(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 (1) ir prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja un citas konsultatīvās struktūras, un konsultatīvo padomju sniegtos ieteikumus.

(2)

Padomei ir jāpieņem zvejas iespēju noteikšanas un iedalīšanas pasākumi un, attiecīgā gadījumā, arī daži ar minētajām zvejas iespējām funkcionāli saistīti nosacījumi. Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktu, zvejas iespējas jānosaka saskaņā ar minētās regulas 2. panta 2. punktā izklāstītajiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem. Ievērojot minētās regulas 16. panta 1. punktu, zvejas iespējas dalībvalstīm jāiedala tā, lai katrai dalībvalstij nodrošinātu ar katru krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību relatīvu stabilitāti.

(3)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem un ņemot vērā viedokļus, kas izteikti, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/1139 (2) izveido daudzgadu plānu mencas, reņģes un brētliņas krājumiem Baltijas jūrā un zvejniecībām, kas minētos krājumus izmanto. Minētā plāna mērķis ir gādāt, lai dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiktu izmantoti tā, ka ieguves sugu populācijas tiek atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY). Regulā (ES) Nr. 1380/2013 ir noteikts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto daudzgadu plānu noteikumiem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (ES) 2016/1139 4. panta 1. punktu zvejas iespējas attiecībā uz minētās regulas 1. pantā uzskaitītajiem krājumiem ir jānosaka tā, lai zvejas izraisītā zivju mirstība pēc iespējas drīzāk un pakāpeniski pieaugošā veidā vēlākais līdz 2020. gadam būtu sasniegusi diapazonos izteiktu MSY. Tāpēc nozvejas limiti, kas attiecīgajiem Baltijas jūras krājumiem piemērojami 2024. gadā, būtu jānosaka saskaņā ar minētās regulas izveidotā daudzgadu plāna noteikumiem un mērķiem.

(6)

2023. gada 31. maijā Starptautiskā Jūras pētniecības padome (ICES) publicēja ikgadējo ieteikumu par Baltijas jūras krājumiem.

(7)

Attiecībā uz dažiem krājumiem, kam piemēro Regulu (ES) 2016/1139, ICES iesaka nulles apjoma nozveju. Tomēr, ja KPN tiktu noteiktas ieteiktajā apjomā, pienākums izkraut visas nozvejas, tostarp piezvejas, kas no minētajiem krājumiem gūtas jauktu sugu zvejniecībās, izraisītu tā dēvēto kritiskās sugas parādību. Kritiskā suga ir suga, kurai trūkst kvotas, kas var likt vienam vai vairākiem zvejas kuģiem pārtraukt zveju, pat ja tiem joprojām ir kvota attiecībā uz citām sugām. Tāpēc ir lietderīgi attiecībā uz piezvejām, ko gūst no minētajiem krājumiem, noteikt īpašas KPN, lai panāktu līdzsvaru starp zvejniecību darbības turpināšanu, paturot prātā pretējā gadījumā iespējamās smagās sociālekonomiskās sekas, un vajadzību sasniegt labu bioloģisko stāvokli minētajos krājumos, ņemot vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus apzvejot MSY apjomā. Minētās piezvejas KPN būtu jānosaka apjomā, kas minētajos krājumos nodrošina zivju mirstības samazināšanos, rosina uzlabot selektivitāti un nepieļaut piezvejas no minētajiem krājumiem. Lai samazinātu nozvejas no krājumiem, kuriem noteiktas piezvejas KPN, zvejniecībās, kas minētos krājumus izmanto, zvejas iespējas būtu jānosaka apjomā, kas palīdz jutīgo krājumu biomasai atjaunoties līdz ilgtspējīgam līmenim.

(8)

ICES uzskata, ka lielākajā daļā Baltijas jūras zvejniecību sugas ir vismaz zināmā mērā sajaukušās. Minētā sajaukšanās attiecas gan uz sugām, ko pārvalda ar KPN, gan sugām, ko nepārvalda ar KPN. Vislielākā sajaukšanās notiek starp pelaģiskajām sugām un demersālajām sugām. Attiecībā uz 2024. gadu ICES iesaka nozveju nulles apjomā Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģēm, Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencām un lasim centrālajā baseinā. Turklāt, ICES piesardzīgais ieteikums attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu ir ārkārtīgi zems. Tāpēc, ja šo krājumu KPN tiktu noteiktas ICES ieteiktajā līmenī, kuģiem, kas zvejo jo īpaši jūras zeltpleksti, 2024. gadā būtu jāpārtrauc zveja. Pamatojoties uz Eiropas Zvejas un akvakultūras produktu tirgus novērošanas centra (EUMOFA) datiem, pirmās pārdošanas vērtība jūras zeltplekstes zvejniecībai, kuru ir atļauts zvejot ierosināto KPN robežās, tiek lēsta 24,5 miljonu EUR apmērā. Daudzām zvejniecībām, jo īpaši mazapjoma piekrastes zvejniecībām, 2024. gadā arī būtu jāpārtrauc zveja attiecībā uz sugām, kuras netiek pārvaldītas ar Savienības KPN, jo īpaši attiecībā uz citām plekstveidīgo zivju sugām. Tāpēc ir lietderīgi noteikt KPN kritisko sugu – Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģes, Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencas, Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencas un, zināmos apstākļos, laša centrālajā baseinā – piezvejām.

(9)

Attiecībā uz Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu ICES lēš, ka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu biomasa joprojām ir mazāka par nārsta bara biomasas limita references rādītāju (Blim), kura nesasniegšana nozīmē to, ka krājuma reproduktīvais potenciāls var būt mazinājies, un salīdzinājumā ar 2022. gadu praktiski nav augusi. Tāpēc ICES jau piekto gadu pēc kārtas iesaka Baltijas jūras austrumdaļas krājuma mencu nezvejot. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1380/2013, specializētās zvejniecības paturēt slēgtas un saglabāt funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus. Nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas būtu jānosaka mazā apjomā, vienlaikus nepieļaujot kritiskās sugas parādību.

(10)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu ieteikumā vēl joprojām pastāv nenoteiktības, tāpēc ICES to pazeminājusi par piesardzīgu ieteikumu. Patlaban šķiet, ka šis krājums Blim nav spējis sasniegt gandrīz visus pēdējos 15 gadus un 2022. gadā bijis vēsturiski zemākajā līmenī. Piesardzīgajā ieteikumā norādītais nozveju apjoms ir ārkārtīgi zemā līmenī. Šādos apstākļos ir lietderīgi, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013, attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma mencu specializētās zvejniecības paturēt slēgtas, saglabāt funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus un slēgt atpūtas zveju. Nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas būtu jānosaka mazā apjomā, vienlaikus nepieļaujot kritiskās sugas parādību.

(11)

Attiecībā uz ICES 22.–31. apakšrajona lasi ICES paturēja spēkā ieteikumu par nulles apjoma nozveju, iespēju vasarā turpināt specializēto zveju piekrastes zvejniecībās saglabāja tikai ICES 31. apakšrajonā un attiecīgi samazināja ieteiktās nozvejas. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) Nr. 1380/2013, zvejas apgabalu un zvejas iespēju apjomu pielāgot saskaņā ar ICES ieteikumu un saglabāt ar šīm zvejas iespējām funkcionāli saistītos korektīvos pasākumus.

(12)

Lai nodrošinātu to, ka ICES 32. apakšrajona piekrastes zvejniecībām noteiktās zvejas iespējas tiek pilnībā izmantotas, 2019. gadā attiecībā uz lasi tika ieviesta ierobežota elastība starp ICES 22.–31. apakšrajonu un ICES 32. apakšrajonu. Ņemot vērā abu krājumu zvejas iespēju izmaiņas, ir lietderīgi minēto elastību saglabāt.

(13)

Aizliedzot taimiņa zvejošanu tālāk par četrām jūras jūdzēm no bāzes līnijām un taimiņa piezvejas ierobežojot līdz 3 % no apvienotās taimiņa un laša nozvejas, ir palīdzēts būtiski samazināt reiz izplatīto nepareizo ziņošanu, kur laša zvejniecībā gūtās nozvejas tika uzrādītas kā taimiņa nozvejas. Pastāvošos ierobežojumus tāpēc ir lietderīgi paturēt spēkā, lai nepareizu ziņojumu būtu tikpat maz.

(14)

Pasākumi, kas attiecas uz mencas un laša atpūtas zveju, un uz taimiņa un laša krājumu saglabāšanu vērstie pasākumi nedrīkstētu skart stingrākus valsts pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19. un 20. pantu.

(15)

Attiecībā uz Botnijas līča krājuma reņģi, kuras zvejniecībai ir liela sociālekonomiskā nozīme, ICES ir sniegusi MSY ieteikumu ar nozveju diapazoniem. Tajā pašā laikā minētā krājuma biomasas vērtība ir mazāka par references rādītāju, kura nesasniegšanas gadījumā nepieciešama īpaša un atbilstīga pārvaldītāju rīcība (Btrigger), un pastāv varbūtība, ka 2025. gadā krājums kļūs mazāks par Blim. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) 2016/1139, zvejas iespējas noteikt zvejas izraisītas zivju mirstības, kas rezultējas MSY (FMSY), apakšējā diapazonā.

(16)

Attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi ICES lēš, ka šā krājuma biomasa, kaut arī tā ir augusi, joprojām atbilst tikai 71 % no Blim. Arī krājuma papildināšanās notiek sliktāk nekā jebkad, un nav gaidāms, ka 2025. gadā biomasa jau būs lielāka par Blim. Tāpēc ICES jau sesto gadu pēc kārtas iesaka Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi nezvejot. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) 2016/1139, specializētās zvejniecības paturēt slēgtas un, lai nepieļautu kritiskās sugas parādību, nenovēršamām piezvejām paredzētas zvejas iespējas noteikt mazā apjomā.

(17)

Attiecībā uz Baltijas jūras centrālās daļas krājuma reņģi, kuras zvejniecībai ir liela sociālekonomiskā nozīme, ICES ir sniegusi MSY ieteikumu ar nozveju diapazoniem. Vienlaikus ICES lēš tāds, ka minētā krājuma biomasa mazāka par Blim ir bijusi vairumā pēdējo 30 gadu, tostarp arī nupat aizvadītajos gados, un ka pastāv varbūtība, ka 2025. gadā minētā krājuma biomasa joprojām būs mazāka par Blim. Šādos apstākļos ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) 2016/1139, noteikt zvejas iespējas FMSY apakšējā diapazonā un zvejniecībām, kurās izmanto pelaģisko trali, noteikt ar nārstu saistītu zvejas aizliegumu kā ar zvejas iespējām funkcionāli saistītu papildu korektīvo pasākumu.

(18)

Attiecībā uz Rīgas līča krājuma reņģi ICES lēš, ka krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger un zvejas radītais noslogojums atbilst FMSY. Tāpēc ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) 2016/1139, zvejas iespējas noteikt FMSY punkta vērtībā.

(19)

Attiecībā uz jūras zeltpleksti ICES lēš, ka jūras zeltplekstes zvejniecībās tiek piezvejota menca. Tāpēc ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) 2016/1139, jūras zeltplekstes zvejas iespējas noteikt zem FMSY diapazona zemākās vērtības.

(20)

Attiecībā uz brētliņu ICES konstatē, ka krājuma biomasa ir lielāka par Btrigger, un tomēr lēš, ka būtiska papildinājuma krājumā nav bijis kopš 2014. gada. Turklāt ICES lēš, ka 2021. un 2022. gadā krājuma papildināšanās bijusi sliktāka nekā jebkad. Tāpat jāņem vērā, ka brētliņas zvejniecības bieži ir jauktu sugu zvejniecības, kurās brētliņa tiek nozvejota kopā ar reņģi. Tāpēc ir lietderīgi, ievērojot Regulu (ES) 2016/1139, brētliņas zvejas iespējas noteikt attiecīgajā FMSY apakšējā diapazonā.

(21)

Uz šīs regulas noteikto zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (3) un jo īpaši tās 33. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un 34. pants par to datu nosūtīšanu Komisijai, kas saistīti ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu. Tāpēc šajā regulā būtu jāprecizē, kādi kodi attiecībā uz izkrāvumiem no šīs regulas aptvertajiem krājumiem dalībvalstīm jālieto, kad tās sūta datus Komisijai.

(22)

Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (4) nosaka ikgadējās KPN pārvaldības papildnosacījumus, un to vidū ir 3. un 4. pantā iekļautie elastības noteikumi par krājumiem, uz kuriem attiecas piesardzīgas un analītiskas KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu Padomei, kad tā nosaka KPN, jālemj, kuriem krājumiem, jo īpaši pamatojoties uz šo krājumu bioloģisko stāvokli, 3. un 4. pantu nepiemērot. Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punkts nosaka ikgadējas elastības mehānismu, kas piemērojams visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc, lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu dzīvo jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principa ievērošanu, kavētu kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanu un izraisītu krājumu bioloģiskā stāvokļa pasliktināšanos, būtu nepārprotami jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu KPN piemēro tikai tad, ja netiek izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(23)

Baltijas jūras austrumdaļas mencas, Baltijas jūras rietumdaļas mencas un Baltijas jūras rietumdaļas reņģes krājumu biomasa ir mazāka par Blim. Visu šo krājumu gadījumā 2024. gadā ir atļauta vienīgi piezveja, zveja zinātniskos nolūkos un, attiecībā uz Baltijas jūras rietumdaļas krājuma reņģi, piekrastes mazapjoma zvejniecības. Tāpēc un ņemot vērā Baltijas jūras ekosistēmas salīdzinoši mazo izturētspēju, attiecīgo KPN veidojošo kvotas daļu turētājas dalībvalstis, lai 2024. gada nozvejas nepārsniegtu attiecīgās KPN, minēto krājumu sakarā ir apņēmušās 2024. gadā nepiemērot ikgadējo elastību, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā. Turklāt ICES 22.–30. apakšrajonā gandrīz visās lašupēs krājuma biomasa ir mazāka par smoltu produkcijas limita references rādītāju (Rlim), un 2024. gadā ir atļauta vienīgi piezveja un zveja zinātniskos nolūkos. Tāpēc attiecībā uz laša nozvejām, kas 2024. gadā tiks gūtas centrālajā baseinā, attiecīgās dalībvalstis ikgadējās elastības ziņā ir uzņēmušās līdzīgas saistības.

(24)

Padomes Regula (ES) 2023/194 (5) nosaka Esmarka mencas zvejas iespējas no 2022. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. oktobrimICES 3.a rajonā (Skageraks-Kategats), Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā (Ziemeļjūra). Esmarka mencas zvejas sezona ilgst no 1. novembra līdz 31. oktobrim. Savienība un Apvienotā Karaliste 2023. gada 16. oktobrī rīkoja divpusējas apspriešanās, ievērojot Tirdzniecības un sadarbības nolīguma starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (6), 498. panta 2. punktu, un, pamatojoties uz 2023. gada 9. oktobrī publicēto ICES ieteikumu, vienojās par KPN. Minētās apspriešanās rezultāti ir dokumentēti rakstiskajā protokolā, kuru Padome apstiprināja 2023. gada 20. oktobrī un kuru saskaņā ar minētā nolīguma 498. panta 6. punktu un Padomes Lēmumu (ES) 2021/1875 (7) parakstīja Komisijas pārstāvis Savienības vārdā un Apvienotās Karalistes delegācijas vadītājs. Tāpēc Esmarka mencas attiecīgās zvejas iespējas ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim būtu jānosaka minētajā rakstiskajā protokolā noteiktajā līmenī.

(25)

Pamatojoties uz Savienības, Norvēģijas un Apvienotās Karalistes zvejniecības apspriežu par 2024. gadu rezultātiem, kas dokumentēti 2022. gada 9. decembrī parakstītajā saskaņotajā protokolā, Regulā (ES) 2023/194 ir noteiktas pikšas zvejas iespējas 2023. gadam ICES 4. apakšapgabalā, 6.a rajonā un 3.a rajonā (Ziemeļjūra, uz rietumiem no Skotijas, Skageraks). Lai garantētu pilnīgu zvejas iespēju izmantošanu, ir vietā ļaut īstenot elastīgu režīmu starp dažām no KPN zonām, kad tas attiecas uz vieniem un tiem pašiem bioloģiskiem krājumiem. Tāpēc ir lietderīgi ieviest elastību starp apgabaliem attiecībā uz dalībvalstu kvotām pikšai līdz 10 % apmērā no Ziemeļjūras uz Savienības ūdeņiem Skagerakā-Kategatā.

(26)

Ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Grenlandes valdību un Dānijas valdību, no otras puses, un tā īstenošanas protokols (8) paredz, ka Savienībai no Grenlandes valdības ir jāsaņem 7,7 % no moivas (Mallotus villosus) KPN, kas nozvejojama Grenlandes ūdeņos ICES 5. un 14. apakšapgabalā. 2023. gada 5. oktobrī Grenlandes valdība informēja Savienību, ka, pamatojoties uz Islandes Jūras un saldūdens pētniecības institūta publicēto starpposma zinātnisko ieteikumu, saskaņā ar kuru nozvejas “2023./2024. gada ziemā” nevajadzētu pārsniegt nulli tonnu, Grenlandes valdība pašlaik nevar Savienībai piedāvāt moivu attiecīgajā laikposmā. Kamēr nav sniegts galīgais zinātniskais ieteikums, kas Grenlandes valdībai varētu dot iespēju Savienībai piedāvāt moivu, Regulā (ES) 2023/194 minētā krājuma zvejas iespējas būtu jāiezīmē: “Jānosaka”.

(27)

Tāpēc Regula (ES) 2023/194 būtu attiecīgi jāgroza.

(28)

Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu, šīs regulas noteikumi attiecībā uz Baltijas jūru būtu jāpiemēro no 2024. gada 1. janvāra. Tomēr attiecībā uz Esmarka mencu ICES 3.a rajonā, Apvienotās Karalistes un Savienības ūdeņos ICES 4. apakšapgabalā un Apvienotās Karalistes ūdeņos ICES 2.a rajonā šī regula būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. novembra līdz 2024. gada 31. oktobrim, jo tā ir Esmarka mencas zvejas sezona. Lai garantētu 2023. gada zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu, šī regula attiecībā uz pikšu ICES 4. apakšapgabalā, 6.a rajonā un 3.a rajonā (Ziemeļjūra, uz rietumiem no Skotijas, Skageraks) būtu jāpiemēro no 2023. gada 1. novembra līdz 2023. gada 31. decembrim. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc publicēšanas,