This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešana
KOPSAVILKUMS:
Regula (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu
KĀDS IR ŠĪS REGULAS MĒRĶIS?
Regulā ir noteikti obligāti valstu mērķrādītāji Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm attiecībā uz publiski pieejamas alternatīvo degvielu (jo īpaši elektroenerģijas un ūdeņraža) infrastruktūras ieviešanu autotransporta līdzekļiem, piestātnēs pietauvotiem kuģiem un stāvošiem gaisa kuģiem, īpašu uzmanību pievēršot Eiropas transporta tīkliem. Regula paredz arī:
- kopīgus noteikumus par lietotāju informēšanu, datu sniegšanu un maksājumu prasībām;
- pilnvarojumu Komisijai pieņemt deleģētos aktus, lai nodrošinātu infrastruktūras sadarbspēju, nosakot tehniskās specifikācijas, pamatojoties uz Eiropas standartiem, un
- plānošanas un ziņošanas prasības dalībvalstīm.
SVARĪGĀKIE ASPEKTI
Elektrisko vieglo pasažieru automobiļu un furgonu uzlādes infrastruktūra
Dalībvalstīm jānodrošina, ka tiek izveidotas publiski pieejamas uzlādes stacijas proporcionāli reģistrēto transportlīdzekļu skaitam:
- katram reģistrētajam elektrotransportlīdzeklim – kopējā jauda vismaz 1,3 kilovati (kW);
- katram reģistrētajam uzlādējamajam hibrīdautomobilim – kopējā jauda vismaz 0,80 kW.
Dalībvalstīm jānodrošina arī publiski pieejamu uzlādes staciju izvietošana Eiropas transporta tīkla (TEN-T) autoceļu tīklā.
- Līdz jānodrošina viens uzlādes parks1 ar vismaz 400 kW jaudu (tostarp vismaz viens 150 kW uzlādes punkts) vismaz ik pēc 60 kilometriem (km) TEN-T pamattīklā2 katrā braukšanas virzienā; līdz katram parkam jānodrošina 600 kW jauda un vismaz divi 150 kW uzlādes punkti.
- Līdz vismaz pusē TEN-T visaptverošā tīkla3 katram uzlādes parkam jānodrošina vismaz 300 kW jauda un tajā jābūt vismaz vienam 150 kW uzlādes punktam, savukārt līdz tas jānodrošina visā tīkla garumā.
- Līdz katrā uzlādes parkā jānodrošina vismaz 600 kW jauda un jābūt vismaz diviem 150 kW uzlādes punktiem.
Elektrisko lielas noslodzes transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra
Dalībvalstīm jānodrošina minimālais uzlādes punktu pārklājums elektriskajiem lielas noslodzes transportlīdzekļiem.
- Līdz vismaz 15 % TEN-T ceļu tīkla jāierīko uzlādes parki, kuru jauda ir vismaz 1400 kW un kuros ir vismaz viens uzlādes punkts ar jaudu vismaz 350 kW.
- Līdz vismaz pusē TEN-T ceļu tīkla jāierīko uzlādes parki, kuru jauda ir vismaz 1400 kW (pamattīklā – 2800 kW) un kuros ir vismaz viens uzlādes punkts ar jaudu vismaz 350 kW (pamattīklā – divi šādi punkti).
- Līdz jauda jāpalielina vismaz līdz 1500 kW TEN-T visaptverošajā tīklā (ik pēc 100 km) un 3600 kW TEN-T pamattīklā (ik pēc 60 km).
- Līdz katrā “drošā un aizsargātā stāvvietā” jābūt vismaz divām publiski pieejamām uzlādes stacijām (līdz uzlādes staciju skaits jāpalielina līdz četrām), kuru individuālā jauda ir vismaz 100 kW.
- Līdz katrā pilsētas mezglā4 jābūt publiski pieejamiem uzlādes punktiem, kas paredzēti lielas noslodzes transportlīdzekļiem un kuru kopējā jauda ir vismaz 900 kW (līdz jauda jāpalielina līdz 1800 kW).
Ūdeņraža infrastruktūra autotransporta līdzekļiem
Līdz dalībvalstīm jānodrošina, ka TEN-T pamattīkā vismaz ik pēc 200 km tiek izvietotas publiski pieejamas ūdeņraža uzpildes stacijas ar kopējo jaudu vismaz 1 tonna dienā. Katrā pilsētas mezglā jāizvieto vismaz viena uzpildes stacija.
Sašķidrināts metāns autotransportam
Līdz dalībvalstīm jānodrošina, ka vismaz TEN-T pamattīklā, kur ir pieprasījums, tiek izveidots pietiekams skaits publiski pieejamu sašķidrinātā metāna uzpildes punktu, ja vien izmaksas nav nesamērīgas ar ieguvumiem, tostarp ieguvumiem vides jomā.
Elektroapgāde jūras ostās
Līdz TEN-T pamattīkla ostām un TEN-T visaptverošā tīkla jūras ostām jābūt aprīkotām tā, lai nodrošinātu krasta elektroapgādi vismaz 90 % no visiem konteinerkuģiem un pasažieru kuģiem ar bruto tilpību virs 5000 tonnām.
Stāvošu gaisa kuģu elektroapgāde
Līdz visām TEN-T pamattīkla un visaptverošā tīkla lidostām jānodrošina elektroapgāde stāvošiem gaisa kuģiem, ko izmanto komerciāliem gaisa pārvadājumiem, gaisa kuģu kontaktstāvvietās un līdz – visās attālinātās stāvvietās.
Dzelzceļa infrastruktūra
Dalībvalstīm jānovērtē alternatīvo degvielas tehnoloģiju un dzinēju sistēmu (tostarp ūdeņraža un akumulatoru enerģijas) izstrāde dzelzceļa infrastruktūrai, kuru tehnisku vai izmaksu efektivitātes apsvērumu dēļ nav iespējams pilnībā elektrificēt.
Maksājumi
Elektrisko un ūdeņraža transportlīdzekļu lietotājiem jābūt iespējai viegli norēķināties uzlādes un ūdeņraža uzpildes punktos (ar maksājumu kartēm un bez abonēšanas). Pirms uzlādes sesijas sākuma galalietotājiem skaidri jāpaziņo cenas, tostarp visas to sastāvdaļas, kas attiecas uz uzlādes sesiju.
KOPŠ KURA LAIKA REGULA IR PIEMĒROJAMA?
Regula stājās spēkā un būs piemērojama no . Līdz 2035. gadam pakāpeniski tiks ieviesti vairāki mērķrādītāji, kas dalībvalstīm būs jāsasniedz.
KONTEKSTS
Regula par alternatīvo degvielu infrastruktūru ir daļa no Eiropas Komisijas 2021. gada jūlijā iesniegtās tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, kuras mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt ES neto siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 55 %, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.
Ar šo regulu atceļ Direktīvu 2014/94/ES (sk. kopsavilkumu).
Plašāka informācija:
- Eiropas zaļais kurss (Eiropas Komisija);
- Eiropas transporta tīkls (TEN-T) (Eiropas Komisija).
GALVENIE TERMINI
- Uzlādes parks. Viena vai vairākas uzlādes stacijas noteiktā vietā.
- TEN-T pamattīkls. TEN-T visaptverošā tīkla apakškopa, kurā ietilpst vissvarīgākie savienojumi, kas savieno lielākās pilsētas un pilsētu mezglus un kas jāpabeidz līdz 2030. gadam, un kas atbilst augstākajiem infrastruktūras kvalitātes standartiem.
- TEN-T visaptverošais tīkls. Eiropas mēroga transporta infrastruktūras tīkls, kurā ietilpst dzelzceļi, iekšzemes ūdensceļi, tuvsatiksmes kuģošanas maršruti un autoceļi, kas savieno pilsētu mezglus, jūras un iekšzemes ostas, lidostas un termināļus, ko izmanto kā pamatu kopīgu interešu projektu noteikšanai.
- Pilsētas mezgls. Pilsētas teritorija, kas ietver Eiropas transporta tīkla transporta infrastruktūru, piemēram, ostas, tostarp pasažieru termināļus, lidostas, dzelzceļa stacijas, loģistikas platformas un kravas termināļus, kuri atrodas pilsētas teritorijā un tās tuvumā, un ir savienota ar citām šādas infrastruktūras daļām un ar reģionālās un vietējās satiksmes infrastruktūru.
PAMATDOKUMENTS
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/1804 () par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES (OV L 234, , 1.–47. lpp.).
pēdējās izmaiņas