Ciešāka fiskālā koordinācija eurozonā

 

KOPSAVILKUMS:

Paziņojums (COM(2016) 727 final) — virzība uz pozitīvu fiskālo nostāju eurozonā

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Šajā paziņojumā sniegts pamatojums nepieciešamībai eurozonā ieņemt daudz pozitīvāku fiskālo nostāju*, lai atbalstītu pašreizējo ekonomikas atveseļošanās procesu un novērstu “nelielas izaugsmes, zemas inflācijas” radīto ierobežojumu risku.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• Paziņojumā atzīmēts, ka pašreizējā situācija nav optimāla turpmāk uzskaitīto iemeslu dēļ.
  • Komisijas prognozē (2016. gada rudens) un ES valstu budžeta plānu projektos (iesniegti 2016. gada novembrī) tika prognozētas nelielas fiskālās nostājas izmaiņas 2017. un 2018. gadam eurozonā kopumā, kaut arī ekonomikas situācija 2016. gada rudenī drīzāk liecināja par vajadzību pēc ekspansijas.
  • Fiskālais sadalījums starp eurozonas valstīm ir ļoti nevienmērīgs. Valstis, kurām nav fiskālās telpas (t. i., rīcības brīvības attiecībā uz izdevumu izvēles iespējām), vēlas to izmantot; tie, kam ir fiskālā telpa, nevēlas to izmantot. Tāpēc nepieciešams stiprināt kopīgu pieeju.
• Paziņojumā ir izdarīti vairāki secinājumi:
  • atbildīga un izaugsmi veicinoša fiskālā politika var palīdzēt ar strukturālajām reformām palielināt nodarbinātību, produktivitāti un iekšzemes pieprasījumu;
  • ņemot vērā pašreizējos apstākļus, fiskālās politikas pasākumu ietekme būtu lielāka, nekā prognozēts, ja procentlikmes būtu augstākas;
  • eurozona būtu jāuzskata par vienu lielumu ar vienu finanšu ministru;
  • būtu vēlams īstenot fiskālu ekspansiju apjomā līdz 0,5 % no IKP visas eurozonas līmenī, lai novērstu ražošanas apjoma iztrūkumu, atbalstītu monetāro politiku un izvairītos no neilgtspējīga ekonomikas izaugsmes ātruma;
  • centieniem panākt pozitīvu fiskālo nostāju eurozonas kopējā līmenī pastāv gan ekonomiski, gan juridiski ierobežojumi, sākot ar nepieciešamību nodrošināt publisko finanšu ilgtspēju un beidzot ar ES fiskālās uzraudzības noteikumu ievērošanu, tāpēc dažādās ES valstīs ir vajadzīga diferencēta fiskālā nostāja atkarībā no tā, vai valstī ir nepieciešamā fiskālā telpa;
  • panākt pareizo politikas kombināciju eurozonā nav tik vienkārši, jo nepastāv centralizēts budžets, kas varētu uzņemties aktīvāku lomu;
  • būtisks aspekts fiskālās nostājas uzlabošanai ir uz publiskiem ieguldījumiem orientēti publiskie izdevumi;
  • izaugsmei labvēlīgus publiskos izdevumus var sekmēt valstu fiskālo sistēmu uzlabošana kopā ar pensiju un veselības aprūpes sistēmu reformām.
• Eiropas Komisija plāno:
  • sarunās ar ES valstu valdībām uzsvērt eurozonas fiskālās nostājas vispārējo virzienu laikposmam no 2017. līdz 2018. gadam;
  • turpināt piemērot Stabilitātes un izaugsmes pakta kritērijus;
  • mudināt eurozonas valstis savā valsts politikā labāk atspoguļot grūtības un prioritātes eurozonā kopumā;
  • izmantot visus ES instrumentus (piemēram, Investīciju plānu Eiropai), lai maksimāli palielinātu publisko izdevumu ietekmi;
  • regulāri no jauna izvērtēt ekonomisko situāciju un vajadzības gadījumā atbilstīgi rīkoties.

KONTEKSTS

Līdz ar monetāro politiku fiskālajai politikai ir liela nozīme makroekonomikas vides stabilizācijā. Tā arī kalpo plašākiem mērķiem saistībā ar fiskālo ilgtspēju un sadales funkcijām.

Plašāka informācija:

• “2017. gada Eiropas pusgada sākums: rudens dokumentu kopums” — faktu lapa (Eiropas Komisija).

* GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Centrālajai bankai, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Virzība uz pozitīvu fiskālo nostāju eurozonā (COM(2016) 727 final, 16.11.2016.)

Pēdējo reizi atjaunots: 06.04.2017