. Companies shall, where relevant, also carry out consultations with potentially affected groups including workers and other relevant stakeholders to gather information on actual or potential adverse impacts. | 4.Dalībvalstis nodrošina, ka nolūkā identificēt 1. punktā minēto nelabvēlīgo ietekmi, ja nepieciešams, pamatojoties uz kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju, uzņēmumiem ir tiesības izmantot piemērotus resursus, tajā skaitā neatkarīgus ziņojumus un informāciju, kas savākta, izmantojot 9. pantā paredzēto sūdzību procedūru. Ja nepieciešams, uzņēmumi arī apspriežas ar potenciāli ietekmētajām grupām, arī darbiniekiem un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai apkopotu informāciju par faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi. |
| Article 7 | 7. pants |
| Preventing potential adverse impacts | Iespējamas nelabvēlīgas ietekmes novēršana |
| 1.Member States shall ensure that companies take appropriate measures to prevent, or where prevention is not possible or not immediately possible, adequately mitigate potential adverse human rights impacts and adverse environmental impacts that have been, or should have been, identified pursuant to Article 6, in accordance with paragraphs 2, 3, 4 and 5 of this Article. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi saskaņā ar šā panta 2., 3., 4. un 5. punktu veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu vai, ja novēršana nav iespējama vai nav iespējama nekavējoties, pienācīgi mazinātu iespējamo nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgo ietekmi uz vidi, kura ir identificēta vai kurai vajadzētu būt identificētai atbilstoši 6. pantam. |
| 2.Companies shall be required to take the following actions, where relevant: | 2.Uzņēmumiem attiecīgā gadījumā ir pienākums veikt šādas darbības: |
| (a)where necessary due to the nature or complexity of the measures required for prevention, develop and implement a prevention action plan, with reasonable and clearly defined timelines for action and qualitative and quantitative indicators for measuring improvement. The prevention action plan shall be developed in consultation with affected stakeholders; | a)ja tas nepieciešams novēršanai nepieciešamo pasākumu rakstura vai sarežģītības dēļ, izstrādāt un īstenot preventīvo pasākumu plānu ar saprātīgiem un skaidri noteiktiem rīcības termiņiem un kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem uzlabojumu mērīšanai. Preventīvo pasākumu plānu izstrādā, apspriežoties ar ietekmētajām ieinteresētajām personām; |
| (b)seek contractual assurances from a business partner with whom it has a direct business relationship that it will ensure compliance with the company’s code of conduct and, as necessary, a prevention action plan, including by seeking corresponding contractual assurances from its partners, to the extent that their activities are part of the company’s value chain (contractual cascading). When such contractual assurances are obtained, paragraph 4 shall apply; | b)prasīt līgumiskas garantijas no darījumdarbības partnera, ar kuru uzņēmumam ir tiešas darījumattiecības, par to, ka tas nodrošinās atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam un attiecīgā gadījumā preventīvo pasākumu plānam, arī prasot atbilstošas līgumiskas garantijas no saviem partneriem, ciktāl to darbības ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes (līgumiskā kaskadēšana). Ja minētās līgumiskās garantijas tiek iegūtas, piemēro 4. punktu; |
| (c)make necessary investments, such as into management or production processes and infrastructures, to comply with paragraph 1; | c)veikt nepieciešamos ieguldījumus, piemēram, pārvaldības vai ražošanas procesos un infrastruktūrās, lai nodrošinātu atbilstību 1. punktam; |
| (d)provide targeted and proportionate support for an SME with which the company has an established business relationship, where compliance with the code of conduct or the prevention action plan would jeopardise the viability of the SME; | d)nodrošināt mērķorientētu un samērīgu atbalstu MVU, ar kuru uzņēmumam ir nodibinātas darījumattiecības, ja atbilstība rīcības kodeksam vai preventīvo pasākumu plānam apdraudētu MVU dzīvotspēju; |
| (e)in compliance with Union law including competition law, collaborate with other entities, including, where relevant, to increase the company’s ability to bring the adverse impact to an end, in particular where no other action is suitable or effective. | e)saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā konkurences tiesībām, sadarboties ar citām struktūrām — ja nepieciešams, arī tādēļ, lai palielinātu uzņēmuma spēju novērst nelabvēlīgo ietekmi, jo īpaši tad, ja neviena cita darbība nav piemērota vai efektīva. |
| 3.As regards potential adverse impacts that could not be prevented or adequately mitigated by the measures in paragraph 2, the company may seek to conclude a contract with a partner with whom it has an indirect relationship, with a view to achieving compliance with the company’s code of conduct or a prevention action plan. When such a contract is concluded, paragraph 4 shall apply. | 3.Attiecībā uz iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko nevar novērst vai pienācīgi mazināt ar 2. punktā minētajiem pasākumiem, uzņēmums var mēģināt noslēgt līgumu ar partneri, ar kuru tam ir netiešas attiecības, lai panāktu atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam vai preventīvo pasākumu plānam. Ja šāds līgums tiek noslēgts, piemēro 4. punktu. |
| 4.The contractual assurances or the contract shall be accompanied by the appropriate measures to verify compliance. For the purposes of verifying compliance, the company may refer to suitable industry initiatives or independent third-party verification. | 4.Līgumiskajām garantijām vai līgumam papildus veic atbilstošus pasākumus, lai pārbaudītu atbilstību. Atbilstības pārbaudīšanas nolūkā uzņēmums var atsaukties uz piemērotām nozares iniciatīvām vai neatkarīgas trešās personas veiktu pārbaudi. |
| When contractual assurances are obtained from, or a contract is entered into, with an SME, the terms used shall be fair, reasonable and non-discriminatory. Where measures to verify compliance are carried out in relation to SMEs, the company shall bear the cost of the independent third-party verification. | Ja no MVU tiek iegūtas līgumiskas garantijas vai ar to tiek noslēgts līgums, piemērojamiem noteikumiem ir jābūt godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem. Ja pasākumi atbilstības pārbaudei tiek veikti saistībā ar MVU, uzņēmums sedz neatkarīgas trešās personas veiktas pārbaudes izmaksas. |
| 5.As regards potential adverse impacts within the meaning of paragraph 1 that could not be prevented or adequately mitigated by the measures in paragraphs 2, 3 and 4, the company shall be required to refrain from entering into new or extending existing relations with the partner in connection with or in the value chain of which the impact has arisen and shall, where the law governing their relations so entitles them to, take the following actions: | 5.Attiecībā uz iespējamo nelabvēlīgo ietekmi 1. punkta nozīmē, ko nevar novērst vai pienācīgi mazināt ar 2., 3. un 4. punktā minētajiem pasākumiem, uzņēmums atturas veidot jaunas vai paplašināt esošās attiecības ar attiecīgo partneri, saistībā ar kuru vai kura vērtības ķēdē ietekme ir radusies, un, ja to attiecības reglamentējošie tiesību akti dod attiecīgas tiesības, veic šādas darbības: |
| (a)temporarily suspend commercial relations with the partner in question, while pursuing prevention and minimisation efforts, if there is reasonable expectation that these efforts will succeed in the short-term; | (a)uz laiku aptur komerciālās attiecības ar attiecīgo partneri, vienlaikus veicot novēršanas un mazināšanas pasākumus, ja ir pamatotas cerības, ka šie centieni īstermiņā būs sekmīgi; |
| (b)terminate the business relationship with respect to the activities concerned if the potential adverse impact is severe. | (b)izbeidz darījumattiecības saistībā ar konkrētajām darbībām, ja iespējamā nelabvēlīgā ietekme ir būtiska. |
| Member States shall provide for the availability of an option to terminate the business relationship in contracts governed by their laws. | Dalībvalstis nodrošina, ka līgumos, uz kuriem attiecas to tiesību akti, var iekļaut iespēju izbeigt darījumattiecības. |
| 6.By way of derogation from paragraph 5, point (b), when companies referred to in Article 3, point (a)(iv), provide credit, loan or other financial services, they shall not be required to terminate the credit, loan or other financial service contract when this can be reasonably expected to cause substantial prejudice to the entity to whom that service is being provided. | 6.Atkāpjoties no 5. punkta b) apakšpunkta, ja 3. panta a) punkta iv) apakšpunktā minētie uzņēmumi sniedz kredītus, aizdevumus vai citus finanšu pakalpojumus, tiem nav jāpārtrauc kredīta, aizdevuma vai cita finanšu pakalpojuma līgums, ja var pamatoti sagaidīt, ka tas radīs būtisku kaitējumu struktūrai, kurai šis pakalpojums tiek sniegts. |
| Article 8 | 8. pants |
| Bringing actual adverse impacts to an end | Faktiskas nelabvēlīgas ietekmes izbeigšana |
| 1.Member States shall ensure that companies take appropriate measures to bring actual adverse impacts that have been, or should have been, identified pursuant to Article 6 to an end, in accordance with paragraphs 2 to 6 of this Article. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi saskaņā ar šā panta 2.–6. punktu veic atbilstošus pasākumus, lai izbeigtu faktisko nelabvēlīgo ietekmi, kura ir identificēta vai kurai vajadzētu būt identificētai atbilstoši 6. pantam. |
| 2.Where the adverse impact cannot be brought to an end, Member States shall ensure that companies minimise the extent of such an impact. | 2.Ja nelabvēlīgo ietekmi nevar izbeigt, dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi mazina šādas ietekmes apmēru. |
| 3.Companies shall be required to take the following actions, where relevant: | 3.Uzņēmumiem attiecīgā gadījumā ir pienākums veikt šādas darbības: |
| (a)neutralise the adverse impact or minimise its extent, including by the payment of damages to the affected persons and of financial compensation to the affected communities. The action shall be proportionate to the significance and scale of the adverse impact and to the contribution of the company’s conduct to the adverse impact; | a)neitralizēt nelabvēlīgo ietekmi vai mazināt tās apmēru, cita starpā izmaksājot zaudējumu atlīdzību skartajām personām un finansiālu kompensāciju ietekmētajām kopienām. Rīcība ir samērīga ar nelabvēlīgās ietekmes nozīmīgumu un mērogu, kā arī ar uzņēmuma rīcības ieguldījumu nelabvēlīgās ietekmes izraisīšanā; |
| (b)where necessary due to the fact that the adverse impact cannot be immediately brought to an end, develop and implement a corrective action plan with reasonable and clearly defined timelines for action and qualitative and quantitative indicators for measuring improvement. Where relevant, the corrective action plan shall be developed in consultation with stakeholders; | b)ja tas nepieciešams sakarā ar to, ka nelabvēlīgo ietekmi nevar nekavējoties izbeigt, — izstrādāt un īstenot korektīvo pasākumu plānu ar saprātīgiem un skaidri noteiktiem rīcības termiņiem un kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem uzlabojumu mērīšanai. Attiecīgā gadījumā korektīvo pasākumu plānu izstrādā, apspriežoties ar ieinteresētajām personām; |
| (c)seek contractual assurances from a direct partner with whom it has an established business relationship that it will ensure compliance with the code of conduct and, as necessary, a corrective action plan, including by seeking corresponding contractual assurances from its partners, to the extent that they are part of the value chain (contractual cascading). When such contractual assurances are obtained, paragraph 5 shall apply. | c)prasīt līgumiskas garantijas no tiešā partnera, ar kuru uzņēmumam ir nodibinātas darījumattiecības, par to, ka tas nodrošinās atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam un attiecīgā gadījumā korektīvo pasākumu plānam, arī prasot atbilstošas līgumiskas garantijas no saviem partneriem, ciktāl tie ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes (līgumiskā kaskadēšana). Ja minētās līgumiskās garantijas tiek iegūtas, piemēro 5. punktu; |
| (d)make necessary investments, such as into management or production processes and infrastructures to comply with paragraphs 1, 2 and 3; | d)veikt nepieciešamos ieguldījumus, piemēram, pārvaldības vai ražošanas procesos un infrastruktūrās, lai nodrošinātu atbilstību 1., 2. un 3. punktam; |
| (e)provide targeted and proportionate support for an SME with which the company has an established business relationship, where compliance with the code of conduct or the corrective action plan would jeopardise the viability of the SME; | e)nodrošināt mērķorientētu un samērīgu atbalstu MVU, ar kuru uzņēmumam ir nodibinātas darījumattiecības, ja atbilstība rīcības kodeksam vai korektīvo pasākumu plānam apdraudētu MVU dzīvotspēju; |
| (f)in compliance with Union law including competition law, collaborate with other entities, including, where relevant, to increase the company’s ability to bring the adverse impact to an end, in particular where no other action is suitable or effective. | f)saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, tajā skaitā konkurences tiesībām, sadarboties ar citām struktūrām — ja nepieciešams, arī tādēļ, lai palielinātu uzņēmuma spēju novērst nelabvēlīgo ietekmi, jo īpaši tad, ja neviena cita darbība nav piemērota vai efektīva. |
| 4.As regards actual adverse impacts that could not be brought to an end or adequately mitigated by the measures in paragraph 3, the company may seek to conclude a contract with a partner with whom it has an indirect relationship, with a view to achieving compliance with the company’s code of conduct or a corrective action plan. When such a contract is concluded, paragraph 5 shall apply. | 4.Attiecībā uz faktisko nelabvēlīgo ietekmi, ko nevarēja izbeigt vai pienācīgi mazināt ar 3. punktā minētajiem pasākumiem, uzņēmums var mēģināt noslēgt līgumu ar partneri, ar kuru tam ir netiešas attiecības, lai panāktu atbilstību uzņēmuma rīcības kodeksam vai korektīvo pasākumu plānam. Ja šāds līgums tiek noslēgts, piemēro 5. punktu. |
| 5.The contractual assurances or the contract shall be accompanied by the appropriate measures to verify compliance. For the purposes of verifying compliance, the company may refer to suitable industry initiatives or independent third-party verification. | 5.Līgumiskajām garantijām vai līgumam papildus veic atbilstošus pasākumus, lai pārbaudītu atbilstību. Atbilstības pārbaudīšanas nolūkā uzņēmums var atsaukties uz piemērotām nozares iniciatīvām vai neatkarīgas trešās personas veiktu pārbaudi. |
| When contractual assurances are obtained from, or a contract is entered into, with an SME, the terms used shall be fair, reasonable and non-discriminatory. Where measures to verify compliance are carried out in relation to SMEs, the company shall bear the cost of the independent third-party verification. | Ja no MVU tiek iegūtas līgumiskas garantijas vai ar to tiek noslēgts līgums, piemērojamiem noteikumiem ir jābūt godīgiem, saprātīgiem un nediskriminējošiem. Ja pasākumi atbilstības pārbaudei tiek veikti saistībā ar MVU, uzņēmums sedz neatkarīgas trešās personas veiktas pārbaudes izmaksas. |
| 6.As regards actual adverse impacts within the meaning of paragraph 1 that could not be brought to an end or the extent of which could not be minimised by the measures provided for in paragraphs 3, 4 and 5, the company shall refrain from entering into new or extending existing relations with the partner in connection to or in the value chain of which the impact has arisen and shall, where the law governing their relations so entitles them to, take one of the following actions: | 6.Attiecībā uz faktisku nelabvēlīgu ietekmi 1. punkta nozīmē, kuru nevar izbeigt vai kuras apjomu nevar mazināt ar 3., 4. un 5. punktā paredzētajiem pasākumiem, uzņēmums atturas veidot jaunas vai paplašināt esošās attiecības ar partneri, saistībā ar kuru vai kura vērtības ķēdē ietekme ir radusies, un, ja to attiecības reglamentējošie tiesību akti piešķir attiecīgas tiesības, veic vienu no šādām darbībām: |
| (a)temporarily suspend commercial relationships with the partner in question, while pursuing efforts to bring to an end or minimise the extent of the adverse impact, or | a)uz laiku aptur komerciālās attiecības ar konkrēto partneri, vienlaikus cenšoties izbeigt vai līdz mazināt nelabvēlīgo ietekmi; vai |
| (b)terminate the business relationship with respect to the activities concerned, if the adverse impact is considered severe. | b)izbeidz darījumattiecības attiecībā uz konkrētajām darbībām, ja nelabvēlīgā ietekme ir uzskatāma par būtisku. |
| Member States shall provide for the availability of an option to terminate the business relationship in contracts governed by their laws. | Dalībvalstis nodrošina, ka līgumos, uz kuriem attiecas to tiesību akti, var iekļaut iespēju izbeigt darījumattiecības. |
| 7.By way of derogation from paragraph 6, point (b), when companies referred to in Article 3, point (a)(iv), provide credit, loan or other financial services, they shall not be required to terminate the credit, loan or other financial service contract, when this can be reasonably expected to cause substantial prejudice to the entity to whom that service is being provided. | 7.Atkāpjoties no 6. punkta b) apakšpunkta, ja 3. panta a) punkta iv) apakšpunktā minētie uzņēmumi sniedz kredītus, aizdevumus vai citus finanšu pakalpojumus, tiem nav jāpārtrauc kredīta, aizdevuma vai cita finanšu pakalpojuma līgums, ja var pamatoti sagaidīt, ka tas radīs būtisku kaitējumu struktūrai, kurai šis pakalpojums tiek sniegts. |
| Article 9 | 9. pants |
| Complaints procedure | Sūdzību procedūra |
| 1.Member States shall ensure that companies provide the possibility for persons and organisations listed in paragraph 2 to submit complaints to them where they have legitimate concerns regarding actual or potential adverse human rights impacts and adverse environmental impacts with respect to their own operations, the operations of their subsidiaries and their value chains. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi nodrošina 2. punktā uzskaitītajām personām un organizācijām iespēju iesniegt tiem sūdzības, ja tām ir pamatotas bažas par faktisku vai iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un nelabvēlīgu ietekmi uz vidi saistībā ar uzņēmuma paša darbību, tā meitasuzņēmumu darbību un tā vērtības ķēdēm. |
| 2.Member States shall ensure that the complaints may be submitted by: | 2.Dalībvalstis nodrošina, ka sūdzības var iesniegt: |
| (a)persons who are affected or have reasonable grounds to believe that they might be affected by an adverse impact, | a)skartās personas vai personas, kurām ir pamatots iemesls uzskatīt, ka nelabvēlīgā ietekme tās varētu būt skārusi; |
| (b)trade unions and other workers’ representatives representing individuals working in the value chain concerned, | b)arodbiedrības un citi darbinieku pārstāvji, kas pārstāv attiecīgajā vērtības ķēdē strādājošās personas; |
| (c)civil society organisations active in the areas related to the value chain concerned. | c)pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas darbojas ar attiecīgo vērtības ķēdi saistītās jomās. |
| 3.Member States shall ensure that the companies establish a procedure for dealing with complaints referred to in paragraph 1, including a procedure when the company considers the complaint to be unfounded, and inform the relevant workers and trade unions of those procedures. Member States shall ensure that where the complaint is well-founded, the adverse impact that is the subject matter of the complaint is deemed to be identified within the meaning of Article 6. | 3.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi nosaka procedūru 1. punktā minēto sūdzību izskatīšanai, tai skaitā procedūru gadījumiem, kad uzņēmums uzskata sūdzību par nepamatotu, un informē attiecīgos darbiniekus un arodbiedrības par šīm procedūrām. Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja sūdzība ir pamatota, nelabvēlīgā ietekme, kas ir sūdzības priekšmets, tiek uzskatīta par identificētu 6. panta nozīmē. |
| 4.Member States shall ensure that complainants are entitled | 4.Dalībvalstis nodrošina, ka sūdzības iesniedzējiem ir tiesības: |
| (a)to request appropriate follow-up on the complaint from the company with which they have filed a complaint pursuant to paragraph 1, and | a)pieprasīt no uzņēmuma, kuram viņi ir iesnieguši sūdzību saskaņā ar 1. punktu, atbilstošus turpmākus pasākumus saistībā ar sūdzību; un |
| (b)to meet with the company’s representatives at an appropriate level to discuss potential or actual severe adverse impacts that are the subject matter of the complaint. | b)tikties ar uzņēmuma pārstāvjiem atbilstošā līmenī, lai apspriestu iespējamo vai faktisko būtisko nelabvēlīgo ietekmi, kas ir sūdzības priekšmets. |
| Article 10 | 10. pants |
| Monitoring | Uzraudzība |
| Member States shall ensure that companies carry out periodic assessments of their own operations and measures, those of their subsidiaries and, where related to the value chains of the company, those of their established business relationships, to monitor the effectiveness of the identification, prevention, mitigation, bringing to an end and minimisation of the extent of human rights and environmental adverse impacts. Such assessments shall be based, where appropriate, on qualitative and quantitative indicators and be carried out at least every 12 months and whenever there are reasonable grounds to believe that significant new risks of the occurrence of those adverse impacts may arise. The due diligence policy shall be updated in accordance with the outcome of those assessments. | Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi periodiski izvērtē pašu darbību un savu meitasuzņēmumu darbību un pasākumus un, ja tas ir saistīts ar uzņēmuma vērtības ķēdēm, to nodibināto darījumattiecību darbības un pasākumus, lai uzraudzītu nelabvēlīgās ietekmes uz cilvēktiesībām un vidi identificēšanas, novēršanas, vājināšanas, izbeigšanas un mazināšanas efektivitāti. Šādus izvērtējumus attiecīgā gadījumā pamato ar kvalitatīviem un kvantitatīviem rādītājiem, un tos veic vismaz reizi 12 mēnešos un ikreiz, kad ir pamatots iemesls uzskatīt, ka var rasties jauni nozīmīgi šīs nelabvēlīgās ietekmes rašanās riski. Saskaņā ar minēto izvērtējumu rezultātiem atjaunina pienācīgas rūpības politiku. |
| Article 11 | 11. pants |
| Communicating | Informēšana |
| Member States shall ensure that companies that are not subject to reporting requirements under Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU report on the matters covered by this Directive by publishing on their website an annual statement in a language customary in the sphere of international business. The statement shall be published by 30 April each year, covering the previous calendar year. | Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, uz kuriem neattiecas ziņošanas prasības saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a pantu un 29.a pantu, ziņo par jautājumiem, kurus nosaka šī direktīva, savā tīmekļa vietnē publicējot gada pārskatu valodā, kas ir ierasta starptautiskajā darījumdarbības vidē. Pārskatu publicē līdz katra gada 30. aprīlim, tajā norādot ziņas par iepriekšējo kalendāro gadu. |
| The Commission shall adopt delegated acts in accordance with Article 28 concerning the content and criteria for such reporting under paragraph 1, specifying information on the description of due diligence, potential and actual adverse impacts and actions taken on those. | Komisija saskaņā ar 28. pantu pieņem deleģētos aktus attiecībā uz šādas 1. punktā paredzētās ziņošanas saturu un kritērijiem, precizējot informāciju, kas iekļaujama aprakstā par pienācīgu rūpību, iespējamo un faktisko nelabvēlīgo ietekmi un veiktajām darbībām saistībā ar to. |
| Article 12 | 12. pants |
| Model contractual clauses | Līguma paraugklauzulas |
| In order to provide support to companies to facilitate their compliance with Article 7(2), point (b), and Article 8(3), point (c), the Commission shall adopt guidance about voluntary model contract clauses. | Nolūkā sniegt atbalstu uzņēmumiem, veicinot to atbilstību 7. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 8. panta 3. punkta c) apakšpunktam, Komisija pieņem norādījumus par brīvprātīgām līguma paraugklauzulām. |
| Article 13 | 13. pants |
| Guidelines | Norādījumi |
| In order to provide support to companies or to Member State authorities on how companies should fulfil their due diligence obligations, the Commission, in consultation with Member States and stakeholders, the European Union Agency for Fundamental Rights, the European Environment Agency, and where appropriate with international bodies having expertise in due diligence, may issue guidelines, including for specific sectors or specific adverse impacts. | Nolūkā sniegt atbalstu uzņēmumiem vai dalībvalstu iestādēm saistībā ar to, kā uzņēmumiem būtu jāpilda savi pienācīgas rūpības pienākumi, Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Vides aģentūru un attiecīgā gadījumā ar starptautiskām struktūrām, kurām ir zinātība pienācīgas rūpības jomā, var izdot norādījumus, arī attiecībā uz konkrētām nozarēm vai konkrētu nelabvēlīgu ietekmi. |
| Article 14 | 14. pants |
| Accompanying measures | Papildu pasākumi |
| 1.Member States shall, in order to provide information and support to companies and the partners with whom they have established business relationships in their value chains in their efforts to fulfil the obligations resulting from this Directive, set up and operate individually or jointly dedicated websites, platforms or portals. Specific consideration shall be given, in that respect, to the SMEs that are present in the value chains of companies. | 1.Dalībvalstis nolūkā nodrošināt informāciju un atbalstu uzņēmumiem un partneriem, ar kuriem tiem ir nodibinātas darījumattiecības savās vērtības ķēdēs, to pienākumu izpildē, kas izriet no šīs direktīvas, izveido un atsevišķi vai kopīgi pārvalda mērķorientētas tīmekļa vietnes, platformas vai portālus. Šajā sakarā īpašu uzmanību pievērš uzņēmumu vērtības ķēdēs ietilpstošajiem MVU. |
| 2.Without prejudice to applicable State aid rules, Member States may financially support SMEs. | 2.Neskarot piemērojamos valsts atbalsta noteikumus, dalībvalstis var finansiāli atbalstīt MVU. |
| 3.The Commission may complement Member States’ support measures building on existing Union action to support due diligence in the Union and in third countries and may devise new measures, including facilitation of joint stakeholder initiatives to help companies fulfil their obligations. | 3.Komisija var papildināt dalībvalstu atbalsta pasākumus, pamatojoties uz esošo Savienības rīcību, lai atbalstītu pienācīgu rūpību Savienībā un trešās valstīs, un var izstrādāt jaunus pasākumus, cita starpā veicinot kopīgas ieinteresēto personu iniciatīvas, lai palīdzētu uzņēmumiem pildīt savus pienākumus. |
| 4.Companies may rely on industry schemes and multi-stakeholder initiatives to support the implementation of their obligations referred to in Articles 5 to 11 of this Directive to the extent that such schemes and initiatives are appropriate to support the fulfilment of those obligations. The Commission and the Member States may facilitate the dissemination of information on such schemes or initiatives and their outcome. The Commission, in collaboration with Member States, may issue guidance for assessing the fitness of industry schemes and multi-stakeholder initiatives. | 4.Uzņēmumi var izmantot nozaru shēmas un daudzpusējas ieinteresēto personu iniciatīvas, lai atbalstītu to pienākumu īstenošanu, kas minēti šīs direktīvas 5.–11. pantā, ciktāl šādas shēmas un iniciatīvas ir šo pienākumu izpildes atbalstam piemērotas. Komisija un dalībvalstis var veicināt informācijas izplatīšanu par šādām shēmām vai iniciatīvām un to rezultātiem. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm var izdot norādījumus par nozaru shēmu un daudzpusēju ieinteresēto personu iniciatīvu piemērotības izvērtēšanu. |
| Article 15 | 15. pants |
| Combating climate change | Cīņa pret klimata pārmaiņām |
| 1.Member States shall ensure that companies referred to in Article 2(1), point (a), and Article 2(2), point (a), shall adopt a plan to ensure that the business model and strategy of the company are compatible with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1.5 °C in line with the Paris Agreement. This plan shall, in particular, identify, on the basis of information reasonably available to the company, the extent to which climate change is a risk for, or an impact of, the company’s operations. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā minētie uzņēmumi pieņem plānu, ar ko nodrošinātu, ka uzņēmuma darījumdarbības modelis un stratēģija ir saderīgi ar pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu. Minētajā plānā, pamatojoties uz uzņēmumam pamatoti pieejamu informāciju, jo īpaši nosaka, cik lielā mērā klimata pārmaiņas apdraud uzņēmuma darbību vai ietekmē to. |
| 2.Member States shall ensure that, in case climate change is or should have been identified as a principal risk for, or a principal impact of, the company’s operations, the company includes emission reduction objectives in its plan. | 2.Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja klimata pārmaiņas ir vai būtu bijušas jāidentificē kā galvenais risks uzņēmuma darbībai vai galvenā ietekme uz to, uzņēmums savā plānā iekļauj emisiju samazināšanas mērķus. |
| 3.Member States shall ensure that companies duly take into account the fulfilment of the obligations referred to in paragraphs 1 and 2 when setting variable remuneration, if variable remuneration is linked to the contribution of a director to the company’s business strategy and long-term interests and sustainability. | 3.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, nosakot mainīgo atalgojumu, ņem vērā 1. un 2. punktā minēto pienākumu izpildi, ja mainīgais atalgojums ir saistīts ar direktora ieguldījumu uzņēmuma darījumdarbības stratēģijā un ilgtermiņa interesēs un ilgtspējā. |
| Article 16 | 16. pants |
| Authorised representative | Pilnvarotais pārstāvis |
| 1.Member States shall ensure that each company referred to in Article 2(2) designates a legal or natural person as its authorised representative, established or domiciled in one of the Member States where it operates. The designation shall be valid when confirmed as accepted by the authorised representative. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka katrs 2. panta 2. punktā minētais uzņēmums par savu pilnvaroto pārstāvi ieceļ juridisku vai fizisku personu, kura iedibināta vai kuras domicils ir kādā no dalībvalstīm, kurās uzņēmums darbojas. Iecelšana stājas spēkā, kad to apstiprinājis pilnvarotais pārstāvis. |
| 2.Member States shall ensure that the name, address, electronic mail address and telephone number of the authorised representative is notified to a supervisory authority in the Member State where the authorised representative is domiciled or established. Member States shall ensure that the authorised representative is obliged to provide, upon request, a copy of the designation in an official language of a Member State to any of the supervisory authorities. | 2.Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotā pārstāvja vārds, adrese, elektroniskā pasta adrese un tālruņa numurs tiek paziņots uzraudzības iestādei tajā dalībvalstī, kurā ir pilnvarotā pārstāvja domicils vai kurā tas ir iedibināts. Dalībvalstis nodrošina, ka pilnvarotajam pārstāvim ir pienākums pēc pieprasījuma jebkurai uzraudzības iestādei iesniegt iecelšanas dokumenta kopiju dalībvalsts oficiālajā valodā. |
| 3.Member States shall ensure that a supervisory authority in the Member State where the authorised representative is domiciled or established and, where it is different, a supervisory authority in the Member State in which the company generated most of its net turnover in the Union in the financial year preceding the last financial year are informed that the company is a company within the meaning of Article 2(2). | 3.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestāde dalībvalstī, kurā ir pilnvarotā pārstāvja domicils vai kurā tas ir iedibināts, un, ja tās atšķiras, uzraudzības iestāde dalībvalstī, kurā uzņēmums sasniedzis lielāko daļu sava neto apgrozījuma Savienībā finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada, tiek informēta, ka attiecīgais uzņēmums ir uzņēmums 2. panta 2. punkta nozīmē. |
| 4.Member States shall ensure that each company empowers its authorised representative to receive communications from supervisory authorities on all matters necessary for compliance with and enforcement of national provisions transposing this Directive. Companies shall be required to provide their authorised representative with the necessary powers and resources to cooperate with supervisory authorities. | 4.Dalībvalstis nodrošina, ka katrs uzņēmums piešķir savam pilnvarotajam pārstāvim tiesības saņemt paziņojumus no uzraudzības iestādēm par visiem nepieciešamajiem jautājumiem, lai nodrošinātu atbilstību un to valsts noteikumu izpildi, ar kuriem transponē šo direktīvu. Uzņēmumi nodrošina savam pilnvarotajam pārstāvim sadarbībai ar uzraudzības iestādēm nepieciešamās pilnvaras un resursus. |
| Article 17 | 17. pants |
| Supervisory Authorities | Uzraudzības iestādes |
| 1.Each Member State shall designate one or more supervisory authorities to supervise compliance with the obligations laid down in national provisions adopted pursuant to Articles 6 to 11 and Article 15(1) and (2) (‘supervisory authority’). | 1.Katra dalībvalsts norīko vienu vai vairākas uzraudzības iestādes, lai uzraudzītu to pienākumu izpildi, kas paredzēti saskaņā ar 6.–11. pantu un 15. panta 1. un 2. punktu pieņemtajos valsts noteikumos (“uzraudzības iestāde”). |
| 2.As regards the companies referred to in Article 2(1), the competent supervisory authority shall be that of the Member State in which the company has its registered office. | 2.Attiecībā uz 2. panta 1. punktā minētajiem uzņēmumiem kompetentā uzraudzības iestāde ir tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā atrodas uzņēmuma juridiskā adrese. |
| 3.As regards companies referred to in Article 2(2), the competent supervisory authority shall be that of the Member State in which the company has a branch. If the company does not have a branch in any Member State, or has branches located in different Member States, the competent supervisory authority shall be the supervisory authority of the Member State in which the company generated most of its net turnover in the Union in the financial year preceding the last financial year before the date indicated in Article 30 or the date on which the company first fulfils the criteria laid down in Article 2(2), whichever comes last. | 3.Attiecībā uz 2. panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem kompetentā uzraudzības iestāde ir tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā uzņēmumam ir filiāle. Ja uzņēmumam nav filiāles nevienā dalībvalstī vai tam ir filiāles, kas atrodas dažādās dalībvalstīs, kompetentā uzraudzības iestāde ir tās dalībvalsts uzraudzības iestāde, kurā uzņēmums ir sasniedzis lielāko daļu sava neto apgrozījuma Savienībā finanšu gadā pirms pēdējā finanšu gada, kas ir pirms 30. pantā norādītā datuma vai datuma, kurā uzņēmums pirmo reizi atbilst 2. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, atkarībā no tā, kurš ir vēlāk. |
| Companies referred to in Article 2(2) may, on the basis of a change in circumstances leading to it generating most of its turnover in the Union in a different Member State, make a duly reasoned request to change the supervisory authority that is competent to regulate matters covered in this Directive in respect of that company. | Šīs direktīvas 2. panta 2. punktā minētie uzņēmumi, pamatojoties uz apstākļu izmaiņām, kā rezultātā uzņēmums lielāko daļu sava apgrozījuma Savienībā gūst citā dalībvalstī, var iesniegt pienācīgi pamatotu pieprasījumu mainīt uzraudzības iestādi, kas ir kompetenta reglamentēt šajā direktīvā ietvertos jautājumus attiecībā uz šo uzņēmumu. |
| 4.Where a Member State designates more than one supervisory authority, it shall ensure that the respective competences of those authorities are clearly defined and that they cooperate closely and effectively with each other. | 4.Ja dalībvalsts norīko vairāk nekā vienu uzraudzības iestādi, tā nodrošina, ka ir skaidri noteiktas šo iestāžu attiecīgās kompetences un ka tās cieši un efektīvi sadarbojas savā starpā. |
| 5.Member States may designate the authorities for the supervision of regulated financial undertakings also as supervisory authorities for the purposes of this Directive. | 5.Dalībvalstis var norīkot iestādes, kas atbild par regulētu finanšu uzņēmumu uzraudzību, būt arī par uzraudzības iestādēm šīs direktīvas mērķiem. |
| 6.By the date indicated in Article 30(1), point (a), Member States shall inform the Commission of the names and contact details of the supervisory authorities designated pursuant to this Article, as well as of their respective competence where there are several designated supervisory authorities. They shall inform the Commission of any changes thereto. | 6.Dalībvalstis līdz 30. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītajam datumam informē Komisiju par uzraudzības iestāžu, kas norīkotas saskaņā ar šo pantu, nosaukumiem un kontaktinformāciju, kā arī — ja ir norīkotas vairākas uzraudzības iestādes — par to attiecīgo kompetenci. Tās informē Komisiju par visām izmaiņām šajā sakarā. |
| 7.The Commission shall make publicly available, including on its website, a list of the supervisory authorities. The Commission shall regularly update the list on the basis of the information received from the Member States. | 7.Komisija dara publiski pieejamu, arī savā tīmekļa vietnē, uzraudzības iestāžu sarakstu. Komisija regulāri atjaunina sarakstu, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no dalībvalstīm. |
| 8.Member States shall guarantee the independence of the supervisory authorities and shall ensure that they, and all persons working for or who have worked for them and auditors or experts acting on their behalf, exercise their powers impartially, transparently and with due respect for obligations of professional secrecy. In particular, Member States shall ensure that the authority is legally and functionally independent from the companies falling within the scope of this Directive or other market interests, that its staff and the persons responsible for its management are free of conflicts of interest, subject to confidentiality requirements, and that they refrain from any action incompatible with their duties. | 8.Dalībvalstis garantē uzraudzības iestāžu neatkarību un nodrošina, ka tās un visas personas, kas tajās strādā vai ir strādājušas, un revidenti vai eksperti, kas darbojas to vārdā, īsteno savas pilnvaras objektīvi, pārredzami un pienācīgi ievērojot profesionālā noslēpuma pienākumu. Dalībvalstis it īpaši nodrošina, ka iestāde ir juridiski un funkcionāli neatkarīga no uzņēmumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, vai citām tirgus interesēm, ka tās darbinieki un personas, kas ir atbildīgas par tās vadību, ir brīvi no interešu konfliktiem, ievēro konfidencialitātes prasības un ka viņi atturas no jebkādas rīcības, kas nav savienojama ar viņu pienākumiem. |
| Article 18 | 18. pants |
| Powers of supervisory authorities | Uzraudzības iestāžu pilnvaras |
| 1.Member States shall ensure that the supervisory authorities have adequate powers and resources to carry out the tasks assigned to them under this Directive, including the power to request information and carry out investigations related to compliance with the obligations set out in this Directive. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādēm ir atbilstošas pilnvaras un resursi, lai veiktu tām saskaņā ar šo direktīvu noteiktos uzdevumus, arī tiesības pieprasīt informāciju un veikt izmeklēšanu saistībā ar šajā direktīvā noteikto pienākumu izpildi. |
| 2.A supervisory authority may initiate an investigation on its own motion or as a result of substantiated concerns communicated to it pursuant to Article 19, where it considers that it has sufficient information indicating a possible breach by a company of the obligations provided for in the national provisions adopted pursuant to this Directive. | 2.Uzraudzības iestāde var uzsākt izmeklēšanu pēc savas iniciatīvas vai balstoties uz pamatotām bažām, kas tai paziņotas saskaņā ar 19. pantu, ja tā uzskata, ka tās rīcībā ir pietiekama informācija, kura liecina par iespējamu uzņēmuma to pienākumu pārkāpumu, kas paredzēti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtos valsts noteikumos. |
| 3.Inspections shall be conducted in compliance with the national law of the Member State in which the inspection is carried out and with prior warning to the company, except where prior notification hinders the effectiveness of the inspection. Where, as part of its investigation, a supervisory authority wishes to carry out an inspection on the territory of a Member State other than its own, it shall seek assistance from the supervisory authority in that Member State pursuant to Article 21(2). | 3.Pārbaudes veic saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā pārbaude tiek veikta, un iepriekš brīdinot uzņēmumu, izņemot gadījumus, kad iepriekšēja paziņošana mazina pārbaudes efektivitāti. Ja uzraudzības iestāde izmeklēšanas ietvaros vēlas veikt pārbaudi citas dalībvalsts teritorijā, tā lūdz palīdzību attiecīgās dalībvalsts uzraudzības iestādei atbilstoši 21. panta 2. punktam. |
| 4.If, as a result of the actions taken pursuant to paragraphs 1 and 2, a supervisory authority identifies a failure to comply with national provisions adopted pursuant to this Directive, it shall grant the company concerned an appropriate period of time to take remedial action, if such action is possible. | 4.Ja saskaņā ar 1. un 2. punktu veikto darbību rezultātā uzraudzības iestāde konstatē, ka nav ievēroti valsts noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, tā attiecīgajam uzņēmumam piešķir saprātīgu laikposmu korektīvo pasākumu veikšanai, ja šādi pasākumi ir iespējami. |
| Taking remedial action does not preclude the imposition of administrative sanctions or the triggering of civil liability in case of damages, in accordance with Articles 20 and 22, respectively. | Korektīvo pasākumu veikšana neizslēdz administratīvo sankciju piemērošanu vai civiltiesiskās atbildības iestāšanos kaitējuma konstatēšanas gadījumā atbilstoši attiecīgi 20. un 22. pantam. |
| 5.When carrying out their tasks, supervisory authorities shall have at least the following powers: | 5.Savu uzdevumu veikšanai uzraudzības iestādēm ir vismaz šādas pilnvaras: |
| (a)to order the cessation of infringements of the national provisions adopted pursuant to this Directive, abstention from any repetition of the relevant conduct and, where appropriate, remedial action proportionate to the infringement and necessary to bring it to an end; | a)likt izbeigt to valsts noteikumu pārkāpumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, atturēties no jebkādas konkrētās rīcības atkārtošanas un attiecīgā gadījumā veikt korektīvus pasākumus, kas ir proporcionāli pārkāpumam un nepieciešami, lai to izbeigtu; |
| (b)to impose pecuniary sanctions in accordance with Article 20; | b)noteikt finansiālas sankcijas saskaņā ar 20. pantu; |
| (c)to adopt interim measures to avoid the risk of severe and irreparable harm. | c)veikt pagaidu pasākumus, lai izvairītos no būtiska un neatgriezeniska kaitējuma riska. |
| 6.Where the legal system of the Member State does not provide for administrative sanctions, this Article and Article 20 may be implemented in such a manner that the sanction is initiated by the competent supervisory authority and imposed by the competent national courts, while ensuring that those legal remedies are effective and have an equivalent effect to the administrative sanctions imposed by supervisory authorities. | 6.Ja dalībvalsts tiesību sistēmā nav paredzētas administratīvas sankcijas, šo pantu un 20. pantu var īstenot tā, ka sankciju ierosina kompetentā uzraudzības iestāde, bet uzliek kompetentās valsts tiesas, vienlaikus nodrošinot, ka minētie tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir efektīvi un to ietekme ir līdzvērtīga uzraudzības iestāžu uzliktajām administratīvajām sankcijām. |
| 7.Member States shall ensure that each natural or legal person has the right to an effective judicial remedy against a legally binding decision by a supervisory authority concerning them. | 7.Dalībvalstis nodrošina, ka katrai fiziskai vai juridiskai personai ir tiesības uz efektīvu tiesiskās aizsardzības līdzekli pret uzraudzības iestādes pieņemtu juridiski saistošu lēmumu attiecībā uz to. |
| Article 19 | 19. pants |
| Substantiated concerns | Pamatotas bažas |
| 1.Member States shall ensure that natural and legal persons are entitled to submit substantiated concerns to any supervisory authority when they have reasons to believe, on the basis of objective circumstances, that a company is failing to comply with the national provisions adopted pursuant to this Directive (‘substantiated concerns’). | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka fiziskas un juridiskas personas ir tiesīgas ar pamatotām bažām vērsties jebkurā uzraudzības iestādē, ja, pamatojoties uz objektīviem apstākļiem, tām ir iemesls uzskatīt, ka uzņēmums neievēro valsts noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu (“pamatotas bažas”). |
| 2.Where the substantiated concern falls under the competence of another supervisory authority, the authority receiving the concern shall transmit it to that authority. | 2.Ja pamatotās bažas ir citas uzraudzības iestādes kompetencē, iestāde, pie kuras personas vērsušās ar bažām, šo informāciju pārsūta attiecīgajai iestādei. |
| 3.Member States shall ensure that supervisory authorities assess the substantiated concerns and, where appropriate, exercise their powers as referred to in Article 18. | 3.Dalībvalstis nodrošina, ka uzraudzības iestādes izvērtē pamatotās bažas un attiecīgā gadījumā izmanto savas 18. pantā minētās pilnvaras. |
| 4.The supervisory authority shall, as soon as possible and in accordance with the relevant provisions of national law and in compliance with Union law, inform the person referred to in paragraph 1 of the result of the assessment of their substantiated concern and shall provide the reasoning for it. | 4.Uzraudzības iestāde pēc iespējas ātrāk un saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktu noteikumiem un atbilstoši Savienības tiesību aktiem informē 1. punktā minēto personu par tās pamatoto bažu izvērtējuma rezultātiem un sniedz tam pamatojumu. |
| 5.Member States shall ensure that the persons submitting the substantiated concern according to this Article and having, in accordance with national law, a legitimate interest in the matter have access to a court or other independent and impartial public body competent to review the procedural and substantive legality of the decisions, acts or failure to act of the supervisory authority. | 5.Dalībvalstis nodrošina, ka personām, kas saskaņā ar šo pantu pauž pamatotas bažas un kurām atbilstoši valsts tiesību aktiem ir leģitīmas intereses šajā jautājumā, ir piekļuve tiesai vai citai neatkarīgai un objektīvai valsts iestādei, kura ir kompetenta pārbaudīt uzraudzības iestādes lēmumu, darbību vai bezdarbības procesuālo un materiālo likumību. |
| Article 20 | 20. pants |
| Sanctions | Sankcijas |
| 1.Member States shall lay down the rules on sanctions applicable to infringements of national provisions adopted pursuant to this Directive, and shall take all measures necessary to ensure that they are implemented. The sanctions provided for shall be effective, proportionate and dissuasive. | 1.Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro par to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. |
| 2.In deciding whether to impose sanctions and, if so, in determining their nature and appropriate level, due account shall be taken of the company’s efforts to comply with any remedial action required of them by a supervisory authority, any investments made and any targeted support provided pursuant to Articles 7 and 8, as well as collaboration with other entities to address adverse impacts in its value chains, as the case may be. | 2.Lemjot par sankciju piemērošanu un attiecīgā gadījumā nosakot to raksturu un atbilstošo līmeni, ņem vērā uzņēmuma centienus izpildīt visus korektīvos pasākumus, ko tam pieprasa uzraudzības iestāde, visus veiktos ieguldījumus un jebkādu mērķorientētu atbalstu, kas sniegts saskaņā ar 7. un 8. pantu, kā arī sadarbību ar citām struktūrām nolūkā novērst nelabvēlīgo ietekmi tā vērtības ķēdēs, atkarībā no konkrētā gadījuma. |
| 3.When pecuniary sanctions are imposed, they shall be based on the company’s turnover. | 3.Uzliekot finansiālās sankcijas, to apmēra noteikšanā balstās uz uzņēmuma apgrozījumu. |
| 4.Member States shall ensure that any decision of the supervisory authorities containing sanctions related to the breach of the provisions of this directive is published. | 4.Dalībvalstis nodrošina, ka tiek publicēti visi uzraudzības iestāžu lēmumi, kas paredz sankciju uzlikšanu saistībā ar šīs direktīvas noteikumu pārkāpumiem. |
| Article 21 | 21. pants |
| European Network of Supervisory Authorities | Eiropas uzraudzības iestāžu tīkls |
| 1.The Commission shall set up a European Network of Supervisory Authorities, composed of representatives of the supervisory authorities. The Network shall facilitate the cooperation of the supervisory authorities and the coordination and alignment of regulatory, investigative, sanctioning and supervisory practices of the supervisory authorities and, as appropriate, sharing of information among them. | 1.Komisija izveido Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu, kas sastāv no uzraudzības iestāžu pārstāvjiem. Tīkls veicina uzraudzības iestāžu sadarbību un uzraudzības iestāžu regulatīvās, izmeklēšanas, sankciju un uzraudzības prakses koordinēšanu un saskaņošanu un attiecīgā gadījumā informācijas apmaiņu starp tām. |
| The Commission may invite Union agencies with relevant expertise in the areas covered by this Directive to join the European Network of Supervisory Authorities. | Komisija var uzaicināt Savienības aģentūras ar attiecīgu zinātību jomās, uz kurām attiecas šī direktīva, pievienoties Eiropas uzraudzības iestāžu tīklam. |
| 2.Supervisory authorities shall provide each other with relevant information and mutual assistance in carrying out their duties and shall put in place measures for effective cooperation with each other. Mutual assistance shall include collaboration with a view to the exercise of the powers referred to in Article 18, including in relation to inspections and information requests. | 2.Uzraudzības iestādes sniedz cita citai nepieciešamo informāciju un savstarpēju palīdzību, veicot savus pienākumus, un ievieš pasākumus efektīvai savstarpējai sadarbībai. Savstarpējā palīdzība ietver sadarbību, kas paredzēta 18. pantā minēto pilnvaru īstenošanai, cita starpā saistībā ar pārbaudēm un informācijas pieprasījumiem. |
| 3.Supervisory authorities shall take all appropriate steps needed to reply to a request for assistance by another supervisory authority without undue delay and no later than 1 month after receiving the request. Such steps may include, in particular, the transmission of relevant information on the conduct of an investigation. | 3.Uzraudzības iestādes veic visus atbilstīgos pasākumus, lai bez nepamatotas kavēšanās un ne vēlāk kā viena mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas atbildētu uz citas uzraudzības iestādes palīdzības pieprasījumu. Šādi pasākumi jo īpaši var ietvert attiecīgas informācijas par izmeklēšanas gaitu nosūtīšanu. |
| 4.Requests for assistance shall contain all the necessary information, including the purpose of and reasons for the request. Supervisory authorities shall only use the information received through a request for assistance for the purpose for which it was requested. | 4.Palīdzības pieprasījumos norāda visu nepieciešamo informāciju, tai skaitā nolūku un pamatojumu. Informāciju, kas saņemta ar palīdzības pieprasījumu, uzraudzības iestādes izmanto tikai tam mērķim, kuram tā tika lūgta. |
| 5.The requested supervisory authority shall inform the requesting supervisory authority of the results or, as the case may be, of the progress regarding the measures to be taken in order to respond to the request for assistance. | 5.Uzraudzības iestāde, kurai pieprasījumus adresēts, informē pieprasošo uzraudzības iestādi par rezultātiem, vai attiecīgā gadījumā par palīdzības pieprasījuma izpildei veicamo pasākumu progresu. |
| 6.Supervisory authorities shall not charge each other fees for actions and measures taken pursuant to a request for assistance. | 6.Uzraudzības iestādes cita no citas neiekasē maksu par darbībām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar palīdzības pieprasījumu. |
| However, supervisory authorities may agree on rules to indemnify each other for specific expenditure arising from the provision of assistance in exceptional cases. | Tomēr uzraudzības iestādes var vienoties par noteikumiem, kā tās cita citai atlīdzina īpašos izdevumus, kas rodas no savstarpējas palīdzības sniegšanas izņēmuma gadījumos. |
| 7.The supervisory authority that is competent pursuant to Article 17(3) shall inform the European Network of Supervisory Authorities of that fact and of any request to change the competent supervisory authority. | 7.Uzraudzības iestāde, kas ir kompetenta saskaņā ar 17. panta 3. punktu, informē Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu par šo faktu un par jebkuru pieprasījumu mainīt kompetento uzraudzības iestādi. |
| 8.When doubts exist as to the attribution of competence, the information on which that attribution is based will be shared with the European Network of Supervisory Authorities, which may coordinate efforts to find a solution. | 8.Ja rodas šaubas par kompetences piešķiršanu, informācija, uz kuru balstās šī piešķiršana, tiks kopīgota ar Eiropas uzraudzības iestāžu tīklu, kas var koordinēt centienus, lai rastu risinājumu. |
| Article 22 | 22. pants |
| Civil liability | Civiltiesiskā atbildība |
| 1.Member States shall ensure that companies are liable for damages if: | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi ir atbildīgi par kaitējuma atlīdzināšanu, ja: |
| (a)they failed to comply with the obligations laid down in Articles 7 and 8 and; | a)tie nav izpildījuši 7. un 8. pantā noteiktos pienākumus; un |
| (b)as a result of this failure an adverse impact that should have been identified, prevented, mitigated, brought to an end or its extent minimised through the appropriate measures laid down in Articles 7 and 8 occurred and led to damage. | b)šīs pienākumu neizpildes rezultātā ir radusies nelabvēlīga ietekme, ko būtu vajadzējis identificēt, novērst, vājināt, izbeigt vai mazināt, izmantojot atbilstošus 7. un 8. pantā noteiktos pasākumus, un tā ir izraisījusi kaitējumu. |
| 2.Notwithstanding paragraph 1, Member States shall ensure that where a company has taken the actions referred to in Article 7(2), point (b) and Article 7(4), or Article 8(3), point (c), and Article 8(5), it shall not be liable for damages caused by an adverse impact arising as a result of the activities of an indirect partner with whom it has an established business relationship, unless it was unreasonable, in the circumstances of the case, to expect that the action actually taken, including as regards verifying compliance, would be adequate to prevent, mitigate, bring to an end or minimise the extent of the adverse impact. | 2.Neskarot 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja uzņēmums ir veicis darbības, kas minētas 7. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 7. panta 4. punktā vai 8. panta 3. punkta c) apakšpunktā un 8. panta 5. punktā, tas nav atbildīgs par kaitējumu, kurš radies tādas nelabvēlīgās ietekmes rezultātā, ko izraisījusi tāda netieša partnera darbība, ar kuru uzņēmumam ir nodibinātas darījumattiecības, ja vien konkrētā gadījuma apstākļos nebija pamatoti sagaidīt, ka faktiski veiktā darbība, arī attiecībā uz pienācīgu pārbaudi, būtu piemērota, lai novērstu, vājinātu, izbeigtu vai mazinātu nelabvēlīgās ietekmes apmēru. |
| In the assessment of the existence and extent of liability under this paragraph, due account shall be taken of the company’s efforts, insofar as they relate directly to the damage in question, to comply with any remedial action required of them by a supervisory authority, any investments made and any targeted support provided pursuant to Articles 7 and 8, as well as any collaboration with other entities to address adverse impacts in its value chains. | Izvērtējot atbildības esību un apmēru saskaņā ar šo punktu, pienācīgi ņem vērā uzņēmuma centienus, ciktāl tie ir tieši saistīti ar konkrēto kaitējumu, izpildīt visus korektīvos pasākumus, ko tam pieprasa uzraudzības iestāde, visus veiktos ieguldījumus un jebkādu mērķorientētu atbalstu, kurš sniegts saskaņā ar 7. un 8. pantu, kā arī sadarbību ar citām struktūrām nolūkā novērst nelabvēlīgo ietekmi tā vērtības ķēdēs. |
| 3.The civil liability of a company for damages arising under this provision shall be without prejudice to the civil liability of its subsidiaries or of any direct and indirect business partners in the value chain. | 3.Saskaņā ar šo pantu uzņēmumam iestājusies civiltiesiskā atbildība par kaitējuma atlīdzināšanu neskar tā meitasuzņēmumu vai vērtības ķēdes tiešo un netiešo darījumdarbības partneru civiltiesisko atbildību. |
| 4.The civil liability rules under this Directive shall be without prejudice to Union or national rules on civil liability related to adverse human rights impacts or to adverse environmental impacts that provide for liability in situations not covered by or providing for stricter liability than this Directive. | 4.Civiltiesiskās atbildības noteikumi saskaņā ar šo direktīvu neskar tādus Savienības vai valstu noteikumus par civiltiesisko atbildību saistībā ar nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām vai nelabvēlīgu ietekmi uz vidi, kas paredz atbildību situācijās, uz kurām neattiecas šī direktīva vai kas paredz stingrāku atbildību nekā šī direktīva. |
| 5.Member States shall ensure that the liability provided for in provisions of national law transposing this Article is of overriding mandatory application in cases where the law applicable to claims to that effect is not the law of a Member State. | 5.Dalībvalstis nodrošina, ka valsts tiesību aktos, ar kuriem transponē šo pantu, paredzētā atbildība ir primāri un obligāti piemērojama gadījumos, kad prasījumiem šajā sakarā piemērojamie tiesību akti nav dalībvalsts tiesību akti. |
| Article 23 | 23. pants |
| Reporting of breaches and protection of reporting persons | Ziņošana par pārkāpumiem un ziņojošo personu aizsardzība |
| Directive (EU) 2019/1937 shall apply to the reporting of all breaches of this Directive and the protection of persons reporting such breaches. | Attiecībā uz ziņošanu par šīs direktīvas pārkāpumiem un to personu aizsardzību, kuras ziņo par šādiem pārkāpumiem, piemēro Direktīvu (ES) 2019/1937. |
| Article 24 | 24. pants |
| Public support | Publiskais atbalsts |
| Member States shall ensure that companies applying for public support certify that no sanctions have been imposed on them for a failure to comply with the obligations of this Directive. | Dalībvalstis nodrošina, ka uzņēmumi, kas piesakās publiskajam atbalstam, apliecina, ka tiem nav piemērotas nekādas sankcijas par šīs direktīvas saistību nepildīšanu. |
| Article 25 | 25. pants |
| Directors’ duty of care | Direktoru rūpības pienākums |
| 1.Member States shall ensure that, when fulfilling their duty to act in the best interest of the company, directors of companies referred to in Article 2(1) take into account the consequences of their decisions for sustainability matters, including, where applicable, human rights, climate change and environmental consequences, including in the short, medium and long term. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka, pildot pienākumu rīkoties uzņēmuma labākajās interesēs, 2. panta 1. punktā minētie uzņēmumu direktori ņem vērā savu lēmumu sekas attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, tai skaitā attiecīgā gadījumā cilvēktiesību, klimata pārmaiņu un vides sekas gan īstermiņā, gan vidējā termiņā, gan ilgtermiņā. |
| 2.Member States shall ensure that their laws, regulations and administrative provisions providing for a breach of directors’ duties apply also to the provisions of this Article. | 2.Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvie un administratīvie akti, kas attiecas uz direktoru pienākumu pārkāpumiem, attiecas arī uz šā panta noteikumiem. |
| Article 26 | 26. pants |
| Setting up and overseeing due diligence | Pienācīgas rūpības ieviešana un pārraudzība |
| 1.Member States shall ensure that directors of companies referred to in Article 2(1) are responsible for putting in place and overseeing the due diligence actions referred to in Article 4 and in particular the due diligence policy referred to in Article 5, with due consideration for relevant input from stakeholders and civil society organisations. The directors shall report to the board of directors in that respect. | 1.Dalībvalstis nodrošina, ka 2. panta 1. punktā minēto uzņēmumu direktori ir atbildīgi par 4. pantā minēto pienācīgas rūpības darbību ieviešanu un pārraudzību un jo īpaši par 5. pantā minēto pienācīgas rūpības politiku, atbilstīgi ņemot vērā ieinteresēto personu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju attiecīgo ieguldījumu. Direktori par to ziņo valdei. |
| 2.Member States shall ensure that directors take steps to adapt the corporate strategy to take into account the actual and potential adverse impacts identified pursuant to Article 6 and any measures taken pursuant to Articles 7 to 9. | 2.Dalībvalstis nodrošina, ka direktori veic pasākumus, lai pielāgotu korporatīvo stratēģiju un ņemtu vērā faktisko un iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, kas identificēta atbilstoši 6. pantam, un visus pasākumus, kuri veikti atbilstoši 7.–9. pantam. |
| Article 27 | 27. pants |
| Amendment to Directive (EU) No 2019/1937 | Grozījums Direktīvā (ES) 2019/1937 |
| In Point E.2 of Part I of the Annex to Directive (EU) No 2019/1937, the following point is added: | Direktīvas (ES) 2019/1937 pielikuma I daļas E punkta 2. apakšpunktā iekļauj šādu punktu: |
| ‘(vi) [Directive … of the European Parliament and of the Council of … on Corporate Sustainability Due Diligence and amending Directive (EU) 2019/1937* 130+]’ | “vi) [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva Nr. ... ([datums]) par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937* 130+]” |
| Article 28 | 28. pants |
| Exercise of the delegation | Deleģēšanas īstenošana |
| 1.The power to adopt delegated acts is conferred on the Commission subject to the conditions laid down in this Article. | 1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus. |
| 2.The power to adopt delegated acts referred to in Article 11 shall be conferred on the Commission for an indeterminate period of time. | 2.Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku. |
| 3.The delegation of power referred to in Article 11 may be revoked at any time by the European Parliament or by the Council. A decision to revoke shall put an end to the delegation of the power specified in that decision. It shall take effect the day following the publication of the decision in the Official Journal of the European Union or at a later date specified therein. It shall not affect the validity of any delegated acts already in force. | 3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus. |
| 4.Before adopting a delegated act, the Commission shall consult experts designated by each Member State in accordance with the principles laid down in the Interinstitutional Agreement of 13 April 2016 on Better Law-Making. | 4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. |
| 5.As soon as it adopts a delegated act, the Commission shall notify it simultaneously to the European Parliament and to the Council. | 5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei. |
| 6.A delegated act adopted pursuant to Article 11 shall enter into force only if no objection has been expressed either by the European Parliament or the Council within a period of two months of notification of that act to the European Parliament and the Council or if, before the expiry of that period, the European Parliament and the Council have both informed the Commission that they will not object. That period shall be extended by two months at the initiative of the European Parliament or of the Council." | 6.Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem. |
| Article 29 | 29. pants |
| Review | Pārskatīšana |
| No later than … [OP please insert the date = 7 years after the date of entry into force of this Directive], the Commission shall submit a report to the European Parliament and to the Council on the implementation of this Directive. The report shall evaluate the effectiveness of this Directive in reaching its objectives and assess the following issues: | Ne vēlāk kā līdz… [PB — ievietot datumu: 7 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas īstenošanu. Ziņojumā izvērtē šīs direktīvas efektivitāti attiecībā uz tās mērķu sasniegšanu un izvērtē šādus jautājumus: |
| (a)whether the thresholds regarding the number of employees and net turnover laid down in Article 2(1) need to be lowered; | a)vai ir jāpazemina 2. panta 1. punktā noteiktie sliekšņi attiecībā uz darbinieku skaitu un neto apgrozījumu; |
| (b)whether the list of sectors in Article 2(1), point (b), needs to be changed, including in order to align it to guidance from the Organisation for Economic Cooperation and Development; | b)vai 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā sniegtais nozaru saraksts ir jāmaina, cita starpā tādēļ, lai to saskaņotu ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijām; |
| (c)whether the Annex needs to be modified, including in light of international developments | c)vai pielikums ir jāgroza, arī ņemot vērā starptautiskās norises; |
| (d)whether Articles 4 to 14 should be extended to adverse climate impacts. | d)vai 4.–14. pants būtu jāpiemēro arī nelabvēlīgai ietekmei uz klimatu. |
| Article 30 | 30. pants |
| Transposition | Transponēšana |
| 1.Member States shall adopt and publish, by … [OJ to insert: 2 years from the entry into force of this Directive] at the latest, regulations and administrative provisions necessary to comply with this Directive. They shall forthwith communicate to the Commission the text of those provisions. | 1.Dalībvalstis vēlākais līdz …[OV ievietot datumu: 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu. |
| They shall apply those provisions as follows: | Tās piemēro minētos noteikumus šādi: |
| (a) from… [OJ to insert: 2 years from the entry into force of this Directive] as regards companies referred to in Article 2(1), point (a), and Article 2(2), point (a); | a) no… [OV ievietot datumu: 2 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] attiecībā uz uzņēmumiem, kas minēti 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta a) apakšpunktā; |
| (b) from … [OJ to insert: 4 years from the entry into force of this Directive] as regards companies referred to in Article 2(1), point (b), and Article 2(2), point (b). | b) no… [OV ievietot datumu: 4 gadi pēc šīs direktīvas spēkā stāšanās dienas] attiecībā uz uzņēmumiem, kas minēti 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā. |
| When Member States adopt those provisions, they shall contain a reference to this Directive or be accompanied by such a reference on the occasion of their official publication. Member States shall determine how such reference is to be made. | Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce. |
| 2.Member States shall communicate to the Commission the text of the main provisions of national law which they adopt in the field covered by this Directive. | 2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. |
| Article 31 | 31. pants |
| Entry into force | Stāšanās spēkā |
| This Directive shall enter into force on the twentieth day following that of its publication in the Official Journal of the European Union. | Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
| Article 32 | 32. pants |
| Addressees | Adresāti |
| This Directive is addressed to the Member States. | Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm. |
| Done at Brussels, | Briselē, |
| For the European Parliament For the Council | Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā — |
| The President The President | priekšsēdētāja priekšsēdētājs |
| (1) Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council of 30 June 2021 establishing the framework for achieving climate neutrality and amending Regulations (EC) No 401/2009 and (EU) 2018/1999 (‘European Climate Law’), which also includes a binding target to cut domestic net greenhouse gas emissions by at least 55% compared to 1990 levels by 2030. | (1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) un kas paredz arī saistošu mērķrādītāju neto siltumnīcefekta gāzu emisijas Savienībā līdz 2030. gadam samazināt par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. |
| (2) Communication from the Commission on the European Green Deal, COM/2019/640 final. | (2) Komisijas paziņojums “Eiropas zaļais kurss”, COM(2019) 640 final. |
| (3) So far France (Loi relative au devoir de vigilance, 2017) and Germany (Sorgfaltspflichtengesetz, 2021) have introduced a horizontal due diligence law, other Member States (Belgium, the Netherlands, Luxembourg and Sweden) are planning to do so in the near future, and the Netherlands has introduced a more targeted law on child labour (Wet zorgplicht kinderarbeidm 2019). | (3) Līdz šim Francija (Loi relative au devoir de vigilance, 2017) un Vācija (Sorgfaltspflichtengesetz, 2021) ir ieviesušas horizontālus pienācīgas rūpības tiesību aktus, citas dalībvalstis (Beļģija, Nīderlande, Luksemburga un Zviedrija) plāno to darīt tuvākajā nākotnē, un Nīderlande ir ieviesusi mērķorientētāku tiesību aktu par bērnu darba aizliegšanu (Wet zorgplicht kinderarbeidm, 2019). |
| (4) European Parliament resolution of 10 March 2021 with recommendations to the Commission on corporate due diligence and corporate accountability ( 2020/2129(INL) ); Council Conclusions on Human Rights and Decent Work in Global Supply Chains of 1 December 2020 (13512/20). | (4) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to ( 2020/2129(INL) ); Padomes 2020. gada 1. decembra secinājumi “Cilvēktiesības un pienācīgas kvalitātes nodarbinātība globālajās piegādes ķēdēs” (13512/20). |
| (5) Joint declaration of the European Parliament, the Council of the European Union and the European Commission on EU Legislative Priorities for 2022 (OJ C 514I, 21.12.2021, p. 1). | (5) Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija “ES likumdošanas prioritātes 2022. gadā” (OV C 514I, 21.12.2021., 1. lpp.). |
| (6) United Nations’ “Guiding Principles on Business and Human Rights: Implementing the United Nations ‘Protect, Respect and Remedy’ Framework” (2011), available at https://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf . OECD Guidelines for Multinational Enterprises (2011 update), available at: https://doi.org/10.1787/9789264115415-en , with set of recommendations on responsible business conduct, as well as specific OECD Due Diligence Guidance for Responsible Business Conduct (2018) and OECD sectoral guidance, available at: https://mneguidelines.oecd.org/mneguidelines/ . | (6) Apvienoto Nāciju Organizācija, “Guiding Principles on Business and Human Rights: Implementing the United Nations ‘Protect, Respect and Remedy’ Framework” (2011), pieejams vietnē https://www.ohchr.org/Documents/Publications/GuidingPrinciplesBusinessHR_EN.pdf . ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem (2011. gada atjauninātais izdevums), pieejamas vietnē https://doi.org/10.1787/9789264115415-en , ar ieteikumu kopumu par atbildīgu darījumdarbību, kā arī ESAO Pienācīgas rūpības vadlīnijas atbildīgai darījumdarbības praksei (2018) un ESAO nozaru vadlīnijas, kas pieejamas vietnē https://mneguidelines.oecd.org/mneguidelines/ . |
| (7) See Impact Assessment accompanying this proposal, p. 15, 23. | (7) Sk. šim priekšlikumam pievienoto ietekmes novērtējumu, 15., 23. lpp. |
| (8) The Study on due diligence, European Commission, Directorate-General for Justice and Consumers, Smit, L., Bright, C., et al., Study on due diligence requirements through the supply chain: final report, Publications Office, 2020, https://data.europa.eu/doi/10.2838/39830 , p. 221, indicates that corporate risk assessment processes continue to focus on the materiality of the risks to the company, despite international guidance (UNGPs, OECD) which clarifies that the relevant risks for due diligence must extend beyond the risks of the company to those who are affected (the rights-holders). Negative corporate impacts as a consequence of globalisation and failure to undertake due diligence, ranging from environmental disasters (see at https://www.business-humanrights.org/en/blog/brumadinho-dam-collapse-lessons-in-corporate-due-diligence-and-remedy-for-harm-done/ ) and land grabbing (see at https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/578007/EXPO_STU(2016)578007_EN.pdf ) to serious violations of labour and human rights, (see at https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2014/538222/EPRS_BRI(2014)538222_REV1_EN.pdf) are well documented. | (8) Pētījums par pienācīgu rūpību: Eiropas Komisija, Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts, Smit, L., Bright, C., et al., “Study on due diligence requirements through the supply chain: final report”, Publikāciju birojs (2020), https://data.europa.eu/doi/10.2838/39830 , 221. lpp.; tajā ir norādīts, ka korporatīvie riska novērtēšanas procesi joprojām tiek vērsti uz uzņēmuma risku būtiskumu, neraugoties uz to, ka starptautiskās vadlīnijās (ANO vadošajos principos, ESAO vadlīnijās) ir precizēts, ka attiecīgajiem riskiem attiecībā uz pienācīgu rūpību nav jāaprobežojas tikai ar uzņēmuma riskiem, bet ir jāattiecas arī uz tiem, kuri tiek ietekmēti (tiesību subjektiem). Negatīva uzņēmumu darbības ietekme, kas radusies pienācīgas rūpības neīstenošanas un globalizācijas dēļ, sākot no vides katastrofām (sk. https://www.business-humanrights.org/en/blog/brumadinho-dam-collapse-lessons-in-corporate-due-diligence-and-remedy-for-harm-done/ ) un zemes sagrābšanas (sk. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/STUD/2016/578007/EXPO_STU(2016)578007_EN.pdf ) un beidzot ar smagiem darba tiesību un cilvēktiesību pārkāpumiem (sk. https://www.europarl.europa.eu/RegData/etudes/BRIE/2014/538222/EPRS_BRI(2014)538222_REV1_EN.pdf) , ir labi dokumentēta. |
| (9) See footnote 3. | (9) Sk. 3. zemsvītras piezīmi. |
| (10) Directive 2014/95/EU amending Directive 2013/34/EU as regards disclosure of non-financial and diversity information by certain large undertakings and groups (OJ L 330, 15.11.2014, p. 1–9). The NFRD is therefore an amendment of the Accounting Directive, i.e. of Directive 2013/34/EU on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings, amending Directive 2006/43/EC and repealing Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC (OJ L 182, 29.6.2013). | (10) Direktīva 2014/95/ES, ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un daudzveidības informācijas atklāšanu (OV L 330, 15.11.2014., 1. lpp.). Tādējādi ar NFRD tika grozīta Grāmatvedības direktīva, t. i., Direktīva 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013.). |
| (11) Large public-interest entities that have more than 500 employees (and the balance sheet total or net turnover of which exceeds the Accounting Directive’s threshold for large enterprises), including listed companies, banks and insurance companies. See CEPS’ Study on the Non-Financial Reporting Directive, prepared for the European Commission to support the review of the NFRD, November 2020, available at https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/1ef8fe0e-98e1-11eb-b85c-01aa75ed71a1/language-en . | (11) Lielas sabiedriskas nozīmes struktūras, kurām ir vairāk nekā 500 darbinieku (un kuru bilances kopsumma vai neto apgrozījums pārsniedz Grāmatvedības direktīvā noteikto slieksni lieliem uzņēmumiem), tajā skaitā biržā kotēti uzņēmumi, bankas un apdrošināšanas sabiedrības. Sk. CEPS pētījumu par Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu, ko sagatavojusi Eiropas Komisija, lai atbalstītu NFRD pārskatīšanu, 2020. gada novembris, pieejams vietnē https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/1ef8fe0e-98e1-11eb-b85c-01aa75ed71a1/language-en. |
| (12) See also some provisions of SRD II, i.e. Directive (EU) 2017/828 amending Directive 2007/36/EC as regards the encouragement of long-term shareholder engagement (OJ L 132, 20.5.2017, p. 1–25). | (12) Sk. arī dažus noteikumus SRD II, t. i., Direktīvā (ES) 2017/828, ar ko groza Direktīvu 2007/36/EK attiecībā uz akcionāru ilgtermiņa iesaistīšanas veicināšanu (OV L 132, 20.5.2017., 1. lpp.). |
| (13) The Impact Assessment accompanying the Commission’s proposal for the Corporate Sustainability Reporting Directive (SWD/2021/150 final) and the CEPS’ Study on the Non-Financial Reporting Directive (section 2) found a limited change in corporate policies as a result of the NFRD, consistent with the perception of main stakeholders who could not identify a clear pattern of change in corporate behaviour driven by these reporting rules. | (13) Ietekmes novērtējumā, kas pievienots Komisijas priekšlikumam par Korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanas direktīvu (SWD/2021/150 final), un CEPS pētījumā par Nefinanšu informācijas atklāšanas direktīvu (2. iedaļā) ir konstatēts, ka izmaiņas uzņēmumu politikā NFRD rezultātā ir bijušas ierobežotas, un tas atbilst viedoklim, ko paudušas galvenās ieinteresētās personas, kuras nevarēja norādīt skaidru izmaiņu tendenci uzņēmumu rīcībā šo informācijas sniegšanas noteikumu iespaidā. |
| (14) Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council amending Directive 2013/34/EU, Directive 2004/109/EC, Directive 2006/43/EC and Regulation (EU) No 537/2014, as regards corporate sustainability reporting (COM/2021/189 final). | (14) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu groza Direktīvu 2013/34/ES, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Regulu (ES) Nr. 537/2014 (COM(2021) 189 final). |
| (15) The sustainability reporting obligation would apply to all large companies as defined by the Accounting Directive (which the CSRD would amend) and, as of 2026, to companies (including non-EU companies but excluding all micro enterprises) listed on EU regulated markets. | (15) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas pienākums būtu piemērojams visiem lielajiem uzņēmumiem, kā tie definēti Grāmatvedības direktīvā (kas tiktu grozīta ar CSRD), un no 2026. gada — uzņēmumiem (ieskaitot trešo valstu uzņēmumus, bet izņemot visus mikrouzņēmumus), kas kotēti biržā ES regulētos tirgos. |
| (16) The elaboration of draft sustainability reporting standards started in parallel with the legislative process in a project task force established by the European Financial Reporting Advisory Group (EFRAG) at the request of the Commission. | (16) Ilgtspējas ziņojumu sniegšanas standartu projektu izstrāde sākās vienlaikus ar likumdošanas procesu projekta darba grupā, ko pēc Komisijas pieprasījuma izveidoja Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa (EFRAG). |
| (17) Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on sustainability‐related disclosures in the financial services sector (OJ L 317, 9.12.2019, p. 1–16). | (17) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.). |
| (18) The three European Supervisory Authorities published on 4 February 2021 their Final Report (available at https://www.esma.europa.eu/press-news/esma-news/three-european-supervisory-authorities-publish-final-report-and-draft-rts ) to the Commission, including the draft regulatory technical standards on disclosures under the SFDR. | (18) Visas trīs Eiropas uzraudzības iestādes 2021. gada 4. februārī publicēja savu galīgo ziņojumu (pieejams vietnē https://www.esma.europa.eu/press-news/esma-news/three-european-supervisory-authorities-publish-final-report-and-draft-rts ) Komisijai, tajā iekļaujot regulatīvo tehnisko standartu projektu par informācijas atklāšanu saskaņā ar SFDR. |
| (19) Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13–43). | (19) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.). |
| (20) The Taxonomy will be developed gradually. Minimum social safeguards apply to all Taxonomy-eligible investments. | (20) Taksonomija tiks attīstīta pakāpeniski. Sociālie minimuma aizsargpasākumi ir piemērojami visiem taksonomijai piederīgajiem ieguldījumiem. |
| (21) Directive 2011/36/EU of the European Parliament and of the Council of 5 April 2011 on preventing and combating trafficking in human beings and protecting its victims, and replacing Council Framework Decision 2002/629/JHA (OJ L 101, 15 April 2011, p.1). | (21) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1. lpp.). |
| (22) Directive 2009/52/EC of the European Parliament and of the Council of 18 June 2009 providing for minimum standards on sanctions and measures against employers of illegally staying third-country nationals (OJ L 168, 30. June 2009). | (22) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/52/EK (2009. gada 18. jūnijs), ar ko nosaka minimālos standartus sankcijām un pasākumiem pret darba devējiem, kas nodarbina trešo valstu valstspiederīgos, kuri dalībvalstīs uzturas nelikumīgi (OV L 168, 30. 6.2009.). |
| (23) Regulation (EU) 2017/821 of the European Parliament and of the Council of 17 May 2017 laying down supply chain due diligence obligations for Union importers of tin, tantalum and tungsten, their ores, and gold originating from conflict-affected and high-risk areas (OJ L 130, 19.5.2017, p. 1–20). | (23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/821 (2017. gada 17. maijs), ar ko paredz piegādes ķēdes pienācīgas pārbaudes pienākumus Savienības importētājiem, kuri importē konfliktu skartu un augsta riska teritoriju izcelsmes alvu, tantalu un volframu, to rūdas un zeltu (OV L 130, 19.5.2017., 1. lpp.). |
| (24) Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council on the making available on the Union market as well as export from the Union of certain commodities and products associated with deforestation and forest degradation and repealing Regulation (EU) No 995/2010 (COM(2021) 706 final). | (24) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko paredz noteikumus par to, kā Savienības tirgū darīt pieejamas konkrētas ar atmežošanu un meža degradāciju saistītas preces un izstrādājumus, kā arī par to eksportu no Savienības un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 995/2010 (COM(2021) 706 final). |
| (25) Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council concerning batteries and waste batteries, repealing Directive 2006/66/EC and amending Regulation (EU) No 2019/1020 (COM/2020/798 final). | (25) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par baterijām un bateriju atkritumiem, ar ko atceļ Direktīvu 2006/66/EK un groza Regulu (ES) 2019/1020 (COM(2020) 798 final). |
| (26) Directive 2009/125/EC of the European Parliament and of the Council of 21 October 2009 establishing a framework for the setting of ecodesign requirements for energy-related products (OJ L 285, 31.10.2009, p. 10). | (26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.). |
| (27) Communication from the Commission to the European Parliament, the Council and the European Economic and Social Committee on decent work worldwide for a global just transition and a sustainable recovery, COM(2022) 66 final. | (27) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai (COM(2022) 66 final). |
| (28) For example it introduces limitations on the release of some pollutants, defines EU goals (such as the European Climate Law) or sets targets for Member States (such as for energy efficiency), defines obligations for Member States (e.g. on protection of natural habitats), establishes minimum content in authorisation procedures for some economic activities (e.g. Environmental Impact Assessment), etc. | (28) Piemēram, ar tām tiek ieviesti ierobežojumi dažu piesārņojošu vielu noplūdēm, definēti ES mērķi (piemēram, Eiropas Klimata akts) vai noteikti mērķrādītāji dalībvalstīm (piemēram, attiecībā uz energoefektivitāti), noteikti pienākumi dalībvalstīm (piemēram, saistībā ar dabisko dzīvotņu aizsardzību), noteikts minimālais saturs apstiprināšanas procedūrām attiecībā uz dažām saimnieciskām darbībām (piemēram, ietekmes uz vidi novērtējums) utt. |
| (29) See e.g. Jungmichel, Norbert, Christina Schampel and Daniel Weiss (2017): Atlas on Environmental Impacts - Supply Chains – Environmental Impacts and Hot Spots in the Supply Chain, Adephi/Systain, available at https://www.adelphi.de/en/system/files/mediathek/bilder/Umweltatlas%20Lieferkette%20-%20adelphi-Systain-englisch.pdf . | (29) Sk., piemēram, Jungmichel, Norbert, Christina Schampel un Daniel Weiss (2017), “Atlas on Environmental Impacts — Supply Chains — Environmental Impacts and Hot Spots in the Supply Chain, Adephi/Systain”, pieejams vietnē https://www.adelphi.de/en/system/files/mediathek/bilder/Umweltatlas%20Lieferkette%20-%20adelphi-Systain-englisch.pdf . |
| (30) Directive 2004/35/CE of the European Parliament and of the Council of 21 April 2004 on environmental liability with regard to the prevention and remedying of environmental damage (OJ L 143, 30.4.2004, p. 56–75). | (30) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/35/EK (2004. gada 21. aprīlis) par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu (OV L 143, 30.4.2004., 56. lpp.). |
| (31) The “Fit for 55” Package is a series of proposals adopted by the Commission on 14 July 2021 aiming to make the EU's climate, energy, land use, transport and taxation policies fit for reducing net greenhouse gas emissions by at least 55% by 2030, compared to 1990 levels. | (31) Pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ir virkne priekšlikumu, ko Komisija pieņēma 2021. gada 14. jūlijā ar mērķi padarīt ES klimata, enerģijas, zemes izmantošanas, transporta un nodokļu politiku piemērotu tam, lai līdz 2030. gadam neto siltumnīcefekta gāzu emisijas samazinātu par vismaz 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeņiem. |
| (32) Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council amending Directive 2003/87/EC establishing a system for greenhouse gas emission allowance trading within the Union, Decision (EU) 2015/1814 concerning the establishment and operation of a market stability reserve for the Union greenhouse gas emission trading scheme and Regulation (EU) 2015/757 (COM/2021/551 final). | (32) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā, Lēmumu (ES) 2015/1814 par Savienības siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas tirgus stabilitātes rezerves izveidi un darbību un Regulu (ES) 2015/757 (COM(2021) 551 final). |
| (33) Proposal for a Regulation of the European Parliament and of the Council establishing a carbon border adjustment mechanism (COM(2021) 564 final). | (33) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido oglekļa ievedkorekcijas mehānismu (COM(2021) 564 final). |
| (34) “Carbon leakage” resulting from the increased EU climate ambition could lead to increase total global emissions. The CBAM carbon adjustment price on selected types of imported products in the iron steel, aluminium, cement, electricity, fertilizers sectors would level the playing field between EU and imported products. | (34) Oglekļa emisiju pārvirze, kas rodas ES klimatisko ieceru vēriena paplašināšanas rezultātā, var izraisīt kopējo globālo emisiju palielināšanos. OIM oglekļa korekcijas cena atsevišķu veidu importētiem produktiem dzelzs, tērauda, alumīnija, cementa, elektroenerģijas, mēslošanas līdzekļu nozarē izlīdzinātu konkurences apstākļus starp ES un importētiem produktiem. |
| (35) Under EU law, every EU worker has certain minimum rights relating to protection against discrimination based on sex, race, religion, age, disability and sexual orientation, labour law (part-time work, fixed-term contracts, working hours, informing and consulting employees). A summary is available at https://eur-lex.europa.eu/summary/chapter/employment_and_social_policy.html?root_default=SUM_1_CODED%3D17&locale=en . | (35) Saskaņā ar ES tiesību aktiem ikvienam ES darba ņēmējam ir noteiktas minimālās tiesības uz aizsardzību pret diskrimināciju dzimuma, rases, reliģijas, vecuma, invaliditātes un seksuālās orientācijas dēļ un darba tiesības (nepilna laika darbs, terminēti līgumi, darba laiks, darbinieku informēšana un konsultēšana). Kopsavilkums ir pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/summary/chapter/employment_and_social_policy.html?root_default=SUM_1_CODED%3D17&locale=lv . |
| (36) Joint Communication to the European Parliament and the Council on the EU Action Plan on Human Rights and Democracy 2020-2024 (JOIN/2020/5 final). | (36) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam” (JOIN(2020) 5 final). |
| (37) Communication from the Commission on the EU strategy on the rights of the child (COM/2021/142 final). | (37) Komisijas paziņojums “ES stratēģija par bērna tiesībām” (COM(2021) 142 final). |
| (38) Communication from the Commission on the EU Strategy on Combatting Trafficking in Human Beings 2021- 2025 (COM(2021) 171 final). | (38) Komisijas paziņojums par ES Stratēģiju cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadā (COM(2021) 171 final). |
| (39) (COM(2022)66 final). | (39) (COM(2022) 66 final). |
| (40) E.g. Pillar 10 of European Pillar of Social Rights on healthy, safe and well-adapted work environment and Article 7(b) International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights (see annex of this Directive) on just and favourable conditions at work including safe and healthy working conditions. | (40) Piemēram, Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. princips par veselīgu, drošu un labi pielāgotu darba vidi un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (sk. šīs direktīvas pielikumu) 7. panta b) punkts par taisnīgiem un labvēlīgiem apstākļiem darbā, ietverot drošus un veselīgus darba apstākļus. |
| (41) It is recalled that as regards corporate governance measures, the EU has already legislated based on the same legal basis, e.g. Shareholders Rights Directives I and II. | (41) Tiek atgādināts, ka attiecībā uz korporatīvās pārvaldības pasākumiem ES jau ir pieņēmusi tiesību aktus uz tāda paša pamata, piemēram, I un II Akcionāru tiesību direktīvu. |
| (42) See e.g. Case C 380/03 Germany v Parliament and Council [2006] ECR I-11573, paragraph 38 and the case-law cited. | (42) Sk., piemēram, lietu 380/03 Vācija/Parlaments un Padome (2006), Recueil, I-11573. lpp., 38. punktu un tajā citēto judikatūru. |
| (43) See footnote 3. As regards EEA countries, Norway has adopted due diligence legislation. | (43) Sk. 3. zemsvītras piezīmi. No EEZ valstīm tiesību aktus par pienācīgu rūpību ir pieņēmusi Norvēģija. |
| (44) Austria, Belgium, Denmark, Finland, Italy, Luxembourg, the Netherlands (regarding broader legislation on responsible business conduct). There are civil society campaigns in favour of introducing due diligence legislation ongoing in Ireland, Spain and Sweden. Annex 8 of the Impact Assessment accompanying this proposal provides a detailed overview on Member State/EEA laws and initiatives. | (44) Austrija, Beļģija, Dānija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande (attiecībā uz plašākiem tiesību aktiem par atbildīgu darījumdarbības praksi). Pilsoniskās sabiedrības kampaņas, kurās atbalsta tiesību aktu ieviešanu pienācīgas rūpības jomā, notiek Īrijā, Spānijā un Zviedrijā. Šim priekšlikumam pievienotā ietekmes novērtējuma 8. pielikumā ir sniegts sīks pārskats par dalībvalstu / EEZ valstu tiesību aktiem un iniciatīvām. |
| (45) French Loi Pacte. | (45) Francijas Loi Pacte. |
| (46) For example the Netherlands. | (46) Piemēram, Nīderlande. |
| (47) See the German Sorgfaltspflichtengesetz). | (47) Sk. Vācijas Sorgfaltspflichtengesetz. |
| (48) For instance, the Dutch law referred to above sets up horizontal mandatory due diligence for child labour concerns through the whole value chain. In Austria, a political party referred a draft bill on social responsibility regarding forced and child labour in the garment sector. | (48) Piemēram, iepriekš minētajā Nīderlandes likumā ir noteikta horizontāla obligāta pienācīga rūpība attiecībā uz bērnu darba problēmām visā vērtības ķēdē. Austrijā politiska partija ir iesniegusi likumprojektu par sociālo atbildību attiecībā uz piespiedu darbu un bērnu darbu apģērbu nozarē. |
| (49) The French Loi relative au devoir de vigilance and the German Sorgfaltspflichtengesetz differ considerably in terms of personal scope material requirements and enforcement regime. | (49) Francijas Loi relative au devoir de vigilance un Vācijas Sorgfaltspflichtengesetz ievērojami atšķiras tādos aspektos kā darbības joma attiecībā uz personām, materiālās prasības un izpildes režīms. |
| (50) For instance, pursuant to the German Sorgfaltspflichtengesetz, any company with a branch office and at least 3000 employees in Germany (1000 as from 2024) fall within the scope of the law. | (50) Piemēram, atbilstoši Vācijas Sorgfaltspflichtengesetz uz ikvienu uzņēmumu, kam ir filiāle un vismaz 3000 darbinieku Vācijā (no 2024. gada — 1000 darbinieku), attiecas likuma piemērošanas joma. |
| (51) The French Loi relative au devoir de vigilance includes a provision on civil liability. The German Sorgfaltspflichtengesetz clarifies that a violation of an obligation under the law does not give rise to any civil liability while general liability rules remain unaffected. Moreover national civil liability legislations are not harmonized. | (51) Francijas Loi relative au devoir de vigilance ietver noteikumu par civiltiesisko atbildību. Vācijas Sorgfaltspflichtengesetz ir precizēts, ka tiesību aktos noteikta pienākuma pārkāpums nerada civiltiesisko atbildību, savukārt vispārējie atbildības noteikumi netiek ietekmēti. Turklāt valstu tiesību akti par civiltiesisko atbildību nav saskaņoti. |
| (52) United Nations Framework Convention on Climate Change | (52) Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējā konvencija par klimata pārmaiņām. |
| (53) This number comes from the Impact Assessment of the Shareholders Rights Directive II. | (53) Šis skaitlis ņemts no II Akcionāru tiesību direktīvas ietekmes novērtējuma. |
| (54) E.g. food producer Danone has recently been forced to cut costs by investors on grounds of lack of short-term profitability, see article Can Anglo-Saxon activist investors whip Danone into shape?, available at https://www.economist.com/business/2021/02/20/can-anglo-saxon-activist-investors-whip-danone-into-shape . | (54) Piemēram, pārtikas ražotājs Danone nesen bija spiests samazināt ieguldītāju izmaksas īstermiņa rentabilitātes trūkuma dēļ; sk. rakstu “Can Anglo-Saxon activist investors whip Danone into shape?”, kas pieejams vietnē https://www.economist.com/business/2021/02/20/can-anglo-saxon-activist-investors-whip-danone-into-shape . |
| (55) See footnote 3. | (55) Sk. 3. zemsvītras piezīmi. |
| (56) See footnote 48. | (56) Sk. 48. zemsvītras piezīmi. |
| (57) In 2014, the UN Human Rights Council decided to establish an open-ended intergovernmental working group (OEIGWG) on transnational corporations and other business enterprises with respect to human rights, whose mandate shall be to elaborate an international legally binding instrument (LBI) to regulate, in international human rights law, the activities of transnational corporations and other business enterprises. In 2021, the OEIGWG released a third revised draft LBI on business activities and human rights , including due diligence measures and corporate liability for human rights abuses. | (57) ANO Cilvēktiesību padome 2014. gadā nolēma izveidot atvērtu starpvaldību darba grupu (OEIGWG) par jautājumos transnacionālām korporācijām un citiem uzņēmumiem cilvēktiesību kontekstā, kuras pilnvarās ietilps starptautiska juridiski saistoša instrumenta (LBI) izstrāde, lai starptautiskajās cilvēktiesībās regulētu transnacionālu un citu uzņēmumu darbības. OEIGWG 2021. gadā nāca klajā ar trešo pārskatīto LBI projektu par darījumdarbību un cilvēktiesībām , arī par pienācīgas rūpības pasākumiem un korporatīvo atbildību par cilvēktiesību pārkāpumiem. |
| (58) Large limited liability companies with more than 500 employees and a net turnover of more than EUR 150 million. | (58) Lielas uzņēmējsabiedrības ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un neto apgrozījumu lielāku par 150 miljoniem EUR. |
| (59) Large limited liability companies with more than 250 employees and a net turnover of more than EUR 40 million but not simultaneously exceeding both the 500 employee and the net turnover EUR 150 million net turnover thresholds, as well as third-country companies of a comparable legal form with a net EU turnover of EUR 40 to 150 million. | (59) Lielas uzņēmējsabiedrības ar vairāk nekā 250 darbiniekiem un neto apgrozījumu lielāku par 40 miljoniem EUR, bet vienlaikus nepārsniedzot 500 darbinieku un 150 miljonu EUR neto apgrozījuma sliekšņus, kā arī trešo valstu uzņēmumi ar pielīdzināmu juridisko formu un ES neto apgrozījumu no 40 līdz 150 miljoniem EUR. |
| (60) The OECD developed such sectoral guidance in order to promote the effective observance of OECD Guidelines on Multinational Enterprises. See the list of sectoral guidance documents at: http://mneguidelines.oecd.org/sectors/. | (60) ESAO izstrādāja šādas nozaru vadlīnijas, lai veicinātu ESAO vadlīniju par daudznacionāliem uzņēmumiem praktisko ievērošanu. Nozaru vadlīniju sarakstu sk. vietnē http://mneguidelines.oecd.org/sectors/. |
| (61) For the Union see for example Article 5 of the Commission Recommendation of 6 May 2003 concerning the definition of micro, small and medium-sized companies (2003/361/EC) (OJ L 124, 20.5.2003, p. 36). | (61) Attiecībā uz Savienību sk., piemēram, 5. pantu Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikumā par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (2003/361/EK) (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.). |
| (62) In group 1: 9 400 companies, in group 2: 3 400 companies. | (62) 1. grupā: 9400 uzņēmumu, 2. grupā: 3400 uzņēmumu. |
| (63) In group 1: 2 600 companies, in group 2: 1 400 companies. The methodology used for calculating the number of third-country companies is explained in the accompanying Staff Working Document. | (63) 1. grupā: 2600 uzņēmumu, 2. grupā: 1400 uzņēmumu. Metodika, ko izmanto trešo valstu uzņēmumu skaita aprēķināšanai, ir izskaidrota pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā. |
| (64) Summary of the open public consultation for the initiative on sustainable corporate governance, available at https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12548-Sustainable-corporate-governance/public-consultation_en . | (64) Kopsavilkums par atklātu sabiedrisko apspriešanu iniciatīvai par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību, pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12548-Sustainable-corporate-governance/public-consultation_lv . |
| (65) For instance, in response to the open public consultation, NGOs supported the need for action with 95.9%, companies with 68.4% (large companies with 75.5%, SMEs with 58.7 %) and business associations with 59.6 %. | (65) Piemēram, atbildot uz atklāto sabiedrisko apspriešanu, NVO atbalstīja vajadzību rīkoties ar 95,9 %, uzņēmumi — ar 68,4 % (lieli uzņēmumi ar 75,5 %, MVU ar 58,7 %), un uzņēmumu apvienības — ar 59,6 %. |
| (66) While 97.2% of NGOs preferred a horizontal approach, overall companies did so with 86.8%, including SMEs (81.8%), as well as business association (85.3%). This is true also for Member States respondents. | (66) Lai gan 97,2 % NVO atbalstīja horizontālu pieeju, šis rādītājs visiem uzņēmumiem kopumā bija 86,8 %, ieskaitot MVU (81,8 %), kā arī uzņēmumu apvienības (85,3 %). Tas pats attiecas uz respondentiem no dalībvalstīm. |
| (67) 97 % of respondents agreed to this statement (NGOs 96.1%, business associations 96.5%, companies 93.8%, including SMEs 86.4%). All Member State respondents agree with this statement as well. | (67) 97 % respondentu piekrita šim apgalvojumam (NVO 96,1 %, uzņēmumu apvienības 96,5 %, uzņēmumi 93,8 %, ieskaitot MVU 86,4 %). Arī visi respondenti no dalībvalstīm piekrita šim apgalvojumam. |
| (68) It was followed by the option of judicial enforcement with liability (49%) and supervision by competent national authorities based on complaints about non-compliance with effective sanctions (44%). | (68) Nākamie atbalstītie risinājumi bija tiesas izpilde ar atbildību (49 %) un uzraudzība, ko veic kompetentās valsts iestādes, pamatojoties uz sūdzībām par neizpildi, ar efektīvām sankcijām (44 %). |
| (69) See reference in footnote 8. | (69) Sk. atsauci 8. zemsvītras piezīmē. |
| (70) European Commission, Directorate-General for Justice and Consumers, Study on directors’ duties and sustainable corporate governance: final report, Publications Office, 2020, https://data.europa.eu/doi/10.2838/472901 . https://data.europa.eu/doi/10.2838/472901 . | (70) Eiropas Komisija, Tiesiskuma un patērētāju ģenerāldirektorāts, pētījums par direktoru pienākumiem un ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību: nobeiguma ziņojums, Publikāciju birojs (2020), https://data.europa.eu/doi/10.2838/472901 . https://data.europa.eu/doi/10.2838/472901 . |
| (71) SEC(2022)95 | (71) SEC(2022) 95. |
| (72) See footnote 6. | (72) Sk. 6. zemsvītras piezīmi. |
| (73) OJ C , , p. . | (73) OV C , , . lpp. |
| (74) Communication from the Commission to the European Parliament the European Council, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Region “The European Green Deal” (COM/2019/640 final). | (74) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas zaļais kurss” (COM(2019) 640 final). |
| (75) Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions – A Strong Social Europe for Just Transitions (COM/2020/14 final). | (75) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Spēcīga sociālā Eiropa taisnīgai pārejai” (COM(2020) 14 final). |
| (76) Communication from the Commission to the European Parliament, the Council and the European Economic and Social Committee on decent work worldwide for a global just transition and a sustainable recovery, COM(2022) 66 final. | (76) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai par pienācīgas kvalitātes nodarbinātību visā pasaulē globālas taisnīgas pārkārtošanās procesam un ilgtspējīgai atveseļošanai (COM(2022) 66 final). |
| (77) ‘Enterprise Models and the EU agenda’, CEPS Policy Insights, No PI2021-02/ January 2021. | (77) “Enterprise Models and the EU agenda”, CEPS Policy Insights, Nr. PI2021-02/, 2021. gada janvāris. |
| (78) E.g. https://www.economie.gouv.fr/entreprises/societe-mission | (78) Piemēram, https://www.economie.gouv.fr/entreprises/societe-mission . |
| (79) United Nations’ “Guiding Principles on Business and Human Rights: Implementing the United Nations ‘Protect, Respect and Remedy’ Framework”, 2011, available at https://www.ohchr.org/documents/publications/guidingprinciplesbusinesshr_en.pdf . | (79) Apvienoto Nāciju Organizācija, “Guiding Principles on Business and Human Rights: Implementing the United Nations ‘Protect, Respect and Remedy’ Framework” (2011), pieejams vietnē https://www.ohchr.org/documents/publications/guidingprinciplesbusinesshr_en.pdf . |
| (80) OECD Guidelines for Multinational Enterprises, 2011 updated edition, available at http://mneguidelines.oecd.org/guidelines/. https://mneguidelines.oecd.org/mneguidelines/ | (80) ESAO Vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, 2011. gada atjauninātais izdevums, pieejamas vietnē http://mneguidelines.oecd.org/guidelines/. https://mneguidelines.oecd.org/mneguidelines/ |
| (81) OECD Guidance on Responsible Business Conduct, 2018, and sector-specific guidance, available at https://www.oecd.org/investment/due-diligence-guidance-for-responsible-business-conduct.htm . | (81) ESAO, Vadlīnijas attiecībā uz atbildīgu darījumdarbības praksi (2018) un vadlīnijas konkrētām nozarēm, pieejamas vietnē https://www.oecd.org/investment/due-diligence-guidance-for-responsible-business-conduct.htm . |
| (82) The International Labour Organisation’s “Tripartite Declaration of Principles concerning Multinational Enterprises and Social Policy, Fifth Edition, 2017, available at: https://www.ilo.org/empent/Publications/WCMS_094386/lang--en/index.htm . | (82) Starptautiskās Darba organizācijas “Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku”, 5. izdevums (2017), pieejama vietnē https://www.ilo.org/empent/Publications/WCMS_094386/lang--en/index.htm . |
| (83) https://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E . | (83) https://www.un.org/ga/search/view_doc.asp?symbol=A/RES/70/1&Lang=E . |
| (84) https://unfccc.int/files/essential_background/convention/application/pdf/english_paris_agreement.pdf . | (84) https://unfccc.int/files/essential_background/convention/application/pdf/english_paris_agreement.pdf . |
| (85) Glasgow Climate Pact, adopted on 13 November 2021 at COP26 in Glasgow, https://unfccc.int/sites/default/files/resource/cma2021_L16_adv.pdf . https://unfccc.int/sites/default/files/resource/cma2021_L16_adv.pdf . | (85) Glāzgovas klimata pakts, pieņemts 2021. gada 13. novembrī COP26 konferencē Glāzgovā, https://unfccc.int/sites/default/files/resource/cma2021_L16_adv.pdf . https://unfccc.int/sites/default/files/resource/cma2021_L16_adv.pdf . |
| (86) | (86) |
| Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council of 30 June 2021 establishing the framework for achieving climate neutrality and amending Regulations (EC) No 401/2009 and (EU) 2018/1999 (‘European Climate Law’) PE/27/2021/REV/1 (OJ L 243, 9.7.2021, p. 1). | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”), PE/27/2021/REV/1 (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.). |
| (87) SWD/2020/176 final. | (87) SWD(2020) 176 final. |
| (88) COM/2019/640 final. | (88) COM(2019) 640 final. |
| (89) Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on Forging a climate-resilient Europe – the new EU Strategy on Adaptation to Climate Change (COM/2021/82 final), available at https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=COM:2021:82:FIN. | (89) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai: “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija” (COM(2021) 82 final), pieejams vietnē https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=COM:2021:82:FIN. |
| (90) OJ C […], […], p. […]. | (90) OV C [...], [...], [...]. lpp. |
| (91) | (91) |
| Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on A new Circular Economy Action Plan For a cleaner and more competitive Europe (COM/2020/98 final). | Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauns aprites ekonomikas rīcības plāns. Par tīrāku un konkurētspējīgāku Eiropu” (COM(2020) 98 final). |
| (92) | (92) |
| Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the EU Biodiversity Strategy for 2030 Bringing nature back into our lives (COM/2020/380 final). | Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Atgriezīsim savā dzīvē dabu” (COM(2020) 380 final). |
| (93) | (93) |
| Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on A Farm to Fork Strategy for a fair, healthy and environmentally-friendly food system (COM/2020/381 final). | Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Stratēģija “No lauka līdz galdam”. Taisnīgas, veselīgas un videi draudzīgas pārtikas sistēmas vārdā”, (COM(2020) 381 final). |
| (94) | (94) |
| Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on the Chemicals Strategy for Sustainability Towards a Toxic-Free Environment (COM/2020/667 final). | Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Ilgtspēju sekmējoša ķimikāliju stratēģija. Ceļā uz vidi, kas brīva no toksikantiem” (COM(2020) 667 final). |
| (95) Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions on Updating the 2020 New Industrial Strategy: Building a stronger Sing le Market for Europe’s recovery (COM/2021/350 final). | (95) Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “2020. gada Jaunās industriālās stratēģijas atjaunināšana: veidojot spēcīgāku vienoto tirgu Eiropas atveseļošanai” (COM(2021) 350 final). |
| (96) Industry 5.0; https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/industrial-research-and-innovation/industry-50_en | (96) “Rūpniecība 5.0”, https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/industrial-research-and-innovation/industry-50_en . |
| (97) https://op.europa.eu/webpub/empl/european-pillar-of-social-rights/en/ | (97) https://op.europa.eu/webpub/empl/european-pillar-of-social-rights/lv/index.html . |
| (98) Communication from the Commission to the European Parliament, the Council, the European Economic and Social Committee and the Committee of the Regions, Trade Policy Review – An Open, Sustainable and Assertive Trade Policy (COM/2021/66/final). | (98) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tirdzniecības politikas pārskatīšana — atvērta, ilgtspējīga un pārliecinoša tirdzniecības politika” (COM(2021) 66 final). |
| (99) Joint Communication to the European Parliament and the Council on the EU Action Plan on Human Rights and Democracy 2020-2024 (JOIN/2020/5 final). | (99) Kopīgs paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā 2020.–2024. gadam” (JOIN(2020) 5 final). |
| (100) European Parliament resolution of 10 March 2021 with recommendations to the Commission on corporate due diligence and corporate accountability (2020/2129(INL)), P9_TA(2021)0073, available at https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2020/2129(INL) . | (100) Eiropas Parlamenta 2021. gada 10. marta rezolūcija ar ieteikumiem Komisijai par pienācīgu rūpību uzņēmumu darbībā un atbildību par to (2020/2129(INL)), P9_TA(2021)0073, pieejama vietnē https://oeil.secure.europarl.europa.eu/oeil/popups/ficheprocedure.do?lang=en&reference=2020/2129(INL) . |
| (101) Council Conclusions on Human Rights and Decent Work in Global Supply Chains, 1 December 2020 (13512/20). | (101) Council Conclusions on Human Rights and Decent Work in Global Supply Chains, 2020. gada 1. decembris (13512/20). |
| (102) Joint declaration of the European Parliament, the Council of the European Union and the European Commission on EU Legislative Priorities for 2022, available at https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/joint_declaration_2022.pdf . | (102) Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija “ES likumdošanas prioritātes 2022. gadā”, pieejama vietnē https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/joint_declaration_2022.pdf . |
| (103) Directive (EU) 2018/957 of the European Parliament and of the Council of 28 June 2018 amending Directive 96/71/EC concerning the posting of workers in the framework of the provision of services (OJ L 173, 9.7.2018, p. 16). | (103) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/957 (2018. gada 28. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 173, 9.7.2018., 16. lpp.). |
| (104) https://www.ungpreporting.org/wp-content/uploads/UNGPReportingFramework_withguidance2017.pdf . | (104) https://www.ungpreporting.org/wp-content/uploads/UNGPReportingFramework_withguidance2017.pdf . |
| (105) https://www.ohchr.org/Documents/Issues/Business/RtRInterpretativeGuide.pdf . https://www.ohchr.org/Documents/Issues/Business/RtRInterpretativeGuide.pdf . | (105) https://www.ohchr.org/Documents/Issues/Business/RtRInterpretativeGuide.pdf . https://www.ohchr.org/Documents/Issues/Business/RtRInterpretativeGuide.pdf . |
| (106) Directive (EU) 2019/1937 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2019 on the protection of persons who report breaches of Union law (OJ L 305, 26.11.2019, p. 17). | (106) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.). |
| (107) OJ L 123, 12.5.2016, p. 1. | (107) OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp. |
| (108) Regulation (EU) 2016/679 of the European Parliament and of the Council of 27 April 2016 on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data and on the free movement of such data, and repealing Directive 95/46/EC (General Data Protection Regulation) OJ L 119, 4.5.2016, p. 1–88. | (108) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.). |
| (109) Regulation (EU) 2018/1725 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2018 on the protection of natural persons with regard to the processing of personal data by the Union institutions, bodies, offices and agencies and on the free movement of such data (OJ L 295, 21.11.2018, p. 39). | (109) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.) |
| (110) Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings (OJ L 182, 29.6.2013, p. 19). | (110) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.). |
| (111) Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and investment firms and amending Regulation (EU) No 648/2012 (OJ L 176, 27.6.2013, p. 1). | (111) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.). |
| (112) Directive 2014/65/EU of the European Parliament and of the Council of 15 May 2014 on markets in financial instruments and amending Directive 2002/92/EC and Directive 2011/61/EU (OJ L 173, 12.6.2014, p. 349). | (112) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.). |
| (113) Regulation (EU) No 345/2013 of the European Parliament and of the Council of 17 April 2013 on European venture capital funds (OJ L 115, 25.4.2013, p. 1). | (113) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 345/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas riska kapitāla fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 1. lpp.). |
| (114) Regulation (EU) No 346/2013 of the European Parliament and of the Council of 17 April 2013 on European social entrepreneurship funds (OJ L 115, 25.4.2013, p. 18). | (114) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 346/2013 (2013. gada 17. aprīlis) par Eiropas sociālās uzņēmējdarbības fondiem (OV L 115, 25.4.2013., 18. lpp.). |
| (115) Regulation (EU) 2015/760 of the European Parliament and of the Council of 29 April 2015 on European long-term investment funds (OJ L 123, 19.5.2015, p. 98). | (115) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/760 (2015. gada 29. aprīlis) par Eiropas ilgtermiņa ieguldījumu fondiem (OV L 123, 19.5.2015., 98. lpp.). |
| (116) Directive 2009/65/EC of the European Parliament and of the Council of 13 July 2009 on the coordination of laws, regulations and administrative provisions relating to undertakings for collective investment in transferable securities (UCITS) (OJ L 302, 17.11.2009, p. 32). | (116) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.). |
| (117) Directive 2009/138/EC of the European Parliament and of the Council of 25 November 2009 on the taking-up and pursuit of the business of Insurance and Reinsurance (Solvency II) (OJ L 335, 17.12.2009, p. 1). | (117) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.). |
| (118) Directive (EU) 2016/2341 of the European Parliament and of the Council of 14 December 2016 on the activities and supervision of institutions for occupational retirement provision (IORPs) (OJ L 354, 23.12.2016, p. 37). | (118) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2341 (2016. gada 14. decembris) par arodpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju (AKUI) darbību un uzraudzību (OV L 354, 23.12.2016., 37. lpp.). |
| (119) Regulation (EC) No 883/2004 of the European Parliament and of the Council of 29 April 2004 on the coordination of social security systems (OJ L 166, 30.4.2004, p. 1). | (119) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 883/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.). |
| (120) Regulation (EC) No 987/2009 of the European Parliament and of the Council of 16 September 2009 laying down the procedure for implementing Regulation (EC) No 883/2004 on the coordination of social security systems (OJ L 284, 30.10.2009, p. 1). | (120) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 987/2009 (2009. gada 16. septembris), ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 284, 30.10.2009., 1. lpp.). |
| (121) Regulation (EU) No 648/2012 of the European Parliament and of the Council of 4 July 2012 on OTC derivatives, central counterparties and trade repositories (OJ L 201, 27.7.2012, p. 1). | (121) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.). |
| (122) Regulation (EU) No 909/2014 of the European Parliament and of the Council of 23 July 2014 on improving securities settlement in the European Union and on central securities depositories and amending Directives 98/26/EC and 2014/65/EU and Regulation (EU) No 236/2012 (OJ L 257, 28.8.2014, p. 1). | (122) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 909/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā, centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem un grozījumiem Direktīvās 98/26/EK un 2014/65/ES un Regulā (ES) Nr. 236/2012 (OV L 257, 28.8.2014., 1. lpp.). |
| (123) Regulation (EU) 2017/2402 of the European Parliament and of the Council of 12 December 2017 laying down a general framework for securitisation and creating a specific framework for simple, transparent and standardised securitisation, and amending Directives 2009/65/EC, 2009/138/EC and 2011/61/EU and Regulations (EC) No 1060/2009 and (EU) No 648/2012 (OJ L 347, 28.12.2017, p. 35). | (123) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2402 (2017. gada 12. decembris), ar ko nosaka vispārēju regulējumu vērtspapīrošanai un izveido īpašu satvaru attiecībā uz vienkāršu, pārredzamu un standartizētu vērtspapīrošanu, un groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK un 2011/61/ES un Regulas (EK) Nr. 1060/2009 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 347, 28.12.2017., 35. lpp.). |
| (124) Directive (EU) 2015/2366 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2015 on payment services in the internal market, amending Directives 2002/65/EC, 2009/110/EC and 2013/36/EU and Regulation (EU) No 1093/2010, and repealing Directive 2007/64/EC (OJ L 337, 23.12.2015, p. 35). | (124) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2366 (2015. gada 25. novembris) par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū, ar ko groza Direktīvas 2002/65/EK, 2009/110/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 un atceļ Direktīvu 2007/64/EK (OV L 337, 23.12.2015., 35. lpp.). |
| (125) Directive 2009/110/EC of the European Parliament and of the Council of 16 September 2009 on the taking up, pursuit and prudential supervision of the business of electronic money institutions amending Directives 2005/60/EC and 2006/48/EC and repealing Directive 2000/46/EC (OJ L 267, 10.10.2009, p. 7). | (125) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.). |
| (126) Regulation (EU) 2020/1503 of the European Parliament and of the Council of 7 October 2020 on European crowdfunding service providers for business, and amending Regulation (EU) 2017/1129 and Directive (EU) 2019/1937 (OJ L 347, 20.10.2020, p. 1). | (126) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1503 (2020. gada 7. oktobris) par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai un ar ko groza Regulu (ES) 2017/1129 un Direktīvu (ES) 2019/1937 (OV L 347, 20.10.2020., 1. lpp.). |
| (127) COM/2020/593 final. | (127) COM(2020) 593 final. |
| (128) Directive 2004/109/EC of the European Parliament and of the Council of 15 December 2004 on the harmonisation of transparency requirements in relation to information about issuers whose securities are admitted to trading on a regulated market and amending Directive 2001/34/EC (OJ L 390, 31.12.2004, p. 38). | (128) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.). |
| (129) Regulation (EC) No 1606/2002 of the European Parliament and of the Council of 19 July 2002 on the application of international accounting standards (OJ L 243, 11.9.2002, p.1). | (129) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.). |
| (130) + OJ: Please insert in the text the number and the date of the Directive contained in document ... and insert the OJ reference of that Directive in the footnote. | (130) + OV — ievietot tekstā dokumentā ietvertās direktīvas numuru un datumu; zemsvītras piezīmē ievietot šīs direktīvas OV atsauci. |
| |
| EUROPEAN COMMISSION | EIROPAS KOMISIJA |
| Brussels, 23.2.2022 | Briselē, 23.2.2022 |
| COM(2022) 71 final | COM(2022) 71 final |
| ANNEX | PIELIKUMS |
| to the proposal for a | priekšlikumam |
| DIRECTIVE OF THE EUROPEAN PARLIAMENT AND OF THE COUNCIL | EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVAI |
| on Corporate Sustainability Due Diligence and amending Directive (EU) 2019/1937 | par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju un ar ko groza Direktīvu (ES) 2019/1937 |
| {SEC(2022) 95 final} - {SWD(2022) 38 final} - {SWD(2022) 39 final} - {SWD(2022) 42 final} - {SWD(2022) 43 final} | {SEC(2022) 95 final} - {SWD(2022) 38 final} - {SWD(2022) 39 final} - {SWD(2022) 42 final} - {SWD(2022) 43 final} |
| ANNEX | PIELIKUMS |
| Part I | I daļa |
| 1.Violations of rights and prohibitions included in international human rights agreements | 1.Starptautiskajos cilvēktiesību nolīgumos iekļauto tiesību un aizliegumu pārkāpumi |
| 1.Violation of the people's right to dispose of a land's natural resources and to not be deprived of means of subsistence in accordance with Article 1 of the International Covenant on Civil and Political Rights; | 1.Pārkāptas cilvēku tiesības rīkoties ar zemes dabas resursiem un tiesības uz to, ka viņiem netiek atņemti iztikas līdzekļi, saskaņā ar Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 1. pantu. |
| 2.Violation of the right to life and security in accordance with Article 3 of the Universal Declaration on Human rights; | 2.Pārkāptas tiesības uz dzīvību un drošību saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3. pantu. |
| 3.Violation of the prohibition of torture, cruel, inhuman or degrading treatment in accordance with Article 5 of the Universal Declaration of Human Rights; | 3.Pārkāpts spīdzināšanas, nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas attieksmes aizliegums saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 5. pantu. |
| 4.Violation of the right to liberty and security in accordance with Article 9 of the Universal Declaration of Human Rights; | 4.Pārkāptas tiesības uz brīvību un drošību saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 9. pantu. |
| 5.Violation of the prohibition of arbitrary or unlawful interference with a person's privacy, family, home or correspondence and attacks on their reputation, in accordance with Article 17 of the Universal Declaration of Human Rights; | 5.Pārkāpts aizliegums patvarīgi vai nelikumīgi pārkāpt personas privātās dzīves, ģimenes, mājokļa un korespondences neaizskaramību un apdraudēt viņas reputāciju saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 17. pantu. |
| 6.Violation of the prohibition of interference with the freedom of thought, conscience and religion in accordance with Article 18 of the Universal Declaration of Human Rights; | 6.Pārkāpts aizliegums aizskart personas domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pantu. |
| 7.Violation of the right to enjoy just and favourable conditions of work including a fair wage, a decent living, safe and healthy working conditions and reasonable limitation of working hours in accordance with Article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights; | 7.Pārkāptas tiesības uz taisnīgiem un labvēlīgiem darba apstākļiem, tai skaitā taisnīgu darba algu, apmierinošu eksistenci, drošības un higiēnas prasībām atbilstošiem darba apstākļiem un darba laika saprātīgu ierobežošanu saskaņā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7. pantu. |
| 8.Violation of the prohibition to restrict workers’ access to adequate housing, if the workforce is housed in accommodation provided by the company, and to restrict workers’ access to adequate food, clothing, and water and sanitation in the work place in accordance with Article 11 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights; | 8.Pārkāpts aizliegums ierobežot darba ņēmējiem pienācīga mājokļa pieejamību, ja darbaspēks tiek izmitināts uzņēmuma nodrošinātajās mītnēs, un ierobežot darba ņēmējiem atbilstoša uztura, apģērba, ūdens un sanitārijas darba vietā pieejamību saskaņā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantu. |
| 9.Violation of the right of the child to have his or her best interests given primary consideration in all decisions and actions that affect children in accordance with Article 3 of the Convention of the Rights of the Child; violation of the right of the child to develop to his or her full potential in accordance with Article 6 of the Convention of the Rights of the Child; violation of the right of the child to the highest attainable standard of health in accordance with Article 24 of the Convention on the Rights of the Child; violation of the right to social security and an adequate standard of living in accordance with Article 26 and 27 of the Convention on the Rights of the Child; violation of the right to education in accordance with Article 28 of the Convention on the Rights of the Child; violation of the right of the child to be protected from all forms of sexual exploitation and sexual abuse and to be protected from being abducted, sold or moved illegally to a different place in or outside their country for the purpose of exploitation, in accordance with Articles 34 and 35 of the Convention of the Rights of the Child; | 9.Pārkāptas bērna tiesības uz to, ka visos lēmumos un darbībās, kas ietekmē bērnus, primārajam apsvērumam jābūt bērna interesēm saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 3. pantu; pārkāptas bērna tiesības uz attīstību, pilnībā izvēršot savu potenciālu, saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 6. pantu; pārkāptas bērna tiesības uz visaugstvērtīgāko pieejamo veselības standartu saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 24. pantu; pārkāptas tiesības uz sociālo drošību un atbilstošu dzīves līmeni saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 26. un 27. pantu; pārkāptas tiesības uz izglītību saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 28. pantu; pārkāptas bērna tiesības uz aizsardzību pret jebkādu seksuālu izmantošanu un seksuālu vardarbību un aizsardzību pret nolaupīšanu, tirdzniecību vai nelikumīgu pārvietošanu uz citu vietu savā valstī vai ārpus tās ekspluatācijas nolūkos saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 34 un 35. pantu. |
| 10.Violation of the prohibition of the employment of a child under the age at which compulsory schooling is completed and, in any case, is not less than 15 years, except where the law of the place of employment so provides in accordance with Article 2 (4) and Articles 4 to 8 of the International Labour Organization Minimum Age Convention, 1973 (No. 138); | 10.Pārkāpts aizliegums pieņemt darbā bērnu, kas nav sasniedzis vecumu, līdz kuram ir pabeigta obligātā izglītība, un jebkurā gadījumā ir jaunāks par 15 gadiem, izņemot gadījumus, kas noteikti nodarbinātības vietas tiesību aktos, saskaņā ar 2. panta 4. punktu un 4.–8. pantu Starptautiskās Darba organizācijas 1973. gada Minimālā vecuma konvencijā Nr. 138. |
| 11.Violation of the prohibition of child labour pursuant to Article 32 of the Convention on the Rights of the Child, including the worst forms of child labour for children (persons below the age of 18 years) in accordance with Article 3 of the of the International Labour Organization Worst Forms of Child Labour Convention, 1999 (No. 182). This includes: | 11.Pārkāpts bērnu darba aizliegums saskaņā ar Konvencijas par bērna tiesībām 32. pantu, tai skaitā bērnu darba ļaunāko formu bērniem (personām, kas jaunākas par 18 gadiem) aizliegums saskaņā ar 3. pantu Starptautiskās Darba organizācijas 1999. gada Bērnu darba ļaunāko formu konvencijā Nr. 182. Tas ietver: |
| (a)All forms of slavery or practices similar to slavery, such as the sale and trafficking of children, debt bondage and serfdom, as well as forced or compulsory labour, including the forced or compulsory recruitment of children for use in armed conflicts, | (a)visas verdzības formas vai praksi, kas līdzinās verdzībai, tādas kā bērnu pārdošana vai nelegāla tirdzniecība, parāda kalpība un dzimtbūšana, piespiedu vai obligātais darbs, tajā skaitā bērnu piespiedu vai obligātā rekrutēšana izmantošanai bruņotajos konfliktos; |
| (b)The use, procuring or offering of a child for prostitution, for the production of pornography or for pornographic performances, | (b)bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu prostitūcijai, pornogrāfijas produkcijas ražošanai vai pornogrāfiskiem priekšnesumiem; |
| (c)The use, procuring or offering of a child for illicit activities, in particular for the production of or trafficking in drugs, | (c)bērnu izmantošanu, iegādi vai piedāvāšanu nelegālām darbībām, jo īpaši narkotisko vielu ražošanā un tirdzniecībā; |
| (d)Work which, by its nature or the circumstances in which it is carried out, is likely to harm the health, safety or morals of children; | (d)darbu, kas pēc sava rakstura vai apstākļiem, kādos tas tiek veikts, var kaitēt bērna veselībai, drošībai vai tikumībai. |
| 12.Violation of the prohibition of forced labour; this includes all work or service that is exacted from any person under the menace of any penalty and for which the said person has not offered himself or herself voluntarily, for example as a result of debt bondage or trafficking in human beings; excluded from forced labour are any work or services that comply with Article 2 (2) of International Labour Organization Forced Labour Convention, 1930 (No. 29) or with Article 8 (3) (b) and (c) of the International Covenant on Civil and Political Rights; | 12.Pārkāpts piespiedu darba aizliegums; tas ietver visu veidu darbu vai pakalpojumus, ko, piedraudot ar sodu, pieprasa no jebkuras personas un ko minētā persona pati nepiedāvā brīvprātīgi, piemēram, parādu verdzību vai cilvēku tirdzniecību; no piespiedu darba jēdziena ir izslēgti visu veidu darbs un pakalpojumi, kas atbilst 2. panta 2. punktam Starptautiskās Darba organizācijas 1930. gada Piespiedu darba konvencijā Nr. 29 vai 8. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktam Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. |
| 13.Violation of the prohibition of all forms of slavery, practices akin to slavery, serfdom or other forms of domination or oppression in the workplace, such as extreme economic or sexual exploitation and humiliation in accordance with Article 4 of the Universal Declaration of Human Rights and Art. 8 of the International Covenant on Civil and Political Rights; | 13.Pārkāpts visu veidu verdzības, verdzībai pielīdzināmas prakses, dzimtbūšanas un citu veidu uzkundzēšanās vai apspiešanas darba vietā, piemēram, galējas ekonomiskas vai seksuālas izmantošanas un pazemošanas, aizliegums saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 4. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 8. pantu. |
| 14.Violation of the prohibition of human trafficking in accordance with Article 3 of the Palermo Protocol to Prevent, Suppress and Punish Trafficking in Persons Especially Women and Children, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organized Crime; | 14.Pārkāpts cilvēku tirdzniecības aizliegums saskaņā ar 3. pantu Palermo Protokolā par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to; šis protokols papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību. |
| 15.Violation of the right to freedom of association, assembly, the rights to organise and collective bargaining in accordance with Article 20 of the Universal Declaration of Human Rights, Articles 21 and 22 of the International Covenant on Civil and Political Rights Article 8 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights, the International Labour Organization Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention, 1948 (No. 87) and the International Labour Organization Right to Organise and Collective Bargaining Convention, 1949 (No. 98), including the following rights: | 15.Pārkāptas tiesības uz biedrošanās brīvību, pulcēšanās brīvību, tiesības apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 20. pantu un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 21. un 22. pantu, Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 8. pantu, Starptautiskās Darba organizācijas 1948. gada Konvenciju par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību Nr. 87 un Starptautiskās Darba organizācijas 1949. gada Konvenciju par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus Nr. 98, tai skaitā šādas tiesības: |
| (a)workers are free to form or join trade unions, | (a)darba ņēmēji var brīvi veidot arodbiedrības vai pievienoties tām, |
| (b)the formation, joining and membership of a trade union must not be used as a reason for unjustified discrimination or retaliation, | (b)arodbiedrības izveidi, pievienošanos tai un dalību tajā nedrīkst izmantot par iemeslu nepamatotai diskriminācijai vai atriebībai, |
| (c)workers’ organisations are free to operate in accordance with applicable in line with their constitutions and rules without interference from the authorities; | (c)darba ņēmēju organizācijas var brīvi darboties saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un ievērojot to statūtus un noteikumus bez iestāžu iejaukšanās; |
| (d)the right to strike and the right to collective bargaining; | (d)tiesības streikot un tiesības slēgt koplīgumus. |
| 16.Violation of the prohibition of unequal treatment in employment, unless this is justified by the requirements of the employment in accordance with Article 2 and Article 3 of the International Labour Organisation Equal Remuneration Convention, 1951 (No. 100), Article 1 and Article 2 of the International Labour Organisation Discrimination (Employment and Occupation) Convention, 1958 (No. 111) and Article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights; unequal treatment includes, in particular, the payment of unequal remuneration for work of equal value; | 16.Pārkāpts nevienlīdzīgas attieksmes nodarbinātībā aizliegums, izņemot gadījumus, kad to pamato nodarbināšanas prasības saskaņā ar 2. un 3. pantu Starptautiskās Darba organizācijas 1951. gada Konvencijā par vienlīdzīgu atlīdzību Nr. 100, 1. un 2. pantu Starptautiskās Darba organizācijas 1958. gada Konvencijā par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā Nr. 111 un 7. pantu Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; nevienlīdzīga attieksme jo īpaši ietver nevienlīdzīgu atlīdzību par vienādu darbu. |
| 17.Violation of the prohibition of withholding an adequate living wage in accordance with Article 7 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights; | 17.Pārkāpts aizliegums nenodrošināt atbilstošu iztikas minimumu saskaņā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 7. pantu. |
| 18.Violation of the prohibition of causing any measurable environmental degradation, such as harmful soil change, water or air pollution, harmful emissions or excessive water consumption or other impact on natural resources, that | 18.Pārkāpts aizliegums izraisīt jebkādu izmērāmu vides degradāciju, piemēram, kaitīgas augsnes izmaiņas, ūdens vai gaisa piesārņojumu, kaitīgas emisijas vai pārmērīgu ūdens patēriņu, vai citu ietekmi uz dabas resursiem, ja šī degradācija |
| (a)impairs the natural bases for the preservation and production of food or | (a)vājina dabisko bāzi pārtikas saglabāšanai un ražošanai vai |
| (b)denies a person access to safe and clean drinking water or | (b)liedz personai piekļuvi drošam un tīram dzeramajam ūdenim, vai |
| (c)makes it difficult for a person to access sanitary facilities or destroys them or | (c)apgrūtina personai piekļuvi sanitārajām telpām vai tās iznīcina, vai |
| (d)harms the health, safety, the normal use of property or land or the normal conduct of economic activity of a person or | (d)kaitē personas veselībai, drošībai, traucē īpašuma vai zemes parastai izmantošanai vai parastai saimnieciskās darbības veikšanai, vai |
| (e)affects ecological integrity, such as deforestation, | (e)ietekmē ekoloģisko integritāti, piemēram, atmežošana, |
| in accordance with Article 3 of the Universal Declaration of Human Rights, Article 5 of the International Covenant on Civil and Political Rights and Article 12 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights; | saskaņā ar Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 3. pantu, Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 5. pantu un Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 12. pantu. |
| 19.Violation of the prohibition to unlawfully evict or take land, forests and waters when acquiring, developing or otherwise use land, forests and waters, including by deforestation, the use of which secures the livelihood of a person in accordance with Article 11 of the International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights; | 19.Pārkāpts aizliegums, iegādājoties zemi, mežus un ūdeņus, veicot to izstrādi vai citādi tos izmantojot, ieskaitot atmežošanu, nelikumīgi padzīt no zemes, mežiem un ūdeņiem vai atņemt tos, ja to izmantošana nodrošina personas iztiku saskaņā ar Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām 11. pantu. |
| 20.Violation of the indigenous peoples’ right to the lands, territories and resources which they have traditionally owned, occupied or otherwise used or acquired in accordance with Article 25, 26 (1) and (2), 27, and 29 (2) of the United Nations Declaration on the Rights of Indigenous Peoples; | 20.Pārkāptas pirmiedzīvotāju tiesības uz viņu tradicionāli apdzīvotām zemēm un teritorijām un resursiem, kas viņiem tradicionāli piederējuši vai ko viņi citādi izmantojuši vai ieguvuši, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācijas par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām 25. pantu, 26. panta 1. un 2. punktu, 27. pantu un 29. panta 2. punktu. |
| 21.Violation of a prohibition or right not covered by points 1 to 20 above but included in the human rights agreements listed in Section 2 of this Part, which directly impairs a legal interest protected in those agreements, provided that the company concerned could have reasonably established the risk of such impairment and any appropriate measures to be taken in order to comply with the obligations referred to in Article 4 of this Directive taking into account all relevant circumstances of their operations, such as the sector and operational context. | 21.Pārkāpts aizliegums vai tiesības, kuras nav minētas iepriekš 1.–20. punktā, bet ir iekļautas šīs daļas 2. iedaļā uzskaitītajos cilvēktiesību nolīgumos, ja pārkāpums tieši vājina minētajos nolīgumos aizsargātas likumīgas intereses, ar nosacījumu, ka attiecīgais uzņēmums būtu varējis saprātīgi konstatēt šāda kaitējuma risku un veikt jebkādus piemērotus pasākumus nolūkā izpildīt šīs direktīvas 4. pantā minētās saistības, ņemot vērā visus attiecīgos savu darbību apstākļus, piemēram, nozari un darbības kontekstu. |
| 2.Human rights and fundamental freedoms conventions | 2.Cilvēktiesību un pamatbrīvību konvencijas |
| ·The Universal Declaration of Human Rights; | ·Vispārējā cilvēktiesību deklarācija; |
| ·The International Covenant on Civil and Political Rights; | ·Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām; |
| ·The International Covenant on Economic, Social and Cultural Rights; | ·Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām; |
| ·The Convention on the Prevention and Punishment of the Crime of Genocide; | ·Konvencija par genocīda nepieļaujamību un sodīšanu par to; |
| ·The Convention against Torture and other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment; | ·Konvencija pret spīdzināšanu un citiem nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas izturēšanās vai sodīšanas veidiem; |
| ·The International Convention on the Elimination of All Forms of Racial Discrimination; | ·Starptautiskā konvencija par jebkuras rasu diskriminācijas izskaušanu; |
| ·The Convention on the Elimination of All Forms of Discrimination Against Women; | ·Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu; |
| ·The Convention on the Rights of the Child; | ·Konvencija par bērna tiesībām; |
| ·The Convention on the Rights of Persons with Disabilities; | ·Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām; |
| ·The United Nations Declaration on the Rights of Indigenous Peoples; | ·Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarācija par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām; |
| ·The Declaration on the Rights of Persons Belonging to National or Ethnic, Religious and Linguistic Minorities; | ·Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm; |
| ·United Nations Convention against Transnational Organised Crime and the Palermo Protocol to Prevent, Suppress and Punish Trafficking in Persons Especially Women and Children, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organized Crime; | ·Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija pret transnacionālo organizēto noziedzību un Palermo Protokols par cilvēku tirdzniecības, jo sevišķi tirdzniecības ar sievietēm un bērniem, novēršanu, apkarošanu un sodīšanu par to; šis protokols papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību; |
| ·The International Labour Organization’s Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work; | ·Starptautiskās Darba organizācijas Deklarācija par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā; |
| ·The International Labour Organization’s Tripartite Declaration of Principles concerning Multinational Enterprises and Social Policy; | ·Starptautiskās Darba organizācijas Trīspusējā deklarācija par principiem attiecībā uz daudznacionāliem uzņēmumiem un sociālo politiku; |
| ·The International Labour Organization’s core/fundamental conventions: | ·Starptautiskās Darba organizācijas pamatkonvencijas: |
| ·Freedom of Association and Protection of the Right to Organise Convention, 1948 (No. 87) | ·1948. gada Konvencija par biedrošanās brīvību un tiesību apvienoties aizsardzību Nr. 87; |
| ·Right to Organise and Collective Bargaining Convention, 1949 (No. 98) | ·1949. gada Konvencija par tiesībām apvienoties organizācijās un slēgt koplīgumus Nr. 98; |
| ·Forced Labour Convention, 1930 (No. 29) and its 2014 Protocol; | ·1930. gada Piespiedu darba konvencija Nr. 29 un tās 2014. gada protokols; |
| ·Abolition of Forced Labour Convention, 1957 (No. 105) | ·1957. gada Konvencija par piespiedu darba izskaušanu Nr. 105; |
| ·Minimum Age Convention, 1973 (No. 138) | ·1973. gada Minimālā vecuma konvencija Nr. 138; |
| ·Worst Forms of Child Labour Convention, 1999 (No. 182) | ·1999. gada Bērnu darba ļaunāko formu konvencija Nr. 182; |
| ·Equal Remuneration Convention, 1951 (No. 100) | ·1951. gada Konvencija par vienlīdzīgu atlīdzību Nr. 100; |
| ·Discrimination (Employment and Occupation) Convention, 1958 (No. 111) | ·1958. gada Konvencija par diskrimināciju nodarbinātībā un profesijā Nr. 111. |
| Part II | II daļa |
| violations of internationally recognized objectives and prohibitions included in environmental conventions | Vides konvencijās iekļauto starptautiski atzīto mērķu un aizliegumu pārkāpumi |
| 1.Violation of the obligation to take the necessary measures related to the use of biological resources in order to avoid or minimize adverse impacts on biological diversity, in line with Article 10 (b) of the 1992 Convention on Biological Diversity and [taking into account possible amendments following the post 2020 UN Convention on Biological Diversity], including the obligations of the Cartagena Protocol on the development, handling, transport, use, transfer and release of living modified organisms and of the Nagoya Protocol on Access to Genetic Resources and the Fair and Equitable Sharing of Benefits Arising from their Utilization to the Convention on Biological Diversity of 12 October 2014; | 1.Pārkāpts pienākums veikt nepieciešamos pasākumus saistībā ar bioloģisko resursu izmantošanu, lai novērstu vai mazinātu nelabvēlīgu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību saskaņā ar 1992. gada Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 10. panta b) punktu un [ņemot vērā iespējamos grozījumus ar ANO Konvenciju par bioloģisko daudzveidību, kas tiks atjaunināta pēc 2020. gada], tai skaitā pienākumi, kas izriet no Kartahenas protokola par dzīvu ģenētiski modificētu organismu attīstīšanu, apiešanos ar tiem, transportēšanu, izmantošanu, nodošanu un izlaišanu brīvībā un 2014. gada 12. oktobra Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas. |
| 2.Violation of the prohibition to import or export any specimen included in an Appendix of the Convention on International Trade in Endangered Species of Wild Fauna and Flora (CITES) of 3 March 1973 without a permit, pursuant to Articles III, IV and V; | 2.Pārkāpts aizliegums importēt vai eksportēt sugu īpatņus, kas iekļauti 1973. gada 3. marta Konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām (CITES) papildinājumā, to darot bez atļaujas, kas noteikta III, IV un V pantā. |
| 3.Violation of the prohibition of the manufacture of mercury-added products pursuant to Article 4 (1) and Annex A Part I of the Minamata Convention on Mercury of 10 October 2013 (Minamata Convention); | 3.Pārkāpts 2013. gada 10. oktobra Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) 4. panta 1. punktā noteiktais aizliegums ražot dzīvsudrabu saturošus izstrādājumus, kas minēti A pielikuma I daļā. |
| 4.Violation of the prohibition of the use of mercury and mercury compounds in manufacturing processes within the meaning of Article 5 (2) and Annex B Part I of the Minamata Convention from the phase-out date specified in the Convention for the respective products and processes; | 4.Pārkāpts aizliegums izmantot dzīvsudrabu un dzīvsudraba savienojumu ražošanas procesos Minamatas konvencijas 5. panta 2. punkta un B pielikuma I daļas nozīmē pēc konvencijā norādītā attiecīgā produkta vai procesa izmantošanas pārtraukšanas datuma. |
| 5.Violation of the prohibition of the treatment of mercury waste contrary to the provisions of Article 11 (3) of the Minamata Convention; | 5.Pārkāpts aizliegums par dzīvsudraba atkritumu apstrādi, kas ir pretrunā Minamatas konvencijas 11. panta 3. punkta noteikumiem. |
| 6.Violation of the prohibition of the production and use of chemicals pursuant to Article 3 (1) (a) (i) and Annex A of the Stockholm Convention of 22 May 2001 on Persistent Organic Pollutants (POPs Convention), in the version of Regulation (EU) 2019/1021 of the European Parliament and of the Council of 20 June 2019 on persistent organic pollutants (OJ L 169 of 25 June 2019 pp. 45-77; | 6.Pārkāpts aizliegums ražot un izmantot ķīmiskas vielas saskaņā ar 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un A pielikumu 2001. gada 22. maija Stokholmas Konvencijai par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (NOP konvencija) tās Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1021 par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem (OV L 169, 25.6.2019., 45. lpp.) versijā. |
| 7.Violation of the prohibition of the handling, collection, storage and disposal of waste in a manner that is not environmentally sound in accordance with the regulations in force in the applicable jurisdiction under the provisions of Article 6 (1) (d) (i) and (ii) of the POPs Convention; | 7.Pārkāpts aizliegums apzināt, savākt, uzglabāt un pārvadāt atkritumus veidā, kas nav videi nekaitīgs saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem piemērojamajā jurisdikcijās atbilstoši NOP konvencijas 6. panta 1. punkta d) apakšpunkta i) un ii) punktam. |
| 8.Violation of the prohibition of importing a chemical listed in Annex III of the Convention on the Prior Informed Consent Procedure for Certain Hazardous Chemicals and Pesticides in International Trade (UNEP/FAO), adopted on 10 September 1998, as indicated by the importing Party to the Convention in line with the Prior Informed Consent (PIC) Procedure; | 8.Pārkāpts aizliegums importēt ķīmisku vielu, kas minēta III pielikumā 1998. gada 10. septembrī pieņemtajai Konvencijai par procedūru, saskaņā ar kuru starptautiskajā tirdzniecībā dodama iepriekš norunāta piekrišana attiecībā uz dažām bīstamām ķīmiskām vielām un pesticīdiem (UNEP/FAO), kā norādījusi konvencijas puse, kura ir importētāja, ievērojot iepriekš norunātas piekrišanas (PIC) procedūru. |
| 9.Violation of the prohibition of the production and consumption of specific substances that deplete the ozone layer (i.e., CFCs, Halons, CTC, TCA, BCM, MB, HBFCs and HCFCs) after their phase-out pursuant to the Vienna Convention for the protection of the Ozone Layer and its Montreal Protocol on substances that deplete the Ozone Layer; | 9.Pārkāpts aizliegums ražot un patērēt konkrētas ozona slāni noārdošas vielas (t.i., hlorfluorogļūdeņražus (CFC), halonus, hlortetraciklīnu (CTC), trihloretiķskābi (TCA), bromhlormetānu (BCM), metilbromīdu (MB), daļēji halogenētus bromfluorogļūdeņražus (HBFC) un daļēji halogenētus hlorfluorogļūdeņražus (HCFC) pēc to izmantošanas pārtraukšanas saskaņā ar Vīnes Konvenciju par ozona slāņa aizsardzību un tās Monreālas protokolu par ozona slāni noārdošām vielām;; |
| 10.Violation of the prohibition of exports of hazardous waste within the meaning of Article 1 (1) and other wastes within the meaning of Article 1 (2) of the Basel Convention on the Control of Transboundary Movements of Hazardous Wastes and their Disposal of 22 March 1989 (Basel Convention) and within the meaning of Regulation (EC) No 1013/2006 of the European Parliament and of the Council of 14 June 2006 on shipments of waste (OJ L 190 of 12 July 2006 pp. 1-98) (Regulation (EC) No 1013/2006), as last amended by Commission Delegated Regulation (EU) 2020/2174 of 19 October 2020 (OJ L 433 of 22 December 2020 pp. 11-19) | 10.Pārkāpts aizliegums eksportēt bīstamos atkritumus 1. panta 1. punkta nozīmē un citus atkritumus 1. panta 2. punkta nozīmē 1989. gada 22. marta Bāzeles Konvencijā par kontroli pār kaitīgo atkritumu robežšķērsojošo transportēšanu un to aizvākšanu (Bāzeles konvencija) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Regulas (EK) Nr. 1013/2006 par atkritumu sūtījumiem (OV L 190, 12.7.2006., 1. lpp.) (Regula (EK) Nr. 1013/2006), kas pēdējo reizi grozīta ar Komisijas 2020. gada 19. oktobra Deleģēto regulu (ES) 2020/2174 (OV L 433, 12.12.2020., 11. lpp.), nozīmē |
| (a)to a party that has prohibited the import of such hazardous and other wastes (Article 4 (1) (b) of the Basel Convention), | (a)pusei, kas ir aizliegusi šādu bīstamu un citu atkritumu importu (Bāzeles konvencijas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkts), |
| (b)to a state of import as defined in Article 2 no. 11 of the Basel Convention that does not consent in writing to the specific import, in the case where that state of import has not prohibited the import of such hazardous wastes (Article 4 (1) (c) of the Basel Convention), | (b)valstij importētājai, kas definēta Bāzeles konvencijas 2. panta 11. punktā un kas nedod rakstisku piekrišanu konkrētajam importam, gadījumā, ja minētā valsts importētāja nav aizliegusi šādu bīstamo atkritumu importu (Bāzeles konvencijas 4. panta 1. punkta c) apakšpunkts), |
| (c)to a non-party to the Basel Convention (Article 4 (5) of the Basel Convention), | (c)valstij, kas nav Bāzeles konvencijas puse (Bāzeles konvencijas 4. panta 5. punkts), |
| (d)to a state of import if such hazardous wastes or other wastes are not managed in an environmentally sound manner in that state or elsewhere (Article 4 (8) sentence 1 of the Basel Convention); | (d)valstij importētājai, ja šādi bīstami atkritumi vai citi atkritumi netiek izmantoti ekoloģiski pamatotā veidā valstī importētājā vai citās valstīs (Bāzeles konvencijas 4. panta 8. punkta pirmais teikums). |
| 11.Violation of the prohibition of the export of hazardous wastes from countries listed in Annex VII to the Basel Convention to countries not listed in Annex VII (Article 4A of the Basel Convention, Article 36 of Regulation (EC) No 1013/2006); | 11.Pārkāpts aizliegums eksportēt bīstamos atkritumus no valstīm, kas uzskaitītas Bāzeles konvencijas VII pielikumā, uz valstīm, kuras nav uzskaitītas VII pielikumā (Bāzeles konvencijas 4.A pants, Regulas (EK) Nr. 1013/2006 36. pants). |
| 12.Violation of the prohibition of the import of hazardous wastes and other wastes from a non-party to the Basel Convention (Article 4 (5) of the Basel Convention). | 12.Pārkāpts aizliegums importēt bīstamos atkritumus un citus atkritumus no valsts, kas nav Bāzeles konvencijas puse (Bāzeles konvencijas 4. panta 5. punkts). |
