EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document JOL_2009_156_R_0031_01

2009/473/EK: Padomes Lēmums ( 2009. gada 28. maijs ) par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē
Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē
Partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē

OV L 156, 19.6.2009, p. 31–55 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

19.6.2009   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 156/31


PADOMES LĒMUMS

(2009. gada 28. maijs)

par to, lai noslēgtu Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē

(2009/473/EK)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 37. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Kopiena un Gvinejas Republika ir apspriedušas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, ar kuru Kopienas kuģiem iedala zvejas iespējas ūdeņos, kas attiecībā uz zvejniecību ir Gvinejas Republikas suverenitātē vai jurisdikcijā.

(2)

Apspriešanās rezultātā 2008. gada 20. decembrī tika parafēts jauns partnerattiecību nolīgums zivsaimniecības nozarē.

(3)

Ar šo jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē būtu jāatceļ 1983. gada 28. marta Zvejniecības nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Gvinejas Republikas valdību, no otras puses.

(4)

Lai garantētu Kopienas kuģu zvejas darbību turpināšanos, ir svarīgi, ka jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē sāk piemērot pēc iespējas drīzāk. Tādēļ Puses ir parafējušas nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, paredzot no 2009. gada 1. janvāra provizoriski piemērot jauno partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē.

(5)

Kopienas interesēs ir apstiprināt nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē.

(6)

Būtu jānosaka zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm,

IR NOLĒMUSI ŠĀDI.

1. pants

Kopienas vārdā apstiprina Nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē par zveju pie Gvinejas krastiem, laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, ņemot vērā Padomes lēmumu par minētā nolīguma noslēgšanu.

Minētā nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

1.   Nolīguma protokolā noteikto zvejas iespēju sadalījums starp dalībvalstīm ir šāds:

a)

tunzivju seineri:

Spānija

15 kuģi

Francija

11 kuģi

Itālija

2 kuģi

b)

kuģi zvejai ar makšķerēm:

Spānija

8 kuģi

Francija

4 kuģi

2.   Ja ar 1. punktā minēto dalībvalstu iesniegtajiem zvejas atļaujas pieprasījumiem protokolā paredzētās zvejas iespējas netiek pilnībā aptvertas, Komisija var izskatīt jebkuras citas dalībvalsts iesniegtus zvejas atļaujas pieprasījumus.

3. pants

Dalībvalstis, kuru kuģi zvejo saskaņā ar 1. pantā minēto nolīgumu, paziņo Komisijai daudzumus, kas no katra krājuma nozvejoti Gvinejas Republikas zvejas zonā saskaņā ar kārtību, kura paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 500/2001 (2001. gada 14. marts), kas nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2847/93 par to lomu pārraudzību, kurus nozvejojuši Kopienas zvejas kuģi trešo valstu ūdeņos un atklātā jūrā (1), kamēr nebūs stājusies spēkā regula, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1006/2008 (2) 30. panta nozīmē, un pēc tās stāšanās spēkā – saskaņā ar kārtību, kura paredzēta minētajos noteikumos.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personas, kas ir tiesīgas parakstīt minēto nolīgumu vēstuļu apmaiņas veidā, lai tas kļūtu saistošs Kopienai.

Briselē, 2009. gada 28. maijā

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

V. TOŠOVSKÝ


(1)  OV L 73, 15.3.2001., 8. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1006/2008 (2008. gada 29. septembris) par atļaujām, kuras Kopienas zvejas kuģiem izdod zvejas darbību veikšanai ārpus Kopienas ūdeņiem, un par trešo valstu kuģu piekļuvi Kopienas ūdeņiem un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93 un (EK) Nr. 1627/94 un atceļ Regulu (EK) Nr. 3317/94 (OV L 286, 29.10.2008., 33. lpp.).


NOLĪGUMS VĒSTUĻU APMAIŅAS VEIDĀ,

ar ko paredz provizoriski piemērot Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē

Godātais kungs!

Esmu gandarīts, ka Gvinejas Republikas un Eiropas Kopienas sarunvedējiem ir izdevies panākt vienprātību par Gvinejas Republikas un Eiropas Kopienas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un šā protokola pielikumiem.

Šo sarunu rezultātā tiks uzlabots iepriekšējais nolīgums – un stiprinātas mūsu attiecības zivsaimniecības nozarē un izveidos reālu partnerattiecību struktūru, kura ļaus Gvinejas ūdeņos īstenot ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības politiku. Tālab ierosinu abām pusēm vienlaikus sākt nolīguma, protokola, tā pielikuma un papildinājumu teksta apstiprināšanas un ratifikācijas procedūru saskaņā ar Gvinejas Republikā un Eiropas Kopienā spēkā esošo procedūru, kura jāievēro, lai minētie dokumenti varētu stāties spēkā.

Lai nebūtu jāpārtrauc Kopienas kuģu zvejas darbība Gvinejas ūdeņos un atsaucoties uz 2008. gada 20. decembrī parafēto nolīgumu un protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, man ir gods paziņot, ka Gvinejas Republikas valdība ir gatava šā nolīguma un šā protokola provizoriskai piemērošanai no 2009. gada 1. janvāra līdz dienai, kad tie stāsies spēkā atbilstīgi minētā nolīguma 19. pantam, ja Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2009. gada 30. novembrī.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsit Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu –

 

Godātais kungs!

Man ir gods apliecināt, ka esmu saņēmis šādu Jūsu vēstuli ar šīsdienas datumu:

“Esmu gandarīts, ka Gvinejas Republikas un Eiropas Kopienas sarunvedējiem ir izdevies panākt vienprātību par Gvinejas Republikas un Eiropas Kopienas Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, kā arī par protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, un šā protokola pielikumiem.

Šo sarunu rezultātā tiks uzlabots iepriekšējais nolīgums – un stiprinātas mūsu attiecības zivsaimniecības nozarē un izveidos reālu partnerattiecību struktūru, kura ļaus Gvinejas ūdeņos īstenot ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības politiku. Tālab ierosinu abām pusēm vienlaikus sākt nolīguma, protokola, tā pielikuma un papildinājumu teksta apstiprināšanas un ratifikācijas procedūru saskaņā ar Gvinejas Republikā un Eiropas Kopienā spēkā esošo procedūru, kura jāievēro, lai minētie dokumenti varētu stāties spēkā.

Lai nebūtu jāpārtrauc Kopienas kuģu zvejas darbība Gvinejas ūdeņos un atsaucoties uz 2008. gada 20. decembrī parafēto nolīgumu un protokolu, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu laikposmam no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, man ir gods paziņot, ka Gvinejas Republikas valdība ir gatava šā nolīguma un šā protokola provizoriskai piemērošanai no 2009. gada 1. janvāra līdz dienai, kad tie stāsies spēkā atbilstīgi minētā nolīguma 19. pantam, ja Eiropas Kopiena ir gatava rīkoties tāpat.

Šādā gadījumā protokola 2. pantā noteiktā finansiālā ieguldījuma pirmais maksājums būtu jāveic vēlākais 2009. gada 30. novembrī.

Būšu pateicīgs, ja apliecināsit Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.”

Man ir gods apliecināt Eiropas Kopienas piekrišanu šādam provizoriskam piemērojumam.

Ar cieņu –

 


PARTNERATTIECĪBU NOLĪGUMS

zivsaimniecības nozarē

GVINEJAS REPUBLIKA,

turpmāk “Gvineja”,

un

EIROPAS KOPIENA,

turpmāk “Kopiena”,

abas kopā turpmāk “Puses”,

IEVĒROJOT ciešo sadarbību starp Kopienu un Gvineju, jo īpaši saskaņā ar Kotonū nolīgumu, kā arī Pušu kopējo vēlmi šo sadarbību pastiprināt;

IEVĒROJOT Pušu vēlēšanos sadarbojoties veicināt zvejas resursu ilgtspējīgu izmantošanu;

ŅEMOT VĒRĀ Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju;

APŅEMOTIES ievērot Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (turpmāk ICCAT) lēmumus un saistošos ieteikumus;

APZINOTIES to, cik svarīgi ir principi, kas ietverti Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) 1995. gada konferencē pieņemtajā Atbildīgas zivsaimniecības vadības kodeksā;

APŅEMOTIES ar savstarpēji izdevīgu sadarbību veicināt atbildīgu zvejniecību, lai nodrošinātu jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu ilgtermiņā un ilgtspējīgu izmantošanu;

PĀRLIECĪBĀ par to, ka šai sadarbībai jāizpaužas tādu iniciatīvu un pasākumu veidā, kas gan kopā, gan atsevišķi viens otru papildina, nodrošinot politikas saskanību un pasākumu sinerģismu;

APŅEMOTIES tādēļ sākt dialogu par Gvinejas valdības īstenoto zivsaimniecības politiku un noteikt piemērotākos līdzekļus šīs politikas faktiskai īstenošanai, kā arī uzņēmēju un sabiedrības iesaistei;

VĒLOTIES pieņemt sīki izstrādātus noteikumus un nosacījumus, ar kādiem Kopienas kuģi var zvejot Gvinejas ūdeņos un ar kādiem var saņemt Kopienas atbalstu atbildīgas zvejniecības ieviešanai minētajos ūdeņos;

APŅEMOTIES panākt ciešāku ekonomisko sadarbību zivsaimniecībā un ar to saistītajās jomās un tādēļ dibināt un nostiprināt kopuzņēmumus, kuros iesaistās abu Pušu uzņēmumi,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

Priekšmets

Ar šo nolīgumu paredz principus, noteikumus un procedūras, kuras pārvalda:

ekonomisko, finansiālo, tehnisko un zinātnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē, lai Gvinejas zvejas zonās ieviestu atbildīgu zvejniecību, kas nodrošina zvejas resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu, un lai attīstītu Gvinejas zivsaimniecības nozari,

nosacījumus, ar kādiem Kopienas zvejas kuģi piekļūst Gvinejas zvejas zonām,

zvejas kontroles kārtību Gvinejas ūdeņos, lai nodrošinātu iepriekšminēto noteikumu un nosacījumu ievērošanu, lai zivju krājumu saglabāšanas un pārvaldības pasākumi būtu efektīvi un lai novērstu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju,

uzņēmumu partnerību, kopējās interesēs izvēršot ekonomisku darbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās.

2. pants

Definīcijas

Šajā nolīgumā:

a)

“Gvinejas iestādes” ir par zivsaimniecību atbildīgā Gvinejas ministrija;

b)

“Kopienas iestādes” ir Eiropas Komisija;

c)

“Gvinejas zvejas zona” ir ūdeņi, kas zvejniecības jomā ir Gvinejas jurisdikcijā. Šajā nolīgumā paredzētā Kopienas kuģu zvejas darbība var notikt tikai zonās, kurās zvejot ir atļauts ar Gvinejas tiesību aktiem;

d)

“zvejas kuģis” ir kuģis, kas aprīkots ūdeņu dzīvo resursu komerciālai izmantošanai;

e)

“Kopienas kuģis” ir Kopienā reģistrēts zvejas kuģis, kas kuģo ar Kopienas dalībvalsts karogu;

f)

“Apvienotā komiteja” ir šā nolīguma 10. pantā paredzētā komiteja, kuras sastāvā ir Kopienas un Gvinejas pārstāvji;

g)

“pārkraušana citā kuģī” ir ostā vai jūrā notiekoša visas nozvejas vai nozvejas daļas pārvietošana no zvejas kuģa otrā kuģī;

h)

“neparedzēti apstākļi” ir apstākļi, kuri nav dabas parādības, kurus Puses nespēj pienācīgi kontrolēt un kuri traucē zvejot Gvinejas ūdeņos;

i)

“ĀKK jūrnieki” ir jūrnieki no valstīm, kas nav Eiropas valstis un ir parakstījušas Kotonū nolīgumu. Tādējādi Gvinejas jūrnieks ir ĀKK jūrnieks;

j)

“uzraudzība” ir Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centrs (CNSP);

k)

“delegācija” ir Eiropas Komisijas delegācija Gvinejā;

l)

“kuģa īpašnieks” ir persona, kura ir juridiski atbildīga par attiecīgo zvejas kuģi;

m)

“zvejas atļauja” ir tiesības veikt zvejas darbības noteiktā laikposmā, noteiktā apgabalā vai noteiktā zvejniecībā un saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem.

3. pants

Nolīguma īstenošanas principi un mērķi

1.   Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Gvinejas zvejas zonās, ievērojot nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādām minētajos ūdeņos zvejojošajām flotēm un neskarot nolīgumus, ko ģeogrāfiskā reģiona robežās noslēgušas jaunattīstības valstis, tostarp savstarpējus zvejniecības nolīgumus.

2.   Puses apņemas ievērot dialoga un iepriekšējas apspriešanās principu, jo īpaši attiecībā uz zivsaimniecības politikas īstenošanu, no vienas puses, un Kopienas politiku un pasākumiem, kuri var ietekmēt Gvinejas zivsaimniecības nozari, no otras puses.

3.   Puses turklāt sadarbojas, gan kopā, gan atsevišķi vērtējot saskaņā ar šo nolīgumu veikto pasākumu, programmu un darbību izpildi pirms to īstenošanas sākuma (ex-ante), to īstenošanas laikā un pēc to pabeigšanas (ex-post).

4.   Puses apņemas nodrošināt šā nolīguma īstenošanu saskaņā ar labas ekonomiskās un sociālās vadības principiem, veicinot jaunu darba vietu radīšanu Gvinejā un ievērojot zvejas resursu stāvokli.

5.   ĀKK jūrnieku nodarbināšanu uz Kopienas kuģiem reglamentē ar Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarāciju par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā, kuru piemēro atbilstīgajiem darba līgumiem un vispārējiem darba nosacījumiem. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4. pants

Zinātniskā sadarbība

1.   Šā nolīguma darbības laikā Kopiena un Gvineja pastāvīgi pārrauga resursu stāvokli Gvinejas zvejas zonā.

2.   Pamatojoties uz starptautiskajās zivsaimniecības organizācijās pieņemtajiem saistošajiem ieteikumiem un rezolūcijām un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas šā nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai, attiecīgā gadījumā, pēc zinātniskas apspriedes un savstarpējas vienošanās pieņemtu tādus pasākumus zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu veiktās darbības.

3.   Puses apņemas tieši, tostarp apakšreģiona līmenī, vai kompetentās starptautiskajās organizācijās apspriesties par to, kā nodrošināt dzīvo resursu pārvaldību un saglabāšanu Atlantijas okeānā, un par sadarbību attiecīgajās zinātniskās pētniecības jomās.

5. pants

Kopienas kuģu piekļuve zvejas resursiem Gvinejas ūdeņos

1.   Gvineja apņemas ļaut Kopienas kuģiem zvejot Gvinejas zvejas zonā saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu un pielikumu.

2.   Zvejas darbības, uz kurām attiecas šis nolīgums, veic atbilstīgi Gvinejas tiesību aktiem. Gvinejas iestādes paziņo Komisijai par visiem minētajos tiesību aktos un noteikumos izdarītajiem grozījumiem. Neskarot noteikumus, par kuriem Puses varētu vienoties, Kopienas kuģiem šie tiesību aktu grozījumi jāsāk ievērot vienu mēnesi pēc to paziņošanas.

3.   Gvineja apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai faktiski piemērotu šā nolīguma protokolā paredzētos zvejas kontroles noteikumus. Kopienas kuģi sadarbojas ar Gvinejas iestādēm, kas atbild par minēto kontroli.

4.   Kopiena apņemas veikt visus attiecīgos pasākumus, lai tās kuģi ievērotu šā nolīguma noteikumus, kā arī Gvinejas tiesību aktus, ar kuriem reglamentē zveju ūdeņos, kas ir Gvinejas jurisdikcijā, saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju.

6. pants

Zvejas nosacījumi un ekskluzivitātes klauzula

1.   Kopienas kuģi var zvejot Gvinejas zvejas zonā tikai tad, ja tiem ir saskaņā ar šo nolīgumu un tam pievienoto protokolu izdota derīga zvejas atļauja.

2.   Ministrija var izdot Kopienas kuģiem zvejas atļaujas spēkā esošajā protokolā neparedzētām zvejas kategorijām, kā arī izpētes zvejai. Tomēr šo atļauju izdošanai vajadzīgs abu Pušu labvēlīgs atzinums.

3.   Kuģa zvejas atļaujas izdošanas kārtība, no kuģa īpašnieka iekasējamās maksas un maksāšanas kārtība ir noteikta protokola pielikumā.

7. pants

Finansiālais ieguldījums

1.   Kopiena piešķir Gvinejai finansiālu ieguldījumu saskaņā ar šā nolīguma protokolā un pielikumā paredzētajiem noteikumiem. Šim ieguldījumam ir divas savstarpēji saistītas daļas, proti:

a)

Kopienas kuģu piekļuve Gvinejas ūdeņiem un zvejas resursiem; un

b)

Kopienas finansiāls atbalsts tādas valsts zivsaimniecības politikas izveidošanai, kuras pamatā ir atbildīga zvejniecība un zvejas resursu ilgtspējīga izmantošana Gvinejas ūdeņos.

2.   Finansiālā ieguldījuma daļu, kas minēta 1. punkta b) apakšpunktā, nosaka atkarībā no mērķiem, par kuriem Puses vienojas, ievērojot šā nolīguma protokolā paredzētos noteikumus, un kuri jāsasniedz saskaņā ar Gvinejas valdības noteikto zivsaimniecības politiku un tās īstenošanai izstrādātajām gada un daudzgadu programmām.

3.   Kopienas piešķirto finansiālo ieguldījumu izmaksā ik gadu, ievērojot protokolā paredzēto maksāšanas kārtību un piemērojot šā nolīguma un minētā protokola noteikumus, ja maksājamās summas apjomu maina šādu iemeslu dēļ:

a)

neparedzēti apstākļi;

b)

Kopienas kuģiem iedalīto zvejas iespēju samazināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, piemērojot attiecīgo krājumu pārvaldības pasākumus, kurus, pamatojoties uz labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu, uzskata par vajadzīgiem resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai;

c)

Kopienas kuģiem iedalīto zvejas iespēju palielināšana, ko pēc abpusējas vienošanās veic, ja saskaņā ar labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu krājumu stāvoklis to ļauj;

d)

Gvinejas zivsaimniecības politikas īstenošanai piešķirtā finansiālā atbalsta nosacījumu pārvērtēšana, ja tās pamatā ir Pušu konstatētie gada un daudzgadu programmu rezultāti;

e)

šā nolīguma darbības izbeigšana saskaņā ar 15. pantu;

f)

šā nolīguma darbības apturēšana saskaņā ar 14. pantu.

8. pants

Uzņēmēju un pilsoniskās sabiedrības sadarbības veicināšana

1.   Puses atbalsta ekonomisku, zinātnisku un tehnisku sadarbību zivsaimniecības nozarē un ar to saistītajās jomās. Tās apspriežas, lai saskaņotu dažādos iespējamos pasākumus.

2.   Puses apņemas veicināt informācijas apmaiņu par zvejas paņēmieniem un rīkiem, zvejas produktu saglabāšanas metodēm un rūpniecisko apstrādi.

3.   Puses rada labvēlīgus apstākļus Pušu uzņēmumu tehniskās, ekonomiskās un komerciālās sadarbības veicināšanai, atbalstot uzņēmējdarbībai un ieguldījumiem labvēlīgas vides radīšanu.

4.   Puses jo īpaši atbalsta kopuzņēmumu veidošanu, kas ir abpusēji izdevīga, un šādiem uzņēmumiem jāatbilst gan Gvinejas, gan Kopienas tiesību aktu prasībām.

9. pants

Administratīvā sadarbība

Līgumslēdzējas puses, tiecoties nodrošināt zvejas resursu uzlabošanas un saglabāšanas pasākumu efektivitāti:

katra izvērš administratīvu sadarbību, lai nodrošinātu to, ka Pušu kuģi ievēro šā nolīguma noteikumus un Gvinejas jūras zvejniecības noteikumus,

sadarbojas, lai novērstu un apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, jo īpaši ar informācijas apmaiņu un ciešu administratīvu sadarbību.

10. pants

Apvienotā komiteja

1.   Šā nolīguma izpildes pārraudzībai un kontrolei izveido Apvienoto komiteju. Apvienotā komiteja veic šādas funkcijas:

a)

pārrauga šā nolīguma izpildi, interpretāciju un piemērošanas pareizību, izšķir domstarpības;

b)

uzrauga un novērtē šā partnerattiecību nolīguma izpildes devumu Gvinejas zivsaimniecības politikas īstenošanā;

c)

nodrošina nepieciešamo saziņu Puses interesējošajos jautājumos, kas saistīti ar zivsaimniecību;

d)

darbojas kā forums izlīguma panākšanai domstarpībās par šā nolīguma interpretēšanu vai piemērošanu;

e)

vajadzības gadījumā no jauna novērtē zvejas iespēju apjomu un līdz ar to – finansiālā ieguldījuma apjomu;

f)

izstrādā zvejas nosacījumus saskaņā ar protokola noteikumiem;

g)

nosaka praktiskos pasākumus administratīvajā sadarbībā, kas paredzēta šā nolīguma 9. pantā;

h)

veic citas funkcijas, par kurām Puses savstarpēji vienojas, tostarp funkcijas saistībā ar nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas apkarošanu un ar administratīvo sadarbību.

2.   Apvienotā komiteja sanāk vismaz reizi gadā, pārmaiņus Gvinejā un Kopienā, un sanāksmi vada tās rīkotāja Puse. Ja kāda no Pusēm to pieprasa, Apvienotā komiteja pulcējas ārkārtas sanāksmē.

11. pants

Piemērošanas ģeogrāfiskais apgabals

Šo nolīgumu piemēro, no vienas puses, teritorijās, uz kurām attiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, un ar minētajā līgumā paredzētajiem nosacījumiem un, no otras puses, Gvinejas teritorijā un Gvinejas jurisdikcijā esošajos ūdeņos.

12. pants

Nolīguma termiņš

Šo nolīgumu piemēro četrus gadus, sākot no tā spēkā stāšanās dienas; to automātiski pagarina uz turpmākiem tikpat ilgiem laikposmiem, ja vien šā nolīguma darbība nav izbeigta saskaņā ar 15. pantu.

13. pants

Domstarpību izšķiršana

Līgumslēdzējas puses savstarpēji apspriežas par domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu.

14. pants

Nolīguma darbības apturēšana

1.   Pēc vienas Puses pieprasījuma šā nolīguma darbību var apturēt, ja radušās nopietnas nesaskaņas par tajā paredzēto noteikumu piemērošanu. Lai nolīguma darbību apturētu, attiecīgajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu. Pēc šāda paziņojuma saņemšanas Puses apspriežas, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot.

2.   Finansiālo ieguldījumu, kas minēts 7. pantā, samērīgi un proporcionāli laikam samazina atkarībā no nolīguma darbības apturēšanas ilguma.

15. pants

Nolīguma darbības izbeigšana

1.   Jebkura no Pusēm var izbeigt šā nolīguma darbību, ja rodas neparedzēti apstākļi, piemēram, ja ir samazinājušies attiecīgie krājumi vai ja konstatēts, ka samazinājušās zvejas iespējas, ko Gvineja iedalījusi Kopienas kuģiem, vai ja Puses nepilda apņemšanos apkarot nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju.

2.   Ja kāda no Pusēm vēlas izbeigt šā nolīguma darbību, tā vismaz sešus mēnešus pirms sākotnējā vai katra nākamā termiņa beigām rakstveidā paziņo otrai Pusei par savu nodomu.

3.   Ar 2. punktā minētā paziņojuma nosūtīšanu sākas Pušu apspriedes.

4.   Šā nolīguma 7. pantā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumu par gadu, kurā tiek izbeigta šā nolīguma darbība, samazina samērīgi un proporcionāli laikam.

16. pants

Protokols un pielikums

Protokols un pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa.

17. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Gvinejas ūdeņos reglamentē Gvinejā piemērojamie tiesību akti, ja vien nolīgumā, šajā protokolā, tā pielikumā un pielikuma papildinājumos nav noteikts citādi.

18. pants

Atcelšana

Šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ar to atceļ un aizstāj Eiropas Ekonomikas kopienas un Gvinejas Republikas Zvejniecības nolīgumu par zveju pie Gvinejas krastiem, kurš stājās spēkā 1983. gada 28. martā.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šis nolīgums stājas spēkā dienā, kad Puses rakstveidā viena otrai paziņo par šim nolūkam vajadzīgo attiecīgo iekšējo procedūru pabeigšanu, tas ir sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, visi teksti ir vienlīdz autentiski.

PROTOKOLS,

ar ko nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kurš paredzēts Eiropas Kopienas un Gvinejas Republikas Nolīgumā par zveju pie Gvinejas krastiem, attiecībā uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim

1. pants

Piemērošanas laikposms un zvejas iespējas

1.   Zvejas iespējas, kas no 2009. gada 1. janvāra uz četriem gadiem iedalītas saskaņā ar šā nolīguma 5. pantu tālu migrējošo zivju sugām (sugām, kas minētas ANO 1982. gada konvencijas 1. pielikumā), nosaka šādi:

tunzivju saldētājseineri: 28 kuģi,

kuģi zvejai ar makšķerēm: 12 kuģi.

2.   Sākot ar šā protokola piemērošanas otro gadu un pēc garneļu krājumu stāvokļa un Gvinejas zivsaimniecības pārvaldības rezultātu kopīgas novērtēšanas šajā zvejas kategorijā garneļu traleriem ik gadu var iedalīt zvejas iespējas 800 reģistrēto bruto tonnu apmērā ceturksnī un saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

pārredzamas pārvaldības īstenošana attiecībā uz piekļuvi garneļu zvejai un jo īpaši uz Gvinejas un ārvalstu flotu izmantoto zvejas piepūli. Tādēļ Gvineja katru gadu līdz 31. oktobrim iesniedz apkopojuma tabulu par šīs sugas zvejā izmantoto piepūli Gvinejas ūdeņos,

Gvinejas ūdeņos notiekošo darbību uzraudzības un pārraudzības kontroles plāna īstenošana,

resursu stāvokļa zinātnisko analīžu un zinātniskās uzskaites rezultāti, kurus paziņo ik gadu un vienlaikus ar informāciju par zvejas piepūli.

Zvejas nosacījumus attiecībā uz šo zvejas kategoriju ik gadu nosaka pēc savstarpējas vienošanās pirms zvejas atļauju izdošanas un, jebkurā gadījumā, pirms ikgadējā papildu finansiālā ieguldījuma izmaksas proporcionāli šā protokola 2. pantā paredzētajam zvejas iespēju palielinājumam.

3.   Šā panta 1. un 2. punktu piemēro atbilstīgi šā protokola 4. un 5. panta noteikumiem.

4.   Kuģi, kas kuģo ar Eiropas Kopienas dalībvalsts karogu, Gvinejas zvejas zonā var zvejot tikai tad, ja tiem ir zvejas atļauja, ko izdevusi Gvineja saskaņā ar šo protokolu un tam pievienotajā pielikumā aprakstīto kārtību.

2. pants

Finansiālais ieguldījums un maksāšanas kārtība

1.   Nolīguma 7. pantā minēto finansiālo ieguldījumu veido, no vienas puses, 1. panta 1. punktā noteiktajam laikposmam paredzēta ikgadēja summa EUR 325 000 apmērā, kas gadā atbilst 5 000 tonnu lielam atskaites daudzumam, un, no otras puses, īpaša ikgadēja summa EUR 125 000 apmērā, kas paredzēta Gvinejas zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai. Šī īpašā summa ir nolīguma 7. pantā definētā vienreizējā finansiālā ieguldījuma (1) sastāvdaļa.

Ja iedala papildu zvejas iespējas, tad saskaņā ar 1. panta 2. punktā paredzētajiem noteikumiem nolīguma 7. pantā paredzētais finansiālais ieguldījums attiecībā uz laikposmu, kas minēts 1. panta 2. punktā, ietver arī EUR 300 000 lielu ikgadēju summu, kuras apjoms ir proporcionāls zvejas iespēju palielinājumam.

Iepriekš minētajām summām pieskaita arī īpašu Kopienas papildu ieguldījumu EUR 600 000 pirmajā gadā, EUR 400 000 otrajā gadā un EUR 300 000 turpmākajos gados, lai atbalstītu zvejas pārraudzības, kontroles un uzraudzības pastiprināšanu Gvinejas zvejas zonās un lai Gvineja vēlākais līdz 2010. gada 30. jūnijam varētu iegādāties satelītuzraudzības sistēmu. Minēto summu pārvalda saskaņā ar šā protokola 7. pantu.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro saskaņā ar šā protokola 4., 5., 6. un 7. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minēto kopējo summu (EUR 1 050 000 pirmajā gadā un, vajadzības gadījumā, EUR 1 150 000 otrajā gadā, un EUR 1 050 000 turpmākajos gados) Kopiena izmaksā ik gadu šā protokola piemērošanas laikā (2). Šīs summas neskar zvejas iespēju grozījumus vai jaunu zvejas iespēju iekļaušanu, par ko var nolemt saskaņā ar šā protokola 4. un 5. pantu.

4.   Ja kopējais daudzums, kuru Kopienas kuģi nozvejojuši Gvinejas zvejas zonās, pārsniedz atskaites daudzumu, katra nozvejotā papildu tonna ikgadējā finansiālā ieguldījuma apmēru palielina par EUR 65. Tomēr summa, ko Kopiena izmaksā gadā, nedrīkst pārsniegt 3. punktā norādītās summas (EUR 1 050 000 pirmajā gadā un, vajadzības gadījumā, EUR 1 150 000 otrajā gadā, un EUR 1 050 000 turpmākajos gados) divkāršotu apjomu. Ja Kopienas kuģu nozvejotais daudzums pārsniedz daudzumu, kas atbilst divkāršotai kopējai ikgadējai summai, tad summu, kura jāmaksā par pārsniegto daudzumu, izmaksā nākamajā gadā.

5.   Šā panta 1. punktā noteikto finansiālo ieguldījumu izmaksā vēlākais 2009. gada 30. novembrī par pirmo gadu un vēlākais 1. februārī par turpmākajiem gadiem.

6.   Atbilstīgi šā protokola 6. pantam lēmumus par minēto līdzekļu sadali pieņem saskaņā ar Gvinejas likumu par finansēm, izņemot attiecībā uz īpašo ieguldījumu, kas paredzēts šā protokola 2. panta 1. punkta trešajā daļā, un šo līdzekļu izmantošana ir ekskluzīvā Gvinejas kompetencē.

7.   Šajā pantā paredzēto maksājumu summas ieskaita tikai vienā Gvinejas Valsts kases kontā, kurš atvērts Gvinejas Centrālajā bankā un kura rekvizītus paziņo ministrija, izņemot attiecībā uz īpašo ieguldījumu, kas paredzēts 2. panta 1. punkta trešajā daļā un ko ieskaita Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centra kontā, un pirmo gadu pēc tam, kad abas Puses pieņēmušas šo līdzekļu sadales programmu.

3. pants

Sadarbība atbildīgas zvejniecības nodrošināšanai un zinātniskā sadarbība

1.   Puses apņemas veicināt atbildīgu zvejniecību Gvinejas ūdeņos, pamatojoties uz nediskriminēšanas principu attiecībā pret dažādajām flotēm, kas zvejo šajos ūdeņos.

2.   Šā protokola piemērošanas laikā Kopiena un Gvinejas iestādes pēc iespējas uzrauga resursu stāvokļa izmaiņas Gvinejas zvejas zonā.

3.   Puses apņemas veicināt sadarbību, kas atbildīgas zvejniecības jomā notiek apakšreģiona mērogā un īpaši Starptautiskajā Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijā (ICCAT) vai jebkurā citā kompetentā apakšreģionālajā vai starptautiskajā organizācijā.

4.   Saskaņā ar nolīguma 4. pantu un ņemot vērā labākos pieejamos zinātniskos ieteikumus, Puses apspriežas nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, lai attiecīgā gadījumā pēc zinātniskas apspriedes (iespējams, apakšreģiona mērogā) vienotos par tādiem pasākumiem zvejas resursu ilgtspējīgai pārvaldībai, kas ietekmē Kopienas kuģu darbību. Pieņemot šos pasākumus, tiks ņemti vērā Starptautiskās Atlantijas tunzivju saglabāšanas komisijas (ICCAT) ieteikumi un rezolūcijas.

4. pants

Zvejas iespēju pārskatīšana pēc savstarpējās vienošanās

1.   Zvejas iespējas, kas minētas 1. pantā, pēc savstarpējas vienošanās var palielināt, ciktāl šā protokola 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes secinājumi apstiprina to, ka šāds palielinājums neapdraudēs Gvinejas resursu ilgtspējīgu pārvaldību. Tādā gadījumā 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam palielina.

2.   Ja Puses vienojas samazināt 1. pantā minētās zvejas iespējas, finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina.

3.   Var pārskatīt arī zvejas iespēju sadalījumu dažādu tipu kuģiem, ja Puses par to ir apspriedušās un vienojušās, ievērojot 3. panta 4. punktā minētās zinātniskās apspriedes ieteikumus par to krājumu pārvaldību, kurus šāda pārdale var ietekmēt. Puses vienojas par attiecīgām finansiālā ieguldījuma korekcijām, ja tās vajadzīgas pārskatītā zvejas iespēju sadalījuma dēļ.

5. pants

Citas zvejas iespējas

1.   Ja Kopienas kuģi vēlas veikt 1. pantā neminētas zvejas darbības, Kopiena un Gvineja apspriežas par šādu jaunu darbību atļaušanas iespējām. Attiecīgā gadījumā Puses vienojas par jauno zvejas iespēju iedalīšanas nosacījumiem un, ja vajadzīgs, izdara grozījumus šajā protokolā un tā pielikumā.

2.   Puses var veikt kopīgus izpētes zvejas reisus Gvinejas zvejas zonās saskaņā ar šā protokola 3. panta 4. punktā paredzētās zinātniskās apspriedes atzinumu. Tādēļ pēc vienas Puses pieprasījuma Puses apspriežas un katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu par jauniem zvejas resursiem, nosacījumiem un citiem attiecīgajiem parametriem.

3.   Izpētes zveju Puses veic saskaņā ar abpusēji pieņemtajiem zinātniskajiem, administratīvajiem un finansiālajiem parametriem. Izpētes zvejas atļaujas izdod izmēģinājuma nolūkā ne vairāk kā par diviem sešu mēnešu ilgiem zvejas laikposmiem, kas sākas dienā, kuru izraudzījušās abas Puses, savstarpēji vienojoties.

4.   Ja izpētes zvejas reisu rezultātus Puses atzīst par labvēlīgiem, tad, vienlaikus rūpējoties par ekosistēmu un jūras ūdeņu dzīvo resursu saglabāšanu, Kopienas kuģiem uz laiku līdz šā protokola piemērošanas beigām, ievērojot pieļaujamo zvejas piepūli, var iedalīt jaunas zvejas iespējas saskaņā ar šā protokola 4. pantā paredzēto procedūru. Rezultātā finansiālo ieguldījumu attiecīgi palielina.

6. pants

Finanšu ieguldījuma maksājuma apturēšana un pārskatīšana neparedzētu apstākļu gadījumā

1.   Ja rodas neparedzēti apstākļi, kuri nav dabas parādības un traucē zvejot Gvinejas ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), Eiropas Kopiena var pārtraukt 2. panta 1. punktā minētā finansiālā ieguldījuma maksājumus.

2.   Lēmumu par maksājumu pārtraukšanu 1. punktā paredzētajos gadījumos pieņem pēc Pušu apspriešanās, kas notikusi vēlākais divus mēnešus pēc jebkuras Puses pieprasījuma, un ar nosacījumu, ka Eiropas Kopiena ir izmaksājusi visas summas, kuras pienācās izmaksāt līdz maksājumu pārtraukšanas dienai.

3.   Finansiālā ieguldījuma maksājumus atsāk, tiklīdz Puses pēc savstarpējās apspriešanās ir vienojušās par to, ka zveju traucējošie apstākļi vairs nepastāv un/vai ka ir iespējams zveju atsākt.

4.   Derīguma termiņu zvejas atļaujām, kuras izdotas Kopienas kuģiem un kuru darbība tiek apturēta, tiklīdz ir pārtraukti finansiālā ieguldījuma maksājumi, pagarina uz laiku, kas atbilst zvejas darbību pārtraukuma ilgumam.

7. pants

Atbildīgas zvejniecības veicināšana Gvinejas ūdeņos

1.   Visu finansiālo ieguldījumu, kā arī īpašo ieguldījumu, kuri noteikti šā protokola 2. panta 1. punktā, ik gadu novirza Gvinejas valdības noteiktās zivsaimniecības politikas atbalstam un saskaņā ar šo politiku pieņemto iniciatīvu īstenošanai, kuras apstiprinājušas abas Puses, pamatojoties uz turpmāk sīki aprakstīto kārtību.

Atbilstīgo summu Gvineja pārvalda, ievērojot konkrētā laikposma prioritātes, kas Gvinejas zivsaimniecības politikā noteiktas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un atbildīgu nozares pārvaldību, un saskaņā ar mērķiem, kurus Puses izvirzījušas, savstarpēji vienojoties, un ar tiem saistītajām gada un daudzgadu programmām, kā paredzēts 2. punktā, jo īpaši attiecībā uz zvejas darbību kontroli un uzraudzību, resursu pārvaldību, veterināro un higiēnas nosacījumu ievērošanas uzlabošanu zvejas produktu ražošanā un uzraudzības funkciju veiktspējas stiprināšanu kompetentajām iestādēm.

2.   Pēc Gvinejas priekšlikuma un lai īstenotu iepriekšējā punkta noteikumus, iespējami drīz, bet vēlākais trīs mēnešus pēc šā protokola stāšanās spēkā Kopiena un Gvineja nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vienojas par nozares daudzgadu programmu un sīki izstrādātiem tās izpildes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz šādiem jautājumiem:

a)

gada un daudzgadu pamatnostādnes par to, kā izmantot 1. punktā minēto finansiālā ieguldījuma procentuālo daudzumu un konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlētās summas;

b)

gada un daudzgadu mērķi, kas jāsasniedz, lai ar laiku nodrošinātu ilgtspējīgu zvejniecību un atbildīgu zveju, ņemot vērā Gvinejas zivsaimniecības politikas prioritātes vai prioritātes citās politikas jomās, kas ir saistītas ar atbildīgas un ilgtspējīgas zvejniecības veicināšanu vai ietekmē to;

c)

ikgadējo rezultātu novērtēšanas kritēriji un procedūras.

3.   Tomēr Puses vienojas īpašu vērību veltīt atbalsta pasākumiem zvejas uzraudzībai, kontrolei un pārraudzībai, tostarp Gvinejas ūdeņu uzraudzībai no jūras un no gaisa, zvejas kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) izveidošanai, pārkāpumu tiesiskā regulējuma un tā piemērošanas uzlabošanai.

4.   Visi ierosinātie grozījumi nozares daudzgadu programmā vai konkrētā gadā plānotajām iniciatīvām īpaši atvēlēto summu izmantojumā Pusēm jāapstiprina Apvienotajā komitejā.

5.   Ik gadu Gvineja lemj par to, kādu daļu no 1. punktā minētajam procentuālajam daudzumam atbilstīgās summas piešķirt daudzgadu programmas īstenošanai. Protokola piemērošanas pirmajā gadā par līdzekļu iedalīšanu Kopiena jāinformē iespējami drīz un jebkurā gadījumā – pirms Apvienotajā komitejā notikusi nozares daudzgadu programmas apstiprināšana. Par līdzekļu iedalīšanu katram nākamajam gadam Gvineja paziņo Kopienai vēlākais iepriekšējā gada 31. janvārī.

6.   Ja nozares daudzgadu programmas īstenošanas rezultātu kopīgais gadskārtējais novērtējums tam dod attiecīgu pamatojumu, Eiropas Kopiena var prasīt, lai tiktu koriģēta summa, kuru saskaņā ar šā protokola 2. panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu novirza Gvinejas zivsaimniecības politikas atbalstam un īstenošanai, un šādi panākt, lai programmas īstenošanai iedalīto finanšu līdzekļu faktiskais apmērs atbilstu šīs programmas īstenošanas rezultātiem.

7.   Kopiena patur tiesības apturēt šā protokola 2. panta 1. punkta trešajā daļā paredzētā īpašā ieguldījuma maksājumus, ja rezultāti, kas iegūti, sākot ar protokola piemērošanas pirmo gadu, izņemot ārkārtas un attiecīgi pamatotus gadījumus, pēc Apvienotajā komitejā izdarītā novērtējuma neatbilst programmai.

8. pants

Domstarpības un protokola piemērošanas apturēšana

1.   Visas Pušu domstarpības par šā protokola interpretāciju vai piemērošanu risina, Pusēm apspriežoties nolīguma 10. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā, kuru vajadzības gadījumā sapulcina ārkārtas sanāksmē.

2.   Neskarot 9. panta noteikumus, protokola piemērošanu var apturēt pēc vienas Puses iniciatīvas, ja Pušu domstarpības uzskata par nopietnām un ja apspriedēs Apvienotajā komitejā, kā paredzēts 1. punktā, nav panākts izlīgums.

3.   Lai apturētu protokola piemērošanu, ieinteresētajai Pusei vismaz trīs mēnešus pirms dienas, kad apturēšanai jāstājas spēkā, rakstveidā jāpaziņo par savu nodomu.

4.   Apturēšanas gadījumā Puses turpina apspriesties, lai domstarpības atrisinātu izlīgstot. Ja tas izdodas, šā protokola piemērošanu atsāk un finansiālo ieguldījumu samērīgi un proporcionāli laikam samazina atbilstīgi laikposmam, kurā šā protokola piemērošana bija apturēta.

9. pants

Protokola piemērošanas apturēšana nemaksāšanas gadījumā

Ievērojot 6. panta noteikumus, ja Kopiena neveic 2. pantā paredzētos maksājumus, šā protokola darbību var apturēt ar šādiem nosacījumiem:

a)

Gvinejas kompetentās iestādes paziņo Eiropas Komisijai par nemaksāšanu. Pēdējā veic nepieciešamo pārbaudi un, ja vajadzīgs, veic maksājumu ne vēlāk kā 60 darbdienās pēc paziņojuma saņemšanas dienas;

b)

ja nav izdarīts maksājums vai nav attiecīga nemaksāšanas pamatojuma šā protokola 2. panta 5. punktā noteiktajā termiņā, Gvinejas kompetentajām iestādēm ir tiesības apturēt protokola piemērošanu. Par to tās tūlīt informē Eiropas Komisiju;

c)

protokola piemērošanu atsāk, tiklīdz ir veikts attiecīgais maksājums.

10. pants

Piemērojamie valsts tiesību akti

Kopienas zvejas kuģu darbības Gvinejas ūdeņos reglamentē Gvinejā piemērojamie tiesību akti, ja vien nolīgumā vai šajā protokolā, tā pielikumā un pielikuma papildinājumos nav noteikts citādi.

11. pants

Pārskatīšanas klauzula

1.   Ja krasi mainās politiskās pamatnostādnes, kas noteica šā protokola noslēgšanu, viena no Pusēm var prasīt šo noteikumu pārskatīšanu, lai izdarītu tajos grozījumus.

2.   Ieinteresētā Puse rakstiski paziņo otrai Pusei par nodomu panākt šā protokola grozīšanu.

3.   Vēlākais 60 darbdienas pēc paziņošanas abas Puses apspriežas. Ja vienošanos attiecībā uz noteikumu pārskatīšanu nepanāk, ieinteresētā Puse saskaņā ar šā protokola 14. pantu tā piemērošanu var izbeigt.

12. pants

Atcelšana

Ar šo protokolu un tā pielikumiem atceļ un aizstāj spēkā esošo protokolu un Eiropas Ekonomikas kopienas un Gvinejas Zvejniecības pamatnolīgumu par zveju pie Gvinejas krastiem.

13. pants

Protokola piemērošanas ilgums

Šo protokolu un tā pielikumus piemēro četrus gadus, sākot no 2009. gada 1. janvāra, ja protokola piemērošana nav izbeigta saskaņā ar 14. pantu.

14. pants

Protokola piemērošanas izbeigšana

Protokola piemērošanas izbeigšanā ieinteresētā Puse vismaz sešus mēnešus pirms dienas, kad šai izbeigšanai jāstājas spēkā, rakstveidā paziņo otrai Pusei par nodomu izbeigt protokola piemērošanu. Pēc iepriekšējā punktā minētā paziņojuma nosūtīšanas Puses sāk konsultācijas.

15. pants

Stāšanās spēkā

1.   Šis protokols un tā pielikums stājas spēkā dienā, kad Puses viena otrai paziņo par vajadzīgo procedūru pabeigšanu.

2.   Tos piemēro no 2009. gada 1. janvāra.


(1)  Iepriekš 1. panta pirmajā daļā minētā finansiālā ieguldījuma summai pieskaita pielikuma II nodaļā paredzētās ieguldījumu summas, ko maksā tieši Gvinejai, kopā aptuveni EUR 118 000 gadā, neietverot nodokļus, kurus uzliek ieguldījumiem uzraudzībā un izpētē.

(2)  Šīm summām pieskaita pielikuma II nodaļā paredzētās ieguldījumu summas, ko maksā tieši Gvinejai, kopā aptuveni EUR 118 000 gadā, neietverot nodokļus, ko uzliek ieguldījumiem uzraudzībā un izpētē.

PIELIKUMS

Nosacījumi Kopienas kuģiem tunzivju zvejas veikšanai Gvinejas zvejas zonā

I   NODAĻA

ZVEJAS ATĻAUJU PIEPRASĪJUMS UN IZDOŠANAS KĀRTĪBA

1.   IEDAĻA

Zvejas atļauju izdošana

1.

Tikai kuģi, kas tiesīgi zvejot, var saņemt šādu atļauju, lai zvejotu Gvinejas zvejas zonā.

2.

Kuģis ir tiesīgs zvejot, ja nedz tā īpašniekam, nedz kapteinim, nedz pašam kuģim nav aizliegts zvejot Gvinejā. To saistībām pret Gvinejas iestādēm jābūt nokārtotām tādā nozīmē, ka tiem jābūt izpildījušiem visas saistības, kuras izriet no zvejas darbībām, ko tie veic Gvinejā saskaņā ar šīs valsts un Kopienas noslēgtajiem zivsaimniecības nolīgumiem, jo īpaši attiecībā uz jūrnieku uzņemšanu uz kuģa.

3.

Kopienas kompetentās iestādes vismaz 30 darbdienas pirms vēlamā atļaujas derīguma termiņa sākuma elektroniskā veidā iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai pieprasījumu par katru kuģi, kas vēlas zvejot saskaņā ar nolīgumu.

4.

Pieprasījumus iesniedz par zivsaimniecību atbildīgajai ministrijai, izmantojot veidlapu, kuras paraugs pievienots šā pielikuma 1. papildinājumā. Gvinejas iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai saglabātu saistībā ar zvejas atļaujas pieprasījumu saņemto datu konfidencialitāti. Šos datus izmanto vienīgi saistībā ar zvejniecības nolīguma īstenošanu.

5.

Zvejas atļaujas pieprasījumam pievieno šādus dokumentus:

pierādījums par vienotas likmes avansa maksājuma nokārtošanu uz atļaujas derīguma termiņa laiku,

citi dokumenti vai apliecinājumi, kas vajadzīgi saskaņā ar īpašajiem noteikumiem, kurus atbilstīgi protokolam piemēro attiecīgā tipa kuģiem.

6.

Atļaujas maksu iemaksā kontā, kuru Gvinejas iestādes norāda saskaņā ar protokola 2. panta 7. punktu.

7.

Maksā ietilpst visi valsts un vietējie nodokļi, izņemot nodevu par ieguldījumu zvejas uzraudzības īstenošanai, nodevu par ieguldījumu zivsaimnieciskās pētniecības darba veikšanai un pakalpojuma sniegšanas izdevumus. Uzraudzības un pētniecības nodevas piemēro proporcionāli faktiskajam uzturēšanās ilgumam Gvinejas zvejas zonā, un uzņēmēji tās samaksā, kad ir sagatavots galīgais paziņojums par maksām saskaņā ar šā pielikuma 2. iedaļas noteikumiem.

Pēc Gvinejas pieprasījuma un kamēr nav parakstīts VMS protokols ar Kopienu, tā sniegs Gvinejai satelītu datus par periodiem, kad kuģi ir atradušies Gvinejas zvejas zonā, lai varētu aprēķināt nodevu summas, kas kuģu īpašniekiem jāmaksā saistībā ar ieguldījumu uzraudzībā.

8.

Visiem kuģiem zvejas atļaujas izdod 15 darbdienās pēc tam, kad par zivsaimniecību atbildīgā Gvinejas ministrija ir saņēmusi visus 5. punktā minētos dokumentus, un kuģu īpašnieki vai viņu aģenti atļaujas saņem ar Gvinejā esošās Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību.

9.

Zvejas atļaujas izdod konkrētam kuģim, un tās nevar izmantot citi kuģi.

10.

Tomēr pēc Eiropas Kopienas pieprasījuma un ja ir pierādīts nepārvaramas varas gadījums, kuģa zvejas atļauju bez papildu maksas aizstāj ar jaunu atļauju, ko izdod citam tāda paša, protokola 1. pantā minēta tipa kuģim. Šādā gadījumā, aprēķinot nozvejotos daudzumus, lai noteiktu, vai ir jāveic papildu maksājums, ņem vērā abu kuģu kopējo nozveju summu.

11.

Pirmā kuģa īpašnieks vai aģents ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību nodod anulēto zvejas atļauju atpakaļ par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai.

12.

Jaunā zvejas atļauja stājas spēkā dienā, kad kuģa īpašnieks atdod anulēto atļauju par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai. Eiropas Komisijas delegāciju Gvinejā informē par atļaujas tiesību tālāknodošanu.

13.

Zvejas atļaujai vienmēr jāatrodas uz kuģa. Eiropas Kopiena pastāvīgi atjaunina to kuģu provizorisku sarakstu, kuri ir pieprasījuši zvejas atļaujas saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Tūlīt pēc šā saraksta izveidošanas un ikreiz, kad to atjaunina, sarakstu dara zināmu Gvinejas iestādēm. Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kuru Eiropas Komisija nosūta piekrastes valsts iestādēm, Gvinejas kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģa īpašniekam nosūta apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru viņš glabā uz kuģa un kura aizstāj zvejas atļauju līdz tās izdošanai.

14.

Puses vienojas veicināt tādas zvejas atļauju sistēmas ieviešanu, kurā iepriekš minētās informācijas un dokumentu apmaiņa pilnībā notiek elektroniski. Puses vienojas veicināt drīzu papīra formāta zvejas atļauju nomaiņu ar elektronisku to ekvivalentu, piemēram, ar to kuģu sarakstu, kuriem atļauts zvejot Gvinejas zvejas zonā.

15.

Puses apņemas Apvienotajā komitejā visas protokolā iekļautās atsauces uz BRT aizstāt ar BT un attiecīgi koriģēt visus saistītos noteikumus. Pirms šādas aizstāšanas Puses tiekas attiecīgās tehniskajās apspriedēs.

2.   IEDAĻA

Zvejas atļaujas izdošanas nosacījumi – maksas un avansa maksājumi

1.

Zvejas atļaujas ir derīgas vienu gadu. Tās var atjaunot.

2.

Par Gvinejas zvejas zonā nozvejotu tonnu tunzivju seineriem jāmaksā EUR 35, bet kuģiem zvejai ar makšķerēm – EUR 25.

3.

Zvejas atļaujas izdod pēc tam, kad veikti šādi vienotas likmes maksājumi kompetentajām valsts iestādēm:

EUR 4 025 par katru tunzivju seineri; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 115 tonnām zivju,

EUR 500 par katru kuģi zvejai ar makšķerēm; šī summa atbilst maksai par vienā gadā nozvejotām 20 tonnām zivju.

4.

Dalībvalstis ik gadu vēlākais 15. jūnijā paziņo Eiropas Komisijai iepriekšējā gadā nozvejotos daudzumus, kurus apstiprinājuši šīs iedaļas 5. punktā minētie zinātniskie institūti.

5.

Galīgo paziņojumu par maksām, kuras jāveic par gadu n, Eiropas Komisija sagatavo vēlākais n+1 gada 31. jūlijā, pamatojoties uz kuģu īpašnieku veiktajām nozvejas deklarācijām, kuras apstiprinājuši par nozvejas datu pārbaudi atbildīgie dalībvalstu zinātniskie institūti, piemēram, IRD (Institut de Recherche pour le Développement), IEO (Instituto Español de Oceanografia), IPIMAR (Instituto Português de Investigação Marítima) un CNSHB (Centre National des Sciences Halieutiques de Boussoura). Šo paziņojumu nosūta ar Eiropas Komisijas delegācijas starpniecību.

6.

Minēto paziņojumu vienlaikus nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai un kuģu īpašniekiem.

7.

Visus papildu maksājumus par nozvejotajiem daudzumiem, kuri pārsniedz 115 tonnas tunzivju seineriem un 20 tonnas kuģiem zvejai ar makšķerēm, kuģu īpašnieki vēlākais n+1 gada 31. augustā pārskaita kompetentajām Gvinejas iestādēm uz kontu, kas minēts šīs nodaļas 1. iedaļas 6. punktā, un piemērojamā likme seineriem ir EUR 35 par tonnu, bet kuģiem zvejai ar makšķerēm – EUR 25 par tonnu.

8.

Tomēr, ja galīgajā paziņojumā norādītā summa ir mazāka nekā šīs iedaļas 3. punktā paredzētais avansa maksājums, starpību kuģu īpašniekiem neatlīdzina.

II   NODAĻA

ZVEJAS ZONAS

Kopienas kuģi zvejas darbības drīkst veikt ūdeņos, kas atrodas tālāk par 12 jūras jūdzēm no bāzes līnijām vai – tunzivju seineriem un kuģiem zvejai ar makšķerēm – ārpus 20 metru izobātas.

III   NODAĻA

NOZVEJAS DEKLARĒŠANAS KĀRTĪBA

1.

Kopienas kuģa reisa ilgums Gvinejas zvejas zonā šā pielikuma vajadzībām ir definēts šādi:

laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas zvejas zonā līdz iziešanai no tās, vai

laikposms, kas aizritējis no ieiešanas Gvinejas zvejas zonā līdz nozvejas pārkraušanai citā kuģī un/vai izkraušanai Gvinejā.

2.

Visiem kuģiem, kam saskaņā ar nolīgumu ir atļauts zvejot Gvinejas ūdeņos, gūtās nozvejas jādeklarē par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai, lai tā varētu kontrolēt nozvejotos daudzumus, kurus apstiprina kompetentie zinātniskie institūti saskaņā ar procedūru, kas minēta šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 5. punktā. Nozvejas deklarēšanas kārtība ir šāda:

2.1.

Gadu ilgajā zvejas atļaujas derīguma termiņā šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas nozīmē deklarācijās norāda katrā kuģa reisā nozvejotos daudzumus. Deklarāciju oriģināleksemplāru 45 dienās pēc pēdējā reisa, kas veikts minētajā termiņā, nosūta par zivsaimniecību atbildīgajai Gvinejas ministrijai, izmantojot fizisku datu nesēju. Deklarē pa faksu (+224 30413660) vai pa elektronisko pastu (cnspkaly@yahoo.fr).

2.2.

Nozvejotos daudzumus kuģi deklarē attiecīgajā zvejas žurnāla lapā, kuras paraugs pievienots 3. papildinājumā. Par laiku, kurā kuģis nav atradies Gvinejas zvejas zonā, zvejas žurnālā veic ierakstu “Ārpus Gvinejas zvejas zonas”.

2.3.

Veidlapu aizpilda salasāmi, un to paraksta kuģa kapteinis vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

2.4.

Lai varētu sekot līdzi krājumu stāvokļa izmaiņām, deklarētajiem nozvejas datiem jābūt uzticamiem.

3.

Šīs nodaļas noteikumu neievērošanas gadījumā Gvinejas valdībai ir tiesības līdz attiecīgo formalitāšu pabeigšanai apturēt pārkāpēja kuģa zvejas atļaujas darbību un kuģa īpašniekam piemērot sankcijas, ko paredz spēkā esošie Gvinejas tiesību akti. Par to informē Eiropas Komisiju un karoga dalībvalsti.

4.

Puses vienojas veicināt tādas sistēmas ieviešanu, kurā apmaiņa ar visu iepriekš aprakstīto informāciju un dokumentiem notiek tikai elektroniski. Puses vienojas veicināt drīzu rakstiskās deklarācijas (zvejas žurnāls) nomaiņu ar deklarāciju elektroniskā (datnes) veidā.

IV   NODAĻA

PĀRKRAUŠANA CITĀ KUĢĪ UN IZKRAUŠANA

Puses sadarbojas, lai uzlabotu izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas iespējas Gvinejas Republikas ostās.

1.

Izkraušana

Kopienas kuģiem, kuri zvejo tunzivis un nozvejotos daudzumus izvēlas izkraut Gvinejas Republikas ostā, piešķir šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 2. punktā paredzētās maksas atlaidi EUR 5 apmērā par katru Gvinejas Republikas zvejas zonā nozvejoto tonnu.

Ja zvejas produktus pārdod apstrādes uzņēmumam Gvinejas Republikā, piešķir papildu atlaidi EUR 5 apmērā.

Šo mehānismu attiecībā uz visiem Kopienas kuģiem piemēro ne vairāk kā 50 % nozvejoto daudzumu, kas norādīti galīgajā nozvejas deklarācijā (kā noteikts III nodaļā), sākot no protokola pirmā piemērošanas gada.

2.

Apvienotās komitejas pirmajā sanāksmē pieņem sīki izstrādātus noteikumus par izkrauto vai citā kuģī pārkrauto daudzumu kontroli.

3.

Novērtēšana

Apvienotā komiteja, ievērojot konkrētajā gadā veikto izkrāvumu sociālo un ekonomisko ietekmi, pielāgo finansiālos stimulus un koriģē maksimālo procentuālo daudzumu attiecībā pret galīgajā nozvejas deklarācijā minētajiem daudzumiem.

V   NODAĻA

JŪRNIEKU NODARBINĀŠANA

1.

Tunzivju zvejas sezonas laikā Gvinejas zvejas zonā kuģu īpašnieku nodarbināto jūrnieku vidū vismaz 20 % ir ĀKK valstu izcelsmes jūrnieki, no kuriem priekšroka dodama Gvinejas jūrniekiem. Ja šos noteikumus neievēro, Gvineja attiecīgos kuģu īpašniekus var neuzskatīt par tiesīgiem saņemt zvejas atļauju saskaņā ar šā pielikuma 1. sadaļas noteikumiem.

2.

Kuģu īpašniekiem jācenšas uzņemt uz kuģa vairāk Gvinejas jūrnieku.

3.

Uz Kopienas kuģiem nodarbināto jūrnieku tiesības ir tādas, kā noteikts Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) Deklarācijā par pamatprincipiem un pamattiesībām darbā. Tas jo īpaši attiecas uz apvienošanās brīvību un darba koplīguma slēgšanas tiesību faktisku atzīšanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām.

4.

ĀKK valstu jūrnieku darba līgumus noslēdz kuģu īpašnieku aģents vai aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji; katrs līguma parakstītājs saņem vienu tā eksemplāru. Šie līgumi garantē jūrnieku sociālo nodrošinājumu, tostarp dzīvības un veselības apdrošināšanu un apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem.

5.

ĀKK valstu jūrnieku algu maksā kuģu īpašnieki. Par algas apmēru vienojas kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un jūrnieki un/vai viņu arodbiedrības vai pārstāvji. Tomēr ĀKK valstu jūrnieku atalgojuma nosacījumi nedrīkst būt neizdevīgāki par attiecīgo valstu kuģu apkalpes atalgojuma nosacījumiem un – nekādā ziņā – par ILO standartos paredzētajiem nosacījumiem. To jūrnieku garantētajam bruto atalgojumam, kuri nav Kopienas valstu jūrnieki un kuri uzņemti uz tādu tunzivju saldētājseineru borta, kuri zvejo saskaņā ar EK un trešās valsts partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, jābūt vienādam ar minimālo pamatatalgojumu, kas noteikts ar ILO rezolūciju, kuru Konvencijā par darbu jūrniecībā piemēro tirdzniecības flotei. Šo garantēto atalgojumu ieraksta darba līgumā. Tomēr, ja Konvencija par darbu zivsaimniecības nozarē paredzētu labvēlīgākus noteikumus minimālās algas vai sociālo tiesību ziņā nekā Konvencija par darbu jūrniecībā, jāpiemēro pirmā no šeit minētajām konvencijām.

6.

Uz Kopienas kuģiem nodarbinātajiem jūrniekiem jāpiesakās attiecīgā kuģa kapteinim iepriekšējā dienā pirms paredzētās stāšanās darbā. Ja jūrnieks nepiesakās noteiktajā dienā un laikā, kuģa īpašnieks automātiski tiek atbrīvots no pienākuma nodarbināt minēto jūrnieku.

VI   NODAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI

Kuģiem jāievēro attiecībā uz konkrēto reģionu pieņemtie ICCAT pasākumi un saistošie ieteikumi par zvejas rīkiem un to tehniskajām specifikācijām, kā arī visi pārējie tehniskie pasākumi, kas piemērojami šo kuģu veiktajām zvejas darbībām.

VII   NODAĻA

NOVĒROTĀJI

1.

Kuģi, kuriem atļauts zvejot Gvinejas ūdeņos saskaņā ar nolīgumu, uzņem kompetento reģionālo zvejniecības organizāciju (RZO) izraudzītus novērotājus, ievērojot šādus noteikumus:

1.1.

Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma Kopienas kuģi uzņem šīs organizācijas izraudzītu novērotāju, kura uzdevums ir kontrolēt Gvinejas ūdeņos nozvejotos daudzumus.

1.2.

Kompetentā iestāde izveido to kuģu sarakstu, uz kuriem jāuzņem novērotāji, un izraudzīto novērotāju sarakstu. Šos sarakstus pastāvīgi atjaunina. Tiklīdz saraksti ir gatavi, tos nosūta Eiropas Komisijai un turpmāk šādus sūtījumus veic ik pēc trim mēnešiem, ja saraksti šajā laikā ir tikuši atjaunināti.

1.3.

Kompetentā iestāde paziņo attiecīgajam kuģa īpašniekam vai viņa aģentam tā novērotāja vārdu un uzvārdu, kas izraudzīts uzņemšanai uz kuģa, šo paziņojumu veicot zvejas atļaujas izdošanas laikā vai vēlākais 15 dienas pirms plānotās novērotāja uzņemšanas.

2.

Novērotājs pavada kuģi vienā zvejas reisā. Tomēr pēc Gvinejas kompetento iestāžu īpaša pieprasījuma uz kuģa pavadāmo laiku var sadalīt vairākiem zvejas reisiem atkarībā no reisa vidējā ilguma konkrētam kuģim. Šādu pieprasījumu kompetentā iestāde veic tad, kad paziņo, kurš novērotājs izraudzīts darbam uz konkrētā kuģa.

3.

Kuģu īpašnieki vai viņu aģenti un kompetentās iestādes vienojas par nosacījumiem, ar kādiem novērotājus uzņem uz kuģa.

4.

Novērotājus uz kuģa uzņem kuģa īpašnieka izvēlētā ostā, pirms sācies pirmais reiss, ko Gvinejas ūdeņos veic pēc izraudzīto kuģu paziņošanas.

5.

Attiecīgie kuģu īpašnieki divās nedēļās un desmit dienas iepriekš paziņo, kurā apakšreģiona ostā un kurā datumā plānots uzņemt novērotājus.

6.

Ja novērotājus uz kuģa uzņem valstī, kas neatrodas apakšreģionā, kuģa īpašnieks viņiem sedz ceļa izdevumus. Ja kuģis, uz kura ir reģionālais novērotājs, iziet no reģionā esošās zvejas zonas, jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu iespējami drīzu novērotāja atgriešanos, un šīs atgriešanās izmaksas sedz kuģa īpašnieks.

7.

Ja novērotājs neierodas norunātajā laikā un vietā un neierodas arī turpmākajās 12 stundās pēc norunātā laika, kuģa īpašnieks tiek automātiski atbrīvots no pienākuma uzņemt šo novērotāju uz kuģa.

8.

Novērotājam uz kuģa ir virsnieka statuss. Kamēr kuģis atrodas Gvinejas ūdeņos, viņa uzdevumi ir šādi:

8.1.

Kuģa zvejas darbību novērošana.

8.2.

Zvejojošu kuģu atrašanās vietas koordinātu pārbaude.

8.3.

Bioloģisko paraugu ņemšana zinātniskajām programmām.

8.4.

Izmantoto zvejas rīku atzīmēšana.

8.5.

Zvejas žurnālā reģistrēto datu pārbaude attiecībā uz nozveju Gvinejas ūdeņos.

8.6.

Piezvejas procentuālā apmēra pārbaude un komerciālo sugu zivju izmetumu daudzuma novērtēšana.

8.7.

Nozvejas datu (arī nozvejas un piezvejas daudzumu, kuri atrodas uz kuģa) paziņošana savai kompetentajai iestādei jebkādā piemērotā veidā.

9.

Kapteinis dara visu iespējamo, lai nodrošinātu novērotāja fizisko drošību un labklājību viņa pienākumu izpildes laikā.

10.

Novērotāju apgādā ar visu, kas nepieciešams viņa pienākumu veikšanai. Kapteinis viņam nodrošina piekļuvi sakaru līdzekļiem, kas vajadzīgi novērotāja pienākumu izpildei, dokumentiem, kuri ir tieši saistīti ar kuģa veikto zvejas darbību, tostarp zvejas žurnālam un navigācijas žurnālam, kā arī kuģa daļām, kurām nepieciešams piekļūt, lai atvieglotu novērotāja pienākumu izpildi.

11.

Atrazdamies uz kuģa, novērotājs:

11.1.

veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka viņa ierašanās un uzturēšanās uz kuģa nepārtrauc un nekavē zveju;

11.2.

saudzē materiālus un aprīkojumu, kas atrodas uz kuģa, un ievēro visu attiecīgā kuģa dokumentu konfidencialitāti.

12.

Novērošanas laika beigās pirms nokāpšanas no kuģa novērotājs sagatavo ziņojumu par savu darbību, ko nosūta kompetentajām iestādēm, un šā ziņojuma eksemplāru nosūta Eiropas Komisijai. Viņš to paraksta kapteiņa klātbūtnē, un kapteinis pēc saviem ieskatiem var ziņojumam pievienot vai likt pievienot, viņaprāt, būtiskas piezīmes, kuras kapteinis paraksta. Kad zinātniskais novērotājs atstāj kuģi, viņš nodod kapteinim vienu ziņojuma eksemplāru.

13.

Kuģa īpašnieks sedz izmaksas par novērotāja uzturēšanos uz kuģa tādos pašos sadzīves apstākļos, kādos uzturas kuģa virsnieki, un ievērojot praktiskās iespējas, kas ir pieejamas uz kuģa.

14.

Novērotāju algu maksā un sociālās iemaksas veic par zivsaimniecību atbildīgā ministrija. Kuģu īpašnieki samaksā Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centram EUR 15 par katru dienu, ko novērotājs pavadījis uz kuģa.

15.

Puses savstarpēji un ar citām ieinteresētajām personām iespējami drīz apspriežas par reģionālo novērotāju sistēmas izveidošanu un par kompetentās reģionālās zvejniecības organizācijas izvēli. Kamēr reģionālo novērotāju sistēma vēl nav ieviesta, kuģi, kam atļauts zvejot Gvinejas zvejas zonā saskaņā ar nolīgumu, uzņem nevis reģionālos novērotājus, bet gan novērotājus, kurus Gvinejas kompetentās iestādes izvēlējušās atbilstīgi iepriekš norādītajiem noteikumiem.

VIII   NODAĻA

KONTROLE

1.

Saskaņā ar šā pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 13. punktu Eiropas Kopiena pastāvīgi atjauno to kuģu provizorisku sarakstu, kuriem izdota zvejas atļauja saskaņā ar šā protokola noteikumiem. Šo sarakstu tūlīt pēc sagatavošanas un turpmāk ikreiz, kad tas ir atjaunināts, paziņo Gvinejas iestādēm, kas atbild par zvejas kontroli.

2.

Saņēmusi provizorisko sarakstu un paziņojumu par avansa maksājumu, kurš minēts šā pielikuma I nodaļas 2. iedaļas 3. punktā un kuru Eiropas Komisija nosūta piekrastes valsts iestādēm, Gvinejas kompetentā iestāde attiecīgo kuģi iekļauj zvejot tiesīgo kuģu sarakstā un šo sarakstu nosūta par zvejas kontroli atbildīgajām iestādēm. Šādā gadījumā kuģa īpašnieks var saņemt apliecinātu minētā saraksta kopiju, kuru glabā uz kuģa un kura aizstāj zvejas atļauju līdz tās izdošanai.

3.

Kuģa ieiešana zonā un iziešana no tās

3.1.

Kopienas kuģi vismaz trīs stundas iepriekš paziņo par zvejas kontroli kompetentajām iestādēm savu nodomu ieiet Gvinejas zvejas zonā vai iziet no tās, un tie turklāt deklarē uz kuģa esošās nozvejas kopējo daudzumu un sugas.

3.2.

Ziņojot par iziešanu no zvejas zonas, kuģi norāda arī to atrašanās vietu. Šo informāciju vēlams paziņot pa faksu (+224 30 41 36 60) vai pa e-pastu (cnspkaly@yahoo.fr), vai – kuģiem, uz kuriem nav pieejams ne fakss, ne e-pasts, – pa radio (Valsts zvejas uzraudzības un aizsardzības centra izsaukuma signāls).

3.3.

Kuģus, kurus pārsteidz zvejojam bez paziņošanas kompetentajai Gvinejas iestādei, uzskata par noteikumu pārkāpējiem.

3.4.

Izdodot zvejas atļauju, kuģiem paziņo arī attiecīgos faksa un tālruņa numurus un e-pasta adreses.

4.

Kontroles procedūras

4.1.

Gvinejas ūdeņos zvejojošo Kopienas kuģu kapteiņi ļauj uzņemt uz kuģa Gvinejas amatpersonas, kas atbild par zvejas inspekciju un kontroli, un sadarbojas ar viņiem, atvieglojot minēto pienākumu izpildi.

4.2.

Minētās amatpersonas paliek uz kuģa tikai tik ilgi, cik vajadzīgs viņu pienākumu izpildei.

4.3.

Pēc katras veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

5.

Kontrole ar satelītu palīdzību

Visus Kopienas kuģus, kuri zvejo saskaņā ar nolīgumu, novēro ar satelītu palīdzību, ievērojot 2. papildinājuma noteikumus. Šie noteikumi stājas spēkā desmitajā dienā pēc tam, kad Gvinejas valdība ir paziņojusi Eiropas Kopienas delegācijai Gvinejā par Gvinejas Valsts zvejas uzraudzības centra (CNPS) darbības uzsākšanu.

6.

Kuģa aizturēšana

6.1.

Gvinejas kompetentās iestādes ne ilgāk kā 36 stundās informē karoga valsti un Eiropas Komisiju par visiem Gvinejas zvejas zonā aizturētajiem Kopienas kuģiem un par piemērotajām sankcijām.

6.2.

Tajā pašā laikā karoga valstij un Eiropas Komisijai iesniedz īsu ziņojumu par aizturēšanas iemesliem un apstākļiem.

7.

Protokols, kuru sagatavo pēc uzkāpšanas uz klāja

7.1.

Kuģa kapteinis paraksta Gvinejas kompetento iestāžu sagatavoto aizturēšanas protokolu.

7.2.

Šī parakstīšana neskar kapteiņa tiesības un iespējas tikt aizstāvētam pret apsūdzību viņam inkriminētos pārkāpumos. Ja kapteinis atsakās parakstīt dokumentu, viņam rakstiski jāpaskaidro atteikuma iemesls, un inspektors protokolā pievieno norādi “Paraksts atteikts”.

7.3.

Kapteinis ieved kuģi Gvinejas iestāžu norādītā ostā. Neliela pārkāpuma gadījumā Gvinejas kompetentā iestāde var atļaut pēc kuģa apmeklējuma turpināt zveju.

8.

Apstākļu noskaidrošana

8.1.

Pirms paredzēt iespējamos pasākumus attiecībā pret kuģa kapteini vai apkalpi vai jebkādu darbību attiecībā uz kuģa kravu un aprīkojumu, izņemot tās, kas paredzētas, lai savāktu pierādījumus par iespējamo pārkāpumu, vienas darbdienas laikā pēc iepriekšminētās informācijas saņemšanas notiek apspriede starp Eiropas Komisiju un Gvinejas kompetentajām iestādēm; apspriedē iespējams piedalīties arī attiecīgās dalībvalsts pārstāvim.

8.2.

Šajā sanāksmē Puses apmainās ar attiecīgajiem dokumentiem vai informāciju, kas var palīdzēt noskaidrot apstākļus saistībā ar konstatētajiem faktiem. Kuģa īpašnieku vai viņa aģentu informē par šīs sanāksmes rezultātiem un par pasākumiem, kas var tikt veikti aizturēšanas rezultātā.

9.

Pārkāpuma noregulēšana pēc uzkāpšanas uz klāja

9.1.

Pirms uzsākt tiesvedību, potenciālā pārkāpuma situāciju mēģina atrisināt izlīgstot. Izlīgums jāpanāk ne vēlāk kā trīs darbdienās pēc kuģa aizturēšanas.

9.2.

Izlīguma gadījumā naudas soda lielumu nosaka saskaņā ar Gvinejas tiesību aktiem.

9.3.

Ja izlīgumu panākt nav iespējams un lieta jāiesniedz kompetentā tiesu iestādē, kuģa īpašnieks Gvinejas kompetento iestāžu norādītā bankas kontā iemaksā drošības naudu, kuras apmēru nosaka atkarībā no kuģa aizturēšanas izmaksām un atkarībā no naudas soda un kompensācijas, kas būtu jāmaksā pārkāpuma izdarītājam.

9.4.

Drošības nauda nav atgūstama pirms tiesvedības beigām. To atbrīvo, ja tiesvedība beidzas bez notiesāšanas. Līdzīgā veidā, ja piespriestais naudas sods ir mazāks nekā iemaksātā drošības nauda, Gvinejas kompetentās iestādes atbrīvo attiecīgo summu starpību.

9.5.

Kuģim un tā apkalpei atļauj atstāt ostu, ja:

ir izpildītas ārpustiesas noregulējumā paredzētās saistības vai ja

ir iemaksāta 9.3. punktā minētā drošības nauda, kuru Gvinejas kompetentās iestādes ir pieņēmušas, līdz noslēdzas tiesvedība.

10.

Pārkraušana citā kuģī

10.1.

Visi Kopienas kuģi, kuri vēlas pārkraut nozveju citā kuģī, atrodoties Gvinejas ūdeņos, to veic Gvinejas ostās un/vai ārpus tām.

10.2.

Šo kuģu īpašniekiem vismaz 24 stundas iepriekš jāpaziņo kompetentajām Gvinejas iestādēm šāda informācija:

pārkraušanā citā kuģī iesaistīto zvejas kuģu nosaukums,

kravas kuģu nosaukums, SJO identifikācijas numurs un karoga valsts,

pārkraujamie daudzumi, norādot svaru tonnās un sugu,

pārkraušanas datums un vieta.

10.3.

Pārkraušanu citā kuģī uzskata par iziešanu no Gvinejas zvejas zonas. Tāpēc kuģiem jāiesniedz kompetentajām Gvinejas iestādēm nozvejas deklarācija un jāpaziņo, vai tie grasās turpināt zveju Gvinejas zvejas zonā vai atstāt to.

10.4.

Nozveju pārkraut citā kuģī jebkādā iepriekš neminētā veidā Gvinejas zvejas zonā ir aizliegts. Personas, kas pārkāpj šo noteikumu, soda saskaņā ar Gvinejas tiesību aktiem.

11.

Kopienas kuģu kapteiņi, kas veic izkraušanu vai pārkraušanu citā kuģī kādā Gvinejas ostā, atļauj un atvieglo šo darbību kontroli, ko veic Gvinejas inspektori. Pēc katras ostā veiktās inspekcijas un kontroles kuģa kapteinim izdod attiecīgu apliecību.

Papildinājumi

1.

Zvejas atļaujas pieprasījuma veidlapa.

2.

Noteikumi par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un Gvinejas zvejas zonas koordinātas.

3.

ICCAT zvejas žurnāls.

1. papildinājums

Image

Image

2. papildinājums

Turpmāk Puses apspriežas Apvienotajā komitejā, lai paredzētu noteikumus par kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS) un noteiktu Gvinejas zvejas zonas koordinātas.

3. papildinājums

Image


Top