(1)

Centieni nodrošināt Savienības un tās ekonomikas konkurētspējīgu digitalizāciju arvien palielina mūsu ekonomikas un sabiedrības atkarību no interneta un starptautiskās savienotības. Šajā kontekstā, ņemot vērā to, ka lielākā daļa starptautiskās datu plūsmas notiek pa zemūdens kabeļiem, zemūdens kabeļu infrastruktūra ir nozīmīgs elements plašākā interneta ekosistēmā Eiropas digitālās suverenitātes panākšanā. Daudzas salas Savienībā, tostarp trīs salu dalībvalstis, kā arī ES tālākie reģioni un aizjūras zemes un teritorijas Savienības iekšējo sakaru nodrošināšanā ir gandrīz pilnībā atkarīgas no šādiem zemūdens kabeļiem. Ņemot vērā šīs infrastruktūras savstarpējo savienotību un transnacionālo raksturu, pašreizējos paaugstināta riska un naidīgu indivīdu radītu drošības apdraudējumu apstākļos valdības visos pasaules reģionos pievērš īpašu uzmanību iespējamai atkarībai no kritisko kabeļu darbības, jo koordinētu uzbrukumu gadījumā zemūdens kabeļu sakaru sistēmiski un plaši traucējumi varētu radīt īpaši nopietnas sekas.

(2)

Dalībvalstis ir apstiprinājušas nepieciešamību rīkoties ES līmenī. 2022. gada 9. marta Nevēras aicinājumā (1) ir atzīta kritiskās infrastruktūras, piemēram, telesakaru tīklu un digitālo pakalpojumu, stratēģiskā nozīme daudzām kritiski svarīgām funkcijām mūsu sabiedrībā un tas, ka tie ir galvenais kiberuzbrukumu mērķis.

(3)

Lai veiktu turpmākus pasākumus saistībā ar Nevēras aicinājumu, tīklu un informācijas drošības (TID) sadarbības grupa ar Komisijas un ES Kiberdrošības aģentūras (ENISA) atbalstu un apspriežoties ar Eiropas Elektronisko sakaru regulatoru iestādi (BEREC) veica augsta līmeņa riska novērtējumu par sakaru infrastruktūrām un tīkliem, tostarp zemūdens kabeļiem. Šajā riska novērtējumā par galvenajiem apdraudējumiem tika atzīta zemūdens kabeļu tīša sabojāšana/sabotāža un elektroenerģijas padeves pārtraukumi, kas ietekmē zemūdens kabeļus, kuru darbība balstās uz atkārtotājiem. Pamatojoties uz šiem draudiem un vairākām konstatētajām vājajām vietām, dalībvalstis izstrādāja vairākus stratēģiski svarīgus riska scenārijus, raugoties no ES perspektīvas. To vidū ir trešās valsts iejaukšanās, traucējot piegādātāju, pārvaldītu drošības pakalpojumu sniedzēju vai zemūdens kabeļu darbību, un risks, ka tiek veikta koordinēta digitālās infrastruktūras, arī zemūdens kabeļu, tīša bojāšana/sabotāža.

(4)

Padomes 2022. gada decembra Ieteikumā par Savienības mēroga koordinētu pieeju kritiskās infrastruktūras noturības stiprināšanai (2) (“Ieteikums par kritiskās infrastruktūras noturību”) ir izklāstītas Savienības un valstu līmenī veicamas mērķtiecīgas darbības, kuras palīdzētu uzlabot sagatavotību, pastiprināt reaģēšanu un nodrošināt starptautisko sadarbību. Darbībās īpaša uzmanība pievērsta kritiskajai infrastruktūrai ar būtisku pārrobežu nozīmi noteiktās svarīgās nozarēs, piemēram, enerģētikā, transportā, kosmosā un digitālajā infrastruktūrā.

(5)

Ieteikumā Padome aicināja Komisiju visaptverošā pētījumā novērtēt zemūdens sakaru kabeļu noturību un ar attiecīgajām ieinteresētajām personām un ekspertiem apspriest pasākumus, kas būtu piemēroti saistībā ar iespējamiem būtiskiem incidentiem, kuri skar zemūdens infrastruktūru. Komisija ir veikusi pētījumus šajā jomā un par saviem secinājumiem informēs dalībvalstis, ievērojot nepieciešamo konfidencialitāti. Šā ieteikuma mērķis ir papildināt un palīdzēt īstenot Ieteikumu par kritiskās infrastruktūras noturību.

(6)

2023. gada jūnija kopīgajā paziņojumā par Eiropas ekonomiskās drošības stratēģiju (3) tika ierosināts riskus kritiskās infrastruktūras fiziskajai un kiberdrošībai arī turpmāk novērtēt, balstoties uz Padomes 2022. gada 8. decembra ieteikumu, un zemūdens kabeļi minēto risku kontekstā tika atzīti par kritisko infrastruktūru. Ziņojumā par Digitālo desmitgadi 2023. gadā (4) Komisija ieteica dalībvalstīm pastiprināt centienus, tostarp “veicot nepieciešamos ieguldījumus, lai nodrošinātu, ka Eiropas digitālās infrastruktūras ir drošas un noturīgas, sevišķi pamatinfrastruktūra un zemūdens kabeļi”.

(7)

Eiropadomes 2023. gada 27. oktobra secinājumos uzsvērts, ka “ir vajadzīgi efektīvi pasākumi, lai stiprinātu kritiskās infrastruktūras noturību un nodrošinātu tās drošību”, vienlaikus uzsverot visaptverošas un koordinētas pieejas nozīmi. Ņemot vērā minēto, ir svarīgi, lai Savienība šos jautājumus risinātu ātri.

(8)

Veicot pasākumus saskaņā ar šo ieteikumu, dalībvalstīm attiecīgā un piemērotā gadījumā būtu jārīkojas saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, pienākumiem un mehānismiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2018/1972 (5) (“EECC”), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2555 (6) (“TID 2 direktīva”) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2022/2557 (7) (“KVN direktīva”).

(9)

TID 2 direktīva, kura aizstāj Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa attiecīgos noteikumus par tīklu un pakalpojumu drošību un īstenošanu un izpildi (EECC attiecīgi 40. un 41. pants), pilnvaro dalībvalstis pieņemt rīcībpolitiku saistībā ar atvērtā interneta publiskā kodola vispārējās pieejamības, integritātes un konfidencialitātes uzturēšanu, kā arī attiecīgā gadījumā zemūdens sakaru kabeļu kiberdrošību. Saskaņā ar TID 2 direktīvas 23. pantu par incidentiem, kas ietekmē zemūdens sakaru kabeļus, būtu jāziņo attiecīgajai datordrošības incidentu reaģēšanas vienībai (CSIRT) vai kompetentajai iestādei. Lai nodrošinātu zemūdens sakaru kabeļu visaugstāko aizsardzības līmeni, dalībvalstu kiberdrošības stratēģijās attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā zemūdens sakaru kabeļu kiberdrošība un jāietver potenciālo kiberdrošības risku apzināšana un mazināšanas pasākumi.

(10)

KVN direktīvas mērķis ir nodrošināt to, ka pakalpojumi, kas ir būtiski svarīgu sabiedrības funkciju vai saimniecisko darbību uzturēšanai, iekšējā tirgū vienpadsmit nozarēs, uz kurām attiecas šī direktīva, tiek sniegti netraucēti. Tas nozīmē, ka ir jāuzlabo to kritisko vienību fiziskā noturība, kuras sniedz šādus pakalpojumus. KVN direktīva attiecas uz digitālās infrastruktūras nozares kritisko vienību identificēšanu, valsts stratēģiju pieņemšanu, dalībvalstu riska novērtējumiem un dalībvalstu atbalsta pasākumiem vienībām, kuras valstis ir identificējušas par kritiski svarīgām.

(11)

ES Jūras drošības stratēģijā (8) uzsvērts, ka pastāv paaugstināts risks, ka ļaunprātīgi aktori varētu veikt uzbrukumus kritiskajai jūras infrastruktūrai, arī zemūdens kabeļiem, un ierosināti pasākumi šādas infrastruktūras noturības un aizsardzības uzlabošanai.

(12)

Kā uzsvērts Sestajā progresa ziņojumā par ES Drošības savienības stratēģijas īstenošanu, ES ir pieņēmusi izšķirīgus tiesību aktus visās jomās, sākot ar kritisko vienību aizsardzību un beidzot ar kibernoturības uzlabošanu. Tomēr tajā pašā laikā drošības apdraudējumi Eiropā un mūsu kaimiņvalstīs turpina attīstīties, un tas nozīmē, ka mums jāsaglabā pastāvīga modrība un augsta līmeņa gatavība novērst jaunus kritiskās infrastruktūras drošības apdraudējumus gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

(13)

Šā ieteikuma mērķis ir veicināt sinerģiju ES līmenī ar mērķi uzlabot zemūdens kabeļu infrastruktūras drošību un noturību. Tas ietver ieteikumus gan par konkrētām darbībām nolūkā novērtēt un uzlabot koordināciju starp Savienību un tās dalībvalstīm attiecībā uz esošo un jauno zemūdens kabeļu infrastruktūras drošību un noturību, gan attiecībā uz atbalstu šādas infrastruktūras kopīgai izvēršanai vai būtiskai modernizācijai, izmantojot Eiropas nozīmes kabeļu projektus (“ENKP”).

(14)

Zemūdens kabeļu infrastruktūra ietver ne tikai kabeļus, bet arī jebkuru infrastruktūru, kas saistīta ar to izbūvi, ekspluatāciju, apkopi un remontu, piemēram, sauszemes sasniegšanas stacijas un zemūdens kabeļu sauszemes posmi līdz šīm stacijām (piemēram, sauszemes maršruts no pludmales akas līdz sauszemes sasniegšanas stacijai, datu centram vai operatora klātbūtnes punktam), remonta centri, kā arī kabeļu izvietošanas, apkopes un remonta kuģu flote.

(15)

Komisija šobrīd veido Zemūdens kabeļu infrastruktūras neformālo ekspertu grupu Komisijas 2016. gada 30. maija Lēmuma C(2016) 3301 nozīmē (9), kurā darbosies dalībvalstu iestāžu pārstāvji (“ekspertu grupa”), kas šajā ieteikumā ierosināto pasākumu īstenošanas nolūkā sniegs Komisijai konsultācijas un specializētas zināšanas, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

(16)

Ekspertu grupa pulcēs vajadzīgos ekspertus un darbosies kā droša platforma koordinācijai starp dalībvalstīm, un sniegs konsultācijas un palīdzību Komisijai, papildinot uzdevumus un pienākumus, kuri uzticēti TID sadarbības grupai, kas izveidota ar TID 2 direktīvu, un KVN grupai, kas izveidota ar KVN direktīvu. Ekspertu grupai būtu jāveicina ātra un efektīva informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm un Komisiju par jautājumiem, uz kuriem attiecas šā ieteikuma darbības joma. Lai saglabātu ciešu saikni starp zemūdens kabeļu infrastruktūras drošības un noturības jautājumiem, kā arī to finansēšanu un līdzekļu piešķiršanu, dalībvalstīm ekspertu grupā būtu regulāri jāapspriežas, jāveic atjauninājumi un attiecīgā gadījumā cieši jāsadarbojas ar TID sadarbības grupu un KVN grupu, Savienības finansējuma programmu dalībvalstu komitejām, trešo valstu iestādēm, publiskām attīstības un finanšu iestādēm, nozares pārstāvjiem un citām ieinteresētajām personām. Šādai sadarbībai jānotiek iesaistīto grupu, komiteju un iestāžu attiecīgo pilnvaru ietvaros. Apspriešanās ar Savienības finansējuma programmu komitejām, kā arī ar publiskām attīstības un finanšu iestādēm būtu īpaši vērsta uz sinerģijas izmantošanu, kā arī finansējuma un līdzekļu sakopošanu. Informācijas apmaiņa būtu jāveic, ievērojot pienācīgu konfidencialitāti.

(17)

Ņemot vērā to, cik svarīgi ir panākt augstu zemūdens kabeļu infrastruktūras kiberdrošības un fiziskās drošības līmeni neatkarīgi no attiecīgās infrastruktūras īpašnieka, šajā ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas pieņemt pasākumus, kuri nodrošinātu, ka zemūdens kabeļu infrastruktūras operatori ievēro augstākos drošības standartus (attiecīgā gadījumā arī aizsardzības līmeņa standartus).

(18)

Lai panāktu zemūdens kabeļu infrastruktūras augstu kiberdrošības un fiziskās drošības līmeni, dalībvalstis būtu jāmudina vākt attiecīgo informāciju (10) no uzņēmumu pārstāvības organizācijām vai vajadzības gadījumā no atsevišķiem uzņēmumiem to jurisdikcijā. Šī informācija būtu jāizmanto, lai izveidotu, pabeigtu un atjauninātu valstu zemūdens kabeļu infrastruktūras kartējumu visās attiecīgajās dalībvalstīs. Informācijas apmaiņā būtu jāņem vērā minētās informācijas konfidencialitāte un jāaizsargā attiecīgo subjektu drošība un komerciālās intereses.

(19)

Lai izstrādātu konsolidētu Savienības mēroga novērtējumu, būtu jāveic un jāpabeidz valsts līmeņa novērtējums par riskiem, ievainojamību un atkarību, kas ietekmē zemūdens kabeļu infrastruktūru. Iesākumam būtu jāņem vērā pieejamie ES mēroga riska novērtējumi un izvērtējumi, jo īpaši tie, kas veikti pēc Nevēras aicinājuma, Padomes secinājumiem par ES nostājas izstrādi kiberjautājumos un – attiecībā uz 5G tīklu kiberdrošību – Komisijas Ieteikuma (ES) 2019/534 (11). Valsts novērtējumā būtu jāiekļauj esošās un plānotās infrastruktūras kartējums. Dalībvalstīm, īstenojot TID 2 direktīvu, būtu jānosaka vēl stingrāki valsts pienākumi, kas jāpilda sensitīvu infrastruktūras daļu piegādātājiem un operatoriem.

(20)

Lai uzlabotu sagatavotību un sniegtu ieguldījumu turpmākos koordinētos Savienības līmeņa riska novērtējumos, dalībvalstis būtu jāmudina noteikt, ka subjektiem, kas ekspluatē zemūdens kabeļu infrastruktūru, regulāri jāveic stresa testi. Šādi stresa testi palīdzētu novērtēt subjektu noturību dažādos scenārijos.

(21)

Būtu jāuzskata, ka zemūdens kabeļu infrastruktūras izveides, modernizācijas un uzturēšanas darbībām jānorit pēc iespējas ātri, vienlaikus līdz minimumam samazinot administratīvo slogu. Šā iemesla dēļ dalībvalstis būtu jāmudina pieteikumus, kas saistīti ar šādas infrastruktūras plānošanu, iegādi, izbūvi, ekspluatāciju, apkopi un remontu, apstrādāt tiešsaistē un pēc iespējas ātri. Dalībvalstis būtu jāinformē par to, ka ir lietderīgi iecelt iestādi, kas atvieglo un koordinē atļauju piešķiršanas procesus. Šī iestāde varētu iecelt koordinatoru, kurš darbotos kā projekta vienotais kontaktpunkts. Turklāt, ja tas nepieciešams atkāpes piešķiršanai saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/43/EEK (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/60/EK (13), minēto infrastruktūras objektu plānošana, iegāde, izbūve, ekspluatācija, apkope un remonts būtu jāuzskata par sevišķi svarīgām sabiedrības interesēm minēto direktīvu nozīmē, ar nosacījumu, ka ir izpildīti pārējie minētajos noteikumos paredzētie nosacījumi. Tas neskar citu Savienības vides tiesību aktu piemērojamību vai īstenošanu.

(22)

Dalībvalstis būtu jāmudina sadarboties, lai attīstītu zemūdens kabeļu infrastruktūras apkopes un remonta spējas.

(23)

Būtu jāuzskata, ka iesāktie un plānotie riska novērtējumi attiecībā uz digitālo un fizisko infrastruktūru, kas ir digitālo pakalpojumu pamatā, ir jāpapildina ar īpašiem riska novērtējumiem un iespējām veikt riska mazināšanas pasākumus attiecībā uz zemūdens kabeļu infrastruktūru. Ekspertu grupai tiks lūgts palīdzēt Komisijai ciešā sadarbībā ar TID sadarbības grupu un KVN grupu un ar ENISA atbalstu veikt konsolidētu Savienības mēroga novērtējumu par riskiem, ievainojamību un atkarību, kurā tiktu aptverta gan zemūdens kabeļu infrastruktūras un tās piegādes ķēžu kiberdrošība, gan fiziskā drošība. Šā konsolidētā novērtējuma pamatā varētu būt secinājumi, kas gūti veiktajos riska novērtējumos, konkrētāk, valstu riska novērtējumos par zemūdens kabeļu infrastruktūras objektu un to piegādes ķēžu kiberdrošību un fizisko drošību, kā arī novērtējumos saistībā ar Nevēras aicinājumu, Padomes secinājumiem par ES nostājas izstrādi kiberjautājumos un – attiecībā uz 5G tīkliem – Ieteikumu (ES) 2019/534. Konsolidētā novērtējuma rezultātā varētu izstrādāt ieteikumus, kas jāīsteno valstu un/vai Savienības līmenī, kā arī ietekmes mazināšanas pasākumu priekšlikumus.

(24)

Pirmajā posmā ekspertu grupa varētu palīdzēt Komisijai pārskatīt valstu riska novērtējumus ar mērķi apzināt trūkstošo informāciju, kas liedz veikt konsolidētu Savienības mēroga novērtējumu par riskiem, ievainojamību un atkarību, jo īpaši no augsta riska piegādātājiem, un pārskatīt esošo un plānoto zemūdens kabeļu infrastruktūras kartējumu, ko veic valsts līmenī (aptverot kabeļu infrastruktūras atrašanās vietu, jaudu, tehniskos raksturlielumus un īpašumtiesības), kā arī fizisko un loģisko slāņu mijiedarbību. Ekspertu grupa varētu palīdzēt Komisijai kartēt esošos zemūdens kabeļu infrastruktūras objektus ES līmenī, pamatojoties uz valstu veikto kartējumu, un šos datus atjaunināt vismaz reizi gadā. Pārskatīšanā būtu jāņem vērā savstarpējā saistība ar citu kritisko infrastruktūru, jo īpaši elektroenerģijas kabeļiem, gāzes cauruļvadiem un atkrastes atjaunīgās enerģijas iekārtām, kā arī ar citiem telesakaru infrastruktūras objektiem (14). Nesensitīvu kartēšanas informāciju var kopīgot ar attiecīgajiem infrastruktūras informācijas punktiem, tādiem kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/61/ES (15) (Platjoslas izmaksu samazināšanas direktīva) un gaidāmajā Gigabitiskās infrastruktūras aktā paredzētie.

(25)

Otrajā posmā ekspertu grupa tiek mudināta ierosināt pasākumus trūkstošās informācijas iegūšanai un metodiku papildinformācijas konsolidēšanai ar esošajiem novērtējumiem, izstrādājot pamatscenāriju Savienības mēroga novērtējumam par riskiem, ievainojamību un atkarību.

(26)

Trešajā posmā ekspertu grupa tiek mudināta izmantot iepriekšējā posmā noteikto metodiku, lai veiktu zemūdens kabeļu infrastruktūras faktisku konsolidētu Savienības mēroga kartēšanu un novērtētu zemūdens kabeļu infrastruktūras riskus, ievainojamību un atkarību, jo īpaši no augsta riska piegādātājiem. Novērtējumā būtu jāiekļauj priekšlikumi par riska mazināšanas pasākumiem, arī par to, kādus riskus, ievainojamību un atkarību varētu novērst, izmantojot Eiropas nozīmes kabeļu projektus saskaņā ar šo ieteikumu, lai novērstu stratēģiskās nepilnības un izveidotu jaunus savienojumus, kas uzlabotu noturību un mazinātu risku. Šis solis ietvertu arī apsvērumus par stresa testu saskaņošanu, piemēram, attiecībā uz reaģēšanas un remonta laikiem, kā arī reaģēšanas uz incidentiem un remonta spēju organizēšanu pāri robežām starp civilo un militāro jomu un starp valstīm un reģioniem.

(27)

Ekspertu grupai būtu jādarbojas kā forumam, kurā dalībvalstis apmainās ar informāciju savā starpā un ar Komisiju un sadarbojas, lai apzinātu iespējamās nepilnības spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā un radītu sinerģiju. Tas varētu ietvert informāciju par situācijas apzināšanos, incidentiem un reaģēšanu uz incidentiem, kā arī pielietoto paraugpraksi. Informācijas apmaiņa būtu jāveic regulāri un strukturēti, ievērojot pienācīgu konfidencialitāti, attiecīgā gadījumā arī slepenojot informāciju. Būtu jānodrošina iespēja iesaistīt trešās valstis, katru gadījumu izskatot atsevišķi, piemēram, saistībā ar divpusējiem starptautiskiem nolīgumiem.

(28)

Šā ieteikuma mērķis ir veicināt zemūdens kabeļu infrastruktūras izvēršanu vai būtisku modernizāciju, izmantojot Eiropas nozīmes kabeļu projektus, ievērojot ES tiesību aktus, kā arī valsts atbalsta noteikumus. Lai to panāktu, ir svarīgi, lai dalībvalstis tiktu mudinātas sadarboties ar Komisiju ekspertu grupas ietvaros un palīdzētu Komisijai izveidot sarakstu ar tādiem stratēģiskiem Eiropas nozīmes kabeļu projektiem, kuri atbilst vairākiem šajā ieteikumā iekļautajiem kritērijiem.

(29)

Pamatojoties uz iepriekš minēto konsolidēto Savienības mēroga novērtējumu, ekspertu grupa tiek mudināta iesniegt sarakstu ar Eiropas nozīmes kabeļu projektiem, paskaidrojot, kā tie no ES mēroga perspektīvas varētu novērst apzinātās stratēģiskās nepilnības, riskus, ievainojamību un atkarību. Ievērojot attiecīgos pamatā esošos noteikumus, sarakstu varētu ņemt vērā Savienības finansējuma programmās, kuru darbības jomā ietilpst šādi projekti, jo īpaši saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1153 (16) (“EISI regula”), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/1529 (17) (“IPA III regula”), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (18) (“ANM regula”) un struktūrfondiem. Attiecīgā gadījumā sarakstu varētu atspoguļot pamataktos vai to pielikumos, izmantojot deleģētos aktus, piemēram, kā EISI regulas gadījumā. Jebkādiem apsvērumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/947 (19) (“regula NDICI“Eiropa pasaulē””) nevajadzētu aizkavēt projektus, kas jau ir izstrādāti stratēģijas “Global Gateway” ietvaros.

(30)

Kritēriji projekta atzīšanai par Eiropas nozīmes kabeļu projektu varētu būt šādi: pirmkārt, kartēšanai jāsniedz pierādījumi, ka pastāv nepilnības zemūdens kabeļu infrastruktūrā, kā arī, ka vajadzīgs izveidot jaunus vai alternatīvus drošus maršrutus vai palielināt esošās zemūdens kabeļu infrastruktūras jaudu vai uzlabot tās noturību. Papildus tam Eiropas nozīmes kabeļu projektiem būtu ievērojami jāuzlabo zemūdens kabeļu infrastruktūras piegādes ķēdes drošība. Visbeidzot, Eiropas nozīmes kabeļu projektiem vajadzētu būt ģeostratēģiskai nozīmei, ņemot vērā Savienības un dalībvalstu intereses, un apmierināt savienotības vajadzības, kas ir pārāk riskantas, lai tās varētu apmierināt tikai ar privātām investīcijām.

(31)

Īstenošanas kritēriji, kurus varētu ņemt vērā stratēģiskajos projektos, ietver jaunu investīciju piesaisti ievērojamā apjomā, kas nodrošinātu būtiskas jaunas spējas drošības, veiktspējas un noturības, piegādes ķēdes drošības un ilgtspējas ziņā. Veiktspējas palielinājums jo īpaši būtu saistīts ar datu caurlaides spēju un zemu latentumu. Drošības un noturības palielināšana ietvertu tvēruma noteikšanu attiecībā uz fizisko un loģisko redundanci projektā, augstus drošības standartus un tehnoloģijas, piemēram, sensoru un uzraudzības sistēmas, kā arī kabeļu izvietošanas, apkopes un remonta kuģu flotes jaudu.

(32)

Stratēģisko projektu īstenošanai būtu jānodrošina lielāka zemūdens kabeļu infrastruktūras ilgtspēja, samazinot šādas infrastruktūras ietekmi uz klimatu, enerģijas patēriņu un vispārējo ietekmi uz vidi.

(33)

Pamatojoties uz ievērojamo sadarbību ar starptautiskajiem stratēģiskajiem partneriem, proti, izmantojot Tirdzniecības un tehnoloģiju padomes un digitālās partnerības, un saskaņā ar Padomes 2023. gada 26. jūnija secinājumiem par ES digitālo diplomātiju, dalībvalstis koordinācijā ar Savienību būtu jāmudina pastiprināt centienus attīstīt drošu, uzticamu un noturīgu zemūdens kabeļu infrastruktūru saskaņā ar šajā ieteikumā izklāstīto pieeju. Eiropas nozīmes kabeļu projektu izveides gadījumā tiem būtu jāpalīdz nodrošināt, ka ES rīcībā ir līdzekļi droša savienojuma izveidei ar tās stratēģiskajiem partneriem. Tas jo īpaši attiecas uz stratēģiskiem projektiem, kas saistīti ar sadarbību Arktikas, transatlantiskās un Klusā okeāna valstu savienotības jomā. Stratēģija “Global Gateway” Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm nodrošina satvaru ciešai sadarbībai ar attiecīgajiem starptautiskajiem partneriem nolūkā nodrošināt uzticamu, drošu un noturīgu digitālo savienotību starp ES un valstīm un reģioniem, uz kuriem attiecas regula NDICI“Eiropa pasaulē” un IPA III regula, Subsahāras Āfrikā, Latīņamerikā, Karību jūras reģionā, Āzijas un Klusā okeāna reģionā un kaimiņvalstīs un paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs. Ņemot vērā to, ka ir jāsaglabā saskaņota pieeja drošai, uzticamai un noturīgai zemūdens kabeļu infrastruktūrai un jānodrošina iekšējo un ārējo darbību papildināmība, dalībvalstis būtu jāmudina ekspertu grupā savstarpēji koordinēties un informēt pārējās dalībvalstis, Komisiju un Ārējās darbības dienestu par jautājumiem, kas ietilpst šā ieteikuma darbības jomā, gan saistībā ar divpusēju apmaiņu ar trešām valstīm, gan daudzpusējo sadarbību.

(34)

Dalībvalstis būtu jāmudina izmantot koordinētu pieeju daudzpusējos un daudzu ieinteresēto personu forumos, tostarp G7, un Starptautiskajā Telesakaru savienībā (ITU) saskaņā ar ES digitālās diplomātijas principiem, mērķiem un instrumentiem.

(35)

ES būtu jācenšas vēl vairāk padziļināt sadarbību ar NATO noturības, arī zemūdens kabeļu kritiskās infrastruktūras, jomā saskaņā ar trešo kopīgo deklarāciju par ES un NATO sadarbību (20), veicinot centienu papildināmību un izvairoties no nevajadzīgas dublēšanās, pilnībā ievērojot savstarpējas atklātības un pārredzamības, savstarpīguma un iekļautības principus, kā arī katras organizācijas autonomiju lēmumu pieņemšanā. Pamatojoties uz ieteikumiem, kas sniegti ES un NATO darba grupas galīgajā novērtējuma ziņojumā (21), saistībā ar strukturēto dialogu par noturību ES personālam cita starpā būtu jācenšas vēl vairāk veicināt kopīgu situācijas apzināšanos ar NATO personālu.

(36)

Palīdzot piesaistīt investīcijas pārveidojošas ietekmes īstenošanai, šis ieteikums palīdz sasniegt stratēģijas “Global Gateway” mērķus stiprināt globālo digitālo savienotību saskaņā ar ES vērtībām un standartiem. Šā ieteikuma īstenošanā dalībvalstīm būtu jāpiemēro Eiropas komandas pieeja un jāizmanto esošās pārvaldības struktūras, ko ES un tās dalībvalstis izveidojušas, lai īstenotu stratēģiju “Global Gateway” un ekonomikas un investīciju plānus.

(37)

Ņemot vērā to, ka zemūdens kabeļu infrastruktūras objektus parasti izbūvē privātas ieinteresētās personas, un ievērojot gan Savienības, gan tās dalībvalstu stratēģiskās intereses, Eiropas nozīmes kabeļu projekti, ja tādi tiek izveidoti, būtu jāfinansē ar privātu finansējumu, ko vajadzības gadījumā var papildināt ar finansējumu no Savienības un valsts budžeta, ievērojot valsts atbalsta noteikumus. Savienības finansējuma programmas var izmantot apvienojumā ar finansējumu no Eiropas Investīciju bankas, valstu attīstību veicinošām bankām, citām attīstības un publiskām finanšu iestādēm, kā arī no privātā sektora finanšu iestādēm un privātā sektora investoriem, izmantojot arī publiskā un privātā sektora partnerības saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem, kas reglamentē Savienības budžeta izmantošanu.

(38)

EISI regula pašlaik finansē zemūdens kabeļus kā pamattīklus, kas savieno ES teritorijas un Savienību ar trešām valstīm. Saistītajos uzaicinājumos novērotais milzīgais pieteikumu skaits liecina par augošu pieprasījumu pēc finansējuma drošiem, noturīgiem un augstas veiktspējas zemūdens kabeļiem. Ņemot vērā lielās izmaksas un riskus, EISI finansiālais atbalsts ir ārkārtīgi svarīgs, lai mazinātu risku, piesaistītu privātās investīcijas un padarītu projektus rentablus.

(39)

Eiropas nozīmes kabeļu projektu atbalsta nolūkos Eiropas Komisija var apsvērt iespēju uzlabot finanšu instrumentu un finansējuma apvienošanas mehānismu izmantošanu, liekot lietā EISI regulas budžetu un citus attiecīgus instrumentus, lai piesaistītu privāto kapitālu un darbotos saskaņā ar tirgus noteikumiem, un dalībvalstis tiek mudinātas sniegt savu ieguldījumu, piemēram, iesaistot valsts attīstību veicinošās bankas un iestādes. Eiropas nozīmes kabeļu projektu finansēšanai var izmantot programmu “InvestEU”.

(40)

Šim Ieteikumam nebūtu jāskar dalībvalstu kompetence attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar sabiedrības drošību, aizsardzību, valsts drošību un valsts darbībām krimināltiesību jomā, kā arī dalībvalstu tiesības valsts drošības apsvērumu dēļ nepielaist pakalpojumu sniedzējus vai piegādātājus saviem tirgiem,