Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Glossary of summaries

Iekšējais tirgus

Iekšējais tirgus ir vienotais tirgus ES teritorijā.

Mērķis ir izveidot teritoriju bez iekšējām robežām vai regulatīviem šķēršļiem, kurā brīva preču, personu, pakalpojumu un kapitāla kustība tiek nodrošināta atbilstoši līgumu pantiem.

Brīva preču kustība (Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) 26. un 28.–37. pants)

  • Izveidojot iekšējo tirgu, tiek atcelti muitas nodokļi un daudzuma ierobežojumi.
  • Brīva preču kustība balstās uz principiem par valstu tehnisko instrukciju savstarpēju atzīšanu, fizisko un tehnisko šķēršļu noņemšanu un standartizāciju.
  • 2008. gadā tika pieņemts jauns tiesiskais regulējums, kas pastiprina brīvu preču kustību, izmantojot ES tirgus uzraudzības sistēmu un CE marķējumu.

Kapitāla brīva aprite (LESD no 63. līdz 66. pantam)

  • Saskaņā ar Māstrihtas līgumu kopš 2004. gada ir aizliegti ierobežojumi attiecībā uz kapitāla apriti un maksājumiem starp ES dalībvalstīm, kā arī starp ES dalībvalstīm un ārpussavienības valstīm. Tomēr ir daži ierobežojumi, kas galvenokārt ir saistīti ar nodokļiem un valstu politikas apsvērumiem.
  • Kapitāla brīva aprite sniedz ieguldījumu ekonomikas pieaugumā, garantējot iespēju efektīvi ieguldīt kapitālu, un veicina eiro kā starptautiskas valūtas izmantošanu.

Brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība (LESD 26., no 49. līdz 62. pantam)

Brīvība veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība garantē uzņēmumu un profesionāļu mobilitāti ES teritorijā. Pašnodarbinātās personas un profesionāļi vai juridiskās personas atbilstīgi LESD 54. panta raksturojumam, kuri likumīgi darbojas vienā ES dalībvalstī, var:

  • veikt saimniecisko darbību stabilā un nepārtrauktā veidā citā ES dalībvalstī (brīvība veikt uzņēmējdarbību: LESD 49. pants) un
  • piedāvāt un sniegt savus pakalpojumus citās ES dalībvalstīs uz laiku, paliekot savā izcelsmes valstī (pakalpojumu sniegšanas brīvība: LESD 56. pants).

Brīva strādājošo kustība (LESD 26. pants un no 45. līdz 48. pantam)

  • Tas attiecas uz tādiem aspektiem kā darbinieku brīva kustība un uzturēšanās, tiesības ģimenes locekļiem iebraukt un uzturēties, kā arī ar to novērš jebkādu diskrimināciju, kas saistīta ar nacionalitāti nodarbinātības, atlīdzības par darbu un citu darba un nodarbinātības nosacījumu jomā. Ierobežojumi var būt attiecināmi uz valsts civildienestu.
  • Eiropas Darba iestāde ir īpaša aģentūra brīvai strādājošo kustībai, ietverot norīkotos darba ņēmējus.

Ja brīvai kustībai netiek piemēroti regulatīvie šķēršļi:

  • ES uzņēmumi iegūst priekšrocības no:
    • liela tirgus ar vairāk nekā 400 miljoniem patērētāju;
    • piekļuves daudziem preču un pakalpojumu piegādātājiem vienā tirgū;
    • zemākām izmaksām, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem un saskaņotiem noteikumiem, standartiem un prasībām visā teritorijā.
  • ES iedzīvotāji iegūst priekšrocības no:
    • papildu darba vietu izveides;
    • zemākām cenām un plašāka produktu un pakalpojumu klāsta;
    • kvalitātes un drošības, ko garantē saskaņotie noteikumi un standarti;
    • plašākām inovāciju, izpētes un izstrādes iespējām;
    • iespējas dzīvot, strādāt, mācīties un nodarboties ar uzņēmējdarbību ES teritorijā;
    • preču pārdošanas un naudas kustības bez ierobežojumiem.

Dažas ārpussavienības valstis arī saskaņo savus noteikumus ar vienotā tirgus noteikumiem, paplašinot tirgus darbību ārpus ES. Tas ietver Eiropas ekonomikas zonas ārpussavienības valstis: Norvēģiju, Islandi un Lihtenšteinu. Arī Šveice veic tirdzniecību vienotajā tirgū, noslēdzot divpusējos nolīgumus ar ES. Kandidātvalstis un iespējamās kandidātvalstis meklē iespējas saskaņot savus tiesību aktus arī ar ES acquis kā vienu no nosacījumiem turpmākai dalībai ES.

SKATIET ARĪ

Top