Eiro - Eiropas kopējā valūta

Kad ES valstis aizstāj savu nacionālo valūtu ar eiro, jo īpaši fiziskām personām un uzņēmumiem, ļoti būtiska ir juridiskā noteiktība. Šie divi tiesību akti sniedz šo noteiktību, nodrošinot vienmērīgu pāreju.

AKTS

Padomes 1997. gada 17. jūnija Regula (EK) Nr. 1103/97 par dažiem noteikumiem attiecībā uz eiro ieviešanu.

Padomes 1998. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 974/98 par eiro ieviešanu.

KOPSAVILKUMS

Kad ES valstis aizstāj savu nacionālo valūtu ar eiro, jo īpaši fiziskām personām un uzņēmumiem, ļoti būtiska ir juridiskā noteiktība. Šie divi tiesību akti sniedz šo noteiktību, nodrošinot vienmērīgu pāreju.

KĀDS IR ŠO REGULU MĒRĶIS?

Šīs divas regulas - Nr. 1103/97 un Nr. 974/98 (kas grozītas ar Regulu (EK) Nr. 2169/2005) - nodrošina juridisku pamatu eiro ieviešanai (ekonomiskā un monetārā savienība - EMS). Pirmā attiecas uz tādiem jautājumiem kā konvertācijas kursi un procedūras, līgumu statuss un maksājumu noteikumi. Otrā nosaka grafiku pārejai uz eiro. To noteikumi ir jāievēro visām ES valstīm, kas pieņem eiro.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI (REGULA (EK) NR. 1103/97)

• Eiro aizstāja ekiju (Eiropas valūtas vienība), nacionālo valūtu grozu, ko iepriekš izmantoja ES grāmatvedības uzskaitē, 1999. gada 1. janvārī. Eiro un ekija konvertācijas kurss bija 1:1.
• Eiro ir sadalīts 100 apakšvienībās. Tās var būt zināmas kā centi vai ar jebkādu citu nosaukumu, ko parasti lieto attiecīgajā valstī.
• Ieviešot eiro, līgumu un visu juridisko vienošanos un saistību, kurās ir atsauce uz nacionālo valūtu, nepārtrauktība netiek ietekmēta.
• Nacionālo valūtu konvertācijas kursi uz eiro ir izteikti ar sešiem cipariem. Tos nevar noapaļot uz augšu vai uz leju.
• Jebkura konvertācija no vienas nacionālās valūtas uz citu ir jāveic ar eiro palīdzību.

GALVENIE PUNKTI (REGULAS (EK) NR. 974/98 UN NR. 2169/2005)

• Sākot ar eiro pieņemšanas datumu, iesaistīto ES valstu valūta ir eiro.
• Pārejas periods var būt no eiro pieņemšanas datuma līdz reālajam pārejas datumam, kad Eiropas Centrālā banka un valsts centrālā(-ās) banka(-as) ievieš apgrozībā eiro banknotes un monētas, lai aizstātu valsts valūtu.
• Šim periodam būtu jāilgst ne vairāk kā trīs gadus, bet tas var būt tik īss, cik vien iespējams, vai pat nebūt, ja šie divi datumi iekrīt vienā un tajā pašā dienā. Faktiski, valstis, kas nesen pieņēma eiro, pārejas periodu neizmantoja.
• Nacionālo valūtu pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības perioda laikā jaunos juridiskos dokumentos var vēl vienu gadu ietvert atsauces uz nacionālo valūtu, lai atvieglotu pāreju.
• Visas atsauces uz nacionālajām valūtām juridiskos dokumentos pēc skaidrās naudas nomaiņas datuma automātiski uzskata par atsaucēm uz eiro.
• Kamēr tiek paralēli lietotas nacionālās valūtas un eiro banknotes un monētas, iedzīvotāji var bez maksas līdz noteiktai maksimālai robežvērtībai veikt iepriekšējās valūtas apmaiņu pret tagadējo.
• Nacionālās banknotes un monētas saglabājas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis ne ilgāk kā sešus mēnešus pēc skaidrās naudas nomaiņas datuma, lai gan valdība var šo periodu samazināt.
• Pēc tam tās var apmainīt pret eiro atbilstīgi valsts tiesību aktos un praksē noteiktajām procedūrām.

Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 regulēja eiro sākotnējo ieviešanu un tika pielāgota ar Regulu (EK) Nr. 2169/2005, lai sagatavotos eirozonas paplašināšanai. (Saistītā kopsavilkumā ir aprakstīts, kā pāreja uz eiro notiek praksē).

EIRO LIETO

Austrija, Beļģija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Portugāle, Somija, Spānija un Vācija (no 1999. gada), Grieķija (2001), Slovēnija (2007), Kipra un Malta (2008), Slovākija (2009), Igaunija (2011), Latvija (2014) un Lietuva (2015).

Plašāka informācija ir pieejama Eiropas Komisijas Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē un publikācijā.

Pēdējo reizi atjaunots: 10.09.2015