Go to unilingual display
Display information about this document

?

Official Journal of the European Union | EN | Series LOficiālais Vēstnesis Eiropas Savienības | LV | Serija L
2023/2772 | 22.12.20232023/2772 | 22.12.2023
COMMISSION DELEGATED REGULATION (EU) 2023/2772KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) 2023/2772
of 31 July 2023(2023. gada 31. jūlijs),
supplementing Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council as regards sustainability reporting standardsar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES papildina attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem
(Text with EEA relevance)(Dokuments attiecas uz EEZ)
THE EUROPEAN COMMISSION,EIROPAS KOMISIJA,
Having regard to Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings, amending Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council and repealing Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC (1), and in particular Article 29b(1), first subparagraph, thereof,ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (1), un jo īpaši tās 29.b panta 1. punkta pirmo daļu,
Whereas:tā kā:
(1) | Directive 2013/34/EU, as amended by Directive (EU) 2022/2464 of the European Parliament and of the Council (2), requires large undertakings, small and medium-sized undertakings with securities admitted to trading on the EU regulated markets, as well as parent undertakings of large groups, to include in a dedicated section of their management report or consolidated management report the information necessary to understand the undertaking’s impacts on sustainability matters, and the information necessary to understand how sustainability matters affect the undertaking’s development, performance and position. Undertakings are to prepare this information in accordance with sustainability reporting standards starting from the financial year indicated in Article 5(2) of Directive (EU) 2022/2464 for each category of undertakings.(1) | Direktīva 2013/34/ES, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2464 (2), nosaka, ka lielie uzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kuru vērtspapīri ir atļauti tirdzniecībai ES regulētajos tirgos, kā arī lielu grupu mātesuzņēmumi sava vadības ziņojuma vai konsolidētā vadības ziņojuma īpašā sadaļā iekļauj informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu uzņēmuma ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem, un informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu, kā ilgtspējas jautājumi ietekmē uzņēmuma attīstību, darbības rezultātus un stāvokli. Uzņēmumiem šī informācija jāsagatavo saskaņā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem, sākot no Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā norādītā finanšu gada katrai uzņēmumu kategorijai.
(2) | The Commission is required to adopt by 30 June 2023 a first set of standards specifying the information that undertakings are to report in accordance with Article 19a(1) and (2), and Article 29a(1) and (2) of that Directive, including at least the information that financial market participants need in order to comply with the disclosure obligations of Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council (3).(2) | Komisijai līdz 2023. gada 30. jūnijam ir jāpieņem pirmais standartu kopums, kurā precizēta informācija, kuru uzņēmumiem ir pienākums ziņot saskaņā ar minētās direktīvas 19.a panta 1. un 2. punktu un 29.a panta 1. un 2. punktu, tai skaitā vismaz informācija, kas finanšu tirgus dalībniekiem ir nepieciešama, lai izpildītu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2019/2088 (3) noteiktos informācijas atklāšanas pienākumus.
(3) | The Commission has taken into account the technical advice provided by the EFRAG. EFRAG’s independent technical advice meets the criteria set out in Article 49(3b), first, second and third subparagraphs, of Directive 2013/34/EU. To ensure proportionality and to facilitate the correct application of the standards by undertakings, the Commission has introduced modifications to EFRAG’s technical advice as regards the materiality approach, the phasing-in of certain requirements, the conversion of certain requirements into voluntary datapoints, the introduction of flexibilities in a number of disclosure requirements, the introduction of technical modifications to ensure coherence with the Union’s legal framework and a high degree of interoperability with global standard-setting initiatives, as well as editorial modifications.(3) | Komisija ir ņēmusi vērā EFRAG sniegtos tehniskos ieteikumus. EFRAG neatkarīgie tehniskie ieteikumi atbilst kritērijiem, kas noteikti Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta pirmajā, otrajā un trešajā daļā. Lai nodrošinātu samērīgumu un atvieglotu uzņēmumiem standartu pareizu piemērošanu, Komisija ieviesa izmaiņas EFRAG tehniskajos ieteikumos attiecībā uz būtiskuma pieeju, noteiktu prasību pakāpenisku ieviešanu, noteiktu prasību pārveidošanu par brīvprātīgiem datu punktiem, elastības ieviešanu vairākās prasībās par informācijas atklāšanu, tehnisku izmaiņu ieviešanu, lai nodrošinātu saskaņotību ar Savienības tiesisko regulējumu un augsta līmeņa sadarbspēju ar globālo standartu noteikšanas iniciatīvām, kā arī redakcionālas izmaiņas.
(4) | These sustainability reporting standards meet the requirements set out in Article 29b of Directive 2013/34/EU.(4) | Šie ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti atbilst prasībām, kas noteiktas Direktīvas 2013/34/ES 29.b pantā.
(5) | Common sustainability reporting standards should therefore be adopted.(5) | Tāpēc būtu jāpieņem kopīgi ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti.
(6) | In accordance with Article 29b(1), fourth subparagraph, of Directive 2013/34/EU this Regulation should not enter into force earlier than 4 months after its adoption by the Commission. Considering that Article 5(2) of Directive (EU) 2022/2464 requires certain categories of undertakings to apply these sustainability reporting standards for financial years starting on or after 1 January 2024, this Regulation should enter into force on the third day following that of its publication in the Official Journal of the European Union.(6) | Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29.b panta 1. punkta ceturto daļu šai regulai jāstājas spēkā ne agrāk kā četrus mēnešus pēc tam, kad to ir pieņēmusi Komisija. Ņemot vērā to, ka Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā ir noteikts, ka noteiktu kategoriju uzņēmumiem ir jāpiemēro šie ilgtspējas ziņošanas standarti attiecībā uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk, šai regulai jāstājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
(7) | In accordance with Article 49(3b), fourth subparagraph, of Directive 2013/34/EU, the Commission has consulted jointly the Member State Expert Group on Sustainable Finance, referred to in Article 24 of Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council (4), and the Accounting Regulatory Committee, referred to in Article 6 of Regulation (EC) No 1606/2002 of the European Parliament and of the Council (5). In accordance with Article 49(3b), fifth subparagraph, of Directive 2013/34/EU, the Commission has requested the opinion of the European Securities and Markets Authority (ESMA), the European Banking Authority (EBA) and the European Insurance and Occupational Pensions Authority (EIOPA), in particular with regard to the consistency of this Regulation with Regulation (EU) 2019/2088 and the delegated acts adopted pursuant to that Regulation. In accordance with Article 49(3b), sixth subparagraph, of Directive 2013/34/EU, the Commission has also consulted the European Environment Agency, the European Union Agency for Fundamental Rights, the European Central Bank, the Committee of European Auditing Oversight Bodies and the Platform on Sustainable Finance established pursuant to Article 20 of Regulation (EU) 2020/852,(7) | Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta ceturto daļu Komisija ir kopīgi apspriedusies ar dalībvalstu ekspertu grupu ilgtspējīga finansējuma jautājumos, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 (4) 24. pantā, un ar Grāmatvedību regulējošo komiteju, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1606/2002 (5) 6. pantā. Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta piekto daļu Komisija pieprasīja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI), Eiropas Banku iestādei (EBI) un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādei (EAAPI) iesniegt atzinumu, sevišķi attiecībā uz šīs regulas atbilstību Regulai (ES) 2019/2088 un deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar minēto regulu. Saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 49. panta 3.b punkta sesto daļu Komisija apspriedās arī ar Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Centrālo banku, Eiropas Revīzijas pārraudzības struktūru komiteju un Ilgtspējīga finansējuma platformu, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 20. pantu,
HAS ADOPTED THIS REGULATION:IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
Article 11. pants
Subject matterPriekšmets
The sustainability reporting standards that undertakings are to use for carrying out their sustainability reporting in accordance with Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU following the timetable set out in Article 5(2) of Directive (EU) 2022/2464 are set out in Annexes I and II of this Regulation.Šīs regulas I un II pielikumā ir noteikti ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti, kas uzņēmumiem ir jāizmanto, lai sniegtu ilgtspējas ziņas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantu, ievērojot Direktīvas (ES) 2022/2464 5. panta 2. punktā minēto grafiku.
Article 22. pants
Entry into force and applicationStāšanās spēkā un piemērošana
This Regulation shall enter into force on the third day following that of its publication in the Official Journal of the European Union.Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
It shall apply from 1 January 2024 for financial years beginning on or after 1 January 2024.To piemēro no 2024. gada 1. janvāra un attiecina uz finanšu gadiem, kas sākas 2024. gada 1. janvārī vai vēlāk.
This Regulation shall be binding in its entirety and directly applicable in all Member States.Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Done at Brussels, 31 July 2023.Briselē, 2023. gada 31. jūlijā
For the CommissionKomisijas vārdā –
The Presidentpriekšsēdētāja
Ursula VON DER LEYENUrsula VON DER LEYEN
(1)   OJ L 182, 29.6.2013, p. 19.(1)   OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.
(2)  Directive (EU) 2022/2464 of the European Parliament and of the Council of 14 December 2022 amending Regulation (EU) No 537/2014, Directive 2004/109/EC, Directive 2006/43/EC and Directive 2013/34/EU, as regards corporate sustainability reporting (OJ L 322, 16.12.2022, p. 15).(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.).
(3)  Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on sustainability-related disclosures in the financial services sector (OJ L 317, 9.12.2019, p. 1).(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
(4)  Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13).(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(5)  Regulation (EC) No 1606/2002 of the European Parliament and of the Council of 19 July 2002 on the application of international accounting standards (OJ L 243, 11.9.2002, p 1).(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1606/2002 (2002. gada 19. jūlijs) par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).
ANNEX II PIELIKUMS
European sustainability reporting standards (ESRS)Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti (ESRS)
ESRS 1 | General requirementsESRS 1 | Vispārīgās prasības
ESRS 2 | General disclosuresESRS 2 | Vispārīgi atklājamā informācija
ESRS E1 | Climate changeESRS E1 | Klimata pārmaiņas
ESRS E2 | PollutionESRS E2 | Piesārņojums
ESRS E3 | Water and marine resourcesESRS E3 | Ūdens un jūras resursi
ESRS E4 | Biodiversity and ecosystemsESRS E4 | Biodaudzveidība un ekosistēmas
ESRS E5 | Resource use and circular economyESRS E5 | Resursu izmantojums un aprites ekonomika
ESRS S1 | Own workforceESRS S1 | Pašu personāls
ESRS S2 | Workers in the value chainESRS S2 | Vērtības ķēdes darbinieki
ESRS S3 | Affected communitiesESRS S3 | Skartās kopienas
ESRS S4 | Consumers and end-usersESRS S4 | Patērētāji un tiešie lietotāji
ESRS G1 | Business conductESRS G1 | Darījumdarbība
ESRS 1ESRS 1
GENERAL REQUIREMENTSVISPĀRĪGĀS PRASĪBAS
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
1. | Categories of ESRS Standards, reporting areas and drafting conventions1. | ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas
1.1 | Categories of ESRS Standards1.1. | ESRS kategorijas
1.2 | Reporting areas and minimum content disclosure requirements on policies, actions, targets and metrics1.2. | Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem
1.3 | Drafting conventions1.3. | Izstrādes konvencijas
2. | Qualitative characteristics of information2. | Informācijas kvalitatīvās iezīmes
3. | Double materiality as the basis for sustainability disclosures3. | Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai
3.1 | Stakeholders and their relevance to the materiality assessment process3.1. | Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā
3.2 | Material matters and materiality of information3.2. | Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums
3.3 | Double materiality3.3. | Dubultais būtiskums
3.4 | Impact materiality3.4. | Ietekmes būtiskums
3.5 | Financial materiality3.5. | Finansiālais būtiskums
3.6 | Material impacts or risks arising from actions to address sustainability matters3.6. | Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai
3.7 | Level of disaggregation3.7. | Sadalījuma līmenis
4. | Due diligence4. | Pienācīga rūpība
5. | Value chain5. | Vērtības ķēde
5.1 | Reporting undertaking and value chain5.1. | Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde
5.2 | Estimation using sector averages and proxies5.2. | Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības
6. | Time horizons6. | Laika periodi
6.1 | Reporting period6.1. | Pārskata periodi
6.2 | Linking past, present and future6.2. | Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste
6.3 | Reporting progress against the base year6.3. | Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu
6.4 | Definition of short-, medium- and long-term for reporting purposes6.4. | Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām
7 | Preparation and presentation of sustainability information7. | Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana
7.1 | Presenting comparative information7.1. | Salīdzināmas informācijas sniegšana
7.2 | Sources of estimation and outcome uncertainty7.2. | Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti
7.3 | Updating disclosures about events after the end of the reporting period7.3. | Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām
7.4 | Changes in preparation or presentation of sustainability information7.4. | Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā
7.5 | Reporting errors in prior periods7.5. | Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem
7.6 | Consolidated reporting and subsidiary exemption7.6. | Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem
7.7 | Classified and sensitive information, and information on intellectual property, know-how or results of innovation7.7. | Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem
7.8 | Reporting on opportunities7.8. | Ziņu sniegšana par iespējām
8. | Structure of sustainability statement8. | Ilgtspējas deklarācijas struktūra
8.1 | General presentation requirement8.1. | Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības
8.2 | Content and structure of the sustainability statement8.2. | Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra
9. | Linkages with other parts of corporate reporting and connected information9. | Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju
9.1 | Incorporation by reference9.1. | Iekļaušana ar atsauci
9.2 | Connected information and connectivity with financial statements9.2. | Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatu
10. | Transitional provisions10. | Pārejas noteikumi
10.1 | Transitional provision related to entity-specific disclosures10.1. | Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju
10.2 | Transitional provision related to chapter 5 Value chain10.2. | Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”
10.3 | Transitional provision related to section 7.1 Presenting comparative information10.3. | Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”
10.4 | Transitional provision: List of Disclosure Requirements that are phased-in10.4. | Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | Entity-specific disclosures– | Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija
– | Double materiality– | Dubultais būtiskums
– | Estimation using sector averages and proxies– | Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības
– | Content and structure of the sustainability statement– | Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra
Appendix B: | Qualitative characteristics of informationB papildinājums. | Informācijas kvalitatīvās iezīmes
Appendix C: | List of phased-in Disclosure RequirementsC papildinājums. | Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts
Appendix D: | Structure of ESRS sustainability statementD papildinājums. | ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūra
Appendix E: | Flowchart for determining disclosures to be includedE papildinājums. | Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma
Appendix F: | Example of structure of ESRS sustainability statementF papildinājums. | ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs
Appendix G: | Example of incorporation by referenceG papildinājums. | Iekļaušanas ar atsauci piemērs
ObjectiveMērķis
1. | The objective of European Sustainability Reporting Standards (ESRS) is to specify the sustainability information that an undertaking shall disclose in accordance with Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council (1), as amended by Directive (EU) 2022/2464 of the European Parliament and of the Council. (2) Reporting in accordance with ESRS does not exempt undertakings from other obligations laid down in Union law.1. | Eiropas Ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu (ESRS) mērķis ir precizēt ar ilgtspēju saistītu informāciju, kas uzņēmumam jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2464 (2). Ziņu sniegšana saskaņā ar ESRS neatbrīvo uzņēmumus no citiem pienākumiem, kas noteikti Savienības būtiskajos tiesību aktos.
2. | Specifically, ESRS specify the information that an undertaking shall disclose about its material impacts , risks and opportunities in relation to environmental, social, and governance sustainability matters. ESRS do not require undertakings to disclose any information on environmental, social and governance topics covered by ESRS when the undertaking has assessed the topic in question as non-material (See Appendix E of this Standard “Flowchart for determining disclosures to be included”).The information disclosed in accordance with ESRS enables users of the sustainability statement to understand the undertaking’s material impacts on people and environment and the material effects of sustainability matters on the undertaking’s development, performance and position.2. | Jo īpaši ESRS ir precizēta informācija, kuru uzņēmums atklāj par savu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām saistībā ar vides, sociālās un pārvaldības ilgtspējas jautājumiem. ESRS nav noteikta prasība uzņēmumiem atklāt informāciju par vides, sociālo un pārvaldības tematu, ko aptver ESRS, ja uzņēmums ir novērtējis attiecīgo tematu kā nebūtisku (sk. šā standarta E pielikumu “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas blokshēma” ). Informācija, kas atklāta saskaņā ar ESRS, ļauj ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi, kā arī ilgtspējas jautājumu būtisko ietekmi uz uzņēmuma attīstību, darbību un stāvokli.
3. | The objective of this Standard (ESRS 1) is to provide an understanding of the architecture of ESRS, the drafting conventions and fundamental concepts used, and the general requirements for preparing and presenting sustainability information in accordance with Directive 2013/34/EU, as amended by Directive (EU) 2022/2464.3. | Šā standarta (ESRS 1) mērķis ir sniegt izpratni par ESRS struktūru, izmantotajām izstrādes konvencijām un pamatjēdzieniem, kā arī vispārīgajām prasībām ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2022/2464.
1.   Categories of ESRS Standards, reporting areas and drafting conventions1.   ESRS kategorijas, ziņu sniegšanas jomas un izstrādes konvencijas
1.1    Categories of ESRS standards1.1    ESRS kategorijas
4. | There are three categories of ESRS: | (a) | cross-cutting standards; | (b) | topical standards (Environmental, Social and Governance standards); and | (c) | sector-specific standards. | Cross-cutting standards and topical standards are sector-agnostic, meaning that they apply to all undertakings regardless of which sector or sectors the undertaking operates in.4. | Ir trīs ESRS kategorijas: | (a) | transversālie standarti; | (b) | tematiskie standarti (vides, sociālie un pārvaldības standarti); un | (c) | nozarei specifiski standarti. | Transversālie un tematiskie standarti neattiecas uz konkrētu nozari, kas nozīmē, ka tie attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no tā, kurā nozarē vai nozarēs tie darbojas.
5. | The cross-cutting standards ESRS 1 General requirements and ESRS 2 General disclosures apply to the sustainability matters covered by topical standards and sector-specific standards.5. | Transversālie standarti ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” attiecas uz ilgtspējas jautājumiem, ko aptver tematiskie standarti un nozarei specifiski standarti.
6. | This standard (ESRS 1) describes the architecture of ESRS standards, explains drafting conventions and fundamental concepts, and sets out general requirements for preparing and presenting sustainability-related information.6. | Šajā standartā (ESRS 1) ir izklāstīta ESRS struktūra, izskaidrotas izstrādes konvencijas un pamatjēdzieni, kā arī noteiktas vispārīgās prasības ilgtspējas informācijas sagatavošanai un sniegšanai.
7. | ESRS 2 establishes Disclosure Requirements on the information that the undertaking shall provide at a general level across all material sustainability matters on the reporting areas governance , strategy , impact, risk and opportunity management, and metrics and targets .7. | ESRS 2 ir noteiktas prasības atklāt informāciju, ko uzņēmumam ir pienākums sniegt vispārīgā līmenī par visiem būtiskajiem ilgtspējas jautājumiem saistībā ar ziņu sniegšanas jomu pārvaldību, stratēģiju, ietekmi, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem un mērķrādītājiem.
8. | Topical ESRS cover a sustainability topic and are structured into topics and sub-topics, and where necessary sub-sub-topics. The table in Application Requirement 16 (AR 16) to this standard provides an overview of the sustainability topics, sub-topics and sub-sub-topics (collectively ‘ sustainability matters ’) covered by topical ESRS.8. | Tematiskie ESRS aptver ilgtspējas tematu, un tie ir strukturēti tematos un apakštematos, un vajadzības gadījumā apakštematu apakštematos. Tabulā šā standarta “Piemērošanas prasības” 16. punktā (AR 16) ir sniegts tematisko ESRS aptverto ilgtspējas tematu, apakštematu un apakštemata apakštematu (kopā “ilgtspējas jautājumi”) pārskats.
9. | Topical ESRS can include specific requirements that complement the general level Disclosure Requirements of ESRS 2. ESRS 2 Appendix C Disclosure/Application Requirements in topical ESRS that are applicable jointly with ESRS 2 General Disclosures provides a list of the additional requirements in topical ESRS that the undertaking shall apply in conjunction with the general level disclosure requirements of ESRS 2.9. | Tematiskajos ESRS var būt ietvertas īpašas prasības, kas papildina ESRS 2 prasības par informācijas atklāšanu vispārīgā līmenī. ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ” ir norādītas tematisko ESRS papildu prasības, kas uzņēmumam jāpiemēro kopā ar ESRS 2 prasībām atklāt informāciju vispārīgā līmenī.
10. | Sector-specific standards are applicable to all undertakings within a sector. They address impacts, risks and opportunities that are likely to be material for all undertakings in a specific sector and that are not covered, or not sufficiently covered, by topical standards. Sector-specific standards are multi-topical and cover the topics that are most relevant to the sector in question. Sector-specific standards achieve a high degree of comparability.10. | Nozarei specifiski standarti ir piemērojami visiem nozares uzņēmumiem. Tie attiecas uz ietekmi, riskiem un iespējām, kas varētu būt būtiski visiem uzņēmumiem konkrētā nozarē un ko neaptver vai nepietiekami aptver tematiskie standarti. Nozarei specifiski standarti ir saistīti ar vairākiem tematiem un aptver tematus, kas ir visrelevantākie attiecīgajai nozarei. Nozarei specifiski standarti nodrošina augstu salīdzināmības pakāpi.
11. | In addition to the disclosure requirements laid down in the three categories of ESRS, when an undertaking concludes that an impact, risk or opportunity is not covered or not covered with sufficient granularity by an ESRS but is material due to its specific facts and circumstances, it shall provide additional entity-specific disclosures to enable users to understand the undertaking’s sustainability-related impacts, risks or opportunities . Application requirements AR 1 to AR 5 provide further guidance regarding entity-specific disclosures.11. | Papildus informācijas atklāšanas prasībām, kas noteiktas trijās ESRS kategorijās, ja uzņēmums secina, ka ESRS neaptver vai aptver ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi ietekmi, risku vai iespēju, taču tā ir būtiska īpašo faktu un apstākļu dēļ, tas sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, lai lietotāji varētu izprast ar ilgtspēju saistīto uzņēmuma ietekmi, riskus vai iespējas. Piemērošanas prasībās no AR 1 līdz AR 5 ir sniegti papildu norādījumi par uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.
1.2    Reporting areas and minimum content disclosure requirements on policies, actions, targets and metrics1.2.    Ziņu sniegšanas jomas un minimālās informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcībpolitiku, darbībām, mērķrādītājiem un rādītājiem
12. | The Disclosure Requirements in ESRS 2, in topical ESRS and in sector-specific ESRS are structured into the following reporting areas: | (a) | Governance (GOV): the governance processes, controls and procedures used to monitor, manage and oversee impacts, risks and opportunities (see ESRS 2, chapter 2 Governance); | (b) | Strategy (SBM): how the undertaking’s strategy and business model interact with its material impacts, risks and opportunities, including how the undertaking addresses those impacts, risks and opportunities (see ESRS 2, chapter 3 Strategy); | (c) | Impact, risk and opportunity management (IRO): the process(es) by which the undertaking: | i. | identifies impacts, risks and opportunities and assesses their materiality (see IRO-1 in section 4.1 of ESRS 2), | ii. | manages material sustainability matters through policies and actions (see section 4.2 of ESRS 2). | (d) | Metrics and targets (MT): the undertaking’s performance, including targets it has set and progress towards meeting them (see ESRS 2, chapter 5 Metrics and targets).12. | Informācijas atklāšanas prasības ESRS 2, tematiskajos ESRS un nozarei specifiskajos ESRS aptver šādas ziņu sniegšanas jomas: | (a) | pārvaldība (GOV): pārvaldības procesi, kontroles mehānismi un procedūras, ko izmanto, lai uzraudzītu, pārvaldītu un pārraudzītu ietekmi, riskus un iespējas (sk. ESRS 2 2. nodaļu “Pārvaldība”); | (b) | stratēģija (SBM): tas, kā uzņēmuma stratēģija un darījumdarbības modelis mijiedarbojas ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, tajā skaitā tas, kā uzņēmums rīkojas saistībā ar šo ietekmi, riskiem un iespējām (sk. ESRS 2 3. nodaļu “Stratēģija”); | (c) | ietekmes, riska un iespēju pārvaldība (IRO): process(-i), kurā(-os) uzņēmums: | i. | nosaka ietekmi, riskus un iespējas un novērtē to būtiskumu (sk. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā); | ii. | pārvalda būtiskos ilgtspējas jautājumus, izmantojot rīcībpolitiku un darbības (sk. ESRS 2 4.2. iedaļu); | (d) | rādītāji un mērķrādītāji (MT): uzņēmuma sniegums, tajā skaitā izvirzītie mērķrādītāji un progress to sasniegšanā (sk. ESRS 2 5. nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”).
13. | ESRS 2 includes: | (a) | in section 4.2 Minimum Disclosure Requirements regarding policies (MDR-P) and actions (MDR-A); | (b) | in section 5 Minimum Disclosure Requirements regarding metrics (MDR-M) and targets (MDR-T). | The undertaking shall apply the minimum disclosure requirements regarding policies, actions, metrics and targets together with the corresponding Disclosure Requirements in topical and sector-specific ESRS.13. | ESRS 2: | (a) | 4.2. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku (MDR-P) un darbībām (MDR-A); | (b) | 5. iedaļā ir ietvertas minimālās informācijas atklāšanas prasības par rādītājiem (MDR-M) un mērķrādītājiem (MDR-T). | Uzņēmums pilda minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku, darbībām, rādītājiem un mērķrādītājiem kopā ar attiecīgajām informācijas atklāšanas prasībām tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS.
1.3    Drafting conventions1.3    Izstrādes konvencijas
14. | In all ESRS: | (a) | the term “ impacts ” refers to positive and negative sustainability-related impacts that are connected with the undertaking’s business, as identified through an impact materiality assessment (see section 3.4 Impact materiality). It refers both to actual impacts and to potential future impacts. | (b) | The term “ risks and opportunities ” refers to the undertaking’s sustainability-related financial risks and opportunities, including those deriving from dependencies on natural, human and social resources, as identified through a financial materiality assessment (see section 3.5). | Collectively, these are referred to as “impacts, risks and opportunities” (IROs). They reflect the double materiality perspective of ESRS described in section 3.14. | Visos ESRS: | (a) | termins “ietekme” apzīmē pozitīvu un negatīvu ar ilgtspēju saistītu ietekmi, kas ir saistīta ar uzņēmuma darījumdarbību, kā noteikts ietekmes būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums”). Tas attiecas gan uz faktisko ietekmi, gan iespējamo ietekmi nākotnē. | (b) | Termins “riski un iespējas” attiecas uz uzņēmuma finanšu riskiem un iespējām, kas saistīti ar ilgtspēju, to starpā tiem, kas izriet no atkarības no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem, kā noteikts finansiālā būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. 3.5. iedaļu). | Abus šos aspektus kopā apzīmē ar vārdkopu “ietekme, riski un iespējas” (IRO). Tie atspoguļo ESRS dubultā būtiskuma principu, kas aprakstīts 3. iedaļā.
15. | Throughout ESRS, the terms that are defined in the glossary of definitions (Annex II) are put in bold italic , except when a defined term is used more than once in the same paragraph.15. | Visos ESRS termini, kas definēti definīciju glosārijā (II pielikums), ir izcelti treknā slīprakstā, izņemot gadījumus, kad definētais termins tiek lietots vairāk nekā vienu reizi vienā un tajā pašā punktā.
16. | ESRS structure the information to be disclosed under Disclosure Requirements. Each Disclosure Requirement consists of one or more distinct datapoints. The term “datapoint” can also refer to a narrative sub-element of a Disclosure Requirement.16. | ESRS ir strukturēta informācija, kas jāatklāj saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām. Katrā informācijas atklāšanas prasībā ir ietverts vismaz viens detalizētāks datu punkts. Termins “datu punkts” var attiekties arī uz informācijas atklāšanas prasības apraksta apakšelementu.
17. | In addition to Disclosure Requirements most ESRS also contain Application Requirements. Application Requirements support the application of Disclosure Requirements and have the same authority as other parts of an ESRS.17. | Lielākajā daļā ESRS papildus informācijas atklāšanas prasībām ir arī piemērošanas prasības. Piemērošanas prasības palīdz piemērot informācijas atklāšanas prasības, un tām ir tāds pats spēks kā citām ESRS daļām.
18. | ESRS use the following terms to distinguish between different degrees of obligation on the undertaking to disclose information: | (a) | “shall disclose” – indicates that the provision is prescribed by a Disclosure Requirement or datapoint; | (b) | “may disclose” – indicates voluntary disclosure to encourage good practice. | In addition, ESRS use the term “shall consider” when referring to issues, resources or methodologies that the undertaking is expected to take into account or to use in the preparation of a given disclosure if applicable.18. | Lai atšķirtu dažādas uzņēmuma pienākuma atklāt informāciju pakāpes, ESRS ir izmantoti šādi termini: | (a) | “atklāj” — norāda, ka noteikumu paredz informācijas atklāšanas prasība vai datu punkts; | (b) | “var atklāt” — norāda uz brīvprātīgu informācijas atklāšanu, lai veicinātu labu praksi. | Turklāt ESRS ir izmantots termins “ņem vērā”, norādot jautājumus, resursus vai metodiku, kas uzņēmumam attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā vai jāizmanto, sagatavojot atklājamo informāciju.
2.   Qualitative characteristics of information2.   Informācijas kvalitatīvās iezīmes
19. | When preparing its sustainability statement , the undertaking shall apply: | (a) | the fundamental qualitative characteristics of information, i.e. relevance and faithful representation; and | (b) | the enhancing qualitative characteristics of information, i.e. comparability, verifiability and understandability.19. | Gatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums piemēro: | (a) | informācijas kvalitatīvās pamatiezīmes (t. i., relevanci un precīzu atspoguļojumu) un | (b) | informāciju uzlabojošās kvalitatīvās iezīmes (t. i., salīdzināmību, pārbaudāmību un saprotamību).
20. | These qualitative characteristics of information are defined and described in Appendix B of this Standard.20. | Šīs informācijas kvalitatīvās iezīmes ir definētas un aprakstītas šā standarta B papildinājumā.
3.   Double materiality as the basis for sustainability disclosures3.    Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai
21. | The undertaking shall report on sustainability matters based on the double materiality principle as defined and explained in this chapter.21. | Uzņēmums ziņo par ilgtspējas jautājumiem, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu, kā definēts un izskaidrots šajā nodaļā.
3.1    Stakeholders and their relevance to the materiality assessment process3.1    Ieinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā
22. | Stakeholders are those who can affect or be affected by the undertaking. There are two main groups of stakeholders: | (a) | affected stakeholders: individuals or groups whose interests are affected or could be affected – positively or negatively – by the undertaking’s activities and its direct and indirect business relationships across its value chain ; and | (b) | users of sustainability statements : primary users of general-purpose financial reporting (existing and potential investors, lenders and other creditors, including asset managers, credit institutions, insurance undertakings), and other users of sustainability statements, including the undertaking’s business partners, trade unions and social partners, civil society and non-governmental organisations, governments, analysts and academics.22. | Ieinteresētās personas ir personas, kuras var ietekmēt uzņēmumu vai kuras uzņēmums var ietekmēt. Pastāv divas galvenās ieinteresēto personu grupas: | (a) | skartās ieinteresētās personas: personas vai grupas, kuru intereses pozitīvā vai negatīvā veidā ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmuma darbība un tā tiešās un netiešās darījuma attiecības visā vērtības ķēdē, un | (b) | ilgtspējas deklarāciju lietotāji: vispārējas nozīmes finanšu pārskatu galvenie lietotāji (esošie un potenciālie ieguldītāji, aizdevēji un citi kreditori, tajā skaitā aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi ilgtspējas deklarāciju lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumu partneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.
23. | Some, but not all, stakeholders may belong to both groups referred to in paragraph 22.23. | Dažas ieinteresētās personas, bet ne visas, var piederēt pie abām 22. punktā minētajām grupām.
24. | Engagement with affected stakeholders is central to the undertaking’s on-going due diligence process (see chapter 4 Due diligence) and sustainability materiality assessment. This includes its processes to identify and assess actual and potential negative impacts, which then inform the assessment process to identify the material impacts for the purposes of sustainability reporting (see section 3.4 of this Standard).24. | Sadarbība ar skartajām ieinteresētajām personām ir būtiska uzņēmuma nepārtrauktajam pienācīgas rūpības procesam (sk. 4. nodaļu “Pienācīga rūpība”) un ilgtspējas būtiskuma novērtējumam. Tas ietver uzņēmuma procesus, ar ko identificē un novērtē faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi un kas pēc tam tiek izmantoti novērtēšanas procesā, lai identificētu būtisko ietekmi ilgtspējas ziņu sniegšanas vajadzībām (sk. šā standarta 3.4. iedaļu).
3.2    Material matters and materiality of information3.2    Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums
25. | Performing a materiality assessment (see sections 3.4 Impact materiality and 3.5 Financial materiality) is necessary for the undertaking to identify the material impacts, risks and opportunities to be reported.25. | Būtiskuma novērtējuma veikšana (sk. 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums” un 3.5. iedaļu “Finansiālais būtiskums”) ir nepieciešama, lai uzņēmums varētu noteikt būtisko ietekmi, riskus un iespējas, par ko jāsniedz ziņas.
26. | Materiality assessment is the starting point for sustainability reporting under ESRS. IRO-1 in section 4.1 of ESRS 2, includes general disclosure requirements about the undertaking’s process to identify impacts, risks and opportunities and assess their materiality. SBM-3 of ESRS 2 provides general disclosure requirements on the material impacts, risks and opportunities resulting from the undertaking’s materiality assessment.26. | Būtiskuma novērtējums ir sākumpunkts ilgtspējas ziņu sniegšanai saskaņā ar ESRS. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā ietver vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma īstenoto procesu, lai noteiktu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu to būtiskumu. ESRS 2 SBM-3 ir noteiktas vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma.
27. | The Application Requirements in Appendix A of this Standard include a list of sustainability matters covered in topical ESRS, categorised by topics, sub-topics and sub-sub-topics, to support the materiality assessment. Appendix E Flowchart for determining disclosures to be included of this Standard provides an illustration of the materiality assessment described in this section.27. | Šā standarta A papildinājumā iekļautajās piemērošanas prasībās ir norādīts tematiskajā ESRS ietverto ilgtspējas jautājumu saraksts, kas iedalīts pa tematiem, apakštematiem un apakštemata apakštematiem, lai atbalstītu būtiskuma novērtējuma veikšanu. E papildinājumā “Iekļaujamās atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma” ir sniegta šajā iedaļā aprakstītā būtiskuma novērtējuma sagatavošanas procesa ilustrācija.
28. | A sustainability matter is “material” when it meets the criteria defined for impact materiality (see section 3.4 of this Standard) or financial materiality (see section 3.5 of this Standard), or both.28. | Ilgtspējas jautājums ir “būtisks”, ja tas atbilst kritērijiem, kas definēti saistībā ar ietekmes būtiskumu (sk. šā standarta 3.4. iedaļu) vai finansiālo būtiskumu (sk. šā standarta 3.5. iedaļu), vai abiem šiem kritērijiem.
29. | Irrespective of the outcome of its materiality assessment, the undertaking shall always disclose the information required by: ESRS 2 General Disclosures (i.e. all the Disclosure Requirements and data points specified in ESRS 2) and the Disclosure Requirements (including their datapoints) in topical ESRS related to the Disclosure Requirement IRO-1 Description of the process to identify and assess material impacts, risks and opportunities, as listed in ESRS 2 Appendix C Disclosure/Application Requirements in topical ESRS that are applicable jointly with ESRS 2 General Disclosures.29. | Neatkarīgi no būtiskuma novērtējuma iznākuma uzņēmums vienmēr atklāj informāciju, kas prasīta: ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” (t. i., visas informācijas atklāšanas prasības un datu punkti, kas noteikti ESRS 2) un informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS saistībā ar informācijas atklāšanas prasību IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts” (arī datu punkti), kas uzskaitītas ESRS 2 C papildinājumā “Informācijas atklāšanas/piemērošanas prasības tematiskajos ESRS, kas ir piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ”.
30. | When the undertaking concludes that a sustainability matter is material as a result of its materiality assessment, on which ESRS 2 IRO-1, IRO-2 and SBM-3 set disclosure requirements, it shall: | (a) | disclose information according to the Disclosure Requirements (including Application Requirements) related to that specific sustainability matter in the corresponding topical and sector-specific ESRS; and | (b) | disclose additional entity-specific disclosures (see paragraph 11 and AR 1 to AR 5 of this Standard) when the material sustainability matter is not covered by an ESRS or is covered with insufficient granularity.30. | Ja uzņēmums, pamatojoties uz būtiskuma novērtējuma rezultātiem, secina, ka ilgtspējas jautājums ir būtisks un par to ESRS 2 IRO-1, IRO-2 un SBM-3 ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, tas: | (a) | atklāj informāciju saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām (arī piemērošanas prasībām), kas attiecas uz konkrēto ilgtspējas jautājumu attiecīgajā tematiskajā un nozarei specifiskajā ESRS; un | (b) | sniedz papildu uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju (sk. šā standarta 11. punktu un AR 1–AR 5), ja attiecīgais būtiskais ilgtspējas jautājums nav ietverts ESRS vai ir ietverts ar nepietiekamu detalizācijas pakāpi.
31. | The applicable information prescribed within a Disclosure Requirement, including its datapoints, or an entity-specific disclosure, shall be disclosed when the undertaking assesses, as part of its assessment of material information, that the information is relevant from one or more of the following perspectives: | (a) | the significance of the information in relation to the matter it purports to depict or explain; or | (b) | the capacity of such information to meet the users’ decision-making needs, including the needs of primary users of general-purpose financial reporting described in paragraph 48 and/or the needs of users whose principal interest is in information about the undertaking’s impacts.31. | Piemērojamo informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasībā (arī tās datu punktos) vai uzņēmumam specifiskajā atklājamajā informācijā, iekļauj, ja uzņēmuma vērtējumā tā ir būtiska no viena vai vairākiem šādiem ilgtspējas deklarāciju aspektiem: | (a) | informācijas nozīmīgums saistībā ar jautājumu, ko tā atspoguļo vai paskaidro; vai | (b) | šādas informācijas spēja nodrošināt lietotāju lēmumu pieņemšanas vajadzības, arī to vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primāro lietotāju vajadzības, kas minēti 48. punktā, un/vai to lietotāju vajadzības, kurus galvenokārt interesē uzņēmuma ietekme.
32. | If the undertaking concludes that climate change is not material and therefore omits all disclosure requirements in ESRS E1 Climate change, it shall disclose a detailed explanation of the conclusions of its materiality assessment with regard to climate change (see ESRS 2 IRO-2 Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statement), including a forward-looking analysis of the conditions that could lead the undertaking to conclude that climate change is material in the future. If the undertaking concludes that a topic other than climate change is not material and therefore it omits all the Disclosure Requirements in the corresponding topical ESRS, it may briefly explain the conclusions of its materiality assessment for that topic.32. | Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtiskas un tāpēc tas visas informācijas atklāšanas prasības neiekļauj ESRS 1“Klimata pārmaiņas”, uzņēmums sīki paskaidro tā veiktā būtiskuma novērtējuma par klimata pārmaiņām secinājumus (sk. ESRS 2 IRO-2“ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas”) un iekļauj uz nākotni vērstu analīzi par nosacījumiem, kuru dēļ nākotnē uzņēmums varētu secināt, ka klimata pārmaiņas ir būtiskas. Ja uzņēmums secina, ka kāds temats, kas nav klimata pārmaiņas, nav būtisks, un tādēļ tas neiekļauj visas informācijas atklāšanas prasības attiecīgajā tematiskajā ESRS, tas var īsi paskaidrot sava būtiskuma novērtējuma secinājumus par šo tematu.
33. | When disclosing information on policies, actions and targets in relation to a sustainability matter that has been assessed to be material, the undertaking shall include the information prescribed by all the Disclosure Requirements and datapoints in the topical and sector-specific ESRS related to that matter and in the corresponding Minimum Disclosure Requirement on policies, actions, and targets required under ESRS 2. If the undertaking cannot disclose the information prescribed by either the Disclosure Requirements and datapoints in the topical or sector-specific ESRS, or the Minimum Disclosure Requirements in ESRS 2 on policies, actions and targets, because it has not adopted the respective policies, implemented the respective actions or set the respective targets, it shall disclose this to be the case and it may report a timeframe in which it aims to have these in place.33. | Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, kas ir novērtēts kā būtisks, uzņēmums iekļauj informāciju, kas noteikta visās informācijas atklāšanas prasībās tematiskajā ESRS un nozarei specifiskajā ESRS, kurš attiecas uz konkrēto jautājumu, un attiecīgajā minimālās informācijas atklāšanas prasībā par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas prasīti saskaņā ar ESRS 2. Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem, kas noteikta vai nu tematiskā ESRS vai nozarei specifiskā ESRS informācijas atklāšanas prasībās, vai arī minimālās informācijas atklāšanas prasībās ESRS 2, jo tas nav pieņēmis attiecīgo rīcībpolitiku, īstenojis attiecīgas darbības un noteicis attiecīgus mērķrādītājus, tas par to paziņo un var norādīt termiņu, kādā tas plāno to izdarīt.
34. | When disclosing information on metrics for a material sustainability matter according to the Metrics and Targets section of the relevant topical ESRS, the undertaking: | (a) | shall include the information prescribed by a Disclosure Requirement if it assesses such information to be material; and | (b) | may omit the information prescribed by a datapoint of a Disclosure Requirement if it assesses such information to be not material and concludes that such information is not needed to meet the objective of the Disclosure Requirement.34. | Atklājot informāciju par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, uzņēmums: | (a) | iekļauj informācijas atklāšanas prasībā noteikto informāciju, ja tas uzskata, ka šāda informācija ir būtiska, un | (b) | var neiekļaut informāciju, kas noteikta informācijas atklāšanas prasības datu punktā, ja uzņēmuma vērtējumā šāda informācija nav būtiska un tas secina, ka šāda informācija nav nepieciešama informācijas atklāšanas prasības mērķa sasniegšanai.
35. | If the undertaking omits the information prescribed by a datapoint that derives from other EU legislation listed in Appendix B of ESRS 2, it shall explicitly state that the information in question is “not material”.35. | Ja uzņēmums neiekļauj datu punktā noteiktu informāciju, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kuri uzskaitīti ESRS 2 B papildinājumā, tas skaidri norāda, ka attiecīgā informācija nav “būtiska”.
36. | The undertaking shall establish how it applies criteria, including appropriate thresholds, to determine: | (a) | the information it discloses on metrics for a material sustainability matter according to the Metrics and Targets section of the relevant topical ESRS, in accordance with paragraph 34; and | (b) | the information to be disclosed as entity-specific disclosures.36. | Uzņēmums nosaka, kā tas piemēro kritērijus (arī atbilstošas robežvērtības), lai noteiktu: | (a) | informāciju, kas jāsniedz, ziņojot par būtiska ilgtspējas jautājuma rādītājiem saskaņā ar attiecīgo tematiskā ESRS nodaļu “Rādītāji un mērķrādītāji”, kā norādīts 34. punktā, un | (b) | informāciju, kas jāatklāj kā uzņēmumam specifiska atklājamā informācija.
3.3    Double materiality3.3    Dubultais būtiskums
37. | Double materiality has two dimensions, namely: impact materiality and financial materiality . Unless specified otherwise, the terms “material” and “materiality” are used throughout ESRS to refer to double materiality.37. | Dubultajam būtiskumam ir divi pamataspekti: ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ja vien nav norādīts citādi, termini “būtisks” un “būtiskums” tiek lietoti visā ESRS, lai apzīmētu dubulto būtiskumu.
38. | Impact materiality and financial materiality assessments are inter-related and the interdependencies between these two dimensions shall be considered. In general, the starting point is the assessment of impacts, although there may also be material risks and opportunities that are not related to the undertaking’s impacts . A sustainability impact may be financially material from inception or become financially material, when it could reasonably be expected to affect the undertaking’s financial position, financial performance, cash flows, its access to finance or cost of capital over the short-, medium- or long-term. Impacts are captured by the impact materiality perspective irrespective of whether or not they are financially material.38. | Ietekmes būtiskuma un finansiālā būtiskuma novērtējumi ir savstarpēji saistīti, un ir jāņem vērā šo divu pamataspektu savstarpējā atkarība. Kopumā izejas punkts ir ietekmes novērtējums, tomēr var būt arī tādi būtiski riski un iespējas, kas nav saistīti ar uzņēmuma ietekmi. Ilgtspējas ietekme var būt finansiāli būtiska jau sākotnēji vai kļūt finansiāli būtiska, kad var pamatoti gaidīt, ka tā ietekmēs uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansēm vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Neatkarīgi no tā, vai ietekme ir finansiāli būtiska, to atspoguļo ietekmes būtiskuma perspektīva.
39. | In identifying and assessing the impacts, risks and opportunities in the undertaking’s value chain to determine their materiality , the undertaking shall focus on areas where impacts, risks and opportunities are deemed likely to arise, based on the nature of the activities, business relationships, geographies or other factors concerned.39. | Apzinot un novērtējot ietekmi, riskus un iespējas uzņēmuma vērtības ķēdē, lai noteiktu to būtiskumu, uzņēmums galveno uzmanību pievērš jomām, kurās ietekme, riski un iespējas ir uzskatāmi par iespējamiem, pamatojoties uz darbības veidu, darījuma attiecībām, ģeogrāfiju vai citiem attiecīgiem faktoriem.
40. | The undertaking shall consider how it is affected by its dependencies on the availability of natural, human and social resources at appropriate prices and quality, irrespective of its potential impacts on those resources.40. | Uzņēmums ņem vērā, kā to ietekmē tā atkarība no dabas resursu, cilvēkresursu un sociālo resursu pieejamības par atbilstošām cenām un atbilstošā kvalitātē, neatkarīgi no tā iespējamās ietekmes uz šiem resursiem.
41. | An undertaking’s principal impacts, risks and opportunities are understood to be the same as the material impacts, risks and opportunities identified under the double materiality principle and therefore reported on in its sustainability statement.41. | Uzņēmuma galvenā ietekme, riski un iespējas tiek uzskatīti par tādiem pašiem kā būtiskā ietekme, riski un iespējas, kas identificēti saskaņā ar dubultā būtiskuma principu, tāpēc par tiem ziņo uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā.
42. | The undertaking shall apply the criteria set under sections 3.4 and 3.5 in this Standard, using appropriate quantitative and/or qualitative thresholds. Appropriate thresholds are necessary to determine which impacts, risks and opportunities are identified and addressed by the undertaking as material and to determine which sustainability matters are material for reporting purposes. Some existing standards and frameworks use the term "most significant impacts” when referring to the threshold used to identify the impacts that are described in ESRS as "material impacts."42. | Uzņēmums piemēro šā standarta 3.4. un 3.5. iedaļā noteiktos kritērijus, izmantojot atbilstošas kvantitatīvas un/vai kvalitatīvas robežvērtības. Lai noteiktu, kuru ietekmi, riskus un iespējas uzņēmums ir identificējis un risinājis kā būtiskus, un lai noteiktu, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņu sniegšanas vajadzībām, ir nepieciešamas atbilstošas robežvērtības. Dažos pašreizējos standartos un sistēmās, atsaucoties uz robežvērtību, ko izmanto, lai noteiktu ietekmi, kas ESRS ir raksturota kā “būtiska ietekme”, tiek izmantots termins “nozīmīgākā ietekme”.
3.4    Impact materiality3.4    Ietekmes būtiskums
43. | A sustainability matter is material from an impact perspective when it pertains to the undertaking’s material actual or potential, positive or negative impacts on people or the environment over the short-, medium- or long-term. Impacts include those connected with the undertaking’s own operations and upstream and downstream value chain, including through its products and services, as well as through its business relationships. Business relationships include those in the undertaking’s upstream and downstream value chain and are not limited to direct contractual relationships.43. | Ilgtspējas jautājums ir būtisks no ietekmes viedokļa, ja tas attiecas uz uzņēmuma faktisku vai iespējamu, pozitīvu vai negatīvu ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tā ietver ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Darījuma attiecības ietver tās, kas tiek īstenotas uzņēmuma augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē, un neaprobežojas tikai ar tiešajām līgumattiecībām.
44. | In this context, impacts on people or the environment include impacts in relation to environmental, social and governance matters.44. | Šajā kontekstā ietekme uz cilvēkiem vai vidi ietver ietekmi saistībā ar vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības aspektiem.
45. | The materiality assessment of a negative impact is informed by the due diligence process defined in the international instruments of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises. For actual negative impacts, materiality is based on the severity of the impact, while for potential negative impacts it is based on the severity and likelihood of the impact. Severity is based on the following factors: | (a) | the scale; | (b) | scope; and | (c) | irremediable character of the impact. | In the case of a potential negative human rights impact, the severity of the impact takes precedence over its likelihood.45. | Negatīvas ietekmes būtiskuma novērtējumu veic, pamatojoties uz pienācīgas rūpības procesu, kas definēts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem. Attiecībā uz faktisko negatīvo ietekmi būtiskuma noteikšanas pamatā ir ietekmes smagums, bet attiecībā uz iespējamo negatīvo ietekmi — ietekmes smagums un varbūtība. Smagumu pamato šādi faktori: | (a) | mērogs; | (b) | tvērums un | (c) | ietekmes neatgriezeniskums. | Iespējamas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām gadījumā ietekmes smagums ir prioritārāks par tās varbūtību.
46. | For positive impacts, materiality is based on: | (a) | the scale and scope of the impact for actual impacts; and | (b) | the scale, scope and likelihood of the impact for potential impacts.46. | Attiecībā uz pozitīvu ietekmi būtiskumu nosaka, ņemot vērā: | (a) | faktiskās ietekmes mērogu un tvērumu un | (b) | iespējamās ietekmes mērogu, tvērumu un varbūtību.
3.5    Financial materiality3.5    Finansiālais būtiskums
47. | The scope of financial materiality for sustainability reporting is an expansion of the scope of materiality used in the process of determining which information should be included in the undertaking’s financial statements.47. | Finansiālā būtiskuma tvērums saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu ir tā būtiskuma tvēruma paplašinājums, ko piemēro, nosakot, kura informācija būtu jāiekļauj uzņēmuma finanšu pārskatos.
48. | The financial materiality assessment corresponds to the identification of information that is considered material for primary users of general-purpose financial reports in making decisions relating to providing resources to the entity. In particular, information is considered material for primary users of general-purpose financial reports if omitting, misstating or obscuring that information could reasonably be expected to influence decisions that they make on the basis of the undertaking’s sustainability statement .48. | Finansiālā būtiskuma novērtējums ir tās informācijas identificēšana, kas ir būtiska vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, pieņemot lēmumus par resursu piešķiršanu uzņēmumam. Proti, informāciju uzskata par būtisku vispārējas nozīmes finanšu pārskatu primārajiem lietotājiem, ja pamatoti gaidāms, ka šādas informācijas nesniegšana, nepareiza atspoguļošana vai maskēšana varētu ietekmēt lēmumus, ko tie pieņem, pamatojoties uz uzņēmuma ilgtspējas deklarāciju.
49. | A sustainability matter is material from a financial perspective if it triggers or could reasonably be expected to trigger material financial effects on the undertaking. This is the case when a sustainability matter generates risks or opportunities that have a material influence, or could reasonably be expected to have a material influence, on the undertaking’s development, financial position, financial performance, cash flows, access to finance or cost of capital over the short-, medium- or long-term. Risks and opportunities may derive from past events or future events. The financial materiality of a sustainability matter is not constrained to matters that are within the control of the undertaking but includes information on material risks and opportunities attributable to business relationships beyond the scope of consolidation used in the preparation of financial statements.49. | Ilgtspējas jautājums ir būtisks no finansiālā viedokļa, ja tas rada vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu radīt būtisku finansiālu iespaidu uz uzņēmumu. Tā tas ir gadījumā, ja ilgtspējas jautājums rada vai var radīt riskus vai iespējas, kas būtiski ietekmē vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu būtiski ietekmēt uzņēmuma attīstību, finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Riski un iespējas var izrietēt no pagātnes vai nākotnes notikumiem. Ilgtspējas jautājuma finansiālais būtiskums neaprobežojas ar jautājumiem, kas ir uzņēmuma kontrolē, bet ietver informāciju par būtiskiem riskiem un iespējām, kas attiecināmi uz darījuma attiecībām ārpus konsolidācijas tvēruma, ko izmanto finanšu pārskatu sagatavošanā.
50. | Dependencies on natural, human and social resources can be sources of financial risks or opportunities . Dependencies may trigger effects in two possible ways: | (a) | they may influence the undertaking’s ability to continue to use or obtain the resources needed in its business processes, as well as the quality and pricing of those resources; and | (b) | they may affect the undertaking’s ability to rely on relationships needed in its business processes on acceptable terms.50. | Finanšu risku vai iespēju avots ir atkarība no dabas resursiem, cilvēkresursiem un sociālajiem resursiem. Atkarība var radīt ietekmi divos iespējamos veidos: | (a) | tā var ietekmēt uzņēmuma spēju turpināt izmantot vai iegūt tā darījumdarbības procesiem nepieciešamos resursus, kā arī šo resursu kvalitāti un cenas, un | (b) | tā var ietekmēt uzņēmuma spēju paļauties uz tā darījumdarbības procesos nepieciešamajām attiecībām ar pieņemamiem nosacījumiem.
51. | The materiality of risks and opportunities is assessed based on a combination of the likelihood of occurrence and the potential magnitude of the financial effects .51. | Risku un iespēju būtiskumu novērtē, pamatojoties uz finansiālā iespaida rašanās varbūtības un iespējamā apmēra kombināciju.
3.6    Material impacts or risks arising from actions to address sustainability matters3.6    Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai
52. | The undertaking’s materiality assessment may lead to the identification of situations in which its actions to address certain impacts or risks , or to benefit from certain opportunities in relation to a sustainability matter, might have material negative impacts or cause material risks in relation to one or more other sustainability matters . For example: | (a) | an action plan to decarbonise production that involves abandoning certain products might have material negative impacts on the undertaking’s own workforce and result in material risks due to redundancy payments; or | (b) | an action plan of an automotive supplier to focus on the supply of e-vehicles might lead to stranded assets for the production of supply parts for conventional vehicles.52. | Uzņēmuma būtiskuma novērtēšanas procesā var noteikt situācijas, kur tā darbības, kuru mērķis ir novērst noteiktu ietekmi vai riskus vai gūt labumu no noteiktām iespējām saistībā ar kādu ilgtspējas jautājumu, varētu radīt būtisku negatīvu ietekmi vai būtiskus riskus saistībā ar vienu vai vairākiem citiem ilgtspējas jautājumiem. Piemēram: | (a) | ražošanas dekarbonizācijas rīcības plāns, kas paredz atteikšanos no noteiktiem produktiem, var būtiski negatīvi ietekmēt uzņēmuma pašu personālu un radīt būtiskus riskus saistībā ar atlaišanas pabalstiem, vai | (b) | automobiļu piegādātāja rīcības plāns virzībai uz elektrotransportlīdzekļu piegādi var novest pie tā, ka tradicionālo transportlīdzekļu rezerves daļu ražošanas aktīvi kļūst par balasta aktīviem.
53. | In such situations, the undertaking shall: | (a) | disclose the existence of material negative impacts or material risks together with the actions that generate them, with a cross-reference to the topic to which the impacts or risks relate; and | (b) | provide a description of how the material negative impacts or material risks are addressed under the topic to which they relate.53. | Šādās situācijās uzņēmums: | (a) | norāda būtiskas negatīvas ietekmes vai būtisku risku esību kopā ar darbībām, kas tos rada, un norāda atsauci uz tematu, ar kuru šī ietekme vai riski ir saistīti, un | (b) | sniedz aprakstu par to, kā tiek novērsta būtiskā negatīvā ietekme vai būtiskie riski saskaņā ar tematu, uz kuru tie attiecas.
3.7    Level of disaggregation3.7    Sadalījuma līmenis
54. | When needed for a proper understanding of its material impacts, risks and opportunities , the undertaking shall disaggregate the reported information: | (a) | by country, when there are significant variations of material impacts, risks and opportunities across countries and when presenting the information at a higher level of aggregation would obscure material information about impacts, risks or opportunities; or | (b) | by significant site or by significant asset, when material impacts, risks and opportunities are highly dependent on a specific location or asset.54. | Ja tas ir nepieciešams, lai pareizi izprastu uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas, uzņēmums paziņoto informāciju sniedz: | (a) | dalījumā pa valstīm, ja starp valstīm pastāv nozīmīgas atšķirības attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un ja informācijas sniegšana augstākā sadalījuma līmenī maskē būtisku informāciju par ietekmi, riskiem vai iespējām, vai | (b) | dalījumā pa nozīmīgiem objektiem vai nozīmīgiem aktīviem, ja būtiska ietekme, riski un iespējas ir lielā mērā atkarīgi no konkrētas vietas vai aktīva.
55. | When defining the appropriate level of disaggregation for reporting, the undertaking shall consider the disaggregation adopted in its materiality assessment. Depending on the undertaking’s specific facts and circumstances, a disaggregation by subsidiary may be necessary.55. | Nosakot ziņu sniegšanai atbilstošu sadalījuma līmeni, uzņēmums ņem vērā būtiskuma novērtējumā pieņemto sadalījumu. Atkarībā no uzņēmumam specifiskiem faktiem un apstākļiem var būt nepieciešams sadalījums pa meitasuzņēmumiem.
56. | Where data from different levels, or multiple locations within a level, is aggregated, the undertaking shall ensure that this aggregation does not obscure the specificity and context necessary to interpret the information. The undertaking shall not aggregate material items that differ in nature.56. | Ja datus no dažādiem līmeņiem vai vairākām vietām viena līmeņa ietvaros apkopo, uzņēmums nodrošina, ka šāda apkopošana nemaskē specifiskumu un kontekstu, kas nepieciešams informācijas interpretācijai. Uzņēmums neapkopo būtiskas vienības, kas atšķiras pēc būtības.
57. | When the undertaking presents information disaggregated by sectors, it shall adopt the ESRS sector classification to be specified in a delegated act adopted by the Commission pursuant to article 29b(1) third subparagraph, point (ii), of Directive 2013/34/EU. When a topical or sector-specific ESRS requires that a specific level of disaggregation is adopted in preparing a specific item of information, the requirement in the topical or sector-specific ESRS shall prevail.57. | Ja uzņēmums sniedz informāciju, kas sadalīta pa nozarēm, tas izmanto ESRS nozaru klasifikāciju, kas jāprecizē deleģētajā aktā, ko pieņem Komisija saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29. panta 1. punkta trešās daļas ii) apakšpunktu. Ja tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS ir prasība, ka, sagatavojot konkrētu informācijas vienību, ir jāpieņem konkrēts sadalījuma līmenis, prevalē tematiskajā vai nozarei specifiskajā ESRS paredzētā prasība.
4.   Due diligence4.   Pienācīga rūpība
58. | The outcome of the undertaking’s sustainability due diligence process (referred to as “due diligence” in the international instruments mentioned below) informs the undertaking’s assessment of its material impacts, risks and opportunities . ESRS do not impose any conduct requirements in relation to due diligence; nor do they extend or modify the role of the administrative, management or supervisory bodies of the undertaking with regard to the conduct of due diligence.58. | Uzņēmuma ilgtspējas pienācīgas rūpības procesā (turpmāk minētajos starptautiskajos instrumentos saukts par “pienācīgu rūpību”) gūtie rezultāti nodrošina informāciju uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumam. ESRS neparedz nekādas rīcības prasības attiecībā uz pienācīgas rūpības procesu; tie arī nepaplašina un nemaina uzņēmuma administratīvo, vadības vai uzraudzības struktūru funkcijas saistībā ar pienācīgu rūpību.
59. | Due diligence is the process by which undertakings identify, prevent, mitigate and account for how they address the actual and potential negative impacts on the environment and people connected with their business. These include negative impacts connected with the undertaking’s own operations and its upstream and downstream value chain, including through its products or services, as well as through its business relationships. Due diligence is an on-going practice that responds to and may trigger changes in the undertaking’s strategy, business model, activities, business relationships, operating, sourcing and selling contexts. This process is described in the international instruments of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises.59. | Pienācīga rūpība ir process, kurā uzņēmumi identificē, novērš un mazina faktisko un iespējamo negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēkiem, kas saistīta ar to darījumdarbību, kā arī veic uzskaiti. Tā ietver negatīvo ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Pienācīga rūpība ir pastāvīga prakse, ar kuru reaģē uz uzņēmuma stratēģijas, darījumdarbības modeļa, aktivitāšu, darījuma attiecību, darbības, apgādes un pārdošanas konteksta izmaiņām un ar kuru var izraisīt šādas izmaiņas. Šis process ir aprakstīts starptautiskajos instrumentos: ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem.
60. | These international instruments identify a number of steps in the due diligence process, including the identification and assessment of negative impacts connected with the undertaking’s own operations and its upstream and downstream value chain, including through its products or services, as well as through its business relationships. Where the undertaking cannot address all impacts at once, the due diligence process allows for action to be prioritised based on the severity and likelihood of the impacts. It is this aspect of the due diligence process that informs the assessment of material impacts (see section 3.4 of this Standard). The identification of material impacts also supports the identification of material sustainability risks and opportunities , which are often a product of such impacts.60. | Šajos starptautiskajos instrumentos ir noteikti vairāki pienācīgas rūpības procesa posmi, tajā skaitā negatīvās ietekmes, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām, identificēšana un novērtēšana. Ja uzņēmums nevar novērst visu ietekmi uzreiz, pienācīgas rūpības process ļauj noteikt rīcības prioritātes, pamatojoties uz ietekmes smagumu un varbūtību. Tieši šis pienācīgas rūpības procesa aspekts tiek izmantots būtiskās ietekmes novērtējumā (sk. šā standarta 3.4. iedaļu). Būtiskās ietekmes identificēšana palīdz arī noteikt būtiskos ilgtspējas riskus un iespējas, kas bieži ir šādas ietekmes rezultāts.
61. | The core elements of due diligence are reflected directly in Disclosure Requirements set out in ESRS 2 and in the topical ESRS, as illustrated below: | (a) | embedding due diligence in governance, strategy and business model (3). This is addressed under: | i. | ESRS 2 GOV-2: Information provided to and sustainability matters addressed by the undertaking’s administrative, management and supervisory bodies; | ii. | ESRS 2 GOV-3: Integration of sustainability-related performance in incentive schemes; and | iii. | ESRS 2 SBM-3: Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model. | (b) | engaging with affected stakeholders  (4). This is addressed under: | i. | ESRS 2 GOV-2; | ii. | ESRS 2 SBM-2: Interests and views of stakeholders; | iii. | ESRS 2 IRO-1; | iv. | ESRS 2 MDR-P; and | v. | Topical ESRS: reflecting the different stages and purposes of stakeholder engagement throughout the due diligence process. | (c) | identifying and assessing negative impacts on people and the environment (5). This is addressed under: | i. | ESRS 2 IRO-1 (including Application Requirements related to specific sustainability matters in the relevant ESRS); and | ii. | ESRS 2 SBM-3; | (d) | taking action to address negative impacts on people and the environment (6). This is addressed under: | i. | ESRS 2 MDR-A; and | ii. | Topical ESRS: reflecting the range of actions , including transition plans, through which impacts are addressed. | (e) | tracking the effectiveness of these efforts (7). This is addressed under: | i. | ESRS 2 MDR-M; | ii. | ESRS 2 MDR-T; and | iii. | Topical ESRS: regarding metrics and targets .61. | Pienācīgas rūpības pamatelementi ir tieši atspoguļoti informācijas atklāšanas prasībās, kas izklāstītas ESRS 2 un tematiskajā ESRS, kā aprakstīts turpmāk. | (a) | Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un darījumdarbības modelī (3). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: | i. | ESRS 2 GOV-2: “Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un risinātie ilgtspējas jautājumi”; | ii. | ESRS 2 GOV-3: “Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās” un | iii. | ESRS 2 SBM-3: “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”. | (b) | Skarto ieinteresēto personu (4) iesaiste. Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: | i. | ESRS 2 GOV-2; | ii. | ESRS 2 SBM-2: “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi” ; | iii. | ESRS 2 IRO-1; | iv. | ESRS 2 MDR-P; un | v. | tematiskajā ESRS — kurā atspoguļoti dažādi ieinteresēto personu iesaistes posmi un mērķi visā pienācīgas rūpības procesā. | (c) | Negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi identificēšana un novērtēšana (5). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: | i. | ESRS 2 IRO-1 (tajā skaitā piemērošanas prasības, kas saistītas ar konkrētiem ilgtspējas jautājumiem attiecīgajā ESRS) un | ii. | ESRS 2 SBM-3; | (d) | Pasākumi negatīvās ietekmes uz cilvēkiem un vidi novēršanai (6). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: | i. | ESRS 2 MDR-A; un | ii. | tematiskajā ESRS — kur atspoguļots to darbību klāsts, arī pārkārtošanās plāni, ar kuru palīdzību tiek risināta ietekme. | (e) | Šo centienu rezultativitātes uzraudzība (7). Šis jautājums ir aplūkots šajos standartos: | i. | ESRS 2 MDR-M; | ii. | ESRS 2 MDR-T; un | iii. | tematiskajā ESRS — attiecībā uz rādītājiem un mērķrādītājiem.
5.   Value chain5.   Vērtības ķēde
5.1    Reporting undertaking and value chain5.1    Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde
62. | The sustainability statement shall be for the same reporting undertaking as the financial statements. For example, if the reporting undertaking is a parent company required to prepare consolidated financial statements, the sustainability statement will be for the group. This requirement does not apply where the reporting undertaking is not required to draw-up financial statements or where the reporting undertaking is preparing consolidated sustainability reporting pursuant to Article 48i of Directive 2013/34/EU.62. | Ziņojošais uzņēmums saistībā ar ilgtspējas deklarāciju ir tas pats uzņēmums, kurš gatavo saistītos finanšu pārskatus. Piemēram, ja ziņojošais uzņēmums ir mātesuzņēmums, kura pienākums ir gatavot konsolidētos finanšu pārskatus, ilgtspējas deklarācijas būs par grupu. Šo prasību nepiemēro, ja ziņojošajam uzņēmumam nav jāgatavo finanšu pārskati vai ja tas gatavo konsolidētas ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 48.i pantu.
63. | The information about the reporting undertaking provided in the sustainability statement shall be extended to include information on the material impacts, risks and opportunities connected with the undertaking through its direct and indirect business relationships in the upstream and/or downstream value chain (“value chain information”). In extending the information about the reporting undertaking, the undertaking shall include material impacts, risks and opportunities connected with its upstream and downstream value chain: | (a) | following the outcome of its due diligence process and of its materiality assessment; and | (b) | in accordance with any specific requirements related to the value chain in other ESRS.63. | Ilgtspējas deklarācijā sniegto informāciju par ziņojošo uzņēmumu paplašina, iekļaujot informāciju par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas saistīti ar uzņēmumu, izmantojot tā tiešās un netiešās darījuma attiecības augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē (“informācija par vērtības ķēdi”). Paplašinot informāciju par ziņojošo uzņēmumu, uzņēmums iekļauj būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar tā augšupējo(-ām) un lejupējo(-ām) vērtības ķēdi(-ēm): | (a) | pēc tam, kad iegūti pienācīgas rūpības procesa un būtiskuma novērtējuma rezultāti, un | (b) | saskaņā ar citiem ESRS īpašajām prasībām attiecībā uz vērtības ķēdi.
64. | Paragraph 63 does not require information on each and every actor in the value chain , but only the inclusion of material upstream and downstream value chain information. Different sustainability matters can be material in relation to different parts of the undertaking’s upstream and downstream value chain. The information shall be extended to include value chain information only in relation to the parts of the value chain for which the matter is material.64. | 63. punkts prasa nevis sniegt informāciju par katru vērtības ķēdes dalībnieku, bet gan iekļaut vienīgi būtisku informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi. Dažādi ilgtspējības jautājumi var būt būtiski saistībā ar dažādām uzņēmuma augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes daļām. Informāciju paplašina, iekļaujot vērtības ķēdes informāciju tikai par tām vērtības ķēdes daļām, kurās jautājums ir būtisks.
65. | The undertaking shall include material value chain information when this is necessary to: | (a) | allow users of sustainability statements to understand the undertaking’s material impacts, risks and opportunities ; and/or | (b) | produce a set of information that meets the qualitative characteristics of information (see Appendix B of this Standard).65. | Uzņēmums vajadzības gadījumā iekļauj būtisku informāciju par vērtības ķēdi, lai: | (a) | ļautu ilgtspējas deklarāciju lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi, riskus un iespējas un/vai | (b) | izveidotu informācijas kopumu, kas atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).
66. | When determining at which level within its own operations and its upstream and downstream value chain a material sustainability matter arises, the undertaking shall use its assessment of impacts, risks and opportunities following the double materiality principle (see chapter 3 of this Standard).66. | Nosakot, kurā līmenī savā darbībā un tās augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē rodas būtisks ilgtspējas jautājums, uzņēmums izmanto savu ietekmes, risku un iespēju novērtējumu, ievērojot dubultā būtiskuma principu (sk. šā standarta 3. nodaļu).
67. | When associates or joint ventures, accounted for under the equity method or proportionally consolidated in the financial statements, are part of the undertaking’s value chain, for example as suppliers, the undertaking shall include information related to those associates or joint ventures in accordance with paragraph 63 consistent with the approach adopted for the other business relationships in the value chain. In this case, when determining impact metrics , the data of the associate or joint venture are not limited to the share of equity held, but shall be taken into account on the basis of the impacts that are connected with the undertaking’s products and services through its business relationships.67. | Ja saistītie uzņēmumi vai kopuzņēmumi, kas finanšu pārskatos uzskaitīti pēc pašu kapitāla metodes vai proporcionāli konsolidēti, ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes, uzņēmums iekļauj ar šiem saistītajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem saistīto informāciju saskaņā ar 63. punktu atbilstīgi pieejai, kas pieņemta attiecībā uz citām darījuma attiecībām vērtības ķēdē. Šādā gadījumā, nosakot ietekmes rādītājus, saistītā uzņēmuma vai kopuzņēmuma dati neaprobežojas tikai ar turētā pašu kapitāla daļu, bet tiek ņemti vērā, pamatojoties uz ietekmi, kas ir tieši saistīta ar uzņēmuma produktiem un pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības.
5.2    Estimation using sector averages and proxies5.2    Aplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības
68. | The undertaking’s ability to obtain the necessary upstream and downstream value chain information may vary depending on various factors, such as the undertaking’s contractual arrangements, the level of control that it exercises on the operations outside the consolidation scope and its buying power. When the undertaking does not have the ability to control the activities of its upstream and/or downstream value chain and its business relationships, obtaining value chain information may be more challenging.68. | Uzņēmuma spēja iegūt nepieciešamo informāciju par augsupējo un lejupējo vērtības ķēdi var atšķirties dažādu faktoru dēļ, piemēram, uzņēmuma līgumiskas vienošanās, kontroles līmenis, ko tas īsteno attiecībā uz darbībām ārpus konsolidācijas tvēruma, un tā pirktspēja. Ja uzņēmums nespēj kontrolēt darbības savā augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē un darījuma attiecības, iegūt informāciju par vērtības ķēdi var būt grūtāk.
69. | There are circumstances where the undertaking cannot collect the information about its upstream and downstream value chain as required by paragraph 63 after making reasonable efforts to do so. In these circumstances, the undertaking shall estimate the information to be reported about its upstream and downstream value chain, by using all reasonable and supportable information, such as sector-average data and other proxies.69. | Noteiktos apstākļos uzņēmums nevar savākt informāciju par uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, kā prasīts 63. punktā, pēc tam, kad ir veltītas saprātīgas pūles, lai to izdarītu. Šādos apstākļos uzņēmums aplēš informāciju, kas jāpaziņo par tā augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, piemēram, nozares vidējos datus un citas aizstājējvērtības.
70. | Obtaining value chain information could also be challenging in the case of SMEs and other upstream and/or downstream value chain entities that are not in the scope of the sustainability reporting required by Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU (see ESRS 2 BP-2 Disclosures in relation to specific circumstances).70. | Informācijas iegūšana par vērtības ķēdi varētu būt sarežģīta arī MVU un citu tādu vērtības ķēdes dalībnieku gadījumā, kas neietilpst Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantā pieprasītās ilgtspējas ziņu sniegšanas darbības jomā (sk. ESRS 2 BP-2“Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”).
71. | With reference to policies, actions and targets, the undertaking’s reporting shall include upstream and/or downstream value chain information to the extent that those policies, actions and targets involve actors in the value chain . With reference to metrics , in many cases, in particular for environmental matters for which proxies are available, the undertaking may be able to comply with the reporting requirements without collecting data from the actors in its upstream and downstream value chain, especially from SMEs, for example, when calculating the undertaking’s GHG Scope 3 emissions.71. | Saistībā ar rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem uzņēmums sniedz ziņas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ciktāl attiecīgā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji attiecas uz vērtības ķēdes dalībniekiem. Attiecībā uz rādītājiem daudzos gadījumos, jo īpaši vides jautājumos, par kuriem ir pieejamas aizstājējvērtības, uzņēmums var izpildīt ziņu sniegšanas prasības, nevācot datus no tā augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes dalībniekiem, jo īpaši no MVU, piemēram, kad tas aprēķina uzņēmuma 3. pakāpes SEG emisijas.
72. | The incorporation of estimates made using sector-average data or other proxies shall not result in information that does not meet the qualitative characteristics of information (see chapter 2 and section 7.2 Sources of estimation and outcome uncertainty of this Standard).72. | Iekļaujot aplēses, kas veiktas, izmantojot nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, nedrīkst radīt informāciju, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta 2. nodaļu un 7.2. iedaļu “Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti”).
6.   Time horizons6.   Laika periodi
6.1    Reporting period6.1    Pārskata periods
73. | The reporting period for the undertaking’s sustainability statement shall be consistent with that of its financial statements.73. | Pārskata periods, kas noteikts uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai, ir pārskata periods, kas noteikts tā finanšu pārskatu sagatavošanai.
6.2    Linking past, present and future6.2    Pagātnes, tagadnes un nākotnes sasaiste
74. | The undertaking shall establish appropriate linkages in its sustainability statement between retrospective and forward-looking information, when relevant, to foster a clear understanding of how historical information relates to future-oriented information.74. | Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā attiecīgā gadījumā izveido atbilstošas saiknes starp retrospektīvu un uz nākotni vērstu informāciju, lai veicinātu skaidru izpratni par to, kā vēsturiskā informācija ir saistīta ar informāciju, kas vērsta uz nākotni.
6.3    Reporting progress against the base year6.3    Ziņu sniegšana par progresu salīdzinājumā ar bāzes gadu
75. | A base year is the historical reference date or period for which information is available and against which subsequent information can be compared over time.75. | Bāzes gads ir vēsturisks atsauces datums vai periods, par kuru ir pieejama informācija un ar kuru var salīdzināt turpmāko informāciju laika gaitā.
76. | The undertaking shall present comparative information in respect of the base year for amounts reported in the current period when reporting the developments and progress towards a target, unless the relevant Disclosure Requirement already defines how to report progress. The undertaking may also include historical information about achieved milestones between the base year and the reporting period when this is relevant information.76. | Uzņēmums, ziņojot par izmaiņām un progresu noteikta mērķrādītāja sasniegšanā, sniedz salīdzināmu informāciju par bāzes gadu attiecībā uz summām, par kurām ziņots pašreizējā pārskata periodā, ja vien attiecīgajā informācijas atklāšanas prasībā jau nav noteikts, kā ziņot par progresu. Uzņēmums var iekļaut arī vēsturisku informāciju par sasniegtajiem atskaites punktiem laikā no bāzes gada līdz pārskata periodam, ja šī informācija ir relevanta.
6.4    Definition of short-, medium- and long-term for reporting purposes6.4    Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām
77. | When preparing its sustainability statement , the undertaking shall adopt the following time intervals as of the end of the reporting period: | (a) | for the short-term time horizon: the period adopted by the undertaking as the reporting period in its financial statements; | (b) | for the medium-term time horizon: from the end of the short-term reporting period defined in (a) up to 5 years; and | (c) | for the long-term time horizon: more than 5 years.77. | Sagatavojot ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums pārskata perioda beigās pieņem šādus laika intervālus: | (a) | attiecībā uz īstermiņa periodu — periodu, ko uzņēmums savos finanšu pārskatos ir pieņēmis par pārskata periodu; | (b) | attiecībā uz vidēja termiņa periodu — no a) apakšpunktā noteiktā īstermiņa pārskata perioda beigām līdz pieciem gadiem, un | (c) | attiecībā uz ilgtermiņa periodu — pārsniedz 5 gadus.
78. | The undertaking shall use an additional breakdown for the long-term time horizon when impacts or actions are expected in a period longer than 5 years if necessary to provide relevant information to users of sustainability statements .78. | Ja ietekme vai darbības ir paredzamas periodā, kas ir ilgāks par pieciem gadiem, lai sniegtu relevantu informāciju ilgtspējas deklarācijas lietotājiem, uzņēmums ilgtermiņa periodam izmanto sīkāku iedalījumu.
79. | If different definitions of medium- or long-term time horizons are required for specific items of disclosure in other ESRS, the definitions in those ESRS shall prevail.79. | Ja konkrētiem informācijas atklāšanas posteņiem citos ESRS ir nepieciešamas atšķirīgas vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas, prevalē citos ESRS sniegtās definīcijas.
80. | There may be circumstances where the use of the medium- or long-term time horizons defined in paragraph 77 results in non-relevant information, as the undertaking uses a different definition for (i) its processes of identification and management of material impacts, risks and opportunities or (ii) the definition of its actions and setting targets . These circumstances may be due to industry-specific characteristics, such as cash flow and business cycles, the expected duration of capital investments, the time horizons over which the users of sustainability statements conduct their assessments or the planning horizons typically used in the undertaking’s industry for decision-making. In these circumstances, the undertaking may adopt a different definition of medium- and/or long- term time horizons (see ESRS 2 BP–2, paragraph 9).80. | Var būt apstākļi, kad 77. punktā noteikto vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu izmantošanu rezultātā tiek radīta nerelevanta informācija, jo uzņēmums izmanto atšķirīgu i) savu būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un pārvaldības procesu definīciju vai ii) savu darbību un mērķrādītāju noteikšanas definīciju. Šie apstākļi var būt saistīti ar nozarei raksturīgām iezīmēm, piemēram, naudas plūsmām un darījumdarbības cikliem, kapitālieguldījumu paredzamo ilgumu, laika periodiem, kuros ilgtspējas deklarāciju lietotāji veic novērtējumus, vai plānošanas periodiem, ko uzņēmuma nozarē parasti izmanto lēmumu pieņemšanai. Šādos apstākļos uzņēmums var pieņemt atšķirīgas vidēja termiņa un/vai ilgtermiņa periodu definīcijas (sk. ESRS 2 BP-2, 9. punkts).
81. | References to “short-term”, “medium-term”, and “long-term” in ESRS refer to the time horizon as determined by the undertaking according to the provisions in paragraphs 77 to 80.81. | Atsauces uz “īstermiņa”, “vidēja termiņa” un “ilgtermiņa” periodu ESRS attiecas uz laika periodu, ko uzņēmums noteicis saskaņā ar 77.–80. punktu.
7.   Preparation and presentation of sustainability information7.   Ilgtspējas informācijas sagatavošana un sniegšana
82. | This chapter provides general requirements to be applied when preparing and presenting sustainability information.82. | Šajā nodaļā ir sniegtas vispārīgas prasības, kas jāpiemēro, sagatavojot un sniedzot ilgtspējas informāciju.
7.1    Presenting comparative information7.1    Salīdzināmas informācijas sniegšana
83. | The undertaking shall disclose comparative information in respect of the previous period for all quantitative metrics and monetary amounts disclosed in the current period. When relevant to an understanding of the current period’s sustainability statement , the undertaking shall also disclose comparative information for narrative disclosures.83. | Uzņēmums atklāj iepriekšējā perioda salīdzināmu informāciju par visiem kvantitatīvajiem rādītājiem un naudas summām, kas atklātas pašreizējā pārskata periodā. Ja tas ir būtiski, lai izprastu pašreizējā perioda ilgtspējas deklarāciju, uzņēmums atklāj arī salīdzināmu informāciju ilgtspēju aprakstošajam saturam.
84. | When the undertaking reports comparative information that differs from the information reported in the previous period it shall disclose: | (a) | the difference between the figure reported in the previous period and the revised comparative figure; and | (b) | the reasons for the revision of the figure.84. | Ja uzņēmums sniedz salīdzināmu informāciju, kas atšķiras no iepriekšējā periodā sniegtās informācijas, tas atklāj: | (a) | starpību starp iepriekšējā periodā uzrādīto skaitli un pārskatīto salīdzināmo skaitli un | (b) | skaitļa pārskatīšanas iemeslus.
85. | Sometimes, it is impracticable to adjust comparative information for one or more prior periods to achieve comparability with the current period. For example, data might not have been collected in the prior period(s) in a way that allows either retrospective application of a new definition of a metric or target, or retrospective restatement to correct a prior period error, and it may be impracticable to recreate the information (see ESRS 2 BP-2). When it is impracticable to adjust comparative information for one or more prior periods, the undertaking shall disclose this fact.85. | Dažkārt ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, lai panāktu salīdzināmību ar pašreizējo pārskata periodu. Piemēram, iespējams, ka dati par iepriekšējo(-iem) periodu(-iem) nav apkopoti tā, lai ļautu vai nu retrospektīvi piemērot rādītāju vai mērķrādītāju jaunu definīciju, vai retrospektīvi koriģēt iepriekšējā perioda kļūdu, un var būt praktiski neiespējami atkārtoti iegūt informāciju (sk. ESRS 2 BP-2). Ja ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju vienam vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums šo faktu atklāj.
86. | When an ESRS requires the undertaking to present more than one comparative period for a metric or datapoint, the requirements of that ESRS shall prevail.86. | Ja ESRS prasīts uzņēmumam uzrādīt vairāk nekā vienu salīdzināmo periodu attiecībā uz kādu rādītāju vai datu punktu, prevalē attiecīgā ESRS prasības.
7.2    Sources of estimation and outcome uncertainty7.2    Aplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti
87. | When quantitative metrics and monetary amounts, including upstream and downstream value chain information (see chapter 5 of this Standard), cannot be measured directly and can only be estimated, measurement uncertainty may arise.87. | Ja kvantitatīvos rādītājus un naudas summas — arī informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. šā standarta 5. nodaļu) — nevar izmērīt tieši un tos var tikai aplēst un, var rasties mērījuma nenoteiktība.
88. | An undertaking shall disclose information to enable users to understand the most significant uncertainties affecting the quantitative metrics and monetary amounts reported in its sustainability statement.88. | Uzņēmums atklāj informāciju, lai lietotāji varētu saprast būtiskākās neskaidrības, kas ietekmē kvantitatīvos rādītājus un naudas summas, kuras norādītas ilgtspējas deklarācijā.
89. | The use of reasonable assumptions and estimates, including scenario or sensitivity analysis, is an essential part of preparing sustainability-related information and does not undermine the usefulness of that information, provided that the assumptions and estimates are accurately described and explained. Even a high level of measurement uncertainty would not necessarily prevent such an assumption or estimate from providing useful information or meeting the qualitative characteristics of information (see Appendix B of this Standard).89. | Pamatotu pieņēmumu un aplēšu (arī scenāriju vai jutīguma analīzes) izmantošana ir būtiska ar ilgtspēju saistītu rādītāju sagatavošanas daļa, un tā nemazina informācijas lietderību, ja pieņēmumi un aplēses ir precīzi aprakstīti un izskaidroti. Pat tas, ka mērījuma nenoteiktības pakāpe ir augsta, ne vienmēr nozīmē, ka šāds pieņēmums vai aplēses nesniedz noderīgu informāciju vai neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. šā standarta B papildinājumu).
90. | Data and assumptions used in preparing the sustainability statement shall be consistent to the extent possible with the corresponding financial data and assumptions used in the undertaking’s financial statements.90. | Ilgtspējības deklarācijas sagatavošanā izmantotie dati un pieņēmumi pēc iespējas atbilst attiecīgajiem finanšu datiem un pieņēmumiem, kas izmantoti uzņēmuma finanšu pārskatos.
91. | Some ESRS require the disclosure of information such as explanations about possible future events that have uncertain outcomes. In judging whether information about such possible future events is material, the undertaking shall refer to the criteria in Chapter 3 of this Standard and consider: | (a) | the potential financial effects of the events (the possible outcome); | (b) | the severity and likelihood of the impacts on people or the environment resulting from the possible events, taking account of the factors of severity specified in paragraph 45; and | (c) | the full range of possible outcomes and the likelihood of the possible outcomes within that range.91. | Dažos ESRS ir prasīts atklāt tādu informāciju kā paskaidrojumi par iespējamiem nākotnes notikumiem ar neskaidru iznākumu. Vērtējot, vai informācija par šādiem iespējamiem nākotnes notikumiem ir būtiska, uzņēmums atsaucas uz šā standarta 3. nodaļā minētajiem kritērijiem un ņem vērā: | (a) | notikumu iespējamo finansiālo iespaidu (iespējamais iznākums); | (b) | iespējamo notikumu izraisītās ietekmes uz cilvēkiem vai vidi smaguma pakāpi un varbūtību, ņemot vērā 45. punktā noteiktos smaguma faktorus; un | (c) | visus iespējamos iznākumus un visu šo iespējamo iznākumu varbūtību.
92. | When assessing the possible outcomes, the undertaking shall consider all relevant facts and circumstances, including information about low-probability and high-impact outcomes, which, when aggregated, could become material. For example, the undertaking might be exposed to several impacts or risks, each of which could cause the same type of disruption, such as disruptions to the undertaking’s supply chain . Information about an individual source of risk might not be material if disruption from that source is highly unlikely to occur. However, information about the aggregate risk of supply chain disruption from all sources might be material (see ESRS 2 BP-2).92. | Novērtējot iespējamos iznākumus, uzņēmums ņem vērā visus attiecīgos faktus un apstākļus, tajā skaitā informāciju par maz ticamiem iznākumiem ar lielu ietekmi, kuri varētu kļūt būtiski, ja tos vērtē kā kopumu. Piemēram, uzņēmums var būt pakļauts vairākiem ietekmes aspektiem vai riskiem, no kuriem katrs var izraisīt viena veida traucējumus, piemēram, uzņēmuma piegādes ķēdes traucējumus. Informācija par atsevišķu riska avotu var nebūt būtiska, ja maz ticams, ka šāda avota radīti traucējumi varētu rasties. Tomēr informācija par kopējo piegādes ķēdes traucējumu risku no visiem avotiem varētu būt būtiska (sk. ESRS 2 BP-2).
7.3    Updating disclosures about events after the end of the reporting period7.3    Informācijas precizēšana par notikumiem pēc pārskata perioda beigām
93. | In some cases, the undertaking may receive information after the reporting period but before the management report is approved for issuance. If such information provides evidence or insights about conditions existing at period end, the undertaking shall, where appropriate, update estimates and sustainability disclosures, in the light of the new information.93. | Dažos gadījumos uzņēmums var saņemt informāciju pēc pārskata perioda, bet pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par apstākļiem, kas pastāv perioda beigās, uzņēmums to ņem vērā un vajadzības gadījumā atjaunina aplēses un informāciju par ilgtspēju, ņemot vērā jauno informāciju.
94. | When such information provides evidence or insights about material transactions, other events and conditions that arise after the end of the reporting period, the undertaking shall, where appropriate, provide narrative information indicating the existence, nature and potential consequences of these post-year end events.94. | Ja šāda informācija satur pierādījumus vai sniedz priekšstatu par būtiskiem darījumiem, citiem notikumiem un apstākļiem, kas rodas pēc pārskata perioda beigām, uzņēmums vajadzības gadījumā sniedz aprakstošu informāciju, kurā norāda šo notikumu pēc pārskata gada beigām esību, būtību un iespējamās sekas.
7.4    Changes in preparation or presentation of sustainability information7.4    Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā
95. | The definition and calculation of metrics , including metrics used to set targets and monitor progress towards them, shall be consistent over time. The undertaking shall provide restated comparative figures, unless it is impracticable to do so (see ESRS 2 BP-2), when it has: | (a) | redefined or replaced a metric or target; | (b) | identified new information in relation to the estimated figures disclosed in the preceding period and the new information provides evidence of circumstances that existed in that period.95. | Rādītāju (arī rādītāju, ko izmanto mērķrādītāju noteikšanai un to sasniegšanas progresa uzraudzībai) definīcijai un aprēķiniem laika gaitā jābūt konsekventiem. Uzņēmums iesniedz pārveidotus salīdzināmus skaitļus, ja vien tas nav praktiski neiespējami (sk. ESRS 2 BP-2), ja: | (a) | tas ir no jauna definējis vai aizstājis kādu rādītāju vai mērķrādītāju; | (b) | ir identificējis jaunu informāciju saistībā ar aplēstiem skaitļiem, kas atklāti iepriekšējā periodā, un jaunā informācija sniedz pierādījumus par apstākļiem, kas pastāvējuši šajā periodā.
7.5    Reporting errors in prior periods7.5    Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem
96. | The undertaking shall correct material prior period errors by restating the comparative amounts for the prior period(s) disclosed, unless it is impracticable to do so. This requirement does not extend to reporting periods before the first year of application of ESRS by the undertaking.96. | Uzņēmums koriģē būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas, koriģējot iepriekšējā(-o) perioda(-u) salīdzināmās summas, ja vien tas nav praktiski neiespējami. Šī prasība neattiecas uz pārskata periodiem pirms pirmā gada, kad uzņēmums piemēro ESRS.
97. | Prior period errors are omissions from, and misstatements in, the undertaking’s sustainability statement for one or more prior periods. Such errors arise from a failure to use, or misuse of, reliable information that: | (a) | was available when the management report that includes the sustainability statement for those periods was authorised for issuance; and | (b) | could reasonably be expected to have been obtained and considered in the preparation of sustainability disclosures included in these reports.97. | Iepriekšējo periodu kļūdas ir izlaidumi un nepareizi apgalvojumi uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem. Šādas kļūdas rodas, ja netiek izmantota vai tiek nepareizi izmantota uzticama informācija: | (a) | kura bija pieejama, kad vadības ziņojums, kas ietver šo periodu ilgtspējas deklarāciju, tika apstiprināts publiskošanai, un | (b) | attiecībā uz kuru varētu pamatoti gaidīt, ka tā ir iegūta un ņemta vērā, sagatavojot šajos pārskatos iekļauto ilgtspējas informāciju.
98. | Such errors include: the effects of mathematical mistakes, mistakes in applying the definitions for metrics or targets , oversights or misinterpretations of facts, and fraud.98. | Šādas kļūdas ietver matemātiskas kļūdas, kļūdas rādītāju un mērķrādītāju definīciju piemērošanā, pārprastus faktus vai faktu nepareizu interpretāciju, kā arī krāpšanu.
99. | Potential errors in the current period discovered in that period are corrected before the management report is authorised for issuance. However, material errors are sometimes only discovered in a subsequent period.99. | Iespējamās kļūdas pašreizējā pārskata periodā, kas atklātas attiecīgajā periodā, tiek izlabotas pirms vadības ziņojuma publiskošanas apstiprināšanas. Tomēr būtiskas kļūdas dažkārt tiek atklātas tikai nākamajā periodā.
100. | When it is impracticable to determine the effect of an error on all prior periods presented, the undertaking shall restate the comparative information to correct the error from the earliest date practicable. When correcting disclosures for a prior period, the undertaking shall not use hindsight either in making assumptions about what the management’s intentions would have been in a prior period or in estimating the amounts disclosed in a prior period. This requirement applies to correction of both backward-looking and forward- looking disclosures.100. | Ja nav praktiski iespējams noteikt kādas kļūdas ietekmi uz visiem uzrādītajiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums koriģē salīdzināmo informāciju, lai izlabotu attiecīgo kļūdu no agrākā iespējamā datuma. Koriģējot par iepriekšējo periodu atklāto informāciju, uzņēmums neizmanto retrospektīvu skatījumu, nedz izdarot pieņēmumus par to, kādi būtu bijuši vadības nodomi iepriekšējā periodā, nedz aplēšot iepriekšējā periodā atklātās summas. Šī prasība skar gan uz pagātni, gan uz nākotni vērstas informācijas atklāšanu.
101. | Corrections of errors are distinguished from changes in estimates. Estimates may need to be revised as additional information becomes known (see ESRS 2 BP-2).101. | Kļūdu korekcijas nodala no aplēšu izmaiņām. Aplēses varētu būt jāpārskata, tiklīdz kļūst zināma papildu informācija (sk. ESRS 2 BP-2).
7.6    Consolidated reporting and subsidiary exemption7.6    Ziņu konsolidēta sniegšana un atbrīvojums attiecībā uz meitasuzņēmumiem
102. | When the undertaking is reporting at a consolidated level, it shall perform its assessment of material impacts, risks and opportunities for the entire consolidated group, regardless of its group legal structure. It shall ensure that all subsidiaries are covered in a way that allows for the unbiased identification of material impacts, risks and opportunities. Criteria and thresholds for assessing an impact, risk or opportunity as material shall be determined based on chapter 3 of this Standard.102. | Ja uzņēmums sniedz ziņas konsolidētā līmenī, tas veic būtiskās ietekmes, risku un iespēju novērtējumu visai konsolidētajai grupai neatkarīgi no tā grupas juridiskās struktūras. Tas nodrošina, ka ir aptverti visi meitasuzņēmumi tā, lai varētu objektīvi identificēt būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Kritērijus un robežvērtības, kas nepieciešami, lai ietekmi, risku vai iespēju novērtētu kā būtisku, nosaka, pamatojoties uz šā standarta 3. nodaļu.
103. | Where the undertaking identifies significant differences between material impacts, risks or opportunities at group level and material impacts, risks or opportunities of one or more of its subsidiaries, the undertaking shall provide an adequate description of the impacts, risks and opportunities, as appropriate, of the subsidiary or subsidiaries concerned.103. | Ja uzņēmums konstatē ievērojamas atšķirības starp būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un viena vai vairāku meitasuzņēmumu būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām, uzņēmums sniedz atbilstošu attiecīgā meitasuzņēmuma vai meitasuzņēmumu ietekmes, risku un iespēju aprakstu.
104. | When assessing whether the differences between material impacts, risks or opportunities at group level and material impacts, risks or opportunities of one or more of its subsidiaries are significant, the undertaking may consider different circumstances, such as whether the subsidiary or subsidiaries operate in a different sector than the rest of the group or the circumstances reflected in section 3.7 Level of disaggregation.104. | Novērtējot, vai atšķirības starp būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām grupas līmenī un vienas vai vairāku meitasuzņēmumu būtisko ietekmi, riskiem vai iespējām ir ievērojamas, uzņēmums var ņemt vērā dažādus apstākļus, piemēram, to, vai meitasuzņēmums vai meitasuzņēmumi darbojas citā nozarē nekā pārējā grupa, vai arī 3.7. iedaļā “Sadalījuma līmenis” atspoguļotos apstākļus.
7.7    Classified and sensitive information, and information on intellectual property, know-how or results of innovation7.7    Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem
105. | The undertaking is not required to disclose classified information or sensitive information , even if such information is considered material.105. | Uzņēmumam nav pienākums izpaust klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, pat ja šāda informācija ir uzskatāma par būtisku.
106. | When disclosing information about its strategy, plans and actions , where a specific piece of information corresponding to intellectual property, know-how or the results of innovation is relevant to meet the objective of a Disclosure Requirement, the undertaking may nevertheless omit that specific piece of information if it: | (a) | is secret in the sense that it is not, as a body or in the precise configuration and assembly of its components, generally known among or readily accessible to persons within the circles that normally deal with the kind of information in question; | (b) | has commercial value because it is secret; and | (c) | has been subject to reasonable steps by the undertaking to keep it secret.106. | Ja, atklājot informāciju par savu stratēģiju, plāniem un darbībām, īpaša informācija, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, ir relevanta, lai sasniegtu informācijas atklāšanas prasības mērķi, uzņēmums šo īpašo informāciju tomēr var nenorādīt, ja: | (a) | tā ir slepena tajā nozīmē, ka tā nav (kā veselums vai precīzs tās komponentu izvietojums un salikums) vispārzināma vai pieejama gatavā veidā tādu aprindu personām, kuras parasti izmanto šāda veida informāciju; | (b) | tai ir komerciāla vērtība tādēļ, ka tā ir slepena, un | (c) | uzņēmums ir veicis saprātīgus pasākumus, lai saglabātu šīs informācijas slepenību.
107. | If the undertaking omits classified information or sensitive information , or a specific piece of information corresponding to intellectual property, know-how or the results of innovation because it meets the criteria established in the previous paragraph, it shall comply with the disclosure requirement in question by disclosing all other required information.107. | Ja uzņēmums iesniegtajās ziņās neietver klasificētu informāciju vai sensitīvu informāciju, vai īpašu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, jo tā atbilst iepriekšējā punktā noteiktajiem kritērijiem, tas izpilda informācijas atklāšanas prasības, izpaužot visu pārējo pieprasīto informāciju.
108. | The undertaking shall make every reasonable effort to ensure that beyond the omission of the classified information or sensitive information , or of the specific piece of information corresponding to intellectual property, know-how or the results of innovation, the overall relevance of the disclosure in question is not impaired.108. | Uzņēmums velta saprātīgas pūles, lai nodrošinātu, ka, neraugoties uz iesniegtajās ziņās neietverto klasificēto informāciju vai sensitīvo informāciju, vai īpašo informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem, attiecīgās atklātās informācijas vispārējā relevance nav mazināta.
7.8    Reporting on opportunities7.8    Ziņu sniegšana par iespējām
109. | When reporting on opportunities , the disclosure should consist of descriptive information allowing the reader to understand the opportunity for the undertaking or the entire sector. When reporting on opportunities, the undertaking shall consider the materiality of the information to be disclosed. In this context, it shall consider, among other factors: | (a) | whether the opportunity is currently being pursued and is incorporated in its general strategy, as opposed to a general opportunity for the undertaking or the sector; and | (b) | whether the inclusion of quantitative measures of anticipated financial effects is appropriate, taking into account the number of assumptions that it could require and consequential uncertainty.109. | Sniedzot ziņas par iespējām, atklājamajā informācijā būtu jāiekļauj aprakstoša informācija, kas ļauj lasītājam izprast uzņēmuma vai visas nozares iespējas. Sniedzot ziņas par iespējām, uzņēmums ņem vērā atklājamās informācijas būtiskumu. Šajā kontekstā tas cita starpā ņem vērā šādus faktorus: | (a) | to, vai attiecīgā iespēja pašlaik tiek izmantota un ir iekļauta uzņēmuma vispārējā stratēģijā, nevis ir uzņēmuma vai nozares vispārēja iespēja, un | (b) | to, vai finansiālā iespaida kvantitatīvo rādītāju iekļaušana ir piemērota, ņemot vērā izdarāmo pieņēmumu skaitu un no tā izrietošo nenoteiktību.
8.   Structure of the sustainability statement8.   Ilgtspējas deklarācijas struktūra
110. | This chapter provides the basis for the presentation of the information about sustainability matters prepared in compliance with Articles 19a and 29a of Directive 2013/34/EU (i.e., the sustainability statement ) within the undertaking’s management report. Such information is presented in a dedicated section of the management report identified as the sustainability statement. Appendix F Example of structure of ESRS sustainability statement of this Standard provides an illustrative example of a sustainability statement structured according to the requirements of this chapter.110. | Šajā nodaļā aprakstītas pamatprasības, saskaņā ar kurām uzņēmuma vadības ziņojumā sniedzama informācija par ilgtspējas jautājumiem (t. i., ilgtspējas deklarācija), kas sagatavota atbilstīgi Direktīvas 2013/34/ES 19.a un 29.a pantam. Šāda informācija tiek sniegta vadības ziņojuma īpašā iedaļā, un to dēvē par ilgtspējas deklarāciju. Šā standarta F papildinājumā ir sniegts “ESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs”, kas ilustrē tādu ilgtspējas deklarāciju, kura struktūra atbilst šīs nodaļas prasībām.
8.1    General presentation requirement8.1.    Informācijas sniegšanas vispārīgās prasības
111. | Sustainability information shall be presented: | (a) | in a way that allows a distinction between information required by disclosures in ESRS and other information included in the management report; and | (b) | under a structure that facilitates access to and understanding of the sustainability statement , in a format that is both human-readable and machine-readable.111. | Ilgtspējas informāciju sniedz: | (a) | tādā veidā, kas ļauj nošķirt atklājamo informāciju, kura prasīta saskaņā ar ESRS, un citu vadības ziņojumā iekļauto informāciju, un | (b) | strukturētu tādā veidā, kas atvieglo piekļuvi ilgtspējas deklarācijai un tās izpratni gan cilvēkam lasāmā, gan mašīnlasāmā formātā.
8.2    Content and structure of the sustainability statement8.2.    Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra
112. | Except for the possibility to incorporate information by reference in accordance with section 9.1 Incorporation by reference of this Standard, the undertaking shall report all the applicable disclosures required by ESRS in accordance with chapter 1 of this Standard, within a dedicated section of the management report.112. | Izņemot attiecībā uz iespēju iekļaut informāciju ar atsauci saskaņā ar šā standarta 9.1. iedaļu “Iekļaušana ar atsauci”, uzņēmums vadības ziņojuma īpašajā iedaļā ziņo par visu piemērojamo atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS saskaņā ar šā standarta 1. nodaļu.
113. | The undertaking shall include in its sustainability statement the disclosures pursuant to Article 8 of Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and the Council (8) and to the Commission Delegated Regulations that specify the content and other modalities of those disclosures. The undertaking shall ensure that these disclosures are separately identifiable within the sustainability statement. The disclosures relating to each of the environmental objectives defined in the Taxonomy Regulation shall be presented together in a clearly identifiable part of the environmental section of the sustainability statement. These disclosures are not subject to the provisions of ESRS, with the exception of this paragraph and the first sentence of paragraph 115 of this standard.113. | Uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā sniedz informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2020/852 (8) 8. pantu un Komisijas deleģētajām regulām, kurās norādīts šādas atklājamās informācijas saturs un citi nosacījumi. Uzņēmums nodrošina, ka šī informācija ilgtspējas deklarācijā ir atsevišķi identificējama. Informāciju, kas jāatklāj par katru Taksonomijas regulā noteikto vidisko mērķi, sniedz kopā skaidri identificējamā ilgtspējas deklarācijas iedaļā par vidi. Uz šo informāciju neattiecas ESRS noteikumi, izņemot šo punktu un šā standarta 115. punkta pirmo teikumu.
114. | When the undertaking includes in its sustainability statement additional disclosures stemming from (i) other legislation which requires the undertaking to disclose sustainability information, or (ii) generally accepted sustainability reporting standards and frameworks, including non-mandatory guidance and sector-specific guidance, published by other standard-setting bodies (such as technical material issued by the International Sustainability Standards Board or the Global Reporting Initiative), such disclosures shall: | (a) | be clearly identified with an appropriate reference to the related legislation, standard or framework (see ESRS 2 BP-2, paragraph 15); | (b) | meet the requirements for qualitative characteristics of information specified in chapter 2 and Appendix B of this standard.114. | Kad uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā iekļauj papildu informāciju, kas izriet no i) citiem tiesību aktiem, kas pieprasa uzņēmumiem atklāt ilgtspējas informāciju, vai ii) vispārpieņemtiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un sistēmām, cita starpā neobligātiem norādījumiem un nozarei specifiskiem norādījumiem, ko publicējušas citas standartu noteicējas struktūras (piemēram, Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes vai iniciatīvas “Global Reporting” izdotajiem tehniskajiem materiāliem), šāda atklājamā informācija: | a) | ir skaidri identificēta ar attiecīgu atsauci uz saistīto tiesību aktu, standartu vai sistēmu (sk. ESRS 2 BP-2, 15. punkts); | b) | atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas noteiktas šā standarta 2. nodaļā un B papildinājumā.
115. | The undertaking shall structure its sustainability statement in four parts, in the following order: general information, environmental information (including disclosures pursuant to Article 8 of Regulation (EU) 2020/852), social information and governance information. Respecting the provision in section 3.6 Material impacts or risks arising from actions to address sustainability matters of this Standard, when information provided in one part contains information to be reported in another part, the undertaking may refer in one part to information presented in another part, avoiding duplications. The undertaking may apply the detailed structure illustrated in Appendix F of this Standard.115. | Uzņēmums strukturē savu ilgtspējas deklarāciju četrās daļās šādā secībā: vispārīgā informācija, vidiskā informācija (tajā skaitā informācija saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu), sociālā informācija un pārvaldības informācija. Ievērojot šā standarta 3.6. iedaļas “Būtiska ietekme vai riski, kas izriet no darbībām ilgtspējas jautājumu risināšanai” noteikumu, ja vienā daļā sniegtā informācija ietver informāciju, kas jāpaziņo citā daļā, uzņēmums vienā daļā var sniegt atsauci uz informāciju, kas sniegta citā daļā, lai tā nedublētos. Uzņēmums var piemērot sīki izstrādātu struktūru, kas parādīta šā standarta F papildinājumā.
116. | The disclosures required by sector-specific ESRS shall be grouped by reporting area and, where applicable, by sustainability topic. They shall be presented alongside the disclosures required by ESRS 2 and the corresponding topical ESRS.116. | Informāciju, kas prasīta nozarei specifiskajā ESRS, grupē pa ziņu sniegšanas jomām un attiecīgā gadījumā — pa ilgtspējas tematiem. To uzrāda kopā ar informāciju, kas prasīta ESRS 2 un attiecīgajā tematiskajā ESRS.
117. | Where the undertaking develops material entity-specific disclosures in accordance with paragraph 11 it shall report those disclosures alongside the most relevant sector-agnostic and sector-specific disclosures.117. | Ja uzņēmums rada būtisku, uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju saskaņā ar 11. pantu, tas sniedz šo informāciju līdztekus pašai relevantākajai vispārīgajai un nozarei specifiskajai atklājamajai informācijai.
9.   Linkages with other parts of corporate reporting and connected information9.   Saiknes ar citām korporatīvo ziņu sniegšanas daļām un saistīto informāciju
118. | The undertaking shall provide information that enables users of its sustainability statement to understand the connections between different pieces of information in the statement, and the connections between the information in the sustainability statement and other information that the undertaking discloses in other parts of its corporate reporting.118. | Uzņēmums sniedz informāciju, kas ļauj tā ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast saikni starp dažādo informāciju šajā deklarācijā un saikni starp informāciju ilgtspējas deklarācijā un citu informāciju, ko uzņēmums atklāj citās uzņēmuma pārskatu daļās.
9.1    Incorporation by reference9.1.    Iekļaušana ar atsauci
119. | Provided that the conditions in paragraph 120 are met, information prescribed by a Disclosure Requirement of an ESRS, including a specific datapoint prescribed by a Disclosure Requirement, may be incorporated in the sustainability statement by reference to: | (a) | another section of the management report; | (b) | the financial statements; | (c) | the corporate governance statement (if not part of the management report); | (d) | the remuneration report required by Directive 2007/36/EC of the European Parliament and of the Council (9); | (e) | the universal registration document, as referred to in Article 9 of Regulation (EU) 2017/1129 (10); and | (f) | public disclosures under Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council (Pillar 3 disclosures) (11). If the undertaking incorporates by reference information from Pillar 3 disclosures, it shall ensure that the information matches the scope of consolidation used for the sustainability statement by complementing the incorporated information with additional elements as necessary.119. | Ar noteikumi, ka ir izpildīti 120. punktā minētie nosacījumi, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā (arī informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā), var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz: | (a) | citu vadības ziņojuma iedaļu; | (b) | finanšu pārskatiem; | (c) | paziņojumu par korporatīvo pārvaldību (ja tas nav vadības ziņojuma daļa); | (d) | atalgojuma ziņojumu, kas pieprasīts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/36/EK (9); | (e) | Regulas (ES) 2017/1129 9. pantā minēto universālo reģistrācijas dokumentu (10); un | (f) | publisko informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013.(3. pīlāra informācija) (11). Ja uzņēmums ar atsauci iekļauj 3. pīlāra informāciju, tas nodrošina, ka šī informācija atbilst ilgtspējas deklarācijā izmantotajam konsolidācijas tvērumam, vajadzības gadījumā papildinot iekļauto informāciju ar papildu elementiem.
120. | The undertaking may incorporate information by reference to the documents, or part of the documents, listed in paragraph 119, provided that the disclosures incorporated by reference: | (a) | constitute a separate element of information and are clearly identified in the document concerned as addressing the relevant Disclosure Requirement, or the relevant specific datapoint prescribed by a Disclosure Requirement; | (b) | are published before or at the same time as the management report; | (c) | are in the same language as the sustainability statement; | (d) | are subject to at least the same level of assurance as the sustainability statement; and | (e) | meet the same technical digitalisation requirements as the sustainability statement.120. | Uzņēmums var iekļaut 119. punktā uzskaitīto informāciju ar atsauci uz dokumentiem vai to daļu ar nosacījumu, ka ar atsauci iekļautā atklājamā informācija: | (a) | ir atsevišķs informācijas elements, kas skaidri norādīts attiecīgajā dokumentā kā tāds, kas attiecas uz relevanto informācijas atklāšanas prasību vai relevanto konkrēto datu punktu, kas paredzēts informācijas atklāšanas prasībā); | (b) | tiek publicēta pirms vadības ziņojuma vai vienlaikus ar to; | (c) | ir tajā pašā valodā kā ilgtspējas deklarācija; | (d) | ir ar vismaz tādu pašu ticamības līmeni kā ilgtspējas deklarācija un | (e) | atbilst tādām pašām tehniskās digitalizācijas prasībām kā ilgtspējas deklarācija.
121. | Provided that the conditions established in paragraph 120 are met, information prescribed by a Disclosure Requirement of an ESRS, including a specific datapoint prescribed by a Disclosure Requirement, may be incorporated in the sustainability statement by reference to the undertaking’s report prepared according to EU Eco-Management and Audit Scheme (EMAS) Regulation (EU) No 1221/2009 (12). In this case, the undertaking shall ensure that the information incorporated by reference is produced using the same basis for preparation of ESRS information, including scope of consolidation and treatment of value chain information.121. | Ja 120. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti, informāciju, kas noteikta ESRS informācijas atklāšanas prasībā, tostarp informācijas atklāšanas prasības noteiktā konkrētā datu punktā, var iekļaut ilgtspējas deklarācijā ar atsauci uz uzņēmuma ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar ES vides vadības un audita sistēmas (EMAS) Regulu (ES) Nr. 1221/2009 (12). Šādā gadījumā uzņēmums nodrošina, ka ar atsauci iekļautā informācija tiek sagatavota, izmantojot to pašu ESRS informācijas sagatavošanas pamatu, tajā skaitā konsolidācijas tvērumu un vērtības ķēdes informācijas apstrādi.
122. | In the preparation of its sustainability statement using incorporation by reference, the undertaking shall consider the overall cohesiveness of the reported information and ensure that the incorporation by reference does not impair the readability of the sustainability statement. Appendix G Example of incorporation by reference of this Standard is an illustrative example of incorporation by reference (See ESRS 2 BP-2).122. | Gatavojot ilgtspējas deklarāciju un izmantojot iekļaušanu ar atsauci, uzņēmums ņem vērā paziņotās informācijas vispārējo saskaņotību un nodrošina, ka iekļaušana ar atsauci nepasliktina ilgtspējas deklarācijas saprotamību. Šā standarta G papildinājumā “Iekļaušanas ar atsauci piemērs” ir sniegts ilustratīvs iekļaušanas ar atsauci piemērs (sk. ESRS 2 BP-2).
9.2    Connected information and connectivity with financial statements9.2.    Saistītā informācija un saikne ar finanšu pārskatiem
123. | The undertaking shall describe the relationships between different pieces of information. Doing so could require connecting narrative information on governance, strategy and risk management to related metrics and targets . For example, in providing connected information, the undertaking may need to explain the effect or likely effect of its strategy on its financial statements or financial plans, or explain how its strategy relates to metrics and targets used to measure progress against performance. Furthermore, the undertaking may need to explain how its use of natural resources and changes within its supply chain could amplify, change or reduce its material impacts, risks and opportunities. It may need to link this information to information about current or anticipated financial effects on its production costs, to its strategic response to mitigate such impacts or risks, and to its related investment in new assets. The undertaking may also need to link narrative information to the related metrics and targets and to information in the financial statements. Information that describes connections shall be clear and concise.123. | Uzņēmums apraksta attiecības starp dažādām informācijas daļām. Lai to izdarītu, varētu būt nepieciešams sasaistīt aprakstošo informāciju par pārvaldību, stratēģiju un riska pārvaldību ar saistītiem rādītājiem un mērķrādītājiem. Piemēram, sniedzot saistītu informāciju, uzņēmumam varētu būt jāpaskaidro, kā tā stratēģija ietekmē vai varētu ietekmēt tā finanšu pārskatus vai finanšu plānus, vai arī to, kā tā stratēģija ir saistīta ar rādītājiem un mērķrādītājiem, ko tas izmanto, lai novērtētu progresu attiecībā pret darbības rezultātiem. Turklāt uzņēmumam, iespējams, jāpaskaidro, kā dabas resursu izmantojums un izmaiņas piegādes ķēdē var pastiprināt, mainīt vai samazināt tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Uzņēmumam varētu būt jāsasaista šī informācija par pašreizējo vai paredzamo finanšu iespaidu uz tā ražošanas izmaksām, uz tā stratēģisko reakciju šādas ietekmes vai risku mitigācijai un uz tā saistītajām investīcijām jaunos aktīvos. Uzņēmumam var būt nepieciešams arī saistīt aprakstošu informāciju ar saistītajiem rādītājiem un mērķrādītājiem, kā arī ar informāciju finanšu pārskatos. Šīs saiknes aprakstošā informācija tiek veidota skaidri un kodolīgi.
124. | When the sustainability statement includes monetary amounts or other quantitative data points that exceed a threshold of materiality and that are presented in the financial statements (direct connectivity between information disclosed in sustainability statement and information disclosed in financial statements), the undertaking shall include a reference to the relevant paragraph of its financial statements where the corresponding information can be found.124. | Ja ilgtspējas deklarācijā ir iekļautas naudas summas vai citi kvantitatīvi datu punkti, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un ir atspoguļoti finanšu pārskatos (tieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju), uzņēmums iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu punktu, kurā var atrast attiecīgo informāciju.
125. | The sustainability statement may include monetary amounts or other quantitative datapoints that exceed a threshold of materiality and that are either an aggregation of, or a part of, monetary amounts or quantitative data presented in the undertaking’s financial statements (indirect connectivity between information disclosed in sustainability statement and information disclosed in financial statements). If this is the case, the undertaking shall explain how these amounts or datapoints in the sustainability statement relate to the most relevant amounts presented in the financial statements. This disclosure shall include a reference to the line item and/or to the relevant paragraphs of its financial statements where the corresponding information can be found. Where appropriate, a reconciliation may be provided, and it may be presented in a tabular form.125. | Ilgtspējas deklarācijā var iekļaut naudas summas vai citus kvantitatīvus datu punktus, kas pārsniedz būtiskuma slieksni un kas ir vai nu uzņēmuma finanšu pārskatos uzrādīto naudas summu vai kvantitatīvo datu apkopojums vai arī to daļa (netieša saikne starp ilgtspējas deklarācijā un finanšu pārskatos atklāto informāciju). Šādā gadījumā uzņēmums paskaidro, kā šīs summas vai datu punkti ilgtspējas deklarācijā attiecas uz finanšu pārskatos uzrādītajām visrelevantākajām summām. Šajā atklājamajā informācijā iekļauj atsauci uz uzņēmuma finanšu pārskatu posteni un/vai attiecīgajiem punktiem, kuros ir atrodama attiecīgā informācija. Attiecīgā gadījumā var sagatavot saskaņojumu, un to var sniegt tabulas veidā.
126. | In the case of information not covered by paragraphs 124 and 125, the undertaking shall explain, based on a threshold of materiality, the consistency of significant data, assumptions, and qualitative information included in its sustainability statement with the corresponding data, assumptions and qualitative information included in the financial statements. This may occur when the sustainability statement includes: | (a) | monetary amounts or other quantitative data linked to monetary amounts or other quantitative data presented in the financial statements; or | (b) | qualitative information linked to qualitative information presented in the financial statements.126. | Ja uz informāciju neattiecas 124. un 125. punkts, uzņēmums norāda, pamatojoties uz būtiskuma slieksni, ilgtspējas deklarācijā iekļauto nozīmīgo datu, izdarīto pieņēmumu un kvalitatīvās informācijas saskanīgumu ar attiecīgajiem finanšu pārskatos iekļautajiem datiem, pieņēmumiem un kvalitatīvo informāciju. Tā var notikt, ja ilgtspējas deklarācijā ir norādīta šāda informācija: | (a) | naudas summas vai citi kvantitatīvi dati, kas saistīti ar finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām vai citiem kvantitatīviem datiem, vai | (b) | kvalitatīvā informācija, kas ir saistīta ar finanšu pārskatos sniegto kvalitatīvo informāciju.
127. | Consistency as required by paragraph 126 shall be at the level of a single datapoint and shall include a reference to the relevant line item or paragraph of notes to the financial statements. When significant data, assumptions and qualitative information are not consistent, the undertaking shall state that fact and explain the reason.127. | 126. punktā prasīto saskanīgumu nodrošina viena datu punkta līmenī, un tajā iekļauj atsauci uz attiecīgo finanšu pārskatu piezīmju posteni vai punktu. Ja nozīmīgi dati, pieņēmumi un kvalitatīvā informācija nav saskanīgi, uzņēmums norāda šo faktu un paskaidro iemeslu.
128. | Examples of items for which the explanation in paragraph 126 is required, are: | (a) | when the same metric is presented as of the reporting date in financial statements and as a forecast for future periods in the sustainability statement ; and | (b) | when macroeconomic or business projections are used to develop metrics in the sustainability statement and they are also relevant in estimating the recoverable amount of assets, the amount of liabilities or provisions in financial statements.128. | Tādu posteņu piemēri, par kuriem ir jāsniedz 126. punktā minētais paskaidrojums: | (a) | ja pārskata datumā viens un tas pats rādītājs ir uzrādīts finanšu pārskatos un nākotnes periodu prognozēs ilgtspējas deklarācijā; un | (b) | ja ilgtspējas deklarācijā iekļauto rādītāju izstrādei tiek izmantotas makroekonomiskās vai darījumdarbības prognozes un tās ir arī relevantas, aplēšot aktīvu atgūstamo vērtību, saistību summu vai uzkrājumus finanšu pārskatos.
129. | Topical and sector-specific ESRS may include requirements to include reconciliations or to illustrate consistency of data and assumptions for specific Disclosure Requirements. In such cases, the requirements in those ESRS shall prevail.129. | Tematiskajos un nozarei specifiskajos ESRS var ietvert prasības iekļaut saskaņojumus vai ilustrēt datu un pieņēmumu saskanīgumu attiecībā uz konkrētām informācijas atklāšanas prasībām. Šādos gadījumos prevalē šo ESRS prasības.
10   Transitional provisions10.   Pārejas noteikumi
10.1    Transitional provision related to entity-specific disclosures10.1.    Pārejas noteikums saistībā ar uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju
130. | The extent to which sustainability matters are covered by ESRS is expected to evolve as further Disclosure Requirements are developed. Therefore, the need for entity-specific disclosures is likely to decrease over time, in particular as a result of the future adoption of sector specific standards.130. | Paredzams, ka, izstrādājot turpmākas informācijas atklāšanas prasības, mainīsies arī tas, kādā mērā ESRS ir ietverti ilgtspējas jautājumi. Tāpēc laika gaitā, visticamāk, samazināsies vajadzība pēc uzņēmumam specifiskas atklājamās informācijas, jo īpaši pēc turpmākas nozarei specifisku standartu pieņemšanas.
131. | When defining its entity-specific disclosures, the undertaking may adopt transitional measures for their preparation in the first three annual sustainability statements under which it may as a priority: | (a) | introduce in its reporting those entity-specific disclosures that it reported in prior periods, if these disclosures meet or are adapted to meet the qualitative characteristics of information referred to under chapter 2 of this Standard; and | (b) | complement its disclosures prepared on the basis of the topical ESRS with an appropriate set of additional disclosures to cover sustainability matters that are material for the undertaking in its sector(s), using available best practice and/or available frameworks or reporting standards, such as IFRS industry-based guidance and GRI Sector Standards.131. | Nosakot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums var pieņemt pārejas pasākumus šādas informācijas sagatavošanai pirmo trīs gadu ilgtspējas deklarācijās, saskaņā ar kurām tas prioritārā kārtā: | (a) | sniedzamajās ziņās iekļauj uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, ko tas ziņojis iepriekšējos periodos, ja šī informācija atbilst šā standarta 2. nodaļā minētajām informācijas kvalitatīvajām iezīmēm vai ir pielāgota, lai tām atbilstu, un | (b) | papildina sniedzamo informāciju, kas sagatavota, pamatojoties uz tematisko ESRS, ar atbilstošu papildu sniedzamās informācijas kopumu, lai aptvertu ilgtspējas jautājumus, kas ir būtiski uzņēmumam tā nozarē(-ēs), izmantojot labāko pieejamo praksi un/vai pieejamās sistēmas vai ziņu sniegšanas standartus, piemēram, IFRS nozarei specifisku standartu un GRI nozaru standartus.
10.2    Transitional provision related to chapter 5 Value chain10.2.    Pārejas noteikums saistībā ar 5. nodaļu “Vērtības ķēde”
132. | For the first 3 years of the undertaking’s sustainability reporting under the ESRS, in the event that not all the necessary information regarding its upstream and downstream value chain is available, the undertaking shall explain the efforts made to obtain the necessary information about its upstream and downstream value chain, the reasons why not all of the necessary information could be obtained, and its plans to obtain the necessary information in the future.132. | Pirmajos trīs gados, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar ESRS, ja nav pieejama kāda daļa no nepieciešamās informācijas par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, uzņēmums paskaidro, kādas darbības veiktas, lai iegūtu informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, iemeslus, kāpēc šo informāciju nav bijis iespējams iegūt, un uzņēmuma plānus šādas informācijas iegūšanai nākotnē.
133. | For the first 3 years of its sustainability reporting under the ESRS, in order to take account of the difficulties that undertakings may encounter in gathering information from actors throughout their value chain and in order to limit the burden for SMEs in the value chain: | (a) | when disclosing information on policies, actions and targets in accordance with ESRS2 and other ESRS, the undertaking may limit upstream and downstream value chain information to information available in-house, such as data already available to the undertaking and publicly available information; and | (b) | when disclosing metrics , the undertaking is not required to include upstream and downstream value chain information, except for datapoints derived from other EU legislation, as listed in ESRS 2 Appendix B.133. | Lai ņemtu vērā grūtības, kādas uzņēmumiem var rasties, apkopojot informāciju no vērtības ķēdes dalībniekiem, un lai mazinātu slogu MVU vērtības ķēdē, pirmos trīs gadus, kad uzņēmums sniedz ilgtspējas ziņas saskaņā ar ESRS: | (a) | atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem saskaņā ar ESRS 2 un citiem ESRS, uzņēmums var ierobežot informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi līdz informācijai, kas pieejama uzņēmuma iekšienē, piemēram, datiem, kas jau ir pieejami uzņēmumam, un publiski pieejamai informācijai; un | (b) | atklājot rādītājus, uzņēmumam nav jāiekļauj informācija par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, izņemot datu punktus, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kā norādīts ESRS 2 B papildinājumā.
134. | Paragraphs 132 and 133 apply irrespective of whether or not the relevant actor in the value chain is an SME.134. | 132. un 133. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgais vērtības ķēdes dalībnieks ir vai nav MVU.
135. | Starting from the fourth year of its reporting under the ESRS, the undertaking shall include upstream and/or downstream value chain information according to paragraph 63. In this context, the information required by ESRS to be obtained from SME undertakings in the undertaking’s upstream and/or downstream value chain will not exceed the content of the future ESRS for listed SMEs.135. | Sākot no ceturtā gada, kad uzņēmums sniedz ziņas saskaņā ar ESRS, tas iekļauj informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi atbilstīgi 63. punktam. Šajā kontekstā informācija, kas saskaņā ar ESRS ir jāsaņem no MVU, kuri darbojas uzņēmuma augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē, nepārsniegs to, kas ietverts topošajā ESRS biržā kotētiem MVU.
10.3    Transitional provision related to section 7.1 Presenting comparative information10.3.    Pārejas noteikums saistībā ar 7.1. iedaļu “Salīdzināmas informācijas sniegšana”
136. | To ease the first-time application of this Standard, the undertaking is not required to disclose the comparative information required by section 7.1 Presenting comparative information in the first year of preparation of the sustainability statement under the ESRS. For disclosure requirements listed in Appendix C List of phased-in Disclosure Requirements, this transitional provision applies with reference to the first year of mandatory application of the phased-in disclosure requirement.136. | Lai atvieglotu šā standarta pirmreizējo piemērošanu, uzņēmums pirmajā gadā, kad tas gatavo ilgtspējas deklarāciju saskaņā ar ESRS, var neatklāt salīdzināmo informāciju, kā noteikts 7.1. iedaļā “Salīdzināmas informācijas sniegšana”. Informācijas izpaušanas prasībām, kas uzskaitītas C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts”, šis pārejas noteikums attiecas pirmajā gadā, kad pakāpeniski tiek atklāta informācija.
10.4    Transitional provision: List of Disclosure Requirements that are phased-in10.4.    Pārejas noteikumi. Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts
137. | Appendix C List of phased-in Disclosure Requirements in this Standard sets phase-in provisions for the Disclosure Requirements or datapoints of Disclosure Requirements in ESRS that may be omitted or that are not applicable in the first year(s) of preparation of the sustainability statement under the ESRS.137. | C papildinājumā “Pakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts” ir izklāstīti pakāpeniskas ieviešanas noteikumi attiecībā uz informācijas atklāšanas prasībām vai informācijas atklāšanas prasību datu punktiem tematiskajā ESRS, ko var izlaist vai kas nav piemērojami pirmajā(-os) gadā(-os), kad tiek sagatavota ilgtspējas deklarācija saskaņā ar ESRS.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of ESRS 1 and has the same authority as the other parts of the Standard.Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
Entity specific disclosuresUzņēmumam specifiska atklājamā informācija
AR 1. | The entity-specific disclosures shall enable users to understand the undertaking’s impacts, risks and opportunities in relation to environmental, social or governance matters.AR 1. | Uzņēmumam specifiska atklājamā informācija ļauj lietotājiem izprast uzņēmuma ietekmi, riskus un iespējas saistībā ar vidiskajiem, sociālajiem vai pārvaldības aspektiem.
AR 2. | When developing entity-specific disclosures, the undertaking shall ensure that: | (a) | the disclosures meet the qualitative characteristics of information as set out in chapter 2 Qualitative characteristics of information; and | (b) | its disclosures include, where applicable, all material information related to the reporting areas of governance; strategy; impact, risk and opportunity management; and metrics and targets (see ESRS 2 chapters 2 to 5).AR 2. | Izstrādājot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums nodrošina, ka: | (a) | atklājamā informācija atbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas izklāstītas 2. nodaļā “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”, un | (b) | tā atklātajā informācijā attiecīgā gadījumā ir iekļauta visa būtiskā informācija, kas attiecas uz pārvaldības jomām, par kurām sniedz ziņas, stratēģiju, ietekmes, risku un iespēju pārvaldību, kā arī rādītājiem un mērķrādītājiem (sk. ESRS 2 2.–5. nodaļu).
AR 3. | When determining the usefulness of metrics for inclusion in its entity-specific disclosures, the undertaking shall consider whether: | (a) | its chosen performance metrics provide insight into: | i. | how effective its practices are in reducing negative outcomes and/or increasing positive outcomes for people and the environment (for impacts); and/or | ii. | the likelihood that its practices result in financial effects on the undertaking (for risks and opportunities ); | (b) | the measured outcomes are sufficiently reliable, meaning that they do not involve an excessive number of assumptions and unknowns that would render the metrics too arbitrary to provide a faithful representation; and | (c) | it has provided sufficient contextual information to interpret performance metrics appropriately, and whether variations in such contextual information may impact the comparability of the metrics over time.AR 3. | Nosakot to rādītāju lietderību, kas iekļaujami uzņēmumam specifiskajā atklājamajā informācijā, uzņēmums ņem vērā, vai: | (a) | tā izvēlētie darbības rādītāji sniedz ieskatu par: | i. | to, cik efektīvas ir tā veiktās darbības, lai samazinātu negatīvos rezultātus un/vai palielinātu pozitīvos rezultātus cilvēkiem un videi (saistībā ar ietekmi), un/vai | ii. | varbūtību, ka tā darbības radīs finansiālu iespaidu uzņēmumam (attiecībā uz riskiem un iespējām); | (b) | noteiktie rezultāti ir pietiekami ticami, lai precīzi atspoguļotu situāciju, kas nozīmē, ka tie neietver pārmērīgu skaitu pieņēmumu un nezināmo, kas padarītu rādītājus pārāk patvaļīgus, un | (c) | tas ir sniedzis pietiekamu kontekstuālo informāciju, lai pienācīgi interpretētu darbības rādītājus, un vai šādas kontekstuālās informācijas atšķirības var ietekmēt rādītāju salīdzināmību laika gaitā.
AR 4. | When developing its entity-specific disclosures, the undertaking shall carefully consider: | (a) | comparability between undertakings, while still ensuring relevance of the information provided, recognising that comparability may be limited for entity- specific disclosures. The undertaking shall consider whether the available and relevant frameworks, initiatives, reporting standards and benchmarks (such as technical material issued by the International Sustainability Standards Board or the Global Reporting Initiative) provide elements that can support comparability to the maximum extent possible; and | (b) | comparability over time: consistency of methodologies and disclosures is a key factor for achieving comparability over time.AR 4. | Izstrādājot uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju, uzņēmums rūpīgi apsver: | (a) | salīdzināmību starp uzņēmumiem, taču vienlaikus nodrošina sniegtās informācijas atbilstību, saprotot, ka salīdzināmība attiecībā uz uzņēmumam specifisko atklājamo informāciju var būt ierobežota. Uzņēmums ņem vērā, vai pieejamās un relevantās sistēmas, iniciatīvas, ziņu sniegšanas standarti un etaloni (piemēram, Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes vai iniciatīvas “Global Reporting” izdotie tehniskie materiāli) nodrošina elementus, ar ko var maksimāli atbalstīt salīdzināmību, un | (b) | salīdzināmību dažādos laikos — metodikas un atklātās informācijas saskanīgums ir galvenais faktors, lai panāktu salīdzināmību dažādos laikos.
AR 5. | Further guidance for developing entity-specific disclosures can be found by considering the information required under topical ESRS that addresses similar sustainability matters.AR 5. | Papildu norādījumi par uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju ir atrodami, iepazīstoties ar informāciju, kas tiek prasīta saskaņā ar tematisko ESRS, kurā aplūkoti līdzīgi ilgtspējas jautājumi.
Double materialityDubultais būtiskums
Stakeholders and their relevance to the materiality assessment processIeinteresētās personas un to nozīme būtiskuma novērtēšanas procesā
AR 6. | In addition to the categories of stakeholder listed in paragraph 22, common categories of stakeholders are: employees and other workers, suppliers , consumers , customers, end- users , local communities and persons in vulnerable situations, and public authorities, including regulators, supervisors and central banks.AR 6. | Papildus 22. punktā uzskaitītajām ieinteresēto personu kategorijām bieži sastopamas ieinteresēto personu kategorijas ir šādas: darbinieki un citi strādājošie, piegādātāji, patērētāji, klienti, tiešie lietotāji, vietējās kopienas un personas, kuras atrodas neaizsargātā situācijā, kā arī publiskās iestādes (tajā skaitā regulatori, uzraudzības iestādes un centrālās bankas).
AR 7. | Nature may be considered as a silent stakeholder . In this case, ecological data and data on the conservation of species may support the undertaking’s materiality assessment.AR 7. | Dabu var uzskatīt par ieinteresēto personu, kas nevar pārstāvēt savas intereses. Šajā gadījumā ekoloģiskie dati un dati par sugu saglabāšanu var tikt izmantoti kā palīgmateriāls uzņēmuma būtiskuma novērtējumam.
AR 8. | Materiality assessment is informed by dialogue with affected stakeholders. The undertaking may engage with affected stakeholders or their representatives (such as employees or trade unions), along with users of sustainability reporting and other experts, to provide inputs or feedback on its conclusions regarding its material impacts, risks and opportunities .AR 8. | Būtiskuma novērtējumu veic, pamatojoties uz dialogu ar ieinteresētajām personām. Uzņēmums var sadarboties ar skartajām ieinteresētajām personām vai to pārstāvjiem (piemēram, darbiniekiem vai arodbiedrībām), kā arī ar ilgtspējas deklarāciju lietotājiem un citiem ekspertiem, lai sniegtu ieguldījumu vai atsauksmes par uzņēmuma secinājumiem par tā būtisku ietekmi, riskiem un iespējām.
Assessment of impact materialityIetekmes būtiskuma novērtējums
AR 9. | In assessing impact materiality and determining the material matters to be reported, the undertaking shall consider the following three steps: | (a) | understanding of the context in relation to its impacts including its activities, business relationships, and stakeholders ; | (b) | identification of actual and potential impacts (both negative and positive), including through engaging with stakeholders and experts. In this step, the undertaking may rely on scientific and analytical research on impacts on sustainability matters ; | (c) | assessment of the materiality of its actual and potential impacts and determination of the material matters. In this step, the undertaking shall adopt thresholds to determine which of the impacts will be covered in its sustainability statement .AR 9. | Novērtējot ietekmes būtiskumu un nosakot būtiskos jautājumus, par kuriem jāziņo, uzņēmums ņem vērā šādus četrus posmus: | (a) | izpratnes gūšana par uzņēmuma ietekmes kontekstu, tajā skaitā tā darbībām, darījuma attiecībām, un ieinteresētajām personām; | (b) | faktiskās un iespējamās ietekmes (gan negatīvās, gan pozitīvās) apzināšana, tostarp sadarbojoties ar ieinteresētajām personām un ekspertiem. Šajā posmā uzņēmums var pamatoties uz zinātniskiem un analītiskiem pētījumiem par ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem; | (c) | tā faktiskās un iespējamās ietekmes būtiskuma novērtēšanu un būtisko jautājumu noteikšanu. Šajā posmā uzņēmums pieņem robežvērtības, lai noteiktu, kuri ietekmes aspekti tiks ietverti tā ilgtspējas deklarācijā.
Characteristics of severitySmaguma raksturojums
AR 10. | The severity is determined by the following factors: | (a) | scale: how grave the negative impact is or how beneficial the positive impact is for people or the environment; | (b) | scope: how widespread the negative or positive impacts are. In the case of environmental impacts, the scope may be understood as the extent of environmental damage or a geographical perimeter. In the case of impacts on people, the scope may be understood as the number of people adversely affected; and | (c) | irremediable character: whether and to what extent the negative impacts could be remediated, i.e., restoring the environment or affected people to their prior state.AR 10. | Smagumu nosaka šādi faktori: | (a) | mērogs: cik nopietna ir negatīvā ietekme vai cik labvēlīga ir pozitīvā ietekme uz cilvēkiem vai vidi; | (b) | tvērums: cik plaša ir negatīvā vai pozitīvā ietekme. Ietekmes uz vidi gadījumā ar tvērumu var saprast videi nodarītā kaitējuma apmēru vai ģeogrāfisko tvērumu. Ietekmes uz cilvēkiem gadījumā ar tvērumu var saprast nelabvēlīgi ietekmēto cilvēku skaitu, un | (c) | neatgriezeniskums: vai un cik lielā mērā negatīvo ietekmi var labot, t. i., atjaunot vides vai skarto cilvēku agrāko stāvokli.
AR 11. | Any of the three characteristics (scale, scope, and irremediable character) can make a negative impact severe. In the case of a potential negative human rights impact, the severity of the impact takes precedence over its likelihood.AR 11. | Jebkura no šīm trim iezīmēm (mērogs, tvērums un neatgriezeniskums) var padarīt negatīvu ietekmi par smagu. Iespējamas negatīvas ietekmes uz cilvēktiesībām gadījumā ietekmes smagums ir prioritārāks par tās varbūtību.
Impacts connected with the undertakingAr uzņēmumu saistīta ietekme
AR 12. | As an illustration: | (a) | if the undertaking uses cobalt in its products that is mined using child labour, the negative impact (i.e., child labour) is connected with the undertaking’s products through the tiers of business relationships in its upstream value chain. These relationships include the smelter and minerals trader and the mining enterprise that uses child labour; and | (b) | if the undertaking provides financial loans to an enterprise for business activities that, in breach of agreed standards, result in the contamination of water and land surrounding the operations, this negative impact is connected with the undertaking through its relationship with the enterprise it provides the loans to.AR 12. | Piemēram: | (a) | ja uzņēmums savos produktos izmanto kobaltu, kas iegūts, izmantojot bērnu darbu, negatīvā ietekme (t. i., bērnu darbs) ir saistīta ar uzņēmuma produktiem, izmantojot darījuma attiecību līmeņus tā vērtības ķēdē. Šajās attiecībās ietilpst arī lietuve un izrakteņu tirgotājs, un kalnrūpniecības uzņēmums, kas izmanto bērnu darbu; un | (b) | ja uzņēmums piešķir finanšu aizdevumus citam uzņēmumam saimnieciskajai darbībai, kas, pārkāpjot saskaņotos standartus, tā darbības vietu tuvumā rada ūdens un zemes piesārņojumu, šī negatīvā ietekme ir saistīta ar aizdevēju uzņēmumu, ņemot vērā tā attiecības ar aizdevumu saņēmušo uzņēmumu.
Assessment of financial materialityFinansiālā būtiskuma novērtējums
AR 13. | The following are examples of how impacts and dependencies are sources of risks or opportunities : | (a) | when the undertaking’s business model depends on a natural resource – for example water – it is likely to be affected by changes in the quality, availability and pricing of that resource; | (b) | when the undertaking’s activities result in negative impacts, e.g., on local communities, the activities could become subject to stricter government regulation and/or the impact could trigger consequences of a reputational nature. These might have negative effects on the undertaking’s brand and higher recruitment costs might arise; and | (c) | when the undertaking’s business partners face material sustainability-related risks, the undertaking could be exposed to related consequences as well.AR 13. | Turpmāk sniegti piemēri, kā ietekme un atkarība rada riskus vai iespējas: | (a) | ja uzņēmuma darījumdarbības modelis ir atkarīgs no kāda dabas resursa (piemēram, ūdens), to var ietekmēt šā resursa kvalitātes, pieejamības un cenu izmaiņas; | (b) | ja uzņēmuma darbības rada negatīvu ietekmi (piemēram, uz vietējām kopienām), uz šīm darbībām var attiekties stingrāks valdības regulējums un/vai šī ietekme var radīt ar reputāciju saistītas sekas. Tas negatīvi ietekmē uzņēmuma zīmolu, un var rasties lielākas darbā pieņemšanas izmaksas, un | (c) | ja uzņēmuma darījumu partneri saskaras ar būtiskiem ar ilgtspēju saistītiem riskiem, arī uzņēmums var būt pakļauts saistītām sekām.
AR 14. | The identification of risks and opportunities that affect or could reasonably be expected to affect the undertaking’s financial position, financial performance, cash flows, access to finance or cost of capital over the short-, medium- or long-term is the starting point for financial materiality assessment. In this context, the undertaking shall consider: | (a) | the existence of dependencies on natural and social resources as sources of financial effects (see paragraph 50); | (b) | their classification as sources of: | i. | risks (contributing to negative deviation in future expected cash inflows or increase in deviation in future expected cash outflows and/or negative deviation from an expected change in capitals not recognised in the financial statements); or | ii. | opportunities (contributing to positive deviation in future expected cash inflows or decrease in deviation in future cash outflows and/or positive deviation from expected change in capitals not recognised in financial statements).AR 14. | Tādu risku un iespēju noteikšana, kas ietekmē vai ir pamatoti gaidāms, ka tas varētu ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus, naudas plūsmas piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, ir finansiālā būtiskuma novērtējuma sākumpunkts. Šajā kontekstā uzņēmums ņem vērā: | (a) | dabas un sociālo resursu kā finansiālā iespaida avotu atkarības esību (sk. 50. punktu); | (b) | tās klasifikāciju kā avotu: | i. | riskiem (kas veicina negatīvu novirzi no nākotnē paredzamajām ienākošajām naudas plūsmām vai palielina novirzi no nākotnē paredzamajām izejošajām naudas plūsmām un/vai negatīvu novirzi no paredzamajām kapitāla izmaiņām, kas nav atzītas finanšu pārskatos) vai | ii. | iespējām (kas veicina pozitīvu novirzi no nākotnē paredzamajām ienākošajām naudas plūsmām vai samazina novirzi no nākotnes izejošajām naudas plūsmām un/vai pozitīvu novirzi no paredzamajām kapitāla izmaiņām, kas nav atzītas finanšu pārskatos).
AR 15. | Once the undertaking has identified its risks and opportunities , it shall determine which of them are material for reporting. This shall be based on a combination of (i) the likelihood of occurrence and (ii) the potential magnitude of financial effects determined on the basis of appropriate thresholds. In this step it shall consider the contribution of those risks and opportunities to financial effects in the short-, medium- and long-term based on: | (a) | scenarios /forecasts that are deemed likely to materialise; and | (b) | potential financial effects related to sustainability matters deriving either from situations with a below the “more likely than not” threshold or assets/liabilities not, or not yet, reflected in financial statements. This includes: | i. | potential situations that following the occurrence of future events may affect cash flow generation potential; | ii. | capitals that are not recognised as assets from an accounting and financial reporting perspective but have a significant influence on financial performance, such as natural, intellectual (organisational), human, social and relationship capitals; and | iii. | possible future events that may have an influence on the evolution of such capitals.AR 15. | Kad uzņēmums ir identificējis savus riskus un iespējas, tas nosaka, kuri no tiem ir būtiski, lai par tiem ziņotu. To nosaka, pamatojoties uz i) rašanās varbūtības un ii) finansiālā iespaida iespējamā apmēra kombināciju, kas noteikta, pamatojoties uz atbilstošām robežvērtībām. Šajā posmā tas ņem vērā šo risku un iespēju finansiālo iespaidu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, pamatojoties uz: | (a) | scenārijiem/prognozēm, kas tiek uzskatīti par iespējamiem, un | (b) | iespējamo finansiālo iespaidu saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, kas izriet vai nu no situācijām, kuru iespējamības robežvērtība ir zemāka par slieksni “drīzāk ir iespējams nekā nav”, vai no aktīviem/pasīviem, kas nav (vai vēl nav) atspoguļoti finanšu pārskatos. Tas ietver šādus elementus: | i. | iespējamās situācijas, kas pēc nākotnes notikumu iestāšanās var ietekmēt naudas plūsmas radīšanas potenciālu; | ii. | kapitāli, kas netiek atzīti kā aktīvi no grāmatvedības un finanšu pārskatu gatavošanas viedokļa, bet kam ir būtiska ietekme uz finanšu rezultātiem (piemēram, dabas kapitāls, intelektuālais (organizatoriskais) kapitāls, cilvēkkapitāls, kā arī sociālais un attiecību kapitāls) un | iii. | iespējamie nākotnes notikumi, kas var ietekmēt šādu kapitālu attīstību.
Sustainability matters to be included in the materiality assessmentIlgtspējas jautājumi, kas jāiekļauj būtiskuma novērtējumā
AR 16. | When performing its materiality assessment, the undertaking shall consider the following list of sustainability matters covered in the topical ESRS. When, as a result of the undertaking’s materiality assessment (see ESRS 2 IRO-1), a given sustainability matter in this list is assessed to be material, the undertaking shall report according to the corresponding Disclosure Requirements of the relevant topical ESRS. Using this list is not a substitute for the process of determining material matters. This list is a tool to support the undertaking’s materiality assessment. The undertaking still needs to consider its own specific circumstances when determining its material matters. The undertaking, where necessary, also shall develop entity-specific disclosures on material impacts , risks and opportunities not covered by ESRS as described in paragraph 11 of this Standard. | Topical | ESRS | Sustainability matters covered in topical ESRS |   | Topic | Sub-topic | Sub-sub-topics | ESRS E1 | Climate change | — | Climate change adaptation | — | Climate change mitigation | — | Energy |   | ESRS E2 | Pollution | — | Pollution of air | — | Pollution of water | — | Pollution of soil | — | Pollution of living organisms and food resources | — | Substances of concern | — | Substances of very high concern | — | Microplastics |   | ESRS E3 | Water and marine resources | — | Water | — | Marine resources | — | Water consumption | — | Water withdrawals | — | Water discharges | — | Water discharges in the oceans | — | Extraction and use of marine resources | ESRS E4 | Biodiversity and ecosystems | — | Direct impact drivers of biodiversity loss | — | Climate Change | — | Land-use change, fresh water-use change and sea-use change | — | Direct exploitation | — | Invasive alien species | — | Pollution | — | Others | — | Impacts on the state of species | Examples: | — | Species population size | — | Species global extinction risk | — | Impacts on the extent and condition of ecosystems | Examples: | — | Land degradation | — | Desertification | — | Soil sealing | — | Impacts and dependencies on ecosystem services |   | ESRS E5 | Circular economy | — | Resources inflows, including resource use | — | Resource outflows related to products and services | — | Waste |   | ESRS S1 | Own workforce | — | Working conditions | — | Secure employment | — | Working time | — | Adequate wages | — | Social dialogue | — | Freedom of association, the existence of works councils and the information, consultation and participation rights of workers | — | Collective bargaining, including rate of workers covered by collective agreements | — | Work-life balance | — | Health and safety |   |   | — | Equal treatment and opportunities for all | — | Gender equality and equal pay for work of equal value | — | Training and skills development | — | Employment and inclusion of persons with disabilities | — | Measures against violence and harassment in the workplace | — | Diversity |   |   | — | Other work-related rights | — | Child labour | — | Forced labour | — | Adequate housing | — | Privacy | ESRS S2 | Workers in the value chain | — | Working conditions | — | Secure employment | — | Working time | — | Adequate wages | — | Social dialogue | — | Freedom of association, including the existence of work councils | — | Collective bargaining | — | Work-life balance | — | Health and safety |   |   | — | Equal treatment and opportunities for all | — | Gender equality and equal pay for work of equal value | — | Training and skills development | — | The employment and inclusion of persons with disabilities | — | Measures against violence and harassment in the workplace | — | Diversity |   |   | — | Other work-related rights | — | Child labour | — | Forced labour | — | Adequate housing | — | Water and sanitation | — | Privacy | ESRS S3 | Affected communities | — | Communities’ economic, social and cultural rights | — | Adequate housing | — | Adequate food | — | Water and sanitation | — | Land-related impacts | — | Security-related impacts |   |   | — | Communities’ civil and political rights | — | Freedom of expression | — | Freedom of assembly | — | Impacts on human rights defenders |   |   | — | Rights of indigenous peoples | — | Free, prior and informed consent | — | Self-determination | — | Cultural rights | ESRS S4 | Consumers and end- users | — | Information-related impacts for consumers and/or end-users | — | Privacy | — | Freedom of expression | — | Access to (quality) information |   |   | — | Personal safety of consumers and/or end-users | — | Health and safety | — | Security of a person | — | Protection of children |   |   | — | Social inclusion of consumers and/or end-users | — | Non-discrimination | — | Access to products and services | — | Responsible marketing practices | ESRS G1 | Business conduct | — | Corporate culture | — | Protection of whistle-blowers | — | Animal welfare | — | Political engagement and lobbying activities | — | Management of relationships with suppliers including payment practices |   |   |   | — | Corruption and bribery | — | Prevention and detection including training | — | IncidentsAR 16. | Veicot būtiskuma novērtējumu, uzņēmums ņem vērā turpmāk norādīto sarakstu, kurā uzskaitīti tematiskajā ESRS ietvertie ilgtspējas jautājumi. Ja uzņēmuma veiktā būtiskuma novērtējuma (sk. ESRS 2 IRO-1) rezultātā kāds no šajā sarakstā minētajiem ilgtspējas jautājumiem tiek atzīts par būtisku, uzņēmums ziņo saskaņā ar atbilstošajām attiecīgā tematiskā ESRS informācijas atklāšanas prasībām. Šā saraksta izmantošana neaizstāj būtisko jautājumu noteikšanas procesu. Šis saraksts ir instruments, kas palīdz uzņēmumam veikt būtiskuma novērtējumu. Nosakot būtiskos jautājumus, uzņēmumam joprojām ir jāņem vērā tā konkrētie apstākļi. Uzņēmums arī izstrādā uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju par būtisku ietekmi, riskiem un iespējām, kas nav ietverti ESRS, kā aprakstīts šā standarta 11. punktā. | Tematiskais | ESRS | Ilgtspējas jautājumi, kas ietverti tematiskajā ESRS |   | Temats | Apakštemats | Apakštemata apakštemati | ESRS E1 | Klimata pārmaiņas | — | Pielāgošanās klimata pārmaiņām | — | Klimata pārmaiņu mazināšana | — | Enerģētika |   | ESRS E2 | Piesārņojums | — | Gaisa piesārņojums | — | Ūdeņu piesārņojums | — | Augsnes piesārņojums | — | Dzīvo organismu un pārtikas resursu piesārņojums | — | Vielas, kas rada bažas | — | Vielas, kas rada ļoti lielas bažas | — | Mikroplastmasa |   | ESRS E3 | Ūdens un jūras resursi | — | Ūdens | — | Jūras resursi | — | Ūdens patēriņš | — | Ūdens ņemšana | — | Ūdens novadīšana | — | Ūdens novadīšana okeānā | — | Jūras resursu ieguve un izmantojums | ESRS E4 | Biodaudzveidība un ekosistēmas | — | Tiešie biodaudzveidības izzušanas ietekmes faktori | — | Klimata pārmaiņas | — | Zemes izmantojuma maiņa, saldūdens izmantojuma maiņa un jūras izmantojuma maiņa | — | Tieša ekspluatācija | — | Invazīvas svešzemju sugas | — | Piesārņojums | — | Citi | — | Ietekme uz sugu stāvokli | Piemēram: | — | Sugas populācijas lielums | — | Sugas globālās izmiršanas risks | — | Ietekme uz ekosistēmu apjomu un stāvokli | Piemēram: | — | Zemes degradācija | — | Pārtuksnešošanās | — | Augsnes noslēgšana | — | Ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un atkarība no tiem |   | ESRS E5 | Aprites ekonomika | — | Ienākošie resursi, tajā skaitā resursu izmantojums | — | Izejošie resursi, kas saistīti ar produktiem un pakalpojumiem | — | Atkritumi |   | ESRS S1 | Pašu personāls | — | Darba nosacījumi | — | Droša nodarbinātība | — | Darba laiks | — | Adekvātas algas | — | Sociālais dialogs | — | Biedrošanās brīvība, uzņēmumu padomju pastāvēšana un darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību | — | Koplīguma sarunas, arī to darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi | — | Darba un privātās dzīves līdzsvars | — | Darba aizsardzība |   |   | — | Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem | — | Dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu | — | Apmācība un prasmju pilnveide | — | Personu ar invaliditāti nodarbināšana un iekļaušana | — | Pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā | — | Daudzveidība |   |   | — | Citas ar darbu saistītas tiesības | — | Bērnu darbs | — | Piespiedu darbs | — | Pienācīgi mājokļi | — | Privātums | ESRS S2 | Darbinieki vērtības ķēdē | — | Darba nosacījumi | — | Droša nodarbinātība | — | Darba laiks | — | Adekvātas algas | — | Sociālais dialogs | — | Biedrošanās brīvība, tajā skaitā uzņēmumu padomju pastāvēšana | — | Koplīguma sarunas | — | Darba un privātās dzīves līdzsvars | — | Darba aizsardzība |   |   | — | Vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem | — | Dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu | — | Apmācība un prasmju pilnveide | — | Personu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana | — | Pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā | — | Daudzveidība |   |   | — | Citas ar darbu saistītas tiesības | — | Bērnu darbs | — | Piespiedu darbs | — | Pienācīgi mājokļi | — | Ūdens un sanitārija | — | Privātums | ESRS S3 | Skartās kopienas | — | Kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības | — | Pienācīgi mājokļi | — | Atbilstoša pārtika | — | Ūdens un sanitārija | — | Ar zemi saistīta ietekme | — | Ar drošību saistīta ietekme |   |   | — | Kopienu pilsoniskās un politiskās tiesības | — | Vārda brīvība | — | Pulcēšanās brīvība | — | Ietekmes uz cilvēktiesību aizstāvjiem |   |   | — | Pirmiedzīvotāju tautu tiesības | — | Brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana | — | Pašnoteikšanās | — | Kultūras tiesības | ESRS S4 | Patērētāji un tiešie lietotāji | — | Ar informāciju saistīta ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem | — | Privātums | — | Vārda brīvība | — | Piekļuve (kvalitatīvai) informācijai |   |   | — | Patērētāju un/vai tiešo lietotāju personiskā drošība | — | Darba aizsardzība | — | Personas drošība | — | Bērnu aizsardzība |   |   | — | Patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana | — | Nediskriminēšana | — | Piekļuve produktiem un pakalpojumiem | — | Atbildīga tirgvedības prakse | ESRS G1 | Darījumdarbība | — | Korporatīvā kultūra | — | Trauksmes cēlēju aizsardzība | — | Dzīvnieku labturība | — | Politiskā iesaiste un lobēšanas darbības | — | Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, tajā skaitā saistībā ar maksājumu veikšanas praksi |   |   |   | — | Korupcija un kukuļošana | — | Novēršana un atklāšana, arī apmācība | — | Incidenti
Estimation using sector averages and proxiesAplēses, izmantojot nozaru vidējos rādītājus un aizstājējvērtības
AR 17. | When the undertaking cannot collect upstream and downstream value chain information as required by paragraph 63 after making reasonable efforts to do so, it shall estimate the information to be reported using all reasonable and supportable information that is available to the undertaking at the reporting date without undue cost or effort. This includes, but is not limited to, internal and external information, such as data from indirect sources, sector-average data, sample analyses, market and peer groups data, other proxies or spend-based data.AR 17. | Ja uzņēmums, veltījis saprātīgas pūles, nevar savākt informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi saskaņā ar 63. punktu, tas aplēš sniedzamo informāciju, izmantojot jebkādu saprātīgu un pamatojamu informāciju, kas tam ir pieejama pārskata datumā bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm. Šāda informācija ietver, bet neaprobežojas ar iekšēju un ārēju informāciju, piemēram, ietver datus no netiešiem avotiem, nozares vidējos datus, paraugu analīzes, tirgus un līdzīgu uzņēmumu grupu datus, citas aizstājējvērtības vai uz izdevumiem balstītus datus.
Content and structure of the sustainability statementIlgtspējas deklarācijas saturs un struktūra
AR 18. | As an illustration for paragraph 115 in section 8.2 Content and structure of the sustainability statement of this Standard, the undertaking that covers environmental and social matters in the same policy may cross-refer. That means that the undertaking may report on the policy in its environmental disclosures and cross-refer to it from the relevant social disclosures or vice versa. Consolidated presentation of policies across topics is allowed.AR 18. | Ilustrācijai — atbilstoši šā standarta 8.2. iedaļas “Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra” 115. punkta prasībām uzņēmums var sniegt savstarpēju atsauci, ja tas vienas un tās pašas rīcībpolitikas aprakstā aptver vides un sociālos jautājumus. Proti, uzņēmums var ziņot par attiecīgo rīcībpolitiku par vidi sniedzamajā informācijā un sniegt atsauci uz to, sniedzot informāciju par sociālo jomu, vai otrādi. Rīcībpolitiku dažādos tematos ir atļauts izklāstīt konsolidēti.
Appendix BB papildinājums.
Qualitative characteristics of informationInformācijas kvalitatīvās iezīmes
This appendix is an integral part of ESRS 1 and has the same authority as the other parts of the Standard. This appendix defines the qualitative characteristics that the information presented in the sustainability statement prepared according to ESRS shall meet.Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Šajā papildinājumā ir definētas kvalitatīvās iezīmes, kurām jāatbilst informācijai, kas sniegta saskaņā ar ESRS sagatavotajā ilgtspējas deklarācijā.
RelevanceRelevance
QC 1. | Sustainability information is relevant when it may make a difference in the decisions of users under a double materiality approach (see chapter 3 of this Standard).QC 1. | Ilgtspējas informācija ir relevanta, ja tā var ietekmēt lietotāju lēmumus saskaņā ar dubultā būtiskuma pieeju (sk. šā standarta 3. nodaļu).
QC 2. | Information may make a difference in a decision even if some users choose not to take advantage of it or are already aware of it from other sources. Sustainability information may impact decisions of users if it has predictive value, confirmatory value or both. Information has predictive value if it can be used as an input to processes employed by users to predict future outcomes. Sustainability information does not need to be a prediction or forecast to have predictive value, but rather has predictive value if employed by users in making their own predictions.QC 2. | Informācija var ietekmēt lēmumu pieņemšanu pat tad, ja daži lietotāji izvēlas to neizmantot vai jau ir informēti par to no citiem avotiem. Ilgtspējas informācija var ietekmēt lietotāju lēmumus, ja tai ir prognozējoša vai apstiprinoša vērtība, vai abas šīs vērtības. Informācijai ir prognozējoša vērtība, ja to var izmantot kā ievaddatus procesos, ko lietotāji izmanto, lai prognozētu nākotnes rezultātus. Ilgtspējas informācijai nav jābūt prognozes formā, lai tai būtu prognozējoša vērtība, bet tai ir prognozējoša vērtība, ja lietotāji to izmanto savu prognožu veikšanai.
QC 3. | Information has confirmatory value if it provides feedback about (confirms or changes) previous evaluations.QC 3. | Informācijai ir apstiprinoša vērtība, ja tā sniedz atgriezenisko saiti par iepriekšējiem izvērtējumiem (tos apstiprina vai izmaina).
QC 4. | Materiality is an entity-specific aspect of relevance based on the nature or magnitude, or both, of the items to which the information relates, as assessed in the context of the undertaking’s sustainability reporting (see chapter 3 of this Standard).QC 4. | Būtiskums ir uzņēmumam specifisks relevances aspekts, kura pamatā ir to vienību būtība vai apjoms (vai gan būtība, gan apjoms), uz ko attiecas informācija, kā novērtēts uzņēmuma ilgtspējas ziņu sniegšanas kontekstā (sk. šā standarta 3. nodaļu).
Faithful representationPrecīzs atspoguļojums
QC 5. | To be useful, the information must not only represent relevant phenomena, it must also faithfully represent the substance of the phenomena that it purports to represent. Faithful representation requires information to be (i) complete, (ii) neutral and (iii) accurate.QC 5. | Lai informācija būtu noderīga, tai ne tikai jāatspoguļo attiecīgās parādības, bet arī precīzi jāatspoguļo to parādību būtība, ko ar šo informāciju paredzēts atspoguļot. Lai informācija būtu atspoguļota precīzi, tai jābūt i) pilnīgai, ii) neitrālai un iii) precīzai.
QC 6. | A complete depiction of an impact, a risk or an opportunity includes all material information necessary for the users to understand that impact, risk or opportunity. This includes how the undertaking has adapted its strategy, risk management and governance in response to that impact, risk or opportunity, as well as the metrics identified to set targets and measure performance.QC 6. | Pilnīgs ietekmes, riska vai iespējas attēlojums ietver visu būtisko informāciju, kas lietotājiem nepieciešama, lai izprastu šo ietekmi, risku vai iespēju. Tas ietver to, kā uzņēmums ir pielāgojis savu stratēģiju, riska pārvaldību un pārvaldību, reaģējot uz šo ietekmi, risku vai iespēju, kā arī rādītājus, kas identificēti, lai noteiktu mērķrādītājus un novērtētu darbības rezultātus.
QC 7. | A neutral depiction is without bias in its selection or disclosure of information. Information is neutral if it is not slanted, weighted, emphasised, de-emphasised or otherwise manipulated to make it more likely that the users will receive that information favourably or unfavourably. It shall be balanced, so as to cover favourable/positive and unfavourable/negative aspects. Both negative and positive material impacts from an impact materiality perspective as well as material risks and opportunities from a financial materiality perspective shall receive equal attention. Any aspirational sustainability information, for example targets or plans, shall cover both aspirations and factors that could prevent the undertaking from achieving these aspirations in order to have a neutral depiction.QC 7. | Neitrāls attēlojums ir tāds, kas nav neobjektīvs informācijas atlases vai atklāšanas ziņā. Informācija ir neitrāla, ja tā nav tendencioza, tai nav piešķirta lielāka nozīme, tā nav uzsvērta, tās nozīme nav mazināta vai kā citādi manipulēta, lai lietotājiem būtu lielāka iespēja šo informāciju uztvert labvēlīgi vai nelabvēlīgi. Tā ir līdzsvarota, lai aptvertu labvēlīgus/pozitīvus un nelabvēlīgus/negatīvus aspektus. Gan negatīvajai un pozitīvajai būtiskajai ietekmei no ietekmes būtiskuma viedokļa, gan būtiskajiem riskiem un iespējām no finansiālā būtiskuma viedokļa tiek pievērsta vienāda uzmanība. Lai informācijas atspoguļojums būtu neitrāls, jebkāda informācija par ilgtspējas mērķiem (piemēram, mērķrādītājiem vai plāniem) attiecas gan uz mērķiem, gan uz faktoriem, kas uzņēmumam varētu traucēt sasniegt šos mērķus.
QC 8. | Neutrality is supported by the exercise of prudence which is the exercise of caution when making judgements under conditions of uncertainty. Information shall not be netted or compensated to be neutral. The exercise of prudence means that opportunities are not overstated and risks are not understated. Equally, the exercise of prudence does not allow for the understatement of opportunities or the overstatement of risks. The undertaking may present net information, in addition to gross values, if such presentation does not obscure relevant information and includes a clear explanation about the effects of the netting and the reasons for the netting.QC 8. | Neitralitāti atbalsta, ievērojot piesardzību, proti — apdomīgumu, kad jāizdara spriedumi nenoteiktības apstākļos. Informācijai neveic neto aprēķinus un to nekompensē, lai tā būtu neitrāla. Piesardzība nozīmē, ka iespējas netiek pārspīlētas un riski netiek novērtēti par zemu. Tāpat piesardzība neļauj pārāk zemu novērtēt iespējas vai pārāk augstu novērtēt riskus. Uzņēmums var uzrādīt neto informāciju papildus bruto vērtībām, ja šāds atspoguļojums nemaskē attiecīgo informāciju un ietver skaidru paskaidrojumu par neto aprēķinu ietekmi un to iemesliem.
QC 9. | Information can be accurate without being perfectly precise in all respects. Accurate information implies that the undertaking has implemented adequate processes and internal controls to avoid material errors or material misstatements. As such, estimates shall be presented with a clear emphasis on their possible limitations and associated uncertainty (see section 7.2 of this Standard). The amount of precision needed and attainable, and the factors that make information accurate, depend on the nature of the information and the nature of the matters it addresses. For example, accuracy requires that: | (a) | factual information is free from material error; | (b) | descriptions are precise; | (c) | estimates, approximations and forecasts are clearly identified as such; | (d) | no material errors have been made in selecting and applying an appropriate process for developing an estimate, approximation or forecast, and the inputs to that process are reasonable and supportable; | (e) | assertions are reasonable and based on information of sufficient quality and quantity; and | (f) | information about judgements about the future faithfully reflects both those judgements and the information on which they are based.QC 9. | Informācija var būt precīza, pat ja tā nav pilnīgi precīza visos aspektos. Precīza informācija nozīmē, ka uzņēmums ir ieviesis atbilstošus procesus un iekšējo kontroli, lai izvairītos no būtiskām kļūdām vai būtiskiem nepareiziem apgalvojumiem. Tādējādi aplēses sniedz, skaidri uzsverot to iespējamos ierobežojumus un ar tiem saistīto nenoteiktību (sk. šā standarta 7.2. iedaļu). Nepieciešamās un sasniedzamās precizitātes līmenis, kā arī faktori, kas padara informāciju precīzu, ir atkarīgi no informācijas veida un tajā aplūkoto jautājumu būtības. Piemēram, attiecībā uz precizitāti ir nepieciešams, lai: | (a) | faktiskā informācija būtu bez būtiskām kļūdām; | (b) | apraksti būtu precīzi; | (c) | būtu skaidri norādīts aplēšu, aptuveno vērtību un prognožu attiecīgais raksturs; | (d) | nebūtu pieļautas būtiskas kļūdas, izvēloties un piemērojot atbilstošu aplēses, aptuvenās vērtības vai prognozes izstrādes procesu, un šā procesa ievaddati būtu saprātīgi un pamatoti; | (e) | apgalvojumi būtu pamatoti un balstīti uz pietiekamas kvalitātes un kvantitātes informāciju; un | (f) | informācija par spriedumiem attiecībā uz nākotni precīzi atspoguļotu gan šos spriedumus, gan informāciju, uz kuras tie balstīti.
ComparabilitySalīdzināmība
QC 10. | Sustainability information is comparable when it can be compared with information provided by the undertaking in previous periods and, can be compared with information provided by other undertakings, in particular those with similar activities or operating within the same industry. A point of reference for comparison can be a target, a baseline, an industry benchmark, comparable information from either other undertakings or from an internationally recognised organisation, etc.QC 10. | Ilgtspējas informācija ir salīdzināma, ja to var salīdzināt ar informāciju, ko uzņēmums sniedzis iepriekšējos periodos, un to var salīdzināt ar informāciju, ko snieguši citi uzņēmumi, jo īpaši tie, kas veic līdzīgas darbības vai darbojas tajā pašā nozarē. Atskaites punkts salīdzināšanai var būt mērķrādītājs, bāzes stāvoklis, nozares etalons, salīdzināma informācija no citiem uzņēmumiem vai no starptautiski atzītas organizācijas utt.
QC 11. | Consistency is related to, but is not the same as, comparability. Consistency refers to the use of the same approaches or methods for the same sustainability matter, from period to period by the undertaking and other undertakings. Consistency helps to achieve the goal of comparability.QC 11. | Saskanīgums ir saistīts ar salīdzināmību, bet nav tas pats, kas salīdzināmība. Saskanīgums attiecas uz to pašu pieeju vai metožu izmantošanu vienam un tam pašam ilgtspējas jautājumam dažādos periodos konkrētajā uzņēmumā un citos uzņēmumos. Saskanīgums palīdz sasniegt salīdzināmības mērķi.
QC 12. | Comparability is not uniformity. For information to be comparable, like components shall look alike and different components shall look different. Comparability of sustainability information is not enhanced by making unlike things look alike any more than it is enhanced by making like things look different.QC 12. | Salīdzināmība nav vienveidība. Lai informācija būtu salīdzināma, līdzīgiem komponentiem ir jāizskatās līdzīgi, bet dažādiem komponentiem ir jāizskatās dažādi. Ilgtspējas informācijas salīdzināmību nepalielina tas, ka atšķirīgi elementi izskatās līdzīgi, tāpat kā to nepalielina tas, ka līdzīgi elementi izskatās atšķirīgi.
VerifiabilityPārbaudāmība
QC 13. | Verifiability helps to give users confidence that information is complete, neutral and accurate. Sustainability information is verifiable if it is possible to corroborate the information itself or the inputs used to derive it.QC 13. | Pārbaudāmība palīdz lietotājiem gūt pārliecību, ka informācija ir pilnīga, neitrāla un precīza. Ilgtspējas informācija ir pārbaudāma, ja ir iespējams apstiprināt pašu informāciju vai tās iegūšanai izmantotos ievaddatus.
QC 14. | Verifiability means that various knowledgeable and independent observers could reach consensus, although not necessarily complete agreement, that a particular depiction is a faithful representation. Sustainability information shall be provided in a way that enhances its verifiability, for example: | (a) | including information that can be corroborated by comparing it with other information available to users about the undertaking’s business, about other businesses or about the external environment; | (b) | providing information about inputs and methods of calculation used to produce estimates or approximations; and | (c) | providing information reviewed and agreed by the administrative, management and supervisory bodies or their committees.QC 14. | Pārbaudāmība nozīmē, ka dažādi zinoši un neatkarīgi novērotāji var vienoties (kaut ne vienmēr visā pilnībā) par to, ka kāds konkrēts atspoguļojums ir precīzs. Ilgtspējas informāciju sniedz tādā veidā, kas uzlabo tās pārbaudāmību, piemēram: | (a) | iekļaujot informāciju, ko var apstiprināt, salīdzinot to ar citu lietotājiem pieejamu informāciju par uzņēmuma darījumdarbību, citiem uzņēmumiem vai ārējo vidi; | (b) | sniedzot informāciju par ievaddatiem un aprēķinu metodēm, kas izmantotas aplēšu vai aptuveno vērtību iegūšanai; un | (c) | sniedzot informāciju, ko pārskatījušas un apstiprinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras vai to komitejas.
QC 15. | Some sustainability information will be in the form of explanations or forward-looking information. Those disclosures can be supportable by faithfully representing on a factual basis for example the strategies, plans and risk analyses of the undertaking. To help users decide whether to use such information, the undertaking shall describe the underlying assumptions and methods of producing the information, as well as other factors that provide evidence that it reflects the actual plans or decisions made by the undertaking.QC 15. | Daļa ilgtspējas informācijas būs sniegta paskaidrojumu vai uz nākotni vērstas informācijas veidā. Šādu atklājamo informāciju var pamatot, precīzi un faktiski atspoguļojot, piemēram, uzņēmuma stratēģijas, plānus un riska analīzi. Lai palīdzētu lietotājiem izlemt, vai izmantot šādu informāciju, uzņēmums apraksta informācijas sagatavošanas pamatā esošos pieņēmumus un metodes, kā arī citus faktorus, kas sniedz pierādījumus, kuri apliecina, ka tā atspoguļo uzņēmuma faktiskos plānus vai lēmumus.
UnderstandabilitySaprotamība
QC 16. | Sustainability information is understandable when it is clear and concise. Understandable information enables any reasonably knowledgeable user to readily comprehend the information being communicated.QC 16. | Ilgtspējas informācija ir saprotama, ja tā ir skaidra un kodolīga. Saprotama informācija ļauj jebkuram saprātīgam un zinošam lietotājam viegli saprast paziņoto informāciju.
QC 17. | For sustainability disclosures to be concise, they need to (a) avoid generic “boilerplate” information, which is not specific to the undertaking; (b) avoid unnecessary duplication of information, including information also provided in financial statements; and (c) use clear language and well-structured sentences and paragraphs. Concise disclosures shall only include material information. Complementary information presented pursuant to paragraph 113 shall be provided in a way that avoids obscuring material information.QC 17. | Lai ilgtspējas informācija būtu kodolīga, a) tā nedrīkst būt vispārīga, uzņēmumam nespecifiska informācija; b) tajā nedrīkst būt nevajadzīgas informācijas dublēšanās, tajā skaitā informācijas, kas sniegta arī finanšu pārskatos; un c) tā jāveido skaidrā valodā un ar labi strukturētiem teikumiem un rindkopām. Ja atklājamā informācija ir īsa, iekļauj tikai būtisku informāciju. Papildu informāciju, kas sniegta saskaņā ar 113. punktu, sniedz tā, lai izvairītos no būtiskas informācijas maskēšanas.
QC 18. | Clarity might be enhanced by distinguishing information about developments in the reporting period from “standing” information that remains relatively unchanged from one period to the next. This can be done, for example, by separately describing features of the undertaking’s sustainability-related governance and risk management processes that have changed since the previous reporting period compared to those that remain unchanged.QC 18. | Skaidrību varētu palielināt, nošķirot informāciju par izmaiņām pārskata periodā no “pastāvīgās” informācijas, kas dažādos periodos paliek relatīvi nemainīga. To var izdarīt, piemēram, atsevišķi aprakstot uzņēmuma ar ilgtspēju saistītās pārvaldības un riska pārvaldības procesu iezīmes, kas ir mainījušās kopš iepriekšējā pārskata perioda, salīdzinājumā ar tām, kas nav mainījušās.
QC 19. | The completeness, clarity and comparability of sustainability disclosures all rely on information being presented as a coherent whole. For sustainability disclosures to be coherent, they shall be presented in a way that explains the context and the connections between the related information. Coherence also requires the undertaking to provide information in a way that allows users to relate information about its sustainability-related impacts, risks and opportunities to information in the undertaking’s financial statements.QC 19. | Ilgtspējas informācijasu pilnīgums, skaidrība un salīdzināmība ir atkarīga no tā, vai informācija tiek sniegta kā vienots veselums. Lai ilgtspējas informācija būtu saskanīga, tā jāsniedz tā, lai izskaidrotu kontekstu un saiknes starp saistīto informāciju. Saskanība arī nozīmē, ka uzņēmumam informācija jāsniedz tādā veidā, kas ļauj lietotājiem saistīt informāciju par tā ietekmi, riskiem un iespējām ilgtspējas ziņā ar uzņēmuma finanšu pārskatos sniegto informāciju.
QC 20. | If sustainability-related risks and opportunities discussed in the financial statements have implications for sustainability reporting, the undertaking shall include in the sustainability statement the information necessary for users to assess those implications and present appropriate links to the financial statements (see chapter 9 of this Standard). The level of information, granularity and technicality shall be aligned with the needs and expectations of users. Abbreviations shall be avoided and the units of measure shall be defined and disclosed.QC 20. | Ja finanšu pārskatos aprakstītie ar ilgtspēju saistītie riski un iespējas ietekmē ilgtspējas ziņu sniegšanu, uzņēmums ilgtspējas deklarācijā iekļauj informāciju, kas nepieciešama, lai lietotāji varētu novērtēt šo ietekmi, un norāda atbilstošas saiknes ar finanšu pārskatiem (sk. šā standarta 9. nodaļu). Informācijas līmenis, detalizācijas pakāpe un tehniskais līmenis ir pieskaņoti lietotāju vajadzībām un vēlmēm. Jāizvairās no saīsinājumiem, kā arī jādefinē un jānorāda izmantotās mērvienības.
Appendix CC papildinājums.
List of phased-in Disclosure RequirementsPakāpeniski ieviesto informācijas atklāšanas prasību saraksts
This appendix is an integral part of ESRS 1 and has the same authority as the other parts of the Standard.Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ESRS | Disclosure Requirement | Full name of the Disclosure Requirement | Phase-in or effective date (including the first year)ESRS | Informācijas atklāšanas prasība | Informācijas atklāšanas prasības pilns nosaukums | Pakāpeniska ieviešana vai spēkā stāšanās diena (ieskaitot pirmo gadu)
ESRS 2 | SBM-1 | Strategy, business model and value chain | The undertaking shall report the information prescribed by ESRS 2 SBM-1 paragraph 40(b) (breakdown of total revenue by significant ESRS sector) and 40(c) (list of additional significant ESRS sectors) starting from the application date specified in a Commission Delegated Act to be adopted pursuant to article 29b(1) third subparagraph, point (ii), of Directive 2013/34/EU.ESRS 2 | SBM-1 | Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde | Uzņēmums sniedz informāciju, kas noteikta ESRS 2 SBM-1 40. punkta b) apakšpunktā (par kopējo ieņēmumu sadalījumu pa nozīmīgām ESRS nozarēm) un 40. punkta c) apakšpunktā (nozīmīgu papildu ESRS nozaru saraksts), sākot ar piemērošanas datumu, kas noteikts Komisijas deleģētajā aktā, kurš jāpieņem saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 29.b panta 1. punkta trešās daļas ii) apakšpunktu.
ESRS 2 | SBM-3 | Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS 2 SBM-3 paragraph 48(e) (anticipated financial effects) for the first year of preparation of its sustainability statement. The undertaking may comply with ESRS 2 SBM-3 paragraph 48(e) by reporting only qualitative disclosures for the first 3 years of preparation of its sustainability statement, if it is impracticable to prepare quantitative disclosures.ESRS 2 | SBM-3 | “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”. | Uzņēmums var neiekļaut ESRS 2 SBM-3 48. punkta e) apakšpunktā (paredzamais finansiālais iespaids) noteikto informāciju par tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmo gadu. Uzņēmums attiecībā uz pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var ievērot ESRS 2 SBM-3 48. punkta e) apakšpunktu, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju, ja nav praktiski iespējams sagatavot kvantitatīvu informāciju.
ESRS E1 | E1-6 | Gross Scopes 1, 2, 3 and Total GHG emissions | Undertakings or groups not exceeding on their balance sheet dates the average number of 750 employees during the financial year (on a consolidated basis where applicable) may omit the datapoints on scope 3 emissions and total GHG emissions for the first year of preparation of their sustainability statement.ESRS E1 | E1-6 | 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas | Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu var nenorādīt datu punktus par 3. pakāpes emisijām un kopējām SEG emisijām.
ESRS E1 | E1-9 | Anticipated financial effects from material physical and transition risks and potential climate-related opportunities | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS E1-9 for the first year of preparation of its sustainability statement. The undertaking may comply with ESRS E1-9 by reporting only qualitative disclosures for the first 3 years of preparation of its sustainability statement, if it is impracticable to prepare quantitative disclosures.ESRS E1 | E1-9 | Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās iespējas | Uzņēmums var neiekļaut ESRS E1-9 noteikto informāciju par tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmo gadu. Uzņēmums attiecībā uz pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var ievērot ESRS E1-9, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju, ja nav praktiski iespējams sagatavot kvantitatīvu informāciju.
ESRS E2 | E2-6 | Anticipated financial effects from pollution-related impacts, risks and opportunities | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS E2-6 for the first year of preparation of its sustainability statement. Except for the information prescribed by paragraph 40 (b) on the operating and capital expenditures occurred in the reporting period in conjunction with major incidents and deposits, the undertaking may comply with ESRS E2-6 by reporting only qualitative disclosures, for the first 3 years of preparation of its sustainability statement.ESRS E2 | E2-6 | Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, riski un iespējas | Uzņēmums var neiekļaut ESRS E2-6 noteikto informāciju par tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmo gadu. Izņemot attiecībā uz 40. punkta b) apakšpunktā noteikto informāciju par pamatdarbības izdevumiem un kapitālizdevumiem, kas radušies pārskata periodā saistībā ar nopietniem incidentiem un nosēdumiem, uzņēmums attiecībā uz pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var ievērot ESRS E2-6, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju par pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem.
ESRS E3 | E3-5 | Anticipated financial effects from water and marine resources-related impacts, risks and opportunities | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS E3-5 for the first year of preparation of its sustainability statement.The undertaking may comply with ESRS E3-5 by reporting only qualitative disclosures, for the first 3 years of preparation of its sustainability statement.ESRS E3 | E3-5 | Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas | Uzņēmums var nenorādīt ESRS E3-5 noteikto informāciju par pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu. Uzņēmums var ievērot ESRS E3-5, sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju par pirmajiem trim gadiem pēc ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas.
ESRS E4 | All disclosure requirements | All disclosure requirements | Undertakings or groups not exceeding on their balance sheet dates the average number of 750 employees during the financial year (on a consolidated basis where applicable) may omit the information specified in the disclosure requirements of ESRS E4 for the first 2 years of preparation of their sustainability statement.ESRS E4 | Visas informācijas atklāšanas prasības | Visas informācijas atklāšanas prasības | Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS E4 informācijas atklāšanas prasībās.
ESRS E4 | E4-6 | Anticipated financial effects from biodiversity and ecosystem-related impacts, risks and opportunities | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS E4-6 for the first year of preparation of its sustainability statement. | The undertaking may comply with ESRS E4-6 by reporting only qualitative disclosures, for the first 3 years of preparation of its sustainability statement.ESRS E4 | E4-6 | Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā ietekme, riski un iespējas | Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS E4-6 noteikto informāciju. | Uzņēmums var ievērot ESRS E4-6, par pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju.
ESRS E5 | E5-6 | Anticipated financial effects from resource use and circular economy-related impacts, risks and opportunities | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS E5-6 for the first year of preparation of its sustainability statement. | The undertaking may comply with ESRS E5-6 by reporting only qualitative disclosures, for the first 3 years of preparation of its sustainability statement.ESRS E5 | E5-6 | Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīta ietekme, riski un | Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS E5-6 noteikto informāciju. | Uzņēmums var ievērot ESRS E5-6, par pirmajiem trim ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem sniedzot tikai kvalitatīvu informāciju.
ESRS S1 | All disclosure requirements | All disclosure requirements | Undertakings or groups not exceeding on their balance sheet dates the average number of 750 employees during the financial year (on a consolidated basis where applicable) may omit the information specified in the disclosure requirements of ESRS S1 for the first year of preparation of their sustainability statement.ESRS S1 | Visas informācijas atklāšanas prasības | Visas informācijas atklāšanas prasības | Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S1 informācijas atklāšanas prasībās.
ESRS S1 | S1-7 | Characteristics of non-employee workers in the undertaking’s own workforce | The undertaking may omit reporting for all datapoints in this Disclosure Requirement for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-7 | Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums | Uzņēmums var nesniegt ziņas par visiem šajā informācijas atklāšanas prasībā minētajiem datu punktiem tā pirmajā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadā.
ESRS S1 | S1-8 | Collective bargaining coverage and social dialogue | The undertaking may omit this Disclosure Requirement with regard to its own employees in non-EEA countries for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-8 | Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs | Uzņēmums tā pirmajā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadā var neizpildīt šo informācijas atklāšanas prasību par pašu personālu valstīs, kas nav EEZ valstis.
ESRS S1 | S1-11 | Social protection | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS S1-11 for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-11 | Sociālā aizsardzība | Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS S1-11 noteikto informāciju.
ESRS S1 | S1-12 | Percentage of employees with disabilities | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS S1-12 for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-12 | Darbinieku ar invaliditāti īpatsvars | Uzņēmums var neiekļaut ESRS S1-12 noteikto informāciju par tā pirmo ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadu.
ESRS S1 | S1-13 | Training and skills development | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS S1-13 for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-13 | Apmācība un prasmju pilnveide | Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS S1-13 noteikto informāciju.
ESRS S1 | S1-14 | Health and safety | The undertaking may omit the data points on cases of work-related ill-health and on number of days lost to injuries, accidents, fatalities and work-related ill health for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-14 | Darba aizsardzība | Uzņēmums pirmajā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadā var nenorādīt datu punktus par to slimības gadījumu skaitu, kas saistīti ar darbu, kā arī traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu un ar darbu saistītu slimību dēļ zaudēto dienu skaitu.
ESRS S1 | S1-14 | Health and safety | The undertaking may omit reporting on non-employees for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-14 | Darba aizsardzība | Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neziņot par ārštata darbiniekiem.
ESRS S1 | S1-15 | Work-life balance | The undertaking may omit the information prescribed by ESRS S1-15 for the first year of preparation of its sustainability statement.ESRS S1 | S1-15 | Darba un privātās dzīves līdzsvars | Uzņēmums tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas pirmajā gadā var neiekļaut ESRS S1-15 noteikto informāciju.
ESRS S2 | All disclosure requirements | All disclosure requirements | Undertakings or groups not exceeding on their balance sheet dates the average number of 750 employees during the financial year (on a consolidated basis where applicable) may omit the information specified in the disclosure requirements of ESRS S2 for the first 2 years of preparation of their sustainability statement.ESRS S2 | Visas informācijas atklāšanas prasības | Visas informācijas atklāšanas prasības | Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S2 informācijas atklāšanas prasībās.
ESRS S3 | All disclosure requirements | All disclosure requirements | Undertakings or groups not exceeding on their balance sheet dates the average number of 750 employees during the financial year (on a consolidated basis where applicable) may omit the information specified in the disclosure requirements of ESRS S3 for the first 2 years of preparation of their sustainability statement.ESRS S3 | Visas informācijas atklāšanas prasības | Visas informācijas atklāšanas prasības | Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S3 informācijas atklāšanas prasībās.
ESRS S4 | All disclosure requirements | All disclosure requirements | Undertakings or groups not exceeding on their balance sheet dates the average number of 750 employees during the financial year (on a consolidated basis where applicable) may omit the information specified in the disclosure requirements of ESRS S4 for the first 2 years of preparation of their sustainability statement.ESRS S4 | Visas informācijas atklāšanas prasības | Visas informācijas atklāšanas prasības | Uzņēmumi vai uzņēmumu grupas, kuri bilances datumos nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā (attiecīgā gadījumā konsolidēti), par pirmajiem diviem ilgtspējas deklarācijas sagatavošanas gadiem var nenorādīt informāciju, kas noteikta ESRS S4 informācijas atklāšanas prasībās.
Appendix DD papildinājums.
Structure of the ESRS sustainability statementESRS ilgtspējas deklarācijas struktūra
This appendix is an integral part of ESRS 1 and has the same authority as the other parts of the Standard with respect to reporting in four parts as outlined in paragraph 115.Šis papildinājums ir ESRS 1 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām attiecībā uz ziņu sniegšanu četrās daļās, kā norādīts 115. punktā.
Part of the management report | ESRS codification | TitleVadības ziņojuma daļa | ESRS kodifikācija | Nosaukums
1. | General information | ESRS 2 | General disclosures, including information provided under the Application Requirements of topical ESRS listed in ESRS 2 Appendix C.1. | Vispārīga informācija | ESRS 2 | “Vispārīgi atklājamā informācija”, tajā skaitā informācija, kas sniegta saskaņā ar tematiskā ESRS piemērošanas prasībām, kuras uzskaitītas ESRS 2 C papildinājumā.
2. | Environmental information | Not applicable | Disclosures pursuant to Article 8 of Regulation (EU) 2020/852 (Taxonomy Regulation)2. | Vidiskā informācija | Nav piemērojams | Informācijas atklāšana saskaņā ar Regulas 2020/852 (Taksonomijas regula) 8. pantu
  | ESRS E1 | Climate change  | ESRS E1 | Klimata pārmaiņas
  | ESRS E2 | Pollution  | ESRS E2 | Piesārņojums
  | ESRS E3 | Water and marine resources  | ESRS E3 | Ūdens un jūras resursi
  | ESRS E4 | Biodiversity and ecosystems  | ESRS E4 | Biodaudzveidība un ekosistēmas
  | ESRS E5 | Resource use and circular economy  | ESRS E5 | Resursu izmantojums un aprites ekonomika
3. | Social information | ESRS S1 | Own workforce3. | Sociālā informācija | ESRS S1 | Pašu personāls
  | ESRS S2 | Workers in the value chain  | ESRS S2 | Darbinieki vērtības ķēdē
  | ESRS S3 | Affected communities  | ESRS S3 | Skartās kopienas
  | ESRS S4 | Consumers and end-users  | ESRS S4 | Patērētāji un tiešie lietotāji
4. | Governance information | ESRS G1 | Business conduct4. | Pārvaldības informācija | ESRS G1 | Darījumdarbība
Appendix EE papildinājums.
Flowchart for determining disclosures under ESRSSaskaņā ar ESRS atklājamās informācijas noteikšanas plūsmas diagramma
Materiality assessment is the starting point for sustainability reporting under ESRS. This appendix provides a non-binding illustration of the impact- and financial materiality assessment outlined in chapter 3. IRO-1 in section 4.1 of ESRS 2 includes general disclosure requirements (DR) about the undertaking’s process to identify impacts, risks and opportunities and assess their materiality. SBM-3 of ESRS 2 provides general disclosures requirements on the material impact, risks and opportunities resulting from the undertaking’s materiality assessment. The undertaking can omit all disclosure requirements in a topical standard if it assessed that the topic in question is not material. In that case it may disclose a brief explanation of the conclusions of the materiality assessment for that topic but shall disclose a detailed explanation in the case of ESRS E1 climate change (IRO-2 ESRS 2). ESRS set disclosure requirements, not behavioral requirements. Disclosure requirements in relation to action plans , targets , policies , scenario analysis and transition plans are proportionate because they are contingent on the undertaking having these, which may depend on the size, capacity, resources, and skills of the undertaking. Note: The flowchart below does not cover the situation in which the undertaking assesses a sustainability matter as material but it is not covered by a topical standard, in which case the undertaking shall make additional entity specific disclosures (ESRS 1 (30 (b)).Būtiskuma novērtējums ir sākumpunkts ziņu sniegšanai par ilgtspēju saskaņā ar ESRS. Šajā papildinājumā nesaistošā veidā ilustrēts 3. nodaļā izklāstītais ietekmes un finansiālā būtiskuma novērtējums. IRO-1 ESRS 2 4.1. iedaļā ietver vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par uzņēmuma procesu, lai identificētu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu to būtiskumu. ESRS 2 SBM-3 ir noteiktas vispārīgas prasības informācijas atklāšanai par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma. Uzņēmums var nepildīt nevienu tematiskā standarta informācijas atklāšanas prasību, ja tas ir novērtējis, ka attiecīgais temats nav būtisks. Tādā gadījumā tas var sniegt īsu skaidrojumu par šā temata būtiskuma novērtējuma secinājumiem, taču tas atklāj sīku skaidrojumu ESRS 1 “Klimata pārmaiņas” gadījumā (IRO-2 ESRS 2). ESRS ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, nevis rīcības prasības. Informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz rīcības plāniem, mērķrādītājiem, rīcībpolitiku, scenāriju analīzi un pārkārtošanās plāniem ir samērīgas, jo tās ir atkarīgas no tā, vai uzņēmumam tie ir, un tas var būt atkarīgs no uzņēmuma lieluma, jaudas, resursiem un prasmēm. Piezīme. Turpmāk iekļautajā blokshēmā nav ietverta situācija, kurā uzņēmums novērtē ilgtspējības jautājumu kā būtisku, taču uz to neattiecas tematiskais standarts, un tādā gadījumā uzņēmums sniedz uzņēmumam specifisku papildu atklājamo informāciju (ESRS 1 30. punkta b) apakšpunkts).
Appendix FF papildinājums.
Example of structure of ESRS sustainability statementESRS ilgtspējas deklarācijas struktūras piemērs
This appendix complements ESRS 1. It provides a non-binding illustration of the structure of the sustainability statement outlined in section 8.2 of this Standard. In this illustration, the undertaking has concluded that biodiversity and ecosystems, pollution, and affected communities, are not material.Šis papildinājums papildina ESRS 1. Tajā sniegti nesaistoši šā standarta 8.2. iedaļā izklāstītās ilgtspējas deklarācijas struktūras piemēri. Šajā piemērā uzņēmums ir secinājis, ka biodaudzveidība un ekosistēmas, piesārņojums un skartās kopienas nav būtiski.
Appendix GG papildinājums.
Example of incorporation by referenceIekļaušanas ar atsauci piemērs
This appendix complements ESRS 1. It provides non-binding illustrations of incorporation by reference of another section of the management report into the sustainability statement as outlined in section 9.1 of this Standard.Šis papildinājums papildina ESRS 1. Tajā sniegti nesaistoši piemēri citas vadības ziņojuma iedaļas iekļaušanai ar atsauci ilgtspējas deklarācijā, kā izklāstīts šā standarta 9.1. iedaļā.
ESRS 2ESRS 2
GENERAL DISCLOSURESVISPĀRĪGI ATKLĀJAMĀ INFORMĀCIJA
TABLE OF CONTENTSSatura rādītājs
ObjectiveMērķis
1. | Basis for preparation1. | Sagatavošanas pamats
– | Disclosure Requirement BP-1 – General basis for preparation of sustainability statements– | Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai
– | Disclosure Requirement BP-2 – Disclosures in relation to specific circumstances– | Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem
2. | Governance2. | Pārvaldība
– | Disclosure Requirement GOV-1 – The role of the administrative, management and supervisory bodies– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
– | Disclosure Requirement GOV-2 – Information provided to and sustainability matters addressed by the undertaking’s administrative, management and supervisory bodies– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
– | Disclosure Requirement GOV-3 - Integration of sustainability-related performance in incentive schemes– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās
– | Disclosure Requirement GOV-4 - Statement on due diligence– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību
– | Disclosure Requirement GOV-5 - Risk management and internal controls over sustainability reporting– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
3. | Strategy3. | Stratēģija
– | Disclosure Requirement SBM-1 – Strategy, business model and value chain– | Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde
– | Disclosure Requirement SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
– | Disclosure Requirement SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli
4. | Impact, risk and opportunity management4. | Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība
4.1 | Disclosures on the materiality assessment process4.1 | Par būtiskuma novērtēšanas procesu atklājamā informācija
– | Disclosure Requirement IRO-1 - Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība IRO-1. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts
– | Disclosure Requirement IRO-2 – Disclosure requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statement– | Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija
4.2 | Minimum disclosure requirement on policies and actions4.2. | Minimālās informācijas atklāšanas prasības par rīcībpolitiku un darbībām
– | Minimum disclosure requirement - Policies MDR-P – Policies adopted to manage material sustainability matters– | Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai
– | Minimum disclosure requirement - Actions MDR-A – Actions and resources in relation to material sustainability matters– | Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem
5. | Metrics and targets5. | Rādītāji un mērķrādītāji
– | Minimum disclosure requirement – Metrics MDR-M – Metrics in relation to material sustainability matters– | Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rādītāji MDR-M — Rādītāji saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem
– | Minimum disclosure requirement – Targets MDR-T – Tracking effectiveness of policies and actions through targets– | Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
1. | Basis for preparation1. | Sagatavošanas pamats
– | Disclosure Requirement BP-1 – General basis for preparation of the sustainability statement– | Informācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai
2. | Governance2. | Pārvaldība
– | Disclosure Requirement GOV-1 – The role of the administrative, management and supervisory bodies– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
– | Disclosure Requirement GOV-2 – Information provided to and sustainability matters addressed by the undertaking’s administrative, management and supervisory bodies– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
– | Disclosure Requirement GOV-3 – Integration of sustainability-related performance in incentive schemes– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās
– | Disclosure Requirement GOV-4 – Statement on due diligence– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību
– | Disclosure Requirement GOV-5 – Risk management and internal controls over sustainability reporting– | Informācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
3. | Strategy3. | Stratēģija
– | Disclosure Requirement SBM–1 Strategy, business model and value chain– | Informācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde
– | Disclosure Requirement SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
– | Disclosure Requirement SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli
4. | Impact, risk and opportunity management4. | Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība
– | Disclosure Requirement IRO-2 – Disclosure requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statement– | Informācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija
– | Minimum Disclosure Requirement - Policies MDR-P – Policies adopted to manage material sustainability matters– | Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai
– | Minimum Disclosure Requirement - Actions MDR-A – Actions and resources in relation to material sustainability matters– | Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem
5. | Metrics and targets5. | Rādītāji un mērķrādītāji
– | Minimum Disclosure Requirement - Targets MDR-T – Tracking effectiveness of policies and actions through targets– | Minimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus
Appendix B: | List of datapoints in cross-cutting and topical standards that derive from other EU legislationB papildinājums. | To datu punktu saraksts transversālajos un tematiskajos standartos, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem
Appendix C: | Disclosure/Application Requirements in topical ESRS that are applicable jointly with ESRS 2 General DisclosuresC papildinājums. | Informācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”
ObjectiveMērķis
1. | This ESRS sets out the disclosure requirements that apply to all undertakings regardless of their sector of activity (i.e., sector agnostic) and apply across sustainability topics (i.e., cross-cutting). This ESRS covers the reporting areas defined in ESRS 1 General requirements section 1.2 Cross-Cutting Standards and reporting areas.1. | Šajā ESRS ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz visiem uzņēmumiem neatkarīgi no to darbības nozares (tās ir vispārīgas) un ir piemērojamas visiem ilgtspējas tematiem (tās ir transversālas). Šis ESRS attiecas uz ziņu sniegšanas jomām, kas definētas ESRS 1“Vispārīgās prasības” 1.2. iedaļā “Transversālie standarti un ziņu sniegšanas jomas”.
2. | In the preparation of disclosures under this Standard, the undertaking shall apply the Disclosure Requirements (including their datapoints) set in topical ESRS, as listed in Appendix C of this Standard Disclosure/Application Requirements in topical ESRS that are applicable jointly with ESRS 2 General Disclosures. The undertaking shall apply the requirements listed in Appendix C: | (a) | in all instances for the requirements in topical standards related to Disclosure Requirement IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts , risks and opportunities ; and | (b) | for all other requirements listed in appendix C, only if the sustainability topic is material based on the undertaking’s materiality assessment (see ESRS 1 chapter 3 Double materiality as the basis for sustainability disclosures).2. | Sagatavojot saskaņā ar šo standarta atklājamo informāciju, uzņēmums piemēro tematiskajā ESRS noteiktās informācijas atklāšanas prasības (ieskaitot to datu punktus), kas izklāstītas šā standarta C papildinājumā “Informācijas atklāšanas/piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” ”. Uzņēmums piemēro C papildinājumā noteiktās prasības: | (a) | visos gadījumos tematiskā standarta prasības saistībā ar informācijas atklāšanas prasību IRO-1“Būtiskas ietekmes , risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”; un | (b) | visas C papildinājumā minētās prasības tikai tad, ja ilgtspējas temats ir būtisks, pamatojoties uz uzņēmuma būtiskuma novērtējumu (sk. ESRS 1 3. nodaļu “Dubultais būtiskums kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai”).
1.   Basis for preparation1.   Sagatavošanas pamats
Disclosure Requirement BP-1 – General basis for preparation of the sustainability statementInformācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai
3. | The undertaking shall disclose the general basis for preparation of its sustainability statement.3. | Uzņēmums atklāj vispārīgo pamatu tā ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai.
4. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of how the undertaking prepares its sustainability statement , including the scope of consolidation, the upstream and downstream value chain information and, where relevant, whether the undertaking has used any of the options for omitting information referred to in points d) and e) in the following paragraph.4. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā uzņēmums gatavo savu ilgtspējas deklarāciju, tajā skaitā konsolidācijas tvērumu, informāciju par augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, un vajadzības gadījumā par to, vai uzņēmums ir izmantojis kādu no informācijas atklāšanas atbrīvojumiem, kas minēti nākamā punkta d) un e) apakšpunktā.
5. | The undertaking shall disclose the following information: | (a) | whether the sustainability statement has been prepared on a consolidated or individual basis; | (b) | for consolidated sustainability statements: | i. | a confirmation that the scope of consolidation is the same as for the financial statements, or, where applicable, a declaration that the reporting undertaking is not required to draw-up financial statements or that the reporting undertaking is preparing consolidated sustainability reporting pursuant to Article 48i of Directive 2013/34/EU; and | ii. | where applicable, an indication of which subsidiary undertakings included in the consolidation are exempted from individual or consolidated sustainability reporting pursuant to Articles 19a(9) or 29a(8) of Directive 2013/34/EU; | (c) | to what extent the sustainability statement covers the undertaking’s upstream and downstream value chain (see ESRS 1 section 5.1 Reporting undertaking and value chain); | (d) | whether the undertaking has used the option to omit a specific piece of information corresponding to intellectual property, know-how or the results of innovation (see ESRS 1 section 7.7 Classified and sensitive information and information on intellectual property, know-how or results of innovation); and | (e) | for undertakings based in an EU member state that allows for the exemption from disclosure of impending developments or matters in the course of negotiation, as provided for in articles 19a(3) and 29a(3) of Directive 2013/34/EU, whether the undertaking has used that exemption.5. | Uzņēmums atklāj šādu informāciju: | (a) | to, vai ilgtspējas deklarācija ir sagatavota konsolidēti vai atsevišķi; | (b) | attiecībā uz konsolidētajām ilgtspējas deklarācijām — | i. | apstiprinājumu, ka konsolidācijas tvērums ir tāds pats kā finanšu pārskatiem, vai attiecīgā gadījumā paziņojumu par to, ka uzņēmumam nav jāgatavo finanšu pārskati vai ka tas gatavo konsolidētas ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 48.i pantu; un | ii. | attiecīgā gadījumā — norādi par to, kuri konsolidācijas tvērumā iekļautie meitasuzņēmumi ir atbrīvoti no ikgadēju vai konsolidētu ilgtspējas ziņu sniegšanas saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 9. punktu vai 29.a panta 8. punktu; | (c) | to, cik lielā mērā ilgtspējas deklarācija aptver uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. ESRS 1 5.1. iedaļu “Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde”); | (d) | to, vai uzņēmums ir izmantojis iespēju nenorādīt kādu īpašu informāciju, kas attiecas uz intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem (sk. ESRS 1 7.7. iedaļu “Klasificēta un sensitīva informācija, kā arī informācija par intelektuālo īpašumu, zinātību vai inovācijas rezultātiem”), un | (e) | attiecībā uz uzņēmumiem, kuri ir iedibināti kādā ES dalībvalstī, kas pieļauj atbrīvojumu no informācijas atklāšanas par tuvākā laikā gaidāmiem notikumiem vai jautājumiem, par kuriem joprojām turpinās sarunas, kā paredzēts Direktīvas 2013/34/ES 19.a panta 3. punktā un 29.a panta 3. punktā, — to, vai uzņēmums ir izmantojis šo iespēju.
Disclosure Requirement BP-2 – Disclosures in relation to specific circumstancesInformācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem
6. | The undertaking shall provide disclosures in relation to specific circumstances.6. | Uzņēmums sniedz informāciju saistībā ar īpašiem apstākļiem.
7. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the effect of these specific circumstances on the preparation of the sustainability statement .7. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par šo īpašo apstākļu ietekmi uz ilgtspējas deklarācijas sagatavošanu.
8. | The undertaking may report this information alongside the disclosures to which they refer.8. | Uzņēmums šo informāciju var sniegt kopā ar atklājamo informāciju, uz kuru tā attiecas.
Time horizonsLaika periodi
9. | When the undertaking has deviated from the medium- or long-term time horizons defined by ESRS 1 section 6.4 Definition of short-, medium- and long-term for reporting purposes, it shall describe: | (a) | its definitions of medium- or long-term time horizons; and | (b) | the reasons for applying those definitions.9. | Ja uzņēmums neizmanto vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas, kas sniegtas ESRS 1 6.4. iedaļā “Īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodu definīcijas ziņu sniegšanas vajadzībām”, tas apraksta: | (a) | tā izmantotās vidēja termiņa vai ilgtermiņa periodu definīcijas un | (b) | šo definīciju piemērošanas iemeslus.
Value chain estimationVērtības ķēdes aplēses
10. | When metrics include upstream and/or downstream value chain data estimated using indirect sources, such as sector-average data or other proxies, the undertaking shall: | (a) | identify the metrics; | (b) | describe the basis for preparation; | (c) | describe the resulting level of accuracy; and | (d) | where applicable, describe the planned actions to improve the accuracy in the future (see ESRS 1 chapter 5 Value chain).10. | Ja rādītājos ietverti augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes dati, kas aplēsti, izmantojot netiešus avotus, piemēram, nozares vidējos datus vai citas aizstājējvērtības, uzņēmums: | (a) | identificē attiecīgos rādītājus; | (b) | apraksta sagatavošanas pamatu; | (c) | apraksta iegūto precizitātes līmeni un | (d) | attiecīgā gadījumā apraksta darbības, ko tas plāno veikt, lai uzlabotu precizitāti nākotnē (sk. ESRS 1 5. nodaļu “Vērtības ķēde”).
Sources of estimation and outcome uncertaintyAplēšu un rezultātu nenoteiktības avoti
11. | In accordance with ESRS 1 section 7.2 Sources of estimation and outcome uncertainty, the undertaking shall: | (a) | identify the quantitative metrics and monetary amounts it has disclosed that are subject to a high level of measurement uncertainty; | (b) | in relation to each quantitative metric and monetary amount identified: | i. | disclose information about the sources of measurement uncertainty (for example, the dependence of the amount on the outcome of a future event, on a measurement technique or on the availability and quality of data from the entity’s upstream and/or downstream value chain); and | ii. | disclose the assumptions, approximations and judgements the entity has made in measuring it.11. | Saskaņā ar ESRS 1 7.2. iedaļu “Aplēšu avoti un rezultātu nenoteiktība” uzņēmums: | (a) | identificē kvantitatīvos rādītājus un naudas summas, ko tas ir atklājis un kuru mērījuma nenoteiktība ir liela; | (b) | attiecībā uz katru noteikto kvantitatīvo metriku un naudas summu: | i. | atklāj informāciju par mērījumu nenoteiktības avotiem (piemēram, summas atkarība no nākotnes notikuma iznākuma, no mērīšanas metodes vai datu pieejamības un kvalitātes no uzņēmuma augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes); un | ii. | atklāj pieņēmumus, tuvinājumus un spriedumus, ko uzņēmums ir izdarījis, novērtējot to.
12. | When disclosing forward-looking information, the undertaking may indicate that it considers such information to be uncertain.12. | Atklājot uz nākotni vērstu informāciju, uzņēmums var norādīt, ka tas uzskata šādu informāciju par nenoteiktu.
Changes in preparation or presentation of sustainability informationIzmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā
13. | When changes in the preparation and presentation of sustainability information occur compared to the previous reporting period(s), (see ESRS 1 section 7.4 Changes in preparation or presentation in sustainability information), the undertaking shall: | (a) | explain the changes and the reasons for them, including why the replaced metric provides more useful information; | (b) | disclose revised comparative figures, unless it is impracticable to do so. When it is impracticable to adjust comparative information for one or more prior periods, the undertaking shall disclose that fact; and | (c) | disclose the difference between the figure disclosed in the preceding period and the revised comparative figure.13. | Ja, salīdzinot ar iepriekšējo(-iem) pārskata periodu(-iem), notikušas izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā un sniegšanā (sk. ESRS 1 7.4. iedaļu “Izmaiņas ilgtspējas informācijas sagatavošanā vai sniegšanā”), uzņēmums: | (a) | paskaidro šīs izmaiņas un to iemeslus — arī to, kāpēc aizstātais rādītājs sniedz noderīgāku informāciju, | (b) | sniedz pārrēķinātus salīdzināmus skaitļus, ja vien tas nav praktiski neiespējami. Ja ir praktiski neiespējami koriģēt salīdzināmo informāciju par vienu vai vairākiem iepriekšējiem periodiem, uzņēmums to norāda. un | (c) | atklāj starpību starp iepriekšējā periodā atklāto skaitli un pārskatīto salīdzināmo skaitli
Reporting errors in prior periodsKļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem
14. | When the undertaking identifies material prior period errors (see ESRS 1 section 7.5 Reporting errors in prior periods), it shall disclose: | (a) | the nature of the prior period material error; | (b) | to the extent practicable, the correction for each prior period included in the sustainability statement; and | (c) | if correction of the error is not practicable, the circumstances that led to the existence of that condition.14. | Ja uzņēmums identificē būtiskas iepriekšējo periodu kļūdas (sk. ESRS 1 7.5. iedaļu “Kļūdas pārskatos par iepriekšējiem periodiem”), tas atklāj: | (a) | atklāj iepriekšējā perioda būtiskās kļūdas būtību; | (b) | iespēju robežās — korekcijas par katru iepriekšējo periodu, par kuru atklāta informācija, un | (c) | ja kļūdu ir praktiski neiespējami izlabot, apstākļus, kas to izraisījuši.
Disclosures stemming from other legislation or generally accepted sustainability reporting pronouncementsAtklājamā informācija, kas izriet no citiem tiesību aktiem vai paziņojumiem par vispārpieņemto ilgtspējas ziņu sniegšanas kārtību
15. | When the undertaking includes in its sustainability statement information stemming from other legislation which requires the undertaking to disclose sustainability information or from generally accepted sustainability reporting standards and frameworks (see ESRS 1 section 8.2 Content and structure of the sustainability statement), in addition to the information prescribed by ESRS, it shall disclose this fact. In case of partial application of other reporting standards or frameworks, the undertaking shall provide a precise reference to the paragraphs of the standard or framework applied.15. | Ja uzņēmums savā ilgtspējas deklarācijā papildus ESRS noteiktajai informācijai iekļauj informāciju, kas izriet no citiem tiesību aktiem, kuros noteikts, ka uzņēmumam ir jāatklāj ilgtspējas informācija, vai vispārpieņemtiem ilgtspējas ziņu sniegšanas standartiem un sistēmām (sk. ESRS 1 8.2. iedaļu “Ilgtspējas deklarācijas saturs un struktūra”), tas šo faktu atklāj. Citu ziņu sniegšanas standartu un sistēmu daļējas piemērošanas gadījumā uzņēmums sniedz precīzu atsauci uz piemērotā standarta vai sistēmas attiecīgajiem punktiem.
Incorporation by referenceIekļaušana ar atsauci
16. | When the undertaking incorporates information by reference (see ESRS 1 section 9.1 Incorporation by reference), it shall disclose a list of the disclosure requirements of ESRS, or the specific datapoints mandated by a Disclosure Requirement, that have been incorporated by reference.16. | Ja uzņēmums iekļauj informāciju ar atsauci (sk. ESRS 1 9.1. iedaļu “Iekļaušana ar atsauci”), tas atklāj sarakstu ar ESRS informācijas atklāšanas prasībām (vai konkrētiem datu punktiem, kas prasīti informācijas atklāšanas prasībā), kas ir iekļautas ar atsauci.
Use of phase-In provisions in accordance with Appendix C of ESRS 1Pakāpeniskas ieviešanas noteikumu izmantošana saskaņā ar ESRS 1 C papildinājumu
17. | If an undertaking or group not exceeding on its balance sheet date the average number of 750 employees during the financial year decides to omit the information required by ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 or ESRS S4 in accordance with Appendix C of ESRS 1, it shall nevertheless disclose whether the sustainability topics covered respectively by ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 and ESRS S4 have been assessed to be material as a result of the undertaking’s materiality assessment. In addition, if one or more of these topics has been assessed to be material, the undertaking shall, for each material topic: | (a) | disclose the list of matters (i.e. topic, sub-topic or sub-sub-topic) in AR 16 ESRS 1 Appendix A that are assessed to be material and briefly describe how the undertaking’s business model and strategy take account of the impacts of the undertaking related to those matters. The undertaking may identify the matter at the level of topic, sub-topic or sub-sub-topic; | (b) | briefly describe any time-bound targets it has set related to the matters in question, the progress it has made towards achieving those targets, and whether its targets related to biodiversity and ecosystems are based on conclusive scientific evidence; | (c) | briefly describe its policies in relation to the matters in question; | (d) | briefly describe actions it has taken to identify, monitor, prevent, mitigate, remediate or bring an end to actual or potential adverse impacts related to the matters in question, and the result of such actions; and | (e) | disclose metrics relevant to the matters in question.17. | Ja uzņēmums vai uzņēmumu grupa, kas bilances datumā nepārsniedz vidējo darbinieku skaitu — 750 darbinieki finanšu gadā, nolemj saskaņā ar ESRS 1 C papildinājumu nenorādīt informāciju, kā to pieprasa ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 vai ESRS S4, tas/tā tomēr atklāj, vai ilgtspējas temati, ko aptver attiecīgi ESRS E4, ESRS S1, ESRS S2, ESRS S3 un ESRS S4, uzņēmuma būtiskuma novērtējumā ir novērtēti kā būtiski. Turklāt, ja vismaz viens no šiem tematiem ir novērtēts kā būtisks, uzņēmums par katru būtisko tematu: | (a) | atklāj to jautājumu sarakstu (t. i., tematu, apakštematu vai apakštemata apakštematu) AR 16 ESRS 1 A papildinājumā, kas ir novērtēti kā būtiski, un to, kā uzņēmuma darījumdarbības modelī un stratēģijā ir ņemta vērā uzņēmuma ietekme, kas saistīta ar šiem jautājumiem. Uzņēmums var identificēt jautājumu temata, apakštemata vai apakštemata apakštematu līmenī; | (b) | īsi apraksta visus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ir saistīti ar attiecīgajiem jautājumiem, progresu, ko tas ir panācis šo mērķrādītāju sasniegšanā, un to, vai tā mērķrādītāji saistībā ar biodaudzveidību un ekosistēmām ir balstīti uz pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem; | (c) | īsi apraksta savu rīcībpolitiku saistībā ar attiecīgajiem jautājumiem; | (d) | īsi apraksta darbības, ko tas ir veicis, lai identificētu, uzraudzītu, novērstu, mazinātu, labotu vai izbeigtu faktisku vai iespējamu negatīvu ietekmi, kas saistīta ar attiecīgajiem jautājumiem, un šādu darbību rezultātus; un | (e) | atklāj rādītājus, kas attiecas uz attiecīgajiem jautājumiem.
2.   Governance2.   Pārvaldība
18. | The objective of this chapter is to set disclosure requirements that enable an understanding of the governance processes, controls and procedures put in place to monitor, manage and oversee sustainability matters .18. | Šīs nodaļas mērķis ir izklāstīt informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par pārvaldības procesiem, kontroles mehānismiem un procedūrām, kas ieviesti, lai uzraudzītu un pārvaldītu ilgtspējas jautājumus.
Disclosure Requirement GOV-1 – The role of the administrative, management and supervisory bodiesInformācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
19. | The undertaking shall disclose the composition of the administrative, management and supervisory bodies, their roles and responsibilities and access to expertise and skills with regard to sustainability matters.19. | Uzņēmums atklāj informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru sastāvu, to funkcijām un pienākumiem, kā arī par to, kādas īpašas zināšanas un prasmes tām ir pieejamas attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem.
20. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of: | (a) | the composition and diversity of the administrative, management and supervisory bodies ; | (b) | the roles and responsibilities of the administrative, management and supervisory bodies in exercising oversight of the process to manage material impacts, risks and opportunities , including management’s role in these processes; and | (c) | the expertise and skills of its administrative, management and supervisory bodies on sustainability matters or access to such expertise and skills.20. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par: | (a) | administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru sastāvu un daudzveidību; | (b) | administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām un pienākumiem, veicot būtiskās ietekmes, risku un iespēju pārvaldības procesa pārraudzību, — arī par vadības funkciju šajos procesos; un | (c) | tā administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašajām zināšanām ilgtspējas jautājumos vai piekļuvi šādām īpašām zināšanām un prasmēm.
21. | The undertaking shall disclose the following information about the composition and diversity of the members of the undertaking’s administrative, management and supervisory bodies: | (a) | the number of executive and non-executive members; | (b) | representation of employees and other workers; | (c) | experience relevant to the sectors, products and geographic locations of the undertaking; | (d) | percentage by gender and other aspects of diversity that the undertaking considers. The board's gender diversity (13) shall be calculated as an average ratio of female to male board members; and | (e) | the percentage of independent board members  (14). For undertakings with a unitary board, this corresponds to the percentage of independent non-executive board members. For undertakings with a dual board, it corresponds to the percentage of independent members of the supervisory body.21. | Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru dalībnieku sastāvu un daudzveidību: | (a) | dalībnieki ar vadības pienākumiem un dalībnieki bez vadības pienākumiem; | (b) | darbinieku un citu strādājošo pārstāvību; | (c) | pieredzi, kas ir relevanta uzņēmuma nozarēm, produktiem un ģeogrāfiskajām atrašanās vietām; | (d) | procentuālo sadalījumu pēc dzimuma un citiem dažādības aspektiem, ko uzņēmums ņem vērā. Dzimumu pārstāvību valdē (13) aprēķina kā sieviešu un vīriešu valdes locekļu skaita vidējo attiecību un | (e) | neatkarīgo valdes locekļu (14) procentuālo īpatsvaru. Uzņēmumos ar vienpakāpes valdi tas atbilst neatkarīgu valdes locekļu bez vadības pienākumiem procentuālajam īpatsvaram. Uzņēmumos ar divpakāpju valdi tas atbilst uzraudzības struktūras neatkarīgo locekļu procentuālajam īpatsvaram.
22. | The undertaking shall disclose the following information about the roles and responsibilities of the administrative, management and supervisory bodies : | (a) | the identity of the administrative, management and supervisory bodies (such as a board committee or similar) or individual(s) within a body responsible for oversight of impacts, risks and opportunities ; | (b) | how each body’s or individual’s responsibilities for impacts, risks and opportunities are reflected in the undertaking’s terms of reference, board mandates and other related policies ; | (c) | a description of management’s role in the governance processes, controls and procedures used to monitor, manage and oversee impacts, risks and opportunities, including: | i. | whether that role is delegated to a specific management-level position or committee and how oversight is exercised over that position or committee; | ii. | information about the reporting lines to the administrative, management and supervisory bodies; | iii. | whether dedicated controls and procedures are applied to the management of impacts, risks and opportunities and, if so, how they are integrated with other internal functions; and | (d) | how the administrative, management and supervisory bodies and senior executive management oversee the setting of targets related to material impacts, risks and opportunities, and how they monitor progress towards them.22. | Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām un pienākumiem: | (a) | administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru (piemēram, valdes komiteja vai līdzīgas struktūras) identitāti vai par ietekmes, risku un iespēju pārraudzību atbildīgās personas, kas darbojas attiecīgajā struktūrā, identitāti; | (b) | to, kā katras struktūras atbildība par ietekmi, riskiem un iespējām ir atspoguļota uzņēmuma statūtos, valdes pilnvarojumos un citos saistītajos rīcībpolitikas dokumentos; | (c) | vadības pienākuma nozīme pārvaldības procesos, kontroles pasākumos un procedūrās, ko izmanto, lai uzraudzītu, pārvaldītu un pārraudzītu ietekmi, riskus un iespējas, tostarp: | i. | par to, vai šī funkcija ir deleģēta konkrētam vadības līmeņa amatam vai komitejai, un kā tiek veikta šā amata vai komitejas pārraudzība; | ii. | iekļauj informāciju par ziņu sniegšanas kārtību administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām; | iii. | par to, vai ietekmes, risku un iespēju pārvaldībai tiek piemēroti īpaši kontroles mehānismi un procedūras, un — ja tā ir — kā tie ir integrēti ar citām iekšējām funkcijām; un | (d) | veidiem, kādos administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras un augstākā līmeņa vadība pārrauga mērķrādītāju noteikšanu saistībā ar būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un kā tās uzrauga virzību to sasniegšanā.
23. | The disclosure shall include a description of how the administrative, management and supervisory bodies determine whether appropriate skills and expertise are available or will be developed to oversee sustainability matters , including: | (a) | the sustainability-related expertise that the bodies, as a whole, either directly possess or can leverage, for example through access to experts or training; and | (b) | how those skills and expertise relate to the undertaking's material impacts, risks and opportunities.23. | Šajā atklājamajā informācijā iekļauj aprakstu par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras nosaka, vai ir pieejamas vai tiks attīstītas atbilstošas prasmes un īpašās zināšanas, lai pārraudzītu ilgtspējas jautājumus, tajā skaitā: | (a) | ar ilgtspēju saistītās īpašās zināšanas, kas struktūrām kopumā ir pieejamas tieši, vai arī tās šādām zināšanām var piekļūt vai tās izmantot, piemēram, ar ekspertu vai apmācības palīdzību, un | (b) | aprakstu par to, kā minētās prasmes un īpašās zināšanas ir saistītas ar uzņēmuma būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.
Disclosure Requirement GOV-2 – Information provided to and sustainability matters addressed by the undertaking’s administrative, management and supervisory bodiesInformācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
24. | The undertaking shall disclose how the administrative, management and supervisory bodies are informed about sustainability matters and how these matters were addressed during the reporting period.24. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par ilgtspējas jautājumiem un kā šie jautājumi tika risināti pārskata periodā.
25. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of how administrative, management and supervisory bodies are informed about sustainability matters , as well as what information and matters they addressed during the reporting period. This in turn allows an understanding of whether the members of these bodies were adequately informed and whether they were able to fulfil their roles.25. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par ilgtspējas jautājumiem, kā arī par to, kādu informāciju un kādus jautājumus tās risinājušas pārskata periodā. Tas savukārt ļauj saprast, vai šo struktūru locekļi bija pienācīgi informēti un vai viņi varēja pildīt savas funkcijas.
26. | The undertaking shall disclose the following information: | (a) | whether, by whom and how frequently the administrative, management and supervisory bodies , including their relevant committees, are informed about material impacts, risks and opportunities (see Disclosure Requirement IRO–1 - Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities of this Standard), the implementation of due diligence, and the results and effectiveness of policies, actions, metrics and targets adopted to address them; | (b) | how the administrative, management and supervisory bodies consider impacts, risks and opportunities when overseeing the undertaking’s strategy, its decisions on major transactions, and its risk management process, including whether they have considered trade-offs associated with those impacts, risks and opportunities; and | (c) | a list of the material impacts, risks and opportunities addressed by the administrative, management and supervisory bodies, or their relevant committees during the reporting period.26. | Uzņēmums atklāj šādu informāciju: | (a) | vai, kas un cik bieži informē administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras (tajā skaitā to attiecīgās komitejas) par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”), par pienācīgas rūpības īstenošanu un to risināšanai pieņemtās rīcībpolitikas, darbību, rādītāju un mērķrādītāju rezultātiem un rezultativitāti; | (b) | kā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras apsver ietekmi, riskus un iespējas, pārraugot uzņēmuma stratēģiju, tā lēmumus par nozīmīgiem darījumiem un tā riska pārvaldības politiku, tajā skaitā, vai tās ir apsvērušas kompromisus saistībā ar šo ietekmi, riskiem un iespējām, un | (c) | to būtiskās ietekmes aspektu, risku un iespēju sarakstu, ko pārskata periodā risinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras vai to attiecīgās komitejas.
Disclosure Requirement GOV-3 – Integration of sustainability-related performance in incentive schemesInformācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās
27. | The undertaking shall disclose information about the integration of its sustainability-related performance in incentive schemes.27. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā ar ilgtspēju saistītie darbības rezultāti tiek iekļauti stimulēšanas shēmās.
28. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of whether incentive schemes are offered to members of the administrative, management and supervisory bodies that are linked to sustainability matters .28. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem tiek piedāvātas stimulēšanas shēmas, kas ir saistītas ar ilgtspējas jautājumiem.
29. | The undertaking shall disclose the following information about the incentive schemes and remuneration policies linked to sustainability matters for members of the undertaking's administrative, management and supervisory bodies , where they exist: | (a) | a description of the key characteristics of the incentive schemes; | (b) | whether performance is being assessed against specific sustainability-related targets and/or impacts, and if so, which ones; | (c) | whether and how sustainability-related performance metrics are considered as performance benchmarks or included in remuneration policies; | (d) | the proportion of variable remuneration dependent on sustainability-related targets and/or impacts; and | (e) | the level in the undertaking at which the terms of incentive schemes are approved and updated.29. | Uzņēmums atklāj turpmāk norādīto informāciju par uzņēmuma administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļiem paredzētām stimulēšanas shēmām un atalgojuma politiku (ja tādas ir) saistībā ar ilgtspējas jautājumiem: | (a) | stimulēšanas shēmu galveno iezīmju aprakstu; | (b) | vai darbības rezultāti tiek vērtēti, ņemot vērā konkrētus ar ilgtspēju saistītus mērķrādītājus un/vai ietekmi, un, ja tā ir, tad kādus, | (c) | kā arī — vai un kādā veidā ar ilgtspēju saistītie darbības rādītāji tiek uzskatīti par darbības etaloniem vai iekļauti atalgojuma politikā; | (d) | mainīgā atalgojuma daļu, kura ir atkarīga no mērķrādītājiem un/vai ietekmes, kas saistīti ar ilgtspēju; un | (e) | līmeni uzņēmumā, kurā tiek apstiprināti un atjaunināti stimulēšanas shēmu noteikumi.
Disclosure Requirement GOV–4 - Statement on due diligenceInformācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību
30. | The undertaking shall disclose a mapping of the information provided in its sustainability statement about the due diligence process.30. | Uzņēmums atklāj savā ilgtspējas deklarācijā sniegtās informācijas kartējumu par pienācīgas rūpības procesu
31. | The objective of this Disclosure Requirement is to facilitate an understanding of the undertaking’s due diligence process with regard to sustainability matters .31. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir veicināt izpratni par uzņēmuma pienācīgas rūpības procesu attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem.
32. | The main aspects and steps of due diligence referred to under ESRS 1 chapter 4 Due diligence are related to a number of cross-cutting and topical Disclosure Requirements under the ESRS. The undertaking shall provide a mapping that explains how and where its application of the main aspects and steps of the due diligence process are reflected in its sustainability statement, to allow a depiction of the actual practices of the undertaking with regard to due diligence (15).32. | Galvenie pienācīgas rūpības aspekti un posmi, kas minēti ESRS 1 4. nodaļā “Pienācīga rūpība”, ir saistīti ar vairākām transversālām un tematiskām informācijas atklāšanas prasībām, kas paredzētas ESRS. Uzņēmums sniedz kartējumu, kurā paskaidrots, kā un kur pienācīgas rūpības procesa galveno aspektu un posmu piemērošana ir atspoguļota tā ilgtspējas deklarācijā, lai būtu iespējams gūt priekšstatu par uzņēmuma faktisko praksi attiecībā uz pienācīgu rūpību (15).
33. | This disclosure requirement does not mandate any specific behavioural requirements with regard to due diligence actions and does not extend or modify the role of administrative, management and supervisory bodies as mandated by other legislation or regulation.33. | Šī informācijas atklāšanas prasība neparedz īpašas prasības attiecībā uz rīcību saistībā ar pienācīgas rūpības pasākumiem un plašāk neattiecas uz administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkciju, kas paredzēta citos tiesību aktos vai noteikumos, un šo funkciju nemaina.
Disclosure Requirement GOV–5 - Risk management and internal controls over sustainability reportingInformācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
34. | The undertaking shall disclose the main features of its risk management and internal control system in relation to the sustainability reporting process.34. | Uzņēmums atklāj galvenās riska pārvaldības un iekšējās kontroles sistēmas iezīmes saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu(-iem).
35. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the undertaking’s risk management and internal control processes in relation to sustainability reporting.35. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma riska pārvaldības un iekšējās kontroles procesu saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu.
36. | The undertaking shall disclose the following information: | (a) | the scope, main features and components of the risk management and internal control processes and systems in relation to sustainability reporting; | (b) | the risk assessment approach followed, including the risk prioritisation methodology; | (c) | the main risks identified and their mitigation strategies including related controls; | (d) | a description of how the undertaking integrates the findings of its risk assessment and internal controls as regards the sustainability reporting process into relevant internal functions and processes; and | (e) | a description of the periodic reporting of the findings referred to in point (d) to the administrative, management and supervisory bodies .36. | Uzņēmums atklāj šādu informāciju: | (a) | riska pārvaldības un iekšējās kontroles procesu un sistēmu tvērumu, galvenās iezīmes un elementus saistībā ar ilgtspējas ziņu sniegšanu; | (b) | izmantoto riska novērtēšanas pieeju, tajā skaitā riska prioritāšu noteikšanas metodiku; | (c) | galvenos identificētos riskus tajā skaitā saistītās kontroles; | (d) | aprakstu par to, kā uzņēmums integrē savā riska novērtējumā paustos konstatējumus un iekšējo kontroli attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu attiecīgajās iekšējās funkcijās un procesos, un | (e) | aprakstu par to, kā par šiem d) punktā minētajiem konstatējumiem periodiski ziņo administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām.
3.   Strategy3.   Stratēģija
37. | This chapter sets disclosure requirements that enable an understanding of: | (a) | the elements of the undertaking’s strategy that relate to or affect sustainability matters , its business model and its value chain ; | (b) | how the interests and views of the undertaking’s stakeholders are taken into account by the undertaking’s strategy and business model; and | (c) | the outcome of the undertaking’s assessment of material impacts, risks and opportunities , including how they inform its strategy and business model.37. | Šajā nodaļā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par: | (a) | uzņēmuma stratēģijas elementiem, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, tā darījumdarbības modeli un tā vērtības ķēdi; | (b) | to, kā uzņēmuma stratēģijā un darījumdarbības modelī tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļi, un | (c) | uzņēmuma būtiskas ietekmes, risku un iespēju novērtējuma rezultātiem, tajā skaitā to, kā tie ietekmē uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli.
Disclosure Requirement SBM-1 – Strategy, business model and value chainInformācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde
38. | The undertaking shall disclose the elements of its strategy that relate to or impact sustainability matters, its business model and its value chain.38. | Uzņēmums atklāj savas stratēģijas elementus, kas saistīti ar ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, savu darījumdarbības modeli un savu vērtības ķēdi.
39. | The objective of this Disclosure Requirement is to describe the key elements of the undertaking’s general strategy that relate to or affect sustainability matters , and the key elements of the undertaking’s business model and value chain , in order to provide an understanding of its exposure to impacts, risks and opportunities and where they originate.39. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir aprakstīt uzņēmuma vispārējās stratēģijas galvenos elementus, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, un uzņēmuma darījumdarbības modeļa un vērtības ķēdes galvenos elementus, lai sniegtu izpratni par uzņēmuma pakļautību ietekmei, riskiem un iespējām, kā arī par to izcelsmi.
40. | The undertaking shall disclose the following information about the key elements of its general strategy that relate to or affect sustainability matters : | (a) | a description of: | i. | significant groups of products and/or services offered, including changes in the reporting period (new/removed products and/or services); | ii. | significant markets and/or customer groups served, including changes in the reporting period (new/removed markets and/or customer groups); | iii. | headcount of employees by geographical areas; and | iv. | where applicable and material, products and services that are banned in certain markets; | (b) | a breakdown of total revenue, as included in its financial statements, by significant ESRS sectors. When the undertaking provides segment reporting as required by IFRS 8 Operating segments in its financial statements, this sector revenue information shall be, as far as possible, reconciled with IFRS 8 information; | (c) | a list of the additional significant ESRS sectors beyond the ones reflected under paragraph 40(b), such as activities that give rise to intercompany revenues, in which the undertaking develops significant activities, or in which it is or may be connected to material impacts. The identification of these additional ESRS sectors shall be consistent with the way they have been considered by the undertaking when performing its materiality assessment and with the way it discloses material sector-specific information; | (d) | where applicable, a statement indicating, together with the related revenues, that the undertaking is active in: | i. | the fossil fuel (coal, oil and gas) sector (16), (i.e., it derives revenues from exploration, mining, extraction, production, processing, storage, refining or distribution, including transportation, storage and trade, of fossil fuels as defined in Article 2, point (62), of Regulation (EU) 2018/1999 of the European Parliament and the Council (17)), including a disaggregation of revenues derived from coal, from oil and from gas, as well as the revenues derived from Taxonomy-aligned economic activities related to fossil gas as required under Article 8(7)(a) of Commission Delegated Regulation 2021/2178 (18); | ii. | chemicals production (19), i.e., its activities fall under Division 20.2 of Annex I to Regulation (EC) No 1893/2006; | iii. | controversial weapons (20) (anti-personnel mines, cluster munitions, chemical weapons and biological weapons); and/or | iv. | the cultivation and production of tobacco (21); | (e) | its sustainability-related goals in terms of significant groups of products and services, customer categories, geographical areas and relationships with stakeholders ; | (f) | an assessment of its current significant products and/or services, and significant markets and customer groups, in relation to its sustainability-related goals; and | (g) | the elements of the undertaking’s strategy that relate to or impact sustainability matters, including the main challenges ahead, critical solutions or projects to be put in place, when relevant for sustainability reporting.40. | Uzņēmums atklāj informāciju par tā vispārējās stratēģijas galvenajiem elementiem, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos: | (a) | uzņēmums sniedz šādu elementu aprakstu: | i. | nozīmīgas piedāvāto produktu un/vai pakalpojumu grupas, tajā skaitā izmaiņas pārskata periodā (jauni / no tirgus izņemti produkti un/vai pakalpojumi); | ii. | nozīmīgi apkalpotie tirgi un/vai klientu grupas, tajā skaitā izmaiņas pārskata periodā (jauni tirgi / tirgi, kuros pārtraukta darbība, un/vai klientu grupas); | iii. | darbinieku skaits pa ģeogrāfiskajiem apgabaliem un | iv. | vajadzības gadījumā un ja tas ir būtiski, produkti un pakalpojumi, kas ir aizliegti konkrētos tirgos; | (b) | finanšu pārskatā iekļauto kopējo ieņēmumu sadalījums pa nozīmīgām ESRS nozarēm. Ja uzņēmums savos finanšu pārskatos sniedz ziņas pa segmentiem saskaņā ar IFRS 8“Darbības segmenti” prasībām, šīs nozares ieņēmumu informāciju, ciktāl iespējams, saskaņo ar IFRS 8 prasīto informāciju; | (c) | saraksts ar papildu nozīmīgām ESRS nozarēm papildus tām, kas atspoguļotas 40. punkta b) apakšpunktā (piemēram, darbībām, kuras rada starpuzņēmumu ieņēmumus), kurās uzņēmums veic būtiskas darbības vai kurās tas ir vai var būt saistīts ar būtisku ietekmi. Šo papildu ESRS nozaru identificēšana ir saskanīga ar to izskatīšanas pieeju, kādu uzņēmums izmantojis, veicot būtiskuma novērtējumu, un to, kā uzņēmums atklāj būtisku ar konkrēto nozari saistīto informāciju; | (d) | attiecīgā gadījumā — paziņojums, kurā kopā ar attiecīgajiem ieņēmumiem norādīts, ka uzņēmums darbojas: | i. | fosilās degvielas (akmeņogļu, naftas un gāzes) nozarē (16) (proti, tas jebkādus ieņēmumus gūst no fosilās degvielas (kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1999 (17) 2. panta 62) apakšpunktā) izpētes, ieguves, ražošanas, pārstrādes, uzkrāšanas, attīrīšanas vai izplatīšanas, tostarp transportēšanas, uzglabāšanas un tirdzniecības), tajā skaitā no akmeņogļu, naftas un gāzes gūto ieņēmumu sadalījums, kā arī no taksonomijai atbilstīgām un ar fosilo gāzi saistītām darbībām gūto ieņēmumu sadalījums, kā noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2178 (18) 8. panta 7. punkta a) apakšpunktā; | ii. | ķimikāliju ražošanas (19) jomā, proti, tā darbības ietilpst Regulas (EK) Nr. 1893/2006 I pielikuma 20.2. nodaļas darbības jomā; | iii. | saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem (20) (pretkājnieku mīnām, kasešu munīciju, ķīmiskajiem ieročiem un bioloģiskajiem ieročiem), un/vai | iv. | tabakas audzēšanas un ražošanas jomā (21); | (e) | uzņēmuma ar ilgtspēju saistītie mērķi attiecībā uz nozīmīgām produktu un pakalpojumu grupām, klientu kategorijām, ģeogrāfiskajiem apgabaliem un attiecībām ar ieinteresētajām personām; | (f) | uzņēmuma pašreizējo nozīmīgo produktu un/vai pakalpojumu, kā arī nozīmīgu tirgu un klientu grupu novērtējums saistībā ar tā ilgtspējas mērķiem; un | (g) | uzņēmuma stratēģijas elementi, kas attiecas uz ilgtspējas jautājumiem vai ietekmē tos, tajā skaitā galvenās gaidāmās problēmas, kritiskie risinājumi vai projekti, kas jāievieš, ja tas ir relevanti attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu.
41. | If the undertaking is based in an EU Member State that allows for an exemption from the disclosure of the information referred to in Article 18, paragraph 1, sub-point (a) of Directive 2013/34/EU (22), and if the undertaking has made use of that exemption, it may omit the breakdown of revenue by significant ESRS sector required by paragraph 40(b). In this case the undertaking shall nevertheless disclose the list of ESRS sectors that are significant for the undertaking.41. | Ja uzņēmums atrodas ES dalībvalstī, kas pieļauj atbrīvojumu no Direktīvas 2013/34/ES 18. panta 1. punkta a) apakšpunktā (22) minētās informācijas atklāšanas, un ja uzņēmums ir izmantojis šo atbrīvojumu, tas var nenorādīt ieņēmumu sadalījumu pa nozīmīgām ESRS nozarēm, kas prasīts 40. punkta b) apakšpunktā. Šajā gadījumā uzņēmums tomēr atklāj uzņēmumam nozīmīgu ESRS nozaru sarakstu.
42. | The undertaking shall disclose a description of its business model and value chain , including: | (a) | its inputs and its approach to gathering, developing and securing those inputs; | (b) | its outputs and outcomes in terms of current and expected benefits for customers, investors and other stakeholders ; and | (c) | the main features of its upstream and downstream value chain and the undertaking’s position in its value chain, including a description of the main business actors (such as key suppliers , customers, distribution channels and end-users ) and their relationship to the undertaking. When the undertaking has multiple value chains, the disclosure shall cover the key value chains.42. | Uzņēmums sniedz sava darījumdarbības modeļa un vērtības ķēdes aprakstu, tajā skaitā informāciju par: | (a) | saviem resursiem un pieeju šo resursu vākšanai, izstrādei un nodrošināšanai; | (b) | savu produkciju un rezultātiem, ņemot vērā pašreizējos un gaidāmos ieguvumus klientiem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām, un | (c) | uzņēmuma augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes galvenajām iezīmēm un uzņēmuma vietu vērtības ķēdē, tajā skaitā aprakstu par galvenajiem darījumdarbības dalībniekiem (piemēram, galvenajiem piegādātājiem, klientiem, izplatīšanas kanāliem un tiešajiem lietotājiem) un to attiecībām ar uzņēmumu. Ja uzņēmumam ir vairākas vērtības ķēdes, atklājamā informācija aptver galvenās vērtības ķēdes.
Disclosure Requirement SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
43. | The undertaking shall disclose how the interests and views of its stakeholders are taken into account by the undertaking’s strategy and business model.43. | Uzņēmums atklāj, kā uzņēmuma stratēģijā un darījumdarbības modelī tiek ņemtas vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļi.
44. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of how stakeholders ’ interests and views inform the undertaking’s strategy and business model .44. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā ieinteresēto personu intereses un viedokļi ietekmē uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli.
45. | The undertaking shall disclose a summarised description of: | (a) | its stakeholder engagement, including: | i. | the undertaking’s key stakeholders ; | ii. | whether engagement with them occurs and for which categories of stakeholders; | iii. | how it is organised; | iv. | its purpose; and | v. | how its outcome is taken into account by the undertaking; | (b) | the undertaking’s understanding of the interests and views of its key stakeholders as they relate to the undertaking’s strategy and business model, to the extent that these were analysed during the undertaking’s due diligence process and/or materiality assessment process (see Disclosure Requirement IRO-1 of this Standard); | (c) | where applicable, amendments to its strategy and/or business model, including: | i. | how the undertaking has amended or expects to amend its strategy and/or business model to address the interests and views of its stakeholders; | ii. | any further steps that are being planned and in what timeline; and | iii. | whether these steps are likely to modify the relationship with and views of stakeholders; and | (d) | whether and how the administrative, management and supervisory bodies are informed about the views and interests of affected stakeholders with regard to the undertaking’s sustainability-related impacts.45. | Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par: | (a) | sadarbību ar uzņēmuma ieinteresētajām personām, norādot: | i. | galvenās ieinteresētās personas; | ii. | kad un ar kuras kategorijas ieinteresētajām personām sākās sadarbība; | iii. | kā šī sadarbība ir organizēta; | iv. | tā mērķi, un | v. | kā uzņēmums ir ņēmis vērā šīs sadarbības iznākumu; | (b) | to, kā uzņēmums izprot galveno ieinteresēto personu intereses un viedokļus, kas attiecas uz uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, ciktāl tie tikuši analizēti uzņēmuma pienācīgas rūpības procesā un/vai būtiskuma novērtēšanas procesā (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1); | (c) | attiecīgā gadījumā — to, kādi grozījumi ir veikti uzņēmuma stratēģijā un/vai darījumdarbības modelī; | i. | to, kā uzņēmums ir mainījis vai plāno mainīt savu stratēģiju un/vai darījumdarbības modeli, lai ņemtu vērā ieinteresēto personu intereses un viedokļus; | ii. | jebkādus turpmākus plānotos pasākumus un to termiņus, un | iii. | vai šie pasākumi varētu mainīt attiecības ar ieinteresētajām personām un to viedokļus, un | (d) | to, vai un kādā veidā administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras tiek informētas par skarto ieinteresēto personu viedokļiem un interesēm attiecībā uz uzņēmuma ietekmi uz ilgtspēju.
Disclosure Requirement SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli
46. | The undertaking shall disclose its material impacts, risks and opportunities and how they interact with its strategy and business model.46. | Uzņēmums atklāj tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas un to mijiedarbību ar savu stratēģiju un darījumdarbības modeli.
47. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the material impacts, risks and opportunities as they result from the undertaking’s materiality assessment and how they originate from and trigger adaptation of the undertaking’s strategy and business model including its resources allocation. The information to be disclosed about the management of the undertaking’s material impacts, risks and opportunities is prescribed in topical ESRS and in sector-specific standards, which shall be applied in conjunction with the Minimum Disclosure Requirements on policies, actions and targets established in this Standard.47. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no uzņēmuma būtiskuma novērtējuma, kā arī par to, kā tie rodas un kādā veidā izraisa uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa koriģēšanu, tajā skaitā tā resursu sadali. Informācija, kas atklājama par uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju pārvaldību, ir noteikta tematiskajā ESRS un nozarei specifiskajos standartos, kas piemērojami kopā ar šajā standartā noteiktajām minimālajām informācijas atklāšanas prasībām par rīcībpolitiku, darbībām un mērķrādītājiem.
48. | The undertaking shall disclose: | (a) | a brief description of its material impacts, risks and opportunities resulting from its materiality assessment (see Disclosure Requirement IRO-1 of this standard), including a description of where in its business model , its own operations and its upstream and downstream value chain these material impacts, risks and opportunities are concentrated; | (b) | the current and anticipated effects of its material impacts, risks and opportunities on its business model, value chain, strategy and decision-making, and how it has responded or plans to respond to these effects, including any changes it has made or plans to make to its strategy or business model as part of its actions to address particular material impacts or risks, or to pursue particular material opportunities; | (c) | with reference to the undertaking’s material impacts : | i. | how the undertaking’s material negative and positive impacts affect (or, in the case of potential impacts, are likely to affect) people or the environment; | ii. | whether and how the impacts originate from or are connected to the undertaking's strategy and business model; | iii. | the reasonably expected time horizons of the impacts; and | iv. | whether the undertaking is involved with the material impacts through its activities or because of its business relationships , describing the nature of the activities or business relationships concerned; | (d) | the current financial effects of the undertaking’s material risks and opportunities on its financial position, financial performance and cash flows and the material risks and opportunities for which there is a significant risk of a material adjustment within the next annual reporting period to the carrying amounts of assets and liabilities reported in the related financial statements; | (e) | the anticipated financial effects of the undertaking’s material risks and opportunities on its financial position, financial performance and cash flows over the short-, medium- and long-term, including the reasonably expected time horizons for those effects. This shall include how the undertaking expects its financial position, financial performance and cash flows to change over the short, medium- and long-term, given its strategy to manage risks and opportunities, taking into consideration: | i. | its investment and disposal plans (for example, capital expenditure, major acquisitions and divestments, joint ventures, business transformation, innovation, new business areas and asset retirements), including plans the undertaking is not contractually committed to; and | ii. | its planned sources of funding to implement its strategy. | (f) | information about the resilience of the undertaking's strategy and business model regarding its capacity to address its material impacts and risks and to take advantage of its material opportunities. The undertaking shall disclose a qualitative and, when applicable, a quantitative analysis of the resilience, including how the analysis was conducted and the time horizons that were applied as defined in ESRS 1 (see ESRS 1 chapter 6 Time horizons). When providing quantitative information, the undertaking may disclose single amounts or ranges; | (g) | changes to the material impacts, risks and opportunities compared to the previous reporting period; and | (h) | a specification of those impacts, risks and opportunities that are covered by ESRS Disclosure Requirements as opposed to those covered by the undertaking using additional entity-specific disclosures.48. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | īsu aprakstu par to būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas izriet no būtiskuma novērtējuma (sk. šā standarta informācijas atklāšanas prasību IRO-1), arī aprakstu par to, kur tā darījumdarbības modelī, paša darbībās, kā arī tā augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē ir koncentrēta šī būtiskā ietekme, riski un iespējas; | (b) | uzņēmuma būtiskās ietekmes, risku un iespēju pašreizējo un paredzamo iespaidu uz tā darījumdarbības modeli, vērtības ķēdi, stratēģiju un lēmumu pieņemšanu, kā arī tas, kā uzņēmums ir reaģējis vai plāno reaģēt uz šo iespaidu, tostarp jebkādas izmaiņas, ko tas ir veicis vai plāno veikt savā stratēģijā vai darījumdarbības modelī, veicot darbības, lai novērstu konkrētu būtisku ietekmi vai riskus vai izmantotu konkrētas būtiskās iespējas; | (c) | attiecībā uz uzņēmuma būtisko ietekmi: | i. | kā uzņēmuma būtiskā negatīvā un pozitīvā ietekme iespaido (vai iespējamās ietekmes gadījumā var iespaidot) cilvēkus vai vidi; | ii. | tas, vai un kā ietekme izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa vai ir saistīta ar to; | iii. | pamatoti paredzētos šā iespaida laika periodus; un | iv. | to, vai uzņēmums ir saistīts ar būtisku ietekmi, veicot savas darbības, vai darījuma attiecību dēļ, aprakstot attiecīgo darbību vai darījuma attiecību veidu; | (d) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju pašreizējo finansiālo iespaidu uz tā finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām, kā arī būtiskos riskus un iespējas, kuru dēļ pastāv liela iespējamība, ka nākamajā gada pārskata periodā var tikt veiktas būtiskas korekcijas saistītajos finanšu pārskatos uzrādītajās aktīvu un saistību uzskaites vērtībās; | (e) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu uz tā finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, arī pamatoti paredzētos šā iespaida laika periodus. Tas ietver uzņēmuma prognozes par to, kā tā finansiālais stāvoklis, finanšu rezultāti un naudas plūsmas mainīsies īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, pamatojoties uz risku un iespēju pārvaldības stratēģiju, ņemot vērā: | i. | ieguldījumu un atsavināšanas plānus (piemēram, kapitālizdevumus, lielas iegādes un atsavināšanas, kopuzņēmumus, darījumdarbības pārveidi, inovāciju, jaunas darījumdarbības jomas un aktīvu izņemšanu no apgrozības), to starpā plānus, kurus uzņēmums nav līgumiski apņēmies pildīt; un | ii. | uzņēmuma plānotos finansējuma avotus stratēģijas īstenošanai; | (f) | informāciju par uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību attiecībā uz tā spēju novērst tā būtisko ietekmi un riskus un izmantot tā būtiskās iespējas. Uzņēmums sniedz informāciju par noturības kvalitatīvo un — attiecīgā gadījumā — kvantitatīvo analīzi, tajā skaitā par to, kā analīze tika veikta, un par izmantotajiem laika periodiem, kā noteikts ESRS 1 (sk. ESRS 1 6. nodaļu “Laika periodi”). Sniedzot kvantitatīvu informāciju, uzņēmums var atklāt atsevišķas summas vai diapazonus; | (g) | būtiskās ietekmes, risku un iespēju izmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu un | (h) | to ietekmes aspektu, risku un iespēju specifikāciju, uz kuriem attiecas ESRS informācijas atklāšanas prasības, pretstatā tiem, kurus uzņēmums izklāstījis uzņēmumam specifiskajā papildu atklājamajā informācijā.
49. | The undertaking may disclose the descriptive information required in paragraph 46 alongside the disclosures provided under the corresponding topical ESRS, in which case it shall still present a statement of its material impacts, risks and opportunities alongside its disclosures prepared under this chapter of ESRS 2.49. | Uzņēmums var atklāt 46. punktā prasīto aprakstošo informāciju līdztekus informācijai, kas atklāta saskaņā ar attiecīgo tematisko ESRS, tomēr tādā gadījumā tas joprojām iesniedz pārskatu par savu būtisko ietekmi, riskiem un iespējām līdztekus atklājamajai informācijai, ko tas sagatavo saskaņā ar šo ESRS 2 nodaļu.
4.   Impact, risk and opportunity management4.   Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība
4.1    Disclosures on the materiality assessment process4.1.    Par būtiskuma novērtēšanas procesu atklājamā informācija
50. | This chapter sets disclosure requirements that enable an understanding of: | (a) | the process to identify material impacts, risks and opportunities ; and | (b) | the information that, as a result of its materiality assessment, the undertaking has included in its sustainability statement .50. | Šajā nodaļā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, ļaujot gūt izpratni par: | (a) | procesu būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanai un | (b) | informāciju, ko uzņēmums tā būtiskuma novērtējuma rezultātā ir iekļāvis ilgtspējas deklarācijā.
Disclosure Requirement IRO-1 - Description of the process to identify and assess material impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība IRO-1. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesa apraksts
51. | The undertaking shall disclose its process to identify its impacts, risks and opportunities and to assess which ones are material.51. | Uzņēmums atklāj informāciju par procesu, ko tas veic, lai identificētu ietekmi, riskus un iespējas un novērtētu, kuri no tiem ir būtiski.
52. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the process through which the undertaking identifies impacts, risks and opportunities and assesses their materiality, as the basis for determining the disclosures in its sustainability statement (see ESRS 1 chapter 3 and its related Application Requirements, which set out requirements and principles regarding the process to identify and assess material impacts, risks and opportunities based on the principle of double materiality).52. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par procesu, ar kuru uzņēmums identificē ietekmi, riskus un iespējas un novērtē to būtiskumu, kā pamatu, lai noteiktu informāciju, kas atklājama tā ilgtspējas deklarācijā (sk. ESRS 1 3. nodaļu un saistītās piemērošanas prasības, kur noteiktas prasības un principi attiecībā uz procesu, ar kuru identificē un novērtē būtisku ietekmi, riskus un iespējas, pamatojoties uz dubultā būtiskuma principu).
53. | The undertaking shall disclose the following information: | (a) | a description of the methodologies and assumptions applied in the described process; | (b) | an overview of the process to identify, assess, prioritise and monitor the undertaking’s potential and actual impacts on people and the environment, informed by the undertaking’s due diligence process, including an explanation of whether and how the process: | i. | focusses on specific activities, business relationships, geographies or other factors that give rise to heightened risk of adverse impacts; | ii. | considers the impacts with which the undertaking is involved through its own operations or as a result of its business relationships; | iii. | includes consultation with affected stakeholders to understand how they may be impacted and with external experts; | iv. | prioritises negative impacts based on their relative severity and likelihood, (see ESRS 1 section 3.4 Impact materiality) and, if applicable, positive impacts on their relative scale, scope and likelihood, and determines which sustainability matters are material for reporting purposes, including the qualitative or quantitative thresholds and other criteria used as prescribed by ESRS 1 section 3.4 Impact materiality; | (c) | an overview of the process used to identify, assess, prioritise and monitor risks and opportunities that have or may have financial effects . The disclosure shall include: | i. | how the undertaking has considered the connections of its impacts and dependencies with the risks and opportunities that may arise from those impacts and dependencies; | ii. | how the undertaking assesses the likelihood, magnitude, and nature of effects of the identified risk and opportunities (such as the qualitative or quantitative thresholds and other criteria used as prescribed by ESRS 1 section 3.3 Financial materiality); | iii. | how the undertaking prioritises sustainability-related risks relative to other types of risks, including its use of risk-assessment tools; | (d) | a description of the decision-making process and the related internal control procedures; | (e) | the extent to which and how the process to identify, assess and manage impacts and risks is integrated into the undertaking’s overall risk management process and used to evaluate the undertaking’s overall risk profile and risk management processes; | (f) | the extent to which and how the process to identify, assess and manage opportunities is integrated into the undertaking’s overall management process where applicable; | (g) | the input parameters it uses (for example, data sources, the scope of operations covered and the detail used in assumptions); and | (h) | whether and how the process has changed compared to the prior reporting period, when the process was modified for the last time and future revision dates of the materiality assessment.53. | Uzņēmums atklāj šādu informāciju: | (a) | aprakstītajā procesā izmantotās metodikas un pieņēmumu aprakstu; | (b) | pārskatu par procesu, ar kuru identificē, novērtē un nosaka prioritātes attiecībā uz uzņēmuma iespējamo un faktisko ietekmi uz cilvēkiem un vidi, pamatojoties uz uzņēmuma pienācīgas rūpības procesu, tajā skaitā paskaidrojumu par to, vai un kā šajā procesā: | i. | galvenā uzmanība ir pievērsta pasākumiem, darījuma attiecībām, ģeogrāfijai vai citiem faktoriem, kas rada paaugstinātu negatīvas ietekmes risku; | ii. | apsver ietekmi, ar kuru uzņēmums ir saistīts, īstenojot paša darbības vai darījuma attiecību rezultātā; | iii. | ietver apspriešanos ar skartajām ieinteresētajām personām, lai saprastu, kā tās var tikt ietekmētas, un ar ārējiem ekspertiem; | iv. | nosaka prioritātes attiecībā uz negatīvo ietekmi, pamatojoties uz relatīvo smagumu un varbūtību (sk. ESRS 1 3.4. iedaļu “Ietekmes būtiskums”), un — ja piemērojamas — pozitīvo ietekmi, pamatojoties uz to relatīvo mērogu, tvērumu un varbūtību, un nosaka, kuri ilgtspējas jautājumi ir būtiski ziņu sniegšanas vajadzībām (cita starpā kvalitatīvas vai kvantitatīvas robežvērtības un citi kritēriji, kas aprakstīti ESRS 1 3.4. iedaļā “Ietekmes būtiskums”); | (c) | pārskatu par procesu, ko izmanto, lai identificētu, novērtētu, noteiktu prioritātes un uzraudzītu riskus un iespējas, kam ir vai var būt finansiālais iespaids. Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | i. | kā uzņēmums ir apsvēris savas ietekmes un atkarības saistību ar riskiem un iespējām, kas var rasties no šīs ietekmes un atkarības; | ii. | aprakstu par to, kā uzņēmums novērtē identificētā riska un iespēju ietekmes varbūtību, apmēru un būtību (piemēram, kvalitatīvas vai kvantitatīvas robežvērtības un citi kritēriji, kas aprakstīti ESRS 1 3.3. iedaļā “Finansiālais būtiskums”); | iii. | aprakstu par to, kā uzņēmums nosaka ar ilgtspēju saistīto risku prioritāti salīdzinājumā ar citiem risku veidiem, tajā skaitā aprakstu par to, kā tas izmanto riska novērtēšanas rīkus; | (d) | lēmumu pieņemšanas procesa aprakstu un ar to saistītās iekšējās kontroles procedūras; | (e) | aprakstu par to, cik lielā mērā un kā process, ar kuru identificē, novērtē un pārvalda ietekmi un riskus, ir integrēts uzņēmuma vispārējā riska pārvaldības procesā un tiek izmantots, lai izvērtētu uzņēmuma vispārējo riska profilu un riska pārvaldības procesus; | (f) | aprakstu par to, cik lielā mērā un kā process, ar kuru identificē, novērtē un pārvalda iespējas, ir integrēts uzņēmuma vispārējā riska pārvaldības procesā, attiecīgā gadījumā norādot: | (g) | izmantotos ievades parametrus (piemēram, datu avotus, aptverto darbību tvērumu un pieņēmumos izmantoto detalizācijas pakāpi); un un | (h) | to, vai un kā process ir mainījies salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu, kad process pēdējo reizi tika mainīts, kā arī būtiskuma novērtējuma pārskatīšanas datumus nākotnē.
Disclosure Requirement IRO-2 – Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statementInformācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija
54. | The undertaking shall report on the Disclosure Requirements complied with in its sustainability statements.54. | Uzņēmums norāda informācijas atklāšanas prasības, kas ievērotas tā ilgtspējas deklarācijās.
55. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the Disclosure Requirements included in the undertaking’s sustainability statement and of the topics that have been omitted as not material, as a result of the materiality assessment.55. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā ievērotajām informācijas atklāšanas prasībām un par tematiem, kas būtiskuma novērtējuma rezultātā nav iekļauti, jo novērtēti kā nebūtiski.
56. | The undertaking shall include a list of the Disclosure Requirements complied with in preparing the sustainability statement , following the outcome of the materiality assessment (see ESRS 1 chapter 3), including the page numbers and/or paragraphs where the related disclosures are located in the sustainability statement. This may be presented as a content index. The undertaking shall also include a table of all the datapoints that derive from other EU legislation as listed in Appendix B of this standard, indicating where they can be found in the sustainability statement and including those that the undertaking has assessed as not material, in which case the undertaking shall indicate “Not material” in the table in accordance with ESRS 1 paragraph 35.56. | Uzņēmums iekļauj sarakstu ar informācijas atklāšanas prasībām, kas ievērotas, sagatavojot ilgtspējas deklarāciju, atbilstīgi būtiskuma novērtējuma rezultātiem (sk. ESRS 1 3. nodaļu), norādot arī lapu numurus un/vai punktus, kurās ilgtspējas deklarācijā ir sniegta attiecīgā atklājamā informācija. To var noformēt kā satura indeksu. Uzņēmums iekļauj arī tabulu ar visiem datu punktiem, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem, kuri uzskaitīti šā standarta B papildinājumā, norādot, kur tos var atrast ilgtspējas deklarācijā, un iekļaujot tos, kurus uzņēmums ir novērtējis kā nebūtiskus, un tādā gadījumā uzņēmums tabulā norāda “Nebūtisks” saskaņā ar ESRS 1 35. punktu.
57. | If the undertaking concludes that climate change is not material and therefore omits all disclosure requirements in ESRS E1 Climate change, it shall disclose a detailed explanation of the conclusions of its materiality assessment with regard to climate change (see ESRS 2 IRO-2 Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statement), including a forward-looking analysis of the conditions that could lead the undertaking to conclude that climate change is material in the future.57. | Ja uzņēmums secina, ka klimata pārmaiņas nav būtiskas un tāpēc tas visas informācijas atklāšanas prasības neiekļauj ESRS 1“Klimata pārmaiņas”, uzņēmums sīki paskaidro tā veiktā būtiskuma novērtējuma par klimata pārmaiņām secinājumus (sk. ESRS 2 IRO-2“ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas”) un iekļauj uz nākotni vērstu analīzi par nosacījumiem, kuru dēļ nākotnē uzņēmums varētu secināt, ka klimata pārmaiņas ir būtiskas.
58. | If the undertaking concludes that a topic other than climate change is not material and therefore omits all the Disclosure Requirements in the corresponding topical ESRS, it may provide a brief explanation of the conclusions of its materiality assessment for that topic.58. | Ja uzņēmums secina, ka kāds temats, kas nav klimata pārmaiņas, nav būtisks, un tādēļ tas neiekļauj visas informācijas atklāšanas prasības attiecīgajā tematiskajā ESRS, tas var īsi paskaidrot sava būtiskuma novērtējuma secinājumus par šo tematu.
59. | The undertaking shall provide an explanation of how it has determined the material information to be disclosed in relation to the impacts, risks and opportunities that it has assessed to be material, including the use of thresholds and/or how it has implemented the criteria in ESRS 1 section 3.2 Material matters and materiality of information.59. | Uzņēmums sniedz paskaidrojumu par to, kā tas ir noteicis būtisko informāciju, kas jāatklāj saistībā ar ietekmi, riskiem un iespējām, ko tas ir novērtējis kā būtiskus, tajā skaitā aprakstu par robežvērtību izmantošanu un/vai to, kā tas ir īstenojis ESRS 1 3.2. iedaļā “Būtiski jautājumi un informācijas būtiskums” noteiktos kritērijus.
4.2    Minimum disclosure requirements on policies and actions4.2    Minimālā informācijas atklāšanas prasība par rīcībpolitiku un darbībām
60. | This section sets out minimum disclosure requirements to be included when the undertaking discloses information on its policies and actions to prevent, mitigate and remediate actual and potential material impacts , to address material risks and/or to pursue material opportunities (collectively, to “manage material sustainability matters ”). They shall be applied together with the Disclosure Requirements, including Application Requirements, provided in the relevant topical and sector-specific ESRS. They shall also be applied when the undertaking prepares entity-specific disclosures.60. | Šajā iedaļā ir izklāstītas minimālās informācijas atklāšanas prasības kas jāiekļauj, ja uzņēmums atklāj informāciju par savu rīcībpolitiku un darbībām, kuru mērķis ir novērst, mazināt un labot faktisku un iespējamu būtisku ietekmi, novērst riskus un/vai izmantot būtiskas iespējas (kopā: “pārvaldīt būtiskus ilgtspējas jautājumus”). Tās piemēro kopā ar informācijas atklāšanas prasībām, tajā skaitā piemērošanas prasībām, kas paredzētas attiecīgajā tematiskajā un/vai nozarei specifiskajā ESRS. Tās piemēro arī tad, kad uzņēmums sagatavo uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.
61. | The corresponding disclosures shall be located alongside disclosures prescribed by the relevant ESRS. When a single policy or same actions address several interconnected sustainability matters , the undertaking may disclose the required information in its reporting under one topical ESRS and cross reference to it in its reporting under other topical ESRS.61. | Atbilstošo atklājamo informāciju sniedz līdzās informācijai, kas noteikta attiecīgajā ESRS. Ja atsevišķa rīcībpolitika vai vienas un tās pašas darbības attiecas uz vairākiem savstarpēji saistītiem ilgtspējas jautājumiem, uzņēmums pieprasīto informāciju savā pārskatā var atklāt saskaņā ar vienu tematisko ESRS un sniegt mijnorādes uz to savā pārskatā saskaņā ar citu tematisko ESRS.
62. | If the undertaking cannot disclose the information on policies and actions required under relevant ESRS, because it has not adopted policies and/or actions with reference to the specific sustainability matter concerned, it shall disclose this to be the case, and provide reasons for not having adopted policies and/or actions. The undertaking may disclose a timeframe in which it aims to adopt them.62. | Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par rīcībpolitiku un darbībām, kas prasīta attiecīgajā ESRS, jo tas nav pieņēmis rīcībpolitiku un/vai darbības attiecībā uz konkrēto ilgtspējas jautājumu, tas to dara zināmu un norāda iemeslus, kāpēc attiecīgā rīcībpolitika un/vai darbības nav tikušas pieņemtas. Uzņēmums var norādīt termiņu, kurā tas plāno tos pieņemt.
Minimum Disclosure Requirement – Policies MDR-P – Policies adopted to manage material sustainability mattersMinimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai
63. | The undertaking shall apply the minimum disclosure requirements defined in this provision when it discloses the policies it has in place with regard to each sustainability matter identified as material.63. | Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās minimālās informācijas atklāšanas prasības, kad tas atklāj informāciju par tā īstenoto rīcībpolitiku attiecībā uz katru ilgtspējas jautājumu, kas identificēts kā būtisks.
64. | The objective of this Minimum Disclosure Requirement is to provide an understanding of the policies that the undertaking has in place to prevent, mitigate and remediate actual and potential impacts , to address risks and to pursue opportunities .64. | Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par rīcībpolitiku, ko uzņēmums īsteno, lai novērstu, mazinātu un labotu faktisko un iespējamo ietekmi, novērstu riskus un izmantotu iespējas.
65. | The undertaking shall disclose information about policies adopted to manage material sustainability matters . The disclosure shall include the following information: | (a) | a description of the key contents of the policy , including its general objectives and which material impacts, risks or opportunities the policy relates to and the process for monitoring; | (b) | a description of the scope of the policy, or of its exclusions, in terms of activities, upstream and/or downstream value chain , geographies and if relevant, affected stakeholder groups; | (c) | the most senior level in the undertaking’s organisation that is accountable for the implementation of the policy; | (d) | a reference, if relevant, to the third-party standards or initiatives the undertaking commits to respect through the implementation of the policy; | (e) | if relevant, a description of the consideration given to the interests of key stakeholders in setting the policy; and | (f) | if relevant, whether and how the undertaking makes the policy available to potentially affected stakeholders, and stakeholders who need to help implement it.65. | Uzņēmums atklāj informāciju par rīcībpolitiku, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai. Atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: | (a) | rīcībpolitikas galvenā satura apraksts, tajā skaitā tās vispārīgie mērķi un būtiskā ietekme, riski vai iespējas, uz ko rīcībpolitika attiecas, un uzraudzības process; | (b) | rīcībpolitikas tvēruma vai izņēmumu apraksts attiecībā uz darbībām, augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, ģeogrāfiju un, ja nepieciešams, skartajām ieinteresēto personu grupām; | (c) | augstākais uzņēmuma organizācijas līmenis, kas ir atbildīgs par attiecīgās rīcībpolitikas īstenošanu; | (d) | attiecīgā gadījumā — atsauce uz trešo personu standartiem vai iniciatīvām, ko uzņēmums apņemas ievērot, īstenojot konkrēto rīcībpolitiku; | (e) | attiecīgā gadījumā — apraksts par to, kā, nosakot rīcībpolitiku, ņemtas vērā galveno ieinteresēto personu intereses, un | (f) | attiecīgā gadījumā — vai un kā uzņēmums dara rīcībpolitiku pieejamu potenciāli skartajām ieinteresētajām personām un ieinteresētajām personām, kurām jāpalīdz to īstenot.
Minimum Disclosure Requirement – Actions MDR-A – Actions and resources in relation to material sustainability mattersMinimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem
66. | The undertaking shall apply the requirements for the content of disclosures in this provision when it describes the actions through which it manages each material sustainability matter including action plans and resources allocated and/or planned.66. | Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas apraksta darbības, ar kurām pārvalda katru būtisko ilgtspējas jautājumu, tajā skaitā rīcības plānus un piešķirtos un/vai plānotos resursus.
67. | The objective of this Minimum Disclosure Requirement is to provide an understanding of the key actions taken and/or planned to prevent, mitigate and remediate actual and potential impacts , and to address risks and opportunities , and where applicable achieve the objectives and targets of related policies .67. | Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par galvenajām darbībām, ko uzņēmums veicis un/vai plāno veikt, lai novērstu, mazinātu un labotu faktisko un iespējamo ietekmi, novērstu riskus un izmantotu iespējas, kā arī attiecīgā gadījumā lai sasniegtu attiecīgās rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.
68. | Where the implementation of a policy requires actions , or a comprehensive action plan, to achieve its objectives, as well as when actions are implemented without a specific policy, the undertaking shall disclose the following information: | (a) | the list of key actions taken in the reporting year and planned for the future, their expected outcomes and, where relevant, how their implementation contributes to the achievement of policy objectives and targets ; | (b) | the scope of the key actions (i.e., coverage in terms of activities, upstream and/or downstream value chain, geographies and, where applicable, affected stakeholder groups); | (c) | the time horizons under which the undertaking intends to complete each key action; | (d) | if applicable, key actions taken (along with results) to provide for and cooperate in or support the provision of remedy for those harmed by actual material impacts; | (e) | if applicable, quantitative and qualitative information regarding the progress of actions or action plans disclosed in prior periods.68. | Ja rīcībpolitikas īstenošanai ir nepieciešamas darbības vai visaptverošs rīcības plāns, lai sasniegtu tās mērķus, kā arī tad, ja darbības tiek īstenotas bez konkrētas rīcībpolitikas, uzņēmums atklāj šādu informāciju: | (a) | pārskata gadā veikto un nākotnē plānoto galveno darbību sarakstu, to gaidāmos rezultātus un attiecīgā gadījumā — informāciju par to, kā to īstenošana veicina rīcībpolitikas mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu; | (b) | galveno darbību tvērumu (t. i., tvērumu darbību, augšējās un/vai apakšējās vērtības ķēdes ģeogrāfisko aspektu un — attiecīgā gadījumā — skarto ieinteresēto personu grupu ziņā); | (c) | laika periodus, kādos uzņēmums plāno pabeigt katru galveno darbību; | (d) | attiecīgā gadījumā — galvenās darbības (un to rezultātus), kas veiktas, lai nodrošinātu remediāciju personām, kurām nodarīts kaitējums faktiskas būtiskas ietekmes dēļ, vai sadarbotos vai sniegtu atbalstu saistībā ar šādu remediāciju; | (e) | attiecīgā gadījumā — kvantitatīvu un kvalitatīvu informāciju par iepriekšējos periodos atklāto darbību vai rīcības plānu īstenošanas gaitu.
69. | Where the implementation of an action plan requires significant operational expenditures (Opex) and/or capital expenditures (Capex) the undertaking shall: | (a) | describe the type of current and future financial and other resources allocated to the action plan, including if applicable, the relevant terms of sustainable finance instruments, such as green bonds, social bonds and green loans, the environmental or social objectives, and whether the ability to implement the actions or action plan depends on specific preconditions, e.g., granting of financial support or public policy and market developments; | (b) | provide the amount of current financial resources and explain how they relate to the most relevant amounts presented in the financial statements; and | (c) | provide the amount of future financial resources.69. | Ja rīcības plāna īstenošanai nepieciešami ievērojami pamatdarbības izdevumi (Opex) un/vai kapitālizdevumi (Capex), uzņēmums: | (a) | apraksta rīcības plānam piešķirto pašreizējo un turpmāko finanšu un citu resursu veidu, tajā skaitā attiecīgā gadījumā tādu ilgtspējas finanšu instrumentu nosacījumus kā zaļās obligācijas, sociālās obligācijas un zaļie aizdevumi, vidiskos vai sociālos mērķus un to, vai spēja īstenot darbības vai rīcības plānu ir atkarīga no konkrētiem priekšnosacījumiem, piemēram, finansiālā atbalsta piešķiršanas vai publiskās politikas un tirgus norisēm; | (b) | norāda pašreizējo finanšu resursu summu un paskaidro, kā tie attiecas uz finanšu pārskatos uzrādītajām visrelevantākajām summām; un | (c) | norāda turpmāko finanšu resursu summu.
5.   Metrics and targets5.   Rādītāji un mērķrādītāji
70. | This chapter sets out Minimum Disclosure Requirements that shall be included when the undertaking discloses information on its metrics and targets related to each material sustainability matter. They shall be applied together with the Disclosure Requirements, including Application Requirements, provided in the relevant topical ESRS. They shall also be applied when the undertaking prepares entity-specific disclosures.70. | Šajā nodaļā ir izklāstītas minimālās informācijas atklāšanas prasības, kas jāiekļauj, uzņēmumam atklājot informāciju par saviem rādītājiem un mērķrādītājiem saistībā ar katru būtisko ilgtspējas jautājumu. Tās piemēro kopā ar informācijas atklāšanas prasībām, tajā skaitā piemērošanas prasībām, kas paredzētas attiecīgajā tematiskajā ESRS. Tās piemēro arī tad, kad uzņēmums sagatavo uzņēmumam specifisku atklājamo informāciju.
71. | The corresponding disclosures shall be located alongside disclosures prescribed by the topical ESRS.71. | Atbilstošo atklājamo informāciju sniedz līdzās informācijai, kas noteikta tematiskajā ESRS.
72. | If the undertaking cannot disclose the information on targets required under the relevant topical ESRS, because it has not set targets with reference to the specific sustainability matter concerned, it shall disclose this to be the case, and provide reasons for not having adopted targets. The undertaking may disclose a timeframe in which it aims to adopt them.72. | Ja uzņēmums nevar atklāt informāciju par mērķrādītājiem, kas prasīti attiecīgajā tematiskajā ESRS, jo tas nav pieņēmis mērķrādītājus attiecībā uz konkrēto ilgtspējas jautājumu, tas to dara zināmu un norāda iemeslus, kāpēc attiecīgie mērķrādītāji nav tikuši pieņemti. Uzņēmums var norādīt termiņu, kurā tas plāno tos pieņemt.
Minimum disclosure requirement – Metrics MDR-M – Metrics in relation to material sustainability mattersMinimālā informācijas atklāšanas prasība — Rādītāji MDR-M — Rādītāji saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem
73. | The undertaking shall apply the requirements for the content of disclosures in this provision when it discloses on the metrics it has in place with regard to each material sustainability matter .73. | Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas atklāj informāciju par tā ieviestajiem rādītājiem attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.
74. | The objective of this Minimum Disclosure Requirement is to provide an understanding of the metrics the undertaking uses to track the effectiveness of its actions to manage material sustainability matters .74. | Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par rādītājiem, ko uzņēmums izmanto, lai sekotu līdzi tam, cik rezultatīvas ir tā būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldības darbības.
75. | The undertaking shall disclose any metrics that it uses to evaluate performance and effectiveness, in relation to a material impact, risk or opportunity.75. | Uzņēmums atklāj visus rādītājus, ko tas izmanto, lai izvērtētu darbības rezultātus un rezultativitāti saistībā ar kādu būtisku ietekmi, risku vai iespēju.
76. | Metrics shall include those defined in ESRS, as well as metrics identified on an entity-specific basis, whether taken from other sources or developed by the undertaking itself.76. | Rādītāji ietver tos, kas definēti ESRS, kā arī rādītājus, kas identificēti saistībā ar konkrētu uzņēmumu, neatkarīgi no tā, vai tie ņemti no citiem avotiem vai arī izstrādāti pašā uzņēmumā.
77. | For each metric , the undertaking shall: | (a) | disclose the methodologies and significant assumptions behind the metric, including the limitations of the methodologies used; | (b) | disclose whether the measurement of the metric is validated by an external body other than the assurance provider and, if so, which body; | (c) | label and define the metric using meaningful, clear and precise names and descriptions; | (d) | when currency is specified as the unit of measure, use the presentation currency of its financial statements.77. | Attiecībā uz katru rādītāju uzņēmums: | (a) | atklāj metodiku un nozīmīgus pieņēmumus, kas ir rādītāju pamatā, arī izmantoto metodiku ierobežojumus; | (b) | atklāj, vai noteikta rādītāja noteikšanu ir pārbaudījusi ārēja struktūra, kas nav apliecinājuma sniedzējs, un, ja tā, tad kura struktūra; | (c) | apzīmē un definē rādītāju, izmantojot jēgpilnus, skaidrus un precīzus nosaukumus un aprakstus; | (d) | ja kā mērvienība ir norādīta valūta — izmanto tā finanšu pārskatos izmantoto valūtu.
Minimum Disclosure Requirement – Targets MDR-T – Tracking effectiveness of policies and actions through targetsMinimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus
78. | The undertaking shall apply the requirements for the content of disclosures in this provision when it discloses information about the targets it has set with regard to each material sustainability matter.78. | Uzņēmums piemēro šajā noteikumā paredzētās prasības attiecībā uz atklājamās informācijas saturu, kad tas atklāj informāciju par tā noteiktajiem mērķrādītājiem attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.
79. | The objective of this Minimum Disclosure Requirement is to provide for each material sustainability matter an understanding of: | (a) | whether and how the undertaking tracks the effectiveness of its actions to address material impacts, risks and opportunities , including the metrics it uses to do so; | (b) | measurable time-bound outcome-oriented targets set by the undertaking to meet the policy ’s objectives, defined in terms of expected results for people, the environment or the undertaking regarding material impacts, risks and opportunities; | (c) | the overall progress towards the adopted targets over time; | (d) | in the case that the undertaking has not set measurable time-bound outcome-oriented targets, whether and how it nevertheless tracks the effectiveness of its actions to address material impacts, risks and opportunities and measures the progress in achieving its policy objectives; and | (e) | whether and how stakeholders have been involved in target setting for each material sustainability matter.79. | Šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni katrā būtiskajā ilgtspējas jautājumā par: | (a) | to, vai un kā uzņēmums uzrauga savu darbību rezultativitāti, lai risinātu būtiskas ietekmes, risku un iespēju jautājumus, kā arī rādītājus, ko tas izmanto, lai to darītu; | (b) | izmērāmiem, uz rezultātiem orientētiem mērķrādītājiem, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko uzņēmums noteicis, lai sasniegtu rīcībpolitikas mērķus, kas definēti kā gaidāmie rezultāti cilvēkiem, videi vai uzņēmumam attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām; | (c) | vispārējo progresu laika gaitā virzībā uz pieņemtajiem mērķrādītājiem; | (d) | to, vai un kā uzņēmums uzrauga savu darbību rezultativitāti, lai novērstu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, un nosaka tā rīcībpolitikas mērķu sasniegšanas progresu, ja nav izmērāmu, uz rezultātiem orientētu mērķrādītāju, kas sasniedzami konkrētā termiņā, un | (e) | to, vai un kā ieinteresētās personas ir iesaistītas mērķrādītāju noteikšanā attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu.
80. | The undertaking shall disclose the measurable, outcome-oriented and time-bound targets on material sustainability matters it has set to assess progress. For each target, the disclosure shall include the following information: | (a) | a description of the relationship of the target to the policy objectives; | (b) | the defined target level to be achieved, including, where applicable, whether the target is absolute or relative and in which unit it is measured; | (c) | the scope of the target, including the undertaking’s activities and/or its upstream and/or downstream value chain where applicable and geographical boundaries; | (d) | the baseline value and base year from which progress is measured; | (e) | the period to which the target applies and if applicable, any milestones or interim targets; | (f) | the methodologies and significant assumptions used to define targets, including where applicable, the selected scenario , data sources, alignment with national, EU or international policy goals and how the targets consider the wider context of sustainable development and/or local situation in which impacts take place; | (g) | whether the undertaking’s targets related to environmental matters are based on conclusive scientific evidence; | (h) | whether and how stakeholders have been involved in target setting for each material sustainability matter; | (i) | any changes in targets and corresponding metrics or underlying measurement methodologies, significant assumptions, limitations, sources and processes to collect data adopted within the defined time horizon. This includes an explanation of the rationale for those changes and their effect on comparability (see Disclosure Requirement BP-2 Disclosures in relation to specific circumstances of this Standard); and | (j) | the performance against its disclosed targets, including information on how the target is monitored and reviewed and the metrics used, whether the progress is in line with what had been initially planned, and an analysis of trends or significant changes in the performance of the undertaking towards achieving the target.80. | Uzņēmums atklāj izmērāmos, uz rezultātiem orientētos mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko tas ir noteicis progresa novērtēšanai būtiskos ilgtspējas jautājumos. Par katru mērķrādītāju atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: | (a) | apraksts par mērķrādītāja saistību ar rīcībpolitikas mērķiem; | (b) | noteiktais sasniedzamais mērķrādītāja līmenis, attiecīgā gadījumā norādot, vai mērķrādītājs ir absolūts vai relatīvs un kāda ir tam izmantotā mērvienība; | (c) | mērķrādītāja tvērums, tajā skaitā uzņēmuma darbības un/vai attiecīgā gadījumā — tā augšējā un/vai apakšējā vērtības ķēde un ģeogrāfiskās robežas; | (d) | bāzes vērtība un bāzes gads, no kura veic progresa uzskaiti; | (e) | periods, uz kuru attiecas konkrētais mērķrādītājs, un attiecīgā gadījumā — jebkuri atskaites punkti vai starpposma mērķrādītāji; | (f) | metodika un nozīmīgi pieņēmumi, kas izmantoti, lai noteiktu mērķrādītājus, attiecīgā gadījumā — arī izvēlētais scenārijs, datu avoti, saskanība ar valsts, ES vai starptautiskajiem rīcībpolitikas mērķiem un tas, kā mērķrādītājos ņemts vērā plašāks ilgtspējīgas attīstības konteksts un/vai vietējā situācija, kurā vērojama ietekme; | (g) | vai uzņēmuma mērķrādītāji, kas saistīti ar vidiskiem jautājumiem, ir pamatoti ar pārliecinošiem zinātniskiem pierādījumiem; | (h) | vai un kā ieinteresētās personas ir iesaistītas mērķrādītāju noteikšanā attiecībā uz katru būtisko ilgtspējas jautājumu; | (i) | jebkādas mērķrādītāju un atbilstošo rādītāju vai pamatā esošās mērījumu metodikas izmaiņas, nozīmīgi pieņēmumi, ierobežojumi, datu vākšanas avoti un procesi, kas pieņemti noteiktajā laika periodā. Tas ietver paskaidrojumu par šo izmaiņu pamatojumu un to ietekmi uz salīdzināmību (sk. “Informācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem” šajā standartā); un | (j) | darbības rezultāti attiecībā uz norādītajiem mērķrādītājiem, tajā skaitā informācija par to, kā attiecīgais mērķrādītājs tiek uzraudzīts un pārskatīts un kā rādītājs tiek izmantots, tas, vai progress atbilst sākotnēji plānotajam, kā arī analīze par uzņēmuma darbības rezultātu tendencēm vai būtiskām izmaiņām mērķrādītāja sasniegšanai.
81. | If the undertaking has not set any measurable outcome-oriented targets : | (a) | it may disclose whether such targets will be set and the timeframe for setting them, or the reasons why the undertaking does not plan to set such targets; | (b) | it shall disclose whether it nevertheless tracks the effectiveness of its policies and actions in relation to the material sustainability-related impact, risk and opportunity , and if so: | i. | any processes through which it does so; | ii. | the defined level of ambition to be achieved and any qualitative or quantitative indicators it uses to evaluate progress, including the base period from which progress is measured.81. | Ja uzņēmums nav noteicis izmērāmus, uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus: | (a) | tas var atklāt, vai šādi mērķrādītāji tiks noteikti, un to noteikšanas termiņu vai iemeslus, kāpēc uzņēmums šādus mērķrādītājus neplāno noteikt; | (b) | tas atklāj, vai tas tomēr uzrauga savas rīcībpolitikas un darbību rezultativitāti attiecībā uz būtisku ar ilgtspēju saistītu ietekmi, risku un iespējām, un, ja tā ir, uzņēmums apraksta: | i. | jebkādus procesus, kurus tas šajā nolūkā izmanto; | ii. | noteikto sasniedzamo ieceru līmeni un jebkādus kvalitatīvus vai kvantitatīvus rādītājus, ko tas izmanto progresa izvērtēšanai; uzņēmums norāda arī bāzes periodu, no kura progress tiek vērtēts.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of ESRS 2 and has the same authority as other parts of the Standard.Šis papildinājums ir ESRS 2 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
1.   Basis for preparation1.   Sagatavošanas pamats
Disclosure Requirement BP-1 – General basis for preparation of sustainability statementsInformācijas atklāšanas prasība BP-1. Vispārīgais pamats ilgtspējas deklarācijas sagatavošanai
AR 1. | When describing to what extent the sustainability statement covers the undertaking’s upstream and downstream value chain (see ESRS 1 section 5.1 Reporting undertaking and value chain), the undertaking may distinguish between: | (a) | the extent to which its materiality assessment of impacts, risks and opportunities extends to its upstream and/or downstream value chain; | (b) | the extent to which its policies, actions and targets extend to its value chain; and | (c) | the extent to which it includes upstream and/or downstream value chain data when disclosing on metrics .AR 1. | Aprakstot to, cik lielā mērā ilgtspējas deklarācija aptver uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi (sk. ESRS 1 5.1. iedaļu “Ziņojošais uzņēmums un vērtības ķēde”), uzņēmums var nošķirt to: | (a) | cik lielā mērā tā ietekmes, risku un iespēju būtiskuma novērtējums attiecas arī uz tā augšējo un/vai apakšējo vērtības ķēdi; | (b) | cik lielā mērā tā rīcībpolitika, darbības un mērķrādītāji attiecas uz tā vērtības ķēdi un | (c) | cik lielā mērā tas atklājamajā rādītāju informācijā iekļauj augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes datus.
Disclosure Requirement BP-2 – Disclosures in relation to specific circumstancesInformācijas atklāšanas prasība BP-2. Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem
AR 2. | The undertaking may disclose whether it relies on any European standards approved by the European Standardisation System (ISO/IEC or CEN/CENELEC standards), as well as the extent to which data and processes that are used for sustainability reporting purposes have been verified by an external assurance provider and found to conform to the corresponding ISO/IEC or CEN/CENELEC standard.AR 2. | Uzņēmums var atklāt, vai tas izmanto kādus Eiropas standartu, ko apstiprinājusi Eiropas standartizācijas sistēma (ISO/IEC vai CEN/CENELEC standarti), kā arī to, cik lielā mērā datus un procesus, kas tiek izmantoti ilgtspējas deklarāciju vajadzībām, ir pārbaudījis ārējs apliecinājuma sniedzējs un konstatējis, ka tie atbilst attiecīgajam ISO/IEC vai CEN/CENELEC standartam.
2.   Governance2.   Pārvaldība
Disclosure Requirement GOV-1 – The role of the administrative, management and supervisory bodiesInformācijas atklāšanas prasība GOV-1. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
AR 3. | In describing the role and responsibilities of the administrative, management and supervisory bodies with regard to sustainability matters , the undertaking may specify: | (a) | the aspects of sustainability over which oversight is exercised with regard to the environmental, social and governance matters the undertaking may be facing, including: | i. | any assessment of and changes to sustainability-related aspects of the undertaking’s strategy and business model ; | ii. | the identification and assessment of material risks, opportunities and impacts ; | iii. | related policies and targets , action plans and dedicated resources; and | iv. | sustainability reporting; | (b) | the form such oversight takes for each of the above aspects: i.e., information, consultation or decision-making; and | (c) | the way such oversight is organised and formalised, i.e., processes by which the administrative, management and supervisory bodies engage with these aspects of sustainability.AR 3. | Aprakstot administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas un pienākumus saistībā ar ilgtspējas jautājumiem, uzņēmums var norādīt: | (a) | ilgtspējas aspektus, kuru pārraudzība tiek īstenota attiecībā uz vidiskajiem, sociālajiem un pārvaldības aspektiem, ar kuriem uzņēmums var saskarties, tajā skaitā: | i. | uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa ar ilgtspēju saistīto aspektu novērtējumu un izmaiņas; | ii. | būtisko risku, iespēju un ietekmes identificēšanu un novērtēšanu; | iii. | ar to saistīto rīcībpolitiku un mērķrādītājus, rīcības plānus un īpašos resursus un | iv. | par ilgtspēju sniedzamās ziņas; | (b) | šādas pārraudzības veidu attiecībā uz katru no iepriekš minētajiem aspektiem: t. i., informēšanu, konsultēšanu vai lēmumu pieņemšanu; un | (c) | veidu, kādā šāda pārraudzība ir organizēta un formalizēta, t. i., procesus, ar kuru palīdzību administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras iesaistās šo ilgtspējas aspektu risināšanā.
AR 4. | In describing the undertaking’s organisation of governance regarding sustainability matters , a description of complex governance structure may be complemented by their presentation in the form of a diagram.AR 4. | Gadījumos, kad pārvaldības struktūra ir sarežģīta, aprakstot uzņēmuma pārvaldības organizāciju attiecībā uz ilgtspējas jautājumiem, struktūras aprakstu var papildināt ar tās attēlojumu diagrammas veidā.
AR 5. | The description of the level of expertise or access to expertise of the administrative, management and supervisory bodies may be substantiated by illustrating the composition of the bodies, including members on whom these bodies rely for expertise to oversee sustainability matters , and how they leverage that expertise as a body. In the description, the undertaking shall consider how the expertise and skills are relevant to the undertaking’s material impacts, risks and opportunities and whether the bodies and/or its members have access to other sources of expertise, such as specific experts and training and other educational initiatives to update and develop sustainability-related expertise within these bodies.AR 5. | Aprakstu par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašo zināšanu līmeni vai piekļuvi īpašajām zināšanām var pamatot, ilustratīvi attēlojot struktūru sastāvu, arī to locekļus, uz kuru īpašajām zināšanām šīs struktūras paļaujas ilgtspējas jautājumu pārraudzībā, kā arī sniedzot ziņas par to, kā tie izmanto šīs īpašās zināšanas kā struktūra. Aprakstā uzņēmums ņem vērā, kā īpašās zināšanas un prasmes ir saistītas ar uzņēmuma būtisko ietekmi, riskiem un iespējām un vai struktūrām un/vai to locekļiem ir pieejami citi īpašo zināšanu avoti, piemēram, īpaši eksperti un apmācība, un citas izglītības iniciatīvas, lai šajās struktūrās atjauninātu un attīstītu ar ilgtspēju saistītās īpašās zināšanas.
Disclosure Requirement GOV-2 – Information provided to and sustainability matters addressed by the undertaking’s administrative, management and supervisory bodiesInformācijas atklāšanas prasība GOV-2. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
AR 6. | Depending on the undertaking’s structure, the administrative, management and supervisory bodies may focus on overarching targets , while management focuses on the more detailed targets. In this case, the undertaking may disclose how the governance bodies ensure that an appropriate mechanism for performance monitoring is in place.AR 6. | Atkarībā no tā, kā uzņēmums organizēts, administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras var koncentrēt savu darbību uz visaptverošiem mērķrādītājiem, vadībai koncentrējoties uz detalizētākiem mērķrādītājiem. Šādā gadījumā uzņēmums var atklāt to, kā šīs pārvaldības struktūras nodrošina, ka ir ieviests atbilstošs darbības rezultātu uzraudzības mehānisms.
Disclosure Requirement GOV-3 – Integration of sustainability-related performance in incentive schemesInformācijas atklāšanas prasība GOV-3. Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās
AR 7. | For listed undertakings, this Disclosure Requirement should be consistent with the remuneration report prescribed in articles 9a and 9b of Directive 2007/36/EC on the exercise of certain rights of shareholders in listed companies. Subject to the provisions of ESRS 1, paragraphs 119, 120 and 122, a listed undertaking may make a reference to its remuneration report.AR 7. | Attiecībā uz biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem šai informācijas atklāšanas prasībai būtu jāatbilst atalgojuma ziņojumam, kas paredzēts Direktīvas 2007/36/EK par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu 9.a un 9.b pantā. Ievērojot ESRS 1 119., 120. un 122. punkta noteikumus, biržas sarakstā iekļauts uzņēmums var atsaukties uz savu atalgojuma ziņojumu.
Disclosure Requirement GOV-4 – Statement on due diligenceInformācijas atklāšanas prasība GOV-4. Paziņojums par pienācīgu rūpību
AR 8. | The mapping required by paragraph 30 may be presented in the form of a table, cross-referencing the core elements of due diligence, for impacts on people and the environment, to the relevant disclosures in the undertaking’s sustainability statement , as set out below.AR 8. | 30. punktā prasīto kartējumu var sniegt tabulas veidā, kurā sniegtas mijnorādes uz pienācīgas rūpības pamatelementiem gan attiecībā uz ietekmi uz cilvēkiem, gan uz vidi, kā arī uz relevanto uzņēmuma ilgtspējas deklarācijā atklājamo informāciju, kā izklāstīts turpmāk.
AR 9. | The undertaking may include additional columns to the table below to clearly identify those disclosures that relate to impacts on people and/or the environment given that, in some cases, more than one disclosure may provide information about the same due diligence step.AR 9. | Uzņēmums var iekļaut tabulā papildu slejas, lai skaidri norādītu atklājamās informācijas elementus, kas attiecas uz ietekmi uz cilvēkiem un/vai vidi, ņemot vērā, ka dažos gadījumos informāciju par vienu un to pašu pienācīgas rūpības procesa posmu var sniegt vairāk nekā vienā atklājamās informācijas elementā.
AR 10. | The main references in the international instruments of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises to the core elements of the due diligence process are listed in ESRS 1 chapter 4. | CORE ELEMENTS OF DUE DILIGENCE | PARAGRAPHS IN THE SUSTAINABILITY STATEMENT | a) | Embedding due diligence in governance, strategy and business model |   | b) | Engaging with affected stakeholders in all key steps of the due diligence |   | c) | Identifying and assessing adverse impacts |   | d) | Taking actions to address those adverse impacts |   | e) | Tracking the effectiveness of these efforts and communicating |  AR 10. | Galvenās norādes starptautiskajos instrumentos — ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos un ESAO vadlīnijās daudznacionāliem uzņēmumiem — uz pienācīgas rūpības procesa pamatelementiem ir uzskaitītas ESRS 1 4. nodaļā. | PIENĀCĪGAS RŪPĪBAS PAMATELEMENTI | PUNKTI ILGTSPĒJAS DEKLARĀCIJĀ | a) | Pienācīgas rūpības iekļaušana pārvaldībā, stratēģijā un darījumdarbības modelī |   | b) | Skarto ieinteresēto personu iesaiste visos galvenajos pienācīgas rūpības procesa posmos |   | c) | Negatīvas ietekmes identificēšana un novērtēšana |   | d) | Pasākumi minētās negatīvās ietekmes novēršanai |   | e) | Šo centienu rezultativitātes uzraudzība un informēšana par tiem |  
Disclosure Requirement GOV-5 – Risk management and internal controls over sustainability reportingInformācijas atklāšanas prasība GOV-5. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
AR 11. | This Disclosure Requirement focuses solely on the internal control processes over the sustainability reporting process. The undertaking may consider risks such as the completeness and integrity of the data, the accuracy of estimation results, the availability of upstream and/or downstream value chain data, and the timing of the availability of the information.AR 11. | Šī informācijas atklāšanas prasība ir vērsta tikai uz iekšējās kontroles procesiem attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanas procesu. Uzņēmums var apsvērt tādus riskus kā datu pilnīgums un integritāte, aplēšu rezultātu precizitāte, datu pieejamība par augšupējo un/vai lejupējo vērtības ķēdi un informācijas pieejamības laiks.
3.   Strategy3.   Stratēģija
Disclosure Requirement SBM–1 Strategy, business model and value chainInformācijas atklāšanas prasība SBM-1. Stratēģija, darījumdarbības modelis un vērtības ķēde
AR 12. | To provide the information on sectors required by paragraph 40, the undertaking shall map its significant activities in accordance with ESRS sectors. If a code for a sub-sector does not exist, the caption “others” shall be used.AR 12. | Lai sniegtu 40. punktā prasīto informāciju par nozarēm, uzņēmums kartē savas nozīmīgās darbības saskaņā ar ESRS nozaru iedalījumu. Ja apakšnozares kods nepastāv, izmanto uzrakstu “citi”.
AR 13. | For the purposes of the disclosures required in paragraph 40, a group of products and/or services offered, a group of markets and/or customer groups served, or an ESRS sector, is significant for the undertaking if it meets one or both of the following criteria: | (a) | it accounts for more than 10 per cent of the undertaking’s revenue; | (b) | it is connected with material actual impacts or material potential negative impacts of the undertaking.AR 13. | Sagatavojot 40. punktā noteikto atklājamo informāciju, lai noteiktu piedāvāto produktu un/vai pakalpojumu grupu, apkalpoto tirgu un/vai klientu grupu vai ESRS nozares nozīmīgumu, uzņēmums ņem vērā vienu vai abus šādus kritērijus: | (a) | vai šīs jomas veido vairāk nekā 10 % no uzņēmuma ieņēmumiem; | (b) | vai šīs jomas ir saistītas ar būtisku faktisku uzņēmuma ietekmi vai būtisku iespējamu negatīvu ietekmi.
AR 14. | In preparing disclosures relating to its business model and value chain , the undertaking shall consider: | (a) | its key activities, resources, distribution channels and customer segments; | (b) | its key business relationships and their key characteristics, including relationships with customers and suppliers ; | (c) | the cost structure and revenue of its business segments, in line with IFRS 8 disclosure requirements in the financial statement, where applicable; | (d) | the potential impacts, risks and opportunities in its significant sector(s) and their possible relationship to its own business model or value chain.AR 14. | Sagatavojot atklājamo informāciju, kas attiecas uz uzņēmuma darījumdarbības modeli un vērtības ķēdi, uzņēmums ņem vērā: | (a) | galvenos pasākumus, resursus, izplatīšanas kanālus un klientu segmentus; | (b) | galvenās darījuma attiecības un to galvenās iezīmes, to starpā attiecības ar klientiem un piegādātājiem; | (c) | tā darījumdarbības segmentu izmaksu struktūru un ieņēmumus saskaņā ar IFRS 8 prasībām par informācijas atklāšanu finanšu pārskatā (ja piemērojams); | (d) | Iespējamo ietekmi, riskus un iespējas tā nozīmīgajā(-ās) nozarē(-ēs) un to iespējamo saistību ar tā darījumdarbības modeli vai vērtības ķēdi.
AR 15. | Contextual information may be particularly relevant for users of the undertaking’s sustainability statement, to understand to what extent the disclosures include upstream and/or downstream value chain information. The description of the main features of the upstream and/or downstream value chain and where applicable the identification of key value chains should support an understanding of how the undertaking applies the requirements of ESRS 1 chapter 5 and the materiality assessment performed by the undertaking in line with ESRS 1 chapter 3. The description may provide a high-level overview of the key features of upstream and/or downstream value chain entities indicating their relative contribution to the undertaking’s performance and position and explaining how they contribute to the value creation of the undertaking.AR 15. | Uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas lietotājiem īpaši svarīga var būt kontekstuāla informācija, lai saprastu, cik lielā mērā atklātā informācija ietver informāciju par augšupējo un/vai lejupējo vērtības ķēdi. Izpratne par to, kā uzņēmums piemēro ESRS 1 5. nodaļas prasības, un par uzņēmuma veikto būtiskuma novērtējumu saskaņā ar ESRS 1 3. nodaļu būtu jāatbalsta ar vērtības ķēdes galveno iezīmju aprakstu un — attiecīgā gadījumā — galveno vērtības ķēžu uzskaitījumu. Šajā aprakstā var sniegt vispārīgu pārskatu par augšupējās un/vai lejupējās vērtības ķēdes dalībnieku galvenajām iezīmēm, norādot to relatīvo ieguldījumu uzņēmuma darbības rezultātos un stāvoklī un paskaidrojot, kā tie veicina uzņēmuma vērtības radīšanu.
Disclosure Requirement SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība SBM-2. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
AR 16. | The views and interests of stakeholders that are expressed as part of the undertaking’s engagement with stakeholders through its due diligence process may be relevant to one or more aspects of its strategy or business model. As such, they may affect the undertaking’s decisions regarding the future direction of the strategy or business model.AR 16. | Ieinteresēto personu viedokļi un intereses, ko tās pauž, uzņēmumam sadarbojoties ar ieinteresētajām personām pienācīgas rūpības procesā(-os), var būt relevanti vienam vai vairākiem uzņēmuma stratēģijas vai darījumdarbības modeļa aspektiem. Tādējādi tie var ietekmēt uzņēmuma lēmumus par stratēģijas vai darījumdarbības modeļa turpmāko virzību.
Disclosure Requirement SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli
AR 17. | When describing where in its upstream and/or downstream value chain material impacts, risks and opportunities are concentrated, the undertaking shall consider: geographical areas, facilities or types of assets, inputs, outputs and distribution channels.AR 17. | Aprakstot, kur augšupējā un/vai lejupējā vērtības ķēdē koncentrējas būtiskā ietekme, riski un iespējas, uzņēmums aplūko: ģeogrāfiskos apgabalus, kompleksus vai aktīvu veidus, resursus, produkciju un izplatīšanas kanālus.
AR 18. | This disclosure may be expressed in terms of a single impact , risk or opportunity or by aggregating groups of material impacts, risks and opportunities, when this provides more relevant information and does not obscure material information.AR 18. | Šo informāciju var sniegt kā atsevišķu ietekmi, risku vai iespēju vai arī apkopot būtiskas ietekmes, risku un iespēju grupas, ja tas sniedz relevantāku informāciju un nemaskē būtisku informāciju.
4.   Impact, risk and opportunity management4.   Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement IRO-2 – Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statementInformācijas atklāšanas prasība IRO-2. ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija
AR 19. | Notwithstanding the basis for the presentation of the information about sustainability matters included in ESRS 1 chapter 8 Structure of sustainability statement, the undertaking may disclose the list of the Disclosure Requirements complied with in preparing the sustainability statement (see paragraph 54) in the general information part or in other parts of the sustainability statement as it deems appropriate. The undertaking may use a content index, i.e., a tabular list of the Disclosure Requirements included in the sustainability statement, with the indication of where they are located (page/paragraphs).AR 19. | Neatkarīgi no informācijas par ilgtspējas jautājumiem sniegšanas pamatojuma, kas ietverts ESRS 1 8. nodaļā “Ilgtspējas deklarācijas struktūra”, uzņēmums to informācijas atklāšanas prasību sarakstu, kuras ievērotas, gatavojot ilgtspējas deklarāciju (sk. 54. punktu), var atklāt vispārīgās informācijas daļā vai citās ilgtspējas deklarācijas daļās, ja uzņēmums to uzskata par lietderīgu. Uzņēmums var izmantot satura indeksu, t. i., ilgtspējas deklarācijā iekļauto informācijas atklāšanas prasību sarakstu tabulas veidā, norādot, kurā lappusē/punktā attiecīgā prasība atrodama.
Minimum Disclosure Requirement – Policies MDR-P – Policies adopted to manage material sustainability mattersMinimālā informācijas atklāšanas prasība — Rīcībpolitika MDR-P — Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai
AR 20. | Due to the interdependency between impacts on people and the environment, risks and opportunities , a single policy may apply to several material sustainability matters , including matters addressed by more than one topical ESRS. For example, if a single policy covers both an environmental matter and a social matter, the undertaking may report on the policy in the environmental section of its sustainability statement . In this case, it should include in the social section a cross-reference to the environmental section where the policy is reported. Equally a policy may be reported in the social section with a cross-reference to it in the environmental section.AR 20. | Tā kā gan ietekme uz cilvēkiem un vidi, gan riski un iespējas ir savstarpēji atkarīgi, viena rīcībpolitika var attiekties uz vairākiem būtiskiem ilgtspējas jautājumiem, tajā skaitā jautājumiem, kas aplūkoti vairāk nekā vienā tematiskajā ESRS. Piemēram, ja viena rīcībpolitika attiecas gan uz vides, gan sociālajiem jautājumiem, uzņēmums var ziņot par šo rīcībpolitiku ilgtspējas deklarācijas iedaļā par vidi. Šajā gadījumā sociālajā iedaļā sniedz mijnorādi uz iedaļu par vidi, kurā sniegtas ziņas par attiecīgo rīcībpolitiku. Tāpat par noteiktu rīcībpolitiku var ziņot sociālajā iedaļā, sniedzot mijnorādi uz to iedaļā par vidi.
AR 21. | The description of the scope of the policy may explain which activities and/or segments of the undertaking’s own operations or upstream and downstream value chain it concerns. The description may also explain further boundaries relevant to the specific topic or the undertaking’s circumstances, which may include geographies, life cycles, etc. In certain cases, such as if the policy does not cover the full value chain, the undertaking may provide clear information regarding the extent of the value chain covered by the policy.AR 21. | Rīcībpolitikas tvēruma aprakstā var paskaidrot, uz kādām uzņēmuma darbībām un/vai paša uzņēmuma darbības segmentiem vai augšupējās un lejupējās vērtības ķēdes segmentiem tā attiecas. Aprakstā var arī paskaidrot citas robežas, kas attiecas uz konkrēto tematu vai uzņēmuma apstākļiem — tie var ietvert ģeogrāfiju, aprites ciklus utt. Atsevišķos gadījumos (piemēram, ja rīcībpolitika neattiecas uz visu vērtības ķēdi) uzņēmums var sniegt skaidru informāciju par vērtības ķēdes daļu, ko aptver attiecīgā rīcībpolitika.
Minimum disclosure requirement – Actions MDR-A – Actions and resources in relation to material sustainability mattersMinimālā informācijas atklāšanas prasība — Darbības MDR-A — Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem
AR 22. | Key actions in the context of this Minimum Disclosure Requirement are those actions that materially contribute to achieving the undertaking’s objectives in addressing material impacts, risks and opportunities . For reasons of understandability, key actions may be aggregated where appropriate.AR 22. | Galvenās darbības šīs minimālās informācijas atklāšanas prasības kontekstā ir darbības, kas būtiski veicina uzņēmuma mērķu sasniegšanu, risinot būtisku ietekmi, riskus un iespējas. Saprotamības labad vajadzības gadījumā galvenās darbības var izklāstīt apkopoti.
AR 23. | Information on resource allocation may be presented in the form of a table and broken down between capital expenditure and operating expenditure, and across the relevant time horizons, and between resources applied in the current reporting year and the planned allocation of resources over specific time horizons.AR 23. | Informāciju par resursu sadali var sniegt tabulas veidā un sadalīt starp kapitālizdevumiem un pamatdarbības izdevumiem, kā arī izklāstīt dalījumā pa attiecīgajiem laika periodiem un pa pašreizējā pārskata gadā izmantotajiem resursiem un konkrētos laika periodos plānotajiem resursiem.
5.   Metrics and targets5.   Rādītāji un mērķrādītāji
Minimum Disclosure Requirement – Targets MDR-T – Tracking effectiveness of policies and actions through targetsMinimālā informācijas atklāšanas prasība — Mērķrādītāji MDR-T — Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus
AR 24. | When disclosing targets related to the prevention or mitigation of environmental impacts, the undertaking shall prioritise targets related to the reduction of the impacts in absolute terms rather than in relative terms. When targets address the prevention or mitigation of social impacts, they may be specified in terms of the effects on human rights, welfare or positive outcomes for affected stakeholders .AR 24. | Atklājot mērķrādītājus, kas saistīti ar ietekmes uz vidi novēršanu vai mazināšanu, uzņēmums prioritāti piešķir mērķrādītājiem, kas saistīti ar ietekmes samazināšanu absolūtā, nevis relatīvā izteiksmē. Ja mērķrādītāji attiecas uz sociālās ietekmes novēršanu vai mazināšanu, tos var norādīt, ņemot vērā ietekmi uz cilvēktiesībām, labklājību vai pozitīviem rezultātiem saistībā ar skartajām ieinteresētajām personām.
AR 25. | The information on progress made towards achieving the targets may be presented in a comprehensive table, including information on the baseline and target value, milestones, and achieved performance over the prior periods.AR 25. | Informāciju par virzību mērķrādītāju sasniegšanā var sniegt visaptverošā tabulā, kurā ietver informāciju par bāzes un mērķa vērtību, atskaites punktiem un sasniegtajiem darbības rezultātiem iepriekšējos periodos.
AR 26. | Where the undertaking describes progress in achieving the objectives of a policy in the absence of a measurable target, it may specify a baseline against which the progress is considered. For example, the undertaking may assess an increase of wages by a certain percentage for those below a fair wage; or may assess the quality of its relationships with local communities by reference to the proportion of issues raised by communities that were resolved to their satisfaction. The baseline and the assessment of the progress shall be related to the impacts, risks and opportunities which underpin the materiality of the matter addressed by the policy.AR 26. | Ja uzņēmums apraksta progresu kādas rīcībpolitikas mērķu sasniegšanā, bet nav noteikts izmērāms mērķrādītājs, tas var norādīt bāzes līmeni, attiecībā pret kuru tiek ņemts vērā progress. Piemēram, uzņēmums var noteikt, ka darba algas par noteiktiem procentpunktiem jāpalielina tiem, kuri saņem algu, kas ir zemāka par taisnīgu algu, vai var novērtēt tā attiecību ar vietējām kopienām kvalitāti, ņemot vērā to jautājumu īpatsvaru, kurus kopienas izvirzījušas un kuri atrisināti kopienām apmierinošā veidā. Bāzes līmenis un progresa novērtējums ir saistīti ar ietekmi, riskiem un iespējām, kas ir pamatā rīcībpolitikas risināmā jautājuma būtiskumam.
Appendix BB papildinājums.
List of datapoints in cross-cutting and topical standards that derive from other EU legislationTo datu punktu saraksts transversālajos un tematiskajos standartos, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem
This appendix is an integral part of the ESRS 2. The table below illustrates the datapoints in ESRS 2 and topical ESRS that derive from other EU legislation.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS 2 daļa. Nākamajā tabulā ir parādīti ESRS 2 un tematiskā ESRS datu punkti, kas izriet no citiem ES tiesību aktiem.
Disclosure Requirement and related datapoint | SFDR (23) reference | Pillar 3 (24) reference | Benchmark Regulation (25) reference | EU | Climate Law (26) referenceInformācijas atklāšanas prasība un saistītais datu punkts | SFDR  (23)atsauce | 3. pīlāra  (24)atsauce | Atsauce  (25)uz Etalonu regulu | Atsauce | uz  (26)ES Klimata aktu
ESRS 2 GOV-1 | Board's gender diversity paragraph 21 (d) | Indicator number 13 of Table #1 of Annex 1 |   | Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1816 (27), Annex II |  ESRS 2 GOV-1 | Dzimumu pārstāvība valdēs, 21. punkta d) apakšpunkts | 1. pielikumā 1. tabulas 13. rādītājs |   | Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 (27) II pielikums |  
ESRS 2 GOV-1 | Percentage of board members who are independent paragraph 21 (e) |   |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS 2 GOV-1 | Neatkarīgo valdes locekļu procentuālais īpatsvars, 21. punkta e) apakšpunkts |   |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS 2 GOV-4 | Statement on due diligence paragraph 30 | Indicator number 10 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS 2 GOV-4 | Paziņojums par pienācīgu rūpību, 30. punkts | 1. pielikumā 3. tabulas 10. rādītājs |   |   |  
ESRS 2 SBM-1 | Involvement in activities related to fossil fuel activities paragraph 40 (d) i | Indicators number 4 Table #1 of Annex 1 | Article 449a Regulation (EU) No 575/2013; | Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 (28)Table 1: Qualitative information on Environmental risk and Table 2: Qualitative information on Social risk | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS 2 SBM-1 | Iesaistīšanās darbībās saistībā ar fosilo degvielu, 40. punkta d) apakšpunkta i) punkts | 1. pielikumā 1. tabulas 4. rādītājs | Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; | Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 (28) 1. tabula “Kvalitatīva informācija par vides risku” un 2. tabula “Kvalitatīva informācija par sociālo risku” | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS 2 SBM-1 | Involvement in activities related to chemical production paragraph 40 (d) ii | Indicator number 9 Table #2 of Annex 1 |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS 2 SBM-1 | Iesaistīšanās darbībās saistībā ar ķīmisku produktu ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkta ii) punkts | 1. pielikumā 2. tabulas 9. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS 2 SBM-1 | Involvement in activities related to controversial weapons paragraph 40 (d) iii | Indicator number 14 Table #1 of Annex 1 |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (29), Article 12(1) Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS 2 SBM-1 | Iesaistīšanās darbībās saistībā ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem, 40. punkta d) apakšpunkta iii) punkts | 1. pielikumā 1. tabulas 14. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (29) 12. panta 1. punkts, Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS 2 SBM-1 | Involvement in activities related to cultivation and production of tobacco paragraph 40 (d) iv |   |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Article 12(1) Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS 2 SBM-1 | Iesaistīšanās darbībās saistībā ar tabakas audzēšanu un ražošanu, 40. punkta d) apakšpunkta iv) punkts |   |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts, Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS E1-1 | Transition plan to reach climate neutrality by 2050 paragraph 14 |   |   |   | Regulation (EU) 2021/1119, Article 2(1)ESRS E1-1 | Pārkārtošanās plāns klimatneitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam, 14. punkts |   |   |   | Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts
ESRS E1-1 | Undertakings excluded from Paris-aligned Benchmarks paragraph 16 (g) |   | Article 449a | Regulation (EU) No 575/2013; Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 Template 1: Banking book-Climate Change transition risk: Credit quality of exposures by sector, emissions and residual maturity | Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Article12.1 (d) to (g), and Article 12.2 |  ESRS E1-1 | Uzņēmumi, kas izslēgti no Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem, 16. punkta g) apakšpunkts |   | 449.a pants | Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 1. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Riska darījumu kredītkvalitāte dalījumā pa sektoriem, emisijām un atlikušiem termiņiem” | Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkta d)–g) apakšpunkts un 12. panta 2. punkts |  
ESRS E1-4 | GHG emission reduction targets paragraph 34 | Indicator number 4 Table #2 of Annex 1 | Article 449a | Regulation (EU) No 575/2013; Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 Template 3: Banking book – Climate change transition risk: alignment metrics | Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Article 6 |  ESRS E1-4 | SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji, 34. punkts | 1. pielikuma 2. tabulas 4. rādītājs | 449.a pants | Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 3. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Pielāgošanas rādītāji” | Deleģētā regula (ES) 2020/1818 6. pants |  
ESRS E1-5 | Energy consumption from fossil sources disaggregated by sources (only high climate impact sectors) paragraph 38 | Indicator number 5 Table #1 and Indicator n. 5 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E1-5 | Elektroenerģijas patēriņš no fosilās enerģijas avotiem, kas sadalīti pa avotiem (tikai nozares ar lielu ietekmi uz klimatu), 38. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 5. rādītājs un 2. tabulas 5. rādītājs |   |   |  
ESRS E1-5 Energy consumption and mix paragraph 37 | Indicator number 5 Table #1 of Annex 1 |   |   |  ESRS E1-5, enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra, 37. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 5. rādītājs |   |   |  
ESRS E1-5 | Energy intensity associated with activities in high climate impact sectors paragraphs 40 to 43 | Indicator number 6 Table #1 of Annex 1 |   |   |  ESRS E1-5 | Energointensitāte, kas saistīta ar darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu, 40.–43. punkts | 1. pielikumā 1. tabulas 6. rādītājs |   |   |  
ESRS E1-6 | Gross Scope 1, 2, 3 and Total GHG emissions paragraph 44 | Indicators number 1 and 2 Table #1 of Annex 1 | Article 449a; Regulation (EU) No 575/2013; Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 Template 1: Banking book – Climate change transition risk: Credit quality of exposures by sector, emissions and residual maturity | Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Article 5(1), 6 and 8(1) |  ESRS E1-6 | 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisiju un kopējo SEG emisiju apjoms, 44. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 1. un 2. rādītājs | 449.a pants Regula (ES) Nr. 575/2013; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 1. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Riska darījumu kredītkvalitāte dalījumā pa sektoriem, emisijām un atlikušiem termiņiem” | Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 5. panta 1. punkts, 6. pants un 8. panta 1. punkts |  
ESRS E1-6 | Gross GHG emissions intensity paragraphs 53 to 55 | Indicators number 3 Table #1 of Annex 1 | Article 449a Regulation (EU) No 575/2013; Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 Template 3: Banking book – Climate change transition risk: alignment metrics | Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Article 8(1) |  ESRS E1-6 | Bruto SEG emisiju intensitāte, 53.–55. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 3. rādītājs | Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 3. veidne bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: Pielāgošanas rādītāji” | Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 8. panta 1. punkts |  
ESRS E1-7 | GHG removals and carbon credits paragraph 56 |   |   |   | Regulation (EU) 2021/1119, Article 2(1)ESRS E1-7 | SEG piesaiste un oglekļa kredīti, 56. punkts |   |   |   | Regulas (ES) 2021/1119 2. panta 1. punkts
ESRS E1-9 | Exposure of the benchmark portfolio to climate-related physical risks paragraph 66 |   |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Annex II Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS E1-9 | Etalonu portfeļa pakļautība ar klimatu saistītiem fiziskiem riskiem, 66. punkts |   |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS E1-9 | Disaggregation of monetary amounts by acute and chronic physical risk paragraph 66 (a) | ESRS E1-9 | Location of significant assets at material physical risk paragraph 66 (c). |   | Article 449a Regulation (EU) No 575/2013; Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 paragraphs 46 and 47; Template 5: Banking book - Climate change physical risk: Exposures subject to physical risk. |   |  ESRS E1-9 | Naudas summu sadalījums pēc akūta un hroniska fiziska riska, 66. punkta a) apakšpunkts | ESRS E1-9 | To nozīmīgo aktīvu atrašanās vieta, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, 66. punkta c) apakšpunkts |   | Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 46. un 47. punkts; 5. veidne: bankas portfelis — klimata pārmaiņu fiziskais risks: riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam. |   |  
ESRS E1-9 Breakdown of the carrying value of its real estate assets by energy-efficiency classes paragraph 67 (c). |   | Article 449a Regulation (EU) No 575/2013; Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 paragraph 34;Template 2:Banking book -Climate change transition risk: Loans collateralised by immovable property - Energy efficiency of the collateral |   |  ESRS E1-9 Nekustamā īpašuma aktīvu uzskaites vērtības sadalījums pa energoefektivitātes klasēm, 67. punkta c) apakšpunkts |   | Regulas (ES) Nr. 575/2013 449.a pants; Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 34. punkts, 2. veidne “Bankas portfelis — Iespējamā klimata pārmaiņu pārejas riska rādītāji: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi — nodrošinājuma energoefektivitāte. |   |  
ESRS E1-9 | Degree of exposure of the portfolio to climate- related opportunities paragraph 69 |   |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Annex II |  ESRS E1-9 | Portfeļa saistības pakāpe ar klimatu saistītām iespējām, 69. punkts |   |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 II pielikums |  
ESRS E2-4 | Amount of each pollutant listed in Annex II of the E-PRTR Regulation (European Pollutant Release and Transfer Register) emitted to air, water and soil, paragraph 28 | Indicator number 8 Table #1 of Annex 1 Indicator number 2 Table #2 of Annex 1 Indicator number 1 Table #2 of Annex 1 Indicator number 3 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E2-4 | Katra E-PRTR regulas (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs) II pielikumā minētā piesārņotāja apmērs, kas emitēts gaisā, ūdenī un augsnē, 28. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 8. rādītājs, 1. pielikuma 2. tabulas 2. rādītājs, 1. pielikuma 2. tabulas 1. rādītājs, 1. pielikuma 2. tabulas 3. rādītājs |   |   |  
ESRS E3-1 | Water and marine resources paragraph 9 | Indicator number 7 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E3-1 | Ūdens un jūras resursi, 9. punkts | 1. pielikuma 2. tabulas 7. rādītājs |   |   |  
ESRS E3-1 | Dedicated policy paragraph 13 | Indicator number 8 Table 2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E3-1 | Īpaša rīcībpolitika, 13. punkts | 1. pielikuma 2. tabulas 8. rādītājs |   |   |  
ESRS E3-1 | Sustainable oceans and seas paragraph 14 | Indicator number 12 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E3-1 | Ilgtspējīgi okeāni un jūras, 14. punkts | 1. pielikuma 2. tabulas 12. rādītājs |   |   |  
ESRS E3-4 | Total water recycled and reused paragraph 28 (c) | Indicator number 6.2 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E3-4 | Kopējais reciklētā un atkalizmantotā ūdens apjoms, 28. punkta c) apakšpunkts | 1. pielikuma 2. tabulas 6.2. rādītājs |   |   |  
ESRS E3-4 | Total water consumption in m3 per net revenue on own operations paragraph 29 | Indicator number 6.1 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E3-4 | Kopējais ūdens patēriņš (m3) uz neto ieņēmumiem no pašu darbībām, 29. punkts | 1. pielikuma 2. tabulas 6.1. rādītājs |   |   |  
ESRS 2- IRO 1 - E4 paragraph 16 (a) i | Indicator number 7 Table #1 of Annex 1 |   |   |  ESRS 2 — IRO-1 — E4 16. punkta a) apakšpunkta i) punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 7. rādītājs |   |   |  
ESRS 2- IRO 1 - E4 paragraph 16 (b) | Indicator number 10 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS 2 — IRO-1 — E4 16. punkta b) apakšpunkts | 1. pielikuma 2. tabulas 10. rādītājs |   |   |  
ESRS 2- IRO 1 - E4 paragraph 16 (c) | Indicator number 14 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS 2 — IRO-1 — E4 16. punkta c) apakšpunkts | 1. pielikuma 2. tabulas 14. rādītājs |   |   |  
ESRS E4-2 | Sustainable land / agriculture practices or policies paragraph 24 (b) | Indicator number 11 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E4-2 | Ilgtspējīga zemes izmantošanas / lauksaimniecības prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta b) apakšpunkts | 1. pielikuma 2. tabulas 11. rādītājs |   |   |  
ESRS E4-2 | Sustainable oceans / seas practices or policies paragraph 24 (c) | Indicator number 12 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E4-2 | Ilgtspējīga okeānu izmantošanas / jūras izmantošanas prakse vai rīcībpolitika, 24. punkta c) apakšpunkts | 1. pielikuma 2. tabulas 12. rādītājs |   |   |  
ESRS E4-2 | Policies to address deforestation paragraph 24 (d) | Indicator number 15 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E4-2 | Rīcībpolitika, kas paredzēta, lai risinātu atmežošanas problēmu, 24. punkta d) apakšpunkts | 1. pielikuma 2. tabulas 15. rādītājs |   |   |  
ESRS E5-5 | Non-recycled waste paragraph 37 (d) | Indicator number 13 Table #2 of Annex 1 |   |   |  ESRS E5-5 | Nereciklēti atkritumi, 37. punkta d) apakšpunkts | 1. pielikuma 2. tabulas 13. rādītājs |   |   |  
ESRS E5-5 | Hazardous waste and radioactive waste paragraph 39 | Indicator number 9 Table #1 of Annex 1 |   |   |  ESRS E5-5 | Bīstamie atkritumi un radioaktīvie atkritumi, 39. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 9. rādītājs |   |   |  
ESRS 2- SBM3 - S1 | Risk of incidents of forced labour paragraph 14 (f) | Indicator number 13 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS 2 — SBM-3 — S1 | Piespiedu darba incidentu risks, 14. punkta f) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 13. rādītājs |   |   |  
ESRS 2- SBM3 - S1 | Risk of incidents of child labour paragraph 14 (g) | Indicator number 12 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS 2 — SBM-3 — S1 | Bērnu darba incidentu risks, 14. punkta g) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 12. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-1 | Human rights policy commitments paragraph 20 | Indicator number 9 Table #3 and Indicator number 11 Table #1 of Annex I |   |   |  ESRS S1-1 | Cilvēktiesību politikas saistības, 20. punkts | I pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. tabulas 11. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-1 | Due diligence policies on issues addressed by the fundamental International Labor Organisation Conventions 1 to 8, paragraph 21 |   |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS S1-1 | Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 21. punkts |   |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS S1-1 | processes and measures for preventing trafficking in human beings paragraph 22 | Indicator number 11 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS S1-1 | Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesi un pasākumi, 22. punkts | I pielikuma 3. tabulas 11. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-1 | workplace accident prevention policy or management system paragraph 23 | Indicator number 1 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS S1-1 | Nelaimes gadījumu darbā novēršanas politika vai pārvaldības sistēma, 23. punkts | I pielikuma 3. tabulas 1. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-3 | grievance/complaints handling mechanisms paragraph 32 (c) | Indicator number 5 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS S1-3 | Sūdzību izskatīšanas mehānismi, 32. punkta c) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 5. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-14 | Number of fatalities and number and rate of work-related accidents paragraph 88 (b) and (c) | Indicator number 2 Table #3 of Annex I |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS S1-14 | Nāves gadījumu skaits un ar darbu saistīto nelaimes gadījumu skaits un biežums, 88. punkta b) un c) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 2. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS S1-14 | Number of days lost to injuries, accidents, fatalities or illness paragraph 88 (e) | Indicator number 3 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS S1-14 | To dienu skaits, kas zaudētas traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu vai slimības dēļ, 88. punkta e) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 3. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-16 | Unadjusted gender pay gap paragraph 97 (a) | Indicator number 12 Table #1 of Annex I |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS S1-16 | Nekoriģētā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība 97. punkta a) apakšpunkts | I pielikuma 1. tabulas 12. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS S1-16 | Excessive CEO pay ratio paragraph 97 (b) | Indicator number 8 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS S1-16 | Izpilddirektora pārmērīga atalgojuma attiecība, 97. punkta b) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 8. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-17 | Incidents of discrimination paragraph 103 (a) | Indicator number 7 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS S1-17 | Diskriminācijas incidenti, 103. punkta a) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 7. rādītājs |   |   |  
ESRS S1-17 Non-respect of UNGPs on Business and Human Rights and OECD paragraph 104 (a) | Indicator number 10 Table #1 and Indicator n. 14 Table #3 of Annex I |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II Delegated Regulation (EU) 2020/1818 Art 12 (1) |  ESRS S1-17 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 104. punkta a) apakšpunkts | I pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs un 3. tabulas 14. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts |  
ESRS 2- SBM3 – S2 | Significant risk of child labour or forced labour in the value chain paragraph 11 (b) | Indicators number 12 and n. 13 Table #3 of Annex I |   |   |  ESRS 2 — SBM-3 — S2 | Ievērojams bērnu darba vai piespiedu darba risks vērtības ķēdē, 11. punkta b) apakšpunkts | I pielikuma 3. tabulas 12. un 13. rādītājs |   |   |  
ESRS S2-1 | Human rights policy commitments paragraph 17 | Indicator number 9 Table #3 and Indicator n. 11 Table #1 of Annex 1 |   |   |  ESRS S2-1 | Cilvēktiesību politikas saistības, 17. punkts | 1. pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. tabulas 11. rādītājs |   |   |  
ESRS S2-1 Policies related to value chain workers paragraph 18 | Indicator number 11 and n. 4 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS S2-1 Rīcībpolitika attiecībā uz darbiniekiem vērtības ķēdē, 18. punkts | 1. pielikuma 3. tabulas 11. un 4. rādītājs |   |   |  
ESRS S2-1Non-respect of UNGPs on Business and Human Rights principles and OECD guidelines paragraph 19 | Indicator number 10 Table #1 of Annex 1 |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Art 12 (1) |  ESRS S2-1 ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 19. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts |  
ESRS S2-1 | Due diligence policies on issues addressed by the fundamental International Labor Organisation Conventions 1 to 8, paragraph 19 |   |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II |  ESRS S2-1 | Pienācīgas rūpības politika attiecībā uz jautājumiem, kas ietverti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. pamatkonvencijā, 19. punkts |   |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS S2-4 | Human rights issues and incidents connected to its upstream and downstream value chain paragraph 36 | Indicator number 14 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS S2-4 | Cilvēktiesību problēmas un incidenti, kas saistīti ar uzņēmuma augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, 36. punkts | 1. pielikuma 3. tabulas 14. rādītājs |   |   |  
ESRS S3-1 | Human rights policy commitments paragraph 16 | Indicator number 9 Table #3 of Annex 1 and Indicator number 11 Table #1 of Annex 1 |   |   |  ESRS S3-1 | Cilvēktiesību politikas saistības, 16. punkts | 1. pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. pielikumā 1. tabulas 11. rādītājs |   |   |  
ESRS S3-1 | non-respect of UNGPs on Business and Human Rights, ILO principles or and OECD guidelines paragraph 17 | Indicator number 10 Table #1 Annex 1 |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Art 12 (1) |  ESRS S3-1 | ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP, SDO principu un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts |  
ESRS S3-4 | Human rights issues and incidents paragraph 36 | Indicator number 14 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS S3-4 | Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 36. punkts | 1. pielikuma 3. tabulas 14. rādītājs |   |   |  
ESRS S4-1 Policies related to consumers and end-users paragraph 16 | Indicator number 9 Table #3 and Indicator number 11 Table #1 of Annex 1 |   |   |  ESRS S4-1 Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, 16. punkts | 1. pielikuma 3. tabulas 9. rādītājs un 1. tabulas 11. rādītājs |   |   |  
ESRS S4-1 | Non-respect of UNGPs on Business and Human Rights and OECD guidelines paragraph 17 | Indicator number 10 Table #1 of Annex 1 |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II Delegated Regulation (EU) 2020/1818, Art 12 (1) |  ESRS S4-1 | ANO darījumdarbības un cilvēktiesību PP un ESAO vadlīniju pārkāpumi, 17. punkts | 1. pielikuma 1. tabulas 10. rādītājs |   | Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums, Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 12. panta 1. punkts |  
ESRS S4-4 | Human rights issues and incidents paragraph 35 | Indicator number 14 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS S4-4 | Cilvēktiesību problēmas un incidenti, 35. punkts | 1. pielikuma 3. tabulas 14. rādītājs |   |   |  
ESRS G1-1 | United Nations Convention against Corruption paragraph 10 (b) | Indicator number 15 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS G1-1 | Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencija, 10. punkta b) apakšpunkts | 1. pielikuma 3. tabulas 15. rādītājs |   |   |  
ESRS G1-1 | Protection of whistle- blowers paragraph 10 (d) | Indicator number 6 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS G1-1 | Trauksmes cēlēju aizsardzība, 10. punkta d) apakšpunkts | 1. pielikuma 3. tabulas 6. rādītājs |   |   |  
ESRS G1-4 | Fines for violation of anti-corruption and anti-bribery laws paragraph 24 (a) | Indicator number 17 Table #3 of Annex 1 |   | Delegated Regulation (EU) 2020/1816, Annex II) |  ESRS G1-4 | Naudas sodi par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem, 24. punkta a) apakšpunkts | 1. pielikuma 3. tabulas 17. rādītājs |   | Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1816 II pielikums |  
ESRS G1-4 | Standards of anti- corruption and anti- bribery paragraph 24 (b) | Indicator number 16 Table #3 of Annex 1 |   |   |  ESRS G1-4 | Pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas standarti, 24. punkta b) apakšpunkts | 1. pielikuma 3. tabulas 16. rādītājs |   |   |  
Appendix CC papildinājums.
Disclosure and Application Requirements in Topical ESRS that are applicable in conjunction with ESRS 2 General disclosuresInformācijas atklāšanas un piemērošanas prasības tematiskajā ESRS, kas piemērojamas kopā ar ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”
This appendix is an integral part of ESRS 2 and has the same authority as the other parts of the standard. The following table outlines the requirements in topical ESRS that need to be taken into account when reporting against the Disclosure Requirements in ESRS 2.Šis papildinājums ir ESRS 2 neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Šajā tabulā ir norādītas tematiskā ESRS prasības, kas jāņem vērā, sniedzot ziņas saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām ESRS 2.
ESRS 2 Disclosure Requirement | Related ESRS paragraphAr ESRS 2 informācijas atklāšanas prasību | saistītais ESRS punkts
GOV–1 The role of the administrative, management and supervisory bodies | ESRS G1 Business conduct (paragraph 5)GOV-1“Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas” | ESRS G1“Darījumdarbība” (5. punkts)
GOV–3 Integration of sustainability-related performance in incentive schemes | ESRS E1 Climate change (paragraph 13)GOV-3“Ar ilgtspēju saistītu darbības rezultātu iekļaušana stimulēšanas shēmās” | ESRS E1“Klimata pārmaiņas” (13. punkts)
SBM–2 Interests and views of stakeholders | ESRS S1 Own workforce (paragraph 12) | ESRS S2 Workers in the value chain (paragraph 9) | ESRS S3 Affected communities (paragraph 7) | ESRS S4 Consumers and end-users (paragraph 8)SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi” | ESRS S1“Pašu personāls” (12. punkts) | ESRS S2“Darbinieki vērtības ķēdē” (9. punkts) | ESRS S3“Skartās kopienas” (7. punkts) | ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji” (8. punkts)
SBM–3 Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model | ESRS E1 Climate Change (paragraphs 18 to 19) | ESRS E4 Biodiversity and ecosystems (paragraph 16) | ESRS S1 Own workforce (paragraph 13 to 16) | ESRS S2 Workers in the value chain (paragraph 10 to 13) | ESRS S3 Affected communities (paragraph 8 to 11) | ESRS S4 Consumers and end-users (paragraph 9 to 12)SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli” | ESRS E1“Klimata pārmaiņas” (18. un 19. punkts) | ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas” (16. punkts) | ESRS S1“Pašu personāls” (13.–16. punkts) | ESRS S2“Darbinieki vērtības ķēdē” (10.–13. punkts) | ESRS S3“Skartās kopienas” (8.–11. punkts) | ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji” (9.–12. punkts)
IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities | ESRS E1 Climate change (paragraph 20 to 21) | ESRS E2 Pollution (paragraph 11) | ESRS E3 Water and marine resources (paragraph 8) | ESRS E4 Biodiversity and ecosystems (paragraph 17 to 19) | ESRS E5 Resource use and circular economy (paragraph 11) | ESRS G1 Business conduct (paragraph 6)IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts” | ESRS E1“Klimata pārmaiņas” (20. un 21. punkts) | ESRS E2“Piesārņojums” (11. punkts) | ESRS E3“Ūdens un jūras resursi” (8. punkts) | ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas” (17. un 19. punkts) | ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika” (11. punkts) | ESRS G1“Darījumdarbība” (6. punkts)
ESRS E1ESRS E1
CLIMATE CHANGE“KLIMATA PĀRMAIŅAS”
TABLE OF CONTENTSSatura rādītājs
ObjectiveMērķis
Interactions with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
GovernancePārvaldība
— | Disclosure requirement related to ESRS 2 GOV-3 Integration of sustainability-related performance in incentive schemes– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 GOV-3“Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās”
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement E1-1 – Transition plan for climate change mitigation– | Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material climate-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
— | Disclosure Requirement E1-2 – Policies related to climate change mitigation and adaptation– | Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas
— | Disclosure Requirement E1-3 – Actions and resources in relation to climate change policies– | Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E1-4 – Targets related to climate change mitigation and adaptation– | Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E1-5 – Energy consumption and mix– | Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra
— | Disclosure Requirement E1-6 – Gross Scopes 1, 2, 3 and Total GHG emissions– | Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas
— | Disclosure Requirement E1-7 – GHG removals and GHG mitigation projects financed through carbon credits– | Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti
— | Disclosure Requirement E1-8 – Internal carbon pricing– | Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana
— | Disclosure Requirement E1-9 – Anticipated financial effects from material physical and transition risks and potential climate-related opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement E1-1 – Transition plan for climate change mitigation– | Informācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement E1-2 – Policies related to climate change mitigation and adaptation– | Informācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas
— | Disclosure Requirements E1-3 – Actions and resources in relation to climate change policies– | Informācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E1-4 – Targets related to climate change mitigation and adaptation– | Informācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E1-5 – Energy consumption and mix– | Informācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra
— | Disclosure Requirements E1-6 – Gross Scopes 1, 2, 3 and Total GHG emissions– | Informācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas
— | Disclosure Requirement E1-7 – GHG removals and GHG mitigation projects financed through carbon credits– | Informācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti
— | Disclosure Requirement E1-8 – Internal carbon pricing– | Informācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana
— | Disclosure Requirement E1-9 – Anticipated financial effects from material physical and transition risks and potential climate-related opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify Disclosure Requirements which will enable users of sustainability statements to understand: | (a) | how the undertaking affects climate change, in terms of material positive and negative actual and potential impacts; | (b) | the undertaking’s past, current, and future mitigation efforts in line with the Paris Agreement (or an updated international agreement on climate change) and compatible with limiting global warming to 1.5°C; | (c) | the plans and capacity of the undertaking to adapt its strategy and business model, in line with the transition to a sustainable economy and to contribute to limiting global warming to 1.5°C; | (d) | any other actions taken by the undertaking, and the result of such actions to prevent, mitigate or remediate actual or potential negative impacts, and to address risks and opportunities ; | (e) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on climate change, and how the undertaking manages them; and | (f) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on climate change.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem saprast: | (a) | to, kā uzņēmums ietekmē klimata pārmaiņas, ņemot vērā tā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko un iespējamo ietekmi; | (b) | uzņēmuma iepriekšējos, pašreizējos un turpmākos klimata pārmaiņu mitigācijas centienus saskaņā ar Parīzes nolīgumu (vai atjauninātu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām) un saderību ar mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C; | (c) | uzņēmuma plānus un spēju pielāgot savu stratēģiju un darījumdarbības modeli saskaņā ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku, kā arī dot ieguldījumu globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanā līdz 1,5 °C; | (d) | jebkuras citas uzņēmuma veiktas darbības, ar ko novērš, mazina vai labo faktisko vai iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; | (e) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz klimata pārmaiņām un atkarības no tām, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un | (f) | tādu risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, kurus rada uzņēmuma ietekme uz klimata pārmaiņām un atkarība no tām.
2. | The Disclosure Requirements of this Standard take into account the requirements of related EU legislation and regulation (i.e., EU Climate Law (30), Climate Benchmark Standards Regulation (31), Sustainable Finance Disclosure Regulation (SFDR) (32), EU Taxonomy (33), and EBA Pillar 3 disclosure requirements (34)).2. | Šā standarta informācijas atklāšanas prasībās ir ņemtas vērā prasības, kas noteiktas attiecīgajos ES tiesību aktos un noteikumos (t. i., ES Klimata aktā (30), Klimata etalonu standartu regulā (31), Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulā (SFDR) (32), ES taksonomijā (33) un EBI 3. pīlāra informācijas atklāšanas prasībās (34)).
3. | This Standard covers Disclosure Requirements related to the following sustainability matters: “ Climate change mitigation ” and “ Climate change adaptation ”. It also covers energy-related matters, to the extent that they are relevant to climate change.3. | Šis standarts attiecas uz informācijas atklāšanas prasībām saistībā ar šādiem ilgtspējas jautājumiem: “Klimata pārmaiņu mitigācija” un “Pielāgošanās klimata pārmaiņām”. Tas aptver arī enerģētikas jautājumus, ciktāl tie ir relevanti klimata pārmaiņu aspektā.
4. | Climate change mitigation relates to the undertaking’s endeavours to the general process of limiting the increase in the global average temperature to 1,5 °C above pre-industrial levels in line with the Paris Agreement. This Standard covers disclosure requirements related but not limited to the seven Greenhouse gases (GHG) carbon dioxide (CO2), methane (CH4), nitrous oxide (N2O), hydrofluorocarbons (HFCs), perfluorocarbons (PFCs), sulphur hexafluoride (SF6) and nitrogen trifluoride (NF3). It also covers Disclosure Requirements on how the undertaking addresses its GHG emissions as well as the associated transition risks .4. | “Klimata pārmaiņu mitigācija” ir saistīta ar uzņēmuma centieniem sniegt ieguldījumu vispārējā procesā ierobežot globālās vidējās temperatūras pieaugumu līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni, kā noteikts Parīzes nolīgumā. Šis standarts attiecas uz informācijas atklāšanas prasībām, kas saistītas ar septiņām siltumnīcefekta gāzēm (SEG) — oglekļa dioksīdu (CO2), metānu (CH4), dislāpekļa oksīdu (N2O), daļēji halogenētiem fluorogļūdeņražiem (HFC), perfluorogļūdeņražiem (PCF), sēra heksafluorīdu (SF6) un slāpekļa trifluorīdu (NF3) —, bet ne tikai ar tām. Tas ietver arī informācijas atklāšanas prasības par to, kā uzņēmums risina jautājumus ar tā radītajām SEG emisijām, kā arī par saistītajiem pārkārtošanās riskiem.
5. | Climate change adaptation relates to the undertaking’s process of adjustment to actual and expected climate change.5. | “Pielāgošanās klimata pārmaiņām” attiecas uz uzņēmuma pielāgošanās procesu faktiskajām un gaidāmajām klimata pārmaiņām.
6. | This Standard covers Disclosure Requirements regarding climate-related hazards that can lead to physical climate risks for the undertaking and its adaptation solutions to reduce these risks. It also covers transition risks arising from the needed adaptation to climate- related hazards.6. | Šis standarts ietver informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz apdraudējumiem, kas saistīti ar klimatu un kas var radīt ar klimatu saistītus fiziskus riskus uzņēmumam, un tā pielāgošanās risinājumiem šo risku samazināšanai. Tas ietver arī pārkārtošanās riskus, kas izriet no nepieciešamās pielāgošanās ar klimatu saistītiem apdraudējumiem.
7. | The Disclosure Requirements related to “Energy” cover all types of energy production and consumption.7. | Informācijas atklāšanas prasības, kas attiecas uz jautājumu “Enerģētika”, aptver visus enerģijas ražošanas un patēriņa veidus.
Interactions with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
8. | Ozone-depleting substances (ODS), nitrogen oxides (NOX) and sulphur oxides (SOX), among other air emissions, are connected to climate change but are covered under the reporting requirements in ESRS E2.8. | Ozona slāni noārdošas vielas (ONV), slāpekļa oksīdi (NOX) un sēra oksīdi (SOX), kā arī citas emisijas gaisā ir saistīti ar klimata pārmaiņām, bet uz tām attiecas ESRS E2 noteiktās ziņu sniegšanas prasības.
9. | Impacts on people that may arise from the transition to a climate-neutral economy are covered under the ESRS S1 Own workforce, ESRS S2 Workers in the value chain, ESRS S3 Affected communities and ESRS S4 Consumers and end-users.9. | Ietekme uz cilvēkiem, ko var radīt pārkārtošanās uz klimatneitrālu ekonomiku, ir ietverta ESRS S1“Pašu personāls”, ESRS 2“Darbinieki vērtības ķēdē”, ESRS S3“Skartās kopienas” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.
10. | Climate change mitigation and adaptation are closely related to topics addressed in particular in ESRS E3 Water and marine resources and ESRS E4 Biodiversity and ecosystems. With regard to water and as illustrated in the table of climate-related hazards in AR 11, this standard addresses acute and chronic physical risks which arise from the water and ocean-related hazards. Biodiversity loss and ecosystem degradation that may be caused by climate change are addressed in ESRS E4 Biodiversity and ecosystems.10. | Temati “klimata pārmaiņu mitigācija” un “pielāgošanās klimata pārmaiņām” ir cieši saistīti ar tematiem, kas apskatīti ESRS E3“Ūdens un jūras resursi” un ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”. Attiecībā uz ūdeni — kā redzams AR 11 ar klimatu saistīto apdraudējumu tabulā, šis standarts attiecas uz akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem, ko rada ar ūdeni un okeānu saistīti apdraudējumi. Biodaudzveidības zudums un ekosistēmu degradācija, ko var izraisīt klimata pārmaiņas, ir aplūkota ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”.
11. | This Standard should be read and applied in conjunction with ESRS 1 General requirements and ESRS 2 General disclosures.11. | Šis standarts būtu jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
12. | The requirements of this section should be read and applied in conjunction with the disclosures required by ESRS 2 on Chapter 2 Governance, Chapter 3 Strategy and Chapter 4 Impact, risk and opportunity management. The resulting disclosures shall be presented in the sustainability statement alongside the disclosures required by ESRS 2, except for ESRS 2 SBM-3 Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model, for which the undertaking may, in accordance with ESRS2 paragraph 46, present the disclosures alongside the other disclosures required in this topical standard.12. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar ESRS 2 2. nodaļā “Pārvaldība”, 3. nodaļā “Stratēģija” un 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju. Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz ilgtspējas deklarācijā līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam saskaņā ar ESRS 2 46. punktu ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus citai informācijai, kas pieprasīta šajā tematiskajā standartā.
GovernancePārvaldība
Disclosure requirement related to ESRS 2 GOV-3 Integration of sustainability-related performance in incentive schemesInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 GOV-3 “Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās”
13. | The undertaking shall disclose whether and how climate-related considerations are factored into the remuneration of members of the administrative, management and supervisory bodies , including if their performance has been assessed against the GHG emission reduction targets reported under Disclosure Requirement E1-4 and the percentage of the remuneration recognised in the current period that is linked to climate related considerations, with an explanation of what the climate considerations are.13. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā ar klimatu saistīti apsvērumi ir ņemti vērā administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu atalgojumā, kā arī, vai to sniegums ir novērtēts, ņemot vērā SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus, par kuriem ziņots saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-4, un par pašreizējā periodā atzīto atalgojuma procentuālo īpatsvaru, kas ir saistīts ar klimata apsvērumiem, paskaidrojot, kādi ir šie klimata apsvērumi.
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement E1-1 – Transition plan for climate change mitigationInformācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns
14. | The undertaking shall disclose its transition plan for climate change mitigation (35) .14. | Uzņēmums atklāj savu klimata pārmaiņu mitigācijai veltīto pārkārtošanās plānu  (35) .
15. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the undertaking’s past, current, and future mitigation efforts to ensure that its strategy and business model are compatible with the transition to a sustainable economy, and with the limiting of global warming to 1.5 °C in line with the Paris Agreement and with the objective of achieving climate neutrality by 2050 and, where relevant, the undertaking’s exposure to coal, oil and gas-related activities.15. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma iepriekšējos, pašreizējos un turpmākos klimata pārmaiņu mitigācijas centienus, lai nodrošinātu, ka tā stratēģija un darījumdarbības modelis ir saderīgi ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un globālās sasilšanas palielinājuma ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu un mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti, kā arī attiecīgā gadījumā — izprast, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām.
16. | The information required by paragraph 14 shall include: | (a) | by reference to GHG emission reduction targets (as required by Disclosure Requirement E1-4), an explanation of how the undertaking’s targets are compatible with the limiting of global warming to 1.5°C in line with the Paris Agreement; | (b) | by reference to GHG emission reduction targets (as required by Disclosure Requirement E1-4) and the climate change mitigation actions (as required by Disclosure Requirement E1-3), an explanation of the decarbonisation levers identified, and key actions planned, including changes in the undertaking’s product and service portfolio and the adoption of new technologies in its own operations, or the upstream and/or downstream value chain; | (c) | by reference to the climate change mitigation actions (as required by Disclosure Requirement E1-3), an explanation and quantification of the undertaking’s investments and funding supporting the implementation of its transition plan, with a reference to the key performance indicators of taxonomy-aligned CapEx, and where relevant the CapEx plans, that the undertaking discloses in accordance with Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178; | (d) | a qualitative assessment of the potential locked-in GHG emissions from the undertaking’s key assets and products. This shall include an explanation of if and how these emissions may jeopardise the achievement of the undertaking’s GHG emission reduction targets and drive transition risk , and if applicable, an explanation of the undertaking’s plans to manage its GHG-intensive and energy-intensive assets and products; | (e) | for undertakings with economic activities that are covered by delegated regulations on climate adaptation or mitigation under the Taxonomy Regulation, an explanation of any objective or plans (CapEX, CapEx plans, OpEX) that the undertaking has for aligning its economic activities (revenues, CapEx, OpEx) with the criteria established in Commission Delegated Regulation 2021/2139 (36); | (f) | if applicable, a disclosure of significant CapEx amounts invested during the reporting period related to coal, oil and gas-related economic activities; (37) | (g) | a disclosure on whether or not the undertaking is excluded from the EU Paris-aligned Benchmarks; (38) | (h) | an explanation of how the transition plan is embedded in and aligned with the undertaking’s overall business strategy and financial planning; | (i) | whether the transition plan is approved by the administrative, management and supervisory bodies ; and | (j) | an explanation of the undertaking’s progress in implementing the transition plan.16. | Informācijā, kas minēta 14. punktā, ietveramas šādas ziņas: | (a) | atsaucoties uz SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-4) — skaidrojums par to, kā uzņēmuma mērķrādītāji sader ar globālās sasilšanas palielinājuma ierobežošanu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu; | (b) | atsaucoties uz SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-4) un klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-3) — skaidrojums par apzinātajām dekarbonizācijas svirām un svarīgākajām plānotajām darbībām, tajā skaitā izmaiņām uzņēmuma produktu un pakalpojumu portfelī un jaunu tehnoloģiju ieviešanu paša uzņēmuma operācijās vai vērtības ķēdes augšposmā/lejasposmā; | (c) | atsaucoties uz klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-3) — skaidrojums par uzņēmuma investīcijām un finansējumu, ar ko atbalsta pārkārtošanās plāna īstenošanu, un to apmēra noteikšanu, norādot atsauci uz taksonomijai atbilstīgo CapEx galvenajiem darbības rādītājiem un attiecīgā gadījumā CapEx plāniem, ko uzņēmums atklāj saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178; | (d) | to potenciālo ieslēgto SEG emisiju kvalitatīvs novērtējums ko rada uzņēmuma galvenie aktīvi un produkti. Tas ietver skaidrojumu par to, vai un kā šīs emisijas var apdraudēt uzņēmuma SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanu un palielināt pārkārtošanās risku, un attiecīgā gadījumā — skaidrojumu par uzņēmuma plāniem pārvaldīt tā SEG ziņā ietilpīgos un energoietilpīgos aktīvus un produktus; | (e) | tādu uzņēmumu gadījumā, uz kuru saimniecisko darbību attiecas deleģētās regulas par pielāgošanos klimata pārmaiņām vai to mitigāciju saskaņā ar Taksonomijas regulu, skaidrojumu par uzņēmuma mērķi vai plāniem (CapEx, CapEx plāni un OpEx) saskaņot savas saimnieciskās darbības (ieņēmumi, CapEx, OpEx) ar Komisijas Deleģētajā regulā 2021/2139 (36) noteiktajiem kritērijiem; | (f) | attiecīgā gadījumā informāciju par būtiskām pārskata periodā investētām CapEx summām, kas attiecas uz saimnieciskajām darbībām, kuras saistītas ar oglēm, naftu un gāzi (37); | (g) | informācija par to, vai uzņēmums ir vai nav izslēgts no Parīzes nolīgumam pielāgotajiem ES etaloniem (38); | (h) | skaidrojums par to, kā pārkārtošanās plāns ir iekļauts uzņēmuma vispārējā darījumdarbības stratēģijā un finanšu plānošanā un ir ar to saskaņots, | (i) | vai pārkārtošanās plānu ir apstiprinājušas administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras, un | (j) | skaidrojums par uzņēmuma progresu pārkārtošanās plāna īstenošanā.
17. | In case the undertaking does not have a transition plan in place, it shall indicate whether and, if so, when it will adopt a transition plan.17. | Ja uzņēmumam nav pārkārtošanās plāna, tas šo faktu norāda un šādā gadījumā precizē, kad tas pieņems pārkārtošanās plānu.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
18. | The undertaking shall explain for each material climate-related risk it has identified, whether the entity considers the risk to be a climate-related physical risk or climate-related transition risk.18. | Par katru būtisku ar klimatu saistīto risku, ko uzņēmums ir identificējis, tas paskaidro, vai struktūra uzskata, ka risks ir ar klimatu saistīts fizisks risks vai ar klimatu saistīts pārkārtošanās risks.
19. | The undertaking shall describe the resilience of its strategy and business model in relation to climate change. This description shall include: | (a) | the scope of the resilience analysis; | (b) | how and when the resilience analysis has been conducted, including the use of climate scenario analysis as referenced in the Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 and the related application requirement paragraphs; and | (c) | the results of the resilience analysis including the results from the use of scenario analysis.19. | Uzņēmums apraksta savas stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību pret klimata pārmaiņām. Aprakstā norāda: | (a) | noturības analīzes tvērumu; | (b) | to, kā un kad veikta noturības analīze, tostarp apraksta klimata scenāriju analīzes izmantošanu, kā norādīts turpmāk sniegtajās informācijas atklāšanas prasībās saistībā ar ESRS 2 IRO-1 un saistītajos piemērošanas prasību punktos, un | (c) | noturības analīzes rezultātus, arī scenāriju analīzes rezultātus.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material climate-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
20. | The undertaking shall describe the process to identify and assess climate-related impacts, risks and opportunities . This description shall include its process in relation to: | (a) | impacts on climate change, in particular, the undertaking’s GHG emissions (as required by Disclosure Requirement ESRS E1-6); | (b) | climate-related physical risks in own operations and along the upstream and downstream value chain , in particular: | i. | the identification of climate-related hazards, considering at least high emission climate scenarios ; and | ii. | the assessment of how its assets and business activities may be exposed and are sensitive to these climate-related hazards, creating gross physical risks for the undertaking. | (c) | climate-related transition risks and opportunities in own operations and along the upstream and downstream value chain , in particular: | i. | the identification of climate-related transition events, considering at least a climate scenario in line with limiting global warming to 1.5°C with no or limited overshoot; and | ii. | the assessment of how its assets and business activities may be exposed to these climate-related transition events, creating gross transition risks or opportunities for the undertaking.20. | Uzņēmums apraksta procesu, kas paredzēts ar klimatu saistītās ietekmes, risku un iespēju identificēšanai un novērtēšanai. Aprakstā ietver uzņēmuma procesu, kas saistīts ar: | (a) | ietekmi uz klimata pārmaiņām, jo īpaši uzņēmuma SEG emisijas (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā ESRS E1-6); | (b) | ar klimatu saistītos fiziskos riskus uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, jo īpaši: | i. | norādot ar klimatu saistītos apdraudējumus, ņemot vērā vismaz augstu emisiju klimata scenārijus, un | ii. | novērtējot to, kā uzņēmuma aktīvi un darījumdarbība var būt pakļauti un ir jutīgi pret šiem ar klimatu saistītajiem apdraudējumiem, kas uzņēmumam rada nopietnus fiziskus riskus; | (c) | ar klimata pārmaiņām saistītos pārkārtošanās riskus un iespējas paša uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, jo īpaši: | i. | norādot ar klimatu saistītos pārkārtošanās notikumus, ņemot vērā vismaz tādu klimata scenāriju, kas atbilst globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanai līdz 1,5 °C, to nepārsniedzot vai pārsniedzot vien nedaudz, un | ii. | novērtējot to, kā uzņēmuma aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti šiem ar klimatu saistītajiem pārkārtošanās notikumiem, kas uzņēmumam rada nopietnus pārkārtošanās riskus vai iespējas.
21. | When disclosing the information required under paragraphs 20 (b)and 20 (c) the undertaking shall explain how it has used climate-related scenario analysis, including a range of climate scenarios, to inform the identification and assessment of physical risks and transition risks and opportunities over the short-, medium- and long-term.21. | Atklājot 20. punkta b) un c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums paskaidro, kā tas izmantojis ar klimatu saistīto scenāriju analīzi, kurā ietverti vairāki ar klimatu saistīti scenāriji, lai apzinātu un novērtētu fiziskos un pārkārtošanās riskus un iespējas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Disclosure Requirement E1-2 – Policies related to climate change mitigation and adaptationInformācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas
22. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts, risks and opportunities related to climate change mitigation and adaptation.22. | Uzņēmums apraksta rīcībpolitikas, ko tas ir pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām.
23. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of its material climate change mitigation and adaptation impacts, risks and opportunities.23. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju, kuri saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām, identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.
24. | The disclosure required by paragraph 22 shall contain the information on the policies the undertaking has in place to manage its material impacts, risks and opportunities related to climate change mitigation and adaptation in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters.24. | 22. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par uzņēmuma izstrādātajām rīcībpolitikām, ar ko tas pārvalda būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.
25. | The undertaking shall indicate whether and how its policies address the following areas: | (a) | climate change mitigation ; | (b) | climate change adaptation ; | (c) | energy efficiency; | (d) | renewable energy deployment; and | (e) | other25. | Uzņēmums norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādām jomām: | (a) | klimata pārmaiņu mitigācija, | (b) | pielāgošanās klimata pārmaiņām, | (c) | energoefektivitāte, | (d) | atjaunīgās enerģijas apguve un | (e) | citām.
Disclosure Requirement E1-3 – Actions and resources in relation to climate change policiesInformācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām
26. | The undertaking shall disclose its climate change mitigation and adaptation actions and the resources allocated for their implementation.26. | Uzņēmums atklāj informāciju par savām klimata pārmaiņu mitigācijas un pielāgošanās darbībām un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.
27. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the key actions taken and planned to achieve climate-related policy objectives and targets.27. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par galvenajām darbībām, kas veiktas un plānotas, lai sasniegtu ar klimatu saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.
28. | The description of the actions and resources related to climate change mitigation and adaptation shall follow the principles stated in ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.28. | Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos tām saistīto darbību un resursu aprakstā ievēro principus, kas izklāstīti ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.
29. | In addition to ESRS 2 MDR-A, the undertaking shall: | (a) | when listing key actions taken in the reporting year and planned for the future, present the climate change mitigation actions by decarbonisation lever including the nature- based solutions; | (b) | when describing the outcome of the actions for climate change mitigation, include the achieved and expected GHG emission reductions ; and | (c) | relate significant monetary amounts of CapEx and OpEx required to implement the actions taken or planned to: | i. | the relevant line items or notes in the financial statements; | ii. | the key performance indicators required under Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178; and | iii. | if applicable, the CapEx plan required by Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178.29. | Papildus ESRS 2 MDR-A noteiktajam uzņēmums: | (a) | uzskaitot galvenās darbības, kas veiktas pārskata gadā un plānotas nākotnē, norāda klimata pārmaiņu mitigācijas darbības pa dekarbonizācijas svirām, ietverot dabā balstītus risinājumus; | (b) | aprakstot klimata pārmaiņu mitigācijas darbību iznākumu, norāda sasniegto un paredzamo SEG emisiju samazinājumu un | (c) | būtiskas CapEx un OpEx summas, kas vajadzīgas veikto vai plānoto darbību īstenošanai, sasaista ar: | i. | relevantajiem finanšu pārskatu posteņiem vai piezīmēm; | ii. | galvenajiem darbības rādītājiem, kuri prasīti Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178, un | iii. | attiecīgā gadījumā — CapEx plānu, kas prasīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E1-4 – Targets related to climate change mitigation and adaptationInformācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji
30. | The undertaking shall disclose the climate-related targets it has set.30. | Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar klimatu saistītajiem mērķrādītājiem.
31. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the targets the undertaking has set to support its climate change mitigation and adaptation policies and address its material climate-related impacts, risks and opportunities.31. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir izvirzījis savu ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīto rīcībpolitiku atbalstam un ar klimatu saistītās būtiskās ietekmes, risku un iespēju aplūkošanai.
32. | The disclosure of the targets required in paragraph 30 shall contain the information required in ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets.32. | 30. punktā prasītā mērķrādītāju atklāšana ietver informāciju, kas prasīta ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.
33. | For the disclosure required by paragraph 30, the undertaking shall disclose whether and how it has set GHG emissions reduction targets and/or any other targets to manage material climate-related impacts, risks and opportunities , for example, renewable energy deployment, energy efficiency, climate change adaptation , and physical or transition risk mitigation.33. | Lai atklātu 30. punktā prasīto informāciju, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas ir noteicis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus un/vai jebkādus citus mērķrādītājus, lai pārvaldītu būtisku ar klimatu saistītu ietekmi, riskus un iespējas, piemēram, atjaunīgās enerģijas apguvi, energoefektivitāti, pielāgošanos klimata pārmaiņām un fizisko vai pārkārtošanās risku mitigāciju.
34. | If the undertaking has set GHG emission reduction targets  (39), ESRS 2 MDR-T and the following requirements shall apply: | (a) | GHG emission reduction targets shall be disclosed in absolute value (either in tonnes of CO2eq or as a percentage of the emissions of a base year) and, where relevant, in intensity value; | (b) | GHG emission reduction targets shall be disclosed for Scope 1, 2 , and 3 GHG emissions, either separately or combined. The undertaking shall specify, in case of combined GHG emission reduction targets , which GHG emission Scopes (1, 2 and/or 3) are covered by the target, the share related to each respective GHG emission Scope and which GHGs are covered. The undertaking shall explain how the consistency of these targets with its GHG inventory boundaries is ensured (as required by Disclosure Requirement E1-6). The GHG emission reduction targets shall be gross targets, meaning that the undertaking shall not include GHG removals, carbon credits or avoided emissions as a means of achieving the GHG emission reduction targets; | (c) | the undertaking shall disclose its current base year and baseline value, and from 2030 onwards, update the base year for its GHG emission reduction targets after every five-year period thereafter. The undertaking may disclose the past progress made in meeting its targets before its current base year provided that this information is consistent with the requirements of this Standard; | (d) | GHG emission reduction targets shall at least include target values for the year 2030 and, if available, for the year 2050. From 2030, target values shall be set after every 5-year period thereafter; | (e) | the undertaking shall state whether the GHG emission reduction targets are science- based and compatible with limiting global warming to 1.5°C. The undertaking shall state which framework and methodology has been used to determine these targets including whether they are derived using a sectoral decarbonisation pathway and what the underlying climate and policy scenarios are and whether the targets have been externally assured. As part of the critical assumptions for setting GHG emission reduction targets, the undertaking shall briefly explain how it has considered future developments (e.g., changes in sales volumes, shifts in customer preferences and demand, regulatory factors, and new technologies) and how these will potentially impact both its GHG emissions and emissions reductions; and | (f) | the undertaking shall describe the expected decarbonisation levers and their overall quantitative contributions to achieve the GHG emission reduction targets (e.g., energy or material efficiency and consumption reduction, fuel switching, use of renewable energy , phase out or substitution of product and process).34. | Ja uzņēmums ir noteicis SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus (39), piemēro ESRS 2 MDR-T un šādas prasības: | (a) | SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus norāda kā absolūtu vērtību (vai nu tonnās CO2 ekv., vai arī kā procentuālu bāzes gada emisiju daļu) un attiecīgā gadījumā kā intensitātes vērtību; | (b) | SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijām atklāj atsevišķi vai kopā. Kombinēto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju gadījumā uzņēmums norāda, uz kuru SEG emisiju pakāpi (1., 2. un/vai 3.) mērķrādītājs attiecas, daļu, kas attiecināma uz katru attiecīgo SEG emisiju pakāpi, un kuras SEG ir aptvertas. Uzņēmums paskaidro, kā tiek nodrošināts šo mērķrādītāju saskanīgums ar SEG inventarizācijas pārskata robežām (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-6). SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir bruto mērķrādītāji, kas nozīmē, ka uzņēmums SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājos neiekļauj SEG piesaistījumus, oglekļa kredītus vai novērstas emisijas; | (c) | uzņēmums atklāj savu pašreizējo bāzes gada un bāzlīnijas vērtību un no 2030. gada pēc katra nākamā piecu gadu perioda saviem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem atjaunina bāzes gadu. Uzņēmums var atklāt informāciju par iepriekš panākto progresu saistībā ar mērķrādītāju sasniegšanu pirms pašreizējā bāzes gada, ar nosacījumu, ka šī informācija atbilst šā standarta prasībām; | (d) | SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ietver vismaz mērķvērtības 2030. gadam un, ja iespējams, 2050. gadam. No 2030. gada mērķvērtības nosaka pēc katra nākamā piecu gadu perioda; | (e) | uzņēmums norāda, vai SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji ir zinātniski pamatoti un saderīgi ar globālās sasilšanas pieauguma ierobežošanu līdz 1,5 °C. Uzņēmums norāda, kāda sistēma un metodika ir izmantotas šo mērķrādītāju noteikšanai, arī to, vai tie ir iegūti, izmantojot nozares dekarbonizācijas trajektoriju, kādi ir pamatā esošie klimata un rīcībpolitikas scenāriji un vai mērķrādītāji ir ārēji nodrošināti. Kā daļu no kritiskajiem pieņēmumiem SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju noteikšanai uzņēmums īsi paskaidro, kā tas ir ņēmis vērā nākotnes norises (piemēram, pārdošanas apjomu izmaiņas, klientu vēlmju un pieprasījuma izmaiņas, regulatīvos faktorus un jaunas tehnoloģijas) un kā tās potenciāli ietekmēs gan tā SEG emisijas, gan emisiju samazinājumus; un | (f) | uzņēmums apraksta paredzamās dekarbonizācijas sviras (piemēram, energoefektivitāti vai materiālefektivitāti un patēriņa samazināšanu, kurināmā maiņu, atjaunīgās enerģijas izmantošanu, produktu un procesu pakāpenisku izskaušanu vai aizstāšanu) un to kopējo kvantitatīvo ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā.
Disclosure Requirement E1-5 – Energy consumption and mixInformācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra
35. | The undertaking shall provide information on its energy consumption and mix.35. | Uzņēmums sniedz informāciju par enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru.
36. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the undertaking’s total energy consumption in absolute value, improvement in energy efficiency, exposure to coal, oil and gas-related activities, and the share of renewable energy in its overall energy mix.36. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma kopējo enerģijas patēriņu absolūtā izteiksmē, energoefektivitātes uzlabošanu, par to, cik lielā mērā uzņēmums ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām, un par atjaunīgo energoresursu īpatsvaru tā kopējā energoresursu struktūrā.
37. | The disclosure required by paragraph 35 shall include the total energy consumption in MWh related to own operations disaggregated by: | (a) | total energy consumption from fossil sources (40); | (b) | total energy consumption from nuclear sources; | (c) | total energy consumption from renewable sources disaggregated by: | i. | fuel consumption for renewable sources including biomass (also comprising industrial and municipal waste of biologic origin), biofuels, biogas, hydrogen from renewable sources (41), etc.; | ii. | consumption of purchased or acquired electricity, heat, steam, and cooling from renewable sources; and | iii. | consumption of self-generated non-fuel renewable energy.37. | 35. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujams kopējais enerģijas patēriņš (MWh), kas saistīts ar pašu operācijām, šādā dalījumā: | (a) | kopējais enerģijas patēriņš no fosilajiem energoresursiem (40); | (b) | kopējais enerģijas patēriņš no kodolenerģijas avotiem; | (c) | kopējais enerģijas patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem šādā dalījumā: | i. | kurināmā patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem, ieskaitot biomasu (arī bioloģiskas izcelsmes rūpnieciskus un sadzīves atkritumus), biodegvielas, biogāzi, atjaunīgo ūdeņradi (41) u. c.); | ii. | iepirktās vai iegūtās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika un aukstuma patēriņš un | iii. | tās pašu saražotās atjaunīgās enerģijas patēriņš, kas nav kurināmais.
38. | The undertaking with operations in high climate impact sectors  (42) shall further disaggregate their total energy consumption from fossil sources by: | (a) | fuel consumption from coal and coal products; | (b) | fuel consumption from crude oil and petroleum products; | (c) | fuel consumption from natural gas; | (d) | fuel consumption from other fossil sources; | (e) | consumption of purchased or acquired electricity, heat, steam, or cooling from fossil sources;38. | Uzņēmums, kurš veic operācijas nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu (42), kopējo enerģijas patēriņu no fosilajiem energoresursiem dezagregē vēl sīkāk šādi: | (a) | kurināmā patēriņš no oglēm un ogļu produktiem; | (b) | kurināmā patēriņš no jēlnaftas un naftas produktiem; | (c) | kurināmā patēriņš no dabasgāzes; | (d) | kurināmā patēriņš no citiem fosilajiem energoresursiem; | (e) | iepirktās vai iegūtās fosilo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika vai aukstuma patēriņš.
39. | In addition, where applicable, the undertaking shall disaggregate and disclose separately its non-renewable energy production and renewable energy production in MWh. (43)39. | Turklāt attiecīgā gadījumā uzņēmums dezagregē un atsevišķi atklāj informāciju par saražoto neatjaunīgo enerģiju un atjaunīgo enerģiju (MWh) (43).
Energy intensity based on net revenue  (44)Neto ieņēmumos balstīta energointensitāte  (44)
40. | The undertaking shall provide information on the energy intensity (total energy consumption per net revenue) associated with activities in high climate impact sectors .40. | Uzņēmums sniedz informāciju par energointensitāti (kopējo enerģijas patēriņu uz neto ieņēmumiem), kas saistīta ar darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu.
41. | The disclosure on energy intensity required by paragraph 40 shall only be derived from the total energy consumption and net revenue from activities in high climate impact sectors .41. | 40. punktā prasīto atklājamo informāciju par energointensitāti iegūst tikai no kopējā enerģijas patēriņa un neto ieņēmumiem no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu.
42. | The undertaking shall specify the high climate impact sectors that are used to determine the energy intensity required by paragraph 40.42. | Uzņēmums precizē nozares ar lielu ietekmi uz klimatu, kuras izmanto energointensitātes aprēķinam, kas prasīts 40. punktā.
43. | The undertaking shall disclose the reconciliation to the relevant line item or notes in the financial statements of the net revenue amount from activities in high climate impact sectors (the denominator in the calculation of the energy intensity required by paragraph 40).43. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas neto ieņēmumu summu no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu (saucējs energointensitātes aprēķinā, kas prasīts 40. punktā) saskaņo ar finanšu pārskatu attiecīgo posteni vai piezīmēm.
Disclosure Requirement E1-6 – Gross Scopes 1, 2, 3 and Total GHG emissionsInformācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas
44. | The undertaking shall disclose in metric tonnes of CO2eq its (45) : | (a) | gross Scope 1 GHG emissions; | (b) | gross Scope 2 GHG emissions; | (c) | gross Scope 3 GHG emissions; and | (d) | total GHG emissions.44. | Uzņēmums atklāj ziņas (t CO2 ekv.) par (45) : | (a) | 1. pakāpes bruto SEG emisijām, | (b) | 2. pakāpes bruto SEG emisijām, | (c) | 3. pakāpes bruto SEG emisijām un | (d) | kopējām SEG emisijām.
45. | The objective of the Disclosure Requirement in paragraph 44 in respect of: | (a) | gross Scope 1 GHG emissions as required by paragraph 44 (a) is to provide an understanding of the direct impacts of the undertaking on climate change and the proportion of its total GHG emissions that are regulated under emission trading schemes. | (b) | gross Scope 2 GHG emissions as required by paragraph 44 (b) is to provide an understanding of the indirect impacts on climate change caused by the undertaking’s consumed energy whether externally purchased or acquired. | (c) | gross Scope 3 GHG emissions as required by paragraph 44 (c) is to provide an understanding of the GHG emissions that occur in the undertaking’s upstream and downstream value chain beyond its Scope 1 and 2 GHG emissions. For many undertakings, Scope 3 GHG emissions may be the main component of their GHG inventory and are an important driver of the undertaking’s transition risks . | (d) | total GHG emissions as required by paragraph 44 (d) is to provide an overall understanding of the undertaking’s GHG emissions and whether they occur from its own operations or the usptream and donwstream value chain. This disclosure is a prerequisite for measuring progress towards reducing GHG emissions in accordance with the undertaking’s climate-related targets and EU policy goals. | The information from this Disclosure Requirement is also needed to understand the undertaking’s climate-related transition risks.45. | 44. punktā noteiktais informācijas atklāšanas prasības mērķis attiecībā uz: | (a) | 1. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta a) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par uzņēmuma tiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām un tā kopējo SEG emisiju daļu, kas tiek regulēta ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām; | (b) | 2. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta b) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par netiešo ietekmi uz klimata pārmaiņām, ko rada uzņēmuma patērētā enerģija, neatkarīgi no tā, vai tā ir ārēji iepirkta vai iegūta; | (c) | 3. pakāpes bruto SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta c) apakšpunktā, ir sniegt izpratni par SEG emisijām, kas rodas uzņēmuma vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā ārpus tā 1. un 2. pakāpes SEG emisijām. Daudziem uzņēmumiem 3. pakāpes SEG emisijas var būt galvenā SEG inventarizācijas pārskata daļa, un tās ir svarīgs uzņēmuma pārkārtošanās riskus veidojošais faktors; | (d) | kopējām SEG emisijām, kā noteikts 44. punkta d) apakšpunktā, ir jāsniedz vispārēja izpratne par uzņēmuma SEG emisijām un par to, vai tās rodas no paša uzņēmuma operācijām vai no augšposma un lejasposma vērtības ķēdes. Šīs informācijas atklāšana ir priekšnoteikums, lai izmērītu progresu SEG emisiju samazināšanā saskaņā ar uzņēmuma klimatiskajiem mērķrādītājiem un ES rīcībpolitiku mērķiem. | Šajā informācijas atklāšanas prasībā noteiktā informācija ir nepieciešama arī, lai izprastu uzņēmuma ar klimatu saistītos pārkārtošanās riskus.
46. | When disclosing the information on GHG emissions required under paragraph 44, the undertaking shall refer to ESRS 1 paragraphs from 62 to 67. In principle, the data on GHG emissions of its associates or joint ventures that are part of the undertaking’s upstream and downstream value chain (ESRS 1 Paragraph 67) are not limited to the share of equity held. For its associates, joint ventures, unconsolidated subsidiaries (investment entities) and contractual arrangements that are joint arrangements not structured through an entity (i.e., jointly controlled operations and assets), the undertaking shall include the GHG emissions in accordance with the extent of the undertaking’s operational control over them.46. | Atklājot informāciju par SEG emisijām, kas prasīta saskaņā ar 44. punktu, uzņēmums ievēro ESRS 1 62.–67. punkta prasības. Būtībā dati par SEG emisijām no asociētajiem uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir daļa no uzņēmuma vērtības ķēdes augšposma un lejasposma (ESRS 1 67. punkts), neaprobežojas ar piederošajām kapitāla daļām. Uzņēmums SEG emisijas no tā asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem (investīciju struktūrām) un kopuzņēmumiem saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas nav strukturēti ar kādas struktūras starpniecību (t. i., kopīgi kontrolētas operācijas un aktīvi), uzskaita atbilstīgi uzņēmuma operacionālās kontroles apmēram tajos.
47. | In case of significant changes in the definition of what constitutes the reporting undertaking and its upstream and downstream value chain , the undertaking shall disclose these changes and explain their effect on the year-to-year comparability of its reported GHG emissions (i.e., the effect on the comparability of current versus previous reporting period GHG emissions).47. | Ja būtiski mainās ziņojošā uzņēmuma un tā augšposma un lejasposma vērtības ķēdes definīcijas, uzņēmums šīs izmaiņas atklāj un paskaidro to ietekmi uz tā ziņoto SEG emisiju salīdzināmību starp gadiem (t. i., ietekmi uz pašreizējā un iepriekšējā pārskata perioda SEG emisiju salīdzināmību).
48. | The disclosure on gross Scope 1 GHG emissions required by paragraph 44 (a) shall include: | (a) | the gross Scope 1 GHG emissions in metric tonnes of CO2eq; and | (b) | the percentage of Scope 1 GHG emissions from regulated emission trading schemes.48. | Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta a) apakšpunktu atklājama par bruto 1. pakāpes SEG emisijām, ietver: | (a) | 1. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.) un | (b) | 1. pakāpes SEG emisiju procentuālo daļu no regulētajām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām.
49. | The disclosure on gross Scope 2 GHG emissions required by paragraph 44 (b) shall include: | (a) | the gross location-based Scope 2 GHG emissions in metric tonnes of CO2eq; and | (b) | the gross market-based Scope 2 GHG emissions in metric tonnes of CO2eq.49. | Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta b) apakšpunktu atklājama par bruto 2. pakāpes SEG emisijām, ietver: | (a) | uz atrašanās vietu balstītas 2. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.) un | (b) | uz tirgu balstītas 2. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.).
50. | For Scope 1 and Scope 2 emissions disclosed as required by paragraphs 44 (a) and (b) the undertaking shall disaggregate the information, separately disclosing emissions from: | (a) | the consolidated accounting group (the parent and subsidiaries); and | (b) | investees such as associates, joint ventures, or unconsolidated subsidiaries that are not fully consolidated in the financial statements of the consolidated accounting group, as well as contractual arrangements that are joint arrangements not structured through an entity (i.e., jointly controlled operations and assets), for which it has operational control.50. | Informāciju par 1. un 2. pakāpes emisijām, par kurām informāciju atklāj saskaņā ar 44. panta a) un b) apakšpunktu, uzņēmums dezagregē, atklājot atsevišķi informāciju par emisijām no: | (a) | konsolidētās uzskaites grupas (mātesuzņēmums un meitasuzņēmumi) un | (b) | investīciju saņēmējiem, piemēram, asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem, kurus konsolidētās uzskaites grupas finanšu pārskatos neuzskaita pilnībā konsolidēti, un kopuzņēmumiem saskaņā ar līgumisku vienošanos, kas nav strukturēti ar kādas struktūras starpniecību (t. i., kopīgi kontrolētas operācijas un aktīvi), pār kuriem uzņēmumam ir operacionālā kontrole.
51. | The disclosure of gross Scope 3 GHG emissions required by paragraph 44 (c) shall include GHG emissions in metric tonnes of CO2eq from each significant Scope 3 category (i.e. each Scope 3 category that is a priority for the undertaking) .51. | Informācijā, kas saskaņā ar 44. punkta c) apakšpunktu atklājama par bruto 3. pakāpes SEG emisijām, ietver SEG emisijas (t CO2 ekv.) no katras nozīmīgās 3. pakāpes kategorijas (t. i., no katras 3. pakāpes kategorijas, kas uzņēmumam ir prioritāra).
52. | The disclosure of total GHG emissions required by paragraph 44 (d) shall be the sum of Scope 1, 2 and 3 GHG emissions required by paragraphs 44 (a) to (c). The total GHG emissions shall be disclosed with a disaggregation that makes a distinction of: | (a) | the total GHG emissions derived from the underlying Scope 2 GHG emissions being measured using the location-based method; and | (b) | the total GHG emissions derived from the underlying Scope 2 GHG emissions being measured using the market-based method.52. | Informācija, kas atklājama par kopējām SEG emisijām saskaņā ar 44. punkta d) apakšpunktu, ir summa, ko veido 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas, par kurām informāciju atklāj saskaņā ar 44. punkta a)–c) apakšpunktu. Kopējās SEG emisijas dezagregē, nodalot: | (a) | kopējās SEG emisijas, kas iegūtas no pamatā esošajām 2. pakāpes SEG emisijām, kuras mērītas, izmantojot uz atrašanās vietu balstītu metodi, un | (b) | kopējās SEG emisijas, kas iegūtas no pamatā esošajām 2. pakāpes SEG emisijām, kuras mērītas, izmantojot uz tirgu balstītu metodi.
GHG Intensity based on net revenue  (46)Neto ieņēmumos balstīta SEG intensitāte  (46)
53. | The undertaking shall disclose its GHG emissions intensity (total GHG emissions per net revenue).53. | Uzņēmums atklāj informāciju par SEG emisiju intensitāti (kopējās SEG emisijas uz neto ieņēmumiem).
54. | The disclosure on GHG intensity required by paragraph 53 shall provide the total GHG emissions in metric tonnes of CO2eq (required by paragraph 44 (d)) per net revenue.54. | Informācijā, kas saskaņā ar 53. punktu atklājama par SEG intensitāti, norāda kopējās SEG emisijas (t CO2 ekv.) (kas prasītas saskaņā ar 44. punkta d) apakšpunktu) uz neto ieņēmumiem.
55. | The undertaking shall disclose the reconciliation to the relevant line item or notes in the financial statements of the net revenue amounts (the denominator in the calculation of the GHG emissions intensity required by paragraph 53).55. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas neto ieņēmumu summas (saucējs SEG emisiju aprēķinā, kas prasīts 53. punktā) saskaņo ar relevanto finanšu pārskatu posteni vai piezīmēm.
Disclosure Requirement E1-7 – GHG removals and GHG mitigation projects financed through carbon creditsInformācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti
56. | The undertaking shall disclose: | (a) | GHG removals and storage in metric tonnes of CO2eq resulting from projects it may have developed in its own operations, or contributed to in its upstream and downstream value chain; and | (b) | the amount of GHG emission reductions or removals from climate change mitigation projects outside its value chain it has financed or intends to finance through any purchase of carbon credits.56. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | SEG piesaiste un uzglabāšana (t CO2 ekv.), kas izriet no projektiem, kurus tas varētu būt izstrādājis paša operāciju ietvaros vai kuros tas varētu būt devis ieguldījumu vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un | (b) | SEG emisiju samazinājums vai piesaistījumi no klimata pārmaiņu mitigācijas projektiem ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, ko tas ir finansējis vai plāno finansēt, iegādājoties oglekļa kredītus.
57. | The objective of this Disclosure Requirement is: | (a) | to provide an understanding of the undertaking’s actions to permanently remove or actively support the removal of GHG from the atmosphere, potentially for achieving net-zero targets (as stated in paragraph 60). | (b) | to provide an understanding of the extent and quality of carbon credits the undertaking has purchased or intends to purchase from the voluntary market, potentially for supporting its GHG neutrality claims (as stated in paragraph 61).57. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir šāds: | (a) | sniegt priekšstatu par darbībām, ko uzņēmums veic, lai pastāvīgi piesaistītu SEG no atmosfēras vai aktīvi atbalstītu šādu piesaisti, iespējams, lai sasniegtu neto nulles emisiju mērķrādītājus (kā norādīts 60. punktā); | (b) | sniegt priekšstatu par to oglekļa kredītu apjomu un kvalitāti, kurus uzņēmums ir iegādājies vai plāno iegādāties brīvprātīgajā oglekļa tirgū, iespējams, lai pamatotu norādes par SEG neitralitāti (kā norādīts 61. punktā).
58. | The disclosure on GHG removals and storage required by paragraph 56 (a) shall include, if applicable: | (a) | the total amount of GHG removals and storage in metric tonnes of CO2eq disaggregated and separately disclosed for the amount related to the undertaking’s own operations and its upstream and donwstream value chain, and broken down by removal activity; and | (b) | the calculation assumptions, methodologies and frameworks applied by the undertaking.58. | Informācijā, kas saskaņā ar 56. punkta a) apakšpunktu atklājama par SEG piesaistījumiem un uzglabāšanu, attiecīgā gadījumā ietver: | (a) | kopējo SEG piesaistījumu un uzglabāšanas apjomu (t CO2 ekv.), dezgregējot un atklājot atsevišķi informāciju par apjomiem, kas saistīti ar paša uzņēmuma operācijām un tā vērtības ķēdes augšposmu un lejasposmu, kā arī sadalījumā pa piesaistes darbībām, un | (b) | uzņēmuma izmantotos aprēķinu pieņēmumus, metodiku un sistēmas.
59. | The disclosure on carbon credits required by paragraph 56 (b) shall include, if applicable: | (a) | the total amount of carbon credits outside the undertaking’s value chain in metric tonnes of CO2eq that are verified against recognised quality standards and cancelled in the reporting period; and | (b) | the total amount of carbon credits outside the undertaking’s value chain in metric tonnes of CO2eq planned to be cancelled in the future and whether they are based on existing contractual agreements or not.59. | Informācijā, kas saskaņā ar 56. punkta b) apakšpunktu atklājama par oglekļa kredītiem, attiecīgā gadījumā ietver: | (a) | to kopējo oglekļa kredītu apjomu (t CO2 ekv.) ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, kuri ir verificēti saskaņā ar atzītiem kvalitātes standartiem un dzēsti pārskata periodā, un | (b) | to kopējo oglekļa kredītu apjomu (t CO2 ekv.) ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, ko plānots dzēst nākotnē, un informāciju par to, vai minēto oglekļa kredītu pamatā ir spēkā esoši līgumi.
60. | In the case where the undertaking discloses a net-zero target in addition to the gross GHG emission reduction targets in accordance with Disclosure Requirement E1-4, paragraph 30, it shall explain the scope, methodologies and frameworks applied and how the residual GHG emissions (after approximately 90-95% of GHG emission reduction with the possibility for justified sectoral variations in line with a recognised sectoral decarbonisation pathway) are intended to be neutralised by, for example, GHG removals in its own operations and upstream and donwstream value chain.60. | Ja uzņēmums papildus bruto SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem norāda arī neto nulles emisiju mērķrādītāju, ievērojot informācijas atklāšanas prasības E1-4 30. punktu, tas paskaidro tvērumu, izmantoto metodiku un sistēmas, kā arī to, kā atlikušās SEG emisijas (pēc aptuveni 90–95 % SEG emisiju samazinājuma, ar iespējamām pamatotām atšķirībām starp nozarēm saskaņā ar atzītu nozaru dekarbonizācijas trajektoriju) paredzēts neitralizēt, piemēram, ar SEG piesaistījumiem paša uzņēmuma operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā.
61. | In the case where the undertaking may have made public claims of GHG neutrality that involve the use of carbon credits , it shall explain: | (a) | whether and how these claims are accompanied by GHG emission reduction targets as required by Disclosure requirement ESRS E1-4; | (b) | whether and how these claims and the reliance on carbon credits neither impede nor reduce the achievement of its GHG emission reduction targets (47), or, if applicable, its net zero target; and | (c) | the credibility and integrity of the carbon credits used, including by reference to recognised quality standards.61. | Ja uzņēmums ir sniedzis publiskas norādes par SEG neitralitāti, kas ietver oglekļa kredītu izmantošanu, tas paskaidro: | (a) | vai un kādā veidā minētās norādes papildina SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāji, kā prasīts informācijas atklāšanas prasībā ESRS E1-4; | (b) | vai un kādā veidā minētās norādes un paļaušanās uz oglekļa kredītiem netraucē un nemazina tā SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju (47) vai attiecīgā gadījumā tā nulles emisiju mērķrādītāja sasniegšanu un | (c) | izmantoto oglekļa kredītu ticamību un integritāti, cita starpā norādot atsauci uz atzītiem kvalitātes standartiem.
Disclosure Requirement E1-8 – Internal carbon pricingInformācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana
62. | The undertaking shall disclose whether it applies internal carbon pricing schemes, and if so, how they support its decision making and incentivise the implementation of climate-related policies and targets.62. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas piemēro iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmas un, ja piemēro, kā šīs shēmas atbalsta tā lēmumu pieņemšanu un stimulē ar klimatu saistītās rīcībpolitikas un mērķrādītāju īstenošanu.
63. | The information required in paragraph 62 shall include: | (a) | the type of internal carbon pricing scheme, for example, the shadow prices applied for CapEX or research and development (R&D) investment decision making, internal carbon fees or internal carbon funds; | (b) | the specific scope of application of the carbon pricing schemes (activities, geographies, entities, etc.); | (c) | the carbon prices applied according to the type of scheme and critical assumptions made to determine the prices, including the source of the applied carbon prices and why these are deemed relevant for their chosen application. The undertaking may disclose the calculation methodology of the carbon prices including the extent to which these have been set using scientific guidance and how their future development is related to science-based carbon pricing trajectories; and | (d) | the current year approximate gross GHG emission volumes by Scopes 1, 2 and, where applicable, Scope 3 in metric tonnes of CO2eq covered by these schemes, as well as their share of the undertaking’s overall GHG emissions for each respective Scope.63. | Informācijā, kas minēta 62. punktā, ietveramas šādas ziņas: | (a) | iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmas veids, piemēram, ēnu cenas, ko piemēro, pieņemot lēmumus par investīcijām CapEX vai pētniecībā un izstrādē, iekšējās oglekļa maksas vai iekšējie oglekļa fondi; | (b) | oglekļa cenu noteikšanas shēmu konkrētais tvērums (darbības, ģeogrāfiskās teritorijas, struktūras utt.); | (c) | oglekļa cenas, kas piemērotas atkarībā no shēmas veida, un kritiskie pieņēmumi, kas izdarīti, lai noteiktu cenas, tajā skaitā piemēroto oglekļa cenu avots un iemesli, kāpēc tās tiek uzskatītas par relevantām izvēlētajam lietojumam. Uzņēmums var atklāt oglekļa cenu aprēķināšanas metodiku, tajā skaitā to, cik lielā mērā cenas ir noteiktas, izmantojot zinātniskos norādījumus, un kā to attīstība nākotnē ir saistīta ar zinātniski pamatotām oglekļa cenu noteikšanas trajektorijām, un | (d) | kārtējā gada aptuvenie 1., 2. un attiecīgā gadījumā 3. pakāpes bruto SEG emisiju apjomi (t CO2 ekv.), uz kuriem attiecas šīs shēmas, kā arī to daļa no uzņēmuma kopējā SEG emisiju apjoma saistībā ar katru attiecīgo pakāpi.
Disclosure Requirement E1-9 – Anticipated financial effects from material physical and transition risks and potential climate-related opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības
64. | The undertaking shall disclose its: | (a) | anticipated financial effects from material physical risks; | (b) | anticipated financial effects from material transition risks; and | (c) | potential to benefit from material climate-related opportunities.64. | Uzņēmums atklāj: | (a) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko tam rada būtiski fiziskie riski; | (b) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko tam rada būtiski pārkārtošanās riski, un | (c) | tā potenciālu gūt labumu no būtiskām ar klimata pārmaiņām saistītām izdevībām.
65. | The information required by paragraph 64 is in addition to the information on current financial effects required under ESRS 2 SBM-3 para 48 (d). The objective of this Disclosure Requirement related to: | (a) | anticipated financial effects due to material physical risks and transition risks is to provide an understanding of how these risks have (or could reasonably be expected to have) a material influence on the undertaking’s financial position, financial performance and cash flows, over the short-, medium- and long- term. The results of scenario analysis used to conduct resilience analysis as required under paragraphs AR 10 to AR 13 should inform the assessment of anticipated financial effects from material physical and transition risks. | (b) | potential to pursue material climate-related opportunities is to enable an understanding of how the undertaking may financially benefit from material climate- related opportunities. This disclosure is complementary to the key performance indicators to be disclosed in accordance with Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178.65. | Informācija, kas prasīta 64. punktā, papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu, kas prasīta saskaņā ar ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktu. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis saistībā ar | (a) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski, ir sniegt izpratni par to, kā šie riski īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā būtiski ietekmē (vai ir pamatoti gaidāms, ka varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas. Novērtējot būtisko fizisko un pārkārtošanās risku paredzamo finansiālo iespaidu, būtu jāizmanto scenāriju analīzes rezultāti, kas izmantoti noturības analīzes veikšanai, kā prasīts AR 10.–AR 13. punktā; | (b) | potenciāls izmantot būtiskas ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības var palīdzēt izprast, kā uzņēmums var gūt finansiālu labumu no būtiskām ar klimata pārmaiņām saistītām izdevībām. Šī atklājamā informācija papildina galvenos darbības rādītājus, kas jāatklāj saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178.
66. | The disclosure of anticipated financial effects from material physical risks required by paragraph 64 (a) shall include (48): | (a) | the monetary amount and proportion (percentage) of assets at material physical risk over the short-, medium- and long-term before considering climate change adaptation actions ; with the monetary amounts of these assets disaggregated by acute and chronic physical risk (49); | (b) | the proportion of assets at material physical risk addressed by the climate change adaptation actions ; | (c) | the location of significant assets at material physical risk (50); and | (d) | the monetary amount and proportion (percentage) of net revenue from its business activities at material physical risk over the short-, medium- and long-term.66. | Informācijā, kas saskaņā ar 64. punkta a) apakšpunktu atklājama par būtisku fizisku risku paredzamo finansiālo iespaidu, ietveramas šādas ziņas (48): | (a) | to aktīvu naudas summa un īpatsvars (procentos), kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā pirms pielāgošanās klimata pārmaiņām darbību apsvēršanas; šo aktīvu naudas summas, kas dezagregētas pa akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem (49); | (b) | to aktīvu īpatsvars, kuri pakļauti būtiskam fiziskam riskam, uz ko attiecas pielāgošanās klimata pārmaiņām darbības; | (c) | to nozīmīgo aktīvu atrašanās vieta, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam (50), un | (d) | neto ieņēmumu naudas summa un īpatsvars (procentos) no uzņēmuma saimnieciskās darbības, kas pakļauta būtiskam fiziskam riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
67. | The disclosure of anticipated financial effects from material transition risks required by paragraph 64 (b) shall include: | (a) | the monetary amount and proportion (percentage) of assets at material transition risk over the short-, medium- and long-term before considering climate mitigation actions ; | (b) | the proportion of assets at material transition risk addressed by the climate change mitigation actions ; | (c) | a breakdown of the carrying value of the undertaking’s real estate assets by energy-efficiency classes (51); | (d) | liabilities that may have to be recognised in financial statements over the short-, medium- and long-term; and | (e) | the monetary amount and proportion (percentage) of net revenue from its business activities at material transition risk over the short-, medium- and long-term including, where relevant, the net revenue from the undertaking’s customers operating in coal, oil and gas-related activities.67. | Informācijā, kas saskaņā ar 64. punkta b) apakšpunktu atklājama par būtisku pārkārtošanās risku paredzamo finansiālo iespaidu, ietver šādas ziņas: | (a) | to aktīvu naudas summa un īpatsvars (procentos), kas pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā pirms klimata pārmaiņu mitigācijas darbību apsvēršanas; | (b) | to aktīvu īpatsvars, kuri pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam, uz ko attiecas klimata pārmaiņu mitigācijas darbības; | (c) | uzņēmuma nekustamā īpašuma aktīvu uzskaites vērtības, dalījumā pa energoefektivitātes klasēm (51); | (d) | saistības, kas, iespējams, jāatzīst finanšu pārskatos īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un | (e) | neto ieņēmumu no uzņēmuma saimnieciskās darbības, kas pakļauta būtiskam pārkārtošanās riskam īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, naudas summas un īpatsvars (procentos), tajā skaitā attiecīgā gadījumā — neto ieņēmumi no uzņēmuma klientiem, kas veic ar oglēm, naftu un gāzi saistītas darbības.
68. | The undertaking shall disclose reconciliations to the relevant line items or notes in the financial statements of the following: | (a) | significant amounts of the assets and net revenue at material physical risk (as required by paragraph 66); | (b) | significant amounts of the assets, liabilities, and net revenue at material transition risk (as required by paragraph 67).68. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kā tas ar finanšu pārskatu attiecīgajiem posteņiem vai piezīmēm saskaņo šāds summas: | (a) | nozīmīgas aktīvu un neto ieņēmumu summas, kas pakļautas būtiskam fiziskam riskam (kā prasīts 66. punktā); | (b) | nozīmīgas aktīvu, saistību un neto ieņēmumu summas, kas pakļautas būtiskam pārkārtošanās riskam (kā prasīts 67. punktā).
69. | For the disclosure of the potential to pursue climate-related opportunities required by paragraph 64 (c) the undertaking shall consider (52): | (a) | its expected cost savings from climate change mitigation and adaptation actions ; and | (b) | the potential market size or expected changes to net revenue from low-carbon products and services or adaptation solutions to which the undertaking has or may have access.69. | Atklājot informāciju par potenciālu izmantot ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības, kā noteikts 64. punkta c) apakšpunktā, uzņēmums ņem vērā šādus aspektus (52): | (a) | gaidāmos izmaksu ietaupījumus no klimata pārmaiņu mitigācijas un pielāgošanās darbībām un | (b) | potenciālā tirgus lielumu vai paredzamās izmaiņas neto ieņēmumos no mazoglekļa produktiem un pakalpojumiem vai pielāgošanās risinājumiem, kas uzņēmumam ir vai var būt pieejami.
70. | A quantification of the financial effects that arise from opportunities is not required if such a disclosure does not meet the qualitative characteristics of useful information included under ESRS 1 Appendix B Qualitative characteristics of information.70. | No izdevībām izrietošā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja šāda atklājamā informācija neatbilst lietderīgas informācijas kvalitatīvajām iezīmēm, kas norādītas ESRS 1 B papildinājumā “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This Appendix is an integral part of the ESRS E1. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the Standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS E1 daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement E1-1 – Transition plan for climate change mitigationInformācijas atklāšanas prasība E1-1. Klimata pārmaiņu mazināšanai veltīts pārkārtošanās plāns
AR 1. | A transition plan relates to the undertaking’s efforts in climate change mitigation . When disclosing its transition plan, the undertaking is expected to provide a high-level explanation of how it will adjust its strategy and business model to ensure compatibility with the transition to a sustainable economy and with the limiting of global warming to 1.5°C in line with the Paris Agreement (or an updated inter national agreement on climate change) and the objective of achieving climate neutrality by 2050 with no or limited overshoot as established in Regulation (EU) 2021/1119 (European Climate Law), and where applicable, how it will adjust its exposure to coal, and oil and gas-related activities.AR 1. | Pārkārtošanās plāns ir saistīts ar uzņēmuma centieniem klimata pārmaiņu mitigācijas jomā. No uzņēmuma tiek gaidīts, lai tas, atklājot savu pārkārtošanās plānu, sniegtu augsta līmeņa skaidrojumu par to, kā tas pielāgos savu stratēģiju un darījumdarbības modeli, lai nodrošinātu atbilstīgu pārkārtošanos uz ilgtspējīgu ekonomiku, mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C saskaņā ar Parīzes nolīgumu (vai atjauninātu starptautisku nolīgumu par klimata pārmaiņām) un mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimatneitralitāti bez pārsnieguma vai ar ierobežotu pārsniegumu, kā noteikts Regulā (ES) 2021/1119 (Eiropas Klimata akts), un attiecīgā gadījumā — kā uzņēmums koriģēs to, cik lielā mērā tas ir pakļauts ar oglēm, naftu un gāzi saistītām darbībām
AR 2. | Sectoral pathways have not yet been defined by the public policies for all sectors. Hence, the disclosure under paragraph 16 (a) on the compatibility of the transition plan with the objective of limiting global warming to 1.5°C should be understood as the disclosure of the undertaking’s GHG emissions reduction target . The disclosure under paragraph 16 (a) shall be benchmarked in relation to a pathway to 1.5°C. This benchmark should be based on either a sectoral decarbonisation pathway if available for the undertaking’s sector or an economy-wide scenario bearing in mind its limitations (i.e., it is a simple translation of emission reduction objectives from the state to undertaking level). This AR should be read also in conjunction with AR 26 and AR 27 and the sectoral decarbonisation pathways they refer to.AR 2. | Publiskajās rīcībpolitikās visām nozarēm trajektorijas vēl nav noteiktas. Tādēļ informācijas atklāšana saskaņā ar 16. punkta a) apakšpunktu par pārkārtošanās plāna atbilstību mērķim ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C temperatūras palielinājumam būtu jāsaprot kā informācijas atklāšana par uzņēmuma SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju. Saskaņā ar 16. punkta a) apakšpunktu atklājamā informācija būtu salīdzinoši jāvērtē, ņemot vērā trajektoriju ceļā uz 1,5 °C. Šīs salīdzinošās vērtēšanas pamatā būtu jābūt vai nu nozaru dekarbonizācijas trajektorijai, ja tāda pieejama uzņēmuma nozarei, vai ekonomikas mēroga scenārijam, ņemot vērā ierobežojumus (t. i., tā ir vienkārša emisiju samazināšanas mērķu pārnešana no valsts uz uzņēmuma līmeni). Šī AR ir jālasa kopā ar AR 26 un AR 27, kā arī nozaru dekarbonizācijas trajektorijām, uz kurām tajās ir sniegtas atsauces.
AR 3. | When disclosing the information required under paragraph 16(d) the undertaking may consider: | (a) | the cumulative locked-in GHG emissions associated with key assets from the reporting year until 2030 and 2050 in tCO2eq. This will be assessed as the sum of the estimated Scopes 1 and 2 GHG emissions over the operating lifetime of the active and firmly planned key assets. Key assets are those owned or controlled by the undertaking, and they consist of existing or planned assets (such as stationary or mobile installations, facilities, and equipment) that are sources of either significant direct or energy-indirect GHG emissions. Firmly planned key assets are those that the undertaking will most likely deploy within the next 5 years. | (b) | the cumulative locked-in GHG emissions associated with the direct use-phase GHG emissions of sold products in tCO2eq, assessed as the sales volume of products in the reporting year multiplied by the sum of estimated direct use-phase GHG emissions over their expected lifetime. This requirement only applies if the undertaking has identified the Scope 3 category “use of sold products” as significant under Disclosure Requirement E1-6 paragraph 51; and | (c) | an explanation of the plans to manage, i.e., to transform, decommission or phase out its GHG-intensive and energy-intensive assets and products.AR 3. | Atklājot informāciju, kas prasīta saskaņā ar 16. punkta d) apakšpunktu, uzņēmums var ņemt vērā šādus aspektus: | (a) | ar galvenajiem aktīviem saistītās ieslēgtās SEG emisijas (t CO2 ekv) no pārskata gada līdz 2030. un 2050. gadam. Tās tiks novērtētas kā aplēsto 1. un 2. pakāpes SEG emisiju summa aktīvo un noteikti plānoto galveno aktīvu ekspluatācijas laikā. Galvenie aktīvi ir uzņēmuma īpašumā vai kontrolē esošie vai plānotie aktīvi (piemēram, stacionāras vai pārvietojamas iekārtas, kompleksi un aprīkojums), kas ir nozīmīgu tiešo vai ar enerģiju saistīto netiešo SEG emisiju avoti. Noteikti plānotie galvenie aktīvi ir tie, kurus uzņēmums, visticamāk, izveidos nākamo piecu gadu laikā; | (b) | kumulatīvās ieslēgtās SEG emisijas, kuras attiecas uz pārdoto produktu tiešās lietošanas posma SEG emisijām (t CO2 ekv.) un kuras aprēķinātas kā produktu pārdošanas apjoms pārskata gadā, reizināts ar aplēsto tiešās lietošanas posma SEG emisiju summu visā to paredzamajā kalpošanas laikā. Šī prasība ir piemērojama tikai tad, ja uzņēmums 3. pakāpes kategoriju“Pārdotu produktu izmantošana” ir identificējis kā nozīmīgu saskaņā ar informācijas atklāšanas prasības E1-6 51. punktu, un | (c) | skaidrojums par plāniem pārvaldīt (t. i., pārveidot, izņemt no ekspluatācijas vai pakāpeniski izskaust) SEG ziņā ietilpīgu un energoietilpīgus aktīvus un produktus.
AR 4. | When disclosing the information required under paragraph 16 (e), the undertaking shall explain how the alignment of its economic activities with the provisions of Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2139 is expected to evolve over time to support its transition to a sustainable economy. In doing so, the undertaking shall take account of the key performance indicators required to be disclosed under Article 8 of Regulation (EU) 2020/852 (in particular taxonomy-aligned revenue and CapEx and, if applicable, CapEx plans).AR 4. | Atklājot 16. punkta e) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums paskaidro, kā tā saimniecisko darbību saskaņošana ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 noteikumiem varētu attīstīties laika gaitā, nodrošinot tā pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku. Sniedzot paskaidrojumu, uzņēmums ņem vērā galvenos darbības rādītājus, kas jāatklāj saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 8. pantu (jo īpaši taksonomijai atbilstīgos ieņēmumus un CapEx un attiecīgā gadījumā CapEx plānus).
AR 5. | When disclosing the information required under paragraph 16 (f), the undertaking shall state whether or not it is excluded from the EU Paris-aligned Benchmarks in accordance with the exclusion criteria stated in Articles 12.1 (d) to (g) (53) and 12.2 of Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Standards Regulation) (54).AR 5. | Atklājot 16. punkta f) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums norāda, vai tas ir vai nav izslēgts no ES Parīzes nolīgumam pielāgotajiem ES etaloniem ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu standartu regulas) 12. panta 1. punkta d)–g) apakšpunktā (53) un 12. panta 2. punktā minētajiem izslēgšanas kritērijiem (54).
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
AR 6. | When disclosing the information on the scope of the resilience analysis as required under paragraph 19 (a), the undertaking shall explain which part of its own operations and upstream and downstream value chain as well as which material physical risks and transition risks may have been excluded from the analysis.AR 6. | Atklājot informāciju par noturības analīzes tvērumu, kā noteikts 19. punkta a) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, kura tā paša operāciju un vērtības ķēdes augšposma un lejasposma daļa, kā arī kuri būtiskie fiziskie un pārkārtošanās riski, no analīzes, iespējams, ir izslēgti.
AR 7. | When disclosing the information on how the resilience analysis has been conducted as required under paragraph 19 (b), the undertaking shall explain: | (a) | the critical assumptions about how the transition to a lower-carbon and resilient economy will affect its surrounding macroeconomic trends, energy consumption and mix, and technology deployment assumptions; | (b) | the time horizons applied and their alignment with the climate and business scenarios considered for determining material physical and transition risks (paragraphs AR 11to AR 12) and setting GHG emissions reduction targets (reported under Disclosure Requirement E1-4); and | (c) | how the estimated anticipated financial effects from material physical and transition risks (as required by Disclosure Requirement E1-9) as well as the mitigation actions and resources (disclosed under Disclosure Requirement E1-3) were considered.AR 7. | Atklājot informāciju par to, kā ir veikta noturības analīze, kā noteikts 19. punkta b) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro: | (a) | kritiskos pieņēmumus par to, kā pārkārtošanās uz mazoglekļa ekonomiku un noturīgu ekonomiku ietekmēs ar to saistītās makroekonomiskās tendences, enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru, kā arī tehnoloģiju ieviešanas pieņēmumus; | (b) | laika nogriežņus, kas tikuši piemēroti, un to saskaņotību ar klimata un darījumdarbības scenārijiem, kas ņemti vērā, nosakot būtiskos fiziskos un pārkārtošanās riskus (AR 11.–AR 12. punkts) un nosakot SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus (ziņots saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-4), un | (c) | to, kā tika ņemts vērā aplēstais paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-9), kā arī riska mazināšanas darbības un resursi (kas atklāti saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-3).
AR 8. | When disclosing the information on the results of the resilience analysis as required under paragraph 19 (c), the undertaking shall explain: | (a) | the areas of uncertainties of the resilience analysis and to what extent the assets and business activities at risk are considered within the definition of the undertaking’s strategy, investment decisions, and current and planned mitigation actions ; | (b) | the ability of the undertaking to adjust or adapt its strategy and business model to climate change over the short-, medium- and long-term, including securing ongoing access to finance at an affordable cost of capital, the ability to redeploy, upgrade or decommission existing assets, shifting its products and services portfolio, or reskilling its workforce.AR 8. | Atklājot informāciju par noturības analīzes rezultātiem saskaņā ar 19. punkta c) apakšpunktu, uzņēmums paskaidro: | (a) | noturības analīzes neskaidrību jomas un to, cik lielā mērā riskam pakļautie aktīvi un saimnieciskā darbība ir ņemti vērā, nosakot uzņēmuma stratēģiju, lēmumus par investīcijām un pašreizējās un plānotās mitigācijas darbības; | (b) | uzņēmuma spēju koriģēt vai pielāgot savu stratēģiju un darījumdarbības modeli klimata pārmaiņām īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, cita starpā nodrošinot pastāvīgu piekļuvi finansējumam par pieņemamām kapitāla izmaksām, spēju veikt esošo aktīvu pārdali, modernizāciju vai izņemšanu no ekspluatācijas, mainot savu produktu un pakalpojumu portfeli vai pārkvalificējot savu personālu.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material climate-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar klimatu saistīto ietekmi, riskus un izdevības”
AR 9. | When disclosing the information on the processes to identify and assess climate impacts as required under paragraph 20 (a), the undertaking shall explain how it has: | (a) | screened its activities and plans in order to identify actual and potential future GHG emission sources and, if applicable, drivers for other climate-related impacts (e.g., emissions of black carbon or tropospheric ozone or land-use change ) in own operations and along the value chain; and | (b) | assessed its actual and potential impacts on climate change (i.e., its total GHG emissions).AR 9. | Atklājot informāciju par procesiem, ar ko identificē un novērtē ar klimatu saistīto ietekmi, kā noteikts 20. punkta a) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, kā tas: | (a) | pārbaudījis savas darbības un plānus, lai paša operācijās un vērtības ķēdē identificētu faktiskos un iespējamos SEG emisiju avotus un attiecīgā gadījumā — citus ar klimatu saistītas ietekmes veicinošos faktorus (piemēram, melnā oglekļa vai troposfēras ozona emisijas vai zemes izmantojuma maiņa); un | (b) | novērtējis savu faktisko un iespējamo ietekmi uz klimata pārmaiņām (t. i., kopējās SEG emisijas).
AR 10. | The undertaking may link the information disclosed under paragraphs 20 (a) and AR 9 to the information disclosed under the following Disclosure Requirements: Disclosure Requirement E1-1, paragraph 16 (d) on locked-in GHG emissions; Disclosure Requirement E1-4 and Disclosure Requirement E1-6.AR 10. | Uzņēmums informāciju, kas atklāta saskaņā ar 20. punkta a) apakšpunktu un AR 9. punktu, var saistīt ar informāciju, kas atklāta saskaņā ar šādām informācijas atklāšanas prasībām: informācijas atklāšanas prasības E1-1 16. punkta d) apakšpunkts par ieslēgtajām SEG emisijām; informācijas atklāšanas prasība E1-4 un informācijas atklāšanas prasība E1-6.
AR 11. | When disclosing the information on the processes to identify and assess physical risks as required under paragraph 20 (b), the undertaking shall explain whether and how: | (a) | it has identified climate-related hazards (see table below) over the short-, medium- and long-term and screened whether its assets and business activities may be exposed to these hazards; | (b) | it has defined short-, medium- and long-term time horizons and how these definitions are linked to the expected lifetime of its assets, strategic planning horizons and capital allocation plans; | (c) | it has assessed the extent to which its assets and business activities may be exposed and are sensitive to the identified climate-related hazards, taking into consideration the likelihood, magnitude and duration of the hazards as well as the geospatial coordinates (such as Nomenclature of Territorial Units of Statistics- NUTS for the EU territory) specific to the undertaking’s locations and supply chains ; and | (d) | the identification of climate-related hazards and the assessment of exposure and sensitivity are informed by high emissions climate scenarios , which may, for example, be based on IPCC SSP5-8.5, relevant regional climate projections based on these emission scenarios, or NGFS (Network for Greening the Financial System) climate scenarios with high physical risk such as “Hot house world” or “Too little, too late”. For general requirements regarding climate-related scenario analysis see paragraphs 18, 19, AR 13 to AR 15. | Classification of climate-related hazards | (Source: Commission delegated regulation (EU) 2021/2139) |   | Temperature-related | Wind-related | Water-related | Solid mass- related | Chronic | Changing temperature (air, freshwater, marine water) | Changing wind patterns | Changing precipitation patterns and types (rain, hail, snow/ice) | Coastal erosion | Heat stress |   | Precipitation or hydrological variability | Soil degradation | Temperature variability |   | Ocean acidification | Soil erosion | Permafrost thawing |   | Saline intrusion | Solifluction |   |   | Sea level rise |   |   |   | Water stress |   | Acute | Heat wave | Cyclones, hurricanes, typhoons | Drought | Avalanche | Cold wave/frost | Storms (including blizzards, dust, and sandstorms) | Heavy precipitation (rain, hail, snow/ice) | Landslide | Wildfire | Tornado | Flood (coastal, fluvial, pluvial, ground water) | Subsidence |   |   | Glacial lake outburst |  AR 11. | Atklājot informāciju par procesiem, ar ko identificē un novērtē fiziskos riskus, kā noteikts 20. punkta b) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, vai un kā tas: | (a) | identificējis ar klimatu saistītos apdraudējumus (sk. nākamo tabulu) īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un pārbaudījis, vai tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt eksponēti šiem apdraudējumiem; | (b) | definējis īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa periodus un to, kā šīs definīcijas ir saistītas ar tā aktīvu paredzamo izmantošanas laiku, stratēģiskās plānošanas periodiem un kapitāla sadales plāniem; | (c) | novērtējis, cik lielā mērā tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti un ir jutīgi pret identificētajiem ar klimatu saistītajiem apdraudējumiem, ņemot vērā šo apdraudējumu varbūtību, apmēru un ilgumu, kā arī uzņēmuma atrašanās vietām un piegādes ķēdēm raksturīgās ģeotelpiskās koordinātas (piemēram, kopējā statistiski teritoriālo vienību klasifikācija (NUTS) attiecībā uz ES teritoriju); un | (d) | veicis ar klimatu saistīto apdraudējumu apzināšanu un eksponētības un jutīguma novērtēšanu, pamatojoties uz klimata scenārijiem ar augstu emisiju līmeni, kuru pamatā var būt, piemēram, IPCC SSP5-8.5, relevantajām reģionālajām klimata prognozēm, kas balstītas uz šiem emisiju scenārijiem, vai NGFS (finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls) klimata scenārijiem ar augstu fizisko risku, piemēram, “Hot house world”, “Too little, too late”. Vispārīgās prasības ar klimatu saistīto scenāriju analīzei skatiet 18., 19. punktā, kā arī AR 13.–AR 15. | Ar klimatu saistīto apdraudējumu klasifikācija | (Avots: Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139) |   | Ar temperatūru saistītie | Ar vēju saistītie | Ar ūdeni saistītie | Ar zemi saistītie | Hroniski | Temperatūras izmaiņas (gaiss, saldūdens, jūras ūdeņi) | Vēja režīmu izmaiņas | Nokrišņu režīmu un veidu (lietus, krusa, sniegs/ledus) izmaiņas | Krasta erozija | Termiskais stress |   | Nokrišņu daudzuma vai hidroloģiskā mainība | Augsnes degradācija | Temperatūras mainība |   | Okeānu paskābināšanās | Augsnes erozija | Mūžīgā sasaluma kušana |   | Sāļūdens intrūzija | Soliflukcija |   |   | Jūras līmeņa celšanās |   |   |   | Ūdens resursu noslodze |   | Akūti | Karstuma viļņi | Cikloni, viesuļvētras, taifūni | Sausums | Lavīnas | Aukstuma viļņi / sals | Vētras (arī sniegputeņi, putekļu vētras un smilšu vētras) | Pamatīgi nokrišņi (lietus, krusa, sniegs/ledus) | Zemes nogruvumi | Dabas ugunsgrēki | Viesuļvētras | Plūdi (piekrastes, ūdensteču, lietus, pazemes ūdeņu) | Zemes iegrimšana |   |   | Ledājezeru pārplūde |  
AR 12. | When disclosing the information on the processes to identify transition risks and opportunities as required under paragraph 20 (c), the undertaking shall explain whether and how it has: | (a) | identified transition events (see the table with examples below) over the short-, medium- and long-term and screened whether its assets and business activities may be exposed to these events. In case of transition risks and opportunities, what is considered long-term may cover more than 10 years and may be aligned with climate-related public policy goals; | (b) | assessed the extent to which its assets and business activities may be exposed and are sensitive to the identified transition events, taking into consideration the likelihood, magnitude and duration of the transition events; | (c) | informed the identification of transition events and the assessment of exposure by climate-related scenario analysis, considering at least a scenario consistent with the Paris Agreement and limiting climate change to 1.5°C, for example, based on scenarios of the International Energy Agency (Net zero Emissions by 2050, Sustainable Development Scenario, etc), or NGFS (Network for Greening the Financial System) climate scenarios. For the general requirements related to climate-related scenario analysis see paragraphs 18, 19, AR 13 to AR 15; and | (d) | identified assets and business activities that are incompatible with or need significant efforts to be compatible with a transition to a climate-neutral economy (for example, due to significant locked-in GHG emissions or incompatibility with the requirements for Taxonomy-alignment under Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2139). | Examples of climate-related transition events (examples based on TCFD classification) | Policy and legal | Technology | Market | Reputation | Increased pricing of GHG emissions | Substitution of existing products and services with lower emissions options | Changing customer behaviour | Shifts in consumer preferences | Enhanced emissions- reporting obligations | Unsuccessful investment in new technologies | Uncertainty in market signals | Stigmatization of sector | Mandates on and regulation of existing products and services | Costs of transition to lower emissions technology | Increased cost of raw materials | Increased stakeholder concern | Mandates on and regulation of existing production processes |   | Negative stakeholder feedback | Exposure to litigation |  AR 12. | Atklājot informāciju par procesiem, ar ko identificē pārkārtošanās riskus un iespējas, kā noteikts 20. punkta c) apakšpunktā, uzņēmums paskaidro, vai un kā tas: | (a) | identificējis pārkārtošanās notikumus (sk. nākamo tabulu ar piemēriem) īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un pārbaudījis, vai tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti šiem notikumiem. Pārkārtošanās risku un iespēju gadījumā laikposms, ko uzskata par ilgtermiņa, var aptvert vairāk nekā 10 gadus un var būt saskaņots ar publiskās klimata rīcībpolitikas mērķiem; | (b) | novērtējis, cik lielā mērā tā aktīvi un saimnieciskā darbība var būt pakļauti un ir jutīgi pret identificētajiem pārkārtošanās notikumiem, ņemot vērā pārkārtošanās notikumu varbūtību, apmēru un ilgumu; | (c) | informējis par pārkārtošanās notikumu identificēšanu un eksponētības novērtēšanu, izmantojot ar klimatu saistītu scenāriju analīzi, apsverot vismaz kādu scenāriju, kas atbilst Parīzes nolīgumam un ierobežo globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C, piemēram, pamatojoties uz Starptautiskās Enerģētikas aģentūras scenārijiem (klimatneitralitāte līdz 2050. gadam, ilgtspējīgas attīstības scenārijs u. c.) vai NGFS (finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls) klimata scenārijiem. Vispārīgās prasības ar klimatu saistīto scenāriju analīzei skatīt 18., 19. punktā, kā arī AR 13.–AR 15; un | (d) | apzinājis aktīvus un saimniecisko darbību, kuri nav saderīgi ar pārkārtošanos uz klimatneitrālu ekonomiku vai saistībā ar kuriem ir jāvelta ievērojamas pūles, lai tie būtu saderīgi ar šo pārkārtošanos (piemēram, tāpēc, ka pastāv ievērojamas ieslēgtās SEG emisijas vai neatbilstība prasībām par atbilstības panākšanu taksonomijai saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2139). | Ar klimatu saistītu pārkārtošanās notikumu piemēri (piemēru pamatā ir TCFD klasifikācija) | Rīcībpolitika un juridiskie aspekti | Tehnoloģija | Tirgus | Reputācija | SEG emisiju cenu paaugstināšana | Esošo produktu un pakalpojumu aizstāšana ar produktiem un pakalpojumiem, kas rada mazāk emisiju | Klientu uzvedības maiņa | Patērētāju vēlmju maiņa | Lielākas ar emisijām saistītu ziņu sniegšanas saistības | Neveiksmīgas investīcijas jaunās tehnoloģijās | Tirgus signālu nenoteiktība | Nozares stigmatizācija | Pilnvarojumi un regulējums saistībā ar esošiem produktiem un pakalpojumiem | Izmaksas pārejai uz zemāku emisiju tehnoloģijām | Izejvielu izmaksu pieaugums | Lielākas ieinteresēto personu bažas | Pilnvarojumi un regulējums saistībā ar esošiem ražošanas procesiem |   | Negatīvas ieinteresēto personu atsauksmes | Iespējama tiesvedībā |  
Climate-related scenario analysisAr klimatu saistīto scenāriju analīze
AR 13. | When disclosing the information required under paragraphs 19, 20, 21, AR 10 and AR 11, the undertaking shall explain how it has used climate-related scenario analysis that is commensurate to its circumstances to inform the identification and assessment of physical and transition risks and opportunities over the short-, medium- and long-term, including: | (a) | which scenarios were used, their sources and alignment with state-of-the-art science; | (b) | narratives, time horizons, and endpoints used with a discussion of why it believes the range of scenarios used covers its plausible risks and uncertainties; | (c) | the key forces and drivers taken into consideration in each scenario and why these are relevant to the undertaking, for example, policy assumptions, macroeconomic trends, energy usage and mix, and technology assumptions; and | (d) | key inputs and constraints of the scenarios, including their level of detail (e.g., whether the analysis of physical climate-related risks is based on geospatial coordinates specific to the undertaking’s locations or national- or regional-level broad data).AR 13. | Atklājot 19., 20., 21. punktā, AR 10 un AR 11 prasīto informāciju, uzņēmums paskaidro, kā tas izmantojis ar klimatu saistīto scenāriju analīzi, kas ir samērīga ar tā apstākļiem, lai identificētu un novērtētu fiziskos un pārkārtošanās riskus un iespējas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, tostarp sniedz šādu informāciju: | (a) | izmantotos scenārijus, to avotus un atbilstību jaunākajiem zinātnes sasniegumiem; | (b) | izmantotos aprakstus, laika nogriežņus un beigu punktus, kā arī diskusiju par to, kāpēc uzņēmums uzskata, ka izmantoto scenāriju klāsts aptver ticamos riskus un nenoteiktības aspektus; | (c) | galvenos spēkus un noteicošos faktorus, kas ņemti vērā katrā scenārijā, un aprakstu par to, kāpēc tie ir svarīgi uzņēmumam (piemēram, rīcībpolitikas pieņēmumus, makroekonomiskās tendences, enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru, kā arī pieņēmumus saistībā ar tehnoloģijām), un | (d) | scenāriju galvenos ievaddatus un ierobežojumus, tajā skaitā to detalizācijas pakāpi (piemēram, vai ar klimatu saistīto fizisko risku analīze ir balstīta uz uzņēmuma atrašanās vietai raksturīgām ģeotelpiskajām koordinātām vai arī plašiem valsts vai reģiona līmeņa datiem).
AR 14. | When conducting scenario analysis , the undertaking may consider the following guidance: TCFD Technical Supplement on “The Use of Scenario Analysis in Disclosure of Climate-Related Risks and Opportunities” (2017); TCFD “Guidance on Scenario Analysis for Non-Financial Companies” (2020); ISO 14091:2021 “Adaptation to climate change — Guidelines on vulnerability, impacts and risk assessment”; any other recognised industry standards such as NGFS (Network for Greening the Financial System); and EU, national, regional and local regulations.AR 14. | Veicot scenāriju analīzi, uzņēmums var ņemt vērā šādus norādījumu dokumentus: TCFD tehnisko papildinājumu “The Use of Scenario Analysis in Disclosure of Climate-Related Risks and Opportunities” (2017); TCFD publikāciju “Guidance on Scenario Analysis for Non-Financial Companies” (2020); ISO 14091:2021 “Pielāgošanās klimata pārmaiņām: norādījumi par neaizsargātību, ietekmi un riska novērtēšanu”; citus atzītus nozares standartus, piemēram, NGFS (finanšu sistēmas zaļināšanas tīkls); kā arī ES, valsts, reģionālos un vietējos noteikumus.
AR 15. | The undertaking shall briefly explain how the climate scenarios used are compatible with the critical climate-related assumptions made in the financial statements.AR 15. | Uzņēmums īsi paskaidro, kā izmantotie klimata scenāriji sader ar finanšu pārskatos ietvertajiem kritiskajiem pieņēmumiem saistībā ar klimatu.
Disclosure Requirement E1-2 – Policies related to climate change mitigation and adaptationInformācijas atklāšanas prasība E1-2. Ar klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas
AR 16. | Policies related to either climate change mitigation or climate adaptation may be disclosed separately as their objectives, people involved, actions and resources needed to implement them are different.AR 16. | Ar klimata pārmaiņu mitigāciju vai pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas var atspoguļot atsevišķi, jo to mērķi, iesaistītās personas, darbības un resursi, kas nepieciešami to īstenošanai, ir atšķirīgi.
AR 17. | Policies related to climate change mitigation address the management of the undertaking’s GHG emissions , GHG removals and transition risks over different time horizons, in its own operations and/or in the upstream and downstream value chain . The requirement under paragraph 14 may relate to stand-alone climate change mitigation policies as well as relevant policies on other matters that indirectly support climate change mitigation including training policies, procurement or supply chain policies, investment policies or product development policies.AR 17. | Ar klimata pārmaiņu mitigāciju saistītās rīcībpolitikas attiecas uz to, kā dažādos laika nogriežņos paša uzņēmuma operācijās un/vai vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā tiek pārvaldītas uzņēmuma SEG emisijas, SEG piesaistījumi un pārkārtošanās riski. 14. punktā noteiktā prasība var attiekties uz atsevišķām klimata pārmaiņu mitigācijas rīcībpolitikām, kā arī uz relevantām rīcībpolitikām citās jomās, kas netieši atbalsta klimata pārmaiņu mitigāciju, tajā skaitā apmācības politiku, iepirkumu vai piegādes ķēdes politiku, investīciju politiku vai produktu izstrādes politiku.
AR 18. | Policies related to climate change adaptation address the management of the undertaking’s physical climate risks and of its transition risks related to climate change adaptation. The requirement under paragraphs 22 and 25 may relate to stand-alone climate change adaptation policies as well as relevant policies on other matters that indirectly support climate change adaptation including training policies, and emergency or health and safety policies.AR 18. | Ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas attiecas uz uzņēmuma fizisko klimata risku un ar pielāgošanos klimata pārmaiņām saistīto pārkārtošanās risku pārvaldību. 22. un 25. punktā noteiktā prasība var attiekties uz atsevišķu pielāgošanās klimata pārmaiņām politiku, kā arī uz attiecīgu rīcībpolitiku citās jomās, kas netieši atbalsta pielāgošanos klimata pārmaiņām, tajā skaitā uz apmācības politiku un ārkārtēju situāciju vai darba aizsardzības politiku.
Disclosure Requirements E1-3 – Actions and resources in relation to climate change policiesInformācijas atklāšanas prasība E1-3. Darbības un resursi, kas saistīti ar klimata pārmaiņu rīcībpolitikām
AR 19. | When disclosing the information on actions as required under paragraphs 29 (a) and 29 (b), the undertaking may: | (a) | disclose its key actions taken and/or plans to implement climate change mitigation and adaptation policies in its single or separate actions; | (b) | aggregate types of mitigation actions (decarbonisation levers) such as energy efficiency, electrification, fuel switching, use of renewable energy , products change, and supply-chain decarbonisation that fit the undertakings' specific actions; | (c) | disclose the list of key mitigation actions alongside the measurable targets (as required by Disclosure Requirement E1-4) with disaggregation by decarbonisation levers; and | (d) | disclose the climate change adaptation actions by type of adaptation solution such as nature-based adaptation, engineering, or technological solutions.AR 19. | Atklājot informāciju par darbībām saskaņā ar 29. punkta a) un b) apakšpunktu, uzņēmums var: | (a) | atklāt galvenās veiktās darbības un/vai plānus, ar ko vienvienīgajās vai atsevišķajās darbībās īsteno ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītās rīcībpolitikas; | (b) | agregēt mitigācijas darbību (dekarbonizācijas sviru) veidus, piemēram, energoefektivitāte, elektrifikācija, kurināmā maiņa, atjaunīgo energoresursu izmantošana, produktu maiņa un piegādes ķēdes dekarbonizācija, kas atbilst uzņēmuma konkrētajām darbībām; | (c) | atklāt galveno mitigācijas darbību sarakstu kopā ar izmērāmiem mērķrādītājiem (kā noteikts informācijas atklāšanas prasībā E1-4), dezagregējot tos pa dekarbonizācijas svirām, un | (d) | atklāt pielāgošanās klimata pārmaiņām darbības pēc pielāgošanās risinājumu veida (piemēram, dabā balstīta pielāgošanās, inženiertehniskie vai tehnoloģiskie risinājumi).
AR 20. | When disclosing the information on resources as required under paragraph 29 (c), the undertaking shall only disclose the significant OpEx and CapEx amounts required for the implementation of the actions as the purpose of this information is to demonstrate the credibility of its actions rather than to reconcile the disclosed amounts to the financial statements. The disclosed CapEx and OpEx amounts shall be the additions made to both tangible and intangible assets during the current financial year as well as the planned additions for future periods of implementing the actions. The disclosed amounts shall only be the incremental financial investments directly contributing to the achievement of the undertaking’s targets.AR 20. | Atklājot informāciju par resursiem, kā noteikts 29. punkta c) apakšpunktā, uzņēmums atklāj tikai nozīmīgas darbību īstenošanai nepieciešamās OpEx un CapEx summas, jo šīs informācijas mērķis ir parādīt uzņēmuma darbību ticamību, nevis saskaņot uzrādītās summas ar finanšu pārskatiem. Uzrādītās CapEx un OpEx summas ir gan materiālo, gan nemateriālo aktīvu papildinājumi pašreizējā finanšu gadā, kā arī plānotie papildinājumi darbību īstenošanas nākotnes periodos. Uzrādītās summas ir tikai tie papildu finanšu ieguldījumi, kas tieši veicina uzņēmuma mērķrādītāju sasniegšanu.
AR 21. | In line with the requirements of ESRS 2 MDR-A, the undertaking shall explain if and to what extent its ability to implement the actions depends on the availability and allocation of resources. Ongoing access to finance at an affordable cost of capital can be critical for the implementation of the undertaking’s actions, which include its adjustments to supply/demand changes or its related acquisitions and significant research and development (R&D) investments.AR 21. | Saskaņā ar ESRS 2 MDR-A prasībām uzņēmums paskaidro, vai un cik lielā mērā tā darbību īstenošanas spēja ir atkarīga no resursu pieejamības un piešķiršanas. Pastāvīga piekļuve finansējumam par pieņemamām kapitāla izmaksām var būt izšķiroša uzņēmuma darbību īstenošanai, un tā ietver uzņēmuma pielāgošanos piedāvājuma/pieprasījuma izmaiņām vai ar to saistītām iegādēm un nozīmīgiem ieguldījumiem pētniecībā un izstrādē.
AR 22. | The amounts of OpEx and CapEx required for the implementation of the actions disclosed under paragraph 29 (c) shall be consistent with the key performance indicators (CapEx and OpEx key performance indicators) and, if applicable, the CapEx plan required by Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178. The undertaking shall explain any potential differences between the significant OpEx and CapEx amounts disclosed under this Standard and the key performance indicators disclosed under Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178 due to, for instance, the disclosure of non-eligible economic activities as defined in that delegated regulation. The undertaking may structure its actions by economic activity to compare its OpEx and CapEx, and if applicable its OpEx and/or CapEx plans to its Taxonomy-aligned key performance indicators.AR 22. | OpEx un CapEx summas, kas nepieciešamas 29. punkta c) apakšpunktā minēto darbību īstenošanai, atbilst galvenajiem darbības rādītājiem (CapEx un OpEx galvenajiem darbības rādītājiem) un attiecīgā gadījumā — Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178 prasītajam CapEx plānam. Uzņēmums paskaidro jebkādas iespējamās atšķirības starp nozīmīgajām OpEx un CapEx summām, kas atklātas saskaņā ar šo standartu, un galvenajiem darbības rādītājiem, kas atklāti saskaņā Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178, piemēram, sakarā ar to, ka atklāta informācija par nepiederīgām saimnieciskajām darbībām, kas definētas minētajā deleģētajā regulā. Uzņēmums var strukturēt savas darbības pēc saimnieciskās darbības, lai salīdzinātu savus OpEx un CapEx un attiecīgā gadījumā savus OpEx un/vai CapEx plānus ar saviem taksonomijai atbilstīgajiem galvenajiem darbības rādītājiem.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E1-4 – Targets related to climate change mitigation and adaptationInformācijas atklāšanas prasība E1-4. Ar klimata pārmaiņu mitigāciju un pielāgošanos klimata pārmaiņām saistītie mērķrādītāji
AR 23. | Under paragraph 34 (a), the undertaking may disclose GHG emission reduction targets in intensity value. Intensity targets are formulated as ratios of GHG emissions relative to a unit of physical activity or economic output. Relevant units of activity or output are referred to in ESRS sector-specific standards. In cases where the undertaking has only set a GHG intensity reduction target, it shall nevertheless disclose the associated absolute values for the target year and interim target year(s). This may result in a situation where an undertaking is required to disclose an increase of absolute GHG emissions for the target year and interim target year(s), for example because it anticipates organic growth of its business.AR 23. | Saskaņā ar 34. punkta a) apakšpunktu uzņēmums var norādīt SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus kā intensitātes vērtību. Intensitātes mērķrādītājus formulē kā SEG emisiju attiecības salīdzinājumā ar fiziskās darbības vai ekonomiskās produkcijas vienību. Relevantās darbības vai produkcijas vienības ir minētas ESRS nozariskajos standartos. Gadījumos, kad uzņēmums ir noteicis tikai SEG intensitātes samazināšanas mērķrādītāju, tas tomēr atklāj saistītās absolūtās vērtības mērķrādītāja gadam un starpposma mērķrādītāja gadam(-iem). Tas var radīt situāciju, kad uzņēmumam ir jāatklāj absolūto SEG emisiju pieaugums mērķrādītāja gadā un starpposma mērķrādītāja gadā(-os), piemēram, tādēļ, ka tas paredz savas darījumdarbības dabīgu izaugsmi.
AR 24. | When disclosing the information required under paragraph 34 (b), the undertaking shall specify the share of the target related to each respective GHG emission Scope (1, 2 or 3) . The undertaking shall state the method used to calculate Scope 2 GHG emissions included in the target (i.e., either the location-based or market-based method). If the boundary of the GHG emission reduction target diverges from that of the GHG emissions reported under Disclosure Requirement E1-6, the undertaking shall disclose which gases are covered, the respective percentage of Scope 1, 2, 3 and total GHG emissions covered by the target. For the GHG emission reduction targets of its subsidiaries, the undertaking shall analogously apply these requirements at the level of the subsidiary.AR 24. | Atklājot 34. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums norāda mērķrādītāja daļu, kas attiecas uz katru attiecīgo SEG emisiju pakāpi (1., 2. vai 3.). Uzņēmums norāda metodi, kas izmantota, lai aprēķinātu mērķrādītājā iekļautās 2. pakāpes SEG emisijas (t. i., vai nu uz atrašanās vietu balstīta, vai uz tirgu balstīta metode). Ja SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāja robeža atšķiras no mērķrādītāja robežas saistībā ar SEG emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-6, uzņēmums attiecīgi atklāj, kuras gāzes ir aptvertas, 1., 2., 3. pakāpes un to kopējo SEG emisiju procentuālo daļu, uz kurām konkrētais mērķrādītājs attiecas. Attiecībā uz meitasuzņēmumu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājiem uzņēmums šīs prasības analoģiski piemēro meitasuzņēmuma līmenī.
AR 25. | When disclosing the information required under paragraph 34(c) on base year and baseline value: | (a) | the undertaking shall briefly explain how it has ensured that the baseline value against which the progress towards the target is measured is representative in terms of the activities covered and the influences from external factors (e.g., temperature anomalies in a certain year influencing the amount of energy consumption and related GHG emissions). This can be done by the normalisation of the baseline value, or, by using a baseline value that is derived from a 3-year average if this increases the representativeness and allows a more faithful representation; | (b) | the baseline value and base year shall not be changed unless significant changes in either the target or reporting boundary occur. In such a case, the undertaking shall explain how the new baseline value affects the new target, its achievement and presentation of progress over time. To foster comparability, when setting new targets , the undertaking shall select a recent base year that does not precede the first reporting year of the new target period by longer than 3 years. For example, for 2030 as the target year and a target period between 2025 and 2030, the base year shall be selected from the period between 2022 and 2025; | (c) | the undertaking shall update its base year from 2030 and after every 5-year period thereafter. This means that before 2030, the base years chosen by undertakings’ may be either the currently applied base year for existing targets or the first year of application of the sustainability reporting requirements as set out in Article 5(2) of Directive (EU) 2022/2464 (2024, 2025 or 2026) and, after 2030, every 5 years (2030, 2035, etc); and | (d) | when presenting climate-related targets, the undertaking may disclose the progress in meeting these targets made before its current base year. In doing so, the undertaking shall, to the greatest extent possible, ensure that the information on past progress is consistent with the requirements of this Standard. In the case of methodological differences, for example, regarding target boundaries, the undertaking shall provide a brief explanation for these differences.AR 25. | Atklājot 34. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju par bāzes gadu un bāzlīnijas vērtību: | (a) | uzņēmums īsi paskaidro, kā tas nodrošinājis, ka bāzlīnijas vērtība, attiecībā pret kuru tiek vērtēts progress mērķrādītāja sasniegšanā, reprezentatīvi atspoguļo aptvertās darbības un ārējo faktoru ietekmi (piemēram, temperatūras anomālijas konkrētā gadā, kas ietekmē enerģijas patēriņu un ar to saistīto SEG emisiju apjomu). To var panākt, normalizējot bāzlīnijas vērtību vai izmantojot tādu bāzlīnijas vērtību, kas iegūta no trīs gadu vidējās vērtības, ja tas palielina reprezentativitāti un ļauj sniegt precīzāku attēlojumu; | (b) | bāzlīnijas vērtību un bāzes gadu nemaina, ja vien nav notikušas būtiskas mērķrādītāja vai ziņu sniegšanas robežu izmaiņas. Šādā gadījumā uzņēmums paskaidro, kā jaunā bāzlīnijas vērtība ietekmē jauno mērķrādītāju, tā sasniegšanu un progresa atspoguļojumu laika gaitā. Lai veicinātu salīdzināmību, nosakot jaunus mērķrādītājus, uzņēmums izvēlas nesenu bāzes gadu, kas nav agrāk par trim gadiem pirms jaunā mērķrādītāja perioda pirmā pārskata gada. Piemēram, ja mērķrādītāja gads ir 2030. gads un mērķrādītāja periods ir no 2025. līdz 2030. gadam, bāzes gadu izvēlas laikposmā no 2022. līdz 2025. gadam; | (c) | uzņēmums savu bāzes gadu atjaunina no 2030. gada un pēc tam ik pēc pieciem gadiem. Tas nozīmē, ka līdz 2030. gadam uzņēmumu izvēlētie bāzes gadi var būt vai nu pašlaik spēkā esošo mērķrādītāju bāzes gads, vai pirmais ilgtspējas ziņu sniegšanas standartu piemērošanas gads, kā noteikts 5. panta 2. punktā Direktīvā (ES) 2022/2464 (2024., 2025. vai 2026. gads), bet pēc 2030. gada — ik pēc pieciem gadiem (2030., 2035. utt.); un | (d) | izklāstot ar klimatu saistītos mērķrādītājus, uzņēmums var atklāt informāciju par progresu šo mērķrādītāju sasniegšanā, kas panākts pirms tā pašreizējā bāzes gada. To darot, uzņēmums pēc iespējas nodrošina, lai informācija par līdzšinējo progresu atbilstu šā standarta prasībām. Metodikas atšķirību gadījumā (piemēram, attiecībā uz mērķrādītāja robežām) uzņēmums sniedz īsu šo atšķirību skaidrojumu.
AR 26. | When disclosing the information required under paragraphs 34 (d) and 34 (e), the undertaking shall present the information over the target period with reference to a sector- specific, if available, or a cross-sector emission pathway compatible with limiting global warming to 1.5°C. For this purpose, the undertaking shall calculate a 1.5°C aligned reference target value for Scope 1 and 2 (and, if applicable, a separate one for Scope 3) against which its own GHG emission reduction targets or interim targets in the respective Scopes can be compared.AR 26. | Atklājot 34. punkta d) un e) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums sniedz informāciju par mērķrādītāja periodu, atsaucoties uz konkrētas nozares emisiju trajektoriju (ja tāda pieejama) vai uz starpnozaru emisiju trajektoriju, kas ir saderīga ar mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C. Šajā nolūkā uzņēmums aprēķina ar 1,5 °C pieauguma ierobežojumu saskaņotu atsauces mērķrādītāja vērtību 1. un 2. pakāpes SEG emisijām (un attiecīgā gadījumā — atsevišķu mērķrādītāja vērtību 3. pakāpes SEG emisijām), ar kuru var salīdzināt tā attiecīgo pakāpju SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus vai starpposma mērķrādītājus.
AR 27. | The reference target value may be calculated by multiplying the GHG emissions in the base year with either a sector-specific (sectoral decarbonisation methodology) or cross-sector (contraction methodology) emission reduction factor. These emission reduction factors can be derived from different sources. The undertaking should ensure that the source used is based on an emission reduction pathway compatible with limiting global warming to 1.5°C.AR 27. | Atsauces mērķrādītāja vērtību var aprēķināt, SEG emisijas bāzes gadā reizinot ar nozarei specifisku (nozares dekarbonizācijas metodika) vai starpnozaru (samazināšanas metodika) emisijas samazinājuma koeficientu. Šos emisiju samazinājuma koeficientus var iegūt no dažādiem avotiem. Uzņēmumam būtu jānodrošina, ka izmantotā avota pamatā ir tāda emisiju samazināšanas trajektorija, kas ir saderīga ar globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C.
AR 28. | The emission reduction factors are subject to further development. Consequently, undertakings are encouraged to only use updated publicly available information. |   | 2030 | 2050 | Cross-sector (ACA) reductions pathway based on the year 2020 as the reference year | -42 % | -90 % | Source: | based on Pathways to Net-zero –SBTi Technical Summary (Version 1.0, October 2021)AR 28. | Emisiju samazināšanas faktori tiek vēl pilnveidoti. Tādēļ uzņēmumiem tiek ieteikts izmantot tikai atjauninātu publiski pieejamu informāciju. |   | 2030 | 2050. gadam, | Starpnozaru (ACA) samazinājumu trajektorija, pamatojoties uz 2020. gadu kā atsauces gadu | –42  % | –90  % | Avots: | pamatojoties uz publikāciju “Pathways to Net-zero – SBTi Technical Summary” (1.0. versija, 2021. gada oktobris).
AR 29. | The reference target value is dependent on the base year and baseline emissions of the undertaking’s GHG emission reduction target. As a result, the reference target value for undertakings with a recent base year or from higher baseline emissions may be less challenging to achieve than it will be for undertakings that have already taken ambitious past actions to reduce GHG emissions. Therefore, undertakings that have in the past achieved GHG emissions reductions compatible with either a 1.5°C-aligned cross-sector or sector-specific pathway, may adjust their baseline emissions accordingly to determine the reference target value. Accordingly, if the undertaking is adjusting the baseline emissions to determine the reference target value, it shall not consider GHG emission reductions that precede the year 2020 and it shall provide appropriate evidence of its past achieved GHG emission reduction.AR 29. | Atsauces mērķrādītāja vērtība ir atkarīga no uzņēmuma SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāja bāzes gada un bāzlīnijas emisijām. Rezultātā uzņēmumiem, kuru bāzes gads ir nesens vai kuru bāzlīnijas emisijas ir augstākas, atsauces mērķrādītāja vērtība var nebūt tik grūti sasniedzama kā uzņēmumiem, kuri jau iepriekš veikuši vērienīgas SEG emisiju samazināšanas darbības. Tāpēc uzņēmumi, kas iepriekš ir sasnieguši SEG emisiju samazinājumus, kas ir saderīgi ar starpnozaru vai nozarei specifisku trajektoriju, kas salāgota ar 1,5 °C pieauguma ierobežojuma mērķi, savu emisiju bāzlīniju var attiecīgi koriģēt, lai noteiktu atsauces mērķrādītāja vērtību. Attiecīgi, ja uzņēmums emisiju bāzlīniju koriģē, lai noteiktu atsauces mērķrādītāja vērtību, tas neņem vērā pirms 2020. gada panāktos SEG emisiju samazinājumus un iesniedz attiecīgus pierādījumus par iepriekš panākto SEG emisiju samazinājumu.
AR 30. | When disclosing the information required under paragraph 34 (f), the undertaking shall explain: | (a) | by reference to its climate change mitigation actions , the decarbonisation levers and their estimated quantitative contributions to the achievement of its GHG emission reduction targets broken down by each Scope (1, 2 and 3); | (b) | whether it plans to adopt new technologies and the role of these to achieve its GHG emission reduction targets; and | (c) | whether and how it has considered a diverse range of climate scenarios , at least including a climate scenario compatible with limiting global warming to 1.5°C, to detect relevant environmental-, societal-, technology-, market- and policy -related developments and determine its decarbonisation levers.AR 30. | Atklājot informāciju, kas prasīta saskaņā ar 34. punkta f) apakšpunktu, uzņēmums paskaidro: | (a) | atsaucoties uz tā klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām — dekarbonizācijas sviras un to aplēsto kvantitatīvo ieguldījumu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju, kas sadalīti pa SEG emisiju pakāpēm (1., 2. un 3.), sasniegšanā; | (b) | vai tas plāno ieviest jaunas tehnoloģijas, un apraksta to nozīmi SEG emisiju samazināšanas mērķrādītāju sasniegšanā, un | (c) | vai un kā tas ir ņēmis vērā dažādus klimata scenārijus, tajā skaitā vismaz klimata scenāriju, kas ir saderīgs ar globālās sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5° C temperatūras kāpumam, lai noteiktu relevantās ar vidi, sabiedrību, tehnoloģijām, tirgu un rīcībpolitiku saistītās norises un noteiktu tā dekarbonizācijas sviras.
AR 31. | The undertaking may present its GHG emission reduction targets together with its climate change mitigation actions (see paragraph AR 19) as a table or graphical pathway showing developments over time. The following figure and table provide examples combining targets and decarbonisation levers: |   | Base year (e.g., 2025) | 2030 target | 2035 target | … | Up to 2050 target | GHG emissions (ktCO2eq) | 100 | 60 | 40 |   |   | Energy efficiency and consumption reduction | - | -10 | -4 |   |   | Material efficiency and consumption reduction | - | -5 | - |   |   | Fuel switching | - | -2 | - |   |   | Electrification | - | - | -10 |   |   | Use of renewable energy | - | -10 | -3 |   |   | Phase out, substitution or modification of product | - | -8 | - |   |   | Phase out, substitution or modification of process | - | -5 | -3 |   |   | Other | - | - |   |   |  AR 31. | Uzņēmums savus SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus var uzrādīt kopā ar klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām (sk. AR 19), prezentējot kā tabulu vai grafisku trajektorijas attēlojumu, kas parāda attīstību laika gaitā. Nākamajā attēlā un tabulā ir sniegti piemēri, kuros apvienoti mērķrādītāji un dekarbonizācijas sviras: |   | Bāzes gads (piemēram, 2025. g.) | 2030. g. mērķrādītājs | 2035. g. mērķrādītājs | … | 2050. g. mērķrādītājs | SEG emisijas (kt CO2 ekv.) | 100 | 60 | 40 |   |   | Energoefektivitāte un patēriņa samazinājums | - | -10 | -4 |   |   | Materiālefektivitāte un patēriņa samazinājums | - | -5 | - |   |   | Kurināmā maiņa | - | -2 | - |   |   | Elektrifikācija | - | - | -10 |   |   | Atjaunīgās enerģijas izmantošana | - | -10 | -3 |   |   | Produktu pakāpeniska izņemšana no apgrozības, aizstāšana vai izmainīšana | - | -8 | - |   |   | Procesu pakāpeniska izbeigšana, aizstāšana vai izmainīšana | - | -5 | -3 |   |   | Citi | - | - |   |   |  
Disclosure Requirement E1-5 – Energy consumption and mixInformācijas atklāšanas prasība E1-5. Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra
Calculation guidanceNorādījumi par to, kā veicami aprēķini
AR 32. | When preparing the information on energy consumption required under paragraph 35, the undertaking shall: | (a) | only report energy consumed from processes owned or controlled by the undertaking applying the same perimeter applied for reporting GHG Scopes 1 and 2 emissions; | (b) | exclude feedstocks and fuels that are not combusted for energy purposes. The undertaking that consumes fuel as feedstocks can disclose information on this consumption separately from the required disclosures; | (c) | ensure all quantitative energy-related information is reported in either Mega-Watt- hours (MWh) in Lower Heating Value or net calorific value. If raw data of energy- related information is only available in energy units other than MWh (such as Giga-Joules (GJ) or British Thermal Units (Btu)), in volume units (such as cubic feet or gallons) or in mass units (such as kilograms or pounds), they shall be converted to MWh using suitable conversion factors (see for example Annex II of the Fifth Assessment IPCC report). Conversion factors for fuels shall be made transparent and applied in a consistent manner; | (d) | ensure all quantitative energy-related information is reported as final energy consumption, referring to the amount of energy the undertaking actually consumes using for example the table in Annex IV of Directive 2012/27 of the European Parliament and of the Council (55) on energy efficiency; | (e) | avoid double counting fuel consumption when disclosing self-generated energy consumption. If the undertaking generates electricity from either a non-renewable or renewable fuel source and then consumes the generated electricity, the energy consumption shall be counted only once under fuel consumption; | (f) | not offset energy consumption even if on site generated energy is sold to and used by a third party; | (g) | not count energy that is sourced from within the organisational boundary under “purchased or acquired” energy; | (h) | account for steam, heat or cooling received as “waste energy” from a third party’s industrial processes under “purchased or acquired” energy; | (i) | account for renewable hydrogen (56) as a renewable fuel. Hydrogen that is not completely derived from renewable sources shall be included under “fuel consumption from other non-renewable sources”; and | (j) | adopt a conservative approach when splitting the electricity, steam, heat or cooling between renewable and non-renewable sources based on the approach applied to calculate market-based Scope 2 GHG emissions. The undertaking shall only consider these energy consumptions as deriving from renewable sources if the origin of the purchased energy is clearly defined in the contractual arrangements with its suppliers (renewable power purchasing agreement, standardised green electricity tariff, market instruments like Guarantee of Origin from renewable sources in Europe (57) or similar instruments like Renewable Energy Certificates in the US and Canada, etc.).AR 32. | Sagatavojot informāciju par enerģijas patēriņu, kas prasīta saskaņā ar 35. punktu, uzņēmums: | (a) | ziņo tikai par enerģiju, kas patērēta uzņēmuma īpašumā vai kontrolē esošajos procesos, piemērojot to pašu tvērumu, ko piemēro ziņu sniegšanai par 1. un 2. pakāpes SEG emisijām; | (b) | neiekļauj ievadresursus un kurināmo, kas netiek sadedzināts enerģijas ražošanai. Uzņēmums, kas kurināmo patērē kā ievadresursus, informāciju par šo patēriņu var atklāt atsevišķi no prasītās atklājamās informācijas; | (c) | nodrošina, ka visa ar enerģiju saistītā kvantitatīvā informācija tiek uzrādīta megavatstundās (MWh) zemākajā siltumspējā vai neto siltumspējā. Ja ar enerģiju saistītās informācijas jēldati ir pieejami vienīgi enerģijas mērvienībās, kas nav MWh (piemēram, gigadžoulos (GJ) vai britu siltumvienībās (Btu)), tilpuma mērvienībās (piemēram, kubikpēdās vai galonos), vai masas mērvienībās (piemēram, kilogramos (kg) vai mārciņās (lb)), tos pārrēķina MWh, izmantojot piemērotus pārrēķina koeficientus (sk., piemēram, IPCC piektā novērtējuma ziņojuma II pielikumu). Kurināmo pārrēķina koeficienti ir pārredzami un tiek piemēroti konsekventi; | (d) | nodrošina, ka visa ar enerģiju saistītā kvantitatīvā informācija tiek ziņota kā enerģijas galapatēriņš, kas apzīmē uzņēmuma faktiski patērēto enerģijas daudzumu, izmantojot, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27 (55) par energoefektivitāti IV pielikuma tabulu; | (e) | atklājot informāciju par pašu saražotās enerģijas patēriņu, izvairās no dubultas kurināmā patēriņa uzskaites. Ja uzņēmums ražo elektroenerģiju no neatjaunīga vai atjaunīga kurināmā avota un saražoto elektroenerģiju pēc tam patērē, enerģijas patēriņu ieskaita tikai vienu reizi kurināmā patēriņa pozīcijā; | (f) | enerģijas patēriņu nekompensē pat tad, ja objektā saražoto enerģiju izmanto trešā persona, kurai to pārdod; | (g) | iepirktās vai iegūtās enerģijas pozīcijā neieskaita enerģiju, kas iegūta organizācijas robežās; | (h) | tvaiku, siltumenerģiju vai aukstumu, kas saņemti kā atlikumenerģija no trešās personas rūpnieciskajiem procesiem, uzskaita kā “iepirkto vai iegūto” enerģiju; | (i) | atjaunīgo ūdeņradi (56) uzskaita kā atjaunīgo kurināmo. Ūdeņradi, kas nav pilnībā iegūts no atjaunīgiem energoresursiem, iekļauj pozīcijā “kurināmā patēriņš no citiem neatjaunīgiem energoresursiem”, un | (j) | elektroenerģiju, tvaiku, siltumenerģiju vai aukstumu sadalot starp atjaunīgiem un neatjaunīgiem energoresursiem, izmanto konservatīvu pieeju, balstoties uz pieeju, kas izmantota, lai aprēķinātu 2. pakāpes uz tirgu balstītas SEG emisijas. Uzņēmums šādu enerģijas patēriņu uzskata par tādu, kura izcelsme ir atjaunīgie energoresursi, tikai tad, ja iegādātās enerģijas izcelsme ir skaidri definēta ar piegādātājiem noslēgtajos līgumiskajos pasākumos (atjaunīgās enerģijas iepirkuma līgums, standartizēts zaļās elektroenerģijas tarifs, tādi tirgus instrumenti kā atjaunīgo energoresursu izcelsmes garantija Eiropā (57) vai līdzīgi instrumenti, piemēram, atjaunīgās enerģijas sertifikāti ASV un Kanādā u. c.).
AR 33. | The information required under paragraph 37 (a) is applicable if the undertaking is operating in at least one high climate impact sector . The information required under paragraph 38 (a) to (e). shall also include energy from fossil sources consumed in operations that are not in high climate impact sectors.AR 33. | 37. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju atklāj, ja uzņēmums darbojas vismaz vienā nozarē ar lielu ietekmi uz klimatu. 38. punkta a)–e) apakšpunktā prasītajā informācijā ietver arī ziņas par enerģiju no fosilajiem energoresursiem, ko patērē operācijās nozarēs, kurām nav lielas ietekmes uz klimatu.
AR 34. | The information on Energy consumption and mix may be presented using the following tabular format for high climate impact sectors and for all other sector by omitting rows (1) to (5). | Energy consumption and mix | Comparative | Year N | (1) | Fuel consumption from coal and coal products (MWh) |   |   | (2) | Fuel consumption from crude oil and petroleum products (MWh) |   |   | (3) | Fuel consumption from natural gas (MWh) |   |   | (4) | Fuel consumption from other fossil sources (MWh) |   |   | (5) | Consumption of purchased or acquired electricity, heat, steam, and cooling from fossil sources (MWh) |   |   | (6) | Total fossil energy consumption (MWh) (calculated as the sum of lines 1 to 5) |   |   | Share of fossil sources in total energy consumption (%) |   |   | (7) | Consumption from nuclear sources (MWh) |   |   | Share of consumption from nuclear sources in total energy consumption (%) |   |   | (8) | Fuel consumption for renewable sources, including biomass (also comprising industrial and municipal waste of biologic origin, biogas, renewable hydrogen, etc.) (MWh) |   |   | (9) | Consumption of purchased or acquired electricity, heat, steam, and cooling from renewable sources (MWh) |   |   | (10) | The consumption of self-generated non-fuel renewable energy (MWh) |   |   | (11) | Total renewable energy consumption (MWh) (calculated as the sum of lines 8 to 10) |   |   | Share of renewable sources in total energy consumption (%) |   |   | Total energy consumption (MWh) (calculated as the sum of lines 6, and 11) |   |  AR 34. | Informāciju par enerģijas patēriņu un energoresursu struktūru nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu var sniegt turpmāk norādītajā tabulas formātā, bet informāciju par visām pārējām nozarēm sniedz, izlaižot 1.–5. rindu. | Enerģijas patēriņš un energoresursu struktūra | Salīdzinoši | N gads | 1) | Kurināmā patēriņš no oglēm un ogļu produktiem (MWh) |   |   | 2) | Kurināmā patēriņš no jēlnaftas un naftas produktiem (MWh) |   |   | 3) | Kurināmā patēriņš no dabasgāzes (MWh) |   |   | 4) | Kurināmā patēriņš no citiem fosilajiem energoresursiem (MWh) |   |   | 5) | Iepirktās vai iegūtās fosilo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika un aukstuma patēriņš (MWh) |   |   | 6) | Kopējais fosilo energoresursu patēriņš (MWh) (aprēķina kā 1.–5. rindas summu) |   |   | Fosilo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā (%) |   |   | 7) | Patēriņš no kodolenerģijas avotiem (MWh) |   |   | Patēriņa no kodolenerģijas avotiem īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā (%) |   |   | 8) | Kurināmā patēriņš no atjaunīgiem energoresursiem, ieskaitot biomasu (arī bioloģiskas izcelsmes rūpnieciskus un sadzīves atkritumus, biogāzi, atjaunīgo ūdeņradi u. c.) (MWh) |   |   | 9) | Iepirktās vai iegūtās atjaunīgo energoresursu elektroenerģijas, siltumenerģijas, tvaika un aukstuma patēriņš (MWh) |   |   | 10) | Tādas pašu saražotās atjaunīgās enerģijas patēriņš, kas nav kurināmais (MWh) |   |   | 11) | Kopējais atjaunīgo energoresursu patēriņš (MWh) (aprēķina kā 8.–10. rindas summu) |   |   | Atjaunīgo energoresursu īpatsvars kopējā enerģijas patēriņā (%) |   |   | Kopējais enerģijas patēriņš (MWh) (aprēķina kā 6. un 11. rindas summu) |   |  
AR 35. | The total energy consumption with a distinction between fossil, nuclear and renewable energy consumption may be presented graphically in the sustainability statement showing developments over time (e.g., through a pie or bar chart).AR 35. | Kopējo enerģijas patēriņu, nošķirot atsevišķi fosilo energoresursu, kodolenerģijas un atjaunīgo energoresursu patēriņu, ilgtspējas deklarācijā var attēlot grafiski, parādot izmaiņas laika gaitā (piemēram, izmantojot sektoru diagrammu vai joslu diagrammu).
Energy intensity based on net revenueNeto ieņēmumos balstīta energointensitāte
Calculation guidanceNorādījumi par to, kā veicami aprēķini
AR 36. | When preparing the information on energy intensity required under paragraph 40, the undertaking shall: | (a) | calculate the energy intensity ratio using the following formula: | (b) | express the total energy consumption in MWh and the net revenue in monetary units (e.g., Euros); | (c) | the numerator and denominator shall only consist of the proportion of the total final energy consumption (in the numerator) and net revenue (in the denominator) that are attributable to activities in high climate impact sectors . In effect, there should be consistency in the scope of both the numerator and denominator; | (d) | calculate the total energy consumption in line with the requirement in paragraph 37; | (e) | calculate the net revenue in line with the accounting standards requirements applicable for the financial statements, i.e., IFRS 15 Revenue from Contracts with Customers or local GAAP requirements.AR 36. | Sagatavojot informāciju par energointensitāti, kas prasīta saskaņā ar 40. punktu, uzņēmums: | (a) | aprēķina energointensitātes koeficientu, izmantojot šādu formulu: | (b) | izsaka kopējo enerģijas patēriņu MWh un neto ieņēmumus naudas vienībās (piemēram, euro); | (c) | skaitītājā un saucējā norāda tikai to daļu no kopējā enerģijas galapatēriņa (skaitītājā) un neto ieņēmumiem (saucējā), kas attiecināma uz darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu. Faktiski gan skaitītāja, gan saucēja tvērumam jābūt saskanīgam; | (d) | aprēķina kopējo enerģijas patēriņu saskaņā ar 37. punkta prasībām; | (e) | aprēķina neto ieņēmumus saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, kas piemērojamas finanšu pārskatiem, t. i., IFRS 15“Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem” vai vietējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.
AR 37. | The quantitative information may be presented in the following table. | Energy intensity per net revenue | Comparative | N | % N / N-1 | Total energy consumption from activities in high climate impact sectors per net revenue from activities in high climate impact sectors (MWh/Monetary unit) |   |   |  AR 37. | Kvantitatīvo informāciju var atspoguļot šādā tabulā. | Energointensitāte uz neto ieņēmumiem | Salīdzinoši | N | % N / N-1 | Kopējais enerģijas patēriņš no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu attiecībā pret neto ieņēmumiem no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu (MWh / naudas vienība) |   |   |  
Connectivity of energy intensity based on net revenue with financial reporting informationNeto ieņēmumos balstītas energointensitātes sasaiste ar finanšu pārskatu informāciju
AR 38. | The reconciliation of net revenue from activities in high climate impact sectors to the relevant financial statements line item or disclosure (as required by paragraph 43) may be presented either: | (a) | by a cross-reference to the related line item or disclosure in the financial statements; or | (b) | If the net revenue cannot be directly cross-referenced to a line item or disclosure in the financial statements, by a quantitative reconciliation using the below tabular format. | Net revenue from activities in high climate impact sectors used to calculate energy intensity |   | Net revenue (other) |   | Total net revenue (Financial statements) |  AR 38. | Neto ieņēmumu no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu saskaņojumu ar attiecīgo finanšu pārskatu posteni vai atklājamo informāciju (saskaņā ar 43. punkta prasībām) var sniegt: | (a) | ar mijnorādi uz attiecīgo finanšu pārskatu posteni vai atklājamo informāciju vai, | (b) | ja neto ieņēmumus nevar tieši sasaistīt ar mijnorādi ar kādu finanšu pārskatu posteni vai finanšu pārskatos atklājamo informāciju, — ar kvantitatīvu saskaņojumu, izmantojot turpmāk norādītās tabulas formātu. | Neto ieņēmumi no darbībām nozarēs ar lielu ietekmi uz klimatu, ko izmanto energointensitātes aprēķināšanai |   | Neto ieņēmumi (citi) |   | Kopējie neto ieņēmumi (finanšu pārskati) |  
Disclosure Requirements E1-6 – Gross Scopes 1, 2, 3 and Total GHG emissionsInformācijas atklāšanas prasība E1-6. 1., 2., 3. pakāpes bruto SEG emisijas un kopējās SEG emisijas
Calculation guidanceNorādījumi par to, kā veicami aprēķini
AR 39. | When preparing the information for reporting GHG emissions as required by paragraph 44, the undertaking shall: | (a) | consider the principles, requirements and guidance provided by the GHG Protocol Corporate Standard (version 2004). The undertaking may consider Commission Recommendation (EU) 2021/2279 (58) or the requirements stipulated by EN ISO 14064-1:2018. If the undertaking already applies the GHG accounting methodology of ISO 14064- 1: 2018, it shall nevertheless comply with the requirements of this standard (e.g., regarding reporting boundaries and the disclosure of market-based Scope 2 GHG emissions); | (b) | disclose the methodologies, significant assumptions and emissions factors used to calculate or measure GHG emissions accompanied by the reasons why they were chosen, and provide a reference or link to any calculation tools used; | (c) | include emissions of CO2, CH4, N2O, HFCs, PFCs, SF6, and NF3. Additional GHG may be considered when significant; and | (d) | use the most recent Global Warming Potential (GWP) values published by the IPCC based on a 100-year time horizon to calculate CO2eq emissions of non-CO2 gases.AR 39. | Sagatavojot informāciju ziņu sniegšanai par SEG emisijām, kā noteikts 44. punktā, uzņēmums: | (a) | ņem vērā principus, prasības un norādījumus, kas sniegti SEG protokola korporatīvajā standartā (2004. gada versija). Uzņēmums var ņemt vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/2279 (58) vai ISO 14064-1:2018 standartā noteiktās prasības. Ja uzņēmums jau piemēro ISO 14064-1:2018 standarta SEG uzskaites metodiku, tam tomēr jānodrošina atbilstība šā standarta prasībām (piemēram, attiecībā uz ziņu sniegšanas robežām un uz tirgu balstītu 2. pakāpes SEG emisiju atklāšanu); | (b) | atklāj metodiku, nozīmīgos pieņēmumus un emisijas faktorus, kas izmantoti SEG emisiju aprēķināšanai vai noteikšanai, pievieno izdarītās izvēles pamatojumu un sniedz norādi vai saiti uz visiem izmantotajiem aprēķinu rīkiem; | (c) | ietver CO2, CH4, N2O, HFC, PFC, SF6, un NF3 emisijas. Papildu SEG var ņemt vērā, ja tās ir nozīmīgas; un | (d) | lai aprēķinātu CO2 ekv. emisijas gāzēm, kas nav CO2, izmanto jaunākās IPCC publicētās globālās sasilšanas potenciāla (GSP) vērtības, kas balstītas uz 100 gadu laika nogriezni;
AR 40. | When preparing the information for reporting GHG emissions from its associates, joint ventures, unconsolidated subsidiaries (investment entities) and contractual arrangements as required by paragraph 50, the undertaking shall consolidate 100% of the GHG emissions of the entities it operationally controls. In practice, this happens when the undertakings holds the license - or permit - to operate the assets from these associates, joint ventures, unconsolidated subsidiaries (investment entities) and contractual arrangements. When the undertaking has a contractually defined part-time operational control, it shall consolidate 100% the GHG emitted during the time of its operational control.AR 40. | Sagatavojot informāciju ziņošanai par SEG emisijām no saviem asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētajiem meitasuzņēmumiem (investīciju struktūrām) un saskaņā ar līgumisku vienošanos kopuzņēmumos, kā noteikts 50. punktā, uzņēmums konsolidē 100 % SEG emisiju no struktūrām, pār kurām tam ir operacionāla kontrole. Praktiski tas notiek tad, ja uzņēmumiem ir licence vai atļauja pārvaldīt šo asociēto uzņēmumu, kopuzņēmumu, nekonsolidēto meitasuzņēmumu (investīciju struktūru) un līgumiskos pasākumos paredzētos aktīvus. Ja uzņēmumam ir līgumā noteikta nepilna laika operacionālā kontrole, tas konsolidē 100 % SEG, kas emitētas operacionālās kontroles īstenošanas laikā.
AR 41. | In line with ESRS 1 chapter 3.7, the undertaking shall disaggregate information on its GHG emissions as appropriate. For example, the undertaking may disaggregate its Scope 1, 2, 3, or total GHG emissions by country, operating segments, economic activity, subsidiary, GHG category (CO2, CH4, N2O, HFCs, PFCs, SF6, NF3, and other GHG considered by the undertaking) or source type (stationary combustion, mobile combustion, process emissions and fugitive emissions).AR 41. | Saskaņā ar ESRS 1 3.7. nodaļu uzņēmums informāciju par SEG emisijām dezagregē piemērotā veidā. Piemēram: uzņēmums savas 1., 2. vai 3. pakāpes SEG emisijas var dezagregēt pa valstīm, operacionālajiem segmentiem, saimnieciskās darbības veidiem, meitasuzņēmumiem, SEG kategorijām (CO2, CH4, N2O, HFC, PFC, SF6, NF3 un citām uzņēmuma ietvertām SEG) vai avota veidiem (stacionārā sadedzināšana, mobilā sadedzināšana, procesa emisijas un fugitīvās emisijas).
AR 42. | An undertaking might have a different reporting period from some or all of the entities in its value chain. In such circumstances, the undertaking is permitted to measure its GHG emissions in accordance with paragraph 44 using information for reporting periods that are different from its own reporting period if that information is obtained from entities in its value chain with reporting periods that are different from the undertaking’s reporting period, on the condition that: | (a) | the undertaking uses the most recent data available from those entities in its value chain to measure and disclose its greenhouse gas emissions; | (b) | the length of the reporting periods is the same; and | (c) | the undertaking discloses the effects of significant events and changes in circumstances (relevant to its GHG emissions) that occur between the reporting dates of the entities in its value chain and the date of the undertaking’s general purpose financial statements.AR 42. | Uzņēmuma pārskata periods var atšķirties no dažu vai visu tā vērtības ķēdes struktūru pārskata perioda. Šādā gadījumā uzņēmumam ir atļauts savas SEG emisijas mērīt saskaņā ar 44. punktu, izmantojot informāciju par pārskata periodiem, kas atšķiras no tā pārskata perioda, ja šī informācija ir iegūta no struktūrām tā vērtības ķēdē, kuru pārskata periods atšķiras no uzņēmuma pārskata perioda, ar nosacījumu, ka: | a) | uzņēmums izmanto jaunākos datus, kas pieejami no šīm struktūrām tā vērtības ķēdē, lai izmērītu un atklātu siltumnīcefekta gāzu emisijas; | b) | pārskata periodu ilgums ir vienāds; un | c) | struktūra atklāj tādu nozīmīgu notikumu un apstākļu izmaiņu iespaidu (attiecībā uz tās SEG emisijām), kas notikuši laikā starp vērtības ķēdē esošo struktūru pārskata datumiem un uzņēmuma vispārīgas nozīmes finanšu pārskatu datumu.
AR 43. | When preparing the information on gross Scope 1 GHG emissions required under paragraph 48 (a), the undertaking shall: | (a) | calculate or measure GHG emissions from stationary combustion, mobile combustion, process emissions and fugitive emissions; and use suitable activity data that include the non-renewable fuel consumption; | (b) | use suitable and consistent emission factors; | (c) | disclose biogenic emissions of CO2 from the combustion or bio-degradation of biomass separately from the Scope 1 GHG emissions, but include emissions of other types of GHG (in particular CH4 and N2O); | (d) | not include any removals, or any purchased, sold or transferred carbon credits or GHG allowances in the calculation of Scope 1 GHG emissions; and | (e) | for activities reporting under the EU ETS, report on Scope 1 emissions following the EU ETS methodology. The EU ETS methodology may also be applied to activities in geographies and sectors that are not covered by the EU ETS.AR 43. | Sagatavojot informāciju par 1. pakāpes bruto SEG emisijām, kas prasīta 48. punkta a) apakšpunktā, uzņēmums: | (a) | aprēķina vai izmēra SEG emisijas, kas radušās no stacionārās sadedzināšanas, mobilās sadedzināšanas, procesu emisijām un fugitīvajām emisijām, kā arī izmanto piemērotus darbības datus, kas ietver neatjaunīgā kurināmā patēriņu; | (b) | izmanto piemērotus un konsekventus emisijas faktorus; | (c) | biogēnā CO2 emisijas no biomasas sadedzināšanas vai biodegradācijas atklāj atsevišķi no 1. pakāpes SEG emisijām, bet iekļauj citu veidu SEG (it sevišķi CH4 un N2O) emisijas; | (d) | no 1. pakāpes SEG emisiju aprēķina izslēdz jebkādus piesaistījumus vai jebkādus iegādātus, pārdotus vai nodotus oglekļa kredītus vai SEG kvotas; un | (e) | attiecībā uz darbībām, par kurām ziņo saskaņā ar ES ETS, ziņo par 1. pakāpes emisijām saskaņā ar ES ETS metodiku. ES ETS metodiku var piemērot arī darbībām ģeogrāfiskās teritorijās un nozarēs, uz kurām ES ETS neattiecas;
AR 44. | When preparing the information on the percentage of Scope 1 GHG emissions from regulated emission trading schemes required under paragraph 48 (b), the undertaking shall: | (a) | consider GHG emissions from the installations it operates that are subject to regulated Emission Trading Schemes (ETS), including the EU-ETS, national ETS and non-EU ETS, if applicable; | (b) | only include emissions of CO2, CH4, N2O, HFCs, PFCs, SF6, and NF3; | (c) | ensure the same accounting period for gross Scope 1 GHG emissions and GHG emissions regulated under the ETS; and | (d) | calculate the share by using the following formula: | GHG Emissions in (t CO2eq) from EU ETS installations + national ETS installations + nonEU ETS installations | Scope 1 GHG emissions (t CO2eq)AR 44. | Sagatavojot 48. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju par 1. pakāpes SEG emisiju procentuālo daļu no regulētām emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, uzņēmums: | (a) | ņem vērā SEG emisijas no ekspluatētajām iekārtām, uz kurām attiecas regulētas emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS), tajā skaitā ES ETS, valsts ETS un attiecīgā gadījumā — ETS ārpus ES; | (b) | ietver tikai COCO2, CH4, N2O, HFC, PFC, SF6 un NF3 emisijas; | (c) | nodrošina vienu un to pašu uzskaites periodu 1. pakāpes bruto SEG emisijām un SEG emisijām, ko regulē saskaņā ar ETS; un | (d) | aprēķina procentuālo daļu, izmantojot šādu formulu: | SEG emisijas (t CO2 ekv.) no ES ETS iekārtām + valstu ETS iekārtām + ārpussavienības ETS iekārtām | 1. pakāpes SEG emisijas (t CO2 ekv.)
AR 45. | When preparing the information on gross Scope 2 GHG emissions required under paragraph 49, the undertaking shall: | (a) | consider the principles and requirements of the GHG Protocol Scope 2 Guidance (version 2015, in particular the Scope 2 quality criteria in chapter 7.1 relating to contractual instruments); it may also consider Commission Recommendation (EU) 2021/2279 or the relevant requirements for the quantification of indirect GHG emissions from imported energy in EN ISO 14064-1:2018; | (b) | include purchased or acquired electricity, steam, heat, and cooling consumed by the undertaking; | (c) | avoid double counting of GHG emissions reported under Scope 1 or 3; | (d) | apply the location-based and market-based methods to calculate Scope 2 GHG emissions and provide information on the share and types of contractual instruments. Location-based method quantifies Scope 2 GHG emissions based on average energy generation emission factors for defined locations, including local, subnational, or national boundaries (GHG Protocol, “Scope 2 Guidance”, Glossary, 2015). Market-based method quantifies Scope 2 GHG emissions based on GHG emissions emitted by the generators from which the reporting entity contractually purchases electricity bundled with instruments, or unbundled instruments on their own (GHG Protocol, “Scope 2 Guidance”, Glossary, 2015); in this case, the undertaking may disclose the share of market-based scope 2 GHG emissions linked to purchased electricity bundled with instruments such as Guarantee of Origins or Renewable Energy Certificates. The undertaking shall provide information about the share and types of contractual instruments used for the sale and purchase of energy bundled with attributes about the energy generation or for unbundled energy attribute claims. | (e) | disclose biogenic emissions of CO2 carbon from the combustion or biodegradation of biomass separately from the Scope 2 GHG emissions but include emissions of other types of GHG (in particular CH4 and N2O). In case the emission factors applied do not separate the percentage of biomass or biogenic CO2, the undertaking shall disclose this. In case GHG emissions other than CO2 (particularly CH4 and N2O) are not available for, or excluded from, location-based grid average emissions factors or with the market-based method information, the undertaking shall disclose this. | (f) | not include any removals, or any purchased, sold or transferred carbon credits or GHG allowances in the calculation of Scope 2 GHG emissions.AR 45. | Sagatavojot informāciju par 2. pakāpes bruto SEG emisijām, kas prasīta 49. punktā, uzņēmums: | (a) | ņem vērā principus un prasības, kas noteikti SEG protokola norādījumu dokumentā “Scope 2 Guidance” (2015. gada versija, jo īpaši 2. pakāpes kvalitātes kritērijus, kas noteikti 7.1. nodaļā attiecībā uz līgumiskajiem instrumentiem); tas var arī apsvērt Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/2279 vai atbilstošās EN ISO 14064-1:2018 standartā paredzētās prasības attiecībā uz importētās enerģijas netiešo SEG emisiju kvantitatīvu noteikšanu; | (b) | ietver iepirkto vai iegūto elektroenerģiju, tvaiku, siltumenerģiju vai aukstumu, ko uzņēmums patērējis; | (c) | izvairās no dubultas 1. vai 3. pakāpes SEG emisiju uzskaites; | (d) | 2. pakāpes SEG emisiju aprēķināšanai piemēro uz atrašanās vietu balstītas un uz tirgu balstītas metodes un sniedz informāciju par līgumisko instrumentu daļu un veidiem; Ar metodi, kas balstīta uz atrašanās vietu, skaitliski izsaka 2. pakāpes SEG emisijas, balstoties uz vidējiem enerģijas ražošanas emisijas faktoriem noteiktās vietās — arī vietējās, reģionālās vai valsts robežās (SEG protokols, norādījumu dokuments “Scope 2 Guidance”, glosārijs, 2015. g.); Ar metodi, kas balstīta uz tirgu, skaitliski izsaka 2. pakāpes SEG emisijas, balstoties uz SEG emisijām, ko emitē elektroenerģijas ražotāji, no kuriem ziņojošais uzņēmums saskaņā ar līgumu pērk elektroenerģiju apvienoti ar instrumentiem vai atsevišķi (SEG protokols, norādījumu dokuments “Scope 2 Guidance”, glosārijs, 2015. g.); šajā gadījumā uzņēmums var atklāt informāciju par to tirgus 2. pakāpes SEG emisiju daļu, kas saistīta ar iepirkto elektroenerģiju, kura apvienota ar tādiem instrumentiem kā izcelsmes garantija vai atjaunīgās enerģijas sertifikāti. Uzņēmums sniedz informāciju par to līgumisko instrumentu daļu un veidiem, kas tiek izmantoti enerģijas pārdošanai un pirkšanai, kopā ar enerģijas ražošanas atribūtiem vai atsevišķi no apgalvojumiem par enerģijas atribūtiem. | (e) | Biogēnā CO2 emisijas no biomasas sadedzināšanas vai biodegradācijas atklāj atsevišķi no 2. pakāpes SEG emisijām, bet iekļauj citu veidu SEG (jo īpaši CH4 un N2O). Ja izmantotajos emisijas faktoros nav izdalīta biomasas vai biogēnā CO2 procentuālā daļa, uzņēmums to dara zināmu. Ja dati par SEG emisijām, izņemot CO2 (jo īpaši CH4 un N2O) nav pieejami vai nav iekļauti uz atrašanās vietu balstīto elektrotīkla vidējo emisijas faktoru vai uz tirgu balstītas metodes informācijā, uzņēmums to dara zināmu; | (f) | no 2. pakāpes SEG emisiju aprēķina izslēdz jebkādus piesaistījumus vai jebkādus iegādātus, pārdotus vai nodotus oglekļa kredītus vai SEG kvotas.
AR 46. | When preparing the information on gross Scope 3 GHG emissions required under paragraph 51, the undertaking shall: | (a) | consider the principles and provisions of the GHG Protocol Corporate Value Chain (Scope 3) Accounting and Reporting Standard (Version 2011); and it may consider Commission Recommendation (EU) 2021/2279 or the relevant requirements for the quantification of indirect GHG emissions from EN ISO 14064-1:2018; | (b) | if it is a financial institution, consider the GHG Accounting and Reporting Standard for the Financial Industry from the Partnership for Carbon Accounting Financial (PCAF), specifically part A “Financed Emissions” (version December 2022); | (c) | screen its total Scope 3 GHG emissions based on the 15 Scope 3 categories identified by the GHG Protocol Corporate Standard and GHG Protocol Corporate Value Chain (Scope 3) Accounting and Reporting Standard (Version 2011) using appropriate estimates. Alternatively, it may screen its indirect GHG emissions based on the categories provided by EN ISO 14064-1:2018 clause 5.2.4 (excluding indirect GHG emissions from imported energy); | (d) | identify and disclose its significant Scope 3 categories based on the magnitude of their estimated GHG emissions and other criteria provided by GHG Protocol Corporate Value Chain (Scope 3) Accounting and Reporting Standard (Version 2011, p. 61 and 65-68) or EN ISO 14064-1:2018 Annex H.3.2, such as financial spend, influence, related transition risks and opportunities or stakeholder views; | (e) | calculate or estimate GHG emissions in significant Scope 3 categories using suitable emissions factors; | (f) | update Scope 3 GHG emissions in each significant category every year on the basis of current activity data; update the full Scope 3 GHG inventory at least every 3 years or on the occurrence of a significant event or a significant change in circumstances (a significant event or significant change in circumstances can, for example, relate to changes in the undertaking’s activities or structure, changes in the activities or structure of its upstream and downstream value chain(s), a change in calculation methodology or in the discovery of errors);”); | (g) | disclose the extent to which the undertaking’s Scope 3 GHG emissions are measured using inputs from specific activities within the entity’s upstream and downstream value chain, and disclose the percentage of emissions calculated using primary data obtained from suppliers or other value chain partners. | (h) | for each significant Scope 3 GHG category, disclose the reporting boundaries considered, the calculation methods for estimating the GHG emissions as well as if and which calculation tools were applied. The Scope 3 categories should be consistent with the GHGP and include: | i. | indirect Scope 3 GHG emissions from the consolidated accounting group (the parent and its subsidiaries), | ii. | indirect Scope 3 GHG emissions from associates, joint ventures, and unconsolidated subsidiaries for which the undertaking has the ability to control the operational activities and relationships (i.e., operational control), | iii. | Scope 1, 2 and 3 GHG emissions from associates, joint ventures, unconsolidated subsidiaries (investment entities) and joint arrangements for which the undertaking does not have operational control and when these entities are part of the undertaking’s upstream and dopwnstream value chain. | (i) | disclose a list of Scope 3 GHG emissions categories included in and excluded from the inventory with a justification for excluded Scope 3 categories; | (j) | disclose biogenic emissions of CO2 from the combustion or biodegradation of biomass that occur in its upstream and downstream value chain separately from the gross Scope 3 GHG emissions, and include emissions of other types of GHG (such as CH4 and N2O), and emissions of CO2 that occur in the life cycle of biomass other than from combustion or biodegradation (such as GHG emissions from processing or transporting biomass) in the calculation of Scope 3 GHG emissions; | (k) | not include any removals, or any purchased, sold or transferred carbon credits or GHG allowances in the calculation of Scope 3 GHG emissions;AR 46. | Sagatavojot informāciju par 3. pakāpes bruto SEG emisijām, kas prasīta 51. punktā, uzņēmums: | (a) | ņem vērā SEG protokola uzņēmuma vērtības ķēdes (3. pakāpes) uzskaites un ziņu sniegšanas standarta (2011. gada versija) principus un noteikumus; un tas var arī apsvērt Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/2279 vai atbilstošās EN ISO 14064-1:2018 standartā paredzētās prasības attiecībā uz netiešo SEG emisiju kvantitatīvu noteikšanu; | (b) | ja uzņēmums ir finanšu iestāde — ņem vērā Finanšu partnerības oglekļa uzskaites finanšu nozarei (PCAF) izstrādāto SEG uzskaites un ziņu sniegšanas standartu, jo īpaši tā A daļu “Finansētās saistītas emisijas” (2022. gada decembra versija); | (c) | veic kopējo 3. pakāpes SEG emisiju pārbaudi, pamatojoties uz piecpadsmit 3. pakāpes kategorijām, kas noteiktas SEG protokola korporatīvajā standartā un SEG protokola korporatīvās vērtības ķēdes (3. pakāpes) uzskaites un ziņu sniegšanas standartā (2011. gada versija), izmantojot atbilstošas aplēses. Alternatīvi uzņēmums netiešo SEG emisiju pārbaudi var veikt arī, balstoties uz EN ISO 14064-1:2018 standarta 5.2.4. punktā noteiktajām kategorijām (izņemot netiešās SEG emisijas no importētas enerģijas); | (d) | identificē un atklāj informāciju par nozīmīgajām 3. pakāpes kategorijām, balstoties uz to aplēsto SEG emisiju apjomu un citiem kritērijiem, kas noteikti SEG protokola uzņēmuma vērtības ķēdes (3. pakāpes) uzskaites un ziņu sniegšanas standartā (2011. gada versija, 61. un 65.–68. lpp.) vai EN ISO 14064-1:2018 standarta H.3.2. pielikumā, piemēram, finanšu izdevumi, ietekme, saistītie pārkārtošanās riski un iespējas vai ieinteresēto personu viedokļi; | (e) | SEG emisijas nozīmīgās 3. pakāpes kategorijās aprēķina vai aplēš, izmantojot emisijas faktorus; | (f) | katru gadu atjaunina 3. pakāpes SEG emisijas katrā nozīmīgajā kategorijā, pamatojoties uz datiem par pašreizējo darbību; vismaz reizi trijos gados, kā arī nozīmīgu notikumu vai apstākļu izmaiņu gadījumā (nozīmīgs notikums vai nozīmīgas apstākļu izmaiņas var attiekties, piemēram, uz izmaiņām uzņēmuma darbībās vai struktūrā, izmaiņām augšposma un lejasposma vērtības ķēdes(-žu) darbībās vai struktūrā, izmaiņām aprēķinu metodikā vai kļūdu atklāšanu) atjaunina pilnu 3. pakāpes SEG inventarizācijas pārskatu; | (g) | norāda to, cik lielā mērā uzņēmuma 3. pakāpes SEG emisijas tiek mērītas, izmantojot datus no konkrētām darbībām uzņēmuma augšposma un lejasposma vērtības ķēdē, un atklāj to emisiju procentuālo daļu, kas aprēķinātas, izmantojot primāros datus, kuri iegūti no piegādātājiem vai citiem vērtības ķēdes partneriem; | (h) | par katru nozīmīgu 3. pakāpes SEG kategoriju atklāj vērā ņemtās ziņošanas robežas, SEG emisiju aprēķina metodes, kā arī to, vai un kādi aprēķina rīki tikuši izmantoti. 3. pakāpes kategorijām būtu jābūt saskanīgām ar SEG protokolu, un tajās būtu jāiekļauj: | i. | netiešās 3. pakāpes SEG emisijas no konsolidētās uzskaites grupas (mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi); | ii. | netiešās 3. pakāpes SEG emisijas no asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem un nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem, attiecībā uz kuriem uzņēmumam ir spēja kontrolēt to operācijas un attiecības (t. i., operacionālā kontrole); | iii. | 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijas no asociētajiem uzņēmumiem, kopuzņēmumiem, nekonsolidētiem meitasuzņēmumiem (investīciju struktūrām) un kopuzņēmumiem, pār kuriem uzņēmumam nav operacionālās kontroles un kuri ir daļa no uzņēmuma augšposma un lejasposma vērtības ķēdes; | (i) | atklāj inventarizācijas pārskatā iekļautās un no tā izslēgtās 3. pakāpes SEG emisiju kategorijas un pievieno pamatojumu izslēgtajām 3. pakāpes kategorijām; | (j) | atklāj biogēnā CO2 emisijas no biomasas sadedzināšanas vai biodegradācijas, kas rodas tā augšposma un lejasposma vērtības ķēdē, atsevišķi no 3. pakāpes bruto SEG emisijām un, aprēķinot 3. pakāpes SEG emisijas, iekļauj citu veidu SEG emisijas (piemēram, CH4 un N2O) un CO2 emisijas, kas rodas biomasas aprites ciklā, nevis sadedzināšanas vai biodegradācijas rezultātā (piemēram, SEG emisijas no biomasas pārstrādes vai transportēšanas); | (k) | no 3. pakāpes SEG emisiju aprēķina izslēdz jebkādus piesaistījumus vai jebkādus iegādātus, pārdotus vai nodotus oglekļa kredītus vai SEG kvotas;
AR 47. | When preparing the information on the total GHG emissions required under paragraph 52, the undertaking shall: | (a) | apply the following formulas to calculate the total GHG emissions: | (b) | disclose total GHG emissions with a distinction between emissions derived from the location-based and market-based methods applied while measuring the underlying Scope 2 GHG emissions.AR 47. | Sagatavojot informāciju par kopējām SEG emisijām, kas prasīta 52. punktā, uzņēmums: | (a) | kopējo SEG emisiju aprēķināšanai izmanto šādas formulas: | (b) | kopējās SEG emisijas atklāj, nošķirot emisijas, kas iegūtas, izmantojot uz atrašanās vietu balstītas un uz tirgu balstītas metodes, kuras lietotas, mērot pamatā esošās 2. pakāpes SEG emisijas.
AR 48. | The undertaking shall disclose its total GHG emissions disaggregated by Scopes 1 and 2 and significant Scope 3 in accordance with the table below. |   | Retrospective | Milestones and target years | Base year | Compa- rative | N | % N / N-1 | 2025 | 2030 | (2050) | Annual % target / Base year | Scope 1 GHG emissions | Gross Scope 1 GHG emissions (tCO2eq) |   |   |   |   |   |   |   |   | Percentage of Scope 1 | GHG emissions from regulated emission trading schemes (%) |   |   |   |   |   |   |   |   | Scope 2 GHG emissions | Gross location-based Scope 2 GHG emissions (tCO2eq) |   |   |   |   |   |   |   |   | Gross market-based Scope 2 GHG emissions (tCO2eq) |   |   |   |   |   |   |   |   | Significant scope 3 GHG emissions | Total Gross indirect (Scope 3) GHG emissions (tCO2eq) |   |   |   |   |   |   |   |   | 1 | Purchased goods and services |   |   |   |   |   |   |   |   | [Optional sub-category: Cloud computing and data centre services |   |   |   |   |   |   |   |   | 2 | Capital goods |   |   |   |   |   |   |   |   | 3 | Fuel and energy-related | Activities (not included in Scope1 or Scope 2) |   |   |   |   |   |   |   |   | 4 | Upstream transportation and distribution |   |   |   |   |   |   |   |   | 5 | Waste generated in operations |   |   |   |   |   |   |   |   | 6 | Business travelng |   |   |   |   |   |   |   |   | 7 | Employee commuting |   |   |   |   |   |   |   |   | 8 | Upstream leased assets |   |   |   |   |   |   |   |   | 9 | Downstream transportation |   |   |   |   |   |   |   |   | 10 | Processing of sold products |   |   |   |   |   |   |   |   | 11 | Use of sold products |   |   |   |   |   |   |   |   | 12 | End-of-life treatment of sold products |   |   |   |   |   |   |   |   | 13 | Downstream leased assets |   |   |   |   |   |   |   |   | 14 | Franchises |   |   |   |   |   |   |   |   | 15 | Investments |   |   |   |   |   |   |   |   | Total GHG emissions | Total GHG emissions (location-based) (tCO2eq) |   |   |   |   |   |   |   |   | Total GHG emissions (market-based) (tCO2eq) |   |   |   |   |   |   |   |  AR 48. | Uzņēmums savas kopējās SEG emisijas, kas dezagregētas pa 1. un 2. pakāpes un nozīmīgu 3. pakāpes emisiju grupām, atklāj saskaņā ar turpmāk doto tabulu. |   | Retrospektīvi | Atskaites punkti un mērķa gadi | Bāzes gads | Salīdzinoši | N | % N /N-1 | 2025 | 2030 | (2050) | Gada mērķrādītājs (%) / bāzes gads | 1. pakāpes SEG emisijas | 1. pakāpes bruto SEG emisijas (t CO2 ekv.) |   |   |   |   |   |   |   |   | 1. pakāpes SEG emisiju | procentuālā daļa no regulētām emisiju kvotu tirdzniecības sistēmām (%) |   |   |   |   |   |   |   |   | 2. pakāpes SEG emisijas | 2. pakāpes bruto SEG emisijas, kas balstītas uz atrašanās vietu (t CO2 ekv.) |   |   |   |   |   |   |   |   | 2. pakāpes bruto SEG emisijas, kas balstītas uz tirgu (t CO2 ekv.) |   |   |   |   |   |   |   |   | Nozīmīgas 3. pakāpes bruto SEG emisijas | Kopējās bruto netiešās (3. pakāpes) SEG emisijas (t CO2 ekv.) |   |   |   |   |   |   |   |   | 1. | Iegādātās preces un pakalpojumi |   |   |   |   |   |   |   |   | [Izvēles apakškategorija: mākoņdatošana un datu centru pakalpojumi] |   |   |   |   |   |   |   |   | 2. | Ražošanas līdzekļi |   |   |   |   |   |   |   |   | 3. | Ar kurināmā un enerģijas izmantošanu saistītas | darbības (nav iekļautas 1. un 2. pakāpes SEG emisijās) |   |   |   |   |   |   |   |   | 4. | Transportēšana un izplatīšana augšposmā |   |   |   |   |   |   |   |   | 5. | Operāciju laikā radušies atkritumi |   |   |   |   |   |   |   |   | 6. | Darījumu braucieni |   |   |   |   |   |   |   |   | 7. | Darbinieku svārstsatiksme |   |   |   |   |   |   |   |   | 8. | Augšposmā nomātie aktīvi |   |   |   |   |   |   |   |   | 9. | Transportēšana lejasposmā |   |   |   |   |   |   |   |   | 10. | Pārdoto produktu pārstrāde |   |   |   |   |   |   |   |   | 11. | Pārdoto produktu izmantošana |   |   |   |   |   |   |   |   | 12. | Pārdoto produktu apstrāde ekspluatācijas laika beigās |   |   |   |   |   |   |   |   | 13. | Lejasposmā nomātie aktīvi |   |   |   |   |   |   |   |   | 14. | Franšīzes |   |   |   |   |   |   |   |   | 15. | Investīcijas |   |   |   |   |   |   |   |   | Kopējās SEG emisijas | Kopējās SEG emisijas (balstītas uz atrašanās vietu) (t CO2 ekv.) |   |   |   |   |   |   |   |   | Kopējās SEG emisijas (balstītas uz tirgu) (t CO2 ekv.) |   |   |   |   |   |   |   |  
AR 49. | To highlight potential transition risks , the undertaking may disclose its total GHG emissions disaggregated by major countries and, if applicable, by operating segments (applying the same segments for the financial statements as required by the accounting standards, i.e., IFRS 8 Operating Segments or local GAAP). Scope 3 GHG emissions may be excluded from these breakdowns by country if the related data is not readily available.AR 49. | Lai izceltu iespējamos pārkārtošanās riskus, uzņēmums var atklāt informāciju par kopējām SEG emisijām, kas iedalītas pa galvenajām valstīm un attiecīgā gadījumā — pa darbības segmentiem (tos pašus segmentus piemērojot finanšu pārskatiem saskaņā ar grāmatvedības standartiem, t. i., IFRS 8“Darbības segmenti” vai vietējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem). Šajos iedalījumos pa valstīm var neiekļaut 3. pakāpes SEG emisijas, ja attiecīgie dati nav viegli pieejami.
AR 50. | The Scope 3 GHG emissions may also be presented by according to the indirect emission categories defined in EN ISO 14064-1:2018.AR 50. | SEG 3. pakāpes emisijas var atklāt arī dalījumā pa netiešo emisiju kategorijām, kas noteiktas EN ISO 14064-1:2018.
AR 51. | If it is material for the undertaking's Scope 3 emissions, it shall disclose the GHG emissions from purchased cloud computing and data centre services as a subset of the overarching Scope 3 category “upstream purchased goods and services”.AR 51. | Ja tas ir būtiski uzņēmuma 3. pakāpes emisijām, tas SEG emisijas no iegādātajiem mākoņdatošanas un datu centru pakalpojumiem atklāj kā vispārīgās 3. pakāpes kategorijas“augšposmā iegādātās preces un pakalpojumi” apakškopu.
AR 52. | The total GHG emissions disaggregated by Scope 1, 2 and 3 GHG emissions may be graphically presented in the sustainability statement (e.g., as a bar or pie chart) showing the split of GHG emissions across the value chain (Upstream, Own operations, Transport, Downstream).AR 52. | Kopējās SEG emisijas, kas dezagregētas pa 1., 2. un 3. pakāpes SEG emisijām, ilgtspējas deklarācijā var attēlot grafiski (piemēram, kā joslu vai sektoru diagrammu), parādot SEG emisiju sadalījumu vērtības ķēdes posmos (vērtības ķēdes augšposms, pašu operācijas, pārvadājumi, vērtības ķēdes lejasposms).
GHG intensity based on net revenueNeto ieņēmumos balstīta SEG intensitāte
Calculation guidanceNorādījumi par to, kā veicami aprēķini
AR 53. | When disclosing the information on GHG intensity based on net revenue required under paragraph 53, the undertaking shall: | (a) | calculate the GHG intensity ratio by the following formula: | (b) | express the total GHG emissions in metric tonnes of CO2eq and the net revenue in monetary units (e.g., Euros) and present the results for the market-based and location-based method; | (c) | include the total GHG emissions in the numerator and overall net revenue in the denominator; | (d) | calculate the total GHG emissions as required by paragraphs 44 (d) and 52; and | (e) | calculate the net revenue in line with the requirements in accounting standards applied for financial statements, i.e., IFRS 15 or local GAAP.AR 53. | Atklājot 53. punktā prasīto informāciju par neto ieņēmumos balstīto SEG intensitāti, uzņēmums: | (a) | aprēķina SEG intensitātes koeficientu, izmantojot šādu formulu: | (b) | izsaka kopējās SEG emisijas tonnās CO2 ekv. un neto ieņēmumus naudas vienībās (piemēram, euro), kā arī uzrāda rezultātus, kas iegūti, izmantojot uz tirgu balstīto un uz atrašanās vietu balstīto metodi; | (c) | skaitītājā iekļauj kopējās SEG emisijas, bet saucējā — kopējos neto ieņēmumus; | (d) | kopējās SEG emisijas aprēķina, kā noteikts 44. punkta d) apakšpunktā un 52. punktā; un | (e) | neto ieņēmumus aprēķina saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, ko piemēro finanšu pārskatiem, t. i., IFRS 15 vai vietējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem.
AR 54. | The quantitative information may be presented in the following tabular format. | GHG intensity per net revenue | Comparative | N | % N / N-1 | Total GHG emissions (location-based) per net revenue (tCO2eq/Monetary unit) |   |   |   | Total GHG emissions (market-based) per net revenue (tCO2eq/Monetary unit) |   |   |  AR 54. | Kvantitatīvo informāciju var sniegt turpmāk norādītās tabulas formā. | SEG intensitāte uz neto ieņēmumiem | Salīdzinoši | N | % N / N-1 | Kopējās SEG emisijas (uz atrašanās vietu balstīta metode) uz vienu neto ieņēmuma vienību (t CO2 ekv. / naudas vienība) |   |   |   | Kopējās SEG emisijas (uz tirgu balstīta metode) uz vienu neto ieņēmuma vienību (t CO2 ekv. / naudas vienība) |   |   |  
Connectivity of GHG intensity based on revenue with financial reporting informationIeņēmumos balstītas SEG intensitātes sasaiste ar finanšu pārskatu informāciju
AR 55. | The reconciliation of the net revenue used to calculate GHG intensity to the relevant line item or notes in the financial statements (as required by paragraph 55) may be done by either: | (a) | a cross-reference to the related line item or disclosure in the financial statements; or | (b) | if the net revenue cannot be directly cross-referenced to a line item or disclosure in the financial statements, by a quantitative reconciliation using the below tabular format. | Net revenue used to calculate GHG intensity |   | Net revenue (other) |   | Total net revenue (in financial statements) |  AR 55. | SEG intensitātes aprēķināšanai izmantoto neto ieņēmumu saskaņošanu ar attiecīgo finanšu pārskatu posteni vai piezīmēm (saskaņā ar 55. punkta prasībām) var veikt: | (a) | ar mijnorādi uz attiecīgo finanšu pārskatu posteni vai atklājamo informāciju vai, | (b) | ja neto ieņēmumus nevar tieši sasaistīt ar mijnorādi uz kādu finanšu pārskatu posteni vai finanšu pārskatos atklājamo informāciju, — ar kvantitatīvu saskaņojumu, izmantojot turpmāk norādītās tabulas formātu. | SEG intensitātes aprēķināšanai izmantotie neto ieņēmumi |   | Neto ieņēmumi (citi) |   | Kopējie neto ieņēmumi (finanšu pārskatos) |  
Disclosure Requirement E1-7 – GHG removals and GHG mitigation projects financed through carbon creditsInformācijas atklāšanas prasība E1-7. Ar oglekļa kredītiem finansētie SEG piesaistes un SEG mazināšanas projekti
GHG removals and storage in own operations and the upstream and downstream value chainSEG piesaistījumi un uzglabāšana pašu operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā
AR 56. | In addition to their GHG emission inventories, undertakings shall provide transparency on how and to what extent they either enhance natural sinks or apply technical solutions to remove GHGs from the atmosphere in their own operations and upstream and downstream value chain. While there are no generally accepted concepts and methodologies for accounting for GHG removals, this Standard aims to increase transparency on the undertaking’s efforts to remove GHGs from the atmosphere (paragraphs 56 (a) and 58). The GHG removals outside the value chain that the undertaking supports through the purchase of carbon credits are to be disclosed separately as required by paragraphs 56 (b) and 59.AR 56. | Papildus SEG emisiju inventarizācijas uzskaitei uzņēmumi nodrošina pārredzamību par to, kā un cik lielā mērā tie vai nu uzlabo dabiskos oglekļa piesaistītājus, vai arī izmanto tehniskus risinājumus, lai uzņēmuma paša operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā piesaistītu atmosfērā nonākušās SEG. Lai gan nav vispārpieņemtu koncepciju un metodikas SEG piesaistījumu uzskaitei, šā standarta mērķis ir palielināt pārredzamību par uzņēmuma centieniem piesaistīt atmosfērā nonākušās SEG (56. punkta a) apakšpunkts un 58. punkts). SEG piesaistījumi ārpus vērtības ķēdes, ko uzņēmums atbalsta, iegādājoties oglekļa kredītus, ir jāatklāj atsevišķi, kā noteikts 56. punkta b) apakšpunktā un 59. punktā.
AR 57. | When disclosing the information on GHG removals and storage from the undertaking’s own operations and its upstream and donwstream value chain required under paragraphs 56 (a) and 58, for each removal and storage activity, the undertaking shall describe: | (a) | the GHGs concerned; | (b) | whether removal and storage are biogenic or from land-use change (e.g., afforestation, reforestation, forest restoration, urban tree planting, agroforestry, building soil carbon, etc.), technological (e.g., direct air capture), or hybrid (e.g., bioenergy with CO2 capture and storage), and technological details about the removal, the type of storage and, if applicable, the transport of removed GHGs; | (c) | if applicable, a brief explanation of whether the activity qualifies as a nature-based solution; and | (d) | how the risk of non-permanence is managed, including determining and monitoring leakage and reversal events, as appropriate.AR 57. | Atklājot 56. punkta a) apakšpunktā un 58. punktā prasīto informāciju par uzņēmuma paša operācijās un tā vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā radušos SEG piesaisti un uzglabāšanu, uzņēmums attiecībā uz katru piesaistes un uzglabāšanas darbību: | (a) | apraksta aptvertās SEG; | (b) | norāda, vai piesaiste un uzglabāšana ir biogēna vai radusies no zemes izmantojuma maiņas (piemēram, pirmreizēja apmežošana, atkārtota apmežošana, meža atjaunošana, pilsētu koku stādīšana, agromežsaimniecība, augsnes oglekļa uzkrājuma veidošana u. c.), tehnoloģiska (piemēram, tiešā uztvere no gaisa) vai hibrīda (piemēram, bioenerģija ar CO2 uztveršanu un uzglabāšanu), un sniedz detalizētu tehnoloģisku informāciju par piesaisti, uzglabāšanu un attiecīgā gadījumā par piesaistīto SEG transportēšanu; | (c) | attiecīgā gadījumā — sniedz īsu paskaidrojumu par to, vai darbība ir uzskatāma par dabā balstītu risinājumu, un | (d) | apraksta, kā tiek pārvaldīts nepastāvības risks, vajadzības gadījumā arī nosakot un monitorējot noplūžu un apvērses gadījumus.
Calculation guidanceNorādījumi par to, kā veicami aprēķini
AR 58. | When preparing the information on GHG removals and storage from the undertaking’s own operations and its upstream and donwstream value chain required under paragraphs 56 (a) and 58, the undertaking shall: | (a) | consider, as far as applicable, the GHG Protocol Corporate Standard (version 2004), Product Standard (version 2011), Agriculture Guidance (version 2014), Land use, land-use change , and forestry Guidance for GHG project accounting (version 2006); | (b) | apply consensus methods on accounting for GHG removals as soon as they are available, notably the EU regulatory framework for the certification of CO2 removals; | (c) | if applicable, explain the role of removals for its climate change mitigation policy ; | (d) | include removals from operations that it owns, controls, or contributes to and that have not been sold to another party through carbon credits; | (e) | if applicable, mark those GHG removal activities in own operations or the value chain that have been converted into carbon credits and sold on to other parties on the voluntary market; | (f) | account for the GHG emissions associated with a removal activity, including transport and storage, under Disclosure Requirement E1-6 (Scopes 1, 2 or 3). To increase transparency on the efficiency of a removal activity, including transport and storage, the undertaking may disclose the GHG emissions associated with this activity (e.g., GHG emissions from electricity consumption of direct air capture technologies) alongside, but separately from, the amount of removed GHG emissions; | (g) | in case of a reversal, account for the respective GHG emissions as an offset for the removals in the reporting period; | (h) | use the most recent GWP values published by the IPCC based on a 100-year time horizon to calculate CO2eq emissions of non-CO2 gases and describe the assumptions made, methodologies and frameworks applied for calculation of the amount of GHG removals; and | (i) | consider nature-based solutions.AR 58. | Sagatavojot 56. punkta a) apakšpunktā un 58. punktā prasīto informāciju par uzņēmuma paša operācijās un tā vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā radušos SEG piesaisti un uzglabāšanu, uzņēmums: | (a) | ciktāl piemērojams, ņem vērā SEG protokola korporatīvo standartu (2004. gada versija), produktu standartu (2011. gada versija), lauksaimniecības norādījumu dokumentu (2014. gada versija), zemes izmantošanas, zemes izmantojuma maiņas un mežsaimniecības norādījumus SEG projektu uzskaitei (2006. gada versija); | (b) | SEG piesaistījumu uzskaitei piemēro vienprātības metodes, tiklīdz tās kļūst pieejamas, jo īpaši ES regulatīvo satvaru, kas veltīts CO2 piesaistījumu sertifikācijai; | (c) | attiecīgā gadījumā — paskaidro, kāda ir piesaistījumu nozīme uzņēmuma klimata pārmaiņu mitigācijas rīcībpolitikā; | (d) | ietver piesaistījumus no operācijām, kas uzņēmumam pieder, ko tas kontrolē vai ko tas veicina un kas nav pārdoti citai personai, izmantojot oglekļa kredītus; | (e) | attiecīgā gadījumā atzīmē tās SEG piesaistes darbības savās operācijās vai vērtības ķēdē, kuras ir pārvērstas oglekļa kredītos un pārdotas citām personām brīvprātīgajā tirgū; | (f) | uzskaita SEG emisijas, kas saistītas ar attiecīgo piesaistes darbību, tostarp transportēšanu un uzglabāšanu, saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-6 (1., 2. vai 3. SEG emisiju pakāpe). Lai palielinātu to, cik pārredzama ir piesaistes darbības efektivitāte, tostarp transportēšana un uzglabāšana, uzņēmums kopā ar piesaistītajām SEG emisijām var atklāt ar attiecīgo darbību saistītās SEG emisijas (piemēram, SEG emisijas no elektroenerģijas patēriņa, kas saistīts ar tiešās uztveršanas no gaisa tehnoloģijām), taču tās jānorāda atsevišķi; | (g) | apvērses gadījumā attiecīgās SEG emisijas uzskaita kā atskaitījumu no piesaistījumiem pārskata periodā; | (h) | lai aprēķinātu CO2 ekv. emisijas gāzēm, kas nav CO2 , izmanto jaunākās IPCC publicētās GSP vērtības, kas balstītas uz 100 gadu laika nogriezni, un apraksta izdarītos pieņēmumus, izmantoto metodiku un sistēmas, kas izmantotas SEG piesaistes apjoma aprēķināšanai, un | (i) | aplūko dabā balstītus risinājumus.
AR 59. | The undertaking shall disaggregate and separately disclose the GHG removals that occur in its own operations and those that occur in its upstream and downstream value chain. GHG removal activities in the upstream and downstream value chain shall include those that the undertaking is actively supporting, for example, through a cooperation project with a supplier . The undertaking is not expected to include any GHG removals that may occur in its upstream and downstream value chain that it is not aware of.AR 59. | Uzņēmums informāciju par SEG piesaistījumiem, kas rodas paša uzņēmuma operācijās, un par SEG piesaistījumiem, kas rodas tā vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, dezagregē un atklāj atsevišķi. SEG piesaistes darbības vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā ietver darbības, kuras uzņēmums aktīvi atbalsta, piemēram, īstenojot sadarbības projektu ar kādu piegādātāju. No uzņēmuma netiek gaidīts, ka tas iekļaus SEG piesaistījumus, kas var rasties tā vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā un par ko tas nav informēts.
AR 60. | The quantitative information on GHG removals may be presented by using the following tabular format. | Removals | Comparative | N | % N / N-1 | GHG removal activity 1 (e.g.., forest restoration) | - |   |   | GHG removal activity 2 (e.g.., direct air capture) | - |   |   | … | - |   |   | Total GHG removals from own operations (tCO2eq) |   |   |   | GHG removal activity 1 (e.g.., forest restoration) | - |   |   | GHG removal activity 2 (e.g.., direct air capture) | - |   |   | … | - |   |   | Total GHG removals in the upstream and downstream value chain (tCO2eq) |   |   |   | Reversals (tCO2eq) |   |   |  AR 60. | Kvantitatīvo informāciju par SEG piesaistījumiem var sniegt turpmāk norādītās tabulas formā. | Piesaistījumi | Salīdzinoši | N | % N / N-1 | 1. SEG piesaistes darbība (piemēram, meža atjaunošana) | - |   |   | 2. SEG piesaistes darbība (piemēram, tiešā uztvera no gaisa) | - |   |   | … | - |   |   | Kopējie SEG emisiju piesaistījumi no pašu operācijām (t CO2 ekv.) |   |   |   | 1. SEG piesaistes darbība (piemēram, meža atjaunošana) | - |   |   | 2. SEG piesaistes darbība (piemēram, tiešā uztvere no gaisa) | - |   |   | … | - |   |   | Kopējie SEG emisiju piesaistījumi vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā (t CO2ekv.) |   |   |   | Apvērses apjoms (t CO2 ekv.) |   |   |  
GHG mitigation projects financed through carbon creditsAr oglekļa kredītiem finansētie SEG mazināšanas projekti
AR 61. | Financing GHG emission reduction projects outside the undertaking’s value chain through purchasing carbon credits that fulfil high-quality standards can be a useful contribution towards mitigating climate change. This Standard requires the undertaking to disclose whether it uses carbon credits separately from the GHG emissions (paragraphs 56 (b) and 59) and GHG emission reduction targets (Disclosure Requirement E1-4). It also requires the undertaking to show the extent of use and which quality criteria it uses for those carbon credits.AR 61. | Noderīgs ieguldījums klimata pārmaiņu mazināšanā var būt SEG emisiju samazināšanas projektu finansēšana ārpus uzņēmuma vērtības ķēdes, iegādājoties oglekļa kredītus, kas atbilst augstiem kvalitātes standartiem. Šajā standartā ir noteikts, ka uzņēmumam ir jāatklāj informācija par to, vai tas izmanto oglekļa kredītus atsevišķi no SEG emisijām (56. punkta b) apakšpunkts un 59. punkts) un SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus (informācijas atklāšanas prasība E1-4). Tajā arī noteikts, ka uzņēmumam ir jānorāda, cik lielā mērā tas izmanto oglekļa kredītus un kādus kvalitātes kritērijus tas izmanto saistībā ar tiem.
AR 62. | When disclosing the information on carbon credits required under paragraphs 56 (b) and 59, the undertaking shall disclose the following disaggregation as applicable: | (a) | the share (percentage of volume) of reduction projects and removal projects; | (b) | for carbon credits from removal projects, an explanation whether they are from biogenic or technological sinks; | (c) | the share (percentage of volume) for each recognised quality standard; | (d) | the share (percentage of volume) issued from projects in the EU; and | (e) | the share (percentage of volume) that qualifies as a corresponding adjustment under Article. 6 of the Paris Agreement.AR 62. | Sagatavojot informāciju par oglekļa kredītiem, kas prasīta saskaņā ar 56. punkta b) apakšpunktu un 59. punktu, uzņēmums atklāj ziņas šādā sadalījumā: | (a) | samazināšanas un piesaistes projektu īpatsvaru (apjoma procentuālo daļu); | (b) | par oglekļa kredītiem no piesaistes projektiem — paskaidrojums, vai tie ir no biogēniem vai tehnoloģiskiem piesaistītājiem; | (c) | to kredītu daļu (apjoma procentuālo daļu), kas saistīti ar katru atzīto kvalitātes standartu; | (d) | to kredītu daļu (apjoma procentuālo daļu), kas saistīti ar projektiem ES, un | (e) | to kredītu daļu (apjoma procentuālo daļu), kas kvalificējama kā atbilstoša korekcija saskaņā ar Parīzes nolīguma 6. pantu.
Calculation guidanceNorādījumi par to, kā veicami aprēķini
AR 63. | When preparing the information on carbon credits required under paragraphs 56 (b) and 59, the undertaking shall: | (a) | Consider recognised quality standards; . | (b) | if applicable, explain the role of carbon credits in its climate change mitigation policy ; | (c) | not include carbon credits issued from GHG emission reduction projects within its value chain as the respective GHG emission reductions shall already be disclosed under Disclosure Requirement E1-6 (Scope 2 or Scope 3) at the time they occur (i.e., double counting is avoided); | (d) | not include carbon credits from GHG removal projects within its value chain as the respective GHG removals may already be accounted for under Disclosure Requirement E1-7 at the time they occur (i.e., double counting is avoided); | (e) | not disclose carbon credits as an offset for its GHG emissions under Disclosure Requirement E1-6 on GHG emissions; | (f) | not disclose carbon credits as a means to reach the GHG emission reduction targets disclosed under Disclosure Requirement E1-4; and | (g) | calculate the amount of carbon credits to be cancelled in the future, as the sum of carbon credits in metric tonnes of CO2eq over the duration of existing contractual agreements.AR 63. | Sagatavojot informāciju par oglekļa kredītiem, kas prasīta saskaņā ar 56. punkta b) apakšpunktu un 59. punktu, uzņēmums: | (a) | apsver atzītus kvalitātes standartus; | (b) | attiecīgā gadījumā — paskaidro, kāda ir oglekļa kredītu nozīme klimata pārmaiņu mitigācijas rīcībpolitikā; | (c) | neiekļauj oglekļa kredītus, kas izdoti saistībā ar SEG emisiju samazināšanas projektiem tā vērtības ķēdē, jo attiecīgos SEG emisiju samazinājumus jau atklāj saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-6 (2. vai 3. pakāpe) to rašanās brīdī (t. i., tiek novērsta dubulta uzskaite); | (d) | neiekļauj oglekļa kredītus no SEG piesaistes projektiem savā vērtības ķēdē, jo attiecīgie SEG piesaistījumi jau var būt uzskaitīti saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-7 to rašanās brīdī (t. i., tiek novērsta dubulta uzskaite); | (e) | neatklāj informāciju par oglekļa kredītiem kā SEG emisiju kompensāciju saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-6 par SEG emisijām; | (f) | neatklāj oglekļa kredītus, kas izmantoti kā līdzeklis, lai sasniegtu SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājus, kas atklāti saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-4; un | (g) | aprēķina nākotnē dzēšamo oglekļa kredītu apjomu kā oglekļa kredītu summu (t CO2 ekv.), spēkā esošo līgumu darbības laikā.
AR 64. | The information on carbon credits cancelled in the reporting year and planned to be cancelled in the future may be presented using the following tabular formats. | Carbon credits cancelled in the reporting year | Comparative | N | Total (tCO2eq) |   |   | Share from removal projects (%) |   |   | Share from reduction projects (%) |   |   | Recognised quality standard 1 (%) |   |   | Recognised quality standard 2 (%) |   |   | Recognised quality standard 3 (%) |   |   | … |   |   | Share from projects within the EU (%) |   |   | Share of carbon credits that qualify as corresponding adjustments (%) |   |   | Carbon credits planned to be cancelled in the future | Amount until [period] | Total (tCO2eq) |  AR 64. | Informāciju par pārskata gadā dzēstajiem un nākotnē plānotajiem dzēšamajiem oglekļa kredītiem var sniegt turpmāk norādīto tabulu formātā. | Pārskata gadā dzēstie oglekļa kredīti | Salīdzinoši | N | Kopā (t CO2 ekv.) |   |   | Daļa no piesaistes projektiem (%) |   |   | Daļa no samazināšanas projektiem (%) |   |   | 1. atzītais kvalitātes standarts (%) |   |   | 2. atzītais kvalitātes standarts (%) |   |   | 3. atzītais kvalitātes standarts (%) |   |   | … |   |   | Daļa no ES projektiem (%) |   |   | To oglekļa kredītu daļa, kas atbilst attiecīgajām korekcijām (%) |   |   | Oglekļa kredīti, kurus nākotnē plānots dzēst | Summa līdz [periods] | Kopā (t CO2 ekv.) |  
Disclosure Requirement E1-8 – Internal carbon pricingInformācijas atklāšanas prasība E1-8. Iekšējā oglekļa cenu noteikšana
AR 65. | When disclosing the information required under paragraphs 62 and 63, if applicable, the undertaking shall briefly explain whether and how the carbon prices used in internal carbon pricing schemes are consistent with those used in financial statements. This shall be done in respect of the internal carbon prices used for, | (a) | the assessment of the useful life and residual value of its assets (intangibles, property, plant and equipment); | (b) | the impairment of assets; and | (c) | the fair value measurement of assets acquired through business acquisitions.AR 65. | Atklājot 62. un 63. punktā prasīto informāciju, uzņēmums attiecīgā gadījumā īsi paskaidro, vai un kā oglekļa cenas, kas izmantotas iekšējās oglekļa cenu noteikšanas shēmās, atbilst finanšu pārskatos izmantotajām oglekļa cenu noteikšanas shēmām. To veic attiecībā uz iekšējām oglekļa cenām, ko izmanto: | (a) | paša uzņēmuma aktīvu (nemateriālo aktīvu, īpašuma, ražotņu un aprīkojuma) lietderīgās lietošanas laika un atlikušās vērtības novērtēšanai; | (b) | aktīvu vērtības samazināšanai un | (c) | darījumdarbības ietvaros iegādāto aktīvu patiesās vērtības noteikšanai.
AR 66. | The information may be presented by using the following table: | Types of internal carbon prices | Volume at stake (tCO2eq) | Prices applied (€/tCO2eq) | Perimeter description | CapEx shadow price |   |   |   | Research and Development (R&D) investment shadow price |   |   |   | Internal carbon fee or fund |   |   |   | Carbon prices for impairment testing |   |   |   | Etc. |   |   |  AR 66. | Informāciju var atspoguļot šajā tabulā: | Iekšējo oglekļa cenu noteikšanas veidi | Attiecīgais apjoms (t CO2 ekv.) | Piemērotās cenas (EUR/t CO2 ekv.) | Tvēruma apraksts | CapEx ēnu cena |   |   |   | Pētniecības un izstrādes investīciju ēnu cena |   |   |   | Iekšējā oglekļa maksa vai fonds |   |   |   | Oglekļa cenas vērtības samazināšanās pārbaudei |   |   |   | Utt. |   |   |  
Disclosure Requirement E1-9 – Anticipated financial effects from material physical and transition risks and potential climate-related opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E1-9. Paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski un potenciālās ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības
Anticipated financial effects from material physical and transition risksParedzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski
AR 67. | Material climate-related physical risks and transition risks may affect the undertaking’s financial position (e.g., owned assets, financially-controlled leased assets, and liabilities), performance (e.g., potential future increase/decrease in net revenue and costs due to business interruptions, increased supply prices resulting in potential margin erosions), and cash flows. The low probability, high severity and long-term time horizons of some climate- related physical risk exposures and the uncertainty arising from the transition to a sustainable economy mean that there will be associated material anticipated financial effects that are outside the scope of the requirements of applicable accounting standards.AR 67. | Ar klimatu saistītie būtiskie fiziskie un pārkārtošanās riski var ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli (piemēram, īpašumā esošos aktīvus, finansiāli kontrolētos nomātos aktīvus un saistības), darbības rezultātus (piemēram, neto ieņēmumu un izmaksu iespējamo pieaugumu/samazinājumu nākotnē darījumdarbības pārtraukumu dēļ vai piegādes cenu palielināšanos, kas rada iespējamu peļņas samazināšanos) un naudas plūsmas. Dažu ar klimatu saistītu fizisku risku maza varbūtība, lielais ietekmes smagums un ilgtermiņa periods, kā arī nenoteiktība, kas rodas, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu ekonomiku, nozīmē, ka ar tiem būs saistīts būtisks paredzamais finansiālais iespaids, kas neietilpst pašreizējo grāmatvedības standartu prasību tvērumā.
AR 68. | Currently, there is no commonly accepted methodology to assess or measure how material physical risks and transition risks may affect the undertaking’s future financial position, financial, performance and cash flows. Therefore, the disclosure of the financial effects (as required by paragraphs 64, 66 and 67) will depend on the undertaking’s internal methodology and the exercise of significant judgement in determining the inputs, and assumptions needed to quantify their anticipated financial effects.AR 68. | Pašlaik nav vispārpieņemtas metodikas, lai novērtētu vai noteiktu, kā būtiski fiziskie un pārkārtošanās riski var ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas nākotnē. Tādēļ šā finansiālā iespaida atklāšana (kā prasīts 64., 66. un 67. punktā) būs atkarīga no uzņēmuma iekšējās metodikas un pamatota novērtējuma, nosakot ievaddatus un izdarot pieņēmumus, kas nepieciešami, lai kvantitatīvi noteiktu to paredzamo finansiālo iespaidu.
Calculation guidance - Anticipated financial effects from material physical risksNorādījumi par to, kā veicami aprēķini: paredzamais finansiālais iespaids, ko rada būtiski fiziskie riski
AR 69. | When disclosing the information required under paragraphs 64 (a) and 66, the undertaking shall explain whether and how: | (a) | it assessed the anticipated financial effects for assets and business activities at material physical risk, including the scope of application, time horizons, calculation methodology, critical assumptions and parameters and limitations of the assessment; and | (b) | the assessment of assets and business activities considered to be at material physical risk relies on or is part of the process to determine material physical risk as required under paragraphs 20 (b) and AR 11 and to determine climate scenarios as required under paragraphs 19 and AR 13 to AR 14. In particular, it shall explain how it has defined medium- and long-term time horizons and how these definitions are linked to the expected lifetime of the undertaking’s assets, strategic planning horizons and capital allocation plans.AR 69. | Atklājot informāciju, kas prasīta saskaņā ar 64. punkta a) apakšpunktu un 66. punktu, uzņēmums paskaidro, vai un kā: | (a) | tas ir novērtējis paredzamo finansiālo iespaidu uz aktīviem un saimniecisko darbību, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, tajā skaitā norādot piemērošanas jomu, laika periodus, aprēķinu metodiku, kritiskos pieņēmumus un novērtējuma parametrus un ierobežojumus; un | (b) | tas ir veicis to aktīvu un saimnieciskās darbības novērtējumu, kas tiek uzskatīti par pakļautiem būtiskam fiziskam riskam, balstās uz procesu vai ir daļa no procesa, ar kuru nosaka būtisku fizisku risku, kā paredzēts 20. punkta b) apakšpunktā un AR 11, un ar kuru nosaka klimata scenārijus, kā paredzēts 19. punktā un AR 13 un AR 14. Proti, uzņēmums paskaidro, kā tas ir definējis vidēja termiņa un ilgtermiņa periodus un kā šīs definīcijas ir saistītas ar uzņēmuma aktīvu paredzamo izmantošanas laiku, stratēģiskās plānošanas periodiem un kapitāla sadales plāniem.
AR 70. | When preparing the information on assets at material physical risk that is required to be disclosed under paragraph 66 (a), the undertaking shall: | (a) | Calculate the assets at material physical risk in terms of monetary amount and as a proportion (percentage) of total assets at the reporting date (i.e., the proportion is an estimate of the carrying value of assets at material physical risk divided by total carrying value as stated in the statement of financial position or balance sheet). The estimate of assets at material physical risk shall be derived starting from the assets recognised in the financial statements. The estimate of monetary amounts and proportion of assets at physical risk may be presented as either a single amount or range. | (b) | All types of assets including finance-lease / right-of-use assets shall be considered when determining the assets at material physical risk. | (c) | To contextualise this information, the undertaking shall: | i. | disclose the location of its significant assets at material physical risk. Significant assets located (59) in the EU territory shall be aggregated by NUTS codes 3 level digits (Nomenclature of Territorial Units for Statistics). For significant assets located outside EU territory, the breakdown by NUTS code will only be provided where applicable. | ii. | disaggregate the monetary amounts of assets at risk by acute and chronic physical risk (60). | (d) | calculate the share of assets at material physical risk resulting from paragraph 66 (a) that is addressed by the climate change adaptation actions based on the information disclosed under Disclosure Requirement E1-3. This aims at approximating net risks.AR 70. | Sagatavojot informāciju par aktīviem, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam un kas jāatklāj saskaņā ar 66. punkta a) apakšpunktu, uzņēmums: | (a) | aprēķina aktīvus, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, naudas izteiksmē un kā īpatsvaru (procentos) no kopējiem aktīviem pārskata datumā (t. i., īpatsvars ir aplēse par aktīvu, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, uzskaites vērtību, kas dalīta ar kopējo uzskaites vērtību, kā norādīts finanšu stāvokļa pārskatā vai bilancē). Būtiskam fiziskam riskam pakļauto aktīvu aplēsi iegūst no finanšu pārskatos atzītajiem aktīviem; Naudas summu un fiziskam riskam pakļauto aktīvu īpatsvara aplēsi var uzrādīt vai nu kā vienu summu, vai arī kā diapazonu; | (b) | nosakot būtiskam fiziskam riskam pakļautus aktīvus, ņem vērā visu veidu aktīvus, arī finanšu nomas / lietošanas tiesību aktīvus; | (c) | lai šo informāciju kontekstualizētu, uzņēmums: | i. | atklāj informāciju par to uzņēmumam nozīmīgo aktīvu atrašanās vietu, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam. Nozīmīgus aktīvus, kas atrodas (59) ES teritorijā, agregē pēc NUTS 3. līmeņa detalizācijas kodiem (kopēja statistiski teritoriālo vienību klasifikācija). Attiecībā uz nozīmīgiem aktīviem, kas atrodas ārpus ES teritorijas, iedalījums pēc NUTS koda tiks sniegts tikai attiecīgā gadījumā; | ii. | uzrāda riskam pakļauto aktīvu naudas summas, dezagregējot pa akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem (60); | (d) | aprēķina to aktīvu daļu, kas pakļauti būtiskam fiziskam riskam, kurš izriet no 66. punkta a) apakšpunkta, un uz ko attiecas pielāgošanās klimata pārmaiņām darbības, pamatojoties uz informāciju, kas atklāta saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-3. Šā aprēķina mērķis ir iegūt neto risku tuvinājumu.
AR 71. | When preparing the information required under paragraph 64 (a) and 66 (d), the undertaking may assess and disclose the share of net revenue from business activities at physical risk. This disclosure | (a) | shall be based on the net revenue in line with the requirements in accounting standards applied for financial statements, i.e., IFRS 15 or local GAAP. | (b) | may include a breakdown of the undertaking’s business activities with the corresponding details of the associated percentage of total net revenue, the risk factors (hazards, exposure and sensitivity) and, if possible, the magnitude of the anticipated financial effects in terms of margin erosion over the short-, medium- and long-term time horizons. The nature of business activities may also be disaggregated by operating segments if the undertaking has disclosed the contribution of margins by operational segments in its segment reporting in the financial statements.AR 71. | Gatavojot 64. punkta a) apakšpunktā un 66. punkta d) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums var novērtēt un atklāt informāciju par to saimnieciskās darbības neto ieņēmumu daļu, kas pakļauti fiziskam riskam. Šī atklājamā informācija: | (a) | ir balstīta uz neto ieņēmumiem saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, ko piemēro finanšu pārskatiem, t. i., IFRS 15 vai vietējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem; | (b) | var ietvert uzņēmuma saimnieciskās darbības sadalījumu ar atbilstošu informāciju par saistīto kopējo neto ieņēmumu procentuālo daļu, riska faktoriem (apdraudējumiem, ietekmi un jutīgumu) un, ja iespējams, paredzamā finansiālā iespaida apmēru peļņas samazinājuma izteiksmē īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja uzņēmums, finanšu pārskatos sniedzot ziņas pa segmentiem, savas peļņas daļas ir dezagregējis pa darbības segmentiem, tas pa darbības segmentiem var dezagregēt arī savu saimniecisko darbību.
Calculation guidance - Anticipated financial effects from transition riskNorādījumi par to, kā veicami aprēķini: paredzamais finansiālais iespaids, ko rada pārkārtošanās riski
AR 72. | When disclosing the information required under paragraphs 64 (b) and 67 (a), the undertaking shall explain whether and how: | (a) | it has assessed the potential effects on future financial performance and position for assets and business activities at material transition risk, including the scope of application, calculation methodology, critical assumptions and parameters, and limitations of the assessment; and | (b) | the assessment of assets and business activities considered to be at material transition risk relies on or is part of the process to determine material transition risks as described under paragraphs 20 (c) and AR 11 and to determine scenarios as required under paragraphs AR 12 to AR 13. In particular, it shall explain how it has defined medium- and long-term time horizons and how these definitions are linked to the expected lifetime of the undertaking’s assets, strategic planning horizons and capital allocation plans.AR 72. | Atklājot informāciju, kas prasīta saskaņā ar 64. punkta b) apakšpunktu un 67. punkta a) apakšpunktu, uzņēmums paskaidro, vai un kā: | (a) | tas ir novērtējis iespējamo ietekmi uz nākotnes finanšu rezultātiem un stāvokli attiecībā uz aktīviem un saimniecisko darbību, kas pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam, tajā skaitā norādot piemērošanas jomu, aprēķinu metodiku, kritiskos pieņēmumus un novērtējuma parametrus un ierobežojumus, un | (b) | tas ir veicis to aktīvu un saimnieciskās darbības novērtējumu, kas tiek uzskatīti par pakļautiem būtiskam pārkārtošanās riskam, balstās uz procesu vai ir daļa no procesa, ar kuru nosaka būtiskus pārkārtošanās riskus, kā aprakstīts 20. punkta c) apakšpunktā un AR 11, un ar kuru nosaka scenārijus, kā paredzēts AR 12 un AR 13. Proti, uzņēmums paskaidro, kā tas ir definējis vidēja termiņa un ilgtermiņa periodus un kā šīs definīcijas ir saistītas ar uzņēmuma aktīvu paredzamo izmantošanas laiku, stratēģiskās plānošanas periodiem un kapitāla sadales plāniem.
AR 73. | When disclosing the information on assets at material transition risk as required under paragraphs 67 (a) and (b): | (a) | the undertaking shall at the very least include an estimate of the amount of potentially stranded assets (in monetary amounts and as a proportion/percentage) from the reporting year until 2030 and from 2030 to 2050. Stranded assets are understood as the active or firmly planned key assets of the undertaking with significant locked-in GHG emissions over their operating lifetime. Firmly planned key assets are those that the undertaking will most likely deploy within the next 5 years. The amount may be expressed as a range of asset values based on different climate and policy scenarios, including a scenario aligned with limiting climate change to 1.5°C. | (b) | the undertaking shall disclose a breakdown of the carrying value of its real estate assets, including rights-of-use assets, by energy efficiency classes. The energy efficiency shall be represented in terms of either the ranges of energy consumption in kWh/m2 or the EPC (61) (Energy Performance Certificate) (62) label class. If the undertaking cannot obtain this information on a best-effort basis, it shall disclose the total carrying amount of the real estate assets for which the energy consumption is based on internal estimates. | (c) | the undertaking shall calculate the proportion (percentage) of total assets (including finance lease/right-of-use assets) at material transition risk addressed by the climate change mitigation actions based on the information disclosed under Disclosure Requirement E1-3. The total assets amount is the carrying amount on the balance sheet at the reporting date.AR 73. | Atklājot informāciju par aktīviem, kas pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam, kā noteikts 67. punkta a) un b) apakšpunktā: | (a) | uzņēmums iekļauj vismaz aplēsi par to aktīvu apjomu, kas potenciāli kļūs par balasta aktīviem (naudas summās un kā īpatsvaru / procentuālu daļu), no pārskata gada līdz 2030. gadam un no 2030. līdz 2050. gadam. Ar balasta aktīviem saprot aktīvus vai noteikti plānotus uzņēmuma galvenos aktīvus, kuru ekspluatācijas laikā pastāv ievērojamas ieslēgtās SEG emisijas. Noteikti plānotie galvenie aktīvi ir tie, kurus uzņēmums, visticamāk, izmantos nākamo piecu gadu laikā; Šo summu var izteikt kā aktīvu vērtību diapazonu, pamatojoties uz dažādiem klimata un rīcībpolitikas scenārijiem, tajā skaitā scenāriju, kas saskaņots ar mērķi ierobežot globālās sasilšanas pieaugumu līdz 1,5 °C; | (b) | uzņēmums atklāj savu nekustamā īpašuma aktīvu, tajā skaitā lietošanas tiesību aktīvu, uzskaites vērtības dalījumā pa energoefektivitātes klasēm. Energoefektivitāti izsaka vai nu kā enerģijas patēriņa diapazonus (kWh/m2), vai kā EPC (61)(energosnieguma sertifikāta) (62)marķējuma klasi. Ja uzņēmums, darot visu maksimāli iespējamo, šo informāciju nevar iegūt, tas atklāj to nekustamā īpašuma aktīvu kopējo uzskaites vērtību, kuru enerģijas patēriņš ir balstīts uz iekšējām aplēsēm; | (c) | uzņēmums aprēķina to aktīvu kopsummas (arī finanšu nomas / lietošanas tiesību aktīvu) īpatsvaru (procentos), kuri pakļauti būtiskam pārkārtošanās riskam un kuri risināti ar klimata pārmaiņu mitigācijas darbībām, balstoties uz informāciju, kas atklāta saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību E1-3. Aktīvu kopsumma ir bilances uzskaites vērtība pārskata datumā.
AR 74. | When disclosing the information on potential liabilities from material transition risks required under paragraph 67(d): | (a) | undertakings that operate installations regulated under an emission trading scheme may include a range of potential future liabilities originating from these schemes; | (b) | undertakings subject to the EU ETS, may disclose the potential future liabilities that relate to their allocation plans for the period before and until 2030. The potential liability may be estimated on the basis of: | i. | the number of allowances held by the undertaking at the beginning of the reporting period; | ii. | the number of allowances to be purchased in the market yearly, i.e., before and until 2030; | iii. | the gap between estimated future emissions under various transition scenarios and free allocations of allowances that are known for the period until 2030, and | iv. | the estimated yearly cost per tonne of CO2 for which an allowance needs to be purchased; | (c) | In assessing its potential future liabilities, the undertaking may consider and disclose the number of Scope 1 GHG emission allowances within regulated emission trading schemes and the cumulative number of emission allowances stored (from previous allowances) at the beginning of the reporting period; | (d) | undertakings disclosing volumes of carbon credits planned to be cancelled in the near future (Disclosure Requirement E1-7) may disclose the potential future liabilities associated with those based on existing contractual agreements; | (e) | the undertaking may also include its monetised gross Scope 1, 2 and total GHG emissions (in monetary units) calculated as follows: | i. | monetised Scope 1 and 2 GHG emissions in the reporting year by the following formula: | (a) | ii. | monetised total GHG emissions in the reporting year by the following formula: | (b) | iii. | by use of a lower, middle and upper cost rate (63) for GHG emissions (e.g., market carbon price and different estimates for the societal costs of carbon) and reasons for selecting them.AR 74. | Atklājot informāciju par iespējamām saistībām attiecībā uz būtiskiem pārkārtošanās riskiem, kā noteikts 67. punkta d) apakšpunktā: | (a) | uzņēmumi, kas ekspluatē iekārtas, kuras regulē saskaņā ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, var ietvert virkni potenciālo nākotnes saistību, kas izriet no šīm sistēmām; | (b) | uzņēmumi, uz kuriem attiecas ES ETS, var atklāt informāciju par iespējamām nākotnes saistībām, kas attiecas uz to sadales plāniem laikposmam līdz 2030. gadam. Potenciālās saistības var aplēst, pamatojoties uz: | i. | to kvotu skaitu, kas ir uzņēmuma rīcībā pārskata perioda sākumā; | ii. | to kvotu skaitu, kas jāiegādājas tirgū katru gadu, t. i., pirms un līdz 2030. gadam; | iii. | atšķirību starp aplēstajām emisijām nākotnē saskaņā ar dažādiem pārkārtošanās scenārijiem un bezmaksas kvotu piešķīrumiem, kas ir zināmi laikposmam līdz 2030. gadam; | iv. | paredzamajām gada izmaksām par vienu CO2 tonnu, par ko jāiegādājas kvota; | (c) | novērtējot iespējamās nākotnes saistības, uzņēmums var ņemt vērā un atklāt informāciju par 1. pakāpes SEG emisijas kvotu skaitu regulētās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmās un uzkrāto emisijas kvotu skaitu (no iepriekšējām kvotām) pārskata perioda sākumā; | (d) | uzņēmumi, kas atklāj informāciju par oglekļa kredītiem, kurus tuvākajā nākotnē plānots dzēst (informācijas atklāšanas prasība E1-7), var atklāt informāciju par iespējamām nākotnes saistībām, kas attiecas uz saistībām, kuru pamatā ir spēkā esošie līgumi; | (e) | uzņēmums var iekļaut arī tā 1. un 2. pakāpes, kā arī kopējās bruto SEG emisijas (naudas vienībās), kas aprēķinātas šādi: | i. | 1. un 2. pakāpes SEG emisijas pārskata gadā, kas izteiktas naudas izteiksmē, izmantojot šādu formulu: | (a) | ii. | kopējās SEG emisijas pārskata gadā, kas izteiktas naudas izteiksmē, izmantojot šādu formulu: | b) | iii. | izmantojot zemāko, vidējo un augstāko izmaksu likmi (63) SEG emisijām (piemēram, tirgus oglekļa cena un dažādas aplēses par oglekļa izmaksām sabiedrībai) un to izvēles iemesli.
AR 75. | Other approaches and methodologies may be applied to assess how transition risks may affect the future financial position of the undertaking. In any case, the disclosure of anticipated financial effects shall include a description of the methodologies and definitions used by the undertaking.AR 75. | Lai novērtētu, kā pārkārtošanās riski var ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli nākotnē, var piemērot citas pieejas un metodiku. Jebkurā gadījumā atklājamajā informācijā par paredzamo finansiālo iespaidu iekļauj uzņēmuma izmantotās metodikas un definīciju aprakstu.
AR 76. | When preparing the information required under paragraph 67 (e), the undertaking may assess and disclose the share of net revenue from business activities at transition risks . This disclosure: | (a) | shall be based on the net revenue in line with the requirements in accounting standards applied for financial statements, i.e., IFRS 15 or local GAAP. | (b) | may include a breakdown of the undertaking’s business activities with the corresponding details of the associated percentage of current net revenue, risk factors (events and exposure), and when possible, the anticipated financial effects related to margin erosion over the short-, medium- and long-term. The nature of business activities may also be disaggregated by operating segments if the undertaking has disclosed the contribution of margins by operational segments in its segment reporting in the financial statements.AR 76. | Gatavojot 67. punkta e) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums var novērtēt un atklāt informāciju par to saimnieciskās darbības neto ieņēmumu daļu, kas pakļauti pārkārtošanās riskiem. Šī atklājamā informācija: | (a) | ir balstīta uz neto ieņēmumiem saskaņā ar grāmatvedības standartu prasībām, ko piemēro finanšu pārskatiem, t. i., IFRS 15 vai vietējiem vispārpieņemtiem grāmatvedības principiem; | (b) | var ietvert uzņēmuma saimnieciskās darbības sadalījumu ar atbilstošu informāciju par saistīto pašreizējo neto ieņēmumu procentuālo daļu, riska faktoriem (notikumiem un iedarbību) un, ja iespējams, paredzamā finansiālā iespaida apmēru peļņas samazinājuma izteiksmē īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja uzņēmums, finanšu pārskatos sniedzot ziņas pa segmentiem, savas peļņas daļas ir atklājis dalījumā pa operacionālajiem segmentiem, tas pa darbības segmentiem var dezagregēt arī savu saimniecisko darbību.
Connectivity with financial reporting informationSaikne ar finanšu pārskatu informāciju
AR 77. | The reconciliation of the significant amount of assets, liabilities, and net revenue (vulnerable to either material physical risks or transition risks ) to the relevant line item or disclosure (e.g., in segment reporting) in the financial statements (as required by paragraph 68) may be presented by the undertaking as follows: | (a) | as a cross-reference to the related line item or disclosure in the financial statements if these amounts are identifiable in the financial statements; or | (b) | If these cannot be directly cross-referenced, as a quantitative reconciliation of each to the relevant line item or disclosure in the financial statement using the below tabular format: | Carrying amount of assets or liabilities or net revenue vulnerable to either material physical or transition risks |   | Adjusting items |   | Assets or liabilities or net revenue in the financial statements |  AR 77. | Aktīvu, saistību un neto ieņēmumu (kas ir jutīgi pret būtiskiem fiziskiem vai pārkārtošanās riskiem) nozīmīgo summu saskaņošanu ar attiecīgo finanšu pārskatu posteni vai atklājamo informāciju (piemēram, ziņas pa segmentiem) (kā noteikts 68. punktā) uzņēmums var veikt šādi: | (a) | ar mijnorādi uz attiecīgo finanšu pārskatu posteni vai atklājamo informāciju, ja šīs summas ir identificējamas finanšu pārskatos, vai, | (b) | ja tiešas mijnorādes uz tiem sniegt nav iespējams, — kā kvantitatīvu saskaņojumu katram no tiem ar attiecīgo finanšu pārskata posteni vai atklājamo informāciju, izmantojot turpmāk norādīto tabulas formātu: | Aktīvu vai saistību uzskaites vērtība vai neto vērtība Ieņēmumi, kas ir neaizsargāti pret būtiskiem fiziskiem vai pārkārtošanās riskiem |   | Koriģējamie posteņi |   | Aktīvi vai saistības, vai neto ieņēmumi finanšu pārskatos |  
AR 78. | The undertaking shall ensure the consistency of data and assumptions to assess and report the anticipated financial effects from material physical risks and transition risks in the sustainability statement with the corresponding data and assumptions used for the financial statements (e.g., carbon prices used for assessing impairment of assets, the useful life of assets, estimates and provisions). The undertaking shall explain the reasons for any inconsistencies (e.g., if the full financial implications of climate-related risks are still under assessment or are not deemed material in the financial statements).AR 78. | Uzņēmums nodrošina, ka dati un pieņēmumi, ko tas izmanto, lai novērtētu un ziņotu par būtisko fizisko risku un pārkārtošanās risku paredzamo finansiālo iespaidu ilgtspējas deklarācijā, ir saskanīgi ar attiecīgajiem datiem un pieņēmumiem, kas izmantoti finanšu pārskatos (piemēram, oglekļa cenas, ko izmanto, lai novērtētu aktīvu vērtības samazināšanos, aktīvu lietderīgās lietošanas laiks, aplēses un uzkrājumi). Uzņēmums paskaidro jebkādu neatbilstību iemeslus (piemēram, ja ar klimatu saistīto risku pilnīga finansiālā ietekme joprojām tiek vērtēta vai finanšu pārskatos netiek uzskatīta par būtisku).
AR 79. | For potential future effects on liabilities (as required by paragraph 67 (d)), if applicable, the undertaking shall cross-reference the description of the emission trading schemes in the financial statements.AR 79. | Attiecībā uz iespējamo nākotnes ietekmi uz saistībām (kā prasīts 67. punkta d) apakšpunktā), ja piemērojams, uzņēmums iekļauj mijnorādi uz emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu aprakstu finanšu pārskatos.
Climate-related opportunitiesAr klimata pārmaiņām saistītās izdevības
AR 80. | When disclosing the information under paragraph 69 (a), the undertaking shall explain the nature of the cost savings (e.g., from reduced energy consumption), the time horizons and the methodology used, including the scope of the assessment, critical assumptions, and limitations, and whether and how scenario analysis was applied.AR 80. | Atklājot informāciju saskaņā ar 69. punkta a) apakšpunktu, uzņēmums paskaidro izmaksu ietaupījumu būtību (piemēram, kas izriet no mazāka enerģijas patēriņa), laika nogriežņus un izmantoto metodiku, tajā skaitā novērtējuma tvērumu, kritiskos pieņēmumus un ierobežojumus, kā arī to, vai un kā tikusi izmantota scenāriju analīze.
AR 81. | When disclosing the information required under paragraph 69 (b), the undertaking shall explain how it has assessed the market size or any expected changes to net revenue from low-carbon products and services or adaptation solutions including the scope of the assessment, the time horizon, critical assumptions, and limitations and to what extent this market is accessible to the undertaking. The information on the market size may be put in perspective to the current taxonomy-aligned revenue disclosed under the provisions of Regulation (EU) 2020/852. The entity may also explain how it will pursue its climate-related opportunities and, where possible, this should be linked to the disclosures on policies, targets and actions under Disclosure Requirements E1-2, E1-3 and E1-4.AR 81. | Atklājot 69. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums paskaidro, kā tas ir novērtējis tirgus lielumu vai jebkādas gaidāmās izmaiņas neto ieņēmumos, ko tas gūst no mazoglekļa produktiem un pakalpojumiem vai pielāgošanās risinājumiem, tajā skaitā novērtējuma tvērumu, laika nogriezni, kritiskos pieņēmumus un ierobežojumus, kā arī to, cik lielā mērā šis tirgus uzņēmumam ir pieejams. Informāciju par tirgus lielumu var skatīt perspektīvā, ņemot vērā pašreizējos taksonomijai atbilstīgos ieņēmumus, par kuriem informāciju atklāj saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 noteikumiem. Uzņēmums var arī paskaidrot, kā tas izmantos ar klimatu saistītās izdevības, un, ja iespējams, šis skaidrojums būtu jāsaista ar informāciju, kas atklājama par rīcībpolitiku, mērķrādītājiem un darbībām saskaņā ar informācijas atklāšanas prasībām E1-2, E1-3 un E1-4.
ESRS E2ESRS E2
POLLUTIONPIESĀRŅOJUMS
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material pollution-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
— | Disclosure Requirement E2-1 – Policies related to pollution– | Informācijas atklāšanas prasība E2-1. Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu
— | Disclosure Requirement E2-2 – Actions and resources related to pollution– | Informācijas atklāšanas prasība E2-2. Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E2-3 – Targets related to pollution– | Informācijas atklāšanas prasība E2-3. Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu
— | Disclosure Requirement E2-4 – Pollution of air, water and soil– | Informācijas atklāšanas prasība E2-4. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums
— | Disclosure Requirement E2-5 – Substances of concern and substances of very high concern– | Informācijas atklāšanas prasība E2-5. Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas
— | Disclosure Requirement E2-6 – Anticipated financial effects from pollution-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E2-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar piesārņojumu saistītā ietekme, riski un iespējas
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement E2-1 – Policies related to pollution– | Informācijas atklāšanas prasība E2-1. Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu
— | Disclosure Requirement E2-2 – Actions and resources related to pollution– | Informācijas atklāšanas prasība E2-2. Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E2-3 – Targets related to pollution– | Informācijas atklāšanas prasība E2-3. Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu
— | Disclosure Requirement E2-4 – Pollution of air, water and soil– | Informācijas atklāšanas prasība E2-4. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums
— | Disclosure Requirement E2-5 – Substances of concern and substances of very high concern– | Informācijas atklāšanas prasība E2-5. Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas
— | Disclosure Requirement E2-6 – Anticipated financial effects from pollution-related, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E2-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify Disclosure Requirements which will enable users of the sustainability statement to understand: | (a) | how the undertaking affects pollution of air, water and soil , in terms of material positive and negative actual or potential impacts ; | (b) | any actions taken, and the result of such actions, to prevent or mitigate actual or potential negative impacts, and to address risks and opportunities ; | (c) | the plans and capacity of the undertaking to adapt its strategy and business model in line with the transition to a sustainable economy and with the need to prevent, control and eliminate pollution. This is to create a toxic-free environment with zero pollution also in support of the EU Action Plan “Towards a Zero Pollution for Air, Water and Soil”; | (d) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities related to the undertaking’s pollution-related impacts and dependencies , as well as the prevention, control, elimination or reduction of pollution, including where this results from the application of regulations, and how the undertaking manages this; and | (e) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities arising from the undertaking’s pollution-related impacts and dependencies.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem saprast: | (a) | to, kā uzņēmums ietekmē gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, ņemot vērā tā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko un iespējamo ietekmi; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; | (c) | uzņēmuma plānus un spēju pielāgot savu stratēģiju un darījumdarbības modeli saskaņā ar pāreju uz ilgtspējīgu ekonomiku un nepieciešamību novērst, kontrolēt un likvidēt piesārņojumu. Tas paredzēts, lai radītu no toksikantiem brīvu vidi ar nulles piesārņojumu, atbalstot arī ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plānu; | (d) | to uzņēmuma būtisko risku un iespēju būtību, veidu un apmēru, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi un atkarību saistībā ar piesārņojumu, kā arī piesārņojuma novēršanu, kontroli, likvidēšanu vai samazināšanu, tai skaitā piemērojot normatīvos aktus, un kā uzņēmums to īsteno; un | (e) | būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ar piesārņojumu saistītās ietekmes un atkarības, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
2. | This Standard sets out Disclosure Requirements related to the following sustainability matters : pollution of air, water, soil , substances of concern , including substances of very high concern .2. | Šajā standartā ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības saistībā ar šādiem ilgtspējas jautājumiem: gaisa, ūdens, augsnes piesārņojumu, vielām, kas rada bažas (tajā skaitā vielām, kas rada ļoti lielas bažas).
3. | “ Pollution of air” refers to the undertaking’s emissions into air (both indoor and outdoor), and prevention, control and reduction of such emissions.3. | “Gaisa piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām gaisā (gan iekštelpās, gan ārā), kā arī ar šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.
4. | “ Pollution of water” refers to the undertaking’s emissions to water, and prevention, control and reduction of such emissions.4. | “Ūdens piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām ūdenī, kā arī ar šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.
5. | “ Pollution of soil ” refers to the undertaking’s emissions into soil and the prevention, control and reduction of such emissions.5. | “Augsnes piesārņojums” attiecas uz uzņēmuma radītajām emisijām augsnē, kā arī ar šādu emisiju novēršanu, kontroli un samazināšanu.
6. | With regard to “ substances of concern ”, this standard covers the undertaking’s production, use and/or distribution and commercialisation of substances of concern, including substances of very high concern . Disclosure Requirements on substances of concern aim at providing users with an understanding of actual or potential impacts related to such substances, also taking account of possible restrictions on their use and/or distribution and commercialisation.6. | Attiecībā uz “vielām, kas rada bažas” — šis standarts ietver informāciju par vielu, kas rada bažas (arī vielu, kas rada ļoti lielas bažas), ražošanu, izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju, ko veic uzņēmums. Mērķis prasībām atklāt informāciju par vielām, kas rada bažas, ir sniegt lietotājiem izpratni par faktisko vai iespējamo ietekmi, kas saistīta ar šādām vielām, ņemot vērā iespējamos ierobežojumus attiecībā uz to izmantošanu un/vai izplatīšanu un komercializāciju.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
7. | The topic of pollution is closely connected to other environmental sub-topics such as climate change, water and marine resources , biodiversity and circular economy . Thus, to provide a comprehensive overview of what could be material to pollution, relevant Disclosure Requirements are covered in other environmental Standards as follows: | (a) | ESRS E1 Climate change which addresses the following seven greenhouse gases connected to air pollution: carbon dioxide (CO2), methane (CH4), nitrous oxide (N2O), hydrofluorocarbons (HFCs), perfluorocarbons (PFCs), sulphur hexafluoride (SF6) and nitrogen trifluoride (NF3). | (b) | ESRS E3 Water and marine resources which addresses water consumption, in particular in areas at water risk , water recycling and storage. This also includes the responsible management of marine resources, including the nature and quantity of marine resources-related commodities (such as gravels, deep-sea minerals, seafood) used by the undertaking. This Standard covers the negative impacts, in terms of pollution of water and marine resources, including microplastics, generated by such activities. | (c) | ESRS E4 Biodiversity and ecosystems which addresses ecosystems and species. Pollution as a direct impact driver of biodiversity loss is addressed by this Standard. | (d) | ESRS E5 Resource use and circular economy which addresses, in particular, the transition away from extraction of non-renewable resources and the implementation of practices that prevent waste generation, including pollution generated by waste.7. | Piesārņojuma temats ir cieši saistīts ar citiem vides apakštematiem, piemēram, klimata pārmaiņām, ūdens un jūras resursiem, biodaudzveidībuun aprites ekonomiku. Tādējādi, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par to, kas varētu būt būtisks saistībā ar piesārņojumu, attiecīgās informācijas atklāšanas prasības ir ietvertas šādos citos vides standartos: | (a) | ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kurā aplūkotas šādas septiņas siltumnīcefekta gāzes, kas saistītas ar gaisa piesārņojumu: oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6), slāpekļa trifluorīds (NF3); | (b) | ESRS E3“Ūdens un jūras resursi”, kurā aplūkots ūdens patēriņš (it sevišķi teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam), ūdens reciklēšana un uzkrāšana. Tas ietver arī atbildīgu jūras resursu apsaimniekošanu, tajā skaitā uzņēmuma izmantoto, ar jūras resursiem saistīto preču (piemēram, grants, dziļjūras minerālu, jūras produktu) veidu un daudzumu. Šis standarts attiecas uz šādu darbību radīto negatīvo ietekmi uz ūdens un jūras resursu piesārņojumu, arī ar mikroplastmasu; | (c) | ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”, kurā aplūkotas ekosistēmas un sugas. Piesārņojums kā tiešas ietekmes faktors, kas izraisa biodaudzveidības zudumu, ir aplūkots šajā standartā; | (d) | ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika”, kas īpaši pievēršas pārejai no neatjaunīgo resursu ieguves un tādas prakses īstenošanas, kura novērš atkritumu radīšanu, — arī piesārņojumu, ko rada atkritumi.
8. | The undertaking’s pollution -related impacts may affect people and communities. Material negative impacts on affected communities from pollution-related impacts attributable to the undertaking are covered in ESRS S3 Affected communities.8. | Ar piesārņojumu saistītais uzņēmuma iespaids var ietekmēt cilvēkus un kopienas. Būtiska negatīva ietekme uz skartajām kopienām, ko rada ar piesārņojumu saistīta ietekme, kura attiecināma uz uzņēmumu, ir ietverta ESRS S3“Skartās kopienas”.
9. | This Standard should be read in conjunction with ESRS 1 General requirements and ESRS 2 General disclosures.9. | Šis standarts būtu jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
10. | The requirements of this section should be read in conjunction with and reported alongside the disclosures required by ESRS 2 chapter 4 Impact, risk and opportunity management.10. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa un ziņas jāsniedz kopā ar ESRS 2 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material pollution-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
11. | The undertaking shall describe the process to identify material impacts, risks and opportunities and shall provide information on: | (a) | whether the undertaking has screened its site locations and business activities in order to identify its actual and potential pollution -related impacts, risks and opportunities in its own operations and upstream and downstream value chain , and if so, the methodologies, assumptions and tools used in the screening; | (b) | whether and how the undertaking has conducted consultations, in particular with affected communities.11. | Uzņēmums apraksta būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas procesu un sniedz informāciju par: | (a) | vai uzņēmums ir pārbaudījis savu objektu atrašanās vietu un darījumdarbību, lai noteiktu tā faktisko un potenciālo ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas paša operācijās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un, ja tā, tad kādas metodikas, pieņēmumi un rīki pārbaudē izmantoti; | (b) | vai un kā uzņēmums ir veicis konsultācijas, jo īpaši ar skartajām kopienām.
Disclosure Requirement E2-1 – Policies related to pollutionInformācijas atklāšanas prasība E2-1. Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu
12. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts, risks and opportunities related to pollution prevention and control.12. | Uzņēmums apraksta rīcībpolitikas, ko tas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas saistībā ar piesārņojuma novēršanu un kontroli.
13. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of material pollution-related impacts, risks and opportunities.13. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju, kuri saistīti ar piesārņojumu, identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.
14. | The disclosure required by paragraph 12 shall contain the information on the policies the undertaking has in place to manage its material impacts, risks and opportunities related to pollution in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters.14. | 12. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par uzņēmuma izstrādāto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar piesārņojumu saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.
15. | The undertaking shall indicate, with regard to its own operations and its upstream and donwstream value chain , whether and how its policies address the following areas where material: | (a) | mitigating negative impacts related to pollution of air, water and soil including prevention and control; | (b) | substituting and minimising the use of substances of concern , and phasing out substances of very high concern , in particular for non-essential societal use and in consumer products; and | (c) | avoiding incidents and emergency situations, and if and when they occur, controlling and limiting their impact on people and the environment.15. | Uzņēmums attiecībā uz paša operācijām un augšposma un lejasposma vērtības ķēdi norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādām jomām, kurās ir būtiski jautājumi: | (a) | ar gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu saistītās negatīvās ietekmes mazināšana, tajā skaitā novēršana un kontrole; | (b) | vielu, kas rada bažas, aizstāšana un samazināšana līdz minimumam, kā arī vielu, kas rada ļoti lielas bažas, lietošanas pakāpeniska izbeigšana, jo īpaši sabiedrībai nebūtiskiem lietojumiem un patēriņa produktos, un | (c) | incidentu un ārkārtēju situāciju novēršana un gadījumos, ja un kad tās rodas, — to ietekmes uz cilvēkiem un vidi kontrole un ierobežošana.
Disclosure Requirement E2-2 – Actions and resources related to pollutionInformācijas atklāšanas prasība E2-2. Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu
16. | The undertaking shall disclose its pollution-related actions and the resources allocated to their implementation.16. | Uzņēmums atklāj informāciju par darbībām, kas saistītas ar piesārņojumu, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.
17. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the key actions taken and planned to achieve the pollution -related policy objectives and targets.17. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, lai sasniegtu ar piesārņojumu saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.
18. | The description of the pollution-related action plans and resources shall contain the information prescribed in ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.18. | Ar piesārņojumu saistīto rīcības plānu un resursu aprakstā ietver informāciju, kas noteikta ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.
19. | In addition to ESRS 2 MDR-A, the undertaking may specify to which layer in the following mitigation hierarchy an action and resources can be allocated: | (a) | avoid pollution including any phase out of materials or compounds that have a negative impact (prevention of pollution at source); | (b) | reduce pollution, including: any phase-out of materials or compounds; meeting enforcement requirements such as Best Available Techniques (BAT) requirements; or meeting the Do No Significant Harm criteria for pollution prevention and control according to the EU Taxonomy Regulation and its Delegated Acts (minimisation of pollution); and | (c) | restore, regenerate and transform ecosystems where pollution has occurred (control of the impacts both from regular activities and incidents ).19. | Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram līmenim šādā mitigācijas hierarhijā var piešķirt kādu darbību un resursus, lai: | (a) | izvairītos no piesārņojuma radīšanas, tajā skaitā pakāpeniski izņemtu no aprites materiālus vai savienojumus, kam ir negatīva ietekme (piesārņojuma novēršana tā rašanās vietā); | (b) | samazinātu piesārņojumu, tajā skaitā: pakāpeniski izņemtu no aprites materiālus vai savienojumus; nodrošinātu atbilstību izpildes prasībām, piemēram, labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) prasībām; vai ievērotu principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” kritērijus piesārņojuma novēršanai un kontrolei saskaņā ar ES Taksonomijas regulu un tās deleģētajiem aktiem (piesārņojuma minimalizēšana), un | (c) | atjaunotu, reģenerētu un pārveidotu ekosistēmu vietās, kur radies piesārņojums (gan regulāru darbību, gan incidentu radītās ietekmes kontrole).
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E2-3 – Targets related to pollutionInformācijas atklāšanas prasība E2-3. Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu
20. | The undertaking shall disclose the pollution-related targets it has set.20. | Uzņēmums atklāj informāciju par pieņemtajiem ar piesārņojumu saistītajiem mērķrādītājiem.
21. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the targets the undertaking has set to support its pollution -related policies and to address its material pollution-related impacts, risks and opportunities .21. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir noteicis, lai atbalstītu savas ar piesārņojumu saistītās rīcībpolitikas un risinātu ar piesārņojumu saistīto būtisko ietekmi, riskus un iespējas.
22. | The description of targets shall contain the information requirements defined in ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets.22. | Mērķrādītāju aprakstā iekļauj informācijas prasības, kas definētas ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.
23. | The disclosure required by paragraph 20 shall indicate whether and how its targets relate to the prevention and control of: | (a) | air pollutants and respective specific loads ; | (b) | emissions to water and respective specific loads; | (c) | pollution to soil and respective specific loads; and | (d) | substances of concern and substances of very high concern .23. | 20. punktā prasītajā atklājamajā informācijā norāda, vai un kā uzņēmuma mērķrādītāji ir saistīti ar: | (a) | gaisa piesārņotājiem un attiecīgajām specifiskajām slodzēm; | (b) | emisijām ūdenī un attiecīgajām specifiskajām slodzēm; | (c) | augsnes piesārņojumu un attiecīgajām specifiskajām slodzēm, un | (d) | vielām, kas rada bažas, un vielām, kas rada ļoti lielas bažas.
24. | In addition to ESRS 2 MDR-T, the undertaking may specify whether ecological thresholds (e.g., the biosphere integrity , stratospheric ozone-depletion, atmospheric aerosol loading, soil depletion, ocean acidification) and entity-specific allocations were taken into consideration when setting targets. If so, the undertaking may specify: | (a) | the ecological thresholds identified, and the methodology used to identify such thresholds; | (b) | whether or not the thresholds are entity-specific and if so, how they were determined; and | (c) | how responsibility for respecting identified ecological thresholds is allocated in the undertaking.24. | Papildus ESRS 2 MDR-T prasītajam uzņēmums var norādīt, vai, nosakot mērķrādītājus, tika ņemti vērā ekoloģiskie sliekšņi (piemēram, biosfēras integritāte, stratosfēras ozona slāņa noārdīšana, aerosolu koncentrācija atmosfērā, augsnes noplicināšanās, okeānu paskābināšanās) un uzņēmumam specifiskie piešķīrumi. Ja tā ir, uzņēmums var norādīt: | (a) | identificētos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu noteikšanai izmantoto metodiku; | (b) | to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētajam uzņēmumam, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un | (c) | kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par identificēto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu.
25. | The undertaking shall specify as part of the contextual information, whether the targets that it has set and presented are mandatory (required by legislation) or voluntary.25. | Uzņēmums kā daļu no kontekstuālās informācijas norāda, vai tā noteiktie un uzrādītie mērķrādītāji ir obligāti (prasīti tiesību aktos) vai brīvprātīgi.
Disclosure Requirement E2-4 – Pollution of air, water and soilInformācijas atklāšanas prasība E2-4. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums
26. | The undertaking shall disclose the pollutants that it emits through its own operations, as well as the microplastics it generates or uses.26. | Uzņēmums atklāj ziņas par piesārņotājiem, ko tas emitē paša operācijās, kā arī mikroplastmasu, ko tas rada vai izmanto.
27. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the emissions that the undertaking generates to air, water and soil in its own operations, and of its generation and use of microplastics.27. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par emisijām gaisā, ūdenī un augsnē, ko uzņēmums rada ar savām operācijām, un par mikroplastmasu, ko tas rada vai izmanto.
28. | The undertaking shall disclose the amounts of: | (a) | each pollutant listed in Annex II of Regulation (EC) No 166/2006 of the European Parliament and of the Council (64) (European Pollutant Release and Transfer Register “E-PRTR Regulation”)emitted to air, water and soil, with the exception of emissions of GHGs which are disclosed in accordance with ESRS E1 Climate Change (65); | (b) | microplastics generated or used by the undertaking.28. | Uzņēmums atklāj ziņas par: | (a) | katra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 166/2006 (64) (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs) II pielikumā minētā piesārņotāja apjomu, kas emitēts gaisā, ūdenī un augsnē, izņemot SEG emisijas, kas atklātas saskaņā ar ESRS E1“Klimata pārmaiņas” (65); | (b) | uzņēmuma radītās vai izmantotās mikroplastmasas apjomu.
29. | The amounts referred in paragraph 28 shall be consolidated amounts including the emissions from those facilities over which the undertaking has financial control and those over which it has operational control. The consolidation shall include only the emissions from facilities for which the applicable threshold value specified in Annex II of Regulation (EC) No 166/2006 is exceeded.29. | Summas, kas minētas 28. punktā, ir konsolidētas summas, kas ietver emisijas no kompleksiem, pār kuriem uzņēmumam ir finansiāla kontrole, un kompleksiem, pār kuriem uzņēmumam ir operacionālā kontrole. Konsolidētajā summā iekļauj tikai emisijas no kompleksiem, kuros ir pārsniegta Regulas (EK) Nr. 166/2006 II pielikumā noteiktā piemērojamā robežvērtība.
30. | The undertaking shall put its disclosure into context and describe: | (a) | the changes over time, | (b) | the measurement methodologies; and | (c) | the process(es) to collect data for pollution -related accounting and reporting, including the type of data needed and the information sources.30. | Uzņēmums atklājamo informāciju ietver kontekstā un apraksta: | (a) | izmaiņas laika gaitā, | (b) | mērījumu metodiku un | (c) | datu vākšanas procesu(-us) ar piesārņojumu saistītai uzskaitei un ziņu sniegšanai, tajā skaitā nepieciešamo datu veidu un informācijas avotus.
31. | When an inferior methodology compared to direct measurement of emissions is chosen to quantify emissions, the reasons for choosing this inferior methodology shall be outlined by the undertaking. If the undertaking uses estimates, it shall disclose the standard, sectoral study or sources which form the basis of its estimates, as well as the possible degree of uncertainty and the range of estimates reflecting the measurement uncertainty.31. | Ja emisiju kvantitatīvai noteikšanai ir izvēlēta sliktāka metodika nekā emisiju tieši mērījumi, uzņēmums norāda iemeslus, kāpēc izvēlēta šī sliktākā metodika. Ja uzņēmums izmanto aplēses, tas atklāj informāciju par standartu, nozares pētījumu vai avotiem, kas ir tā aplēšu pamatā, kā arī par iespējamo nenoteiktības pakāpi un aplēšu diapazonu, kas atspoguļo novērtējuma nenoteiktību.
Disclosure Requirement E2-5 – Substances of concern and substances of very high concernInformācijas atklāšanas prasība E2-5. Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas
32. | The undertaking shall disclose information on the production, use, distribution, commercialisation and import/export of substances of concern and substances of very high concern, on their own, in mixtures or in articles.32. | Uzņēmums atklāj informāciju par vielu, kas rada bažas, un vielu, kas rada ļoti lielas bažas, kā arī šādu vielu maisījumu vai izstrādājumu sastāvdaļu ražošanu, izmantošanu, izplatīšanu, komercializāciju un importu/eksportu.
33. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the impact of the undertaking on health and the environment through substances of concern and through substances of very high concern on their own. It is also to enable an understanding of the undertaking’s material risks and opportunities , including exposure to those substances and risks arising from changes in regulations.33. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma ietekmi uz veselību un vidi, ko rada vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas. Tās mērķis ir arī palīdzēt izprast uzņēmuma būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā eksponētību šīm vielām un riskus, ko rada noteikumu izmaiņas.
34. | The disclosure required by paragraph 32 shall include the total amounts of substances of concern that are generated or used during the production or that are procured, and the total amounts of substances of concern that leave its facilities as emissions, as products, or as part of products or services split into main hazard classes of substances of concern.34. | 32. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj to kopējo daudzumu vielām, kas rada bažas un kas rodas vai tiek izmantotas ražošanas laikā vai kas tiek iepirktas, un kopējo daudzumu vielām, kas rada bažas un kas rodas no uzņēmuma kompleksiem kā emisijas, kā produkti vai kā daļa no produktiem vai pakalpojumiem, dalījumā pa attiecīgo vielu galvenajām bīstamības klasēm.
35. | The undertaking shall present separately the information for substances of very high concern.35. | Uzņēmums atsevišķi sniedz informāciju par vielām, kas rada ļoti lielas bažas.
Disclosure Requirement E2-6 – Anticipated financial effects from material pollution-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E2-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistītie riski un iespējas
36. | The undertaking shall disclose the anticipated financial effects of material pollution-related risks and opportunities.36. | Uzņēmums atklāj būtisku ar piesārņojumu saistīto risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu.
37. | The information required by paragraph 36 is in addition to the information on current financial effects on the undertaking’s, financial position, financial performance and cash flows for the reporting period required under ESRS 2 SBM-3 para 48 (d).37. | 36. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātiem un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā.
38. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of: | (a) | anticipated financial effects due to material risks arising from pollution -related impacts and dependencies and how these risks have (or could reasonably be expected to have) a material influence on the undertaking’s , financial position financial performance and cash flows, over the short-, medium- and long-term. | (b) | anticipated financial effects due to material opportunities related to pollution prevention and control.38. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par: | (a) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no ietekmes un atkarībām, kas saistītas ar piesārņojumu, un to, kā šie riski īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā būtiski ietekmē (vai ir pamatoti gaidāms, ka varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finanšu rezultātus un naudas plūsmas, un | (b) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar piesārņojuma novēršanu un kontroli saistītas būtiskas iespējas.
39. | The disclosure shall include: | (a) | a quantification of the anticipated financial effects in monetary terms before considering pollution-related actions, or where not possible without undue cost or effort, qualitative information. For financial effects arising from opportunities , a quantification is not required if it would result in disclosure that does not meet the qualitative characteristics of information (see ESRS 1 Appendix B Qualitative characteristics of information); | (b) | a description of the effects considered, the related impacts and the time horizons in which they are likely to materialise; and | (c) | the critical assumptions used to quantify the anticipated financial effects , as well as the sources and level of uncertainty of those assumptions.39. | Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvu novērtējumu naudas izteiksmē pirms piesārņojuma novēršanas darbību apsvēršanas vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīvu informāciju. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); | (b) | aprakstu par aplūkoto iespaidu, saistīto ietekmi un laika nogriežņiem, kuros tie varētu izpausties, un | (c) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotos kritiskos pieņēmumus, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītos nenoteiktības avotus un nenoteiktības līmeni.
40. | The information provided under paragraph 38(a) shall include: | (a) | the share of net revenue made with products and services that are or that contain substances of concern , and the share of net revenue made with products and services that are or that contain substances of very high concern ; | (b) | the operating and capital expenditures incurred in the reporting period in conjunction with major incidents and deposits ; | (c) | the provisions for environmental protection and remediation costs, e.g., for rehabilitating contaminated sites , recultivating landfills, removal of environmental contamination at existing production or storage sites and similar measures.40. | Informācijā, ko sniedz saskaņā ar 38. punkta a) apakšpunktu, iekļauj šādas ziņas: | (a) | neto ieņēmumu daļa, kas gūta no produktiem un pakalpojumiem, kuri ir vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas, vai kuri satur šādas vielas; | (b) | pamatdarbības izdevumi un kapitālizdevumi, kas pārskata periodā radušies saistībā ar nopietniem incidentiem un nosēdumiem; | (c) | uzkrājumi vides aizsardzības un remediācijas izmaksām, piemēram, kontaminēto objektu sanācijai, atkritumu poligonu rekultivācijai, vidisko kontaminantu aizvākšanai no esošajiem ražošanas vai uzglabāšanas objektiem un līdzīgiem pasākumiem.
41. | The undertaking shall disclose any relevant contextual information including a description of material incidents and deposits whereby pollution had negative impacts on the environment and/or is expected to have negative effects on the undertaking’s financial cash flows, financial position and financial performance with short-, medium- and long-term time horizons.41. | Uzņēmums atklāj visu relevanto kontekstuālo informāciju, tajā skaitā aprakstu par būtiskiem incidentiem un nosēdumiem, kuru rezultātā piesārņojumam ir bijusi negatīva ietekme uz vidi un/vai ir bijusi vai ir paredzama negatīva ietekme uz uzņēmuma naudas plūsmām, finansiālo stāvokli un finanšu rezultātiem īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This Appendix is an integral part of ESRS E2. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the Standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS E2 daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ESRS 2 GENERAL DISCLOSURESESRS 2. VISPĀRĪGI ATKLĀJAMĀ INFORMĀCIJA
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material pollution-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
AR 1. | When conducting a materiality assessment on environmental subtopics, the undertaking shall assess the materiality of pollution in its own operations and its upstream and downstream value chain , and may consider the four phases below, also known as the LEAP approach: | (a) | Phase 1: locate where in its own operations and its upstream and downstream value chain the interface with nature takes place; | (b) | Phase 2: evaluate the pollution -related dependencies and impacts; | (c) | Phase 3: assess the material risks and opportunities ; and | (d) | Phase 4: prepare and report the results of the materiality assessment.AR 1. | Veicot būtiskuma novērtējumu saistībā ar vides apakštematiem, uzņēmums novērtē piesārņojuma būtiskumu paša operācijās un augšposma un lejasposma vērtības ķēdē, kā arī var ņemt vērā turpmāk minētos četrus posmus, kas pazīstami arī kā LEAP pieeja: | (a) | 1. posms: noteikt, kur uzņēmuma paša operācijās un augšposma un lejasposma vērtības ķēdē ir saskare ar dabu; | (b) | 2. posms: izvērtēt ar piesārņojumu saistīto atkarību un ietekmi; | (c) | 3. posms: novērtēt būtiskos riskus un iespējas; un | (d) | 4. posms: sagatavot būtiskuma novērtējumu un ziņot par būtiskuma novērtējuma rezultātiem.
AR 2. | The materiality assessment for ESRS E2 corresponds to the first three phases of this LEAP approach. The fourth phase addresses the outcome of the process.AR 2. | ESRS E2 būtiskuma novērtējums atbilst šīs LEAP pieejas pirmajiem trim posmiem. Ceturtais posms attiecas uz procesa iznākumu.
AR 3. | The process to assess the materiality of impacts , dependencies , risks and opportunities shall consider the provisions in ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities, and IRO-2 Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statement.AR 3. | Ietekmes, atkarības, risku un iespēju būtiskuma novērtēšanas procesā ņem vērā ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts” noteikumus un IRO-2“ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija” noteikumus.
AR 4. | The sub-topics covered by the materiality assessment under ESRS E2 include: | (a) | pollution of air, water and soil (excluding GHG emissions and waste ), microplastics, and substances of concern ; | (b) | dependencies on ecosystem services that help to mitigate pollution-related impacts.AR 4. | Apakštematos, uz kuriem attiecas būtiskuma novērtējums saskaņā ar ESRS E2, ietver šādus aspektus: | (a) | gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums (izņemot SEG emisijas un atkritumus), mikroplastmasa un vielas, kas rada bažas; | (b) | atkarība no ekosistēmu pakalpojumiem, kas palīdz mazināt ar piesārņojumu saistīto ietekmi.
AR 5. | In Phase 1, to locate where in its own operations and its upstream and downstream value chain the interface with nature takes place, the undertaking may consider: | (a) | the site locations of direct assets and operations and related upstream and downstream activities across the value chain; | (b) | the site locations where emissions of water, soil and air pollutants occur; and | (c) | the sectors or business units related to those emissions or to the production, use, distribution, commercialisation and import/export of microplastics, substances of concern , and substances of very high concern , on their own, in mixtures or in articles.AR 5. | 1. posmā, lai noteiktu, kur uzņēmuma paša operācijās un augšposma un lejasposma vērtības ķēdē ir saskare ar dabu, uzņēmums var apsvērt: | (a) | tiešo aktīvu un operāciju objektu atrašanās vietas un saistīto augšposma un lejasposma darbību objektu atrašanās vietas vērtības ķēdē; | (b) | to objektu atrašanās vietas, kur rodas ūdens, augsnes un gaisa piesārņotāju emisijas, un | (c) | nozares vai darījumdarbības vienības, kas saistītas ar šīm emisijām vai ar mikroplastmasas, vielu, kas rada bažas, un vielu, kas rada ļoti lielas bažas, kā tādu un šādu vielu kā maisījumu vai izstrādājumu sastāvdaļu ražošanu, izmantošanu, izplatīšanu, komercializāciju un importu/eksportu.
AR 6. | Phase 2 relates to the evaluation of the undertaking’s impacts and dependencies for each material site or sector/business unit including by assessing the severity and likelihood of impacts on the environment and human health.AR 6. | 2. posmā tiek izvērtēta uzņēmuma ietekme un atkarības attiecībā uz katru būtisko objektu vai nozari / darījumdarbības vienību, arī novērtējot to, cik nopietna un iespējama ir ietekme uz vidi un cilvēka veselību.
AR 7. | In Phase 3, to assess its material risks and opportunities based on the results of Phases 1 and 2, the undertaking may : | (a) | identify transition risks and opportunities in its own operations and its upstream and downstream value chain by the categories of: | i. | policy and legal: e.g., introduction of regulation, exposure to sanctions and litigation (e.g., negligence towards ecosystems ), enhanced reporting obligations; | ii. | technology: e.g., substitution of products or services by products or services with a lower impact, transition away from substances of concern; | iii. | market: e.g., shifting supply, demand and financing, volatility or increased costs of some substances; and | iv. | reputation: e.g., changing societal, customer or community perceptions as a result of an organisation’s role in pollution prevention and control; | (b) | identify physical risks, e.g., sudden interruption of access to clean water, acid rain, or other pollution incidents that are likely to lead to or that have led to pollution with subsequent effects on the environment and society; | (c) | identify opportunities related to pollution prevention and control categorised by: | i. | resource efficiency: decrease quantities of substances used or improve efficiency of production process to minimise impacts; | ii. | markets: e.g., diversification of business activities; | iii. | financing: e.g., access to green funds, bonds or loans; | iv. | resilience: e.g., diversification of substances used and control of emissions through innovation or technology; and | v. | reputation: positive stakeholder relations as a result of a proactive stance on managing risks.AR 7. | 3. posmā, lai novērtētu savus būtiskos riskus un iespējas, balstoties uz 1. un 2. posma rezultātiem, uzņēmums var: | (a) | identificēt pārkārtošanās riskus un iespējas paša operācijās un tā augšposma un lejasposma vērtības ķēdē dalījumā pa šādām kategorijām: | i. | rīcībpolitika un juridiskie aspekti: piemēram, regulējuma ieviešana, iespējama sankciju piemērošana vai tiesvedība (piemēram, par nolaidību pret ekosistēmām), pastiprināti ziņu sniegšanas pienākumi; | ii. | tehnoloģijas: piemēram, aizstāšana ar produktiem vai pakalpojumiem ar mazāku ietekmi, pakāpeniska atteikšanās no vielām, kas rada bažas; | iii. | tirgus: piemēram, piedāvājuma, pieprasījuma un finansējuma maiņa, dažu vielu cenu svārstīgums vai izmaksu pieaugums, un | iv. | reputācija: piemēram, sabiedrības, klientu vai kopienas uztveres maiņa, ko izraisījusi organizācijas loma piesārņojuma novēršanā un kontrolē; | (b) | identificēt fiziskos riskus, piemēram, pēkšņu piekļuves tīram ūdenim pārtraukumu, skābo lietu vai citus piesārņošanas incidentus, kas var izraisīt vai ir izraisījuši piesārņojumu ar turpmāku ietekmi uz vidi un sabiedrību; | (c) | identificēt iespējas, kas saistītas ar piesārņojuma novēršanu un kontroli, dalījumā pa šādām kategorijām: | i. | resursefektivitāte: izmantoto vielu daudzuma samazināšana vai ražošanas procesa efektivitātes uzlabošana, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi; | ii. | tirgi: piemēram, darījumdarbības diversifikācija; | iii. | finansējums: piemēram, piekļuve zaļajiem fondiem, obligācijām vai aizdevumiem; | iv. | noturība: piemēram, izmantoto vielu diversificēšana un emisiju kontrole, izmantojot inovācijas vai tehnoloģijas, un | v. | reputācija: pozitīvas attiecības ar ieinteresētajām personām, kas izriet no proaktīvas risku pārvaldības.
AR 8. | In order to assess materiality , the undertaking may consider Commission Recommendation (EU) 2021/2279 on the use of the Environmental Footprint methods to measure and communicate the life cycle environmental performance of products and organisations.AR 8. | Novērtējot būtiskumu, uzņēmums var ņemt vērā Komisijas Ieteikumu (ES) 2021/2279 par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu aprites cikla un organizāciju dzīves cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai.
AR 9. | When providing information on the outcome of its materiality assessment, the undertaking shall consider: | (a) | a list of site locations where pollution is a material issue for the undertaking’s own operations and its upstream and downstream value chain; and | (b) | a list of business activities associated with pollution material impacts, risks and opportunities.AR 9. | Sniedzot informāciju par būtiskuma novērtējuma rezultātiem, uzņēmums ņem vērā: | (a) | to objektu atrašanās vietu sarakstu, kurās piesārņojums ir būtisks faktors uzņēmuma paša operācijās un augšposma un lejasposma vērtības ķēdē, un | (b) | ar piesārņojuma būtisku ietekmi, riskiem un iespējām saistīto saimniecisko darbību sarakstu.
Disclosure Requirement E2-1 – Policies related to pollutionInformācijas atklāšanas prasība E2-1. Rīcībpolitikas attiecībā uz piesārņojumu
AR 10. | The policies described under this Disclosure Requirement may be integrated in broader environmental or sustainability policies covering different subtopics.AR 10. | Šajā informācijas atklāšanas prasībā aprakstītās rīcībpolitikas var integrēt plašākās vides vai ilgtspējas rīcībpolitikās, aptverot dažādus apakštematus.
AR 11. | The description of the policies shall include information on the pollutant(s) or substance(s) covered.AR 11. | Rīcībpolitiku aprakstā iekļauj informāciju par piesārņotājiem vai vielām, uz ko rīcībpolitikas attiecas.
AR 12. | When disclosing information under paragraph 11, the undertaking may include contextual information on the relations between its policies implemented and how they may contribute to the EU Action Plan “Towards a Zero Pollution for Air, Water and Soil” with for instance elements on: | (a) | how it is or may be affected by the targets and measures of the EU Action Plan and the revision of existing directives (e.g., the Industrial Emissions Directive); | (b) | how it intends to reduce its pollution footprint to contribute to these targets.AR 12. | Atklājot 11. punktā prasīto informāciju, uzņēmums var iekļaut kontekstuālu informāciju par īstenoto rīcībpolitiku saistību ar to, kā tās var veicināt ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāna īstenošanu, piemēram, iekļaujot šādus aspektus: | (a) | kā to ietekmē vai var ietekmēt ES rīcības plāna mērķrādītāji un pasākumi un spēkā esošo direktīvu (piemēram, Rūpniecisko emisiju direktīvas) pārskatīšana; | (b) | kā tas plāno samazināt savu piesārņojuma pēdu, lai veicinātu šo mērķrādītāju sasniegšanu.
Disclosure Requirement E2-2 – Actions and resources related to pollutionInformācijas atklāšanas prasība E2-2. Darbības un resursi saistībā ar piesārņojumu
AR 13. | Where actions extend to upstream or downstream value chain engagements, the undertaking shall provide information on the types of actions reflecting these engagements.AR 13. | Ja darbības aptver augšposma vai lejasposma vērtības ķēdes saistības, uzņēmums sniedz informāciju par darbību veidiem, kas atspoguļo šīs saistības.
AR 14. | When considering resources, examples of operational expenditures could be investments in research and development to innovate and develop safe and sustainable alternatives to the use of substances of concern or to decrease emissions in a production process.AR 14. | Apsverot resursus, pamatdarbības izdevumu piemēri varētu būt investīcijas pētniecībā un izstrādē, lai ieviestu inovācijas un izstrādātu drošas un ilgtspējīgas alternatīvas vielu, kas rada bažas, izmantošanai vai samazinātu ražošanas procesā radītās emisijas.
AR 15. | Where relevant to achieve its pollution -related policy objectives and targets , the undertaking may provide information on site -level action plans.AR 15. | Ja tas ir relevanti, lai sasniegtu ar piesārņojumu saistītās rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus, uzņēmums var sniegt informāciju par rīcības plāniem, kas īstenoti objekta līmenī.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E2-3 – Targets related to pollutionInformācijas atklāšanas prasība E2-3. Mērķrādītāji saistībā ar piesārņojumu
AR 16. | If the undertaking refers to ecological thresholds when setting targets , it may refer to the guidance provided by the Science-Based Targets Initiative for Nature (SBTN) in its interim guidance (Initial Guidance for Business, September 2020), or any other guidance with a scientifically acknowledged methodology that allows setting of science-based targets by identifying ecological thresholds and, if applicable, entity-specific allocations. Ecological thresholds can be local, national and/or global.AR 16. | Ja, nosakot mērķrādītājus, uzņēmums atsaucas uz ekoloģiskajiem sliekšņiem, tas var atsaukties uz zinātniski pamatotas dabas aizsardzības mērķrādītāju iniciatīvas (SBTN) norādījumiem starpposma norādījumos (Sākotnējie norādījumi uzņēmumiem, 2020. gada septembris) vai jebkuriem citiem norādījumiem ar zinātniski atzītu metodiku, kas ļauj izvirzīt zinātniski pamatotus mērķrādītājus, noskaidrojot ekoloģiskos sliekšņus un attiecīgā gadījumā — uzņēmumam specifiskos piešķīrumus. Ekoloģiskie sliekšņi var būt vietēji, valsts un/vai globāli.
AR 17. | The undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related to the Substantial Contribution criteria for Pollution Prevention and Control as defined in delegated acts adopted pursuant to Article 14(2) of Regulation (EU) 2020/852. Where the Do No Significant Harm (DNSH) criteria for Pollution Prevention and Control as defined in delegated acts adopted pursuant to Article 10(3), Article 11(3), Article 12(2), Article 13(2), and Article 15(2) of Regulation (EU) 2020/852 are not met, the undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related those DNSH critera.AR 17. | Uzņēmums var norādīt, vai mērķrādītājs ir vērsts uz trūkumiem saistībā ar būtiska ieguldījuma kritērijiem piesārņojuma novēršanai un kontrolei, kā noteikts deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 14. panta 2. punktu. Ja nav izpildīti kritēriji “nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH) piesārņojuma novēršanai un kontrolei, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, uzņēmums var norādīt, vai ar mērķrādītāju tiek novērsti ar šiem DNSH saistītie trūkumi.
AR 18. | Where relevant to support the policies it has adopted, the undertaking may provide information on the targets set at site level.AR 18. | Ja tas ir relevanti, lai pamatotu pieņemtās rīcībpolitikas, uzņēmums var sniegt informāciju par mērķrādītājiem, kas noteikti objekta līmenī.
AR 19. | The targets may cover the undertaking’s own operations and/or the value chain.AR 19. | Mērķrādītāji var aptvert paša uzņēmuma operācijas un/vai vērtības ķēdi.
Disclosure Requirement E2-4 – Pollution of air, water and soilInformācijas atklāšanas prasība E2-4. Gaisa, ūdens un augsnes piesārņojums
AR 20. | The information to be provided on microplastics under paragraph 28(b) shall include microplastics that have been generated or used during production processes or that are procured, and that leave the undertaking’s facilities as emissions, as products, or as part of products or services. Microplastics may be unintentionally produced when larger pieces of plastics like car tires or synthetic textiles wear and tear or may be deliberately manufactured and added to products for specific purposes (e.g., exfoliating beads in facial or body scrubs).AR 20. | Informācijā, kas jāsniedz par mikroplastmasu saskaņā ar 28. punkta b) apakšpunktu, ietver ziņas par mikroplastmasu, kas rodas vai tiek izmantota ražošanas procesos, vai tiek iepirkta, un kas rodas no uzņēmuma kompleksiem kā emisijas, kā produkti vai kā daļa no produktiem vai pakalpojumiem. Mikroplastmasa var rasties netīši, dilstot lielākiem plastmasas elementiem, piemēram, automobiļu riepām vai sintētiskajiem tekstilmateriāliem, vai arī tā var tikt apzināti ražota un pievienota produktiem īpašos nolūkos (piemēram, pīlinga lodītes sejas vai ķermeņa skrubjos).
AR 21. | The volume of pollutants shall be presented in appropriate mass units, for example tonnes or kilogrammes.AR 21. | Piesārņotāju daudzumu norāda atbilstošās masas mērvienībās, piemēram, tonnās vai kilogramos.
AR 22. | The information required under this Disclosure Requirement shall be provided at the level of the reporting undertaking. However, the undertaking may disclose additional breakdown including information at site level or a breakdown of its emissions by type of source, by sector or by geographical area.AR 22. | Saskaņā ar šo informācijas atklāšanas prasību prasītā informācija tiek sniegta ziņojošā uzņēmuma līmenī. Tomēr uzņēmums var atklāt informāciju sīkākā iedalījumā — arī informāciju objekta līmenī vai informāciju par emisijām dalījumā pēc avota veida, nozares vai ģeogrāfiskā apgabala.
AR 23. | When providing contextual information on the emissions, the undertaking may consider: | (a) | the local air quality indices (AQI) for the area where the undertaking’s air pollution occurs; | (b) | the degree of urbanisation (DEGURBA) (66) for the area where air pollution occurs; and | (c) | the undertaking’s percentage of the total emissions of pollutants to water and soil occurring in areas at water risk, including areas of high-water stress.AR 23. | Sniedzot kontekstuālu informāciju par emisijām, uzņēmums var ņemt vērā: | (a) | vietējos gaisa kvalitātes indeksus (AQI) teritorijā, kurā uzņēmums rada gaisa piesārņojumu; | (b) | tās teritorijas urbanizācijas pakāpi, kurā rodas gaisa piesārņojums (DEGURBA) (66), un | (c) | to, cik daudz procentuāli no kopējām piesārņotāju emisijām ūdenī un augsnē, kas rodas teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam, rada uzņēmums.
AR 24. | The information provided under this Disclosure Requirement may refer to information the undertaking is already required to report under other existing legislation (i.e., IED, E- PRTR, etc.).AR 24. | Saskaņā ar šo atklāšanas prasību sniegtā informācija var attiekties uz informāciju, kas uzņēmumam jau ir jāsniedz saskaņā ar citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem (t. i., RED, E-PRTR u. c.).
AR 25. | Where the undertaking’s activities are subject to Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council on industrial emissions (IED) (67) and relevant Best Available Techniques Reference Documents ( BREFs), irrespective of whether the activity takes place within the European Union or not, the undertaking may disclose the following additional information: | (a) | a list of installations operated by the undertaking that fall under the IED and EU- BAT Conclusions ; | (b) | a list of any non-compliance incidents or enforcement actions necessary to ensure compliance in case of breaches of permit conditions; | (c) | the actual performance, as specified in the EU- BAT conclusions for industrial installations, and comparison of the undertaking’s environmental performance against “emission levels associated with the best available techniques” the (BAT-AEL) as described in EU-BAT conclusions; | (d) | the actual performance of the undertaking against “environmental performance levels associated with the best available techniques ” (BAT-AEPLs) provided that they are applicable to the sector and installation ; and | (e) | a list of any compliance schedules or derogations granted by competent authorities according to Art. 15(4) Directive 2010/75/EU that are associated with the implementation of BAT-AELs .AR 25. | Ja uz uzņēmuma darbībām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED) (67) un relevantie labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokumenti (“LPTP atsauces dokumenti”), neatkarīgi no tā, vai darbība notiek Eiropas Savienībā vai ārpus tās, uzņēmums var atklāt šādu papildu informāciju: | (a) | to uzņēmuma ekspluatēto iekārtu sarakstu, uz kurām attiecas RED un ES LPTP secinājumi; | (b) | sarakstu ar visiem neatbilstības incidentiem vai izpildes panākšanas darbībām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu atbilstību atļaujas nosacījumu pārkāpumu gadījumā; | (c) | faktisko sniegumu, kā norādīts ES LPTP secinājumos par rūpnieciskajām iekārtām, un uzņēmuma vidiskā snieguma salīdzinājumu iepretim “ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem emisiju līmeņiem” (LPTP SEL), kā aprakstīts ES LPTP secinājumos; | (d) | uzņēmuma faktisko sniegumu attiecībā pret “ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītajiem vidiskā snieguma līmeņiem” (LPTP SVSL), ja konkrētajai nozarei un iekārtai tie ir piemērojami, un | (e) | sarakstu ar atbilstības panākšanas grafikiem vai atkāpēm, ko piešķīrušas kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 15. panta 4. punktu un kas ir saistīti ar LPTP SEL īstenošanu.
MethodologiesMetodes
AR 26. | When providing information on pollutants , the undertaking shall consider approaches for quantification in the following order of priority: | (a) | direct measurement of emissions, effluents or other pollution through the use of recognised continuous monitoring systems (e.g., AMS Automated Measuring Systems); | (b) | periodic measurements; | (c) | calculation based on site -specific data; | (d) | calculation based on published pollution factors; and | (e) | estimation.AR 26. | Sniedzot informāciju par piesārņotājiem, uzņēmums ņem vērā kvantitatīvās noteikšanas metodes šādā prioritāšu secībā: | (a) | tieši emisiju, efluentu vai cita veida piesārņojuma mērījumi, izmantojot atzītas nepārtrauktā monitoringa sistēmas (piemēram, AMS automatizētās mērīšanas sistēmas); | (b) | periodiski mērījumi, | (c) | aprēķini, kuru pamatā ir ar konkrēto objektu saistīti dati, | (d) | aprēķini, kuru pamatā ir publicētie piesārņojuma faktori, un | (e) | aplēses.
AR 27. | Regarding the disclosure of methodologies required by paragraph 30, the undertaking shall consider: | (a) | whether its monitoring is carried out in accordance with EU BREF Standards or another relevant reference benchmark; and | (b) | whether and how the calibration tests of the AMS were undertaken and the verification of periodic measurement by independent labs were ensured.AR 27. | Attiecībā uz metodikas atklāšanu, kas prasīta 30. punktā, uzņēmums ņem vērā: | (a) | vai tā monitorings tiek veikts saskaņā ar ES LPTP atsauces dokumentu standartiem vai citu relevantu atsauču standartu; un | (b) | vai un kā tikuši veikti AMS kalibrēšanas testi un nodrošināta periodisko mērījumu verifikācija neatkarīgās laboratorijās.
Disclosure Requirement E2-5 – Substances of concern and substances of very high concernInformācijas atklāšanas prasība E2-5. Vielas, kas rada bažas, un vielas, kas rada ļoti lielas bažas
List of substances to be consideredApsveramo vielu saraksts
AR 28. | In order for the information to be complete, substances in the undertaking’s own operations and those procured shall be included (e.g., embedded in ingredients, semi- finished products, or the final product).AR 28. | Lai informācija būtu pilnīga, iekļauj vielas, kas tiek radītas uzņēmuma paša operācijās, un iepirktās vielas (piemēram, kas ir iegultas sastāvdaļās, pusfabrikātos vai galaproduktā).
AR 29. | The volume of pollutants shall be presented in mass units, for example tonnes or kilogrammes or other mass units appropriate for the volumes and type of pollutants being released.AR 29. | Piesārņotāju daudzumu norāda masas vienībās, piemēram, tonnās vai kilogramos, vai masas vienībās, kas ir piemērotas emitēto piesārņotāju apjomam un veidam.
Contextual informationKontekstuāla informācija
AR 30. | The information provided under this Disclosure Requirement may refer to information the undertaking is already required to report under other existing legislation (i.e., Directive 2010/75/EU, Regulation (EC) No 166/2006 “E-PRTR”, etc.).AR 30. | Saskaņā ar šo atklāšanas prasību sniegtā informācija var attiekties uz informāciju, kas uzņēmumam jau ir jāsniedz saskaņā ar citiem spēkā esošajiem tiesību aktiem (t. i., Direktīvu 2010/75/ES, Regulu (EK) Nr. 166/2006 “E-PRTR” u. c.).
Disclosure Requirement E2-6 – Anticipated financial effects from material pollution-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E2-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt būtiski ar piesārņojumu saistīti riski un iespējas
AR 31. | The operating and capital expenditures related to incidents and deposits may include for instance: | (a) | cost for eliminating and remediating the respective pollution of air, water and soil including environmental protection; | (b) | damage compensation costs including payment of fines and penalties imposed by regulators or government authorities.AR 31. | Pamatdarbības izdevumi un kapitālizdevumi, kas saistīti ar incidentiem un piesārņotāju nosēdumiem, var ietvert, piemēram: | (a) | izmaksas gaisa, ūdens un augsnes piesārņojuma novēršanai un remediācijai, tajā skaitā vides aizsardzībai; | (b) | zaudējumu atlīdzināšanas izmaksas, tajā skaitā regulatoru vai valsts iestāžu uzlikto naudas sodu un sankciju maksājumi.
AR 32. | Incidents may include for instance interruptions of production, whether arising from the supply chain and/or from own operations, which resulted in pollution .AR 32. | Incidenti var būt, piemēram, ražošanas pārtraukumi, kas radušies piegādes ķēdē un/vai pašu operāciju rezultātā un kas izraisījuši piesārņojumu.
AR 33. | The undertaking may include an assessment of its related products and services at risk over the short-, medium- and long-term, explaining how these are defined, how financial amounts are estimated, and which critical assumptions are made.AR 33. | Uzņēmums var iekļaut savu saistīto produktu un pakalpojumu riska novērtējumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un paskaidrot, kā šie laika nogriežņi definēti, kā tiek aplēstas finanšu summas un kādi kritiskie pieņēmumi izdarīti.
AR 34. | The quantification of the anticipated financial effects in monetary terms under paragraph 38(a) may be a single amount or a range.AR 34. | 38. punkta a) apakšpunktā ietverto paredzamo finansiālo iespaidu var kvantitatīvi izteikt naudas izteiksmē kā vienu summu vai kā diapazonu.
ESRS E3ESRS E3
WATER AND MARINE RESOURCESŪDENS UN JŪRAS RESURSI
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure requirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material water and marine resources-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar ūdeni un jūras resursiem saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
— | Disclosure Requirement E3-1 – Policies related to water and marine resources– | Informācijas atklāšanas prasība E3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
— | Disclosure Requirement E3-2 – Actions and resources related to water and marine resources– | Informācijas atklāšanas prasība E3-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar ūdeni un jūras resursiem
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E3-3 – Targets related to water and marine resources– | Informācijas atklāšanas prasība E3-3. Mērķrādītāji attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
— | Disclosure Requirement E3-4 – Water consumption– | Informācijas atklāšanas prasība E3-4. Ūdens patēriņš
— | Disclosure Requirement E3-5 – Anticipated financial effects from water and marine resources-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E3-5. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material water and marine resources-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar ūdeni un jūras resursiem saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
— | Disclosure Requirement E3-1 – Policies related to water and marine resources– | Informācijas atklāšanas prasība E3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
— | Disclosure Requirement E3-2 – Actions and resources related to water and marine resources policies– | Informācijas atklāšanas prasība E3-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar ūdens un jūras resursu rīcībpolitikām
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E3-3 – Targets related to water and marine resources– | Informācijas atklāšanas prasība E3-3. Mērķrādītāji attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
— | Disclosure Requirement E3-4 – Water consumption– | Informācijas atklāšanas prasība E3-4. Ūdens patēriņš
— | Disclosure Requirement E3-5 – Anticipated financial effects from water and marine resources-related risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E3-5. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify Disclosure Requirements which will enable users of the sustainability statement to understand: | (a) | how the undertaking affects water and marine resources , in terms of material positive and negative actual or potential impacts ; | (b) | any actions taken, and the result of such actions to prevent or mitigate material actual or potential negative impacts, to protect water and marine resources, also with reference to reduction of water consumption , and to address risks and opportunities ; | (c) | whether, how and to what extent the undertaking contributes to the European Green Deal’s ambitions for fresh air, clean water, healthy soil and biodiversity , as well as to the sustainability of the blue economy and fisheries sectors, taking account of the following: Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council (68) (EU Water Framework Directive), Directive 2008/56/EC of the European Parliament and of the Council (69) (EU Marine Strategy Framework Directive), Directive 2014/89/EU of the European Parliament and of the Council (70) (EU Maritime Spatial Planning Directive), the Sustainable Development Goals (in particular SDG 6 Clean water and sanitation and 14 Life below water), and respect of global environmental limits (e.g. biosphere integrity , ocean acidification, freshwater use, and biogeochemical flows planetary boundaries ); | (d) | the plans and capacity of the undertaking to adapt its strategy and business model in line with the promotion of sustainable water use based on long-term protection of available water resources; protection of aquatic ecosystems and restoration of freshwater and marine habitats ; | (e) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on water and marine resources , and how the undertaking manages them; and | (f) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on water and marine resources.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ilgtspējas deklarācijas lietotājiem dod iespēju saprast, | (a) | kā uzņēmums ietekmē ūdens un jūras resursus, ņemot vērā tā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko un iespējamo ietekmi; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mīkstina faktisko vai iespējamo būtisko negatīvo ietekmi, ar ko aizsargā ūdens un jūras resursus (arī attiecībā uz ūdens patēriņa samazināšanu) un ar ko novērš riskus un izmanto iespējas, un šādu darbību rezultātus; | (c) | vai, kā un cik lielā mērā uzņēmums sekmē Eiropas zaļā kursa ieceru sasniegšanu attiecībā uz svaigu gaisu, tīru ūdeni, veselīgu augsni un biodaudzveidību, kā arī zilās ekonomikas un zvejniecības nozares ilgtspēju, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (68) (ES Ūdens pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/56/EK (69) (ES Jūras stratēģijas pamatdirektīva), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/89/ES (70) (ES Jūras telpiskās plānošanas direktīva), ilgtspējīgas attīstības mērķus (jo īpaši 6. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Tīrs ūdens un sanitārija” un 14. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Dzīvība zem ūdens”), kā arī ievērojot globālos vides ierobežojumus (piemēram, biosfēras integritāte, okeānu paskābināšanās, saldūdens izmantošana un planētas iespēju robežas bioģeoķīmisko plūsmu ziņā); | (d) | uzņēmuma plānus un spēju savu stratēģiju un darījumdarbības modeli pielāgot ilgtspējīgas ūdens izmantošanas veicināšanai, balstoties uz pieejamo ūdens resursu ilgtermiņa aizsardzību; ūdens ekosistēmu aizsardzību un saldūdens un jūras dzīvotņu atjaunošanu; | (e) | kādi pēc būtības, veida un apmēra ir uzņēmuma būtiskie riski un iespējas, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz ūdens un jūras resursiem un atkarības no tiem, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un | (f) | to būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz ūdens un jūras resursiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
2. | This Standard sets out Disclosure Requirements related to water and marine resources . With regard to “water”, this standard covers surface water and groundwater . It includes disclosure requirements on water consumption in the undertaking’s activities, products and services, as well as related information on water withdrawals and water discharges .2. | Šajā standartā ir izklāstītas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ūdens un jūras resursiem. Šajā standartā termins “ūdens” apzīmē virszemes un pazemes ūdeņus. Tas ietver informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz ūdens patēriņu uzņēmuma darbībām, produktiem un pakalpojumiem, kā arī saistīto informāciju par ūdens ņemšanu un novadīšanu.
3. | With regard to “ marine resources ”, this standard covers the extraction and use of such resources, and associated economic activities.3. | Attiecībā uz jūras resursiem šis standarts aptver šādu resursu ieguvi un izmantošanu, kā arī saistītās saimnieciskās darbības.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
4. | The topic of water and marine resources is closely connected to other environmental sub- topics such as climate change, pollution , biodiversity and circular economy. Thus, to provide a comprehensive overview of what could be material to water and marine resources, relevant Disclosure Requirements are covered in other environmental ESRS as follows: | (a) | ESRS E1 Climate change, which addresses, in particular, acute and chronic physical risks which arise from water and ocean-related hazards caused or exacerbated by climate change, including increasing water temperature, changing precipitation patterns and types (rain, hail, snow/ice), precipitation or hydrological variability, ocean acidification, saline intrusion, sea level rise, drought, high water stress, heavy precipitation, flood and glacial lake outbursts; | (b) | ESRS E2 Pollution, which addresses, in particular, the emissions to water, which includes emissions to oceans, and the use and generation of microplastics; | (c) | ESRS E4 Biodiversity and ecosystems, which addresses, in particular, the conservation and sustainable use of and impact on freshwater aquatic ecosystems as well as the oceans and seas; and | (d) | ESRS E5 Resource use and circular economy which addresses in particular waste management including plastic, and the transition towards the extraction of non-renewable resources of wastewater ; reduced use of plastic; and the recycling of wastewater.4. | Ūdens un jūras resursu temats ir cieši saistīts ar citiem vides apakštematiem, piemēram, klimata pārmaiņām, piesārņojumu, biodaudzveidību un aprites ekonomiku. Tāpēc, lai sniegtu visaptverošu pārskatu par to, kas varētu būt būtisks ūdens un jūras resursu ziņā, attiecīgās informācijas atklāšanas prasības ir ietvertas šādos citos vides ESRS: | (a) | ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kas īpaši attiecas uz akūtiem un hroniskiem fiziskiem riskiem, kurus rada ar ūdeni un okeāniem saistīti apdraudējumi, ko rada vai saasina klimata pārmaiņas, arī pieaugoša ūdens temperatūra, nokrišņu cikla un veidu izmaiņas (lietus, krusa, sniegs/ledus), nokrišņu vai hidroloģiskā mainība, okeānu paskābināšanās, sālsūdens intrūzija, jūras līmeņa celšanās, sausums, liela ūdens resursu noslodze, spēcīgi nokrišņi, plūdi un ledājezeru pārplūde; | (b) | ESRS E2“Piesārņojums”, kas īpaši attiecas uz emisijām ūdenī, arī emisijām okeānos, un mikroplastmasas izmantošanu un radīšanu; | (c) | ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”, kas īpaši attiecas uz saldūdens ekosistēmu, kā arī okeānu un jūru saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un | (d) | ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika”, kas jo īpaši attiecas uz atkritumu apsaimniekošanu, arī plastmasas apsaimniekošanu, un pāreju uz neatjaunīgu resursu ieguvi no notekūdeņiem; plastmasas daudzuma samazināšanu un notekūdeņu reciklēšanu.
5. | The undertaking’s impacts on water and marine resources affect people and communities. Material negative impacts on affected communities from water and marine resources -related impacts attributable to the undertaking are covered in ESRS S3 Affected communities.5. | Uzņēmuma ietekme uz ūdens un jūras resursiem iespaido cilvēkus un kopienas. Būtiska negatīva ietekme uz skartajām kopienām, kuru rada ar ūdens un jūras resursiem saistīta ietekme, kas saistāma ar uzņēmumu, ir ietverta ESRS S3“Skartās kopienas”.
6. | This Standard should be read in conjunction with ESRS 1 General requirements and ESRS 2 General disclosures.6. | Šis standarts būtu jālasa sasaistē ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.
Disclosure requirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
7. | The requirements of this section should be read in conjunction with and reported alongside the disclosures required by ESRS 2 chapter 4 Impact, risk and opportunity management.7. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa un ziņas jāsniedz sasaistē ar ESRS 2 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material water and marine resources-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar ūdeni un jūras resursiem saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
8. | The undertaking shall describe the process to identify material impacts, risks and opportunities and shall provide information on: | (a) | whether and how the undertaking it has screened its assets and activities in order to identify its actual and potential water and marine resources -related impacts, risks and opportunities in its own operations and its upstream and downstream value chain , and if so the methodologies, assumptions and tools used in the screening; | (b) | whether and how it has conducted consultations, in particular, with affected communities (71).8. | Uzņēmums apraksta būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas procesu un sniedz informāciju par to, | (a) | vai un kā uzņēmums ir pārbaudījis savus aktīvus un darbības, lai noteiktu faktisko un iespējamo ar ūdens un jūras resursiem saistīto piesārņojumu saistīto ietekmi, riskus un iespējas savās darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un, ja tā, tad kādas metodikas, pieņēmumi un instrumenti ir izmantoti pārbaudē; | (b) | vai un kā uzņēmums ir veicis konsultācijas, jo īpaši ar skartajām kopienām (71).
Disclosure Requirement E3-1 – Policies related to water and marine resourcesInformācijas atklāšanas prasība E3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
9. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts, risks and opportunities related to water and marine resources (72).9. | Uzņēmums apraksta rīcībpolitikas, ko tas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistītas ar ūdens un jūras resursiem (72).
10. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of its material water and marine resources -related impacts, risks and opportunities .10. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz to tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kuri saistīti ar ūdens un jūras resursiem.
11. | The disclosure required by paragraph 9 shall contain the information on the policies the undertaking has in place to manage its material impacts, risks and opportunities related to water and marine resources in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters.11. | 9. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par rīcībpolitikām, ar ko uzņēmums pārvalda savu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar ūdens un jūras resursiem saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.
12. | The undertaking shall indicate whether and how its policies address the following matters where material: | (a) | water management including: | i. | the use and sourcing of water and marine resources in its own operations; | ii. | water treatment as a step towards more sustainable sourcing of water; and | iii. | the prevention and abatement of water pollution resulting from its activities. | (b) | product and service design in view of addressing water-related issues and the preservation of marine resources; and | (c) | commitment to reduce material water consumption in areas at water risk in its own operations and along the upstream and downstream value chain. | 13. | If at least one of the sites of the undertaking is located in an area of high-water stress and it is not covered by a policy , the undertaking shall state this to be the case and provide reasons for not having adopted such a policy. The undertaking may disclose a timeframe in which it aims to adopt such a policy. (73) | 14. | The undertaking shall specify whether it has adopted policies or practices related to sustainable oceans and seas (74).12. | Uzņēmums norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādiem jautājumiem (ja tie ir būtiski): | (a) | ūdens resursu apsaimniekošana, arī | i. | ūdens un jūras resursu izmantošana un ieguve pašu darbībās, | ii. | ūdens attīrīšana kā solis uz ilgtspējīgāku ūdens ieguvi un | iii. | tā piesārņojuma novēršana un samazināšana, kas radies uzņēmuma darbībās, | (b) | produktu un pakalpojumu izstrāde, lai risinātu ar ūdeni saistītus jautājumus un aizsargātu jūras resursus, un | (c) | apņemšanās paša darbībās, kā arī vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā samazināt būtisku ūdens patēriņu teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam. | 13. | Ja vismaz viens no uzņēmuma objektiem atrodas apgabalā ar lielu ūdens resursu noslodzi un uz to neattiecas neviena rīcībpolitika, uzņēmums to norāda un pamato, kāpēc nav attiecīgu rīcībpolitiku pieņēmis. Uzņēmums var norādīt, kādā termiņā plāno šādu rīcībpolitiku pieņemt (73). | 14. | Uzņēmums norāda, vai tas ir pieņēmis rīcībpolitikas vai prakses, kas saistītas ar okeānu un jūru ilgtspējīgu izmantošanu (74).
Disclosure Requirement E3-2 – Actions and resources related to water and marine resourcesInformācijas atklāšanas prasība E3-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar ūdeni un jūras resursiem
15. | The undertaking shall disclose its water and marine resources-related actions and the resources allocated to their implementation.15. | Uzņēmums atklāj informāciju par tā darbībām, kas saistītas ar ūdens un jūras resursiem, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.
16. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the key actions taken and planned to achieve the water and marine resources -related policy objectives and targets .16. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, lai sasniegtu ar ūdens un jūras resursiem saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.
17. | The description of the actions and resources shall follow the principles defined in ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters. In addition to ESRS 2 MDR-A, the undertaking may specify to which layer in the mitigation hierarchy an action and17. | Darbību un resursu aprakstā ievēro principus, kas definēti ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi, kas saistīti ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”. Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, kuram ietekmes mitigācijas hierarhijas līmenim var piešķirt kādu darbību
18. | Resources can be allocated to: | (a) | avoid the use of water and marine resources ; | (b) | reduce the use of water and marine resources such as through efficiency measures; | (c) | reclaiming and reuse of water; or | (d) | restoration and regeneration of aquatic ecosystem and water bodies.18. | un resursus: | (a) | izvairīties izmantot ūdens un jūras resursus; | (b) | samazināt izmantoto ūdens un jūras resursu apjomu, piemēram, veicot efektivitātes pasākumus; | (c) | ūdeni pārgūt un atkalizmantot vai | (d) | atjaunot un reģenerēt ūdens ekosistēmas un ūdensobjektus.
19. | The undertaking shall specify actions and resources in relation to areas at water risk , including areas of high-water stress .19. | Uzņēmums norāda darbības un resursus, kas saistīti ar teritorijām, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam (arī teritorijām ar augstu ūdens resursu noslodzi).
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E3-3 – Targets related to water and marine resourcesInformācijas atklāšanas prasība E3-3. Mērķrādītāji attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
20. | The undertaking shall disclose the water and marine resources-related targets it has set.20. | Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar ūdens un jūras resursiem saistītajiem mērķrādītājiem.
21. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the targets the undertaking has adopted to support its water and marine resources-related policies and address its material water and marine resources-related impacts, risks and opportunities.21. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir pieņēmis savu ar ūdens un jūras resursiem saistīto rīcībpolitiku atbalstam un ar ūdens un jūras resursiem saistītās būtiskās ietekmes, risku un iespēju ņemšanai vērā.
22. | The description of the targets shall contain the information requirements defined in ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets.22. | Mērķrādītāju aprakstā iekļauj informācijas prasības, kas definētas ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.
23. | The disclosure required by paragraph 20 shall indicate whether and how its targets relate to: | (a) | the management of material impacts, risks and opportunities related to areas at water risk , including improvement of the water quality; | (b) | the responsible management of marine resources impacts, risks and opportunities including the nature and quantity of marine resources-related commodities (such as gravels, deep-sea minerals, seafood) used by the undertaking; and | (c) | the reduction of water consumption , including an explanation of how those targets relate to areas at water risk, including areas of high water-stress.23. | 20. punktā prasītajā atklājamajā informācijā norāda, vai un kā uzņēmuma mērķrādītāji ir saistīti ar | (a) | būtiskas ietekmes, risku un iespēju pārvaldību ūdens trūkuma riskam pakļautās teritorijās, arī ūdens kvalitātes uzlabošanu; | (b) | jūras resursu ietekmes, risku un iespēju atbildīgu pārvaldību, arī uzņēmuma izmantoto ar jūras resursiem saistīto preču (piemēram, grants, dziļjūras minerālu, jūras velšu) veidu un daudzumu, un | (c) | ūdens patēriņa samazināšanu, iekļaujot arī paskaidrojumu par to, kā šie mērķrādītāji attiecas uz teritorijām, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam, arī teritorijām ar augstu ūdens resursu noslodzi.
24. | In addition to ESRS 2 MDR-T, the undertaking may specify whether ecological thresholds and entity-specific allocations were taken into consideration when setting targets . If so, the undertaking may specify: | (a) | the ecological thresholds identified, and the methodology used to identify such thresholds; | (b) | whether or not the thresholds are entity-specific and if so, how they were determined; and | (c) | how responsibility for respecting identified ecological thresholds is allocated in the undertaking.24. | Papildus ESRS 2 MDR-T uzņēmums var norādīt, vai, nosakot mērķrādītājus, ir ņemti vērā ekoloģiskie sliekšņi un struktūrai specifiskie piešķīrumi. Ja tā ir, uzņēmums var norādīt | (a) | apzinātos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu apzināšanai izmantoto metodiku; | (b) | to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētai struktūrai, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un | (c) | kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par apzināto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu.
25. | The undertaking shall specify as part of the contextual information, whether the targets it has set and presented are mandatory (required by legislation) or voluntary.25. | Uzņēmums kā daļu no kontekstuālās informācijas norāda, vai tā noteiktie un uzrādītie mērķrādītāji ir obligāti (tos prasa tiesību akti) vai brīvprātīgi.
Disclosure Requirement E3-4 – Water consumptionInformācijas atklāšanas prasība E3-4. Ūdens patēriņš
26. | The undertaking shall disclose information on its water consumption performance related to its material impacts, risks and opportunities.26. | Uzņēmums atklāj informāciju par tā ūdens patēriņa sniegumu saistībā ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.
27. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the undertaking’s water consumption and any progress by the undertaking in relation to its targets.27. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma ūdens patēriņu un par uzņēmuma progresu tā mērķrādītāju sasniegšanā.
28. | The disclosure required by paragraph 26 relates to own operations and shall include: | (a) | total water consumption in m3; | (b) | total water consumption in m3 in areas at water risk, including areas of high-water stress ; | (c) | total water recycled and reused in m3; (75) | (d) | total water stored and changes in storage in m3; and | (e) | any contextual information necessary regarding points (a) to (d), including the water basins’ water quality and quantity, how the data have been compiled, such as any standards, methodologies, and assumptions used, including whether the information is calculated, estimated, modelled, or sourced from direct measurements, and the approach taken for this, such as the use of any sector-specific factors.28. | 26. punktā prasītā atklājamā informācija attiecas uz uzņēmuma pašu darbībām un ietver šādas ziņas: | (a) | kopējais ūdens patēriņš (m3); | (b) | kopējais ūdens patēriņš (m3) teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam, arī teritorijās ar augstu ūdens resursu noslodzi; | (c) | kopējo reciklētā un atkalizmantotā ūdens apjomu (m3 (75)); | (d) | kopējais uzkrātā ūdens daudzums un krājumu izmaiņas (m3) un | (e) | visa nepieciešamā kontekstuālā informācija par ūdens baseinu ūdens kvalitāti un kvantitāti, ziņas par to, kā dati apkopoti, piemēram, izmantotie standarti, metodikas un pieņēmumi, arī tas, vai informācija ir aprēķināta, aplēsta, modelēta vai iegūta ar tiešiem mērījumiem, kā arī tam izmantotā pieeja, piemēram, kādu nozarei specifisku faktoru izmantošana.
29. | The undertaking shall provide information on its water intensity : total water consumption in its own operations in m3 per million EUR net revenue (76).29. | Uzņēmums sniedz informāciju par savu ūdensietilpību — kopējo ūdens patēriņu paša darbībās m3 uz miljonu euro neto ieņēmumu (76).
Disclosure Requirement E3-5 – Anticipated financial effects from material water and marine resources-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E3-5. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas
30. | The undertaking shall disclose the anticipated financial effects of material water and marine resources-related risks and opportunities.30. | Uzņēmums atklāj būtisku ar ūdens un jūras resursiem saistīto risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu.
31. | The information required by paragraph 30 is in addition to the information on current financial effects on the entity’s financial position, financial performance and cash flows for the reporting period required under ESRS 2 SBM-3 para 48 (d).31. | 30. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā.
32. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of: | (a) | anticipated financial effects due to material risks arising from water and marine resources -related impacts and dependencies and how these risks have (or could reasonably be expected to have) a material influence on the undertaking’s financial position, financial performance and cash flows, over the short-, medium- and long-term; and | (b) | anticipated financial effects due to material opportunities related to water and marine resources.32. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par | (a) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no ietekmes un atkarības, kas saistīta ar ūdens un jūras resursiem, un to, kā šie riski būtiski ietekmē (vai ir pamatoti gaidāms, ka varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un | (b) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar ūdens un jūras resursiem saistītas būtiskas iespējas.
33. | The disclosure shall include: | (a) | a quantification of the anticipated financial effects in monetary terms before considering water and marine resources-related actions or where not possible without undue cost or effort, qualitative information. For financial effects arising from opportunities, a quantification is not required if it would result in disclosure that does not meet the qualitative characteristics of information (see ESRS 1 Appendix B Qualitative characteristics of information); | (b) | a description of the effects considered, the impacts and dependencies to which they relate, and the time horizons in which they are likely to materialise; and | (c) | the critical assumptions used to quantify the anticipated financial effects, as well as the sources and level of uncertainty of those assumptions.33. | Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums naudas izteiksmē pirms ar ūdens un jūras resursiem saistītu darbību apsvēršanas vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīva informācija. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); | (b) | apraksts par aplūkotajām sekām, ar tām saistīto ietekmi un atkarību, kā arī laika periodu, kurā tās varētu izpausties; un | (c) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotie kritiskie pieņēmumi, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītās nenoteiktības avoti un līmenis.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS E3. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the Standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS E3 daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ESRS 2 GENERAL DISCLOSURESESRS 2. VISPĀRĪGI ATKLĀJAMĀ INFORMĀCIJA
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material water and marine resources-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko identificē un novērtē būtisko ar ūdeni un jūras resursiem saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
AR 1. | When conducting a materiality assessment on environmental subtopics, the undertaking shall assess the materiality of water and marine resources in its own operations and its upstream and downstream value chain, and may consider the four phases below, also known as the LEAP approach: | (a) | Phase 1: locate where in its own operations and along the value chain the interface with nature takes place; | (b) | Phase 2: evaluate the dependencies and impacts ; | (c) | Phase 3: assess the material risks and opportunities ; and | (d) | Phase 4: prepare and report the results of the materiality assessment.AR 1. | Veicot vides apakštematu būtiskuma novērtējumu, uzņēmums novērtē ūdens un jūras resursu būtiskumu paša darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, kā arī var ņemt vērā tālāk minētos četrus posmus, kas pazīstami arī kā LEAP pieeja: | (a) | 1. posms: noteikt, kur uzņēmuma paša darbībās un vērtības ķēdē ir saskare ar dabu; | (b) | 2. posms: izvērtēt atkarību un ietekmi; | (c) | 3. posms: novērtēt būtiskos riskus un iespējas un | (d) | 4. posms: sagatavot būtiskuma novērtējumu un ziņot par būtiskuma novērtējuma rezultātiem.
AR 2. | The materiality assessment for ESRS E3 corresponds to the first three phases of this LEAP approach, the fourth phase addresses the outcome of the process.AR 2. | ESRS E3 būtiskuma novērtējums atbilst šīs LEAP pieejas pirmajiem trim posmiem, bet ceturtais posms attiecas uz procesa iznākumu.
AR 3. | The processes to assess the materiality of impacts, risks and opportunities shall consider the provisions in ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities, and IRO-2 Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statement.AR 3. | Ietekmes, risku un iespēju būtiskuma novērtēšanas procesos ņem vērā ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts” noteikumus un IRO-2“ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija” noteikumus.
AR 4. | The sub-topics related to water and marine resources covered by the materiality assessment include: | (a) | water, which encompasses the consumption of surface water , groundwater , as well as withdrawals and discharges of water; and | (b) | marine resources , which encompasses the extraction and use of such resources and associated economic activities.AR 4. | Ar ūdens un jūras resursiem saistītos apakštematos, uz kuriem attiecas būtiskuma novērtējums, ietver | (a) | ziņas par ūdeni, kas ietver virszemes ūdeņu, pazemes ūdeņu patēriņu, kā arī ūdens ņemšanu un novadīšanu un | (b) | ziņas par jūras resursiem, kas ietver šādu resursu ieguvi un izmantošanu un ar to saistīto saimniecisko darbību.
AR 5. | In phase 1, to locate where there are areas at water risk, and areas where there is an interface with marine resources that could lead to material impacts and dependencies in its own operations and along its upstream and downstream value chain, the undertaking may consider: | (a) | the locations of direct assets and operations and related upstream and downstream activities across the value chain ; | (b) | the sites located in areas at water risk , including areas of high-water stress; and | (c) | the sectors or business units that are interfacing with water or marine resources in these priority locations.AR 5. | 1. posmā, lai noteiktu, kur tā paša darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā ir teritorijas, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam, un teritorijas, kam ir saskare ar jūras resursiem, kas var izraisīt būtisku ietekmi un atkarību, uzņēmums var apsvērt | (a) | tiešo aktīvu un darbību atrašanās vietas un saistītās augšposma un lejasposma darbības visā vērtības ķēdē; | (b) | objektus, kas atrodas teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam, arī teritorijās ar augstu ūdens resursu noslodzi, un | (c) | nozares vai darījumdarbības vienības šajās prioritārajās atrašanās vietās, kam ir saskare ar ūdens vai jūras resursiem.
AR 6. | The undertaking shall consider river basins as the relevant level for assessment of locations and combine that approach with an operational risk assessment of its facilities and the facilities of suppliers with material impacts and risks.AR 6. | Uzņēmums par relevanto līmeni atrašanās vietu novērtēšanai uzskata upju baseinus un šo pieeju apvieno ar tā kompleksu un piegādātāju kompleksu darbības riska novērtējumu, kuriem ir būtiska ietekme un riski.
AR 7. | The undertaking shall consider the criteria for defining the status of water bodies according to the relevant Annexes of Directive 2000/60/EC (Water Framework Directive) as well as the guidance documents provided for implementation of the Water Framework Directive. The list of guidance documents can be accessed under the European Commission’s Environment home page.AR 7. | Uzņēmums ņem vērā upju baseinu statusa noteikšanas kritērijus saskaņā ar Direktīvas 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) attiecīgajiem pielikumiem, kā arī norādījumu dokumentiem Ūdens pamatdirektīvas īstenošanai. Norādījumu dokumentu saraksts ir pieejams Eiropas Komisijas videi veltītajā vietnē.
AR 8. | In phase 2, to evaluate its impacts and dependencies for each priority location identified under AR 5, the undertaking may: | (a) | identify business processes and activities that lead to impacts and dependencies on environmental assets and ecosystem services ; | (b) | identify water and marine resources -related impacts and dependencies across the undertaking’s value chain; and | (c) | assess the severity and likelihood of the positive and negative impacts on water and marine resources.AR 8. | 2. posmā, lai izvērtētu ietekmes aspektus un atkarību katrā prioritārajā teritorijā, kas noteikta saskaņā ar AR 5, uzņēmums var | (a) | apzināt darījumdarbības procesus un darbības, kas noved pie ietekmes un atkarības no vides aktīviem un ekosistēmu pakalpojumiem, | (b) | apzināt ar ūdens un jūras resursiem saistīto ietekmi un atkarību visā uzņēmuma vērtības ķēdē un | (c) | novērtēt uz ūdens un jūras resursiem atstātās pozitīvās un negatīvās ietekmes smagumu un varbūtīgumu.
AR 9. | For the identification of water and marine resources -related dependencies , the undertaking may rely on international classifications such as the Common International Classification of Ecosystem Services (CICES).AR 9. | Lai apzinātu ar ūdens un jūras resursiem saistītās atkarības, uzņēmums var ņemt vērā starptautisku klasifikāciju, piemēram, Vienoto starptautisko ekosistēmu pakalpojumu klasifikāciju (CICES).
AR 10. | When identifying its marine resources -related dependencies , the undertaking shall consider if it depends upon key marine resources-related commodities, including but not limited to gravels and seafood products.AR 10. | Apzinot ar jūras resursiem saistītās atkarības, uzņēmums apsver, vai tas ir atkarīgs no svarīgām ar jūras resursiem saistītajām precēm, arī — bet ne tikai — granti un jūras produktiem.
AR 11. | Marine resources are defined according to their use by human societies and must be considered in relation to the pressure they are subject to. Some of the pressure indicators are presented in other ESRS, namely microplastics and emissions to water in ESRS E2 and plastic waste in ESRS E5.AR 11. | Jūras resursi tiek definēti atkarībā no tā, kā tos izmanto cilvēku sabiedrības, un tie jāskata kopsakarā ar slodzes faktoriem, kam tie pakļauti. Daži no šā spiediena rādītājiem ir iekļauti citos ESRS, proti, mikroplastmasa un emisijas ūdenī ESRS E2 un plastmasas atkritumi ESRS E5.
AR 12. | Examples of marine resources dependencies which may be considered by the undertaking are: | (a) | dependencies on commercially exploited fish and shellfish in its own operations and its upstream and downstream value chain; and | (b) | fishing activity that involves mobile bottom trawling, which can also have negative impacts on the seabed.AR 12. | Jūras resursu atkarības piemēri, ko uzņēmums var ņemt vērā: | (a) | atkarības no komerciāli izmantotiem zivju un gliemju, vēžveidīgo un adatādaiņu krājumiem paša darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā un | (b) | zvejas darbība, kas ietver mobilu grunts tralēšanu, kura var arī negatīvi ietekmēt jūras gultni.
AR 13. | In Phase 3, to assess its material risks and opportunities based on the results of Phases 1 and 2, the undertaking may : | (a) | identify transition risks and opportunities in its own operations and its value chain by the categories of: | i. | policy and legal: e.g., introduction of regulation or policy (e.g., changes such as increased water protection, increased quality of water regulations, regulation of flows of water supply), ineffective governance of water bodies or marine resources , in particular across boundaries (e.g., transboundary governance and cooperation) resulting in water or oceans degradation , exposure to sanctions and litigation (e.g., non-respect of permits or allocations; negligence towards or killing of threatened marine species), enhanced reporting obligations on marine ecosystems and related services; | ii. | technology: e.g., substitution of products or services by products or services with a lower impact on water and marine resources, transition to more efficient and cleaner technologies (i.e., with lower impacts on oceans and water), new monitoring technologies (e.g., satellite), water purification, flood protection; | iii. | market: e.g., shifting supply, demand and financing, volatility or increased costs of water or marine resources; | iv. | reputation: e.g., changing societal, customer or community perceptions as a result of an organisation’s impact on water and marine resources; and | v. | contribution to systemic risks via its own operations and its upstream and downstream value chain, including the risks that a marine ecosystem collapses or the risks that a critical natural system no longer functions (e.g., tipping points are reached, summing physical risks); | (b) | identify physical risk including water quantity ( water scarcity , water stress), water quality, infrastructure decay or unavailability of some marine resources-related commodities (e.g. the rarefaction of some species of fish or other underwater marine living organisms sold as products by the undertaking) leading for instance to the impossibility of running operations in certain geographical areas; | (c) | identify opportunities categorised by: | i. | resource efficiency: e.g., transition to more efficient services and processes requiring less water and marine resources; | ii. | markets: e.g., development of less resource-intense products and services, diversification of business activities; | iii. | financing: e.g., access to green funds, bonds or loans; | iv. | resilience: e.g., diversification of marine or water resources and business activities (e.g., starting a new business unit on ecosystem restoration ), investing in green infrastructures, nature-based solutions , adopting recycling and circularity mechanisms that reduce the dependencies on water or marine resources; and | v. | reputation: positive stakeholder engagement as a result of a proactive stance on managing nature-related risks (e.g., leading to preferred partner status).AR 13. | 3. posmā, lai novērtētu savus būtiskos riskus un iespējas, balstoties uz 1. un 2. posma rezultātiem, uzņēmums var | (a) | apzināt pārkārtošanās riskus un iespējas savā darbībā un vērtības ķēdē šādās kategorijās: | i. | rīcībpolitika un juridiskie aspekti: piemēram, regulējuma vai rīcībpolitikas ieviešana (piemēram, tādas izmaiņas kā pastiprināta ūdens aizsardzība, uzlabota ūdens regulējuma kvalitāte, ūdensapgādes plūsmu regulējums), gadījumi, kad neefektīva ūdensobjektu vai jūras resursu apsaimniekošana, jo īpaši pāri robežām (piemēram, pārrobežu pārvaldība un sadarbība) izraisa ūdens vai okeānu degradāciju, sodu un tiesvedības risku (piemēram, atļauju vai piešķīrumu neievērošana; nolaidība pret apdraudētām jūras sugām vai to īpatņu nogalināšana), stingrāki ziņu sniegšanas pienākumi par jūras ekosistēmām un saistītajiem pakalpojumiem; | ii. | tehnoloģija: piemēram, produktu vai pakalpojumu aizstāšana ar produktiem vai pakalpojumiem, kas mazāk ietekmē ūdens un jūras resursus, pāreja uz efektīvākām un tīrākām tehnoloģijām (t. i., ar mazāku ietekmi uz okeāniem un ūdeni), jaunas monitoringa tehnoloģijas (piemēram, satelīti), ūdens attīrīšana, aizsardzība pret plūdiem; | iii. | tirgus: piemēram, piedāvājuma, pieprasījuma un finansējuma izmaiņas, ūdens vai jūras resursu cenu svārstīgums vai izmaksu pieaugums; | iv. | reputācija: piemēram, sabiedrības, klientu vai kopienas uztveres maiņa, ko izraisījusi kādas organizācijas ietekme uz ūdens un jūras resursiem, un | v. | sistēmisko risku veicināšanas aspekti pašu darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, kur ietilpst arī riski, ka var sabrukt jūras ekosistēma, vai riski, ka kāda kritiska dabas sistēma vairs nefunkcionēs (piemēram, summējoties fiziskajiem riskiem, tiek sasniegti kritiskie punkti); | (b) | apzināt fiziskos riskus, arī tos, kas saistīti ar ūdens daudzumu (ūdens trūkums, ūdens resursu noslodze), ūdens kvalitāti, infrastruktūras novecošanu vai dažu ar jūras resursiem saistītu preču nepieejamību (piemēram, dažu tādu zivju vai citu zemūdens jūras dzīvo organismu sugu noplicināšanās, kurus uzņēmums pārdod kā produktus), kā rezultātā, piemēram, nav iespējams veikt darbības noteiktos ģeogrāfiskos apgabalos; | (c) | apzināt iespējas šādās kategorijās: | i. | resursefektivitāte: piemēram, pāreja uz efektīvākiem pakalpojumiem un procesiem, kam vajag mazāk ūdens un jūras resursu; | ii. | tirgi: piemēram, tādu produktu un pakalpojumu izstrāde, kas mazāk patērē resursus, saimnieciskās darbības diversifikācija; | iii. | finansējums: piemēram, piekļuve zaļajiem fondiem, obligācijām vai aizdevumiem; | iv. | noturība: piemēram, jūras vai ūdens resursu un saimnieciskās darbības diversifikācija (piemēram, jaunas ekosistēmu atjaunošanas darījumdarbības vienības izveide), investīcijas zaļajā infrastruktūrā, dabā balstīti risinājumi, reciklēšanas un apritīguma mehānismu ieviešana, kas samazina atkarību no ūdens vai jūras resursiem, un | v. | reputācija: pozitīva ieinteresēto personu iesaiste, kas izriet no proaktīvas nostājas ar dabu saistīto risku pārvaldībā (piemēram, novedot pie privileģēta partnera statusa iegūšanas).
AR 14. | The undertaking may rely on primary, secondary or modelled data collection or other relevant approaches to assess material impacts, dependencies , risks and opportunities, including Commission Recommendation 2021/2279 on the use of the Environmental Footprint methods to measure and communicate the life cycle environmental performance of products and organisations (Annex I – Product Environmental Footprint; Annex III – Organisation Environmental Footprint).AR 14. | Lai novērtētu būtisko ietekmi, atkarību, riskus un iespējas, uzņēmums var izmantot primāro, sekundāro vai modelēto datu vākšanu vai citas relevantas pieejas, arī Komisijas Ieteikumu 2021/2279 par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai (I pielikums “Produktu vidiskā pēda”, III pielikums “Organizāciju vidiskā pēda”).
AR 15. | When providing information on the outcome of the materiality assessment, the undertaking shall consider: | (a) | a list of geographical areas where water is a material issue for the undertaking’s own operations and its upstream and downstream value chain; | (b) | a list of marine resources -related commodities used by the undertaking which are material to the good environmental status of marine waters as well as for the protection of marine resources; and | (c) | a list of sectors or segments associated with water and marine resources material impacts, risks and opportunities.AR 15. | Sniedzot informāciju par tā būtiskuma novērtējuma rezultātiem, uzņēmums apsver | (a) | to ģeogrāfisko apgabalu sarakstu, kurās ūdens ir būtisks faktors uzņēmuma paša darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, | (b) | to ar jūras resursiem saistīto preču sarakstu, kuras uzņēmums izmanto un kuras ir būtiskas labam jūras ūdeņu vides stāvoklim, kā arī jūras resursu aizsardzībai, un | (c) | ar ūdens un jūras resursu būtisku ietekmi, riskiem un iespējām saistīto nozaru vai segmentu sarakstu.
Disclosure Requirement E3-1 – Policies related to water and marine resourcesInformācijas atklāšanas prasība E3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
AR 16. | The policies described under this Disclosure Requirement may be integrated in broader environmental or sustainability policies covering different subtopics.AR 16. | Šajā informācijas atklāšanas prasībā aprakstītās rīcībpolitikas var integrēt plašākās vides vai ilgtspējas rīcībpolitikās, kas aptver dažādus apakštematus.
AR 17. | When disclosing information under paragraph 9, the undertaking may disclose whether its policies : | (a) | prevent further deterioration and protect and enhance the status of water bodies and aquatic ecosystems ; | (b) | promote sustainable water use based on a long-term protection of available water resources; | (c) | aim at enhanced protection and improvement of the aquatic environment; | (d) | promote a good environmental status of marine water; and | (e) | promote reduction of water withdrawals and water discharges .AR 17. | Atklājot 9. punktā prasīto informāciju, uzņēmums var ziņot, vai tā rīcībpolitikas | (a) | novērš turpmāku stāvokļa pasliktināšanos un aizsargā un uzlabo ūdensobjektu un ūdens ekosistēmu stāvokli; | (b) | veicina ūdens resursu ilgtspējīgu izmantošanu, balstoties uz pieejamo ūdens resursu ilglaicīgu aizsardzību; | (c) | tiecas nodrošināt uzlabotu ūdensvides aizsardzību un panākt ūdensvides uzlabošanu; | (d) | veicina labu jūras ūdeņu vides stāvokli un | (e) | veicina ūdens ņemšanas un ūdens novadīšanas samazināšanu.
AR 18. | The undertaking may also disclose information about policies which: | (a) | contribute to good ecological and chemical quality of surface water bodies and good chemical quality and quantity of groundwater bodies, in order to protect human health, water supply, natural ecosystems and biodiversity, the good environmental status of marine waters and the protection of the resource base upon which marine related activities depend; | (b) | minimise material impacts and risks and implement mitigation measures that aim to maintain the value and functionality of priority services and to increase resource efficiency on own operations; and | (c) | avoid impacts on affected communities .AR 18. | Uzņēmums var arī atklāt informāciju par rīcībpolitikām, ar ko | (a) | nodrošina virszemes ūdensobjektu labu ekoloģisko un ķīmisko kvalitāti un pazemes ūdensobjektu daudzumu, lai aizsargātu cilvēka veselību, ūdensapgādi, dabiskās ekosistēmas un biodaudzveidību, labu jūras ūdeņu vides stāvokli un tādas resursu bāzes aizsardzību, no kuras ir atkarīgas ar jūru saistītas darbības; | (b) | mazina būtisko ietekmi un riskus un īsteno mitigācijas pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt prioritāro pakalpojumu vērtību un funkcionalitāti un palielināt resursefektivitāti paša uzņēmuma darbībās, un | (c) | novērš skarto kopienu ietekmēšanu.
Disclosure Requirement E3-2 – Actions and resources related to water and marine resources policiesInformācijas atklāšanas prasība E3-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar ūdens un jūras resursu rīcībpolitikām
AR 19. | When disclosing information required under paragraph 15, the undertaking shall consider the actions , or action plans, contributing to address the material impacts, risks and opportunities identified. Useful guidance is provided by the Alliance for Water Stewardship (AWS).AR 19. | Atklājot 15. punktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā darbības vai rīcības plānus, kas palīdz novērst konstatēto būtisko ietekmi, riskus un iespējas. Noderīgus norādījumus ir sniegusi Ūdens apsaimniekošanas alianse (AWS).
AR 20. | Considering that water and marine resources are shared resources which may require collective actions , or action plans, involving other stakeholders , the undertaking may provide information on those specific collective actions, including information on other parties (competitors, suppliers , retailers, customers, other business partners, local communities and authorities, government agencies…) and specific information on the project, its specific contribution, its sponsors and other participants.AR 20. | Ņemot vērā, ka ūdens un jūras resursi ir kopīgi resursi, kuru izmantošanai var būt nepieciešamas kolektīvas darbības vai rīcības plāni, kas ietver citas ieinteresētās personas, uzņēmums var sniegt informāciju par šīm konkrētajām kolektīvajām darbībām, arī informāciju par citām personām (konkurentiem, piegādātājiem, mazumtirgotājiem, klientiem, citiem darījumu partneriem, vietējām kopienām un iestādēm, valsts aģentūrām utt.) un konkrētu informāciju par projektu, tā konkrēto ieguldījumu, sponsoriem un citiem dalībniekiem.
AR 21. | When providing information on capital expenditures, the undertaking may consider expenditures related, for example, to stormwater drain rehabilitation, pipelines, or machinery used to manufacture new low water-use products.AR 21. | Sniedzot informāciju par kapitālizdevumiem, uzņēmums var ņemt vērā izdevumus, kas saistīti, piemēram, ar nokrišņu ūdens kanalizācijas atjaunošanu, cauruļvadiem vai tehniku, ko izmanto, lai ražotu jaunus produktus ar mazu ūdens patēriņu.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E3-3 – Targets related to water and marine resourcesInformācijas atklāšanas prasība E3-3. Mērķrādītāji attiecībā uz ūdens un jūras resursiem
AR 22. | If the undertaking refers to ecological thresholds when setting targets , it may refer to the guidance provided by the Science-Based Targets Initiative for Nature (SBTN) in its interim guidance (Initial Guidance for Business, September 2020). It may also refer to any other guidance with a scientifically acknowledged methodology that enables the setting of science-based targets by identifying ecological thresholds and, if applicable, organisation-specific allocations. Ecological thresholds can be local, national and/or global.AR 22. | Ja, nosakot mērķrādītājus, uzņēmums atsaucas uz ekoloģiskajiem sliekšņiem, tas var atsaucei izmantot Zinātnē balstītu dabas aizsardzības mērķrādītāju iniciatīvas (ZBDMI) starpposma norādījumus (Sākotnējie norādījumi uzņēmumiem, 2020. gada septembris). Tas var atsaucei izmantot arī jebkādus citus norādījumus ar zinātniski atzītu metodiku, kas dod iespēju noteikt zinātnē balstītus mērķrādītājus, nosakot ekoloģiskos sliekšņus un, ja nepieciešams, organizācijai specifiskus piešķīrumus. Ekoloģiskie sliekšņi var būt vietēji, nacionāli un/vai globāli.
AR 23. | The undertaking may provide targets relating to: | (a) | the reduction of water withdrawals ; and | (b) | the reduction of water discharges .AR 23. | Uzņēmums var norādīt mērķrādītājus attiecībā uz | (a) | ūdens ņemšanas samazināšanu un | (b) | ūdens novadījumu samazināšanu.
AR 24. | If the undertaking provides targets on withdrawals, it may include water withdrawal from polluted soils and aquifers, and water withdrawn and treated for remediation purposes.AR 24. | Ja uzņēmumā ir noteikti mērķrādītāji attiecībā uz ūdens ņemšanu, tie var ietvert ūdens ņemšanu no piesārņotas augsnes un ūdens nesējslāņiem, kā arī ūdeni, kas ņemts un attīrīts remediācijas nolūkos.
AR 25. | If the undertaking provides targets on discharges , it may include water discharges to groundwater such as reinjection to aquifers, or water returning to a groundwater source via a soakaway or a swale.AR 25. | Ja uzņēmumā ir noteikti mērķrādītāji attiecībā uz ūdens novadīšanu, tie var ietvert ūdens novadīšanu pazemes ūdenī, piemēram, atkārtotu iepludināšanu ūdens nesējslāņos vai ūdens atgriešanu pazemes ūdens avotā, izmantojot infiltrācijas akas vai ievalkas.
AR 26. | The targets may cover its own operations and/or its upstream and downstream value chain.AR 26. | Mērķrādītāji var attiekties uz paša uzņēmuma darbībām un/vai vērtības ķēdi augšposmā un lejasposmā.
AR 27. | The undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related to the Substantial Contribution criteria for Water and Marine Resources as defined in the Commission delegated acts adopted pursuant to Article 12(2) of Regulation (EU) 2020/852. Where the Do No Significant Harm (DNSH) criteria for Water and Marine Resources as defined in delegated acts adopted pursuant to Article 10(3), Article 11(3), Article 13(2), Article 14(2), and Article 15(2) of Regulation (EU) 2020/852 are not met, the undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related those DNSH criteria.AR 27. | Uzņēmums var norādīt, vai mērķrādītājs ir vērsts uz trūkumiem, kas saistīti ar ūdens un jūras resursiem veltītajiem būtiska ieguldījuma kritērijiem, kas noteikti Komisijas deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 12. panta 2. punktu. Ja attiecībā uz ūdens un jūras resursiem nav izpildīti principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH) kritēriji, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, uzņēmums var norādīt, vai ar šo mērķrādītāju tiek novērsti ar DNSH kritērijiem saistītie trūkumi.
Disclosure Requirement E3-4 – Water consumptionInformācijas atklāšanas prasība E3-4. Ūdens patēriņš
AR 28. | The undertaking may operate in various areas at water risk . When disclosing information under paragraph 28 (b), the undertaking shall include such information only for those areas that have been identified as material in accordance with ESRS2 IRO-1 and ESRS2 SBM-3.AR 28. | Uzņēmums var darboties dažādās teritorijās, kuras pakļautas ūdens trūkuma riskam. Atklājot 28. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums iekļauj informāciju tikai par tām teritorijām, kuras ir atzītas par būtiskām saskaņā ar ESRS2 IRO-1 un ESRS 2 SBM-3.
AR 29. | When disclosing contextual information on water consumption performance required by paragraph 26, the undertaking shall explain the calculation methodologies and more specifically the share of the measure obtained from direct measurement, from sampling and extrapolation, or from best estimates.AR 29. | Atklājot 26. punktā prasīto kontekstuālo informāciju par ūdens apsaimniekošanas sniegumu, uzņēmums paskaidro aprēķinu metodikas un, konkrētāk, norāda, kādas daļas iegūtas, attiecīgi veicot tiešos mērījumus, ņemot paraugus un veicot ekstrapolāciju vai izmantojot labākās aplēses.
AR 30. | The undertaking may provide information on other breakdowns (i.e., per sector or segments).AR 30. | Uzņēmums var sniegt informāciju dalījumā pa citām kategorijām (t. i., pa nozarēm vai segmentiem).
AR 31. | When disclosing information required by paragraph 29 the undertaking may provide additional intensity ratios based on other denominators.AR 31. | Atklājot 29. punktā prasīto informāciju, uzņēmums var sniegt papildu intensitātes koeficientus, kuru pamatā ir citi saucēji.
AR 32. | The undertaking may also provide information on its water withdrawals and water discharges .AR 32. | Uzņēmums var arī sniegt informāciju par ūdens ņemšanu un novadīšanu.
Disclosure Requirement E3-5 – Anticipated financial effects from material water and marine resources-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E3-5. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar ūdeni un jūras resursiem saistītā ietekme, riski un iespējas
AR 33. | The undertaking may include an assessment of its related products and services at risk over the short-, medium- and long-term, explaining how these are defined, how financial amounts are estimated, and which critical assumptions are made.AR 33. | Uzņēmums var iekļaut savu saistīto produktu un pakalpojumu riska novērtējumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un paskaidrot, kā šie laikposmi definēti, kā tiek aplēstas finanšu summas un kādi kritiski pieņēmumi izdarīti.
AR 34. | The quantification of the anticipated financial effects in monetary terms under paragraph 39(a) may be a single amount or a range.AR 34. | 39. punkta a) apakšpunktā paredzēto paredzamo finansiālo iespaidu var kvantitatīvi izteikt naudas izteiksmē kā vienu summu vai kā diapazonu.
ESRS E4ESRS E4
BIODIVERSITY AND ECOSYSTEMSBIODAUDZVEIDĪBA UN EKOSISTĒMAS
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement E4-1 – Transition plan and consideration of biodiversity and ecosystems in strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība E4-1. Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 Description of processes to identify and assess material biodiversity and ecosystem-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts”
— | Disclosure Requirement E4-2 – Policies related to biodiversity and ecosystems– | Informācijas atklāšanas prasība E4-2. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas rīcībpolitikas
— | Disclosure Requirement E4-3 – Actions and resources related to biodiversity and ecosystems– | Informācijas atklāšanas prasība E4-3. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas darbības un resursi
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E4-4 – Targets related to biodiversity and ecosystems– | Informācijas atklāšanas prasība E4-4. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīti mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E4-5 – Impact metrics related to biodiversity and ecosystems change– | Informācijas atklāšanas prasība E4-5. Ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām saistītie ietekmes rādītāji
— | Disclosure Requirement E4-6 – Anticipated financial effects from biodiversity and ecosystem-related risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E4-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā ietekme, riski un iespējas
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement E4-1 – Transition plan and consideration of biodiversity and ecosystems in strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība E4-1. Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī
— | Disclosure requirements related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material biodiversity and ecosystem-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasības saistībā ar ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts”
— | Disclosure Requirement E4-2 – Policies related to biodiversity and ecosystems– | Informācijas atklāšanas prasība E4-2. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas rīcībpolitikas
— | Disclosure Requirement E4-3 – Actions and resources related to biodiversity and ecosystems– | Informācijas atklāšanas prasība E4-3. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas darbības un resursi
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E4-4 – Targets related to biodiversity and ecosystems– | Informācijas atklāšanas prasība E4-4. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīti mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E4-5 – Impact metrics related to biodiversity and ecosystems change– | Informācijas atklāšanas prasība E4-5. Ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām saistītie ietekmes rādītāji
— | Disclosure Requirement E4-6 – Anticipated financial effects from biodiversity and ecosystem-related risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E4-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā ietekme, riski un iespējas
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify Disclosure Requirements which will enable users of the sustainability statement to understand: | (a) | how the undertaking affects biodiversity and ecosystems , in terms of material positive and negative, actual and potential impacts, including the extent to which it contributes to the drivers of biodiversity and ecosystem loss and degradation; | (b) | any actions taken, and the result of such actions, to prevent or mitigate material negative actual or potential impacts and to protect and restore biodiversity and ecosystems, and to address risks and opportunities; and | (c) | the plans and capacity of the undertaking to adapt its strategy and business model in line with: | i. | respecting planetary boundaries related to biosphere integrity and land-system change ; | ii. | the vision of the Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework and its relevant goals and targets ; | iii. | relevant aspects of the EU Biodiversity Strategy for 2030 (77); | iv. | Directive 2009/147/EC of the European Parliament and of the Council and Council Directive 92/43/EEC (EU Birds and Habitats Directives) (78); and | v. | Directive 2008/56/EC of the European Parliament and of the Council (Marine Strategy Framework Directive (79) ; | (d) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks, dependencies and opportunities related to biodiversity and ecosystems, and how the undertaking manages them; and | (e) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on biodiversity and ecosystems.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ilgtspējas deklarācijas lietotājiem dos iespēju saprast | (a) | to, kā uzņēmums ietekmē biodaudzveidību un ekosistēmas, ņemot vērā tā faktisko un iespējamo būtisko pozitīvo un negatīvo ietekmi, arī to, cik lielā mērā tas pastiprina biodaudzveidības un ekosistēmu zuduma un degradācijas faktorus; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo būtisko negatīvo ietekmi, ar ko aizsargā un atjauno biodaudzveidību un ekosistēmas un ar ko novērš riskus un izmanto iespējas, kā arī šādu darbību rezultātus un | (c) | uzņēmuma plānus un spēju savu stratēģiju un darījumdarbības modeli pielāgot | i. | biosfēras integritātes planētas iespēju robežu ievērošanai un zemes sistēmu izmaiņām; | ii. | Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara vīzijai un tā attiecīgajiem mērķiem un mērķrādītājiem; | iii. | relevantajiem aspektiem, kas iztirzāti ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam (77); | iv. | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/147/EK un Padomes Direktīvai 92/43/EEK (ES Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva) (78) un | v. | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/56/EK (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (79); | (d) | ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto uzņēmuma būtisko risku, atkarību un iespēju būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un | (e) | no uzņēmuma ietekmes uz biodaudzveidību un ekosistēmām un atkarības no tām izrietošo būtisko risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
2. | This Standard sets out Disclosure Requirements related to the undertaking’s relationship to terrestrial, freshwater and marine habitats, ecosystems and populations of related fauna and flora species, including diversity within species, between species and of ecosystems and their interrelation with indigenous peoples and other affected communities.2. | Šajā standartā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz uzņēmuma saistību ar sauszemes, saldūdens un jūras dzīvotnēm, ekosistēmām un saistīto faunas un floras sugu populācijām, arī daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām, un to mijiedarbību ar pirmiedzīvotājiem un citām skartajām kopienām.
3. | The terms “ biodiversity ” and “ biological diversity ” refer to the variability among living organisms from all sources including, inter alia, terrestrial, freshwater , marine and other aquatic ecosystems and the ecological complexes of which they are part.3. | Termini “biodaudzveidība” un “bioloģiskā daudzveidība” apzīmē dzīvo organismu dažādību visās vidēs, arī sauszemes, saldūdens, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, pie kuriem tie pieder.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
4. | ‘ Biodiversity and ecosystems ’ are closely connected to other environmental matters. The main direct drivers of biodiversity and ecosystems change are climate change, pollution , land-use change, freshwater -use change and sea-use change, direct exploitation of organisms and invasive alien species. These drivers are covered in this standard, except for climate change (covered by ESRS E1) and pollution (covered by ESRS E2).4. | “Biodaudzveidība un ekosistēmas” ir temats, kas cieši saistīts ar citiem vides jautājumiem. Galvenie biodaudzveidības un ekosistēmu pārmaiņu faktori ir klimata pārmaiņas, piesārņojums, zemes izmantojuma maiņa, saldūdens izmantojuma maiņa un jūras izmantojuma maiņa, organismu tieša ekspluatācija un invazīvas svešzemju sugas. Šie faktori ir iekļauti šajā standartā, izņemot klimata pārmaiņas (iekļautas ESRS E1) un piesārņojumu (iekļauts ESRS E2).
5. | To obtain a comprehensive understanding of material impacts and dependencies on biodiversity and ecosystems , the Disclosure Requirements of other environmental ESRS should be read and interpreted in conjunction with the specific disclosure requirements of this Standard. The relevant disclosure requirements covered in other environmental ESRS are: | (a) | ESRS E1 Climate change, which addresses in particular GHG emissions and energy resources (energy consumption); | (b) | ESRS E2 Pollution, which addresses pollution to air, water and soil ; | (c) | ESRS E3 Water and marine resources which addresses in particular water resources (water consumption) and marine resources ; | (d) | ESRS E5 Resource use and circular economy addresses in particular the transition away from extraction of non-renewable resources and the implementation of practices that prevent waste generation, including pollution generated by waste.5. | Lai iegūtu visaptverošu izpratni par būtisko ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām un atkarību no tām, informācijas atklāšanas prasības citos vides ESRS būtu jālasa un jāinterpretē sasaistē ar šajā standartā ietvertajām īpašajām informācijas atklāšanas prasībām. Citos vides ESRS iekļautās relevantās informācijas atklāšanas prasības ir šādas: | (a) | ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kas īpaši attiecas uz SEG emisijām un energoresursiem (enerģijas patēriņu); | (b) | ESRS E2“Piesārņojums”, kas attiecas uz piesārņojumu gaisā, ūdenī un augsnē; | (c) | ESRS E3“Ūdens un jūras resursi”, kurā īpaši aplūkoti ūdens resursi (ūdens patēriņš) un jūras resursi; | (d) | ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika”, kurā īpaši aplūkota pāreja no neatjaunīgo resursu ieguves un tādas prakses īstenošana, kas novērš atkritumu rašanos, arī atkritumu radīto piesārņojumu.
6. | The undertaking’s impacts on biodiversity and ecosystems affect people and communities. When reporting on material negative impacts on affected communities from biodiversity and ecosystem change under ESRS E4, the undertaking shall consider the requirements of ESRS S3 Affected communities.6. | Uzņēmuma ietekme uz biodaudzveidību un ekosistēmām iespaido cilvēkus un kopienas. Ziņojot par biodaudzveidības un ekosistēmu pārmaiņu būtisko negatīvo ietekmi uz skartajām kopienām saskaņā ar ESRS E4, uzņēmums ņem vērā ESRS S3“Skartās kopienas” izklāstītās prasības.
7. | This Standard should be read in conjunction with ESRS 1 General requirements and ESRS 2 General disclosures.7. | Šis standarts būtu jālasa sasaistē ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
8. | The requirements of this section shall be read in conjunction with the disclosures required by ESRS 2 Chapter 2 Governance, Chapter 3 Strategy and Chapter 4 Impact, risk and opportunity management.8. | Šīs iedaļas prasības lasa sasaistē ar ESRS 2 2. nodaļā “Pārvaldība”, 3. nodaļā “Stratēģija” un 4. nodaļā “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” prasīto atklājamo informāciju.
9. | The resulting disclosures shall be presented alongside the disclosures required by ESRS 2, except for ESRS 2 SBM-3, for which the undertaking has an option to present the disclosures alongside the topical disclosures.9. | Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot ESRS 2 SBM-3, par kuru uzņēmumam ir iespēja atklājamo informāciju sniegt līdztekus tematiskajai informācijai.
10. | In addition to the requirements in ESRS 2, this Standard also includes the topic specific Disclosure Requirement E4-1 Transition plan and consideration of biodiversity and ecosystems in strategy and business model.10. | Papildus ESRS 2 prasībām šajā standartā ir iekļauta arī tematiskā informācijas atklāšanas prasība E4-1“Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī”.
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement E4-1 – Transition plan and consideration of biodiversity and ecosystems in strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība E4-1. Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī
11. | The undertaking shall disclose how its biodiversity and ecosystem impacts, dependencies, risks and opportunities originate from and trigger adaptation of its strategy and business model.11. | Uzņēmums atklāj, kā tā ietekme uz biodaudzveidību un ekosistēmām, atkarība no tām, saistītie riski un iespējas izriet no tā stratēģijas un uzņēmējdarbības modeļa un kā tās tiek pielāgotas.
12. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the resilience of the undertaking’s strategy and business model in relation to biodiversity and ecosystems , and of the compatibility of the undertaking’s strategy and business model with regard to relevant local, national and global public policy targets related to biodiversity and ecosystems.12. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību attiecībā uz biodaudzveidību un ekosistēmām, kā arī par uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa saderību ar attiecīgās vietējās, nacionālās un globālās sabiedriskās rīcībpolitikas mērķrādītājiem, kas saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmām.
13. | The undertaking shall describe the resilience of its strategy and business model in relation to biodiversity and ecosystems . The description shall include: | (a) | an assessment of the resilience of the current business model and strategy to biodiversity and ecosystems-related physical, transition and systemic risks; | (b) | the scope of the resilience analysis in relation to the undertaking’s own operations and its upstream and downstream value chain and in relation to the risks considered in that analysis; | (c) | the key assumptions made; | (d) | the time horizons used; | (e) | the results of the resilience analysis; and | (f) | the involvement of stakeholders, including, where appropriate, holders of indigenous and local knowledge.13. | Uzņēmums apraksta savas stratēģijas un darījumdarbības modeļa noturību biodaudzveidības un ekosistēmu ziņā. Minētajā aprakstā iekļauj | (a) | pašreizējā darījumdarbības modeļa un stratēģijas noturības novērtējumu biodaudzveidības un ekosistēmu fizisko, pārkārtošanās un sistēmisko risku ziņā; | (b) | noturības analīzes tvērumu pašu darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā un analīzē ietvertos riskus; | (c) | galvenos izdarītos pieņēmumus; | (d) | izmantotos laika nogriežņus; | (e) | noturības analīzes rezultātus un | (f) | ieinteresēto personu (attiecīgā gadījumā arī pirmiedzīvotāju un vietējo iedzīvotāju zināšanu glabātāju) iesaistīšanu.
14. | If information specified in this disclosure requirement is disclosed by the undertaking as part of the information required under ESRS 2 SBM-3, the undertaking may refer to the information it has disclosed under ESRS 2 SBM-3.14. | Ja šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju uzņēmums atklāj kā daļu no informācijas, kas prasīta saskaņā ar ESRS 2 SBM-3, tas var atsaukties uz informāciju, ko tas atklājis saskaņā ar ESRS 2 SBM-3.
15. | The undertaking may disclose its transition plan to improve and, ultimately, achieve alignment of its business model and strategy with the vision of the Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework and its relevant goals and targets, the EU Biodiversity Strategy for 2030, and with respecting planetary boundaries related to biosphere integrity and land-system change .15. | Uzņēmums var atklāt savu pārkārtošanās plānu, lai uzlabotu un galu galā panāktu sava darījumdarbības modeļa un stratēģijas saskaņošanu ar Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara vīziju un tās attiecīgajiem mērķiem un mērķrādītājiem, ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un ar biosfēras integritātes planētas iespēju robežu ievērošanu un zemes sistēmu izmaiņām.
Disclosure Requirement SBM 3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība SBM-3. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli
16. | The undertaking shall disclose: | (a) | a list of material sites in its own operations, including sites under its operational control, based on the results of paragraph 17(a). The undertaking shall disclose these locations by: | i. | specifying the activities negatively affecting biodiversity sensitive areas  (80); | ii. | providing a breakdown of sites according to the impacts and dependencies identified, and to the ecological status of the areas (with reference to the specific ecosystem baseline level) where they are located; and | iii. | specifying the biodiversity-sensitive areas impacted, for users to be able to determine the location and the responsible competent authority with regards to the activities specified in paragraph 16(a) i. | (b) | whether it has identified material negative impacts with regards to land degradation , desertification or soil sealing  (81); and | (c) | whether it has operations that affect threatened species  (82).16. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | paša darbībās izmantoto būtisko objektu saraksts, kura pamatā ir 17. punkta a) apakšpunkta rezultāti. Uzņēmums atklāj šo objektu atrašanās vietas, | i. | norādot darbības, kas negatīvi ietekmē biodaudzveidības ziņā jutīgas teritorijas (80); | ii. | uzskaitot objektus dalījumā pēc konstatētās ietekmes un atkarības, kā arī pēc to teritoriju ekoloģiskā stāvokļa (atsaucoties uz konkrēto ekosistēmas bāzlīnijas līmeni), kurā tie atrodas, un | iii. | norādot skartās biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijas, lai lietotāji varētu noteikt atrašanās vietu un atbildīgo kompetento iestādi attiecībā uz 16. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētajām darbībām; | (b) | vai tas ir identificējis būtisku negatīvu ietekmi attiecībā uz zemes degradāciju, pārtuksnešošanos vai augsnes noslēgšanu (81) un | (c) | vai tā darbības ietekmē apdraudētās sugas (82).
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 Description of processes to identify and assess material biodiversity and ecosystem-related impacts, risks, dependencies and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, kuros apzina un novērtē būtisko ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto ietekmi, riskus, atkarību un iespējas”
17. | The undertaking shall describe its process to identify material impacts, risks, dependencies and opportunities. The description of the process shall include whether and how the undertaking: | (a) | identified and assessed actual and potential impacts on biodiversity and ecosystems at own site locations and in the upstream and downstream value chain, including assessment criteria applied; | (b) | identified and assessed dependencies on biodiversity and ecosystems and their services at own site locations and in the upstream and downstream value chain, including assessment criteria applied, and, if this assessment includes ecosystem services that are disrupted or likely to be; | (c) | identified and assessed transition and physical risks and opportunities related to biodiversity and ecosystems, including assessment criteria applied based on its impacts and dependencies; | (d) | considered systemic risks ; | (e) | conducted consultations with affected communities on sustainability assessments of shared biological resources and ecosystems and, in particular: | i. | when a site, a raw material production or sourcing is likely to negatively impact biodiversity and ecosystems, the identification of the specific sites, raw materials production or sourcing with negative or potentially negative impacts on affected communities; | ii. | when affected communities are likely to be impacted, the undertaking, shall disclose how these communities were involved in the materiality assessment; and | iii. | with respect to impacts on ecosystem services of relevance to affected communities in its own operations, the undertaking shall indicate how negative impacts may be avoided. If these impacts are unavoidable, the undertaking may indicate its plans to minimise them and implement mitigation measures that aim to maintain the value and functionality of priority services.17. | Uzņēmums apraksta procesu, kas paredzēts būtiskās ietekmes, risku, atkarību un iespēju apzināšanai. Procesa aprakstā norāda, vai un kā uzņēmums | (a) | ir apzinājis un novērtējis faktisko un iespējamo ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām savu objektu atrašanās vietās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, norādot arī izmantotos vērtēšanas kritērijus; | (b) | ir apzinājis un novērtējis atkarības no biodaudzveidības un ekosistēmām un to pakalpojumiem savu objektu atrašanās vietās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, norādot arī izmantotos novērtēšanas kritērijus un to, vai šis novērtējums ietver ekosistēmu pakalpojumus, kas ir traucēti vai, iespējams, tiks traucēti; | (c) | ir apzinājis un novērtējis pārkārtošanās un fiziskos riskus un iespējas, kas saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmām, norādot arī izmantotos novērtēšanas kritērijus atkarībā no ietekmes un atkarībām; | (d) | ņēmis vērā sistēmiskos riskus; | (e) | organizējis apspriešanas ar skartajām kopienām par kopīgo bioloģisko resursu un ekosistēmu ilgtspējas novērtējumiem, jo īpaši: | i. | tad, ja kāds objekts, izejvielu ražošana vai ieguve var negatīvi ietekmēt biodaudzveidību un ekosistēmas, — uzņēmums norāda konkrētos objektus, izejvielu ražošanu vai ieguvi, kas negatīvi ietekmē vai varētu negatīvi ietekmēt skartās kopienas; | ii. | tad, ja varētu būt ietekme uz skartajām kopienām, — uzņēmums atklāj, kā šīs kopienas tikušas iesaistītas būtiskuma novērtējumā, un | iii. | attiecībā uz uzņēmuma paša darbībās konstatēto ietekmi uz prioritārajiem ekosistēmu pakalpojumiem, kas ir svarīgi skartajām kopienām, — uzņēmums norāda, kā attiecīgo negatīvo ietekmi var novērst. Ja šāda ietekme ir nenovēršama, uzņēmums var aprakstīt savus plānus tās mazināšanai un īstenot mitigācijas pasākumus, kuru mērķis ir saglabāt prioritāro pakalpojumu vērtību un funkcionalitāti.
18. | The undertaking may disclose whether and how it has used biodiversity and ecosystems scenario analysis to inform the identification and assessment of material risks and opportunities over short-, medium- and long-term time horizons. If the undertaking has used such scenario analysis, it may disclose the following information: | (a) | why the considered scenarios were selected; | (b) | how the considered scenarios are updated according to evolving conditions and emerging trends; and | (c) | whether the scenarios are informed by expectations published by authoritative intergovernmental bodies, such as the Convention for Biological Diversity and, where relevant, by scientific consensus, such as that expressed by the Intergovernmental Science-policy Platform on Biodiversity and Ecosystem Services (IPBES).18. | Uzņēmums var atklāt, vai un kā tas ir izmantojis biodaudzveidības un ekosistēmu scenāriju analīzi, lai iegūtu ziņas būtisku risku un iespēju apzināšanai un novērtēšanai īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ja uzņēmums ir izmantojis šādu scenāriju analīzi, tas var sniegt šādas ziņas: | (a) | kāpēc tika atlasīti aplūkotie scenāriji; | (b) | kā aplūkotie scenāriji tiek atjaunināti atbilstoši mainīgajiem apstākļiem un jaunajām tendencēm un | (c) | vai scenārijos ir ņemtas vērā prognozes, ko publicējušas autoritatīvas starpvaldību struktūras, piemēram, Konvencija par bioloģisko daudzveidību, un — attiecīgā gadījumā — kas ir saskaņā ar zinātnisko konsensu, piemēram, to, kas pausts Starpvaldību zinātnes un politikas platformā bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (IPBES).
19. | The undertaking shall specifically disclose: | (a) | whether or not it has sites located in or near biodiversity-sensitive areas and whether activities related to these sites negatively affect these areas by leading to the deterioration of natural habitats and the habitats of species and to the disturbance of the species for which a protected area has been designated; and | (b) | whether it has been concluded that it is necessary to implement biodiversity mitigation measures, such as those identified in: Directive 2009/147/EC of the European Parliament and of the Council on the conservation of wild birds; Council Directive 92/43/EEC on the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora; an Environmental Impact Assessment (EIA) as defined in Article 1(2), point (g), of Directive 2011/92/EU of the European Parliament and of the Council (83) on the assessment of the effects of certain public and private projects on the environment; and for activities located in third countries, in accordance with equivalent national provisions or international standards, such as the International Finance Corporation (IFC) Performance Standard 6: Biodiversity Conservation and Sustainable Management of Living Natural Resources.19. | Uzņēmums konkrēti atklāj, | (a) | vai tā objekti atrodas biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā un vai ar šiem objektiem saistītās darbības negatīvi ietekmē šīs teritorijas, izraisot dabisko dzīvotņu un sugu dzīvotņu noplicināšanos un traucējot sugām, kuru aizsardzībai ir noteikta aizsargājama teritorija; un | (b) | vai ir secināts, ka ir jāievieš ar biodaudzveidību saistīti mitigācijas pasākumi, piemēram, pasākumi, kādi norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību, Padomes Direktīvā 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību, ietekmes uz vidi novērtējumā, kas definēts 1. panta 2. punkta g) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (83) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, un attiecībā uz darbībām trešās valstīs — saskaņā ar līdzvērtīgiem valsts noteikumiem vai starptautiskiem standartiem, piemēram, Starptautiskās Finanšu korporācijas (IFC) 6. snieguma standartu “Biodaudzveidības saglabāšana un dzīvo dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana”;
Disclosure Requirement E4-2 – Policies related to biodiversity and ecosystemsInformācijas atklāšanas prasība E4-2. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas rīcībpolitikas
20. | The undertaking shall describe its adopted policies to manage its material impacts, risks, dependencies, and opportunities related to biodiversity and ecosystems.20. | Uzņēmums apraksta, kādas rīcībpolitikas tas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus, atkarības un iespējas, kas saistītas ar biodaudzveidību un ekosistēmām.
21. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of its material biodiversity and ecosystem - related impacts , dependencies , risks and opportunities .21. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā būtiskās ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītās ietekmes, atkarību, risku un iespēju apzināšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.
22. | The disclosure required by paragraph 20 shall contain the information on the policies the undertaking has in place to manage its material impacts, risks, dependencies and opportunities related to biodiversity and ecosystems in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters).22. | 20. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par rīcībpolitikām, ar ko uzņēmums pārvalda savu būtisko ietekmi, riskus, atkarību un iespējas, kuri saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmām saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.
23. | In addition to the provisions of ESRS 2 MDR-P the undertaking shall describe whether and how its biodiversity and ecosystems -related policies : | (a) | relate to the matters specified in ESRS E4 AR 4; | (b) | relate to its material biodiversity and ecosystems-related impacts; | (c) | relate to material dependencies and material physical and transition risks and opportunities; | (d) | support traceability of products, components and raw materials with material actual or potential impacts on biodiversity and ecosystems along the value chain ; | (e) | address production, sourcing or consumption from ecosystems that are managed to maintain or enhance conditions for biodiversity, as demonstrated by regular monitoring and reporting of biodiversity status and gains or losses; and | (f) | address social consequences of biodiversity and ecosystems-related impacts.23. | Papildus ESRS 2 MDR-P noteikumiem uzņēmums apraksta, vai un kā uzņēmuma biodaudzveidības un ekosistēmu rīcībpolitikas | (a) | attiecas uz jautājumiem, kas norādīti ESRS E4 AR 4; | (b) | attiecas uz uzņēmuma būtisko ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām; | (c) | attiecas uz būtiskām atkarībām un būtiskiem fiziskiem un pārkārtošanās riskiem un iespējām; | (d) | atbalsta to produktu, komponentu un izejvielu izsekojamību, kam ir būtiska faktiska vai iespējama ietekme uz biodaudzveidību un ekosistēmām visā vērtības ķēdē; | (e) | risina jautājumus, kas saistīti ar ražošanu, ieguvi vai patēriņu no ekosistēmām, kas tiek pārvaldītas tā, lai saglabātu vai uzlabotu biodaudzveidības apstākļus, ko pierāda ar regulāru biodaudzveidības stāvokļa un palielināšanās vai izzušanas monitoringu un ziņu sniegšanu, un | (f) | pievēršas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītās ietekmes sociālajām sekām.
24. | The undertaking shall specifically disclose whether it has adopted: | (a) | biodiversity and ecosystem protection policy covering operational sites owned, leased, or managed in or near a biodiversity sensitive area; | (b) | sustainable land / agriculture practices or policies (84); | (c) | sustainable oceans / seas practices or policies (85); and | (d) | policies to address deforestation  (86).24. | Uzņēmums īpaši norāda, vai tas ir pieņēmis | (a) | biodaudzveidības un ekosistēmu aizsardzības rīcībpolitiku, kas attiecas uz objektiem, kuri ir tā īpašumā, nomā vai pārvaldībā biodaudzveidības ziņā jutīgā teritorijā vai tās tuvumā, | (b) | ilgtspējīgas zemes izmantošanas / lauksaimniecības prakses vai rīcībpolitikas (84), | (c) | ilgtspējīgas okeānu izmantošanas / jūras izmantošanas prakses vai rīcībpolitikas (85) un | (d) | rīcībpolitikas, kas paredzēta, lai risinātu atmežošanas problēmu (86).
Disclosure Requirement E4-3 – Actions and resources related to biodiversity and ecosystemsInformācijas atklāšanas prasība E4-3. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas darbības un resursi
25. | The undertaking shall disclose its biodiversity and ecosystems-related actions and the resources allocated to their implementation.25. | Uzņēmums atklāj informāciju par tā darbībām, kas saistītas ar biodaudzveidību un ekosistēmām, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.
26. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the key actions taken and planned that significantly contribute to the achievement of biodiversity and ecosystems -related policy objectives and targets .26. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, kas būtiski sekmē ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto rīcībpolitikas mērķu un mērķrādītāju sasniegšanu.
27. | The description of key actions and resources shall follow the mandatory content defined in ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.27. | Galveno darbību un resursu aprakstā ievēro obligāto saturu, kas noteikts ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi, kas saistīti ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.
28. | In addition, the undertaking : | (a) | may disclose how it has applied the mitigation hierarchy with regard to its actions (avoidance, minimisation, restoration/rehabilitation, and compensation or offsets); | (b) | shall disclose whether it used biodiversity offsets in its action plans. If the actions contain biodiversity offsets, the undertaking shall include the following information: | i. | the aim of the offset and key performance indicators used; | ii. | the financing effects (direct and indirect costs) of biodiversity offsets in monetary terms; and; | iii. | a description of offsets including area, type, the quality criteria applied and the standards that the biodiversity offsets comply with; | (c) | shall describe whether and how it has incorporated local and indigenous knowledge and nature- based solutions into biodiversity and ecosystems -related actions.28. | Turklāt uzņēmums | (a) | atklāj, kā tas ir piemērojis mitigācijas hierarhiju attiecībā uz darbībām (izvairīšanās, minimalizēšana, atjaunošana/sanācija un kompensēšanas pasākumi); | (b) | atklāj, vai tas savos rīcības plānos ir izmantojis biodaudzveidības kompensēšanas pasākumus. Ja darbības ietver biodaudzveidības kompensēšanas pasākumus, uzņēmums ziņās iekļauj šādu informāciju: | i. | kompensēšanas pasākuma mērķi un izmantotie galvenie snieguma rādītāji; | ii. | biodaudzveidības kompensēšanas pasākumu finansiālo iespaidu (tiešās un netiešās izmaksas) naudas izteiksmē un | iii. | kompensēšanas pasākumu aprakstu, kur cita starpā norāda platību, veidu, piemērotos kvalitātes kritērijus un standartus, kuriem attiecīgie biodaudzveidības kompensēšanas pasākumi atbilst; | (c) | apraksta, vai un kā uzņēmums savās biodaudzveidības un ekosistēmu darbībās ir iekļāvis vietējo iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju zināšanas un dabā balstītus risinājumus.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E4-4 – Targets related to biodiversity and ecosystemsInformācijas atklāšanas prasība E4-4. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīti mērķrādītāji
29. | The undertaking shall disclose the biodiversity and ecosystem-related targets it has set.29. | Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītajiem mērķrādītājiem.
30. | The objective of this Disclosure Requirement is to allow an understanding of the targets the undertaking has adopted to support its biodiversity and ecosystems policies and address its material related impacts , dependencies , risks and opportunities .30. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir pieņēmis, lai atbalstītu savas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītās rīcībpolitikas un pievērstos attiecīgajai būtiskajai ietekmei, atkarībām, riskiem un iespējām.
31. | The description of the targets shall follow the mandatory content defined in ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets.31. | Mērķrādītāju aprakstā iekļauj obligāto saturu, kas definēts ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.
32. | The disclosure required by paragraph 29 shall include the following information: | (a) | whether ecological thresholds and allocations of impacts to the undertaking were applied when setting targets. If so, the undertaking shall specify: | i. | the ecological thresholds identified and the methodology used to identify such thresholds; | ii. | whether or not the thresholds are entity-specific and if so, how they were determined; and | iii. | how responsibility for respecting identified ecological thresholds is allocated in the undertaking; | (b) | whether the targets are informed by, and/or aligned with the Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework, relevant aspects of the EU Biodiversity Strategy for 2030 and other biodiversity and ecosystem -related national policies and legislation; | (c) | how the targets relate to the biodiversity and ecosystem impacts, dependencies, risks and opportunities identified by the undertaking in relation to its own operations and its upstream and downstream value chain; | (d) | the geographical scope of the targets, if relevant; | (e) | whether or not the undertaking used biodiversity offsets in setting its targets; and | (f) | to which of the layers of the mitigation hierarchy the target can be allocated (i.e., avoidance, minimisation, restoration and rehabilitation, compensation or offsets).32. | 29. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | vai, nosakot mērķrādītājus, ir piemēroti ekoloģiskie sliekšņi un ietekmes aspektu sadalījums uzņēmumam. Ja tā ir, uzņēmums norāda | i. | apzinātos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu noteikšanai izmantoto metodiku; | ii. | to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētai struktūrai, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un | iii. | kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par apzināto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu; | (b) | vai mērķrādītāji ir pamatoti un/vai saskaņoti ar Kuņminas–Monreālas globālo biodaudzveidības satvaru, attiecīgajiem ES biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam aspektiem un citām ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītām valsts rīcībpolitikām un tiesību aktiem; | (c) | kā mērķrādītāji ir saistīti ar ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām, attiecīgajām atkarībām, riskiem un iespējām, ko uzņēmums apzinājis sakarā ar paša darbībām un vērtības ķēdi augšposmā un lejasposmā; | (d) | attiecīgā gadījumā — mērķrādītāju ģeogrāfisko tvērumu; | (e) | vai uzņēmums, nosakot savus mērķrādītājus, ir izmantojis biodaudzveidības kompensēšanas pasākumus un | (f) | uz kuru no mitigācijas hierarhijas līmeņiem mērķrādītāju var attiecināt (t. i., izvairīšanos, samazināšanu, atjaunošanu un sanāciju, kompensēšanu vai izlīdzināšanas pasākumiem).
Disclosure Requirement E4-5 – Impact metrics related to biodiversity and ecosystems changeInformācijas atklāšanas prasība E4-5. Ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām saistītie ietekmes rādītāji
33. | The undertaking shall report metrics related to its material impacts on biodiversity and ecosystems.33. | Uzņēmums ziņo par rādītājiem, kas saistīti ar tā būtisko ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām.
34. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the performance of the undertaking against impacts identified as material in the materiality assessment on biodiversity and ecosystems change.34. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast uzņēmuma sniegumu attiecībā uz ietekmi, kas būtiskuma novērtējumā identificēta kā būtiska biodaudzveidības un ekosistēmu pārmaiņu ziņā.
35. | If the undertaking identified sites located in or near biodiversity-sensitive areas that it is negatively affecting (see paragraph 19(a)), the undertaking shall disclose the number and area (in hectares) of sites owned, leased or managed in or near these protected areas or key biodiversity areas.35. | Ja uzņēmums ir apzinājis objektus, kas atrodas biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās (vai to tuvumā), kuras tas negatīvi ietekmē (sk. 19. punkta a) apakšpunktu), uzņēmums atklāj informāciju par to objektu skaitu un platību (hektāros), kuri ir tā īpašumā, nomā vai pārvaldībā šajās aizsargājamās teritorijās vai to tuvumā vai arī nozīmīgos biodaudzveidības apgabalos vai to tuvumā.
36. | If the undertaking has identified material impacts with regards to land-use change, or impacts on the extent and condition of ecosystems , it may also disclose their land-use based on a Life Cycle Assessment.36. | Ja uzņēmums ir apzinājis būtisku ietekmi uz zemes izmantojuma maiņu vai ietekmi uz ekosistēmu plašumu un stāvokli, uzņēmums var atklāt informāciju arī par tā zemes izmantojumu, balstoties uz aprites cikla novērtējumu.
37. | For datapoints specified in paragraphs 38 to 41, the undertaking shall consider its own operations.37. | Attiecībā uz 38.–41. punktā minētajiem datu punktiem uzņēmums izvērtē savas darbības.
38. | If the undertaking has concluded that it directly contributes to the impact drivers of land-use change , freshwater -use change and/or sea-use change, it shall report relevant metrics. The undertaking may disclose metrics that measure: | (a) | the conversion over time (e.g. 1 or 5 years) of land cover (e.g. deforestation or mining); | (b) | changes over time (e.g. 1 or 5 years) in the management of the ecosystem (e.g., through the intensification of agricultural management, or the application of better management practices or forestry harvesting); | (c) | changes in the spatial configuration of the landscape (e.g. fragmentation of habitats, changes in ecosystem connectivity); | (d) | changes in ecosystem structural connectivity (e.g. habitat permeability based on physical features and arrangements of habitat patches); and | (e) | the functional connectivity (e.g. how well genes or individuals move through land, freshwater and seascape).38. | Ja uzņēmums ir secinājis, ka tas tieši veicina zemes izmantojuma maiņas, saldūdens izmantojuma maiņas un/vai jūras izmantojuma maiņas ietekmes faktorus, tas ziņo par attiecīgajiem rādītājiem. Uzņēmums var sniegt ziņas par rādītājiem, ar ko mēra | (a) | zemes pārklājuma pārveidošanu laika gaitā (piemēram, viena vai piecu gadu laikā) (piemēram, atmežošana vai derīgo izrakteņu ieguve); | (b) | laika gaitā (piemēram, viena vai piecu gadu laikā) notikušās izmaiņas ekosistēmas apsaimniekošanā (piemēram, lauksaimniecisko metožu intensifikācija vai labāku apsaimniekošanas vai mežizstrādes metožu ieviešana); | (c) | ainavas telpiskās konfigurācijas izmaiņas (piemēram, dzīvotņu sadrumstalošanās, ekosistēmu sasaistes izmaiņas); | (d) | ekosistēmu strukturālās sasaistes izmaiņas (piemēram, dzīvotņu šķērsojamība pēc fiziskajām iezīmēm un dzīvotņu laukumu izvietojuma) un | (e) | funkcionālo sasaisti (piemēram, tas, cik labi gēni vai īpatņi pārvietojas pa sauszemi, saldūdeņiem un jūru).
39. | If the undertaking concluded that it directly contributes to the accidental or voluntary introduction of invasive alien species, the undertaking may disclose the metrics it uses to manage pathways of introduction and spread of invasive alien species and the risks posed by invasive alien species.39. | Ja uzņēmums ir secinājis, ka tas tieši veicina invazīvu svešzemju sugu nejaušu vai apzinātu introdukciju, uzņēmums var atklāt rādītājus, kurus tas izmanto, lai pārvaldītu invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās ceļus un invazīvu svešzemju sugu radītos riskus.
40. | If the undertaking identified material impacts related to the state of species, the undertaking may report metrics it considers relevant. The undertaking may: | (a) | refer to relevant disclosure requirements in ESRS E1, ESRS E2, ESRS E3, and ESRS E5; | (b) | consider population size, range within specific ecosystems as well as extinction risk. These aspects provide insight on the health of a single species’ population and its relative resilience to human induced and naturally occurring change; | (c) | disclose metrics that measure changes in the number of individuals of a species within a specific area; | (d) | disclose metrics on species at extinction risk (87) that measure: | i. | the threat status of species and how activities/pressures may affect the threat status; or | ii. | changes in the relevant habitat for a threatened species as a proxy for the undertaking’s impact on the local population’s extinction risk.40. | Ja uzņēmums ir konstatējis būtisku ietekmi, kas saistīta ar sugu stāvokli, uzņēmums var ziņot par rādītājiem, kurus tas uzskata par relevantiem. Uzņēmums var | (a) | atsaukties uz attiecīgajām informācijas atklāšanas prasībām ESRS E1, ESRS E2, ESRS E3 un ESRS E5; | (b) | ņemt vērā populācijas lielumu, izplatības areālu konkrētās ekosistēmās, kā arī izmiršanas risku. Šie aspekti sniedz ieskatu vienas sugas populācijas veselībā un tās relatīvajā noturībā pret cilvēka izraisītām un dabiskām pārmaiņām; | (c) | atklāt rādītājus, ar ko nosaka sugu īpatņu skaita izmaiņas konkrētā teritorijā; | (d) | attiecībā uz izzušanas riskam pakļautām sugām (87) atklāt rādītājus, ar ko nosaka | i. | sugu apdraudētības statusu un to, kā apdraudētības statusu var ietekmēt darbības / slodzes faktori, vai | ii. | relevantas apdraudētas sugas dzīvotnes izmaiņas kā aizstājvērtību, ar ko noteikt uzņēmuma ietekmi uz vietējās populācijas izmiršanas risku.
41. | If the undertaking identified material impacts related to ecosystems, it may disclose: | (a) | with regard to ecosystems extent, metrics that measure area coverage of a particular ecosystem without necessarily considering the quality of the area being assessed, such as habitat cover. For example, forest cover is a measure of the extent of a particular ecosystem type, without factoring in the condition of the ecosystem (e.g., provides the area without describing the species diversity within the forest). | (b) | with regard to ecosystems condition: | i. | metrics that measure the quality of ecosystems relative to a pre-determined reference state; | ii. | metrics that measure multiple species within an ecosystem rather than the number of individuals within a single species within an ecosystem (for example: scientifically established species richness and abundance indicators that measure the development of (native) species composition within an ecosystem against the reference state at the beginning of the first reporting period as well as the targeted state outlined in the Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework, or an aggregation of species’ conservation status if relevant); or | iii. | metrics that reflect structural components of condition such as habitat connectivity (i.e., how linked habitats are to each other).41. | Ja uzņēmums ir konstatējis būtisku ietekmi, kas saistīta ar ekosistēmām, tas var atklāt | (a) | attiecībā uz ekosistēmu plašumu — rādītājus, ar ko nosaka konkrētas ekosistēmas platības aptvērumu (novērtējamās platības kvalitāte obligāti nav jāņem vērā), piemēram, dzīvotnes aptvērumu. Piemēram, meža platība ir rādītājs, ar ko mēra noteikta veida ekosistēmas plašumu, neņemot vērā ekosistēmas stāvokli (piemēram, nosaka platību, bet neapraksta sugu daudzveidību mežā); | (b) | attiecībā uz ekosistēmas stāvokli: | i. | rādītājus, ar ko nosaka ekosistēmu kvalitāti attiecībā pret iepriekš noteiktu atsauces stāvokli, | ii. | rādītājus, ar ko nosaka vairākas sugas (nevis vienas sugas indivīdu skaitu) ekosistēmā (piemēram, zinātniski noteiktus sugu bagātības un skaitliskuma rādītājus, ar ko nosaka (autohtono) sugu sastāva attīstību ekosistēmā salīdzinājumā ar atsauces stāvokli pirmā pārskata perioda sākumā, kā arī ar mērķstāvokli, kas noteikts Kuņminas–Monreālas globālajā biodaudzveidības satvarā, vai agregēto sugu aizsardzības stāvokli, ja tas ir relevanti), vai | iii. | rādītājus, kas atspoguļo stāvokļa strukturālos komponentus, piemēram, dzīvotņu sasaisti (t. i., cik lielā mērā dzīvotnes ir savstarpēji savienotas).
Disclosure Requirement E4-6 – Anticipated financial effects from material biodiversity and ecosystem-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E4-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā būtiskā ietekme, riski un iespējas
42. | The undertaking shall disclose its anticipated financial effects of material biodiversity- and ecosystem-related risks and opportunities.42. | Uzņēmums atklāj būtisku ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīto risku un iespēju paredzamo finansiālo iespaidu.
43. | The information required by paragraph 42 is in addition to the information on current financial effects on the entity’s financial position, financial performance and cash flows for the reporting period required under ESRS 2 SBM-3 para 48 (d).43. | 42. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz struktūras finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā.
44. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of: | (a) | anticipated financial effects due to material risks arising from biodiversity- and ecosystem-related impacts and dependencies and how these risks have (or could reasonably be expected to have) a material influence on the undertaking’s financial position, financial performance and cash flows over the short-, medium- and long-term; and | (b) | anticipated financial effects due to material opportunities related to biodiversity- and ecosystem.44. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par | (a) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no ietekmes un atkarībām, kas saistītas ar biodaudzveidību un ekosistēmām, un to, kā šie riski būtiski ietekmē (vai, saprātīgi spriežot, varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un | (b) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas būtiskas iespējas.
45. | The disclosure shall include: | (a) | a quantification of the anticipated financial effects in monetary terms before considering biodiversity and ecosystems -related actions or where not possible without undue cost or effort, qualitative information. For financial effects arising from material opportunities, a quantification is not required if it would result in disclosure that does not meet the qualitative characteristics of information (see ESRS 1 Appendix B Qualitative characteristics of information). The quantification of the anticipated financial effects in monetary terms may be a single amount or a range; | (b) | a description of the effects considered, the impacts and dependencies to which they relate and the time horizons in which they are likely to materialise; and | (c) | the critical assumptions used to quantify the anticipated financial effects as well as the sources and the level of uncertainty of those assumptions.45. | Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums naudas izteiksmē pirms ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītu darbību apsvēršanas vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīva informācija. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no būtiskām iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); Paredzamo finansiālo iespaidu var kvantitatīvi izteikt naudas izteiksmē kā vienu summu vai kā diapazonu; | (b) | apraksts par aplūkotajām sekām, ar tām saistīto ietekmi un atkarībām, kā arī laika nogriežņiem, kuros tās varētu izpausties, un | (c) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotie kritiskie pieņēmumi, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītās nenoteiktības avoti un nenoteiktības līmenis.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS E4. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS E4 daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ESRS 2 GENERAL DISCLOSURESESRS 2. VISPĀRĪGI ATKLĀJAMĀ INFORMĀCIJA
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement E4-1 – Transition plan and consideration of biodiversity and ecosystems in strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība E4-1. Pārkārtošanās plāns un biodaudzveidības un ekosistēmu iekļaušana stratēģijā un darījumdarbības modelī
AR 1. | If disclosing a transition plan, the undertaking may: | (a) | explain how it will adjust its strategy and business model to improve and, ultimately, achieve alignment with relevant local, national and global public policy goals and targets related to biodiversity and ecosystems including the vision of the Kunming-Montreal Global Biodiversity Framework and its relevant goals and targets, the EU Biodiversity Strategy for 2030, and Directive 2009/147/EC Council Directive 92/43/EEC (the EU Birds and Habitats Directives) and, as appropriate, planetary boundaries related to biosphere integrity and land-system change ; | (b) | include information about its own operations and also explain how it is responding to material impacts in its upstream and downstream value chain identified in its materiality assessment in accordance with ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities; | (c) | explain how its strategy interacts with its transition plan; | (d) | explain how it contributes to addressing biodiversity and ecosystem impact drivers and its possible mitigation actions following the mitigation hierarchy and the main path-dependencies and locked-in assets and resources (e.g., plants, raw materials) that are associated with biodiversity and ecosystems change; | (e) | explain and quantify its investments and funding supporting the implementation of its transition plan, with a reference to the key performance indicators of taxonomy-aligned CapEx, and where relevant the CapEx plans, that the undertaking discloses in accordance with Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178; | (f) | if it has economic activities that are covered by delegated regulations on biodiversity under the Taxonomy Regulation, explain any objective or plans (CapEX, CapEx plans) that it has for aligning its economic activities (revenues, CapEx) with the criteria established in those delegated regulations; | (g) | explain how biodiversity offsets are used as part of the transition plan, and if so, where the offsets are planned to be used, the extent of use in relation to the overall transition plan, and whether the mitigation hierarchy was considered; | (h) | explain how the process of implementing and updating the transition plan is managed; | (i) | explain how it measures progress, namely indicate the metrics and methodologies it uses for that purpose; | (j) | indicate whether the administrative, management and supervisory bodies have approved the transition plan; and | (k) | indicate current challenges and limitations to draft a plan in relation to areas of significant impact and how the company is addressing those challenges.AR 1. | Atklājot savu pārkārtošanās plānu, uzņēmums var | (a) | paskaidrot, kā tas pielāgos savu stratēģiju un darījumdarbības modeli, lai tos uzlabotu un galu galā nodrošinātu to saderību ar attiecīgajiem vietējās, nacionālās un globālās sabiedriskās rīcībpolitikas mērķiem un mērķrādītājiem, kas saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmām, tostarp Kuņminas–Monreālas globālā biodaudzveidības satvara vīziju un tā attiecīgajiem mērķiem un mērķrādītājiem, ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam, Direktīvu 2009/147/EK un Padomes Direktīvu 92/43/EEK (ES Putnu direktīva un Dzīvotņu direktīva), kā arī attiecīgā gadījumā ar biosfēras integritātes planētas iespēju robežu ievērošanu un zemes sistēmu izmaiņām; | (b) | iekļaut informāciju par paša darbībām un arī paskaidrot, kā uzņēmums reaģē uz būtisku ietekmi savas vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, kas noteikta tā būtiskuma novērtējumā saskaņā ar ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts”; | (c) | paskaidrot, kā tā stratēģija mijiedarbojas ar tā pārkārtošanās plānu; | (d) | paskaidrot, kā tas veicina biodaudzveidības un ekosistēmu ietekmes faktorus un kādas ir tā iespējamās mitigācijas darbības, ievērojot mitigācijas hierarhiju, kā arī galvenās atkarības no izraudzītā ceļa un iesīkstei pakļautos aktīvus un resursus (piemēram, augus, izejvielas), kas saistīti ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām; | (e) | paskaidrot un skaitliski izteikt, kādas uzņēmuma investīcijas un finansējums atbalsta pārkārtošanās plāna īstenošanu, un noteikt to apmēru, norādot atsauci uz taksonomijai atbilstīgo CapEx galvenajiem snieguma rādītājiem un attiecīgā gadījumā CapEx plāniem, ko uzņēmums atklāj saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2021/2178; | (f) | ja uzņēmums veic saimnieciskās darbības, uz ko attiecas deleģētās regulas par biodaudzveidību saskaņā ar Taksonomijas regulu, paskaidrot uzņēmuma mērķus vai plānus (CapEx un CapEx plāni), ko uzņēmums ir pieņēmis, lai savas saimnieciskās darbības (ieņēmumi, CapEx) pieskaņotu minētajās deleģētajās regulās noteiktajiem kritērijiem; | (g) | paskaidrot, kā pārkārtošanās plāna ietvaros tiek izmantoti biodaudzveidības kompensēšanas pasākumi, un, ja tādi ir paredzēti, norādīt, kam kompensēšanas pasākumus plānots izmantot, cik lielā mērā tie tiks izmantoti attiecībā pret vispārējo pārkārtošanās plānu un vai ir ņemta vērā mitigācijas hierarhija; | (h) | paskaidrot, kā tiek pārvaldīts pārkārtošanās plāna īstenošanas un atjaunināšanas process; | (i) | paskaidrot, kā tas mēra progresu, proti, norādīt šim nolūkam izmantotos rādītājus un metodikas; | (j) | norādīt, vai administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras ir apstiprinājušas pārkārtošanās plānu, un | (k) | norādīt pašreizējās problēmas un ierobežojumus, kas saistīti ar plāna projekta izstrādi attiecībā uz jomām, kurās uzņēmumam ir būtiska ietekme, kā arī to, kā uzņēmums šīs problēmas risina.
AR 2. | If disclosing a transition plan, the undertaking may, for example, refer to the following targets from the EU Biodiversity Strategy for 2030: | (a) | The decline of pollinators is reversed. | (b) | The risk and use of chemical pesticides is reduced by 50%, and the use of more hazardous pesticides is reduced by 50%. | (c) | At least 25% of agricultural land is under organic farming management, and the uptake of agro-ecological practices is significantly increased. | (d) | Three billion additional trees are planted in the EU, in full respect of ecological principles. | (e) | Significant progress in the remediation of contaminated soil sites . | (f) | At least 25 000 km of free-flowing rivers are restored. | (g) | The losses of nutrients from fertilisers are reduced by 50%, resulting in the reduction of the use of fertilisers by at least 20%. | (h) | The negative impacts on sensitive species and habitats, including on the seabed through fishing and extraction activities, are substantially reduced to achieve good environmental status.AR 2. | Atklājot pārkārtošanās plānu, uzņēmums var atsaukties, piemēram, uz šādiem ES Biodaudzveidības stratēģijas 2030. gadam mērķrādītājiem: | (a) | apvērst apputeksnētāju skaita samazināšanās tendenci; | (b) | par 50 % samazināt ķīmisko pesticīdu izmantošanu un ar tiem saistīto risku un par 50 % samazināt bīstamāko pesticīdu izmantošanu; | (c) | vismaz 25 % lauksaimniecības zemes apsaimniekot bioloģiskās lauksaimniecības ietvaros un ievērojami palielināt agroekoloģisku metožu izmantojumu; | (d) | ES iestādīt trīs miljardus jaunu koku, vienlaikus pilnībā ievērojot ekoloģiskos principus; | (e) | sasniegt ievērojamu progresu kontaminētas augsnes teritoriju remediācijā; | (f) | vismaz 25 000 km upju atkal padarīt brīvi plūstošas; | (g) | par 50 % samazināt barības vielu zudumu no mēslošanas līdzekļiem un rezultātā samazināt mēslošanas līdzekļu izmantojumu vismaz par 20 %; | (h) | panākt, ka laba vidiskā stāvokļa sasniegšanas nolūkā tiek ievērojami samazināta zvejas un izrakteņu ieguves kaitīgā ietekme uz jutīgajām sugām un dzīvotnēm, to vidū jūras gultnes dzīvotnēm.
AR 3. | If disclosing a transition plan, the undertaking may also refer to the Sustainable Development Goals, in particular: | (a) | SDG 2 - End hunger, achieve food security and improved nutrition and promote sustainable agriculture; | (b) | SDG 6 - Ensure availability and sustainable management of water and sanitation for all; | (c) | SDG 14 - Conserve and sustainably use the oceans, seas and marine resources for sustainable development; and | (d) | SDG 15 - Protect, restore and promote sustainable use of terrestrial ecosystems , sustainably manage forests, combat desertification , and halt and reverse land degradation and halt biodiversity loss .AR 3. | Atklājot pārkārtošanās plānu, uzņēmums var atsaukties arī uz ilgtspējīgas attīstības mērķiem, it sevišķi | (a) | 2. IAM “Izskaust badu, panākt nodrošinātību ar pārtiku un labāku uzturu un veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību”; | (b) | 6. IAM “Nodrošināt ūdens un sanitārijas pieejamību visiem un ūdens resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu”; | (c) | 14. IAM “Saglabāt un ilgtspējīgi izmantot okeānus, jūras un jūras resursus ilgtspējīgai attīstībai” un | (d) | 15. IAM “Aizsargāt un atjaunot sauszemes ekosistēmas un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu, ilgtspējīgi apsaimniekot mežus, apkarot pārtuksnešošanos, apturēt un novērst zemes degradāciju un apturēt biodaudzveidības izzušanu”.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure requirements related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material biodiversity and ecosystem-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasības saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “Būtiskas ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts”
AR 4. | The materiality assessment under ESRS E4 includes the undertaking’s: | (a) | contribution to direct impact drivers on biodiversity loss  (88): | i. | climate change; | ii. | land-use change (e.g., land artificialisation), freshwater -use change and sea-use change; | iii. | direct exploitation; | iv. | invasive alien species ; | v. | pollution; and | vi. | others. | (b) | impacts on the state of species (i.e., species population size, species global extinction risk); | (c) | impacts on the extent and condition of ecosystems including through land degradation , desertification and soil sealing ); and | (d) | impacts and dependencies on ecosystem services.AR 4. | Būtiskuma novērtējums saskaņā ar ESRS E4 ietver aprakstu par to, | (a) | kā uzņēmums veicina tiešos biodaudzveidības izzušanas ietekmes faktorus (88): | i. | klimata pārmaiņas; | ii. | zemes izmantojuma maiņa (piemēram, zemes padarīšana par mākslīgu jeb mākslīgošana), saldūdens izmantojuma maiņa un jūras izmantojuma maiņa; | iii. | tieša ekspluatācija; | iv. | invazīvas svešzemju sugas; | v. | piesārņojums un | vi. | citi faktori; | (b) | kāda ir uzņēmuma ietekme uz sugu stāvokli (t. i., sugu populāciju lielumu, sugu globālas izmiršanas risku); | (c) | ietekme uz ekosistēmu plašumu un stāvokli, arī ar augsnes degradāciju, pārtuksnešošanos un augsnes noslēgšanu, un | (d) | ietekme uz ekosistēmu pakalpojumiem un atkarības no tiem.
AR 5. | When assessing the materiality of impacts , dependencies , risks and opportunities the undertaking shall consider the provisions in ESRS 2 IRO-1 and ESRS 1 Chapter 3 Double materiality as the basis for sustainability disclosures and describe its considerations.AR 5. | Novērtējot ietekmes, atkarību, risku un iespēju būtiskumu, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 IRO-1 un ESRS 1 3. nodaļas “Dubultā būtiskuma princips kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai” noteikumus un apraksta savus apsvērumus.
AR 6. | The undertaking shall assess the materiality of biodiversity and ecosystems in its own operations and its upstream and downstream value chain , and may conduct its materiality assessment in line with the first three phases of the LEAP approach: Locate (paragraph AR 7), Evaluate (paragraph AR 8) and Assess (paragraph AR 9).AR 6. | Uzņēmums novērtē biodaudzveidības un ekosistēmu būtiskumu paša darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā un var veikt būtiskuma novērtējumu saskaņā ar LEAP pieejas pirmajiem trim posmiem: “Noteikt” (AR 7. punkts), “Izvērtēt” ( AR 8. punkts) un “Novērtēt” (AR 9. punkts).
AR 7. | Phase 1 relates to the localisation of relevant sites regarding its interface with biodiversity and ecosystems . To identify these relevant sites the undertaking may: | (a) | develop a list of locations of direct assets and operations and related upstream and downstream value chain that are relevant to the undertakings business activities. Furthermore, the undertaking may provide information about sites for which future operations have been formally announced; | (b) | list the biomes and ecosystems it is interfacing with based on the list of locations identified under paragraph AR 7(a); | (c) | identify the current integrity and importance of biodiversity and ecosystem at each location taking into consideration the information provided in paragraphs 16 and 17; | (d) | develop a list of locations where the undertaking is interfacing with locations in or near biodiversity-sensitive areas taking into consideration the information provided in paragraphs 16 and 17; and | (e) | identify which sectors, business units, value chains or asset classes are interfacing with biodiversity and ecosystems in these material sites. Instead of identifying these interfaces per site, the undertaking may choose to identify them per raw material procured or sold by weight in tons, if such practice offers greater transparency.AR 7. | 1. posms attiecas uz relevanto objektu noteikšanu pēc to aktualitātes biodaudzveidības un ekosistēmu kontekstā. Lai šos relevantos objektus apzinātu, uzņēmums var | (a) | izveidot to tiešo aktīvu un darbību atrašanās vietu sarakstu un norādīt ar tām saistītos vērtības ķēdes augšposmus un lejasposmus, kas attiecas uz uzņēmuma saimniecisko darbību. Turklāt uzņēmums var sniegt informāciju par objektiem, par kuru turpmākajām darbībām ir oficiāli paziņots; | (b) | uzskaitīt biomas un ekosistēmas, ar kurām uzņēmumam ir saskare, balstoties uz to atrašanās vietu sarakstu, kas apzinātas saskaņā ar AR 7. punkta a) apakšpunktu; | (c) | noteikt biodaudzveidības un ekosistēmu pašreizējo integritāti un nozīmi katrā atrašanās vietā, ņemot vērā 16. un 17. punktā sniegto informāciju; | (d) | izstrādāt to vietu sarakstu, kurās uzņēmumam ir saskare ar atrašanās vietām biodaudzveidības ziņā jutīgās teritorijās vai to tuvumā, ņemot vērā 16. un 17. punktā sniegto informāciju, un | (e) | noteikt, kuras nozares, darījumdarbības vienības, vērtības ķēdes vai aktīvu kategorijas šajos būtiskajos objektos ir saskarē ar biodaudzveidību un ekosistēmām. Tā vietā, lai noteiktu šo saskari katrā objektā, uzņēmums var izvēlēties atklāt to par katru iepirkto vai pārdoto izejvielu pēc masas tonnās, ja šāda prakse nodrošina lielāku pārredzamību.
AR 8. | In Phase 2, to evaluate its actual or potential impacts and dependencies on biodiversity and ecosystems for relevant sites , the undertaking may: | (a) | identify business processes and activities that interface with biodiversity and ecosystems; | (b) | identify actual and potential impacts and dependencies; | (c) | indicate the size, scale, frequency of occurrence and timeframe of the impacts on biodiversity and ecosystems taking into consideration the disclosures under paragraphs 16 and 17. Furthermore, the undertaking may disclose: | i. | the percentage of its suppliers ’ facilities which are located in risk prone areas (with threatened species on the IUCN Red List of Species, the Birds and Habitats Directive or nationally list of threatened species, or in officially recognised Protected Areas, the Natura 2000 network of protected areas and Key Biodiversity Areas); | ii. | the percentage of its procurement spend from suppliers with facilities which are located in risk prone areas (with threatened species on the IUCN Red List of Species, the Birds and Habitats Directive or nationally list of threatened species, or in officially recognised Protected Areas, the Natura 2000 network of protected areas and Key Biodiversity Areas); and | (d) | indicate the size and scale of the dependencies on biodiversity and ecosystems, including on raw materials, natural resources and ecosystem services . The undertaking may rely on the international classifications such as the Common International Classification of Ecosystem Services (CICES).AR 8. | 2. posmā, lai izvērtētu faktisko vai iespējamo ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām attiecīgajās teritorijās un atkarību no tām, uzņēmums var | (a) | apzināt darījumdarbības procesus un darbības, kas ir saskarē ar biodaudzveidību un ekosistēmām; | (b) | apzināt faktisko un iespējamo ietekmi un atkarības; | (c) | norādīt uz biodaudzveidību un ekosistēmām atstātās ietekmes apmēru, mērogu, rašanās biežumu un ilgumu, ņemot vērā 16. un 17. punktā minēto informāciju. Turklāt uzņēmums var | i. | atklāt, kāda procentuālā daļa no piegādātāju kompleksiem atrodas riska zonās (ar apdraudētām sugām, kas iekļautas IUCN sugu Sarkanajā grāmatā, Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā vai valsts apdraudēto sugu sarakstā, vai oficiāli atzītās aizsargājamās teritorijās, aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 un nozīmīgos biodaudzveidības apgabalos); | ii. | atklāt, kāda procentuālā daļa no iepirkuma summas ir no piegādātājiem ar kompleksiem riska zonās (ar apdraudētām sugām, kas iekļautas IUCN sugu Sarkanajā grāmatā, Putnu direktīvā un Dzīvotņu direktīvā vai valsts apdraudēto sugu sarakstā, vai oficiāli atzītās aizsargājamās teritorijās, aizsargājamo teritoriju tīklā Natura 2000 un nozīmīgos biodaudzveidības apgabalos), un | (d) | norādīt apmēru un mērogu atkarībām no biodaudzveidības un ekosistēmām, arī no izejvielām, dabas resursiem un ekosistēmu pakalpojumiem. Uzņēmums var izmantot starptautiskās klasifikācijas, piemēram, Vienoto starptautisko ekosistēmu pakalpojumu klasifikāciju (CICES).
AR 9. | In Phase 3, to assesses its material risks and opportunities based on the results of Phases 1 and 2, the undertaking may consider the following categories: | (a) | physical risks : | i. | acute risks (e.g., natural disasters exacerbated by loss of coastal protection from ecosystems , leading to costs of storm damage to coastal infrastructure, disease or pests affecting the species or variety of crop the undertaking relies on, especially in the case of no or low genetic diversity, species loss and ecosystem degradation ); and | ii. | chronic risks (e.g., loss of crop yield due to decline in pollination services, increasing scarcity or variable production of key natural inputs, ecosystem degradation due to operations leading to, for example, coastal erosion and forest fragmentation, ocean acidification, land loss to desertification and soil degradation and consequent loss of soil fertility, species loss). | (b) | transition risks , including: | i. | policy and legal: e.g. introduction of regulation or policy (e.g. changes such as increased land protection); exposure to sanctions and litigation (e.g. spills of polluting effluents that damage human and ecosystem health; or violation of biodiversity-related rights, permits or allocations; or negligence towards or killing of threatened species ); enhanced reporting obligations on biodiversity, ecosystems and related services; | ii. | technology: e.g. substitution of products or services by products or services with a lower impact on biodiversity or dependence on ecosystem services , lack of access to data or access to poor quality data that hamper biodiversity-related assessments, transition to more efficient and cleaner technologies (i.e. with lower impacts on biodiversity), new monitoring technologies (e.g. satellite), requirements to use certain technologies (e.g. climate resistant crops, mechanical pollinators, water purification, flood protection); | iii. | market: e.g., shifting supply, demand and financing, volatility or increased costs of raw materials (e.g., biodiversity-intense inputs for which price has risen due to ecosystem degradation ); | iv. | reputation: e.g., changing societal, customer or community perceptions as a result of an organisation’s role in loss of biodiversity, violation of nature-related rights through operations, negative media coverage due to impacts on critical species and/or ecosystems, biodiversity-related social conflicts over endangered species, protected areas, resources or pollution . | (c) | systemic risks , including: | i. | ecosystem collapse risks that a critical natural system no longer functions, e.g., tipping points are reached and the collapse of ecosystems resulting in wholesale geographic or sector losses (summing physical risks); | ii. | aggregated risk linked to fundamental impacts of biodiversity loss to levels of transition and physical risk across one or more sectors in a portfolio (corporate or financial); and | iii. | contagion risks that financial difficulties of certain corporations or financial institutions linked to failure to account for exposure to biodiversity-related risks spill over to the economic system as a whole. | (d) | opportunities, including for example: | i. | business performance categories: resource efficiency; products and services; markets; capital flow and financing; reputational capital; and | ii. | sustainability performance categories: ecosystem protection, restoration and regeneration ; sustainability use of natural resources. | Presentation of information:AR 9. | 3. posmā, lai novērtētu savus būtiskos riskus un iespējas, balstoties uz 1. un 2. posma rezultātiem, uzņēmums var apsvērt šādas kategorijas: | (a) | fiziskie riski: | i. | akūti riski (piemēram, dabas katastrofas, ko saasina ekosistēmu nodrošinātās piekrastes aizsardzības izzušana, kā rezultātā rodas izmaksas sakarā ar vētras nodarītiem postījumiem piekrastes infrastruktūrai, slimības vai kaitēkļi, kas ietekmē sugas vai kultūraugu šķirnes, no kurām uzņēmums ir atkarīgs, jo īpaši, ja nav ģenētiskās daudzveidības vai tā ir neliela, sugu izzušana un ekosistēmu degradācija) un | ii. | hroniski riski (piemēram, kultūraugu ražas zudums apputeksnēšanas samazināšanās dēļ, arvien lielāks nozīmīgu dabas resursu trūkums vai to mainīga ražošana, ekosistēmu degradācija, ko izraisa, piemēram, krasta erozija un mežu sadrumstalošanās, okeānu paskābināšanās, zemes zaudēšana, ko izraisa pārtuksnešošanās un augsnes degradācija un no tās izrietošais augsnes auglības zudums, sugu izzušana). | (b) | pārkārtošanās riski, to vidū šādi: | i. | rīcībpolitika un juridiskie aspekti: piemēram, regulējuma vai rīcībpolitikas ieviešana (piemēram, tādas izmaiņas kā pastiprināta zemes aizsardzība), sodu un tiesvedības risks (piemēram, piesārņojošu efluentu noplūdes, kas kaitē cilvēka un ekosistēmu veselībai, vai ar biodaudzveidību saistītu tiesību, atļauju vai piešķīrumu pārkāpumi, vai nolaidība pret apdraudētām sugām vai to īpatņu nonāvēšana), stingrāki pienākumi ziņot par biodaudzveidību, ekosistēmām un saistītajiem pakalpojumiem; | ii. | tehnoloģija: piemēram, produktu vai pakalpojumu aizstāšana ar produktiem vai pakalpojumiem, kas mazāk ietekmē biodaudzveidību vai ir mazāk atkarīgi no ekosistēmu pakalpojumiem, piekļuves trūkums datiem vai piekļuve nekvalitatīviem datiem, kas kavē ar biodaudzveidību saistītu novērtējumu veikšanu, pārkārtošanās uz efektīvākām un tīrākām tehnoloģijām (t. i., ar mazāku ietekmi uz biodaudzveidību), jaunas monitoringa tehnoloģijas (piemēram, satelītnovērošana), prasības izmantot noteiktas tehnoloģijas (piemēram, pret klimata pārmaiņām noturīgas kultūras, mehāniski apputeksnētāji, ūdens attīrīšana, aizsardzība pret plūdiem); | iii. | tirgus: piemēram, piedāvājuma, pieprasījuma un finansējuma izmaiņas, izejvielu (piemēram, biodaudzveidības ziņā intensīvu resursu, kuru cena paaugstinājusies ekosistēmu degradācijas dēļ) cenu svārstīgums vai izmaksu pieaugums; | iv. | reputācija: piemēram, sabiedrības, klientu vai kopienas uztveres maiņa, ko izraisa organizācijas loma biodaudzveidības izzušanā, ar dabu saistītu tiesību pārkāpumi, negatīvs atspoguļojums medijos sakarā ar ietekmi uz kritiski svarīgām sugām un/vai ekosistēmām, sociālie konflikti biodaudzveidības jomā par apdraudētām sugām, aizsargājamām teritorijām, resursiem vai piesārņojumu; | (c) | sistēmiskie riski, to vidū šādi: | i. | ekosistēmu sabrukuma riski (proti, risks, ka vairs nedarbosies kāda kritiski svarīga dabas sistēma), piemēram, tiek sasniegti kritiskie punkti un ekosistēmas sabrūk, tādējādi radot plašus ģeogrāfiskus vai nozares zaudējumus (summējoties fiziskajiem riskiem); | ii. | agregētais risks, kas saistīts ar biodaudzveidības zuduma būtisku ietekmi uz pārkārtošanās un fizisko risku līmeņiem vienā vai vairākos kāda portfeļa (korporatīvā vai finanšu) sektoros, un | iii. | “inficēšanās” risks, ka atsevišķu korporāciju vai finanšu iestāžu finansiālās grūtības, kas saistītas ar nespēju ņemt vērā ar biodaudzveidību saistīto risku ietekmi, var izplatīties uz visu ekonomikas sistēmu kopumā; | (d) | iespējas, to vidū, piemēram: | i. | darījumdarbības snieguma kategorijas: resursefektivitāte; produkti un pakalpojumi; tirgi; kapitāla plūsma un finansējums; reputācijas kapitāls un | ii. | ilgtspējas snieguma kategorijas: ekosistēmu aizsardzība, atjaunošana un reģenerācija; dabas resursu ilgtspējīga izmantošana. | Informācijas attēlošana
AR 10. | The undertaking may consider the tables below to facilitate its materiality assessment of material sites identified under paragraph AR 7: | Ecosystem service… | Actual or potential dependencies | ... | Change of functionality | Financial loss | … | Limited, moderate or significant | Limited, moderate or significant | … | … | … | Site location | Threatened species, protected areas, key biodiversity areas | Actual or potential impacts | … | … | Frequency of occurrence | Speed of impact | Severity of impact | Potential for mitigation | … | … | High, medium or low | <1 year or | 1-3 years | or >3 years | High, medium or low | High, medium or low | … | … | … | … | … | … | With regard to AR 7(e), the undertaking may consider using the table below: | Where are the raw materials produced or | sourced from? | Absolute weight of raw materials (and | percentage of the raw material weight) | In areas with species listed on the IUCN Red List of Threatened Species, the Birds and Habitats | Directive or on national lists of threated species | … | In officially recognised protected Areas | … | In other Key Biodiversity Areas | …AR 10. | Uzņēmums var apsvērt iespēju izmantot tālāk sniegtās tabulas, lai tam būtu vieglāk novērtēt būtiskumu attiecībā uz būtiskiem objektiem, kas apzināti saskaņā ar AR 7. punktu. | Ekosistēmas pakalpojums... | Faktiskās vai iespējamās atkarības | ... | Funkcionalitātes izmaiņas | Finansiāli zaudējumi | … | Nelielas, vidējas vai ievērojamas | Nelieli, vidēji vai ievērojami | … | … | … | Objekta atrašanās vieta | Apdraudētās sugas, aizsargājamās teritorijas, nozīmīgi biodaudzveidības apgabali | Faktiskā vai iespējamā ietekme | … | … | Rašanās biežums | Ietekmes rašanās ātrums | Ietekmes smagums | Mitigācijas potenciāls | … | … | Liels, vidējs vai mazs | < 1 gads vai | 1–3 gadi | vai > 3 gadi | Liels, vidējs vai mazs | Liels, vidējs vai mazs | … | … | … | … | … | … | Atklājot informāciju saskaņā ar AR 7. punkta e) apakšpunktu, uzņēmums var ņemt vērā tālāk doto tabulu: | Kur izejvielas tiek ražotas vai | iegūtas? | Izejvielu absolūtā masa (un | procentuālā daļa no izejvielas masas) | Teritorijās, kurās sastopamas IUCN apdraudēto sugu Sarkanajā grāmatā, Putnu direktīvā, Dzīvotņu direktīvā | vai valstu apdraudēto sugu sarakstos iekļautas sugas | … | Oficiāli atzītās aizsargājamās teritorijās | … | Citos nozīmīgos biodaudzveidības apgabalos | …
Disclosure Requirement E4-2 – Policies related to biodiversity and ecosystemsInformācijas atklāšanas prasība E4-2. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas rīcībpolitikas
AR 11. | The policies described under this Disclosure Requirement may be integrated in broader environmental or sustainability policies covering different subtopics.AR 11. | Šajā informācijas atklāšanas prasībā aprakstītās rīcībpolitikas var integrēt plašākās vides vai ilgtspējas rīcībpolitikās, kas aptver dažādus apakštematus.
AR 12. | The undertaking may also provide information on how the policy refers to the production, sourcing or consumption of raw materials, and in particular how it: | (a) | limits procurement from suppliers that cannot demonstrate that they are not contributing to significant damage to protected areas or key biodiversity areas (e.g., through certification); | (b) | refers to recognised standards or third-party certifications overseen by regulators; and | (c) | addresses raw materials originating from ecosystems that have been managed to maintain or enhance conditions for biodiversity, as demonstrated by regular monitoring and reporting of biodiversity status and gains or losses.AR 12. | Uzņēmums var arī sniegt informāciju par to, kādas rīcībpolitikā ir norādes uz izejvielu ražošanu, ieguvi vai patēriņu, un jo īpaši par to, kā tas | (a) | ierobežo iepirkumus no piegādātājiem, kuri nevar pierādīt, ka tie neveicina nozīmīgu kaitējumu aizsargājamām teritorijām vai nozīmīgiem biodaudzveidības apgabaliem (piemēram, izmantojot sertifikāciju); | (b) | atsaucas uz atzītiem standartiem vai trešo personu sertifikātiem, ko uzrauga regulatori, un | (c) | pievēršas izejvielām, kas iegūtas ekosistēmās, kuras tiek pārvaldītas tā, lai saglabātu vai uzlabotu biodaudzveidības apstākļus, ko pierāda ar regulāru biodaudzveidības stāvokļa un tās palielināšanās vai izzušanas monitoringu un ziņu sniegšanu.
AR 13. | The undertaking may disclose connections and alignment with other global goals and agreements such as the SDGs 2, 6, 14 and 15 or any other well established global convention related to biodiversity and ecosystems.AR 13. | Uzņēmums var arī atklāt saiknes un saskanību ar citiem globāliem mērķiem un nolīgumiem, piemēram, 2., 6., 14. un 15. ilgtspējīgas attīstības mērķi vai jebkuru citu vispāratzītu starptautisku konvenciju, kas saistīta ar biodaudzveidību un ekosistēmām.
AR 14. | When disclosing policies related to social consequences of biodiversity and ecosystems related dependencies and impacts under 23 (f), the undertaking may notably refer to the Nagoya Protocol and the Convention for Biological Diversity (CBD).AR 14. | Atklājot informāciju par rīcībpolitikām, kas saistītas ar sociālajām sekām, kuras rada biodaudzveidības un ekosistēmu ietekme un atkarība no tām, saskaņā ar 23. punkta f) apakšpunktu, uzņēmums īpaši var atsaukties uz Nagojas protokolu un Konvenciju par biodaudzveidību (KBD).
AR 15. | When disclosing information about whether and how its policies address the social consequences of biodiversity and ecosystems-related impacts under paragraph 23(f), the undertaking may provide information in relation to: | (a) | the fair and equitable sharing of the benefits arising from the utilisation of genetic resources; and | (b) | the free, prior and informed consent for access to genetic resources.AR 15. | Atklājot informāciju par to, vai un kā tā rīcībpolitikas risina ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītās ietekmes sociālās sekas saskaņā ar 23. punkta f) apakšpunktu, uzņēmums var sniegt informāciju par šādiem aspektiem: | (a) | godīga un taisnīga to ieguvumu sadale, kas izriet no ģenētisko resursu izmantošanas, un | (b) | brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana piekļuvei ģenētiskajiem resursiem.
AR 16. | The undertaking may also explain how its policy enables it to: | (a) | avoid negative impacts on biodiversity and ecosystems in its own operations and related upstream and downstream value chain ; | (b) | reduce and minimise its negative impacts on biodiversity and ecosystems in its operations and throughout the upstream and downstream value chain that cannot be avoided; | (c) | restore and rehabilitate degraded ecosystems or restore cleared ecosystems following exposure to impacts that cannot be completely avoided and/or minimised; and | (d) | mitigate its contribution to material biodiversity loss drivers.AR 16. | Uzņēmums var arī paskaidrot, kā tā rīcībpolitika palīdz | (a) | izvairīties no negatīvas ietekmes uz biodaudzveidību un ekosistēmām paša darbībās un saistītajā vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā; | (b) | ierobežot un līdz minimumam samazināt to negatīvo ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām tā darbībās un visā vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, no kuras nav iespējams izvairīties; | (c) | atjaunot un sanēt iznīcinātas ekosistēmas pēc tam, kad tās tikušas pakļautas ietekmei, kuru nav bijis iespējams pilnībā novērst un/vai minimalizēt, un | (d) | mazināt uzņēmuma ieguldījumu būtiskos biodaudzveidības zuduma faktoros.
AR 17. | When disclosing its policies , if referring to third-party standards of conduct, the undertaking may disclose whether the standard used: | (a) | is objective and achievable based on a scientific approach to identifying issues, and realistic in assessing how these issues can be addressed on the ground under a variety of practical circumstances; | (b) | is developed or maintained through a process of ongoing consultation with stakeholders with balanced input from all relevant stakeholder groups, including producers, traders, processors, financiers, local people and communities, indigenous peoples, and civil society organisations representing consumer , environmental and social interests, with no group holding undue authority or veto power over the content; | (c) | encourages a step-wise approach and continuous improvement, both in the standard and its application of better management practices, and requires the establishment of meaningful targets and specific milestones to indicate progress against principles and criteria over time; | (d) | is verifiable through independent certifying or verifying bodies, which have defined and rigorous assessment procedures that avoid conflicts of interest, and are compliant with ISO guidance on accreditation and verification procedures or Article 5(2) of Regulation (EC) No 765/2008; and | (e) | conforms to the ISEAL Code of Good Practice.AR 17. | Ja uzņēmums, atklājot informāciju par savām rīcībpolitikām, atsaucas uz kādas trešās puses rīcības standartiem, tas var atklāt, vai izmantotais standarts | (a) | ir objektīvs un sasniedzams, balstoties uz zinātnisku pieeju problēmu apzināšanai, un reālistisks, novērtējot, kā šīs problēmas var risināt uz vietas dažādos praktiskajos apstākļos; | (b) | ir izstrādāts vai tiek uzturēts, pastāvīgi apspriežoties ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, līdzsvaroti iesaistot visas attiecīgās ieinteresēto personu grupas (to skaitā ražotājus, tirgotājus, pārstrādātājus, finansētājus, vietējos iedzīvotājus un kopienas, pirmiedzīvotājus un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas pārstāv patērētāju, vides un sociālās intereses), un nevienai grupai satura ziņā nav nepamatotu pilnvaru vai veto tiesību; | (c) | veicina pakāpenisku pieeju un pastāvīgus uzlabojumus — gan standartā, gan labākas pārvaldības prakses piemērošanā — un prasa noteikt jēgpilnus mērķrādītājus un konkrētus atskaites punktus, pēc kuriem novērtēt progresu attiecībā uz principiem un kritērijiem laika gaitā; | (d) | ir verificējams, izmantojot neatkarīgas sertifikācijas vai verifikācijas struktūras, kurām ir noteiktas un stingras novērtēšanas procedūras, kas dod iespēju izvairīties no interešu konfliktiem, un kuras atbilst ISO standartiem attiecībā uz akreditācijas un verifikācijas procedūrām vai Regulas (EK) Nr. 765/2008 5. panta 2. punktam, un | (e) | atbilst ISEAL labas prakses kodeksam.
Disclosure Requirement E4-3 – Actions and resources related to biodiversity and ecosystemsInformācijas atklāšanas prasība E4-3. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas darbības un resursi
AR 18. | The undertaking may relate significant monetary amounts of CapEx and OpEx required to implement the actions taken or planned to: | (a) | the relevant line items or notes in the financial statements; | (b) | the key performance indicators required under article 8 of Regulation (EU) 2020/852 and under Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178; and | (c) | if applicable, the CapEx plan required by Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178.AR 18. | Uzņēmums ievērojamas summas, ar ko sedz CapEx un OpEx minēto veikto vai plānoto darbību īstenošanai, var sasaistīt ar | (a) | attiecīgajiem finanšu pārskatu posteņiem vai piezīmēm; | (b) | galvenajiem darbības rādītājiem, kuri prasīti Regulas (ES) 2020/852 8. pantā un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178, un | (c) | attiecīgā gadījumā — CapEx plānu, kas prasīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2021/2178.
AR 19. | The undertaking may disclose whether it considers an “avoidance” action plan, which prevents damaging actions before they take place. Avoidance often involves a decision to deviate from the business-as-usual project development path. An example of avoidance is altering the biodiversity and ecosystem footprint of a project to avoid destruction of natural habitat on the site and/or establishing set-asides where priority biodiversity values are present and will be conserved. At a minimum, avoidance should be considered where there are biodiversity and ecosystem-related values that are in one of the following categories: particularly vulnerable and irreplaceable, of particular concern to stakeholders , or where a cautious approach is warranted due to uncertainty about impact assessment or about the efficacy of management measures. The three main types of avoidance are defined below: | (a) | avoidance through site selection (Locate the entire project away from areas recognised for important biodiversity values); | (b) | avoidance through project design (Configure infrastructure to preserve areas at the project site with important biodiversity values); and | (c) | avoidance through scheduling (Time project activities to account for patterns of species behaviour (e.g., breeding, migration) or ecosystem functions (e.g., river dynamics).AR 19. | Uzņēmums var atklāt, vai tas apsver “izvairīšanās” rīcības plānu, ar ko kaitējošas darbības novērš pirms to veikšanas. Izvairīšanās bieži vien ir saistīta ar lēmumu novirzīties no ierastās projektu attīstīšanas pieejas. Izvairīšanās piemērs ir projekta biodaudzveidības un ekosistēmiskās pēdas maiņa, lai izvairītos no dabisko dzīvotņu iznīcināšanas attiecīgajā objektā un/vai izveidotu atmatas, kurās vērojamas un tiks saglabātas prioritāras biodaudzveidības vērtības. Izvairīšanās būtu jāapsver vismaz gadījumos, kad pastāv ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītas vērtības, kas ietilpst kādā no šīm kategorijām: īpaši neaizsargātas un neaizstājamas, rada īpašas bažas ieinteresētajām personām vai to gadījumā pamatoti nepieciešama piesardzīga pieeja, ņemot vērā ietekmes novērtējuma vai pārvaldības pasākumu lietderības nenoteiktību. Trīs galvenie izvairīšanās veidi ir šādi: | (a) | izvairīšanās, izvēloties atbilstošu objektu (visu projektu pārcelt citur, lai tas netiktu īstenots teritorijās, par kurām atzīts, ka tajās ir biodaudzveidības ziņā nozīmīgas vērtības); | (b) | izvairīšanās, izstrādājot projektu (infrastruktūras konfigurācija tā, lai saglabātu attīstāmā objekta teritorijas, kurās ir biodaudzveidības ziņā nozīmīgas vērtības), un | (c) | izvairīšanās, izmantojot plānošanu (projekta darbību pielāgošana laika ziņā, lai ņemtu vērā sugu uzvedības modeļus (piemēram, vairošanos, migrāciju) vai ekosistēmu funkcijas (piemēram, upju dinamiku).
AR 20. | With regard to key actions , the undertaking may disclose: | (a) | a list of key stakeholders involved (e.g., competitors, suppliers, retailers, other business partners, affected communities and authorities, government agencies) and how they are involved, mentioning key stakeholders negatively or positively impacted by actions and how they are impacted, including impacts or benefits created for affected communities, smallholders, indigenous peoples or other persons in vulnerable situations; | (b) | where applicable, an explanation of the need for appropriate consultations and the need to respect the decisions of affected communities; | (c) | a brief assessment of whether the key actions may induce significant negative sustainability impacts ; | (d) | an explanation of whether the key action is intended to be a one-time initiative or systematic practice; | (e) | an explanation of whether the key action plan is carried out only by the undertaking, using the undertaking’s resources, or whether it is part of a wider initiative to which the undertaking significantly contributes. If the key action plan is part of a wider initiative, the undertaking may provide more information on the project, its sponsors and other participants; | (f) | a description of how it contributes to systemwide change, notably to alter the drivers of biodiversity and ecosystem change, e.g., through technological, economic, institutional, and social factors and changes in underlying values and behaviours;AR 20. | Uzņēmums var sniegt šādu informāciju par svarīgām darbībām: | (a) | svarīgu iesaistīto ieinteresēto personu (piemēram, konkurentu, piegādātāju, mazumtirgotāju, citu darījumu partneru, skarto kopienu un iestāžu, valsts aģentūru) saraksts un to iesaistes apraksts, norādot svarīgas ieinteresētās personas, kuras attiecīgās darbības ietekmē negatīvi vai pozitīvi, un to, kāda ir šī ietekme, arī ietekmi vai ieguvumus, kas rodas skartajām kopienām, mazajiem lauksaimniekiem, pirmiedzīvotājiem vai citām neaizsargātām grupām; | (b) | attiecīgā gadījumā — skaidrojums par vajadzību veikt attiecīgas apspriešanas un nepieciešamību ievērot skarto kopienu lēmumus; | (c) | īss novērtējums par to, vai galvenās darbības var radīt būtisku negatīvu ietekmi uz ilgtspēju; | (d) | skaidrojums par to, vai attiecīgā galvenā darbība ir paredzēta kā vienreizēja iniciatīva vai sistemātiska prakse; | (e) | skaidrojums par to, vai galveno rīcības plānu īsteno tikai uzņēmums, izmantojot uzņēmuma resursus, vai arī tas ir daļa no plašākas iniciatīvas, kurā uzņēmums dod nozīmīgu ieguldījumu. Ja galvenais rīcības plāns ir daļa no plašākas iniciatīvas, uzņēmums var sniegt plašāku informāciju par projektu, tā sponsoriem un citiem dalībniekiem; | (f) | apraksts par to, kā uzņēmums veicina sistēmiskas pārmaiņas, jo īpaši, lai mainītu biodaudzveidības un ekosistēmu pārmaiņu faktorus, piemēram, izmantojot tehnoloģiskus, ekonomiskus, institucionālus un sociālus faktorus un pamatvērtību un uzvedības maiņu.
AR 21. | In the context of this Disclosure Requirement, “local and indigenous knowledge” refer to the understandings, skills and philosophies developed by societies with long histories of interaction with their natural surroundings. For rural and indigenous peoples , local knowledge informs decision-making about fundamental aspects of day-to-day life.AR 21. | Šīs informācijas atklāšanas prasības kontekstā “vietējo iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju zināšanas” apzīmē zināšanas, prasmes un filozofiju, ko attīstījušas kopienas, kuras vēsturiski dzīvojušas ilgā mijiedarbībā ar apkārtējo vidi. Lauku iedzīvotājiem un pirmiedzīvotājiem vietējās zināšanas palīdz pieņemt lēmumus par būtiskiem ikdienas dzīves aspektiem.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E4-4 – Targets related to biodiversity and ecosystemsInformācijas atklāšanas prasība E4-4. Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistīti mērķrādītāji
AR 22. | The undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related to the Substantial Contribution criteria for Biodiversity as defined in the delegated acts adopted pursuant to Article 15(2) of Regulation (EU) 2020/852. Where the Do No Significant Harm (DNSH) criteria for Biodiversity as defined in delegated acts adopted pursuant to Article 10(3), Article 11(3), Article 12(2), Article 13(2), and Article 14(2) of Regulation (EU) 2020/852 are not met, the undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related those DNSH critera.AR 22. | Uzņēmums var norādīt, vai mērķrādītājs ir vērsts uz trūkumiem, kas saistīti ar būtiska ieguldījuma kritērijiem biodaudzveidībai, kuri noteikti deleģētajos aktos, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 15. panta 2. punktu. Ja attiecībā uz biodaudzveidību nav izpildīti principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH) kritēriji, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu un 14. panta 2. punktu, uzņēmums var norādīt, vai ar šo mērķrādītāju tiek novērsti ar šiem DNSH kritērijiem saistītie trūkumi.
AR 23. | When disclosing information required under paragraph 29 for the purpose of setting targets the undertaking shall consider the need for an informed and willing consent of local and indigenous peoples , the need for appropriate consultations and the need to respect the decisions of these communities.AR 23. | Atklājot 29. punktā prasīto informāciju, lai noteiktu mērķrādītājus, uzņēmums ņem vērā vietējo iedzīvotāju un pirmiedzīvotāju informētas un brīvprātīgas piekrišanas nepieciešamību, pienācīgas apspriešanās nepieciešamību un nepieciešamību ievērot šo kopienu lēmumus.
AR 24. | The targets related to material impacts may be presented in a table as illustrated below: | Type of target according to mitigation hierarchy | Baseline value and base year | Target value and geographical scope | Connected policy or legislation if relevant | 2025 | 2030 | Up to 2050 |   | Avoidance |   |   |   |   |   | Minimisation |   |   |   |   |   | Rehabilitation and restoration |   |   |   |   |   | Compensation or offsets |   |   |   |   |  AR 24. | Ar būtisku ietekmi saistītos mērķrādītājus var attēlot šādā tabulā. | Mērķrādītāja veids saskaņā ar mitigācijas hierarhiju | Bāzlīnijas vērtība un bāzes gads | Mērķrādītāja vērtība un ģeogrāfiskais tvērums | Saistītā rīcībpolitika vai tiesību akti (attiecīgā gadījumā) | 2025 | 2030 | Līdz 2050. gadam |   | Izvairīšanās |   |   |   |   |   | Minimalizēšana |   |   |   |   |   | Sanācija un atjaunošana |   |   |   |   |   | Kompensēšanas pasākumi |   |   |   |   |  
AR 25. | The targets related to the potentially material sustainability matters listed in paragraph AR 4 of this Standard, may be presented in a table as illustrated below: | Type of target according to sustainability matter | Baseline value and base year | Target value and geographical scope | Connected policy or legislation if relevant | 2025 | 2030 | Up to 2050 |   |   |   |   |   |  AR 25. | Mērķrādītājus, kas saistīti ar, iespējams, būtiskiem ilgtspējas jautājumiem, kuri uzskaitīti šā standarta AR 4.punktā, var attēlot šādā tabulā. | Mērķrādītāja veids pēc ilgtspējas jautājuma | Bāzlīnijas vērtība un bāzes gads | Mērķrādītāja vērtība un ģeogrāfiskais tvērums | Saistītā rīcībpolitika vai tiesību akti (attiecīgā gadījumā) | 2025 | 2030 | Līdz 2050. gadam |   |   |   |   |   |  
AR 26. | Measurable targets related to biodiversity and ecosystems may be expressed as: | (a) | size and location of all habitat areas protected or restored, whether directly or indirectly controlled by the undertaking, and whether the success of the restoration measure was or is approved by independent external professionals; | (b) | recreated surfaces (environments in which management initiatives are implemented so as to create a habitat on a site where it did not exist initially); or | (c) | number or percentage of projects / sites whose ecological integrity was improved (e.g., installation of fish passes, wildlife corridors).AR 26. | Ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītos izmērāmos mērķrādītājus var izteikt šādi: | (a) | visu aizsargāto vai atjaunoto dzīvotņu platība un atrašanās vieta neatkarīgi no tā, vai uzņēmums tos kontrolē tieši vai netieši un vai atjaunošanas pasākuma panākumus ir apstiprinājuši vai apstiprina neatkarīgi ārēji speciālisti; | (b) | no jauna izveidotas platības (vide, kurā tiek īstenotas apsaimniekošanas iniciatīvas, lai radītu dzīvotni vietā, kur tās sākotnēji nav bijis) vai | (c) | to projektu/objektu skaits vai procentuālā daļa, kuros uzlabota ekoloģiskā integritāte (piemēram, zivju ceļu, bioloģisko koridoru ierīkošana).
Disclosure Requirement E4-5 – Impact metrics related to biodiversity and ecosystems changeInformācijas atklāšanas prasība E4-5. Ar biodaudzveidību un ekosistēmu pārmaiņām saistītie ietekmes rādītāji
AR 27. | When preparing the information required under this Disclosure Requirement, the undertaking shall consider and may describe: | (a) | the methodologies and metrics used and an explanation for why these methodologies and metrics are selected, as well as their assumptions, limitations and uncertainties, and any changes in methodologies made over time and why they occurred; | (b) | the scope of the metrics and methodologies, for example: | i. | undertaking, site , brand, commodity, corporate business unit, activity; | ii. | aspects (as set out in paragraph AR 4) covered. | (c) | the biodiversity components of the metrics: species specific, ecosystem specific; | (d) | the geographies covered by the methodology and an explanation of why any relevant geographies were omitted; | (e) | how the metrics integrate ecological thresholds (e.g., the biosphere integrity and land-system change, planetary boundaries ) and allocations; | (f) | the frequency of monitoring, key metrics being monitored, and the baseline condition/value and baseline year/period, as well as the reference period; | (g) | whether these metrics rely on primary data, secondary data, modelled data or on expert judgement, or a mixture of these; | (h) | an indication of which action is measured and monitored via the metrics and how they relate to the achievement of targets ; | (i) | whether metrics are mandatory (required by legislation) or voluntary. If they are mandatory, the undertaking may indicate the relevant legislation; if voluntary, the undertaking may refer to any voluntary standard or procedure used; and | (j) | whether the metrics are informed by or correspond to expectations or recommendations of relevant and authoritative national, EU-level or intergovernmental guidelines, policies , legislation or agreements, such as the Convention for Biological Diversity (CBD) or IPBES.AR 27. | Gatavojot šajā informācijas atklāšanas prasībā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā un var aprakstīt šādus apsvērumus: | (a) | izmantotās metodikas un rādītāji, to izvēles skaidrojums un ar tiem saistītie pieņēmumi, ierobežojumi un nenoteiktība, kā arī visas laika gaitā veiktās metodiku izmaiņas un to veikšanas iemesli; | (b) | rādītāju un metodiku tvērums, piemēram, | i. | uzņēmums, objekts, zīmols, prece, uzņēmuma struktūrvienība, darbība; | ii. | aptvertie aspekti (kā izklāstīts AR 4. punktā); | (c) | rādītāju biodaudzveidības komponentes: specifiskas noteiktām sugām, specifiskas noteiktām ekosistēmām; | (d) | metodikas aptvertās ģeogrāfiskās teritorijas un skaidrojums par to, kāpēc nav iekļauta kāda relevanta ģeogrāfiskā teritorija; | (e) | informācija par to, kā rādītājos integrēti ekoloģiskie sliekšņi (piemēram, biosfēras integritātes un zemes sistēmu izmaiņas, planētas iespēju robežas) un piešķīrumi; | (f) | monitoringa biežums, galvenie rādītāji, kuru monitoringu veic, bāzlīnijas stāvoklis/vērtība un bāzlīnijas gads/periods, kā arī pārskata periods; | (g) | informācija par to, vai šo rādītāju pamatā ir primārie dati, sekundārie dati, modelēti dati vai eksperta atzinums, vai minēto avotu kombinācija; | (h) | norāde, kuras darbības tiek mērītas un uzraudzītas ar rādītāju palīdzību un kā tās ir saistītas ar mērķrādītāju sasniegšanu; | (i) | informācija par to, vai rādītāji ir obligāti (paredzēti tiesību aktos) vai brīvprātīgi. Ja tie ir obligāti, uzņēmums var norādīt attiecīgos tiesību aktus; ja tie ir brīvprātīgi, uzņēmums var atsaukties uz izmantoto brīvprātīgo standartu vai procedūru; un | (j) | informācija par to, vai rādītāji ir pamatoti ar relevantām un autoritatīvām valsts, ES līmeņa vai starpvaldību vadlīnijām, rīcībpolitikām, tiesību aktiem vai nolīgumiem, piemēram, Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (KBD) vai IPBES, un vai atbilst tajos paustajām gaidām vai ieteikumiem.
AR 28. | The undertaking shall disclose metrics that are verifiable and that are technically and scientifically robust considering the appropriate time scales geographies, and may disclose how its selected metrics correspond to those criteria. To ensure that the metric is relevant there should be a clear relationship between the indicator and the purpose of the measurement. Uncertainties should be reduced as far as possible. Data or mechanisms used should be supported by well-established organisations and updated over time. Robust modelled data and expert judgment can be used where data gaps exist. The methodology shall be sufficiently detailed to allow for meaningful comparison of impacts and mitigation activities over time. Information gathering processes and definitions must be systematically applied. This enables a meaningful review of the undertaking’s performance over time and helps internal and peer comparison.AR 28. | Uzņēmums norāda verificējamus rādītājus, kas ir tehniski un zinātniski robusti, ņemot vērā piemērotus laika nogriežņus, ģeogrāfiskās teritorijas, un var atklāt, kā tā izvēlētie rādītāji atbilst šiem kritērijiem. Lai nodrošinātu, ka rādītāji ir relevanti, ir jābūt skaidrai sakarībai starp rādītāju un mērījuma mērķi. Pēc iespējas būtu jāsamazina nenoteiktība. Izmantotie dati vai mehānismi būtu jāatbalsta atzītām organizācijām un laika gaitā jāatjaunina. Ja trūkst datu, var izmantot robustus modelētus datus un ekspertu atzinumus. Metodikai ir jābūt pietiekami detalizētai, lai būtu iespējams jēgpilni salīdzināt ietekmes aspektus un mitigācijas pasākumus laika gaitā. Informācijas vākšanas procesi un definīcijas jāpiemēro sistemātiski. Tas dod iespēju jēgpilni izskatīt uzņēmuma sniegumu laika gaitā un palīdz veikt iekšējos un savstarpējos salīdzinājumus.
AR 29. | If a metric corresponds to a target, the baseline for both shall be aligned. The biodiversity baseline is an essential component of the larger biodiversity and ecosystems management process. The baseline is necessary to inform impact assessment and management planning, as well as monitoring and adaptive management.AR 29. | Ja kāds rādītājs atbilst kādam mērķrādītājam, gan rādītāja, gan mērķrādītāja bāzlīnijai jābūt saskaņotai. Biodaudzveidības bāzlīnija ir būtisks lielākas biodaudzveidības un ekosistēmu pārvaldības procesa komponents. Bāzlīnija ir nepieciešama, lai sagatavotu ietekmes novērtējumu un apsaimniekošanas plānošanu, kā arī veiktu monitoringu un adaptīvo pārvaldību.
AR 30. | Methodologies available to collect data and measure the undertakings’ impacts on biodiversity and ecosystems may be separated into three categories as follows: | (a) | primary data: collected in-situ using on the ground surveys; | (b) | secondary data: including geospatial data layers that are overlaid with geographic location data of business activities. | i. | At the species level, data layers on the ranges of different species can be used to predict the species that may be present at different locations. This includes operation sites and sourcing locations. Different range layers will have different levels of accuracy depending on certain factors (e.g., whether species ranges have been refined based on availability of habitat ). Information on the threat status of the species, and the activities that threaten them, can provide an indication of the likely contribution that business activities may be having on driving population trends and threat status. | ii. | At the ecosystem level, data layers reflecting change in the extent and condition of ecosystems can be applied, including levels of habitat fragmentation and connectivity. | (c) | modelled biodiversity state data: Model-based approaches are commonly used for measuring ecosystem level indicators (e.g., extent, condition, or function). Models quantify how the magnitude of different pressures affects the state of biodiversity. These are referred to as pressure-state relationships and are based on globally collected data. Modelling results are applied locally to estimate how undertaking-level pressures will cause changes in ecosystem condition.An impact driver generally has three main characteristics: magnitude (e.g., amount of contaminant, noise intensity), spatial extent (e.g., area of land contaminated) and temporal extent (duration of persistence of contaminant).AR 30. | Metodikas, kas pieejamas, lai vāktu datus un novērtētu uzņēmumu ietekmi uz biodaudzveidību un ekosistēmām, var iedalīt šādās trīs kategorijās: | (a) | primārie dati: dati, kas savākti uz vietas, izmantojot uz vietas veiktus apsekojumus; | (b) | sekundārie dati: šie dati ietver ģeotelpisko datu slāņus, kas pārklāti ar saimnieciskās darbības ģeogrāfiskās atrašanās vietas datiem. | i. | Sugu līmenī var izmantot datu slāņus par dažādu sugu izplatības areāliem, lai prognozētu, kādas sugas varētu būt sastopamas dažādās vietās. Tas ietver uzņēmuma darbības objektus un izejvielu ieguves vietas. Areālu slāņiem ir atšķirīgi precizitātes līmeņi — to nosaka dažādi faktori, piemēram, tas, vai sugu izplatības areāli ir precizēti saskaņā ar dzīvotņu pieejamību. Norādi par to, kādu ietekmi uz populāciju attīstības tendencēm un apdraudētības statusu var atstāt saimnieciskā darbība, var sniegt informācija par sugu apdraudētības statusu un darbībām, kas tās apdraud. | ii. | Ekosistēmas līmenī var izmantot datu slāņus, kas atspoguļo ekosistēmu apmēra un stāvokļa izmaiņas, arī dzīvotņu sadrumstalotības un savienotības līmeņus; | (c) | modelēti biodaudzveidības stāvokļa dati: uz modeļiem balstītas pieejas bieži izmanto ekosistēmu līmeņu rādītāju (piemēram, platības, stāvokļa vai funkcijas) mērīšanai. Ar modeļiem kvantitatīvi nosaka, kā dažādu slodzes faktoru apmērs ietekmē biodaudzveidības stāvokli. Tās dēvē par slodzes faktoru un stāvokļa cēloņsakarībām, un to pamatā ir globāli ievākti dati. Modelēšanas rezultāti tiek piemēroti vietējā līmenī, lai aplēstu, kā uzņēmuma līmeņa spiediens izraisīs izmaiņas ekosistēmas stāvoklī. Ietekmes faktoram parasti ir trīs galvenās iezīmes: lielums (piemēram, kontaminanta daudzums, trokšņa intensitāte), telpiskais apmērs (piemēram, kontaminētās zemes platība) un laika tvērums (kontaminanta noturības ilgums).
AR 31. | With regard to life cycle assessment for land-use, the undertaking may refer to the “Land-use related environmental indicators for Life Cycle Assessment” by the Joint Research Center.AR 31. | Attiecībā uz zemes izmantošanas aprites cikla novērtējumu uzņēmums var atsaucei izmantot Kopīgā pētniecības centra publikāciju Land-use related environmental indicators for Life Cycle Assessment.
AR 32. | With regard to the introduction of invasive alien species, the undertaking may disclose the pathways and number of invasive alien species and the extent of surface covered by invasive alien species.AR 32. | Attiecībā uz invazīvu svešzemju sugu introdukciju uzņēmums var atklāt invazīvo svešzemju sugu izplatības ceļus un skaitu, kā arī to aizņemtās platības.
AR 33. | With regard to metrics on the extent and condition of ecosystems , useful guidance can be found in the work of the United Nations System of Environmental Economic Accounting Ecosystem Accounting (UN SEEA EA).AR 33. | Attiecībā uz rādītājiem, ar ko mēra ekosistēmu plašumu un stāvokli, noderīgus norādījumus var atrast Apvienoto Nāciju Organizācijas vides ekonomisko kontu sistēmas ekosistēmu kontu (UN SEEA EA) darbā.
AR 34. | The undertaking may disclose in units of area (e.g., m2 or ha) on land-use using guidance provided by the Eco-Management and Audit Scheme (EMAS) (89): | (a) | total use of land; | (b) | total sealed area; | (c) | total nature-oriented area on site ; and | (d) | total nature-oriented area off site.AR 34. | Uzņēmums informāciju par zemes izmantojumu var atklāt platības mērvienībās (piemēram, m2 vai ha), izmantojot norādījumus, kas sniegti vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (89): | (a) | kopējais zemes izmantojums; | (b) | kopējā pārklātā platība; | (c) | kopējā dabai draudzīgā platība objektā un | (d) | kopējā dabai draudzīgā platība ārpus objekta.
AR 35. | The undertaking may disclose, for example, land cover change, which is the physical representation of the drivers “habitat modification” and “industrial and domestic activities”, i.e., the man-made or natural change of the physical properties of the earth’s surface at a specific location.AR 35. | Uzņēmums var atklāt, piemēram, zemes pārklājuma izmaiņas, kas ir ietekmes faktoru “dzīvotnes pārveidošana” un “rūpniecības un mājsaimniecību darbības” fizisks atspoguļojums, t. i., cilvēka radītas vai dabiskas zemes virsmas fizisko īpašību izmaiņas konkrētā vietā.
AR 36. | Land cover is a typical variable that can be assessed with earth observation data.AR 36. | Zemes pārklājums ir tipisks mainīgais, ko var novērtēt, izmantojot Zemes novērošanas datus.
AR 37. | When reporting on material impacts related to the ecosystems , the undertaking may, in addition to the extent and condition of ecosystems, also consider the functioning of ecosystems by using: | (a) | a metric that measures a process or function that the ecosystem completes, or that reflects the ability of the ecosystem to undertake that specific process or function: e.g. net primary productivity, which is a measure of plant productivity based on the rate at which energy is stored by plants and made available to other species in the ecosystem. It is a core process that occurs for ecosystems to function. It is related to many factors, such as species diversity, but does not measure these factors directly; or | (b) | A metric that measures changes to the population of scientifically identified species under threat.AR 37. | Sniedzot ziņas par būtisku ietekmi uz ekosistēmām, uzņēmums papildus ekosistēmu plašumam un stāvoklim var ņemt vērā arī ekosistēmu funkcionēšanu, izmantojot | (a) | rādītāju, ar kuru mēra procesu vai funkciju, ko attiecīgā ekosistēma veic, vai kurš atspoguļo ekosistēmas spēju šo konkrēto procesu vai funkciju veikt: piemēram, neto primārā produktivitāte, kas ir augu produktivitātes rādītājs, kura pamatā ir ātrums, kādā augi uzkrāj enerģiju un dara to pieejamu citām ekosistēmas sugām. Tas ir ekosistēmu funkcionēšanas pamatprocess. Tas ir saistīts ar daudziem faktoriem, piemēram, sugu daudzveidību, bet tieši šos faktorus nemēra; vai | (b) | rādītāju, ar kuru mēra zinātniski apzinātas apdraudētas populācijas izmaiņas.
AR 38. | At the ecosystem level, data layers reflecting change in the extent and condition of ecosystems may be applied, including levels of habitat fragmentation and connectivity.AR 38. | Ekosistēmas līmenī var izmantot datu slāņus, kas atspoguļo ekosistēmu plašuma un stāvokļa izmaiņas, arī dzīvotņu sadrumstalotības un savienotības līmeņus.
Disclosure Requirement E4-6 – Anticipated financial effects from material biodiversity and ecosystem-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E4-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar biodaudzveidību un ekosistēmām saistītā būtiskā ietekme, riski un iespējas
AR 39. | The undertaking may include an assessment of its related products and services at risk over the short-, medium- and long-term, explaining how these are defined, how financial amounts are estimated, and which critical assumptions are made.AR 39. | Uzņēmums var iekļaut savu saistīto produktu un pakalpojumu riska novērtējumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un paskaidrot, kā šie laikposmi definēti, kā tiek aplēstas finanšu summas un kādi kritiski pieņēmumi izdarīti.
AR 40. | The quantification of the anticipated financial effects in monetary terms under paragraph 45(a) may be a single amount or a range.AR 40. | 45. punkta a) apakšpunktā paredzēto paredzamo finansiālo iespaidu var kvantitatīvi izteikt naudas izteiksmē kā vienu summu vai kā diapazonu.
ESRS E5ESRS E5
RESOUCE USE AND CIRCULAR ECONOMYRESURSU IZMANTOJUMS UN APRITES EKONOMIKA
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interactions with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material resource use and circular economy-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko apzina un novērtē būtisko ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
— | Disclosure Requirement E5-1 – Policies related to resource use and circular economy– | Informācijas atklāšanas prasība E5-1. Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās rīcībpolitikas
— | Disclosure Requirement E5-2 – Actions and resources related to resource use and circular economy– | Informācijas atklāšanas prasība E5-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E5-3 – Targets related to resource use and circular economy– | Informācijas atklāšanas prasība E5-3. Resursu izmantojuma un aprites ekonomikas mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E5-4 – Resource inflows– | Informācijas atklāšanas prasība E5-4. Ienākošie resursi
— | Disclosure Requirement E5-5 – Resource outflows– | Informācijas atklāšanas prasība E5-5. Izejošie resursi
— | Disclosure Requirement E5-6 – Anticipated financial effects from resource use and circular economy-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E5-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītā ietekme, riski un iespējas
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material resource use and circular economy-related impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1“To procesu apraksts, ar ko apzina un novērtē būtisko ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
— | Disclosure Requirement E5-1 – Policies related to resource use and circular economy– | Informācijas atklāšanas prasība E5-1. Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās rīcībpolitikas
— | Disclosure Requirement E5-2 – Actions and resources in relation to resource use and circular economy– | Informācijas atklāšanas prasība E5-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E5-3 - Targets related to resource use and circular economy– | Informācijas atklāšanas prasība E5-3. Resursu izmantojuma un aprites ekonomikas mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement E5-4 - Resource inflows– | Informācijas atklāšanas prasība E5-4. Ienākošie resursi
— | Disclosure Requirement E5-5 - Resource outflows– | Informācijas atklāšanas prasība E5-5. Izejošie resursi
— | Disclosure Requirement E5-6 – Anticipated financial effects from resource use and circular economy-related risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība E5-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītā ietekme, riski un iespējas
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify Disclosure Requirements which will enable users of the sustainability statement to understand: | (a) | how the undertaking affects resource use, including resource efficiency, avoiding the depletion of resources and the sustainable sourcing and use of renewable resources (referred to in this Standard as “resource use and circular economy”) in terms of material positive and negative actual or potential impacts ; | (b) | any actions taken, and the result of such actions, to prevent or mitigate actual or potential negative impacts arising from resource use, including its measures to help decoupling its economic growth from the use of materials, and to address risks and opportunities; | (c) | the plans and capacity of the undertaking to adapt its strategy and business model in line with circular economy principles including but not limited to minimising waste , maintaining the value of products, materials and other resources at their highest value and enhancing their efficient use in production and consumption; | (d) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities related to the undertaking’s impacts and dependencies , arising from resource use and circular economy, and how the undertaking manages them; and | (e) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on resource use and circular economy.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ilgtspējas deklarācijas lietotājiem dos iespēju saprast | (a) | to, kā uzņēmums ietekmē resursu izmantojumu, arī resursefektivitāti, resursu izsīkšanas nepieļaušanu, kā arī atjaunīgo resursu ieguvi un izmantojumu (šajā standartā sauktu par “resursu izmantojumu un aprites ekonomiku”), ņemot vērā faktisko vai iespējamo būtisko pozitīvo un negatīvo ietekmi; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš vai mazina faktisko vai iespējamo nelabvēlīgo ietekmi, ko rada resursu izmantojums, un šādu darbību rezultātus, arī pasākumus, kas palīdzēt atsaistīt ekonomisko izaugsmi no materiālu izmantojuma un ar ko novērš riskus un izmanto iespējas; | (c) | uzņēmuma plānus un spēju savu stratēģiju un darījumdarbības modeli pielāgot aprites ekonomikas principiem, arī — bet ne tikai — lai līdz minimumam samazinātu atkritumu apjomu, saglabātu produktu, materiālu un citu resursu vērtību visaugstākajā līmenī un palielinātu to efektīvu izmantojumu ražošanā un patēriņā; | (d) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi un atkarību, kuras izriet no resursu izmantojuma un aprites ekonomikas, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un | (e) | to būtisko risku un iespēju finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, kuri izriet no uzņēmuma ietekmes uz resursu izmantojumu un aprites ekonomiku un atkarības no tām.
2. | This Standard sets out Disclosure Requirements related to “resource use” and “circular economy” and in particular on: | (a) | resource inflows including the circularity of material resource inflows, considering renewable and non-renewable resources; and | (b) | resource outflows including information on products and materials; and | (c) | waste .2. | Šajā standartā ir noteiktas informācijas atklāšanas prasības, kas saistītas ar “resursu izmantojumu” un “aprites ekonomiku”, jo īpaši | (a) | ienākošajiem resursiem, arī ienākošo materiālo resursu apritīgumu, ņemot vērā to, vai resursi ir atjaunīgi vai neatjaunīgi, un | (b) | izejošajiem resursiem, arī informāciju par produktiem un materiāliem, un | (c) | atkritumiem.
3. | Circular economy means an economic system in which the value of products, materials and other resources in the economy is maintained for as long as possible, enhancing their efficient use in production and consumption, thereby reducing the environmental impact of their use, minimising waste and the release of hazardous substances at all stages of their life cycle, including through the application of the waste hierarchy . The goal is to maximise and maintain the value of the technical and biological resources, products and materials by creating a system that allows for durability , optimal use or re-use, refurbishment, remanufacturing, recycling and nutrient cycling.3. | Aprites ekonomika ir ekonomikas sistēma, kurā produktu, materiālu un citu resursu vērtība ekonomikā tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk, veicinot to efektīvu izmantošanu ražošanā un patēriņā, tādējādi mazinot to izmantošanas ietekmi uz vidi, minimalizējot atkritumu daudzumu un bīstamo vielu izdalīšanos visos aprites cikla posmos, cita starpā piemērojot atkritumu hierarhiju. Mērķis ir maksimāli palielināt un saglabāt tehnisko un bioloģisko resursu, produktu un materiālu vērtību, izveidojot sistēmu, kas nodrošina ilgizturību, optimālu ilgstošu izmantošanu vai atkalizmantošanu, pārjaunošanu, pārražošanu, reciklēšanu un barības vielu apriti.
4. | This Standard builds on relevant EU legislative frameworks and policies including the EU Circular Economy Action Plan, Directive 2008/98/EC of the European Parliament and of the Council (90) (Waste Framework Directive) and the EU industrial strategy.4. | Šā standarta pamatā ir attiecīgie ES tiesiskie regulējumi un rīcībpolitikas, arī ES Aprites ekonomikas rīcības plāns, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (90) (Atkritumu pamatdirektīva) un ES industriālā stratēģija.
5. | To evaluate the transition from business as usual, meaning an economy in which finite resources are extracted to make products that are used and then thrown away (“take-make-waste”), to a circular economic system, this Standard relies on the identification of the physical flows of resources, materials and products used and generated by the undertaking through Disclosure Requirement E5-4 Resource inflows and Disclosure Requirement E5-5 Resource outflows.5. | Lai izvērtētu pāreju no ierastās darbības, kas ir tāda saimniekošana, kurā tiek iegūti ierobežoti resursi, lai izgatavotu produktus, ko lieto un pēc tam izmet (“paņem, izgatavo, izmet”), uz aprites ekonomikas sistēmu, šā standarta pamatā ir uzņēmuma izmantoto un radīto resursu, materiālu un produktu fizisko plūsmu identificēšana, izmantojot informācijas atklāšanas prasību E5-4“Ienākošie resursi” un informācijas atklāšanas prasību E5-5“Izejošie resursi”.
Interactions with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
6. | Resource use is a major driver of other environmental impacts such as climate change, pollution , water and marine resources and biodiversity. A circular economy is a system that tends towards sustainable use of resources in extraction, processing, production, consumption and management of waste . Such system brings multiple environmental benefits, in particular, the reduction of material and energy consumption and emissions into the air (greenhouse gas emissions or other pollution), the limitation of water withdrawals and discharges and the regeneration of nature limiting the impact on biodiversity.6. | Resursu izmantojums ir faktors, kas atstāj ievērojamu citādu ietekmi uz vidi tādās jomās kā klimata pārmaiņas, piesārņojums, ūdens un jūras resursi un biodaudzveidība. Aprites ekonomika ir sistēma, kas ir orientēta uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu ieguves, pārstrādes, ražošanas, patēriņa un atkritumu apsaimniekošanas posmos. Šādai sistēmai ir daudzi vidiski ieguvumi, proti, tā samazina materiālu un enerģijas patēriņu un emisijas gaisā (siltumnīcefekta gāzu emisijas vai citu veidu piesārņojumu), samazina ņemtā un novadītā ūdens apjomu, kā arī reģenerē dabu, ierobežojot ietekmi uz biodaudzveidību.
7. | To provide a comprehensive overview of which other environmental matters could be material to resource use and circular economy, relevant disclosure requirements are covered in other environmental ESRS as follows: | (a) | ESRS E1 Climate change, which addresses, in particular, GHG emissions and energy resources (energy consumption); | (b) | ESRS E2 Pollution, which addresses, in particular, emissions to water, air and soil as well as substances of concern ; | (c) | ESRS E3 Water and marine resources, which addresses, in particular, water resource (water consumption) and marine resources; and | (d) | ESRS E4 Biodiversity and ecosystems, which addresses, in particular, ecosystems, species and raw materials.7. | Lai sniegtu visaptverošu pārskatu par to, kuri citi vides jautājumi varētu būt būtiski resursu izmantojumam un aprites ekonomikai, attiecīgās informācijas atklāšanas prasības ir ietvertas citos šādos ar vidi saistītos ESRS: | (a) | ESRS E1“Klimata pārmaiņas”, kas īpaši attiecas uz SEG emisijām un energoresursiem (enerģijas patēriņu); | (b) | ESRS E2“Piesārņojums”, kas īpaši attiecas uz emisijām ūdenī, gaisā un augsnē, kā arī uz vielām, kuras rada bažas; | (c) | ESRS E3“Ūdens un jūras resursi”, kurā īpaši aplūkoti ūdens resursi (ūdens patēriņš) un jūras resursi, un | (d) | ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”, kurā īpaši aplūkotas ekosistēmas, sugas un izejvielas.
8. | The undertaking’s impacts related to resource use and circular economy, in particular impacts related to waste , can affect people and communities. Material negative impacts on affected communities from resource use and circular economy attributable to the undertaking are covered in ESRS S3 Affected communities. The efficient and circular use of resources also benefits competitiveness and economic wellbeing8. | Uzņēmuma ietekme, kas saistīta ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku, jo īpaši ar atkritumiem, var ietekmēt cilvēkus un kopienas. Būtiska negatīva ietekme uz skartajām kopienām, kuru rada resursu izmantojums un aprites ekonomika un kura attiecināma uz uzņēmumu, ir ietverta ESRS S3“Skartās kopienas”. Efektīvs un apritīgs resursu izmantojums labvēlīgi ietekmē arī konkurētspēju un ekonomisko labbūtību.
9. | This Standard should be read in conjunction with ESRS 1 General requirements and ESRS 2 General disclosures.9. | Šis standarts būtu jālasa sasaistē ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
10. | The requirements of this section should be read in conjunction with and reported alongside the disclosures required by ESRS 2 chapter 4 Impact, risk and opportunity management.10. | Šīs iedaļas prasības būtu jālasa un ziņas jāsniedz sasaistē ar ESRS 2 4. nodaļas “Ietekmes, risku un iespēju pārvaldība” informācijas atklāšanas prasībām.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material resource use and circular economy-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko apzina un novērtē būtisko ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
11. | The undertaking shall describe the process to identify material impacts, risks and opportunities related to resource use and circular economy, in particular regarding resource inflows , resource outflows and waste , and shall provide information on: | (a) | whether the undertaking has screened its assets and activities in order to identify its actual and potential impacts, risks and opportunities in its own operations and its upstream and downstream value chain, and if so, the methodologies, assumptions and tools used in the screening; | (b) | whether and how the undertaking has conducted consultations, in particular, with affected communities.11. | Uzņēmums apraksta ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītas būtiskas ietekmes, risku un iespēju noteikšanas procesu, jo īpaši attiecībā uz ienākošajiem resursiem, izejošajiem resursiem un atkritumiem, un sniedz informāciju par to, | (a) | vai uzņēmums ir pārbaudījis savus aktīvus un darbības, lai noteiktu tā faktisko un iespējamo ietekmi, riskus un iespējas savās darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un, ja tā, tad kādas metodikas, pieņēmumi un instrumenti izmantoti pārbaudē; | (b) | vai un kā uzņēmums ir veicis konsultācijas, jo īpaši ar skartajām kopienām.
Disclosure Requirement E5-1 – Policies related to resource use and circular economyInformācijas atklāšanas prasība E5-1. Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās rīcībpolitikas
12. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts, risks and opportunities related to resource use and circular economy.12. | Uzņēmums apraksta, kādas rīcībpolitikas pieņēmis, lai pārvaldītu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistītas ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku.
13. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of its material impacts, risks and opportunities related to resource use and circular economy .13. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitikas, kas attiecas uz tā ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās būtiskās ietekmes, risku un iespēju apzināšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju.
14. | The disclosure required by paragraph 12 shall contain the information on the policies the undertaking has in place to manage its material impacts, risks and opportunities related to resource use and circular economy in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters.14. | 12. punktā prasītā atklājamā informācija ietver informāciju par rīcībpolitikām, ar ko uzņēmums pārvalda savu būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kuri saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitikas, kas pieņemtas būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”.
15. | In the summary, the undertaking shall indicate whether and how its policies address the following matters where material: | (a) | transitioning away from use of virgin resources, including relative increases in use of secondary (recycled) resources; | (b) | sustainable sourcing and use of renewable resources.15. | Kopsavilkumā uzņēmums norāda, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādiem jautājumiem (ja tie ir būtiski): | (a) | pārkārtošanās, kurā atsakās no pirmreizējo resursu izmantošanas, bet salīdzinoši palielina otrreizējo (reciklēto) resursu izmantojumu; | (b) | atjaunīgo resursu ilgtspējīga ieguve un izmantojums.
16. | Policies shall address material impacts, risks and opportunities in its own operations and along its upstream and downstream value chain.16. | Ar rīcībpolitikām risina būtisko ietekmi, riskus un iespējas paša uzņēmuma darbībās, kā arī vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā.
Disclosure Requirement E5-2 – Actions and resources related to resource use and circular economyInformācijas atklāšanas prasība E5-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku
17. | The undertaking shall disclose its resource use and circular economy actions and the resources allocated to their implementation.17. | Uzņēmums atklāj informāciju par tā darbībām, kas saistītas ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku, un to īstenošanai piešķirtajiem resursiem.
18. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the key actions taken and planned to achieve the resource use and circular economy-related policy objectives and targets .18. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt gūt izpratni par galvenajām veiktajām un plānotajām darbībām, lai sasniegtu ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītos rīcībpolitikas mērķus un mērķrādītājus.
19. | The description of the resource use and circular economy-related actions and resources allocated shall follow the principles defined in ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.19. | Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto darbību un piešķirto resursu aprakstā ievēro principus, kas definēti ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi, kas saistīti ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.
20. | In addition to ESRS 2 MDR-A, the undertaking may specify whether and how an action and resources cover: | (a) | higher levels of resource efficiency in use of technical and biological materials and water, particularly in relation to critical raw materials and rare earths as listed in the Raw Materials Information System; | (b) | higher rates of use of secondary raw materials (recyclates); | (c) | application of circular design, leading to increased product durability and optimisation of use, and higher rates of: Reuse, Repair, Refurbishing, Remanufacture, Repurposing and Recycling. | (d) | application of circular business practices such as (i) value retention actions (maintenance, repair, refurbishing, remanufacturing, component harvesting, upgrading and reverse logistics, closed loop systems, second-hand retailing), (ii) value maximisation actions (product-service systems, collaborative and sharing economy business models), (iii) end-of-life actions ( recycling , upcycling, extended producer responsibility), and (iv) systems efficiency actions (industrial symbiosis); | (e) | actions taken to prevent waste generation in the undertaking’s upstream and downstream value chain; and | (f) | optimistation of waste management in line with the waste hierarchy .20. | Papildus ESRS 2 MDR-A uzņēmums var norādīt, vai un kā attiecīgā darbība un resursi aptver | (a) | lielāku resursefektivitāti tehnisko un bioloģisko materiālu un ūdens izmantojumā, jo īpaši attiecībā uz kritiski svarīgajām izejvielām un retzemju metāliem, kas uzskaitīti Izejvielu informācijas sistēmā; | (b) | augstākus otrreizējo izejvielu (reciklātu) izmantojuma rādītājus; | (c) | apritīga dizaina pielietošanu, tādējādi palielinot produkta ilgizturību un optimizējot lietošanu, kā arī augstākus atkalizmantošanas, remonta, pārjaunošanas, pārražošanas, pārprofilēšanas un reciklēšanas rādītājus; | (d) | apritīgas darījumdarbības prakses pielietošanu, piemēram, i) vērtības saglabāšanas darbības (apkope, remonts, pārjaunošana, pārražošana, komponentu ievākšana, modernizācija un reversā loģistika, slēgta cikla sistēmas, lietotu preču mazumtirdzniecība), ii) vērtības maksimalizēšanas darbības (produktu–pakalpojumu sistēmas, sadarbības un koplietošanas ekonomikas darījumdarbības modeļi), iii) darbības pēc ekspluatācijas laika beigām (reciklēšana, valorizējoša reciklēšana, paplašināta ražotāja atbildība) un iv) sistēmas efektivitāti veicinošas darbības (rūpnieciskā simbioze); | (e) | darbības, kas veiktas, lai novērstu atkritumu rašanos uzņēmuma vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, un | (f) | atkritumu apsaimniekošanas optimizāciju atbilstoši atkritumu hierarhijai.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E5-3 – Targets related to resource use and circular economyInformācijas atklāšanas prasība E5-3. Resursu izmantojuma un aprites ekonomikas mērķrādītāji
21. | The undertaking shall disclose the resource use and circular economy-related targets it has set.21. | Uzņēmums atklāj informāciju par noteiktajiem ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītajiem mērķrādītājiem.
22. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the targets the undertaking has adopted to support its resource use and circular economy policy and to address its material impacts, risks and opportunities.22. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast mērķrādītājus, ko uzņēmums ir pieņēmis, lai atbalstītu savu resursu izmantojumu un aprites ekonomikas rīcībpolitiku un pievērstos savai būtiskajai ietekmei, riskiem un iespējām.
23. | The description of the targets shall contain the information requirements defined in ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets.23. | Mērķrādītāju aprakstā iekļauj informācijas prasības, kas definētas ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitiku un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”.
24. | The disclosure required by paragraph 21 shall indicate whether and how the undertaking’s targets relate to resource inflows and resource outflows , including waste and products and materials, and, more specifically to: | (a) | the increase of circular product design (including for instance design for durability , dismantling, reparability, recyclability etc); | (b) | the increase of circular material use rate ; | (c) | the minimisation of primary raw material; | (d) | sustainable sourcing and use (in line with the cascading principle) of renewable resources; | (e) | the waste management , including preparation for proper treatment; and | (f) | other matters related to resource use or circular economy.24. | 21. punktā prasītajā atklājamajā informācijā norāda, vai un kā uzņēmuma mērķrādītāji ir saistīti ar ienākošajiem un izejošajiem resursiem, arī atkritumiem un produktiem un materiāliem, un, konkrētāk, ar | (a) | apritīga dizaina (arī, piemēram, uz ilgizturību, demontāžu, remontējamību, reciklējamību utt. orientēta dizaina) izmantošanas pieaugumu; | (b) | apritīgas materiālu izmantošanas rādītāja paaugstināšanos; | (c) | primāro izejvielu minimalizēšanu; | (d) | atjaunīgu resursu ilgtspējīgu ieguvi un izmantošanu (atbilstīgi kaskādes principam); | (e) | atkritumu apsaimniekošanu, arī sagatavošanu pienācīgai apstrādei, un | (f) | citiem jautājumiem, kas saistīti ar resursu izmantojumu vai aprites ekonomiku.
25. | The undertaking shall specify to which layer of the waste hierarchy the target relates.25. | Uzņēmums norāda, uz kuru atkritumu hierarhijas līmeni konkrētais mērķrādītājs attiecas.
26. | In addition to ESRS 2 MDR-T, the undertaking may specify whether ecological thresholds and entity-specific allocations were taken into consideration when setting targets . If so, the undertaking may specify: | (a) | the ecological thresholds identified, and the methodology used to identify such thresholds; | (b) | whether or not the thresholds are entity-specific and if so, how they were determined; and | (c) | how responsibility for respecting identified ecological thresholds is allocated in the undertaking.26. | Papildus ESRS 2 MDR-T uzņēmums var norādīt, vai, nosakot mērķrādītājus, ir ņemti vērā ekoloģiskie sliekšņi un struktūrai specifiskie piešķīrumi. Ja tā ir, uzņēmums var norādīt | (a) | apzinātos ekoloģiskos sliekšņus un šo sliekšņu apzināšanai izmantoto metodiku; | (b) | to, vai šie sliekšņi ir vai nav specifiski konkrētai struktūrai, un, ja tā ir, kā tie noteikti, un | (c) | kā uzņēmumā tiek sadalīta atbildība par apzināto ekoloģisko sliekšņu ievērošanu.
27. | The undertaking shall specify as part of the contextual information, whether the targets it has set and presented are mandatory (required by legislation) or voluntary.27. | Uzņēmums kā daļu no kontekstuālās informācijas norāda, vai tā noteiktie un uzrādītie mērķrādītāji ir obligāti (tos prasa tiesību akti) vai brīvprātīgi.
Disclosure Requirement E5-4 – Resource inflowsInformācijas atklāšanas prasība E5-4. Ienākošie resursi
28. | The undertaking shall disclose information on its resource inflows related to its material impacts, risks and opportunities.28. | Uzņēmums atklāj informāciju par saviem ienākošajiem resursiem saistībā ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.
29. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the resource use in the undertaking’s own operations and its upstream value chain.29. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par resursu izmantojumu uzņēmuma darbībās un vērtības ķēdes augšposmā.
30. | The disclosure required by paragraph 28 shall include a description of its resource inflows where material: products (including packaging ) and materials (specifying critical raw materials and rare earths), water and property, plant and equipment used in the undertaking’s own operations and along its upstream value chain.30. | 28. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj uzņēmuma ienākošo resursu aprakstu: būtiski produkti (arī iepakojums) un materiāli (norādot kritiski svarīgās izejvielas un retzemju metālus), ūdens un īpašums, stacijas un aprīkojums, ko uzņēmums izmanto savās darbībās un kas izmantoti vērtības ķēdes augšposmā.
31. | When an undertaking assesses that resource inflows is a material sustainability matter, it shall disclose the following information about the materials used to manufacture the undertaking’s products and services during the reporting period, in tonnes or kilogrammes: | (a) | the overall total weight of products and technical and biological materials used during the reporting period; | (b) | the percentage of biological materials (and biofuels used for non-energy purposes) used to manufacture the undertaking’s products and services (including packaging ) that is sustainably sourced, with the information on the certification scheme used and on the application of the cascading principle; and | (c) | the weight in both absolute value and percentage, of secondary reused or recycled components, secondary intermediary products and secondary materials used to manufacture the undertaking’s products and services (including packaging).31. | Ja uzņēmums novērtē, ka ienākošie resursi ir būtisks ilgtspējas jautājums, tas atklāj šādu informāciju par uzņēmuma produktu un pakalpojumu ražošanā izmantotajiem materiāliem pārskata periodā (tonnās vai kilogramos): | (a) | pārskata periodā izmantoto produktu un tehnisko un bioloģisko materiālu kopējā masa; | (b) | uzņēmuma produktu un pakalpojumu (arī iepakojuma) ražošanā izmantoto bioloģisko materiālu (un neenerģētiskiem mērķiem izmantoto biodegvielu) procentuālais daudzums, kas iegūts no ilgtspējīgiem avotiem, norādot informāciju par izmantoto sertifikācijas shēmu un kaskādes principa piemērošanu, un | (c) | uzņēmuma produktu un pakalpojumu (arī iepakojuma) ražošanā izmantoto sekundāro atkalizmantoto vai reciklēto komponentu, sekundāro starpproduktu un otrreizējo materiālu masa gan absolūtā, gan procentuālā izteiksmē.
32. | The undertaking shall provide information on the methodologies used to calculate the data. It shall specify whether the data is sourced from direct measurement or estimations, and disclose the key assumptions used.32. | Uzņēmums sniedz informāciju par datu aprēķiniem izmantotajām metodēm. Tas norāda, vai dati iegūti no tiešiem mērījumiem vai aplēsēm, un atklāj galvenos izmantotos pieņēmumus.
Disclosure Requirement E5-5 – Resource outflowsInformācijas atklāšanas prasība E5-5. Izejošie resursi
33. | The undertaking shall disclose information on its resource outflows, including waste, related to its material impacts, risks and opportunities.33. | Uzņēmums atklāj informāciju par izejošajiem resursiem, arī atkritumiem, kas saistīti tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.
34. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of: | (a) | how the undertaking contributes to the circular economy by i) designing products and materials in line with circular economy principles and ii) increasing or maximising the extent to which products, materials and waste processing are recirculated in practice after first use; and | (b) | the undertaking’s waste reduction and waste management strategy, the extent to which the undertaking knows how its pre-consumer waste is managed in its own activities.34. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par | (a) | to, kā uzņēmums veicina aprites ekonomiku, i) izstrādājot produktus un materiālus saskaņā ar aprites ekonomikas principiem un ii) palielinot vai maksimalizējot apmēru, kādā produkti, materiāli un pārstrādātie atkritumi pēc pirmās lietošanas reizes praksē tiek laisti apritē atkārtoti, un | (b) | uzņēmuma atkritumu samazināšanas un atkritumu apsaimniekošanas stratēģiju un to, cik lielā mērā uzņēmums zina, kā paša uzņēmuma darbību ietvaros tiek apsaimniekoti pirmspatēriņa posma atkritumi.
Products and materialsProdukti un materiāli
35. | The undertaking shall provide a description of the key products and materials that come out of the undertaking’s production process and that are designed along circular principles, including durability , reusability, repairability, disassembly, remanufacturing, refurbishment, recycling , recirculation by the biological cycle, or optimisation of the use of the product or material through other circular business models.35. | Uzņēmums sniedz aprakstu par galvenajiem produktiem un materiāliem, kas rodas uzņēmuma ražošanas procesā un kas ir izstrādāti saskaņā ar apritīguma principiem (ilgizturība, atkalizmantojamība, remontējamība, demontējamība, pārražošana, pārjaunošana, reciklēšana, recirkulācija bioloģiskajā ciklā vai resursu vai materiālu izmantošanas optimizācija, izmantojot citus apritīgus darījumdarbības modeļus).
36. | Undertakings for which outflows are material shall disclose: | (a) | The expected durability of the products placed on the market by the undertaking, in relation to the industry average for each product group; | (b) | The reparability products, using an established rating system, where possible; | (c) | The rates of recyclable content in products and their packaging .36. | Uzņēmumi ar būtiskām izejošajām plūsmām, atklāj | (a) | uzņēmuma tirgū laisto produktu paredzamo ilgizturību attiecībā pret nozares vidējo rādītāju katrā produktu grupā; | (b) | produktu remontējamību, ja iespējams, izmantojot iedibinātu vērtēšanas sistēmu; | (c) | produktu un to iepakojuma reciklēta materiāla satura rādītājus.
WasteAtkritumi
37. | The undertaking shall disclose the following information on its total amount of waste from its own operations, in tonnes or kilogrammes: | (a) | the total amount of waste generated ; | (b) | the total amount by weight diverted from disposal, with a breakdown between hazardous waste and non-hazardous waste and a breakdown by the following recovery operation types: | i. | preparation for reuse; | ii. | recycling ; and | iii. | other recovery operations. | (c) | the amount by weight directed to disposal by waste treatment type and the total amount summing all three types, with a breakdown between hazardous waste and non-hazardous waste. The waste treatment types to be disclosed are: | i. | incineration ; | ii. | landfill; and | iii. | other disposal operations; | (d) | the total amount and percentage of non-recycled waste (91).37. | Uzņēmums atklāj šādu informāciju par tā darbībās radušos atkritumu kopējo daudzumu, izteiktu tonnās vai kilogramos: | (a) | radušos atkritumu kopējo daudzumu; | (b) | kopējo daudzumu pēc masas, kas novirzīts no likvidēšanas sadalījumā pa bīstamajiem un nebīstamajiem atkritumiem un sadalījumā pa šādiem atgūšanas darbību veidiem: | i. | sagatavošana atkalizmantošanai; | ii. | reciklēšana un | iii. | citas atgūšanas darbības; | (c) | par bīstamajiem un nebīstamajiem atkritumiem — daudzumu pēc masas, kas novirzīts likvidēšanai dalījumā pa atkritumu apstrādes veidiem un kopējo daudzumu, summējot visus trīs veidus. Atkritumu apstrādes veidi, par kuriem sniedzamas ziņas: | i. | incinerācija; | ii. | apglabāšana poligonos un | iii. | citas likvidēšanas operācijas; | (d) | kopējais nereciklētu atkritumu daudzums un to procentuālā daļa (91).
38. | When disclosing the composition of the waste , the undertaking shall specify: | (a) | the waste streams relevant to its sector or activities (e.g. tailings for the undertaking in the mining sector, electronic waste for the undertaking in the consumer electronics sector, or food waste for the undertaking in the agriculture or in the hospitality sector); and; | (b) | the materials that are present in the waste (e.g. biomass, metals, non-metallic minerals, plastics, textiles, critical raw materials and rare earths).38. | Atklājot informāciju par atkritumu sastāvu, uzņēmums norāda | (a) | atkritumu plūsmas, kas saistītas ar attiecīgo nozari vai darbībām (piemēram, sārņi derīgo izrakteņu ieguves nozares uzņēmumam, elektroniskie atkritumi plaša patēriņa elektronikas nozares uzņēmumam vai pārtikas atkritumi lauksaimniecības vai viesmīlības nozares uzņēmumam), un | (b) | atkritumos esošos materiālus (piemēram, biomasa, metāli, nemetāliskie minerāli, plastmasa, tekstilmateriāli, kritiski svarīgas izejvielas un retzemju metāli).
39. | The undertaking shall also disclose the total amount of hazardous waste and radioactive waste generated by the undertaking, where radioactive waste is defined in Article 3(7) of Council Directive 2011/70/Euratom (92).39. | Uzņēmums atklāj arī informāciju par uzņēmuma radīto bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu kopējo daudzumu (saskaņā ar radioaktīvo atkritumu definīciju Padomes Direktīvas 2011/70/Euratom 3. panta 7. punktā (92)).
40. | The undertaking shall provide contextual information on the methodologies used to calculate the data and in particular the criteria and assumptions used to determine and classify products designed along circular principles under paragraph 35. It shall specify whether the data is sourced from direct measurement or estimations; and disclose the key assumptions used.40. | Uzņēmums sniedz kontekstuālu informāciju par datu aprēķināšanai izmantotajām metodikām, jo īpaši par kritērijiem un pieņēmumiem, kas izmantoti, lai noteiktu un klasificētu produktus, kuri izstrādāti saskaņā ar 35. punktā uzskaitītajiem apritīguma principiem. Tas norāda, vai dati ir iegūti no tiešiem mērījumiem vai aplēsēm, un atklāj galvenos izmantotos pieņēmumus.
Disclosure Requirement E5-6 – Anticipated financial effects from material resource use and circular economy-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E5-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar būtisku resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītā ietekme, riski un iespējas
41. | The undertaking shall disclose the anticipated financial effects of material risks and opportunities arising from resource use and circular economy-related impacts.41. | Uzņēmums atklāj paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski un iespējas, kuri izriet no ietekmes, kas saistīta ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku.
42. | The information required by paragraph 41 is in addition the information on current financial effects on the entity’s financial position, financial performance and cash flows for the reporting period required under ESRS 2 SBM-3 para 48 (d). The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of: | (a) | anticipated financial effects due to material risks arising from material resource use and circular economy -related impacts and dependencies and how these risks have or could reasonably be expected to have) a material influence on the undertaking’s financial position, financial performance performance, and cash flows over the short-, medium- and long-term; and | (b) | anticipated financial effects due to material opportunities related to resource use and circular economy.42. | 41. punktā prasītā informācija papildina informāciju par pašreizējo finansiālo iespaidu uz uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmām pārskata periodā, kas prasīta ESRS 2 SBM-3 48. punkta d) apakšpunktā. Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par | (a) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada būtiskie riski, kuri izriet no būtiskās ietekmes un atkarībām, kas saistītas ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku, un to, kā šie riski būtiski ietekmē (vai, saprātīgi spriežot, varētu būtiski ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, un | (b) | paredzamo finansiālo iespaidu, ko rada ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītas būtiskas iespējas.
43. | The disclosure shall include: | (a) | a quantification of the anticipated financial effects in monetary terms before considering resource use and circular economy-related actions, or where not possible without undue cost or effort, qualitative information. For financial effects arising from material opportunities, a quantification is not required if it would result in disclosure that does not meet the qualitative characteristics of information (see ESRS 1 Appendix B Qualitative characteristics of information); | (b) | a description of the effects considered, the impacts and dependencies to which they relate and the time horizons in which they are likely to materialise; | (c) | the critical assumptions used to quantify the anticipated financial effects , as well as the sources and level of uncertainty of those assumptions.43. | Atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvs novērtējums naudas izteiksmē pirms ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītu darbību apsvēršanas, vai, ja tas nav iespējams bez pārmērīgām izmaksām un pūlēm, kvalitatīva informācija. Attiecībā uz finansiālo iespaidu, kas izriet no būtiskām iespējām, kvantitatīvs novērtējums nav nepieciešams, ja tā rezultātā tiktu atklāta informācija, kas neatbilst informācijas kvalitatīvajām iezīmēm (sk. ESRS 1 C papildinājumu “Informācijas kvalitatīvās iezīmes”); | (b) | apraksts par aplūkotajām sekām, ar tām saistīto ietekmi un atkarībām, kā arī laika nogriežņiem, kuros tās varētu izpausties; | (c) | paredzamā finansiālā iespaida kvantitatīvajā novērtējumā izmantotie kritiskie pieņēmumi, kā arī ar šiem pieņēmumiem saistītās nenoteiktības avoti un nenoteiktības līmenis.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS E5. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS E5 daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ESRS 2 GENERAL DISCLOSURESESRS 2. VISPĀRĪGI ATKLĀJAMĀ INFORMĀCIJA
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material resource use and circular economy-related impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība, kas saistīta ar ESRS 2 IRO-1 “To procesu apraksts, ar ko apzina un novērtē būtisko ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistīto ietekmi, riskus un iespējas”
AR 1. | When conducting a materiality assessment on environmental subtopics, the undertaking shall assess the materiality of resource use and circular economy in its own operations and its upstream and downstream value chain, and may consider the four phases below, also known as the LEAP approach: | (a) | Phase 1: locate where in the undertaking’s own operations and along its upstream and downstream value chain the interface with nature takes place; | (b) | Phase 2: evaluate the dependencies and impacts; | (c) | Phase 3: assess the material risks and opportunities; | (d) | Phase 4: prepare and report the results of the materiality assessment.AR 1. | Veicot būtiskuma novērtējumu attiecībā uz vides apakštematiem, uzņēmums novērtē resursu izmantojuma un aprites ekonomikas būtiskumu paša darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, kā arī var ņemt vērā tālāk minētos četrus posmus, kas pazīstami arī kā LEAP pieeja: | (a) | 1. posms: noteikt, kur uzņēmuma paša darbībā un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā ir saskare ar dabu; | (b) | 2. posms: izvērtēt ar atkarības un ietekmi; | (c) | 3. posms: novērtēt būtiskos riskus un iespējas; | (d) | 4. posms: sagatavot būtiskuma novērtējumu un ziņot par būtiskuma novērtējuma rezultātiem.
AR 2. | With regard to ESRS E5, phases 1 and 2 rely mainly on the materiality assessments conducted under ESRS E1 (including energy consumption), ESRS E2 (pollution), ESRS E3 (marine resources, water consumption) and ESRS E4 (biodiversity, ecosystems, raw materials). Indeed, circular economy eventually aims at reducing the environmental impact of the use of products, materials and other resources, minimizing waste and the release of hazardous substances and hence at reducing impacts on nature. This application requirement focuses mainly on the third phase of this LEAP approach, while the fourth phase addresses the outcome of the process.AR 2. | Attiecībā uz ESRS E5 — 1. un 2. posma pamatā galvenokārt ir būtiskuma novērtējumi, kas veikti saskaņā ar ESRS E1 (arī enerģijas patēriņš), ESRS E2 (piesārņojums), ESRS E3 (jūras resursi, ūdens patēriņš) un ESRS E4 (biodaudzveidība, ekosistēmas, izejvielas). Galu galā aprites ekonomikas mērķis ir samazināt produktu, materiālu un citu resursu izmantošanas ietekmi uz vidi, minimalizēt atkritumu daudzumu un bīstamu vielu izdalīšanos un tādējādi samazināt ietekmi uz dabu. Šī piemērošanas prasība galvenokārt ir vērsta uz šīs LEAP pieejas trešo posmu, savukārt ceturtais posms attiecas uz procesa iznākumu.
AR 3. | The process to assess the materiality of impacts , dependencies , risks and opportunities shall consider the provisions in ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities and IRO-2 Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statement.AR 3. | Ietekmes, atkarību, risku un iespēju būtiskuma novērtēšanas procesā ņem vērā ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts” noteikumus un IRO-2“ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācija” noteikumus.
AR 4. | The sub-topics related to resource use and circular economy covered by the materiality assessment include: | (a) | resource inflows including the circularity of material resource inflows, considering resource use optimisation, intensity of materials and products and renewable and non-renewable resources; | (b) | resource outflows related to products and services; and | (c) | waste , including hazardous waste and non-hazardous waste management.AR 4. | Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītos apakštematos, uz kuriem attiecas būtiskuma novērtējums, ietver | (a) | ienākošos resursus, arī būtisko ienākošo resursu apritīgumu, ņemot vērā resursu izmantojuma optimizāciju, materiālu un produktu, kā arī atjaunīgo un neatjaunīgo resursu izmantojuma intensitāti; | (b) | izejošos resursus, kas saistīti ar produktiem un pakalpojumiem, un | (c) | atkritumus, arī bīstamo atkritumu un nebīstamo atkritumu apsaimniekošanu.
AR 5. | In Phase 3, to assess its material risks and opportunities based on the results of Phases 1 and 2, the undertaking may: | (a) | identify transition risks and opportunities in its own operations and its upstream and downstream value chain , including the risk of staying in a business-as-usual scenario : | i. | policy and legal, e.g., bans on the extraction and use of non-renewable resources, regulations on waste treatment; | ii. | technology, e.g., introduction on the market of new technologies to replace existing use of products and materials; | iii. | market, e.g., shifting supply, demand and financing; | iv. | reputation, e.g. changing societal, customer or community perceptions. | (b) | identify physical risks including depletion of stock and use of virgin and non-virgin renewable resources, and of non-renewable resources; | (c) | identify opportunities categorised by: | i. | resource efficiency: e.g., transition to more efficient services and processes requiring less resources, eco-design for longevity , repair, reuse, recycle, by- products, take-back systems, decoupling activity from extraction of materials, intensifying circular material use, creation of a system that allows for dematerialization (e.g., digitisation, improving utilisation rates, weight reduction); practices to ensure products and materials are collected, sorted, and reused, repaired, refurbished, remanufactured; | ii. | markets: e.g., demand for less resource-intense products and services, and new consumption models such as product-as- a-service, pay-per-use, sharing, leasing; | iii. | financing: e.g., access to green funds, bonds or loans; | iv. | resilience: e.g., diversification of resources and business activities (e.g., start a new business unit to recycle new materials), investing in green infrastructures, adopting recycling and circularity mechanisms that reduce the dependencies , capability of the undertaking to safeguard future stocks and flows of resources; and | v. | reputation.AR 5. | 3. posmā, lai novērtētu savus būtiskos riskus un iespējas, balstoties uz 1. un 2. posma rezultātiem, uzņēmums var | (a) | apzināt pārkārtošanās riskus un iespējas paša darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, arī risku, kas saistīts ar ierastās darbības scenāriju: | i. | rīcībpolitika un tiesību akti, piemēram, neatjaunīgo resursu ieguves un izmantošanas aizliegumi, atkritumu apstrādes regulējums; | ii. | tehnoloģija, piemēram, jaunu tehnoloģiju ieviešana tirgū, lai aizstātu esošo produktu un materiālu izmantojumu; | iii. | tirgus, piemēram, piedāvājuma, pieprasījuma un finansējuma izmaiņas; | iv. | reputācija, piemēram, sabiedrības, klientu vai kopienas uztveres izmaiņas; | (b) | apzināt fiziskos riskus, arī pirmreizējo un otrreizējo atjaunīgo resursu un neatjaunīgo resursu krājumu izsīkšanu un izmantošanu; | (c) | apzināt iespējas šādās kategorijās: | i. | resursefektivitāte: piemēram, pāreja uz efektīvākiem pakalpojumiem un procesiem, kas prasa mazāk resursu, uz ilgmūžību orientēts ekodizains, remontēšana, atkalizmantošana, reciklēšana, blakusprodukti, atpakaļnodošanas sistēmas, darbības atsaistīšana no materiālu ieguves, plašāka apritīgu materiālu izmantošana, dematerializācijas (piemēram, digitalizācija, izmantošanas rādītāju uzlabošana, masas samazināšana) sistēmas izveide; prakse, lai nodrošinātu, ka produkti un materiāli tiek savākti, sašķiroti un atkalizmantoti, saremontēti, pārjaunoti, pārražoti; | ii. | tirgi: piemēram, mazāk resursietilpīgu produktu un pakalpojumu pieprasījums un jauni patēriņa modeļi, piemēram, produkts kā pakalpojums, samaksa par lietošanu, koplietošana, noma; | iii. | finansējums: piemēram, piekļuve zaļajiem fondiem, obligācijām vai aizdevumiem; | iv. | noturība: piemēram, resursu un saimnieciskās darbības diversifikācija (piemēram, jaunas jaunu materiālu reciklēšanas darījumdarbības vienības izveide), investīcijas zaļajā infrastruktūrā, reciklēšanas un apritīguma mehānismu ieviešana, kas samazina atkarības, uzņēmuma spēja aizsargāt resursu krājumus un plūsmas nākotnē; un | v. | reputācija.
AR 6. | The undertaking may consider the following methodologies to assess its impacts, risks and opportunities in its own operations and along its upstream and downstream value chain : | (a) | Commission Recommendation 2021/2279 on the use of the Environmental Footprint methods to measure and communicate the life cycle environmental performance of products and organizations (Annex I – Product Environmental Footprint; Annex III – Organisation Environmental Footprint); and | (b) | Material Flow Analysis (MFA) from the European Environment Agency.AR 6. | Lai novērtētu uzņēmuma ietekmi, riskus un iespējas paša uzņēmuma darbībās un vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, uzņēmums var apsvērt šādas metodikas: | (a) | Komisijas Ieteikums 2021/2279 par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai (I pielikums “Produktu vidiskā pēda”, III pielikums “Organizāciju vidiskā pēda”) un | (b) | materiālu plūsmas analīze (MPA), ko izstrādājusi Eiropas Vides aģentūra.
AR 7. | When providing information on the outcome of the materiality assessment, the undertaking shall consider: | (a) | a list of business units associated to resource use and circular economy material impacts, risks and opportunities in the context of the products and services of the undertaking and the waste it generates; | (b) | a list and prioritisation of the material resources used by the undertaking; | (c) | the material impacts and risks of staying in business as usual; | (d) | the material opportunities related to a circular economy; | (e) | the material impacts and risks of a transition to a circular economy; and | (f) | the stages of the value chain where resource use, risks and negative impacts are concentrated.AR 7. | Sniedzot informāciju par būtiskuma novērtējuma iznākumu, uzņēmums apsver šādus aspektus: | (a) | to darījumdarbības vienību saraksts, kas saistītas ar resursu izmantojuma un aprites ekonomikas būtisko ietekmi, riskiem un iespējām uzņēmuma produktu un pakalpojumu un tā radīto atkritumu kontekstā; | (b) | uzņēmuma izmantoto būtisko resursu saraksts un to prioritātes secība; | (c) | būtiskā ietekme un riski, kas saistīti ar līdzšinējās pieejas saglabāšanu; | (d) | būtiskās iespējas, kas saistītas ar aprites ekonomiku; | (e) | būtiskā ietekme un riski, kas saistīti ar pāreju uz aprites ekonomiku, un | (f) | vērtības ķēdes posmi, kuros ir koncentrēts resursu izmantojums, riski un negatīvā ietekme.
Disclosure Requirement E5-1 – Policies related to resource use and circular economyInformācijas atklāšanas prasība E5-1. Ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītās rīcībpolitikas
AR 8. | The policies described under this Disclosure Requirement may be integrated in broader environmental or sustainability policies covering different subtopics.AR 8. | Šajā informācijas atklāšanas prasībā aprakstītās rīcībpolitikas var integrēt plašākās vides vai ilgtspējas rīcībpolitikās, kas aptver dažādus apakštematus.
AR 9. | When providing information on its policies, the undertaking shall consider whether and how its policies address: | (a) | the waste hierarchy : (a) prevention; (b) preparing for re-use; (c) recycling ; (d) other recovery , e.g., energy recovery; and (e) disposal. In this context, the waste treatment cannot be considered as a recovery; | (b) | the prioritisation of the avoidance or minimisation waste (Re-use, Repair, Refurbish, Remanufacture and Repurpose) over waste treatment (Recycling). The concepts of eco-design (93), waste as a resource or post- consumer waste (at the end of a consumer -product lifecycle), should also be taken into consideration.AR 9. | Sniedzot informāciju par savām rīcībpolitikām, uzņēmums ņem vērā, vai un kā tā rīcībpolitikas attiecas uz šādiem aspektiem: | (a) | atkritumu hierarhija: a) atkritumu rašanās novēršana, b) sagatavošana atkalizmantošanai, c) reciklēšana, d) citāda resursu atgūšana, piemēram, enerģijas atgūšana, un e) likvidēšana. Šajā kontekstā atkritumu apstrādi par atgūšanu uzskatīt nevar; | (b) | prioritātes piešķiršana tam, lai izvairītos no atkritumu rašanās vai minimalizētu to daudzumu (atkalizmantot, saremontēt, pārjaunot, pārražot un pārprofilēt), nevis atkritumu apstrādei (reciklēt). Būtu jāņem vērā arī ekodizaina koncepcijas (93), atkritumi kā resurss vai pēcpatēriņa atkritumi (pēc patēriņa produkta dzīves cikla beigām).
AR 10. | When defining its policies, the undertaking may consider the Paper on “Categorisation system for the circular economy”, which describes circular design and production models, circular use models, circular value recovery models and circular support along the principles of the nine circular economy “R” strategies or principles: refuse, rethink, reduce, re-use, repair, refurbish, remanufacture, repurpose and recycle.AR 10. | Nosakot savas rīcībpolitikas, uzņēmums var ņemt vērā publikāciju Categorisation system for the circular economy kurā aprakstīti apritīgi dizaina un ražošanas modeļi, apritīgi izmantošanas modeļi, apritīgi vērtības atgūšanas modeļi un apritīgs atbalsts saskaņā ar deviņām aprites ekonomikas“R” stratēģijām jeb principiem: atteikties (refuse), pārdomāt (rethink), samazināt (reduce), atkalizmantot (re-use), salabot (repair), pārjaunot (refurbish), pārražot (remanufacture), pārprofilēt (repurpose) un reciklēt (recycle).
Disclosure Requirement E5-2 – Actions and resources in relation to resource use and circular economyInformācijas atklāšanas prasība E5-2. Darbības un resursi, kas saistīti ar resursu izmantojumu un aprites ekonomiku
AR 11. | When providing information under paragraph 17 and considering that resources are shared and that circular economy strategies may require collective actions, the undertaking may specify the actions taken to engage with its upstream and downstream value chain and/or its local network on the development of collaborations or initiatives increasing the circularity of products and materials.AR 11. | Sniedzot informāciju saskaņā ar 17. punktu un ņemot vērā to, ka resursi ir kopīgi izmantojami un ka aprites ekonomikas stratēģijas var prasīt kolektīvas darbības, uzņēmums var norādīt darbības, kas veiktas, lai sadarbotos ar vērtības ķēdes augšposmu un lejasposmu un/vai vietējo tīklu nolūkā attīstīt sadarbību vai iniciatīvas, kas palielina produktu un materiālu apritīgumu.
AR 12. | In particular, the undertaking may specify the following: | (a) | how it contributes to circular economy, including for instance smart waste collection systems; | (b) | the other stakeholders involved in the collective actions : competitors, suppliers , retailers, customers, other business partners, local communities and authorities, government agencies; | (c) | a description of the organisation of the collaboration or initiative, including the specific contribution of the undertaking and the roles of the different stakeholders in the project.AR 12. | Proti, uzņēmums var sniegt šādu informāciju: | (a) | kā tas veicina aprites ekonomiku, arī, piemēram, viedās atkritumu savākšanas sistēmas; | (b) | citas kolektīvajās darbībās iesaistītās ieinteresētās personas: Konkurenti, piegādātāji, mazumtirgotāji, klienti, citi darījumu partneri, vietējās kopienas un iestādes, valsts aģentūras; | (c) | sadarbības vai iniciatīvas organizācijas apraksts, arī uzņēmuma konkrētais ieguldījums un dažādu projektā iesaistīto ieinteresēto personu lomas projektā.
AR 13. | The actions may cover the undertaking’s own operations and/or its upstream and downstream value chain.AR 13. | Darbības var aptvert paša uzņēmuma darbības un/vai vērtības ķēdi augšposmā un lejasposmā.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement E5-3 - Targets related to resource use and circular economyInformācijas atklāšanas prasība E5-3. Resursu izmantojuma un aprites ekonomikas mērķrādītāji
AR 14. | If the undertaking refers to ecological thresholds to set targets , it may refer to the guidance provided by the Science-Based Targets Initiative for Nature (SBTN) in its interim guidance (Initial Guidance for Business, September 2020) or any other guidance with a scientifically acknowledged methodology that allows to set science-based targets by identifying ecological thresholds and, if applicable, organisation-specific allocations. Ecological thresholds can be local, national and/or global.AR 14. | Ja, nosakot mērķrādītājus, uzņēmums atsaucas uz ekoloģiskajiem sliekšņiem, tas var atsaucei izmantot Zinātnē balstītu dabas aizsardzības mērķrādītāju iniciatīvas (ZBDMI) starpposma norādījumus (Sākotnējie norādījumi uzņēmumiem, 2020. gada septembris) vai jebkādus citus norādījumus ar zinātniski atzītu metodiku, kas dod iespēju izvirzīt zinātnē balstītus mērķrādītājus, nosakot ekoloģiskos sliekšņus un attiecīgā gadījumā — konkrētai organizācijai paredzētus piešķīrumus. Ekoloģiskie sliekšņi var būt vietēji, nacionāli un/vai globāli.
AR 15. | When providing information on targets , the undertaking shall prioritise targets in absolute value.AR 15. | Sniedzot informāciju par mērķrādītājiem, uzņēmums nosaka mērķrādītāju prioritāti absolūtās vērtības izteiksmē.
AR 16. | When providing information targets according to paragraph 24, the undertaking shall consider the production phase, the use phase, and the end of functional life of products and materials.AR 16. | Sniedzot informāciju par mērķrādītājiem saskaņā ar 24. punktu, uzņēmums ņem vērā produktu un materiālu ražošanas posmu, lietošanas posmu un funkcionālā mūža beigas.
AR 17. | When providing information on targets related to virgin renewable raw material under paragraph 24(c), the undertaking shall consider how those targets may impact biodiversity loss , also in light of ESRS E4.AR 17. | Sniedzot informāciju par mērķrādītājiem, kas saistīti ar pirmreizējām atjaunīgām izejvielām saskaņā ar 24. punkta c) apakšpunktu, uzņēmums ņem vērā, kā šie mērķrādītāji var ietekmēt biodaudzveidības zudumu, ņemot vērā arī ESRS E4.
AR 18. | The undertaking may disclose other targets under paragraph 24(f) including in relation to sustainable sourcing. If so, the undertaking shall explain the definition of sustainable sourcing it has adopted and how it relates to the objective set out in paragraph 22.AR 18. | Uzņēmums var atklāt citus mērķrādītājus saskaņā ar 24. punkta f) apakšpunktu, arī attiecībā uz ilgtspējīgu apgādi. Šādā gadījumā uzņēmums paskaidro, kādu ilgtspējīgas apgādes definīciju tas ir pieņēmis un kā tā ir saistīta ar mērķi, kas noteikts 22. punktā.
AR 19. | The targets may cover the undertaking’s own operations and/or its upstream and downstream value chain.AR 19. | Mērķrādītāji var attiekties uz uzņēmuma paša darbībām un/vai vērtības ķēdi augšposmā un lejasposmā.
AR 20. | The undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related to the Substantial Contribution criteria for Circular Economy as defined in the delegated acts adopted pursuant to Article 13(2) of Regulation (EU) 2020/852. Where the Do No Significant Harm (DNSH) criteria for Circular Economy as defined in delegated acts adopted pursuant to Article 10(3), Article 11(3), Article 12(2), Article 14(2), and Article 15(2) of Regulation (EU) 2020/852 are not met, the undertaking may specify whether the target addresses shortcomings related those DNSH criteria.AR 20. | Uzņēmums var norādīt, vai mērķrādītājs ir vērsts uz trūkumiem, kas saistīti ar būtiska ieguldījuma kritērijiem, kas aprites ekonomikai noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 13. panta 2. punktu. Ja attiecībā uz aprites ekonomiku nav izpildīti principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” (DNSH) kritēriji, kas noteikti deleģētajos aktos, kuri pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) 2020/852 10. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punktu, 14. panta 2. punktu un 15. panta 2. punktu, uzņēmums var norādīt, vai ar šo mērķrādītāju tiek novērsti ar šiem DNSH kritērijiem saistītie trūkumi.
Disclosure Requirement E5-4 - Resource inflowsInformācijas atklāšanas prasība E5-4. Ienākošie resursi
AR 21. | Resource inflows may cover the following categories: IT equipment, textiles, furniture, buildings, heavy machinery, mid-weight machinery, light machinery, heavy transport, mid-weight transport, light transport and warehousing equipment. With regard to materials, resource inflow indicators include raw materials, associated process materials , and semi-manufactured goods or parts.AR 21. | Ienākošie resursi var aptvert šādas kategorijas: IT aprīkojums, tekstilizstrādājumi, mēbeles, ēkas, smagā tehnika, vidēji smagā tehnika, vieglā tehnika, smagais transports, vidēji smagais transports, vieglais transports un noliktavu aprīkojums. Attiecībā uz materiāliem ienākošo resursu rādītāji ietver izejvielas, saistītos procesam nepieciešamos materiālus un daļēji gatavu produkciju vai detaļas.
AR 22. | When the undertaking is subject to paragraph 31, it may also provide transparency on the materials that are sourced from by-products / waste stream (e.g., offcuts of a material that has not previously been in a product).AR 22. | Ja uz uzņēmumu attiecas 31. punkts, tas var arī nodrošināt pārredzamību attiecībā uz materiāliem, kas iegūti no blakusproduktiem / atkritumu plūsmas (piemēram, materiāla atgriezumi, kas iepriekš nav bijuši produktā).
AR 23. | The denominator of the percentage indicator required under paragraphs 31(b) and 31(c) is the overall total weight of materials used during the reporting period.AR 23. | Procentu rādītāja saucējs, kas noteikts saskaņā ar 31. punkta b) apakšpunktu un 31. punkta c) apakšpunktu, ir pārskata periodā izmantoto materiālu kopējā masa.
AR 24. | The reported usage data are to reflect the material in its original state, and not to be presented with further data manipulation, such as reporting it as “dry weight”.AR 24. | Ziņotajiem datiem par izmantošanu jāatspoguļo materiāls tā sākotnējā stāvoklī, un tos nedrīkst uzrādīt ar papildu datu manipulācijām, piemēram, norādot to kā “sausmasu”.
AR 25. | In cases where there is an overlap between categories of reused, recycled, the undertaking shall specify how double counting was avoided and the choices that were made.AR 25. | Gadījumos, kad atkalizmantoto un reciklēto materiālu kategorijas pārklājas, uzņēmums norāda, kā tikusi novērsta dubulta uzskaite un kādas izvēles tikušas izdarītas.
Disclosure Requirement E5-5 - Resource outflowsInformācijas atklāšanas prasība E5-5. Izejošie resursi
AR 26. | Products and materials information to be provided under paragraph 35 refers to all materials and products that come out of the undertaking’s production process and that a company puts on the market (including packaging ).AR 26. | Informācija par produktiem un materiāliem, kas jāsniedz saskaņā ar 35. punktu, attiecas uz visiem materiāliem un produktiem, kas rodas uzņēmuma ražošanas procesā un ko uzņēmums laiž tirgū (arī iepakojumu).
AR 27. | When compiling the rate, the undertaking shall use as denominator the overall total weight of materials used during the reporting period.AR 27. | Aprēķinot rādītāju, uzņēmums par saucēju izmanto pārskata periodā izmantoto materiālu kopējo masu.
AR 28. | The undertaking may disclose its engagement in product end-of-life waste management , for example through extended producer responsibility schemes or take-back schemes.AR 28. | Uzņēmums var atklāt ziņas par savu iesaistīšanos atkritumu apsaimniekošanā pēc produkta ekspluatācijas laika beigām, piemēram, izmantojot paplašinātas ražotāja atbildības shēmas vai atpakaļnodošanas shēmas.
AR 29. | Type of waste is to be understood as hazardous waste or non-hazardous waste. Some specific waste, such as radioactive waste, may also be presented as a separate type.AR 29. | Atkritumu veids ir jāsaprot kā bīstamie vai nebīstamie atkritumi. Dažus specifiskus atkritumus, piemēram, radioaktīvos atkritumus, var uzrādīt arī kā atsevišķu veidu.
AR 30. | When considering the waste streams relevant to its sectors or activities, the undertaking may consider the list of waste descriptions from the European Waste Catalogue.AR 30. | Apsverot atkritumu plūsmas, kas ir relevantas uzņēmuma nozarēm vai darbībām, uzņēmums var ņemt vērā Eiropas Atkritumu katalogā sniegto atkritumu aprakstu sarakstu.
AR 31. | Examples of other types of recovery operations under paragraph 37(b)iii may be found in Annex II of Directive 2008/98/EC (Waste Framework Directive).AR 31. | Citu atgūšanas operāciju piemēri saskaņā ar 37. punkta b) apakšpunkta iii) punktu ir atrodami II pielikumā Direktīvā 2008/98/EK (Atkritumu pamatdirektīva).
AR 32. | Examples of other types of disposal operations under paragraph 37(c)iii may be found in Annex I of Directive 2008/98/EC (Waste Framework Directive).AR 32. | Citu likvidēšanas operāciju veidu piemēri saskaņā ar 37. punkta c) apakšpunkta iii) punktu ir atrodami I pielikumā Direktīvā 2008/98/EK (Atkritumu pamatdirektīva).
AR 33. | When providing contextual information under paragraph 40 the undertaking may: | (a) | explain the reasons for high weights of waste directed to disposal (e.g., local regulations that prohibit landfill of specific types of waste); | (b) | describe sector practices, sector standards, or external regulations that mandate a specific disposal operation; and | (c) | specify whether the data has been modelled or sourced from direct measurements, such as waste transfer notes from contracted waste collectors.AR 33. | Sniedzot kontekstuālu informāciju saskaņā ar 40. punktu, uzņēmums var | (a) | izskaidrot iemeslus, kādēļ masas ziņā daudz atkritumu tiek novirzīti uz likvidēšanu (piemēram, vietējie noteikumi, kas aizliedz konkrētu veidu atkritumu apglabāšanu); | (b) | aprakstīt nozares praksi, nozares standartus vai ārējos noteikumus, kas prasa veikt kādu konkrētu likvidēšanas operāciju, un | (c) | norādīt, vai dati ir modelēti vai iegūti no tiešiem mērījumiem, piemēram, no nolīgto atkritumu savācēju iesniegtajiem atkritumu nodošanas dokumentiem.
Disclosure Requirement E5-6 – Anticipated financial effects from material resource use and circular economy-related risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība E5-6. Paredzamais finansiālais iespaids, ko var radīt ar būtisku resursu izmantojumu un aprites ekonomiku saistītā ietekme, riski un iespējas
AR 34. | When providing information under paragraph 42(b), the undertaking may illustrate and describe how it intends to strengthen value retention.AR 34. | Sniedzot informāciju saskaņā ar 42. punkta b) apakšpunktu, uzņēmums var ilustrēt un aprakstīt, kā tas plāno stiprināt vērtības saglabāšanu.
AR 35. | The undertaking may include an assessment of its related products and services at risk over the short-, medium- and long-term, explaining how these are defined, how financial amounts are estimated, and which critical assumptions are made.AR 35. | Uzņēmums var iekļaut savu saistīto produktu un pakalpojumu riska novērtējumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā un paskaidrot, kā šie laikposmi definēti, kā tiek aplēstas finanšu summas un kādi kritiski pieņēmumi izdarīti.
AR 36. | The quantification of the anticipated financial effects in monetary terms under paragraph 43(a) may be a range.AR 36. | 43. punkta a) apakšpunktā noteikto paredzamo finansiālo iespaidu var kvantitatīvi izteikt naudas izteiksmē kā diapazonu.
ESRS S1ESRS S1
OWN WORKFORCEPAŠU PERSONĀLS
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure requirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impacts, risks and opportunities managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S1-1 – Policies related to own workforce– | Informācijas atklāšanas prasība S1-1. Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu
— | Disclosure Requirement S1-2 – Processes for engaging with own workers and workers’ representatives about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S1-2. Procesi pašu strādājošo un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S1-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for own workers to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S1-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu strādājošo bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S1-4 – Taking action on material impacts on own workforce, and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to own workforce, and effectiveness of those actions– | Informācijas atklāšanas prasība S1-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S1-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība S1-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
— | Disclosure Requirement S1-6 – Characteristics of the undertaking’s employees– | Informācijas atklāšanas prasība S1-6. Uzņēmuma darbinieku iezīmes
— | Disclosure Requirement S1-7 – Characteristics of non-employee workers in the undertaking’s own workforce– | Informācijas atklāšanas prasība S1-7. Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums
— | Disclosure Requirement S1-8 – Collective bargaining coverage and social dialogue– | Informācijas atklāšanas prasība S1-8. Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs
— | Disclosure Requirement S1-9 – Diversity metrics– | Informācijas atklāšanas prasība S1-9. Daudzveidības rādītāji
— | Disclosure Requirement S1-10 – Adequate wages– | Informācijas atklāšanas prasība S1-10. Adekvātas algas
— | Disclosure Requirement S1-11 – Social protection– | Informācijas atklāšanas prasība S1-11. Sociālā aizsardzība
— | Disclosure Requirement S1-12– Persons with disabilities– | Informācijas atklāšanas prasība S1-12. Personas ar invaliditāti
— | Disclosure Requirement S1-13 – Training and skills development metrics– | Informācijas atklāšanas prasība S1-13. Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji
— | Disclosure Requirement S1-14 – Health and safety metrics– | Informācijas atklāšanas prasība S1-14. Darba aizsardzības rādītāji
— | Disclosure Requirement S1-15 – Work-life balance metrics– | Informācijas atklāšanas prasība S1-15. Darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāji
— | Disclosure Requirement S1-16 – Compensation metrics (pay gap and total compensation)– | Informācijas atklāšanas prasība S1-16. Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)
— | Disclosure Requirement S1-17 – Incidents, complaints and severe human rights impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S1-17. Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | Objective– | Mērķis
– | ESRS 2 General Disclosures– | ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction of with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impacts, risks and opportunities managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S1-1 – Policies related to own workforce– | Informācijas atklāšanas prasība S1-1. Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu
— | Disclosure Requirement S1-2 – Processes for engaging with own workers and workers' representatives about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S1-2. Procesi pašu strādājošo un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S1- 3 – Processes to remediate negative impacts and channels for own workers to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S1-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu strādājošajiem bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S1-4 – Taking action on material impacts and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to own workforce, and effectiveness of those actions and approaches– | Informācijas atklāšanas prasība S1-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību un pieeju iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S1-5 – Targets related to managing material impacts, advancing positive impacts, as well as to risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība S1-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu, kā arī riskiem un iespējām
— | Disclosure Requirement S1-6 – Characteristics of the Undertaking’s Employees– | Informācijas atklāšanas prasība S1-6. Uzņēmuma darbinieku iezīmes
— | Disclosure Requirement S1-7 – Characteristics of non-employee workers in the undertaking’s own workforce– | Informācijas atklāšanas prasība S1-7. Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums
— | Disclosure Requirement S1-8 – Collective bargaining coverage and social dialogue– | Informācijas atklāšanas prasība S1-8. Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs
— | Disclosure Requirement S1-9 – Diversity metrics– | Informācijas atklāšanas prasība S1-9. Daudzveidības rādītāji
— | Disclosure Requirement S1-10 – Adequate Wages– | Informācijas atklāšanas prasība S1-10. Adekvātas algas
— | Disclosure Requirement S1-11 – Social protection– | Informācijas atklāšanas prasība S1-11. Sociālā aizsardzība
— | Disclosure Requirement S1-12 – Persons with disabilities– | Informācijas atklāšanas prasība S1-12. Personas ar invaliditāti
— | Disclosure Requirement S1-13 – Training and Skills Development metrics– | Informācijas atklāšanas prasība S1-13. Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji
— | Disclosure Requirement S1-14 – Health and safety metrics– | Informācijas atklāšanas prasība S1-14. Darba aizsardzības rādītāji
— | Disclosure Requirement S1-15 – Work-life balance– | Informācijas atklāšanas prasība S1-15. Darba un privātās dzīves līdzsvars
— | Disclosure Requirement S1-16 – Remuneration metrics (pay gap and total remuneration)– | Informācijas atklāšanas prasība S1-16. Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)
— | Disclosure Requirement S1-17 – Incidents, complaints and severe human rights impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S1-17. Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām
Appendix A.1: | Application Requirements for ESRS 2 related disclosuresA.1. papildinājums. | Saistībā ar ESRS 2 atklājamās informācijas piemērošanas prasības
Appendix A.2: | Application Requirements for ESRS S1-1 Policies related to own workforceA.2. papildinājums. | Piemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1-1“Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu”
Appendix A.3: | Application Requirements for ESRS S1–4 Taking action on material impacts on own workforce, and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to own workforce, and effectiveness of those actionsA.3. papildinājums. | Piemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1-4“Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums”
Appendix A.4: | Application Requirements for ESRS S1–5 Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesA.4. papildinājums. | Piemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1–5“Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību”
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify disclosure requirements which will enable users of the sustainability statement to understand the undertaking’s material impacts on its own workforce , as well as related material risks and opportunities , including: | (a) | how the undertaking affects its own workforce, in terms of material positive and negative actual or potential impacts; | (b) | any actions taken, and the result of such actions, to prevent, mitigate or remediate actual or potential negative impacts, and to address risks and opportunities; | (c) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities related to its impacts and dependencies on its own workforce, and how the undertaking manages them; and | (d) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on its own workforce.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast uzņēmuma būtisko ietekmi uz pašu personālu, kā arī ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tostarp: | (a) | to, kā uzņēmums ietekmē pašu personālu, ņemot vērā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko vai iespējamo ietekmi; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; | (c) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz pašu personālu vai atkarības no tā, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un | (d) | būtisko risku un iespēju, kas izriet no uzņēmuma ietekmes uz pašu personālu un atkarības no tā, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
2. | In order to meet the objective, this Standard also requires an explanation of the general approach the undertaking takes to identify and manage any material actual and potential impacts on its own workforce in relation to the following social, including human rights, factors or matters: | (a) | working conditions, including: | i. | secure employment; | ii. | working time; | iii. | adequate wages ; | iv. | social dialogue ; | v. | freedom of association, the existence of works councils and the information, consultation and participation rights of workers; | vi. | collective bargaining , including the rate of the undertaking’s workforce covered by collective agreements; | vii. | work-life balance; and | viii. | health and safety. | (b) | equal treatment and opportunities for all, including: | i. | gender equality and equal pay for work of equal value; | ii. | training and skills development; | iii. | employment and inclusion of persons with disabilities ; | iv. | measures against violence and harassment in the workplace; and | v. | diversity. | (c) | other work-related rights, including those that relate to: | i. | child labour; | ii. | forced labour ; | iii. | adequate housing; and | iv. | privacy.2. | Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz tā pašu personālu saistībā ar šādiem sociālajiem (arī cilvēktiesību) faktoriem vai jautājumiem: | (a) | darba nosacījumi, tajā skaitā: | i. | droša nodarbinātība; | ii. | darba laiks; | iii. | adekvātas algas; | iv. | sociālais dialogs; | v. | biedrošanās brīvība, uzņēmumu padomju pastāvēšana un darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību; | vi. | koplīguma sarunas, arī to uzņēmumā strādājošo īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi; | vii. | darba un privātās dzīves līdzsvars un | viii. | darba aizsardzība; | (b) | vienlīdzīga attieksme un iespējas visiem, tajā skaitā: | i. | dzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu; | ii. | apmācība un prasmju pilnveide; | iii. | personu ar invaliditāti nodarbināšana un iekļaušana; | iv. | pasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un | v. | daudzveidība; | (c) | citas ar darbu saistītas tiesības, tajā skaitā tās, kas attiecas uz: | i. | bērnu darbs; | ii. | piespiedu darbs; | iii. | pienācīgi mājokļi un | iv. | privātums.
3. | This Standard also requires an explanation of how such impacts , as well as the undertaking’s dependencies on its own workforce , can create material risks or opportunities for the undertaking. For example, on the matter of equal opportunities, discrimination in hiring and promotion against women can reduce the undertaking’s access to qualified labour and harm its reputation. Conversely, policies to increase the representation of women in the workforce and in upper levels of management can have positive effects, such as increasing the pool of qualified labour and improving the undertaking’s reputation.3. | Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no pašu personāla var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, attiecībā uz vienlīdzīgām iespējām sieviešu diskriminācija saistībā ar darbā pieņemšanas procedūrām un paaugstināšu amatā var samazināt uzņēmuma piekļuvi kvalificētam darbaspēkam un kaitēt tā reputācijai. Turpretī rīcībpolitika, kuras mērķis ir palielināt sieviešu pārstāvību personāla vidū un augstākajos vadības līmeņos, var radīt pozitīvu ietekmi, piemēram, palielināt kvalificēta darbaspēka pieejamību un uzlabot uzņēmuma reputāciju.
4. | This Standard covers an undertaking’s own workforce , which is understood to include both people who are in an employment relationship with the undertaking (“ employees ”) and non-employees who are either people with contracts with the undertaking to supply labour (“self-employed people”) or people provided by undertakings primarily engaged in “employment activities” (NACE Code N78). See Application Requirement 3 for examples of who falls under own workforce. The information required to be disclosed with regard to non-employees shall not affect their status pursuant to applicable labour law.4. | Šis standarts attiecas uz uzņēmuma pašu personālu, kas ietver gan personas, kuras ir darba attiecībās ar uzņēmumu (“darbinieki”), gan personas, kuras ir ārštata darbinieki un kuras ir vai nu noslēgušas līgumu ar uzņēmumu par darbaspēka piedāvāšanu (“pašnodarbinātie”), vai arī personas, kurus nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu” (NACE kods N78). Piemērus, kas ietilpst pašu personāla kategorijā, skatīt 3. piemērošanas prasībā. Informācija, kas jāatklāj par personām, kuras ir ārštata darbinieki, neietekmē viņu statusu saskaņā ar piemērojamiem darba tiesību aktiem.
5. | This Standard does not cover workers in the undertaking’s upstream or downstream value chain ; these categories of workers are covered in ESRS S2 Workers in the value chain.5. | Šis standarts neattiecas uz strādājošajiem uzņēmuma augšupējā vai lejupējā vērtības ķēdē; šīs strādājošo kategorijas ir iekļautas ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki”.
6. | The Standard requires undertakings to describe their own workforce , including key characteristics of the employees and non-employees that are part of it. This description provides users with an understanding of the structure of the undertaking’s own workforce and helps to contextualise information provided through other disclosures.6. | Šajā standartā noteikts, ka uzņēmumiem ir jāapraksta pašu personāls, tajā skaitā tā darbinieku un pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku galvenās iezīmes. Šis apraksts sniedz lietotājiem izpratni par uzņēmuma pašu personāla struktūru un palīdz kontekstualizēt informāciju, kas sniegta, atklājot citu informāciju.
7. | The objective of the Standard is also to enable users to understand the extent to which the undertaking aligns or complies with international and European human rights instruments and conventions, including the International Bill of Human Rights, the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises, the International Labour Organization’s Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work and ILO fundamental conventions, the UN Convention on Persons with Disabilities, the European Convention of Human Rights, the revised European Social Charter, the Charter of Fundamental Rights of the European Union, the EU policy priorities as set out by the European Pillar of Social Rights, and Union legislation, including the EU labour law acquis.7. | Šā standarta mērķis ir arī ļaut lietotājiem saprast, cik lielā mērā uzņēmums pieskaņojas vai ievēro starptautiskos un Eiropas cilvēktiesību instrumentus un konvencijas, tajā skaitā Starptautisko cilvēktiesību hartu, ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipus un ESAO vadlīnijas daudznacionāliem uzņēmumiem, Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un SDO pamatkonvencijas, ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, Eiropas Cilvēktiesību konvenciju, pārskatīto Eiropas Sociālo hartu, Eiropas Savienības Pamattiesību hartu, ES politikas prioritātes, kas izklāstītas Eiropas sociālo tiesību pīlārā, un ES tiesību aktus, tajā skaitā ES darba tiesību acquis, Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regulu un ES etalonu regulu.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
8. | This Standard shall be read in conjunction with ESRS 1 General principles and ESRS 2 General requirements.8. | Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgie principi” un ESRS 2“Vispārīgās prasības”.
9. | This Standard shall be read in conjunction with ESRS S2 Workers in the value chain, ESRS S3 Affected communities and ESRS S4 Consumers and end-users.9. | Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki”, ESRS S3“Skartās kopienas” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.
10. | The reporting under this Standard shall be consistent, coherent and where relevant clearly linked with reporting on the undertaking’s own workforce under ESRS S2, in order to ensure effective reporting.10. | Lai nodrošinātu ziņu rezultatīvu sniegšanu, ziņu sniegšana saskaņā ar šo standartu ir konsekventa, saskanīga un attiecīgā gadījumā — skaidri saistīta ar ziņu sniegšanu par uzņēmuma pašu personālu saskaņā ar ESRS S2.
Disclosure requirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
11. | The requirements of this section should be read in conjunction with the disclosures required by ESRS 2 on Strategy (SBM). The resulting disclosures shall be presented alongside the disclosures required by ESRS 2, except for ESRS 2 SBM-3, for which the undertaking has an option to present the disclosures alongside the topical disclosure.11. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot saistībā ar ESRS 2 SBM-3, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
12. | When responding to ESRS 2 SBM-2, the undertaking shall disclose how the interests, views, and rights of people in its own workforce, including respect for their human rights, inform its strategy and business model. The undertaking’s own workforce is a key group of affected stakeholders .12. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-2, uzņēmums atklāj, kā pašu personāla intereses, viedokļi un tiesības — arī viņu cilvēktiesību ievērošana — ietekmē tā stratēģiju un darījumdarbības modeli. Galvenā skarto ieinteresēto personu grupa ir uzņēmuma pašu personāls.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
13. | When responding to ESRS 2 SBM-3 paragraph 48, the undertaking shall disclose: | (a) | whether and how actual and potential impacts on its own workforce as identified in ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities: (i) originate from or are connected to the undertaking’s strategy and business models , and (ii) inform and contribute to adapting the undertaking’s strategy and business model; and | (b) | the relationship between its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on own workforce and its strategy and business model.13. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. Punktu, uzņēmums atklāj: | (a) | vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz pašu personālu, kā norādīts ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļiem vai ir saistīti ar tiem, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un | (b) | saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz pašu personālu un atkarības no tā, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli.
14. | When fulfilling the requirements of paragraph 48, the undertaking shall disclose whether all people in its own workforce who could be materially impacted by the undertaking are included in the scope of its disclosure under ESRS 2. These material impacts shall include impacts that are connected with the undertaking’s own operations and its value chain, including through its products or services, as well as through its business relationships. In addition, the undertaking shall provide the following information: | (a) | a brief description of the types of employees and non-employees in its own workforce subject to material impacts by its operations, and specify whether they are employees , self- employed people, or people provided by third party undertakings primarily engaged in employment activities; | (b) | in the case of material negative impacts, whether they are either (i) widespread or systemic in contexts where the undertaking operates (for example, child labour or forced labour or compulsory labour in specific countries or regions outside the EU), or (ii) related to individual incidents (for example, an industrial accident or an oil spill); | (c) | in the case of material positive impacts, a brief description of the activities that result in the positive impacts, the types of employees and non-employees in its own workforce that are positively affected or could be positively affected; the undertaking may also disclose whether the positive impacts occur in specific countries or regions; | (d) | any material risks and opportunities for the undertaking arising from impacts and dependencies on its own workforce; | (e) | any material impacts on its own workforce that may arise from transition plans for reducing negative impacts on the environment and achieving greener and climate- neutral operations, including information on the impacts on own workforce caused by the undertaking’s plans and actions to reduce carbon emissions in line with international agreements. Impacts, risks and opportunities include restructuring and employment loss as well as opportunities arising from job creation and reskilling or upskilling; | (f) | operations at significant risk of incidents of forced labour or compulsory labour (94) either in terms of: | i. | type of operation (such as manufacturing plant); or | ii. | countries or geographic areas with operations considered at risk; | (g) | operations at significant risk of incidents of child labour  (95) either in terms of: | i. | type of operation (such as manufacturing plant); or | ii. | countries or geographic areas with operations considered at risk.14. | Izpildot 48. punktā noteiktās prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visi tā pašu personāla locekļi, kurus uzņēmums var būtiski ietekmēt, ir iekļauti tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Šī būtiskā ietekme ietver ietekmi, kas ir saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, tostarp ar produktiem vai pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: | (a) | īsu aprakstu par tā darbinieku un pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku, kurus būtiski ietekmē uzņēmuma darbība, veidiem, norādot, vai tie ir darbinieki, pašnodarbinātie vai personas, kuras nodrošina trešo personu uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu; | (b) | būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — i) vai šāda ietekme ir plaši izplatīta vai sistēmiska uzņēmuma darbības kontekstos (piemēram, bērnu darbs vai piespiedu vai obligātais darbs noteiktās valstīs vai reģionos ārpus ES), ii) vai arī tā ir saistīta ar atsevišķiem incidentiem (piemēram, rūpniecisku avāriju vai naftas noplūdi); | (c) | būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īsu aprakstu par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi, darbinieku un pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku, kur tiek pozitīvi ietekmēti vai tos varētu pozitīvi ietekmēt, veidiem; uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; | (d) | visus būtiskos riskus un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz uzņēmuma pašu personālu un atkarības no tiem; | (e) | jebkādu būtisku ietekmi uz pašu personālu, kas var rasties no pārkārtošanās plāniem negatīvas ietekmes uz vidi samazināšanai un zaļākas un klimatneitrālākas darbības nodrošināšanai, tajā skaitā informāciju par ietekmi uz pašu personālu, ko rada uzņēmuma plāni un darbības oglekļa emisiju samazināšanai saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem. Ietekme, riski un iespējas ietver gan pārstrukturēšanu un darbavietu zaudēšanu, gan arī iespējas, ko rada darbavietu radīšana, pārkvalifikācija vai prasmju pilnveide; | (f) | darbības, kurās pastāv ievērojams piespiedu darba vai obligātā darba (94) incidentu risks vai nu: | i. | darbības veida ziņā (piemēram, ražotne); vai arī vai | ii. | tādu valstu vai ģeogrāfisko teritoriju ziņā, kurās tiek veiktas darbības, kas tiek uzskatītas par riskantām; | (g) | darbības, kurās pastāv ievērojams bērnu darba (95) risksvai nu: | i. | darbības veida ziņā (piemēram, ražotne); vai arī vai | ii. | tādu valstu vai ģeogrāfisko teritoriju ziņā, kurās tiek veiktas darbības, kas tiek uzskatītas par riskantām.
15. | In describing the main types of people in its own workforce who are or could be negatively affected, based on the materiality assessment set out in ESRS 2 IRO 1, the undertaking shall disclose whether and how it has developed an understanding of how people with particular characteristics, those working in particular contexts, or those undertaking particular activities may be at greater risk of harm.15. | Aprakstot galvenos pašu personāla locekļu veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz ESRS 2 IRO 1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā personas ar īpašām iezīmēm, īpašos apstākļos strādājošie vai strādājošie, kas veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.
16. | The undertaking shall disclose which, if any, of its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on people in its own workforce relate to specific groups of people (for example, particular age groups, or people working in a particular factory or country) rather than to all of its own workforce (for example, a general pay cut, or training offered to all people in its own workforce).16. | Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz pašu personāla locekļiem vai atkarību no tiem, ir ietekme uz konkrētām personu grupām (piemēram, konkrētām vecuma grupām vai strādājošajiem konkrētā rūpnīcā vai valstī), nevis ietekme, kas skar visu uzņēmuma pašu personālu (piemēram, vispārējs darba samaksas samazinājums vai apmācība, ko uzņēmums piedāvā visam pašu personālam).
Impacts, risks and opportunities managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S1-1 – Policies related to own workforceInformācijas atklāšanas prasība S1-1. Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu
17. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts on its own workforce, as well as associated material risks and opportunities.17. | Uzņēmums apraksta savu rīcībpolitiku, kas pieņemta, lai pārvaldītu tā būtisko ietekmi uz pašu personālu, kā arī ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas.
18. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of material impacts on the undertaking’s own workforce specifically, as well as policies that cover material impacts, risks and opportunities related to its own workforce.18. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas konkrēti uz tā būtiskās ietekmes uz uzņēmuma pašu personālu identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām saistībā ar pašu personālu.
19. | The disclosure required by paragraph 17 shall contain the information on the undertaking’s policies to manage its material impacts, risks and opportunities related to its own workforce in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters. In addition, the undertaking shall specify if such policies cover specific groups within its own workforce or all of its own workforce.19. | 17. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar uzņēmuma pašu personālu, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām pašu personāla grupām vai visu tā pašu personālu.
20. | The undertaking shall describe its human rights policy commitments (96) that are relevant to its own workforce , including those processes and mechanisms to monitor compliance with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises (97). In its disclosure it shall focus on those matters that are material in relation to, as well as its general approach to: | (a) | respect for the human rights, including labour rights, of people in its own workforce; | (b) | engagement with people in its own workforce; and | (c) | measures to provide and/or enable remedy for human rights impacts.20. | Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (96) , kas ir relevantas tā pašu personālam, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem (97). Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski, kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem: | (a) | pašu personāla cilvēktiesību (arī darba tiesību) ievērošana; | (b) | pašu personāla iesaiste; un | (c) | pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.
21. | The undertaking shall disclose whether and how its policies with regard to its own workforce are aligned with relevant internationally recognised instruments, including the UN Guiding Principles on Business and Human Rights (98).21. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu ir saskaņota ar attiecīgajiem starptautiski atzītajiem instrumentiem, tajā skaitā ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem (98).
22. | The undertaking shall state whether its policies in relation to its own workforce explicitly address trafficking in human beings (99), forced labour or compulsory labour and child labour.22. | Uzņēmums norāda, vai tā rīcībpolitikā attiecībā uz pašu personālu ir skaidri risināti cilvēku tirdzniecības (99), piespiedu vai obligātā darba un bērnu darba jautājumi.
23. | The undertaking shall state whether it has a workplace accident prevention policy or management system (100).23. | Uzņēmums norāda, vai uzņēmumā ir nelaimes gadījumu darbā novēršanas politika vai pārvaldības sistēma (100).
24. | The undertaking shall disclose: | (a) | whether it has specific policies aimed at the elimination of discrimination , including harassment , promoting equal opportunities and other ways to advance diversity and inclusion; | (b) | whether the following grounds for discrimination are specifically covered in the policy : racial and ethnic origin, colour, sex, sexual orientation, gender identity, disability, age, religion, political opinion, national extraction or social origin, or other forms of discrimination covered by Union regulation and national law; | (c) | whether the undertaking has specific policy commitments related to inclusion or positive action for people from groups at particular risk of vulnerability in its own workforce and, if so, what these commitments are; and | (d) | whether and how these policies are implemented through specific procedures to ensure discrimination is prevented, mitigated and acted upon once detected, as well as to advance diversity and inclusion in general.24. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | vai tam ir īpaša rīcībpolitika, kuras mērķis ir novērst diskrimināciju, tajā skaitā aizskaršanu, veicināt vienlīdzīgas iespējas un citus risinājumus, kā veicināt daudzveidību un iekļaušanu; | (b) | vai rīcībpolitikā ir īpaši ietverti šādi diskriminācijas pamati: rasu piederība un etniskā izcelsme, ādas krāsa, dzimums, seksuālā orientācija, dzimtes identitāte, invaliditāte, vecums, reliģija, politiskie uzskati, nacionālā izcelsme vai sociālā izcelsme, kā arī citi diskriminācijas veidi, uz kuriem attiecas ES noteikumi un valsts tiesību akti; | (c) | vai uzņēmumam ir īpašas rīcībpolitikas saistības attiecībā uz cilvēku no īpaši neaizsargātām grupām iekļaušanu pašu personālā vai pozitīvu rīcību saistībā ar šādām personām, un, ja tā ir, tad kādas ir šīs saistības, un | (d) | vai un kā šī rīcībpolitika tiek īstenota, izmantojot īpašas procedūras, ar ko nodrošina diskriminācijas novēršanu, mazināšanu un rīcību pēc tās atklāšanas un ar ko veicina daudzveidību un iekļaušanu kopumā.
Disclosure Requirement S1-2 – Processes for engaging with own workforce and workers’ representatives about impactsInformācijas atklāšanas prasība S1-2. Procesi pašu personāla un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos
25. | The undertaking shall disclose its general processes for engaging with people in its own workforce and workers' representatives about actual and potential impacts on its own workforce.25. | Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem pašu personāla un darbinieku pārstāvju iesaistei jautājumos, kas saistīti ar faktisko un iespējamo ietekmi uz pašu personālu.
26. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of how the undertaking engages, as part of its ongoing due diligence process, with people in its own workforce and workers' representatives about material, actual and potential, positive and/or negative impacts that do or are likely to affect them, and whether and how perspectives of its own workforces are taken into account in the decision-making processes of the undertaking.26. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā uzņēmums tā pastāvīgā pienācīgas rūpības procesa ietvaros sadarbojas ar pašu personālu un darbinieku pārstāvjiem jautājumos, kas saistīti ar būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas viņus ietekmē vai var ietekmēt, kā arī par to, vai un kā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemts vērā pašu personāla viedoklis.
27. | The undertaking shall disclose whether and how the perspectives of its own workforce inform its decisions or activities aimed at managing the actual and potential impacts on its own workforce. This shall include, where relevant, an explanation of: | (a) | whether engagement occurs directly with the undertaking’s own workforce or workers' representatives; | (b) | the stage(s) at which engagement occurs, the type of engagement and frequency of the engagement; | (c) | the function and the most senior role within the undertaking that has operational responsibility for ensuring that this engagement happens and that the results inform the undertaking’s approach; | (d) | where applicable, a Global Framework Agreement or other agreements that the undertaking has with workers' representatives related to the respect of human rights of its own workforce , including an explanation of how the agreement enables the undertaking to gain insight into the perspectives of its own workforce; and | (e) | where applicable, how the undertaking assesses the effectiveness of its engagement with its own workforce, including, where relevant, any agreements or outcomes that result.27. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tā pašu personāla viedoklis ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz uzņēmuma pašu personālu. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: | (a) | to, vai uzņēmuma pašu personāls ir iesaistīts tieši, vai arī notiek darbs ar darbinieku pārstāvjiem; | (b) | posmu(-iem), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu un biežumu; | (c) | funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; | (d) | attiecīgā gadījumā — vispārējo pamatnolīgumu vai citiem nolīgumiem, ko uzņēmums noslēdzis ar darbinieku pārstāvjiem saistībā ar tā pašu personāla cilvēktiesību ievērošanu, tajā skaitā, ja piemērojams, skaidrojumu par to, kā attiecīgais nolīgums ļauj uzņēmumam noskaidrot pašu personāla viedokli; un | (e) | attiecīgā gadījumā — to, kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar pašu personālu rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no tā izrietošos nolīgumus vai rezultātus.
28. | Where applicable, the undertaking shall disclose the steps it takes to gain insight into the perspectives of people in its own workforce who may be particularly vulnerable to impacts and/or marginalised (for example, women, migrants, people with disabilities).28. | Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to pašu personāla locekļu viedokli, kuri var būt īpaši neaizsargāti pret ietekmi un/vai marginalizēti (piemēram, sievietes, migranti, darbinieki ar invaliditāti).
29. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a general process to engage with its own workforce , it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a process in place.29. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izstrādājis vispārēju procesu sadarbībai ar pašu personālu, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.
Disclosure Requirement S1-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for own workforce to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S1-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu personāla bažu paušanai
30. | The undertaking shall describe the processes it has in place to provide for or cooperate in the remediation of negative impacts on people in its own workforce that the undertaking is connected with, as well as channels available to its own workforce to raise concerns and have them addressed.30. | Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz pašu personālu remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami pašu personālam, lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.
31. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the formal means by which the undertaking’s own workforce can make their concerns and needs known directly to the undertaking and/or through which the undertaking supports the availability of such channels (for example, grievance mechanisms ) in the workplace, and how follow up is carried out with the people concerned regarding the issues raised and the effectiveness of these channels.31. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību uzņēmuma pašu personāls var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību darbavietā, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo strādājošo izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.
32. | The undertaking shall describe the processes in place to cover the matters defined within paragraph 2 of the Objective section by disclosing the following information: | (a) | its general approach to and processes for providing or contributing to remedy where it has caused or contributed to a material negative impact on people in its own workforce , including whether and how the undertaking assesses that the remedy provided is effective; | (b) | any specific channels it has in place for its own workforce to raise their concerns or needs directly with the undertaking and have them addressed, including whether these are established by the undertaking itself and/or through participation in third-party mechanisms; | (c) | whether or not the undertaking has a grievance /complaints handling mechanism related to employee matters (101); and | (d) | the processes through which the undertaking supports the availability of such channels in the workplace of its own workforce; and | (e) | how it tracks and monitors issues raised and addressed, and, how it ensures the effectiveness of the channels, including through the involvement of stakeholders who are intended users .32. | Uzņēmums apraksta procesus, kas ir ieviesti, lai aptvertu jautājumus, kas definēti mērķa iedaļas 2. punktā, atklājot šādu informāciju: | (a) | tā vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir saistīts ar būtisku negatīvu ietekmi uz pašu strādājošajiem; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; | (b) | visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai pašu personāls varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai tie ir izveidoti, piedaloties trešo personu mehānismos; | (c) | vai uzņēmumam ir sūdzību izskatīšanas mehānismi saistībā ar darbinieku izvirzītiem jautājumiem (101); un | (d) | procesus, ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu pieejamību tā pašu personāla darbavietā, un | (e) | informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir paredzētie lietotāji.
33. | The undertaking shall disclose whether and how it assesses that people in its own workforce are aware of, and trust, these structures or processes as a way to raise their concerns or needs and have them addressed. In addition, the undertaking shall disclose whether it has policies in place regarding the protection of individuals that use them, including workers’ representatives, against retaliation. If such information has been disclosed in accordance with ESRS G1-1, the undertaking may refer to that information.33. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai pašu personāls ir informēts par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tam, ka šādā veidā tie var paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu (arī darbinieku pārstāvju) aizsardzību pret represijām, kuras šo rīcībpolitiku izmanto. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.
34. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a channel for raising concerns and/or does not support the availability of such a channel in the workplace for its own workforce, it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a channel in place.34. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šāda kanāla pieejamību pašu personāla darbavietā, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu.
Disclosure Requirement S1-4 – Taking action on material impacts on own workforce, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to own workforce, and effectiveness of those actionsInformācijas atklāšanas prasība S1-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku pārvaldībai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums
35. | The undertaking shall disclose how it takes action to address material negative and positive impacts, and to manage material risks and pursue material opportunities related to its own workforce, and the effectiveness of those actions.35. | Uzņēmums atklāj, kā tas rīkojas saistībā ar būtisku negatīvu un pozitīvu ietekmi, būtisku risku pārvaldību un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar pašu personālu, kā arī šo darbību iedarbīgumu.
36. | The objective of this Disclosure Requirement is twofold. Firstly, it is to enable an understanding of any actions and initiatives through which the undertaking seeks to: | (a) | to prevent, mitigate and remediate negative material impacts on its own workforce ; and/or | (b) | to achieve positive material impacts for its own workforce. | Secondly, it is to enable an understanding of the ways in which the undertaking is addressing the material risks and pursuing the material opportunities related to its own workforce.36. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā ļauj izprast visas darbības un iniciatīvas, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: | (a) | novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz pašu personālu, un/vai | (b) | panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz pašu personālu. | Otrkārt, tā ļauj izprast, kā uzņēmums risina būtiskos riskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar pašu personālu.
37. | The undertaking shall provide a summarised description of the action plans and resources to manage its material impacts, risks , and opportunities related to its own workforce in accordance with ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.37. | Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz pašu personālu saskaņā ar ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar būtiskiem ilgtspējas jautājumiem”.
38. | In relation to the material impacts related to its own workforce , the undertaking shall describe: | (a) | actions taken, planned or underway to prevent or mitigate material negative impacts on its own workforce; | (b) | whether and how it has taken action to provide or enable remedy in relation to an actual material impact; | (c) | any additional actions or initiatives it has in place with the primary purpose of delivering positive impacts for its own workforce; and | (d) | how it tracks and assesses the effectiveness of these actions and initiatives in delivering outcomes for its own workforce.38. | Attiecībā uz būtisko ietekmi, kas saistīta ar uzņēmuma pašu personālu, uzņēmums apraksta: | (a) | kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu vai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz tā pašu personālu; | (b) | vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; | (c) | jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviestas ar galveno mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz pašu personālu, un | (d) | kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu pozitīvu iznākumu tā pašu personālam.
39. | In relation to paragraph 36, the undertaking shall describe the processes through which it identifies what action is needed and appropriate in response to a particular actual or potential negative impact on its own workforce .39. | Attiecībā uz 36. punktu uzņēmums apraksta procesus, ar ko tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz tā pašu personālu.
40. | In relation to material risks and opportunities , the undertaking shall describe: | (a) | what action is planned or underway to mitigate material risks for the undertaking arising from its impacts and dependencies on its own workforce and how it tracks effectiveness in practice; and | (b) | what action is planned or underway to pursue material opportunities for the undertaking in relation to its own workforce.40. | Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: | (a) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz pašu personālu un atkarība no tā, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un | (b) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz pašu personālu.
41. | The undertaking shall disclose whether and how it ensures that its own practices do not cause or contribute to material negative impacts on own workforce , including, where relevant, its practices in relation to procurement, sales and data use. This may include disclosing what approach is taken when tensions arise between the prevention or mitigation of material negative impacts and other business pressures.41. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas nodrošina, ka tā prakse nerada vai neveicina būtisku negatīvu ietekmi uz pašu personālu, attiecīgā gadījumā — arī par savu praksi saistībā ar iepirkumiem, pārdošanu un datu izmantošanu. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.
42. | When disclosing the information required under paragraph 40, the undertaking shall consider ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets if it evaluates the effectiveness of an action by setting a target.42. | Atklājot 40. punktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”, ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.
43. | The undertaking shall disclose what resources are allocated to the management of its material impacts, with information that allows users to gain an understanding of how the material impacts are managed.43. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S1-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S1-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
44. | The undertaking shall disclose the time-bound and outcome-oriented targets it may have set related to: | (a) | reducing negative impacts on its own workforce; and/or | (b) | advancing positive impacts on its own workforce; and/or | (c) | managing material risks and opportunities related to its own workforce.44. | Uzņēmums atklāj laika ziņā ierobežotus un uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: | (a) | samazināt negatīvo ietekmi uz tā pašu personālu un/vai | (b) | veicināt pozitīvu ietekmi uz tā pašu personālu un/vai | (c) | pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistīti ar tā pašu personālu.
45. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking is using outcome-oriented targets to drive and measure its progress in addressing its material negative impacts and/or advancing positive impacts on its own workforce , and/or in managing material risks and opportunities related to its own workforce.45. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz tā pašu personālu, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistīti ar tā pašu personālu.
46. | The summarised description of the targets set to manage its material impacts, risks and opportunities related to the undertaking’s own workforce shall contain the information requirements defined in ESRS 2 MDR-T.46. | Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, kas noteikti, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz uzņēmuma pašu personālu, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.
47. | The undertaking shall disclose the process for setting the targets , including whether and how the undertaking engaged directly with its own workforce or workers’ representatives in: | (a) | setting any such targets; | (b) | tracking the undertaking’s performance against them; and | (c) | identifying any lessons or improvements as a result of the undertaking’s performance.47. | Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar pašu personālu vai darbinieku pārstāvjiem, lai: | (a) | noteiktu šādus mērķrādītājus; | (b) | sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un | (c) | noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus.
Disclosure Requirement S1-6 – Characteristics of the undertaking’s employeesInformācijas atklāšanas prasība S1-6. Uzņēmuma darbinieku iezīmes
48. | The undertaking shall describe key characteristics of employees in its own workforce.48. | Uzņēmums apraksta tā pašu personālā ietilpstošo darbinieku galvenās iezīmes.
49. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide insight into the undertaking’s approach to employment, including the scope and nature of impacts arising from its employment practices, to provide contextual information that aids an understanding of the information reported in other disclosures, and to serve as the basis for calculation for quantitative metrics to be disclosed under other disclosure requirements in this Standard.49. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt ieskatu uzņēmuma pieejā nodarbinātībai, tajā skaitā par tā nodarbinātības prakses radītās ietekmes apjomu un būtību, sniegt kontekstuālu informāciju, kas palīdz izprast citas atklājamās informācijas saturu, un būt par pamatu kvantitatīvu rādītāju aprēķiniem, kas jāatklāj saskaņā ar citām šajā standartā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām.
50. | In addition to the information required by paragraph 40(a)iii of ESRS 2 General Disclosures, the undertaking shall disclose: | (a) | the total number of employees by head count, and breakdowns by gender and by country for countries in which the undertaking has 50 or more employees representing at least 10% of its total number of employees; | (b) | the total number by head count or full time equivalent (FTE) of: | i. | permanent employees, and breakdown by gender; | ii. | temporary employees, and breakdown by gender; and | iii. | non-guaranteed hours employees, and breakdown by gender. | (c) | the total number of employees who have left the undertaking during the reporting period and the rate of employee turnover in the reporting period. | (d) | a description of the methodologies and assumptions used to compile the data, including whether the numbers are reported: | i. | in head count or full-time equivalent (FTE) (including an explanation of how FTE is defined); and | ii. | at the end of the reporting period, as an average across the reporting period, or using another methodology. | (e) | where applicable, a provision of contextual information necessary to understand the data (for example, to understand fluctuations in number of employees during the reporting period); and | (f) | a cross-reference of the information reported under (a) above to the most representative number in the financial statements.50. | Papildus ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” 40. punkta a) apakšpunkta iii) punktā prasītajai informācijai uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | ziņojums par kopējo darbinieku skaitu, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un pēc valsts valstīs kurās uzņēmumā ir 50 vai vairāk darbinieku, kas pārstāv vismaz 10 % no kopējā darbinieku skaita; | (b) | ziņojums pēc kopējā darbinieku skaita vai pilnslodzes ekvivalenta (FTE) par: | i. | pastāvīgajiem darbiniekiem, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma; | ii. | pagaidu darbiniekiem, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un | iii. | darbiniekiem, kuriem nav garantētas darba stundas, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma; | (c) | kopējais to darbinieku skaits, kas pārskata periodā pārtraukuši darbu uzņēmumā, un kadru mainība pārskata periodā; | (d) | datu apkopošanā izmantoto metodiku un pieņēmumu apraksts, tajā skaitā informācija par to, vai skaitļi ziņoti: | i. | kā darbinieku skaits vai kā pilnslodzes ekvivalenti (FTE) (šajā gadījumā ietver paskaidrojumu, kā tiek definēts FTE) un | ii. | pārskata perioda beigās kā vidējais rādītājs pārskata periodā vai izmantojot citu metodiku; | (e) | attiecīgā gadījumā — kontekstuāla informācija, kas nepieciešama datu izprašanai (piemēram, lai izprastu darbinieku skaita svārstības pārskata periodā), un | (f) | a) apakšpunktā sniegtās informācijas mijnorāde uz pašu reprezentatīvāko skaitli finanšu pārskatos.
51. | For the information specified in point (b) of paragraph 50, the undertaking may in addition disclose the breakdown by region.51. | Sniedzot 50. punkta b) apakšpunktā norādīto informāciju, uzņēmums var atklāt informāciju arī dalījumā pa reģioniem.
52. | The undertaking may disclose by head count or full time equivalent (FTE) the following information: | (a) | full-time employees , and breakdowns by gender and by region; and | (b) | part-time employees, and breakdowns by gender and by region.52. | Uzņēmums var atklāt šādu informāciju, norādot to kā darbinieku skaitu vai pilnslodzes ekvivalentus (FTE): | (a) | pilnas slodzes darbiniekus, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un pēc reģiona, un | (b) | nepilnas slodzes darbiniekus, tajā skaitā dalījumā pēc dzimuma un pēc reģiona.
Disclosure Requirement S1-7 – Characteristics of non-employees in the undertaking’s own workforceInformācijas atklāšanas prasība S1-7. Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums
53. | The undertaking shall describe key characteristics of non-employees in its own workforce.53. | Uzņēmums apraksta tā pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku galvenās iezīmes.
54. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide insight into the undertaking’s approach to employment, including the scope and nature of impacts arising from its employment practices, to provide contextual information that aids the understanding of the information reported in other disclosures, and to serve as the basis for calculation for quantitative metrics to be disclosed under other disclosure requirements in this Standard. It also allows an understanding of how much the undertaking relies on non-employees as part of its workforce.54. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt ieskatu uzņēmuma pieejā nodarbinātībai, tajā skaitā par tā nodarbinātības prakses radītās ietekmes apjomu un būtību, sniegt kontekstuālu informāciju, kas palīdz izprast citas atklājamās informācijas saturu, un būt par pamatu kvantitatīvu rādītāju aprēķiniem, kas jāatklāj saskaņā ar citām šajā standartā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām. Tas ļauj arī saprast, cik lielā mērā uzņēmums paļaujas uz ārštata darbiniekiem kā daļu no tā personāla.
55. | The disclosure required by paragraph 53 shall include: | (a) | a disclosure of the total number of non-employees in the undertaking’s own workforce , i.e., either people with contracts with the undertaking to supply labour (“self-employed people”) or people provided by undertakings primarily engaged in “employment activities” (NACE Code N78). | (b) | an explanation of the methodologies and assumptions used to compile the data, including whether the number of non-employees is reported: | i. | in headcount or full-time equivalent (FTE) (including a definition of how FTE is defined); and | ii. | at the end of the reporting period, as an average across the reporting period, or using another methodology. | (c) | where applicable, a provision of contextual information necessary to understand the data (for example, significant fluctuations in the number of non-employees in the undertaking’s own workforce during the reporting period and between the current and the previous reporting period).55. | 53. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | informācija par uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku (proti, vai nu personu, kas ar uzņēmumu ir noslēgušas līgumu par darbaspēka piedāvāšanu (“pašnodarbinātie”), vai arī strādājošo, kurus nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu” (NACE kods N78)) kopējo skaitu; | (b) | datu apkopošanā izmantoto metodiku un pieņēmumu skaidrojums, tajā skaitā tas, vai par ārštata darbiniekiem tiek ziņots: | i. | darbinieku skaita vai pilnslodzes ekvivalentu (FTE) izteiksmē (šajā gadījumā norāda izmantoto FTE definīciju); un | ii. | pārskata perioda beigās kā vidējais rādītājs pārskata periodā vai izmantojot citu metodiku; | (c) | attiecīgā gadījumā — kontekstuāla informācija, kas nepieciešama datu izprašanai (piemēram, uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku skaita būtiskas svārstības pārskata periodā un starp pašreizējo un iepriekšējo pārskata periodu).
56. | For the information specified in point (a) of paragraph 55, the undertaking may disclose the most common types of non-employees (for example, self-employed people, people provided by undertakings primarily engaged in employment activities, and other types relevant to the undertaking), their relationship with the undertaking, and the type of work that they perform.56. | Atklājot 55. punkta a) apakšpunktā norādīto informāciju, uzņēmums var atklāt izplatītākos ārštata darbinieku veidus (piemēram, pašnodarbinātās personas, personas, kuras nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu, un citi veidi, kas ir relevanti uzņēmumam), viņu attiecības ar uzņēmumu un veiktā darba veids.
57. | Where data is not available, the undertaking shall estimate the number and state that it has done so. When the undertaking performs estimates, it shall describe the basis of preparation of this estimation.57. | Ja dati nav pieejami, uzņēmums aplēš šo skaitu un to norāda. Ja uzņēmums veic aplēses, tas apraksta šo aplēšu sagatavošanas pamatu.
Disclosure Requirement S1-8 – Collective bargaining coverage and social dialogueInformācijas atklāšanas prasība S1-8. Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs
58. | The undertaking shall disclose information on the extent to which the working conditions and terms of employment of its employees are determined or influenced by collective bargaining agreements and on the extent to which its employees are represented in social dialogue in the European Economic Area (EEA) at the establishment and European level.58. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, cik lielā mērā tā darbinieku darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus nosaka vai ietekmē darba koplīgumi un cik lielā mērā tā darbinieki ir pārstāvēti sociālajā dialogā Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) uzņēmuma un Eiropas līmenī.
59. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the coverage of collective bargaining agreements and social dialogue for the undertaking’s own employees .59. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast darba koplīgumu tvērumu un sociālo dialogu attiecībā uz uzņēmuma pašu darbiniekiem.
60. | The undertaking shall disclose: | (a) | the percentage of its total employees covered by collective bargaining agreements; | (b) | in the EEA, whether it has one or more collective bargaining agreements and, if so, the overall percentage of its employees covered by such agreement(s) for each country in which it has significant employment, defined as at least 50 employees by head count representing at least 10% of its total number of employees; and | (c) | outside the EEA, the percentage of its own employees covered by collective bargaining agreements by region.60. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | to darbinieku procentuālā daļa no uzņēmuma kopējā darbinieku skaita, uz kuriem attiecas darba koplīgumi; | (b) | Eiropas Ekonomikas zonā — vai uzņēmumam ir viens vai vairāki darba koplīgumi, un, ja tādi ir, tad uzņēmuma darbinieku kopējo procentuālo daļu, uz kuru attiecas šāds(-i) koplīgums(-i) katrā valstī, kurā uzņēmums nodarbina ievērojamu darbinieku skaitu, proti, vismaz 50 darbinieku, kas pārstāv vismaz 10 % no kopējā uzņēmuma darbinieku skaita, un | (c) | ārpus EEZ — pašu darbinieku procentuālo daļu, uz kuru attiecas koplīgumi, dalījumā pa reģioniem.
61. | For employees not covered by collective bargaining agreements, the undertaking may disclose whether it determines their working conditions and terms of employment based on collective bargaining agreements that cover its other employees or based on collective bargaining agreements from other undertakings.61. | Saistībā ar darbiniekiem, uz kuriem darba koplīgumi neattiecas, uzņēmums var atklāt, vai tas viņu darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus nosaka, pamatojoties uz darba koplīgumiem, kas attiecas uz citiem darbiniekiem, vai pamatojoties uz citu uzņēmumu darba koplīgumiem;
62. | The undertaking may disclose the extent to which the working conditions and terms of employment of non-employees in its own workforce are determined or influenced by collective bargaining agreements, including an estimate of the coverage rate.62. | Uzņēmums var atklāt to, cik lielā mērā darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus uzņēmuma pašu personālā ietilpstošiem ārštata darbiniekiem nosaka vai ietekmē darba koplīgumi; aprakstā iekļauj arī to tvēruma aplēses.
63. | The undertaking shall disclose the following information in relation to social dialogue : | (a) | the global percentage of employees covered by workers’ representatives, reported at the country level for each EEA country in which the undertaking has significant employment; and | (b) | the existence of any agreement with its employees for representation by a European Works Council (EWC), a Societas Europaea (SE) Works Council, or a Societas Cooperativa Europaea (SCE) Works Council.63. | Saistībā ar sociālo dialogu uzņēmums atklāj šādu informāciju: | (a) | darbinieku pārstāvju pārstāvēto darbinieku kopējais procentuālais īpatsvars, par ko ziņo valsts līmenī katrā EEZ valstī, kurā uzņēmums nodarbina ievērojamu personu skaitu; un | (b) | vai ar uzņēmuma darbiniekiem ir noslēgta vienošanās par pārstāvību Eiropas Uzņēmumu padomē (EWC), Societas Europaea (SE) uzņēmumu padomē vai Societas Cooperativa Europaea (SCE) uzņēmumu padomē.
Disclosure Requirement S1-9 – Diversity metricsInformācijas atklāšanas prasība S1-9. Daudzveidības rādītāji
64. | The undertaking shall disclose the gender distribution at top management and the age distribution amongst its employees.64. | Uzņēmums atklāj informāciju par dzimumu pārstāvību augstākajā vadībā un darbinieku vecuma struktūru.
65. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of gender diversity at top management level and the age distribution of its employees .65. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par dzimumu pārstāvību augstākās vadības līmenī un darbinieku vecuma struktūru.
66. | The undertaking shall disclose: | (a) | the gender distribution in number and percentage at top management level; and | (b) | the distribution of employees by age group: under 30 years old; 30-50 years old; over 50 years old.66. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | dzimumu pārstāvība pēc darbinieku skaita un procentuālā īpatsvara augstākajā vadībā; un | (b) | darbinieku vecuma struktūra, dalījumā pa vecuma grupām: mazāk par 30 gadiem; no 30 līdz 50 gadiem; vecāki par 50 gadiem.
Disclosure Requirement S1-10 – Adequate wagesInformācijas atklāšanas prasība S1-10. Adekvātas algas
67. | The undertaking shall disclose whether or not its employees are paid an adequate wage, and if they are not all paid an adequate wage, the countries and percentage of employees concerned.67. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tā darbiniekiem tiek maksāta adekvāta alga saskaņā, un, ja adekvāta alga netiek maksāta visiem, norāda valstis un skarto darbinieku procentuālo daļu.
68. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of whether or not all the undertaking’s employees are paid an adequate wage , in line with applicable benchmarks.68. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir ļaut saprast, vai visiem uzņēmuma darbiniekiem tiek maksāta adekvāta alga saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem.
69. | The undertaking shall disclose whether all its employees are paid an adequate wage , in line with applicable benchmarks. If so, stating this will be sufficient to fulfil this disclosure requirement and no further information is needed.69. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visiem tā darbiniekiem tiek maksāta adekvāta alga saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem. Ja tā ir, tad ar to pietiek, lai izpildītu šo informācijas atklāšanas prasību, un papildu informācija nav nepieciešama.
70. | If not all its employees are paid an adequate wage in line with applicable benchmarks, the undertaking shall disclose the countries where employees earn below the applicable adequate wage benchmark and the percentage of employees that earn below the applicable adequate wage benchmark for each of these countries.70. | Ja visiem uzņēmuma darbiniekiem netiek maksāta adekvāta alga saskaņā ar piemērojamiem kritērijiem, uzņēmums atklāj informāciju par valstīm, kurās darbinieki saņem algu, kas ir zemāka par piemērojamo adekvātas algas kritēriju, un to darbinieku procentuālo daļu, kas saņem algu, kura ir zemāka par piemērojamo adekvātas algas kritēriju katrā no šīm valstīm.
71. | The undertaking may also disclose the information specified in this disclosure requirement with regard to non-employees in its workforce.71. | Uzņēmums var atklāt šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju arī par tā darbaspēkā ietilpstošajiem ārštata darbiniekiem.
Disclosure Requirement S1-11 – Social protectionInformācijas atklāšanas prasība S1-11. Sociālā aizsardzība
72. | The undertaking shall disclose whether its employees are covered by social protection against loss of income due to major life events, and, if not, the countries where this is not the case.72. | Uzņēmums sniedz informāciju par to, vai tā darbiniekiem ir nodrošināta sociālā aizsardzība pret ienākumu zudumu nozīmīgu dzīves notikumu dēļ, un, ja tā nav, norāda valstis, kurās tā nav nodrošināta.
73. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of whether the undertaking’s employees are covered by social protection against loss of income due to major life events, and, if not, the countries where this is not the case.73. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt saprast, vai uzņēmuma darbiniekiem ir nodrošināta sociālā aizsardzība pret ienākumu zudumu nozīmīgu dzīves notikumu dēļ, un, ja tā nav, — valstis, kurās tā nav nodrošināta.
74. | The undertaking shall disclose whether all its employees are covered by social protection , through public programs or through benefits offered by the undertaking, against loss of income due to any of the following major life events: | (a) | sickness; | (b) | unemployment starting from when the own worker is working for the undertaking; | (c) | employment injury and acquired disability; | (d) | parental leave; and | (e) | retirement. | If so, stating this is sufficient to fulfil this disclosure requirement and no further information is needed.74. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai uz visiem tā darbiniekiem attiecas vai neattiecas sociālā aizsardzība, izmantojot valsts programmas vai uzņēmuma piedāvātos pabalstus, pret ienākumu zudumu, kas radies saistībā ar kādu no šādiem nozīmīgiem dzīves notikumiem: | (a) | slimība; | (b) | bezdarbs, sākot no brīža, kad pašu strādājošais strādā uzņēmumā; | (c) | darbā gūtas traumas un iegūta invaliditāte; | (d) | vecāku atvaļinājums: un | (e) | pensionēšanās. | Ja šāda aizsardzība ir nodrošināta visiem, tad ar to pietiek, lai izpildītu šo informācijas atklāšanas prasību, un papildu informācija nav nepieciešama.
75. | If not all of its employees are covered by social protection in accordance with paragraph 72, the undertaking shall in addition disclose the countries where employees do not have social protection with regard to one or more of the types of events listed in paragraph 72 and for each of those countries the types of employees who do not have social protection with regard to each applicable major life event.75. | Ja šāda sociālā aizsardzība nav nodrošināta visiem uzņēmuma darbiniekiem saskaņā ar 72. punktu, uzņēmums papildus atklāj valstis, kurās darbiniekiem nav sociālās aizsardzības attiecībā uz vienu vai vairākiem 72. punktā uzskaitītajiem notikumu veidiem, un par katru no šīm valstīm — to darbinieku veidus, kuriem nav sociālās aizsardzības attiecībā uz katru piemērojamo nozīmīgo dzīves notikumu.
76. | The undertaking may also disclose the information specified in this disclosure requirement with regard to non-employees in its workforce.76. | Uzņēmums var atklāt šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju arī par tā darbaspēkā ietilpstošajiem ārštata darbiniekiem.
Disclosure Requirement S1-12– Persons with disabilitiesInformācijas atklāšanas prasība S1-12. Personas ar invaliditāti
77. | The undertaking shall disclose the percentage of its own employees with disabilities.77. | Uzņēmums atklāj, cik procentuāli tā pašu darbinieku ir personas ar invaliditāti.
78. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which persons with disabilities are included among the undertaking’s employees .78. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt saprast, cik daudz no uzņēmuma darbiniekiem ir personas ar invaliditāti.
79. | The undertaking shall disclose the percentage of persons with disabilities amongst its employees subject to legal restrictions on the collection of data.79. | Uzņēmums atklāj, cik procentuāli tā darbinieku vidū ir personas ar invaliditāti, ievērojot datu vākšanas juridiskos ierobežojumus.
80. | The undertaking may disclose the percentage of employees with disabilities with a breakdown by gender.80. | Uzņēmums var atklāt informāciju par darbinieku ar invaliditāti īpatsvaru, norādot to dalījumā pēc dzimuma.
Disclosure Requirement S1-13 – Training and skills development metricsInformācijas atklāšanas prasība S1-13. Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji
81. | The undertaking shall disclose the extent to which training and skills development is provided to its employees.81. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, cik lielā mērā tā darbiniekiem tiek nodrošināta apmācība un prasmju pilnveides iespējas.
82. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the training and skills development -related activities that have been offered to employees , within the context of continuous professional growth, to upgrade employees’ skills and facilitate continued employability.82. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast ar apmācību un prasmju pilnveidi saistītos pasākumus, kas darbiniekiem ir piedāvāti nepārtrauktas profesionālās izaugsmes kontekstā, lai uzlabotu darbinieku prasmes un veicinātu pastāvīgu nodarbināmību.
83. | The disclosure required by paragraph 81 shall include: | (a) | the percentage of employees that participated in regular performance and career development reviews; such information shall be broken down by gender; | (b) | the average number of training hours per employee and by gender.83. | 81. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | to darbinieku īpatsvars, kuri piedalījušies regulāros darbības rezultātu uzlabošanas un karjeras attīstības izvērtēšanas pasākumos; šādu informāciju sniedz dalījumā pa dzimumiem; | (b) | vidējais apmācības stundu skaits uz vienu darbinieku dalījumā pa dzimumiem.
84. | The undertaking may disclose breakdowns by employee category for the percentage of employees that participated in regular performance and career development and for the average number of training hours per employee.84. | Uzņēmums var atklāt sadalījumā pa darbinieku kategorijām to darbinieku īpatsvaru, kuri piedalījušies regulāros darbības rezultātu uzlabošanas un karjeras attīstības pasākumos, un vidējo apmācības stundu skaitu uz vienu darbinieku.
85. | The undertaking may also disclose the information specified in this disclosure requirement with regard to non-employees in its workforce.85. | Uzņēmums var atklāt šajā informācijas atklāšanas prasībā norādīto informāciju arī par tā darbaspēkā ietilpstošajiem ārštata darbiniekiem.
Disclosure Requirement S1-14 – Health and safety metricsInformācijas atklāšanas prasība S1-14. Darba aizsardzības rādītāji
86. | The undertaking shall disclose information on the extent to which its own workforce is covered by its health and safety management system and the number of incidents associated with work-related injuries, ill health and fatalities of its own workforce. In addition, it shall disclose the number of fatalities as a result of work-related injuries and work-related ill health of other workers working on the undertaking’s sites.86. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, cik lielā mērā uz tā pašu personālu attiecas tā darba aizsardzības pārvaldības sistēma, un par incidentu skaitu, kas saistīti ar tā pašu personāla darbā gūtām traumām, ar darbu saistītām slimībām un nāves gadījumiem. Turklāt tas atklāj informāciju par uzņēmuma objektos citu strādājošo nāves gadījumiem, ko izraisījušas ar darbu saistītas traumas un ar darbu saistītas slimības.
87. | The objective of this Disclosure Requirement is to allow an understanding of the coverage, quality and performance of the health and safety management system established to prevent work-related injuries .87. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast tādas darba aizsardzības pārvaldības sistēmas tvērumu, kvalitāti un darbības rezultātus, kas izveidota ar darbu saistītu traumu novēršanai.
88. | The disclosure required by paragraph 86 shall include the following information, where applicable broken down between employees and non-employees in the undertaking’s own workforce : | (a) | the percentage of people in its own workforce who are covered by the undertaking’s health and safety management system based on legal requirements and/or recognised standards or guidelines; | (b) | the number of fatalities (102) as a result of work-related injuries and work-related ill health ; | (c) | the number and rate of recordable work-related accidents; | (d) | with regard to the undertaking’s employees, the number of cases of recordable work-related ill health , subject to legal restrictions on the collection of data; and | (e) | with regard to the undertaking’s employees, the number of days lost to work-related injuries and fatalities from work-related accidents, work-related ill health and fatalities from ill health (103). | The information for (b) shall also be reported for other workers working on the undertaking’s sites , such as value chain workers if they are working on the undertaking’s sites.88. | 86. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas attiecīgā gadījumā dalījumā par darbiniekiem un pašu personālā ietilpstošiem ārštata darbiniekiem: | (a) | to pašu personāla locekļu procentuālais īpatsvars, uz kuriem attiecas uzņēmuma darba aizsardzības pārvaldības sistēma, kas balstīta uz juridiskām prasībām un/vai atzītiem standartiem vai pamatnostādnēm; | (b) | nāves gadījumu skaits (102) ar darbu saistītu traumu un ar darbu saistītu slimību rezultātā; | (c) | reģistrējamo ar darbu saistīto nelaimes gadījumu skaits un biežums; | (d) | attiecībā uz uzņēmuma darbiniekiem — reģistrējamo ar darbu saistīto slimības gadījumu skaits, uz ko attiecas juridiski datu vākšanas ierobežojumi; un | (e) | attiecībā uz uzņēmuma darbiniekiem — to dienu skaits, kas zaudētas ar darbu saistītu traumu un nelaimes gadījumu izraisītu nāves gadījumu dēļ un ar darbu saistītas slimības un šādas slimības izraisīta nāves gadījuma dēļ (103). | Informāciju b) apakšpunktā sniedz arī par citiem strādājošajiem, kas strādā uzņēmuma objektos, piemēram, vērtības ķēdes darbiniekiem, ja viņi strādā uzņēmuma objektos.
89. | The undertaking may also disclose the information specified in points (d) and (e) of paragraph 88 with regard to non-employees .89. | Uzņēmums var arī atklāt 88. punkta d) un e) apakšpunktā norādīto informāciju attiecībā uz ārštata darbiniekiem.
90. | In addition, the undertaking may include the following additional information on the health and safety coverage: the percentage of its own workers covered by a health and safety management system which is based on legal requirements and/or recognised standards or guidelines and which has been internally audited and/or audited or certified by an external party.90. | Turklāt uzņēmums var iekļaut šādu papildu informāciju par darba aizsardzības tvērumu: to pašu strādājošo procentuālais īpatsvars, uz kuriem attiecas darba aizsardzības pārvaldības sistēma, kas balstīta uz juridiskām prasībām un/vai atzītiem standartiem vai pamatnostādnēm, kas ir revidētas iekšēji un/vai ko revidējusi vai sertificējusi ārēja puse.
Disclosure Requirement S1-15 – Work-life balance metricsInformācijas atklāšanas prasība S1-15. Darba un privātās dzīves līdzsvara rādītāji
91. | The undertaking shall disclose the extent to which employees are entitled to and make use of family-related leave.91. | Uzņēmums sniedz informāciju par to, cik lielā mērā darbiniekiem ir tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ un cik lielā mērā viņi to izmanto.
92. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the entitlement and actual practices amongst the employees to take family-related leave in a gender equitable manner, as it is one of the dimensions of work-life balance .92. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par darbinieku tiesībām izmantot atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, ievērojot dzimumu līdztiesību, kā arī šo tiesību faktisko izmantošanu, jo tas ir viens no darba un privātās dzīves līdzsvara aspektiem.
93. | The disclosure required by paragraph 91 shall include: | (a) | the percentage of employees entitled to take family-related leave; and | (b) | the percentage of entitled employees that took family-related leave, and a breakdown by gender.93. | 91. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | To darbinieku īpatsvars, kuriem ir tiesības izmantot atvaļinājumus ģimenes apstākļu dēļ; un | (b) | to darbinieku īpatsvars, kuri devās atvaļinājumā ģimenes apstākļu dēļ, arī dalījumā pēc dzimumam.
94. | If all of the undertaking’s employees are entitled to family-related leave through social policy and/or collective bargaining agreements, it is sufficient to disclose this in order to meet the requirement of paragraph 93a.94. | Ja visiem uzņēmuma darbiniekiem ir tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ saskaņā ar sociālo politiku un/vai darba koplīgumiem, ir pietiekami to norādīt, lai izpildītu 93.a punktā noteikto informācijas atklāšanas prasību.
Disclosure Requirement S1-16 – Remuneration metrics (pay gap and total remuneration)Informācijas atklāšanas prasība S1-16. Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)
95. | The undertaking shall disclose the percentage gap in pay between its female and male employees and the ratio between the remuneration of its highest paid individual and the median remuneration for its employees.95. | Uzņēmums atklāj procentuālo darba algas atšķirību starp nodarbināto sieviešu un vīriešu atalgojumu un attiecību starp tā vislabāk atalgotā darbinieka atalgojumu un tā darbinieku atalgojuma mediānu.
96. | The objective of this Disclosure Requirement is twofold: to allow an understanding of the extent of any gap in the pay between women and men amongst the undertaking’s employees ; and to provide insight into the level of remuneration inequality inside the undertaking and whether wide pay disparities exist.96. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds: izprast, cik liela ir sieviešu un vīriešu darba algas atšķirība uzņēmuma darbinieku vidū, gūt ieskatu par atalgojuma nevienlīdzības līmeni uzņēmumā un par to, vai šajā ziņā pastāv liela algas atšķirība.
97. | The disclosure required by paragraph 95 shall include: | (a) | the gender pay gap, defined as the difference of average pay levels between female and male employees, expressed as percentage of the average pay level of male employees (104); | (b) | the annual total remuneration ratio of the highest paid individual to the median annual total remuneration for all employees (excluding the highest-paid individual) (105); and | (c) | where applicable, any contextual information necessary to understand the data and how the data has been compiled and other changes to the underlying data that are to be considered.97. | 95. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība, kas definēta kā vidējās bruto izpeļņas stundā atšķirība starp nodarbinātajiem vīriešiem un sievietēm, kura izteikta procentos no vīriešu vidējās bruto izpeļņas stundā (104); | (b) | visaugstāk atalgotā darbinieka gada kopējā atalgojuma attiecība pret visu darbinieku (izņemot visaugstāk atalgoto darbinieku) gada kopējā atalgojuma mediānu (105); un | (c) | attiecīgā gadījumā — jebkāda kontekstuāla informācija, kas vajadzīga, lai izprastu datus un to, kā dati ir apkopoti, un citas izmaiņas pamatā esošajos datos, kas jāņem vērā.
98. | The undertaking may disclose a breakdown of the gender pay gap as defined in paragraph 97(a) by employee category and/or by country/segment. The undertaking may also disclose the gender pay gap between employees by categories of employees broken down by ordinary basic salary and complementary or variable components.98. | Uzņēmums var atklāt 97. punkta a) apakšpunktā definēto vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību dalījumā pa darbinieku kategorijām un/vai valstīm/segmentiem. Uzņēmums var atklāt arī vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību dalījumā pēc parastas pamatatlīdzības un papildu vai mainīgiem komponentiem.
99. | In relation to paragraph 97 (b), the undertaking may report this figure adjusted for purchasing power differences between countries, in which case it shall report the methodology used for the calculation.99. | Attiecībā uz 97. punkta b) apakšpunktu uzņēmums var ziņot par šo skaitli, kas koriģēts, ņemot vērā pirktspējas atšķirības dažādās valstīs, un šādā gadījumā tas sniedz ziņas par aprēķiniem izmantoto metodiku.
Disclosure Requirement S1-17 – Incidents, complaints and severe human rights impactsInformācijas atklāšanas prasība S1-17. Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām
100. | The undertaking shall disclose the number of work-related incidents and/or complaints and severe human rights impacts within its own workforce, and any related material fines, sanctions or compensation for the reporting period.100. | Uzņēmums atklāj ar darbu saistīto incidentu un/vai sūdzību skaitu un tādu nopietnu cilvēktiesību pārkāpšanas gadījumu skaitu, kas notikuši tā pašu personālā, kā arī ar tiem saistītos būtiskos naudas sodus, sankcijas vai atlīdzības pārskata periodā.
101. | The objective of this Disclosure Requirement is to allow an understanding of the extent to which work-related incidents and severe cases of human rights impacts are affecting its own workforce .101. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, cik lielā mērā ar darbu saistīti incidenti un nopietni cilvēktiesību pārkāpšanas incidenti ietekmē uzņēmuma pašu personālu.
102. | The disclosure required by paragraph 100 shall include, subject to the relevant privacy regulations, work-related incidents of discrimination on the grounds of gender, racial or ethnic origin, nationality, religion or belief, disability, age, sexual orientation, or other relevant forms of discrimination involving internal and/or external stakeholders across operations in the reporting period. This includes incidents of harassment as a specific form of discrimination.102. | 100. punktā prasītajā atklājamajā informācijā, ievērojot relevantos privātuma aizsardzības noteikumus, iekļaujamas šādas ziņas: ar darbu saistīti diskriminācijas incidenti dzimuma, rasu piederības vai etniskās izcelsmes, valstspiederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas vai citu attiecīgu diskriminācijas veidu dēļ, kas attiecas uz iekšējām un/vai ārējām ieinteresētajām personām visās uzņēmuma darbībās pārskata periodā. Tas ietver arī aizskaršanas incidentus kā īpašu diskriminācijas veidu.
103. | The undertaking shall disclose: | (a) | the total number of incidents of discrimination , including harassment , reported in the reporting period (106); | (b) | the number of complaints filed through channels for people in the undertaking’s own workforce to raise concerns (including grievance mechanisms) and, where applicable, to the National Contact Points for OECD Multinational Enterprises related to the matters defined in paragraph 2 of this Standard, excluding those already reported in (a) above; | (c) | the total amount of fines, penalties, and compensation for damages as a result of the incidents and complaints disclosed above, and a reconciliation of such monetary amounts disclosed with the most relevant amount presented in the financial statements; and | (d) | where applicable, contextual information necessary to understand the data and how such data has been compiled.103. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | kopējo diskriminācijas (arī aizskaršanas) incidentu skaitu, par kuriem ziņots pārskata periodā (106); | (b) | to sūdzību skaitu, kas iesniegtas, izmantojot kanālus, kuros pašu personāls var paust savas bažas (tajā skaitā sūdzību mehānismus), un attiecīgā gadījumā — to sūdzību skaitu, kas iesniegtas ESAO daudznacionālo uzņēmumu valsts kontaktpunktiem par jautājumiem, kas definēti šā standarta 2. punktā, izņemot tos, par kuriem jau ziņots a) apakšpunktā; | (c) | saistībā ar iepriekš atklātajiem incidentiem un sūdzībām piemēroto naudas sodu, sankciju un atlīdzības kopsummu, kā arī šo naudas summu saskaņojumu ar relevantākajām finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām; un | (d) | attiecīgā gadījumā — kontekstuālo informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu datus un to, kā šie dati ir apkopoti.
104. | The undertaking shall disclose the following information regarding identified cases of severe human rights incidents (e.g., forced labour , human trafficking or child labour ): | (a) | the number of severe human rights incidents connected to the undertaking’s workforce in the reporting period, including an indication of how many of these are cases of non-respect of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work or OECD Guidelines for Multinational Enterprises. If no such incidents have occurred, the undertaking shall state this (107); and | (b) | the total amount of fines, penalties and compensation for damages for the incidents described in (a) above, and a reconciliation of the monetary amounts disclosed in the most relevant amount in the financial statements.104. | Uzņēmums atklāj šādu informāciju par konstatētajiem nopietniem cilvēktiesību incidentiem (piemēram, piespiedu darbu, cilvēku tirdzniecību vai bērnu darbu): | (a) | nopietnu cilvēktiesību incidentu skaitu saistībā ar uzņēmuma personālu pārskata periodā, tajā skaitā norādi par to, cik no tiem ir ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu, SDO Deklarācijas par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīniju daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi. Ja šādu incidentu nav bijis, uzņēmums to norāda (107); un | (b) | saistībā ar a) apakšpunktā aprakstītajiem incidentiem piemēroto naudas sodu, sankciju un kaitējuma atlīdzības kopsummu, kā arī to saskaņojumu ar relevantākajām finanšu pārskatos uzrādītajām naudas summām.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS S1 Own workforce. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of this Standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS S1 “ Pašu personāls ” daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ObjectiveMērķis
AR 1. | In addition to the issues listed in paragraph 2, the undertaking may also consider disclosing information about other issues relevant to a material impact for a shorter period of time, for instance initiatives regarding the health and safety of its own workforce during a pandemic.AR 1. | Papildus informācijai par 2. punktā minētajiem jautājumiem uzņēmums var arī apsvērt iespēju atklāt informāciju par citiem jautājumiem, kas saistīti ar būtisku ietekmi īsākā laikposmā, piemēram, iniciatīvām attiecībā uz pašu personāla darba aizsardzību pandēmijas laikā.
AR 2. | The overview of social matters provided in paragraph 2 is not meant to imply that all of these issues should be reported on in each Disclosure Requirement in this Standard. Rather, they provide a list of matters derived from the sustainability reporting requirements set out in Directive 2013/34/EU that the undertaking shall consider for the ESRS 2 materiality assessment related to its own workforce and, as appropriate, report as material impacts, risks and opportunities within the scope of this Standard.AR 2. | Pārskats par sociālajiem jautājumiem, kas sniegts 2. punktā, nenozīmē, ka par visiem šiem jautājumiem būtu jāziņo saskaņā ar katru no šajā standartā noteiktajām informācijas atklāšanas prasībām. Tas drīzāk ir to jautājumu saraksts, kuri izriet no Direktīvā 2013/34/ES noteiktajām ilgtspējas ziņu sniegšanas prasībām un kuri uzņēmumam jāņem vērā, veicot ESRS 2 būtiskuma novērtējumu saistībā ar pašu personālu, un attiecīgā gadījumā jāziņo par tiem kā par būtisku ietekmi, riskiem un iespējām, kas ietilpst šā standarta tvērumā.
AR 3. | Examples of people that fall within the scope of “Own workforce ” are: | (a) | Examples of contractors (self-employed persons) in the undertaking’s own workforce include: | i. | Contractors hired by the undertaking to perform work that would otherwise be carried out by an employee | ii. | Contractors hired by the undertaking to perform work in a public area (e.g., on a road, on the street). | iii. | Contractors hired by the undertaking to deliver the work/service directly at the workplace of a client of the undertaking. | (b) | Examples of people employed by a third party engaged in ‘employment activities’ include people who perform the same work that employees carry out, such as: | i. | people who fill in for employees who are temporarily absent (due to illness, holiday, parental leave, etc.); | ii. | people performing work additional to regular employees; | iii. | people who are dispatched temporarily from another EU member state to work for the undertaking (‘posted workers’).AR 3. | Personas, uz kuriem attiecas jēdziens “pašu personāls”, ir, piemēram, šādas: | (a) | darbuzņēmēju (pašnodarbināto), kas ietilpst uzņēmuma pašu personālā, piemēri: | i. | uzņēmuma nolīgti darbuzņēmēji, kas veic darbu, kuru citādi veiktu uzņēmuma darbinieks; | ii. | uzņēmuma nolīgti darbuzņēmēji, kas veic darbus publiskā vietā (piemēram, uz ceļa, uz ielas); | iii. | uzņēmuma nolīgti darbuzņēmēji, kas veic darbus / sniedz pakalpojumus tieši uzņēmuma klienta darbavietā; | (b) | Trešās personas, kas nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu”, nodarbinātu personu, arī personu, kuras veic to pašu darbu, ko uzņēmuma darbinieki, piemēri: | i. | personas, kas aizvieto darbiniekus, kuri uz laiku ir prombūtnē (slimības, atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma utt. dēļ); | ii. | personas, kas veic papildu darbu papildus pastāvīgajiem darbiniekiem; | iii. | personas, kas uz laiku nosūtītas no citas ES dalībvalsts, lai strādātu uzņēmumā (“norīkotie darbinieki”).
ESRS 2 General DisclosuresESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
AR 4. | ESRS 2 SBM-2 requires the undertaking to provide an understanding of whether and how it considers the role that its strategy and business model may play in creating, exacerbating or mitigating significant material impacts on its own workforce , and whether and how the business model and strategy are adapted to address such material impacts.AR 4. | ESRS 2 SBM-2 ir noteikts, ka uzņēmumam jāsniedz informācija par to, vai un kā tas apsver, vai tā stratēģija un darījumdarbības modelis ietekmē būtiskas ietekmes radīšanu, saasināšanu vai mazināšanu attiecībā uz uzņēmuma pašu personālu, kā arī vai un kā tā darījumdarbības modelis un stratēģija tiek pielāgoti, lai novērstu šādu būtisku ietekmi.
AR 5. | While the undertaking’s own workforce may not be engaging with the undertaking at the level of its strategy or business model , their views can inform the undertaking’s assessment of its strategy and business model. The undertaking shall consider the views of workers’ representatives when applicable to fulfil this disclosure.AR 5. | Lai gan uzņēmuma pašu personāls, iespējams, nepiedalās uzņēmuma stratēģijas vai uzņēmējdarbības modeļa izstrādē, to viedokļi var sniegt informāciju uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa novērtējumam. Vajadzības gadījumā, lai izpildītu šo informācijas atklāšanas prasību, uzņēmums ņem vērā darbinieku pārstāvju viedokļus.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
AR 6. | Impacts on the undertaking’s own workforce can originate in its strategy or business model in a number of different ways. For example, impacts may relate to the undertaking’s value proposition (such as providing lowest cost products or services, or high-speed delivery, in ways that put pressure on labour rights in its own operations), or its cost structure and the revenue model (such as shifting inventory risk to suppliers , with knock-on effects on the labour rights of people who work for them).AR 6. | Ietekme uz uzņēmuma pašu personālu var būt saistīta ar tā stratēģiju vai darījumdarbības modeli dažādos veidos. Piemēram, ietekme var būt saistīta ar uzņēmuma vērtības piedāvājumu (piemēram, lētāku produktu vai pakalpojumu nodrošināšanu vai ātru piegādi veidos, kas rada spiedienu uz darba tiesībām uzņēmuma darbībās), vai ar tā izmaksu struktūru un ieņēmumu modeli (piemēram, krājumu riska novirzīšanu piegādātājiem, kas rada ķēdes reakciju uz pašu strādājošo darba tiesībām).
AR 7. | Impacts on the undertaking’s own workforce that originate in the strategy or business model can also bring material risks to the undertaking. For example, risks arise if some people in the workforce are at risk of forced labour , and the undertaking is importing products into countries where the law allows for the confiscation of imported goods that are suspected of being made with forced labour. An example of opportunities for the undertaking may result from providing opportunities for the workforce such as job creation and upskilling in the context of a “just transition”. Another example, in the context of a pandemic or other severe health crisis, relates to the undertaking potentially relying on contingent labour with little to no access to sick care and health benefits that may face severe operational and business continuity risks as workers have no choice but to keep working while sick, further exacerbating the spread of the disease and causing major supply chain breakdowns. Reputational and business opportunity risks linked to the exploitation of low-skilled, low-paid workers in sourcing geographies with minimal protections for them are also increasing with media backlash and consumer preferences moving to more ethically sourced or sustainable goods.AR 7. | Būtiskus riskus uzņēmumam var radīt arī stratēģijas vai darījumdarbības modeļa radītā ietekme uz uzņēmuma pašu personālu. Piemēram, riski rodas, ja daži pašu strādājošie ir pakļauti piespiedu darba riskam un uzņēmums importē produktus valstīs, kur tiesību akti ļauj konfiscēt importētās preces, par kurām ir aizdomas, ka tās ir ražotas, izmantojot piespiedu darbu. Kā piemēru uzņēmuma iespējām var minēt iespēju nodrošināšanu personālam, piemēram, darbavietu radīšanu un prasmju pilnveidi “taisnīgas pārkārtošanās” kontekstā. Cits piemērs pandēmijas vai citas smagas veselības krīzes kontekstā ir saistīts ar uzņēmumu, kas, iespējams, paļaujas uz gadījuma darbaspēku, kuram ir maz vai nav pieejama veselības aprūpe un veselības pabalsti, un kas var saskarties ar nopietniem darbības un darījumdarbības nepārtrauktības riskiem, jo strādājošajiem nav citas izvēles, kā vien turpināt strādāt slimības laikā, kas vēl vairāk pastiprina slimības izplatīšanos un izraisa būtiskus piegādes ķēdes pārtraukumus. Reputācijas un darījumdarbības iespēju riski, kas saistīti ar mazkvalificētu un slikti atalgotu darbinieku ekspluatāciju produktu izcelsmes vietās, kur to aizsardzība ir minimāla, pieaug arī saistībā ar mediju rezonansi un patērētāju vēlmēm izvēlēties ētiskāk iegūtas vai ilgtspējīgākas preces.
AR 8. | Examples of particular characteristics of people in the undertaking’s own workforce that may be considered by the undertaking when responding to paragraph 15 relate to young people that may be more susceptible to impacts on their physical and mental development, or women in a context where women are routinely discriminated against in the terms and conditions of work, or migrants in a context where the market for the supply of labour is poorly regulated and workers are routinely charged recruitment fees. For some people in the workforce, the inherent nature of the activity that they are required to undertake may put them at risk (for example, people required to handle chemicals or operate certain equipment or low paid employees who are on “zero hours” contracts).AR 8. | Atbildot uz 15. punktu, uzņēmums varētu sniegt uzņēmuma pašu personāla raksturojumu, piemēram, gados jauni darbinieki, kuri var būt uzņēmīgāki pret ietekmi uz viņu fizisko un garīgo attīstību, vai sievietes situācijā, kad sievietes regulāri tiek diskriminētas darba nosacījumu un nodarbinātības noteikumu ziņā, vai migranti situācijā, kad darba tirgus ir slikti reglamentēts un no darbiniekiem regulāri tiek iekasēta maksa par pieņemšanu darbā. Daži strādājošie var būt pakļauti riskam, kas saistīts ar veicamā darba būtību (piemēram, personas, kurām jāstrādā ar ķimikālijām vai jālieto noteiktas iekārtas, vai zemu atalgoti darbinieki, ar kuriem ir noslēgti nulles stundu līgumi).
AR 9. | With regard to paragraph 16, material risks could also arise because of the undertaking’s dependency on its own workforce where low-likelihood but high-impact events may trigger financial effects; for example, where a global pandemic leads to severe health impacts on the undertaking’s workforce resulting in major disruptions to production and distribution. Other examples of risk related to the undertaking’s dependency on its workforce include a shortage in skilled workers or political decisions or legislation affecting its own operations and own workforce .AR 9. | Attiecībā uz 16. punktu būtiski riski var rasties arī tāpēc, ka uzņēmums ir atkarīgs no pašu personāla, un maz ticami, bet lielu ietekmi radoši notikumi var izraisīt finansiālu iespaidu; piemēram, ja globāla pandēmija izraisa smagu ietekmi uz uzņēmuma personāla veselību, tā rezultātā būtiski tiek traucēta ražošana un izplatīšana. Citi piemēri riskiem, kas saistīti ar uzņēmuma atkarību no tā personāla, ietver kvalificētu darbinieku trūkumu vai politiskus lēmumus, vai tiesību aktus, kas ietekmē uzņēmuma darbības un pašu personālu.
Impacts, risks and opportunities managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S1-1 – Policies related to own workforceInformācijas atklāšanas prasība S1-1. Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu
AR 10. | The undertaking shall consider whether explanations of significant changes to the policies adopted during the reporting year (for example, new expectations for foreign subsidiaries, new or additional approaches to due diligence and remedy) provide contextual information for users and may disclose such explanations. This includes policies and commitments of the undertaking to prevent or mitigate the risks and negative impacts on people in its own workforce of reducing carbon emissions and transitioning to greener and climate-neutral operations as well as to provide opportunities for the workforce such as job creation and upskilling, including explicit commitments to a ‘just transition’.AR 10. | Uzņēmums ņem vērā, vai skaidrojums par būtiskām izmaiņām rīcībpolitikas dokumentos, kas pieņemti pārskata gada laikā (piemēram, jaunas prognozes attiecībā uz ārvalstu meitasuzņēmumiem, jaunas vai papildu pieejas ilgtspējas pienācīgas rūpības procesam un remediācijai), sniedz kontekstuālu informāciju lietotājiem, un var sniegt šādus skaidrojumus. Tas ietver uzņēmuma rīcībpolitiku un saistības novērst vai mazināt oglekļa emisiju samazināšanas un pārkārtošanās uz zaļāku un klimatneitrālu darbību risku un negatīvo ietekmi uz pašu personālu, kā arī nodrošināt personālam tādas iespējas kā darbavietu radīšana un prasmju pilnveide, tajā skaitā skaidru apņemšanos veicināt “taisnīgu pārkārtošanos”.
AR 11. | The policy may take the form of a stand-alone policy regarding the undertaking’s own workforce or be included in a broader document such as a code of ethics or a general sustainability policy that has already been disclosed by the undertaking as part of another ESRS. In those cases, the undertaking shall provide an accurate cross-reference to identify the aspects of the policy that satisfy the requirements of this Disclosure Requirement.AR 11. | Šī rīcībpolitika var būt kā atsevišķs rīcībpolitikas dokuments attiecībā uz uzņēmuma pašu personālu, vai arī tā var būt iekļauta plašākā dokumentā, piemēram, ētikas kodeksā vai vispārējā ilgtspējas politikā, ko uzņēmums jau ir atklājis kā daļu no cita ESRS. Šādos gadījumos uzņēmums sniedz precīzu mijnorādi, lai identificētu tos rīcībpolitikas aspektus, kas atbilstu šajā informācijas atklāšanas prasībā prasītajam.
AR 12. | When disclosing the alignment of its policies with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, the undertaking shall consider that the Guiding Principles refer to the International Bill of Human Rights, which consist of the Universal Declaration of Human Rights and the two Covenants that implement it, as well as the International Labour Organisation’s Declaration on Fundamental Rights and Principles at Work and the core conventions that underpin it, and may report on alignment with these instruments.AR 12. | Atkājot informāciju par savas rīcībpolitikas saskaņošanu ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, uzņēmums ņem vērā, ka šie pamatprincipi attiecas uz Starptautisko cilvēktiesību hartu, ko veido Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un abi pakti, ar kuru to īsteno, kā arī Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un pamatkonvencijām, kas ir tās pamatā, un var ziņot par saskanību ar šiem pamatā esošajiem standartiem.
AR 13. | When explaining how external-facing policies are embedded, the undertaking may, for example, consider internal policies of responsible sourcing, and alignment with other policies relevant to own workers, for example, regarding forced labour. With regard to supplier codes of conduct that the undertaking may have, it shall indicate whether they include provisions addressing the safety of workers, precarious work (i.e., use of workers on short-term or limited hours contracts, workers employed via third parties, sub-contracting to third parties or use of informal workers), human trafficking, the use of forced labour or child labour, and whether such provisions are fully in line with applicable ILO standards.AR 13. | Paskaidrojot, kā ir integrēta uzņēmuma ārējā politika, uzņēmums var, piemēram, apsvērt iekšējo politiku attiecībā uz atbildīgu apgādi un saskaņošanu ar citiem rīcībpolitikas dokumentiem, kas attiecas uz pašu strādājošajiem, piemēram, saistībā ar piespiedu darbu. Attiecībā uz piegādātāju rīcības kodeksiem, ko uzņēmums var būt pieņēmis, kopsavilkumā norāda, vai tajos ir iekļauti noteikumi, kas attiecas uz strādājošo drošību, arī nestabilu nodarbinātību (t. i., strādājošo izmantošanu, pamatojoties uz īstermiņa vai ierobežota darba laika līgumiem, strādājošo nodarbināšanu ar trešo personu starpniecību, apakšlīgumu slēgšanu ar trešām personām vai neoficiālu strādājošo izmantošanu), cilvēku tirdzniecību, piespiedu darba vai bērnu darba izmantošanu, un vai šādi noteikumi pilnībā atbilst piemērojamiem SDO standartiem.
AR 14. | The undertaking may provide an illustration of the types of communication of its policies to those individuals, group of individuals or entities for whom they are relevant, either because they are expected to implement them (for example, the undertaking’s employees , contractors and suppliers ), or because they have a direct interest in their implementation (for example, people in its own workforce , investors). It may disclose communication tools and channels (for example, flyers, newsletters, dedicated websites, social media, face to face interactions, workers’ representatives), aimed at ensuring that the policy is accessible and that different audiences understand its implications. The undertaking may also explain how it identifies and removes potential barriers for dissemination, such as through translation into relevant languages or the use of graphic depictions.AR 14. | Uzņēmums var sniegt piemēru tam, kāda veida paziņojumus par savu rīcībpolitiku tas sniedz tām personām, personu grupām vai struktūrām, kurām tā ir relevanta, vai nu tādēļ, ka no tām tiek gaidīts, ka tās šo rīcībpolitiku īstenos (piemēram, uzņēmuma darbinieki, darbuzņēmēji un piegādātāji), vai arī tādēļ, ka tās ir tieši ieinteresētas attiecīgās rīcībpolitikas īstenošanā (piemēram, pašu personāls, ieguldītāji). Uzņēmums var atklāt saziņas līdzekļus un kanālus (piemēram, izdales lapiņas, informatīvus biļetenus, īpašas tīmekļvietnes, sociālos medijus, tiešu saskarsmi, darbinieku pārstāvjus), lai palīdzētu nodrošināt, ka rīcībpolitika ir pieejama un ka dažādas personas saprot tās ietekmi. Uzņēmums var arī paskaidrot, kā tas apzina un novērš iespējamos izplatīšanas šķēršļus, piemēram, tulkojot attiecīgajās valodās vai izmantojot grafiskus attēlus.
AR 15. | Discrimination in employment and occupation occurs when someone is treated differently or less favourably because of characteristics that are not related to merit or the inherent requirements of the job. These characteristics are commonly defined in national laws. Besides the grounds mentioned in the Disclosure Requirement, the undertaking shall consider other grounds for discrimination prohibited under national legislation.AR 15. | Diskriminācija nodarbinātībā un profesijā notiek tad, ja pret kādu personu izturas atšķirīgi vai mazāk labvēlīgi tādu iezīmju dēļ, kas nav saistītas ar nopelniem vai darbam raksturīgajām prasībām. Šīs iezīmes parasti ir definētas valstu tiesību aktos. Papildus informācijas atklāšanas prasībā minētajiem iemesliem uzņēmums ņem vērā arī citus diskriminācijas pamatus, kas ir aizliegti saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
AR 16. | Discrimination can arise in a variety of work-related activities. These include access to employment, particular occupations, training and vocational guidance and social security. Moreover, it can occur with respect to the terms and conditions of employment, such as: recruitment, remuneration, hours of work and rest, paid holidays, maternity protection, security of tenure, job assignments, performance assessment and advancement, training opportunities, promotion prospects, occupational safety and health, termination of employment. The undertaking may address these areas specifically when disclosing its policies and underlying procedures to fulfil the disclosure requirement.AR 16. | Diskriminācija var rasties dažādās ar darbu saistītās darbībās. Tā ietver piekļuvi nodarbinātībai, konkrētām profesijām, apmācībai un profesionālajai orientācijai, kā arī sociālajam nodrošinājumam. Turklāt tā var rasties saistībā ar nodarbinātības noteikumiem un nosacījumiem, piemēram, saistībā ar pieņemšanu darbā, atalgojumu, darba un atpūtas laiku, apmaksātām brīvdienām, maternitātes aizsardzību, nodarbinātības saglabāšanas drošību, darba uzdevumiem, darbības rezultātu novērtējumu un paaugstināšanu amatā, apmācības iespējām, karjeras izaugsmes iespējām, darba aizsardzību un darba attiecību izbeigšanu. Atklājot savu rīcībpolitiku un pamatprocedūras, lai izpildītu šo informācijas atklāšanas prasību, uzņēmums var īpaši pievērsties šiem tematiem.
AR 17. | The undertaking may disclose whether it: | (a) | has policies and procedures which make qualifications, skills and experience the basis for the recruitment, placement, training and advancement at all levels, while accounting for the fact that some individuals may have more difficulty than others to acquire such qualifications, skills and experience; | (b) | assigns responsibility at top management level for equal treatment and opportunities in employment, issue clear company-wide policies and procedures to guide equal employment practices, and link advancement to desired performance in this area; | (c) | provides staff training on non -discrimination policies and practices, with a particular focus on middle and upper management to raise awareness and address resolution strategies for preventing and addressing systemic and incidental discrimination; | (d) | makes adjustments to the physical environment to ensure health and safety for workers, customers and other visitors with disabilities; | (e) | evaluates whether job requirements have been defined in a way that could systematically disadvantage certain groups; | (f) | keeps up-to-date records on recruitment, training and promotion that provide a transparent view of opportunities for employees and their progression within the undertaking; | (g) | puts in place grievance procedures to address complaints, handle appeals and provide recourse for employees (especially in the context of negotiations and collective agreements) when discrimination is identified, and is alert to formal structures and informal cultural issues that can prevent employees from raising concerns and grievances; and | (h) | has programs to promote access to skills development.AR 17. | Uzņēmums var atklāt, vai tas: | (a) | ir ieviesis rīcībpolitiku un procedūras, saskaņā ar kurām kvalifikācija, prasmes un pieredze ir noteiktas kā pamats darbinieku pieņemšanai darbā, iekārtošanai darbā, apmācībai un paaugstināšanai amatā visos līmeņos, vienlaikus ņemot vērā to, ka dažām personām iegūt šādu kvalifikāciju, prasmes un pieredzi var būt grūtāk nekā citām; | (b) | augstākās vadības līmenī piešķir atbildību par vienlīdzīgu attieksmi un iespējām saistībā ar nodarbinātību, izdod skaidru uzņēmuma mēroga rīcībpolitiku un procedūras vienlīdzīgas nodarbinātības prakses vadīšanai un sasaista paaugstināšanu amatā ar vēlamajiem darbības rezultātiem šajā jomā; | (c) | nodrošināt darbinieku apmācību par nediskriminēšanas politiku un praksi, īpašu uzmanību pievēršot vidējā un augstākā līmeņa vadībai, lai uzlabotu izpratni un izstrādātu sistēmiskas un nejaušas diskriminācijas novēršanas un risināšanas stratēģijas; | (d) | pielāgot fizisko vidi, lai nodrošinātu darba aizsardzību strādājošajiem, klientiem un citiem apmeklētājiem ar invaliditāti; | (e) | izvērtē, vai darba prasības ir noteiktas tā, ka noteiktām grupām sistemātiski varētu tikt radīts neizdevīgāks stāvoklis; | (f) | atjaunināt datus par pieņemšanu darbā, apmācību un paaugstināšanu amatā, kas sniedz pārredzamu pārskatu par darbiniekiem pieejamajām iespējām un viņu izaugsmi uzņēmumā; | (g) | ieviest sūdzību procedūras, ar ko risināt sūdzības, izskatīt pārsūdzības un nodrošināt darbiniekiem iespēju vērsties tiesā (jo īpaši saistībā ar sarunām un koplīgumiem), ja tiek konstatēta diskriminācija, un tas ietver arī tādu formālo struktūru un neformālo kultūras jautājumu ņemšanu vērā, kas var kavēt darbiniekus izteikt bažas un iesniegt sūdzības; un | (h) | ir ieviesis programmas, ar ko veicina piekļuvi prasmju pilnveides iespējām.
Disclosure Requirement S1-2 – Processes for engaging with own workforce and workers' representatives about impactsInformācijas atklāšanas prasība S1-2. Procesi pašu personāla un darbinieku pārstāvju iesaistei ietekmes jautājumos
AR 18. | When describing what function or role has operational responsibility for such engagement and/or ultimate accountability, the undertaking may disclose whether this is a dedicated role or function or part of a broader role or function, and whether any capacity building activities have been offered to support the staff to undertake engagement. If it cannot identify such a position or function, it may state that this is the case. This disclosure could also be fulfilled by making reference to information disclosed according to ESRS 2 GOV-1 The role of the administrative, management and supervisory bodies.AR 18. | Aprakstot, kurai funkcionālajai nodaļai vai amatam ir darbības atbildība par šādu iesaisti un/vai galīgā pārskatatbildība, uzņēmums var atklāt, vai tas ir kāds īpašs amats vai funkcionālā nodaļa, vai daļa no plašāka pienākuma vai funkcijas, un vai ir piedāvāti kādi spēju veidošanas pasākumi, lai palīdzētu personālam iesaistīties. Ja uzņēmums nevar noteikt šādu amatu vai funkcionālo nodaļu, tas var šo faktu norādīt. Šo informācijas atklāšanas prasību var izpildīt, arī sniedzot norādi uz informāciju, kas atklāta saskaņā ar ESRS 2 GOV 1“Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”.
AR 19. | When preparing the disclosures described in paragraph 27 b) and c), the following illustrations may be considered: | (a) | examples of stages at which engagement occurs are i) determining the approach to mitigation and ii) evaluating the effectiveness of mitigation; | (b) | for type of engagement, these could be participation, consultation and/or information; | (c) | for the frequency of the engagement, information may be provided on whether engagement occurs on a regular basis, at certain points in a project or business process, (for example, when a new harvest season begins or a new production line is opened), as well as whether it occurs in response to legal requirements and/or in response to stakeholder requests and whether the result of the engagement is being integrated into the undertaking's decision-making processes; and | (d) | for the role with operational responsibility, whether the undertaking requires relevant staff to have certain skills, or whether it provides training or capacity building to relevant staff to undertake engagement.AR 19. | Sagatavojot informāciju, kas atklājama saskaņā ar 27. punkta b) un c) apakšpunktu, var ņemt vērā šādus aspektus: | (a) | tādu posmu piemēri, kuros notiek iesaiste, ir a) nosakot mazināšanas pieejas vai ii) izvērtējot mazināšanas rezultativitāti; | (b) | iesaistes veids — līdzdalība, apspriešanās un/vai informēšana; | (c) | attiecībā uz iesaistes biežumu var sniegt informāciju par to, vai iesaiste notiek regulāri, noteiktos kāda projekta vai darījumdarbības procesa posmos, piemēram, kad sākas jauna ražas novākšanas sezona vai tiek atklāta jauna ražošanas līnija, kā arī par to, vai tā notiek, reaģējot uz juridiskām prasībām un/vai ieinteresēto personu pieprasījumiem, un vai iesaistes rezultāti tiek iekļauti uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesos, un | (d) | saistībā ar amatu, kuram ir attiecīgā darbības atbildība — vai uzņēmums pieprasa, lai attiecīgajam personālam būtu noteiktas prasmes un vai tas nodrošina apmācības vai spēju veidošanas iespējas attiecīgajiem darbiniekiem, lai tie varētu iesaistīties.
AR 20. | Global Framework Agreements (GFA) serve to establish an ongoing relationship between a multinational enterprise and a Global Union Federation to ensure that the undertaking adheres to the same standards in every country in which it operates.AR 20. | Globālo pamatnolīgumu (GFA) mērķis ir izveidot pastāvīgas attiecības starp daudznacionālu uzņēmumu un Pasaules arodbiedrību federāciju, lai nodrošinātu, ka uzņēmums ievēro vienādus standartus visās valstīs, kurās tas darbojas.
AR 21. | To illustrate how the perspectives of its own workforce have informed specific decisions or activities, the undertaking may provide examples from the current reporting period.AR 21. | Lai ilustrētu, kā pašu personāla viedoklis ir ietekmējis konkrētus uzņēmuma lēmumus vai darbības, uzņēmums var sniegt piemērus no pašreizējā pārskata perioda.
AR 22. | Where the undertaking has agreements with national, European or international trade unions or works councils related to the rights of people its own workforce, this can be disclosed to illustrate how the agreement enables the undertaking to gain insight into the perspectives of such people.AR 22. | Ja uzņēmums ir noslēdzis tādus nolīgumus ar valsts, Eiropas vai starptautiskām arodbiedrībām vai uzņēmumu padomēm, kas saistīti ar uzņēmuma pašu personāla tiesībām, to var darīt zināmu, lai parādītu, kā nolīgums ļauj uzņēmumam uzklausīt šo strādājošo viedokli.
AR 23. | Where possible, the undertaking may disclose examples from the reporting period to illustrate how the perspectives of its own workforce and workers' representatives have informed specific decisions or activities of the undertaking.AR 23. | Ja iespējams, uzņēmums var sniegt piemērus no pārskata perioda, lai ilustrētu, kā uzņēmuma pašu personāla un darbinieku pārstāvju viedoklis ir ietekmējis konkrētus uzņēmuma lēmumus vai darbības.
AR 24. | The undertaking shall consider the following aspects when fulfilling this Disclosure Requirement: | (a) | The type of engagement (for example, information, consultation or participation) and its frequency (for example, ongoing, quarterly, annually); | (b) | how feedback is recorded and integrated into decision-making, and how people in the workforce are informed about the way in which their feedback has influenced decisions; | (c) | whether engagement activities take place at the organisational level or at a lower level, such as at the site or project level, and in the latter case, how information from engagement activities is centralised; | (d) | the resources (for example, financial or human resources) allocated to engagement; and | (e) | how it engages with people in its workforce and workers’ representatives on the impacts on its own workforce that may arise from reducing carbon emissions and transitioning to greener and climate-neutral operations, in particular restructuring, employment loss or creation, training and up/reskilling, gender and social equity, and health and safety.AR 24. | Izpildot šo informācijas atklāšanas prasību, uzņēmums ņem vērā šādus aspektus: | (a) | iesaistes veidu (piemēram, informēšanu, apspriešanos vai līdzdalību) un biežumu (piemēram, pastāvīgi, reizi ceturksnī, reizi gadā); | (b) | kā atsauksmes tiek reģistrētas un integrētas lēmumu pieņemšanā un kā strādājošie tiek informēti par to, kā viņu atsauksmes ir ietekmējušas lēmumus; | (c) | vai iesaistes pasākumi notiek organizācijas līmenī vai zemākā līmenī, piemēram, objekta vai projekta līmenī, un pēdējā minētajā gadījumā — kā centralizēti tiek apkopota informācija par iesaistes pasākumiem; | (d) | iesaistei piešķirtos resursus (piemēram, finanšu vai cilvēkresursus) un | (e) | kā uzņēmums sadarbojas ar strādājošajiem un darbinieku pārstāvjiem saistībā ar tā ietekmi uz pašu personālu, ko var radīt oglekļa emisiju samazināšana un pārkārtošanās uz zaļāku un klimatneitrālu darbību, jo īpaši saistībā ar pārstrukturēšanu, darbavietu zaudēšanu vai radīšanu, apmācību un prasmju pilnveidi / pārkvalifikāciju, dzimumu līdztiesību un sociālo vienlīdzību, kā arī darba aizsardzību.
AR 25. | The undertaking may also disclose the following information in relation to paragraph 24 on diversity: | (a) | how it engages with at-risk or persons in vulnerable situations (for example whether it takes specific approaches and gives special attention to potential barriers); | (b) | how it takes into account potential barriers to engagement with people in its workforce (for example, language and cultural differences, gender and power imbalances, divisions within a community or group); | (c) | how it provides people in its workforce with information that is understandable and accessible through appropriate communication channels; | (d) | any conflicting interests that have arisen among its workforce and how the undertaking has resolved these conflicting interests; and | (e) | how it seeks to respect the human rights of all stakeholders engaged, for example, their rights to privacy, freedom of expression, and peaceful assembly and protest.AR 25. | Saistībā ar 24. punktu par daudzveidību uzņēmums var atklāt arī šādu informāciju: | (a) | kā tas sadarbojas ar riskam pakļautām vai neaizsargātām personām (piemēram, vai tas izmanto īpašas pieejas un pievērš īpašu uzmanību iespējamiem šķēršļiem); | (b) | kā tas ņem vērā iespējamos šķēršļus strādājošo iesaistei (piemēram, valodas un kultūras atšķirības, dzimumu un varas nelīdzsvarotību, šķelšanos kopienā vai grupā); | (c) | kā tas nodrošina strādājošajiem saprotamu un pieejamu informāciju, izmantojot piemērotus saziņas kanālus; | (d) | jebkādas konfliktējošās intereses, kas radušās starp strādājošajiem, un kā uzņēmums ir atrisinājis šīs konfliktējošās intereses, un | (e) | kā tas cenšas ievērot visu iesaistīto ieinteresēto personu cilvēktiesības, piemēram, viņu tiesības uz privātumu, vārda brīvību, mierīgas pulcēšanās brīvību un tiesības paust protestu.
AR 26. | The undertaking may also report information about the effectiveness of processes for engaging with its own workforce from previous reporting periods. This applies in cases where the undertaking has assessed the effectiveness of these processes or derived lessons during the current reporting period. Processes used to track effectiveness can include internal or external auditing or verification, impact assessments, measurement systems, stakeholder feedback, grievance mechanisms , external performance ratings, and benchmarking.AR 26. | Uzņēmums var arī sniegt ziņas no iepriekšējiem pārskata periodiem par to, cik iedarbīgi bijuši pašu personāla iesaistes procesi. Tas attiecas uz gadījumiem, kad uzņēmums ir novērtējis šo procesu iedarbīgumu vai guvis atziņas pašreizējā pārskata periodā. Procesi, ko izmanto iedarbīguma uzraudzībai, var ietvert iekšēju vai ārēju revīziju vai pārbaudi, ietekmes novērtējumus, vērtēšanas sistēmas, ieinteresēto personu atsauksmes, sūdzību mehānismus, ārējus darbības rezultātu novērtējumus un salīdzinošo novērtēšanu.
Disclosure Requirement S1-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for own workers to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S1-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli pašu strādājošo bažu paušanai
AR 27. | In fulfilling the requirements set out by the disclosure criteria of Disclosure Requirement ESRS S1-3, the undertaking may be guided by the content of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Due Diligence Guidance for Responsible Business Conduct focused on remediation and grievance mechanisms .AR 27. | Izpildot ESRS S1-3 noteiktās informācijas atklāšanas kritēriju prasības, uzņēmums var pamatoties uz ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem un ESAO vadlīnijām par pienācīgu rūpību attiecībā uz atbildīgu darījumdarbību, kuros uzmanība pievērsta remediācijai un sūdzību mehānismiem.
AR 28. | Channels for raising concerns or needs include grievance mechanisms , hotlines, trade unions (where people in the workforce are unionised), works councils, dialogue processes or other means through which the undertaking’s own workforce or workers’ representatives can raise concerns about impacts or explain needs that they would like the undertaking to address. This could include both channels provided by the undertaking directly and channels provided by the entities where their own workforce is working, in addition to any other mechanisms an undertaking may use to gain insight into the management of impacts on its own workforce, such as compliance audits. Where the undertaking is relying solely on information about the existence of such channels provided by its business relationships to answer this requirement, it may state that.AR 28. | Kanāli, ko var izmantot bažu vai vajadzību paušanai, ietver sūdzību mehānismus, uzticības līnijas, arodbiedrības (ja strādājošie ir arodbiedrībās), uzņēmumu padomes, dialoga procesus vai citus līdzekļus, ar kuru palīdzību uzņēmuma pašu personāls vai darbinieku pārstāvji var paust bažas par ietekmi vai izskaidrot vajadzības, kuras viņi vēlētos, lai uzņēmums risinātu. Tas varētu ietvert gan kanālus, kurus nodrošina tieši uzņēmums, gan kanālus, kurus nodrošina struktūras, kur strādā tā pašu personāls, papildus citiem mehānismiem, ko uzņēmums var izmantot, lai gūtu informāciju par ietekmes uz pašu personālu pārvaldību, piemēram, atbilstības revīzijām. Ja uzņēmums šās prasības izpildei sniedz tikai informāciju par to, ka šādi kanāli pastāv un ka uzņēmums tos nodrošina tā darījuma attiecību ietvaros, tas šo faktu norāda.
AR 29. | Third party mechanisms could include those operated by the government, NGOs, industry associations and other collaborative initiatives. The undertaking may disclose whether these are accessible to all of its own workforce (or workers’ representatives or, in their absence, individuals or organisations acting on their behalf or who are otherwise in a position to be aware of negative impacts ).AR 29. | Trešo personu mehānismi varētu būt valdības, NVO, nozares asociāciju un citu sadarbības iniciatīvu mehānismi. Uzņēmums var atklāt, vai tie ir pieejami visam uzņēmuma pašu personālam (vai darbinieku pārstāvjiem vai, ja tādu nav, fiziskām personām vai organizācijām, kas darbojas viņu vārdā vai kas citā veidā var uzzināt par negatīvo ietekmi).
AR 30. | The undertaking shall consider whether and how people in its own workforce that may be affected and their workers' representatives are able to access channels at the level of the undertaking they are employed by, or contracted to work for, in relation to each material impact. Relevant channels may include hotlines, trade unions (where people in the workforce are unionised) or works councils, or other grievance mechanisms operated by the relevant undertaking or by a third party.AR 30. | Uzņēmums attiecībā uz katru būtiskas ietekmes aspektu ņem vērā, vai un kādā veidā tā pašu personāls, kurus šie aspekti var ietekmēt, un darbinieku pārstāvji var piekļūt šiem kanāliem tajā uzņēmuma līmenī, kurā viņi ir nodarbināti vai kurā viņiem ir noslēgts darba līgums. Attiecīgie kanāli var ietvert uzticības līnijas, arodbiedrības (ja strādājošie ir arodbiedrībās) vai uzņēmumu padomes, vai citus sūdzību mehānismus, ko pārvalda attiecīgais uzņēmums vai trešā persona.
AR 31. | In explaining whether and how the undertaking knows that people in its own workforce are aware of and trust any of these channels, the undertaking may provide relevant and reliable data about the effectiveness of these channels from the perspective of the people concerned. Examples of sources of information are surveys of people in the undertaking’s workforce that have used such channels and their levels of satisfaction with the process and outcomes.AR 31. | Paskaidrojot, vai un kā uzņēmums zina, ka tā pašu personāls ir informēts par šādiem kanāliem un kādam no tiem uzticas, uzņēmums var sniegt relevantus un ticamus datus par šo kanālu iedarbīgumu no attiecīgo personu viedokļa. Informācijas avoti ir, piemēram, to uzņēmuma strādājošo aptaujas, kuri izmantojuši šādus kanālus, un viņu apmierinātības līmenis ar procesu un rezultātiem.
AR 32. | In describing the effectiveness of channels for its own workforce and workers’ representatives to raise concerns, the undertaking may be guided by the following questions, based on the “effectiveness criteria for non-judicial grievance mechanisms” , as laid out in the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, in particular principle 31. The considerations below may be applied to individual channels or to a collective system of channels: | (a) | do the channels have legitimacy by providing appropriate accountability for their fair conduct and building stakeholder trust? | (b) | are the channels known and accessible to stakeholders ? | (c) | do the channels have clear and known procedures, with indicative timeframes? | (d) | do the channels ensure reasonable access for stakeholders to sources of information, advice and expertise? | (e) | do the channels offer transparency by providing sufficient information both to complainants and, where applicable, to meet any public interest? | (f) | do outcomes achieved through the channels accord with internationally recognised human rights? | (g) | does the undertaking identify insights from the channels that support continuous learning in both improving the channels and preventing future impacts? | (h) | does the undertaking focus on dialogue with complainants as the means to reach agreed solutions, rather than seeking to unilaterally determine the outcome?AR 32. | Aprakstot to, cik iedarbīgi ir kanāli, kurus pašu personāls un darbinieku pārstāvji var izmanto bažu paušanai, uzņēmums var izmantot turpmāk uzskaitītos jautājumus, pamatojoties uz ārpustiesas sūdzību mehānismu iedarbīguma kritērijiem, kas izklāstīti ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos, jo īpaši 31. principā. Turpmāk izklāstītos apsvērumus var piemērot atsevišķiem kanāliem vai kanālu sistēmas kopumam. | (a) | Vai kanāli ir leģitīmi, jo ir nodrošināta pienācīga pārskatatbildība par to taisnīgu darbību un tiek veidota ieinteresēto personu uzticība? | (b) | Vai kanāli ir zināmi un pieejami ieinteresētajām personām? | (c) | Vai kanāliem ir skaidras un zināmas procedūras ar orientējošiem termiņiem? | (d) | Vai kanāli nodrošina ieinteresētajām personām pienācīgu piekļuvi informācijas, konsultāciju un zināšanu avotiem? | (e) | Vai kanāli nodrošina pārredzamību, sniedzot pietiekamu informāciju gan sūdzību iesniedzējiem, gan — attiecīgā gadījumā — lai apmierinātu sabiedrības intereses? | (f) | Vai rezultāti, kas sasniegti, izmantojot šos kanālus, atbilst starptautiski atzītām cilvēktiesībām? | (g) | Vai uzņēmums apzina no kanāliem gūtās atziņas, kas atbalsta pastāvīgu mācīšanos gan kanālu uzlabošanai, gan ietekmes novēršanai nākotnē? | (h) | Vai uzņēmums koncentrējas uz dialogu ar sūdzību iesniedzējiem kā līdzekli, lai panāktu saskaņotus risinājumus, nevis cenšas iznākumu noteikt vienpusēji?
Disclosure Requirement S1-4 – Taking action on material impacts and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to own workforce, and effectiveness of those actions and approachesInformācijas atklāšanas prasība S1-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību un pieeju iedarbīgums
AR 33. | It may take time to understand negative impacts and how the undertaking may be involved with them through its own workforce , as well as to identify appropriate responses and put them into practice). Therefore, the undertaking may disclose: | (a) | its general and specific approaches to addressing material negative impacts; | (b) | its initiatives aimed at contributing to additional material positive impacts; | (c) | how far it has progressed in its efforts during the reporting period; and | (d) | its aims for continued improvement.AR 33. | Lai izprastu negatīvās ietekmes aspektus un to, kādos veidos uzņēmums var būt ar tiem saistīts ar pašu personālu, kā arī lai noteiktu atbilstošus risinājumus un tos īstenotu praksē, var būt nepieciešams laiks. Tāpēc uzņēmums var atklāt šādas ziņas: | (a) | tā vispārējo un konkrēto pieeju būtiskas negatīvas ietekmes aspektu novēršanai; | (b) | tā iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt papildu būtisku pozitīvu ietekmi; | (c) | kāds ir bijis tā centienu progress pārskata periodā un | (d) | tā mērķus turpmākiem uzlabojumiem.
AR 34. | Appropriate action can vary according to whether the undertaking causes or contributes to a material impact , or whether it is involved because the impact is directly linked to its operations, products or services by a business relationship.AR 34. | Atbilstoša rīcība var atšķirties atkarībā no tā, vai uzņēmums izraisa vai veicina būtisku ietekmi, vai arī tas ir iesaistīts, jo ietekme ir tieši saistīta ar tā darbībām, produktiem vai pakalpojumiem kādās tā darījuma attiecībās.
AR 35. | Given that material negative impacts affecting its own workforce that have occurred during the reporting period may also be connected with other entities or operations outside its direct control, the undertaking may disclose whether and how it seeks to use its leverage in its business relationships to manage those impacts. This may include using commercial leverage (for example, enforcing contractual requirements with business relationships or implementing incentives), other forms of leverage within the relationship (such as providing training or capacity-building on workers’ rights to entities with which the undertaking has a business relationship) or collaborative leverage with peers or other actors (such as initiatives aimed at responsible recruitment or ensuring workers receive an adequate wage ).AR 35. | Ņemot vērā to, ka būtiskā negatīvā ietekme, kas skar pašu personālu un kas ir notikusi pārskata periodā, var būt saistīta arī ar struktūrām vai darbībām, kuras uzņēmums tieši nekontrolē, uzņēmums var atklāt, vai un kādā veidā tas cenšas izmantot savu iespaidu attiecīgajās darījuma attiecībās, lai pārvaldītu šo ietekmi. Tas var ietvert komerciāla iespaida izmantošanu (piemēram, līgumisko prasību ieviešanu saistībā ar darījuma partneriem vai stimulu īstenošanu), cita veida iespaidu darījuma attiecībās (piemēram, apmācības vai spēju veidošanas pasākumu nodrošināšanu saistībā ar darbinieku tiesībām struktūrām, ar kurām uzņēmumam ir darījuma attiecības) vai sadarbību ar līdzīgām struktūrām vai citiem dalībniekiem (piemēram, iniciatīvas, kuru mērķis ir atbildīga pieņemšana darbā vai darbinieku nodrošināšana ar adekvātu algu).
AR 36. | When the undertaking discloses its participation in an industry or multi-stakeholder initiative as part of its actions to address material negative impacts, the undertaking may disclose how the initiative, and its own involvement, is aiming to address the material impact concerned. It may report under ESRS S1-5 the relevant targets set by the initiative and progress towards them.AR 36. | Ja uzņēmums atklāj informāciju par savu dalību nozares vai daudzpusējā ieinteresēto personu iniciatīvā, kas ir daļa no tā darbībām, kuru mērķis ir novērst būtisku negatīvu ietekmi, uzņēmums var atklāt, kā ar attiecīgo iniciatīvu un paša uzņēmuma iesaistīšanos tas tiecas novērst attiecīgo būtisko ietekmi. Saskaņā ar ESRS S1-5 tas var ziņot par attiecīgajiem iniciatīvas izvirzītajiem mērķrādītājiem un to sasniegšanas gaitu.
AR 37. | When disclosing whether and how the undertaking considers actual and potential impacts on its own workforce in decisions to terminate business relationships and whether and how it seeks to address any negative impacts that may result from termination, the undertaking may include examples.AR 37. | Atklājot informāciju par to, vai un kā uzņēmums, pieņemot lēmumu par darījuma attiecību pārtraukšanu, ņem vērā faktisko un iespējamo ietekmi uz pašu personālu un vai un kā tas cenšas novērst jebkādu negatīvu ietekmi, ko var radīt darījuma attiecību pārtraukšana, uzņēmums var sniegt piemērus.
AR 38. | Processes used to track the effectiveness of actions can include internal or external auditing or verification, court proceedings and/or related court decisions, impact assessments, measurement systems, stakeholder feedback, grievance mechanisms , external performance ratings, and benchmarking.AR 38. | Procesi, ko izmanto, lai sekotu līdzi darbību iedarbīgumam, var ietvert iekšējo vai ārējo revīziju vai pārbaudi, tiesas procesus un/vai saistītus tiesas nolēmumus, ietekmes novērtējumus, vērtēšanas sistēmas, ieinteresēto personu atsauksmes, sūdzību mehānismus, ārējus darbības rezultātu novērtējumus un salīdzinošo novērtēšanu.
AR 39. | Reporting on effectiveness is aimed at enabling the understanding of the links between actions taken by an undertaking and the effective management of impacts. Additional information that the undertaking may provide includes data showing a decrease in the number of incidents identified.AR 39. | Ziņošanas par iedarbīgumu mērķis ir palīdzēt izprast saikni starp uzņēmuma veiktajām darbībām un iedarbīgu ietekmes pārvaldību. Papildu informācija, ko uzņēmums var sniegt, ietver datus, kas liecina par konstatēto incidentu skaita samazināšanos.
AR 40. | With regard to initiatives or processes whose primary aim is to deliver positive impacts for people in the undertaking’s own workforce that are based on their needs, and with regard to progress in the implementation of such initiatives or processes, the undertaking may disclose: | (a) | information about whether and how people in its own workforce and workers’ representatives play a role in decisions regarding the design and implementation of these programmes or processes; and | (b) | information about the intended or achieved positive outcomes for the undertaking’s own workforce of these programmes or processes.AR 40. | Attiecībā uz iniciatīvām vai procesiem, kuru galvenais mērķis ir panākt pozitīvu ietekmi uz uzņēmuma pašu personālu, kuras pamatā ir viņu vajadzības, un attiecībā uz šādu iniciatīvu vai procesu īstenošanas līmenis, uzņēmums var atklāt: | (a) | informāciju par to, vai un kā pašu personāls un darbinieku pārstāvji piedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo programmu vai procesu izstrādi un īstenošanu; un | (b) | informāciju par tādiem pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz uzņēmuma pašu personālu, kas plānoti vai sasniegti ar šīm programmām vai procesiem.
AR 41. | The undertaking may explain whether any such initiatives are designed also to support the achievement of one or more Sustainable Development Goals. For example, an undertaking committing to SDG 8 to “promote sustained, inclusive and sustainable economic growth, full and productive employment and decent work for all” may be actively working towards eliminating forced labour or compulsory labour or supporting higher levels of productivity on activities in developing countries through technological upgrades and training of local labour, which can benefit both the specific people in its own workforce targeted by the actions , and also their local communities.AR 41. | Uzņēmums var paskaidrot, vai šādas iniciatīvas ir paredzētas arī viena vai vairāku ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanas atbalstam. Piemēram, uzņēmums, kas apņemas īstenot 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem”, var aktīvi strādāt, lai izskaustu piespiedu vai obligāto darbu vai atbalstītu augstāku produktivitātes līmeni darbībās jaunattīstības valstīs, izmantojot tehnoloģiju modernizāciju un vietējā darbaspēka apmācību, kas var dot labumu gan attiecīgajiem pašu personāla locekļiem, uz kuriem vērstas šīs darbības, gan arī to vietējām kopienām.
AR 42. | When disclosing the intended or achieved positive outcomes of its actions for the undertaking’s own workforce, a distinction is to be made between evidence of certain activities having occurred (for example, that x number of people have received financial literacy training ) from evidence of actual outcomes for the people concerned (for example, that x people report that they are able to better manage their pay and their household budgets).AR 42. | Atklājot informāciju par tādiem pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz uzņēmuma pašu personālu, kas plānoti vai sasniegti ar uzņēmuma darbībām, ir jānošķir pierādījumi par to, ka ir veiktas konkrētas darbības (piemēram, ka x personas ir piedalījušās finanšpratības apmācībā), no pierādījumiem par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz attiecīgajām personām (piemēram, ka x personas ziņo, ka tās spēj labāk pārvaldīt savu mājsaimniecības budžetu, lai sasniegtu savus ietaupījumu mērķus).
AR 43. | If the undertaking has taken measures to mitigate negative impacts on its own workforce that arise from the transition to a greener, climate-neutral economy, such as training and reskilling, employment guarantees, and in the case of downscaling or mass dismissal, measures such as job counselling, coaching, intra-company placements and early retirement plans, the undertaking shall disclose those measures. This includes measures to comply with prevailing regulation. The undertaking may highlight present and/or expected external developments that influence whether dependencies turn into risks . This includes consideration of impacts that may arise from the transition to greener and climate-neutral operations.AR 43. | Ja uzņēmums ir veicis pasākumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz pašu personālu, ko rada pārkārtošanās uz zaļāku, klimatneitrālu ekonomiku, piemēram, apmācību un pārkvalifikāciju, nodarbinātības garantijas, un samazināšanas vai masveida atlaišanas gadījumā — tādus pasākumus kā profesionālā orientācija, apmācība darbavietā, norīkošana darbā uzņēmuma ietvaros un priekšlaicīgas pensionēšanās plāni, uzņēmums atklāj informāciju par šiem pasākumiem. Tas ietver pasākumus, ar ko nodrošina atbilstību spēkā esošajiem noteikumiem. Uzņēmums var uzsvērt pašreizējās un/vai paredzamās ārējās norises, kas ietekmē to, vai atkarība kļūst par riskiem. Tas ietver tādu ietekmes aspektu aplūkošanu, kas var rasties, pārkārtojoties uz zaļāku un klimatneitrālu darbību.
AR 44. | When disclosing the material risks and opportunities related to its impacts or dependencies on its own workforce , the undertaking may consider the following: | (a) | risks related to the undertaking’s impacts on its own workforce may include the reputational or legal exposure where people in the undertaking’s workforce are found to be subject to forced labour or child labour ; | (b) | risks related to the undertaking’s dependencies on its own workforce may include disruption of business operations where significant employee turnover or lack of skills/ training development threaten the undertaking’s business; and | (c) | opportunities related to the undertaking’s impacts on its own workforce may include market differentiation and greater customer appeal from guaranteeing decent pay and conditions for non-employees.AR 44. | Atklājot būtiskos riskus un iespējas, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi vai atkarību no pašu personāla, uzņēmums var apsvērt šādus aspektus: | (a) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi uz pašu personālu, var ietvert reputācijas vai juridiskos riskus, ja tiek konstatēts, ka uzņēmuma strādājošos nodarbina piespiedu vai bērnu darbā; | (b) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma atkarību no tā pašu personāla, var ietvert darījumdarbības pārtraukšanu, ja uzņēmuma darījumdarbību apdraud ievērojama darbinieku mainība vai prasmju/apmācības attīstības trūkums, un | (c) | iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma ietekmi uz tā pašu personālu, var ietvert tirgus diferenciāciju un lielāku pievilcību klientiem, kuru rada pienācīga atalgojuma un darba nosacījumu garantijas tā ārštata darbiniekiem.
AR 45. | When explaining whether dependencies turn into risks , the undertaking shall consider external developments.AR 45. | Skaidrojot, vai atkarība kļūst par riskiem, uzņēmums ņem vērā ārējās norises.
AR 46. | When disclosing policies , actions and resources and targets related to the management of material risks and opportunities , in cases where risks and opportunities arise from a material impact , the undertaking may cross-reference its disclosures on policies, actions and resources and targets in relation to that impact.AR 46. | Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām, resursiem un mērķrādītājiem, kas saistīti ar būtisku risku un iespēju pārvaldību, gadījumos, kad riskus un iespējas rada būtiska ietekme, uzņēmums var sniegt mijnorādes uz informāciju, ko tas atklājis par rīcībpolitiku, darbībām, resursiem un mērķrādītājiem saistībā ar šo ietekmi.
AR 47. | The undertaking shall consider whether and how its process(es) to manage material risks related to own workforce are integrated into its existing risk management process(es).AR 47. | Uzņēmums ņem vērā, vai un kādā veidā tā būtisko risku, kas saistīti ar tā pašu personālu, pārvaldības process(-i) ir integrēts(-i) esošajā(-os) riska pārvaldības procesā(-os).
AR 48. | When disclosing the resources allocated to the management of material impacts, the undertaking may explain which internal functions are involved in managing the impacts and what types of action they take to address negative and advance positive impacts.AR 48. | Atklājot informāciju par būtiskas ietekmes pārvaldībai piešķirtajiem resursiem, uzņēmums var paskaidrot, kuras iekšējās funkcionālās nodaļas ir iesaistītas ietekmes pārvaldībā un kāda veida darbības tās veic, lai novērstu negatīvo un veicinātu pozitīvo ietekmi.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S1-5 – Targets related to managing material impacts, advancing positive impacts, as well as to risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S1-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu, kā arī riskiem un iespējām
AR 49. | When disclosing information about targets in accordance with paragraph 46, the undertaking may disclose: | (a) | the intended outcomes to be achieved in the lives of a certain number of people in its own workforce ; | (b) | the stability of the targets over time in terms of definitions and methodologies to enable comparability over time; and/or | (c) | the standards or commitments which the targets are based on (for instance codes of conduct, sourcing policies, global frameworks, or industry codes).AR 49. | Atklājot informāciju par mērķrādītājiem saskaņā ar 46. punktu, uzņēmums var atklāt: | (a) | plānotos rezultātus, kas jāsasniedz noteikta skaita pašu personāla locekļu dzīvē; | (b) | mērķrādītāju stabilitāti laika gaitā definīciju un metodiku ziņā, lai nodrošinātu salīdzināmību dažādos laikos; un/vai | (c) | standartus vai saistības, kas ir mērķrādītāju pamatā (piemēram, rīcības kodeksi, sagādes politika, globālie satvari vai nozares kodeksi).
AR 50. | Targets related to risks and opportunities may be the same as or distinct from targets related to impacts . For example, a target to reach adequate wage s for non-employees could both reduce impacts on those people and reduce associated risks in terms of the quality and reliability of their output.AR 50. | Ar riskiem un iespējām saistītie mērķrādītāji var būt tādi paši kā mērķrādītāji saistībā ar ietekmi vai arī atšķirīgi no tiem. Piemēram, mērķrādītājs panākt adekvātu algu ārštata darbiniekiem varētu gan mazināt ietekmi uz šādām personām, gan samazināt ar to saistītos darījumdarbības riskus šo personu darba kvalitātes un uzticamības ziņā.
AR 51. | The undertaking may also distinguish between short-, medium- and long-term targets covering the same policy commitment. For example, the undertaking may have a long-term target to achieve an 80% reduction in health and safety incidents affecting its delivery drivers by 2030 and a near-term target to reduce the overtime hours of delivery drivers by x% while maintaining their income by 2024.AR 51. | Saistībā ar vienu un to pašu politisko apņemšanos var arī nošķirt īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus. Piemēram, uzņēmumam var būt ilgtermiņa mērķis līdz 2030. gadam par 80 % samazināt ar darba aizsardzību saistītu incidentu skaitu, kas skar piegādes transporta vadītājus, un īstermiņa mērķis līdz 2024. gadam par x % samazināt piegādes transporta vadītāju virsstundu skaitu, vienlaikus saglabājot viņu ienākumu līmeni.
AR 52. | When modifying or replacing a target in the reporting period, the undertaking may explain the change by cross-referencing it to significant changes in the business model or to broader changes in the accepted standard or legislation from which the target is derived to provide contextual information as per ESRS 2 BP-2 Disclosures in relation to specific circumstances.AR 52. | Pārskata periodā mainot vai aizstājot kādu mērķrādītāju, uzņēmums var paskaidrot sniedzot mijnorādi uz būtiskām izmaiņām darījumdarbības modelī vai plašākām izmaiņām pieņemtajā standartā vai tiesību aktos, uz kuriem mērķrādītājs balstīts, lai sniegtu kontekstuālu informāciju saskaņā ar ESRS 2 BP-2“Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”.
Disclosure Requirement S1-6 – Characteristics of the Undertaking’s EmployeesInformācijas atklāšanas prasība S1-6. Uzņēmuma darbinieku iezīmes
AR 53. | This Disclosure Requirement covers all employees who perform work for any of the undertaking’s entities included in its sustainability reporting.AR 53. | Šī informācijas atklāšanas prasība attiecas uz visiem darbiniekiem, kas veic darbu jebkurā no uzņēmuma struktūrvienībām, par kurām sniegtas ziņas tā ilgtspējas deklarācijās.
AR 54. | Providing a breakdown of employees by country gives insight into the distribution of activity across countries. The number of employees in each country is also a key trigger for many information, consultation and participation rights for workers and workers' representatives, both in the Union labour law acquis (for example, Directive 2009/38/EC of the European Parliament and of the Council (108)“European Works Councils Directive” and Directive 2002/14/EC of the European Parliament and of the Council (109)“Information and Consultation Directive”) and in national law (for example, rights to establish a works council or to have board level employee representation). Providing a breakdown of employees by gender and type of employment relationship gives insight into gender representation across the undertaking. Additionally, providing a breakdown of employees by region gives insight into regional variations. A region can refer to a country or other geographic locations, such as a region within a country or a world region.AR 54. | Darbinieku sadalījums pa valstīm sniedz ieskatu par uzņēmuma saimniecisko darbību dažādās valstīs. Darbinieku skaits katrā valstī ir arī galvenais kritērijs daudzām strādājošo un darbinieku pārstāvju tiesībām uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību gan Savienības darba tiesību acquis (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (108)“Eiropas uzņēmumu padomes direktīva” un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (109)“Informēšanas un uzklausīšanas direktīva”), gan valsts tiesību aktos (piemēram, tiesības izveidot uzņēmuma padomi vai tiesības uz darbinieku pārstāvību valdē). Darbinieku sadalījums pēc dzimuma un darba attiecību veida sniedz ieskatu par dzimumu līdzsvaru uzņēmumā. Turklāt darbinieku sadalījums pa reģioniem sniedz ieskatu reģionālajās atšķirībās. Reģions var būt valsts vai cita ģeogrāfiska vieta, piemēram, reģions pilsētā vai pasaules reģions.
AR 55. | The undertaking shall disclose the requested disclosures in the following tabular formats: | Table 1 | Template for presenting information on employee head count by gender | Gender | Number of employees (head count) | Male |   | Female |   | Other |   | Not reported |   | Total | Employees |   | In some Member States it is possible for persons to legally register themselves as having a third, often neutral, gender, which is categorised as “other” in the table above. However, if the undertaking is disclosing data about employees where this is not possible, it may explain this and indicate that the “other” category is not applicable. | Table 2 | Template for presenting employee head count in countries where the undertaking has at least 50 employees representing at least 10% of its total number of employees. | Country | Number of employees (head count) | Country A |   | Country B |   | Country C |   | Country D |   | Table 3 | Template for presenting information on employees by contract type, broken down by gender (head count or FTE) (reporting on full-time and part-time employees is voluntary) | [Reporting period] | FEMALE | MALE | OTHER  (*1) | NOT DISCLOSED | TOTAL | Number of employees (head count / FTE) |   |   |   |   |   | Number of permanent employees (head count / FTE) |   |   |   |   |   | Number of temporary employees (head count / FTE) |   |   |   |   |   | Number of non-guaranteed hours employees (head count / FTE) |   |   |   |   |   | Number of full-time employees (head count / FTE) |   |   |   |   |   | Number of part-time employees (head count / FTE) |   |   |   |   |   | Table 4 | Template for presenting information on employees by contract type, broken down by region (head count or FTE) (reporting on full-time and part-time employees is voluntary) | [Reporting period] | REGION A | REGION B | TOTAL | Number of employees (head count / FTE) |   |   |   | Number of permanent employees (head count / FTE) |   |   |   | Number of temporary employees (head count / FTE) |   |   |   | Number of non-guaranteed hours employees (head count / FTE) |   |   |   | Number of full-time employees (head count / FTE) |   |   |   | Number of part-time employees (head count / FTE) |   |   |  AR 55. | Uzņēmums atklāj pieprasīto informāciju turpmāk norādīto tabulu veidā. | 1. tabula. | Veidne informācijas sniegšanai par darbinieku skaitu pēc dzimuma | Dzimums | Darbinieku skaits | Vīrietis |   | Sieviete |   | Cits |   | Ziņas nav sniegtas |   | Darbinieki | kopā |   | Dažās dalībvalstīs personas var juridiski reģistrēties kā trešā — bieži vien neitrāla — dzimuma pārstāvis, kas iepriekš tabulā ir klasificēts kā “cits”. Taču, ja uzņēmums izpauž datus par darbiniekiem gadījumā, kad minētās iespējas nav, tas var sniegt paskaidrojumu un norādīt, ka kategorija “cits” nav piemērojama. | 2. tabula. | Veidne darbinieku skaita uzrādīšanai valstīs, kurās uzņēmumam ir vismaz 50 darbinieki, kas pārstāv vismaz 10 % no tā kopējā darbinieku skaita | Valsts | Darbinieku skaits | Valsts A |   | Valsts B |   | Valsts C |   | Valsts D |   | 3. tabula. | Veidne informācijas sniegšanai par darbiniekiem pēc līguma veida, dalījumā pēc reģiona (darbinieku skaits vai FTE) (ziņu sniegšana par pilna darbalaika un nepilna darbalaika darbinieku skaitu ir brīvprātīga) | [Pārskata periods] | SIEVIETE | VĪRIETIS | CITI  (*1) | NAV ATSPOGUĻOTS | KOPĀ | Darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   |   |   | Pastāvīgo darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   |   |   | Pagaidu darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   |   |   | To darbinieku skaits, kuriem nav garantētas darba stundas (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   |   |   | Pilnas slodzes darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   |   |   | Nepilnas slodzes darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   |   |   | 4. tabula. | Veidne informācijas sniegšanai par darbiniekiem pēc līguma veida, dalījumā pēc reģiona (darbinieku skaits vai FTE) (ziņu sniegšana par pilna darbalaika un nepilna darbalaika darbinieku skaitu ir brīvprātīga) | [Pārskata periods] | A REĢIONS | B reģions | KOPĀ | Darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   | Pastāvīgo darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   | Pagaidu darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   | To darbinieku skaits, kuriem nav garantētas darba stundas (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   | Pilnas slodzes darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |   | Nepilnas slodzes darbinieku skaits (darbinieku skaits / FTE) |   |   |  
AR 56. | The definitions of permanent, temporary, non-guaranteed hours, full-time, and part-time employees differ between countries. If the undertaking has employees in more than one country, it shall use the definitions as per the national laws of the countries where the employees are based to calculate country-level data. The country-level data shall then be added up to calculate total numbers, disregarding differences in national legal definitions. Non-guaranteed hours employees are employed by the undertaking without a guarantee of a minimum or fixed number of working hours. The employee may need to make themselves available for work as required, but the undertaking is not contractually obliged to offer the employee a minimum or fixed number of working hours per day, week, or month. Casual employees, employees with zero-hour contracts, and on-call employees are examples that fall under this category.AR 56. | Dažādās valstīs pastāvīgo, pagaidu, negarantēto stundu, pilna darba laika un nepilna darba laika darbinieku definīcijas ir atšķirīgas. Ja uzņēmumam ir darbinieki vairāk nekā vienā valstī, tas valsts līmeņa datu aprēķināšanai izmanto definīcijas saskaņā ar to valstu tiesību aktiem, kurās atrodas attiecīgie darbinieki. Pēc tam valstu līmeņa datus saskaita, lai aprēķinātu kopējos skaitļus, neņemot vērā atšķirības valstu tiesību aktos noteiktajās definīcijās. Darbiniekus, kuriem netiek garantēts noteikts darba stundu skaits, uzņēmums nodarbina bez garantijas par minimālu vai fiksētu darba stundu skaitu. Iespējams, darbiniekam ir jābūt pieejamam darbam pēc vajadzības, taču uzņēmumam nav līgumiska pienākuma piedāvāt darbiniekam minimālu vai fiksētu darba stundu skaitu dienā, nedēļā vai mēnesī. Šajā kategorijā ietilpst gadījuma darba veicēji, darbinieki, ar kuriem noslēgti nulles stundu līgumi, un dežūru darbinieki.
AR 57. | Disclosing the number of employees at the end of the reporting period provides information for that point in time, without capturing fluctuations during the reporting period. Disclosing these numbers in averages across the reporting period takes into account fluctuations during the reporting period.AR 57. | Atkājot ziņas par darbinieku skaitu pārskata perioda beigās, sniedz informāciju par konkrēto laikposmu, neaplūkojot svārstības pārskata periodā. Atklājot šos skaitļus kā visa pārskata perioda vidējos rādītājus, ņem vērā svārstības pārskata periodā.
AR 58. | Quantitative data, such as the number of temporary or part-time employees , is unlikely to be sufficient on its own. For example, a high proportion of temporary or part-time employees could indicate a lack of employment security for employees, but it could equally signal workplace flexibility when offered as a voluntary choice. For this reason, the undertaking is required to disclose contextual information to help information users interpret the data. The undertaking can explain the reasons for temporary employment. An example of such a reason is the recruitment of employees to undertake work on a temporary or seasonal project or event. Another example is the standard practice of offering a temporary contract (for example, six months) to new employees before an offer of permanent employment is made. The undertaking may also explain the reasons for non-guaranteed hours employment.AR 58. | Ar kvantitatīviem datiem (piemēram, pagaidu darbinieku vai nepilna darba laika darbinieku skaitu) vien, visticamāk, nepietiks. Piemēram, augsts pagaidu darbinieku vai nepilna darba laika darbinieku īpatsvars var liecināt par to, ka darbiniekiem trūkst nodarbinātības drošības, taču tas var arī liecināt par elastīgumu darbavietā, ja tas tiek piedāvāts kā brīvprātīga izvēle. Šā iemesla dēļ uzņēmumam ir jāatklāj kontekstuāla informācija, lai palīdzētu informācijas lietotājiem interpretēt datus. Uzņēmums var paskaidrot pagaidu nodarbinātības iemeslus. Šādi iemesli ir, piemēram, darbinieku pieņemšana darbā, lai veiktu darbu īslaicīgā vai sezonālā projektā vai pasākumā. Vēl viens piemērs ir standarta prakse piedāvāt pagaidu līgumu (piemēram, uz sešiem mēnešiem) jauniem darbiniekiem, pirms tiek piedāvāts pastāvīgs darba līgums. Uzņēmums var arī paskaidrot iemeslus, kādēļ nav garantētu darba stundu.
AR 59. | For the own employee turnover calculation, the undertaking shall calculate the aggregate of the number of employees who leave voluntarily or due to dismissal, retirement, or death in service. The undertaking shall use this number for the numerator of the employee turnover rate and may determine the denominator used to calculate this rate and describe its methodology.AR 59. | Aprēķinot pašu darbinieku kadru mainību, uzņēmums aprēķina to darbinieku kopskaitu, kuri aiziet no darba brīvprātīgi vai sakarā ar atlaišanu, pensionēšanos vai nāvi, veicot darba pienākumus. Uzņēmums izmanto šo skaitli kā darbinieku kadru mainības skaitītāju un var noteikt saucēju, ko izmanto šā rādītāja aprēķināšanai, un aprakstīt savu metodiku.
AR 60. | Where data is not available for detailed information, the undertaking shall use an estimation of the employee number or ratios, in accordance with ESRS 1, and clearly identify where the use of estimates has taken place.AR 60. | Ja dati detalizētas informācijas sniegšanai nav pieejami, uzņēmums izmanto darbinieku skaita vai īpatsvaru aplēses saskaņā ar ESRS 1 un skaidri norāda, kuriem rādītājiem aplēses izmantotas.
Disclosure Requirement S1-7 – Characteristics of non-employees in the undertaking’s own workforceInformācijas atklāšanas prasība S1-7. Uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku raksturojums
AR 61. | This Disclosure Requirement provides insight into the undertaking’s approach to employment, as well as the scope and nature of impacts arising from its employment practices. It also provides contextual information that aids an understanding of the information reported in other disclosures. This disclosure covers both individual contractors supplying labour to the undertaking (“self-employed people”) and workers provided by undertakings primarily engaged in “employment activities” (NACE Code N78). If all the people performing work for the undertaking are employees and the undertaking does not have any people in its workforce who are not employees, this Disclosure Requirement is not material for the undertaking; notwithstanding, the undertaking may state this fact when disclosing the information required by Disclosure Requirement S1-6 as contextual information as this information can be relevant for the users of the Sustainability Statement .AR 61. | Šī informācijas atklāšanas prasība sniedz ieskatu uzņēmuma pieejā nodarbinātībai, kā arī tās ietekmes apjomā un raksturā, kas izriet no uzņēmuma nodarbinātības prakses. Tā sniedz arī kontekstuālu informāciju, kas palīdz izprast citu atklājamo informāciju. Šī atklājamā informācija attiecas gan uz individuāliem darbuzņēmējiem, kas ar uzņēmumu ir noslēguši līgumu par darbaspēka piedāvāšanu (“pašnodarbinātie”), gan strādājošajiem, kurus nodrošina uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšana ar personālu” (NACE kods N78). Ja visas personas, kas veic darbu uzņēmumā, ir tā darbinieki un uzņēmuma nav pašu personālā nav personu, kas nav darbinieki, šī informācijas atklāšanas prasība uzņēmumam nav būtiska; tomēr uzņēmums var norādīt šo faktu, atklājot informācijas atklāšanas prasībā DR S1-6 prasīto informāciju kā kontekstuālu informāciju, jo šī informācija var būt svarīga ilgtspējas deklarācijas lietotājiem.
AR 62. | Examples of contractors (self-employed people) in the undertaking’s own workforce include: contractors hired by the undertaking to perform work that would otherwise be carried out by an employee; contractors hired by the undertaking to perform work in a public area (for example, on a road, on the street); and contractors hired by the undertaking to deliver the work/service directly at the workplace of a client of the organization. Examples of people employed by a third party engaged in ‘employment activities’ whose work is under the direction of the undertaking include: people who perform the same work that employees carry out, such as people who fill in for employees who are temporarily absent (due to illness, holiday, parental leave, etc.); people performing regular work at the same site as employees; and workers who are dispatched temporarily from another EU member state to work for the undertaking (‘posted workers’). Examples of value chain workers (and thus of workers not in the undertaking’s own workforce and reported under the scope of ESRS S2) include: workers for a supplier contracted by the undertaking who work on the supplier’s premises using the supplier’s work methods; workers for a ‘downstream’ entity which purchases goods or services from the undertaking; and workers of an equipment supplier to the undertaking who, at one or more of the undertaking’s workplaces, perform regular maintenance on the supplier’s equipment (for example, photocopier) as stipulated in the contract between the equipment supplier and the undertaking.AR 62. | Darbuzņēmēju (pašnodarbināto), kas ietilpst uzņēmuma pašu personālā, piemēri: uzņēmuma nolīgti darbuzņēmēji, kas veic darbu, kuru citādi veiktu uzņēmuma darbinieks; uzņēmuma nolīgti darbuzņēmēji, kas veic darbus publiskā vietā (piemēram, uz ceļa, uz ielas); uzņēmuma nolīgti darbuzņēmēji, kas veic darbus / sniedz pakalpojumus tieši organizācijas klienta darbavietā. Trešās personas, kas nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšana ar personālu”, nodarbinātu personu, kas strādā saskaņā ar uzņēmuma norādījumiem, piemēri: personas, kuras veic to pašu darbu, ko uzņēmuma darbinieki, piemēram, personas, kas aizvieto darbiniekus, kuri uz laiku ir prombūtnē (slimības, atvaļinājuma, bērna kopšanas atvaļinājuma utt. dēļ); personas, kas veic regulāru darbu tajā pašā objektā, kurā strādā uzņēmuma darbinieki; strādājošie, kas uz laiku nosūtīti no citas ES dalībvalsts, lai strādātu uzņēmumā (“norīkotie darbinieki”). Vērtības ķēdes darbiniekuē (un tādējādi arī darbinieku, kuri neietilpst uzņēmuma pašu personālā un par kuriem ziņo saskaņā ar ESRS S2 tvērumu) piemēri: uzņēmuma nolīgta piegādātāja darbinieki, kuri strādā piegādātāja telpās, izmantojot piegādātāja darba metodes; darbinieki “lejupējā” uzņēmumā, kas pērk preces vai pakalpojumus no uzņēmuma; un uzņēmuma iekārtu piegādātāja darbinieki, kas vienā vai vairākās uzņēmuma darbavietās veic regulāru piegādātāja nodrošināto iekārtu (piemēram, kopētāju) apkopi, kā paredzēts līgumā starp iekārtu piegādātāju un uzņēmumu.
AR 63. | If the undertaking cannot report exact figures, it shall use estimates according to the provisions in ESRS 1 to disclose the number of people in its own workforce who are not employees to the nearest ten or, where the number of people in its own workforce who are not employees is greater than 1 000, to the nearest 100, and explain this. In addition, it shall clearly identify the information that derives from actual data and estimates.AR 63. | Ja uzņēmums nevar norādīt precīzus skaitļus, tas izmanto aplēses saskaņā ar ESRS 1 noteikumiem, lai atklātu to pašu personāla locekļu skaitu, kuri nav uzņēmuma darbinieki, ar precizitāti līdz desmit vai — ja to strādājošo skaits, kuri nav uzņēmuma darbinieki, ir lielāks par 1 000, — ar precizitāti līdz 100, un paskaidro to. Turklāt uzņēmums skaidri norāda, kura informācija iegūta no faktiskiem datiem un kura — no aplēsēm.
AR 64. | Disclosing the number of people in the undertaking’s own workforce who are not employees at the end of the reporting period provides information for that point in time without capturing fluctuations during the reporting period. Disclosing this number as an average across the reporting period considers fluctuations during the reporting period and can provide more insightful and relevant information for users .AR 64. | Atklājot ziņas par to uzņēmuma pašu personāla locekļu skaitu pārskata perioda beigās, kuri nav uzņēmuma darbinieki, sniedz informāciju par konkrēto laikposmu, neaplūkojot svārstības pārskata periodā. Atkājot šo skaitli kā visa pārskata perioda vidējo rādītāju, ņem vērā svārstības pārskata periodā, un tas var sniegt saturīgāku un relevantāku informāciju lietotājiem.
AR 65. | The information disclosed by the undertaking allows users to understand how the number of non-employees in the undertaking’s own workforce varies during the reporting period or compared to the previous reporting period (i.e., whether the numbers have increased or decreased). The undertaking may also disclose the reasons for the fluctuations. For example, an increase in the number of non-employees during the reporting period could be due to a seasonal event. Conversely, a decrease in the number of non-employees compared to the previous reporting period could be due to the completion of a temporary project. If the undertaking discloses fluctuations, it shall also explain the criteria used to determine which fluctuations it discloses. If there are no significant fluctuations in the number of non-employees during the reporting period or between the current and previous reporting period, the undertaking may disclose this information.AR 65. | Uzņēmuma atklātā informācija ļauj lietotājiem saprast, kā pārskata periodā vai salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu mainās uzņēmuma pašu personālā ietilpstošo ārštata darbinieku skaits (t. i., vai to skaits ir palielinājies vai samazinājies). Uzņēmums var norādīt arī svārstību iemeslus. Piemēram, ārštata darbinieku skaita palielināšanās pārskata periodā varētu būt saistīta ar kādu sezonālu notikumu. Turpretī ārštata darbinieku skaita samazināšanās salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata periodu varētu būt saistīta ar kāda īslaicīga projekta pabeigšanu. Ja uzņēmums atklāj svārstības, tas arī paskaidro kritērijus, kas izmantoti, lai noteiktu, kuras svārstības tas atklāj. Ja pārskata periodā vai starp pašreizējo un iepriekšējo pārskata periodu nav būtisku svārstību attiecībā uz ārštata darbinieku skaitu, uzņēmums var atklāt šo informāciju.
Disclosure Requirement S1-8 – Collective bargaining coverage and social dialogueInformācijas atklāšanas prasība S1-8. Koplīguma sarunu tvērums un sociālais dialogs
Collective bargaining coverageKoplīguma sarunu tvērums
AR 66. | The percentage of employees covered by collective bargaining agreements is calculated using the following formula:AR 66. | To darbinieku procentuālo daļu, uz kuriem attiecas darba koplīgumi, aprēķina, izmantojot šādu formulu:
AR 67. | The employees in the undertaking’s own workforce covered by collective bargaining agreements are those individuals to whom the undertaking is obliged to apply the agreement. This means that if none of the employees are covered by a collective bargaining agreement, the percentage reported is zero. An employee in the undertaking’s own workforce covered by more than one collective bargaining agreement only needs to be counted once.AR 67. | Darbinieki un uzņēmuma pašu personāls, uz ko attiecas darba koplīgumi, ir tās personas, attiecībā uz kurām uzņēmumam ir pienākums piemērot koplīgumu. Tas nozīmē, ka tad, ja nevienam no darbiniekiem nav piemērots darba koplīgums, paziņotais procentuālais rādītājs ir nulle. Uzņēmuma pašu personāls, uz kuru attiecas vairāk nekā viens darba koplīgums, ir jāskaita tikai vienu reizi.
AR 68. | This requirement is not aimed at obtaining the percentage of employees represented by a works council or belonging to trade unions, which can be different. The percentage of employees covered by collective bargaining agreements can be higher than the percentage of unionised employees when the collective bargaining agreements apply to both union and non-union members. Alternatively, the percentage of employees covered by collective bargaining agreements can be lower than the percentage of unionised employees. This may be the case when there are no collective bargaining agreements available or when the collective bargaining agreements do not cover all unionised employees.AR 68. | Šī prasība nav vērsta uz to, lai noskaidrotu to darbinieku procentuālo īpatsvaru, kurus pārstāv uzņēmuma padome vai kuri ir arodbiedrību biedri, jo šie rādītāji var būt dažādi. To darbinieku procentuālais īpatsvars, uz kuriem attiecas darba koplīgumi, var būt lielāks nekā arodbiedrībās iesaistīto darbinieku procentuālais īpatsvars, ja darba koplīgumi attiecas gan uz arodbiedrībās iesaistītiem darbiniekiem, gan arodbiedrībām nepiederošiem darbiniekiem. Tāpat to darbinieku procentuālais īpatsvars, uz kuriem attiecas darba koplīgumi, var būt mazāks nekā arodbiedrībās iesaistīto darbinieku procentuālais īpatsvars. Tā tas var būt gadījumā, ja darba koplīgumi nav pieejami vai ja darba koplīgumi neattiecas uz visiem arodbiedrībās iesaistītiem darbiniekiem.
Social DialogueSociālais dialogs
AR 69. | For calculating the information required by paragraph 63(a), the undertaking shall identify in which European Economic Area (EEA) countries it has significant employment (i.e., at least 50 employees representing at least 10% of its total employees). For these countries it shall report the percentage of employees in that country which are employed in establishments in which employees are represented by workers’ representatives . Establishment is defined as any place of operations where the undertaking carries out a non-transitory economic activity with human means and goods. Examples include: a factory, a branch of a retail chain, or an undertaking’s headquarters. For countries in which there is only one establishment the percentage reported shall be either 100% or 0%.AR 69. | Lai aprēķinātu 63. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums norāda, kurās Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs tam ir ievērojams darbinieku skaits (t. i., vismaz 50 darbinieku, kas pārstāv vismaz 10 % no kopējā uzņēmuma darbinieku skaita). Attiecībā uz šīm valstīm tas ziņo par to darbinieku procentuālo īpatsvaru, kas konkrētajā valstī ir nodarbināti uzņēmumos, kuros darbiniekus pārstāv darbinieku pārstāvji. Šajā kontekstā termins “darījumdarbības vieta” ir definēts kā visas darbību vietas, kur uzņēmums veic pastāvīgu saimniecisko darbību ar personālu un precēm. Piemēram, rūpnīca, mazumtirdzniecības tīkla filiāle vai uzņēmuma centrālais birojs. Valstīs, kurās ir tikai viena darījumdarbības vieta, ziņotais procentuālais īpatsvars ir 100 % vai 0 %.
AR 70. | The information required by this Disclosure Requirement shall be reported as follows | Table 1 | Reporting template for collective bargaining coverage and social dialogue |   | Collective Bargaining Coverage | Social dialogue | Coverage Rate | Employees – EEA | (for countries with >50 empl. representing >10% total empl.) | Employees – Non-EEA | (estimate for regions with >50 empl. representing >10% total empl) | Workplace representation (EEA only) | (for countries with >50 empl. representing >10% total empl) | 0 -19 % |   | Region A |   | 20 -39 % | Country A | Region B |   | 40 -59 % | Country B |   | Country A | 60 -79 % |   |   | Country B | 80 -100 % |   |   |  AR 70. | Informāciju, kas prasīta saskaņā ar šo informācijas atklāšanas prasību, paziņo kā norādīts turpmāk. | 1. tabula. | Ziņu sniegšanas veidne par koplīguma sarunu tvērumu un sociālo dialogu |   | Koplīguma sarunu tvērums | Sociālais dialogs | Tvēruma īpatsvars | Darbinieki — EEZ | (valstīm, kurās strādā vairāk nekā 50 darbin., kas pārstāv >10 % no kopējā darbin. sk.) | Ārštata darbinieki — EEZ | (aplēses par reģioniem, kuros strādā vairāk nekā 50 darbin., kas pārstāv >10 % no kopējā darbin. sk.) | Pārstāvība darbavietā (tikai EEZ) | (valstīm, kurās strādā vairāk nekā 50 darbin., kas pārstāv >10 % no kopējā darbin sk.) | 0 –19  % |   | Reģions A |   | 20 –39  % | Valsts A | B reģions |   | 40 –59  % | Valsts B |   | Valsts A | 60 –79  % |   |   | Valsts B | 80 –100  % |   |   |  
Disclosure Requirement S1-9 – Diversity metricsInformācijas atklāšanas prasība S1-9. Daudzveidības rādītāji
AR 71. | In preparing the disclosure on gender at top management, the undertaking shall use the definition of top management as one and two levels below the administrative and supervisory bodies unless this concept has already been defined with the undertaking’s operations and differs from the previous description. If this is the case, the undertaking can use its own definition for top management and disclose that fact and its own definition.AR 71. | Sagatavojot informāciju par dzimumu līdzsvaru augstākajā vadībā, uzņēmums augstākā līmeņa vadību definē kā vadības amatus vienu un divus līmeņus zem administratīvajām un uzraudzības struktūrām, ja vien šis jēdziens jau nav definēts saistībā ar uzņēmuma darbībām un atšķiras no iepriekšējā apraksta. Šādā gadījumā uzņēmums var izmantot savu augstākā līmeņa vadības definīciju, norādīt šo faktu un sniegt savu definīciju.
Disclosure Requirement S1-10 – Adequate WagesInformācijas atklāšanas prasība S1-10. Adekvātas algas
AR 72. | The lowest wage shall be calculated for the lowest pay category, excluding interns and apprentices. This is to be based on the basic wage plus any fixed additional payments that are guaranteed to all employees . The lowest wage shall be considered separately for each country in which the undertaking has operations, except outside the EEA when the relevant adequate or minimum wage is defined at a sub national level.AR 72. | Zemāko algu aprēķina zemākajai darba samaksas kategorijai, izņemot praktikantus un mācekļus. Aprēķina pamatā jābūt pamatalgai, kurai pieskaitīti visi fiksētie papildu maksājumi, kas ir garantēti visiem darbiniekiem. Zemāko algu norāda atsevišķi katrai valstij, kurā uzņēmums darbojas, izņemot valstīm ārpus EEZ, ja attiecīgā adekvātā vai minimālā alga ir noteikta par valsts līmeni sīkākā dalījumā.
AR 73. | The adequate wage benchmark used for comparison with the lowest wage shall not be lower than: | (a) | in the EEA: the minimum wage set in accordance with Directive (EU) 2022/2041 of the European Parliament and of the Council (110) on adequate minimum wages in the European Union. In the period until Directive (EU) 2022/2041 enters into application, where there is no applicable minimum wage determined by legislation or collective bargaining in an EEA country, the undertaking shall use an adequate wage benchmark that is either not lower than the minimum wage in a neighboring country with a similar socio-economic status or not lower than a commonly-referenced international norm such as 60% of the country's median wage and 50% of the gross average wage. | (b) | outside of the EEA: | i. | the wage level established in any existing international, national or sub-national legislation, official norms or collective agreements, based on an assessment of a wage level needed for a decent standard of living; | ii. | if none of the instruments identified in (i) exist, any national or sub-national minimum wage established by legislation or collective bargaining ; or | iii. | if none of the instruments identified in (i) or (ii) exist, any benchmark that meets the criteria set out by the Sustainable Trade Initiative (IDH) (‘Roadmap on Living Wages - A Platform to Secure Living Wages in Supply Chains’), including applicable benchmarks aligned with the Anker methodology, or provided by the Wage Indicator Foundation or Fair Wage Network, provided the primacy of collective bargaining for the establishment of terms and conditions of employment is ensured.AR 73. | Adekvātas algas etalonrādītājs, ko izmanto salīdzinājumam ar zemāko algu, nedrīkst būt zemāks: | (a) | EEZ: par minimālo algu, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 (110) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Laikā līdz Direktīvas (ES) 2022/2041 piemērošanai, ja EEZ valstī nav piemērojama minimālā alga, kas noteikta tiesību aktos vai koplīguma sarunās, uzņēmums izmanto adekvātas algas etalonrādītāju, kas vai nu nav zemāks par minimālo algu kaimiņvalstī ar līdzīgu sociālekonomisko stāvokli, vai nav zemāka par vispārpieņemtu starptautisko normu, piemēram, 60 % no vidējās algas valstī un 50 % no vidējās bruto algas. | (b) | ārpus EEZ: | i. | par minimālo algu, kas noteikta spēkā esošos starptautiskos, valsts vai vietējā līmeņa tiesību aktos, oficiālajās normās vai daba koplīgumos, pamatojoties uz adekvātas algas, kas nepieciešama pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanai, novērtējumu, | ii. | vai, ja nav neviena i) punktā noteiktā instrumenta, par jebkuru valsts vai vietējā līmeņa minimālo algu, kas noteikta tiesību aktos vai koplīguma sarunās, vai | iii. | vai, ja nav neviena i) vai ii) punktā noteiktā instrumenta, par jebkuru etalonrādītāju, kas atbilst Ilgtspējīgas tirdzniecības iniciatīvas (IDH) (“Iztikas minimuma ceļvedis” (Roadmap on Living Wages), “Piegādes ķēdēs nodrošināta iztikas minimuma platforma” (A Platform to Secure Living Wages in Supply Chains)) noteiktajiem kritērijiem, tajā skaitā piemērojamajiem etalonrādītājiem, kas saskaņoti ar Anker metodiku vai ko sniedzis Atalgojuma rādītāju fonds (Wage Indicator Foundation) vai Taisnīga atalgojuma tīkls (Fair Wage Network), ar nosacījumu, ka ir nodrošināts koplīguma sarunās noteikto nodarbinātības noteikumu un nosacījumu pārākums.
AR 74. | Directive (EU) 2022/2041 on adequate minimum wages in the European Union references both indicative reference values commonly used at international level such as 60 % of the gross median wage and 50 % of the gross average wage, and/or indicative reference values used at national level. Data for the indicative values of 60% of the national median gross wage or 50% of the national average gross wage can be obtained from the European Labour Force Survey.AR 74. | Direktīvā (ES) 2022/2041 par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā ir norādes gan uz indikatīvām atsauces vērtībām, ko parasti izmanto starptautiskā līmenī, piemēram, 60 % no mediānās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas, un/vai valsts līmenī izmantotām indikatīvām atsauces vērtībām. Datus par indikatīvajām vērtībām, kas atbilst 60 % no mediānās bruto algas un 50 % no vidējās bruto algas valstī, var iegūt no Eiropas darbaspēka apsekojuma.
Disclosure Requirement S1-11 – Social protectionInformācijas atklāšanas prasība S1-11. Sociālā aizsardzība
AR 75. | Social protection refers to all the measures that provide access to health care and income support in cases of challenging life events such as the loss of a job, being sick and in need of medical care, giving birth and raising a child, or retiring and in need of a pension.AR 75. | Sociālā aizsardzība attiecas uz visiem pasākumiem, kas nodrošina piekļuvi veselības aprūpei un ienākumu atbalstam sarežģītu dzīves notikumu gadījumos, piemēram, saistībā ar darba zaudēšanu, saslimšanu un medicīniskās aprūpes nepieciešamību, bērna piedzimšanu un audzināšanu vai došanos pensijā un pensijas nepieciešamību.
Disclosure Requirement S1-12 – Persons with disabilitiesInformācijas atklāšanas prasība S1-12. Personas ar invaliditāti
AR 76. | When disclosing the information required in paragraph 77 regarding persons with disabilities , the undertaking shall provide any contextual information necessary to understand the data and how the data has been compiled (methodology). For example, information about the impact of different legal definitions of persons with disabilities in the different countries in which the undertaking has operations.AR 76. | Atklājot 77. punktā prasīto informāciju par personām ar invaliditāti, uzņēmums sniedz jebkādu kontekstuālu informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu datus un to, kā dati apkopoti (metodika). Piemēram, tā ir informācija par termina “persona ar invaliditāti” atšķirīgu juridisko definīciju ietekmi dažādās valstīs, kurās uzņēmums darbojas.
Disclosure Requirement S1-13 – Training and Skills Development metricsInformācijas atklāšanas prasība S1-13. Apmācības un prasmju pilnveides rādītāji
AR 77. | A regular performance review is defined as a review based on criteria known to the employee and his or her superior undertaken with the knowledge of the employee at least once per year. The review can include an evaluation by the worker’s direct superior, peers, or a wider range of employees . The review can also involve the human resources department. In order to disclose the information required by paragraph 83 (a), the undertaking shall use the employee headcount figures provided in Disclosure Requirement ESRS S1-6 in the denominator to calculate the: | (a) | number/proportion of performance reviews per employee; and | (b) | number of reviews in proportion to the agreed number of reviews by the management.AR 77. | Par regulāru darbības rezultātu izvērtēšanu uzskata tādu izvērtēšanu, kuras pamatā ir kritēriji, kas ir zināmi darbiniekam un tā vadītājam, un kura tiek veikta vismaz reizi gadā, darbiniekam to zinot. Šī izvērtēšana var ietvert darbinieka tiešā vadītāja, kolēģu vai plašāka darbinieku loka novērtējumu. Izvērtēšanā var iesaistīt arī cilvēkresursu nodaļu. Lai atklātu 83. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums saucējā izmanto ESRS S1-6 informācijas atklāšanas prasībā norādītos darbinieku skaita rādītājus, lai aprēķinātu: | (a) | darbības rezultātu izvērtēšanu skaitu / īpatsvaru uz vienu darbinieku; un | (b) | izvērtēšanu skaita attiecību pret vadības noteikto izvērtēšanu skaitu.
AR 78. | To disclose the average required per paragraph 83 (b), the undertaking shall perform the following calculation: total number of training hours offered to and completed by employees per gender category divided by the total number of employees per gender category. For the total training average and the average by gender, the head count figures for total employment and employment by gender reported in Disclosure Requirement ESRS S1-6 shall be used.AR 78. | Lai atklātu 83. punkta b) apakšpunktā prasīto vidējo vērtību, uzņēmums veic šādu aprēķinu: Kopējais darbiniekiem piedāvāto un viņu apgūto apmācību skaits stundās sadalījumā pa kategorijām, dalīts ar kopējo darbinieku skaitu katrā dzimuma kategorijā. Lai aprēķinātu vidējo kopējo apmācību ilgumu un vidējo dzimuma līdzsvara rādītāju, izmanto saskaņā ar ESRS S1-6 informācijas atklāšanas prasību ziņotos kopējās nodarbinātības un nodarbinātības pēc dzimuma skaitliskos rādītājus.
AR 79. | Employee categories are a breakdown of employees by level (such as senior management, middle management) or function (such as technical, administrative, production). This information is derived from the undertaking’s own human resources system. In categorising the workforce, the undertaking shall define reasonable and meaningful employee categories which enable users of the information to understand different performance measures between the categories. The undertaking may present a category for executive and non- executive employees.AR 79. | Darbinieku kategorijas ir darbinieku iedalījums pa līmeņiem (piemēram, augstākā vadība, vidējā vadība) vai funkcijām (piemēram, tehniskās, administratīvās, ražošanas). Šo informāciju iegūst no uzņēmuma cilvēkresursu sistēmas. Personālu iedalot kategorijās, uzņēmums var noteikt saprātīgas un jēgpilnas darbinieku kategorijas, kas ļauj informācijas lietotājiem izprast dažādo kategoriju atšķirīgos darbības rādītājus. Uzņēmums var aprakstīt darbinieku kategoriju un ar vadību nesaistītu darbinieku kategoriju.
Disclosure Requirement S1-14 – Health and safety metricsInformācijas atklāšanas prasība S1-14. Darba aizsardzības rādītāji
AR 80. | In relation to paragraph 88 (a), the percentage of its own workforce who are covered by the undertaking’s health and safety management system shall be disclosed on a head count basis rather than a full-time equivalent basis.AR 80. | Attiecībā uz 88. punkta a) apakšpunktu tā uzņēmuma pašu personāla procentuālo daļu, uz ko attiecas uzņēmuma darba aizsardzības pārvaldības sistēma, norāda, pamatojoties uz strādājošo skaitu, nevis uz pilnslodzes ekvivalentu.
AR 81. | With regard to paragraph 90, when the undertaking’s health and safety management system, or certain parts thereof, has been subject to an internal audit or external certification, the undertaking may state this fact, or absence thereof, and the underlying standards for such audits/certifications, as applicable.AR 81. | Attiecībā uz 90. punktu, ja saistībā ar uzņēmuma darba aizsardzības pārvaldības sistēmu vai atsevišķām tās daļām ir veikta iekšēja revīzija vai ārēja sertifikācija, uzņēmums var norādīt šo faktu vai tā neesību, kā arī attiecīgā gadījumā — šādu revīziju/sertifikāciju pamatā esošos standartus.
AR 82. | Fatalities may be reported separately for those resulting from work-related injuries and those resulting from work-related ill health .AR 82. | Par nāves gadījumiem var ziņot atsevišķi: par tiem, kas iestājušies ar darbu saistītu traumu rezultātā, un par tiem, kas iestājušies ar darbu saistītu slimību rezultātā.
Guidance on “work-related”Norādījumi par jēdzienu “ar darbu saistīts”
AR 83. | Work-related injuries and work-related ill health arise from exposure to hazards at work. Notwithstanding, other types of incidents can occur that are not connected with the work itself. For example, the following incidents are generally not considered to be work-related, unless otherwise specified in applicable national legislation: | (a) | a person in the workforce suffers a heart attack while at work that it is not connected with work; | (b) | a person in the workforce driving to or from work is injured in a car accident (when driving is not part of the work and where the transport has not been organised by the undertaking); and | (c) | a person in the workforce with epilepsy has a seizure at work that is not connected with work.AR 83. | Ar darbu saistītas traumas un ar darbu saistītas slimības rodas, saskaroties ar apdraudējumiem darba vidē. Tomēr var notikt arī cita veida incidenti, kas nav saistīti ar darba izpildi. Piemēram, šādi incidenti parasti netiek uzskatīti par saistītiem ar darbu, ja vien piemērojamajos tiesību aktos nav noteikts citādi: | (a) | strādājošais darba laikā piedzīvo infarktu, bet tas nav saistīts ar darbu; | (b) | strādājošais, kas brauc uz darbu vai no darba, gūst traumas autoavārijā (ja transportlīdzekļa vadīšana nav daļa no darba un ja transportu nav organizējis uzņēmums), un | (c) | strādājošajam ar epilepsiju ir lēkme darbā, bet tā nav saistīta ar darbu.
AR 84. | With regard to travelling for work purposes, injuries and ill health that occur while a person is travelling are work-related if, at the time of the injury or ill health, the person was engaged in work activities “in the interest of the employer”. Examples of such activities include travelling to and from customer contacts; conducting job tasks; and entertaining or being entertained to transact, discuss, or promote business (at the direction of the employer). If the undertaking is responsible for the transport commuting, incidents occurred while commuting are considered to be work-related. Nonetheless, incidents which arise during travel, outside of the undertaking’s responsibility (i.e., regular commuting to and from work), may be reported separately provided that the undertaking has such data available across the undertaking.AR 84. | Attiecībā uz braucieniem darba nolūkā traumas un slimības, kas rodas, personai esot ceļā, ir saistītas ar darbu, ja traumas vai slimības rašanās laikā persona ir veikusi darba pienākumus “darba devēja interesēs”. Šādu darba pienākumi piemēri ir, piemēram, braucieni pie klientiem un no tiem; darba uzdevumu veikšana un viesošanās vai viesu uzņemšana, lai noslēgtu, apspriestu vai veicinātu darījumdarbību (pēc darba devēja norādījuma). Ja uzņēmums ir atbildīgs par transportu, ar ko nodrošina pārvietošanos uz darbu un no tā, incidenti, kas notikuši šādas pārvietošanās laikā tiek uzskatīti par saistītiem ar darbu. Tomēr par incidentiem, kas rodas braucienu laikā ārpus uzņēmuma atbildības (t. i., regulāra došanās uz darbu un no darba), var ziņot atsevišķi, ja uzņēmumam ir pieejami šādi dati par visu uzņēmumu.
AR 85. | With regard to working from home, injuries and ill health that occur when working from home are work-related, if the injury or ill health occurs while the person is performing work from home; and the injury or ill health is directly related to the performance of work rather than the general home environment or setting.AR 85. | Attiecībā uz darbu no mājām traumas un slimības, kas rodas, strādājot no mājām, ir saistītas ar darbu, ja trauma vai slimība rodas, kad persona veic darbu no mājām, un ja traumas vai slimības ir tieši saistītas ar darba pienākumu veikšanu, nevis ar vispārējo mājas vidi vai apstākļiem.
AR 86. | With regard to mental illness, it is considered to be work-related, if it has been notified voluntarily by the person concerned and it is supported by an opinion from a licensed healthcare professional with appropriate training and experience; and if such opinion states that the illness is work-related.AR 86. | Attiecībā uz garīgām slimībām uzskata, ka tās ir saistītas ar darbu, ja attiecīgā persona par to ir paziņojusi brīvprātīgi un tas apstiprināts ar atzinumu, ko sniedzis licencēts veselības aprūpes speciālists ar atbilstošu izglītību un pieredzi, un ja šajā atzinumā norādīts, ka attiecīgā slimība ir saistīta ar darbu.
AR 87. | Health issues resulting, for example, from smoking, drug and alcohol abuse, physical inactivity, unhealthy diets, and psychosocial factors unrelated to work are not considered work-related.AR 87. | Veselības problēmas, ko izraisa, piemēram, smēķēšana, narkotiku un alkohola lietošana, nepietiekama fiziskā aktivitāte, neveselīgs uzturs un psihosociāli faktori, kas nav saistīti ar darbu, netiek uzskatītas par saistītām ar darbu.
AR 88. | Occupational diseases are not considered work-related injuries but are covered under work-related ill health.AR 88. | Arodslimības netiek uzskatītas par darba traumām — tās ir ar darbu saistītas slimības.
Guidance on computing the rate of work-related injuriesNorādījumi ar darbu saistīto traumu koeficienta aprēkināšanai
AR 89. | In computing the rate of work-related injuries, the undertaking shall divide the respective number of cases by the number of total hours worked by people in its own workforce and multiplied by 1 000 000. Thereby, these rates represent the number of respective cases per one million hours worked. A rate based on 1 000 000 hours worked indicates the number of work-related injuries per 500 full time people in the workforce over a 1-year timeframe. For comparability purposes a rate based on 1 000 000 hours worked shall be used also for undertakings with less than 500 people in the workforce.AR 89. | Aprēķinot ar darbu saistīto traumu koeficientu, uzņēmums attiecīgo gadījumu skaitu dala ar pašu personāla locekļu kopējo nostrādāto stundu skaitu un reizina ar 1 000 000. Tādējādi šie koeficienti atspoguļo attiecīgo gadījumu skaitu uz vienu miljonu nostrādāto stundu. Koeficients, kuras pamatā ir 1 000 000 nostrādāto stundu, norāda ar darbu saistīto traumu skaitu uz 500 pilna laika strādājošajiem viena gada laikā. Salīdzināšanai 1 000 000 nostrādāto stundu koeficientu izmanto arī uzņēmumiem, kuros ir mazāk nekā 500 strādājošo.
AR 90. | If the undertaking cannot directly calculate the number of hours worked, it may estimate this on the basis of normal or standard hours of work, taking into account entitlements to periods of paid leave of absence from work (for example, paid vacations, paid sick leave, public holidays) and explain this in its disclosures.AR 90. | Ja uzņēmums nevar tieši aprēķināt nostrādāto stundu skaitu, tas var to aplēst, pamatojoties uz parastu vai standarta darba stundu skaitu, ņemot vērā tiesības uz apmaksātu atvaļinājumu no darba (piemēram, apmaksātas brīvdienas, apmaksāts slimības atvaļinājums, valsts svētku dienas), un paskaidrot to sniegtajā informācijā.
AR 91. | An undertaking shall include fatalities as a result of work-related injury in the calculation of the number and rate of recordable work-related injuries.AR 91. | Aprēķinot reģistrējamo ar darbu saistīto traumu skaitu un koeficientu, uzņēmums iekļauj nāves gadījumus, kas notikuši darba traumu rezultātā.
Guidance on recordable work-related ill healthNorādījumi par reģistrējamām ar darbu saistītām slimībām
AR 92. | Work-related ill health can include acute, recurring, and chronic health problems caused or aggravated by work conditions or practices. These include musculoskeletal disorders, skin and respiratory diseases, malignant cancers, diseases caused by physical agents (for example, noise-induced hearing loss, vibration-caused diseases), and mental illnesses (for example, anxiety, post-traumatic stress disorder). For the purpose of the required disclosures, the undertaking shall, at a minimum, include in its disclosure those cases outlined in the ILO List of Occupational Diseases.AR 92. | Ar darbu saistītas slimības var būt akūtas, atkārtotas un hroniskas veselības problēmas, ko izraisījuši vai saasinājuši darba apstākļi vai prakse. Tie ir muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi, ādas un elpceļu slimības, ļaundabīgi audzēji, fizisku faktoru izraisītas slimības (piemēram, trokšņa izraisīts dzirdes zudums, vibrācijas izraisītas slimības) un garīgās slimības (piemēram, trauksme, posttraumatiskā stresa sindroms). Obligātās informācijas atklāšanas nolūkā uzņēmums atklājamajā informācijā iekļauj vismaz tos gadījumus, kas norādīti SDO arodslimību sarakstā.
AR 93. | In the context of this Standard, work-related musculoskeletal disorders are covered under work-related ill health (and not injuries).AR 93. | Šā standarta kontekstā ar darbu saistītie muskuļu un skeleta sistēmas traucējumi ietilpst ar darbu saistītu slimību (nevis traumu) kategorijā.
AR 94. | The cases to be disclosed in paragraph 88(d) relate to cases of work-related ill health notified to the undertaking or identified by the undertaking through medical surveillance, during the reporting period. The undertaking might be notified of cases of work-related ill health through reports by affected people, compensation agencies, or healthcare professionals. The disclosure may include cases of work-related ill health that were detected during the reporting period among people who were formerly in the undertaking’s workforce.AR 94. | Incidenti, kas jāatklāj 88. punkta d) apakšpunktā, attiecas uz slimībām, kuras saistītas ar darbu un par kurām ziņots uzņēmumam vai kuras uzņēmums konstatējis, veicot medicīnisko uzraudzību pārskata periodā. Informāciju par slimību gadījumiem, kas saistīti ar darbu, uzņēmums var saņemt no cietušajām personām, kompensācijas aģentūrām vai veselības aprūpes speciālistiem. Atklājamajā informācijā var iekļaut ar darbu saistītu slimību gadījumus, kas pārskata periodā konstatētas personām, kuras iepriekš strādājušas uzņēmumā.
Guidance on the number of days lostNorādījumi par zaudēto dienu skaitu
AR 95. | The undertaking shall count the number of days lost such that the first full day and last day of absence shall be included. Calendar days should be considered for the calculation, thus days on which the affected individual is not scheduled for work (for example, weekends, public holidays) will count as lost days.AR 95. | Aprēķinot zaudēto dienu skaitu, uzņēmums iekļauj pirmo pilno prombūtnes dienu un pēdējo prombūtnes dienu. Tādējādi aprēķina vajadzībām kalendārās dienas, kurās cietušajai personai nebija plānots strādāt (piemēram, brīvdienas, svētku dienas), tiek uzskatītas par zaudētām dienām.
Disclosure Requirement S1-15 – Work-life balanceInformācijas atklāšanas prasība S1-15. Darba un privātās dzīves līdzsvars
AR 96. | Family-related leave include maternity leave, paternity leave, parental leave, and carers’ leave that is available under national law or collective agreements. For the purpose of this Standard, these concepts are defined as: | (a) | maternity leave (also called pregnancy leave): employment-protected leave of absence for employed women directly around the time of childbirth (or, in some countries, adoption); | (b) | paternity leave: leave from work for fathers or, where and in so far as recognised by national law, for equivalent second parents, on the occasion of the birth or adoption of a child for the purposes of providing care; | (c) | parental leave: leave from work for parents on the grounds of the birth or adoption of a child to take care of that child, as defined by each Member State; | (d) | carers’ leave from work: leave for workers to provide personal care or support to a relative, or a person who lives in the same household, in need of significant care or support for a serious medical reason, as defined by each Member State.AR 96. | Ar ģimeni saistīti atvaļinājumi ietver grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, paternitātes atvaļinājumu, vecāku atvaļinājumu un aprūpētāja atvaļinājumu, kas pienākas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai darba koplīgumu. Šajā standartā šie jēdzieni ir definēti šādi: | (a) | grūtniecības un dzemdību atvaļinājums (saukts arī par grūtniecības atvaļinājumu): atvaļinājums ar nodarbinātības aizsardzību nodarbinātām sievietēm tieši bērna piedzimšanas (vai dažās valstīs — adopcijas) laikā; | (b) | paternitātes atvaļinājums: atvaļinājums bērna piedzimšanas vai adopcijas gadījumā šā bērna aprūpes nolūkā, kas paredzēts tēvam vai — ja un ciktāl tas atzīts valsts tiesību aktos — līdzvērtīgam otram vecākam; | (c) | vecāku atvaļinājums: ar bērna piedzimšanu vai adopciju pamatots atvaļinājums vecākiem bērna aprūpes nolūkā, kā noteikts katrā dalībvalstī; | (d) | aprūpētāju atvaļinājums: atvaļinājums darbiniekiem, lai personīgi aprūpētu vai atbalstītu piederīgo vai kādu personu, kura dzīvo vienā mājsaimniecībā ar darbinieku un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ, kā noteikusi katra dalībvalsts, ir nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
AR 97. | With regard to paragraph 93 (a), employees entitled to family-related leave are those who are covered by regulations, organisational policies, agreements, contracts or collective bargaining agreements that contain family-related leave entitlements and have reported their entitlement to the undertaking or the undertaking is aware of the entitlement.AR 97. | Attiecībā uz 93. punkta a) apakšpunktu darbinieki, kuriem ir tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, ir tie darbinieki, uz kuriem attiecas noteikumi, organizācijas rīcībpolitika, vienošanās, līgumi vai darba koplīgumi, kas ietver tiesības uz atvaļinājumu ģimenes apstākļu dēļ, un kuri ir paziņojuši uzņēmumam par savām tiesībām vai uzņēmums ir informēts par šīm tiesībām.
Disclosure Requirement S1-16 – Remuneration metrics (pay gap and total remuneration)Informācijas atklāšanas prasība S1-16. Atalgojuma rādītāji (darba samaksas atšķirība un kopējais atalgojums)
Pay gapDarba samaksas atšķirība
AR 98. | When compiling the information required under paragraph 97 (a) for the gap in pay between its female and male employees (also known as the “gender pay gap”) the undertaking shall use the following methodology: | (a) | include all employees ’ gross hourly pay level; and | (b) | apply the following formula to calculate the gender pay gap:AR 98. | Apkopojot 97. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju par sieviešu un vīriešu darba samaksas atšķirībām (pazīstamas arī kā “vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības”), uzņēmums izmanto šādu metodiku: | (a) | ietver visu darbinieku bruto stundas izpeļņu; un | (b) | lai aprēķinātu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību, piemēro šādu formulu:
AR 99. | When disclosing the information required under paragraph 97 (a), the undertaking shall provide any contextual information necessary to understand the data and how the data has been compiled (methodology). Information regarding how objective factors such as type of work and country of employment influence the gender pay gap may be reported.AR 99. | Atklājot 97. punkta a) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums sniedz jebkādu kontekstuālu informāciju, kas vajadzīga, lai izprastu datus un to, kā dati apkopoti (metodika). Var sniegt informāciju par to, kā objektīvi faktori (piemēram, darba veids un nodarbinātības valsts) ietekmē vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.
AR 100. | The measure of the undertaking’s gender pay gap shall be reported for the current reporting period and, if reported in previous sustainability reports, for the previous two reporting periods.AR 100. | Par uzņēmuma vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību rādītāju ziņo par pašreizējo pārskata periodu un, ja par to ziņots iepriekšējās ilgtspējas deklarācijās — par diviem iepriekšējiem pārskata periodiem.
Total remuneration RatioKopējās atlīdzības koeficients
AR 101. | When compiling the information required by paragraph 97 (b), the undertaking shall: | (a) | include all employees ; | (b) | consider, depending on the undertaking’s remuneration policies, all of the following: | i. | base salary, which is the sum of guaranteed, short-term, and non-variable cash compensation; | ii. | benefits in cash, which is the sum of the base salary and cash allowances, bonuses, commissions, cash profit-sharing, and other forms of variable cash payments; | iii. | benefits in kind, such as cars, private health insurance, life insurance, wellness programs; and | iv. | direct remuneration, which is the sum of benefits in cash, benefits in kind and total fair value of all annual long-term incentives (for example, stock option awards, restricted stock shares or units, performance stock shares or units, phantom stock shares, stock appreciation rights, and long-term cash awards). | (c) | apply the following formula for the annual total remuneration ratio:AR 101. | Sagatavojot 97. punkta b) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums: | (a) | iekļauj visus darbiniekus; | (b) | atkarībā no uzņēmuma atalgojuma politikas apsver visus turpmāk minētos aspektus: | i. | pamatalga, kas ir garantēto, īstermiņa un nemainīgo naudas atlīdzību kopsumma; | ii. | atlīdzība naudā, kas ir pamatalgas un naudas pabalstu, prēmiju, komisijas naudas, līdzdalības peļņā un citu mainīgu naudas maksājumu veidu summa; | iii. | atlīdzība natūrā, kas ir automobiļi, privātā veselības apdrošināšana, dzīvības apdrošināšana, labjūtes programmas; un | iv. | tiešais atalgojums, kas ir kopējās atlīdzības naudā, atlīdzības natūrā un visu ikgadējo ilgtermiņa stimulu (piemēram, akciju iespēju piešķīrumu, ierobežotu akciju vai kapitāldaļu, akciju vai kapitāldaļu ar straujas vērtības pieauguma potenciālu, akciju vai daļu ar ierobežotu pieejamību, fiktīvo akciju, akciju vērtības pieauguma tiesību un ilgtermiņa naudas piešķīrumu) kopējās patiesās vērtības summa. | (c) | piemēro šādu formulu gada kopējā atalgojuma koeficienta aprēķināšanai:
AR 102. | To illustrate the contextual information, the undertaking may provide an explanation to understand the data and how the data has been compiled (methodology). Quantitative data, such as the annual total remuneration ratio, may not be sufficient on its own to understand pay disparity and its drivers. For example, pay ratios can be influenced by the size of the undertaking (for example, revenue, number of employees ), its sector, its employment strategy (for example, reliance on outsourced workers or part-time employees, a high degree of automation), or currency volatility.AR 102. | Lai ilustrētu kontekstuālo informāciju, uzņēmums var sniegt skaidrojumu, lai palīdzētu izprast datus un to, kā tie ir apkopoti (metodika). Kvantitatīvie dati, piemēram, gada kopējā atalgojuma koeficients, var nebūt pietiekami, lai izprastu darba samaksas atšķirības un tās izraisošos faktorus. Piemēram, darba samaksas koeficientus var ietekmēt uzņēmuma lielums (piemēram, ieņēmumi, darbinieku skaits), nozare, kurā tas darbojas, tā nodarbinātības stratēģija (piemēram, atkarība no ārpakalpojumu sniedzējiem vai nepilnas slodzes darbiniekiem, augsts automatizācijas līmenis) vai valūtas svārstības.
Disclosure Requirement S1-17 –Incidents, complaints and severe human rights impactsInformācijas atklāšanas prasība S1-17. Incidenti, sūdzības un nopietna ietekme uz cilvēktiesībām
AR 103. | In addition to the information required by paragraphs 103 and 104, the undertaking may disclose the status of incidents and/or complaints and actions taken with reference to the following: | (a) | incidents reviewed by the undertaking; | (b) | remediation plans being implemented; | (c) | remediation plans that have been implemented, with results reviewed through routine internal management review processes; and | (d) | incidents no longer subject to action.AR 103. | Papildus 103. un 104. punktā prasītajai informācijai uzņēmums var izpaust informāciju par incidentu un/vai sūdzību statusu un veiktajām darbībām, atsaucoties uz šādiem aspektiem: | (a) | incidenti, ko uzņēmums izskatījis; | (b) | īstenotie remediācijas plāni; | (c) | īstenotie remediācijas plāni, kuru rezultāti pārskatīti, izmantojot regulārus iekšējās vadības pārskatīšanas procesus, un | (d) | incidenti, saistībā ar kuriem vairs nekādas darbības neveic.
AR 104. | If the undertaking compiles the information described in AR 105, it shall consider the following: | (a) | an incident is no longer subject to action if it is resolved, the case is completed, or no further action is required by the undertaking. For example, an incident for which no further action is required can include cases that are withdrawn or where the underlying circumstances that led to the incident no longer exist; | (b) | remedial action is directed toward the alleged harasser and the alleged victim. Remedial action toward the victim may include offering to pay his/her expenses for counselling sessions, offering the victim some paid time off, offering to reinstate sick/vacation days if the victim has incurred any expenses due to the harassment (such as having used sick or vacation days); and | (c) | remedial action toward the harasser may include giving the harasser a verbal and/or written warning, mandating anti-harassment counselling or sending the harasser to an appropriate seminar, harassment awareness and prevention training . A suspension without pay may also be an option. If the harasser has been disciplined earlier but his/her harassment does not cease, then more serious discipline may be required.AR 104. | Apkopojot pieprasīto informāciju, kas izklāstīta AR 105, uzņēmums ņem vērā šādus aspektus: | (a) | saistībā ar incidentu vairs nekādas darbības neveic, ja tas ir atrisināts, lieta ir pabeigta vai vairs nav nepieciešama uzņēmuma turpmāka rīcība. Piemēram, incidenti, attiecībā uz kuriem turpmāka rīcība nav nepieciešama, var ietvert lietas, kuras ir atsauktas vai kuru pamatā esošie apstākļi, kas izraisīja incidentu, vairs nepastāv; | (b) | remediācijas darbībās pievēršas iespējamam aizskārējam un iespējamam cietušajam. Cietušajam paredzētās remediācijas darbības var ietvert piedāvājumu samaksāt viņa/viņas izdevumus par konsultācijām, piedāvāt cietušajam apmaksātu atvaļinājumu, piedāvāt atjaunot slimības/atvaļinājuma dienas, ja cietušajam aizskaršanas dēļ ir radušies kādi izdevumi (ir izmantotas slimības vai atvaļinājuma dienas), un | (c) | remediācijas darbības attiecībā uz aizskārēju var ietvert mutvārdu un/vai rakstveida brīdinājuma izteikšanu aizskārējam, aizskaršanas novēršanas konsultāciju apmeklējuma noteikšanu vai aizskārēja nosūtīšanu uz atbilstošu semināru vai aizskaršanas izpratnes un novēršanas apmācību. Viena no iespējām var būt arī atstādināšana no pienākumu pildīšanas bez darba samaksas. Ja aizskārējs(-a) jau iepriekš ir saņēmis(-usi) disciplinārsodu, bet viņš/viņa aizskarošas darbības turpina, tad var būt nepieciešami nopietnāki disciplinārsodi.
AR 105. | Severe human rights incidents include instances of lawsuits, formal complaints through the undertaking or third-party complaint mechanisms, serious allegations in public reports or the media, where these are connected to the undertaking’s own workforce , and the fact of the incidents is not disputed by the undertaking, as well as any other severe impacts of which the undertaking is aware.AR 105. | Smagi cilvēktiesību incidenti ietver tiesas prāvas, oficiālas sūdzības, kas iesniegtas, izmantojot uzņēmuma vai trešo personu sūdzību izskatīšanas mehānismus, smagus apgalvojumus publiskos ziņojumos vai medijos, ja tie ir saistīti ar uzņēmuma pašu personālu un uzņēmums neapstrīd incidentu faktu, kā arī jebkura cita uzņēmumam zināma smaga ietekme.
AR 106. | In addition to the information required by paragraph 104 above, the undertaking may disclose the number of severe human rights incidents where the undertaking played a role securing remedy for those affected during the reporting period.AR 106. | Papildus AR 104 pieprasītajai informācijai uzņēmums var atklāt informāciju par to nopietnu cilvēktiesību incidentu skaitu, kuros uzņēmums pārskata periodā izpildīja savu pienākumu nodrošināt remediāciju cietušajām personām.
Appendix A.1A.1. papildinājums.
Application Requirements for ESRS 2 related disclosuresSaistībā ar ESRS 2 atklājamās informācijas piemērošanas prasības
This appendix is an integral part of ESRS S1 Own workforce. It supports the application of the disclosure requirements from ESRS 2 set out in this standard and has the same authority as the other parts of this Standard. It provides a non-exhaustive list of the factors to be considered by the undertaking when complying with ESRS 2 SBM-2 and ESRS 2 SBM-3. This appendix does not provide definitions of the terms mentioned below. All defined terms can be found in Annex II: Acronyms and Glossary of Terms.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS S1 “ Pašu personāls ” daļa. Tas nodrošina ESRS 2 noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Tajā sniegts neizsmeļošs to faktoru saraksts, kas uzņēmumam jāņem vērā, izpildot ESRS 2 SBM-2 un ESRS 2 SBM-3 prasības. Šajā papildinājumā nav sniegtas turpmāk minēto terminu definīcijas. Visi termini ir definēti II pielikumā “Akronīmi un terminu glosārijs”
Social and human rights matters | Non-exhaustive list of factors to consider in Materiality AssessmentSociālie un cilvēktiesību jautājumi | Neizsmeļošs to faktoru saraksts, kas jāņem vērā, veicot būtiskuma novērtējumu
Secure employment | % of employees with temporary contracts, ratio of non-employees to employees, social protectionDroša nodarbinātība | Procentuāli izteikts darbinieku ar pagaidu līgumiem īpatsvars, ārštata darbinieku attiecība pret uzņēmuma darbiniekiem, sociālā aizsardzība
Working time | % of employees with part time or zero-hour contracts, employee satisfaction with working timeDarba laiks | To darbinieku daļa, kas nodarbināti saskaņā ar nepilnas slodzes vai nulles stundu darba līgumiem, darbinieku apmierinātība ar darba laiku
Adequate wages | EU, national or local legal definitions of adequate wages, fair wages, and minimum wagesAdekvātas algas | ES, valsts vai vietējos tiesību aktos noteiktās adekvātas algas, taisnīgas algas un minimālās algas definīcijas
Social dialogue / existence of work councils / information, consultation and participation rights of workers | Extent of workplace, cross-border and board-level representation through trade unions and/or works councilsSociālais dialogs / uzņēmumu padomju pastāvēšana / darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību | Arodbiedrību un/vai uzņēmumu padomju pārstāvības apjoms darbavietā, pārrobežu līmenī un valdes līmenī
Freedom of association/Collective bargaining including the rate of workforce covered by collective agreements | % of own workforce covered by collective bargaining agreements, work stoppagesBiedrošanās brīvība / koplīguma sarunas, tostarp to strādājošo īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi | Procentuāli izteikts pašu personāla īpatsvars, uz ko attiecas darba koplīgumi, darba pārtraukumi
Work-life balance | Family-related leave, flexible working hours, access to childcareDarba un privātās dzīves līdzsvars | Atvaļinājums ģimenes apstākļu dēļ, elastīgs darba laiks, bērnu aprūpes iespēju pieejamība
Health and safety | Coverage by H&S system, rate of fatalities, non-fatal accidents, work-related ill health, work days lostDarba aizsardzība | Darba aizsardzības sistēmas tvērums, nelaimes gadījumu ar letālu iznākumu, nelaimes gadījumu, kas nav letāli, un ar darbu saistītu slimības gadījumu skaits, zaudēto darba dienu skaits
Gender equality and equal pay for work of equal value | % of women in top management and workforce, male-female wage gapDzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu | Procentuāli izteikts sieviešu īpatsvars augstākajā vadībā un personālā, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība
Training and skills development | Amount and distribution of training, % of employees with regular performance and development reviewsApmācība un prasmju pilnveide | Apmācību apjoms un sadalījums, procentuāli izteikts to darbinieku īpatsvars, kuri piedalījušies regulāros darbības rezultātu uzlabošanas un karjeras attīstības izvērtēšanas pasākumos
The employment and inclusion of people with disabilities | % employment and accessibility measures for employees with disabilitiesPersonu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana | Procentuāli izteikts darbinieku ar invaliditāti īpatsvars un piekļūstamības pasākumi
Measures against violence and harassment in the workplace | Prevalence of violence and harassmentPasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā | Vardarbības un aizskaršanas izplatība
Diversity | Representation of women and /or ethnic groups or minorities in own workforce. Age distribution in own workforce. Percentage of persons with disabilities within the own workforce.Daudzveidība | Sieviešu un/vai etnisko grupu vai minoritāšu pārstāvība pašu personālā. Pašu personāla sadalījums pēc vecuma. Personu ar invaliditāti īpatsvars pašu personālā.
Child labour | Type of operations and geographical areas at risk of child labourBērnu darbs | Darbību veidi un ģeogrāfiskie apgabali, kuros pastāv bērnu darba risks
Forced labour | Type of operations and geographical areas at risk of forced labourPiespiedu darbs | Darbību veidi un ģeogrāfiskie apgabali, kuros pastāv piespiedu darba risks
Appendix A.2A.2. papildinājums.
Application Requirements for ESRS S1-1 Policies related to own workforcePiemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1-1 “Rīcībpolitika attiecībā uz pašu personālu”
This appendix is an integral part of the ESRS S1 Own workforce and has the same authority as the other parts of this Standard. It supports the application of the requirements for Disclosure Requirement ESRS S1-1 for social and human rights matters with examples of disclosures.Šis papildinājums ir ESRS S1 “ Pašu personāls ” neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Tas nodrošina ESRS S1-1 informācijas atklāšanas prasības noteikumu piemērošanu attiecībā uz sociālajiem un cilvēktiesību jautājumiem, sniedzot atklājamās informācijas piemērus.
Social and human rights matters | Examples of policies:Sociālie un cilvēktiesību jautājumi | Rīcībpolitikas piemēri
Secure employment | No-layoff policy, limits on renewing temporary contracts, employer provision of social protection where state provision is lackingDroša nodarbinātība | Atlaišanas aizlieguma politika, ierobežojumi pagaidu darba līgumu atjaunošanai, darba devēja veikta sociālās aizsardzības nodrošināšana, ja trūkst valsts nodrošinājuma
Working time | Limitations on overtime, long and split shifts, and night and weekend work, adequate scheduling of lead timesDarba laiks | Ierobežojumi attiecībā uz virsstundām, ilgām un dalītām maiņām, kā arī darbu naktīs un nedēļas nogalēs, sagatavošanās laika pienācīgu plānošanu
Adequate wages | Policy to ensure all people in own workforce receive an adequate wageAdekvātas algas | Rīcībpolitika, ar ko nodrošina adekvātu algu visiem pašu personāla locekļiem
Social dialogue / existence of work councils / information, consultation and participation rights of workers | Policy to encourage institutions for social dialogue, regular information and consultation with worker representatives, consultation before final decisions on employment-related issues are reachedSociālais dialogs / uzņēmumu padomju pastāvēšana / darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību | Rīcībpolitika, kas veicina institūcijas sociālo dialogu, darbinieku pārstāvju regulāru informēšanu un apspriešanos ar tiem, apspriešanos pirms galīgu lēmumu pieņemšanas ar nodarbinātību saistītos jautājumos
Freedom of association/Collective bargaining including the rate of workers covered by collective agreements | Non-interference in trade union formation and recruitment (including trade union access to undertakings), bargaining in good faith, adequate time off for workers’ representatives to carry out their duties, facilities and dismissal protection for workers' representatives, no discrimination of trade union members and workers' representativesBiedrošanās brīvība / koplīguma sarunas, arī to darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi | Neiejaukšanās arodbiedrību dibināšanā un biedru uzņemšanā (tajā skaitā arodbiedrību piekļuve uzņēmumiem), labticīga sarunu vešana, darbinieku pārstāvju atbilstošs brīvais laiks pienākumu veikšanai, atvieglojumi un aizsardzība pret atlaišanu, arodbiedrību biedru un darbinieku pārstāvju nediskriminēšana
Work-life balance | Provision of family leave, flexible working time, access to day care facilities for all employeesDarba un privātās dzīves līdzsvars | Ģimenes atvaļinājuma, elastīga darba laika, dienas aprūpes iestāžu pieejamības nodrošināšana visiem darbiniekiem
Health and safety | Coverage of all own workforce in H&S management systemDarba aizsardzība | Visa pašu personāla iekļaušana darba aizsardzības pārvaldības sistēmā
Gender equality and equal work for equal pay | Policy for gender equality and equal pay for equal workDzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu | Dzimumu līdztiesības un vienādas darba samaksas par līdzvērtīgu darbu politika
Training and skills development | Policy for enhancing skills and career prospects for employeesApmācība un prasmju pilnveide | Darbinieku prasmju pilnveides un karjeras iespēju uzlabošanas politika
The employment and inclusion of people with disabilities | Policy for making workplaces accessible to persons with disabilitiesPersonu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana | Darbavietu piekļūstamības nodrošināšanas politika personām ar invaliditāti
Measures against violence and harassment in the workplace | Zero tolerance policy for violence and harassment at workplacePasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā | Nulles tolerances politika pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā
Diversity | Policy for inclusiveness (i.e., ethnic diversity or minority groups) and positive action.Daudzveidība | Rīcībpolitika attiecībā uz iekļaušanu (t. i., etnisko daudzveidību vai minoritāšu grupām) un pozitīvu rīcību
Child labour | Policy for identifying where child labour occurs, identifying where exposure of young workers to hazardous work occurs and preventing risk of exposureBērnu darbs | Rīcībpolitika, kuras mērķis ir noteikt, kur notiek bērnu darbs un gados jaunu darbinieku iesaistīšana bīstamos darbos, un novērst šādas iesaistīšanas risku
Forced labour | Policy for identifying where forced labour occurs and reducing risk of forced labourPiespiedu darbs | Rīcībpolitika, kuras mērķis ir noteikt vietas, kur notiek piespiedu darbs, un samazināt piespiedu darba risku
Appendix A.3A.3. papildinājums.
Application Requirements for ESRS S1–4 Taking action on material impacts on own workforce, and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to own workforce, and effectiveness of those actionsPiemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1-4 “Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz pašu personālu un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar pašu personālu, un šo darbību iedarbīgums”
This appendix is an integral part of the ESRS S1 Own workforce and has the same authority as the other parts of this Standard. It supports the application of the requirements for Disclosure Requirement ESRS S1-4 for social and human rights matters with examples of disclosures:Šis papildinājums ir ESRS S1 “ Pašu personāls ” neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Tas nodrošina ESRS S1-4 informācijas atklāšanas prasības noteikumu piemērošanu attiecībā uz sociālajiem un cilvēktiesību jautājumiem, sniedzot atklājamās informācijas piemērus.
Social and human rights matters | Examples of actions:Sociālie un cilvēktiesību jautājumi | Darbību piemēri
Secure employment | Offer permanent contracts to employees with temporary contracts, implement plans for social protection where state provision is lackingDroša nodarbinātība | Piedāvāt pastāvīgus darba līgumus darbiniekiem, kas nodarbināti saskaņā ar pagaidu līgumiem, īstenot sociālās aizsardzības plānus, ja trūkst valsts nodrošinājuma
Working time | Shift work rotation, extend advance notice of scheduling, reduction of excessive overtimeDarba laiks | Maiņu darba rotācija, darba grafika pietiekami laicīga sagatavošana, pārmērīgu virsstundu samazināšana
Adequate wages | Negotiation of fair wages in collective bargaining agreements, verification that employment agencies pay a fair wageAdekvātas algas | Sarunas par taisnīgām algām darba koplīgumos, pārbaude saistībā ar to, vai nodarbinātības aģentūras maksā taisnīgu algu
Social dialogue / existence of work councils / information, consultation and participation rights of workers | Expansion of sustainability issues dealt with in social dialogue, increase in number of meetings, increase in resources for works councilsSociālais dialogs / uzņēmumu padomju pastāvēšana / darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību | Sociālajā dialogā aplūkoto ilgtspējas jautājumu paplašināšana, sanāksmju skaita palielināšana, uzņēmumu padomēm paredzēto resursu palielināšana
Freedom of association/Collective bargaining including the rate of workers covered by collective agreements | Expansion of sustainability issues dealt with in collective bargaining, increase in resources for workers’ representativesBiedrošanās brīvība / koplīguma sarunas, arī to darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi | Koplīguma sarunās risināto ilgtspējas jautājumu paplašināšana, darbinieku pārstāvjiem paredzēto resursu palielināšana
Work-life balance | Expand family leave eligibility and flexible working time arrangements, increasing provision of day careDarba un privātās dzīves līdzsvars | Paplašināt ģimenes atvaļinājuma izmantošanas tiesības un darba laika noteikumu elastība, palielinot dienas aprūpes nodrošināšanai paredzēto laiku
Health and safety | Increase health & safety training, investment in safer equipmentDarba aizsardzība | Palielināt darba aizsardzības apmācību apjomu, investīcijas drošākā aprīkojumā
Gender equality and equal work for equal pay | Targeted recruitment and promotion of women, reduction in pay gap through negotiation of collective bargaining agreementsDzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu | Mērķtiecīga sieviešu pieņemšana darbā un paaugstināšana amatā, darba samaksas atšķirību samazināšana, risinot sarunas par darba koplīgumiem
Training and skills development | Skills audits, training to fill skills gapsApmācība un prasmju pilnveide | Prasmju revīzijas, apmācība prasmju trūkumu novēršanai
The employment and inclusion of people with disabilities | Increasing accessibility measuresPersonu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana | Piekļūstamības pasākumu palielināšana
Measures against violence and harassment in the workplace | Improving complaint mechanisms, increasing sanctions against violence and harassment, providing training for prevention to managementPasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā | Sūdzību izskatīšanas mehānismu uzlabošana, sankciju palielināšana vardarbības un aizskaršanas izskaušanai, apmācības nodrošināšana vadībai saistībā ar šo parādību novēršanu
Diversity | Training on diversity and inclusion (including ethnicity considerations), targeted recruitment of underrepresented groupsDaudzveidība | Apmācība par daudzveidību un iekļaušanu (arī etniskās piederības apsvērumiem), mērķtiecīga nepietiekami pārstāvēto grupu pieņemšana darbā
Child labour | Age verification measures, partnerships with organizations to eliminate child labour, measures against worst forms of child labourBērnu darbs | Vecuma pārbaudes pasākumi, partnerības ar organizācijām bērnu darba izskaušanai, pasākumi pret visnopietnākajiem bērnu darba veidiem
Forced labour | Measures ensuring free consent to employment without threat of penalty, contracts in understandable language, freedom to terminate employment without penalty, disciplinary measures should not obligate labour, free consent to overtime, freedom of movement (including to exit workplace), fair treatment for migrant workers, monitoring employment agencies.Piespiedu darbs | Pasākumi, ar ko nodrošina brīvu piekrišanu nodarbinātībai bez sankciju draudiem, līgumi saprotamā valodā, brīvība pārtraukt darba attiecības bez sankcijām, disciplinārsodi nedrīkst paredzēt darba saistības, brīva piekrišana virsstundu darbam, pārvietošanās brīvība (arī izbraukšana no darbavietas), taisnīga attieksme pret migrējošiem strādājošajiem, nodarbinātības aģentūru uzraudzība
Appendix A.4A.4. papildinājums.
Application Requirements for ESRS S1–5 Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesPiemērošanas prasības saistībā ar ESRS S1–5 “Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību”
This appendix is an integral part of the ESRS S1 Own workforce and has the same authority as the other parts of this Standard. It supports the application of the requirements for Disclosure Requirement ESRS S1-5 for social and human rights matters with examples of disclosures:Šis papildinājums ir ESRS S1 “ Pašu personāls ” neatņemama daļa, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām. Tas nodrošina ESRS S1-5 informācijas atklāšanas prasības noteikumu piemērošanu attiecībā uz sociālajiem un cilvēktiesību jautājumiem, sniedzot atklājamās informācijas piemērus.
Social and human rights matters | Examples of targets:Sociālie un cilvēktiesību jautājumi | Mērķrādītāju piemēri
Secure employment | Increasing the % of workforce with employment contracts (especially permanent contracts) and social protectionDroša nodarbinātība | Palielināt tā personāla īpatsvaru, kam noslēgti darba līgumi (jo īpaši beztermiņa līgumi) un kam ir nodrošināta sociālā aizsardzība
Working time | Increasing the % of workforce with flexible working time arrangementsDarba laiks | Palielināt tā personāla īpatsvaru, kam ir darba laika noteikumu elastība
Adequate wages | Ensuring that all people in own workforce receive an adequate wageAdekvātas algas | Nodrošināt adekvātu algu visiem pašu personāla locekļiem
Social dialogue / existence of work councils / information, consultation and participation rights of workers | Extending social dialogue to more establishments and/or countriesSociālais dialogs / uzņēmumu padomju pastāvēšana / darbinieku tiesības uz informāciju, konsultācijām un līdzdalību | Sociālā dialoga paplašināšana, aptverot vairāk darījumdarbības vietu un/vai valstu
Freedom of association/Collective bargaining including the rate of workers covered by collective agreements | Increasing the % of own workforce covered by collective bargaining, negotiating collective bargaining agreements over sustainability issuesBiedrošanās brīvība / koplīguma sarunas, arī to darbinieku īpatsvars, uz kuriem attiecas koplīgumi | To pašu personāla locekļu īpatsvara palielināšana, ar ko veic koplīguma sarunas, sarunu risināšana par darba koplīgumiem saistībā ar ilgtspējas jautājumiem
Work-life balance | Extending work-life measures to a greater % of own workforceDarba un privātās dzīves līdzsvars | Darba un privātās dzīves līdzsvara veicināšanas pasākumu plašāka attiecināšana uz lielāku pašu personāla procentuālo daļu
Health and safety | Reducing the rate of injuries and worktime lost due to injuriesDarba aizsardzība | Traumu skaita un traumu dēļ zaudētā darba laika samazināšana
Gender equality and equal work for equal pay | Increasing the % of women in the workforce and top management, reducing the male-female wage gapDzimumu līdztiesība un vienāda darba samaksa par līdzvērtīgu darbu | Sieviešu īpatsvaru palielināšana personālā un augstākajā vadībā, vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības samazināšana
Training and skills development | Increasing the % of employees receiving training and regular skills development reviewsApmācība un prasmju pilnveide | To darbinieku īpatsvara palielināšana, kuri piedalās apmācībā un saistībā ar kuriem regulāri veic prasmju pilnveides izvērtēšanas
The employment and inclusion of people with disabilities | Increasing the % of persons with disabilities in own workforcePersonu ar invaliditāti nodarbinātība un iekļaušana | Personu ar invaliditāti īpatsvara palielināšana pašu personālā
Measures against violence and harassment in the workplace | Extending measures to all workplacesPasākumi pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā | Pasākumu plašāka attiecināšana uz visām darbavietām
Diversity | Increasing the % of underrepresented groups in own workforce and top managementDaudzveidība | Nepietiekami pārstāvēto grupu īpatsvara palielināšana pašu personālā un augstākajā vadībā
Child labour | Extending measures for preventing exposure of young persons to hazardous work to a greater % of operationsBērnu darbs | Pasākumu, lai novērstu jauniešu iesaistīšanu bīstamos darbos, plašāka attiecināšana uz procentuāli lielāku daļu darbību
Forced labour | Extending measures for preventing forced labour to a greater number of operationsPiespiedu darbs | Bērnu darba novēršanas pasākumu plašāka attiecināšana uz lielāku skaitu darbību
ESRS S2ESRS S2
WORKERS IN THE VALUE CHAINVĒRTĪBAS ĶĒDES DARBINIEKI
TABLE OF CONTENTSSatura rādītājs
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 Interests and views of stakeholde– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S2-1 – Policies related to value chain workers– | Informācijas atklāšanas prasība S2-1. Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem
— | Disclosure Requirement S2-2 – Processes for engaging with value chain workers about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S2-2. Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S2-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for value chain workers to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S2-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S2-4 – Taking action on material impacts on value chain workers, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to value chain workers, and effectiveness of those action– | Informācijas atklāšanas prasība S2-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S2-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība S2-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | Objective– | Mērķis
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 - Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S2-1 – Policies related to value chain workers– | Informācijas atklāšanas prasība S2-1. Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem
— | Disclosure Requirement S2-2 – Processes for engaging with value chain workers about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S2-2. Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S2-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for value chain workers to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S2-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S2-4 – Taking Action on material impacts, and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to value chain workers, and effectiveness of those actions and approaches– | Informācijas atklāšanas prasība S2-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību un pieeju iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S2-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība S2-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify disclosure requirements which will enable users of the sustainability statement to understand material impacts on value chain workers connected with the undertaking’s own operations and value chain, including through its products or services, as well as through its business relationships, and its related material risks and opportunities, including: | (a) | how the undertaking affects workers in its value chain, in terms of material positive and negative actual or potential impacts; | (b) | any actions taken, and the result of such actions, to prevent, mitigate or remediate actual or potential negative impacts, and to address risks and opportunities; | (c) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities, including those related to its impacts and dependencies on workers in the value chain, and how the undertaking manages them; and | (d) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities, including those arising from the undertaking’s impacts and dependencies on workers in the value chain.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā: | (a) | to, kā uzņēmums ietekmē darbiniekus tā vērtības ķēdē, ņemot vērā būtisko pozitīvo un negatīvo faktisko vai iespējamo ietekmi; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; | (c) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju, arī to, saistīti ar tā ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem vai atkarību no tiem, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda, un | (d) | būtisko risku un iespēju, arī to, ko rada uzņēmuma ietekme uz vērtības ķēdē darbiniekiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
2. | In order to meet the objective, this Standard requires an explanation of the general approach the undertaking takes to identify and manage any material actual and potential impacts on value chain workers in relation to: | (a) | working conditions (for example, secure employment, working time, adequate wage , social dialogue , freedom of association, including the existence of work councils, collective bargaining , work-life balance and health and safety); | (b) | equal treatment and opportunities for all (for example, gender equality and equal pay for work of equal value, training and skills development, the employment and inclusion of persons with disabilities , measures against violence and harassment in the workplace, and diversity); | (c) | other work-related rights (for example, child labour , forced labour , adequate housing, water and sanitation and privacy).2. | Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem saistībā ar: | (a) | darba nosacījumiem (piemēram, drošu nodarbinātību, darba laiku, adekvātu algu, sociālo dialogu, biedrošanās brīvību, tajā skaitā uzņēmumu padomju pastāvēšanu, koplīguma sarunām, darba un privātās dzīves līdzsvaru, darba aizsardzību); | (b) | vienlīdzīgu attieksmi pret visiem un vienādām iespējām visiem (piemēram, dzimumu līdztiesību un vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu, apmācību un prasmju pilnveidi, personu ar invaliditāti nodarbināšanu un iekļaušanu, pasākumiem pret vardarbību un aizskaršanu darbavietā un daudzveidību); | (c) | citām ar darbu saistītām tiesībām (piemēram, bērnu darbu, piespiedu darbu, pienācīgiem mājokļiem, ūdeni un sanitāriju, privātumu).
3. | This Standard also requires an explanation of how such impacts, as well as the undertaking’s dependencies on value chain workers , can create material risks or opportunities for the undertaking. For example, negative impacts on value chain workers may disrupt the undertaking’s operations (through customers refusing to buy its products or state agencies impounding its goods) and harm its reputation. Conversely, respect for workers’ rights and active support programmes (for example through financial literacy initiatives) can bring business opportunities, such as more reliable supply or widening of the future consumer base.3. | Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no vērtības ķēdes darbiniekiem var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, negatīva ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem var traucēt uzņēmuma darbībai (ja klienti atsakās pirkt tā produktus vai valsts iestādes konfiscē tā preces) un kaitēt tā reputācijai. Savukārt darbinieku tiesību ievērošana un aktīvas atbalsta programmas (piemēram, ar finanšpratības iniciatīvām) var radīt darījumdarbības iespējas, piemēram, uzticamāku piegādi vai nākotnes patērētāju loka paplašināšanos.
4. | This Standard covers all workers in the undertaking’s upstream and downstream value chain who are or can be materially impacted by the undertaking, including impacts that are connected with the undertaking’s own operations and value chain, including through its products or services, as well as through its business relationships. This includes all workers who are not included in the scope of “own workforce ” (“own workforce” includes employees , individual contractors, i.e., self- employed workers, and workers provided by third party undertakings primarily engaged in ‘employment activities’). Own workforce is covered in ESRS S1 Own workforce. See AR 3 for examples of what is included in the scope of this Standard.4. | Šis standarts attiecas uz visiem darbiniekiem uzņēmuma augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē, kurus uzņēmums būtiski ietekmē vai var ietekmēt, tostarp saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības. Tas attiecas uz visiem strādājošajiem, kas nav iekļauti “pašu personāla” tvērumā (“pašu personāls” ietver uzņēmuma darbiniekus, individuālos darbuzņēmējus (t. i., pašnodarbinātos) un strādājošos, kurus nodrošina trešo personu uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar “darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu”). Pašu personāls ir aplūkots standartā ESRS S1“Pašu personāls”. Šā standarta tvērumā iekļautie piemēri ir sniegti AR 3. punktā.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
5. | This Standard applies when material impacts on and/or material risks and opportunities related to value chain workers have been identified through the materiality assessment process laid out in ESRS 2 General disclosures.5. | Šis standarts ir piemērojams, ja ESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija” noteiktajā būtiskuma novērtēšanas procesā ir identificēta būtiska ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai būtiski riski un iespējas, kas saistīti ar skartajām kopienām.
6. | This Standard shall be read in conjunction with ESRS 1 General requirements, and ESRS 2, as well as the ESRS S1, ESRS S3 Affected communities and ESRS S4 Consumers and end-users.6. | Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2, kā arī ESRS S1, ESRS S3“Skartās kopienas” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.
7. | The reporting under this Standard shall be consistent, coherent and where relevant clearly linked with reporting on the undertaking’s own workforce under ESRS S1, in order to ensure effective reporting.7. | Lai nodrošinātu ziņu rezultatīvu sniegšanu, ziņu sniegšana saskaņā ar šo standartu ir konsekventa, saskanīga un attiecīgā gadījumā — skaidri saistīta ar ziņu sniegšanu par uzņēmuma pašu personālu saskaņā ar ESRS S1.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
8. | The requirements of this section should be read in conjunction with the disclosures required by ESRS 2 on Strategy (SBM). The resulting disclosures shall be presented alongside the disclosures required by ESRS 2, except for SBM-3 Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model, for which the undertaking has an option to present the disclosures alongside the topical disclosure.8. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
9. | When responding to ESRS 2 SBM-2 paragraph 43, the undertaking shall disclose how the interests, views, and rights of its value chain workers could be materially impacted by the undertaking, including respect for their human rights, inform its strategy and business model. Value chain workers are a key group of affected stakeholders .9. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-2 43. punktu, uzņēmums atklāj, kā tas varētu būtiski ietekmēt vērtības ķēdes darbinieku intereses, viedokļus un tiesības — arī viņu cilvēktiesību ievērošanu. Galvenā ietekmēto ieinteresēto personu grupa ir vērtības ķēdes darbinieki.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
10. | When responding to ESRS 2 SBM-3 paragraph 48, the undertaking shall disclose: | (a) | whether and how actual and potential impacts on value chain workers , as identified in ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities: (i) originate from or are connected to the undertaking’s strategy and business models, and (ii) inform and contribute to adapting the undertaking’s strategy and business model; and | (b) | the relationship between on the one hand its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on value chain workers, and on the other hand its strategy and business model.10. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. punktu, uzņēmums atklāj: | (a) | vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kā norādīts ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļiem vai ir saistīti ar tiem, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un | (b) | saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem un atkarību no tiem, no vienas puses, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli, no otras puses.
11. | When fulfilling the requirements of paragraph ESRS 2 SBM-3 paragraph 48, the undertaking shall disclose whether all value chain workers who are likely to be materially impacted by the undertaking, including impacts that are connected with the undertaking’s own operations and value chain, including through its products or services , as well as through its business relationships, are included in the scope of its disclosure under ESRS 2. In addition, the undertaking shall provide the following information: | (a) | a brief description of the types of value chain workers who could be materially impacted by the undertaking, including impacts that connected with the undertaking’s own operations and value chain, including through its products or services, as well as through its business relationships, and specify whether they are: | i. | workers working on the undertaking site but who are not part of own workforce , i.e., who are not self-employed workers or workers provided by third party undertakings primarily engaged in employment activities (covered through ESRS S1); | ii. | workers working for entities in the undertaking’s upstream value chain (e.g., those involved in the extraction of metals or minerals or harvesting of commodities, in refining, manufacturing or other forms of processing); | iii. | workers working for entities in the undertaking’s downstream value chain (e.g., those involved in the activities of logistics or distribution providers, franchisees, retailers); | iv. | workers working in the operations of a joint venture or special purpose vehicle involving the reporting undertaking; | v. | workers who (within the prior categories or additionally) are particularly vulnerable to negative impacts whether due to their inherent characteristics or to the particular context, such as trade unionists, migrant workers, home workers, women or young workers. | (b) | any geographies, at country level or other levels, or commodities for which there is a significant risk of child labour , or of forced labour or compulsory labour, among workers in the undertaking’s value chain (111); | (c) | in the case of material negative impacts, whether they are either (i) widespread or systemic in contexts where the undertaking operates or has sourcing or other business relationships (e.g., child labour or forced labour in particular commodity supply chains in specific countries or regions), or (ii) related to individual incidents (e.g., an industrial accident or an oil spill) or to specific business relationships. This includes consideration of impacts on value chain workers that may arise from the transition to greener and climate-neutral operations. Potential impacts include impacts associated with innovation and restructuring, closure of mines, increased mining of minerals needed for the transition to a sustainable economy, and solar panel production; | (d) | in the case of material positive impacts, a brief description of the activities that result in the positive impacts (e.g., updated purchasing practices, capacity-building to supply chain workers), including providing opportunities for the workforce such as job creation and upskilling in the context of a ‘just transition’, and the types of value chain workers that are positively affected or could be positively affected; the undertaking may also disclose whether the positive impacts occur in specific countries or regions; and | (e) | any material risks and opportunities for the undertaking arising from impacts and dependencies on value chain workers.11. | Izpildot ESRS 2 SBM-3 48. punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visi vērtības ķēdes darbiniekiē, kurus uzņēmums var būtiski ietekmēt (arī saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības), ir iekļauti tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: | (a) | īsu to vērtību ķēdes darbinieku veidu aprakstu, kurus var būtiski ietekmēt uzņēmums, tostarp uzņēmuma pašu darbības vai vērtības ķēde, arī produkti vai pakalpojumi, kā arī darījuma attiecības, un norāda, vai tie ir: | i. | darbinieki, kas strādā uzņēmuma objektā, bet nav uzņēmuma pašu personāla daļa, t. i., nav pašnodarbinātie darbinieki vai darbinieki, kurus nodrošina trešo personu uzņēmumi, kas galvenokārt nodarbojas ar darbaspēka meklēšanu un nodrošināšanu ar personālu (ietverti ESRS S1); | ii. | darbinieki, kas ir darba attiecībās ar uzņēmuma augšupējās vērtības ķēdes struktūrām (piemēram, tie, kas iesaistīti metālu vai minerālu ieguvē vai izejvielu novākšanā, rafinēšanā, ražošanā vai citos pārstrādes veidos); | iii. | darbinieki, kas ir darba attiecībās ar uzņēmuma lejupējās vērtības ķēdes struktūrām (piemēram, loģistikas vai izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju, franšīzes ņēmēju un mazumtirgotāju darbībās iesaistītie darbinieki); | iv. | darbinieki, kas ir darba attiecībās ar kādu kopuzņēmumu vai īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību, kurā iesaistīts ziņojošais uzņēmums; | v. | darbinieki, kuri (iepriekš minētajās kategorijās vai citās kategorijās) ir īpaši neaizsargāti pret negatīvu ietekmi gan tiem piemītošu iezīmju, gan konkrēta konteksta dēļ, piemēram, arodbiedrību biedri, migrējošie darbinieki, mājās strādājošie, sievietes vai gados jauni darbinieki. | (b) | visas ģeogrāfiskās teritorijas (valsts vai citos līmeņos) vai preces, attiecībā uz kurām pastāv ievērojams bērnu darba vai piespiedu vai obligātā darba risks uzņēmuma vērtības ķēdes darbinieku vidū (111); | (c) | būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — i) vai šāda ietekme ir plaši izplatīta vai sistēmiska kontekstos, kuros uzņēmums darbojas vai kuros tam ir piegādes vai citas darījuma attiecības (piemēram, bērnu darbs vai piespiedu darbs konkrētās preču piegādes ķēdēs konkrētās valstīs vai reģionos), ii) vai tā ir saistīta ar atsevišķiem incidentiem (piemēram, rūpniecisku avāriju vai naftas noplūdi) vai konkrētām darījuma attiecībām. Tas ietver tādu vērtības ķēdes darbinieku ietekmes aspektu aplūkošanu, kas var rasties, pārkārtojoties uz zaļāku un klimatneitrālu darbību. Iespējamie ietekmes aspekti ietver ietekmi, kas saistīta ar inovāciju un pārstrukturēšanu, raktuvju slēgšanu, pastiprinātu tādu minerālu ieguvi, kas vajadzīgi, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu ekonomiku, un saules paneļu ražošanu; | (d) | būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īsu aprakstu par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi (piemēram, atjauninātu iepirkumu praksi, piegādes ķēdes darbinieku spēju veidošanu), tajā skaitā iespēju nodrošināšanu personālam, piemēram, darbavietu radīšanu un prasmju pilnveidi “taisnīgas pārkārtošanās” kontekstā, kā arī to vērtības ķēdes darbinieku veidus, kuri tiek vai var tikt pozitīvi ietekmēti, uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; un | (e) | visus būtiskos riskus un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem un atkarību no tiem.
12. | In describing the main types of value chain workers who are or could be negatively affected, based on the materiality assessment set out in ESRS 2 IRO-1, the undertaking shall disclose whether and how it has developed an understanding of how workers with particular characteristics, those working in particular contexts, or those undertaking particular activities may be at greater risk of harm.12. | Aprakstot galvenos vērtības ķēdes darbinieku veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz ESRS 2 IRO-1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā darbinieki ar īpašām iezīmēm, īpašos apstākļos strādājošie darbinieki vai darbinieki, kas veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.
13. | The undertaking shall disclose which, if any, of its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on its value chain workers relate to specific groups of value chain workers (for example, particular age groups, workers in a particular factory or country) rather than to all of the value chain workers.13. | Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem vai atkarību no tiem, attiecas uz konkrētām vērtības ķēdes darbinieku grupām (piemēram, konkrētām vecuma grupām, darbiniekiem kādā konkrētā rūpnīcā vai valstī), nevis uz visiem vērtības ķēdes darbiniekiem.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S2-1 – Policies related to value chain workersInformācijas atklāšanas prasība S2-1. Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem
14. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts on value chain workers, as well as associated material risks and opportunities.14. | Uzņēmums apraksta savu rīcībpolitiku, kas pieņemta, lai pārvaldītu tā būtisko ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kā arī saistītos būtiskos riskus un iespējas.
15. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of material impacts on value chain workers specifically, as well as policies that cover material risks or opportunities related to value chain workers.15. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas konkrēti attiecas uz tā būtiskās ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtiskiem riskiem un iespējām saistībā ar vērtības ķēd es darbiniekiem.
16. | The disclosure required by paragraph 14 shall contain the information on the undertaking’s policies to manage its material impacts, risks and opportunities related to value chain workers in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters. In addition, the undertaking shall specify whether such policies cover specific groups of value chain workers or all value chain workers.16. | 14. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar vērtības ķēdes darbiniekiem, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām vērtības ķēdes darbinieku grupām vai visiem vērtības ķēdes darbiniekiem.
17. | The undertaking shall describe its human rights policy commitments (112) that are relevant to value chain workers , including those processes and mechanisms to monitor compliance with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work or OECD Guidelines for Multinational Enterprises (113). In its disclosure, it shall focus on those matters that are material in relation to, as well as the general approach to: | (a) | respect for the human rights, including labour rights, of workers; | (b) | engagement with value chain workers; and | (c) | measures to provide and/or enable remedy for human rights impacts.17. | Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (112) , kas ir relevantas tā vērtības ķēdes darbiniekiem, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem (113). Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski, kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem: | (a) | darbinieku cilvēktiesību (arī darba tiesību) ievērošana; | (b) | vērtība ķēdes darbinieku iesaiste un | (c) | pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.
18. | The undertaking shall state whether its policies in relation to value chain workers explicitly address trafficking in human beings (114), forced labour or compulsory labour and child labour. It shall also state whether the undertaking has a supplier code of conduct (115).18. | Uzņēmums arī norāda, vai tā rīcībpolitikā attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem ir skaidri risināti cilvēku tirdzniecības (114), piespiedu vai obligātā darba un bērnu darba jautājumi. Tas arī norāda, vai uzņēmumam ir piegādātāju rīcības kodekss (115).
19. | The undertaking shall disclose whether and how its policies with regard to value chain workers are aligned with internationally recognised instruments relevant to value chain workers, including the United Nations (UN) Guiding Principles on Business and Human Rights (116). The undertaking shall also disclose the extent to which cases of non-respect of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work or OECD Guidelines for Multinational Enterprises that involve value chain workers have been reported in its upstream and downstream value chain and, if applicable, an indication of the nature of such cases (117).19. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem ir saskaņota ar starptautiski atzītiem instrumentiem, kas ir relevanti tā vērtības ķēdes darbiniekiem, tajā skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem (116). Uzņēmums arī atklāj, cik lielā mērā tā augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas attiecas uz vērtības ķēdes darbiniekiem, un attiecīgā gadījumā norāda šo pārkāpumu veidu (117).
Disclosure Requirement S2-2 – Processes for engaging with value chain workers about impactsInformācijas atklāšanas prasība S2-2. Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos
20. | The undertaking shall disclose its general processes for engaging with value chain workers and their representatives about actual and potential impacts on them.20. | Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem tā sadarbībai ar vērtības ķēdes darbiniekiem un to pārstāvjiem saistībā ar faktisko un iespējamo ietekmi uz šiem darbiniekiem.
21. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of whether and how the undertaking engages, as part of its ongoing due diligence process, with value chain workers and their legitimate representatives, or with credible proxies , about material actual and potential positive and/or negative impacts that do or are likely to affect them, and whether and how perspectives of value chain workers are taken into account in the decision-making processes of the undertaking.21. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai un kā uzņēmums, pastāvīgi nodrošinot pienācīgas rūpības procesu, sadarbojas ar vērtības ķēdes darbiniekiem un to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem saistībā ar būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas viņus ietekmē vai var ietekmēt, un vai un kādā veidā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemts vērā vērtības ķēdes darbinieku viedoklis.
22. | The undertaking shall disclose whether and how the perspectives of value chain workers inform its decisions or activities aimed at managing the actual and potential impacts on value chain workers. This shall include, where relevant, an explanation of: | (a) | whether engagement occurs with value chain workers or their legitimate representatives directly, or with credible proxies that have insight into their situation; | (b) | the stage(s) at which engagement occurs, the type of engagement, and the frequency of the engagement; | (c) | the function and the most senior role within the undertaking that has operational responsibility for ensuring that this engagement happens, and that the results inform the undertaking’s approach; | (d) | where applicable, Global Framework Agreements or for agreements that the undertaking has with global union federations related to respect of human rights of workers in the value chain, including their right to bargain collectively, and including an explanation of how the agreement enables the undertaking to gain insight into those workers’ perspectives; and | (e) | where applicable, how the undertaking assesses the effectiveness of its engagement with workers in the value chain, including, where relevant, any agreements or outcomes that result.22. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā vērtības ķēdes darbinieku viedoklis ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: | (a) | vai tiek iesaistīti vērtības ķēdes darbinieki vai viņu likumīgie pārstāvi tieši, vai arī uzticami vidutāji, kas pārzina viņu situāciju; | (b) | posmu(-us), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu aprakstu un biežumu; | (c) | funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; | (d) | attiecīgā gadījumā — vispārējos pamatnolīgumus vai citus nolīgumus, ko uzņēmums noslēdzis ar starptautiskām arodbiedrību federācijām saistībā ar vērtības ķēdes darbinieku cilvēktiesību (arī to tiesību uz koplīguma sarunām) ievērošanu, tajā skaitā, ja piemērojams, skaidrojumu par to, kā attiecīgais nolīgums ļauj uzņēmumam noskaidrot šo darbinieku viedokli, un | (e) | attiecīgā gadījumā — kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar vērtības ķēdes darbiniekiem rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no tā izrietošos nolīgumus vai rezultātus.
23. | Where applicable, the undertaking shall disclose the steps it takes to gain insight into the perspectives of workers that may be particularly vulnerable to impacts and/or marginalised (for example, women workers, migrant workers, workers with disabilities).23. | Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to darbinieku viedokli, kuri var būt īpaši neaizsargāti pret ietekmi un/vai marginalizēti (piemēram, darbinieces sievietes, migrējošie darbinieki, darbinieki ar invaliditāti).
24. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a general process to engage with workers in the value chain, it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a process in place.24. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav pieņēmis vispārēju procesu sadarbībai ar vērtības ķēdes darbiniekiem, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.
Disclosure Requirement S2-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for value chain workers to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S2-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai
25. | The undertaking shall describe the processes it has in place to provide for or cooperate in the remediation of negative impacts on value chain workers that the undertaking is connected with, as well as channels available to value chain workers to raise concerns and have them addressed.25. | Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz vērtības ķēdes darbiniekiem remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami vērtības ķēdes darbiniekiem , lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.
26. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the formal means by which value chain workers can make their concerns and needs known directly to the undertaking and/or through which the undertaking supports the availability of such channels (for example, grievance mechanisms ) in the workplace of value chain workers, how follow up is carried out with these workers regarding the issues raised, and the effectiveness of these channels.26. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību vērtības ķēdes darbinieki var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību vērtības ķēdes darbinieku darbavietā, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo darbinieku izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.
27. | The undertaking shall describe: | (a) | its general approach to and processes for providing or contributing to remedy where it has caused or contributed to a material negative impact on value chain workers , including whether and how the undertaking assesses that the remedy provided is effective; | (b) | any specific channels it has in place for value chain workers to raise their concerns or needs directly with the undertaking and have them addressed, including whether these are established by the undertaking itself and/or whether they are third-party mechanisms; | (c) | the processes through which it supports or requires the availability of such channels in the workplace of value chain workers; and | (d) | how it tracks and monitors issues raised and addressed, and how it ensures the effectiveness of the channels, including through involvement of stakeholders who are the intended users .27. | Uzņēmums apraksta šādus aspektus: | (a) | uzņēmuma vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir konstatējis, ka tas ir saistīts ar būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; | (b) | visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai vērtības ķēdes darbinieki varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai ir izveidoti mehānismi trešām personām; | (c) | procesus, ar kuru palīdzību tas atbalsta vai pieprasa šādu kanālu pieejamību vērtības ķēdes darbinieku darbavietā, un | (d) | informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga, un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir paredzētie lietotāji.
28. | The undertaking shall disclose whether and how it assesses that value chain workers are aware of and trust these structures or processes as a way to raise their concerns or needs and have them addressed. In addition, the undertaking shall disclose whether it has policies in place regarding the protection of individuals that use them against retaliation. If such information has been disclosed in accordance with ESRS G1-1, the undertaking may refer to that information.28. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai ērtības ķēdes darbinieki ir informēti par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tam, ka šādā veidā var paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu aizsardzību pret represijām, kuras šo politiku izmanto. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.
29. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a channel for raising concerns and/or does not support the availability of such a channel in the workplace of value chain workers, it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a channel or processes in place.29. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šādu kanālu pieejamību vērtības ķēdes darbinieku darbavietā, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu vai procesus.
Disclosure Requirement S2-4 – Taking action on material impacts on value chain workers, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to value chain workers, and effectiveness of those actionsInformācijas atklāšanas prasība S2-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību iedarbīgums
30. | The undertaking shall disclose how it takes action to address material impacts on value chain workers, and to manage material risks and pursue material opportunities related to value chain workers and the effectiveness of those actions.30. | Uzņēmums atklāj savas pieejas rīcībai saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, būtisku risku pārvaldīšanu un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, kā arī šo darbību iedarbīgumu.
31. | The objective of this Disclosure Requirement is twofold. Firstly, it is to enable an understanding of any actions or initiatives through which the undertaking seeks to: | (a) | prevent, mitigate and remediate the negative material impacts on value chain workers ; and/or | (b) | achieve positive material impacts for value chain workers. | Secondly, it is to enable an understanding of the ways in which the undertaking is addressing the material risks and pursuing the material opportunities related to workers in the value chain . | The undertaking shall provide a summarised description of the action plans and resources to manage its material impacts, risks, and opportunities related to value chain workers as per ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.31. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā ļauj izprast visas darbības vai iniciatīvas, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: | (a) | novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai | (b) | panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem. | Otrkārt, tā ļauj izprast to, kā uzņēmums risina būtiskosriskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar vērtības ķēdes darbiniekiem. | Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem saskaņā ar ESRS 2 MDR-A “Darbības un resursi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem”.
32. | In relation to material impacts , the undertaking shall describe: | (a) | actions taken, planned or underway to prevent or mitigate material negative impacts on value chain workers ; | (b) | whether and how it has taken action to provide or enable remedy in relation to an actual material impact; | (c) | any additional actions or initiatives it has in place with the primary purpose of delivering positive impacts for value chain workers; and | (d) | how it tracks and assesses the effectiveness of such actions and initiatives in delivering intended outcomes for value chain workers.32. | Attiecībā uz būtisku ietekmi uzņēmums apraksta: | (a) | kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu vai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem; | (b) | vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; | (c) | jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviesti ar galveno mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, un | (d) | kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu plānoto iznākumu vērtības ķēdes darbiniekiem.
33. | In relation to paragraph 30, the undertaking shall describe: | (a) | the processes through which it identifies what action is needed and appropriate in response to a particular actual or potential negative impact on value chain workers ; | (b) | its approach to taking action in relation to specific material negative impacts on value chain workers, including any action in relation to its own purchasing or other internal practices, as well as capacity- building or other forms of engagement with entities in the value chain, or forms of collaborative action with industry peers or other relevant parties; and | (c) | how it ensures that processes to provide or enable remedy in the event of material negative impacts are available and effective in their implementation and outcomes.33. | Attiecībā uz 30. punktu uzņēmums apraksta: | (a) | procesus, kuros tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem; | (b) | pieeju pasākumu veikšanai saistībā ar konkrētu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, tajā skaitā jebkādus pasākumus saistībā ar uzņēmuma iepirkumu vai citām iekšējām praksēm, kā arī spēju veidošanu vai cita veida sadarbību ar struktūrām vērtības ķēdē, vai sadarbības pasākumus ar līdzīgiem uzņēmumiem attiecīgajā nozarē vai citām relevantām pusēm, un | (c) | to, kā tas nodrošina, ka ir pieejami procesi, ar ko nodrošina vai dod iespēju izmantot remediāciju gadījumos, ja konstatēta būtiska negatīva ietekme, kā arī nodrošina tās īstenošanas rezultativitāti un iznākumus.
34. | In relation to material risks and opportunities, the undertaking shall describe: | (a) | what action is planned or underway to mitigate material risks for the undertaking arising from its impacts and dependencies on value chain workers and how it tracks effectiveness in practice; and | (b) | what action is planned or underway to pursue material opportunities for the undertaking in relation to value chain workers.34. | Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: | (a) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem un atkarība no tiem, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un | (b) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem.
35. | The undertaking shall disclose whether and how it takes action to avoid causing or contributing to material negative impacts on value chain workers through its own practices, including, where relevant, in relation to procurement, sales and data use. This may include disclosing what approach is taken when tensions arise between the prevention or mitigation of material negative impacts and other business pressures.35. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas veic darbības, lai neradītu vai neveicinātu būtisku negatīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, ar savu praksi, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar iepirkumiem, pārdošanu un datu izmantošanu. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.
36. | The undertaking shall also disclose whether severe human rights issues and incidents connected to its upstream and downstream value chain have been reported and, if applicable, disclose these (118).36. | Uzņēmums arī atklāj informāciju par to, vai ir ziņots par nopietnām cilvēktiesību problēmām un incidentiem, kas saistīti ar tā augšupējo un lejupējo vērtības ķēdi, un attiecīgā gadījumā atklāj šo informāciju (118).
37. | When disclosing the information required under paragraph 32 (c), the undertaking shall consider ESRS 2 (see ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets ) if it evaluates the effectiveness of an action by setting a target.37. | Atklājot 32. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 (sk. ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”), ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.
38. | The undertaking shall disclose what resources are allocated to the management of its material impacts, with information that enables users to gain an understanding of how the material impacts are managed.38. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz konkrētu un detalizētu informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S2-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S2-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
39. | The undertaking shall disclose the time-bound and outcome-oriented targets it may have set related to: | (a) | reducing negative impacts on value chain workers; and/or | (b) | advancing positive impacts on value chain workers; and/or | (c) | managing material risks and opportunities related to value chain workers.39. | Uzņēmums atklāj uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: | (a) | samazināt negatīvo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai | (b) | veicināt pozitīvu ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un/vai | (c) | pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistītas ar vērtības ķēdes darbiniekiem.
40. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking is using time-bound and outcome-oriented targets to drive and measure its progress in addressing material negative impacts, and/or advancing positive impacts on value chain workers, and/or in managing material risks and opportunities related to value chain workers.40. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistītas ar vērtības ķēdes darbiniekiem.
41. | The summarised description of the targets to manage its material impacts, risks and opportunities related to value chain workers shall contain the information requirements defined in ESRS 2 MDR-T.41. | Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, ko izmanto, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.
42. | The undertaking shall disclose the process for setting the targets , including whether and how the undertaking engaged directly with workers in the value chain, their legitimate representatives, or with credible proxies that have insight into their situation in: | (a) | setting any such targets; | (b) | tracking the undertaking’s performance against them; and | (c) | identifying any lessons or improvements as a result of the undertaking’s performance.42. | Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar vērtības ķēdes darbiniekiem, viņu likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem, kas pārzina viņu situāciju, lai: | (a) | noteiktu šādus mērķrādītājus; | (b) | sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un | (c) | noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS S2 Workers in the value chain. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of ESRS S2.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS S2 “Vērtības ķēdes darbinieki ” daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām ESRS S2 daļām.
ObjectiveMērķis
AR 1. | In addition to the issues listed in paragraph 2, the undertaking may also consider disclosing information about other issues relevant to a material impact for a shorter period of time, for instance initiatives regarding the health and safety of value chain workers during a pandemic.AR 1. | Papildus informācijai par 2. punktā minētajiem jautājumiem uzņēmums var arī apsvērt iespēju atklāt informāciju par citiem jautājumiem, kas saistīti ar būtisku ietekmi īsākā laikposmā, piemēram, iniciatīvām attiecībā uz vērtības ķēdes darbinieku darba aizsardzību pandēmijas laikā.
AR 2. | The overview of social and human rights matters provided in paragraph 2 is not meant to imply that all of these issues should be disclosed in each Disclosure Requirement in this Standard. Rather, it provides a list of matters that the undertaking shall consider in its materiality assessment (ref. to ESRS 1 chapter 3 Double materiality as the basis for sustainability disclosures and ESRS 2 IRO-1) related to value chain workers and, as appropriate, disclose as material impacts, risks and opportunities within the scope of this Standard.AR 2. | Pārskats par sociālajiem un cilvēktiesību jautājumiem, kas sniegts 2. punktā, nenozīmē, ka par visiem šiem jautājumiem būtu jāsniedz ziņas saskaņā ar katru šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību. Tas drīzāk sniedz to jautājumu sarakstu, ko uzņēmums ņem vērā, veicot būtiskuma novērtējumu (sk. ESRS 1 3. nodaļu “Dubultā būtiskuma princips kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai” un ESRS 2 IRO-1), saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un attiecīgā gadījumā sniedz ziņas par tiem kā par būtisku ietekmi, riskiem un iespējām, kas ietilpst šā standarta tvērumā.
AR 3. | Examples of workers that fall within the scope of this Standard are: | (a) | workers of outsourced services working in the workplace of the undertaking (e.g., third party catering or security workers); | (b) | workers of a supplier contracted by the undertaking who work on the supplier’s premises using the supplier’s work methods; | (c) | workers for a ‘downstream’ entity which purchases goods or services from the undertaking; | (d) | workers of an equipment supplier to the undertaking who, at a workplace controlled by the undertaking, perform regular maintenance on the supplier’s equipment (e.g., photocopier) as stipulated in the contract between the equipment supplier and the undertaking; and | (e) | workers deeper in the supply chain who are extracting commodities that are then processed into components that go in the undertaking’s products.AR 3. | Darbinieki, kas ietilpst šā standarta tvērumā, ir, piemēram, šādi: | (a) | darbinieki, kuri sniedz ārpakalpojumus un kuri strādā uzņēmuma darbavietā (piemēram, trešo personu ēdināšanas vai apsardzes darbinieki); | (b) | uzņēmuma nolīgta piegādātāja darbinieki, kuri strādā piegādātāja telpās, izmantojot piegādātāja darba metodes; | (c) | darbinieki “lejupējā” uzņēmumā, kas pērk preces vai pakalpojumus no uzņēmuma; | (d) | uzņēmuma iekārtu piegādātāja darbinieki, kas uzņēmuma kontrolētā darbavietā veic regulāru piegādātāja nodrošināto iekārtu (piemēram, kopētāju) apkopi, kā paredzēts līgumā starp iekārtu piegādātāju un uzņēmumu, un | (e) | darbinieki, kas strādā tālāk piegādes ķēdē un iegūst izejvielas, kuras pēc tam tiek pārstrādātas sastāvdaļās, kas nonāk uzņēmuma produktos.
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 - Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
AR 4. | Disclosure Requirement ESRS 2 SBM-2 requires the undertaking to provide an understanding of whether and how it considers the role that its strategy and business model may play in creating, exacerbating or mitigating significant material impacts on value chain workers, and whether and how the business model and strategy are adapted to address such material impacts.AR 4. | Informācijas atklāšanas prasībā ESRS 2 SBM-2 ir noteikts, ka uzņēmumam jāsniedz informācija par to, vai un kā tas apsver, vai tā stratēģija un darījumdarbības modelis ietekmē būtiskas ietekmes radīšanu, saasināšanu vai mazināšanu attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kā arī vai un kā tā darījumdarbības modelis un stratēģija tiek pielāgoti, lai novērstu šādu būtisku ietekmi.
AR 5. | While value chain workers may not be engaging with the undertaking at the level of its strategy or business model, their views can inform the undertaking’s assessment of its strategy and business model. The undertaking may disclose the views of the value chain workers and value chain workers’ representatives.AR 5. | Lai gan vērtības ķēdes darbinieki, iespējams, nepiedalās uzņēmuma stratēģijas vai uzņēmējdarbības modeļa izstrādē, viņu viedoklis var palīdzēt novērtēt uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli. Uzņēmums var atklāt vērtības ķēdes darbinieku un viņu pārstāvju viedokli.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
AR 6. | Impacts on value chain workers can originate in the undertaking’s strategy or business model in a number of different ways. For example, impacts may relate to the undertaking’s value proposition (such as providing lowest cost products or services, or high-speed delivery, in ways that put pressure on labour rights in the upstream and downstream value chains), its value chain (such as relying on commodities of unclear provenance, without visibility on impacts on workers), or its cost structure and the revenue model (e.g. shifting inventory risk to suppliers, with knock-on effects on the labour rights of their workers).AR 6. | Ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiemvar būt saistīta ar uzņēmuma stratēģiju vai darījumdarbības modeli dažādos veidos. Piemēram, ietekme var būt saistīta ar uzņēmuma vērtības piedāvājumu (piemēram, lētāku produktu vai pakalpojumu nodrošināšanu vai ātru piegādi veidos, kas rada spiedienu uz darba tiesībām augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē), ar tā vērtības ķēdi (piemēram, paļaušanos uz neskaidras izcelsmes precēm ar nepārredzamu ietekmi uz darbiniekiem) vai ar tā izmaksu struktūru un ieņēmumu modeli (piemēram, krājumu riska novirzīšanu piegādātājiem, kas rada ķēdes reakciju uz to darbinieku darba tiesībām).
AR 7. | Impacts on value chain workers that originate in the strategy or the business model can also bring material risks to the undertaking. For example, in the context of a pandemic or other severe health crisis, undertakings that rely on contingent labour with little to no access to sick care and health benefits may face severe operational and business continuity risks as workers have no choice but to keep working while sick, further exacerbating the spread of the disease and causing major supply chain breakdowns. Another example is where selling goods premised on cheapest prices for customers create operational risks as suppliers under extreme price pressure may sub-contract production, leading to lower quality, and a longer, less transparent, and less controllable supply chain. Reputational and business opportunity risks linked to the exploitation of low-skilled, low-paid workers in sourcing geographies with minimal protections for them are also increasing with media backlash and consumer preferences moving to more ethically sourced or sustainable goods.AR 7. | Būtiskus riskus uzņēmumam var radīt arī stratēģijas vai darījumdarbības modeļa radītā ietekme uz vērtības ķēdes darbiniekiem. Piemēram, pandēmijas vai citas smagas veselības krīzes kontekstā uzņēmums, kas paļaujas uz gadījuma darbaspēku, kuram ir maz vai nav pieejama veselības aprūpe un veselības pabalsti, var saskarties ar nopietniem darbības un darījumdarbības nepārtrauktības riskiem, jo darbiniekiem nav citas izvēles, kā vien turpināt strādāt slimības laikā, kas vēl vairāk pastiprina slimības izplatīšanos un izraisa būtiskus piegādes ķēdes pārtraukumus. Cits piemērs ir preču pārdošana, kuras pamatā ir viszemākās cenas klientiem, kas rada darbības riskus, jo piegādātāji, pakļauti ļoti spēcīgam cenu spiedienam, var slēgt apakšuzņēmuma līgumus par ražošanu, kas rada zemāku kvalitāti un garāku, mazāk pārredzamu un mazāk kontrolējamu piegādes ķēdi. Reputācijas un darījumdarbības iespēju riski, kas saistīti ar mazkvalificētu un slikti atalgotu darbinieku ekspluatāciju produktu izcelsmes vietās, kur to aizsardzība ir minimāla, pieaug arī saistībā ar mediju rezonansi un patērētāju vēlmēm izvēlēties ētiskāk iegūtas vai ilgtspējīgākas preces.
AR 8. | Examples of particular characteristics of value chain workers that may be considered by the undertaking when responding to paragraph 12 relate to young workers that may be more susceptible to impacts on their physical and mental development, or women workers in a context where women are routinely discriminated against in the terms and conditions of work, or migrant workers in a context where the market for the supply of labour is poorly regulated and workers are routinely charged recruitment fees. For some workers, the inherent nature of the activity that they are required to undertake may put them at risk (e.g., workers required to handle chemicals or operate certain equipment or low paid workers who are on “zero hours” contracts).AR 8. | Atbildot uz 12. punktu par vērtības ķēdes darbinieku raksturojumu, uzņēmums varētu sniegt informāciju, piemēram, par gados jauniem strādājošajiem, kuri var būt uzņēmīgāki pret ietekmi uz viņu fizisko un garīgo attīstību, vai strādājošām sievietēm situācijā, kad sievietes regulāri tiek diskriminētas darba nosacījumu un nodarbinātības noteikumu ziņā, vai strādājošajiem migrantiem situācijā, kad darba tirgus ir slikti reglamentēts un no strādājošajiem regulāri tiek iekasēta maksa par pieņemšanu darbā. Daži darbinieki var būt pakļauti riskam, kas saistīts ar veicamā darba būtību (piemēram, darbinieki, kuriem jāstrādā ar ķimikālijām vai jālieto noteiktas iekārtas, vai zemu atalgoti darbinieki, ar kuriem ir noslēgti nulles stundu līgumi).
AR 9. | With regard to paragraph 13, material risks could also arise because of the undertaking’s dependency on value chain workers where low likelihood but high impact events may trigger financial effects; for example, where a global pandemic leads to severe health impacts on workers at all stages of the value chain resulting in major disruptions to production and distribution. Other examples of risk related to the undertaking’s dependency on value chain workers include a shortage in skilled workers or political decisions or legislation affecting value chain workers working for logistics providers. For example, if some workers in the undertaking’s value chain are at risk of forced labour , and the undertaking is importing products into countries where the law allows for the confiscation of imported goods that are suspected of being made with forced labour.AR 9. | Attiecībā uz 13. punktu būtiski riski var rasties arī tāpēc, ka uzņēmums ir atkarīgs no vērtības ķēdes darbiniekiem, un maz ticami, bet lielu ietekmi radoši notikumi var izraisīt finansiālu iespaidu; piemēram, ja globāla pandēmija izraisa nopietnu ietekmi uz darbinieku veselību visos vērtības ķēdes posmos, tā rezultātā būtiski tiek traucēta ražošana un izplatīšana. Citi piemēri darījumdarbības riskiem, kas saistīti ar atkarību no vērtības ķēdes darbiniekiem, ietver kvalificētu darbinieku trūkumu vai politiskus lēmumus, vai tiesību aktus, kas ietekmē vērtības ķēdes darbiniekus, kam ir darba attiecības ar loģistikas pakalpojumu sniedzējiem. Piemēram, tas var būt gadījums, kad daži uzņēmuma vērtības ķēdes darbinieki ir pakļauti piespiedu darba riskam un uzņēmums importē produktus valstīs, kur tiesību akti ļauj konfiscēt importētās preces, par kurām ir aizdomas, ka tās ir ražotas, izmantojot piespiedu darbu.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S2-1 – Policies related to value chain workersInformācijas atklāšanas prasība S2-1. Rīcībpolitika attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem
AR 10. | If the policies are limited to the undertaking’s own workforce and do not cover workers in upstream and downstream entities and relationships, they shall be disclosed under ESRS S1 and not in relation to this requirement.AR 10. | Ja rīcībpolitika attiecas tikai uz uzņēmuma pašu personālu un neietver darbiniekus augšupējās un lejupējās struktūrās un attiecībās, šī rīcībpolitika ir jāatklāj saskaņā ar ESRS S1, nevis saistībā ar šo prasību.
AR 11. | If the disclosures under ESRS S1 include information relevant for workers in the value chain, a reference to this can be made here; disclosures on the remaining elements shall then be fulfilled under this Disclosure Requirement.AR 11. | Ja saskaņā ar ESRS S1 atklājamajā informācijā ir iekļauta informācija, kas attiecas uz vērtības ķēdes darbiniekiem, šeit var sniegt norādi uz to; tādā gadījumā saskaņā ar šo informācijas atklāšanas prasību ir jāatklāj informācija par pārējiem elementiem.
AR 12. | The undertaking may disclose explanations of significant changes to the policies adopted during the reporting year (e.g., new expectations for suppliers , new or additional approaches to due diligence and remedy).AR 12. | Uzņēmums var sniegt skaidrojumus par būtiskām izmaiņām rīcībpolitikas dokumentos, kas pieņemti pārskata gada laikā (piemēram, jaunas prognozes attiecībā uz piegādātājiem, jaunas vai papildu pieejas ilgtspējas pienācīgas rūpības procesam un remediācijai).
AR 13. | The policy may take the form of a stand-alone policy regarding value chain workers or be included in a broader document such as a code of ethics or a general sustainability policy that has already been disclosed by the undertaking as part of another ESRS. In those cases, the undertaking shall provide an accurate cross-reference to identify the aspects of the policy that satisfy the requirements of this Disclosure Requirement.AR 13. | Šī rīcībpolitika var būt kā atsevišķs rīcībpolitikas dokuments attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem, vai arī tā var būt iekļauta plašākā dokumentā, piemēram, ētikas kodeksā vai vispārējā ilgtspējas politikā, ko uzņēmums jau ir atklājis kā daļu no cita ESRS. Šādos gadījumos uzņēmums sniedz precīzu mijnorādi, lai identificētu tos rīcībpolitikas aspektus, kas atbilstu šajā informācijas atklāšanas prasībā prasītajam.
AR 14. | When disclosing the alignment of its policies with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, the undertaking shall consider that the Guiding Principles refer to the International Bill of Rights, which consist of the Universal Declaration of Human Rights and the two Covenants that implement it, as well as the International Labour Organisation’s Declaration on Fundamental Rights and Principles at Work and the core conventions that underpin it, and may disclose its alignment with these instruments.AR 14. | Ziņojot par savas rīcībpolitikas saskaņošanu ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, uzņēmums ņem vērā, ka šie pamatprincipi attiecas uz Starptautisko cilvēktiesību hartu, ko veido Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un abi pakti, ar kuru to īsteno, kā arī Starptautiskās Darba organizācijas Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā un pamatkonvencijām, kas ir tās pamatā, un var atklāt ziņas par saskanību ar šiem pamatā esošajiem standartiem.
AR 15. | When disclosing how external-facing policies are embedded, the undertaking may, for example, consider internal policies of responsible sourcing, and alignment with other policies relevant to value chain workers, for example, regarding forced labour . With regard to supplier codes of conduct that the undertaking may have, the summary shall indicate whether they include provisions addressing the safety of workers, precarious work (for example, the use of workers on short-term or limited hours contracts, workers employed via third parties, sub-contracting to third parties or use of informal workers), human trafficking, the use of forced labour or child labour , and whether such provisions are fully in line with applicable ILO standards.AR 15. | Sniedzot ziņas par to, kā ir integrēta uzņēmuma ārējā politika, uzņēmums var, piemēram, apsvērt iekšējo politiku attiecībā uz atbildīgu apgādi un saskaņošanu ar citiem rīcībpolitikas dokumentiem, kas attiecas uz vērtības ķēdes darbiniekiem, piemēram, saistībā ar piespiedu darbu. Attiecībā uz piegādātāju rīcības kodeksiem, ko uzņēmums var būt pieņēmis, kopsavilkumā norāda, vai tajos ir iekļauti noteikumi, kas attiecas uz darbinieku drošību, arī nestabilu nodarbinātību (t. i., darbinieku izmantošanu, pamatojoties uz īstermiņa vai ierobežota darbalaika līgumiem, darbinieku nodarbināšanu ar trešo personu starpniecību, apakšlīgumu slēgšanu ar trešām personām vai neoficiālu darbinieku izmantošanu), cilvēku tirdzniecību, piespiedu darba vai bērnu darba izmantošanu, un vai šādi noteikumi pilnībā atbilst piemērojamiem SDO standartiem.
AR 16. | The undertaking may provide an illustration of the types of communication of its policies to those individuals, group of individuals or entities for whom they are relevant, either because they are expected to implement them (for example, the undertaking’s employees , contractors and suppliers ), or because they have a direct interest in their implementation (for example, own workers, investors). It may disclose communication tools and channels (for example, flyers, newsletters, dedicated websites, social media, face to face interactions, workers’ representatives), aimed at ensuring that the policy is accessible and that different audiences understand its implications. The undertaking may also explain how it identifies and removes potential barriers for dissemination, such as through translation into relevant languages or the use of graphic depictions.AR 16. | Uzņēmums var sniegt piemēru tam, kāda veida paziņojumus par savu rīcībpolitiku tas sniedz tām personām, personu grupām vai struktūrām, kurām tā ir relevanta, vai nu tādēļ, ka no tām tiek gaidīts, ka tās šo rīcībpolitiku īstenos (piemēram, uzņēmuma darbinieki, darbuzņēmēji un piegādātāji), vai arī tādēļ, ka tās ir tieši ieinteresētas attiecīgās rīcībpolitikas īstenošanā (piemēram, pašu strādājošie, ieguldītāji). Uzņēmums var atklāt saziņas līdzekļus un kanālus (piemēram, izdales lapiņas, informatīvus biļetenus, īpašas tīmekļvietnes, sociālos medijus, tiešu saskarsmi, darbinieku pārstāvjus), lai palīdzētu nodrošināt, ka rīcībpolitika ir pieejama un ka dažādas personas saprot tās ietekmi. Uzņēmums var arī paskaidrot, kā tas apzina un novērš iespējamos izplatīšanas šķēršļus, piemēram, tulkojot attiecīgajās valodās vai izmantojot grafiskus attēlus.
Disclosure Requirement S2-2 – Processes for engaging with value chain workers about impactsInformācijas atklāšanas prasība S2-2. Procesi vērtības ķēdes darbinieku iesaistei ietekmes jautājumos
AR 17. | When describing which function or role has operational responsibility for such engagement and/or ultimate accountability, the undertaking may disclose whether this is a dedicated role or function or part of a broader role or function, and whether any capacity building activities have been offered to support the staff to undertake engagement. If it cannot identify such a position or function, it may state that this is the case. This disclosure could also be fulfilled by making reference to information disclosed according to ESRS 2 GOV-1 The role of the administrative, management and supervisory bodies.AR 17. | Aprakstot, kurai funkcionālajai nodaļai vai amatam ir darbības atbildība par šādu iesaisti un/vai galīgā pārskatatbildība, uzņēmums var atklāt, vai tas ir kāds īpašs amats vai funkcionālā nodaļa, vai daļa no plašāka pienākuma vai funkcijas, un vai ir piedāvāti kādi spēju veidošanas pasākumi, lai palīdzētu personālam iesaistīties. Ja uzņēmums nevar noteikt šādu amatu vai funkcionālo nodaļu, tas var šo faktu norādīt. Šo informācijas atklāšanas prasību var izpildīt, arī sniedzot norādi uz informāciju, kas atklāta saskaņā ar ESRS 2 GOV 1“Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”.
AR 18. | When preparing the disclosures described in paragraph 22 b) and c), the following illustrations may be considered: | (a) | examples of stages at which engagement occurs are i) determining the approach to mitigation and ii) evaluation the effectiveness of mitigation; | (b) | for type of engagement, these could be participation, consultation and/or information; | (c) | for the frequency of the engagement, information may be provided on whether engagement occurs on a regular basis, at certain points in a project or business process, for example, when a new harvest season begins or a new production line is opened, as well as whether it occurs in response to legal requirements and/or in response to stakeholder requests and whether the result of the engagement is being integrated into the undertaking's decision- making processes; and | (d) | for the role with operational responsibility, whether the undertaking requires relevant staff to have certain skills, or whether it provides training or capacity building to relevant staff to undertake engagement.AR 18. | Sagatavojot informāciju, kas atklājama saskaņā ar 22. punkta b) un c) apakšpunktu, var ņemt vērā šādus aspektus: | (a) | tādu posmu piemēri, kuros notiek iesaiste, ir i) nosakot mazināšanas pieejas vai ii) izvērtējot mazināšanas rezultativitāti; | (b) | iesaistes veids — līdzdalība, apspriešanās un/vai informēšana; | (c) | attiecībā uz iesaistes biežumu var sniegt informāciju par to, vai iesaiste notiek regulāri, noteiktos kāda projekta vai darījumdarbības procesa posmos (piemēram, kad sākas jauna ražas novākšanas sezona vai tiek atklāta jauna ražošanas līnija), kā arī par to, vai tā notiek, reaģējot uz juridiskām prasībām un/vai ieinteresēto personu pieprasījumiem, un vai iesaistes rezultāti tiek iekļauti uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesos, un | (d) | saistībā ar amatu, kuram ir attiecīgā darbības atbildība — vai uzņēmums pieprasa, lai attiecīgajam personālam būtu noteiktas prasmes un vai tas nodrošina apmācības vai spēju veidošanas iespējas attiecīgajiem darbiniekiem, lai tie varētu iesaistīties.
AR 19. | Global Framework Agreements (GFA) serve to establish an ongoing relationship between a multinational enterprise and a Global Union Federation to ensure that the undertaking adheres to the same standards in every country in which it operates.AR 19. | Globālo pamatnolīgumu (GFA) mērķis ir izveidot pastāvīgas attiecības starp daudznacionālu uzņēmumu un Pasaules arodbiedrību federāciju, lai nodrošinātu, ka uzņēmums ievēro vienādus standartus visās valstīs, kurās tas darbojas.
AR 20. | To illustrate how the perspectives of value chain workers have informed specific decisions or activities of the undertaking, the undertaking may provide examples from the current reporting period.AR 20. | Lai ilustrētu, kā vērtības ķēdes darbinieku viedoklis ir ietekmējis konkrētus uzņēmuma lēmumus vai darbības, uzņēmums var sniegt piemērus no pašreizējā pārskata perioda.
Disclosure Requirement S2-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for value chain workers to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S2-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli vērtības ķēdes darbinieku bažu paušanai
AR 21. | In fulfilling the requirements set out by Disclosure Requirement ESRS S2-3, the undertaking may be guided by the content of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises focused on remediation and grievance mechanisms.AR 21. | Izpildot ESRS S2-3 noteiktās informācijas atklāšanas prasības, uzņēmums var pamatoties uz ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem un ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas saistīti ar remediāciju un sūdzību mehānismiem.
AR 22. | Channels for raising concerns or needs include grievance mechanisms, hotlines, trade unions (where workers are unionised), dialogue processes or other means through which value chain workers or their legitimate representatives can raise concerns about impacts or explain needs that they would like the undertaking to address. This could include both channels provided by the undertaking directly and channels provided by the entities where the value chain workers are working, in addition to any other mechanisms the undertaking may use to gain insight into the management of impacts on workers, such as compliance audits. Where the undertaking is relying solely on information about the existence of such channels provided by its business relationships to answer this requirement, it may state that.AR 22. | Kanāli, ko var izmantot bažu vai vajadzību paušanai, ietver sūdzību mehānismus, uzticības līnijas, arodbiedrības (ja darbinieki ir arodbiedrībās), dialoga procesus vai citus līdzekļus, ar kuru palīdzību vērtības ķēdes n darbinieki vai to likumīgie pārstāvji var paust bažas par ietekmi vai izskaidrot vajadzības, kuras viņi vēlētos, lai uzņēmums risinātu. Tas varētu ietvert gan kanālus, kurus nodrošina tieši uzņēmums, gan kanālus, kurus nodrošina struktūras, kur strādā vērtības ķēdes darbinieki , papildus citiem mehānismiem, ko uzņēmums var izmantot, lai gūtu informāciju par ietekmes uz darbiniekiem pārvaldību (piemēram, atbilstības revīzijām). Ja uzņēmums šās prasības izpildei sniedz tikai informāciju par to, ka šādi kanāli pastāv un ka uzņēmums tos nodrošina tā darījuma attiecību ietvaros, tas šo faktu norāda.
AR 23. | To provide greater insight into the information covered in Disclosure Requirement ESRS S2-3, the undertaking may explain whether and how value chain workers that may be affected are able to access channels at the level of the undertaking they are employed by, or contracted to work for, in relation to each material impact.AR 23. | Lai sniegtu plašāku ieskatu informācijā, kas jāsniedz saskaņā ar informācijas atklāšanas prasību ESRS S2-3, uzņēmums attiecībā uz katru būtiskas ietekmes aspektu var paskaidrot, vai un kādā veidā vērtības ķēdes darbinieki, kurus šie aspekti var ietekmēt, un to pārstāvji var piekļūt šiem kanāliem tajā uzņēmuma līmenī, kurā viņi ir nodarbināti vai kurā viņiem ir noslēgts darba līgums.
AR 24. | Third party mechanisms could include those operated by the government, NGOs, industry associations and other collaborative initiatives. The undertaking may disclose whether these are accessible to all workers who may be potentially or actually materially impacted by the undertaking, or individuals or organisations acting on their behalf or who are otherwise in a position to be aware of negative impacts.AR 24. | Trešo personu mehānismi varētu būt valdības, NVO, nozares asociāciju un citu sadarbības iniciatīvu mehānismi. Uzņēmums var atklāt, vai tie ir pieejami visiem darbiniekiem, kurus uzņēmums var būtiski ietekmēt vai faktiski ietekmē, vai fiziskām personām vai organizācijām, kas darbojas viņu vārdā vai kas citā veidā var uzzināt par negatīvo ietekmi.
AR 25. | In relation to the protection of individuals that use the mechanisms against the retaliation, the undertaking may describe whether it treats grievances confidentially and with respect to the rights of privacy and data protection; and whether the mechanisms allow for workers to use them anonymously (for example, through representation by a third party).AR 25. | Attiecībā uz to personu aizsardzību, kuras izmanto mehānismus pret represijām, uzņēmums var aprakstīt, vai tas izturas pret sūdzībām konfidenciāli un ievērojot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī vai darbinieki šos mehānismus var izmantot anonīmi (piemēram, izmantojot trešās personas pārstāvību).
AR 26. | In disclosing whether and how the undertaking knows that value chain workers are aware of and trust any of these channels, the undertaking may provide relevant and reliable data about the effectiveness of these channels from the perspective of value chain workers themselves. Examples of sources of information are surveys of workers that have used such channels and their levels of satisfaction with the process and outcomes.AR 26. | Atklājot informāciju par to, vai un kā uzņēmums zina, ka vērtības ķēdes darbinieki ir informēti par šādiem kanāliem un kādam no tiem uzticas, uzņēmums var sniegt relevantus un ticamus datus par šo kanālu iedarbīgumu no pašu vērtības ķēdes darbinieku viedokļa. Informācijas avoti ir, piemēram, to darbinieku aptaujas, kuri izmantojuši šādus kanālus, un viņu apmierinātības līmenis ar procesu un rezultātiem.
AR 27. | In describing the effectiveness of channels for value chain workers to raise concerns, the undertaking may be guided by the following questions, based on the “effectiveness criteria for non-judicial grievance mechanisms” , as laid out in the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, in particular Principle 31. The below considerations may be applied to individual channels or to a collective system of channels: | (a) | do the channels hold legitimacy by providing appropriate accountability for their fair conduct and building stakeholder trust? | (b) | are the channels known and accessible to stakeholders ? | (c) | do the channels have clear and known procedures, with indicative timeframes? | (d) | do the channels ensure reasonable access for stakeholders to sources of information, advice and expertise? | (e) | do the channels offer transparency by providing sufficient information both to complainants and, where applicable, to meet any public interest? | (f) | do outcomes achieved through the channels accord with internationally recognised human rights? | (g) | does the undertaking identify insights from the channels that support continuous learning in both improving the channels and preventing future impacts? | (h) | does the undertaking focus on dialogue with complainants as the means to reach agreed solutions, rather than seeking to unilaterally determine the outcome?AR 27. | Aprakstot to, cik iedarbīgi ir kanāli, kurus vērtības ķēdes darbinieki var izmantot bažu paušanai, uzņēmums var izmantot turpmāk uzskaitītos jautājumus, pamatojoties uz ārpustiesas sūdzību mehānismu iedarbīguma kritērijiem, kas izklāstīti ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos, jo īpaši 31. principā. Turpmāk izklāstītos apsvērumus var piemērot atsevišķiem kanāliem vai kanālu sistēmas kopumam. | (a) | Vai kanāli ir leģitīmi, jo ir nodrošināta pienācīga pārskatatbildība par to taisnīgu darbību un tiek veidota ieinteresēto personu uzticība? | (b) | Vai kanāli ir zināmi un pieejami ieinteresētajām personām? | (c) | Vai kanāliem ir skaidras un zināmas procedūras ar orientējošiem termiņiem? | (d) | Vai kanāli nodrošina ieinteresētajām personām pienācīgu piekļuvi informācijas, konsultāciju un zināšanu avotiem? | (e) | Vai kanāli nodrošina pārredzamību, sniedzot pietiekamu informāciju gan sūdzību iesniedzējiem, gan — attiecīgā gadījumā — lai apmierinātu sabiedrības intereses? | (f) | Vai rezultāti, kas sasniegti, izmantojot šos kanālus, atbilst starptautiski atzītām cilvēktiesībām? | (g) | Vai uzņēmums apzina no kanāliem gūtās atziņas, kas atbalsta pastāvīgu mācīšanos gan kanālu uzlabošanai, gan ietekmes novēršanai nākotnē? | (h) | Vai uzņēmums koncentrējas uz dialogu ar sūdzību iesniedzējiem kā līdzekli, lai panāktu saskaņotus risinājumus, nevis cenšas iznākumu noteikt vienpusēji?
Disclosure Requirement S2-4 – Taking action on material impacts on value chain workers, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to value chain workers, and effectiveness of those actionsInformācijas atklāšanas prasība S2-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar vērtības ķēdes darbiniekiem, un šo darbību iedarbīgums
AR 28. | It may take time to understand negative impacts and how the undertaking may be involved with them through its value chain, as well as to identify appropriate responses and put them into practice. Therefore, the undertaking shall consider: | (a) | its general and specific approaches to addressing material negative impacts; | (b) | its initiatives aimed at contributing to additional material positive impacts; | (c) | how far it has progressed in its efforts during the reporting period; and | (d) | its aims for continued improvement.AR 28. | Lai izprastu negatīvās ietekmes aspektus un to, kādos veidos uzņēmums var būt ar tiem saistīts tā vērtības ķēdē, kā arī lai noteiktu atbilstošus risinājumus un tos īstenotu praksē, var būt nepieciešams laiks. Tādēļ uzņēmums apsver iespēju atklāt: | (a) | tā vispārējo un konkrēto pieeju būtiskas negatīvas ietekmes aspektu novēršanai; | (b) | tā iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt papildu būtisku pozitīvu ietekmi; | (c) | kāds ir bijis tā centienu progress pārskata periodā un | (d) | tā mērķus turpmākiem uzlabojumiem.
AR 29. | Appropriate action can vary according to whether the undertaking causes or contributes to a material impact or whether the material impact is directly linked to its own operations, products or services through a business relationship.AR 29. | Atbilstoša rīcība var atšķirties atkarībā no tā, vai uzņēmums izraisa vai veicina būtisku ietekmi, vai arī būtiskā ietekme ir tieši saistīta ar paša uzņēmuma darbībām, produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot darījuma attiecības.
AR 30. | Given that material negative impacts affecting value chain workers that have occurred during the reporting period may also be linked to entities or operations outside its direct control, the undertaking may disclose whether and how it seeks to use its leverage in its business relationships to manage those impacts. This may include using commercial leverage (for example, enforcing contractual requirements with business relationships or implementing incentives), other forms of leverage within the relationship (such as providing training or capacity-building on workers’ rights to entities with which the undertaking has a business relationships) or collaborative leverage with peers or other actors (such as initiatives aimed at responsible recruitment or ensuring workers receive an adequate wage ).AR 30. | Ņemot vērā to, ka būtiskā negatīvā ietekme, kas ska r vērtības ķēdes darbiniekus un kas ir notikusi pārskata periodā, var būt saistīta arī ar struktūrām vai darbībām, kuras uzņēmums tieši nekontrolē, uzņēmums var atklāt, vai un kādā veidā tas cenšas izmantot savu iespaidu attiecīgajās darījuma attiecībās, lai pārvaldītu šo ietekmi. Tas var ietvert komerciāla iespaida izmantošanu (piemēram, līgumisko prasību ieviešanu saistībā ar darījuma partneriem vai stimulu īstenošanu), cita veida iespaidu darījuma attiecībās (piemēram, apmācības vai spēju veidošanas pasākumu nodrošināšanu saistībā ar darbinieku tiesībām struktūrām, ar kurām uzņēmumam ir darījuma attiecības) vai sadarbību ar līdzīgām struktūrām vai citiem dalībniekiem (piemēram, iniciatīvas, kuru mērķis ir atbildīga pieņemšana darbā vai darbinieku nodrošināšana ar adekvātu algu).
AR 31. | When the undertaking discloses its participation in an industry or multi-stakeholder initiative as part of its actions to address material negative impacts, the undertaking may disclose how the initiative, and its own involvement, is aiming to address the material impact concerned. It may disclose under ESRS S2-5 the relevant targets set by the initiative and progress towards them.AR 31. | Ja uzņēmums atklāj informāciju par savu dalību nozares vai daudzpusējā ieinteresēto personu iniciatīvā, kas ir daļa no tā darbībām, kuru mērķis ir novērst būtisku negatīvu ietekmi, uzņēmums var atklāt, kā ar attiecīgo iniciatīvu un paša uzņēmuma iesaistīšanos tas tiecas novērst attiecīgo būtisko ietekmi. Saskaņā ar ESRS S2-5 tas var sniegt ziņas par attiecīgajiem iniciatīvas izvirzītajiem mērķrādītājiem un to sasniegšanas gaitu.
AR 32. | When disclosing whether and how the undertaking considers actual and potential impacts on value chain workers in decisions to terminate business relationships and whether and how it seeks to address any negative impacts that may result from termination, the undertaking may include examples.AR 32. | Atklājot informāciju par to, vai un kā uzņēmums, pieņemot lēmumu par darījuma attiecību pārtraukšanu, ņem vērā faktisko un iespējamo ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem un vai un kā tas cenšas novērst jebkādu negatīvu ietekmi, ko var radīt darījuma attiecību pārtraukšana, uzņēmums var sniegt piemērus.
AR 33. | In disclosing how it tracks the effectiveness of its actions to manage material impacts during the reporting period, the undertaking may disclose any lessons learned from the previous and current reporting periods.AR 33. | Atklājot informāciju par to, kā uzņēmums seko līdzi tam, cik rezultatīvas ir tā būtiskas ietekmes aspektu pārvaldības darbības pārskata periodā, uzņēmums var atklāt informāciju par atziņām, kas gūtas iepriekšējā un pašreizējā pārskata periodā.
AR 34. | Processes used to track the effectiveness of actions can include internal or external auditing or verification, court proceedings and/or related court decisions, impact assessments, measurement systems, stakeholder feedback, grievance mechanisms , external performance ratings, and benchmarking.AR 34. | Procesi, ko izmanto, lai sekotu līdzi darbību iedarbīgumam, var ietvert iekšējo vai ārējo revīziju vai pārbaudi, tiesas procesus un/vai saistītus tiesas nolēmumus, ietekmes novērtējumus, vērtēšanas sistēmas, ieinteresēto personu atsauksmes, sūdzību mehānismus, ārējus darbības rezultātu novērtējumus un salīdzinošo novērtēšanu.
AR 35. | Reporting on effectiveness is aimed at enabling the understanding of the links between actions taken by the undertaking and the effective management of impacts. For example, to show the effectiveness of its actions to support its suppliers with improving their working conditions, the undertaking may disclose survey feedback from the suppliers’ workers showing that working conditions have improved since the time the undertaking began working with those suppliers. Additional information that the undertaking may provide includes data showing a decrease in the number of incidents identified through for instance, independent audits.AR 35. | Ziņošanas par iedarbīgumu mērķis ir palīdzēt izprast saikni starp uzņēmuma veiktajām darbībām un iedarbīgu ietekmes pārvaldību. Piemēram, lai pierādītu savu darbību iedarbīgumu, atbalstot savus piegādātājus to darba nosacījumu uzlabošanā, uzņēmums var atklāt piegādātāju darbinieku aptaujās sniegtas atsauksmes, kas apliecina, ka kopš brīža, kad uzņēmums sāka sadarboties ar šiem piegādātājiem, darba nosacījumi ir uzlabojušies. Papildu informācija, ko uzņēmums var sniegt, ietver datus, kas liecina par konstatēto incidentu skaita samazināšanos (piemēram, ar neatkarīgu revīziju palīdzību).
AR 36. | With regard to initiatives or processes the undertaking has in place that are based on affected workers’ needs and with regard to progress in the implementation of such initiatives or processes, the undertaking may disclose: | (a) | information about whether and how value chain workers and legitimate representatives or their credible proxies play a role in decisions regarding the design and implementation of these programmes or processes; and | (b) | information about the intended or achieved positive outcomes for value chain workers of these initiatives or processes.AR 36. | Attiecībā uz uzņēmuma ieviestām iniciatīvām vai procesiem, kuru pamatā ir skarto darbinieku vajadzības, un attiecībā uz šādu iniciatīvu vai procesu īstenošanas progresu, uzņēmums var atklāt: | (a) | informāciju par to, vai un kā vērtības ķēdes darbinieki un to likumīgie pārstāvji vai to uzticami vidutāji piedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo programmu vai procesu izstrādi un īstenošanu, un | (b) | informāciju par pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kas plānoti vai sasniegti ar šīm iniciatīvām vai procesiem.
AR 37. | The undertaking may disclose whether any initiatives or processes whose primary aim is to deliver positive impacts for value chain workers are designed also to support the achievement of one or more of the UN Sustainable Development Goals (SDGs). For example, through a commitment to advance UN SDG 8 to “promote sustained, inclusive and sustainable economic growth, full and productive employment and decent work for all” the undertaking may be providing capacity-building to smallholders in its supply chain , resulting in increases in their income; or it may be supporting training to increase the proportion of women able to take delivery jobs in its downstream value chain.AR 37. | Uzņēmums var atklāt, vai kādas iniciatīvas vai procesi, kuru galvenais mērķis ir panākt pozitīvu ietekmi uz darbiniekiem vērtības ķēdes darbiniekiem, ir paredzēti arī tam, lai atbalstītu viena vai vairāku ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Piemēram, uzņēmums, kas apņemas īstenot 8. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Veicināt noturīgu, iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, pilnīgu un produktīvu nodarbinātību, kā arī cilvēka cienīgu darbu visiem”, tā piegādes ķēdē var nodrošināt spēju veidošanas iespējas mazajiem lauksaimniekiem, kā rezultātā palielinās to ienākumi, vai arī tas var atbalstīt apmācību, lai palielinātu to sieviešu īpatsvaru, kas spēj uzņemties ar piegādi saistītus darbus, uzņēmumam lejupējā vērtības ķēdē.
AR 38. | When disclosing the intended or achieved positive outcomes of its actions for value chain workers a distinction is to be made between evidence of certain activities having occurred (e.g., that x number of workers have received financial literacy training ) from evidence of actual outcomes for workers (e.g., that x workers report that they are able to better manage their household budgets so as to meet their savings goals).AR 38. | Atklājot informāciju par pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz vērtības ķēdes darbiniekiem, kas plānoti vai sasniegti ar uzņēmuma darbībām, ir jānošķir pierādījumi par to, ka ir veiktas konkrētas darbības (piemēram, ka x darbinieki ir piedalījušies finanšpratības apmācībā), no pierādījumiem par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz darbiniekiem (piemēram, ka x darbi nieki ziņo, ka viņi spēj labāk pārvaldīt savu mājsaimniecības budžetu, lai sasniegtu savus ietaupījumu mērķus).
AR 39. | When disclosing whether initiatives or processes also play a role in mitigating material negative impacts, the undertaking may e.g., consider programmes that aim to advance women workers’ financial literacy that have resulted in more women being promoted as well as in reports of reduced sexual harassment in the workplace.AR 39. | Atklājot informāciju par to, vai iniciatīvām vai procesiem ir arī nozīme būtiskas negatīvas ietekmes mazināšanā, uzņēmums var, piemēram, apsvērt programmas, kuru mērķis ir uzlabot darbinieču sieviešu finanšpratību, kā rezultātā vairāk sieviešu ir tikušas paaugstinātas amatā, kā arī ziņojumus par seksuālās aizskaršanas apmēru samazināšanos darbavietā.
AR 40. | When disclosing the material risks and opportunities related to the undertaking’s impacts or dependencies on value chain workers, the undertaking may consider the following: | (a) | risks related to the undertaking’s impacts on value chain workers may include the reputational or legal exposure where value chain workers are found to be subject to forced labour or child labour ; | (b) | risks related to the undertaking’s dependencies on value chain workers may include disruption of business operations where a pandemic closes significant parts of its supply chain or distribution network; | (c) | opportunities related to the undertaking’s impacts on value chain workers may include market differentiation and greater customer appeal from guaranteeing decent pay and conditions for non-employee workers; and | (d) | business opportunities related to the undertaking’s dependencies on value chain workers might include the achievement of a future sustainable supply of a commodity by ensuring smallholder farmers earn enough to persuade future generations to keep farming that crop.AR 40. | Atklājot būtiskos riskus un iespējas, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi vai atkarību no vērtības ķēdes darbiniekiem, uzņēmums var apsvērt šādus aspektus: | (a) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, var ietvert reputācijas vai juridiskos riskus, ja tiek konstatēts, ka vērtības ķēdes darbiniekus nodarbina piespiedu vai bērnu darbā; | (b) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma atkarību no vērtības ķēdes darbiniekiem, var ietvert darījumdarbības pārtraukšanu, ja pandēmijas dēļ tiek slēgtas nozīmīgas piegādes ķēdes vai izplatīšanas tīkla daļas; | (c) | iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma ietekmi uz vērtības ķēdes darbiniekiem, var ietvert tirgus diferenciāciju un lielāku pievilcību klientiem, ko rada pienācīgas darba samaksas un darba nosacījumu garantijas tā ārštata darbiniekiem, un | (d) | darījumdarbības iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma atkarību no vērtības ķēdes darbiniekiem, var ietvert ilgtspējīgas preču piegādes nodrošināšanu nākotnē, nodrošinot, ka mazie lauksaimnieki nopelna pietiekami daudz, lai pārliecinātu nākamās paaudzes turpināt attiecīgās kultūras audzēšanu.
AR 41. | When disclosing whether dependencies turn into risks, the undertaking shall consider external developments.AR 41. | Atklājot informāciju par to, vai atkarība kļūst par riskiem, uzņēmums ņem vērā ārējās norises.
AR 42. | When disclosing policies, actions and resources and targets related to the management of material risks and opportunities , in cases where risks and opportunities arise from a material impact , the undertaking may cross-reference its disclosures on policies, action and resources and targets in relation to that impact.AR 42. | Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām, resursiem un mērķrādītājiem, kas saistīti ar būtisku risku un iespēju pārvaldību, gadījumos, kad riskus un iespējas rada būtiska ietekme, uzņēmums var sniegt mijnorādes uz informāciju, ko tas atklājis par rīcībpolitiku, darbībām, resursiem un mērķrādītājiem saistībā ar šo ietekmi.
AR 43. | The undertaking shall consider whether and how its process(es) to manage material risks related to value chain workers are integrated into its existing risk management process(es).AR 43. | Uzņēmums ņem vērā, vai un kādā veidā tā būtisko risku, kas saistīti ar vērtības ķēdes darbiniekiem pārvaldības process(-i) ir integrēts(-i) esošajā(-os) riska pārvaldības procesā(-os).
AR 44. | When disclosing the resources allocated to the management of material impacts, the undertaking may disclose which internal functions are involved in managing the impacts and what types of action they take to address negative and advance positive impacts.AR 44. | Atklājot informāciju par būtiskas ietekmes pārvaldībai piešķirtajiem resursiem, uzņēmums var izklāstīt, kuras iekšējās funkcionālās nodaļas ir iesaistītas ietekmes pārvaldībā un kāda veida darbības tās veic, lai novērstu negatīvo un veicinātu pozitīvo ietekmi.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S2-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S2-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
AR 45. | When disclosing information about targets in accordance with paragraph 39, the undertaking may disclose: | (a) | the intended outcomes to be achieved in the lives of value chain workers, being as specific as possible; | (b) | the stability of the targets over time in terms of definitions and methodologies to enable comparability over time; | (c) | the standards or commitments on which the targets are based (for instance codes of conduct, sourcing policies, global frameworks or industry codes).AR 45. | Atklājot informāciju par mērķrādītājiem saskaņā ar 39. punktu, uzņēmums var atklāt: | (a) | plānotos rezultātus, kas jāsasniedz vērtības ķēdes darbinieku dzīvē, izklāstot šos rezultātus cik vien iespējams konkrēti; | (b) | mērķrādītāju stabilitāti laika gaitā definīciju un metodiku ziņā, lai nodrošinātu salīdzināmību dažādos laikos; | (c) | standartus vai saistības, kas ir mērķrādītāju pamatā (piemēram, rīcības kodeksi, sagādes politika, globālie satvari vai nozares kodeksi).
AR 46. | Targets related to material risks and opportunities may be the same as or distinct from targets related to material impacts . For example, a target to reach living wages for supply chain workers could both reduce impacts on those workers and reduce associated risks in terms of the quality and reliability of supply.AR 46. | Ar būtiskiem riskiem un iespējām saistītie mērķrādītāji var būt tādi paši kā mērķrādītāji saistībā ar būtisku ietekmi vai arī atšķirīgi no tiem. Piemēram, mērķrādītājs panākt iztikas minimumu piegādes ķēdes darbiniekiem, varētu gan mazināt ietekmi uz šiem darbiniekiem, gan samazināt ar to saistītos darījumdarbības riskus piegādes kvalitātes un uzticamības ziņā.
AR 47. | The undertaking may also distinguish between short-, medium- and long-term targets covering the same policy commitment. For example, the undertaking may have a long-term target to achieve an 80% reduction in health and safety incidents affecting the workers of a given supplier by 2030 and a near-term target to reduce their overtime hours of delivery drivers by x% while maintaining their income by 2024.AR 47. | Saistībā ar vienu un to pašu politisko apņemšanos var arī nošķirt īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus. Piemēram, uzņēmumam var būt ilgtermiņa mērķis līdz 2030. gadam par 80 % samazināt ar darba aizsardzību saistītu incidentu skaitu, kas skar noteikta piegādātāja darbiniekus, un īstermiņa mērķis līdz 2024. gadam par x % samazināt piegādes transporta vadītāju virsstundu skaitu, vienlaikus saglabājot viņu ienākumu līmeni.
AR 48. | When modifying or replacing a target in the reporting period, the undertaking may explain the change by cross-referencing it to significant changes in the business model or to broader changes in the accepted standard or legislation from which the target is derived to provide contextual information, as per ESRS 2 BP-2 Disclosures in relation to specific circumstances.AR 48. | Pārskata periodā mainot vai aizstājot kādu mērķrādītāju, uzņēmums var paskaidrot sniedzot mijnorādi uz būtiskām izmaiņām darījumdarbības modelī vai plašākām izmaiņām pieņemtajā standartā vai tiesību aktos, uz kuriem mērķrādītājs balstīts, lai sniegtu kontekstuālu informāciju saskaņā ar ESRS 2 BP-2“Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”.
ESRS S3ESRS S3
AFFECTED COMMUNITIESSKARTĀS KOPIENAS
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S3-1 – Policies related to affected communities– | Informācijas atklāšanas prasība S3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām
— | Disclosure Requirement S3-2 – Processes for engaging with affected communities about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S3-2. Procesi skarto kopienu iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S3-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for affected communities to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S3-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli skartajām kopienām bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S3-4 – Taking action on material impacts on affected communities, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to affected communities, and effectiveness of those actions– | Informācijas atklāšanas prasība S3-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz skartajām kopienām un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar skartajām kopienām, un šo darbību iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S3-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitie– | Informācijas atklāšanas prasība S3-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | Objective– | Mērķis
– | ESRS 2 General Disclosures– | ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S3-1 – Policies related to affected communities– | Informācijas atklāšanas prasība S3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām
— | Disclosure Requirement S3-2 – Processes for engaging with affected communities about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S3-2. Procesi skarto kopienu iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S3-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for affected communities to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S3-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli skartajām kopienām bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S3-4 – Taking action on material impacts, and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to affected communities, and effectiveness of those actions and approaches– | Informācijas atklāšanas prasība S3-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar skartajām kopienām, un šo darbību un pieeju iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S3-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība S3-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify disclosure requirements which will enable users of the sustainability statement to understand material impacts on affected communities connected with the undertaking’s own operations and value chain, including through its products or services, as well as through its business relationships , and its related material risks and opportunities, including: | (a) | how the undertaking affects communities, in areas where impacts are most likely to be present and severe, in terms of material positive and negative actual or potential impacts; | (b) | any actions taken, and the result of such actions, to prevent, mitigate or remediate actual or potential negative impacts, and to address risks and opportunities; | (c) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities related to its impacts and dependencies on affected communities , and how the undertaking manages them; and | (d) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on affected communities.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz skartajām kopienām, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā: | (a) | kā uzņēmums ietekmē kopienas teritorijās, kurās ietekme, visticamāk, pastāv un ir nopietna, attiecībā uz būtisku pozitīvu un negatīvu faktisko vai iespējamo ietekmi; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; | (c) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz skartajām kopienām vai atkarību no tām, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums tos pārvalda; un | (d) | būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz skartajām kopienām un atkarība no tām, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
2. | In order to meet the objective, this Standard requires an explanation of the general approach the undertaking takes to identify and manage any material actual and potential impacts on affected communities in relation to: | (a) | communities’ economic, social and cultural rights (for example, adequate housing, adequate food, water and sanitation, land-related and security-related impacts); | (b) | communities’ civil and political rights (for example, freedom of expression, freedom of assembly, impacts on human rights defenders); and | (c) | particular rights of indigenous peoples (for example, free, prior and informed consent, self-determination, cultural rights).2. | Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz skartajām kopienām saistībā ar šādiem jautājumiem: | (a) | kopienu ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības (piemēram, pienācīgi mājokļi, atbilstoša pārtika, ūdens un sanitārija, ar zemi un drošību saistīti ietekmes aspekti); | (b) | kopienu pilsoniskās un politiskās tiesības (piemēram, vārda brīvība, pulcēšanās brīvība, ietekme uz cilvēktiesību aizstāvjiem) un | (c) | Īpašas pirmiedzīvotāju tautu tiesības (piemēram, brīvprātīga, iepriekšēja un apzināta piekrišana, pašnoteikšanās, kultūras tiesības).
3. | This Standard also requires an explanation of how such impacts, as well as the undertaking’s dependencies on affected communities, can create material risks or opportunities for the undertaking. For example, negative relationships with affected communities may disrupt the undertaking’s own operations or harm its reputation, while constructive relationships can bring business benefits, such as stable and conflict-free operations and a greater ease of recruiting locally.3. | Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no skartajām kopienām var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, negatīvas attiecības ar skartajām kopienām var traucēt paša uzņēmuma darbībām vai kaitēt tā reputācijai, savukārt konstruktīvas attiecības var sniegt darījumdarbības ieguvumus, piemēram, stabilu un no konfliktiem brīvu darbību un vieglāku vietējo iedzīvotāju pieņemšanu darbā.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
4. | This standard applies when material impacts on and/or material risks and opportunities related to affected communities have been identified through the materiality assessment process laid out in ESRS 2 General disclosures.4. | Šis standarts ir piemērojams, ja ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” noteiktajā būtiskuma novērtēšanas procesā ir identificēta būtiska ietekme uz skartajām kopienām un/vai būtiski riski un iespējas, kas saistīti ar skartajām kopienām.
5. | This Standard shall be read in conjunction with ESRS 1 General requirements, and ESRS 2, as well as the ESRS S1 Own workforce, ESRS S2 Workers in the value chain and ESRS S4 Consumers and end-users.5. | Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2, kā arī ESRS S1“Pašu personāls”, ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki” un ESRS S4“Patērētāji un tiešie lietotāji”.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
6. | The requirements of this section should be read in conjunction with the disclosures required by ESRS 2 on Strategy (SBM). The resulting disclosures shall be presented alongside the disclosures required by ESRS 2, except for SBM-3 Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model, for which the undertaking has an option to present the disclosures alongside the topical disclosure.6. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
7. | When responding to ESRS 2 SBM-2, paragraph 43, the undertaking shall disclose how the views, interests, and rights of affected communities , including respect for their human rights (and their rights as indigenous peoples , where applicable), inform its strategy and business model. Affected communities are a key group of affected stakeholders .7. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-2 43. punktu, uzņēmums atklāj, kā skarto kopienu viedokļi, intereses, tiesības un cerības — arī viņu cilvēktiesību (un attiecīgā gadījumā viņu kā pirmiedzīvotāju tiesību) ievērošana — ietekmē tā stratēģiju un darījumdarbības modeli. Galvenā ietekmēto ieinteresēto personu grupa ir skartās kopienas.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
8. | When responding to ESRS 2 SBM-3 paragraph 48, the undertaking shall disclose: | (a) | whether and how actual and potential impacts on affected communities as identified in ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities: (i) originate from or are connected to the undertaking’s strategy and business models, and (ii) inform and contribute to adapting the undertaking’s strategy and business model; and | (b) | the relationship between its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on affected communities and its strategy and business model.8. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. punktu, uzņēmums atklāj: | (a) | vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz skartajām kopienām, kā norādīts ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļiem vai ir saistīti ar tiem, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un | (b) | saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz skartajām kopienām un atkarības no tām, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli.
9. | When fulfilling the requirements of paragraph 48, the undertaking shall disclose whether all affected communities who are likely to be materially impacted by the undertaking, including impacts that are connected with the undertaking’s own operations and value chain , including through its products or services, as well as through its business relationships , are included in the scope of its disclosure under ESRS 2. In addition, the undertaking shall provide the following information: | (a) | a brief description of the types of communities subject to material impacts by its own operations or through its upstream and downstream value chain, and specify whether they are: | i. | communities living or working around the undertaking’s operating sites , factories, facilities or other physical operations, or more remote communities affected by activities at those sites (for example by downstream water pollution ); | ii. | communities along the undertaking’s value chain (for example, those affected by the operations of suppliers ’ facilities or by the activities of logistics or distribution providers); | iii. | communities at one or both endpoints of the value chain (for example, at the point of extraction of metals or minerals or harvesting of commodities, or communities around waste or recycling sites); | iv. | communities of indigenous peoples . | (b) | in the case of material negative impacts, whether they are either (i) widespread or systemic in contexts where the undertaking operates or has sourcing or other business relationships (for example, marginalised populations suffering impacts on their health and quality of life in a highly industrialised area), or (ii) related to individual incidents in the undertaking’s own operations (e.g., a toxic waste spill affecting a community’s access to clean drinking water) or in a specific business relationship (e.g., a peaceful protest by communities against business operations that was met with a violent response from the undertaking’s security services). This includes consideration of impacts on affected communities that may arise from the transition to greener and climate- neutral operations. Potential impacts include impacts associated with innovation and restructuring, closure of mines, increased mining of minerals needed for the transition to a sustainable economy and solar panel production; | (c) | in the case of material positive impacts, a brief description of the activities that result in the positive impacts (for example, capacity-building to support more and new forms of local livelihoods) and the types of communities that are positively affected or could be positively affected; the undertaking may also disclose whether the positive impacts occur in specific countries or regions; and | (d) | any material risks and opportunities for the business arising from impacts and dependencies on affected communities.9. | Izpildot 48. punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visas skartās kopienas, kuras uzņēmums var būtiski ietekmēt (arī saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības), ir iekļautas tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: | (a) | īss to kopienu veidu apraksts, kurus būtiski ietekmē uzņēmuma darbība vai augšupējā vai lejupējā vērtības ķēde, un norāda, vai tie ir: | i. | kopienas, kas dzīvo vai strādā uzņēmuma objektu, rūpnīcu, objektu vai citu fizisku darbības vietu tuvumā, vai attālākas kopienas, ko ietekmē darbības šajos objektos (piemēram, ūdens piesārņojums upes lejtecē); | ii. | kopienas, kas atrodas uzņēmuma vērtības ķēdē (piemēram, kopienas, kuras ietekmē piegādātāju objektu darbība vai loģistikas vai izplatīšanas pakalpojumu sniedzēju darbība); | iii. | kopienas vienā vai abos vērtības ķēdes beigu punktos (piemēram, metālu vai minerālu ieguves vai izejvielu novākšanas vietā vai kopienas atkritumu apsaimniekošanas vai reciklēšanas objektu tuvumā); | iv. | pirmiedzīvotāju kopienas. | (b) | būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — vai šāda ietekme ir i) plaši izplatīta vai sistēmiska kontekstos, kuros uzņēmums darbojas vai kuros tam ir piegādes vai citas darījuma attiecības (piemēram, marginalizētas iedzīvotāju grupas, kas cieš no ietekmes uz viņu veselību un dzīves kvalitāti augsti industrializētā reģionā), vai ii) saistīta ar atsevišķiem incidentiem paša uzņēmuma darbībās (piemēram, toksisku atkritumu noplūde, kas ietekmē kopienas piekļuvi tīram dzeramajam ūdenim) vai saistīta ar konkrētām darījuma attiecībām (piemēram, miermīlīgs kopienu protests pret uzņēmuma darbībām, kas izraisījis vardarbīgu uzņēmuma drošības dienestu reakciju). Tas ietver tādu skarto kopienu ietekmes aspektu aplūkošanu, kas var rasties, pārkārtojoties uz zaļāku un klimatneitrālu darbību. Iespējamie ietekmes aspekti ietver ietekmi, kas saistīta ar inovāciju un pārstrukturēšanu, raktuvju slēgšanu, pastiprinātu tādu minerālu ieguvi, kas vajadzīgi, pārkārtojoties uz ilgtspējīgu ekonomiku, un saules paneļu ražošanu; | (c) | būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īss apraksts par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi (piemēram, spēju veidošana, lai atbalstītu vairāk un jaunus vietēji pieejamus iztikas līdzekļu veidus), un par to, kādi kopienu veidi tiek pozitīvi ietekmēti vai tos varētu pozitīvi ietekmēt; uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; un | (d) | visi būtiskie riski un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz skartajām kopienām un atkarības no tām.
10. | In describing the main types of communities who are or could be negatively affected, based on the materiality assessment set out in Disclosure Requirement ESRS 2 IRO-1, the undertaking shall disclose whether and how it has developed an understanding of how affected communities with particular characteristics or those living in particular contexts, or those undertaking particular activities may be at greater risk of harm.10. | Aprakstot galvenos kopienu veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz informācijas atklāšanas prasībā ESRS 2 IRO-1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā skartās kopienas ar īpašām iezīmēm vai skarto kopienu locekļi, kas strādā īpašos apstākļos vai veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.
11. | The undertaking shall disclose which, if any, of its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on affected communities relate to specific groups of affected communities rather than to all affected communities.11. | Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz skartajām kopienām vai atkarības no tām, ir saistīti ar konkrētām skarto kopienu grupām, nevis visām skartajām kopienām.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S3-1 – Policies related to affected communitiesInformācijas atklāšanas prasība S3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām
12. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts on affected communities, as well as associated material risks and opportunities.12. | Uzņēmums apraksta savu rīcībpolitiku, kas pieņemta, lai pārvaldītu tā būtisko ietekmi uz skartajām kopienām, kā arī saistītos būtiskos riskus un iespējas.
13. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of material impacts on affected communities specifically, as well as policies that cover material risks or opportunities related to affected communities.13. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes konkrēti uz skarto kopienu identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtisku riskiem un iespējām saistībā ar skartajām kopienām.
14. | The disclosure required by paragraph 12 shall contain the information on the undertaking’s policies to manage its material impacts, risks and opportunities related to affected communities in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters. In addition, the undertaking shall specify if such policies cover specific affected communities or all affected communities.14. | 12. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar skartajām kopienām, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām skartajām kopienām vai visām skartajām kopienām.
15. | The undertaking shall disclose any particular policy provisions for preventing and addressing impacts on indigenous peoples .15. | Uzņēmums sniedz ziņas par jebkādiem rīcībpolitikas noteikumiem par ietekmes uz pirmiedzīvotājiem novēršanu un risināšanu.
16. | The undertaking shall describe its human rights policy commitments (119) that are relevant to affected communities, including those processes and mechanisms to monitor compliance with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work or OECD Guidelines for Multinational Enterprises. In its disclosure it shall focus on those matters that are material in relation to (120), as well as its general approach to: | (a) | respect for the human rights of communities, and indigenous peoples specifically; | (b) | engagement with affected communities; and | (c) | measures to provide and/or enable remedy for human rights impacts.16. | Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (119) , kas ir relevantas skartajām kopienām, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem. Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski (120), kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem: | (a) | kopienu, jo īpaši pirmiedzīvotāju cilvēktiesību ievērošana; | (b) | skarto kopienu iesaiste un | (c) | pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.
17. | The undertaking shall disclose whether and how its policies with regard to affected communities are aligned with internationally recognised standards relevant to communities and indigenous peoples specifically, including the United Nations (UN) Guiding Principles on Business and Human Rights. The undertaking shall also disclose the extent to which cases of non-respect of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work or OECD Guidelines for Multinational Enterprises that involve affected communities have been reported in its own operations or in its upstream and downstream value chain and, if applicable, an indication of the nature of such cases (121).17. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām ir saskaņota ar starptautiski atzītiem standartiem, kas ir relevanti kopienām un konkrēti pirmiedzīvotājiem, tajā skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem. Uzņēmums arī atklāj, cik lielā mērā tā paša darbībās vai augšupējā un lejupējā vērtības ķēdē ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas attiecas uz skartajām kopienām, un attiecīgā gadījumā norāda šo pārkāpumu veidu (121).
18. | The policy may take the form of a stand-alone policy regarding communities or be included in a broader document such as a code of ethics or a general sustainability policy that has already been disclosed by the undertaking as part of another ESRS. In those cases, the undertaking shall provide an accurate cross-reference to identify the aspects of the policy that satisfy the requirements of this Disclosure Requirement.18. | Šī rīcībpolitika var būt kā atsevišķs rīcībpolitikas dokuments attiecībā uz kopienām, vai arī tā var būt iekļauta plašākā dokumentā, piemēram, ētikas kodeksā vai vispārējā ilgtspējas politikā, ko uzņēmums jau ir atklājis kā daļu no cita ESRS. Šādos gadījumos uzņēmums sniedz precīzu mijnorādi, lai identificētu tos rīcībpolitikas aspektus, kas atbilstu šajā informācijas atklāšanas prasībā prasītajam.
Disclosure Requirement S3-2 – Processes for engaging with affected communities about impactsInformācijas atklāšanas prasība S3-2. Procesi skarto kopienu iesaistei ietekmes jautājumos
19. | The undertaking shall disclose its general processes for engaging with affected communities and their representatives about actual and potential impacts on them.19. | Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem tā sadarbībai ar skartajām kopienām un to pārstāvjiem saistībā ar faktisko un iespējamo ietekmi uz tiem.
20. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of whether and how the undertaking engages, as part of its ongoing due diligence process, with affected communities, their legitimate representatives, or with credible proxies , about material actual and potential positive and/or negative impacts that do or are likely to affect them, and whether and how perspectives of affected communities are taken into account in the decision-making processes of the undertaking.20. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai un kā uzņēmums, pastāvīgi nodrošinot ilgtspējas pienācīgas rūpības procesu, sadarbojas ar skartajām kopienām, to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem par būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas tās ietekmē vai var ietekmēt, kā arī par to, vai un kā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemti vērā skarto kopienu viedokļi.
21. | The undertaking shall disclose whether and how the perspectives of affected communities inform its decisions or activities aimed at managing actual and potential impacts on communities. This shall include, where relevant, an explanation of: | (a) | whether engagement occurs with affected communities or their legitimate representatives directly, or with credible proxies that have insight into their situation; | (b) | the stage(s) at which engagement occurs, the type of engagement, and the frequency of the engagement; | (c) | the function and the most senior role within the undertaking that has operational responsibility for ensuring this engagement happens, and that the results inform the undertaking’s approach; | (d) | where applicable, how the undertaking assesses the effectiveness of its engagement with affected communities, including, where relevant, any agreements or outcomes that result.21. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā skarto kopienu viedokļi ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz skartajām kopienām. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: | (a) | vai tiek iesaistītas skartās kopienas vai to likumīgie pārstāvi tieši, vai arī uzticami vidutāji, kas pārzina to situāciju; | (b) | posmu(-us), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu aprakstu un biežumu; | (c) | funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; | (d) | attiecīgā gadījumā — to, kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar skartajām kopienām rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no tā izrietošos nolīgumus vai rezultātus.
22. | Where applicable, the undertaking shall disclose the steps it takes to gain insight into the perspectives of affected communities that may be particularly vulnerable to impacts and/or marginalised, and into the perspective of specific groups within the affected communities, such as women and girls.22. | Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to skarto kopienu viedokļus, kuras var būt īpaši neaizsargātas pret ietekmi un/vai marginalizētas, kā arī konkrētu skarto kopienu grupu (piemēram, sieviešu un meiteņu) viedokļus.
23. | Where affected communities are indigenous peoples , the undertaking shall also disclose how it takes into account and ensures respect of their particular rights in its stakeholder engagement approach, including their right to free, prior and informed consent with regard to: (i) their cultural, intellectual, religious and spiritual property; (ii) activities affecting their lands and territories; and (iii) legislative or administrative measures that affect them. In particular, where engagement occurs with indigenous peoples, the undertaking shall also disclose whether and how indigenous peoples have been consulted on the mode and parameters of the engagement (for example, in designing the agenda, nature, and timeliness of the engagement).23. | Ja skartās kopienas ir pirmiedzīvotāji, uzņēmums arī atklāj, kā tas savā ieinteresēto personu iesaistes pieejā ņem vērā un nodrošina to īpašo tiesību ievērošanu, tajā skaitā to tiesības uz brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu attiecībā uz: i) viņu kultūras, intelektuālo, reliģisko un garīgo īpašumu, ii) darbībām, kas ietekmē to zemes un teritorijas, un iii) likumdošanas vai administratīvajiem pasākumiem, kas tos ietekmē. Proti, ja ir iesaistīti pirmiedzīvotāji, uzņēmums arī atklāj, vai un kā ar pirmiedzīvotājiem ir notikušas apspriešanās par iesaistes veidu un raksturlielumiem (piemēram, izstrādājot iesaistes darba kārtību, veidu un grafiku).
24. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a general process to engage with affected communities, it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a process in place.24. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav pieņēmis vispārēju procesu sadarbībai ar skartajām kopienām, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.
Disclosure Requirement S3-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for affected communities to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S3-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli skartajām kopienām bažu paušanai
25. | The undertaking shall describe the processes it has in place to provide for or cooperate in the remediation of negative impacts on affected communities that the undertaking is connected with, as well as channels available to affected communities to raise concerns and have them addressed.25. | Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz skartajām kopienām remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami skartajām kopienām, lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.
26. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the formal means by which affected communities can make their concerns and needs known directly to the undertaking, and/or through which the undertaking supports the availability of such channels (for example, grievance mechanisms ) by its business relationships, how follow up is performed with these communities regarding the issues raised, and the effectiveness of these channels.26. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību skartās kopienas var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību tā darījuma attiecībās, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo kopienu izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.
27. | The undertaking shall describe: | (a) | its general approach to and processes for providing or contributing to remedy where it has identified that it has caused or contributed to a material negative impact on affected communities, including whether and how the undertaking assesses that the remedy provided is effective; | (b) | any specific channels it has in place for affected communities to raise their concerns or needs directly with the undertaking and have them addressed, including whether these are established by the undertaking itself and/or through participation in third-party mechanisms; | (c) | its processes through which the undertaking supports the availability of such channels by its business relationships; and | (d) | how it tracks and monitors issues raised and addressed, and how it ensures the effectiveness of the channels, including through involvement of stakeholders who are the intended users of those channels.27. | Uzņēmums apraksta šādus aspektus: | (a) | uzņēmuma vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir konstatējis, ka tas ir radījis vai veicinājis būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; | (b) | visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai skartās kopienas varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai tie ir izveidoti, piedaloties trešo personu mehānismos; | (c) | procesus, ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu pieejamību tā darījuma attiecībās, un | (d) | informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga, un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir šo kanālu paredzētie lietotāji.
28. | The undertaking shall disclose whether and how it assesses that affected communities are aware of and trust these structures or processes as a way to raise their concerns or needs and have them addressed. In addition, the undertaking shall disclose whether it has policies in place regarding the protection of individuals that use them against retaliation. If such information has been disclosed in accordance with ESRS G1-1, the undertaking may refer to that information.28. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai skartās kopienas ir informētas par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tiem kā veidam, kā paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu aizsardzību pret represijām, kuras šo politiku izmanto. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.
29. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a channel for raising concerns and/or does not support the availability of such a channel by its business relationships, it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a channel or processes in place.29. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šāda kanāla pieejamību tā darījuma attiecībās, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu vai procesus.
Disclosure Requirement S3-4 – Taking action on material impacts on affected communities, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to affected communities, and effectiveness of those actionsInformācijas atklāšanas prasība S3-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz skartajām kopienām un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar skartajām kopienām, un šo darbību iedarbīgums
30. | The undertaking shall disclose how it takes action to address material impacts on affected communities, and to manage material risks and pursue material opportunities related to affected communities and the effectiveness of those actions.30. | Uzņēmums atklāj savas pieejas rīcībai saistībā ar būtisku ietekmi uz skartajām kopienām, būtisku risku pārvaldīšanu un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar skartajām kopienām, kā arī šo darbību iedarbīgumu.
31. | The objective of this Disclosure Requirement is twofold. Firstly, it is to provide an understanding of any actions and initiatives through which the undertaking seeks to: | (a) | prevent, mitigate and remediate the negative material impacts on affected communities; and/or | (b) | achieve positive material impacts for affected communities. | Secondly, it is to enable an understanding of the ways in which the undertaking is addressing the material risks and pursuing the material opportunities related to affected communities. | The undertaking shall provide a summarised description of the action plans and resources to manage its material impacts, risks, and opportunities related to affected communities as per ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.31. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā sniedz izpratni par visām darbībām un iniciatīvām, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: | (a) | novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz skartajām kopienām un/vai | (b) | panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz skartajām kopienām. | Otrkārt, tā sniedz izpratni par to, kā uzņēmums risina būtiskos riskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar skartajām kopienām. | Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz skartajām kopienām saskaņā ar ESRS 2 MDR-A “ Darbības un resursi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem ”.
32. | In relation to material impacts, the undertaking shall describe: | (a) | actions taken, planned or underway to prevent or mitigate material negative impacts on affected communities; | (b) | whether and how it has taken action to provide or enable remedy in relation to an actual material impact; | (c) | any additional actions or initiatives it has in place with the primary purpose of delivering positive impacts for affected communities; and | (d) | how it tracks and assesses the effectiveness of these actions and intiatives in delivering intended outcomes for affected communities.32. | Attiecībā uz būtisku ietekmi uzņēmums apraksta: | (a) | kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu vai mazinātu būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām; | (b) | vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; | (c) | jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviestas ar galveno mērķi panākt pozitīvu ietekmi uz skartajām kopienām, un | (d) | kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu plānoto iznākumu skartajām kopienām.
33. | In relation to paragraph 29, the undertaking shall describe: | (a) | the processes through which it identifies what action is needed and appropriate in response to a particular actual or potential negative impact on affected communities; | (b) | its approach to taking action in relation to specific material negative impacts on communities, including any action in relation to its own practices regarding land acquisition, planning and construction, operation or closure practices, as well as whether wider industry or collaborative action with other relevant parties will be required; and | (c) | how it ensures that processes to provide or enable remedy in the event of material negative impacts are available and effective in their implementation and outcomes.33. | Attiecībā uz 29. punktu uzņēmums apraksta: | (a) | procesus, kuros tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām; | (b) | savu pieeju pasākumu veikšanai saistībā ar konkrētu būtisku negatīvu ietekmi uz kopienām, tajā skaitā jebkādus pasākumus saistībā ar savu praksi attiecībā uz zemes iegādi, plānošanu un būvniecību, ekspluatāciju vai slēgšanu, kā arī to, vai būs nepieciešama plašāka rīcība nozarē vai sadarbība ar citām attiecīgajām pusēm, un | (c) | to, kā tas nodrošina, ka ir pieejami procesi, ar ko nodrošina vai dod iespēju izmantot remediāciju gadījumos, ja konstatēta būtiska negatīva ietekme, kā arī nodrošina tās īstenošanas rezultativitāti un iznākumus.
34. | In relation to material risks and opportunities, the undertaking shall describe: | (a) | what action is planned or underway to mitigate material risks for the undertaking arising from its impacts and dependencies on affected communities and how it tracks effectiveness in practice; and | (b) | what action is planned or underway to pursue material opportunities for the undertaking in relation to affected communities.34. | Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: | (a) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz skartajām kopienām un atkarība no tām, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un | (b) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz skartajām kopienām.
35. | The undertaking shall disclose whether and how it takes action to avoid causing or contributing to material negative impacts on affected communities through its own practices, including, where relevant, in relation to planning, land acquisition and exploitation, finance, extraction or production of raw materials, use of natural resources, and management of environmental impacts. This may include disclosing what approach is taken when tensions arise between the prevention or mitigation of material negative impacts and other business pressures.35. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas veic darbības, lai tā prakse neradītu vai neveicinātu būtisku negatīvu ietekmi uz skartajām kopienām, attiecīgā gadījumā — arī saistībā ar plānošanu, zemes iegādi un izmantošanu, finansēšanu, izejvielu ieguvi vai ražošanu, dabas resursu izmantošanu un ietekmes uz vidi pārvaldību. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.
36. | The undertaking shall also disclose whether severe human rights issues and incidents connected to affected communities have been reported and, if applicable, disclose these (122).36. | Uzņēmums arī atklāj informāciju par to, vai ir ziņots par nopietnām cilvēktiesību problēmām un incidentiem, kas saistīti ar skartajām kopienām, un attiecīgā gadījumā atklāj šo informāciju (122).
37. | When disclosing the information required under paragraph 31 (c), the undertaking shall consider ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets if it evaluates the effectiveness of an action by setting a target.37. | Atklājot 31. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”, ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.
38. | The undertaking shall disclose what resources are allocated to the management of its material impacts, with information that enables users to gain an understanding of how the material impacts are managed.38. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz konkrētu un detalizētu informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S3-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S3-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
39. | The undertaking shall disclose the time-bound and outcome-oriented targets it may have set related to: | (a) | reducing negative impacts on affected communities; and/or | (b) | advancing positive impacts on affected communities; and/or | (c) | managing material risks and opportunities related to affected communities.39. | Uzņēmums atklāj uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā un ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: | (a) | samazināt negatīvo ietekmi uz skartajām kopienām un/vai | (b) | veicināt pozitīvu ietekmi uz skartajām kopienām un/vai | (c) | pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistītas ar skartajām kopienām.
40. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking is using time-bound and outcome-oriented targets to drive and measure its progress in addressing material negative impacts, and/or advancing positive impacts on affected communities, and/or in managing material risks and opportunities related to affected communities.40. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz skartajām kopienām, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistītas ar skartajām kopienām.
41. | The summarised description of the targets to manage its material impacts, risks and opportunities related to affected communities shall contain the information requirements defined in ESRS 2 MDR-T.41. | Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, ko izmanto, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz skartajām kopienām, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.
42. | The undertaking shall disclose the process for setting the targets , including whether and how the undertaking engaged directly with affected communities, their legitimate representatives, or with credible proxies that have insight into their situation in: | (a) | setting any such targets; | (b) | tracking the undertaking’s performance against them; and | (c) | identifying, any, lessons or improvements as a result of the undertaking’s performance.42. | Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar skartajām kopienām, to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem, kas pārzina viņu situāciju, lai: | (a) | noteiktu šādus mērķrādītājus; | (b) | sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un | (c) | noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS S3 Affected communities. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS S3 “ Skartās kopienas ” daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ObjectiveMērķis
AR 1. | The overview of social and human rights matters provided in paragraph 2 is not meant to imply that all of these issues should be disclosed in each Disclosure Requirement in this Standard. Rather, it provides a list of matters that the undertaking shall consider in its materiality assessment (ref. to ESRS 1 chapter 3 Double materiality as the basis for sustainability disclosures and ESRS 2 IRO-1) related to affected communities and, as appropriate, disclose as material impacts, risks and opportunities within the scope of this Standard.AR 1. | Pārskats par sociālajiem un cilvēktiesību jautājumiem, kas sniegts 2. punktā, nenozīmē, ka par visiem šiem jautājumiem būtu jāsniedz ziņas saskaņā ar katru šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību. Tas drīzāk sniedz to jautājumu sarakstu, ko uzņēmums ņem vērā, veicot būtiskuma novērtējumu (sk. ESRS 1 3. nodaļu “Dubultā būtiskuma princips kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai” un ESRS 2 IRO-1), saistībā ar skartajām kopienām, un pēc tam sniedz ziņas par tiem kā par būtisku ietekmi, riskiem un iespējām, kas ietilpst šā standarta tvērumā.
AR 2. | In addition to the issues listed in paragraph 2, the undertaking may also consider disclosing information about other issues relevant to a material impact for a shorter period of time, for instance initiatives regarding the impacts on communities related to the undertaking’s operations due to extreme and sudden weather conditions.AR 2. | Papildus 2. punktā uzskaitītajiem jautājumiem uzņēmums var apsvērt iespēju atklāt informāciju par citiem jautājumiem, kas saistīti ar būtisku ietekmi īsākā laikposmā, piemēram, iniciatīvas attiecībā ietekmi uz skartajām kopienām saistībā ar uzņēmuma darbību ekstremālu un pēkšņu laikapstākļu dēļ.
ESRS 2 General DisclosuresESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
AR 3. | Disclosure Requirement ESRS 2 SBM-2 requires the undertaking to provide an understanding of if and how it considers the role that its strategy and business model may play in creating, exacerbating or mitigating significant material impacts on affected communities , and whether and how the business model and strategy are adapted to address such material impacts.AR 3. | Informācijas atklāšanas prasībā ESRS 2 SBM-2 ir noteikts, ka uzņēmumam jāsniedz informācija par to, vai un kā tas apsver, vai tā stratēģija un darījumdarbības modelis ietekmē būtiskas ietekmes radīšanu, saasināšanu vai mazināšanu attiecībā uz skartajām kopienām, kā arī vai un kā tā darījumdarbības modelis un stratēģija tiek pielāgoti, lai novērstu šādu būtisku ietekmi.
AR 4. | While affected communities may not be engaging with the undertaking at the level of its strategy or business model , their views can inform the undertaking’s assessment of its strategy and business model. The undertaking may disclose the views of affected communities and affected communities' representatives.AR 4. | Lai gan skartās kopienas, iespējams, nepiedalās uzņēmuma stratēģijas vai uzņēmējdarbības modeļa izstrādē, to viedokļi var sniegt informāciju uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa novērtējumam. Uzņēmums var atklāt skarto kopienu un to pārstāvju viedokļus.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
AR 5. | Impacts on affected communities can originate in the undertaking’s strategy or business model in a number of different ways. For example, impacts may relate to the undertaking’s value proposition (such as, construction or commencement of projects with timelines that do not allow sufficient time for consultation with groups affected by the projects), its value chain (for example, land-use in countries in which ownership is often contested or records are unreliable or in which land-users such as indigenous peoples are unrecognised), or its cost structure and the revenue model (such as, aggressive strategies to minimise taxation, particularly with respect to operations in developing countries).AR 5. | Ietekme uz skartajām kopienām var būt saistīta ar uzņēmuma stratēģiju vai darījumdarbības modeli dažādos veidos. Piemēram, ietekme var būt saistīta ar uzņēmuma piedāvāto vērtību (piemēram, būvniecība vai projektu uzsākšana ar termiņiem, kas nedod pietiekami daudz laika, lai apspriestos ar grupām, ko skar attiecīgie projekti), tā vērtības ķēdi (piemēram, zemes izmantošana valstīs, kurās īpašumtiesības bieži vien ir strīdīgas vai uzskaite ir neuzticama, vai zemes lietotāji (piemēram, pirmiedzīvotāju grupas) netiek atzīti, vai tā izmaksu struktūru un ieņēmumu modeli (piemēram, agresīvas nodokļu optimizēšanas stratēģijas, jo īpaši attiecībā uz darbībām jaunattīstības valstīs).
AR 6. | Impacts on affected communities that originate in the strategy or business model can also bring material risks to the undertaking. For example, where the undertaking’s strategy involves moving into higher risk geographies in pursuit of certain commodities, and if affected communities resist its presence or object to its local practices, this may create extensive and costly delays, and affect the undertaking’s ability to secure future land concessions or permits. Similarly, if the undertaking’s business model relies on intensive water extraction at its plants, to the extent that it affects access to water for communities’ consumption, hygiene and livelihoods, this may result in reputationally-damaging boycotts, complaints and lawsuits.AR 6. | Būtiskus riskus uzņēmumam var radīt arī stratēģijas vai darījumdarbības modeļa radītā ietekme uz skartajām kopienām. Piemēram, ja uzņēmuma stratēģija paredz virzību uz teritorijām ar augstāku risku, lai iegūtu noteiktas izejvielas, un ja skartās kopienas pretojas uzņēmuma klātbūtnei vai iebilst pret tā vietējo praksi, tas var radīt ievērojamus un dārgus kavējumus un ietekmēt uzņēmuma spēju nākotnē iegūt zemes koncesijas vai atļaujas. Tāpat, ja uzņēmuma darījumdarbības modelis ir balstīts uz intensīvu ūdens ieguvi tā stacijās tik lielā mērā, ka tas ietekmē ūdens pieejamību kopienu patēriņam, higiēnai un iztikai, tas var izraisīt reputāciju graujošus boikotus, sūdzības un tiesvedību.
AR 7. | Examples of particular characteristics of affected communities that may be considered by the undertaking when responding to paragraph 10 may be an affected community that is physically or economically isolated and is particularly susceptible to introduced diseases or has limited access to social services and therefore relies on infrastructure set up by the undertaking. It may be because where land worked by women is purchased by the undertaking and payments go to male heads of households, women become further disenfranchised in the community. It may also be because the community is indigenous, and its members seek to exercise cultural or economic rights to the land owned or used by the undertaking – or by one of the entities with which it has a business relationship – in a context where their rights are not protected by the state. In addition, the undertaking shall consider whether different characteristics overlap. For example, characteristics such as ethnicity, socioeconomic status, migrant status and gender may create overlapping risks of harm for certain affected communities, or for distinct parts of those affected communities, since affected communities are often heterogeneous in nature.AR 7. | Skarto kopienu īpašo iezīmju piemēri, ko uzņēmums var ņemt vērā, atbildot uz 10. punktu, var būt, piemēram, tāda skartā kopiena, kas ir fiziski vai ekonomiski izolēta un ir īpaši uzņēmīga pret ievestām slimībām vai kurai ir ierobežota piekļuve sociālajiem pakalpojumiem, un tāpēc tā ir atkarīga no uzņēmuma izveidotas infrastruktūras. Tā tas var būt gadījumos, kad zemi, ko apstrādā sievietes, nopērk uzņēmums, taču maksājumus saņem mājsaimniecību vadītāji vīrieši, un rezultātā sievietēm tiek vēl vairāk atņemtas iespējas kopienā. Tā tas var būt arī gadījumos, kad skartā kopiena ir pirmiedzīvotāju kopiena un tās locekļi cenšas īstenot kultūras vai ekonomiskās tiesības uz zemi, kas ir uzņēmuma (vai kādas struktūras, ar ko tam ir darījuma attiecības) īpašumā vai lietošanā, apstākļos, kad viņu tiesības neaizsargā valsts. Turklāt uzņēmums ņem vērā, vai dažādas pazīmes nepārklājas. Piemēram, tādas pazīmes kā etniskā izcelsme, sociālekonomiskais statuss, migranta statuss un dzimums savstarpējo mijiedarbību var radīt pārlaidu kaitējuma riskus atsevišķām skartajām kopienām vai atsevišķām šo skarto kopienu daļām, jo skartās kopienas bieži vien ir neviendabīgas.
AR 8. | With regard to paragraph 11, material risks could also arise because of the undertaking’s dependency on affected communities where low likelihood but high impact events may trigger financial effects; for example, where a natural disaster leads to a catastrophic industrial accident involving the undertaking’s operations, resulting in severe harm to affected communities.AR 8. | Attiecībā uz 11. punktu būtiski riski var rasties arī tāpēc, ka uzņēmums ir atkarīgs no skartajām kopienām, un maz ticami, bet lielu ietekmi radoši notikumi var izraisīt finansiālu iespaidu; piemēram, ja dabas katastrofas rezultātā notiek katastrofāla rūpnieciska avārija, kas saistīta ar uzņēmuma darbību, un tā rezultātā skartajām kopienām tiek nodarīts nopietns kaitējums.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S3-1 – Policies related to affected communitiesInformācijas atklāšanas prasība S3-1. Rīcībpolitika attiecībā uz skartajām kopienām
AR 9. | The description shall include the key information necessary to ensure a faithful representation of the policies in relation to affected communities and, therefore, the undertaking shall consider explanations of significant changes to the policies adopted during the reporting year (for example, new or additional approaches to engagement, due diligence and remedy).AR 9. | Aprakstā iekļauj galveno informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu rīcībpolitikas precīzu atspoguļojumu attiecībā uz skartajām kopienām, tādēļ uzņēmums ņem vērā iespēju sniegt skaidrojumus par būtiskām izmaiņām rīcībpolitikas dokumentos, kas pieņemti pārskata gada laikā (piemēram, jaunas vai papildu pieejas iesaistei, pienācīgas rūpības procesam un remediācijai).
AR 10. | When disclosing the alignment of its policies with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, the undertaking shall consider that the Guiding Principles refer to the International Bill of Rights, which consists of the Universal Declaration of Human Rights and the two Covenants that implement it, as well as the UN Declaration on the Rights of Indigenous Peoples, the International Labour Organisation’s Convention concerning Indigenous and Tribal Peoples (ILO No. 169) and the core conventions that underpin it, and may disclose its alignment with these instruments.AR 10. | Atklājot informāciju par savas rīcībpolitikas saskaņošanu ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, uzņēmums ņem vērā, ka šie pamatprincipi attiecas uz Starptautisko cilvēktiesību hartu, ko veido Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un abi pakti, ar kuru to īsteno, kā arī ANO Deklarāciju par pamatiedzīvotāju tiesībām, Starptautiskās Darba organizācijas Konvenciju par pirmiedzīvotāju tautām un cilšu tautām (SDO Nr. 169) un pamatkonvencijām, kas ir tās pamatā, un var sniegt ziņas par saskanību ar šiem pamatā esošajiem standartiem.
AR 11. | The undertaking may provide an illustration of the types of communication of its policies to those individuals, group of individuals or entities for whom they are relevant, either because they are expected to implement them (for example, the undertaking’s employees , contractors and suppliers ), or because they have a direct interest in their implementation (for example, own workers, investors). It may disclose communication tools and channels (for example, flyers, newsletters, dedicated websites, social media, face to face interactions, workers’ representatives), aimed at ensuring that the policy is accessible and that different audiences understand its implications. The undertaking may also explain how it identifies and removes potential barriers for dissemination, such as through translation into relevant languages or the use of graphic depictions.AR 11. | Uzņēmums var sniegt piemēru tam, kāda veida paziņojumus par savu rīcībpolitiku tas sniedz tām personām, personu grupām vai struktūrām, kurām tā ir relevanta, vai nu tādēļ, ka no tām tiek gaidīts, ka tās šo rīcībpolitiku īstenos (piemēram, uzņēmuma darbinieki, darbuzņēmēji un piegādātāji), vai arī tādēļ, ka tās ir tieši ieinteresētas attiecīgās rīcībpolitikas īstenošanā (piemēram, pašu strādājošie, ieguldītāji). Uzņēmums var atklāt saziņas līdzekļus un kanālus (piemēram, izdales lapiņas, informatīvus biļetenus, īpašas tīmekļvietnes, sociālos medijus, tiešu saskarsmi, darbinieku pārstāvjus), lai palīdzētu nodrošināt, ka rīcībpolitika ir pieejama un ka dažādas personas saprot tās ietekmi. Uzņēmums var arī paskaidrot, kā tas apzina un novērš iespējamos izplatīšanas šķēršļus, piemēram, tulkojot attiecīgajās valodās vai izmantojot grafiskus attēlus.
AR 12. | When disclosing severe human rights issues and incidents connected to affected communities, the undertaking shall consider any legal disputes related to land rights and to the free, prior and informed consent of indigenous peoples .AR 12. | Atklājot informāciju par nopietnām cilvēktiesību problēmām un incidentiem, kas saistīti ar skartajām kopienām, uzņēmums ņem vērā visus juridiskos strīdus, kas saistīti ar zemes lietošanas tiesībām un pirmiedzīvotāju brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu.
Disclosure Requirement S3-2 – Processes for engaging with affected communities about impactsInformācijas atklāšanas prasība S3-2. Procesi skarto kopienu iesaistei ietekmes jautājumos
AR 13. | Explanations of how the undertaking takes into account and ensures respect of the right of indigenous peoples to free, prior and informed consent may include information about processes to consult with indigenous peoples to obtain such consent. The undertaking shall consider how the consultation includes a good faith negotiation with affected indigenous peoples to obtain their free, prior and informed consent where the undertaking affects the lands, territories or resources that indigenous peoples customarily own, occupy or otherwise use; or relocates them from land or territories subject to traditional ownership or under customary use or occupation; or affects or exploits their cultural, intellectual, religious and spiritual property.AR 13. | Skaidrojumi par to, kā uzņēmums ņem vērā un nodrošina, ka tiek ievērotas pirmiedzīvotāju īpašās tiesības uz brīvprātīgu, iepriekšēju un informētu piekrišanu, var ietvert informāciju par apspriešanās procesiem ar pirmiedzīvotājiem, kuru mērķis ir iegūt šādu piekrišanu. Uzņēmums apsver, kā iesaistīšanās ietver godprātīgas sarunas ar skartajiem pirmiedzīvotājiem, lai iegūtu to brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu, ja uzņēmums ietekmē zemes, teritorijas vai resursus, kas pirmiedzīvotājiem parasti pieder, ko tie aizņem vai kā citādi izmanto; vai pārvieto tos no zemes vai teritorijām, kas ir tradicionāli to īpašumā vai ko tie tradicionāli izmanto vai aizņem; vai ietekmē vai izmanto viņu kultūras, intelektuālo, reliģisko un garīgo īpašumu.
AR 14. | When describing which function or role has operational responsibility for such engagement and/or ultimate accountability, the undertaking may disclose whether this is a dedicated role or function or part of a broader role or function, and whether any capacity building activities have been offered to support the staff to undertake engagement. If it cannot identify such a position or function, it may state that this is the case. This disclosure could also be fulfilled by making reference to information disclosed according to ESRS 2 GOV-1 The role of the administrative, management and supervisory bodies.AR 14. | Aprakstot, kurai funkcionālajai nodaļai vai amatam ir darbības atbildība par šādu iesaisti un/vai galīgā pārskatatbildība, uzņēmums var atklāt, vai tas ir kāds īpašs amats vai funkcionālā nodaļa, vai daļa no plašāka pienākuma vai funkcijas, un vai ir piedāvāti kādi spēju veidošanas pasākumi, lai palīdzētu personālam iesaistīties. Ja uzņēmums nevar noteikt šādu amatu vai funkcionālo nodaļu, tas var šo faktu norādīt. Šo informācijas atklāšanas prasību var izpildīt, arī sniedzot norādi uz informāciju, kas atklāta saskaņā ar ESRS 2 GOV 1“Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”.
AR 15. | When preparing the disclosures described in paragraph 20 b) and c), the following illustrations may be considered: | (a) | examples of stages at which engagement occurs are i) determining the approach to mitigation and ii) evaluating the effectiveness of mitigation; | (b) | for type of engagement, these could be participation, consultation and/or information; | (c) | for the frequency of the engagement, information may be provided on whether engagement occurs on a regular basis, at certain points in a project or business process; and | (d) | for the role with operational responsibility, whether the undertaking requires relevant staff to have certain skills, or whether it provides training or capacity building to relevant staff to undertake engagement. In the case of material impacts, risks and opportunities related to indigenous peoples , this includes training on indigenous people’s rights, including on free, prior and informed consent.AR 15. | Sagatavojot informāciju, kas atklājama saskaņā ar 20. punkta b) un c) apakšpunktu, var ņemt vērā šādus aspektus: | (a) | tādu posmu piemēri, kuros notiek iesaiste, ir i) nosakot mazināšanas pieejas vai ii) izvērtējot mazināšanas rezultativitāti; | (b) | iesaistes veids — līdzdalība, apspriešanās un/vai informēšana; | (c) | attiecībā uz iesaistes biežumu var sniegt informāciju par to, vai iesaiste notiek regulāri, noteiktos projekta vai darījumdarbības procesa posmos, un | (d) | saistībā ar amatu, kuram ir attiecīgā darbības atbildība — vai uzņēmums pieprasa, lai attiecīgajam personālam būtu noteiktas prasmes un vai tas nodrošina apmācības vai spēju veidošanas iespējas attiecīgajiem darbiniekiem, lai tie varētu iesaistīties. Attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem un iespējām uz pirmiedzīvotājiem tas ietver apmācību par pirmiedzīvotāju tiesībām, tajā skaitā par brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu.
AR 16. | To illustrate how the perspectives of communities have informed specific decisions or activities of the undertaking, the undertaking may provide examples from the current reporting period.AR 16. | Lai ilustrētu, kā kopienu viedokļi ir ietekmējuši konkrētus uzņēmuma lēmumus vai darbības, uzņēmums var sniegt piemērus no pašreizējā pārskata perioda.
Disclosure Requirement S3-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for affected communities to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S3-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli skartajām kopienām bažu paušanai
AR 17. | In fulfilling the requirements set out by Disclosure Requirement ESRS S3-3, the undertaking may be guided by the content of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises focused on remediation and grievance mechanisms.AR 17. | Izpildot ESRS S3-3 noteiktās informācijas atklāšanas prasības, uzņēmums var pamatoties uz ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem un ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas saistīti ar remediāciju un sūdzību mehānismiem.
AR 18. | Channels for raising concerns or needs, include grievance mechanisms, hotlines, dialogue processes or other means through which affected communities or their legitimate representatives can raise concerns about impacts or explain needs that they would like the undertaking to address. This could include channels provided by the undertaking directly, in addition to any other mechanisms the undertaking may use to gain insight into the management of impacts on communities, such as compliance audits. Where the undertaking is relying solely on information about the existence of such channels provided by its business relationships to answer this requirement, it may state that.AR 18. | Kanāli, ko var izmantot bažu vai vajadzību paušanai, ietver sūdzību mehānismus, uzticības līnijas, dialoga procesus vai citus līdzekļus, ar kuru palīdzību skartās kopienas vai to likumīgie pārstāvji var paust bažas par ietekmi vai izskaidrot vajadzības, kuras viņi vēlētos, lai uzņēmums risinātu. Tas varētu ietvert kanālus, kurus nodrošina tieši uzņēmums, papildus citiem mehānismiem, ko uzņēmums var izmantot, lai gūtu informāciju par ietekmes kopienām pārvaldību (piemēram, atbilstības revīzijām). Ja uzņēmums šās prasības izpildei sniedz tikai informāciju par to, ka šādi kanāli pastāv un ka uzņēmums tos nodrošina tā darījuma attiecību ietvaros, tas šo faktu norāda.
AR 19. | To provide greater insight into the information covered in ESRS S3-3, the undertaking may explain whether and how communities that may be affected are able to access channels at the level of the undertaking they are affected by, in relation to each material impact. Relevant insights include information on whether affected communities can access channels in a language they understand, and whether they have been consulted in the design of such channels.AR 19. | Lai sniegtu plašāku ieskatu informācijā, kas jāsniedz saskaņā ar ESRS S3-3, uzņēmums attiecībā uz katru būtiskas ietekmes aspektu var paskaidrot, vai un kādā veidā skartās kopienas, kuras šie aspekti var ietekmēt, un to pārstāvji var piekļūt šiem kanāliem tajā uzņēmuma līmenī, kurā šīs kopienas tiek ietekmētas. Relevantas ziņas ietver informāciju par to, vai skartās kopienas var piekļūt kanāliem sev saprotamā valodā un vai ar tām ir notikušas apspriešanās šādu kanālu izveidē.
AR 20. | Third party mechanisms could include those operated by the government, NGOs, industry associations and other collaborative initiatives. The undertaking may disclose whether these are accessible to all affected communities who may be potentially or actually materially impacted by the undertaking, or individuals or organisations acting on their behalf or who are otherwise in a position to be aware of negative impacts.AR 20. | Trešo personu mehānismi varētu būt valdības, NVO, nozares asociāciju un citu sadarbības iniciatīvu mehānismi. Uzņēmums var atklāt, vai tie ir pieejami visām skartajām kopienām, kuras uzņēmums var būtiski ietekmēt vai faktiski ietekmē, vai fiziskām personām vai organizācijām, kas darbojas viņu vārdā vai kas citā veidā var uzzināt par negatīvo ietekmi.
AR 21. | In relation to the protection of individuals that use the mechanisms against retaliation, the undertaking may describe whether it treats grievances confidentially and with respect to the rights of privacy and data protection; and whether to the mechanisms can be used anonymously (for example, through representation by a third party).AR 21. | Attiecībā uz to personu aizsardzību, kuras izmanto mehānismus pret represijām, uzņēmums var aprakstīt, vai tas izturas pret sūdzībām konfidenciāli un ievērojot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī vai šos mehānismus var izmantot anonīmi (piemēram, izmantojot trešās personas pārstāvību).
AR 22. | When disclosing processes related to providing and enabling remedy for indigenous peoples , relevant information includes whether and how the undertaking has considered their customs, traditions, rules and legal systems.AR 22. | Atklājot informāciju par procesiem, kas saistīti ar remediācijas nodrošināšanu pirmiedzīvotājiem, relevantā informācija ietver ziņas par to, vai un kā uzņēmums ir ņēmis vērā pirmiedzīvotāju paražas, tradīcijas, noteikumus un tiesību sistēmas.
AR 23. | In disclosing whether and how the undertaking knows that affected communities are aware of and trust any of these channels, the undertaking may provide relevant and reliable data about the effectiveness of these channels from the perspective of affected communities themselves. Examples of sources of information are surveys of community members that have used such channels and their levels of satisfaction with the process and outcomes.AR 23. | Atklājot informāciju par to, vai un kā uzņēmums zina, ka skartās kopienas ir informētas par šādiem kanāliem un kādam no tiem uzticas, uzņēmums var sniegt relevantus un ticamus datus par šo kanālu iedarbīgumu no skarto kopienu viedokļa. Informācijas avoti ir, piemēram, to kopienas locekļu aptaujas, kuri izmantojuši šādus kanālus, un viņu apmierinātības līmenis ar procesu un rezultātiem.
AR 24. | In describing the effectiveness of channels for affected communities to raise concerns, the undertaking may be guided by the following questions, based on the “effectiveness criteria for non- judicial grievance mechanisms” , as laid out in the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, in particular Principle 31. The below considerations may be applied on an individual channel basis or for the collective system of channels: | (a) | do the channels hold legitimacy by providing appropriate accountability for their fair conduct and building stakeholder trust? | (b) | are the channels known and accessible to stakeholders? | (c) | do the channels have clear and known procedures, set timeframes and clarity on the processes? | (d) | do the channels ensure reasonable access to sources of information, advice and expertise? | (e) | do the channels offer transparency by providing sufficient information both to complainants and, where applicable, to meet any public interest at stake? | (f) | do the outcomes achieved through the channels accord with internationally recognised human rights? | (g) | does the undertaking identify insights from the channels that support continuous learning in both improving the channels and preventing future impacts? | (h) | does the undertaking focus on dialogue with complainants as the means to reach agreed solutions, rather than seeking to unilaterally determine the outcome?AR 24. | Aprakstot to, cik iedarbīgi ir kanāli, kurus skartās kopienas var izmantot bažu paušanai, uzņēmums var izmantot turpmāk uzskaitītos jautājumus, pamatojoties uz ārpustiesas sūdzību mehānismu iedarbīguma kritērijiem, kas izklāstīti ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos, jo īpaši 31. principā. Turpmāk izklāstītos apsvērumus var piemērot atsevišķiem kanāliem vai kanālu sistēmas kopumam. | (a) | Vai kanāli ir leģitīmi, jo ir nodrošināta pienācīga pārskatatbildība par to taisnīgu darbību un tiek veidota ieinteresēto personu uzticība? | (b) | Vai kanāli ir zināmi un pieejami ieinteresētajām personām? | (c) | Vai kanāliem ir skaidras un zināmas procedūras, noteikti termiņi un skaidrība par procesiem? | (d) | Vai kanāli nodrošina pienācīgu piekļuvi informācijas, konsultāciju un zināšanu avotiem? | (e) | Vai kanāli nodrošina pārredzamību, sniedzot pietiekamu informāciju gan sūdzību iesniedzējiem, gan — attiecīgā gadījumā — lai apmierinātu attiecīgās sabiedrības intereses? | (f) | Vai rezultāti, kas sasniegti, izmantojot šos kanālus, atbilst starptautiski atzītām cilvēktiesībām? | (g) | Vai uzņēmums apzina no kanāliem gūtās atziņas, kas atbalsta pastāvīgu mācīšanos gan kanālu uzlabošanai, gan ietekmes novēršanai nākotnē? | (h) | Vai uzņēmums koncentrējas uz dialogu ar sūdzību iesniedzējiem kā līdzekli, lai panāktu saskaņotus risinājumus, nevis cenšas iznākumu noteikt vienpusēji?
Disclosure Requirement S3-4 – Taking action on material impacts on affected communities, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to affected communities, and effectiveness of those actionsInformācijas atklāšanas prasība S3-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz skartajām kopienām un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar skartajām kopienām, un šo darbību iedarbīgums
AR 25. | It may take time to understand negative impacts and how the undertaking may be involved with them through its value chain, as well as to identify appropriate responses and put them into practice. Therefore, the undertaking shall consider: | (a) | its general and specific approaches to addressing material negative impacts; | (b) | its social investment or other development programmes aimed at contributing to additional material positive impacts; | (c) | how far it has progressed in its efforts during the reporting period; and | (d) | its aims for continued improvement.AR 25. | Lai izprastu negatīvās ietekmes aspektus un to, kādos veidos uzņēmums var būt ar tiem saistīts tā vērtības ķēdē, kā arī lai noteiktu atbilstošus risinājumus un tos īstenotu praksē, var būt nepieciešams laiks. Tādēļ uzņēmums apsver iespēju atklāt: | (a) | tā vispārējo un konkrēto pieeju būtiskas negatīvas ietekmes aspektu novēršanai; | (b) | tā sociālo ieguldījumu vai citas attīstības programmas, kuru mērķis ir veicināt papildu būtisku pozitīvu ietekmi; | (c) | kāds ir bijis tā centienu progress pārskata periodā un | (d) | tā mērķus turpmākiem uzlabojumiem.
AR 26. | Appropriate action can vary according to whether the undertaking causes or contributes to a material impact, or whether the material impact is directly linked to its own operations, products or services through a business relationship.AR 26. | Atbilstoša rīcība var atšķirties atkarībā no tā, vai uzņēmums izraisa vai veicina būtisku ietekmi, vai arī būtiskā ietekme ir tieši saistīta ar paša uzņēmuma darbībām, produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot darījuma attiecības.
AR 27. | Given that material negative impacts affecting communities that have occurred during the reporting period may also be linked to entities or operations outside its direct control, the undertaking may disclose whether and how it seeks to use its leverage in its business relationships to manage those impacts. This may include using commercial leverage (for example, enforcing contractual requirements with business relationships or implementing incentives), other forms of leverage within the relationship (such as providing training or capacity-building on the rights of indigenous peoples to entities with which the undertaking has a business relationships) or collaborative leverage with peers or other actors (such as initiatives aimed at minimising security-related impacts on communities or participating in company-community partnerships).AR 27. | Ņemot vērā to, ka būtiskā negatīvā ietekme, kas skar ietekmētās kopienas un kas ir notikusi pārskata periodā, var būt saistīta arī ar struktūrām vai darbībām, kuras uzņēmums tieši nekontrolē, uzņēmums var atklāt, vai un kādā veidā tas cenšas izmantot savu iespaidu attiecīgajās darījuma attiecībās, lai pārvaldītu šo ietekmi. Tas var ietvert komerciāla iespaida izmantošanu (piemēram, līgumisko prasību ieviešanu saistībā ar darījuma partneriem vai stimulu īstenošanu), cita veida iespaidu darījuma attiecībās (piemēram, apmācības vai spēju veidošanas pasākumu nodrošināšanu struktūrām, ar kurām uzņēmumam ir darījuma attiecības, saistībā ar pirmiedzīvotāju tiesībām) vai sadarbību ar līdzīgām struktūrām vai citiem dalībniekiem (piemēram, iniciatīvas, kuru mērķis ir līdz minimumam samazināt ar drošību saistīto ietekmi uz kopienām vai piedalīties uzņēmuma un kopienas partnerībās).
AR 28. | Impacts on communities may stem from environmental matters which are disclosed by the undertaking under the ESRS E1 to E5. Examples include: | (a) | ESRS E1 Climate Change: The implementation of climate change mitigation plans may require the undertaking to invest in renewable energy projects that may affect the lands, territories and natural resources of indigenous peoples . If the undertaking does not consult with the affected indigenous peoples , it could negatively impact the affected communities’ right to free, prior and informed consent ; | (b) | ESRS E2 Pollution: The undertaking may negatively impact affected communities by failing to protect them from pollution from a particular production facility that causes them health-related issues; | (c) | ESRS E3 Water and marine sources: The undertaking may negatively impact the access to clean drinking water of communities when withdrawing water in water stressed areas; | (d) | ESRS E4 Biodiversity and ecosystems: The undertaking may negatively affect the livelihood of local farmers through operations that contaminate soil . Additional examples include the sealing of land through building new infrastructure, which can eradicate plant species that are critical for, for example, local biodiversity or to filter water for communities; or the introduction of invasive species (whether plants or animals) that can impact ecosystems and cause subsequent harm; | (e) | ESRS E5 Resource use and circular economy: The undertaking may negatively impact the lives of communities by affecting their health through the mismanagement of hazardous waste. | Where the connection between environmental impacts and local communities is addressed in the disclosures within the Disclosure Requirements ESRS E1-E5, the undertaking may cross-reference to those and clearly identify such disclosures.AR 28. | Ietekme uz kopienām var izrietēt no vides jautājumiem, kurus uzņēmums atklāj saskaņā ar ESRS E1 – E5. Piemēram, | (a) | ESRS E1“Klimata pārmaiņas”: lai īstenotu klimata pārmaiņu mazināšanas plānus, uzņēmumam var būt jāinvestē atjaunīgās enerģijas projektos, kas var ietekmēt pirmiedzīvotāju tautu zemes, teritoriju un dabas resursus. Ja uzņēmums neapspriežas ar skartajiem pirmiedzīvotājiem, tas var negatīvi ietekmēt skarto kopienu tiesības uz brīvprātīgu, iepriekšēju un apzinātu piekrišanu; | (b) | ESRS E2 “Piesārņojums: uzņēmums var negatīvi ietekmēt skartās kopienas, nenodrošinot to aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada konkrēti kompleksi un kas izraisa veselības problēmas; | (c) | ESRS E3“Ūdens un jūras resursi”: uzņēmums var negatīvi ietekmēt kopienu piekļuvi tīram dzeramajam ūdenim, ja tas iegūst ūdeni teritorijās ar augstu ūdens resursu noslodzi; | (d) | ESRS E4“Biodaudzveidība un ekosistēmas”: uzņēmums var negatīvi ietekmēt vietējo lauksaimnieku iztikas līdzekļus, veicot darbības, kas piesārņo augsni. Papildu piemēri ir augsnes noslēgšana, būvējot jaunu infrastruktūru, kas var iznīcināt augu sugas, kuras ir ļoti svarīgas, piemēram, vietējai biodaudzveidībai vai ūdens filtrēšanai kopienām; vai invazīvu sugu (augu vai dzīvnieku) introdukcija, kas var ietekmēt ekosistēmas un nodarīt kaitējumu nākotnē; | (e) | ESRS E5“Resursu izmantojums un aprites ekonomika”: uzņēmums var negatīvi ietekmēt kopienu locekļu dzīvi, ietekmējot viņu veselību bīstamo atkritumu nepareizas apsaimniekošanas dēļ. | Ja saikne starp ietekmi uz vidi un vietējām kopienām ir aplūkota informācijā, kas jāatklāj saskaņā ar ESRS E1–E5 informācijas atklāšanas prasībām, uzņēmums var sniegt mijnorādes uz tām un skaidri norādīt šādu atklājamo informāciju.
AR 29. | When the undertaking discloses its participation in an industry or multi-stakeholder initiative as part of its actions to address material negative impacts, the undertaking may disclose how the initiative, and its own involvement, is aiming to address the material impact concerned. It may disclose under ESRS S3-5 the relevant targets set by the initiative and progress towards them.AR 29. | Ja uzņēmums atklāj informāciju par savu dalību nozares vai daudzpusējā ieinteresēto personu iniciatīvā, kas ir daļa no tā darbībām, kuru mērķis ir novērst būtisku negatīvu ietekmi, uzņēmums var atklāt, kā ar attiecīgo iniciatīvu un paša uzņēmuma iesaistīšanos tas tiecas novērst attiecīgo būtisko ietekmi. Saskaņā ar ESRS S3-5 tas var sniegt ziņas par attiecīgajiem iniciatīvas izvirzītajiem mērķrādītājiem un to sasniegšanas gaitu.
AR 30. | When disclosing whether and how the undertaking considers actual and potential impacts on affected communities in decisions to terminate business relationships and whether and how it seeks to address any negative impacts that may result from termination, the undertaking may include examples.AR 30. | Atklājot informāciju par to, vai un kā uzņēmums, pieņemot lēmumu par darījuma attiecību pārtraukšanu, ņem vērā faktisko un iespējamo ietekmi uz skartajām kopienām un vai un kā tas cenšas novērst jebkādu negatīvu ietekmi, ko var radīt darījuma attiecību pārtraukšana, uzņēmums var sniegt piemērus.
AR 31. | In disclosing how it tracks the effectiveness of actions to manage material impacts during the reporting period, the undertaking may disclose any lessons learned from the previous and current reporting periods.AR 31. | Atklājot informāciju par to, kā uzņēmums seko līdzi tam, cik rezultatīvas ir tā būtiskas ietekmes aspektu pārvaldības darbības pārskata periodā, uzņēmums var atklāt informāciju par atziņām, kas gūtas iepriekšējā un pašreizējā pārskata periodā.
AR 32. | Processes used to track the effectiveness of actions can include internal or external auditing or verification, court proceedings and/or related court decisions, impact assessments, measurement systems, stakeholder feedback, grievance mechanisms, external performance ratings, and benchmarking.AR 32. | Procesi, ko izmanto, lai sekotu līdzi darbību iedarbīgumam, var ietvert iekšējo vai ārējo revīziju vai pārbaudi, tiesas procesus un/vai saistītus tiesas nolēmumus, ietekmes novērtējumus, vērtēšanas sistēmas, ieinteresēto personu atsauksmes, sūdzību mehānismus, ārējus darbības rezultātu novērtējumus un salīdzinošo novērtēšanu.
AR 33. | Reporting on effectiveness is aimed at enabling the understanding of the links between actions taken by an undertaking and the effective management of impacts.AR 33. | Ziņošanas par iedarbīgumu mērķis ir palīdzēt izprast saikni starp uzņēmuma veiktajām darbībām un iedarbīgu ietekmes pārvaldību.
AR 34. | With regard to initiatives or processes whose primary aim is to deliver positive impacts for affected communities that are based on affected communities’ needs, and with regard to progress in the implementation of such initiatives or processes, the undertaking may disclose: | (a) | information about whether and how affected communities and legitimate representatives or their credible proxies play a role in decisions regarding the design and implementation of these investments or programmes; and | (b) | information about the intended or achieved positive outcomes for affected communities of these investments or programmes. | (c) | an explanation of the approximate scope of affected communities covered by the described social investment or development programmes, and, where applicable, the rationale for why selected communities were chosen for a given social investment or development programme's implementation.AR 34. | Attiecībā uz iniciatīvām vai procesiem, kuru galvenais mērķis ir panākt pozitīvu ietekmi uz skartajām kopienām, kuras pamatā ir skarto kopienu vajadzības, un attiecībā uz šādu iniciatīvu vai procesu īstenošanas līmenis, uzņēmums var atklāt: | (a) | informāciju par to, vai un kā skartās kopienas un to likumīgie pārstāvji vai to uzticami vidutāji piedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo investīciju vai programmu izstrādi un īstenošanu, un | (b) | informāciju par pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz skartajām kopienām, kas plānoti vai sasniegti ar šīm investīcijām vai programmām; | (c) | skaidrojumu par to, cik lielā mērā aprakstītais sociālais ieguldījums vai attīstības programmas attiecas uz skartajām kopienām, un attiecīgā gadījumā — pamatojums, kāpēc konkrētā sociālā ieguldījuma vai attīstības programmas īstenošanai tikušas atlasītas konkrētās kopienas.
AR 35. | The undertaking may disclose whether any initiatives or processes whose primary aim is to deliver positive impacts for affected communities are designed also to support the achievement of one or more of the UN Sustainable Development Goals (SDGs). For example, through a commitment to advance UN SDG 5 to “achieve gender equality and empower all women and girls” the undertaking may be taking thoughtful measures to include women in the consultation process with an affected community to meet standards of effective stakeholder engagement , which can help empower the women in the process itself, but potentially also in their daily lives.AR 35. | Uzņēmums var atklāt, vai kādas iniciatīvas vai procesi, kuru galvenais mērķis ir panākt pozitīvu ietekmi uz skartajām kopienām, ir paredzēti arī tam, lai atbalstītu viena vai vairāku ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Piemēram, uzņēmums, kas apņemas īstenot ANO 5. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Panākt dzimumu līdztiesību un nodrošināt pilnvērtīgas iespējas visām sievietēm un meitenēm”, var veikt pārdomātus pasākumus, lai apspriešanās procesā ar skarto kopienu iesaistītu sievietes, lai ievērotu rezultatīvas ieinteresēto personu iesaistes standartus, kas var palīdzēt dot iespējas sievietēm ne tikai pašā procesā, bet, iespējams, arī viņu ikdienas dzīvē.
AR 36. | When disclosing the intended or achieved positive outcomes of its actions for affected communities a distinction is to be made between evidence of certain activities having occurred (for example, that x number of women community members have been provided with training on how to become local suppliers to the undertaking) from evidence of actual outcomes for affected communities (for example, that x women community members have set up small businesses and have had their contracts with the undertaking renewed year-on-year).AR 36. | Atklājot informāciju par pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz skartajām kopienām, kas plānoti vai sasniegti ar uzņēmuma darbībām, ir jānošķir pierādījumi par to, ka ir veiktas konkrētas darbības (piemēram, ka x sieviešu kopienas locekļu ir tikusi sniegta apmācība par to, kā kļūt par vietējām piegādātājām uzņēmumam), no pierādījumiem par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz skartajām kopienām (piemēram, ka x sieviešu kopienas locekļu ir izveidojušas mazos uzņēmumus un ka katru gadu tikuši atjaunoti viņu līgumi ar uzņēmumu).
AR 37. | When disclosing whether initiatives or processes also play a role in mitigating material negative impacts, the undertaking may for example consider programmes that aim to improve local infrastructure surrounding an undertaking’s operations, such as improvements in roads leading to a reduction in the number of severe traffic accidents involving community members.AR 37. | Atklājot informāciju par to, vai iniciatīvām vai procesiem ir nozīme arī būtiskas negatīvas ietekmes mazināšanā, uzņēmums var, piemēram, ņemt vērā programmas, kuru mērķis ir uzlabot vietējo infrastruktūru uzņēmuma objektu tuvumā (piemēram, uzlabot ceļus) un kuru rezultātā ir samazinājies smagu satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti kopienas locekļi.
AR 38. | When disclosing the material risks and opportunities related to the undertaking’s impacts or dependencies on affected communities, the undertaking may consider the following: | (a) | risks related to the undertaking’s impacts on affected communities may include the reputational or legal exposure, as well as operational risks, where affected communities protest against resettlements or the loss of access to lands, leading to costly delays, boycotts, or lawsuits; | (b) | risks related to the undertaking’s dependencies on affected communities may include disruption of business operations where indigenous peoples decide to withdraw their consent to a project on their lands, forcing the undertaking to significantly modify or abandon the project; | (c) | business opportunities related to the undertaking’s impacts on affected communities may include more easily financing projects and being a partner of choice for communities, governments and other businesses; and | (d) | opportunities related to the undertaking’s dependencies on affected communities may include the development of positive relationships between the undertaking and indigenous peoples that enable existing projects to expand with strong support.AR 38. | Atklājot būtiskos riskus un iespējas, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi vai atkarību no skartajām kopienām, uzņēmums var apsvērt šādus aspektus: | (a) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi uz skartajām kopienām, var ietvert reputācijas vai juridiskos riskus, kā arī darbības riskus, ja skartās kopienas protestē pret pārvietošanu vai piekļuves zaudēšanu zemei, kas izraisa dārgus kavējumus, boikotus vai tiesas prāvas; | (b) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma atkarību no skartajām kopienām, var ietvert darījumdarbības pārtraukšanu, ja pirmiedzīvotāji nolemj atsaukt savu piekrišanu projektam to zemēs, un tādēļ uzņēmuma būtiski jāmaina projekts vai jāatsakās no tā; | (c) | darījumdarbības iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma ietekmi uz skartajām kopienām, var ietvert projektu vieglāku finansēšanu un to, ka uzņēmums var būt kopienu, valdību un citu uzņēmumu izvēlēts partneris; un | (d) | iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma atkarību no skartajām kopienām, var ietvert pozitīvu attiecību veidošanos starp uzņēmumu un pirmiedzīvotājiem, kas ļauj paplašināt esošos projektus, jo tiem ir spēcīgs atbalsts.
AR 39. | In disclosing the information in AR 41, the undertaking may consider explanations of risks and opportunities stemming from environmental impacts or dependencies (please refer to AR 31 for further details), including related human rights (or social) impacts. Examples include reputational risks stemming from the impact on the health of communities of unmanaged polluting discharges ; or the financial effects of protests that may disrupt or interrupt an undertaking’s activities, for example, in response to operations in water stressed areas that may impact the lives of affected communities.AR 39. | Atklājot AR 41 minēto informāciju, uzņēmums var apsvērt iespēju sniegt skaidrojumus par riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz vidi vai atkarības (sīkāku informāciju skatīt AR 31), arī tādas, kas saistīta ar ietekmi uz cilvēktiesībām (vai sociālo ietekmi). Kā piemēru var minēt reputācijas riskus, ko rada neapsaimniekotu, vidē novadītu piesārņotāju ietekme uz sabiedrības veselību, vai protestu finansiālais iespaids, kas var traucēt uzņēmuma darbībai vai to pārtraukt, piemēram, reaģējot uz darbībām teritorijās ar augstu ūdens resursu noslodzi, kas var ietekmēt skarto kopienu dzīvi.
AR 40. | When disclosing whether dependencies turn into risks, the undertaking shall consider external developments.AR 40. | Atklājot informāciju par to, vai atkarība kļūst par riskiem, uzņēmums ņem vērā ārējās norises.
AR 41. | When disclosing policies, action and resources and targets related to the management of material risks and opportunities, in cases where risks and opportunities arise from a material impact, the undertaking may cross-reference its disclosures on policies, actions and resources and targets in relation to that impact.AR 41. | Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām, resursiem un mērķrādītājiem, kas saistīti ar būtisku risku un iespēju pārvaldību, gadījumos, kad riskus un iespējas rada būtiska ietekme, uzņēmums var sniegt mijnorādes uz informāciju, ko tas atklājis par rīcībpolitiku, rīcību, resursiem un mērķrādītājiem saistībā ar šo ietekmi.
AR 42. | The undertaking shall consider whether and how its processes to manage material risks related to affected communities are integrated into its existing risk management processes.AR 42. | Uzņēmums ņem vērā, vai un kādā veidā tā būtisko risku, kas saistīti ar skartajām kopienām, pārvaldības procesi ir integrēti esošajos riska pārvaldības procesos.
AR 43. | When disclosing the resources allocated to the management of material impacts, the undertaking may disclose which internal functions are involved in managing the impacts and what types of action they take to address negative and advance positive impacts.AR 43. | Atklājot informāciju par būtiskas ietekmes pārvaldībai piešķirtajiem resursiem, uzņēmums var izklāstīt, kuras iekšējās funkcionālās nodaļas ir iesaistītas ietekmes pārvaldībā un kāda veida darbības tās veic, lai novērstu negatīvo un veicinātu pozitīvo ietekmi.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S3-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S3-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
AR 44. | When disclosing information about targets in accordance with paragraph 38, the undertaking may disclose: | (a) | the intended outcomes to be achieved in the lives of affected communities, being as specific as possible; | (b) | the stability of the targets over time in terms of definitions and methodologies to enable comparability over time; | (c) | the standards or commitments which the targets are based on (for instance codes of conduct, sourcing policies, global frameworks or industry codes).AR 44. | Atklājot informāciju par mērķrādītājiem saskaņā ar 38. punktu, uzņēmums var atklāt: | (a) | plānotos rezultātus, kas jāsasniedz skarto kopienu dzīvē, izklāstot šos rezultātus cik vien iespējams konkrēti; | (b) | mērķrādītāju stabilitāti laika gaitā definīciju un metodiku ziņā, lai nodrošinātu salīdzināmību dažādos laikos; | (c) | standartus vai saistības, kas ir mērķrādītāju pamatā (piemēram, rīcības kodeksi, sagādes politika, globālie satvari vai nozares kodeksi).
AR 45. | Targets related to material risks and opportunities may be the same as or distinct from targets related to material impacts. For example, a target to fully restore livelihoods of affected communities following resettlement could both reduce impacts on those communities and reduce associated risks such as community protests.AR 45. | Ar būtiskiem riskiem un iespējām saistītie mērķrādītāji var būt tādi paši kā mērķrādītāji saistībā ar būtisku ietekmi vai arī atšķirīgi no tiem. Piemēram, mērķrādītājs pilnībā atjaunot skarto kopienu iztikas līdzekļus pēc pārvietošanas varētu gan mazināt ietekmi uz šīm kopienām, gan samazināt saistītos darījumdarbības riskus, piemēram, kopienu protestus.
AR 46. | The undertaking may also distinguish between short-, medium- and long-term targets covering the same policy commitment. For example, the undertaking may have as a main objective to employ community members at a local mining site , with the long-term goal of staffing 100% locally by 2025, and with the short-term objective of adding x percent of local employees every year up and until 2025.AR 46. | Saistībā ar vienu un to pašu politisko apņemšanos var arī nošķirt īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus. Piemēram, uzņēmuma galvenais mērķis var būt nodarbināt kopienas locekļus vietējā izejvielu ieguves objektā ar ilgtermiņa mērķi līdz 2025. gadam panākt, ka visi darbinieki objektā ir vietējie iedzīvotāji, un ar īstermiņa mērķi katru gadu līdz 2025. gadam palielināt vietējo darbinieku skaitu par x procentiem.
AR 47. | When modifying or replacing a target in the reporting period, the undertaking may explain the change by linking it to significant changes in the business model or to broader changes in the accepted standard or legislation from which the target is derived to provide contextual information as per ESRS 2 BP-2 Disclosures in relation to specific circumstances.AR 47. | Pārskata periodā mainot vai aizstājot kādu mērķrādītāju, uzņēmums var paskaidrot izmaiņas, sasaistot tās ar būtiskām izmaiņām darījumdarbības modelī vai plašākām izmaiņām pieņemtajā standartā vai tiesību aktos, uz kuriem mērķrādītājs balstīts, lai sniegtu kontekstuālu informāciju saskaņā ar ESRS 2 BP-2“Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”.
ESRS S4ESRS S4
CONSUMERS AND END-USERSPATĒRĒTĀJI UN TIEŠIE LIETOTĀJI
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General Disclosures– | ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business mode– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S4-1 – Policies related to consumers and end-users– | Informācijas atklāšanas prasība S4-1. Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem
— | Disclosure Requirement S4-2 – Processes for engaging with consumers and end-users about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S4-2. Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S4-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for consumers and end-users to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S4-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S4-4 – Taking action on material impacts on consumers and end-users, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to consumers and end-users, and effectiveness of those actions– | Informācijas atklāšanas prasība S4-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S4-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība S4-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
– | Objective– | Mērķis
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholders– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2“Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement S4-1 – Policies related to consumers and end-users– | Informācijas atklāšanas prasība S4-1. Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem
— | Disclosure Requirement S4-2 – Processes for engaging with consumers and end-users about impacts– | Informācijas atklāšanas prasība S4-2. Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos
— | Disclosure Requirement S4-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for consumers and end-users to raise concerns– | Informācijas atklāšanas prasība S4-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai
— | Disclosure Requirement S4-4 – Taking action on material impacts, and approaches to mitigating material risks and pursuing material opportunities related to consumers and end-users and effectiveness of those actions and approaches– | Informācijas atklāšanas prasība S4-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi un pieejas būtisku risku mazināšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību un pieeju iedarbīgums
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement S4-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība S4-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify disclosure requirements which will enable users of the sustainability statement to understand material impacts on consumers and end-users connected with the undertaking’s own operations and value chain , including through its products or services, as well as through its business relationships , and its related material risks and opportunities , including: | (a) | how the undertaking affects the consumers and/or end-users of its products and/or services (referred to in this Standard as “consumers and end-users”), in terms of material positive and negative actual or potential impacts; | (b) | any actions taken, and the result of such actions, to prevent, mitigate or remediate actual or potential negative impacts, and to address risks and opportunities; | (c) | the nature, type and extent of the undertaking’s material risks and opportunities related to its impacts and dependencies on consumers and end-users, and how the undertaking manages such risks and opportunities; and | (d) | the financial effects on the undertaking over the short-, medium- and long-term of material risks and opportunities arising from the undertaking’s impacts and dependencies on consumers and/or end-users.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus ilgtspējas deklarācijas lietotājiem izprast būtisko ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, kas saistīta ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības, un ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas, tajā skaitā: | (a) | kā uzņēmums ietekmē tā produktu un/vai pakalpojumu patērētājus un/vai tiešos lietotājus (turpmāk šajā standartā — “patērētāji un tiešie lietotāji”), ņemot vērā būtisku pozitīvu un negatīvu faktisko vai iespējamo ietekmi; | (b) | jebkuras veiktās darbības, ar ko novērš, mazina vai labo iespējamo negatīvo ietekmi, novērš riskus un izmanto iespējas, un šo darbību rezultātus; | (c) | uzņēmuma būtisko risku un iespēju, kas saistīti ar tā ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem vai atkarības no tiem, būtību, veidu un apmēru, kā arī to, kā uzņēmums pārvalda šos riskus un iespējas, un | (d) | būtisko risku un iespēju, ko rada uzņēmuma ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarība no tiem, finansiālo iespaidu uz uzņēmumu īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā.
2. | In order to meet the objective, this Standard requires an explanation of the general approach the undertaking takes to identify and manage any material actual and potential impacts on the consumers and/or end-users related to its products and/or services in relation to: | (a) | information-related impacts on consumers and/or end-users (for example, privacy, freedom of expression and access to (quality) information; | (b) | personal safety of consumers and/or end-users (for example, health and safety, security of a person and protection of children); | (c) | social inclusion of consumers and/or end-users (for example, non- discrimination , access to products and services and responsible marketing practices).2. | Lai sasniegtu šo mērķi, šajā standartā ir arī prasīts paskaidrot vispārējo pieeju, ko uzņēmums izmanto, lai noteiktu un pārvaldītu jebkādu būtisku faktisko un iespējamo ietekmi uz tā produktu un/vai pakalpojumu patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem saistībā ar šādiem aspektiem: | (a) | ar informāciju saistīta ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem (piemēram, privātums, vārda brīvība un piekļuve (kvalitatīvai) informācijai); | (b) | patērētāju un/vai tiešo lietotāju personiskā drošība (piemēram, darba aizsardzība, personas drošība un bērnu aizsardzība); | (c) | patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālā iekļaušana (piemēram, nediskriminēšana, produktu un pakalpojumu pieejamība un atbildīga tirgvedības prakse).
3. | This Standard also requires an explanation of how such impacts, as well as the undertaking’s dependencies on consumers and/or end-users, can create material risks or opportunities for the undertaking. For example, negative impacts on the reputation of the undertaking’s products and/or services can be detrimental to its business performance, while trust in products and/or services can bring business benefits, such as increased sales or widening of the future consumer base.3. | Šajā standartā ir prasīts arī paskaidrot, kā šāda ietekme, kā arī uzņēmuma atkarība no patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem var radīt būtiskus riskus vai iespējas uzņēmumam. Piemēram, negatīva ietekme uz uzņēmuma produktu un/vai pakalpojumu reputāciju var pasliktināt uzņēmuma darbības rādītājus, savukārt uzticēšanās produktiem un/vai pakalpojumiem var radīt darījumdarbības ieguvumus, piemēram, lielākus pārdošanas apjomus vai plašāku patērētāju loku nākotnē.
4. | The unlawful use or misuse of the undertaking’s products and services by consumers and end-users fall outside the scope of this standard.4. | Uzņēmuma produktu un pakalpojumu nelikumīga vai ļaunprātīga izmantošana, ko veic patērētāji un tiešie lietotāji, neietilpst šā standarta darbības jomā.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
5. | This standard applies when material impacts on and/or material risks and opportunities related to consumers and/or end-users have been identified through the materiality assessment process laid out in ESRS 2 General disclosures.5. | Šis standarts ir piemērojams, ja ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija” noteiktajā būtiskuma novērtēšanas procesā ir identificēta būtiska ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai būtiski riski un iespējas, kas saistīti ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
6. | This Standard shall be read in conjunction with ESRS 1 General requirements, and ESRS 2, as well as ESRS S1 Own workforce, ESRS S2 Workers in the value chain and ESRS S3 Affected communities.6. | Šis standarts ir jālasa kopā ar ESRS 1“Vispārīgās prasības” un ESRS 2, kā arī ESRS S1“Pašu personāls”, ESRS S2“Vērtības ķēdes darbinieki” un ESRS S3“Skartās kopienas”.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General DisclosuresESRS 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”
7. | The requirements of this section should be read in conjunction with the disclosures required by ESRS 2 on Strategy (SBM). The resulting disclosures shall be presented alongside the disclosures required by ESRS 2, except for SBM-3 Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model, for which the undertaking has an option to present the disclosures alongside the topical disclosure.7. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa kopā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par stratēģiju (SBM). Attiecīgo atklājamo informāciju sniedz līdztekus informācijai, kas prasīta ESRS 2, izņemot SBM-3“Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”, par kuru uzņēmumam ir iespēja sniegt atklājamo informāciju līdztekus tematiskajai informācijai.
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
8. | When responding to ESRS 2 SBM-2, paragraph 43, the undertaking shall disclose how the interests, views and rights of its consumers and/or end-users, including respect for their human rights, inform its strategy and business model. Consumers and/or end-users are a key group of affected stakeholders .8. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-2 43. punktu, uzņēmums atklāj, kā patērētāju un/vai tiešo lietotāju intereses, viedokļi un tiesības — arī viņu cilvēktiesību ievērošana — ietekmē tā stratēģiju un darījumdarbības modeli. Galvenā ietekmēto ieinteresēto personu grupa ir patērētāji un/vai tiešie lietotāji.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
9. | When responding to ESRS 2 SBM-3 paragraph 48, the undertaking shall disclose: | (a) | whether and how actual and potential impacts on consumers and/or end-users as identified in Disclosure Requirements ESRS 2 IRO-1 Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities: (i) originate from or are connected to the undertaking’s strategy and business model , and (ii) inform and contribute to adapting the undertaking’s strategy and business model, and | (b) | the relationship between its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on consumers and/or end-users and its strategy and business model.9. | Atbildot uz ESRS 2 SBM-3 48. punktu, uzņēmums atklāj: | (a) | vai un kā faktiskā un iespējamā ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kā norādīts informācijas atklāšanas prasībās ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”: i) izriet no uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa vai ir saistīti ar to, un ii) nodrošina informāciju un palīdz pielāgot uzņēmuma stratēģiju un darījumdarbības modeli, un | (b) | saikni starp tā būtiskajiem riskiem un iespējām, kas izriet no ietekmes uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarības no tiem, un tā stratēģiju un darījumdarbības modeli.
10. | When fulfilling the requirements of paragraph 48, the undertaking shall disclose whether all consumers and/or end-users who are likely to be materially impacted by the undertaking, including impacts connected with the undertaking’s own operations and value chain , including through its products or services, as well as through its business relationships , are included in the scope of its disclosure under ESRS 2. In addition, the undertaking shall disclose the following information: | (a) | a brief description of the types of consumers and/or end-users subject to material impacts by its own operations or through its value chain, and specify whether they are: | i. | consumers and/or end-users of products that are inherently harmful to people and/or increase risks for chronic disease; | ii. | consumers and/or end-users of services that potentially negatively impact their rights to privacy, to have their personal data protected, to freedom of expression and to non- discrimination ; | iii. | consumers and/or end-users who are dependent on accurate and accessible product- or service- related information, such as manuals and product labels, to avoid potentially damaging use of a product or service; | iv. | consumers and/or end-users who are particularly vulnerable to health or privacy impacts or impacts from marketing and sales strategies, such as children or financially vulnerable individuals; | (b) | in the case of material negative impacts, whether they are either (i) widespread or systemic in contexts where the undertaking sells or provides its products or services (for example, state surveillance that affects the privacy of service users), or (ii) related to individual incidents (for example, a defect linked to a particular product) or to specific business relationships (for example, a business partner uses marketing that inappropriately targets young consumers ); | (c) | in the case of material positive impacts, a brief description of the activities that result in the positive impacts (for example, product design that improves its accessibility for persons with disabilities) and the types of consumers and/or end-users that are positively affected or could be positively affected; the undertaking may also disclose whether the positive impacts occur in specific countries or regions; and | (d) | any material risks and opportunities for the business arising from impacts and dependencies on consumers and/or end-users.10. | Izpildot 48. punkta prasības, uzņēmums atklāj informāciju par to, vai visi patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kuras uzņēmums var būtiski ietekmēt (arī saistībā ar paša uzņēmuma darbībām un vērtības ķēdi, arī produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot tā darījuma attiecības), ir iekļauti tās informācijas tvērumā, kas uzņēmumam jāatklāj saskaņā ar ESRS 2. Turklāt uzņēmums sniedz šādu informāciju: | (a) | īsu to patērētāju un/vai tiešo lietotāju veidu aprakstu, kurus būtiski ietekmē uzņēmuma darbība, un norāda, vai tie ir: | i. | tādu produktu patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas pēc būtības ir kaitīgi cilvēkiem un/vai palielina hronisku slimību risku; | ii. | tādu pakalpojumu patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas iespējami negatīvi ietekmē viņu tiesības uz privātumu, persondatu aizsardzību, vārda brīvību un nediskriminēšanu; | iii. | patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kuri ir atkarīgi no precīzas un pieejamas ar produktu vai pakalpojumu saistītas informācijas, piemēram, rokasgrāmatām un produktu uzlīmēm, lai izvairītos no iespējami kaitējošas produkta vai pakalpojuma lietošanas; | iv. | patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas ir īpaši neaizsargāti pret ietekmi uz veselību vai privātumu, vai tirgvedības un pārdošanas stratēģiju ietekmi, piemēram, bērni vai finansiāli neaizsargātas personas; | (b) | būtiskas negatīvas ietekmes gadījumā — i) vai šāda ietekme ir plaši izplatīta vai sistēmiska kontekstos, kuros uzņēmums pārdod savus produktus vai sniedz pakalpojumus (piemēram, valsts uzraudzība, kas ietekmē pakalpojumu lietotāju privātumu), vai ii) tā ir saistīta ar atsevišķiem incidentiem (piemēram, defekts, kas saistīts ar konkrētu produktu) vai konkrētām darījuma attiecībām (piemēram, darījumu partneris izmanto tirgvedības metodes, kas nepiemērotā veidā vērstas uz gados jauniem patērētājiem); | (c) | būtiskas pozitīvas ietekmes gadījumā — īsu aprakstu par darbībām, kas rada pozitīvu ietekmi (piemēram, produkta dizains, kas uzlabo tā piekļūstamību personām ar invaliditāti), un par to, kādi patērētāju un/vai tiešo lietotāju veidi tiek pozitīvi ietekmēti vai tos varētu pozitīvi ietekmēt; uzņēmums var atklāt ziņas arī par to, vai pozitīvā ietekme rodas konkrētās valstīs vai reģionos; un | (d) | visus būtiskos riskus un iespējas uzņēmumam, kas izriet no ietekmes uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarības no tiem.
11. | In describing the main types of consumers and/or end-users who are or could be negatively affected, based on the materiality assessment set out in ESRS 2 IRO-1, the undertaking shall disclose whether and how it has developed an understanding of how consumers and/or end-users with particular characteristics, or those using particular products or services, may be at greater risk of harm.11. | Aprakstot galvenos patērētāju un/vai tiešo lietotāju veidus, kuri tiek vai var tikt negatīvi ietekmēti, pamatojoties uz ESRS 2 IRO-1 noteikto būtiskuma novērtējumu, uzņēmums atklāj, vai un kā tas ir attīstījis izpratni par to, kā patērētāji un/vai tiešie lietotāji ar īpašām iezīmēm vai patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kas veic īpašas darbības, var būt pakļauti lielākam kaitējuma riskam.
12. | The undertaking shall disclose which, if any, of its material risks and opportunities arising from impacts and dependencies on consumers and/or end-users, relate to specific groups of consumers and/or end-users (for example, particular age groups) rather than to all consumers and/or end-users.12. | Uzņēmums atklāj, kuri no tā būtiskajiem riskiem un iespējām (ja tādi ir), kas izriet no ietekmes uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem vai atkarības no tiem, ir ietekme uz konkrētām grupām (piemēram, konkrētām vecuma grupām), nevis ietekme, kas skar visus patērētājus un/vai tiešos lietotājus.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S4-1 – Policies related to consumers and end-usersInformācijas atklāšanas prasība S4-1. Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem
13. | The undertaking shall describe its policies adopted to manage its material impacts of its products and/or services on consumers and end-users, as well as associated material risks and opportunities.13. | Uzņēmums apraksta rīcībpolitiku, ko tas ir pieņēmis, lai pārvaldītu savu produktu un/vai pakalpojumu būtisko ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, kā arī ar to saistītos būtiskos riskus un iespējas.
14. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of material impacts on consumers and/or end-users specifically, as well as policies that cover material risks or opportunities related to consumers and/or end-users.14. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes konkrēti uz patērētāju un/vai tiešo lietotāju identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju, kā arī rīcībpolitiku, kas attiecas uz būtisku riskiem un iespējām saistībā ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
15. | The disclosure required by paragraph 13 shall contain the information on the undertaking’s policies to manage its material impacts, risks and opportunities related to consumers and/or end-users in accordance with ESRS 2 MDR-P Policies adopted to manage material sustainability matters. In addition, the undertaking shall specify if such policies cover specific groups or all consumers and/or end-users.15. | 13. punktā prasītajā atklājamajā informācija ietver informāciju par uzņēmuma īstenoto rīcībpolitiku, ar ko tas pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas, kas saistīti ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, saskaņā ar ESRS 2 MDR-P“Rīcībpolitika, kas pieņemta būtisku ilgtspējas jautājumu pārvaldībai”. Turklāt uzņēmums norāda, vai šāda rīcībpolitika attiecas uz konkrētām grupām vai visiem patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
16. | The undertaking shall describe its human rights policy commitments (123) that are relevant to consumers and/or end-users, including those processes and mechanisms to monitor compliance with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work or OECD Guidelines for Multinational Enterprises. In its disclosure it shall focus on those matters that are material, as well as the general approach in relation to (124): | (a) | respect for the human rights of consumers and/or end-users; | (b) | engagement with consumers and/or end-users; and | (c) | measures to provide and/or enable remedy for human rights impacts.16. | Uzņēmums apraksta savas cilvēktiesību politikas saistības (123) , kas ir relevantas patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tajā skaitā procesus un mehānismus, ar kuriem tas uzrauga atbilstību ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarācijai par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem. Atklājamajā informācijā uzņēmums galvenokārt pievēršas tiem jautājumiem, kas ir būtiski, kā arī tā vispārējai pieejai attiecībā uz šādiem aspektiem (124): | (a) | patērētāju un/vai tiešo lietotāju cilvēktiesību ievērošana; | (b) | sadarbība ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un | (c) | pasākumi, ar ko nodrošina un/vai sniedz iespēju izmantot remediāciju cilvēktiesību garantēšanai.
17. | The undertaking shall disclose whether and how its policies with regard to consumers and/or end-users are aligned with internationally recognised instruments relevant to consumers and/or end-users, including United Nations (UN) Guiding Principles on Business and Human Rights. The undertaking shall also disclose the extent to which cases of non-respect of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, ILO Declaration on Fundamental Principles and Rights at Work or OECD Guidelines for Multinational Enterprises that involve consumers and/or end-users have been reported in its downstream value chain and, if applicable, an indication of the nature of such cases (125).17. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tā rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem ir saskaņota ar starptautiski atzītiem standartiem, kas ir relevanti patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tajā skaitā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem. Uzņēmums arī atklāj, cik lielā mērā tā lejupējā vērtības ķēdē ir konstatēti pārkāpumi saistībā ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, SDO Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā vai ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas attiecas uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, un attiecīgā gadījumā norāda šo pārkāpumu veidu (125).
Disclosure Requirement S4-2 – Processes for engaging with consumers and end-users about impactsInformācijas atklāšanas prasība S4-2. Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos
18. | The undertaking shall disclose its general processes for engaging with consumers and end-users and their representatives about actual and potential impacts on them.18. | Uzņēmums atklāj informāciju par vispārējiem procesiem tā sadarbībai ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un to pārstāvjiem saistībā ar faktisko un iespējamo ietekmi uz tiem.
19. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of whether and how the undertaking engages, as part of its ongoing due diligence process, with consumers and/or end-users , their legitimate representatives, or with credible proxies , about material actual and potential positive and/or negative impacts that do or are likely to affect them, and whether and how perspectives of consumers and/or end-users are taken into account in the decision-making processes of the undertaking.19. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, vai un kā uzņēmums, pastāvīgi nodrošinot ilgtspējas pienācīgas rūpības procesu, sadarbojas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem to likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem par būtisku, faktisku un iespējamu, pozitīvu un/vai negatīvu ietekmi, kas tos ietekmē vai varētu ietekmēt, kā arī par to, vai un kā uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesā tiek ņemti vērā patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļi.
20. | The undertaking shall disclose whether and how the perspectives of consumers and/or end-users inform its decisions or activities aimed at managing actual and potential impacts on consumers and/or end-users. This shall include, where relevant, an explanation of: | (a) | whether engagement occurs with affected consumers and/or end-users or their legitimate representatives directly, or with credible proxies that have insight into their situation; | (b) | the stage(s) at which engagement occurs, the type of engagement, and the frequency of the engagement; | (c) | the function and the most senior role within the undertaking that has operational responsibility for ensuring this engagement happens and that the results inform the undertaking’s approach; and | (d) | where applicable, how the undertaking assesses the effectiveness of its engagement with consumers and/or end-users, and, where relevant, any agreements or outcomes that result from such engagement.20. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tā patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļi ietekmē tā lēmumus vai darbības, kuru mērķis ir pārvaldīt faktisko un iespējamo ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem. Attiecīgā gadījumā tas paskaidro šādus aspektus: | (a) | vai tiek iesaistīti patērētāji un/vai tiešie lietotāji vai viņu likumīgie pārstāvji tieši, vai arī uzticami vidutāji, kas pārzina viņu situāciju; | (b) | posmu(-us), kurā(-os) notiek iesaiste, iesaistes veidu aprakstu un biežumu; | (c) | funkcionālo amatu un augstāko amatu uzņēmumā, kura pienākumi paredz nodrošināt, ka šī iesaiste notiek un ka tās rezultāti tiek izmantoti uzņēmuma pieejā; un | (d) | attiecīgā gadījumā — kā uzņēmums novērtē savas sadarbības ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem rezultativitāti, tajā skaitā, ja piemērojams, jebkādus no šādas iesaistes izrietošos nolīgumus vai rezultātus.
21. | Where applicable, the undertaking shall disclose the steps it takes to gain insight into the perspectives of consumers and/or end-users that may be particularly vulnerable to impacts and/or marginalised (for example, people with disabilities, children, etc.).21. | Attiecīgā gadījumā uzņēmums atklāj informāciju par pasākumiem, ko tas veic, lai noskaidrotu to patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļus, kuri var būt īpaši neaizsargāti pret ietekmi un/vai marginalizēti (piemēram, cilvēki ar invaliditāti, bērni u. c.).
22. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a general process to engage with consumers and/or end-users , it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a process in place.22. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav pieņēmis vispārēju procesu sadarbībai ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu procesu.
Disclosure Requirement S4-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for consumers and end-users to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S4-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai
23. | The undertaking shall describe the processes it has in place to provide for or cooperate in the remediation of negative impacts on consumers and end-users that the undertaking is connected with, as well as channels available to consumers and end-users to raise concerns and have them addressed.23. | Uzņēmums apraksta procesus, ko tas ir ieviesis, lai nodrošinātu sadarbību ar uzņēmumu saistītās negatīvās ietekmes uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem remediācijā, kā arī kanālus, kas ir pieejami patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, lai paustu bažas un panāktu to risināšanu.
24. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the formal means by which consumers and/or end-users can make their concerns and needs known directly to the undertaking, and/or through which the undertaking supports the availability of such channels (for example, grievance mechanisms ) by its business relationships, how follow up is performed with these consumers and/or end-users regarding the issues raised, and the effectiveness of these channels.24. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par formālajiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību patērētāji un/vai tiešie lietotāji var darīt zināmas savas bažas un vajadzības tieši uzņēmumam un/vai ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta šādu kanālu (piemēram, sūdzību mehānismu) pieejamību tā darījuma attiecībās, un par to, kā tiek veikti turpmāki pasākumi saistībā ar šo patērētāju un/vai tiešo lietotāju izvirzītajiem jautājumiem un šo kanālu rezultativitāti.
25. | The undertaking shall describe: | (a) | its general approach to and processes for providing or contributing to remedy where it has identified that it has caused or contributed to a material negative impact on consumers and/or end-users, including whether and how the undertaking assesses that the remedy provided is effective; | (b) | any specific channels it has in place for consumers and/or end-users to raise their concerns or needs directly with the undertaking and have them addressed, including whether these are established by the undertaking itself and/or through participation in third-party mechanisms; | (c) | the processes through which the undertaking supports or requires the availability of such channels by its business relationships; and | (d) | how it tracks and monitors issues raised and addressed, and how it ensures the effectiveness of the channels, including through involvement of stakeholders who are the intended users.25. | Uzņēmums apraksta šādus aspektus: | (a) | uzņēmuma vispārējo pieeju un procesus, ar ko nodrošina vai veicina remediāciju, ja uzņēmums ir konstatējis, ka tas ir radījis vai veicinājis būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem; tas ietver arī informāciju par to, vai un kā uzņēmums novērtē, vai nodrošinātā remediācija ir efektīva; | (b) | visus īpašos kanālus, ko uzņēmums ir izveidojis, lai patērētāji un/vai tiešie lietotāji varētu paust savas bažas vai vajadzības tieši uzņēmumam un tās risināt, tajā skaitā ziņas par to, vai šos kanālus ir izveidojis pats uzņēmums un/vai tie ir izveidoti, piedaloties trešo personu mehānismos; | (c) | procesus, ar kuru palīdzību uzņēmums atbalsta vai pieprasa šādu kanālu pieejamību tā darījuma attiecībās, un | (d) | informāciju par to, kā uzņēmums seko izvirzītajiem un risinātajiem jautājumiem un tos uzrauga, un kā tas nodrošina šo kanālu rezultativitāti, arī iesaistot ieinteresētās personas, kas ir paredzētie lietotāji.
26. | The undertaking shall disclose whether and how it assesses that consumers and/or end-users are aware of and trust these structures or processes as a way to raise their concerns or needs and have them addressed. In addition, the undertaking shall disclose whether it has policies in place to protect individuals from retaliation when they use such structures or processes. If such information has been disclosed in accordance with ESRS G1-1, the undertaking may refer to that information.26. | Uzņēmums atklāj, vai un kā tas novērtē, vai patērētāji un/vai tiešie lietotāji ir informēti par šīm struktūrām vai procesiem un uzticas tam, ka šādā veidā var paust savas bažas vai vajadzības un tās risināt. Turklāt uzņēmums atklāj informāciju par to, vai tas ir ieviesis rīcībpolitiku attiecībā uz to personu aizsardzību pret represijām, kuras izmanto šīs struktūras vai procesus. Ja šī informācija ir atklāta saskaņā ar ESRS G1-1, uzņēmums var atsaukties uz to.
27. | If the undertaking cannot disclose the above required information because it has not adopted a channel for raising concerns and/or does not support the availability of mechanisms by its business relationships, it shall disclose this to be the case. It may disclose a timeframe in which it aims to have such a channel or processes in place.27. | Ja uzņēmums nevar atklāt iepriekš prasīto informāciju, jo nav izveidojis kanālu bažu paušanai un/vai neatbalsta šādu mehānismu pieejamību tā darījuma attiecībās, tas šo faktu norāda. Tas var atklāt termiņu, kurā tas plāno ieviest šādu kanālu vai procesus.
Disclosure Requirement S4-4 – Taking action on material impacts on consumers and end- users, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to consumers and end-users, and effectiveness of those actionsInformācijas atklāšanas prasība S4-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību iedarbīgums
28. | The undertaking shall disclose how it takes action to address material impacts on consumers and end-users, and to manage material risks and pursue material opportunities related to consumers and end-users, and effectiveness of those actions.28. | Uzņēmums atklāj, kādas darbības tas veic saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, būtisku risku pārvaldīšanu un būtisku iespēju izmantošanu saistībā ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kā arī šo darbību iedarbīgumu.
29. | The objective of this Disclosure Requirement is twofold. Firstly, it is to provide an understanding of any actions and initiatives through which the undertaking seeks to: | (a) | prevent, mitigate and remediate the negative material impacts on consumers and/or end-users , and/or | (b) | achieve positive material impacts for consumers and/or end-users. | Secondly, it is to enable an understanding of the ways in which the undertaking is addressing the material risks and pursuing the material opportunities related to consumers and/or end-users.29. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir divējāds. Pirmkārt, tā sniedz izpratni par visām darbībām un iniciatīvām, ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas: | (a) | novērst, mazināt un labot negatīvu būtisku ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai | (b) | panākt pozitīvu būtisku ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem. | Otrkārt, tā sniedz izpratni par to, kā uzņēmums risina būtiskos riskus un izmanto būtiskās iespējas, kas saistītas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
30. | The undertaking shall provide a summarised description of the action plans and resources to manage its material impacts, risks, and opportunities related to consumers and end-users as per ESRS 2 MDR-A Actions and resources in relation to material sustainability matters.30. | Uzņēmums kopsavilkuma veidā sniedz aprakstu par rīcības plāniem un resursiem, ar ko pārvalda tā būtisko ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem saskaņā ar ESRS 2 MDR-A“Darbības un resursi saistībā ar ilgtspējas jautājumiem”.
31. | In relation to material impacts, the undertaking shall describe: | (a) | actions taken, planned or underway to prevent, mitigate or remediate material negative impacts on consumers and/or end-users; | (b) | whether and how it has taken action to provide or enable remedy in relation to an actual material impact; | (c) | any additional actions or initiatives it has in place with the primary purpose of positively contributing to improved social outcomes for consumers and/or end-users; and | (d) | how it tracks and assesses the effectiveness of these actions and initiatives in delivering intended outcomes for consumers and/or end-users.31. | Attiecībā uz būtisku ietekmi uzņēmums apraksta: | (a) | Kādas darbības ir veiktas, plānotas vai tiek veiktas, lai novērstu, mazinātu vai labotu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem; | (b) | vai un kā ir veiktas darbības, lai nodrošinātu vai atļautu remediāciju saistībā ar faktisku būtisko ietekmi; | (c) | jebkādas papildu darbības vai iniciatīvas, kas ir ieviestas ar galveno mērķi sniegt pozitīvu ieguldījumu patērētāju un/vai tiešo lietotāju sociālo rezultātu uzlabošanā, un | (d) | kā uzņēmums seko līdzi šo darbību un iniciatīvu rezultativitātei un to novērtē, lai nodrošinātu plānotos rezultātus patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
32. | In relation to paragraph 28, the undertaking shall describe: | (a) | the processes through which it identifies what action is needed and appropriate in response to a particular actual or potential negative impact on consumers and/or end-users; | (b) | its approaches to taking action in relation to specific material negative impacts on consumers and/or end-users, including any action in relation to its own practices regarding product design, marketing or sales, as well as whether wider industry or collaborative action with other relevant parties will be required; and | (c) | how it ensures that processes to provide or enable remedy in the event of material negative impacts are available and effective in their implementation and outcomes.32. | Attiecībā uz 28. punktu uzņēmums apraksta: | (a) | procesus, kuros tas nosaka, kāda rīcība ir nepieciešama un piemērota, reaģējot uz konkrētu faktisku vai iespējamu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem; | (b) | pieeju darbību veikšanai saistībā ar konkrētu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, tajā skaitā jebkādus pasākumus saistībā ar savu praksi attiecībā uz produktu izstrādi, tirgvedību vai pārdošanu, kā arī to, vai būs nepieciešama plašāka rīcība nozarē vai sadarbība ar citām attiecīgajām pusēm, un | (c) | to, kā tas nodrošina, ka ir pieejami procesi, ar ko nodrošina vai dod iespēju izmantot remediāciju gadījumos, ja konstatēta būtiska negatīva ietekme, kā arī nodrošina tās īstenošanas rezultativitāti un iznākumus.
33. | In relation to material risks and opportunities, the undertaking shall describe: | (a) | what action is planned or underway to mitigate material risks for the undertaking arising from its impacts and dependencies on consumers and/or end-users and how it tracks effectiveness in practice; and | (b) | what action is planned or underway to pursue material opportunities for the undertaking in relation to consumers and/or end-users.33. | Attiecībā uz būtiskiem riskiem un iespējām uzņēmums apraksta: | (a) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai mazinātu būtiskos riskus, ko uzņēmumam rada tā ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un atkarība no tiem, un kā tas praksē seko līdzi to rezultativitātei, un | (b) | kādas darbības ir plānotas vai tiek veiktas, lai izmantotu uzņēmuma būtiskās iespējas attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
34. | The undertaking shall disclose whether and how it takes action to avoid causing or contributing to material negative impacts on consumers and/or end-users through its own practices, including, where relevant, in relation to marketing, sales and data use. This may include disclosing what approach is taken when tensions arise between the prevention or mitigation of material negative impacts and other business pressures.34. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, vai un kā tas veic darbības, lai neradītu vai neveicinātu būtisku negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, ar savu praksi, tostarp attiecīgā gadījumā saistībā ar tirdzniecību, pārdošanu un datu izmantošanu. Tas var ietvert informācijas atklāšanu par to, kāda pieeja tiek izmantota, ja rodas spriedze starp būtiskas negatīvas ietekmes novēršanu vai mazināšanu un citiem darījumdarbības spiediena aspektiem.
35. | When preparing this disclosure, the undertaking shall consider whether severe human rights issues and incidents connected to its consumers and/or end-users have been reported and, if applicable, disclose these (126).35. | Sagatavojot šo atklājamo informāciju, uzņēmums ņem vērā, vai ir ziņots par nopietnām cilvēktiesību problēmām un incidentiem, kas saistīti ar tā patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, un attiecīgā gadījumā atklāj šo informāciju (126).
36. | Where the undertaking evaluates the effectiveness of an action by setting a target, in disclosing the information required under paragraph 32 (c), the undertaking shall consider ESRS 2 MDR-T Tracking effectiveness of policies and actions through targets.36. | Atklājot 32. punkta c) apakšpunktā prasīto informāciju, uzņēmums ņem vērā ESRS 2 MDR-T“Rīcībpolitikas un darbību rezultativitātes uzraudzība, izmantojot mērķrādītājus”, ja tas novērtē darbības efektivitāti, nosakot mērķrādītāju.
37. | The undertaking shall disclose what resources are allocated to the management of its material impacts with information that enables users to gain an understanding of how the material impacts are managed.37. | Uzņēmums atklāj informāciju par to, kādi resursi ir piešķirti tā būtiskās ietekmes pārvaldībai, un sniedz konkrētu un detalizētu informāciju, kas ļauj lietotājiem gūt izpratni par to, kā būtiskā ietekme tiek pārvaldīta.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S4-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S4-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
38. | The undertaking shall disclose the time-bound and outcome-oriented targets it may have set related to: | (a) | reducing negative impacts on consumers and/or end-users; and/or | (b) | advancing positive impacts on consumers and/or end-users; and/or | (c) | managing material risks and opportunities related to consumers and/or end-users.38. | Uzņēmums atklāj laika ziņā ierobežotus un uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, ko tas varētu būt noteicis šādos nolūkos: | (a) | samazināt negatīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai | (b) | veicināt pozitīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un/vai | (c) | pārvaldīt būtiskus riskus un iespējas, kas saistītas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
39. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking is using time-bound and outcome-oriented targets to drive and measure progress in addressing material negative impacts, and/or advancing positive impacts on consumers and/or end-users , and/or in managing material risks and opportunities related to consumers and/or end-users .39. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums izmanto uz rezultātiem orientētus mērķrādītājus, kas sasniedzami konkrētā termiņā, lai virzītu un novērtētu savu progresu, risinot tā būtisko negatīvo ietekmi un/vai veicinot pozitīvo ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, un/vai pārvaldot būtiskos riskus un iespējas, kas saistītas ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem.
40. | The summarised description of the targets to manage its material impacts, risks and opportunities related to consumers and/or end-users shall contain the information requirements defined in ESRS 2 MDR-T.40. | Kopsavilkuma aprakstā par mērķrādītājiem, ko izmanto, lai pārvaldītu būtisku ietekmi, riskus un iespējas attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, iekļauj informāciju saskaņā ar ESRS 2 MDR-T noteiktajām prasībām.
41. | The undertaking shall disclose the process for setting the targets , including whether and how the undertaking engaged directly with consumers and/or end-users , their legitimate representatives, or with credible proxies that have insight into their situation in: | (a) | setting any such targets; | (b) | tracking the undertaking’s performance against them; and | (c) | identifying, if any, lessons or improvements as a result of the undertaking’s performance.41. | Uzņēmums atklāj informāciju par mērķrādītāju noteikšanas procesu, tajā skaitā par to, vai un kā uzņēmums ir tieši sadarbojies ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, viņu likumīgajiem pārstāvjiem vai uzticamiem vidutājiem, kas pārzina viņu situāciju, lai: | (a) | noteiktu šādus mērķrādītājus; | (b) | sekotu līdzi uzņēmuma darbības rezultātiem attiecībā pret šiem mērķrādītājiem un | (c) | noteiktu uzņēmuma darbības rezultātā gūtās atziņas vai uzlabojumus, ja tādi bijuši.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS S4 Consumers and end-users. It supports the application of the requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS S4 “ Patērētāji un tiešie lietotāji ” daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
ObjectiveMērķis
AR 1. | The undertaking may highlight special issues relevant to a material impact for a shorter period of time, for instance initiatives regarding the health and safety of consumers and/or end-users in relation to contamination of a product or severe breach of privacy due to a massive data leak.AR 1. | Uzņēmums var pievērst uzmanību īpašiem jautājumiem, kas ir relevanti būtiskai ietekmei īsākā laikposmā, piemēram, iniciatīvām attiecībā uz patērētāju un/vai tiešo lietotāju darba aizsardzību saistībā ar piesārņotājiem kādā produktā vai nopietnu privātuma pārkāpumu masveida datu noplūdes dēļ.
AR 2. | The overview of social and human rights matters provided in paragraph 2 is not meant to imply that all of these issues should be disclosed in each Disclosure Requirement in this Standard. Rather, it provides a list of matters that the undertaking shall consider in its materiality assessment (ref. to ESRS 1 chapter 3 Double materiality as the basis for sustainability disclosures and ESRS 2 IRO-1) related to consumers and/or end-users and, subsequently, disclose as material impacts, risks and opportunities within the scope of this Standard.AR 2. | Pārskats par sociālajiem un cilvēktiesību jautājumiem, kas sniegts 2. punktā, nenozīmē, ka par visiem šiem jautājumiem būtu jāsniedz ziņas saskaņā ar katru šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību. Tas drīzāk sniedz to jautājumu sarakstu, ko uzņēmums ņem vērā, veicot būtiskuma novērtējumu (sk. ESRS 1 3. nodaļu “Dubultā būtiskuma princips kā pamats ilgtspējas informācijas atklāšanai” un ESRS 2 IRO-1), saistībā ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, un pēc tam sniedz ziņas par tiem kā par būtisku ietekmi, riskiem un iespējām, kas ietilpst šā standarta tvērumā.
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
StrategyStratēģija
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-2 – Interests and views of stakeholdersInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-2 “Ieinteresēto personu intereses un viedokļi”
AR 3. | ESRS 2 SBM-2 requires the undertaking to provide an understanding of if and how it considers whether its strategy and business model play a role in creating, exacerbating or (conversely) mitigating significant material impacts on consumers and/or end-users, and whether and how the business model and strategy are adapted to address such material impacts.AR 3. | ESRS 2 SBM-2 ir noteikts, ka uzņēmumam jāsniedz informācija par to, vai un kā tas apsver, vai tā stratēģija un darījumdarbības modelis ietekmē būtiskas ietekmes radīšanu, saasināšanu vai (gluži pretēji) mazināšanu attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kā arī vai un kā tā darījumdarbības modelis un stratēģija tiek pielāgoti, lai novērstu šādu būtisku ietekmi.
AR 4. | While consumers and/or end-users may not be engaging with the undertaking at the level of its strategy or business model, their views can inform the undertaking’s assessment of its strategy and business model. The undertaking may disclose the views of the (actual or potential) materially affected consumers and/or end-users’ legitimate representatives or those of credible proxies that have insight into their situation.AR 4. | Lai gan patērētāji un/vai tiešie lietotāji, iespējams, nepiedalās uzņēmuma stratēģijas vai uzņēmējdarbības modeļa izstrādē, viņu viedokļi var sniegt informāciju uzņēmuma stratēģijas un darījumdarbības modeļa novērtējumam. Uzņēmums var atklāt viedokli, ko pauž (faktiski vai iespējami) būtiski ietekmēto patērētāju un/vai tiešo lietotāju likumīgie pārstāvji vai uzticamie vidutāji, kuriem ir izpratne par konkrēto situāciju.
Disclosure Requirement related to ESRS 2 SBM-3 – Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business modelInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 SBM-3 “Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli”
AR 5. | Impacts on consumers and/or end-users can originate in the undertaking’s business model or strategy in a number of different ways. For example, impacts may relate to the undertaking’s value proposition (for example, providing online platforms with potential for online and offline harm), its value chain (for example, speed in developing products or services, or delivering projects, with risks to health and safety), or its cost structure and the revenue model (for example, sales-maximising incentives that put consumers at risk).AR 5. | Ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem var būt saistīta ar uzņēmuma darījumdarbības modeli vai stratēģiju dažādos veidos. Piemēram, ietekme var būt saistīta ar uzņēmuma vērtības piedāvājumu (piemēram, tādu tiešsaistes platformu nodrošināšana, kas var radīt kaitējumu tiešsaistē un bezsaistē), vērtības ķēdi (piemēram, produktu vai pakalpojumu izstrādes vai projektu īstenošanas ātrums, kas rada risku darba aizsardzībai) vai uzņēmuma izmaksu struktūru un ieņēmumu modeli (piemēram, pārdošanas apjoma palielināšanas stimuli, kas pakļauj riskam patērētājus).
AR 6. | Impacts on consumers and/or end-users that originate in the strategy or business model can also bring material risks to the undertaking. For example, if the undertaking’s business model is premised on incentivising its sales force to sell high volumes of a product or service (for example, credit cards or pain medicine) at speed, and this results in large- scale harm to consumers, the undertaking may face lawsuits and reputational damage affecting its future business and credibility.AR 6. | Būtiskus riskus uzņēmumam var radīt arī stratēģijas vai darījumdarbības modeļa radītā ietekme uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem. Piemēram, ja uzņēmuma darījumdarbības modeļa pamatā ir tā pārdošanā iesaistīto darbinieku stimulēšana ātri un lielā apjomā pārdot produktus vai pakalpojumus (piemēram, kredītkartes vai pretsāpju zāles) un tas rada plaša mēroga kaitējumu patērētājiem, uzņēmums var saskarties ar tiesas prāvām un kaitējumu reputācijai, kas ietekmē tā turpmāko darījumdarbību un ticamību.
AR 7. | Examples of particular characteristics of consumers and/or end-users that may be considered by the undertaking when responding to paragraph 11 include young consumers and/or end-users who may be more susceptible to impacts on their physical and mental development, or who lack financial literacy and may be more susceptible to exploitative sales or marketing practices. They may also include women in a context where women are routinely discriminated against in their access to particular services or in the marketing of particular products.AR 7. | Patērētāju un/vai tiešo lietotāju īpašu iezīmju piemēri, ko uzņēmums var ņemt vērā, atbildot uz 11. punktu, ir saistīti ar gados jauniem patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kuri var būt uzņēmīgāki pret ietekmi uz viņu fizisko un garīgo attīstību vai kuriem trūkst finanšpratības un kuri var būt vairāk pakļauti ekspluatējošai pārdošanas vai tirgvedības praksei. Tās var būt arī sievietes situācijā, kad viņas tiek regulāri diskriminētas attiecībā uz piekļuvi konkrētiem pakalpojumiem vai konkrētu produktu tirdzniecībā.
AR 8. | With regard to paragraph 12, the risks could arise because of the undertaking’s dependency on consumers and/or end-users where low likelihood but high impact events may trigger financial effects, for example, where a global pandemic leads to severe impacts on certain consumers’ livelihoods resulting in major changes in patterns of consumption.AR 8. | Attiecībā uz 12. punktu riski var rasties tādēļ, ka uzņēmums ir atkarīgs no patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kad maz iespējami, bet lielu ietekmi radoši notikumi var izraisīt finansiālo iespaidu, piemēram, ja globāla pandēmija izraisa nopietnu ietekmi uz noteiktu patērētāju iztikas līdzekļiem, kā rezultātā būtiski mainās patēriņa modeļi.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement S4-1 – Policies related to consumers and end-usersInformācijas atklāšanas prasība S4-1. Rīcībpolitika attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem
AR 9. | The description shall include the key information necessary to ensure a faithful representation of the policies in relation to consumers and end-users, and therefore, the undertaking shall consider explanations of significant changes to the policies adopted during the reporting year (for example, new expectations for business customers, new or additional approaches to due diligence and remedy).AR 9. | Aprakstā iekļauj galveno informāciju, kas nepieciešama, lai nodrošinātu rīcībpolitikas precīzu atspoguļojumu attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, tādēļ uzņēmums apsver iespēju sniegt skaidrojumus par būtiskām izmaiņām rīcībpolitikas dokumentos, kas pieņemti pārskata gada laikā (piemēram, jaunas prognozes attiecībā uz biznesa klientiem, jaunas vai papildu pieejas pienācīgas rūpības procesam un remediācijai).
AR 10. | The policy may take the form of a stand-alone policy regarding consumer s and/or end-users or be included in a broader document such as a code of ethics or a general sustainability policy that has already been disclosed by the undertaking as part of another ESRS. In those cases, the undertaking shall provide an accurate cross-reference to identify the aspects of the policy that satisfy the requirements of this Disclosure Requirement.AR 10. | Šī rīcībpolitika var būt kā atsevišķs rīcībpolitikas dokuments attiecībā uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, vai arī tā var būt iekļauta plašākā dokumentā, piemēram, ētikas kodeksā vai vispārējā ilgtspējas politikā, ko uzņēmums jau ir atklājis kā daļu no cita ESRS. Šādos gadījumos uzņēmums sniedz precīzu mijnorādi, lai identificētu tos rīcībpolitikas aspektus, kas atbilstu šajā informācijas atklāšanas prasībā prasītajam.
AR 11. | In disclosing its alignment of its policies with the UN Guiding Principles on Business and Human Rights, the undertaking shall consider that the Guiding Principles refer to the International Bill of Human Rights, which consists of the Universal Declaration of Human Rights and the two Covenants that implement it, and may disclose its alignment with these instruments.AR 11. | Sniedzot ziņas par savas rīcībpolitikas saskaņošanu ar ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem, uzņēmums ņem vērā, ka šie pamatprincipi attiecas uz Starptautisko cilvēktiesību hartu, ko veido Vispārējā cilvēktiesību deklarācija un abi pakti, ar ko to īsteno, un var ziņot par saskanību ar šiem pamatā esošajiem instrumentiem.
AR 12. | When disclosing how external facing policies are embedded, the undertaking may, for example, consider internal-facing sales and distribution policies and alignment with other policies relevant to consumer s and/or end-users . The undertaking shall also consider its policies for safeguarding the veracity and usefulness of information provided to potential and actual consumers and/or end-users, both before and after sale.AR 12. | Sniedzot ziņas par to, kā ir integrēta uzņēmuma ārējā politika, uzņēmums var, piemēram, aplūkot iekšējās pārdošanas un izplatīšanas politikas nostādnes un to saskaņotību ar citām rīcībpolitikas nostādnēm, kas attiecas uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem. Uzņēmums aplūko arī savu rīcībpolitiku, kuras mērķis ir potenciālajiem un faktiskajiem patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem nodrošināt sniegtās informācijas patiesumu un lietderību gan pirms, gan pēc pārdošanas.
AR 13. | The undertaking may provide an illustration of the types of communication of its policies to those individuals, group of individuals or entities for whom they are relevant, either because they are expected to implement them (for example, the undertaking’s employees , contractors and suppliers ), or because they have a direct interest in their implementation (for example, own workers, investors). It may disclose communication tools and channels (for example, flyers, newsletters, dedicated websites, social media, face to face interactions, workers’ representatives), aimed at ensuring that the policy is accessible and that different audiences understand its implications. The undertaking may also explain how it identifies and removes potential barriers for dissemination, such as through translation into relevant languages or the use of graphic depictions.AR 13. | Uzņēmums var sniegt piemēru tam, kāda veida paziņojumus par savu rīcībpolitiku tas sniedz tām personām, personu grupām vai struktūrām, kurām tā ir relevanta, vai nu tādēļ, ka no tām tiek gaidīts, ka tās šo rīcībpolitiku īstenos (piemēram, uzņēmuma darbinieki, darbuzņēmēji un piegādātāji), vai arī tādēļ, ka tās ir tieši ieinteresētas attiecīgās rīcībpolitikas īstenošanā (piemēram, pašu strādājošie, ieguldītāji). Uzņēmums var atklāt saziņas līdzekļus un kanālus (piemēram, izdales lapiņas, informatīvus biļetenus, īpašas tīmekļvietnes, sociālos medijus, tiešu saskarsmi, darbinieku pārstāvjus), lai palīdzētu nodrošināt, ka rīcībpolitika ir pieejama un ka dažādas personas saprot tās ietekmi. Uzņēmums var arī paskaidrot, kā tas apzina un novērš iespējamos izplatīšanas šķēršļus, piemēram, tulkojot attiecīgajās valodās vai izmantojot grafiskus attēlus.
Disclosure Requirement S4-2 – Processes for engaging with consumers and end-users about impactsInformācijas atklāšanas prasība S4-2. Procesi patērētāju un tiešo lietotāju iesaistei ietekmes jautājumos
AR 14. | Credible proxies who have knowledge of the interests, experiences or perspectives of consumers and end-users could include national consumer protection bodies for some consumers.AR 14. | Uzticami vidutāji, kas pārzina patērētāju un tiešo lietotāju intereses, pieredzi vai viedokļus, attiecībā uz dažām patērētāju grupām varētu būt valsts patērētāju tiesību aizsardzības iestādes.
AR 15. | When describing which function or role has operational responsibility for such engagement and/or ultimate accountability, the undertaking may disclose whether this is a dedicated role or function or part of a broader role or function, and whether any capacity building activities have been offered to support the staff to undertake engagement. If it cannot identify such a position or function, it may state that this is the case. This disclosure could also be fulfilled by making reference to information disclosed according to ESRS 2 GOV-1 The role of the administrative, management and supervisory bodies.AR 15. | Aprakstot, kurai funkcionālajai nodaļai vai amatam ir darbības atbildība par šādu iesaisti un/vai galīgā pārskatatbildība, uzņēmums var atklāt, vai tas ir kāds īpašs amats vai funkcionālā nodaļa, vai daļa no plašāka pienākuma vai funkcijas, un vai ir piedāvāti kādi spēju veidošanas pasākumi, lai palīdzētu personālam iesaistīties. Ja uzņēmums nevar noteikt šādu amatu vai funkcionālo nodaļu, tas var šo faktu norādīt. Šo informācijas atklāšanas prasību var izpildīt, arī sniedzot norādi uz informāciju, kas atklāta saskaņā ar ESRS 2 GOV 1“Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”.
AR 16. | When preparing the disclosures described in paragraph 20 b) and c), the following illustrations may be considered: | (a) | for stage(s) at which engagement occurs, examples could be in determining mitigation approaches or in evaluating their effectiveness; | (b) | for type of engagement, these could be participation, consultation and/or information; | (c) | for the frequency of the engagement, information may be provided on whether engagement occurs on a regular basis, at certain points in a project or business process, as well as whether it occurs in response to legal requirements and/or in response to stakeholder requests and whether the result of the engagement is being integrated into the undertaking's decision-making processes; and | (d) | for the role with operational responsibility, whether the undertaking requires relevant staff to have certain skills, or whether it provides training or capacity building to relevant staff to undertake engagement.AR 16. | Sagatavojot informāciju, kas atklājama saskaņā ar 20. punkta b) un c) apakšpunktu, var ņemt vērā šādus aspektus: | (a) | posms(-i), kurā(-os) notiek iesaiste (piemēram, nosakot mazināšanas pieejas vai novērtējot to rezultativitāti); | (b) | iesaistes veids — līdzdalība, apspriešanās un/vai informēšana; | (c) | attiecībā uz iesaistes biežumu var sniegt informāciju par to, vai iesaiste notiek regulāri, noteiktos kāda projekta vai darījumdarbības procesa posmos, kā arī par to, vai tā notiek, reaģējot uz juridiskām prasībām un/vai ieinteresēto personu pieprasījumiem, un vai iesaistes rezultāti tiek iekļauti uzņēmuma lēmumu pieņemšanas procesos, un | (d) | saistībā ar amatu, kuram ir attiecīgā darbības atbildība — vai uzņēmums pieprasa, lai attiecīgajam personālam būtu noteiktas prasmes un vai tas nodrošina apmācības vai spēju veidošanas iespējas attiecīgajiem darbiniekiem, lai tie varētu iesaistīties.
AR 17. | To illustrate how the perspectives of consumers and/or end-users have informed specific decisions or activities of the undertaking, the undertaking may provide examples from the current reporting period.AR 17. | Lai ilustrētu, kā patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļi ir ietekmējuši konkrētus uzņēmuma lēmumus vai darbības, uzņēmums var sniegt piemērus no pašreizējā pārskata perioda.
Disclosure Requirement S4-3 – Processes to remediate negative impacts and channels for consumers and end-users to raise concernsInformācijas atklāšanas prasība S4-3. Procesi negatīvās ietekmes remediācijai un kanāli patērētājiem un tiešajiem lietotājiem bažu paušanai
AR 18. | In fulfilling the requirements set out by the disclosure criteria of ESRS S4-3, the undertaking may be guided by the content of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights and the OECD Guidelines for Multinational Enterprises focused on remediation and grievance mechanisms.AR 18. | Izpildot ESRS S4-3 noteiktos informācijas atklāšanas kritērijus, uzņēmums var pamatoties uz ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipiem un ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, kas saistīti ar remediāciju un sūdzību mehānismiem.
AR 19. | Channels for raising concerns or needs, include grievance mechanisms, hotlines, dialogue processes or other means through which consumers and/or end-users or their legitimate representatives can raise concerns about impacts or explain needs that they would like the undertaking to address. This could include channels provided by the undertaking directly and is to be disclosed in addition to any other mechanisms the undertaking may use to gain insight into the management of impacts on consumers and/or end-users, such as compliance audits. Where the undertaking is relying solely on information about the existence of such channels provided by its business relationships to answer this requirement, it may state that.AR 19. | Kanāli, ko var izmantot bažu vai vajadzību paušanai, ietver sūdzību mehānismus, uzticības līnijas, dialoga procesus vai citus līdzekļus, ar kuru palīdzību patērētāji un/vai tiešie lietotāji vai to likumīgie pārstāvji var paust bažas par ietekmi vai izskaidrot vajadzības, kuras viņi vēlētos, lai uzņēmums risinātu. Tas varētu ietvert kanālus, kurus nodrošina tieši uzņēmums un par kuru ir jāsniedz ziņas papildus citiem mehānismiem, ko uzņēmums var izmantot, lai gūtu informāciju par ietekmes patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem pārvaldību (piemēram, atbilstības revīzijām). Ja uzņēmums šās prasības izpildei sniedz tikai informāciju par to, ka šādi kanāli pastāv un ka uzņēmums tos nodrošina tā darījuma attiecību ietvaros, tas šo faktu norāda.
AR 20. | To provide greater insight into the information covered in ESRS S4-3, the undertaking may provide insight into whether and how consumers and/or end-users that may be affected are able to access channels at the level of the undertaking they are affected by, in relation to each material impact.AR 20. | Lai sniegtu plašāku ieskatu informācijā, kas jāsniedz saskaņā ar ESRS S4-3, uzņēmums attiecībā uz katru būtiskas ietekmes aspektu var aplūkot, vai un kādā veidā patērētāji un/vai tiešie lietotāji, kurus šie aspekti var ietekmēt, un to pārstāvji var piekļūt šiem kanāliem tajā uzņēmuma līmenī, kurā tie tiek ietekmētas.
AR 21. | Third party mechanisms could include those operated by the government, NGOs, industry associations and other collaborative initiatives. With regard to the scope of these mechanisms, the undertaking may disclose whether these are accessible to all consumer s and/or end-users who may be potentially or actually materially impacted by the undertaking, or individuals or organisations acting on their behalf or who are otherwise in a position to be aware of negative impacts, and through which consumers and/or end-users (or individuals or organisations acting on their behalf or who are otherwise in a position to be aware of negative impacts), can raise complaints or concerns related to the undertaking’s own activities.AR 21. | Trešo personu mehānismi varētu būt valdības, NVO, nozares asociāciju un citu sadarbības iniciatīvu mehānismi. Attiecībā uz šo mehānismu tvērumu uzņēmums var atklāt, vai tie ir pieejami visiem patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kurus uzņēmums var iespējami vai faktiski būtiski ietekmēt (vai fiziskām personām vai organizācijām, kas darbojas viņu vārdā vai kas kā citādi var uzzināt par negatīvo ietekmi), un vai ar to palīdzību patērētāji un/vai tiešie lietotāji (vai fiziskas personas vai organizācijas, kas darbojas viņu vārdā vai kas kā citādi var uzzināt par negatīvo ietekmi) var iesniegt sūdzības vai paust bažas saistībā ar uzņēmuma darbībām.
AR 22. | In relation to the protection of individuals that use the mechanisms against the retaliation, the undertaking may describe whether it treats grievances confidentially and with respect to the rights of privacy and data protection; and whether they allow for consumer and/or end-users to use them anonymously (for example, through representation by a third party).AR 22. | Attiecībā uz to personu aizsardzību, kuras izmanto mehānismus pret represijām, uzņēmums var aprakstīt, vai tas izturas pret sūdzībām konfidenciāli un ievērojot tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī vai patērētāji un/vai tiešie lietotāji šos mehānismus var izmantot anonīmi (piemēram, izmantojot trešās personas pārstāvību).
AR 23. | In disclosing whether and how the undertaking knows that consumer s and/or end-users are aware of and trust any of these channels, the undertaking may provide relevant and reliable data about the effectiveness of these channels from the perspective of consumers and/or end-users themselves. Examples of sources of information are surveys of consumers and/or end-users that have used such channels and their levels of satisfaction with the process and outcomes. To illustrate the usage level of such channels, the undertaking may disclose the number of complaints received from consumers and/or end-users during the reporting period.AR 23. | Atklājot informāciju par to, vai un kā uzņēmums zina, ka patērētāji un/vai tiešie lietotāji ir informēti par šādiem kanāliem un kādam no tiem uzticas, uzņēmums var sniegt relevantus un ticamus datus par šo kanālu iedarbīgumu no pašu patērētāju un/vai tiešo lietotāju viedokļa. Informācijas avoti ir, piemēram, to patērētāju un/vai tiešo lietotāju aptaujas, kuri izmantojuši šādus kanālus, un viņu apmierinātības līmenis ar procesu un rezultātiem. Lai ilustrētu šādu kanālu izmantošanas līmeni, uzņēmums var atklāt no patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem saņemto sūdzību skaitu pārskata periodā.
AR 24. | In describing the effectiveness of channels for consumer s and/or end-users to raise concerns, the undertaking may be guided by the following questions, based on the “effectiveness criteria for nonjudicial grievance mechanisms ”, as laid out in the UN Guiding Principles on Business and Human Rights. The below considerations may be applied on an individual channel basis or for the collective system of channels: | (a) | do the channels hold legitimacy by providing appropriate accountability for their fair conduct and building stakeholder trust? | (b) | are the channels known and accessible to stakeholders ? | (c) | do the channels have known procedures, set timeframes and clarity on the processes? | (d) | do the channels ensure reasonable access to sources of information, advice and expertise? | (e) | do the channels offer transparency by providing sufficient information both to complainants and where applicable, to meet any public interest at stake? | (f) | do the outcomes achieved from the channels accord with internationally recognised human rights? | (g) | does the undertaking identify insights from the channels that support continuous learning in both improving the channels and preventing future impacts? | (h) | does the undertaking focus on dialogue with complainants as the means to reach agreed solutions, rather than seeking to unilaterally determine the outcome? | For more information, see Principle 31 of the UN Guiding Principles on Business and Human Rights.AR 24. | Aprakstot to, cik iedarbīgi ir kanāli, kurus patērētāji un/vai tiešie lietotāji var izmanto bažu paušanai, uzņēmums var izmantot turpmāk uzskaitītos jautājumus, pamatojoties uz ārpustiesas sūdzību mehānismu iedarbīguma kritērijiem, kas izklāstīti ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipos. Turpmāk izklāstītos apsvērumus var piemērot atsevišķiem kanāliem vai kanālu sistēmas kopumam. | (a) | Vai kanāli ir leģitīmi, jo ir nodrošināta pienācīga pārskatatbildība par to taisnīgu darbību un tiek veidota ieinteresēto personu uzticība? | (b) | Vai kanāli ir zināmi un pieejami ieinteresētajām personām? | (c) | Vai kanāliem ir zināmas procedūras, noteikti termiņi un skaidrība par procesiem? | (d) | Vai kanāli nodrošina pienācīgu piekļuvi informācijas, konsultāciju un zināšanu avotiem? | (e) | Vai kanāli nodrošina pārredzamību, sniedzot pietiekamu informāciju gan sūdzību iesniedzējiem, gan — attiecīgā gadījumā — lai apmierinātu attiecīgās sabiedrības intereses? | (f) | Vai rezultāti, kas sasniegti, izmantojot šos kanālus, atbilst starptautiski atzītām cilvēktiesībām? | (g) | Vai uzņēmums apzina no kanāliem gūtās atziņas, kas atbalsta pastāvīgu mācīšanos gan kanālu uzlabošanai, gan ietekmes novēršanai nākotnē? | (h) | Vai uzņēmums koncentrējas uz dialogu ar sūdzību iesniedzējiem kā līdzekli, lai panāktu saskaņotus risinājumus, nevis cenšas iznākumu noteikt vienpusēji? | Plašāku informāciju sk. ANO darījumdarbības un cilvēktiesību pamatprincipu 31. principā.
Disclosure Requirement S4-4 – Taking action on material impacts on consumers and end- users, and approaches to managing material risks and pursuing material opportunities related to consumers and end-users, and effectiveness of those actionsInformācijas atklāšanas prasība S4-4. Rīcība saistībā ar būtisku ietekmi uz patērētājiem un tiešajiem lietotājiem un pieejas būtisku risku pārvaldīšanai un būtisku iespēju izmantošanai saistībā ar patērētājiem un tiešajiem lietotājiem, un šo darbību iedarbīgums
AR 25. | It may take time to understand negative impacts and how the undertaking may be involved with them through its downstream value chain, as well as to identify appropriate responses and put them into practice). Therefore, the undertaking shall consider: | (a) | Its general and specific approaches to addressing material negative impacts; | (b) | its initiatives aimed at contributing to additional material positive impacts; | (c) | how far it has progressed in its efforts during the reporting period; and | (d) | its aims for continued improvement.AR 25. | Lai izprastu negatīvās ietekmes aspektus un to, kādos veidos uzņēmums var būt ar tiem saistīts tā lejupējo vērtības ķēdē, kā arī lai noteiktu atbilstošus risinājumus un tos īstenotu praksē, var būt nepieciešams laiks). Tādēļ uzņēmums apsver iespēju atklāt: | (a) | tā vispārējo un konkrēto pieeju būtiskas negatīvas ietekmes aspektu novēršanai; | (b) | tā iniciatīvas, kuru mērķis ir veicināt papildu būtisku pozitīvu ietekmi; | (c) | kāds ir bijis tā centienu progress pārskata periodā un | (d) | tā mērķus turpmākiem uzlabojumiem.
AR 26. | Appropriate action can vary according to whether the undertaking causes or contributes to a material impact, or whether the material impact is directly linked to its own operations, products or services through a business relationship.AR 26. | Atbilstoša rīcība var atšķirties atkarībā no tā, vai uzņēmums izraisa vai veicina būtisku ietekmi, vai arī būtiskā ietekme ir tieši saistīta ar paša uzņēmuma darbībām, produktiem vai pakalpojumiem, īstenojot darījuma attiecības.
AR 27. | Given that material negative impacts affecting consumers and/or end-users that have occurred during the reporting period may also be linked to entities or operations outside its direct control, the undertaking may disclose whether and how it seeks to use leverage with relevant business relationships to manage those impacts. This may include using commercial leverage (for example, enforcing contractual requirements with business relationships or implementing incentives), other forms of leverage within the relationship (such as providing training or capacity-building on proper product use or sale practices to business relationships) or collaborative leverage with peers or other actors (such as initiatives aimed at responsible marketing or product safety).AR 27. | Ņemot vērā to, ka būtiskā negatīvā ietekme, kas skar patērētājus un/vai tiešos lietotājus un kas ir notikusi pārskata periodā, var būt saistīta arī ar struktūrām vai darbībām, kuras uzņēmums tieši nekontrolē, uzņēmums var atklāt, vai un kādā veidā tas cenšas izmantot savu iespaidu attiecīgajās darījuma attiecībās, lai pārvaldītu šo ietekmi. Tas var ietvert komerciāla iespaida izmantošanu (piemēram, līgumisko prasību ieviešanu saistībā ar darījuma partneriem vai stimulu īstenošanu), cita veida iespaidu darījuma attiecībās (piemēram, apmācības vai spēju veidošanas pasākumu nodrošināšanu darījuma partneriem saistībā ar produktu pareizu lietošanu vai pārdošanas praksi) vai sadarbību ar līdzīgām struktūrām vai citiem dalībniekiem (piemēram, iniciatīvas, kuru mērķis ir atbildīga tirgvedība vai produktu drošums).
AR 28. | When the undertaking discloses its participation in an industry or multi-stakeholder initiative as part of its actions to address material negative impacts, the undertaking may disclose how the initiative, and its own involvement, is aiming to address the material impact concerned. It may disclose under ESRS S4-5 the relevant targets set by the initiative and progress towards them.AR 28. | Ja uzņēmums atklāj informāciju par savu dalību nozares vai daudzpusējā ieinteresēto personu iniciatīvā, kas ir daļa no tā darbībām, kuru mērķis ir novērst būtisku negatīvu ietekmi, uzņēmums var atklāt, kā ar attiecīgo iniciatīvu un paša uzņēmuma iesaistīšanos tas tiecas novērst attiecīgo būtisko ietekmi. Saskaņā ar ESRS S4-5 tas var sniegt ziņas par attiecīgajiem iniciatīvas izvirzītajiem mērķrādītājiem un to sasniegšanas gaitu.
AR 29. | When disclosing whether and how it considers actual and potential impacts on consumers and/or end-users in decisions to terminate business relationships and whether and how it seeks to address any negative impacts that may result from termination, the undertaking may include examples.AR 29. | Atklājot informāciju par to, vai un kā uzņēmums, pieņemot lēmumu par darījuma attiecību pārtraukšanu, ņem vērā faktisko un iespējamo ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem un vai un kā tas cenšas novērst jebkādu negatīvu ietekmi, ko var radīt darījuma attiecību pārtraukšana, uzņēmums var sniegt piemērus.
AR 30. | In disclosing how it tracks the effectiveness of actions to manage material impacts during the reporting period, the undertaking may disclose any lessons learned from the previous and current reporting periods.AR 30. | Atklājot informāciju par to, kā uzņēmums seko līdzi tam, cik rezultatīvas ir tā būtiskas ietekmes aspektu pārvaldības darbības pārskata periodā, uzņēmums var atklāt informāciju par atziņām, kas gūtas iepriekšējā un pašreizējā pārskata periodā.
AR 31. | Processes used to track the effectiveness of actions can include internal or external auditing or verification, court proceedings and/or related court decisions, impact assessments, measurement systems, stakeholder feedback, grievance mechanisms, external performance ratings, and benchmarking.AR 31. | Procesi, ko izmanto, lai sekotu līdzi darbību iedarbīgumam, var ietvert iekšējo vai ārējo revīziju vai pārbaudi, tiesas procesus un/vai saistītus tiesas nolēmumus, ietekmes novērtējumus, vērtēšanas sistēmas, ieinteresēto personu atsauksmes, sūdzību mehānismus, ārējus darbības rezultātu novērtējumus un salīdzinošo novērtēšanu.
AR 32. | Reporting on effectiveness is aimed at enabling the understanding of the links between actions taken by the undertaking and the effective management of impacts.AR 32. | Ziņošanas par iedarbīgumu mērķis ir palīdzēt izprast saikni starp uzņēmuma veiktajām darbībām un iedarbīgu ietekmes pārvaldību.
AR 33. | With regard to initiatives or processes the undertaking has in place that are based on affected consumers and/or end-users’ needs and their level of implementation, the undertaking may disclose: | (a) | information about whether and how consumers and/or end-users and legitimate representatives or their credible proxies play a role in decisions regarding the design and implementation of these programmes or processes; and | (b) | information about the intended or achieved positive outcomes for consumers and/or end- users of these programmes or processes.AR 33. | Attiecībā uz uzņēmuma ieviestām iniciatīvām vai procesiem, kuru pamatā ir skarto patērētāju un/vai tiešo lietotāju vajadzības un to īstenošanas līmenis, uzņēmums var atklāt: | (a) | informāciju par to, vai un kā patērētāji un/vai tiešie lietotāji un to likumīgie pārstāvji vai to uzticami vidutāji piedalās lēmumu pieņemšanā attiecībā uz šo programmu vai procesu izstrādi un īstenošanu, un | (b) | informāciju par pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, kas plānoti vai sasniegti ar šīm programmām vai procesiem.
AR 34. | The undertaking may disclose whether any initiatives or processes whose primary aim is to deliver positive impacts for consumer s and/or end-users are designed to also support the achievement of one or more of the UN Sustainable Development Goals (SDGs). For example, through a commitment to advance UN SDG 3 to “ensure healthy lives and promote well-being for all at all ages” the undertaking may be actively working to make its products less addictive and harmful to physical and psychological health.AR 34. | Uzņēmums var atklāt, vai kādas iniciatīvas vai procesi, kuru galvenais mērķis ir panākt pozitīvu ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, ir paredzēti arī tam, lai atbalstītu viena vai vairāku ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) sasniegšanu. Piemēram, uzņēmums, kas apņemas īstenot ANO 3. ilgtspējīgas attīstības mērķi “Nodrošināt veselīgu dzīvi un sekmēt labklājību jebkura vecuma cilvēkiem”, var aktīvi strādāt, lai padarītu tā produktus mazāk atkarību izraisošus un kaitīgus fiziskajai un psiholoģiskajai veselībai.
AR 35. | When disclosing the intended positive outcomes of its actions for consumers and/or end-users a distinction is to be made between evidence of certain activities having occurred (for example, that x number of consumers have received information about healthy eating habits) from evidence of actual outcomes for consumers and/or end-users (for example, that x number of consumers have adopted healthier eating habits).AR 35. | Atklājot informāciju par pozitīvajiem rezultātiem attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, ko plānots sasniegt ar uzņēmuma darbībām, ir jānošķir pierādījumi par to, ka ir veiktas konkrētas darbības (piemēram, ka x patērētāju ir saņēmuši informāciju par veselīga uztura paradumiem), no pierādījumiem par faktiskajiem rezultātiem attiecībā uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem (piemēram, ka x patērētāju ir uzlabojuši savus ēšanas paradumus).
AR 36. | When disclosing whether initiatives or processes also play a role in mitigating material negative impacts, the undertaking may, for example, consider programmes that aim to support heightened awareness of the risk of online scams, leading to a reduction in the number of cases of end-users experiencing breaches of data privacy.AR 36. | Atklājot informāciju par to, vai iniciatīvām vai procesiem ir nozīme arī būtiskas negatīvas ietekmes mazināšanā, uzņēmums var, piemēram, ņemt vērā programmas, kuru mērķis ir atbalstīt labāku digitālo kompetenci par tiešsaistes krāpšanas risku un kas samazina to gadījumu skaitu, kad tiešie lietotāji saskaras ar datu privātuma pārkāpumiem.
AR 37. | When disclosing the material risks and opportunities related to the undertaking’s impacts or dependencies on consumers and/or end-users , the undertaking may consider the following: | (a) | risks related to the undertaking’s impacts on consumers and/or end-users may include reputational or legal exposure where poorly designed or defective products result in injuries or deaths; | (b) | risks related to the undertaking’s dependencies on consumers and/or end-users may include the loss of business continuity where an economic crisis makes consumers unable to afford certain products or services; | (c) | business opportunities related to the undertaking’s impacts on consumers and/or end- users may include market differentiation and greater customer appeal from offering safe products or privacy-respecting services; and | (d) | business opportunities related to the undertaking’s dependencies on consumers and/or end-users may include the achievement of a loyal future consumer base by ensuring, for example, that LGBTQI people are respected and that the undertaking’s selling practices do not exclude such people from the products or services it offers.AR 37. | Atklājot būtiskos riskus un iespējas, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi vai atkarību no patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, uzņēmums var apsvērt šādus aspektus: | (a) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, var ietvert reputācijas vai juridisko risku, ja slikti izstrādāti vai defektīvi produkti izraisa traumas vai nāves gadījumus; | (b) | riski, kas saistīti ar uzņēmuma atkarību no patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, var ietvert darījumdarbības pārtraukšanu, ja ekonomiskas krīzes dēļ patērētāji vairs nevar atļauties noteiktus produktus vai pakalpojumus; | (c) | darījumdarbības iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma ietekmi uz patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, var ietvert tirgus diferenciāciju un lielāku pievilcību klientiem, ko rada drošu produktu piedāvāšana vai pakalpojumu sniegšana, ievērojot privātumu, un | (d) | iespējas, kas saistītas ar uzņēmuma atkarību no patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, var ietvert lojālu nākotnes patērētāju bāzes iegūšanu, piemēram, nodrošinot, ka tiek respektēti LGBTQI un uzņēmuma pārdošanas praksē tā piedāvātajos produktos vai pakalpojumos ir iekļauti šādi cilvēki.
AR 38. | When disclosing whether dependencies turn into risks, the undertaking shall consider external developments.AR 38. | Atklājot informāciju par to, vai atkarība kļūst par riskiem, uzņēmums ņem vērā ārējās norises.
AR 39. | When disclosing policies, action and resources and targets related to the management of material risks and opportunities, in cases where risks and opportunities arise from a material impact, the undertaking may cross-reference its disclosures on policies, action and resources and targets in relation to that impact.AR 39. | Atklājot informāciju par rīcībpolitiku, darbībām, resursiem un mērķrādītājiem, kas saistīti ar būtisku risku un iespēju pārvaldību, gadījumos, kad riskus un iespējas rada būtiska ietekme, uzņēmums var sniegt mijnorādes uz informāciju, ko tas atklājis par rīcībpolitiku, darbībām, resursiem un mērķrādītājiem saistībā ar šo ietekmi.
AR 40. | The undertaking shall consider the extent to which its processes to manage material risks related to consumers and/or end-users are integrated into its existing risk management processes and how.AR 40. | Uzņēmums ņem vērā, cik lielā mērā un kādā veidā ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem saistīto būtisko risku pārvaldības procesi ir integrēti tā esošajos riska pārvaldības procesos.
AR 41. | When disclosing the resources allocated to the management of material impacts, the undertaking may disclose which internal functions are involved in managing the impacts and what types of action they take to address negative and advance positive impacts.AR 41. | Atklājot informāciju par būtiskas ietekmes pārvaldībai piešķirtajiem resursiem, uzņēmums var izklāstīt, kuras iekšējās funkcionālās nodaļas ir iesaistītas ietekmes pārvaldībā un kāda veida darbības tās veic, lai novērstu negatīvo un veicinātu pozitīvo ietekmi.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement S4-5 – Targets related to managing material negative impacts, advancing positive impacts, and managing material risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība S4-5. Mērķrādītāji saistībā ar būtiskas negatīvas ietekmes pārvaldību, pozitīvas ietekmes veicināšanu un būtisku risku un iespēju pārvaldību
AR 42. | When disclosing targets in relation to consumers and/or end-users , the undertaking may disclose: | (a) | the intended outcomes to be achieved in the lives of consumers and/or end-users, being as specific as possible; | (b) | their stability over time in terms of definitions and methodologies to enable comparability; and/or | (c) | references standards or commitments on which the targets are based are to be clearly defined in the reporting (for instance codes of conduct, sourcing policies, global frameworks or industry codes).AR 42. | Atklājot mērķrādītājus saistībā ar patērētājiem un/vai tiešajiem lietotājiem, uzņēmums var atklāt: | (a) | plānotos rezultātus, kas jāsasniedz patērētāju un/vai tiešo lietotāju, izklāstot šos rezultātus cik vien iespējams konkrēti; | (b) | to stabilitāti laika gaitā definīciju un metodiku ziņā, lai nodrošinātu salīdzināmību un/vai | (c) | sniedzamajā informācijā ir skaidri jāsniedz norādes uz standartiem vai saistībām, kas ir attiecīgo mērķrādītāju pamatā (piemēram, rīcības kodeksiem, sagādes politiku, globāliem satvariem vai nozares kodeksiem).
AR 43. | Targets related to material risks and opportunities may be the same as or distinct from targets tied to material impacts . For example, a target to ensure equal access to finance for underserved consumers could both reduce discrimination impacts on those consumers and enlarge the undertaking’s pool of customers.AR 43. | Ar būtiskiem riskiem un iespējām saistītie mērķrādītāji var būt tādi paši kā mērķrādītāji saistībā ar būtisku ietekmi vai arī atšķirīgi no tiem. Piemēram, mērķrādītājs nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi finansējumam nepietiekami apkalpotiem patērētājiem varētu gan mazināt diskriminācijas ietekmi uz šiem patērētājiem, gan paplašināt uzņēmuma klientu loku.
AR 44. | The undertaking may also distinguish between short, medium and long-term targets covering the same policy commitment. For example, the undertaking may have as a main objective to make its online services accessible to people with disabilities, with the long-term goal of having adapted 100% of its online services by 2025, and with the short-term objective of adding x number of accessible features every year up and until 2025.AR 44. | Saistībā ar vienu un to pašu politisko apņemšanos var arī nošķirt īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķrādītājus. Piemēram, uzņēmuma galvenais mērķis var būt padarīt savus tiešsaistes pakalpojumus piekļūstamus cilvēkiem ar invaliditāti ar ilgtermiņa mērķi līdz 2025. gadam pielāgot 100 % tā tiešsaistes pakalpojumu un ar īstermiņa mērķi katru gadu līdz 2025. gadam pievienot x pieejamu funkciju.
AR 45. | When modifying or replacing a target in the reporting period, the undertaking may explain the change by cross-referencing it to significant changes in the business model or to broader changes in the accepted standard or legislation from which the target is derived to provide contextual information as per ESRS 2 BP-2 Disclosures in relation to specific circumstances.AR 45. | Pārskata periodā mainot vai aizstājot kādu mērķrādītāju, uzņēmums var paskaidrot sniedzot mijnorādi uz būtiskām izmaiņām darījumdarbības modelī vai plašākām izmaiņām pieņemtajā standartā vai tiesību aktos, uz kuriem mērķrādītājs balstīts, lai sniegtu kontekstuālu informāciju saskaņā ar ESRS 2 BP-2“Atklājamā informācija saistībā ar īpašiem apstākļiem”.
ESRS G1ESRS G1
BUSINESS CONDUCTDARĪJUMDARBĪBA
TABLE OF CONTENTSSATURA RĀDĪTĀJS
ObjectiveMērķis
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
– | ESRS 2 General disclosures– | ESRS 2“Vispārīgi atklājamā informācija”
GovernancePārvaldība
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 GOV-1 – The role of the administrative, supervisory and management bodies– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 GOV-1“Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunities– | Informācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1“Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”
— | Disclosure Requirement G1-1– Corporate culture and bBusiness conduct policies and corporate culture– | Informācijas atklāšanas prasība G1-1. Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra
— | Disclosure Requirement G1-2 – Management of relationships with suppliers– | Informācijas atklāšanas prasība G1-2. Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība
— | Disclosure Requirement G1-3 – Prevention and detection of corruption and bribery– | Informācijas atklāšanas prasība G1-3. Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement G1-4 – Confirmed incidents of corruption or bribery– | Informācijas atklāšanas prasība G1-4. Apstiprināti korupcijas vai kukuļošanas incidenti
— | Disclosure Requirement G1-5 – Political influence and lobbying activities– | Informācijas atklāšanas prasība G1-5. Politiskā ietekme un lobēšanas darbības
— | Disclosure Requirement G1-6 – Payment practices– | Informācijas atklāšanas prasība G1-6. Maksājumu prakse
Appendix A: | Application RequirementsA papildinājums. | Piemērošanas prasības
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
— | Disclosure Requirement G1-1 – Corporate culture and business conduct policies– | Informācijas atklāšanas prasība G1-1. Korporatīvā kultūra un darījumdarbības politika
— | Disclosure Requirement G1-2 – Management of relationships with suppliers– | Informācijas atklāšanas prasība G1-2. Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība
— | Disclosure Requirement G1-3 – Prevention and detection of corruption and bribery– | Informācijas atklāšanas prasība G1-3. Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
— | Disclosure Requirement G1-5 – Political influence and lobbying activities– | Informācijas atklāšanas prasība G1-5. Politiskā ietekme un lobēšanas darbības
— | Disclosure Requirement G1-6 – Payment practices– | Informācijas atklāšanas prasība G1-6. Maksājumu prakse
ObjectiveMērķis
1. | The objective of this Standard is to specify disclosure requirements which will enable users of the undertaking’s sustainability statements to understand the undertaking’s strategy and approach, processes and procedures as well as its performance in respect of business conduct.1. | Šā standarta mērķis ir noteikt informācijas atklāšanas prasības, kas ļaus uzņēmuma ilgtspējas deklarāciju lietotājiem izprast uzņēmuma stratēģiju un pieeju, procesus un procedūras, kā arī uzņēmuma darbības rezultātus attiecībā uz tā darījumdarbību.
2. | This Standard focusses on the following matters, collectively referred to in this Standard as ‘business conduct or business conduct matters’: | (a) | business ethics and corporate culture , including anti- corruption and anti- bribery , the protection of whistleblowers, and animal welfare; | (b) | the management of relationships with suppliers , including payment practices, especially with regard to late payment to small and medium-sized undertakings. | (c) | activities and commitments of the undertaking related to exerting its political influence, including its lobbying activities ;2. | Šajā standartā galvenā uzmanība ir pievērsta šādiem jautājumiem, kas šajā standartā kopā saukti par “darījumdarbību vai darījumdarbības jautājumiem”: | (a) | darījumdarbības ētika un korporatīvā kultūra, tostarp korupcijas un kukuļošanas apkarošana, trauksmes cēlēju aizsardzība un dzīvnieku labturība; | (b) | attiecību ar piegādātājiem pārvaldība, tajā skaitā saistībā ar maksājumu veikšanas praksi, jo īpaši attiecībā uz kavētiem maksājumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem; | (c) | uzņēmuma darbības un saistības, kas saistītas ar politiskās ietekmes, tostarp lobēšanas darbību, īstenošanu.
Interaction with other ESRSMijiedarbība ar citiem ESRS
3. | The content of this Standard on general disclosures as well as impact, risk and opportunity management and metrics and targets shall be read in conjunction respectively with ESRS 1 General principles and ESRS 2 General requirements.3. | Šā standarta saturu par vispārīgi atklājamo informāciju, kā arī par ietekmes, risku un iespēju pārvaldību un rādītājiem un mērķrādītājiem lasa attiecīgi kopā ar ESRS 1“Vispārīgie principi” un ESRS 2 “Vispārīgās prasības”.
Disclosure RequirementsInformācijas atklāšanas prasības
ESRS 2 General disclosuresESRS 2. Vispārīgi atklājamā informācija
4. | The requirements of this section should be read in conjunction with and reported alongside the disclosures required by ESRS 2 on Governance (GOV), Strategy (SBM) and Management of impacts, risks and opportunities (IRO).4. | Šīs iedaļas prasības ir jālasa un ziņas jāsniedz saskaņā ar atklājamo informāciju, kas prasīta ESRS 2 par pārvaldību (GOV), stratēģiju (SBM) un ietekmes, risku un iespēju pārvaldību (IRO).
GovernancePārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 GOV-1 – The role of the administrative, management and supervisory bodiesInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 GOV-1 “Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas”
5. | When disclosing information about the role of the administrative, management and supervisory bodies , the undertaking shall cover the following aspects: | (a) | the role of the administrative, management and supervisory bodies related to business conduct; and | (b) | the expertise of the administrative, management and supervisory bodies on business conduct matters.5. | Atklājot informāciju par administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijām, uzņēmums aptver šādus aspektus: | (a) | ar darījumdarbību saistīto administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas un | (b) | administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru īpašās zināšanas darījumdarbības jautājumos.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement related to ESRS 2 IRO-1 – Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunitiesInformācijas atklāšanas prasība saistībā ar ESRS 2 IRO-1 “Būtiskas ietekmes, risku un iespēju identificēšanas un novērtēšanas procesu apraksts”
6. | When describing the process to identify material impacts, risks and opportunities in relation to business conduct matters, the undertaking shall disclose all relevant criteria used in the process, including location, activity, sector and the structure of the transaction.6. | Aprakstot ar darījumdarbības jautājumiem saistītas būtiskas ietekmes, risku un iespēju noteikšanas procesu, uzņēmums ietver visus relevantos kritērijus, kas izmantoti novērtējumā, tajā skaitā atrašanās vietu, darbības, nozari un darījuma struktūru.
Disclosure Requirement G1-1– Business conduct policies and corporate cultureInformācijas atklāšanas prasība G1-1. Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra
7. | The undertaking shall disclose its policies with respect to business conduct matters and how it fosters its corporate culture.7. | Uzņēmums atklāj savu rīcībpolitiku attiecībā uz darījumdarbības jautājumiem un to, kā tas veicina korporatīvās kultūras veidošanos.
8. | The objective of this Disclosure Requirement is to enable an understanding of the extent to which the undertaking has policies that address the identification, assessment, management and/or remediation of its material impacts, risks and opportunities related to business conduct matters. It also aims to provide an understanding of the undertaking’s approach to corporate culture .8. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir palīdzēt izprast, kādā mērā uzņēmums ieviesis rīcībpolitiku, kas attiecas uz tā būtiskās ietekmes, risku un iespēju, kuri saistīti ar darījumdarbības jautājumiem, identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un/vai remediāciju. Tā mērķis ir arī sniegt izpratni par uzņēmuma pieeju korporatīvajai kultūrai.
9. | The disclosures required under paragraph 7 shall include how the undertaking establishes, develops, promotes and evaluates its corporate culture.9. | 7. punktā prasītajā atklājamajā informācijā sniedz ziņas par to, kā uzņēmums izstrādā, attīsta, veicina un izvērtēt korporatīvo kultūru.
10. | The disclosures in paragraph 7 shall cover the following aspects related to the undertaking’s policies on business conduct matters: | (a) | a description of the mechanisms for identifying, reporting and investigating concerns about unlawful behaviour or behaviour in contradiction of its code of conduct or similar internal rules; and whether it accommodates reporting from internal and/or external stakeholders ; | (b) | where the undertaking has no policies on anti- corruption or anti- bribery consistent with the United Nations Convention against Corruption (127), it shall state this and whether it has plans to implement them and the timetable for implementation; | (c) | how the undertaking protects whistleblowers, including: | i. | details on the establishment of internal whistleblower reporting channels, including whether the undertaking provides for information and training to its own workers and information about the designation and training of staff receiving reports; and | ii. | measures to protect against retaliation its own workers who are whistleblowers in accordance with the applicable law transposing Directive (EU) 2019/1937 of the European Parliament and of the Council (128); | (d) | where the undertaking has no policies on the protection of whistle-blowers (129), it shall state this and whether it has plans to implement them and the timetable for implementation; | (e) | beyond the procedures to follow-up on reports by whistleblowers in accordance with the applicable law transposing Directive (EU) 2019/1937, whether the undertaking has procedures to investigate business conduct incidents , including incidents of corruption and bribery , promptly, independently and objectively; | (f) | where applicable, whether the undertaking has in place policies with respect to animal welfare; | (g) | the undertaking’s policy for training within the organisation on business conduct, including target audience, frequency and depth of coverage; and | (h) | the functions within the undertaking that are most at risk in respect of corruption and bribery .10. | 7. punktā prasītajā atklājamajā informācijā sniedzamas šādas ziņas saistībā ar uzņēmuma rīcībpolitiku darījumdarbības jautājumos: | (a) | apraksts par mehānismiem, ar ko identificē, ziņo un izmeklē bažas par nelikumīgu rīcību vai rīcību, kas ir pretrunā uzņēmuma rīcības kodeksam vai līdzīgiem iekšējiem noteikumiem; norāde par to, vai šādi mehānismi ļauj saņemt ziņojumus no iekšējām un/vai ārējām ieinteresētajām personām; | (b) | ja uzņēmumam nav pretkorupcijas vai kukuļošanas apkarošanas politikas, kas atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas Pretkorupcijas konvencijai (127), tas šo faktu norāda, kā arī to, vai tas plāno šādu rīcībpolitiku īstenot un kāds ir tās īstenošanas grafiks; | (c) | apraksts par to, kā uzņēmums aizsargā trauksmes cēlējus: | i. | sīka informācija par trauksmes cēlēju iekšējo ziņošanas kanālu izveidi, tostarp par to, vai uzņēmums nodrošina informāciju un apmācību saviem darbiniekiem, kā arī informāciju par to darbinieku iecelšanu un apmācību, kuri saņem ziņojumus; un | ii. | informācija par pasākumiem, ko veic, lai aizsargātu pret atriebību savus darbiniekus, kuri ir trauksmes cēlēji saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, ar kuriem transponē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2019/1937 (128); | (d) | ja uzņēmumam nav trauksmes cēlēju aizsardzības politikas (129), tas šo faktu norāda, kā arī to, vai tas plāno šādu rīcībpolitiku īstenot un kāds ir tās īstenošanas grafiks; | (e) | informācija par to, vai papildus procedūrām, kas paredzētas, lai izsekotu trauksmes cēlēju ziņojumus saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/1937, vai uzņēmumam ir procedūras, lai ātri, neatkarīgi un objektīvi izmeklētu darījumdarbības incidentus, tostarp korupcijas un kukuļošanas gadījumus; | (f) | attiecīgā gadījumā — vai uzņēmumā ir ieviesta rīcībpolitika attiecībā uz dzīvnieku labturību, | (g) | uzņēmuma politika apmācībai par darījumdarbību organizācijā, tajā skaitā mērķauditorija, biežums un temata aplūkošanas dziļums, un | (h) | informācija par tām uzņēmuma funkcijām, kuras ir visvairāk pakļautas riskam saistībā ar korupciju un kukuļošanu.
11. | Undertakings that are subject to legal requirements under national law transposing Directive (EU) 2019/1937, or to equivalent legal requirements with regard to the protection of whistle-blowers, may comply with the disclosure specified in paragraph 10 (d) by stating that they are subject to those legal requirements.11. | Uzņēmumi, kuriem jāpilda juridiskās prasības saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu (ES) 2019/1937, vai līdzvērtīgas juridiskās prasības attiecībā uz trauksmes cēlēju aizsardzību, var izpildīt 10. punkta d) apakšpunktā norādīto informācijas atklāšanas prasību, norādot, ka tiem ir jāpilda minētās juridiskās prasības.
Disclosure Requirement G1-2 – Management of relationships with suppliersInformācijas atklāšanas prasība G1-2. Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība
12. | The undertaking shall provide information about the management of its relationships with its suppliers and its impacts on its supply chain.12. | Uzņēmums sniedz informāciju par savu attiecību ar piegādātājiem pārvaldību un tā ietekmi uz piegādes ķēdi.
13. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide an understanding of the undertaking’s management of its procurement process including fair behaviour with suppliers .13. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt izpratni par to, kā uzņēmums pārvalda iepirkuma procesu, tajā skaitā par godīgu rīcību attiecībās ar piegādātājiem.
14. | The undertaking shall provide a description of its policy to prevent late payments, specifically to SMEs.14. | Uzņēmums sniedz aprakstu par savu rīcībpolitiku, ar ko novērš maksājumu kavējumus, jo īpaši MVU.
15. | The disclosure required under paragraph 12 shall include the following information: | (a) | the undertaking’s approach to its relationships with its suppliers , taking account of risks to the undertaking related to its supply chain and of impacts on sustainability matters ; and | (b) | whether and how it takes into account social and environmental criteria for the selection of its suppliers.15. | 12. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: | (a) | uzņēmuma pieeja attiecībām ar piegādātājiem, ņemot vērā uzņēmuma riskus, kas saistīti ar tā piegādes ķēdi, kā arī ietekmi uz ilgtspējas jautājumiem; un | (b) | vai un kā uzņēmums, izvēloties piegādātājus, ņem vērā sociālos un vidiskos
Disclosure Requirement G1-3 – Prevention and detection of corruption and briberyInformācijas atklāšanas prasība G1-3. Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana
16. | The undertaking shall provide information about its system to prevent and detect, investigate, and respond to allegations or incidents relating to corruption and bribery including the related training.16. | Uzņēmums sniedz informāciju par tā ieviesto sistēmu korupcijas un kukuļošanas novēršanai un atklāšanai, izmeklēšanai un reaģēšanai uz apgalvojumiem vai incidentiem saistībā ar korupciju un kukuļošanu, kā arī par saistīto apmācību.
17. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide transparency on the key procedures of the undertaking to prevent, detect, and address allegations about corruption and bribery . This includes the training provided to own workers and/or information provided internally or to suppliers .17. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz uzņēmuma galvenajām procedūrām, ar ko novērš, atklāj un risina apgalvojumus par korupciju un kukuļošanu. Tas ietver pašu strādājošajiem sniegtu apmācību un/vai informāciju, kas tiek sniegta uzņēmuma iekšienē vai piegādātājiem.
18. | The disclosure required under paragraph 16 shall include the following information: | (a) | a description of the procedures in place to prevent, detect, and address allegations or incidents of corruption and bribery ; | (b) | whether the investigators or investigating committee are separate from the chain of management involved in the matter; and | (c) | the process, if any, to report outcomes to the administrative, management and supervisory bodies .18. | 16. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: | (a) | apraksts par procedūrām, kas ieviestas, lai novērstu, atklātu un risinātu apgalvojumus vai incidentus saistībā ar korupciju un kukuļošanu; | (b) | apraksts par to, vai izmeklētāji vai izmeklēšanas komiteja ir nošķirti no lietā iesaistītās vadības ķēdes, un | (c) | process, ja tāds ir ieviests, saskaņā ar kuru par rezultātiem ziņo administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām.
19. | Where the undertaking has no such procedures in place, it shall disclose this fact and, where applicable, its plans to adopt them.19. | Ja uzņēmumā šādas procedūras nav ieviestas, tas atklāj šo faktu un attiecīgā gadījumā apraksta to ieviešanas plānus.
20. | The disclosures required by paragraph 16 shall include information about how the undertaking communicates its policies to those for whom they are relevant to ensure that the policy is accessible and that they understand its implications.20. | 16. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj ziņas par to, kā uzņēmums dara zināmu savu rīcībpolitiku tiem, uz kuriem tā attiecas, lai nodrošinātu, ka rīcībpolitika ir pieejama un ka attiecīgās personas saprot tās sekas.
21. | The disclosure required by paragraph 16 shall include information about the following with respect to training: | (a) | the nature, scope and depth of anti- corruption and anti- bribery training programmes offered or required by the undertaking; | (b) | the percentage of functions-at-risk covered by training programmes; and | (c) | the extent to which training is given to members of the administrative, management and supervisory bodies.21. | 16. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas ziņas par šādiem aspektiem attiecībā uz apmācību: | (a) | uzņēmuma piedāvāto vai pieprasīto pretkorupcijas un kukuļošanas novēršanas apmācības programmu pamatīpašības, apjoms un dziļums; | (b) | to riskam pakļauto funkcionālo nodaļu procentuālā daļa, kas iekļautas apmācības programmās, un | (c) | Informācija par to, cik lielā mērā tiek apmācīti administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļi.
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement G1-4 – Incidents of corruption or briberyInformācijas atklāšanas prasība G1-4. Korupcijas vai kukuļošanas incidenti
22. | The undertaking shall provide information on incidents of corruption or bribery during the reporting period.22. | Uzņēmums sniedz informāciju par korupcijas vai kukuļošanas incidentiem pārskata periodā.
23. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide transparency on the incidents relating to corruption or bribery during the reporting period and the related outcomes.23. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz korupcijas vai kukuļošanas incidentiem pārskata periodā un ar tiem saistītajiem rezultātiem.
24. | The undertaking shall disclose: | (a) | the number of convictions and the amount of fines for violation of anti-corruption and anti- bribery laws (130); and | (b) | any actions taken to address breaches in procedures and standards of anti-corruption and anti-bribery (131).24. | Uzņēmums atklāj šādas ziņas: | (a) | notiesājošo spriedumu skaits un naudas sodu apmērs par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu (130) pārkāpumiem; un | (b) | darbības, kas veiktas, lai novērstu pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas procedūru un standartu pārkāpumus (131).
25. | The undertaking may disclose: | (a) | the total number and nature of confirmed incidents of corruption or bribery; | (b) | the number of confirmed incidents in which own workers were dismissed or disciplined for corruption or bribery-related incidents; | (c) | the number of confirmed incidents relating to contracts with business partners that were terminated or not renewed due to violations related to corruption or bribery; and | (d) | details of public legal cases regarding corruption or bribery brought against the undertaking and its own workers during the reporting period and the outcomes of such cases. This includes cases that were initiated in previous years where the outcome was only established in the current reporting period.25. | Uzņēmums var atklāt šādas ziņas: | (a) | apstiprināto korupcijas vai kukuļošanas incidentu kopskaits un veids; | (b) | To apstiprināto incidentu skaits, kad uzņēmuma pašu strādājošie tikuši atlaisti no darba vai saņēmuši disciplinārsodu par incidentiem, kas saistīti ar korupciju vai kukuļošanu, | (c) | To apstiprināto incidentu skaits saistībā ar līgumiem ar darījumu partneriem, kuri tikuši izbeigti vai nav tikuši pagarināti ar korupciju vai kukuļošanu saistītu pārkāpumu dēļ; un | (d) | detalizēta informācija par publisku tiesvedību saistībā ar korupciju vai kukuļošanu, kas pārskata periodā uzsākta pret uzņēmumu un tā pašu strādājošajiem, un attiecīgo lietu iznākums. Tas ietver lietas, kas tika ierosinātas iepriekšējos gados un kurās iznākums tika noskaidrots tikai šajā pārskata periodā.
26. | The disclosures required shall include incidents involving actors in its value chain only where the undertaking or its employees are directly involved.26. | Incidentus, kuros iesaistīti vērtības ķēdes dalībnieki, atklājamajā informācijā iekļauj tikai tad, ja uzņēmums vai tā darbinieki ir iesaistīti tieši.
Disclosure Requirement G1-5 – Political influence and lobbying activitiesInformācijas atklāšanas prasība G1-5. Politiskā ietekme un lobēšanas darbības
27. | The undertaking shall provide information on the activities and commitments related to exerting its political influence, including its lobbying activities related to its material impacts, risks and opportunities.27. | Uzņēmums sniedz informāciju par darbībām un saistībām, kas attiecas uz tā politisko ietekmi, tajā skaitā par lobēšanas darbībām saistībā ar tā būtisko ietekmi, riskiem un iespējām.
28. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide transparency on the undertaking’s activities and commitments related to exerting its political influence with political contributions, including the types and purpose of lobbying activities .28. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir nodrošināt pārredzamību attiecībā uz uzņēmuma darbībām un saistībām, kas attiecas politisko ietekmi, ko tas izdara ar politisko ieguldījumu, tostarp lobēšanas darbību veidiem un mērķiem.
29. | The disclosure required by paragraph 27 shall include: | (a) | if applicable, the representative(s) responsible in the administrative, management and supervisory bodies for the oversight of these activities; | (b) | for financial or in-kind political contributions: | i. | the total monetary value of financial and in-kind political contributions made directly and indirectly by the undertaking aggregated by country or geographical area where relevant, as well as type of recipient/beneficiary; and | ii. | where appropriate, how the monetary value of in-kind contributions is estimated. | (c) | the main topics covered by its lobbying activities and the undertaking’s main positions on these in brief. This shall include explanations on how this interacts with its material impacts, risks and opportunities identified in its materiality assessment per ESRS 2; and | (d) | if the undertaking is registered in the EU Transparency Register or in an equivalent transparency register in a Member State, the name of any such register and its identification number in the register.29. | 27. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļauj šādas ziņas: | (a) | ja piemērojams — pārstāvis(-ji), kas administratīvajās, vadības un uzraudzības struktūrās ir atbildīgs(-i) par šo darbību pārraudzību; | (b) | informācija par finansiāliem vai natūrā sniegtiem politiskiem ieguldījumiem: | i. | uzņēmuma tieši un netieši veikto finansiālo un natūrā sniegto politisko ieguldījumu kopējā vērtība naudas izteiksmē, attiecīgā gadījumā apkopota pēc valsts vai ģeogrāfiskā apgabala, kā arī pēc saņēmēja / labuma guvēja veida, un | ii. | ja piemērojams — kā tiek aprēķināta ieguldījumu natūrā vērtība naudas izteiksmē; | (c) | galvenie uzņēmuma veikto lobēšanas darbību temati un īss uzņēmuma galveno nostāju izklāsts par tiem. Tas ietver skaidrojumus par to, kā lobēšana mijiedarbojas ar uzņēmuma būtisko ietekmi, riskiem un iespējām, kas identificētas būtiskuma novērtējumā saskaņā ar ESRS 2, un | (d) | ja uzņēmums ir reģistrēts ES Pārredzamības reģistrā vai līdzvērtīgā pārredzamības reģistrā kādā dalībvalstī — šāda reģistra nosaukums un tā identifikācijas numurs reģistrā.
30. | The disclosure shall also include information about the appointment of any members of the administrative, management and supervisory bodies who held a comparable position in public administration (including regulators) in the 2 years preceding such appointment in the current reporting period.30. | Atklājamajā informācijā iekļauj arī ziņas par to administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru locekļu iecelšanu amatā, kuri divus gadus pirms iecelšanas amatā pašreizējā pārskata periodā ir ieņēmuši līdzīgu amatu valsts pārvaldē (arī regulējošajās iestādēs).
Disclosure Requirement G1-6 – Payment practicesInformācijas atklāšanas prasība G1-6. Maksājumu prakse
31. | The undertaking shall provide information on its payment practices, especially with respect to late payments to small and medium enterprises (SMEs).31. | Uzņēmums sniedz informāciju par savu maksājumu praksi, jo īpaši attiecībā uz maksājumu kavējumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).
32. | The objective of this Disclosure Requirement is to provide insights on the contractual payment terms and on its performance with regard to payment, especially as to how these impact SMEs and specifically with respect to late payments to SMEs.32. | Šīs informācijas atklāšanas prasības mērķis ir sniegt ieskatu par līgumā noteiktajiem maksājumu termiņiem un uzņēmuma darbības rezultātiem, kas attiecas uz maksājumiem, jo īpaši attiecībā uz to, kā tie ietekmē MVU, un konkrēti attiecībā uz maksājumu kavējumiem MVU.
33. | The disclosure under paragraph 31 shall include: | (a) | the average time the undertaking takes to pay an invoice from the date when the contractual or statutory term of payment starts to be calculated, in number of days; | (b) | a description of the undertaking’s standard payment terms in number of days by main category of suppliers and the percentage of its payments aligned with these standard terms; | (c) | the number of legal proceedings currently outstanding for late payments; and | (d) | complementary information necessary to provide sufficient context. If the undertaking has used representative sampling to calculate the information required under point (a), it shall state that fact and briefly describe the methodology used.33. | 31. punktā prasītajā atklājamajā informācijā iekļaujamas šādas ziņas: | (a) | vidējais laiks, kas uzņēmumam nepieciešams rēķina apmaksai, sākot no dienas, kad sākas līgumā vai tiesību aktos noteiktā maksājuma termiņa aprēķināšana, izteikts kā dienu skaits; | (b) | uzņēmuma standarta maksājumu termiņu apraksts, izteikts kā dienu skaits, dalījumā pa galvenajām piegādātāju kategorijām un to uzņēmuma maksājumu procentuālā daļa, kas veikti saskaņā ar šiem standarta termiņiem; | (c) | pašlaik nepabeigto tiesas procesu skaits saistībā ar maksājumu kavējumiem un | (d) | papildu informācija, kas nepieciešama pietiekamam kontekstam. Ja uzņēmums ir izmantojis reprezentatīvu izlasi, lai aprēķinātu a) apakšpunktā prasīto informāciju, tas norāda šo faktu un īsi apraksta izmantoto metodiku.
Appendix AA papildinājums.
Application RequirementsPiemērošanas prasības
This appendix is an integral part of the ESRS G1 Business conduct. It supports the application of the disclosure requirements set out in this standard and has the same authority as the other parts of the Standard.Šis papildinājums ir neatņemama ESRS G1 “ Darījumdarbība ” daļa. Tas nodrošina šajā standartā noteikto informācijas atklāšanas prasību piemērošanu, un tam ir tāds pats spēks kā citām šā standarta daļām.
Impact, risk and opportunity managementIetekmes, risku un iespēju pārvaldība
Disclosure Requirement G1-1 – Business conduct policies and corporate cultureInformācijas atklāšanas prasība G1-1. Darījumdarbības politika un korporatīvā kultūra
AR 1. | The undertaking may consider the following aspects when determining its disclosure under paragraph 7: | (a) | the aspects of corporate culture that are taken into consideration and discussed by the administrative, management and supervisory bodies and with which frequency; | (b) | the principal themes that are promoted and communicated as part of the corporate culture; | (c) | how the members of the undertaking’s administrative, management and supervisory bodies provide direction to promote a corporate culture; and | (d) | specific incentives or tools for its own workers to foster and encourage its corporate culture.AR 1. | Nosakot saskaņā ar 7. punktu atklājamo informāciju, uzņēmums var ņemt vērā šādus aspektus: | (a) | korporatīvās kultūras aspektus, kuri tiek ņemti vērā un apspriesti administratīvajās, vadības un uzraudzības struktūrās, un šo tematu apspriešanas biežumu; | (b) | galvenos tematus, kas tiek paziņoti un popularizēti korporatīvās kultūras kontekstā; | (c) | to, kā uzņēmuma administratīvās, vadības un uzraudzības struktūrās nosaka korporatīvās kultūras veicināšanas virzienu, un | (d) | īpašus stimulus vai instrumentus uzņēmuma pašu strādājošajiem tā korporatīvās kultūras sekmēšanai un veicināšanai.
Disclosure Requirement G1-2 – Management of relationships with suppliersInformācijas atklāšanas prasība G1-2. Attiecību ar piegādātājiem pārvaldība
AR 2. | For purposes of this standard, management of relationships with the undertaking’s suppliers may include the following: | (a) | how the undertaking’s practices, including activities to avoid or minimise the impacts of disruptions to its supply chain , support its strategy and risk management; | (b) | training of the undertaking’s procurement/supply chain workforce on engagement and dialogue with suppliers as well as incentives of its procurement workforce including whether such incentives refer to price, quality or sustainability factors; | (c) | the screening and evaluation of social and environmental performance of suppliers; | (d) | the inclusion of locally based suppliers in its supply chain and/or suppliers with certification; | (e) | how the undertaking’s practices deal with vulnerable suppliers; | (f) | the undertaking’s targets and actions with regard to communication and management of relationships with suppliers; and | (g) | how the outcomes of these practices are evaluated, including supplier visits, audits or surveys.AR 2. | Šajā standartā uzņēmuma attiecību ar piegādātājiem pārvaldība var ietvert šādus aspektus: | (a) | to, kā uzņēmuma prakse — arī darbības, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu piegādes ķēdes traucējumu ietekmi, — atbalsta tā stratēģiju un riska pārvaldību; | (b) | ar iepirkumiem / piegādes ķēdi saistīto uzņēmuma darbinieku apmācību par mijiedarbību un dialogu ar piegādātājiem, kā arī par iepirkuma jomā strādājošo darbinieku stimulēšanu, neatkarīgi no tā, vai šie stimuli attiecas uz cenu, kvalitāti vai ilgtspējas faktoriem; | (c) | piegādātāju sociālā un vidiskā snieguma pārbaudi un izvērtēšanu; | (d) | vietējo piegādātāju un/vai sertificētu piegādātāju iekļaušanu piegādes ķēdē; | (e) | to, kā uzņēmums praksē strādā ar neaizsargātiem piegādātājiem; | (f) | uzņēmuma komunikācijas un attiecību ar piegādātājiem pārvaldības mērķrādītājus un darbības un | (g) | to, kā tiek novērtēti šīs prakses rezultāti, tajā skaitā piegādātāju apmeklējumi, revīzijas vai apsekojumi.
AR 3. | 'Vulnerable suppliers’ includes suppliers that are exposed to significant economic, environmental and/or social risks.AR 3. | “Neaizsargātie piegādātāji” ietver piegādātājus, kas ir pakļauti ievērojamiem ekonomiskiem, vidiskiem un/vai sociāliem riskiem.
Disclosure Requirement G1-3 – Prevention and detection of corruption and briberyInformācijas atklāšanas prasība G1-3. Korupcijas un kukuļošanas novēršana un atklāšana
AR 4. | ‘Functions-at-risk’ means those functions deemed to be at risk of corruption and bribery as a result of its tasks and responsibilities.AR 4. | “Riskam pakļautās funkcionālās nodaļas” ir tās funkcionālās nodaļas, kuras tām uzticēto uzdevumu un noteikto pienākumu dēļ tiek uzskatītas par pakļautām korupcijas un kukuļošanas riskam.
AR 5. | Disclosures may include details about the risk assessments and/or mapping, as well as monitoring programmes and/or internal control procedures performed by the undertaking to detect corruption and bribery .AR 5. | Atklājamā informācija var ietvert vispārīgas ziņas par riska novērtējumiem un/vai to kartējumu, kā arī par uzraudzības programmām un/vai iekšējās kontroles procedūrām, ko uzņēmums veic, lai atklātu korupciju un kukuļošanu.
AR 6. | The undertaking’s policies on corruption and bribery may be relevant to specific groups of people, either because they are expected to implement them (for example, the undertaking’s employees , contractors and suppliers ), or because they have a direct interest in their implementation (for example, value chain workers, investors). The undertaking may disclose the communication tools and channels (e.g., flyers, newsletters, dedicated websites, social media, face to face interactions, unions and/or workers representatives) to communicate policies to such groups. This may also include the identification and/or removal of potential barriers to dissemination, such as through translation into relevant languages or the use of graphic depictions.AR 6. | Uzņēmuma korupcijas un kukuļošanas apkarošanas politika var būt relevanta noteiktām personām (piemēram, uzņēmuma darbiniekiem, darbuzņēmējiem un piegādātājiem), jo no viņām tiek gaidīta šīs rīcībpolitikas īstenošana, vai arī tāpēc, ka viņas ir tieši ieinteresētas tās īstenošanā (piemēram, vērtības ķēdes darbinieki, ieguldītāji). Lai paziņotu rīcībpolitiku šīm personu grupām, uzņēmums var atklāt saziņas rīkus un kanālus (piemēram, izdales lapiņas, informatīvus biļetenus, īpašas tīmekļvietnes, sociālos medijus, tiešo saskarsmi, arodbiedrības un/ pārstāvjus). Tas var ietvert arī iespējamo izplatīšanas šķēršļu identificēšanu un/vai novēršanu, piemēram, tulkojot attiecīgajās valodās vai izmantojot grafiskus attēlus.
AR 7. | The undertaking may disclose an analysis of its training activities by, for example, region of training or category of own workforce where its programmes differ significantly based on such factors and such information would be useful to users.AR 7. | Uzņēmums var atklāt informāciju par savu apmācības darbību analīzi, piemēram, pēc apmācības reģiona vai pēc pašu personāla kategorijas, ja tā programmas būtiski atšķiras atkarībā šādiem faktoriem un ja šāda informācija būtu noderīga lietotājiem.
AR 8. | The undertaking may present the required information about training using the following table: | Anti-corruption and bribery training illustrative example | During the 20XY financial year ABC provided training to its at-risk own workers in terms of its policy (see note x). For those at-risk functions the training is mandatory, but ABC also made available voluntary training for other own workers. Details of its training during the year is as follows: |   | At-risk functions | Managers | AMSB  (132) | Other own workers | Training coverage |   |   |   |   | Total | 20 000 | 200 | 16 | 70 000 | Total receiving training | 19 500 | 150 | 8 | 5 000 | Delivery method and | duration |   |   |   |   | Classroom training | 5 hours |   |   |   | Computer-based training | 1 hour | 2 hours | 1 hour |   | Voluntary computer-based | training |   |   |   | 1 hour | Frequency |   |   |   |   | How often training is required | Annually | Annually | Bi-annually | - | Topics covered |   |   |   |   | Definition of corruption | X | X | X | X | Policy | X | X | X | X | Procedures on suspicion/detection | X | X |   |   | Etc. | X |   |   |  AR 8. | Uzņēmums var sniegt nepieciešamo informāciju par apmācību, izmantojot šādu tabulu: | Korupcijas un kukuļošanas apkarošanas apmācības ilustratīvs piemērs | 20XY. finanšu gadā ABC saviem riska grupas pašu strādājošajiem nodrošināja apmācību saskaņā ar savu rīcībpolitiku (sk. x piezīmi). Apmācība riskam pakļauto funkcionālo nodaļu darbiniekiem ir obligāta, taču ABC nodrošināja arī brīvprātīgu apmācību citiem pašu strādājošajiem. Turpmāk sniegta sīkāka informācija par tā gada laikā organizēto apmācību. |   | Riskam pakļautās funkcionālās nodaļas | Vadītāji | AVUS  (132) | Citi pašu strādājošie | Apmācības dalībnieku skaits |   |   |   |   | Kopā | 20 000 | 200 | 16 | 70 000 | Apmācības dalībnieku kopskaits | 19 500 | 150 | 8 | 5 000 | Pasniegšanas metode un | ilgums |   |   |   |   | Apmācība klātienē | 5  stundas |   |   |   | Datorizēta apmācība | 1  stunda | 2  stundas | 1  stunda |   | Brīvprātīga datorizēta | apmācība |   |   |   | 1  stunda | Biežums |   |   |   |   | Cik bieži apmācība nepieciešama | Reizi gadā | Reizi gadā | Divas reizes gadā | - | Aplūkotie temati |   |   |   |   | Korupcijas definīcija | X | X | X | X | Rīcībpolitika | X | X | X | X | Aizdomu/atklāšanas procedūras | X | X |   |   | Utt. | X |   |   |  
Metrics and targetsRādītāji un mērķrādītāji
Disclosure Requirement G1-5 – Political influence and lobbying activitiesInformācijas atklāšanas prasība G1-5. Politiskā ietekme un lobēšanas darbības
AR 9. | For purposes of this Standard ‘political contribution’ means financial or in-kind support provided directly to political parties, their elected representatives or persons seeking political office. Financial contributions can include donations, loans, sponsorships, advance payments for services, or the purchase of tickets for fundraising events and other similar practices. In-kind contributions can include advertising, use of facilities, design and printing, donation of equipment, provision of board membership, employment or consultancy work for elected politicians or candidates for office.AR 9. | Šajā standartā termins “politisks ieguldījums” apzīmē finansiālu vai natūrā sniegtu tiešu atbalstu politiskajām partijām, to vēlētajiem pārstāvjiem vai personām, kas vēlas ieņemt politisku amatu. Finansiālais ieguldījums var ietvert ziedojumus, aizdevumus, sponsorēšanu, avansa maksājumus par pakalpojumiem vai biļešu iegādi līdzekļu vākšanas pasākumos un citu līdzīgu praksi. Ieguldījumi natūrā var ietvert reklāmu, objektu izmantošanu, dizainu un drukāšanu, aprīkojuma dāvināšanu, dalību valdē, darba iespējas vai konsultāciju pakalpojumus vēlētiem politiķiem vai amata kandidātiem.
AR 10. | ‘Indirect political contribution’ refers to those political contributions made through an intermediary organisation such as a lobbyist or charity, or support given to an organisation such as a think tank or trade association linked to or supporting particular political parties or causes.AR 10. | “Netiešs politiskais ieguldījums” apzīmē politisko ieguldījumu, kas veikts ar tādu starpniekorganizāciju palīdzību kā lobisti vai labdarības organizācijas, vai atbalstu, kas sniegts tādām organizācijām kā domnīcas vai arodasociācijas, kuras ir saistītas ar konkrētām politiskajām partijām vai mērķiem vai atbalsta tos.
AR 11. | When determining ‘comparable position’ in this standard, the undertaking shall consider various factors, including level of responsibility and scope of activities undertaken.AR 11. | Nosakot “līdzīgu amatu”, kā paredzēts šajā standartā, uzņēmums ņem vērā dažādus faktorus, tajā skaitā atbildības līmeni un veikto darbību apjomu.
AR 12. | The undertaking may provide the following information on its financial or in-kind contributions with regard to its lobbying expenses: | (a) | the total monetary amount of such internal and external expenses; and | (b) | the total amount paid for membership to lobbying associations.AR 12. | Uzņēmums par saviem finansiālajiem vai natūrā veiktajiem ieguldījumiem saistībā ar tā lobēšanas izdevumiem var sniegt šādu informāciju: | (a) | šādu iekšēju un ārēju izdevumu kopsummu naudas izteiksmē un | (b) | kopsummu, kas samaksāta par dalību lobiju asociācijās.
AR 13. | If the undertaking is legally obliged to be a member of a chamber of commerce or other organisation that represents its interests, it may disclose that this is the case.AR 13. | Ja uzņēmumam ir juridisks pienākums būt tirdzniecības kameras vai citas organizācijas, kas pārstāv tā intereses, biedram, tas var atklāt, ka tas tā ir.
AR 14. | In meeting the requirement in paragraph 29(c) the undertaking shall consider the alignment between its public statements on its material impacts, risks and opportunities and its lobbying activities.AR 14. | Izpildot 29. punkta c) apakšpunktā noteikto prasību, uzņēmums ņem vērā savu publisko paziņojumu par tā būtisku ietekmi, riskiem un iespējām un tā lobēšanas darbību saskaņošanu.
AR 15. | An example of what such disclosures could look like: | Political engagement (including lobbying activities) illustrative example | During the 20XY financial year ABC was involved in activities around the proposed regulation XXX which could have significant negative impacts on its business model if implemented in the current format. ABC’s considers that while the proposed regulation will realise some improvements to the regulatory regime such as xxx, in its current format the costs relating to xxx will outweigh the benefits. ABC and its peers continue to work with XXX (the regulator) to improve this balance. | ABC also supported the QRP political party in Country X and EFG party in Country Y as both …. ABC is registered in its local transparency register, i.e., XYZ, and its registration number is 987234. | Amounts in € thousands. |   | 2023 | 2022 [TBC] | Political funding provided | 100 |   | Funding to QRP | 75 |   | Funding to EFG | 25 |   |   | 100 |  AR 15. | Turpmāk sniegts šādas atklājamās informācijas piemērs. | Iesaistīšanās politikā (tajā skaitā lobēšanas darbību) ilustratīvs piemērs | 20XY. finanšu gadā ABC bija iesaistīts darbībās saistībā ar ierosināto Regulu XXX, kas varētu būtiski negatīvi ietekmēt tā darījumdarbības modeli , ja tā tiktu īstenota pašreizējā veidā. ABC uzskata, ka, lai gan ierosinātā regula radīs dažus uzlabojumus regulatīvajā režīmā, piemēram, xxx, tās pašreizējā veidā ar xxx saistītās izmaksas būs lielākas par ieguvumiem. ABC un tam līdzīgi uzņēmumi turpina strādāt ar XXX (regulatoru), lai uzlabotu šo līdzsvaru. | ABC atbalstīja arī QRP politisko partiju valstī X un EFG partiju valstī Y, jo abas ..... Uzņēmums ABC ir reģistrēts vietējā pārredzamības reģistrā (proti, XYZ), un tā reģistrācijas numurs ir 987234. | Summas tūkstošos EUR. |   | 2023 | 2022 [tiks precizēts] | Sniegtais politiskais finansējums | 100 |   | Finansējums QRP | 75 |   | Finansējums EFG | 25 |   |   | 100 |  
Disclosure Requirement G1-6 – Payment practicesInformācijas atklāšanas prasība G1-6. Maksājumu prakse
AR 16. | In some cases, the undertaking’s standard contractual payment terms may differ significantly depending on country or type of supplier . In such cases, information about the standard terms per main categories of suppliers or country or geographical region could be examples of additional contextual information to explain the disclosures in paragraph 33(b).AR 16. | Dažos gadījumos uzņēmuma līgumā noteiktie standarta samaksas nosacījumi var būtiski atšķirties atkarībā no piegādātāja valsts vai veida. Šādos gadījumos, piemēram, informāciju par standarta nosacījumiem attiecībā uz galvenajām piegādātāju kategorijām vai valsti, vai ģeogrāfisko reģionu varētu sniegt kā papildu kontekstuālu informāciju, lai izskaidrotu saskaņā ar 33. punkta b) apakšpunktu atklājamo informāciju.
AR 17. | An example of what the description of standard contract term disclosures in paragraph 33(b) could look like: | ABC’s standard contract payment terms are payment on receipt of invoice for wholesalers which encompass approximately 80% of its annual invoices by value. It pays for services received within 30 days after receipt of the invoice which are about 5% of its annual invoices. The remainder of its invoices are paid within 60 days of receipt except for those in country X which in accordance with the marketplace standards are paid within 90 days of receipt.AR 17. | Piemērs standarta līgumā paredzēto nosacījumu aprakstam, kas jāsniedz kā saskaņā ar 33. punkta b) apakšpunktu atklājamā informācija, varētu izskatīties šādi: | Uzņēmuma ABC standarta līguma samaksas nosacījumi paredz samaksu pēc rēķinu saņemšanas vairumtirgotājiem, kas aptver aptuveni 80 % no uzņēmuma gada rēķinu vērtības. Uzņēmums veic maksājumus par saņemtajiem pakalpojumiem 30 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas, kas veido aptuveni 5 % no gada rēķinu apjoma. Pārējie rēķini tiek samaksāti 60 dienu laikā pēc saņemšanas, izņemot rēķinus X valstī, kas saskaņā ar tirgus standartiem tiek samaksāti 90 dienu laikā pēc rēķina saņemšanas.
(1)  Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings, amending Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council and repealing Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC (OJ L 182, 29.6.2013, p. 19).(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(2)  Directive (EU) 2022/2464 of the European Parliament and of the Council of 14 December 2022 amending Regulation (EU) No 537/2014, Directive 2004/109/EC, Directive 2006/43/EC and Directive 2013/34/EU, as regards corporate sustainability reporting (OJ L 322, 16.12.2022, p. 15).(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2464 (2022. gada 14. decembris), ar ko attiecībā uz korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanu groza Regulu (ES) Nr. 537/2014, Direktīvu 2004/109/EK, Direktīvu 2006/43/EK un Direktīvu 2013/34/ES (OV L 322, 16.12.2022., 15. lpp.).
(3)  UN Guiding Principle 16 and its commentary; UN Interpretive Guide, Questions 21 and 25 as well as OECD Guidelines Chapter II on General Policies (paragraph A.10), and chapter IV on Human Rights (paragraph 4; and paragraph 44 of the Commentary); and OECD Due Diligence Guidance, Section II (1.1 and 1.2) and Annex, Questions 14 and 15.(3)  ANO 16. pamatprincipā un tā komentārā; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 21. un 25. jautājumu, kā arī ESAO pamatnostādņu II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.10. punkts) un IV nodaļā par cilvēktiesībām (komentāra 4. un 44. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (1.1. un 1.2. punkts) un atbildēs uz pielikuma 14. un 15. jautājumu.
(4)  UN Guiding Principle 18 and its Commentary, UN Guiding Principle 20, Commentary to UN Guiding Principles 21 and 29, and UN Guiding Principle 31(h) and its Commentary; and the UN Interpretive Guide, Questions 30, 33, 42 and 76 as well as OECD Guidelines Chapter II on General Policies (paragraph A.14 and paragraph 25 of the Commentary); and OECD Due Diligence Guidance, Section II (2.1.c, 2.3. 2.4.a, 3.1.b and 3.1.f) and Annex Questions 8- 11.(4)  ANO 18. pamatprincipā un tā komentārā, ANO 20. pamatprincipā, ANO 21. un 29. pamatprincipa komentārā un ANO 31. pamatprincipa h) punktā un tā komentārā; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 30., 33., 42. un 76. jautājumu, kā arī b) ESAO vadlīniju II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.14. punkts un komentāra 25. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (2.1.c, 2.3., 2.4.a, 3.1.b un 3.1.f punkts) un pielikuma atbildēs uz 8.–11. jautājumu.
(5)  UN Guiding Principles 17, 18 and 24 and their Commentaries, and the Commentary to UN Guiding Principle 29; and the UN Interpretive Guide, Questions 9, 12-13, 27-28, 36-42, and 85-89 and OECD Guidelines Chapter II on General Policies (paragraphs A.10-11 and paragraph 14 of the Commentary), and Chapter IV on Human Rights (paragraphs 1-2 and paragraphs 41-43 of the Commentary); and OECD Due Diligence Guidance, Section II (2.1- 2.4) and Annex Questions 3-5, and 19-31).(5)  ANO 17., 18. un 24. pamatprincipā un to komentāros, kā arī ANO 29. pamatprincipa komentārā; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 9., 12., 13., 27., 28., 36.–42. un 85.–89. jautājumu, kā arī b) ESAO vadlīniju II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.10.–11. punkts un komentāra 14. punkts) un IV nodaļā par cilvēktiesībām (komentāra 1. un 2. punkts un 41.–43. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (2.1.–2.4. punkts) un atbildēs uz pielikuma 3.–5. un 19.–31. jautājumu.
(6)  UN Guiding Principles 19, 22 and 23 and their Commentaries; and the UN Interpretive Guide, Questions 11, 32, 46-47, 64-68 and 82-83 and OECD Guidelines Chapter II on General Policies (paragraphs A.12 and paragraphs 18-22 of the Commentary), and Chapter IV on Human Rights (paragraphs 3 and 42-43 of the Commentary); and OECD Due Diligence Guidance, Section II (3.1-3.2) and Annex Questions 32-40).(6)  ANO 19., 22. un 23. pamatprincipā un to komentāros; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 11., 32., 46., 47., 64.–68., 82. un 83. jautājumu kā arī b) ESAO vadlīniju II nodaļā par vispārējiem politikas virzieniem (A.12. punkts un komentāra 18.–22. punkts) un IV nodaļā par cilvēktiesībām (komentāra 3. punkts un 42., 43. punkts); kā arī ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (3.1. un 3.2. punkts) un atbildēs uz pielikuma 32.–40. jautājumu.
(7)  UN Guiding Principles 20 and 31(g) and their Commentaries; and the UN Interpretive Guide, Questions 49-53 and 80 and OECD Due Diligence Guidance, Section II (4.1 and 5.1) and Annex Questions 41-47.(7)  ANO 20. un 31.g) pamatprincipā un to komentāros; ANO skaidrojumu rokasgrāmatas atbildēs uz 49.–53. un 80. jautājumu, kā arī b) ESAO vadlīniju par pienācīgu rūpību II iedaļā (4.1. un 5.1. punkts) un atbildēs uz pielikuma 41.–47. jautājumu.
(8)  Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13).(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(9)  Directive 2007/36/EC of the European Parliament and of the Council of 11 July 2007 on the exercise of certain rights of shareholders in listed companies (OJ L 184, 14.7.2007, p. 17).(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).
(10)  Regulation (EU) 2017/1129 of the European Parliament and of the Council of 14 June 2017 on the prospectus to be published when securities are offered to the public or admitted to trading on a regulated market, and repealing Directive 2003/71/EC (OJ L 168, 30.6.2017, p. 12).(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1129 (2017. gada 14. jūnijs) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību regulētā tirgū, un ar ko atceļ Direktīvu 2003/71/EK (OV L 168, 30.6.2017., 12. lpp.).
(11)  Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and investment firms and amending Regulation (EU) No 648/2012 (OJ L 176, 27.6.2013, p. 1).(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(12)  Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council of 25 November 2009 on the voluntary participation by organisations in a Community eco-management and audit scheme (EMAS), repealing Regulation (EC) No 761/2001 and Commission Decisions 2001/681/EC and 2006/193/EC (OJ L 342, 22.12.2009, p. 1).(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1221/2009 (2009. gada 25. novembris) par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).
(13)  This information supports the information needs of: financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts set out by indicator #13 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 of 6 April 2022 supplementing Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Board gender diversity”) and benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1816 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as set out by indicator “Weighted average ratio of female to male board members” in section 1 and 2 of Annex II.(13)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar 13. rādītāju 1. pielikuma 1. tabulā Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1288 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2019/2088, saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Dzimumu pārstāvība valdēs”), un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011, kā noteikts 2. pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Sieviešu un vīriešu vidējā svērtā attiecība valdēs”.
(14)  This information supports the information needs of benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Weighted average percentage of board members who are independent” in section I of Annex II.(14)  Šī informācija nodrošina etalonu administratoriem nepieciešamo informāciju, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts rādītājā “To valdes locekļu vidējais svērtais procentuālais īpatsvars, kuri ir neatkarīgi”.
(15)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #10 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of due diligence”).(15)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma III tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Uzticamības pārbaudes trūkums”).
(16)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts set out by indicator #4 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Exposure to companies active in the fossil fuel sector”).(16)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 4. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma I tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Saistība ar sabiedrībām, kas darbojas fosilās degvielas nozarē”).
(17)  Regulation (EU) 2018/1999 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2018 on the Governance of the Energy Union and Climate Action, amending Regulations (EC) No 663/2009 and (EC) No 715/2009 of the European Parliament and of the Council, Directives 94/22/EC, 98/70/EC, 2009/31/EC, 2009/73/EC, 2010/31/EU, 2012/27/EU and 2013/30/EU of the European Parliament and of the Council, Council Directives 2009/119/EC and (EU) 2015/652 and repealing Regulation (EU) No 525/2013 of the European Parliament and of the Council (OJ L 328, 21.12.2018, p. 1).(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(18)  Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2178 of 6 July 2021 supplementing Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council by specifying the content and presentation of information to be disclosed by undertakings subject to Articles 19a or 29a of Directive 2013/34/EU concerning environmentally sustainable economic activities, and specifying the methodology to comply with that disclosure obligation (OJ L 443, 10.12.2021, p. 9).(18)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2178 (2021. gada 6. jūlijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852, precizējot tās informācijas saturu un noformējumu, kas uzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2013/34/ES 19.a vai 29.a pants, jāatklāj par vides ziņā ilgtspējīgām saimnieciskajām darbībām, un precizējot metodoloģiju minētā informācijas atklāšanas pienākuma izpildei (OV L 443, 10.12.2021., 9. lpp.).
(19)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts set out by indicator #9 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Investments in companies producing chemicals”).(19)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma II tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kas ražo ķīmiskas vielas”).
(20)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts set out by indicator #14 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Exposure to controversial weapons (anti-personnel mines, cluster munitions, chemical weapons and biological weapons)”).(20)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma I tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Saistība ar pretrunīgi vērtētiem ieročiem (pretkājnieku mīnas, kasešu munīcija, ķīmiskie ieroči un bioloģiskie ieroči)”).
(21)  This information supports the needs of benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1818 as set out by paragraph b) of article 12.1.(21)  Šī informācija nodrošina etalonu administratoriem nepieciešamo informāciju, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1818, kā noteikts 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā.
(22)  Article 18, paragraph 1, sub-point (a) of Directive 2013/34/EU: “ the net turnover broken down by categories of activity and into geographical markets, in so far as those categories and markets differ substantially from one another, taking account of the manner in which the sale of products and the provision of services are organised.”(22)  Direktīvas 2013/34/ES 18. panta 1. punkta a) apakšpunkts: “neto apgrozījums sadalījumā pa darbību kategorijām un ģeogrāfiskajiem tirgiem tiktāl, ciktāl minētās kategorijas un tirgi būtiski atšķiras cits no cita, ņemot vērā veidu, kādā ir organizēta produktu pārdošana un pakalpojumu sniegšana”.
(23)  Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on sustainability-related disclosures in the financial services sector (Sustainable Finance Disclosures Regulation) (OJ L 317, 9.12.2019, p. 1).(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
(24)  Regulation (EU) No 575/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and investment firms and amending Regulation (EU) No 648/2012 (Capital Requirements Regulation “CRR”) (OJ L 176, 27.6.2013, p. 1).(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (Kapitāla prasību regula “KPR”) (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(25)  Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council of 8 June 2016 on indices used as benchmarks in financial instruments and financial contracts or to measure the performance of investment funds and amending Directives 2008/48/EC and 2014/17/EU and Regulation (EU) No 596/2014 (OJ L 171, 29.6.2016, p. 1).(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1011 (2016. gada 8. jūnijs) par indeksiem, ko izmanto kā etalonus finanšu instrumentos un finanšu līgumos vai ieguldījumu fondu darbības rezultātu mērīšanai, un ar kuru groza Direktīvu 2008/48/EK, Direktīvu 2014/17/ES un Regulu (ES) Nr. 596/2014 (OV L 171, 29.6.2016., 1. lpp.).
(26)  Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council of 30 June 2021 establishing the framework for achieving climate neutrality and amending Regulations (EC) No 401/2009 and (EU) 2018/1999 (‘European Climate Law’) (OJ L 243, 9.7.2021, p. 1).(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
(27)  Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1816 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards the explanation in the benchmark statement of how environmental, social and governance factors are reflected in each benchmark provided and published (OJ L 406, 3.12.2020, p. 1).(27)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1816 (2020. gada 17. jūlijs), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz paziņojumā par etalonu sniedzamo skaidrojumu par to, kā katrā sniegtajā un publicētajā etalonā atspoguļoti vidiskie, sociālie un pārvaldības faktori (OV L 406, 3.12.2020., 1. lpp.).
(28)  Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 of 30 November 2022 amending the implementing technical standards laid down in Implementing Regulation (EU) 2021/637 as regards the disclosure of environmental, social and governance risks (OJ L 324,19.12.2022, p.1.).(28)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 (2022. gada 30. novembris), ar ko Īstenošanas regulā (ES) 2021/637 noteiktos īstenošanas tehniskos standartus groza attiecībā uz informācijas atklāšanu par vides, sociāliem un pārvaldības riskiem (OV L 324, 19.12.2022., 1. lpp.)
(29)  Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards minimum standards for EU Climate Transition Benchmarks and EU Paris-aligned Benchmarks (OJ L 406, 3.12.2020, p. 17).(29)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).
(30)  Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council of 30 June 2021 establishing the framework for achieving climate neutrality and amending Regulations (EC) No 401/2009 and (EU) 2018/1999 (‘European Climate Law’) (OJ L 243, 9.7.2021, p. 1).(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1. lpp.).
(31)  Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 of 17 July 2020 supplementing Regulation (EU) 2016/1011 of the European Parliament and of the Council as regards minimum standards for EU Climate Transition Benchmarks and EU Paris-aligned Benchmarks (OJ L 406, 3.12.2020, p. 17).(31)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2020/1818 (2020. gada 17. jūlijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/1011 papildina attiecībā uz standartu minimumu ES klimata pārejas etaloniem un Parīzes nolīgumam pielāgotiem ES etaloniem (OV L 406, 3.12.2020., 17. lpp.).
(32)  Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on sustainability-related disclosures in the financial services sector (Sustainable Finance Disclosures Regulation) (OJ L 317, 9.12.2019, p. 1).(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
(33)  Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13).(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(34)  Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 of 30 November 2022 amending the implementing technical standards laid down in Implementing Regulation (EU) 2021/637 as regards the disclosure of environmental, social and governance risks (OJ L 324,19.12.2022, p.1.).(34)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2022/2453 (2022. gada 30. novembris), ar ko Īstenošanas regulā (ES) 2021/637 noteiktos īstenošanas tehniskos standartus groza attiecībā uz informācijas atklāšanu par vides, sociāliem un pārvaldības riskiem (OV L 324, 19.12.2022., 1. lpp.)
(35)  This information is aligned with the Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council (EU Climate Law), Article 2 (1); and with Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Regulation), Article 2.(35)  Šī informācija ir saskanīga ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (ES Klimata akts) 2. panta 1. punktu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 2. pantu.
(36)  Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2139 of 4 June 2021 supplementing Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council by establishing the technical screening criteria for determining the conditions under which an economic activity qualifies as contributing substantially to climate change mitigation or climate change adaptation and for determining whether that economic activity causes no significant harm to any of the other environmental objectives (OJ L 442, 9.12.2021, p. 1).(36)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).
(37)  The CapEx amounts considered are related to the following NACE codes:(37)  Attiecīgās CapEx summas ir saistītas ar šādiem NACE kodiem:
(a) | B.05 Mining of coal and lignite, B.06 Extraction of crude petroleum and natural gas (limited to crude petroleum), B.09.1 Support activities for petroleum and natural gas extraction (limited to crude petroleum),(a) | B.05 “Ogļu un brūnogļu (lignīta) ieguve”, B.06 “Jēlnaftas un dabasgāzes ieguve” (attiecina tikai uz jēlnaftu); B.09.1 “Ar naftas un dabas gāzes ieguvi saistītās palīgdarbības” (attiecas tikai uz jēlnaftu);
(b) | C.19 Manufacture of coke and refined petroleum products,(b) | C.19 “Koksa un naftas pārstrādes produktu ražošana”;
(c) | D.35.1 - Electric power generation, transmission and distribution,(c) | D.35.1 “Elektroenerģijas ražošana, pārvade un sadale”;
(d) | D.35.3 - Steam and air conditioning supply (limited to coal-fired and oil-fired power and/or heat generation),(d) | D.35.3 “Tvaika piegāde un gaisa kondicionēšana” (attiecas tika elektroenerģijas un/vai siltumenerģijas ražošanu, izmantojot ogles vai naftu);
(e) | G.46.71 - Wholesale of solid, liquid and gaseous fuels and related products (limited to solid and liquid fuels).(e) | G.46.71 “Degvielas, cietā, šķidrā un gāzveida kurināmā un līdzīgu produktu vairumtirdzniecība” (attiecas tikai uz cieto un šķidro kurināmo).
For gas-related activities, the NACE code definition addresses activities with direct GHG emissions that are higher than 270 gCO2/KWh.Attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar gāzi, NACE koda definīcija attiecas uz darbībām, kuru tiešās SEG emisijas pārsniedz 270 g CO2/KWh.
(38)  This disclosure requirement is included consistent with the requirements in Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 template I climate change transition risk; and is aligned with Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Regulation), Articles 12.1 (d) to (g) and 12.2.(38)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir iekļauta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām I veidnē “Klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks”; un ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 12. panta 1. punkta d)–g) apakšpunktu un 12. panta 2. punktu.
(39)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 (SFDR) because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #4 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Investments in companies without carbon emission reduction initiatives”); and is aligned with the Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Regulation), Article 6.(39)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088 (SFDR), jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 4. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav oglekļa emisiju samazināšanas iniciatīvu”); kā arī ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 6. pantu.
(40)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #5 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Share of non-renewable energy consumption and production”). The breakdown serves as a reference for an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #5 in Table II of the same Annex (“Breakdown of energy consumption by type of non-renewable sources of energy”).(40)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 5. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Neatjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņa un ražošanas īpatsvars”). Šis sadalījums kalpo par atsauci papildu rādītājam, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kā noteikts tā paša pielikuma 2. tabulas 5. rādītājā (“Enerģijas patēriņa sadalījums pa neatjaunīgo energoresursu veidiem”).
(41)  Compliant with the requirements in delegated acts for hydrogen from renewable sources: Commission Delegated Regulation of 10 February 2023 supplementing Directive (EU) 2018/2001 of the European Parliament and of the Council by establishing a Union methodology setting out detailed rules for the production of renewable liquid and gaseous transport fuels of non-biological origin; and Commission Delegated Regulation of 10 February 2023 supplementing Directive (EU) 2018/2001 of the European Parliament and of the Council by establishing a minimum threshold for greenhouse gas emissions savings of recycled carbon fuels and by specifying a methodology for assessing greenhouse gas emissions savings from renewable liquid and gaseous transport fuels of non-biological origin and from recycled carbon fuel.(41)  Atbilstīgi deleģētajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz atjaunīgo ūdeņradi: Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu, un Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām.
(42)  High climate impact sectors are those listed in NACE Sections A to H and Section L (as defined in Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288).(42)  Nozares ar lielu ietekmi uz klimatu ir tās, kas uzskaitītas NACE A–H iedaļā un L iedaļā (kā noteikts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1288).
(43)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #5 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Share of non-renewable energy consumption and production”).(43)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 5. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Neatjaunojamo energoresursu enerģijas patēriņa un ražošanas īpatsvars”).
(44)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #6 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Energy consumption intensity per high climate impact sector”).(44)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Enerģijas patēriņa intensitāte uz lielas ietekmes klimata nozari”).
(45)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicators #1 and #2 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“GHG emissions” and “Carbon footprint”). This information is aligned with Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Regulation), Articles 5 (1), 6 and 8 (1).(45)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 1. un 2. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“SEG emisijas” un “Oglekļa pēda”). Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 5. panta 1. punktu, 6. pantu un 8. panta 1. punktu.
(46)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #3 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“GHG intensity of investee companies”). This information is aligned with Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Regulation), Article 8 (1).(46)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 3. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumu saņēmēju sabiedrību SEG intensitāti”). Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula) 8. panta 1. punktu.
(47)  This information is aligned with Regulation (EU) 2021/1119 of the European Parliament and of the Council (EU Climate Law), Article 2 (1).(47)  Šī informācija ir saskanīga ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1119 (ES Klimata akts) 2. panta 1. punktu.
(48)  This information is aligned with Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Regulation).(48)  Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula).
(49)  This disclosure requirement is consistent with the requirements included in Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 - Template 5: Banking book - Climate change physical risk: Exposures subject to physical risk.(49)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar prasībām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 5. veidnē bankas portfelis — klimata pārmaiņu fiziskais risks: riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam.
(50)  This disclosure requirement is consistent with the requirements included in Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 - Template 5: Banking book - Climate change physical risk: Exposures subject to physical risk.(50)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar prasībām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 5. veidnē bankas portfelis — klimata pārmaiņu fiziskais risks: riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam.
(51)  This disclosure requirement is consistent with the requirements included in Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453- Template 2: Banking book - Climate change transition risk: Loans collateralised by immovable property - Energy efficiency of the collateral.(51)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar prasībām, kas iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 2. veidnē bankas portfelis — klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks: ar nekustamo īpašumu nodrošināti aizdevumi — nodrošinājuma energoefektivitāte.
(52)  This information is aligned with Commission Delegated Regulation (EU) 2020/1818 (Climate Benchmark Regulation).(52)  Šī informācija ir saskanīga ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) 2020/1818 (Klimata etalonu regula).
(53)  Article 12.1 of the Climate Benchmark Standards Regulation states that “ Administrators of EU Paris-aligned Benchmarks shall exclude the following companies:(53)  Klimata etalonu standartu regulas 12. panta 1. punktā noteikts: “ Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori no minētajiem etaloniem izslēdz šādus uzņēmumus:
a) | companies that derive 1% or more of their revenues from exploration, mining, extraction, distribution or refining of hard coal and lignite; ora) | uzņēmumi, kas 1 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no akmeņogļu un lignīta izpētes, ieguves, izplatīšanas vai attīrīšanas; vai
b) | companies that derive 10% or more of their revenues from exploration, extraction, distribution or refining of oil fuels; orb) | uzņēmumi, kas 10 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no naftas kurināmā izpētes, ieguves, izplatīšanas vai attīrīšanas; vai
c) | companies that derive 50% or more of their revenues from exploration, extraction, manufacturing or distribution of gaseous fuels; orc) | uzņēmumi, kas 50 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no gāzveida kurināmā izpētes, ieguves, ražošanas vai izplatīšanas; vai
d) | companies that derive 50% or more of their revenues from electricity generation with a GHG intensity of more than 100 g CO2 e/KWh.”d) | uzņēmumi, kas 50 % vai vairāk no saviem ieņēmumiem gūst no elektroenerģijas ražošanas, kuras SEG intensitāte pārsniedz 100 g CO2 e/kWh.”
Article 12.2 states that “ Administrators of EU Paris-aligned Benchmarks shall exclude from those benchmarks any companies that are found or estimated by them or by external data providers to significantly harm one or more of the environmental objectives referred to in Article 9 of Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council, in accordance with the rules on estimations laid down in Article 13(2) of this Regulation.”.Regulas 12. panta 2. punktā noteikts: “Saskaņā ar šīs regulas 13. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem par aplēsēm Parīzes nolīgumam pielāgotu ES etalonu administratori no minētajiem etaloniem izslēdz uzņēmumus, par kuriem tie vai ārējie datu sniedzēji ir konstatējuši vai aplēsuši, ka attiecīgie uzņēmumi būtiski kaitē vienam vai vairākiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 9. pantā minētajiem vides mērķiem.”
(54)  This disclosure requirement is consistent with the requirements in Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 - template 1 climate change transition risk.(54)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskaņota ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām 1. veidnē “Klimata pārmaiņu pārkārtošanās risks”.
(55)  Directive 2012/27/EU of the European Parliament and of the Council of 25 October 2012 on energy efficiency, amending Directives 2009/125/EC and 2010/30/EU and repealing Directives 2004/8/EC and 2006/32/EC (OJ L 315, 14.11.2012, p. 1).(55)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).
(56)  Compliant with the requirements in delegated acts for hydrogen from renewable sources: Commission delegated regulation of 10 February 2023 supplementing Directive (EU) 2018/2001 of the European Parliament and of the Council by establishing a Union methodology setting out detailed rules for the production of renewable liquid and gaseous transport fuels of non-biological origin; and Commission delegated regulation of 10 February 2023 supplementing Directive (EU) 2018/2001 of the European Parliament and of the Council by establishing a minimum threshold for greenhouse gas emissions savings of recycled carbon fuels and by specifying a methodology for assessing greenhouse gas emissions savings from renewable liquid and gaseous transport fuels of non-biological origin and from recycled carbon fuel.(56)  Atbilstīgi deleģētajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz ūdeņradi no atjaunīgiem energoresursiem: Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, izveidojot Savienības metodiku, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgo šķidro un gāzveida transporta degvielu ražošanu, un Komisijas Deleģētā regula (2023. gada 10. februāris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 papildina, nosakot siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījuma minimālo robežvērtību reciklēta oglekļa degvielām un precizējot metodiku, ar kuru novērtē siltumnīcefekta gāzu emisiju aiztaupījumu no nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgām šķidrajām un gāzveida transporta degvielām un no reciklēta oglekļa degvielām.
(57)  Based on Directive (EU) 2018/2001 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2018 on the promotion of the use of energy from renewable sources.(57)  Pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu.
(58)  Commission Recommendation (EU) 2021/2279 of 15 December 2021 on the use of the Environmental Footprint methods to measure and communicate the life cycle environmental performance of products and organisations (OJ L 471, 30.12.2021, p. 1).(58)  Komisijas Ieteikums (ES) 2021/2279 (2021. gada 15. decembris) par vidiskās pēdas metožu izmantošanu produktu un organizāciju aprites cikla vidiskā snieguma mērīšanai un uzrādīšanai (OV L 471, 30.12.2021., 1. lpp.).
(59)  This disclosure requirement is consistent with the requirements of Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 - Template 5 exposures subjects to physical risk.(59)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām — 5. veidne “Riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam” prasībām.
(60)  This disclosure requirement is consistent with the requirements of Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 - Template 5 exposures subjects to physical risk.(60)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām — 5. veidne “Riska darījumi, kas pakļauti fiziskam riskam” prasībām.
(61)  Directive 2010/31/EU of the European Parliament and of the Council of 19 May 2010 on the energy performance of buildings (OJ L 153, 18.6.2010, p. 13).(61)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/31/ES (2010. gada 19. maijs) par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).
(62)  This disclosure requirement is consistent with the requirements of Commission Implementing Regulation (EU) 2022/2453 - Template 2 immovable property, energy efficiency of the collateral.(62)  Šī informācijas atklāšanas prasība ir saskanīga ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2022/2453 prasībām — 2. veidne “Nekustamais īpašums, nodrošinājuma energoefektivitāte” prasībām.
(63)  The cost rate is the factor used to convert non-monetary impacts like tonnes, hectares, m3 etc. into monetary units. Cost rates should be based on monetary valuation studies, need to be science-based and the methods used to obtain them transparent. Guidance on these methods can be obtained, e.g., from the EU-LIFE-funded TRANSPARENT project.(63)  Izmaksu likme ir koeficients, ko izmanto, lai nemonetārus ietekmes rādītājus (piemēram, tonnas, hektāri, m3 utt.) pārvērstu naudas vienībās. Izmaksu likmēm jābalstās uz monetārās vērtēšanas pētījumiem, tām jābūt zinātniski pamatotām, un to iegūšanai izmantotajām metodēm jābūt pārredzamām. Norādījumi par šīm metodēm ir pieejami, piemēram, no ES programmas “ LIFE ” finansētā projekta “ TRANSPARENT ”.
(64)  Regulation (EC) No 166/2006 of the European Parliament and of the Council of 18 January 2006 concerning the establishment of a European Pollutant Release and Transfer Register and amending Council Directives 91/689/EEC and 96/61/EC (OJ L 033 4.2.2006, p. 1)(64)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 033, 4.2.2006., 1. lpp.).
(65)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from: (a) an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #2 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Emissions of air pollutants”); (b) indicator #8 in Table I of Annex I (“Emissions to water); (c) indicator #1 in Table II of Annex I ( “Emissions of inorganic pollutants”); and (d) indicator #3 in Table II of Annex I (“Emissions of ozone- depleting substances”) .(65)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no: a) papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar 2. rādītāju Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Gaisa piesārņotāju emisijas”); b) 8. rādītāju I pielikuma 1. tabulā (“Emisijas ūdenī”); c) 1. rādītāju I pielikuma 2. tabulā (“Neorganisku piesārņotāju emisijas”); un d) 3. rādītāju I pielikuma 2. tabulā (“Ozonu noārdošo vielu emisijas”).
(66)  According to Eurostat, the Degree of urbanisation (DEGURBA) is a classification that indicates the character of an area. Based on the share of local population living in urban clusters and in urban centres, it classifies Local Administrative Units (LAU or communes) into three types of area: i) Cities (densely populated areas), ii) Towns and suburbs (intermediate density areas), and iii) Rural areas (thinly populated areas).(66)  Saskaņā ar Eurostat urbanizācijas pakāpe (DEGURBA) ir klasifikācija, kas norāda uz teritorijas veidu. Pamatojoties uz vietējo iedzīvotāju īpatsvaru, kas dzīvo pilsētu kopās un pilsētu centros, ar to klasificē vietējās administratīvās vienības (VAV vai komūnas) trīs veidu teritorijās: i) lielpilsētas (blīvi apdzīvotas teritorijas), ii) mazpilsētas un priekšpilsētas (vidēji blīvi apdzīvotas teritorijas) un iii) lauku teritorijas (reti apdzīvotas teritorijas).
(67)  Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council of 24 November 2010 on industrial emissions (integrated pollution prevention and control) (OJ L 334, 17.12.2010, p. 17).(67)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(68)  Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council of 23 October 2000 establishing a framework for Community action in the field of water policy (Water Framework Directive) (OJ L 327, 22.12.2000, p. 1).(68)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva) (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(69)  Directive 2008/56/EC of the European Parliament and of the Council of 17 June 2008 establishing a framework for community action in the field of marine environmental policy (Marine Strategy Framework Directive) (OJ L 164, 25.6.2008, p. 19).(69)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) (OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp.).
(70)  Directive 2014/89/EU of the European Parliament and of the Council of 23 July 2014 establishing a framework for maritime spatial planning (OJ L 257, 28.8.2014, p. 135).(70)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/89/ES (2014. gada 23. jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas satvaru (OV L 257, 28.8.2014., 135. lpp.).
(71)  Source: IFC Performance Standard 6, 2012.(71)  Avots: IFC 6. snieguma standarts, 2012.
(72)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #7 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Investments in companies without water management policies”).(72)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 7. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ūdens resursu apsaimniekošanas politikas”).
(73)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #8 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Exposure to areas of high water stress”).(73)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 8. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Saistība ar teritorijām, kurās ir liela ūdens resursu noslodze”).
(74)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #12 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments ( “Investments in companies without sustainable oceans/seas practices”).(74)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ilgtspējīgas okeānu/jūras prakses”).
(75)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #6.2 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 regarding disclosure rules on sustainable investments (“Water usage and recycling”, 2. Weighted average percentage of water recycled and reused by investee companies).(75)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6.2. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ūdens izmantošana un reciklēšana”; 2. “Ieguldījumu saņēmēju sabiedrību reciklētā un atkārtoti izmantotā ūdens vidējā svērtā procentuālā daļa”).
(76)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #6.1 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Water usage and recycling”, 1. Average amount of water consumed by the investee companies (in cubic meters) per million EUR of revenue of investee companies).(76)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6.1. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ūdens izmantošana un reciklēšana”; 1. “Ieguldījumu saņēmēju sabiedrību vidējais patērētā ūdens daudzums (kubikmetros) uz miljonu euro ieguldījumu saņēmēju sabiedrību ieņēmumu”.
(77)  EU Biodiversity Strategy for 2030- Bringing nature back into our lives, COM/2020/380 final.(77)  ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam “Atgriezīsim savā dzīvē dabu”, COM/2020/380 final.
(78)  Directive 2009/147/EC of the European Parliament and of the Council of 30 November 2009 on the conservation of wild birds ( OJ L 20, 26.1.2010, p. 7) and Council Directive 92/43/EEC of 21 May 1992 on the conservation of natural habitats and of wild fauna and flora (OJ L 206, 22.7.1992, p. 7).(78)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.) un Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(79)  Directive 2008/56/EC of the European Parliament and of the Council of 17 June 2008 establishing a framework for community action in the field of marine environmental policy (Marine Strategy Framework Directive) ( OJ L 164, 25.6.2008, p. 19).(79)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/56/EK (2008. gada 17. jūnijs), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā (Jūras stratēģijas pamatdirektīva) ( OV L 164, 25.6.2008., 19. lpp. ).
(80)  This information supports the information needs of financial markets participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #7 in Table 1 Annex 1 of the related Delegated Regulation with regard to disclosure rules on sustainable investments ( “Activities negatively affecting biodiversity-sensitive areas”).(80)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā atspoguļo papildu rādītāju, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 7. rādītājā attiecīgās deleģētās regulas 1. pielikuma 1. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības, kas negatīvi ietekmē biodaudzveidības ziņā jutīgas teritorijas”).
(81)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impact as set out by indicator #10 in Table 2 of Annex 1 of the related Delegated Regulation with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Land degradation, desertification, soil sealing”).(81)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā atspoguļo papildu rādītāju, kas saistīts ar svarīgāko nelabvēlīgo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā attiecīgās deleģētās regulas 1. pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Zemes degradācija, pārtuksnešošanās, augsnes noslēgšana”).
(82)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impact as set out by indicator #14 in Table 2 of Annex 1 of the related Delegated Regulation with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Natural species and protected areas”).(82)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā atspoguļo papildu rādītāju, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā attiecīgās deleģētās regulas 1. pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Dabiskās sugas un aizsargājamās teritorijas”).
(83)  Directive 2011/92/EU of the European Parliament and of the Council of 13 December 2011 on the assessment of the effects of certain public and private projects on the environment (OJ L 26, 28.1.2012, p. 1).(83)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
(84)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impact as set out by indicator #11 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Investments in companies without sustainable land/agriculture practices”).(84)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ilgtspējīgas zemes/lauksaimniecības prakses”).
(85)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impact as set out by indicator #12 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Investments in companies without sustainable oceans/seas practices”).(85)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav ilgtspējīgas okeānu/jūras prakses”).
(86)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impact as set out by indicator #15 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Deforestation”).(86)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 15. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Atmežošana”).
(87)  As indicated in the IUCN Red List of Threatened Species and the European Red List published by the European Commission.(87)  Kā norādīts IUCN Sarkanajā grāmatā un Eiropas Komisijas publicētajā Eiropas Sarkanajā grāmatā.
(88)  The direct driver climate change is to be reported under ESRS E1 Climate Change and pollution under ESRS E2 Pollution.(88)  Par klimata pārmaiņām kā tiešo ietekmes faktoru jāziņo saskaņā ar ESRS E1 “Klimata pārmaiņas” un par piesārņojumu — saskaņā ar ESRS E2 “Piesārņojums”.
(89)  As proposed by Commission Regulation (EU) 2018/ 2026 of 19 December 2018 amending Annex IV to Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council on the voluntary participation by organisations in a Community eco-management and audit scheme (EMAS) (OJ L 325, 20.12.2018, p. 18).(89)  Kā ierosināts Komisijas Regulā (ES) 2018/2026 (2018. gada 19. decembris), ar ko groza IV pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) (OV L 325, 20.12.2018., 18. lpp.).
(90)  Directive 2008/98/EC of the European Parliament and of the Council of 19 November 2008 on waste and repealing certain Directives (OJ L 312, 22.11.2008, p. 3).(90)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008, 3. lpp.).
(91)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #13 in Table II of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Non-recycled waste ratio”).(91)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 13. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 2. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nepārstrādāto atkritumu attiecība”).
(92)  Council Directive 2011/70/Euratom of 19 July 2011 establishing a Community framework for the responsible and safe management of spent fuel and radioactive waste (OJ L 199, 2.8.2011, p. 48). This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #9 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Hazardous waste and radioactive waste ratio”).(92)  Padomes Direktīva 2011/70/Euratom (2011. gada 19. jūlijs), ar ko izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai un drošai apsaimniekošanai (OV L 199, 2.8.2011., 48. lpp.). Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā attiecībā uz informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Bīstamo atkritumu un radioaktīvo atkritumu attiecība”).
(93)  As established by Directive 2009/125/EC.Directive 2009/125/EC of the European Parliament and of the Council of 21 October 2009 establishing a framework for the setting of ecodesign requirements for energy-related products (OJ L 285, 31.10.2009, p. 10).(93)  Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.).
(94)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from additional indicators related to principal adverse impacts as set out by indicator #13 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Operations and suppliers at significant risk of incidents of forced or compulsory labour”).(94)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītājiem, kas saistīti ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 13. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam piespiedu vai obligāta darba incidentu riskam”).
(95)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from additional indicators related to principal adverse impacts as set out by indicator #12 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Operations and suppliers at significant risk of incidents of child labour”).(95)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītājiem, kas saistīti ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam bērnu darba incidentu riskam”).
(96)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #9 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of a human rights policy”).(96)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).
(97)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #11 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments.(97)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem.
(98)  This information supports the needs of benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Exposure of the benchmark portfolio to companies without due diligence policies on issues addressed by the fundamental International Labour Organisation Conventions 1 to 8” in section 1 and 2 of Annex II.(98)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Etalonu portfeļa pakļautība uzņēmumiem bez pienācīgas rūpības politikas jautājumos, kas izskatīti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. konvencijā”.
(99)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #11 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of processes and measures for preventing trafficking in human beings”).(99)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesu un pasākumu trūkums”).
(100)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impact as set out by indicator #1 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Investments in companies without workplace accident prevention policies”).(100)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 1. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Ieguldījumi sabiedrībās, kurām nav politikas nelaimes gadījumu darbā novēršanai”).
(101)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #5 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of grievance/complaints handling mechanisms related to employee matters).(101)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 5. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Sūdzību izskatīšanas mehānisma trūkums saistībā ar darbinieku lietām”).
(102)  This information supports the information needs of benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Weighted average ratio of accidents, injuries, fatalities” in section 1 and 2 of Annex II. This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #2 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Rate of accidents”) and benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Weighted average ratio of accidents, injuries, fatalities” in section 1 and 2 of Annex II.(102)  Šī informācija nodrošina etalonu administratoriem iespēju atklāt VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Vidējais svērtais negadījumu, traumu un bojāgājušo skaits”. Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar rādītāju Nr. 2 Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nelaimes gadījumu rādītājs”), un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Vidējais svērtais negadījumu, traumu un bojāgājušo skaits”.
(103)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #3 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Number of days lost to injuries, accidents, fatalities or illness”).(103)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 3. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Dienu skaits, kas zaudētas traumu, nelaimes gadījumu, nāves gadījumu vai slimības dēļ”).
(104)  This information supports the information needs of: financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #12 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Unadjusted gender pay gap”); and benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Weighted average gender pay gap” in section 1 and 2 of Annex II.(104)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta ar rādītāju Nr. 12 Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nekoriģētā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība”), un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Vidējā svērtā vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirība”
(105)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #8 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Excessive CEO pay ratio”).(105)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 8. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Izpilddirektora pārmērīga atalgojuma attiecība”).
(106)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #7 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Incidents of discrimination”).(106)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 7. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I. pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Diskriminācijas incidenti”).
(107)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory and additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #10 in Table I of Annex I and by indicator #14 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Violations of UNGC principles and OECD Guidelines for Multinational Enterprises” and “Number of identified cases of severe human rights issues and incidents”); and the information needs of benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Number of benchmark constituents subject to social violations (absolute number and relative divided by all benchmark constituents), as referred to in international treaties and conventions, United Nations principles and, where applicable, national law” in section 1 and 2 of Annex II.(107)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā un 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā, saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“ANO Globālā līguma principu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi” un “Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”); un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos”.
(108)  Directive 2009/38/EC of the European Parliament and of the Council of 6 May 2009 on the establishment of a European Works Council or a procedure in Community-scale undertakings and Community-scale groups of undertakings for the purposes of informing and consulting employees (OJ L 122, 16.5.2009, p. 28).(108)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/38/EK (2009. gada 6. maijs) par to, kā izveidot Eiropas Uzņēmumu padomi vai procedūru darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Kopienas mēroga uzņēmumos un Kopienas mēroga uzņēmumu grupās (OV L 122, 16.5.2009., 28. lpp.).
(109)  Directive 2002/14/EC of the European Parliament and of the Council of 11 March 2002 establishing a general framework for informing and consulting employees in the European Community - Joint declaration of the European Parliament, the Council and the Commission on employee representation (OJ L 80, 23.3.2002, p. 29).(109)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/14/EK (2002. gada 11. marts), ar ko izveido vispārēju sistēmu darbinieku informēšanai un uzklausīšanai Eiropas Kopienā — Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Kopīgā deklarācija par darbinieku pārstāvību (OV L 80, 23.3.2002., 29. lpp.).
(*1)   Gender as specified by the employees themselves.(*1)   Dzimums, kuru norādījuši paši darbinieki.
(110)  Directive (EU) 2022/2041 of the European Parliament and of the Council of 19 October 2022 on adequate minimum wages in the European Union (OJ L 275, 25.10.2022, p. 33).(110)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par adekvātām minimālajām algām Eiropas Savienībā (OV L 275, 25.10.2022., 33. lpp.).
(111)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from additional indicators related to principal adverse impacts as set out by indicators number 12 and number 13 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Operations and suppliers at significant risk of incidents of child labour” and “Operations and suppliers at significant risk of incidents of forced or compulsory labour”).(111)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītājiem, kas saistīti ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 12. un 13. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam bērnu darba incidentu riskam” un “Darbības un piegādātāji, kas pakļauti būtiskam piespiedu vai obligāta darba incidentu riskam”).
(112)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #9 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of a human rights policy”).(112)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).
(113)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #11 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (’Lack of processes and compliance mechanisms to monitor compliance with UN Global Compact principles and OECD Guidelines for Multinational Enterprises’).(113)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas(ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Atbilstības ANO Globālajam līgumam un ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem uzraudzības procesu un mehānismu trūkums”).
(114)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #11 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of processes and measures for preventing trafficking in human beings”).(114)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēku tirdzniecības novēršanas procesu un pasākumu trūkums”).
(115)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #4 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of a supplier code of conduct”).(115)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 4. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem ((“Piegādātāju rīcības kodeksa neesamība”).
(116)  This information supports the needs of benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Exposure of the benchmark portfolio to companies without due diligence policies on issues addressed by the fundamental International Labour Organisation Conventions 1 to 8” in section 1 and 2 of Annex II.(116)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Etalonu portfeļa pakļautība uzņēmumiem bez pienācīgas rūpības politikas jautājumos, kas izskatīti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. konvencijā”.
(117)  This information supports the information needs of: financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #10 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments; and benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicators “Number of benchmark constituents subject to social violations (absolute number and relative divided by all benchmark constituents), as referred to in international treaties and conventions, United Nations principles and, where applicable, national law” and “Exposure of the benchmark portfolio to companies without due diligence policies on issues addressed by the fundamental International Labour Organisation Conventions 1 to 8” in section 1 and 2 of Annex II.(117)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem; un etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos” un “Etalonu portfeļa pakļautība uzņēmumiem bez pienācīgas pārbaudes politikas jautājumos, kas izskatīti Starptautiskās Darba organizācijas 1.–8. konvencijā”.
(118)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #14 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Number of identified cases of severe human rights issues and incidents”).(118)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”).
(119)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #9 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of a human rights policy”).(119)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).
(120)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #11 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of processes and compliance mechanisms to monitor compliance with UN Global Compact principles and OECD Guidelines for Multinational Enterprises”).(120)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Atbilstības ANO Globālajam līgumam un ESAO pamatnostādnēm daudznacionāliem uzņēmumiem uzraudzības procesu un mehānismu trūkums”).
(121)  This information supports the information needs of: financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #10 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Violations of UN Global Compact principles and Organisation for Economic Cooperation and Development (OECD) Guidelines for Multinational Enterprises”); and benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Number of benchmark constituents subject to social violations (absolute number and relative divided by all benchmark constituents), as referred to in international treaties and conventions, United Nations principles and, where applicable, national law” in section 1 and 2 of Annex II.(121)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“ANO Globālā līguma principu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi”); un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos”.
(122)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #14 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Number of identified cases of severe human rights issues and incidents”).(122)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”).
(123)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #9 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Lack of a human rights policy”).(123)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 9. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Cilvēktiesību politikas trūkums”).
(124)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #11 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments.(124)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kurš noteikts 11. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem.
(125)  This information supports the information needs of: financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from a mandatory indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #10 in Table I of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Violations of UN Global Compact principles and Organisation for Economic Cooperation and Development (OECD) Guidelines for Multinational Enterprises”); and benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Number of benchmark constituents subject to social violations (absolute number and relative divided by all benchmark constituents), as referred to in international treaties and conventions, United Nations principles and, where applicable, national law” in section 1 and 2 of Annex II.(125)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no obligātā rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 10. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 1. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“ANO Globālā līguma principu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu daudznacionāliem uzņēmumiem pārkāpumi”); un informāciju etalonu administratoriem, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “To etalona komponentu skaits, uz kuriem attiecas sociālie pārkāpumi (absolūtais skaits un relatīvais skaits dalīts ar visiem etalona komponentiem), kā minēts starptautiskajos līgumos un konvencijās, Apvienoto Nāciju Organizācijas principos un attiecīgā gadījumā valsts tiesību aktos”.
(126)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #14 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosure rules on sustainable investments (“Number of identified cases of severe human rights issues and incidents”).(126)  Šī informācija nodrošina nepieciešamo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 14. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nopietnu cilvēktiesību problēmu un incidentu atklāto gadījumu skaits”).
(127)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #15 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Lack of anti-corruption and anti-bribery policies”).(127)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 15. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas politikas trūkums”).
(128)  Directive (EU) 2019/1937 of the European Parliament and of the Council of 23 October 2019 on the protection of persons who report breaches of Union law (OJ L 305, 26.11.2019, p. 17).(128)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1937 (2019. gada 23. oktobris) par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem (OV L 305, 26.11.2019., 17. lpp.).
(129)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts as set out by indicator #6 in Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Insufficient whistleblower protection”).(129)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 6. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Nepietiekama trauksmes cēlēju aizsardzība”).
(130)  This information supports the information needs of: financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts set out in indicator #17 of Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Number of convictions and amount of fines for violation of anti-corruption and anti-bribery laws”); and benchmark administrators to disclose ESG factors subject to Regulation (EU) 2020/1816 as set out by indicator “Numbers of convictions and amount of fines for violations of anti-corruption and anti-bribery laws” in section 1 and 2 of Annex II.(130)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 17. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Notiesājošo spriedumu skaits un naudas sodu apmērs par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem”); un etalonu administratoriem nepieciešamo informāciju, lai atklātu VSP faktorus, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2020/1816, kā noteikts II pielikuma 1. un 2. iedaļas rādītājā “Notiesājošo spriedumu skaits un naudas sodu apmērs par pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem”.
(131)  This information supports the information needs of financial market participants subject to Regulation (EU) 2019/2088 because it is derived from an additional indicator related to principal adverse impacts set out in in indicator #16 of Table III of Annex I of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 with regard to disclosures rules on sustainable investments (“Cases of insufficient action taken to address breaches of standards of anti-corruption and anti-bribery”).(131)  Šī informācija nodrošina vajadzīgo informāciju finanšu tirgus dalībniekiem, uz kuriem attiecas Regula (ES) 2019/2088, jo tā izriet no papildu rādītāja, kas saistīts ar svarīgāko negatīvo ietekmi, kura noteikta 16. rādītājā Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2022/1288 I pielikuma 3. tabulā saistībā ar informācijas atklāšanas noteikumiem par ilgtspējīgiem ieguldījumiem (“Gadījumi, kad nav veikti pietiekami pasākumi pretkorupcijas un kukuļošanas apkarošanas standartu pārkāpumu novēršanai”).
(132)  Administrative, management and supervisory bodies.(132)  Administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras
ANNEX IIII PIELIKUMS
ACRONYMS AND GLOSSARY OF TERMSAKRONĪMI UN TERMINU GLOSĀRIJS
This Annex presents all the acronyms found in the ESRS (Table 1) as well as all terms defined in the ESRS (Table 2).Šajā pielikumā ir norādīti visi akronīmi, kas sastopami ESRS (1. tabula), kā arī visi termini, kas ESRS definēti (2. tabula).
Table 11. tabula.
AcronymsAkronīmi
AMS | Automated Measuring SystemsAMS | Automatizētas mērīšanas sistēmas
AQI | Air Quality IndicesGKI | Gaisa kvalitātes indeksi
AR | Application RequirementsAR | Piemērošanas prasības
AWS | Alliance for Water StewardshipAWS | Ūdens apsaimniekošanas alianse
BAT | Best Available TechniqueLPTP | Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
BAT-AEL | Best Available Technique-Associated Emission LevelLPTP SEL | Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais emisiju līmenis
BAT-AEPL | Best Available Technique-Associated Environmental Performance LevelLPTP SVSL | Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais vidiskā snieguma līmenis
BREFs | Best Available Techniques Reference DocumentsLPTP atsauces dokumenti | Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokuments
Btu | British Thermal UnitsBTU | Britu siltumvienības
CapEx | Capital ExpenditureCapEx | Kapitālizdevumi
CBD | Convention for Biological DiversityKBD | Konvencija par bioloģisko daudzveidību
CDDA | Common Database on Designated AreasCDDA | Vienotā noteikto teritoriju datubāze
CEN | European Committee for StandardizationCEN | Eiropas Standartizācijas komiteja
CENELEC | European Committee for Electrotechnical StandardizationCENELEC | Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja
CH4 | MethaneCH4 | Metāns
CICES | Common International Classification of Ecosystem ServicesCICES | Vienotā starptautiskā ekosistēmu pakalpojumu klasifikācija
C02 | Carbon DioxideCO2 | Oglekļa dioksīds
CRR | Regulation (EU) 757/2013 of the European Parliament and of the Council (1) (Capital Requirements Regulation)KPR | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 757/2013 (1) (Kapitāla prasību regula)
DEGURBA | Degree of UrbanisationDEGURBA | Urbanizācijas pakāpe
DR BP-1 | Disclosure Requirement - General basis for preparation of the sustainability statementsDR BP-1 | Informācijas atklāšanas prasība. Vispārīgais ilgtspējas deklarāciju sagatavošanas pamats
DR BP-2 | Disclosure Requirement - Disclosures in relation to specific circumstancesDR BP-2 | Informācijas atklāšanas prasība. Par īpašiem apstākļiem atklājamā informācija
DR GOV-1 | Disclosure Requirement - The role of the administrative, management and supervisory bodiesDR GOV-1 | Informācijas atklāšanas prasība. Administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru funkcijas
DR GOV-2 | Disclosure Requirement - Information provided to and sustainability matters addressed by the undertaking’s administrative, management and supervisory bodiesDR GOV-2 | Informācijas atklāšanas prasība. Uzņēmuma administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām sniegtā informācija un šo struktūru izskatītie ilgtspējas jautājumi
DR GOV-3 | Disclosure Requirement - Integration of sustainability- related performance in incentive schemesDR GOV-3 | Informācijas atklāšanas prasība. Ar ilgtspēju saistīta snieguma iekļaušana stimulēšanas shēmās
DR GOV-4 | Disclosure Requirement - Statement on sustainability due diligenceDR GOV-4 | Informācijas atklāšanas prasība. Paziņojums par pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju
DR GOV-5 | Disclosure Requirement - Risk management and internal controls over sustainability reportingDR GOV-5 | Informācijas atklāšanas prasība. Riska pārvaldība un iekšējā kontrole attiecībā uz ilgtspējas ziņu sniegšanu
DR SBM-1 | Disclosure Requirement - Market position, strategy, business model(s) and value chainDR SBM-1 | Informācijas atklāšanas prasība. Stāvoklis tirgū, stratēģija, darījumdarbības modelis vai modeļi un vērtības ķēde
DR SBM-2 | Disclosure Requirement - Interests and views of stakeholdersDR SBM-2 | Informācijas atklāšanas prasība. Ieinteresēto personu intereses un viedokļi
DR SBM-3 | Disclosure Requirement - Material impacts, risks and opportunities and their interaction with strategy and business model(s)DR SBM-3 | Informācijas atklāšanas prasība. Būtiska ietekme, riski un iespējas un to mijiedarbība ar stratēģiju un darījumdarbības modeli vai modeļiem
DR IRO-1 | Disclosure Requirement - Description of the processes to identify and assess material impacts, risks and opportunitiesDR IRO-1 | Informācijas atklāšanas prasība. Būtiskas ietekmes, risku un iespēju apzināšanas un novērtēšanas procesu apraksts
DR IRO-2 | Disclosure Requirements in ESRS covered by the undertaking’s sustainability statementsDR IRO-2 | ESRS iekļautās informācijas atklāšanas prasības, uz kurām attiecas uzņēmuma ilgtspējas deklarācijas
DNSH | Do No Significant HarmDNSH | Princips “nenodarīt būtisku kaitējumu”
DR | Disclosure RequirementsDR | Informācijas atklāšanas prasības
EBA | European Banking AuthorityEBI | Eiropas Banku iestāde
EC | European CommissionEK | Eiropas Komisija
EEA | European Economic AreaEEZ | Eiropas Ekonomikas zona
EFRAG | European Financial Reporting Advisory GroupEFRAG | Eiropas Finanšu pārskatu padomdevēja grupa
EFRAG SRB | European Financial Reporting Advisory Group Sustainability | Reporting BoardEFRAG SRB | Eiropas Finanšu pārskatu padomdevējas grupas Ilgtspējas ziņu sniegšanas valde
EIA | Environmental Impact AssessmentVIN | Vides ietekmējuma novērtējums
EMAS | Eco-Management and Audit SchemeEMAS | Vides vadības un audita sistēma
EPC | Energy Performance CertificateESS | Energosnieguma sertifikāts
E-PRTR | European Pollutant Release and Transfer RegisterE-PRTR | Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs
ESA | European Supervisory AuthoritiesEUI | Eiropas uzraudzības iestādes
ESMA | European Securities and Markets AuthorityEVTI | Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde
ESRS | European Sustainability Reporting StandardsESRS | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarti
ESRS 1 | European Sustainability Reporting Standard 1 General requirementsESRS 1 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts 1 “Vispārīgās prasības”
ESRS 2 | European Sustainability Reporting Standard 2 General disclosuresESRS 2 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts 2 “Vispārīgi atklājamā informācija”
ESRS E1 | European Sustainability Reporting Standard E1 Climate changeESRS E1 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E1 “Klimata pārmaiņas”
ESRS E2 | European Sustainability Reporting Standard E2 PollutionESRS E2 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E2 “Piesārņojums”
ESRS E3 | European Sustainability Reporting Standard E3 Water and marine resourcesESRS E3 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E3 “Ūdens un jūras resursi”
ESRS E4 | European Sustainability Reporting Standard E4 Biodiversity and ecosystemsESRS E4 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts E4 “Biodaudzveidība un ekosistēmas”
ESRS E5 | European Sustainability Reporting Standard E5 Resource use and circular economyESRS E5 | Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts E5 “Resursu izmantojums un aprites ekonomika”
ESRS G1 | European Sustainability Reporting Standard G1 Business conductESRS G1 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts G1 “Darījumdarbība”
ESRS S1 | European Sustainability Reporting Standard S1 Own workforceESRS S1 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts S1 “Pašu personāls”
ESRS S2 | European Sustainability Reporting Standard S2 Workers in the value chainESRS S2 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts S2 “Darbinieki vērtības ķēdē”
ESRS S3 | European Sustainability Reporting Standard S3 Affected communitiesESRS S3 | Eiropas ilgtspējas ziņu sniegšanas standarts S3 “Skartās kopienas”
ESRS S4 | European Sustainability Reporting Standard S4 Consumers & end-usersESRS S4 | Eiropas ilgtspējas ziņošanas standarts S4 “Patērētāji un tiešie lietotāji”
EU | European UnionES | Eiropas Savienība
EU ETS | European Union Emissions Trading SystemES ETS | Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
EWC | European Works CouncilEWC | Eiropas Uzņēmumu padome
FPIC | Free, Prior and Informed ConsentBIIP | Brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana
FTE | Full-time equivalentFTE | Pilnslodzes ekvivalenti
GAAP | Generally Accepted Accounting PrinciplesVPGP | Vispārpieņemti grāmatvedības principi
GHG | Greenhouse GasSEG | Siltumnīcefekta gāze
GJ | Giga-JoulesGJ | Gigadžouli
GRI | Global Reporting InitiativeGRI | Global Reporting Initiative
GWP | Global Warming PotentialGSP | Globālās sasilšanas potenciāls
HFCs | HydrofluorocarbonsHFC | Daļēji halogenēti fluorogļūdeņraži
IED | Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council (2) (Industrial Emissions Directive)RED | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2) (Rūpniecisko emisiju direktīva)
IFC | International Finance CorporationIFC | Starptautiskā Finanšu korporācija
IFRS | International Financial Reporting StandardsSFPS | Starptautiskie finanšu pārskatu standarti
ILO | International Labour OrganisationSDO | Starptautiskā Darba organizācija
IPBES | Intergovernmental Science-Policy Platform on Biodiversity and Ecosystem ServicesIPBES | Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā
IPCC | Intergovernmental Panel on Climate ChangeIPCC | Klimata pārmaiņu starpvaldību padome
ISEAL | International Social and Environmental Accreditation and Labelling AllianceISEAL | Starptautiskā sociālās un vidiskās akreditācijas un marķējuma alianse
ISO | International Organization for StandardizationISO | Starptautiskā Standartizācijas organizācija
ISSB | International Sustainability Standards BoardSISP | Starptautiskā Ilgtspējas standartu padome
ITS | Implementing Technical StandardsITS | Īstenošanas tehniskie standarti
IUCN | International Union for Conservation of NatureIUCN | Starptautiskā dabas aizsardzības savienība
KBA | Key Biodiversity AreasKBA | Nozīmīgi biodaudzveidības apgabali
Kg | KilogramKg | Kilograms
lb | Poundslb | Mārciņa
LEAP | Locate Evaluate Assess PrepareLEAP | Apzināt, izvērtēt, novērtēt, sagatavoties
LGBTQI | Lesbian, Gay, Bisexual, Transgender, Queer, IntersexLGBTQI | Lesbietes, geji, biseksuāļi, transpersonas, kvīri, interseksuāļi
MDR | Minimum Disclosure RequirementMDR | Minimālā informācijas atklāšanas prasība
MWh | Mega-Watt-hoursMWh | Megavatstundas
N2O | Nitrous OxideN2O | Dislāpekļa oksīds
NACE | Statistical Classification of Economic Activities in the European CommunityNACE | Saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas Kopienā
NF3 | Nitrogen trifluorideNF3 | Slāpekļa trifluorīds
NGOs | Non-Governmental OrganisationsNVO | Nevalstiskās organizācijas
NH3 | AmmoniaNH3 | Amonjaks
NOX | Nitrogen oxidesNOX | Slāpekļa oksīdi
NUTS | Nomenclature of Territorial Units of StatisticsNUTS | Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūra
O3 | OzoneO3 | Ozons
ODS | Ozone-depleting substanceONV | Ozona slāni noārdoša viela
OECD | Organisation for Economic Co-operation and DevelopmentESAO | Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
OECM | One Earth Climate ModelOECM | Klimata modelis “Viena Zeme”
OpEX | Operating ExpenditureOpEX | Pamatdarbības izdevumi
PBTS | Persistent, bioaccumulative and toxic substancesPBT | Noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vielas
PCAF | Partnership for Carbon Accounting FinancialPCAF | Partnership for Carbon Accounting Financials
PCFs | PerfluorocarbonsPFC | Perfluorogļūdeņraži
PM | Particulate MatterPM | Daļiņas
PMTs | Persistent, Mobile and Toxic SubstancesPMT | Noturīgas, mobilas un toksiskas vielas
POPs | Persistent organic pollutantsNOP | Noturīgi organiskie piesārņotāji
REACH | Registration, Evaluation, Authorisation and Restriction of ChemicalsREACH | Ķimikāliju reģistrēšana, vērtēšana, licencēšana un ierobežošana
SBTi | Science Based Targets InitiativeZBMI | Zinātnē balstītu mērķrādītāju iniciatīva
SBTN | Science Based Targets NetworkZBMT | Zinātnē balstītu mērķrādītāju tīkls
SCE | Societas Cooperativa EuropaeaSCE | Societas Cooperativa Europaea
SDA | Sectoral Decarbonisation ApproachNDP | Nozaru dekarbonizācijas pieeja
SDGs | Sustainable Development GoalsIAM | Ilgtspējīgas attīstības mērķi
SDPI | Sustainable Development Performance IndicatorIASI | Ilgtspējīgas attīstības snieguma indikators
SE | Societas EuropaeaSE | Societas Europaea
SEEA | System of Environmental-Economic AccountingSEEA | Vides ekonomisko kontu sistēma
SEEA EA | System of Environmental-Economic Accounting Ecosystem AccountingSEEA EA | Vides ekonomisko kontu sistēmas ekosistēmu konti
SFDR | Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council (3) (Sustainable Finance Disclosures Regulation)SFDR | Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (3) (Ar ilgtspēju saistītās finanšu informācijas atklāšanas regula)
SOX | Sulphur oxidesSOX | Sēra oksīdi
SVHC | Substances of Very High ConcernSVHC | Vielas, kas rada ļoti lielas bažas
TCFD | Task Force on Climate-Related Financial DisclosuresTCFD | Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa
TNFD | Taskforce on Nature-related Financial DisclosuresTNFD | Ar dabu saistītās finanšu informācijas izpaušanas darba grupa
UN | United NationsANO | Apvienoto Nāciju Organizācija
UNEP | United Nations Environment ProgrammeUNEP | Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programma
UNESCO | United Nations Educational, Scientific and Cultural OrganizationUNESCO | Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija
vPvBs | Very persistent and very bioaccumulative substancesvPvB | Ļoti noturīgas un ļoti bioakumulatīvas vielas
vPvMs | Very persistent and very mobile substancesvPvM | Ļoti noturīgas un ļoti mobilas vielas
WDPA | World Database of Protected AreasWDPA | Pasaules aizsargājamo teritoriju datubāze
WRI | World Resources InstituteWRI | Pasaules Resursu institūts
WWF | World-Wide Fund for NatureWWF | Pasaules Dabas fonds
Table 22. tabula.
Terms defined in the ESRSESRS definētie termini
This table defines the terms to be used as reference for the preparation of the sustainability statements in accordance with the ESRS.Šajā tabulā ir definēti termini, kas izmantojami atsaucei, gatavojot ilgtspējas deklarācijas saskaņā ar ESRS.
Defined term | DefinitionDefinētais termins | Definīcija
Actions | Actions refer to: | i. | actions and action plans (including transition plans ) that are undertaken to ensure that the undertaking delivers against targets set and through which the undertaking seeks to address material impacts , risks and opportunities ; and | ii. | decisions to support these with financial, human or technological resources.Darbības | Termins “darbības” apzīmē darbības un rīcības plānus (arī pārkārtošanās plānus), kurus īsteno, lai nodrošinātu, ka uzņēmums sasniedz izvirzītos mērķrādītājus, un ar kuru palīdzību uzņēmums cenšas apzināt būtisku ietekmi, riskus un iespējas, | i. | un | ii. | un lēmumus tos atbalstīt ar finanšu resursiem, cilvēkresursiem vai tehnoloģiskajiem resursiem.
Actor in the value chain | Individuals or entities in the upstream or downstream value chain . The actor is considered downstream from the undertaking (e.g., distributors, customers) when it receives products or services from the undertaking; it is considered upstream from the undertaking (e.g., suppliers ) when it provides products or services that are used in the production of the undertaking’s own products or services.Vērtības ķēdes aktori | Fiziskas personas vai tiesību subjekti, kas darbojas vērtības ķēdes augšposmā vai lejasposmā. Aktoru uzskata par tādu, kas attiecībā pret uzņēmumu ir lejasposmā (piemēram, izplatītāji, klienti), ja tas no uzņēmuma saņem produktus vai pakalpojumus; to uzskata par tādu, kas attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā (piemēram, piegādātāji), ja tas sagādā produktus vai pakalpojumus, kas tiek izmantoti paša uzņēmuma produktu ražošanā vai pakalpojumu sniegšanā.
Adequate wage | A wage that provides for the satisfaction of the needs of the worker and his / her family in the light of national economic and social conditions.Adekvāta alga | Alga, kas nodrošina strādājošā(-ās) un viņa/viņas ģimenes vajadzības, ņemot vērā valsts ekonomiskos un sociālos apstākļus.
Administrative, management and supervisory bodies | The governance bodies with the highest decision-making authority in the undertaking including its committees. If in the governance structure, there are no members of the administrative, management or supervisory bodies of the undertaking, the CEO, and if such function exists, the deputy CEO, should be included. In some jurisdictions, governance systems consist of two tiers, where supervision and management are separated. In such cases, both tiers are included under the definition of administrative, management and supervisory bodies .Administratīvās, vadības un uzraudzības struktūras | Pārvaldes struktūras, kurām uzņēmumā ir visaugstākās lēmumu pieņemšanas pilnvaras (arī tā komitejas). Ja uzņēmuma pārvaldes struktūrā administratīvajām, vadības vai uzraudzības struktūrām nav locekļu, te būtu jāietver izpilddirektors, kā arī izpilddirektora vietnieks (ja tāds amats pastāv). Dažās jurisdikcijās pārvaldes sistēmas ir veidotas divos līmeņos, proti, uzraudzība un vadība ir nodalītas. Šādos gadījumos administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru definīcijā ietilpst abu līmeņu struktūras.
Affected Communities | People or group(s) living or working in the same area that have been or may be affected by a reporting undertaking’s operations or through its upstream and downstream value chain . Affected communities can range from those living adjacent to the undertaking’s operations (local communities) to those living at a distance. Affected communities include actually and potentially affected indigenous peoples .Skartās kopienas | Cilvēki vai grupas, kas dzīvo vai strādā tajā pašā teritorijā, kuru ir skārusi vai varētu skart ziņotāja uzņēmuma operācijas vai tā augšposma vai lejasposma vērtības ķēde. Skartās kopienas var būt gan tās, kas dzīvo tādu vietu tuvumā, kur uzņēmums veic savas darbības (vietējās kopienas), gan attālāk dzīvojošās kopienas. Skartās kopienas ietver pirmiedzīvotājus, kas vai nu tiek faktiski skarti, vai varētu tikt skarti.
Annual total remuneration | Annual total remuneration to own workforce includes salary, bonus, stock awards, option awards, non-equity incentive plan compensation, change in pension value, and nonqualified deferred compensation earnings provided over the course of a year.Gada kopējais atalgojums | Pašu darbaspēka gada kopējais atalgojums ietver algu, prēmijas, akciju piešķīrumus, iespēju piešķīrumus, ar pašu kapitālu nesaistītu motivācijas plānu kompensācijas, pensijas vērtības izmaiņas un gada laikā saņemto nekvalificēto atlikto atlīdzību.
Anticipated financial effects | Financial effects that do not meet the recognition criteria for inclusion in the financial statement line items in the reporting period and that are not captured by the current financial effects .Paredzamais finansiālais iespaids | Finansiālais iespaids, kas neatbilst atzīšanas kritērijiem iekļaušanai finanšu pārskatu posteņos pārskata periodā un ko neatspoguļo pašreizējais finansiālais iespaids.
Area at water risk | A water catchment, where several physical aspects related to water: | i. | lead to one or more water bodies to be in less than good status and / or deteriorate in status (as defined in Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council (4)), thus pointing to significant issues as regards water availability, quality, quantity (including high water-stress); and/or | ii. | lead to issues as regards accessibility of water, regulatory or reputational issues (including the shared use of water with communities and affordability of water) for its facilities and for the facilities of key supplier(s).Apgabals, ko skar ar ūdeni saistīti riski | Ūdens sateces baseins, kurā vairāki fiziski aspekti, kas saistīti ar ūdeni, noved pie tā, ka viena vai vairāku ūdensobjektu stāvoklis ir sliktāks par labu stāvokli, un/vai noved pie to stāvokļa pasliktināšanās (saskaņā ar definīcijām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2000/60/EK (4)), kas liecina par būtiskām ūdens pieejamības, kvalitātes, kvantitātes problēmām (arī augstu ūdens resursu noslodzi), | i. | un/vai | ii. | noved pie problēmām, kas saistītas ar ūdens piekļūstamību, regulatīviem vai reputācijas jautājumiem (kas ietver ūdens kopīgu izmantošanu ar kopienām un ūdens pieejamību cenas ziņā), tā kompleksiem un galveno piegādātāju kompleksiem.
Area of high-water stress | Regions where the percentage of total water withdrawn is high (40-80%) or extremely high (greater than 80%) in the Aqueduct Water Risk Atlas tool of the World Resources Institute (WRI). See also water scarcity .Apgabali ar lielu ūdens resursu noslodzi | Reģioni, kuros Pasaules Resursu institūta (WRI) Ūdens risku atlanta rīkā Aqueduct norādīts augsts (40–80 %) vai ārkārtīgi augsts (vairāk nekā 80 %) kopējā ņemtā ūdens daudzuma procentuālais īpatsvars. Sk. arī terminu “ūdens trūkums”.
Associated process materials | Materials that are needed for the manufacturing process but are not part of the final product, such as lubricants for manufacturing machinery.Saistītie procesam nepieciešamie materiāli | Materiāli, kas nepieciešami ražošanas procesā, bet nav galaprodukta sastāvdaļa, piemēram, smērvielas ražošanas tehnikai.
Best Available Techniques (BAT) conclusions | A document containing the parts of a BAT reference document laying down the conclusions on best available techniques , their description, information to assess their applicability, the emission levels associated with the best available techniques , the environmental performance levels associated with the best available techniques , the minimum content of an environmental management system including benchmarks associated with the best available techniques , associated monitoring, associated consumption levels and, where appropriate, relevant site remediation measures (5).Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) | Dokuments, kurā ietvertas tās LPTP atsauces dokumenta daļas, kurās izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija par to, kā novērtēt to piemērojamību, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie vidiskā snieguma līmeņi, vidiskās pārvaldības sistēmas minimālais saturs, arī ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie etaloni, saistītais monitorings, saistītie patēriņa līmeņi un attiecīgā gadījumā relevantie objekta remediācijas pasākumi (5).
Best Available Technique-Associated Emission Level (BAT-AEL) | The range of emission levels obtained under normal operating conditions using a best available technique or a combination of best available techniques , as described in BAT conclusions , expressed as an average over a given period of time, under specified reference conditions, i.e., the emission level that is associated with a BAT .Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais emisiju līmenis (LPTP SEL) | Tādu emisiju līmeņu diapazons, ko sasniedz normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot kādu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu vai labāko pieejamo tehnisko paņēmienu kombināciju, kā aprakstīts LPTP secinājumos, un kas izteikts kā vidējais rādītājs konkrētā laikposmā un noteiktos atsauces apstākļos (t. i., emisiju līmenis, kas ir saistīts ar kādu LPTP).
Best Available Technique-Associated Environmental Performance Level (BAT-AEPL) | The range of environmental performance levels, except emission levels, obtained under normal operating conditions using a BAT or a combination of BAT s (6).Ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītais vidiskā snieguma līmenis (LPTP SVSL) | Tādu vidiskā snieguma līmeņu (izņemot emisiju līmeņus) diapazons, ko sasniedz normālos ekspluatācijas apstākļos, izmantojot kādu LPTP vai LPTP kombināciju (6).
Best Available Techniques (BAT)  (7) | The most effective and advanced stage in the development of activities and their methods of operation which indicates the practical suitability of particular techniques for providing the basis for emission limit values and other permit conditions designed to prevent and, where that is not practicable, to reduce emissions and the impact on the environment as a whole: | i. | “techniques” includes both the technology used and the way in which the installation is designed, built, maintained, operated and decommissioned; | ii. | “available techniques” means those developed on a scale which allows implementation in the relevant industrial sector, under economically and technically viable conditions, taking into consideration the costs and advantages, whether or not the techniques are used or produced inside the Member State in question, as long as they are reasonably accessible to the operator; and | iii. | “best” means most effective in achieving a high general level of protection of the environment as a whole.Labākie pieejamie tehniskie paņēmieni (LPTP)  (7) | “[E]fektīvākais un pilnīgākais darbību un ekspluatācijas metožu izstrādes posms, kurā tiek parādīta konkrēto tehnisko paņēmienu faktiskā piemērotība tam, lai noteiktu pamatus emisiju robežvērtībām un citus atļaujas nosacījumus, kas paredzēti, lai novērstu un — gadījumos, kad novēršana ir neiespējama — samazinātu emisijas un ietekmi uz vidi kopumā: | i. | “tehniskie paņēmieni” ietver gan izmantoto tehnoloģiju, gan risinājumus, kas attiecas uz iekārtas uzbūvi, uzstādīšanu, apkopi, ekspluatāciju un ekspluatācijas pārtraukšanu; | ii. | “pieejamie” tehniskie paņēmieni ir tie tehniskie paņēmieni, kuri ir izstrādāti tiktāl, ka ir ieviešami attiecīgajā ražošanas nozarē, ievērojot ekonomiski pamatotus un tehniski piemērotus nosacījumus, ņemot vērā izmaksas un priekšrocības neatkarīgi no tā, vai tehniskie paņēmieni tiek izmantoti vai nodrošināti konkrētajā dalībvalstī, ja tie ir operatoram pietiekami pieejami; | iii. | “labākie” ir visefektīvākie, lai sasniegtu augstu vides vispārējās aizsardzības līmeni kopumā.”
Biodiversity loss | The reduction of any aspect of biological diversity (i.e., diversity at the genetic, species and ecosystem levels) in a particular area through death (including extinction), destruction or physicalmanual removal; it can refer to many scales, from global extinctions to population extinctions, resulting in decreased total diversity at the same scale.Biodaudzveidības zudums | Jebkura biodaudzveidības aspekta (t. i., ģenētiskās, sugu un ekosistēmu daudzveidības) sarukšana, kas konkrētā teritorijā notiek ar bojāeju (arī izmiršanu), iznīcināšanu vai fizisku/manuālu likvidēšanu; šo jēdzienu var attiecināt uz daudziem mērogiem — no globālas izmiršanas līdz populāciju izmiršanai, kā rezultātā kopējā daudzveidība attiecīgajā mērogā samazinās.
Biodiversity or biological diversity | The variability among living organisms from all sources including terrestrial, marine and other aquatic ecosystems and the ecological complexes of which they are a part. This includes variation in genetic, phenotypic, phylogenetic, and functional attributes, as well as changes in abundance and distribution over time and space within and among species, biological communities and ecosystems .Biodaudzveidība jeb bioloģiskā daudzveidība | Tā ir dzīvo organismu dažādība visās vidēs, arī sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, pie kuriem tie pieder. Tā ietver ģenētisko, fenotipisko, filoģenētisko un funkcionālo pazīmju variācijas, kā arī skaitliskuma un izplatības izmaiņas laikā un telpā sugās, biocenozēs un ekosistēmās un starp tām.
Biodiversity sensitive area | Natura 2000 network of protected areas , UNESCO World Heritage sites and Key Biodiversity Areas (‘KBAs’), as well as other protected areas , as referred to in Appendix D of Annex II to Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2139 (8).Biodaudzveidības ziņā jutīga teritorija | Aizsargājamo teritoriju tīkls Natura 2000, UNESCO pasaules mantojuma vietas un nozīmīgi biodaudzveidības apgabali, kā arī citas aizsargājamās teritorijas, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 (8) II pielikuma D papildinājumā.
Biosphere integrity or ecological integrity | The ability of an ecosystem to support and maintain ecological processes and a diverse community of organisms.Biosfēras integritāte jeb ekoloģiskā integritāte | Ekosistēmas spēja atbalstīt un uzturēt ekoloģiskos procesus un daudzveidīgu organismu sabiedrību.
Blue economy | The blue economy encompasses all industries and sectors related to oceans, seas and coasts, whether they are based in the marine environment (e.g., shipping, fisheries, energy generation) or on land (e.g. ports, shipyards, land-based aquaculture and algae production, coastal tourism).Zilā ekonomika | Zilā ekonomika aptver visas ar okeāniem, jūrām un piekrasti saistītās industrijas un sektorus neatkarīgi no tā, vai tie darbojas jūras vidē (piemēram, kuģniecība, zvejniecība, enerģijas ražošana) vai uz sauszemes (piemēram, ostas, kuģu būvētavas, sauszemes akvakultūra un aļģu audzēšana, piekrastes tūrisms).
BREF or EU Best Available Techniques reference documents | A document resulting from the exchange of information organised pursuant to Article 13 of Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council (9) on industrial emissions , drawn up for defined activities and describing, in particular, applied techniques, present emissions and consumption levels, techniques considered for the determination of best available techniques as well as BAT conclusions and any emerging techniques, giving special consideration to the criteria listed in Annex III of Directive 2010/75/EU.ES labāko pieejamo tehnisko paņēmienu atsauces dokuments | Dokuments, kurš radies informācijas apmaiņā, kura organizēta saskaņā ar 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (9) par rūpnieciskajām emisijām, kurš sagatavots noteiktām darbībām un kurā aprakstīti piemērotie tehniskie paņēmieni, pašreizējie emisiju un patēriņa līmeņi, tehniskie paņēmieni, kas apsvērti, nosakot labākos pieejamos tehniskos paņēmienus, kā arī LPTP secinājumi un visi jaunie tehniskie paņēmieni, īpašu uzmanību pievēršot Direktīvas 2010/75/ES III pielikumā norādītajiem kritērijiem.
Bribery | Dishonestly persuading someone to act in your favour by giving them a gift of money or another inducement.Kukuļošana | Negodīga kādas personas pārliecināšana rīkoties citas personas labā, dāvinot tai naudu vai sniedzot kādu citu priekšrocību.
Business model | The undertaking’s system of transforming inputs through its activities into outputs and outcomes that aims to fulfil the undertaking’s strategic purposes and create value over the short-, medium- and long-term. ESRS use the term “ business model ” in the singular, although it is recognised that undertakings may have more than one business model.Darījumdarbības modelis | Uzņēmuma sistēma, kā, veicot darbību, ielaidi pārveidot izlaidē un iznākumos, lai sasniegtu uzņēmuma stratēģiskos mērķus un radītu vērtību īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. ESRS termins “darījumdarbības modelis” gan ir lietots vienskaitlī, bet uzņēmumiem var būt vairāki darījumdarbības modeļi.
Business relationships | The relationships the undertaking has with business partners, entities in its value chain , and any other non-State or State entity directly linked to its business operations, products or services. Business relationships are not limited to direct contractual relationships. They include indirect business relationships in the undertaking’s value chain beyond the first tier, and shareholding positions in joint ventures or investments.Darījuma attiecības | Uzņēmuma attiecības ar darījumdarbības partneriem, tiesību subjektiem, kas ietilpst tā vērtības ķēdē, un jebkādām citām nevalstiskām vai valsts struktūrām, kas ir tieši saistītas ar tā darījumdarbību, produktiem vai pakalpojumiem. Darījuma attiecības neaprobežojas tikai ar tiešām līgumattiecībām. Tās ietver netiešas darījuma attiecības uzņēmuma vērtības ķēdē tālāk par pirmo līmeni un līdzdalību kopuzņēmumos vai investīcijas.
By-product | A substance or object resulting from a production process the primary aim of which is not the production of that substance or object is considered not to be waste , but to be a by-product if the following conditions are met: | i. | further use of the substance or object is certain; | ii. | the substance or object can be used directly without any further processing other than normal industrial practice; | iii. | the substance or object is produced as an integral part of a production process; and | iv. | further use is lawful, i.e., the substance or object fulfils all relevant product, environmental and health protection requirements for the specific use and will not lead to overall adverse environmental or human health impacts .Blakusprodukts | Ja viela vai priekšmets radies ražošanas procesā, kura galvenais mērķis nav šo vielu vai priekšmetu saražot, to neuzskata par atkritumiem, bet gan par blakusproduktu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: | i. | viela vai priekšmets noteikti tiks izmantots tālāk; | ii. | vielu vai priekšmetu var tieši izmantot bez tālākas pārstrādes, neskaitot parasto industrijas praksi; | iii. | viela vai priekšmets ir radies kā neatņemama ražošanas procesa daļa; un | iv. | tālāka izmantošana ir likumīga, proti, viela vai priekšmets atbilst visām attiecīgajām produkta, vides un veselības aizsardzības prasībām, kas piemērojamas konkrētajam lietojumam, un neatstāj nelabvēlīgu ietekmi uz vidi vai cilvēka veselību.
Carbon credit | A transferable or tradable instrument that represents one metric tonne of CO2eq emission reduction or removal and is issued and verified according to recognised quality standards.Oglekļa kredīts | Pārvedams vai tirgojams instruments, kas atbilst vienai tonnai CO2 ekv. emisiju samazinājuma vai piesaistījuma un ko izdod un verificē saskaņā ar atzītiem kvalitātes standartiem.
Carbon dioxide (CO2) equivalent (eq) | The universal unit of measurement to indicate the global warming potential ( GWP ) of each greenhouse gas, expressed in terms of the GWP of one unit of carbon dioxide. It is used to evaluate releasing (or avoiding releasing) different greenhouse gases on a common basis.Oglekļa dioksīda (CO2) ekvivalents (ekv.) | Universāla mērvienība, ar ko norāda katras siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu (GSP), kas izteikts kā vienas oglekļa dioksīda vienības GSP. To izmanto, lai vienotā satvarā izvērtētu dažādu siltumnīcefekta gāzu emisiju (vai izvairīšanos no to emitēšanas).
Child labour | Work that deprives children of their childhood, their potential and their dignity, and that is harmful to physical and mental development. It refers to work that: | i. | is mentally, physically, socially or morally dangerous and harmful to children; and/or | ii. | interferes with their schooling by depriving them of the opportunity to attend school; obliging them to leave school prematurely; or requiring them to attempt to combine school attendance with excessively long and heavy work. | A child is defined as a person under the age of 18. Whether or not particular forms of ‘work’ can be called ‘ child labour’ depends on the child’s age, the type and hours of work performed and the conditions under which it is performed. The answer varies from country to country, as well as among sectors within countries. | The minimum age of work should not be less than the minimum age of completion of compulsory schooling, and, in any case, should not be less than 15 years according to International Labour Organisation (ILO) Convention No. 138 on Minimum Age. Exceptions can occur in certain countries where economies and educational facilities are insufficiently developed, and a minimum age of 14 years applies. | These countries of exception are specified by the International Labour Organisation (ILO) in response to a special application by the country concerned and in consultation with representative organisations of employers and workers. | National laws may permit the employment of persons 13 to 15 years of age in light work as long as it is not likely to be harmful to their health or development and does not prejudice their attendance at school or participation in vocational or training programmes. The minimum age for admission into work which by its nature or the circumstances in which it is carried out is likely to jeopardise the health, safety or morals of young persons shall not be less than 18 years.Bērnu darbs | Darbs, kas bērniem laupa bērnību, nākotnes izredzes un cieņu un kaitē viņu fiziskajai un garīgajai attīstībai. Tas ir darbs, kas | i. | ir garīgi, fiziski, sociāli vai morāli bīstams un bērniem kaitīgs un/vai | ii. | viņiem traucē mācīties skolā, liedzot iespēju apmeklēt skolu, liek viņiem skolu priekšlaicīgi pamest vai prasa, lai viņi mēģinātu skolas apmeklēšanu apvienot ar pārmērīgi ilgu un smagu darbu. | Bērns ir persona, kas jaunāka par 18 gadiem. Tas, vai noteiktu veidu darbu var uzskatīt par bērnu darbu, ir atkarīgs no bērna vecuma, veiktā darba veida un darba stundu skaita, kā arī apstākļiem, kādos tas tiek veikts. Atbilde būs atkarīga no valsts un var atšķirties arī dažādās vienas valsts nozarēs. | Saskaņā ar Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) Konvenciju Nr. 138 par minimālo vecumu minimālais darba vecums nedrīkstētu būt mazāks par 15 gadiem. Izņēmumi var attiekties uz dažām valstīm, kurās ekonomika un izglītības iestādes nav pietiekami attīstītas un kurās šis minimālais vecums ir 14 gadi. | Šīs izņēmuma valstis nosaka Starptautiskā Darba organizācija (SDO), balstoties uz īpašu attiecīgās valsts pieteikumu un apspriežoties ar darba devējus un darbiniekus pārstāvošām organizācijām. | Valsts tiesību akti var atļaut vieglā darbā nodarbināt 13–15 gadus vecus cilvēkus, ja vien tas, visticamākais, nekaitēs viņu veselībai un attīstībai un neierobežo skolas apmeklēšanu vai dalību arodizglītības vai apmācības programmās. Minimālais vecums uzņemšanai darbā, kas sava rakstura vai darba apstākļu dēļ varētu apdraudēt jauniešu veselību, drošību vai morāli, nav mazāks par 18 gadiem.
Circular economy | An economic system in which the value of products, materials and other resources in the economy is maintained for as long as possible, enhancing their efficient use in production and consumption, thereby reducing the environmental impact of their use, minimising waste and the release of hazardous substances at all stages of their life cycle, including through the application of the waste hierarchy .Aprites ekonomika | Ekonomikas sistēma, kurā produktu, materiālu un citu resursu vērtība ekonomikā tiek saglabāta pēc iespējas ilgāk, veicinot to efektīvu izmantošanu ražošanā un patēriņā, tādējādi mazinot to izmantošanas ietekmi uz vidi, minimalizējot atkritumu daudzumu un bīstamo vielu izdalīšanos visos aprites cikla posmos, arī ar atkritumu hierarhiju.
Circular economy principles | The European circular economy principles are: | i. | usability; | ii. | reusability; | iii. | repairability; | iv. | disassembly; | v. | remanufacturing or refurbishment; | vi. | recycling ; | vii. | recirculation by the biological cycle; | viii. | other potential optimisation of product and material use.Aprites ekonomikas principi | Eiropas aprites ekonomikas principi ir | i. | izmantojamība, | ii. | atkalizmantojamība, | iii. | remontējamība, | iv. | demontējamība, | v. | pārražošana vai pārjaunošana, | vi. | reciklēšana, | vii. | recirkulācija bioloģiskajā ciklā, | viii. | cita iespējama produktu un materiālu izmantošanas optimizācija.
Circular material use rate | Recirculation of materials, components and products in practice after first use employing the following strategies (in order of preference): | i. | maintenance/prolonged use; | ii. | reuse /redistribution; | iii. | refurbishment/remanufacturing; | iv. | recycling , composting, or anaerobic digestion. | The use rate is defined as the ratio of circular use of materials to overall use of materials.Apritīgas materiālu izmantošanas rādītājs | Materiālu, sastāvdaļu un produktu atkārtota praktiska laišana apritē pēc pirmās lietošanas, izmantojot šādas stratēģijas (prioritārā secībā): | i. | uzturēšana / ilgāka lietošana, | ii. | atkalizmantošana/atkalizplatīšana, | iii. | pārjaunošana/pārražošana, | iv. | reciklēšana, kompostēšana vai anaerobiskā noārdīšana. | Izmantošanas rādītājs ir definēts kā apritīgi izmantoto materiālu attiecība pret visiem izmantotajiem materiāliem.
Classified information | EU classified information as defined in Council Decision 2013/488/EU (10) on the security rules for protecting EU classified information or classified by one of the Member States and marked as per Appendix B of that Council decision.Klasificēta informācija | ES klasificēta informācija, kas definēta Padomes Lēmumā 2013/488/ES (10) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai vai klasificēta kādā no dalībvalstīm un marķēta atbilstīgi minētā Padomes lēmuma B papildinājumam.
Climate change adaptation | The process of adjustment to actual and expected climate change and its impacts .Pielāgošanās klimata pārmaiņām | Process, kurā pielāgojas pašreizējām un gaidāmajām klimata pārmaiņām un to ietekmei.
Climate change mitigation | The process of reducing GHG emissions and holding the increase in the global average temperature to 1,5 °C above pre-industrial levels, in line with the Paris Agreement.Klimata pārmaiņu mitigācija | Process, kurā samazina SEG emisijas un globālās vidējās temperatūras pieaugumu iegrožo līdz 1,5 °C salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni saskaņā ar Parīzes nolīgumu.
Climate resilience | The capacity of an undertaking to adjust to climate changes, and to developments or uncertainties related to climate change. Climate resilience involves the capacity to manage climate-related Scope 1 and benefit from climate-related opportunities , including the ability to respond and adapt to transition risks and physical risks . An undertaking’s climate resilience includes both its strategic resilience and its operational resilience to climate-related changes, developments or uncertainties associated with climate change.Klimatnoturība | Uzņēmuma spēja pielāgoties klimata pārmaiņām un ar klimata pārmaiņām saistītajām norisēm vai neskaidrībām. Klimatnoturība ietver spēju pārvaldīt ar klimatu saistītos 1. pakāpes emisiju riskus un izmantot ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības, arī spēju reaģēt uz pārkārtošanās riskiem un fiziskajiem riskiem un pielāgoties tiem. Uzņēmuma klimatnoturība ietver gan tā stratēģisko noturību, gan operacionālo noturību pret klimata pārmaiņām, norisēm vai neskaidrībām, kas saistītas ar klimata pārmaiņām.
Climate-related opportunity | Potential positive effects related to climate change for the undertaking. Efforts to mitigate and adapt to climate change can produce opportunities for undertakings. Climate-related opportunities will vary depending on the region, market, and industry where an undertaking operates.Ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības | Ar klimata pārmaiņām saistītais iespējamais pozitīvais iespaids uz uzņēmumu. Centieni mīkstināt klimata pārmaiņas un pielāgoties tām uzņēmumiem var pavērt izdevības. Ar klimata pārmaiņām saistītās izdevības atšķirsies atkarībā no reģiona, tirgus un nozares, kurā uzņēmums darbojas.
Climate-related physical risk (Physical risk from climate change) | Risks resulting from climate change that can be event-driven (acute) or from longer-term shifts (chronic) in climate patterns. | Acute physical risks arise from particular hazards, especially weather-related events such as storms, floods, fires or heatwaves. Chronic physical risks arise from longer-term changes in the climate, such as temperature changes, and their effects on rising sea levels, reduced water availability, biodiversity loss and changes in land and soil productivity.Ar klimatu saistīts fizisks risks | Klimata pārmaiņu radīti riski, kas var izrietēt vai nu no notikumiem (akūti), vai no klimata norišu pārmaiņām ilgākā termiņā (hroniski). | Akūtus fiziskos riskus rada konkrēti apdraudējumi, it sevišķi ar laikapstākļiem saistīti notikumi, piemēram, vētras, plūdi, ugunsgrēki vai karstuma viļņi. Hroniski fiziskie riski izriet no klimata pārmaiņām ilgākā termiņā, piemēram, temperatūras izmaiņām un to ietekmes uz jūras līmeņa celšanos, samazinātas ūdens pieejamības, biodaudzveidības zuduma un izmaiņām zemes un augsnes ražībā.
Climate-related transition risk | Risks that arise from the transition to a low-carbon and climate-resilient economy. They typically include policy risks , legal risks , technology risks , market risks and reputational risks .Ar klimatu saistīts pārkārtošanās risks | Riski, kas izriet no pārkārtošanās uz klimatnoturīgu mazoglekļa ekonomiku. Tie parasti ietver rīcībpolitiskus riskus, juridiskus riskus, tehnoloģiskus riskus, tirgus riskus un riskus reputācijai.
Collective bargaining | All negotiations which take place between an employer, a group of employers or one or more employers' organisations, on the one hand, and one or more trade unions or, in their absence, the representatives of the workers duly elected and authorised by them in accordance with national laws and regulations, on the other, for: | i. | determining working conditions and terms of employment; and/or | ii. | regulating relations between employers and workers; and/or regulating relations between employers or their organisations and a workers' organisation or workers' organisations.Koplīguma sarunas | Visas sarunas, kas norit starp darba devēju, darba devēju grupu vai vienu vai vairākām darba devēju organizācijām, no vienas puses, un vienu vai vairākām arodbiedrībām vai, ja tādu nav, darbinieku pārstāvjiem, kurus tie pienācīgi ievēlējuši un pilnvarojuši saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem, no otras puses, ar šādu mērķi: | i. | noteikt darba nosacījumus un nodarbinātības noteikumus un/vai | ii. | reglamentēt darba devēju un darbinieku attiecības, un/vai reglamentēt attiecības starp darba devējiem vai to organizācijām un darbinieku organizāciju vai organizācijām.
Confirmed incident (child or forced labour or human trafficking) | Incident of child or forced labour or human trafficking that has been found to be substantiated. Confirmed incidents do not include incidents of child or forced labour or human trafficking that are still under investigation in the reporting period.Apstiprināts incidents (bērnu darbs, piespiedu darbs vai cilvēku tirdzniecība) | Bērnu darba, piespiedu darba vai cilvēku tirdzniecības incidents, kas ir atzīts par pamatotu. Apstiprināti incidenti neietver bērnu darba, piespiedu darba vai cilvēku tirdzniecības incidentus, kas pārskata periodā vēl tiek izmeklēti.
Confirmed incident of corruption or bribery | An incident of corruption or bribery that has been found to be substantiated. Confirmed incidents of corruption or bribery do not include incidents of corruption or bribery that are still under investigation at the end of the reporting period. The determination of potential non-compliance cases as substantiated may be made either by the undertaking’s compliance officer or similar function or an authority. A determination as substantiated by a court of law is not required.Apstiprināts korupcijas vai kukuļošanas incidents | Korupcijas vai kukuļošanas incidents, kas ir atzīts par pamatotu. Apstiprinātie korupcijas vai kukuļošanas incidenti neietver korupcijas vai kukuļošanas incidentus, kas pārskata perioda beigās vēl tiek izmeklēti. Iespējamas neatbilstības gadījumus par pamatotiem var atzīt vai nu uzņēmuma atbilstības uzraudzības amatpersona vai līdzīga amatpersona, vai kāda iestāde. Tiesas atzīts pamatotības konstatējums nav nepieciešams.
Consumer | Individuals who acquire, consume or use goods and services for personal use, either for themselves or for others, and not for resale, commercial or trade, business, craft or profession purposes.Patērētāji | Privātpersonas, kas preces un pakalpojumus iegādājas, patērē vai izmanto savām vai citu personīgajām vajadzībām, bet ne tālākpārdošanai, komerciāliem mērķiem vai tirdzniecībai, darījumdarbībai, amatniecībai vai profesionālām vajadzībām.
Corporate culture | Corporate culture expresses goals through values and beliefs. It guides the undertaking’s activities through shared assumptions and group norms such as values or mission statements or a code of conduct.Korporatīvā kultūra | Ar korporatīvo kultūru, izmantojot vērtības un uzskatus, izsaka uzņēmuma mērķus. Tā virza uzņēmuma darbības ar kopīgiem pieņēmumiem un grupas normām, piemēram, vērtībām vai pamatuzdevumiem, vai rīcības kodeksu.
Corruption | Abuse of entrusted power for private gain, which can be instigated by individuals or organisations. It includes practices such as facilitation payments, fraud, extortion, collusion, and money laundering. It also includes an offer or receipt of any gift, loan, fee, reward, or other advantage to or from any person as an inducement to do something that is dishonest, illegal, or a breach of trust in the conduct of the undertaking’s business. This can include cash or in-kind benefits, such as free goods, gifts, and holidays, or special personal services provided for the purpose of an improper advantage, or that can result in moral pressure to receive such an advantage.Korupcija | Uzticēto pilnvaru ļaunprātīga izmantošana pašlabuma gūšanai, uz ko var uzkūdīt privātpersonas vai organizācijas. Tā ietver tādas darbības kā veicināšanas maksājumi, krāpšana, izspiešana, aizliegtas vienošanās un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Tā ietver arī jebkādu dāvanu, aizdevumu, honorāru, atlīdzību vai citu priekšrocību piedāvāšanu kādai personai vai saņemšanu no kādas personas, ja tas ir pamudinājums uz negodīgu vai nelikumīgu rīcību vai ļaunprātīgi izmanto uzticību uzņēmuma darījumdarbībai. Tā var ietvert naudu vai natūrā sniegtus labumus, piemēram, bezmaksas preces, dāvanas un brīvdienas, vai īpašus personiskus pakalpojumus, kas tiek sniegti, lai gūtu nepienācīgas priekšrocības, vai kas var radīt morālu spiedienu šādas priekšrocības sagādāt.
Credible proxies | Individuals with sufficiently deep experience in engaging with affected stakeholders from a particular region or context (for example, women workers on farms, indigenous peoples or migrant workers) who can help to effectively convey their likely concerns. In practice, this can include development and human rights NGOs, international trade unions and local civil society, including faith-based organisations.Uzticami vidutāji | Tādas personas ar pietiekami lielu pieredzi sadarbībā ar skartajām ieinteresētajām personām no konkrēta reģiona vai konkrētā kontekstā (piemēram, sievietēm, kas strādā lauku saimniecībās, pirmiedzīvotājiem vai darba ņēmējiem migrantiem), kuras var palīdzēt sekmīgi paust šādu grupu iespējamās bažas. Praksē tās var būt attīstības un cilvēktiesību NVO, starptautiskas arodbiedrības un vietējā pilsoniskā sabiedrība, arī ticības organizācijas.
Current financial effects | Financial effects for the current reporting period that are recognised in the primary financial statements.Pašreizējais finansiālais iespaids | Pašreizējā pārskata perioda finansiālais iespaids, ko norāda primārajos finanšu pārskatos.
Decarbonisation levers | Aggregated types of mitigation actions such as energy efficiency, electrification, fuel switching, use of renewable energy , products change, and supply-chain decarbonisation that fit with undertakings' specific actions .Dekarbonizācijas sviras | Agregētas mitigācijas darbības, piemēram, energoefektivitātes, elektrifikācijas, degvielas nomaiņas, atjaunīgās enerģijas izmantošanas, produktu maiņas un piegādes ķēdes dekarbonizācijas pasākumi, kas atbilst konkrētajām uzņēmumu darbībām.
Deforestation | Temporary or permanent human-induced conversion of forested land to non-forested land (11).Atmežošana | Cilvēka darbības izraisīta meža zemes pagaidu vai pastāvīga pārveidošana par nemeža zemi (11).
Degradation or degraded ecosystem | Chronic human impacts resulting in the loss of biodiversity and the disruption of an ecosystem ’s structure, composition, and functionality.Degradācija vai degradēta ekosistēma | Hroniska cilvēka darbības ietekme, kas izraisa biodaudzveidības zudumu un ekosistēmas struktūras, sastāva un funkcionalitātes traucējumus.
Dependencies | The situation of an undertaking being dependent on natural, human and/or social resources for its business processes.Atkarība | Situācija, kad uzņēmuma darījumdarbības procesi ir atkarīgi no dabas resursiem, cilvēkresursiem un/vai sociālajiem resursiem.
Deposit in water and soil | An amount of a substance that has accumulated in the environment, either in water or in soil , and either as a consequence of regular activities or from incidents or from disposals of undertakings, independent of whether that accumulation occurs at the production site of an undertaking or outside.Nosēdumi ūdenī un augsnē | Viela, kas uzkrājusies vidē (ūdenī vai augsnē) vai nu regulāras darbības gaitā, vai incidentu vai uzņēmuma veiktas atkritumu likvidēšanas dēļ neatkarīgi no tā, vai šāda vielas uzkrāšanās notiek uzņēmuma ražošanas objektā vai ārpus tā.
Desertification | Land degradation in arid, semi-arid and dry sub-humid areas resulting from various factors, including climatic variations and human activities. Desertification does not refer to the natural expansion of existing deserts.Pārtuksnešošanās | Zemes degradācija arīdos, semiarīdos un sausos daļēji humīdos apgabalos dažādu faktoru, tai skaitā klimata mainības un cilvēka darbības, ietekmē. Esošu tuksnešu dabisko izplešanos par pārtuksnešošanos neuzskata.
Discharge | Wastewater discharge means the amount of water (in m3) or substance (in kg BOD/d or comparable) added / leached to a water body from a point or a non-point source. Sewage effluent (or discharge ) means treated sewage discharged from a sewage treatment plant.Novadījums | Notekūdeņu novadījums ir ūdens (m3) vai vielas (kg BSP/d vai pielīdzināmās mērvienībās) daudzums, kas novadīts vai nokļuvis ūdensobjektā no punktveida vai cita veida avota. Notekūdeņu efluents (jeb novadījums) ir attīrīti notekūdeņi, ko novada no notekūdeņu attīrīšanas stacijas.
Discrimination | Discrimination can occur directly or indirectly. Direct discrimination occurs when an individual is treated less favourably by comparison to how others, who are in a similar situation, have been or would be treated, and the reason for this is a particular characteristic they hold, which falls under a ‘protected ground’. Indirect discrimination occurs when an apparently neutral rule disadvantages a person or a group sharing the same characteristics. It must be shown that a group is disadvantaged by a decision when compared to a comparator group.Diskriminācija | Diskriminācija var notikt tieši vai netieši. Tieša diskriminācija notiek, ja attieksme pret personu ir mazāk labvēlīga salīdzinājumā ar to, kā izturas vai būtu izturējušies pret citiem līdzīgā situācijā, un iemesls tam ir kāda konkrēta personas pazīme, kas ir aizliegts diskriminācijas pamats. Netieša diskriminācija notiek tad, ja šķietami neitrāls noteikums kādu personu vai grupu ar vienādām pazīmēm nostāda neizdevīgākā stāvoklī. Tas, ka lēmums kādu grupu nostāda neizdevīgākā stāvoklī salīdzinājumā ar salīdzinājuma grupu, ir jāpierāda.
Double materiality | Double materiality has two dimensions: impact materiality and financial materiality . A sustainability matter meets the criterion of double materiality if it is material from the impact perspective or the financial perspective or both.Dubultais būtiskums | Dubultajam būtiskumam ir divas dimensijas — ietekmes būtiskums un finansiālais būtiskums. Ilgtspējas jautājums dubultā būtiskuma kritēriju izpilda, ja tas ir būtisks no ietekmes perspektīvas, finansiālās perspektīvas vai tām abām.
Durability of a product, component or material | The ability of a product, component or material to remain functional and relevant when used as intended.Produkta, komponenta vai materiāla ilgizturība | Produkta, komponenta vai materiāla spēja saglabāt funkcionalitāti un relevantumu, ja to izmanto paredzētajā veidā.
Ecological threshold | The point at which a relatively small change in external conditions causes a rapid change in an ecosystem . When an ecological threshold has been passed, the ecosystem may no longer be able to return to its state by means of its inherent resilience.Ekoloģiskais slieksnis | Punkts, kurā relatīvi nelielas izmaiņas ārējos apstākļos izraisa straujas pārmaiņas ekosistēmā. Kad ekoloģiskais slieksnis ir pārkāpts, ar ekosistēmai piemītošo noturību var vairs nepietikt, lai tā spētu atgriezties savā sākotnējā stāvoklī.
Ecosystem extent | The size of an ecosystem asset, whereas an ecosystem asset is the contiguous space of a specific ecosystem type characterised by a distinct set of biotic and abiotic components and their interactions.Ekosistēmas plašums | Kāda ekosistēmas aktīva lielums; ekosistēmas aktīvs ir tāda noteikta veida ekosistēmas vienlaidu teritorija, ko raksturo konkrēts biotisko un abiotisko komponentu kopums un to mijiedarbība.
Ecosystem restoration | Any intentional activities that initiate or accelerate the recovery of an ecosystem from a degraded state.Ekosistēmas atjaunošana | Jebkādas tīšas darbības, kas aizsāk vai paātrina ekosistēmas atkopšanos no degradēta stāvokļa.
Ecosystem services | The contributions of ecosystems to the benefits that are used in economic and other human activity, respectively the benefits people obtain from ecosystems . In the Millennium Ecosystem Assessment, ecosystem services can be divided into supporting, regulating, provisioning and cultural. The Common International Classification of Ecosystem Services (CICES) classifies types of ecosystems services.Ekosistēmu pakalpojumi | Ekosistēmu ieguldījums saimnieciskajā un citā cilvēka darbībā, respektīvi, ieguvumi, ko cilvēkiem sniedz ekosistēmas. Saskaņā ar Tūkstošgades ekosistēmu novērtējumu ekosistēmu pakalpojumus var iedalīt atbalsta, regulējošajos, apgādes un kultūras pakalpojumos. Ekosistēmu pakalpojumu veidi ir klasificēti Vienotajā starptautiskajā ekosistēmu pakalpojumu klasifikācijā (CICES).
Ecosystem(s) | A dynamic complex of plant, animal and micro-organism communities and their non-living environment interacting as a functional unit. A typology of ecosystems is provided by the IUCN Global Ecosystem Typology 2.0.Ekosistēma | Ekosistēma ir dinamisks augu, dzīvnieku un mikroorganismu sabiedrību un to nedzīvās vides komplekss, kurš mijiedarbojas kā funkcionāla vienība. Ekosistēmu tipoloģija ir sniegta IUCN Globālajā ekosistēmu tipoloģijā 2.0.
Emission | The direct or indirect release of substances , vibrations, heat or noise from individual or diffuse sources into air, water or soil  (12).Emisija | Tieša vai netieša vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa nonākšana gaisā, ūdenī vai augsnē  (12) no punktveida vai difūziem avotiem.
Employee | An individual who is in an employment relationship with the undertaking according to national law or practice.Darbinieks | Fiziska persona, kas ir darba attiecībās ar uzņēmumu saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi.
End-users | Individuals who ultimately use or are intended to ultimately use a particular product or service.Tiešie lietotāji | Personas, kuras galu galā izmanto vai pēc ieceres galu galā izmantos konkrētu produktu vai pakalpojumu.
Equal opportunities | Equal and non-discriminatory access, among individuals, to opportunities for education, training, employment, career development and the exercise of power without their being disadvantaged on the basis of criteria such as gender, racial or ethnic origin, nationality, religion or belief, disability, age or sexual orientation.Vienlīdzīgas iespējas | Vienlīdzīga un nediskriminējoša indivīdu piekļuve izglītības, apmācības, nodarbinātības, karjeras attīstības un varas realizācijas iespējām tā, ka tie nav neizdevīgākā stāvoklī tādu kritēriju dēļ kā dzimums, rase vai etniskā izcelsme, tautība, reliģija vai pārliecība, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.
Equal treatment | The principle of equal treatment is a general principle of European law which presupposes that comparable situations or parties in comparable situations are treated in the same way. In the context of ESRS S1, the term “ equal treatment ” also refers to the principle of non-discrimination, according to which there shall be no direct or indirect discrimination based on any ground such as sex, race, colour, ethnic or social origin, genetic features, language, religion or belief, political or any other opinion, membership of a national minority, property, birth, disability, age or sexual orientation.Vienlīdzīga attieksme | Vienlīdzīgas attieksmes princips ir Eiropas tiesību pamatprincips, kas balstās uz to, ka pret salīdzināmām situācijām vai personām salīdzināmās situācijās izturas vienādi. ESRS S1 kontekstā jēdziens “vienlīdzīga attieksme” attiecas arī uz nediskriminēšanas principu, kas aizliedz tiešu vai netiešu diskrimināciju uz tādiem pamatiem kā dzimums, rase, ādas krāsa, etniskā vai sociālā izcelsme, ģenētiskas īpatnības, valoda, reliģija vai pārliecība, politiski vai jebkādi citi uzskati, piederība pie mazākumtautības, īpašums, izcelsme, invaliditāte, vecums vai seksuālā orientācija.
Financial effects | Effects from risks and opportunities that affect the undertaking’s financial position, financial performance and cash flows over the short, medium or long term.Finansiāls iespaids | Ietekme, kuru rada riski un iespējas, kas ietekmē uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu un naudas plūsmas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā.
Financial materiality | A sustainability matter is material from a financial perspective if it generates risks or opportunities that affect (or could reasonably be expected to affect) the undertaking’s financial position, financial performance, cash flows, access to finance or cost of capital over the short, medium or long term.Finansiālais būtiskums | Ilgtspējas jautājums ir no finansiālas perspektīvas būtisks, ja tas rada riskus vai iespējas, kas ietekmē (vai, saprātīgi spriežot, varētu ietekmēt) uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā.
Forced labour | All work or service which is exacted from any person under the threat of penalty and for which the person has not offered himself or herself voluntarily. The term encompasses all situations in which persons are coerced by any means to perform work and includes both traditional ‘slave-like’ practices and contemporary forms of coercion where labour exploitation is involved, which may include human trafficking and modern slavery.Piespiedu darbs | Jebkurš darbs vai pakalpojums, uz kuru, draudot ar sodu, kāda persona ir piespiesta un kuru veikt šī persona nav pieteikusies brīvprātīgi. Šis jēdziens aptver visas situācijas, kurās personas ar jebkādiem līdzekļiem tiek piespiestas veikt darbu, un aptver gan tradicionālo verdzībai līdzīgo praksi, gan mūsdienu piespiešanas modeļus, kas saistīti ar darbaspēka ekspluatāciju un var ietvert cilvēku tirdzniecību un mūsdienu verdzību.
Fossil fuel | Non-renewable carbon-based energy sources such as solid fuels, natural gas and oil.Fosilā degviela | Neatjaunīgi oglekļa energoresursi, piemēram, cietās degvielas, dabasgāze un nafta.
Free, Prior and Informed Consent (FPIC) | A manifestation of indigenous peoples ’ right to self-determine their political, social, economic and cultural priorities. It constitutes three interrelated and cumulative rights of indigenous peoples : the right to be consulted; the right to participate; and the right to their lands, territories and resources. FPIC pertains to indigenous peoples and is recognized under international human rights law, notably the United Nations Declaration on the Rights of Indigenous Peoples (UNDRIP).Brīvprātīga, iepriekšēja un informēta piekrišana (BIIP) | Brīvprātīgā, iepriekšējā un informētā piekrišanā izpaužas pirmiedzīvotāju tiesības pašiem noteikt savas politiskās, sociālās, ekonomiskās un kultūras prioritātes. Tā ietver trīs savstarpēji saistītas un kumulatīvas pirmiedzīvotāju tiesības: tiesības tikt uzklausītiem, tiesības piedalīties un tiesības uz savām zemēm, teritorijām un resursiem. BIIP attiecas uz pirmiedzīvotājiem un ir atzīta saskaņā ar starptautiskajām cilvēktiesībām, it sevišķi Apvienoto Nāciju Organizācijas Deklarāciju par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām (UNDRIP).
Freshwater | Groundwater and surface water, with a mean annual salinity of < 0,5 ‰ (i.e., the limit mentioned in Annex II of the Water Framework Directive).Saldūdens | Pazemes un virszemes ūdeņi, kuru gada vidējais sāļums ir < 0,5 ‰ (Ūdens pamatdirektīvas II pielikumā minētais ierobežojums).
GHG emission reduction | Decrease in the undertaking’s Scope 1, 2, 3 or total GHG emissions at the end of the reporting period, relative to emissions in the base year. Emission reductions may result from, among others, energy efficiency, electrification, suppliers ' decarbonisation, electricity mix decarbonisation, sustainable products development or changes in reporting boundaries or activities (e.g., outsourcing, reduced capacities), provided they are achieved within the undertaking's own operations and upstream and downstream value chain . Removals and avoided emissions are not counted as emission reductions .SEG emisiju samazinājums | Uzņēmuma 1., 2. vai 3. pakāpes vai kopējo SEG emisiju samazinājums pārskata perioda beigās salīdzinājumā ar bāzes gada emisijām. Emisiju samazinājumus cita starpā var radīt energoefektivitāte, elektrifikācija, piegādātāju dekarbonizācija, elektroenerģijas resursu struktūras dekarbonizācija, ilgtspējīgu produktu izstrāde vai ziņu sniegšanas robežu vai darbību (piemēram, ārpakalpojumi, jaudas samazināšana) izmaiņas ar nosacījumu, ka tās tiek panāktas paša uzņēmuma operācijās un kā augšposma, tā lejasposma vērtības ķēdē. Piesaistījumus un novērstās emisijas kā emisiju samazinājumus neuzskaita.
GHG removal and storage | (Anthropogenic) removals refer to the withdrawal of GHGs from the atmosphere as a result of deliberate human activities. These include enhancing biological anthropogenic sinks of CO2 and using chemical engineering to achieve long-term removal and storage. Carbon capture and storage (CCS) from industrial and energy-related sources, which alone does not remove CO2 from the atmosphere, can remove atmospheric CO2 if it is combined with bioenergy production (Bioenergy with Carbon Capture & Storage - BECCS). Removals can be subject to reversals, which are any movement of stored GHG out of the intended storage that re-enters the atmosphere. For example, if a forest that was grown to remove a specific amount of CO2 is subject to a wildfire, the emissions captured in the trees are reversed.SEG piesaiste un uzkrāšana | (Antropogēniskā) piesaiste apzīmē atmosfērā esošo SEG piesaistīšanu tīšu cilvēka darbību rezultātā. Šīs darbības ietver bioloģisko antropogēnisko CO2 piesaistītāju uzlabošanu un ķīmiskās inženierijas izmantošanu, lai panāktu ilgtermiņa piesaisti un uzkrāšanu. Oglekļa uztveršana un uzglabāšana (CCS) no rūpnieciskiem un ar enerģētiku saistītiem avotiem, kas pati par sevi atmosfērā esošo CO2 nepiesaista, var atmosfērā esošo CO2 samazināt, ja to apvieno ar bioenerģijas ražošanu ar oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu (BECCS). Var notikt piesaistījumu apvērse, kas nozīmē jebkādu uzkrāto SEG nonākšanu ārpus paredzētās uzglabāšanas vietas, tām atkal nonākot atmosfērā. Piemēram, ja mežu, kas audzēts, lai piesaistītu noteiktu CO2 daudzumu, skar meža ugunsgrēks, notiek kokos uztverto emisiju apvērse.
Global warming potential (GWP) | A factor describing the radiative forcing impact (degree of harm to the atmosphere) of one unit of a given GHG relative to one unit of CO2.Globālās sasilšanas potenciāls (GSP) | Koeficients, kas raksturo, kāda radiatīvā forsējuma ietekme (atmosfēriskā kaitējuma pakāpe) ir vienai noteiktas SEG vienībai attiecībā pret vienu CO2 vienību.
Greenhouse Gases (GHG) | The gases listed in Part 2 of Annex V of Regulation (EU) 2018/1999 of the European Parliament and of the Council (13). These include Carbon dioxide (CO2), Methane (CH4), Nitrous Oxide (N2O), Sulphur hexafluoride (SF6), Nitrogen trifluoride (NF3), Hydrofluorocarbons (HFCs), Perfluorocarbons (PFCs).Siltumnīcefekta gāzes (SEG) | Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2018/1999 (13) V pielikuma 2. punktā norādītās gāzes. To vidū ir oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), sēra heksafluorīds (SF6), slāpekļa trifluorīds (NF3), daļēji halogenētie fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC).
Grievance mechanism | Any routinized, state-based or non-state-based, judicial or non-judicial processes through which stakeholders can raise grievances and seek remedy . Examples of state-based judicial and non-judicial grievance mechanisms include courts, labour tribunals, national human rights institutions, National Contact Points under the OECD Guidelines for Multinational Enterprises, ombudsperson offices, consumer protection agencies, regulatory oversight bodies, and government-run complaints offices. Non-state-based grievance mechanisms include those administered by the undertaking, either alone or together with stakeholders , such as operational-level grievance mechanisms and collective bargaining , including the mechanisms established by collective bargaining . They also include mechanisms administered by industry associations, international organisations, civil society organisations, or multi-stakeholder groups. | Operational-level grievance mechanisms are administered by the organisation either alone or in collaboration with other parties and are directly accessible by the organisation’s stakeholders . They allow for grievances to be identified and addressed early and directly, thereby preventing both harm and grievances from escalating. They also provide important feedback on the effectiveness of the organisation’s due diligence from those who are directly affected. | According to UN Guiding Principle 31, effective grievance mechanisms are legitimate, accessible, predictable, equitable, transparent, rights-compatible, and a source of continuous learning. In addition to these criteria, effective operational-level grievance mechanisms are also based on engagement and dialogue. It can be more difficult for the organisation to assess the effectiveness of grievance mechanisms that it participates in compared to those it has established itself.Sūdzību mehānisms | Jebkurš iedibināts valstisks vai nevalstisks tiesas vai ārpustiesas process, ar kura palīdzību ieinteresētās personas var iesniegt sūdzības un pieprasīt remediāciju. Valstisku tiesas un ārpustiesas sūdzību mehānismu piemēri ir tiesas, darba tiesas, valsts cilvēktiesību institūcijas, nacionālie kontaktpunkti saskaņā ar ESAO vadlīnijām daudznacionāliem uzņēmumiem, ombudu biroji, patērētāju aizsardzības aģentūras, regulatīvās uzraudzības struktūras un valdību pārvaldīti sūdzību izskatīšanas biroji. Nevalstiski sūdzību mehānismi ietver tos, kurus pārvalda uzņēmums viens pats vai kopā ar ieinteresētajām personām, piemēram, te ietilpst operacionāla līmeņa sūdzību mehānismi un koplīguma sarunas, arī mehānismi, kas izveidoti ar koplīguma sarunām. Tie ietver arī mehānismus, ko pārvalda nozaru apvienības, starptautiskas organizācijas, pilsoniskās sabiedrības organizācijas vai daudzpusējas ieinteresēto personu grupas. | Operacionāla līmeņa sūdzību mehānismus pārvalda organizācija vai nu viena pati, vai sadarbībā ar citām pusēm, un tie ir tieši piekļūstami organizācijas ieinteresētajām personām. Tie dod iespēju sūdzības apzināt un risinājumus meklēt agrīni un tieši, tādējādi novēršot gan kaitējuma, gan sūdzību eskalāciju. Tie arī sniedz vērtīgu informāciju par to, cik rezultatīva ir organizācijas pienācīgas rūpības sistēma, no tiem, kurus tā tieši ietekmē. | Saskaņā ar ANO 31. vadošo principu sūdzību mehānismi ir iedarbīgi tad, ja tie ir likumīgi, piekļūstami, paredzami, taisnīgi, caurredzami, saderīgi ar tiesībām un pastāvīgas mācīšanās avots. Papildus šiem kritērijiem iedarbīgi operacionālā līmeņa sūdzību mehānismi turklāt ir balstīti uz līdzdalību un dialogu. Organizācijai var būt grūtāk novērtēt to sūdzību mehānismu iedarbīgumu, kuros tā piedalās, salīdzinājumā ar tiem, kurus tā ir izveidojusi pati.
Groundwater | All water which is below the surface of the ground in the saturation zone and in direct contact with the ground or subsoil (14).Pazemes ūdens, gruntsūdeņi | Visi ūdeņi, kas atrodas zem augsnes virsmas piesātinājuma zonā un ir tiešā saskarē ar augsni vai augsnes apakškārtu (14).
Habitat | The place or type of site where an organism or population naturally occurs. Also used to mean the environmental attributes required by a particular species or its ecological niche.Dzīvotne | Teritorijas vai biocenozes, kurās organisms vai populācija ir sastopama dabiskos apstākļos. Ar to apzīmē arī vides raksturlielumus, kas vajadzīgi konkrētai sugai, vai tās ekoloģisko nišu.
Habitat fragmentation | A general term describing the set of processes by which habitat loss results in the division of continuous habitats into a greater number of smaller patches of lesser total size and isolated from each other by a matrix of dissimilar habitats . Habitat fragmentation may occur through natural processes (e.g., forest and grassland fires, flooding) and through human activities (forestry, agriculture, urbanisation).Dzīvotnes sadrumstalošanās | Vispārīgs termins, kas raksturo procesu kopumu, kuru dēļ dzīvotnes izzušanas rezultātā vienlaidu dzīvotnes sadalās lielākā skaitā mazāku dzīvotņu, kuru kopējā platība ir mazāka un kuras citu no citas izolē atšķirīgu dzīvotņu matrica. Dzīvotnes sadrumstalošanās var notikt dabiskos procesos (piemēram, mežu un zālāju ugunsgrēkos, plūdos) un cilvēka darbības (mežsaimniecības, lauksaimniecības, urbanizācijas) ietekmē.
Harassment | A situation where an unwanted conduct related to a protected ground of discrimination (for example, gender under Directive 2006/54/EC of the European Parliament and of the Council (15), or religion or belief, disability, age or sexual orientation under Council Directive 2000/78/EC (16)) occurs with the purpose or effect of violating the dignity of a person, and of creating an intimidating, hostile, degrading, humiliating or offensive environment.Aizskaršana | Situācija, kurā ar mērķi aizskart personas cieņu un radīt iebiedējošu, naidīgu, degradējošu, pazemojošu vai aizskarošu vidi notiek nevēlama rīcība, kas saistīta ar aizliegtu diskriminācijas pamatu (piemēram, dzimumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK (15) vai reliģiju vai pārliecību, invaliditāti, vecumu vai seksuālo orientāciju saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/78/EK (16)).
Hazardous waste | Waste which displays one or more of the hazardous properties listed in Annex III of Directive 2008/98/EC of the European Parliament and of the Council (17) on waste .Bīstamie atkritumi | Atkritumi, kam piemīt viena vai vairākas bīstamās īpašības, kuras norādītas III pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2008/98/EK (17) par atkritumiem.
High climate impact sectors | Sectors that are listed in Sections A to H and Section L of Annex I to Regulation (EC) No 1893/2006 of the European Parliament and of the Council (18) (as defined in Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 (19)).Sektori ar lielu ietekmi uz klimatu | Sektori, kas norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1893/2006 (18) I pielikuma A līdz H iedaļā un L iedaļā (kā definēts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) 2022/1288 (19)).
Impacts | The effect the undertaking has or could have on the environment and people, including effects on their human rights, connected with its own operations and upstream and downstream value chain , including through its products and services, as well as through its business relationships . The impacts can be actual or potential, negative or positive, intended or unintended, and reversible or irreversible. They can arise over the short-, medium-, or long-term. Impacts indicate the undertaking’s contribution, negative or positive, to sustainable development.Ietekme | Iespaids, kādu uzņēmums atstāj vai varētu atstāt uz vidi un cilvēkiem, arī ietekme uz viņu cilvēktiesībām, kas saistīta ar paša uzņēmuma operācijām un vērtības ķēdi gan augšposmā, gan lejasposmā, cita starpā ar saviem produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām. Ietekme var būt faktiska vai potenciāla, negatīva vai pozitīva, plānota vai neplānota un atgriezeniska vai neatgriezeniska. Tā var rasties īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā. Ietekme uzrāda negatīvu vai pozitīvu uzņēmuma ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
Impact drivers | All the factors that cause changes in nature, anthropogenic assets, nature’s contributions to people and a good quality of life. Direct drivers of change can be both natural and anthropogenic. They have direct physical (mechanical, chemical, noise, light etc.) and behaviour-affecting impacts on nature. They include, inter alia, climate change, pollution , different types of land use change, invasive alien species and zoonoses, and exploitation. Indirect impact drivers operate diffusely by altering and influencing direct drivers (by affecting their level, direction or rate) as well as other indirect drivers. Interactions between indirect and direct drivers create different chains of relationship, attribution, and impacts , which may vary according to type, intensity, duration, and distance. These relationships can also lead to different types of spill-over effects. Global indirect drivers include economic, demographic, governance, technological and cultural ones. Special attention is given, among indirect drivers, to the role of institutions (both formal and informal) and impacts of the patterns of production, supply and consumption on nature, nature’s contributions to people and good quality of life.Ietekmes faktori | Visi faktori, kas izraisa pārmaiņas dabā, antropogēniskajos aktīvos, dabas devumā cilvēkiem un labā dzīves kvalitātē. Tiešie pārmaiņu faktori var būt gan dabiski, gan antropogēniski. Tiem ir tieša fizikāla (mehāniska, ķīmiska, trokšņa, gaismas utt.) un uzvedību iespaidojoša ietekme uz dabu. To vidū ir klimata pārmaiņas, piesārņojums, dažādu veidu zemes izmantojuma maiņa, invazīvas svešzemju sugas un zoonozes, kā arī ekspluatācija. Netiešie ietekmes faktori iedarbojas izkliedēti, mainot un ietekmējot tiešos faktorus (ietekmējot to līmeni, virzienu vai apmēru), kā arī citus netiešos faktorus. Netiešo un tiešo faktoru mijiedarbība rada dažādas likumsakarību, attiecināmības un ietekmes aspektu ķēdes, kas var atšķirties atkarībā no veida, intensitātes, ilguma un attāluma. Šīs likumsakarības var izraisīt arī dažādu veidu plašāku ietekmi. Globālie netiešie ietekmes faktori ietver ekonomiskus, demogrāfiskus, pārvaldības, tehnoloģiskus un kultūras faktorus. Starp netiešajiem ietekmes faktoriem īpaša uzmanība tiek pievērsta (gan oficiālu, gan neoficiālu) institūciju funkcijai un ražošanas, piegādes un patēriņa modeļu ietekmei uz dabu, dabas devumu cilvēkiem un labu dzīves kvalitāti.
Impact materiality | A sustainability matter is material from an impact perspective when it pertains to the undertaking’s material actual or potential, positive or negative impacts on people or the environment over the short-, medium- and long-term. A material sustainability matter from an impact perspective includes impacts connected with the undertaking’s own operations and upstream and downstream value chain , including through its products and services, as well as through its business relationships .Ietekmes būtiskums | Ilgtspējas jautājums ir no ietekmes viedokļa būtisks, ja tas attiecas uz uzņēmuma faktisku vai iespējamu pozitīvu vai negatīvu būtisku ietekmi uz cilvēkiem vai vidi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā. Ilgtspējas jautājums ir no ietekmes viedokļa būtisks, piemēram, ja ietekme ir saistīta ar paša uzņēmuma operācijām un vērtības ķēdi augšposmā un lejasposmā, arī ar tā produktiem un pakalpojumiem, kā arī darījuma attiecībām.
Incident | A legal action or complaint registered with the undertaking or competent authorities through a formal process, or an instance of non-compliance identified by the undertaking through established procedures. Established procedures to identify instances of non-compliance can include management system audits, formal monitoring programs, or grievance mechanisms .Incidents | Tiesvedība vai sūdzība, kas oficiālā procesā reģistrēta uzņēmumā vai kompetentajās iestādēs, vai neatbilstības gadījums, ko uzņēmums konstatējis, izmantojot iedibinātas procedūras. Iedibinātas procedūras neatbilstību gadījumu noteikšanai var ietvert pārvaldības sistēmas revīzijas, oficiālas uzraudzības programmas vai sūdzību mehānismus.
Incineration | The controlled burning of waste at high temperature with or without energy recovery.Incinerācija | Kontrolēta atkritumu sadedzināšana augstā temperatūrā ar enerģijas atgūšanu vai bez tās.
Independent board member | Board members that exercise independent judgment free from any external influence or conflicts of interest. Independence generally means the exercise of objective, unfettered judgement. When used as the measure by which to judge the appearance of independence, or to categorise a non-executive member of the administrative, management and supervisory bodies or their committees as independent, it means the absence of an interest, position, association or relationship which, when judged from the perspective of a reasonable and informed third party, is likely to influence unduly or cause bias in decision-making.Neatkarīgi valdes locekļi | Valdes locekļi, kas izdara neatkarīgus spriedumus bez jebkādas ārējas ietekmes vai interešu konfliktiem. Neatkarība parasti nozīmē objektīvu, neiegrožotu spriestspēju. Kad to izmanto par mērauklu, lai spriestu par to, vai ir neatkarības iespaids, vai lai administratīvo, vadības un uzraudzības struktūru vai to komiteju locekli bez izpildpilnvarām klasificētu kā neatkarīgu, neatkarība nozīmē, ka, vērtējot no saprātīgas un informētas trešās puses viedokļa, nav tādu interešu, amatu, saikņu vai attiecību, kas varētu nepienācīgi ietekmēt lēmumu pieņemšanu vai lēmumu pieņemšanā izraisīt neobjektivitāti.
Indigenous peoples | There is no single definition for indigenous peoples agreed on at the international level. In practice, there is convergence among international agencies on what groups can be considered indigenous peoples and should enjoy special protection as such. An important criteria for defining indigenous people is related to their connection to a traditional area, as defined in ILO Convention No. 169, Article 1, which states that the convention applies to: “(a) tribal peoples in independent countries whose social, cultural and economic conditions distinguish them from other sections of the national community, and whose status is regulated wholly or partially by their own customs or traditions or by special laws or regulations; (b) peoples in independent countries who are regarded as indigenous on account of their descent from the populations which inhabited the country, or a geographical region to which the country belongs, at the time of conquest or colonisation or the establishment of present state boundaries and who, irrespective of their legal status, retain some or all of their own social, economic, cultural and political institutions”. ILO Convention 169 also states in Article 1(2) that: “[s]elf-identification as indigenous or tribal shall be regarded as a fundamental criterion for determining the groups to which the provisions of this Convention apply”.Pirmiedzīvotāji | Nav nevienas termina “pirmiedzīvotāji” definīcijas, par ko būtu panākta starptautiska līmeņa vienošanās. Praksē starptautiskās aģentūras ir līdzīgos ieskatos par to, kuras grupas var uzskatīt par pirmiedzīvotājiem un kurām kā tādām būtu jāsaņem īpaša aizsardzība. Svarīgi kritēriji, pēc kuriem definē pirmiedzīvotājus, balstās uz viņu saikni ar tradicionālu teritoriju, kā definēts SDO konvencijas Nr. 169 1. pantā, kurā noteikts, ka konvencija attiecas uz a) neatkarīgās valstīs dzīvojošām cilšu tautām, kuru sociālie, kultūras un ekonomiskie apstākļi tās atšķir no citām valsts kopienas daļām un kuru statusu pilnībā vai daļēji nosaka viņu pašu paražas vai tradīcijas vai īpaši likumi vai noteikumi; b) neatkarīgās valstīs dzīvojošām tautām, kuras uzskata par pirmiedzīvotājiem sakarā ar viņu izcelsmi no iedzīvotājiem, kuri šo valsti vai ģeogrāfisko reģionu, pie kura valsts piederīga, apdzīvojuši iekarošanas vai kolonizācijas laikā vai pašreizējo valsts robežu nospraušanas laikā, un kuras neatkarīgi no to juridiskā statusa ir saglabājušas dažas vai visas savas sociālās, ekonomiskās, kultūras un politiskās institūcijas. SDO konvencijas Nr. 169 1. panta 2. punktā arī noteikts, ka fundamentāls kritērijs, pēc kura nosaka, kādām grupām piemērojami šīs konvencijas noteikumi, ir pašidentificēšanās kā pirmiedzīvotājiem vai cilšu tautai.
Indirect GHG emissions | GHG emissions that are a consequence of the activities of an entity but occur at sources owned or controlled by another entity. Indirect emissions are Scope 2 GHG emissions and scope 3 GHG emissions combined.Netiešās SEG emisijas | SEG emisijas, kuras izraisa kādas struktūras darbības, bet kuras rodas avotos, kas pieder citai struktūrai vai ir citas struktūras kontrolē. Netiešās emisijas ir 2. pakāpes SEG emisijas un 3. pakāpes SEG emisijas kopā.
Installation | A stationary technical unit within which one or more activities are carried out which could have an effect on emissions and pollution .Iekārta | Stacionārs tehniskais bloks, kurā tiek veikta viena vai vairākas darbības, kam varētu būt ietekme uz emisijām un piesārņojumu.
Internal carbon price | Price used by an undertaking to assess the financial implications of changes to investment, production, and consumption patterns, and of potential technological progress and future emissions abatement costs.Iekšējā oglekļa cena | Cena, ko uzņēmums izmanto, lai novērtētu finansiālo ietekmi, ko radītu izmaiņas investīciju, ražošanas un patēriņa modeļos, kā arī potenciālais tehnoloģiskais progress un nākotnes emisiju samazināšanas izmaksas.
Internal carbon pricing scheme | An organisational arrangement that allows an undertaking to apply carbon prices in strategic and operational decision making. There are two types of internal carbon prices commonly used by undertakings. The first type is a shadow price, which is a theoretical cost or notional amount that the undertaking does not charge but that can be used in assessing the economic implications or trade-offs for such things as risk impacts , new investments, net present value of projects, and the cost-benefit of various initiatives. The second type is an internal tax or fee, which is a carbon price charged to a business activity, product line, or other business unit based on its GHG emissions (these internal taxes or fees are similar to intracompany transfer pricing).Iekšējā oglekļa cenošanas shēma | Organizatorisks pasākums, kas uzņēmumam dod iespēju oglekļa cenas piemērot stratēģisko un operacionālo lēmumu pieņemšanā. Uzņēmumi parasti izmanto divu veidu iekšējās oglekļa cenas. Pirmais veids ir ēnas cena, kas ir teorētiskas izmaksas vai nosacīta summa, kuru uzņēmums neiekasē, bet ko var izmantot ekonomiskās ietekmes vai plusu un mīnusu novērtēšanai, vērtējot riska ietekmi, jaunas investīcijas, projektu neto pašreizējo vērtību un dažādu iniciatīvu izmaksu un ieguvumu attiecību. Otrais veids ir iekšējais nodoklis vai maksa, kas ir oglekļa cena, kuru piemēro noteiktai darījumdarbības jomai, produktu līnijai vai citai darījumdarbības vienībai, balstoties uz tās SEG emisijām (šie iekšējie nodokļi vai maksas ir līdzīgi transfertcenu noteikšanai).
Invasive or alien species | Species whose introduction and/or spread by human action outside their natural distribution threatens biological diversity , food security, and human health and well-being. “Alien’ refers to the species’ having been introduced outside its natural distribution (“exotic’, “non-native’ and “non-indigenous’ are synonyms for “alien’). “Invasive’ means “tending to expand into and modify ecosystems to which it has been introduced’. Thus, a species may be alien without being invasive, or, in the case of a species native to a region, it may increase and become invasive, without actually being an alien species.Invazīvas vai svešzemju sugas | Sugas, kuru introdukcija un/vai izplatīšanās ārpus to dabiskā izplatības areāla apdraud bioloģisko daudzveidību, nodrošinātību ar pārtiku, kā arī cilvēka veselību un labbūtību. Apzīmējums “svešzemju” nozīmē, ka suga ir introducēta ārpus tās dabiskā izplatības areāla (apzīmējuma “svešzemju” sinonīmi ir “eksotiska”, “ievesta” un “alohtona”). Apzīmējums “invazīva” apzīmē tendenci izplatīties ekosistēmās, kurās tā ir introducēta, un pārveidot tās. Tādējādi suga var būt svešzemju, bet nebūt invazīva, vai arī, ja suga kādā reģionā ir autohtona, tās īpatņi var savairoties un suga var kļūt invazīva arī tad, ja tā nav svešzemju suga.
Key Biodiversity Area (KBA) | Sites contributing significantly to the global persistence of biodiversity ’, in terrestrial, freshwater and marine ecosystems . Sites qualify as global KBAs if they meet one or more of 11 criteria, clustered into five categories: threatened biodiversity ; geographically restricted biodiversity ; ecological integrity ; biological processes; and, irreplaceability. The World Database of KBAs is managed by BirdLife International on behalf of the KBA Partnership.Nozīmīgi biodaudzveidības apgabali (KBA) | Teritorijas, kas pasaulē būtiski veicina biodaudzveidības noturību sauszemes, saldūdens un jūras ekosistēmās. Teritorijas var uzskatīt par KBA, ja tās atbilst vienam vai vairākiem no 11 kritērijiem, kas sagrupēti piecās kategorijās: apdraudēta biodaudzveidība, ģeogrāfiski ierobežota biodaudzveidība, ekoloģiskā integritāte, bioloģiskie procesi un neaizstājamība. Pasaules KBA datubāzi KBA partnerības vārdā pārvalda partnerība BirdLife International.
Land degradation | The many processes that drive the decline or loss in biodiversity , ecosystem functions or their benefits to people and includes the degradation of all terrestrial ecosystems .Zemes degradācija | Daudzie procesi, kas izraisa to, ka samazinās vai zūd biodaudzveidība, ekosistēmu funkcijas vai to sniegtie ieguvumi cilvēkiem; te ietilpst visu sauszemes ekosistēmu degradācija.
Landfill | A waste disposal site for the deposit of the waste onto or into land (20).Poligons | Atkritumu likvidēšanas vieta atkritumu apglabāšanai uz zemes vai zemē (20).
Land-system (change) | The terrestrial component of the Earth system, encompassing all processes and activities related to the human use of land. These include socio-economic, technological and organisational inputs and arrangements, as well as the benefits gained from land and the unintended social and ecological outcomes of societal activities. The land-systems concept combines land-use (the activities, arrangements and inputs associated with land-use) with land cover (the ensemble of physical characteristics of land discernible by Earth Observation).Zemes sistēmas (zemes sistēmu izmaiņas) | Zemes sistēmas sauszemes komponents, kas ietver visus procesus un darbības, kuras saistītas ar cilvēka veiktu zemes izmantošanu. Tie ietver sociālekonomiskās, tehnoloģiskās un organizatoriskās ielaides un pasākumus, kā arī no zemes gūtos labumus un sabiedrības darbību izraisītus neplānotus sociālos un ekoloģiskos iznākumus. Zemes sistēmu koncepcija zemes izmantošanu (ar zemes izmantošanu saistītās darbības, pasākumus un ielaides) apvieno ar zemes pārklājumu (zemes fizikālo īpašību kopumu, ko var saskatīt Zemes novērojumos).
Land-use (change) | The human use of a specific area for a certain purpose (such as residential; agriculture; recreation; industrial, etc.). Influenced by, but not synonymous with, land cover. Land-use change refers to a change in the use or management of land by humans, which may lead to a change in land cover.Zemes izmantošana (zemes izmantošanas maiņa) | Cilvēka realizēta noteiktas teritorijas izmantošana noteiktos nolūkos (piemēram, dzīvošanai, lauksaimniecībai, atpūtai, rūpniecībai u. c.). To ietekmē zemes pārklājums, taču zemes izmantošana un zemes pārklājums nav viens un tas pats. Zemes izmantošanas maiņa apzīmē cilvēku radītas izmaiņas zemes izmantošanā vai apsaimniekošanā, kas var novest pie izmaiņām zemes pārklājumā.
Legitimate representatives | Individuals recognised as legitimate under law or practice, such as elected trade union representatives in the case of workers, or other similarly freely chosen representatives of affected stakeholders .Likumīgi pārstāvji | Personas, kas par tādām atzītas saskaņā ar tiesību aktiem vai praksē, piemēram, darbinieku gadījumā tie ir ievēlēti arodbiedrību pārstāvji vai citi līdzīgi brīvi izvēlēti skarto ieinteresēto personu pārstāvji.
Leverage | The ability of the undertaking to effect a change in the wrongful practices of another party that is connected with a negative sustainability-related impact.Iespaids | Uzņēmuma spēja panākt izmaiņas citas puses nepareizā rīcībā, kas saistīta ar negatīvu ietekmi uz ilgtspēju.
Lobbying activities | Activities carried out with the objective of influencing the formulation or implementation of policy or legislation, or the decision-making processes of governments, governmental institutions, regulators, European Union institutions, bodies, offices and agencies or standard setters. Such activities include (non-exhaustive list): | i. | organising or participating in meetings, conferences, events; | ii. | contributing to/participating in public consultations, hearings or other similar initiatives; | iii. | organising communication campaigns, platforms, networks, grassroots initiatives; | iv. | preparing/commissioning policy and position papers, opinion polls, surveys, open letters, research work as per the activities covered by transparency register rules.Lobēšanas darbības | Darbības, ko veic ar mērķi ietekmēt rīcībpolitiku vai tiesību aktu veidošanu vai īstenošanu vai valdību, valsts iestāžu, regulatoru, Eiropas Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru vai standartu izstrādātāju lēmumu pieņemšanas procesus. Šādas darbības cita starpā ir | i. | sanāksmju, konferenču, pasākumu organizēšana vai dalība tajos; | ii. | ieguldījums / piedalīšanās sabiedriskajā apspriešanā, uzklausīšanā vai citās līdzīgās iniciatīvās; | iii. | komunikācijas kampaņu, platformu, tīklu un vietējo iniciatīvu organizēšana; | iv. | rīcībpolitikas un nostājas dokumentu, sabiedriskās domas aptauju, apsekojumu, atklātu vēstuļu, pētījumu sagatavošana/pasūtīšana attiecībā uz darbībām, uz kurām attiecas pārredzamības reģistra noteikumi.
Locked-in GHG emissions | Estimates of future GHG emissions that are likely to be caused by an undertaking’s key assets or products sold within their operating lifetime.Ieslēgtās SEG emisijas | Aplēstās nākotnes SEG emisijas, kuras uzņēmuma galvenie aktīvi vai pārdotie produkti, visticamāk, radīs ekspluatācijas laikā.
Longevity | Designed for maintenance and durability in such a way that encourages longer use than the industry standard in practice and at scale and in such a way that does not compromise circular treatment at the end of functional life.Ilgmūžība | Dizaina aspekts, kas orientēts uz apkopes atvieglošanu un ilgizturību tā, lai praksē un plašā mērogā tiktu veicināts ilgāks lietojums, nekā industrijā ierasts, un netiktu traucēta apritīga apstrāde funkcionālā kalpošanas laika beigās.
Marine resources | Biological and non-biological resources found in the seas and oceans. Examples include but are not limited to deep sea minerals, gravels, and seafood productsJūras resursi | Jūrās un okeānos sastopamie bioloģiskie un nebioloģiskie resursi. Daži piemēri ir dziļjūras minerāli, grants un jūras velšu produkti.
Material opportunities | Sustainability related opportunities with positive financial effects that materially affect, (or could reasonably be expected to affect) the undertaking’s cash flows, access to finance, or cost of capital over the short, medium or long term.Būtiskas iespējas | Ar ilgtspēju saistītas izdevības ar pozitīvu finansiālu iespaidu, kuras īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtiski iespaido (vai var pamatoti sagaidīt, ka tās varētu iespaidot) uzņēmuma naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas.
Material risks | Sustainability related risks with negative financial effects that materially affect (or could reasonably be expected to affect) the undertaking’s cash flows, access to finance, or cost of capital over the short, medium or long term.Būtiski riski | Ar ilgtspēju saistīti riski ar negatīvu finansiālu iespaidu, kuri īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā būtiski iespaido (vai var pamatoti sagaidīt, ka tie varētu iespaidot) uzņēmuma naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas.
Materiality | A sustainability matter is material if it meets the definition of impact materiality , financial materiality , or both.Būtiskums | Ilgtspējas jautājums ir būtisks, ja tas atbilst ietekmes būtiskuma, finansiālā būtiskuma vai abu veidu būtiskuma definīcijai.
Metrics | Qualitative and quantitative indicators that the undertaking uses to measure and report on the effectiveness of the delivery of its sustainability-related policies and against its targets over time. Metrics also support the measurement of the undertaking’s results in respect of affected people, the environment and the undertaking.Rādītāji | Kvalitatīvi un kvantitatīvi indikatori, ko uzņēmums izmanto, lai izmērītu ar ilgtspēju saistīto rīcībpolitiku īstenošanas rezultativitāti laika gaitā, arī attiecībā pret mērķrādītājiem, kā arī par to ziņotu. Rādītāji arī palīdz izmērīt uzņēmuma rezultātus attiecībā uz skartajām personām, vidi un uzņēmumu.
Microplastics | Small pieces of plastics, usually smaller than 5mm. A growing volume of microplastics is found in the environment, including the sea, and in food and drinking water. Once in the environment, microplastics do not biodegrade and tend to accumulate, unless they are specifically designed to biodegrade in the open environment. Biodegradability is a complex phenomenon, especially in the marine environment. There are increasing concerns about the presence of microplastics in different environment compartments (such as water), their impact on the environment and potentially human health.Mikroplastmasa | Nelieli plastmasas gabali, kas parasti mazāki par 5 mm. Vidē, arī jūrā, un pārtikā un dzeramajā ūdenī tiek konstatēts aizvien lielāks mikroplastmasas daudzums. Mikroplastmasa pēc nonākšanas vidē bioloģiski nenoārdās un mēdz uzkrāties, ja vien tā nav izstrādāta tā, lai bioloģiski noārdītos atklātā vidē. Bionoārdība ir komplekss fenomens, it sevišķi jūras vidē. Pieaug bažas par mikroplastmasas klātbūtni dažādos vides segmentos (piemēram, ūdenī), tās ietekmi uz vidi un potenciāli cilvēka veselību.
Minimum Disclosure Requirement | A minimum disclosure requirement sets the required content of the information that the undertaking includes when it reports on policies, actions , metrics or targets , either pursuant to a Disclosure Requirement in an ESRS or on an entity-specific basis.Minimālā informācijas atklāšanas prasība | Minimālā informācijas atklāšanas prasība nosaka, kāda informācija uzņēmumam jānorāda, kad tas ziņo par rīcībpolitikām, darbībām, rādītājiem vai mērķrādītājiem, vai nu saskaņā ar ESRS noteiktu informācijas atklāšanas prasību, vai specifiski atsevišķām struktūrām.
Natural resources | Natural assets ( raw materials ) occurring in nature that can be used for economic production or consumption.Dabas resursi | Dabā sastopamie dabas aktīvi (izejvielas), ko var izmantot saimnieciskajai ražošanai vai patēriņam.
Nature-based solutions | Actions to protect, conserve, restore, sustainably use and manage natural or modified terrestrial, freshwater , coastal and marine ecosystems which address social, economic and environmental challenges effectively and adaptively, while simultaneously providing human well-being, ecosystem services , resilience and biodiversity benefits.Dabā balstīti risinājumi | Darbības, kuru mērķis ir aizsargāt, saglabāt, atjaunot, ilgtspējīgi izmantot un apsaimniekot dabiskas vai pārveidotas sauszemes, saldūdens, piekrastes un jūras ekosistēmas un ar kurām iedarbīgā un adaptīvā veidā risina sociālās, ekonomiskās un vidiskās problēmas, vienlaikus nodrošinot cilvēku labbūtību, ekosistēmu pakalpojumus, noturību un ieguvumus no biodaudzveidības.
Net-zero target | Setting a net-zero target at the level of an undertaking aligned with meeting societal climate goals means: | i. | achieving a scale of value chain emissions reductions consistent with the abatement required to reach global net-zero in 1.5°C pathways; and | ii. | neutralizing the impact of any residual emissions (after approximately 90-95% of GHG emission reduction with the possibility for justified sectoral variations in line with a recognized sectoral pathway) by permanently removing an equivalent volume of CO2.Neto nulles emisiju mērķrādītājs | Ar sabiedrības klimata mērķu sasniegšanu saskaņota neto nulles emisiju mērķrādītāja nospraušana uzņēmuma līmenī nozīmē, ka | i. | tiek sasniegts tāds vērtības ķēdes emisiju samazinājums, kurš ir saskanīgs ar emisiju samazināšanas apmēru, kas vajadzīgs, lai globāli panāktu neto nulles emisijas 1,5 °C trajektorijās, un | ii. | atlikušo emisiju ietekme tiek neitralizēta (pēc tam, kad SEG emisijas ir samazinātas par aptuveni 90–95 %; pamatotos gadījumos starp nozarēm var būt variācijas, kas ir saskaņā ar atzītu nozares trajektoriju), pastāvīgi piesaistot līdzvērtīgu CO2 apjomu.
Non-employees | Non-employees in an undertaking’s own workforce include both individual contractors supplying labour to the undertaking (“self-employed people”) and people provided by undertakings primarily engaged in “employment activities” (NACE Code N78).Ārštata darbinieki | Personālā ietilpstoši ārštata darbinieki ir gan individuāli darbuzņēmēji, kas uzņēmumam nodrošina darbaspēku (“pašnodarbinātas personas”), gan strādājošie, ko nodrošina uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir “darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu” (NACE kods N78).
Non-renewable energy | Energy which cannot be identified as being derived from renewable sources.Neatjaunīgā enerģija | Enerģija, kuru nevar identificēt kā enerģiju, kas iegūta no atjaunīgiem energoresursiem.
Operational control | Operational control (over an entity, site , operation or asset) is the situation where the undertaking has the ability to direct the operational activities and relationships of the entity, site , operation or asset.Operacionālā kontrole | Operacionālā kontrole (pār struktūru, objektu, operāciju vai aktīvu) ir situācija, kurā uzņēmums spēj virzīt struktūras, objekta, operācijas vai aktīva operacionālās darbības un attiecības.
Opportunities | Sustainability-related opportunities with positive financial effects.Iespējas/izdevības | Ar ilgtspēju saistītas izdevības ar pozitīvu finansiālu iespaidu.
Overtime | The number of hours actually worked by a worker in excess of his or her contractual hours of work.Virsstundas | Stundas, ko darbinieks faktiski nostrādājis virs līgumā noteiktā darba stundu skaita.
Own workforce/own workers | Employees who are in an employment relationship with the undertaking (‘ employees ’) and non-employees who are either individual contractors supplying labour to the undertaking (‘self-employed people’) or people provided by undertakings primarily engaged in ‘employment activities’ (NACE Code N78).Pašu personāls / pašu strādājošie | Darba ņēmēji, kuri ar uzņēmumu ir darba attiecībās (“darba ņēmēji”), un ārštata darbinieki, kas ir vai nu individuāli darbuzņēmēji, kuri uzņēmumam nodrošina darbaspēku (“pašnodarbinātās personas”), vai strādājošie, ko nodrošina uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir “darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu” (NACE kods N78).
Ozone-depleting substances | Substances listed in the Montreal Protocol on Substances that Deplete the Ozone Layer.Ozonu noārdošas vielas | Vielas, kas uzskaitītas Monreālas protokolā par ozona slāni noārdošām vielām.
Packaging | Products made of any materials of any nature to be used for the containment, protection, handling, delivery, storage, transport and presentation of goods, from raw materials to processed goods, from the producer to the user or consumer  (21).Iepakojums | Produkti, kas izgatavoti no jebkura veida materiāliem un ko izmanto, lai iepakotu, aizsargātu, pārkrautu, piegādātu, uzglabātu, transportētu vai noformētu preces, sākot ar izejvielām un beidzot ar pārstrādātām precēm, sākot ar ražotāju un beidzot ar lietotāju vai patērētāju  (21).
Pay | The ordinary basic or minimum wage or salary and any other remuneration, whether in cash or in kind which the worker receives directly or indirectly (‘complementary or variable components’), in respect of his/her employment from his/her employer. ‘ Pay level’ means gross annual pay and the corresponding gross hourly pay. ‘Median pay level’ means the pay of the employee that would have half of the employees earn more and half less than they do.Darba samaksa | Parasta pamatalga vai minimālā alga, kā arī jebkāda cita atlīdzība naudā vai natūrā, ko darba ņēmējs par darbu tieši vai netieši (“papildu vai mainīgie komponenti”) saņem no darba devēja. “Darba samaksas līmenis” ir ikgadējā bruto darba samaksa un attiecīgā bruto darba samaksa stundā. “Darba samaksas medianālais līmenis” ir darba ņēmēja darba samaksa, salīdzinājumā ar kuru puse no darba ņēmējiem nopelna vairāk un puse — mazāk nekā konkrētais darba ņēmējs.
Persons with disabilities | Persons who have long-term physical, mental, intellectual or sensory impairments which in interaction with various barriers may hinder their full and effective participation in society on an equal basis with others.Personas ar invaliditāti | Personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai maņu traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var apgrūtināt viņu pilnvērtīgu un patiesu līdzdalību sabiedrības dzīvē vienlīdzīgi ar citiem.
Physical risks | All global economic enterprise depends on the functioning of earth systems, such as a stable climate and on ecosystem services , such as the provision of biomass ( raw materials ). Nature-related physical risks are a direct result of an organisation’s dependence on nature. Physical risks arise when natural systems are compromised, due to the impact of climatic events (e.g., extremes of weather such as a drought), geologic events (e.g., seismic events such as an earthquake) events or changes in ecosystem equilibria, such as soil quality or marine ecology, which affect the ecosystem services organisations depend on. These can be acute, chronic, or both. Nature-related physical risks arise as a result of changes in the biotic (living) and abiotic (non-living) conditions that support healthy, functioning ecosystems . Physical risks are usually location-specific. Nature-related physical risks are often associated with climate-related physical risks .Fiziskie riski | Visa pasaules saimnieciskā darbība ir atkarīga no zemes sistēmu funkcionēšanas, piemēram, stabila klimata un ekosistēmu pakalpojumiem, piemēram, biomasas (izejvielu) nodrošināšanas. Ar dabu saistītie fiziskie riski tieši izriet no tā, cik organizācija ir atkarīga no dabas. Fiziski riski rodas, ja dabas sistēmas apdraud ietekme, kuru rada tādi klimatiski notikumi (piemēram, tādi ekstremāli laikapstākļi kā sausums), ģeoloģiski notikumi (piemēram, tādi seismiski notikumi kā zemestrīces) vai ekosistēmu līdzsvara izmaiņas (piemēram, izmaiņas augsnes kvalitātē vai jūras ekoloģijā), kas ietekmē ekosistēmu pakalpojumus, no kuriem organizācijas ir atkarīgas. Tie var būt akūti, hroniski vai abējādi. Ar dabu saistītie fiziskie riski rodas sakarā ar to, ka ir izmainījušies biotiskie (dzīvie) un abiotiskie (nedzīvie) faktori, kuri nodrošina veselīgas un funkcionējošas ekosistēmas. Fiziskie riski parasti ir atkarīgi no atrašanās vietas. Ar dabu saistītie fiziskie riski bieži vien ir saistīti ar fiziskajiem riskiem, kas saistīti ar klimatu.
Planetary boundaries | This concept allows to estimate a safe operating space for humanity with respect to the functioning of the Earth. The boundary level for each key Earth System process that should not be transgressed if we are to avoid unacceptable global environmental change, is quantified.Planētas iespēju robežas | Šī koncepcija ļauj aplēst drošu darbības telpu cilvēcei attiecībā uz Zemes funkcionēšanu. Tiek kvantitatīvi noteikts katra Zemes sistēmas pamatprocesa robežlīmenis, kuru nedrīkst pārkāpt, ja vēlamies izvairīties no nepieņemamām globālām vides pārmaiņām.
Policy | A set or framework of general objectives and management principles that the undertaking uses for decision-making. A policy implements the undertaking’s strategy or management decisions related to a material sustainability matter. Each policy is under the responsibility of defined person(s), specifies its perimeter of application, and includes one or more objectives (linked when applicable to measurable targets ). A policy is validated and reviewed following the undertakings’ applicable governance rules. A policy is implemented through actions or action plans.Rīcībpolitika | Vispārīgu mērķu un pārvaldības principu kopums vai satvars, ko uzņēmums izmanto lēmumu pieņemšanai. Ar rīcībpolitiku īsteno uzņēmuma stratēģiju vai vadības lēmumus, kas saistīti ar kādu būtisku ilgtspējas jautājumu. Par katru rīcībpolitikasu ir atbildīga noteikta persona vai personas, tajā ir norādīta tās piemērošanas joma un ietverts viens vai vairāki mērķi (kas attiecīgā gadījumā saistīti ar izmērāmiem mērķrādītājiem). Rīcībpolitiku apstiprina un pārskata saskaņā ar piemērojamajiem uzņēmuma pārvaldības noteikumiem. Rīcībpolitiku īsteno, veicot darbības vai īstenojot rīcības plānus
Pollutant | A substance , vibration, heat, noise, light or other contaminant present in air, water or soil which may be harmful to human health and/or the environment, which may result in damage to material property, or which may impair or interfere with amenities and other legitimate uses of the environment (22).Piesārņotājs | Viela, vibrācija, siltums, troksnis, gaisma vai cits kontaminants gaisā, ūdenī vai augsnē, kas var kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, nodarīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai pasliktināt vai traucēt vidisko labumu baudīšanu un citu veidu likumīgu vides izmantošanu (22).
Pollution | The direct or indirect introduction, as a result of human activity, of pollutants into air, water or soil which may be harmful to human health and/or the environment, which may result in damage to material property, or which may impair or interfere with amenities and other legitimate uses of the environment (23).Piesārņojums | Cilvēka darbības izraisīta piesārņotāju tieša vai netieša novadīšana gaisā, ūdenī vai augsnē, kas var kaitēt cilvēka veselībai un/vai videi, nodarīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai pasliktināt vai traucēt vidisko labumu baudīšanu un citu veidu likumīgu vides izmantošanu (23).
Pollution of soil | The introduction into soil – independent of whether that introduction occurs at the production site of an undertaking or outside or through the use of the undertaking’s products and/or services – as a result of human activity, of substances , vibrations, heat or noise which may be harmful to human health or the environment, result in damage to material property, or impair or interfere with amenities and other legitimate uses of the environment (24). Soil pollutants include inorganic pollutants , persistent organic pollutants (POPs), pesticides, nitrogen and phosphorus compounds, etc.Augsnes piesārņojums | Cilvēka darbības izraisīta vielu, vibrāciju, siltuma vai trokšņa novadīšana augsnē (neatkarīgi no tā, vai novadīšana notiek uzņēmuma ražošanas objektā vai ārpus tā vai ievadīšana notiek ar uzņēmuma produktu un/vai pakalpojumu izmantošanu), kas var kaitēt cilvēka veselībai vai videi, nodarīt kaitējumu materiālajam īpašumam vai pasliktināt vai traucēt vidisko labumu baudīšanu un citu veidu likumīgu vides izmantošanu (24). Augsnes piesārņotāji ir neorganiskie piesārņotāji, noturīgi organiskie piesārņotāji (NOP), pesticīdi, slāpeklis, fosfora savienojumi u. c.
Protected area | A clearly defined geographical space, recognised, dedicated and managed, through legal or other effective means, to achieve the long-term conservation of nature with associated ecosystem services and cultural values.Aizsargājama teritorija | Skaidri definēta ģeogrāfiska telpa, kas ir atzīta, atvēlēta un pārvaldīta, izmantojot juridiskus vai citus iedarbīgus līdzekļus, lai panāktu, ka ilgtermiņā tiek saglabāta daba kopā ar saistītajiem ekosistēmu pakalpojumiem un kultūras vērtībām.
Purchased or acquired electricity, heat, steam, or cooling | When the undertaking has received its electricity, heat, steam, or cooling from a third party. The term “acquired” reflects circumstances where a company may not directly purchase electricity (e.g., a tenant in a building), but where the energy is brought into the undertaking’s facility for use.Iepirkta vai iegūta elektroenerģija, siltumenerģija, tvaiks vai aukstums | Elektroenerģija, siltumenerģija, tvaiks vai aukstums, ko uzņēmums saņēmis no trešās personas. Termins “iegūtā” atspoguļo apstākļus, kuros uzņēmums elektroenerģiju varētu nebūt iepircis tieši (piemēram, tas ir ēkas nomnieks), bet enerģija tiek pievadīta, lai to izmantotu uzņēmuma kompleksā.
Raw material | Primary or secondary material that is used to produce a product.Izejviela | Pirmreizējs vai otrreizējs materiāls, ko izmanto produkta ražošanai.
Recognised quality standards for carbon credits | Quality standards for carbon credits that are verifiable by independent third parties, make requirements and project reports publicly available and at a minimum ensure additionality, permanence, avoidance of double counting and provide rules for calculation, monitoring, and verification of the project’s GHG emissions and removals.Atzīti oglekļa kredītu kvalitātes standarti | Oglekļa kredītu kvalitātes standarti, kuru ievērošanu var verificēt neatkarīgas trešās personas, kuri nosaka, ka prasības un projekta ziņojumi jādara pieejami publiski, un kuri, kā minimums, nodrošina papildīgumu, pastāvību, dubultās uzskaites novēršanu un nosaka, kā aprēķināmas, monitorējamas un verificējamas projekta SEG emisijas un piesaistījumi.
Recordable work-related injury or ill health | Work-related injury or ill health that results in any of the following: | i. | death, days away from work, restricted work or transfer to another job, medical treatment beyond first aid, or loss of consciousness; or | ii. | significant injury or ill health diagnosed by a physician or other licensed healthcare professional, even if it does not result in death, days away from work, restricted work or job transfer, medical treatment beyond first aid, or loss of consciousness.Reģistrējama darba trauma vai slimība | Darba trauma vai slimība, kas noved pie jebkurām šādām sekām: | i. | nāve, darbnespēja, ierobežotas darbspējas vai pārcelšana citā darbā, ārstēšana, kas nav tikai pirmās palīdzības sniegšana, vai samaņas zudums vai | ii. | nopietna trauma vai slimība, ko diagnosticējis ārsts vai cits licencēts veselības aprūpes speciālists, pat ja tā nav izraisījusi nāvi, darbnespēju, ierobežotas darbspējas vai pārcelšanu citā darbā, ārstēšanu, kas nav tikai pirmās palīdzības sniegšana, vai samaņas zudumu.
Recovery | Any operation the principal result of which is waste serving a useful purpose by replacing other materials which would otherwise have been used to fulfil a particular function, or waste being prepared to fulfil that function, in the plant or in the wider economy (25).Atgūšana | Ikviena operācija stacijā vai vispār tautsaimniecībā, kuras pamatrezultātā atkritumus izmanto kādam lietderīgam nolūkam, aizstājot citus materiālus, kuri citādi būtu izmantoti noteiktas funkcijas pildīšanai, vai atkritumus sagatavo šādas funkcijas pildīšanai (25).
Recycling | Any recovery operation by which waste materials are reprocessed into products, materials or substances whether for the original or other purposes. It includes the reprocessing of organic material but does not include energy recovery and the reprocessing into materials that are to be used as fuels or for backfilling operations.Reciklēšana | Jebkāda atgūšanas operācija, ar kuru atkritumu materiālus atkalpārstrādā produktos, materiālos vai vielās to sākotnējam mērķim vai citiem mērķiem. Te ietilpst organisku materiālu atkalpārstrāde, bet neietilpst enerģijas atgūšana un atkalpārstrāde materiālos, kas izmantojami par degvielām vai aizbēršanas operācijām.
Resource regeneration | Promotion of self-renewal capacity of natural systems with the aim of reactivating ecological processes damaged or over-exploited by human action.Resursu reģenerācija | Dabas sistēmu pašatjaunošanās spējas veicināšana ar mērķi no jauna aktivizēt cilvēka darbības rezultātā bojātus vai pārmērīgi ekspluatētus ekoloģiskos procesus.
Remedy/remediation | To counteract or make good a negative impact. Examples: apologies, financial or non-financial compensation, prevention of harm through injunctions or guarantees of non-repetition, punitive sanctions (whether criminal or administrative, such as fines), restitution, restoration, rehabilitation.Remediācija | Negatīvas ietekmes neitralizēšana vai vēršana par labu. Piemēri: atvainošanās, finansiāla vai nefinansiāla kompensācija, kaitējuma prevencija ar aizliegumu vai neatkārtošanas garantiju palīdzību, soda sankcijas (kriminālsodi vai administratīvas sankcijas, piemēram, naudas sodi), restitūcija, atjaunošana, sanācija.
Renewable energy | Energy from renewable non-fossil sources, namely wind, solar (solar thermal and solar photovoltaic) and geothermal energy, ambient energy, tide, wave and other ocean energy, hydropower, biomass, landfill gas, sewage treatment plant gas, and biogas (26).Atjaunīgā enerģija | Enerģija no atjaunīgiem nefosiliem energoresursiem, proti, vēja, saules enerģija (saules siltumenerģija un fotoelementu enerģija) un ģeotermālā enerģija, apkārtējās vides enerģija, plūdmaiņu enerģija, viļņu un cita okeāna enerģija, hidroenerģija, biomasa, atkritumu poligonu gāze, notekūdeņu attīrīšanas staciju gāze un biogāze (26).
Renewable materials | Materials that are derived from resources that are quickly replenished by ecological cycles or agricultural processes, so that the services provided by these and other linked resources are not endangered and remain available for the next generation.Atjaunīgie materiāli | Materiāli, kas iegūti no resursiem, kuri ar ekoloģiskajiem cikliem vai lauksaimniecības procesiem ātri atjaunojas, tā ka šo un citu saistīto resursu sniegtie pakalpojumi netiek apdraudēti un paliek pieejami nākamajai paaudzei.
Resource inflows | Resource that enters the undertaking’s facilities.Ienākošie resursi | Resursi, kas ienāk uzņēmuma kompleksos.
Resource outflows | Resource that leaves the undertaking’s facilities.Izejošie resursi | Resursi, kas atstāj uzņēmuma kompleksus.
Resource use optimisation | The design, production and distribution of materials and products with the objective to keep them in use at their highest value. Eco-design and design for longevity , repair, reuse , repurposing, disassembly, remanufacturing are examples of tools to optimise resource use.Resursu izmantošanas optimizācija | Materiālu un produktu izstrāde, ražošana un izplatīšana ar mērķi saglabāt tos lietošanā visaugstākās vērtības punktā. Daži piemēri, kā optimizēt resursu izmantošanu, ir ekodizains un dizains, kas vērsts uz ilgmūžību un to, lai atvieglotu remontu, atkalizmantošanu, pārprofilēšanu, demontāžu un pārražošanu.
Reuse | Any operation by which products and components that are not waste are used again for the same purpose for which they were conceived. This may involve cleaning or small adjustments so it is ready for the next use without significant modification.Atkalizmantošana | Jebkura operācija, ar kuru produktus un komponentus, kas nav atkritumi, izmanto atkārtoti tādam pašam nolūkam, kādam tie paredzēti sākotnēji. Tas var ietvert tīrīšanu vai nelielas korekcijas, lai produkts vai komponents bez būtiskām modifikācijām būtu gatavs nākamajai lietošanas reizei.
River basin | The area of land from which all surface run-off flows through a sequence of streams, rivers and, possibly, lakes into the sea at a single river mouth, estuary or delta.Upes baseins | Zemes platība, no kuras visi virszemes noteces ūdeņi pakāpeniski pa strautiem, upēm un, iespējams, ezeriem ieplūst jūrā pa vienu grīvu, estuāru vai deltu.
Risks | Sustainability-related risks with negative financial effects arising from environmental, social or governance matters that may negatively affect the undertaking's financial position, financial performance, cash flows, access to finance or cost of capital in the short, medium or long term.Riski | No vidiskajiem, sociālajiem vai pārvaldības aspektiem izrietoši ar ilgtspēju saistīti riski ar negatīvu finansiālu iespaidu, kas īstermiņā, vidējā termiņā vai ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt uzņēmuma finansiālo stāvokli, finansiālo sniegumu, naudas plūsmas, piekļuvi finansējumam vai kapitāla izmaksas.
Scenario | A plausible description of how the future may develop based on a coherent and internally consistent set of assumptions about key driving forces (e.g., rate of technological change, prices) and relationships. Note that scenarios are neither predictions nor forecasts but are used to provide a view of the implications of developments and actions .Scenārijs | Ticams apraksts, kāda varētu būt attīstība nākotnē, kas balstīts uz saskaņotu un iekšēji konsekventu pieņēmumu kopumu par galvenajiem virzītājspēkiem (piemēram, tehnoloģisko pārmaiņu tempu, cenām) un cēloņsakarībām. Jāņem vērā, ka scenāriji nav ne paredzējumi, ne prognozes; tos izmanto, lai sniegtu priekšstatu par norišu un darbību ietekmi.
Scenario analysis | A process for identifying and assessing a potential range of outcomes of future events under conditions of uncertainty.Scenāriju analīze | Process, ar kura palīdzību apzina un novērtē nākotnes notikumu potenciālo iznākumu spektru nenoteiktības apstākļos.
Scope 1 GHG emissions | Direct GHG emissions from sources that are owned or controlled by the undertaking.1. pakāpes SEG emisijas | Tiešās SEG emisijas no uzņēmuma īpašumā vai kontrolē esošiem avotiem.
Scope 2 GHG emissions | Indirect emissions from the generation of purchased or acquired electricity, steam, heat or cooling consumed by the undertaking.2. pakāpes SEG emisijas | Netiešās emisijas, kas rodas no tās uzņēmuma iepirktās vai iegūtās elektroenerģijas, tvaika, siltumenerģijas vai aukstuma ražošanas, ko uzņēmums patērē.
Scope 3 GHG emissions | All indirect GHG emissions (not included in scope 2 GHG emissions ) that occur in the value chain of the reporting undertaking, including both upstream and downstream emissions . Scope 3 GHG emissions can be broken down into scope 3 categories .3. pakāpes SEG emisijas | Visas netiešās SEG emisijas (kas nav 2. pakāpes SEG emisijas), kuras rodas ziņotāja uzņēmuma vērtības ķēdē, arī augšposma un lejasposma emisijas. 3. pakāpes SEG emisijas var iedalīt 3. pakāpes emisiju kategorijās.
Scope 3 category | One of the 15 types of Scope 3 GHG emissions identified by the GHG Protocol Corporate Standard and detailed by the GHG Protocol Corporate Value Chain ( Scope 3 ) Accounting and Reporting Standard (adapted from GHG Protocol Corporate Value Chain ( Scope 3 ) Accounting and Reporting Standard, Glossary (Version 2011). Undertakings that choose to account for their Scope 3 emissions based on the indirect GHG emissions categories of ISO 14064-1:2018 may also refer to the category defined in clause 5.2.4 (excluding indirect GHG emissions from imported energy) of ISO 14064-1:2018.3. pakāpes emisiju kategorija | Viens no piecpadsmit 3. pakāpes SEG emisiju veidiem, kas identificēti SEG protokola korporatīvajā standartā un sīki aprakstīti SEG protokola korporatīvās vērtības ķēdes (3. pakāpes emisiju) uzskaites un ziņošanas standartā (pielāgots no SEG protokola korporatīvās vērtības ķēdes (3. pakāpes emisiju) uzskaites un ziņošanas standarta glosārija (2011. gada redakcija)). Uzņēmumi, kuri 3. pakāpes emisijas izvēlas uzskaitīt, balstoties uz ISO 14064-1:2018 netiešo SEG emisiju kategorijām, var atsaukties arī uz ISO 14064-1:2018 5.2.4. punktā definēto kategoriju (izņemot netiešās SEG emisijas no importētas enerģijas).
Sensitive information | Sensitive information as defined in Regulation (EU) 2021/697 of the European Parliament and of the Council (27) establishing the European Defence Fund.Sensitīva informācija | Sensitīva informācija, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2021/697, ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu (27).
Site | The location of one or more physical installations . If there is more than one physical installation from the same or different owners or operators and certain infrastructure and facilities are shared, the entire area where the physical installation are located may constitute a site .Objekts | Vienas vai vairāku fizisku iekārtu atrašanās vieta. Ja vieniem un tiem pašiem vai dažādiem īpašniekiem vai operatoriem ir vairāk nekā viena fiziska iekārta un noteikta infrastruktūra un kompleksi tiek koplietoti, objekts var būt visa teritorija, kurā atrodas fiziskā iekārta.
Social dialogue | All types of negotiation, consultation or simply exchange of information between, or among, representatives of governments, employers, their organisations and workers’ representatives , on issues of common interest relating to economic and social policy. It can exist as a tripartite process, with the government as an official party to the dialogue or it may consist of bipartite relations only between workers' representatives and management (or trade unions and employers' organisations).Sociālais dialogs | Visu veidu sarunas, apspriešanās vai vienkārši informācijas apmaiņa starp valdību pārstāvjiem, darba devējiem, to organizācijām un darbinieku pārstāvjiem par kopīgu interešu jautājumiem, kas saistīti ar ekonomikas un sociālo rīcībpolitiku. Dialogu var veidot kā trīspusēju procesu, kurā valdība ir oficiāla dialoga puse, vai arī tās var būt divpusējas attiecības tikai starp darbinieku pārstāvjiem un uzņēmuma vadību (vai arodbiedrībām un darba devēju organizācijām).
Social protection | The set of measures designed to reduce and prevent poverty and vulnerability across the life cycle.Sociālā aizsardzība | Pasākumu kopums, kas paredzēts nabadzības un neaizsargātības mazināšanai un prevencijai visā dzīves cikla laikā.
Soil | The top layer of the Earth’s crust situated between the bedrock and the surface. The soil is composed of mineral particles, organic matter, water, air and living organisms (28).Augsne | Zemes garozas virsējais slānis, kas atrodas starp pamatiezi un virsmu. Augsni veido minerāldaļiņas, organiskas vielas, ūdens, gaiss un dzīvie organismi (28).
Soil degradation | The diminishing capacity of the soil to provide ecosystem goods and services as desired by its stakeholders .Augsnes degradācija | Sarūkoša augsnes spēja nodrošināt ieinteresētajām personām vēlamās ekosistēmas preces un pakalpojumus.
Soil sealing | Covering soil in a way that makes the covered area impermeable (e.g. a road). This non-permeability can create environmental impacts as described in Commission Regulation (EU) 2018/2026 (29).Augsnes noslēgšana | Augsnes pārklāšana tā, ka pārklātā platība kļūst necaurlaidīga (piemēram, ceļš). Šī necaurlaidība var radīt Komisijas Regulā (ES) 2018/2026 (29) aprakstīto vidisko ietekmi.
Specific loads | Mass of pollutant released per mass of product manufactured. Specific loads allow for the comparison of the environmental performance of installations irrespective of their different production volumes and are not influenced by mixing or dilution (30).Specifiskās slodzes | Emitēto piesārņotāju masa uz saražotās produkcijas masu. Specifiskās slodzes dod iespēju salīdzināt iekārtu vidisko sniegumu neatkarīgi no to atšķirīgajiem ražošanas apjomiem, un tās neiespaido sajaukšana vai atšķaidīšana (30).
Stakeholder engagement | An ongoing process of interaction and dialogue between the undertaking and its stakeholders that enables the undertaking to hear, understand and respond to their interests and concerns.Ieinteresēto personu iesaiste | Pastāvīga mijiedarbība un dialogs starp uzņēmumu un tā ieinteresētajām personām, kas uzņēmumam dod iespēju uzklausīt un izprast to intereses un bažas, kā arī uz tām reaģēt.
Stakeholders | Those who can affect or be affected by the undertaking. There are two main groups of stakeholders : | i. | Affected stakeholders : individuals or groups whose interests are affected or could be affected – positively or negatively – by the undertaking’s activities and its direct and indirect business relationships across its value chain ; and | ii. | users of sustainability statements : primary users of general purpose financial reporting (existing and potential investors, lenders and other creditors including asset managers, credit institutions, insurance undertakings), as well as other users , including the undertaking’s business partners, trade unions and social partners, civil society and non-governmental organisations, governments, analysts and academics. | Some, but not all, stakeholders may belong to the two groups.Ieinteresētās personas | Personas, kuras var ietekmēt uzņēmumu, vai personas, kuras var ietekmēt uzņēmums. Ir divas galvenās ieinteresēto personu grupas: | i. | skartās ieinteresētās personas — indivīdi vai grupas, kuru intereses pozitīvi vai negatīvi ietekmē vai varētu ietekmēt uzņēmuma darbības un tā tiešās un netiešās darījuma attiecības vērtības ķēdē, un | ii. | ilgtspējas deklarāciju lietotāji – vispārīga rakstura finanšu pārskatu primārie lietotāji (esošie un potenciālie investori, aizdevēji un citi kreditori, arī aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumpartneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji. | Dažas, bet ne visas ieinteresētās personas var piederēt pie abām minētajām grupām.
Substances | Any chemical element and its compounds, with the exception of the following substances : | i. | radioactive substances as defined in Article 1 of Council Directive 96/29/Euratom (31) laying down basic safety standards for the protection of the health of workers and the general public against the dangers arising from ionising radiation; | ii. | genetically modified micro-organisms as defined in Article 2(b) of Directive 2009/41/EC of the European Parliament and the Council (32) on the contained use of genetically modified micro-organisms; | iii. | genetically modified organisms as defined in point 2 of Article 2 of Directive 2001/18/EC of the European Parliament and of the Council (33) on the deliberate release into the environment of genetically modified organisms. (34)Vielas | Jebkurš ķīmiskais elements un tā savienojumi, izņemot šādas vielas: | i. | radioaktīvas vielas, kas definētas 1. pantā Padomes Direktīvā 96/29/Euratom (31), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām; | ii. | ģenētiski modificēti mikroorganismi, kas definēti 2. panta b) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/41/EK (32) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu; | iii. | ģenētiski modificēti organismi, kas definēti 2. panta 2) punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/18/EK (33) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē (34).
Substances of concern | A substance that: | i. | meets the criteria laid down in Article 57 and is identified in accordance with Article 59(1) of Regulation (EC) No 1907/2006 of the European Parliament and of the Council (35); | ii. | is classified in Part 3 of Annex VI to Regulation (EC) No 1272/2008 of the European Parliament and of the Council (36) in one of the following hazard classes or hazard categories: | — | carcinogenicity categories 1 and 2; | — | germ cell mutagenicity categories 1 and 2; | — | reproductive toxicity categories 1 and 2; | — | endocrine disruption for human health; | — | endocrine disruption for the environment; | — | Persistent, Mobile and Toxic or Very Persistent, Very Mobile properties; | — | Persistent, Bioaccumulative and Toxic or Very Persistent, Very Bioaccumulative properties; | — | respiratory sensitisation category 1; | — | skin sensitisation category 1; | — | chronic hazard to the aquatic environment categories 1 to 4; | — | hazardous to the ozone layer; | — | specific target organ toxicity, repeated exposure categories 1 and 2; | — | specific target organ toxicity, single exposure categories 1 and 2; or | iii. | negatively affects the re-use and recycling of materials in the product in which it is present, as defined in relevant Union product-specific ecodesign requirements.Vielas, kas rada bažas | Viela, kas | i. | atbilst 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir identificēta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (35) 59. panta 1. punktu; | ii. | ir klasificēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1272/2008 (36) VI pielikuma 3. daļā vienā no šādām bīstamības klasēm vai bīstamības kategorijām: | — | 1. un 2. kategorijas kancerogēni; | — | 1. un 2. kategorijas dīgļšūnu mutagēni; | — | 1. un 2. kategorijas reproduktīvās sistēmas toksikanti; | — | cilvēka veselības endokrīnie disruptori; | — | vides endokrīnie disruptori; | — | noturīgas, mobilas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti mobilas vielas; | — | noturīgas, bioakumulatīvas un toksiskas vai ļoti noturīgas, ļoti bioakumulatīvas vielas; | — | 1. kategorijas elpceļu sensibilizatori; | — | 1. kategorijas ādas sensibilizatori; | — | 1.–4. kategorijas hroniski ūdensvides apdraudējumi; | — | ozona slānim bīstamas vielas; | — | 1. un 2. kategorijas specifiska mērķorgāna toksikanti atkārtotas eksponētības gadījumā; | — | 1. un 2. kategorijas specifiska mērķorgāna toksikanti vienreizējas eksponētības gadījumā vai | iii. | vielas, kas negatīvi iespaido tādu materiālu atkalizmantošanu un reciklēšanu, ko satur produkts, kurā tā ir klātesoša, kā definēts relevantajās Savienības ekodizaina prasībās, kas piemērojamas konkrētiem produktiem.
Substances of Very High Concern (SVHCs) | Substances that meet the criteria laid down in Article 57 of Regulation (EC) No 1907/2006 (REACH) and were identified in accordance with Article 59(1) of that Regulation.Vielas, kas rada ļoti lielas bažas (SVHC) | Vielas, kas atbilst Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (REACH) 57. pantā noteiktajiem kritērijiem un ir apzinātas saskaņā ar minētās regulas 59. panta 1. punktu.
Supplier | Entity upstream from the organisation (i.e., in the organisation’s supply chain ), which provides a product or service that is used in the development of the organisation’s own products or services. A supplier can have a direct business relationship with the organisation (often referred to as a first-tier supplier ) or an indirect business relationship.Piegādātājs | Attiecībā pret organizāciju (t. i., organizācijas piegādes ķēdē) augšposmā esoša struktūra, kas nodrošina produktu vai pakalpojumu, kuru izmanto pašas organizācijas produktu vai pakalpojumu izstrādē. Piegādātājam ar organizāciju var būt tiešas darījuma attiecības (šādu piegādātāju mēdz dēvēt par pirmās pakāpes piegādātāju) vai netiešas darījuma attiecības.
Supply chain | The full range of activities or processes carried out by entities upstream from the undertaking, which provide products or services that are used in the development and production of the undertaking’s own products or services. This includes upstream entities with which the undertaking has a direct relationship (often referred to as a first-tier supplier ) and entities with which the undertaking has an indirect business relationship.Piegādes ķēde | Visu veidu darbības vai procesi, ko veic struktūras, kuras attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā un kuras nodrošina produktus vai pakalpojumus, ko izmanto paša uzņēmuma produktu vai pakalpojumu izstrādē. Te ietilpst augšposma struktūras, ar kurām uzņēmumam ir tiešas attiecības (bieži sauktas par pirmās pakāpes piegādātāju), un struktūras, ar kurām uzņēmumam ir netiešas darījuma attiecības.
Surface water | Inland waters, except groundwater ; transitional waters and coastal waters, except in respect of chemical status for which it shall also include territorial waters (37).Virszemes ūdeņi | Iekšējie ūdeņi, izņemot pazemes ūdeņus, pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko stāvokli — arī teritoriālie ūdeņi (37).
Sustainability matters | Environmental, social and human rights, and governance factors, including sustainability factors defined in Article 2, point (24), of Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council (38).Ilgtspējas jautājumi | Vidiskie, sociālie un cilvēktiesību un pārvaldības faktori, arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/2088 (38) 2. panta 24) punktā definētie ilgtspējas faktori.
Sustainability statement | The dedicated section of the undertaking’s management report where the information about sustainability matters prepared in compliance with Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council (39) and the ESRS is presented.Ilgtspējas deklarācija | Īpaša uzņēmuma vadības ziņojuma sadaļa, kurā sniegta informācija par ilgtspējas jautājumiem, kas sagatavota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/34/ES (39) un ESRS.
Sustainability-related opportunities | Uncertain environmental, social or governance events or conditions that, if they occur, could cause a potential material positive effect on the undertaking's business model , or strategy on its capability to achieve its goals and targets and to create value, and therefore may influence its decisions and those of its business relationship partners with regard to sustainability matters . Like any other opportunity , sustainability-related opportunities are measured as a combination of an impact’s magnitude and the probability of occurrence.Ar ilgtspēju saistītas izdevības | Nenoteikti vidiski, sociāli vai pārvaldības notikumi vai apstākļi, kas to iestāšanās gadījumā var atstāt potenciālu būtisku pozitīvu iespaidu uz uzņēmuma darījumdarbības modeli vai stratēģiju un uz tā spēju sasniegt savus mērķus un mērķrādītājus, kā arī radīt pievienoto vērtību, un tādējādi var ietekmēt uzņēmuma un tā darījuma attiecību partneru lēmumus ilgtspējas jautājumos. Tāpat kā jebkuras citas izdevības, arī ar ilgtspēju saistītās izdevības mēra kā ietekmes apmēra un rašanās varbūtības kombināciju.
Sustainability-related risks | Uncertain environmental, social or governance events or conditions that, if they occur, could cause a potential material negative effect on the undertaking's business model or strategy and on its capability to achieve its goals and targets and to create value, and therefore may influence its decisions and those of its business relationships with regard to sustainability matters . Like any other risks , sustainability- related risks are the combination of an impact’s magnitude and the probability of occurrence.Ar ilgtspēju saistīti riski | Nenoteikti vidiski, sociāli vai pārvaldības notikumi vai apstākļi, kas to iestāšanās gadījumā var atstāt potenciālu būtisku negatīvu iespaidu uz uzņēmuma darījumdarbības modeli vai stratēģiju un uz tā spēju sasniegt savus mērķus un mērķrādītājus un radīt pievienoto vērtību un tādējādi var iespaidot uzņēmuma un tā darījuma attiecību lēmumus ilgtspējas jautājumos. Tāpat kā jebkuri citi riski, arī ar ilgtspēju saistītie riski ir ietekmes apmēra un rašanās varbūtības kombinācija.
Sustainability-related impacts | The effect the undertaking has or could have on the environment and people, including effects on their human rights, as a result of the undertaking's activities or business relationships . The impacts can be actual or potential, negative or positive, short-term, medium or long-term, intended or unintended, and reversible or irreversible. Impacts indicate the undertaking's contribution, negative or positive, to sustainable development.Ar ilgtspēju saistīta ietekme | Iespaids, kādu uzņēmums savu darbību vai darījuma attiecību rezultātā atstāj vai varētu atstāt uz vidi un cilvēkiem, arī iespaids uz cilvēktiesībām. Ietekme var būt faktiska vai potenciāla, negatīva vai pozitīva, īstermiņa, vidēja termiņa vai ilgtermiņa, plānota vai neplānota un atgriezeniska vai neatgriezeniska. Ietekme uzrāda uzņēmuma negatīvu vai pozitīvu ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā.
Systemic risks | Risks arising from the breakdown of the entire system, rather than the failure of individual parts. They are characterised by modest tipping points combining indirectly to produce large failures with cascading of interactions of physical and transition risks (contagion), as one loss triggers a chain of others, and with systems unable to recover equilibrium after a shock. An example is the loss of a keystone species, such as sea otters, which have a critical role in ecosystem community structure. When sea otters were hunted to near extinction in the 1900s, the coastal ecosystems flipped and biomass production was greatly reduced.Sistēmiski riski | Riski, kas rodas, ja sabrūk visa sistēma, nevis tikai atsevišķas tās daļas. Tiem ir raksturīgi mēreni kritiskie punkti, kas netieši summējas, izraisot nozīmīgu sistēmas daļu sabrukumu ar fizisku un pārkārtošanās risku mijiedarbības kaskadēšanos (“inficēšanos”), jo viens zudums izraisa virkni citu un sistēmas pēc satricinājuma nespēj atgūt līdzsvaru. Kā piemēru var minēt tādas atslēgsugas izzušanu kā jūras ūdri, kam ekosistēmas sabiedrības struktūrā ir kritiski svarīga loma. Kad 20. gadsimta sākumā jūras ūdri tika izmedīti līdz to gandrīz pilnīgai izzušanai, piekrastes ekosistēmas pārvērtās un ievērojami samazinājās biomasas ražošana.
Targets | Measurable, outcome-oriented and time-bound goals that the undertaking aims to achieve in relation to material impacts , risks or opportunities . They may be set voluntarily by the undertaking or derive from legal requirements on the undertaking.Mērķrādītāji | Izmērāmi, uz iznākumu orientēti un laikā ierobežoti mērķi, ko uzņēmums plāno sasniegt attiecībā uz būtisku ietekmi, riskiem vai iespējām. Uzņēmums tos var nospraust brīvprātīgi, vai tie var izrietēt no uzņēmumam piemērojamajām juridiskajām prasībām.
Threatened species | Endangered species, including flora and fauna, listed in the European Red List or the IUCN Red List, as referred to in Section 7 of Annex II to Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2139.Apdraudētas sugas | Apdraudētas sugas, arī flora un fauna, kas uzskaitītas Eiropas Sarkanajā grāmatā vai IUCN Sarkanajā grāmatā, kā minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2021/2139 II pielikuma 7. iedaļā.
Training | Initiatives put in place by the undertaking aimed at the maintenance and/or improvement of skills and knowledge of its own workers . It can include different methodologies, such as on-site training, and online training.Apmācība | Uzņēmuma ieviestas iniciatīvas, kuru mērķis ir uzturēt un/vai uzlabot pašu personāla prasmes un zināšanas. Tā var ietvert dažādas metodikas, piemēram, apmācību uz vietas un tiešsaistes apmācību.
Transition plan | A specific type of action plan that is adopted by the undertaking in relation to a strategic decision and that addresses: | i. | a public policy objective; and/or | ii. | an entity-specific action plan organised as a structured set of targets and actions , associated with a key strategic decision, a major change in business model , and/or particularly important actions and allocated resources.Pārkārtošanās plāns | Pārkārtošanās plāns ir īpaša veida rīcības plāns, kuru uzņēmums pieņem attiecībā uz kādu stratēģisku lēmumu un ar kuru tiecas uz | i. | kādu publiskās rīcībpolitikas mērķi un/vai | ii. | kādu struktūrai specifisku rīcības plānu, kas organizēts kā strukturēts mērķrādītāju un darbību kopums un saistīts ar svarīgu stratēģisku lēmumu, būtiskām izmaiņām darījumdarbības modelī un/vai īpaši svarīgām darbībām un iedalītiem resursiem.
Transition plan for climate change mitigation | An aspect of an undertaking’s overall strategy that lays out the undertaking’s targets , actions and resources for its transition towards a lower--carbon economy, including actions such as reducing its GHG emissions with regard to the objective of limiting global warming to 1.5°C and climate neutrality.Klimata pārmaiņu mitigācijai veltīts pārkārtošanās plāns | Uzņēmuma vispārējās stratēģijas aspekts; šajā plānā ir izklāstīti uzņēmuma mērķrādītāji, darbības un resursi pārejai uz mazoglekļa ekonomiku, arī tādas darbības kā SEG emisiju samazināšana, ņemot vērā mērķi globālo sasilšanu iegrožot līdz 1,5 °C un panākt klimatneitralitāti.
Transition risks | Risks that result from a misalignment between an organisation’s or investor’s strategy and management and the changing regulatory, policy or societal landscape in which it operates. Developments aimed at halting or reversing damage to the climate or to nature, such as government measures, technological breakthroughs, market changes, litigation and changing consumer preferences can all create or change transition risks .Pārkārtošanās riski | Riski, kas rodas, ja organizācijas vai investora stratēģija un pārvaldība nav salāgota ar mainīgo regulatīvo, rīcībpolitisko vai sociālo vidi, kurā organizācija vai investors darbojas. Pārkārtošanās riskus var radīt vai mainīt tādas norises, kuru mērķis ir apturēt vai apvērst klimatam vai dabai nodarīto kaitējumu, piemēram, valdības pasākumi, tehnoloģiski sasniegumi, tirgus izmaiņas, tiesvedība un izmaiņas tajā, kam patērētāji dod priekšroku.
Users | Users of sustainability statements are primary users of general-purpose financial reporting (existing and potential investors, lenders and other creditors including asset managers, credit institutions, insurance undertakings), as well as other users , including the undertaking’s business partners, trade unions and social partners, civil society and non-governmental organisations, governments, analysts and academics.Lietotāji | Ilgtspējas deklarāciju lietotāji ir vispārīga rakstura finanšu pārskatu primārie lietotāji (esošie un potenciālie investori, aizdevēji un citi kreditori, arī aktīvu pārvaldītāji, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības), kā arī citi lietotāji, tajā skaitā uzņēmuma darījumpartneri, arodbiedrības un sociālie partneri, pilsoniskā sabiedrība un nevalstiskās organizācijas, valdības, analītiķi un akadēmisko aprindu pārstāvji.
Value chain | The full range of activities, resources and relationships related to the undertaking’s business model and the external environment in which it operates. | A value chain encompasses the activities, resources and relationships the undertaking uses and relies on to create its products or services from conception to delivery, consumption and end-of- life. Relevant activities, resources and relationships include: | i. | those in the undertaking’s own operations, such as human resources; | ii. | those along its supply, marketing and distribution channels, such as materials and service sourcing and product and service sale and delivery; and | iii. | the financing, geographical, geopolitical and regulatory environments in which the undertaking operates. | Value chain includes actors upstream and downstream from the undertaking. Actors upstream from the undertaking (e.g., suppliers ) provide products or services that are used in the development of the undertaking’s products or services. Entities downstream from the undertaking (e.g., distributors, customers) receive products or services from the undertaking. | ESRS use the term “ value chain ” in the singular, although it is recognised that undertakings may have multiple value chains .Vērtības ķēde | Visas darbības, resursi un attiecības, kas saistītas ar uzņēmuma darījumdarbības modeli un ārējo vidi, kurā tas darbojas. | Vērtības ķēde ietver darbības, resursus un attiecības, ko uzņēmums izmanto un uz ko tas paļaujas, radot savus produktus vai pakalpojumus no to koncepcijas izstrādes brīža līdz piegādei, patēriņam un ekspluatācijas laika beigām. Relevantas darbības, resursi un attiecības ir, piemēram, | i. | darbības, resursi un attiecības, kas saistīti ar paša uzņēmuma operācijām, piemēram, cilvēkresursi, | ii. | darbības, resursi un attiecības piegādes, tirgvedības un izplatīšanas kanālos, piemēram, materiālu un pakalpojumu sagāde, produktu un pakalpojumu pārdošana un piegāde, un | iii. | finansēšanas, ģeogrāfiskā, ģeopolitiskā un regulatīvā vide, kurā uzņēmums darbojas. | Vērtības ķēde ietver aktorus, kas vērtības ķēdē attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā un lejasposmā. Aktori (piemēram, piegādātāji), kas attiecībā pret uzņēmumu ir augšposmā, piegādā produktus vai pakalpojumus, kas tiek izmantoti uzņēmuma produktu un pakalpojumu izstrādē. Struktūras, kas attiecībā pret uzņēmumu ir lejasposmā (piemēram, izplatītāji, klienti), produktus vai pakalpojumus no uzņēmuma saņem. | ESRS termins “vērtības ķēde” lietots vienskaitlī, lai gan uzņēmumiem var būt vairākas vērtības ķēdes.
Value chain worker | An individual performing work in the value chain of the undertaking, regardless of the existence or nature of any contractual relationship with the undertaking. In the ESRS, the scope of workers in the value chain include all workers in the undertaking’s upstream and downstream value chain who are or can be materially impacted by the undertaking. This includes impacts that are connected to the undertaking’s own operations, and value chain , including through its products or services, as well as through its business relationships . This includes all workers who are not in the scope of ‘ Own Workforce ’ (‘ Own Workforce ’ includes people who are in an employment relationship with the undertaking (‘ employees ’) and non-employees who are either individual contractors supplying labour to the undertaking (‘self-employed people’) or people provided by undertakings primarily engaged in employment activities. (NACE Code N78)Vērtības ķēdes darbinieks | Indivīds, kas veic darbu uzņēmuma vērtības ķēdē, neatkarīgi no tā, vai tam ar uzņēmumu ir līgumattiecības, un neatkarīgi no šo attiecību būtības. Saskaņā ar ESRS darba ņēmēji vērtības ķēdē ir visi darba ņēmēji uzņēmuma vērtības ķēdes augšposmā un lejasposmā, kurus uzņēmums būtiski ietekmē vai var būtiski ietekmēt. Te ietilpst ietekme, kas saistīta ar paša uzņēmuma operācijām un vērtības ķēdi, tai skaitā ar tā produktu vai pakalpojumu starpniecību, kā arī ar darījuma attiecību starpniecību. Te ietilpst visi darbinieki, kas neietilpst termina “pašu personāls” tvērumā (“pašu personāls” ir strādājošie, kuri ar uzņēmumu ir darba attiecībās (“darbinieki”), un ārštata darbinieki, kuri ir vai nu individuāli darbuzņēmēji, kas uzņēmumam nodrošina darbaspēku (“pašnodarbinātas personas”), vai strādājošie, ko nodrošina uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir “darbaspēka meklēšana un nodrošināšana ar personālu” (NACE kods N78).
Wage | Gross wage , excluding variable components such as overtime and incentive pay , and excluding allowances unless they are guaranteed.Alga | Bruto alga, izņemot mainīgos komponentus, piemēram, virsstundas un stimulējošo samaksu, un neskaitot piemaksas, ja vien tās nav garantētas.
Waste | Any substance or object which the holder discards or intends or is required to discard (40).Atkritumi | Jebkura viela vai priekšmets, no kā atkritumu valdītājs atbrīvojas, ir nodomājis atbrīvoties vai ir spiests atbrīvoties (40).
Waste hierarchy | Priority order in waste prevention and management (41): | i. | prevention; | ii. | preparing for re-use; | iii. | recycling ; | iv. | other recovery (e.g., energy recovery); and | v. | disposal.Atkritumu hierarhija | Prioritārā secība atkritumu rašanās novēršanā un apsaimniekošanā (41): | i. | atkritumu rašanās novēršana, | ii. | sagatavošana atkalizmantošanai, | iii. | reciklēšana, | iv. | citu veidu atgūšana (piem., enerģijas atgūšana) un | v. | likvidēšana.
Waste management | The collection, transport, recovery and disposal of waste , including the supervision of such operations and the after-care of disposal sites , and including actions taken as a dealer or broker (42).Atkritumu apsaimniekošana | Atkritumu savākšana, pārvadāšana, likvidēšana un resursu atgūšana no tiem, tostarp šādu operāciju pārraudzība un likvidācijas objektu uzraudzība pēc to slēgšanas un arī darbības, ko veic kā tirgotājs vai starpnieks (42).
Wastewater | Water which is of no further immediate value to the purpose for which it was used or in the pursuit of which it was produced because of its quality, quantity, or time of occurrence. | Wastewater from one user can be a potential supply to a user elsewhere. Cooling water is not considered to be wastewater .Notekūdeņi | Ūdens, kam tā kvalitātes, daudzuma vai rašanās laika dēļ vairs nav tūlītējas vērtības attiecībā uz mērķi, kuram tas izmantots vai iegūts. | Notekūdeņi no viena lietotāja var būt potenciāls ūdensapgādes avots lietotājam citviet. Dzesēšanas ūdeni par notekūdeņiem neuzskata.
Water consumption | The amount of water drawn into the boundaries of the undertaking (or facility) and not discharged back to the water environment or a third party over the course of the reporting period.Ūdens patēriņš, patērētais ūdens | Ūdens daudzums, kas pārskata periodā pievadīts uzņēmuma (vai kompleksa) robežās un nav novadīts atpakaļ ūdensvidē vai kādai trešai personai.
Water discharge | The sum of effluents and other water leaving the boundaries of the organisation and released to surface water, groundwater , or third parties over the course of the reporting period.Ūdeņu novadījums, novadītie ūdeņi | Efluentu un citu ūdeņu kopējais daudzums, kas pārskata periodā tiek novadīts ārpus organizācijas robežām virszemes ūdeņos, pazemes ūdeņos vai trešām personām.
Water intensity | A metric providing the relationship between a volumetric aspect of water and a unit of activity (products, sales, etc.) created.Ūdensietilpība | Rādītājs, kas uzrāda attiecību starp ūdens tilpumu un radīto darbības vienību (produkti, pārdevumi u. c.).
Water (recycled and reused) | Water and wastewater (treated or untreated) that has been used more than once before being discharged from the undertaking’s or shared facilities’ boundary, so that water demand is reduced. This may be in the same process (recycled) or in a different process within the same facility (own or shared with other undertakings) or in another of the undertaking’s facilities (reused).(Reciklēts un atkalizmantots) ūdens | Ūdens un notekūdeņi (attīrīti vai neattīrīti), kas ūdens pieprasījuma samazināšanas nolūkā izmantoti vairāk nekā vienu reizi, pirms tos novada ārpus uzņēmuma vai kopīgo kompleksu robežām. Tos var izmantot vienā un tajā pašā procesā (reciklēšana) vai citā procesā vienā un tajā pašā (savā vai kopīgi izmantotā) kompleksā vai citā uzņēmuma kompleksā (atkalizmantošana).
Water scarcity | The volumetric abundance, or lack thereof, of freshwater resources. Scarcity is human driven, it is a function of the volume of human water consumption relative to the volume of water resources in a given area. As such, an arid region with very little water, but no human water consumption would not be considered scarce, but rather arid. Water scarcity is a physical, objective reality that can be measured consistently across regions and over time. Water scarcity reflects the physical abundance of freshwater rather than whether that water is suitable for use. For instance, a region may have abundant water resources (and thus not be considered water scarce) but have such severe pollution that those supplies are unfit for human or ecological uses.Ūdens trūkums | Saldūdens resursu bagātība tilpumiskā ziņā vai tās trūkums. Trūkumu izraisa cilvēks; tā ir cilvēku patērētā ūdens daudzuma un noteiktā teritorijā pieejamā ūdens resursu tilpuma attiecības funkcija. Tādējādi arīds reģions, kurā ir ļoti maz ūdens, bet kurā cilvēki ūdeni nepatērē, ir nevis uzskatāms par ūdens trūkumam pakļautu, bet gan drīzāk par arīdu reģionu. Ūdens trūkums ir fiziska, objektīva realitāte, ko reģionos laika gaitā var konsekventi izmērīt. Ūdens trūkums atspoguļo saldūdens fizisko bagātību, nevis to, vai šis ūdens ir piemērots lietošanai. Piemēram, reģionā var būt bagātīgi ūdens resursi (un tādējādi to var neuzskatīt par ūdens trūkumam pakļautu reģionu), bet tajā var būt tik smags piesārņojums, ka šie resursi var nebūt piemēroti izmantošanai cilvēku vai ekoloģiskām vajadzībām.
Water withdrawal | The sum of all water drawn into the boundaries of the undertaking from all sources for any use over the course of the reporting period.Ņemtais ūdens | Kopējais ūdens daudzums, kas no visiem avotiem pārskata periodā pievadīts uzņēmuma robežās jebkādiem lietojumiem.
Workers’ representatives | Workers' representatives means: | i. | trade union representatives, namely representatives designated or elected by trade unions or by members of such unions in accordance with national legislation and practice; | ii. | duly elected representatives, namely representatives who are freely elected by the workers of the organisation, not under the domination or control of the employer in accordance with provisions of national laws or regulations or of collective agreements and whose functions do not include activities which are the exclusive prerogative of trade unions in the country concerned and which existence is not used to undermine the position of the trade unions concerned or their representatives.Darbinieku pārstāvji | Darbinieku pārstāvji ir | i. | arodbiedrību pārstāvji, proti, pārstāvji, ko saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi iecēlušas vai ievēlējušas arodbiedrības vai šādu arodbiedrību biedri; | ii. | pienācīgi ievēlēti pārstāvji, proti, organizācijas darbinieku brīvi ievēlēti pārstāvji, kuri nav darba devēja pakļautībā vai kontrolē saskaņā ar valsts normatīvo aktu vai koplīgumu noteikumiem un kuru funkcijās neietilpst darbības, kas attiecīgajā valstī ir arodbiedrību ekskluzīva prerogatīva un kas netiek izmantotas, lai grautu attiecīgo arodbiedrību vai to pārstāvju pozīcijas.
Work-life balance | Satisfactory state of equilibrium between an individual’s work and private life. Work-life balance in a broader sense encompasses not only the balance between work and private life given family or care responsibilities, but also time allocation between time spent at work and in private life beyond family responsibilities.Darba un privātās dzīves līdzsvars | Apmierinošs līdzsvars starp indivīda darbu un privāto dzīvi. Darba un privātās dzīves līdzsvars plašākā nozīmē ietver ne tikai līdzsvaru starp darbu un privāto dzīvi, ņemot vērā ģimenes vai aprūpes pienākumus, bet arī laika sadalījumu starp darbam veltīto laiku un laiku privātajā dzīvē ārpus ģimenes pienākumiem.
Work-related hazards | Work-related hazards can be: | i. | physical (e.g., radiation, temperature extremes, constant loud noise, spills on floors or tripping hazards, unguarded machinery, faulty electrical equipment); | ii. | ergonomic (e.g., improperly adjusted workstations and chairs, awkward movements, vibration); | iii. | chemical (e.g., exposure to carcinogens, mutagens, reprotoxic substances , solvents, carbon monoxide, or pesticides); | iv. | biological (e.g., exposure to blood and bodily fluids, fungi, bacteria, viruses, or insect bites); | v. | psychosocial (e.g., verbal abuse, harassment , bullying); | vi. | related to work-organisation (e.g., excessive workload demands, shift work, long hours, night work, workplace violence).Ar darbu saistīts apdraudējums | Ar darbu saistīts apdraudējums var būt | i. | fizisks (piemēram, starojums, ekstrēma temperatūra, pastāvīgs skaļš troksnis, uz grīdas izlijuši šķidrumi vai paklupšanas risks, mašīnas, kas nav aprīkotas ar aizsarglīdzekļiem, bojātas elektroiekārtas); | ii. | ergonomisks (piemēram, nepareizi noregulētas darbstacijas un krēsli, neērtas kustības, vibrācija); | iii. | ķīmisks (piemēram, eksponētība kancerogēniem, mutagēniem, reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām, šķīdinātājiem, oglekļa monoksīdam vai pesticīdiem); | iv. | bioloģisks (piemēram, eksponētība asinīm un ķermeņa šķidrumiem, sēnītēm, baktērijām, vīrusiem vai kukaiņu kodumiem); | v. | psihosociāls (piemēram, verbāla vardarbība, aizskaršana, iebiedēšana); | vi. | saistīts ar darba organizāciju (piemēram, pārmērīga darba slodze, maiņu darbs, ilgas darba stundas, darbs naktī, vardarbība darbavietā).
Work-related incident | Occurrence arising out of or in the course of work that could or does result in injury or ill health. Incidents might be due to, for example, electrical problems, explosion, fire, overflow, overturning, leakage, flow, breakage, bursting, splitting, loss of control, slipping, stumbling and falling, body movement without stress, body movement under/with stress, shock, fright, workplace violence or harassment (e.g., sexual harassment ). | An incident that results in injury or ill health is often referred to as an ‘accident’. An incident that has the potential to result in injury or ill health but where none occurs is often referred to as a ‘close call’, ‘near-miss’, or ‘near-hit’.Ar darbu saistīts incidents | Notikums, kas izriet no darba vai radies darba gaitā un kas varētu izraisīt vai izraisa traumu vai slimību. Incidentus var izraisīt, piemēram, elektriskas problēmas, sprādziens, ugunsgrēks, pārplūde, apgāšanās, noplūde, plūsma, lūzums, plīsums, sašķelšanās, kontroles zudums, paslīdēšana, paklupšana un krišana, ķermeņa kustība bez slodzes, ķermeņa kustība stresa slodzes / ar slodzi, šoks, pārbīšanās, vardarbība darbavietā vai aizskaršana (piemēram, seksuāla uzmākšanās). | Incidentu, kas izraisa traumu vai slimību, bieži dēvē par nelaimes gadījumu. Incidentu, kam ir potenciāls izraisīt traumu vai slimību, bet trauma vai slimība nerodas, bieži dēvē par gandrīz notikušu nelaimes gadījumu.
(1)  Regulation (EU) 757/2013 of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on prudential requirements for credit institutions and investment firms and amending Regulation (EU) 648/2012 (OJ L 176, 27.6.2013, p. 1).(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 757/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(2)  Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council of 24 November 2010 on industrial emissions (integrated pollution prevention and control) (OJ L 334, 17.12.2010, p. 17).(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(3)  Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council of 27 November 2019 on sustainability-related disclosures in the financial services sector (OJ L 317, 9.12.2019, p. 1).(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/2088 (2019. gada 27. novembris) par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē (OV L 317, 9.12.2019., 1. lpp.).
(4)  Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council of 23 October 2000 establishing a framework for Community action in the field of water policy (OJ L 327, 22.12.2000, p. 1).(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(5)  Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(5)  Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(6)  Commission Implementing Decision of 10 February 2012 laying down rules concerning guidance on the collection of data and on the drawing up of BAT reference documents and on their quality assurance referred to in Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council on industrial emissions (OJ L 63, 2.3.2012, p. 1).(6)  Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 10. februāris), ar ko nosaka pamatnostādņu noteikumus attiecībā uz datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu sagatavošanu un to kvalitātes nodrošināšanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (OV L 63, 2.3.2012., 1. lpp.).
(7)  Article 3 point 10 of Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(7)  3. panta 10) punkts Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(8)  Commission Delegated Regulation (EU) 2021/2139 of 4 June 2021 supplementing Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council by establishing the technical screening criteria for determining the conditions under which an economic activity qualifies as contributing substantially to climate change mitigation or climate change adaptation and for determining whether that economic activity causes no significant harm to any of the other environmental objectives (OJ L 442, 9.12.2021, p. 1).(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/2139 (2021. gada 4. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem (OV L 442, 9.12.2021., 1. lpp.).
(9)  Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(9)  Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(10)  2013/488/EU: Council Decision of 23 September 2013 on the security rules for protecting EU classified information (OJ L 274, 15.10.2013, p. 1).(10)  2013/488/ES: Padomes Lēmums (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).
(11)  Annex I point 21 of Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 of 6 April 2022 supplementing Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council with regard to regulatory technical standards specifying the details of the content and presentation of the information in relation to the principle of ‘do no significant harm’, specifying the content, methodologies and presentation of information in relation to sustainability indicators and adverse sustainability impacts, and the content and presentation of the information in relation to the promotion of environmental or social characteristics and sustainable investment objectives in pre-contractual documents, on websites and in periodic reports (OJ L 196, 25.7.2022, p. 1).(11)  I pielikuma 21. punkts Komisijas Deleģētajā Regulā (ES) 2022/1288 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informācijas saturu un noformējumu saistībā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu”, precizē informācijas saturu, metodoloģiju un noformējumu saistībā ar ilgtspējas rādītājiem un negatīvu ietekmi uz ilgtspēju, kā arī informācijas saturu un noformējumu saistībā ar vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu veicināšanu pirmslīguma dokumentos, tīmekļa vietnēs un periodiskos ziņojumos (OV L 196, 25.7.2022., 1. lpp.).
(12)  Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(12)  Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(13)  Regulation (EU) 2018/1999 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2018 on the Governance of the Energy Union and Climate Action, amending Regulations (EC) No 663/2009 and (EC) No 715/2009 of the European Parliament and of the Council, Directives 94/22/EC, 98/70/EC, 2009/31/EC, 2009/73/EC, 2010/31/EU, 2012/27/EU and 2013/30/EU of the European Parliament and of the Council, Council Directives 2009/119/EC and (EU) 2015/652 and repealing Regulation (EU) No 525/2013 of the European Parliament and of the Council (OJ L 328, 21.12.2018, p. 1).(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).
(14)  Article 2(20) of Regulation (EU) 2020/852 of the European Parliament and of the Council of 18 June 2020 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment, and amending Regulation (EU) 2019/2088 (OJ L 198, 22.6.2020, p. 13).(14)  2. panta 20) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).
(15)  Directive 2006/54/EC of the European Parliament and of the Council of 5 July 2006 on the implementation of the principle of equal opportunities and equal treatment of men and women in matters of employment and occupation (OJ L 204, 26.7.2006, p. 23).(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
(16)  Council Directive 2000/78/EC of 27 November 2000 establishing a general framework for equal treatment in employment and occupation (OJ L 303, 2.12.2000, p. 16).(16)  Padomes Direktīva 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (OV L 303, 2.12.2000., 16. lpp.).
(17)  Directive 2008/98/EC of the European Parliament and of the Council of 19 November 2008 on waste and repealing certain Directives (OJ L 312, 22.11.2008, p. 3).(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(18)  Regulation (EC) No 1893/2006 of the European Parliament and of the Council of 20 December 2006 establishing the statistical classification of economic activities NACE Revision 2 and amending Council Regulation (EEC) No 3037/90 as well as certain EC Regulations on specific statistical domains (OJ L 393, 30.12.2006, p. 1).(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1893/2006 (2006. gada 20. decembris), ar ko izveido NACE 2. red. saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (OV L 393, 30.12.2006., 1. lpp.).
(19)  Commission Delegated Regulation (EU) 2022/1288 of 6 April 2022 supplementing Regulation (EU) 2019/2088 of the European Parliament and of the Council with regard to regulatory technical standards specifying the details of the content and presentation of the information in relation to the principle of ‘do no significant harm’, specifying the content, methodologies and presentation of information in relation to sustainability indicators and adverse sustainability impacts, and the content and presentation of the information in relation to the promotion of environmental or social characteristics and sustainable investment objectives in pre-contractual documents, on websites and in periodic reports (OJ L 196, 25.7.2022, p. 1).(19)  Komisijas Deleģētā Regula (ES) 2022/1288 (2022. gada 6. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/2088 papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizē informācijas saturu un noformējumu saistībā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu”, precizē informācijas saturu, metodoloģiju un noformējumu saistībā ar ilgtspējas rādītājiem un negatīvu ietekmi uz ilgtspēju, kā arī informācijas saturu un noformējumu saistībā ar vides vai sociālo raksturlielumu un ilgtspējīgu ieguldījumu mērķu veicināšanu pirmslīguma dokumentos, tīmekļa vietnēs un periodiskos ziņojumos (OV L 196, 25.7.2022., 1. lpp.).
(20)  Article 2 point (g) of Council Directive 1999/31/EC of 26 April 1999 on the landfill of waste (OJ L 182, 16.7.1999, p. 1).(20)   2. panta g) apakšpunkts Padomes Direktīvā 1999/31/EK (1999. gada 26. aprīlis) par atkritumu poligoniem ( OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp. ).
(21)  Article 3(1) of Directive 94/62/EC of the European Parliament and of the Council of 20 December 1994 on packaging and packaging waste (OJ L 365, 31.12.1994, p. 10).(21)   3. panta 1. punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 94/62/EK (1994. gada 20. decembris) par iepakojumu un izlietoto iepakojumu ( OV L 365, 31.12.1994., 10. lpp. ).
(22)  Article 2(10) of Regulation (EU) 2020/852 on the establishment of a framework to facilitate sustainable investment.(22)  2. panta 10) punkts Regulas (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai.
(23)  Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(23)   Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(24)  Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(24)   Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(25)  Article 3(15) of Directive 2008/98/EC on waste.(25)  Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 3. panta 15) punkts [direktīvā: reģenerācija].
(26)  Article 2(1) Directive (EU) 2018/2001 of the European Parliament and of the Council of 11 December 2018 on the promotion of the use of energy from renewable sources (OJ L 328, 21.12.2018, p. 82).(26)   2. panta 1) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu ( OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp. ).
(27)  Regulation (EU) 2021/697 of the European Parliament and of the Council of 29 April 2021 establishing the European Defence Fund and repealing Regulation (EU) 2018/1092 (OJ L 170, 12.5.2021, p. 149).(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/697 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Aizsardzības fondu un atceļ Regulu (ES) 2018/1092 (OV L 170, 12.5.2021., 149. lpp.).
(28)  Article 3(21) of Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(28)   3. panta 21) punkts Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(29)  Commission Regulation (EU) 2018/2026 of 19 December 2018 amending Annex IV to Regulation (EC) No 1221/2009 of the European Parliament and of the Council on the voluntary participation by organisations in a Community eco-management and audit scheme (EMAS) (OJ L 325, 20.12.2018, p. 18).(29)  Komisijas Regula (ES) 2018/2026 (2018. gada 19. decembris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS) IV pielikumu (OV L 325, 20.12.2018., 18. lpp.).
(30)  Commission Implementing Decision of 10 February 2012 laying down rules concerning guidance on the collection of data and on the drawing up of BAT reference documents and on their quality, assurance referred to in Directive 2010/75/EU of the European Parliament and of the Council on industrial emissions.(30)  Komisijas Īstenošanas lēmums (2012. gada 10. februāris), ar ko nosaka pamatnostādņu noteikumus attiecībā uz datu vākšanu un LPTP atsauces dokumentu sagatavošanu un to kvalitātes nodrošināšanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām.
(31)  Council Directive 96/29/Euratom of 13 May 1996 laying down basic safety standards for the protection of the health of workers and the general public against the dangers arising from ionizing radiation (OJ L 159, 29.6.1996, p. 1).(31)  Padomes Direktīva 96/29/Euratom (1996. gada 13. maijs), kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām (OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.).
(32)  Directive 2009/41/EC of the European Parliament and of the Council of 6 May 2009 on the contained use of genetically modified micro-organisms (OJ L 125, 21.5.2009, p. 75).(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/41/EK (2009. gada 6. maijs) par ģenētiski modificētu mikroorganismu ierobežotu izmantošanu (OV L 125, 21.5.2009., 75. lpp.).
(33)  Directive 2001/18/EC of the European Parliament and of the Council of 12 March 2001 on the deliberate release into the environment of genetically modified organisms and repealing Council Directive 90/220/EEC (OJ L 106, 17.4.2001, p. 1).(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/18/EK (2001. gada 12. marts) par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).
(34)  Directive 2010/75/EU on industrial emissions (IED).(34)  Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (RED).
(35)  Regulation (EC) No 1907/2006 of the European Parliament and of the Council of 18 December 2006 concerning the Registration, Evaluation, Authorisation and Restriction of Chemicals (REACH), establishing a European Chemicals Agency, amending Directive 1999/45/EC and repealing Council Regulation (EEC) No 793/93 and Commission Regulation (EC) No 1488/94 as well as Council Directive 76/769/EEC and Commission Directives 91/155/EEC, 93/67/EEC, 93/105/EC and 2000/21/EC (OJ L 396, 30.12.2006, p. 1)(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK (OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.).
(36)  Regulation (EC) No 1272/2008 of the European Parliament and of the Council of 16 December 2008 on classification, labelling and packaging of substances and mixtures, amending and repealing Directives 67/548/EEC and 1999/45/EC, and amending Regulation (EC) No 1907/2006 (OJ L 353, 31.12.2008, p. 1).(36)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1272/2008 (2008. gada 16. decembris) par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (OV L 353, 31.12.2008., 1. lpp.).
(37)  Directive 2000/60/EC of the European Parliament and of the Council of 23 October 2000 establishing a framework for Community action in the field of water policy (Water Framework Directive).(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (Ūdens pamatdirektīva).
(38)  Regulation (EU) 2019/2088 on sustainability-related disclosures in the financial services sector.(38)  Regula (ES) 2019/2088 par informācijas atklāšanu, kas saistīta ar ilgtspēju, finanšu pakalpojumu nozarē.
(39)  Directive 2013/34/EU of the European Parliament and of the Council of 26 June 2013 on the annual financial statements, consolidated financial statements and related reports of certain types of undertakings, amending Directive 2006/43/EC of the European Parliament and of the Council and repealing Council Directives 78/660/EEC and 83/349/EEC (OJ L 182, 29.6.2013, p. 19).(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).
(40)  Article 3(1) of Directive 2008/98/EC on waste.(40)  Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 3. panta 1) punkts.
(41)  Article 4(1) of the Directive 2008/98/EC on waste.(41)  Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 4. panta 1. punkts.
(42)  Article 3(9) of the Directive 2008/98/EC on waste.(42)  Direktīvas 2008/98/EK par atkritumiem 3. panta 9) punkts.
ELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/2772/ojELI: http://data.europa.eu/eli/reg_del/2023/2772/oj
ISSN 1977-0677 (electronic edition)ISSN 1977-0715 (electronic edition)