(1)

Komisija 2017. gada 22. novembrī pieņēma gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot 2018. gada Eiropas ekonomikas politikas koordinēšanas pusgadu. Tajā pienācīgi ņēma vērā Eiropas sociālo tiesību pīlāru, ko Eiropas Parlaments, Padome un Komisija pasludināja 2017. gada 17. novembrī. Gada izaugsmes pētījumā iekļautās prioritātes Eiropadome apstiprināja 2018. gada 22. martā. Komisija 2017. gada 22. novembrī uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1176/2011 (2) pamata arī pieņēma brīdināšanas mehānisma ziņojumu, kurā Polija nebija minēta to dalībvalstu vidū, par kurām tiks izstrādāts padziļināts pārskats.

(2)

2018. gada ziņojums par Poliju tika publicēts 2018. gada 7. martā. Tajā tika izvērtēts, kā Polija īstenojusi tai adresētos ieteikumus, ko Padome pieņēma 2017. gada 11. jūlijā (3), turpmākie pasākumi, kas veikti pēc tai adresētajiem ieteikumiem, kuri pieņemti iepriekšējos gados, un Polijas progress virzībā uz stratēģijas “Eiropa 2020” valsts mērķu sasniegšanu.

(3)

Polija savu 2018. gada valsts reformu programmu un 2018. gada stabilitātes programmu iesniedza 2018. gada 26. aprīlī. Lai ņemtu vērā abu programmu savstarpējo saistību, tās izvērtētas vienlaikus.

(4)

Attiecīgie šai valstij adresētie ieteikumi ir ņemti vērā, plānojot Eiropas strukturālos un investīciju fondus (“ESI fondi”) 2014.–2020. gada plānošanas periodam. Kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (4) 23. pantā, Komisija var pieprasīt dalībvalstij pārskatīt tās partnerības nolīgumu un attiecīgās programmas un ierosināt grozījumus, ja tas vajadzīgs, lai palīdzētu īstenot attiecīgos Padomes ieteikumus. Sīkāku informāciju par to, kā tā izmantotu minēto noteikumu, Komisija ir sniegusi norādēs par to, kā piemērojami pasākumi, kuri saista ESI fondu efektivitāti ar pareizu ekonomikas pārvaldību.

(5)

Polija šobrīd ir Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā daļā. Valdība savā 2018. gada konverģences programmā plāno pakāpenisku nominālās bilances uzlabojumu no deficīta, kas bija 1,7 % no IKP 2017. gadā, līdz 0,7 % no IKP 2021. gadā. Nav sagaidāms, ka konverģences programmas darbības laikā, proti, līdz 2021. gadam, tiks sasniegts vidēja termiņa budžeta mērķis – deficīts 1,0 % apmērā no IKP strukturālā izteiksmē. Pārrēķinātā strukturālā bilance (5) liecina par deficītu 1,3 % apmērā no IKP 2021. gadā. Saskaņā ar 2018. gada konverģences programmu sagaidāms, ka vispārējās valdības parāda attiecība pret IKP samazināsies no 50,6 % no IKP 2017. gadā līdz 50,4 % no IKP 2018. gadā un līdz 46,0 % 2021. gadā. Makroekonomiskais scenārijs, kas ir minēto budžeta prognožu pamatā, ir piesardzīgs 2018. gadā un ticams pēc tam.

(6)

Padome 2017. gada 11. jūlijā ieteica Polijai nodrošināt, ka valdības neto primāro izdevumu (6) nominālā pieauguma temps 2018. gadā nepārsniedz 3,7 %, kas atbilst ikgadējai strukturālajai korekcijai 0,5 % apmērā no IKP. Vienlaikus tika norādīts, ka 2018. gada budžeta plāna projekta izvērtējumā un pēc tam 2018. gada budžeta rezultātu izvērtējumā būs pienācīgi jāņem vērā mērķis panākt tādu fiskālo nostāju, kas palīdz gan stiprināt notiekošo atlabšanu, gan nodrošināt publisko finanšu stabilitāti. Komisija veica kvalitatīvu novērtējumu par ekonomikas apstākļu noturīgumu Polijā, pienācīgi ņemot vērā arī problēmas saistībā ar stabilitāti. Pamatojoties uz to, tiek secināts, ka nav vajadzības ņemt vērā citus papildu elementus. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2018. gadā būs ievērojama novirze no minētās ieteiktās korekcijas.

(7)

Ņemot vērā Polijas prognozēto izlaides starpību, proti, 1,5 % no IKP, valdības neto primāro izdevumu nominālā pieauguma temps 2019. gadā nedrīkstētu pārsniegt 4,2 %, kas atbilst strukturālajai korekcijai 0,6 % apmērā no IKP, kura izriet kopīgi pieņemtās korekcijas matricas prasībām saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Pamatojoties uz Komisijas 2018. gada pavasara prognozi, pastāv risks, ka 2019. gadā būs ievērojama novirze no minētās prasības. Kopumā Padome uzskata, ka, sākot ar 2018. gadu, būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai ievērotu Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus.

(8)

Vidējā termiņā un ilgtermiņā Polija saskarsies ar izdevumu pieaugumu vairākās jomās, jo īpaši tajās, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu, un tādēļ ir jāizstrādā jauni mehānismi, lai novērtētu publisko izdevumu efektivitāti un lietderību un veicinātu resursu pārdali. Šajā sakarā valdība ir sākusi darbu pie budžeta procesa reformēšanas, jo īpaši nolūkā stiprināt vidēja termiņa budžeta struktūru un iestrādāt budžeta procesā izdevumu pārskatīšanu. Polija ir vienīgā dalībvalsts, kurai nav pilnvērtīgas un neatkarīgas fiskālo jautājumu padomes un nav zināms, vai ir paredzēts tādu izveidot, kaut gan valstī ir neatkarīgas iestādes, kas pilda dažas no funkcijām, ko parasti veic fiskālās padomes. 2018. gada ziņojumā par valsti konstatēts, ka Polija nav panākusi progresu attiecībā uz to, lai ierobežotu samazinātu pievienotās vērtības nodokļa likmju plašo izmantošanu. Tomēr Polijas Finanšu ministrija strādā pie tā, lai vienkāršotu veidu, kādā piemērojamās likmes tiek attiecinātas uz precēm un pakalpojumiem.

(9)

Polijas darba tirgus pēdējos gados ir darbojies labi, un nodarbinātības līmenis turpināja palielināties. Tomēr dažu grupu, jo īpaši sieviešu, mazkvalificētu un vecāka gadagājuma cilvēku, līdzdalība darba tirgū salīdzinājumā ar citām dalībvalstīm joprojām ir zema. Vairākiem neseniem politikas pasākumiem ir bijusi tendence samazināt stimulus strādāt, jo īpaši sievietēm un gados vecāka gadagājuma cilvēkiem. Polijas sociālās aizsardzības sistēma nesniedz pietiekamus stimulus sākt strādāt. Lai gan bērnu pabalsts ir mazinājis nabadzību un nevienlīdzību, tas jau ir negatīvi ietekmējis vecāku, galvenokārt sieviešu, līdzdalību darba tirgū, jo tā apmērs un ierobežotās pārbaudes materiālā stāvokļa noteikšanai mazina nodarbinātības stimulus, kas ir iestrādāti citos sociālajos pabalstos. Sieviešu līdzdalību darba tirgū turklāt kavē tas, ka oficiālajā bērnu aprūpē uzņemto tādu bērnu īpatsvars, kas ir jaunāki par trim gadiem, joprojām ir viens no zemākajiem Savienībā. Ierobežotais atbalsts cilvēkiem, kas sniedz ilgtermiņa aprūpi, liedz viņiem iesaistīties darba tirgū. Likumā noteiktā pensionēšanās vecuma samazināšana ir mudinājusi daļu no gados vecākiem darba ņēmējiem pamest darba tirgu. Migrācija no trešām valstīm palīdz apmierināt pieaugošo pieprasījumu pēc darbaspēka.

(10)

Papildu veids, kā atbalstīt gan līdzdalību darba tirgū, gan ekonomikas inovācijas spējas, ir nodrošināt skolēniem un pieaugušajiem atbilstīgas prasmes un kompetences, kas veicina nodarbinātību strauji mainīgajā darba tirgū. Pieaugušo līdzdalība izglītībā un apmācībā ir daudz zemāka nekā vidēji Savienībā. Šis fakts apvienojumā ar digitālo prasmju, kā arī rakstpratības un rēķinpratības zināmu trūkumu, jo īpaši to pieaugušo vidū, kas nav ieguvuši terciāro izglītību, kavē viņu nodarbināmību. Vēl nav zināms, cik lielā mērā prasmju līmeni ietekmēs nesen ieviestie un vēl plānotie politikas pasākumi, piemēram, izmaiņas vispārējās izglītības, arodizglītības un augstākās izglītības organizācijā.

(11)

Polija turpināja veikt pasākumus, lai novērstu darba tirgus segmentāciju, proti, ierobežoja iespēju ļaunprātīgi izmantot pagaidu nodarbinātību, palielināja sociālā nodrošinājuma iemaksas par atsevišķiem nestandarta darba līgumiem un ieviesa minimālo stundas algu attiecībā uz dažiem šādiem līgumiem. Kopš 2016. gada beigām pieaug pastāvīgo darba līgumu skaits un īpatsvars, taču pagaidu darba līgumu īpatsvars joprojām ir viens no visaugstākajiem Savienībā. Reformētajā darba tiesību kodeksā varētu tikt iekļautas dažas turpmākas tiesību aktu izmaiņas, kas ir būtiskas attiecībā uz darba tirgus dualitāti. Sociālās aizsardzības segums darba ņēmējiem, kas ir pašnodarbināti un kam ir konkrēti nestandarta līgumi, ir potenciāla problēma, jo īpaši, raugoties no viņu nākotnes pensiju adekvātuma perspektīvas. Kopš 2015. gada ir ieviesti vairāki pasākumi, lai uzlabotu sociālās aizsardzības segumu pašnodarbinātajiem un tiem, kam ir nestandarta darba līgumi.

(12)

Vidējais pensionēšanās vecums pēdējos gados ir palielinājies, un tas noticis iepriekš īstenoto reformu rezultātā, piemēram, agrīnas pensionēšanas iespējas atcelšanas un likumā noteiktā pensionēšanās vecuma pakāpeniskas palielināšanas rezultātā. Lai panāktu ekonomikas izaugsmi vidējā termiņā un nodrošinātu pensiju sistēmas adekvātumu un fiskālo stabilitāti, ir ļoti svarīgi, lai faktiskais pensionēšanās vecums turpinātu palielināties. Taču nesen likumā noteiktā pensionēšanās vecuma samazināšana līdz 60 gadiem sievietēm un līdz 65 gadiem vīriešiem rada pretēju ietekmi. Turpretī vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesnešu – vīriešu un sieviešu – pensionēšanās vecums tika pielāgots 65 gadu vecumam, kas atbilst Komisijas prasībai. Īpašā sociālās apdrošināšanas sistēma lauksaimniekiem, kuras subsidēšanas izmaksas ir gandrīz 1 % no IKP, ir viens no cēloņiem nelielajai darbaspēka mobilitātei un slēptajam bezdarbam lauksaimniecības nozarē.

(13)

Lai uzlabotu veselības rezultātus Polijā, ir nepieciešama labāka piekļuve veselības aprūpei un tās efektivitātes uzlabošanās. Respondentu nosaukto neapmierināto medicīnisko vajadzību līmenis ir viens no augstākajiem Savienībā, un dažu medicīnisku procedūru gaidīšanas laiks ir īpaši ilgs. Slimnīcās ir samērā liels gultas vietu skaits, un tās nav optimāli sadalītas ģeogrāfiskā ziņā. Ambulatorā un primārā veselības aprūpe kopumā nav pietiekami attīstīta, un ārstiem ir stimuls pacientus izmeklēšanai un ārstēšanai nosūtīt pie speciālistiem. Šo jautājumu risināšana ir īpaši sarežģīta, ņemot vērā, ka publiskais finansējums un ārstu un medmāsu skaits atsevišķās specialitātēs Polijā ir krietni zem Savienības vidējā rādītāja. 2017. gadā tika īstenoti nelieli centieni sadalīt veselības aprūpes resursus efektīvāk, taču šo pasākumu ietekme vēl nav jūtama.

(14)

Ekonomikas inovācijas spēju palielināšanai ir ļoti svarīga nozīme, lai Polija varētu pavirzīties uz priekšu globālajā vērtības ķēdē, tādējādi uzturot dzīves līmeņa uzlabošanas potenciālu. Tam ir nepieciešami pakāpeniski politikas pasākumi daudzās jomās vairāku gadu garumā. Starp galvenajām attiecīgajām politikas jomām ir uzticības regulatīvajai videi veidošana, stimulu nodrošināšana uzņēmumiem atvēlēt izdevumus pētniecībai un izstrādei, zinātniskās bāzes stiprināšana, tostarp, īstenojot terciārās izglītības reformas, un spēcīgas zināšanu plūsmas un ciešas sadarbības starp uzņēmumiem un pētniecības iestādēm veicināšana. Pēdējais minētais ietver arī labvēlīgu apstākļu nodrošināšanu pētniecības komercializācijai, ko attīsta un atbalsta, izmantojot publisko finansējumu. Vairāki politikas pasākumi šajās jomās jau ir īstenoti, un valdība plāno turpmākus pasākumus.

(15)

Regulatīvo izmaiņu straujais temps un tas, ka sabiedriskā un sociālā apspriešana par vairākiem svarīgiem tiesību aktiem tiek izmantota ierobežotā mērā, negatīvi ietekmē tiesību aktu kvalitāti un palielina nenoteiktību uzņēmumiem. Šajā sakarā ir būtiski arī garantēt tiesiskumu un tiesu varas neatkarību. Tiek atgādināts, ka 2017. gada decembrī Komisija iesniedza Padomei pamatotu priekšlikumu noteikt, ka pastāv droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu. Juridiskā noteiktība un uzticēšanās regulatīvās, nodokļu un citu politikas jomu un iestāžu kvalitātei un paredzamībai ir svarīgi faktori, kas ļautu palielināt investīciju līmeni. Visaptveroši ex ante un ex post ietekmes novērtējumi un labi izstrādātas un īstenotas sociālās un sabiedriskās apspriešanas varētu palīdzēt uzlabot tiesību aktu kvalitāti, ierobežot vajadzību pēc vēlākiem grozījumiem un tādējādi uzlabot regulatīvās vides paredzamību. Tas varētu arī palīdzēt ierobežot jaunu tiesību aktu iespējamu negatīvu blakusietekmi īstermiņā, piemēram, administratīvā sloga pagaidu palielināšanos nodokļu regulējuma izmaiņu rezultātā.

(16)

Savienības finansējuma izmantošanas rezultātā ir strauji attīstījies ceļu tīkls, taču ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits joprojām ir viens no lielākajiem Savienībā. Turklāt pilsētas saskaras ar aizvien lielākām mobilitātes problēmām, piemēram, sastrēgumiem un gaisa piesārņojumu, kas rodas aizvien lielāka vieglo automobiļu skaita un lielā vecu automobiļu īpatsvara rezultātā. Pašreizējie stimuli izmantot kolektīvos, mazemisiju un aktīvos transporta veidus šo problēmu risināšanai nav pietiekami. Savienības līdzfinansēto dzelzceļa projektu īstenošanā joprojām ir vērojamas nepilnības galvenokārt būvniecības nozares ierobežoto spēju un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja institucionālo trūkumu dēļ. Lai gan valdība plāno atjaunināt attiecīgo stratēģisko dokumentu, patlaban nav pieejama pietiekama informācija par stratēģisku redzējumu par visu veidu transporta tīkla ilgtermiņa attīstību pēc 2023. gada. Šajā dokumentā tiktu skaidri apzinātas un sadalītas šo tīklu attiecīgās funkcijas. Turklāt, neskatoties uz pēdējo gadu investīcijām, joprojām saglabājas nepilnības un trūkumi enerģētikas tīklos un infrastruktūrā.

(17)

Komisija 2018. gada Eiropas pusgada ietvaros ir veikusi Polijas ekonomikas politikas visaptverošu analīzi un to publicējusi 2018. gada ziņojumā par šo valsti. Tā ir arī novērtējusi 2018. gada konverģences programmu, 2018. gada valsts reformu programmu un to, kā īstenoti Polijai iepriekšējos gados adresētie ieteikumi. Komisija ņēma vērā ne tikai programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas nodrošināšanā Polijā, bet arī to, cik lielā mērā tās atbilst Savienības noteikumiem un norādēm, ņemot vērā vajadzību nostiprināt Savienības vispārējo ekonomikas pārvaldību, turpmākajos valsts lēmumos nodrošinot Savienības līmeņa ieguldījumu.

(18)

Ņemot vērā šo novērtējumu, Padome ir izskatījusi 2018. gada konverģences programmu, un tās atzinums (7) ir atspoguļots jo īpaši 1. ieteikumā,

1.

2.

3.