This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Budžeta grūtībās nonākušu eurozonas valstu ekonomiskā uzraudzība
Šī regula ir paredzēta, lai pastiprinātu to eurozonas dalībvalstu ekonomisko un budžeta uzraudzību, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības.
AKTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 472/2013 (2013. gada 21. maijs) par to eurozonas dalībvalstu ekonomiskās un budžeta uzraudzības pastiprināšanu, kurās ir vai kurām draud nopietnas finanšu stabilitātes grūtības.
KOPSAVILKUMS
Šīs regulas, kura stājās spēkā 2013. gada maijā, pamatā ir esošie Eiropas Savienības noteikumi saistībā ar budžeta un makroekonomisko uzraudzību.
Tā ir piemērojama ES valstīm, kuras izmanto euro valūtu (eurozonas valstis) un kurās ir nopietnas budžeta grūtības, kas var novest pie finanšu nestabilitātes. Piemēram, tām var būt grūtības saistībā ar valsts parāda samazināšanu līdz ilgtspējīgam līmenim vai saistībā ar lētu aizdevumu iegūšanu. Galvenais mērķis ir nodrošināt stabilitāti eurozonā, izvairoties no potenciālas negatīvas ietekmes uz citām eurozonas valstīm.
Tāpēc tā arī attiecas uz eurozonas valstīm, kuras pieprasa vai saņem finanšu palīdzību no ES valstīm, ārpussavienības valstīm, ES stabilitātes mehānismiem vai starptautiskām finanšu iestādēm.
Regula ietver trīs stingrākas uzraudzības veidus:
|
1. |
Pastiprināta uzraudzība: to piemēro eurozonas valstij, kurai ir budžeta grūtības, kad pastāv risks, ka var rasties plašāka nelabvēlīga ietekme citās eurozonas valstīs (saistībā ar valstu tirgu, it īpaši kapitāla tirgu, savstarpējo atkarību). Šajā gadījumā attiecīgā eurozonas valsts sniedz Komisijai papildu informāciju par tās budžetu. Pēc tam eurozonas valsts sadarbojas ar Komisiju, lai atrastu veidus, kā uzlabot tās publiskās finanses. Komisija var ik pēc 6 mēnešiem lemt, vai pagarināt šo sadarbību. |
|
2. |
Makroekonomikas korekciju programma: to piemēro valstīm, kuras saņem finanšu palīdzību (piemēram, aizdevumus). Finanšu palīdzību parasti sniedz ar nosacījumiem, kas attiecīgajai eurozonas valstij ir jāizpilda. Šiem nosacījumiem jāatbilst makroekonomikas korekciju programmai, kuru pēc attiecīgās valsts priekšlikuma apstiprina Padome. Šajā gadījumā mērķis ir palīdzēt eurozonas valstij uzlabot tās publiskās finanses. |
|
3. |
Uzraudzība pēc programmas darbības beigām: kad ir izmaksātas visas finanšu palīdzības daļas, attiecīgajai eurozonas valstij piemēro uzraudzību pēc programmas darbības beigām (līdz brīdim, kad ir atmaksāti vismaz 75 % finanšu palīdzības). Šajā gadījumā Komisija, sadarbojoties ar Eiropas Centrālo banku, veic regulāras misijas šajā eurozonas valstī, kura ziņo par pasākumiem, ko tā īsteno, lai uzlabotu tās publiskās finanses. Ja nepieciešams, Komisija var ierosināt Padomei ieteikt attiecīgajai valstij īstenot papildu pasākumus. |
ATSAUCES
|
Akts |
Stāšanās spēkā |
Transponēšanas termiņš ES valstīs |
Oficiālais Vēstnesis |
|
Regula (ES) Nr. 472/2013 |
30.5.2013. |
- |
OV L 140, 27.5.2013. |
SAISTĪTIE AKTI
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 473/2013 (2013. gada 21. maijs) par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 140, 27.5.2013.).
Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 877/2013 (2013. gada 27. jūnijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 473/2013 par kopīgiem noteikumiem budžeta plānu projektu uzraudzībai un novērtēšanai un pārmērīga budžeta deficīta novēršanai eurozonas dalībvalstīs (OV L 244, 13.9.2013.).
Komisijas paziņojums attiecībā uz diviem finansiālās palīdzības instrumentu sarakstiem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 472/2013 (OV C 300, 16.10.2013.).
Pēdējā atjaunināšana: 04.04.2014