Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai: Ilgtspējīgas attīstības veicināšana – godīgās tirdzniecības un nevalstisku ar tirdzniecību saistītu ilgtspējas nodrošināšanas sistēmu nozīme”

COM(2009) 215 galīgā redakcija

(2010/C 339/12)

Ziņotājs: ADAMS kgs

Līdzziņotāja: SHARMA kdze

Eiropas Komisija saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 262. pantu 2009. gada 5. maijā nolēma konsultēties ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju par tematu

“Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai: Ilgtspējīgas attīstības veicināšana — godīgās tirdzniecības un nevalstisku ar tirdzniecību saistītu ilgtspējas nodrošināšanas sistēmu nozīme”

COM(2009) 215 galīgā redakcija.

Par Komitejas dokumenta sagatavošanu atbildīgā Ārējo attiecību specializētā nodaļa savu atzinumu pieņēma 2010. gada 7. janvārī.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 459. plenārajā sesijā, kas notika 2010. gada 20. un 21. janvārī (20. janvāra sēdē), ar 184 balsīm par, 3 balsīm pret un 10 atturoties, pieņēma šo atzinumu.

1.   Secinājumi un ieteikumi.

1.1.   Ilgtspējīgas ražošanas jomā EESK jau vairākus gadus aktīvi popularizē visaptverošas iniciatīvas, kuras izstrādājuši gan uzņēmumi, gan nevalstiskās organizācijas. Tāpēc Komiteja ļoti atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu, kurā uzsvērta un atbalstīta patērētājiem paredzētā marķējuma sistēmu arvien lielākā ietekme, nodrošinot patērētājiem izvēles iespējas.

1.2.   Piekrītot, ka patērētājiem paredzēto marķējuma sistēmu dinamismu un orientāciju uz tirgu veicina arī to brīvprātīguma princips, būtu ieteicams gan resursu, gan reglamentējuma ziņā stimulēt gan pārredzamības uzlabošanu, gan minēto sistēmu nozīmi un uzticamību, gan arī iespēju ražotājiem tās ietekmēt, iesaistoties sertifikācijas procesā. ISEAL alianse — neatkarīga starptautiska apvienība, kas nodarbojas ar sociālo un vides standartu sistēmām, — nodrošina visām sistēmām kopīgu satvaru, kas dod iespēju konsolidēt standartu izstrādi un veikt objektīvu analīzi. Mērķis būtu harmonizēt līdzīgās pieejas un pārredzamā veidā nodrošināt informāciju par tiem faktoriem, kas tajās tomēr ir atšķirīgi.

1.3.   Komiteja uzsver nozīmi, kāda godīgās tirdzniecības koncepcijai bijusi patērētāju rīcības modeļa stimulēšanā ilgtspējīgu pirkumu jomā, sekmējot pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanos dažādās tās izpausmēs. Komisijas turpmāka apņemšanās atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai uzlabotu patērētāju informētību un popularizētu ilgtspējas nodrošināšanas sistēmas šajā jomā, ir apsveicama, jo tādējādi rodas vairāk iespēju rosināt pilsonisko solidaritāti un pozitīvu rīcību. Īpaši efektīva varētu būt atbalsta novirzīšana tām dalībvalstīm, kurās šādas sistēmas nav ieviestas, un kur pilsoniskā sabiedrība cenšas aktīvi veicināt attīstību un ilgtspēju.

1.4.   Pēdējos gados arvien vairāk ir dažādu iniciatīvu, kas saistītas ar ilgtspējīgiem pirkumiem, un tas liecina, ka Komisijai ir pienācis laiks nopietni apsvērt, kā šīs jomas standarti un procesi var ietekmēt tās mijiedarbību ar PTO, it īpaši starptautisko tirdzniecības politiku attiecībā uz attīstības valstīm, lielāku uzmanību pievēršot sociālajiem un vides faktoriem (1).

2.   Ievads.

2.1.   Godīgas tirdzniecības marķējuma un citu marķējuma sistēmu atšķirības bieži skaidrojamas ar tādiem faktoriem, kas saistīti ar marķējumu izcelsmi. Godīgas tirdzniecības marķējumu izveidoja, reaģējot uz starptautiskajā tirdzniecībā novēroto netaisnību pret nabadzīgajiem, un šo marķējumu popularizēja galvenokārt 70. gados radušās progresīvās kustības, kuru mērķis bija solidaritāte un attīstība. Arī tolaik izveidotā un rūpniecības nozares virzītā uzņēmumu sociālās atbildības kustība piegādes ķēdē ieviesa sociālos un vides standartus un rosināja īstenot vienlīdzības pieeju attiecībā uz ražotājiem un patērētājiem. Abi virzieni viens otru ietekmēja. Piemēram, godīgas tirdzniecības koncepcijā tika iekļauti obligātie darba tiesību standarti, savukārt ar uzņēmumu sociālo atbildību saistītajās procedūrās ietvēra arī patērētāju garantiju marķējuma mehānismus. Tagad, kad klimata pārmaiņas un resursu patēriņš sāk apdraudēt pasaules nākotni, visi šādu sertifikācijas vai garantijas zīmju aspekti, kas orientēti uz patērētājiem, ir uzskatāmi par ilgtspējas marķējumu.

2.2.   Pēc Apvienotās Karalistes prezidentūras pieprasījuma Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2005. gadā publicēja atzinumu par tematu “Ētiska tirdzniecība un patērētāju garantiju sistēmas” (2). Tajā tika secināts, ka šādas brīvprātīgi ieviestas sistēmas (parasti sertifikācijas vai garantiju apliecinošu marķējumu veidā) var ievērojami veicināt ilgtspējīgu attīstību un patērētāju tiešu iesaistīšanu, sniedzot noteiktu un jūtamu atbildi uz globalizāciju. Minētajā atzinumā tika aplūkoti arī šādu sistēmu efektivitātes priekšnoteikumi, ES noteikto politisko pasākumu piemērotība un nepieciešamība steidzami noskaidrot jautājumus un veikt koordināciju. Visbeidzot, tajā tika aicināts izveidot racionālu pamatu, kas ļautu salīdzināt patērētāju garantiju sistēmas ar citiem politikas instrumentiem, kuru mērķi ir līdzīgi. Komiteja norādīja, ka tas nodrošinātu ES iestādes un dalībvalstis ar līdzekli saskaņotas politikas izstrādei un praktisku mehānismu ieguldījuma novērtēšanai. Tāpēc Komiteja ir īpaši gandarīta par to, ka minētie secinājumi Komisijas paziņojumā ir pilnībā atzīti un pilnveidoti.

2.3.   Četros gados kopš minētā dokumenta publicēšanas ir ārkārtīgi pieaudzis to izstrādājumu pārdošanas apjoms, kuriem ir šāds garantijas marķējums, piemēram, produkcija ar godīgās tirdzniecības marķējumu pārdota par 400 % vairāk un ar Utz Certified marķētā produkcija — par 365 % vairāk. Tendence turpinās, un krīze to acīmredzami neietekmē. Vadošie starptautiskie apstrādes un ražošanas uzņēmumi uz godīgās tirdzniecības koncepciju pārorientē veselus zīmolus un ražojumu kategorijas, savukārt mazumtirgotāji līdzīgā veidā pilnībā pārorientē produkcijas veidus. Patērētāju interese ir sekmējusi vairāku ar ilgtspēju saistītu garantijas marķējumu izveidi vai pilnveidošanu. Ir piemēri, kas liecina par to, ka šādām ilgtspējas sistēmām ir līdzvērtīga ietekme. Tas rada jautājumu par to, vai patērētāji apzinās dažādu marķējumu atšķirības, un to, kādas priekšrocības šī sistēma rada ražotājiem.

2.4.   Par šiem jautājumiem EESK vienmēr ir izrādījusi lielu interesi. Pirmajā atzinumā par tematu “Eiropas “godīgas tirdzniecības zīmes” iniciatīva”, ko Komiteja izstrādāja 1996. gadā (3), trīs galvenie ieteikumi bija šādi: būtu jāizveido kvalitatīvas starptautiskās sertifikācijas un pārbaudes sistēmas, jāsaglabā brīvprātības princips, un Komisijai būtu jāatbalsta gan attīstības valstu ražotāju organizācijas, kuras darbojas saskaņā ar godīgās tirdzniecības principiem, gan sabiedrības informētības un izpratnes veicināšanas kampaņas Eiropā.

2.5.   Minēto viedokli Komiteja vēlreiz apliecināja 2009. gada oktobrī izstrādātajā atzinumā par tematu “Pārtikas produktu taisnīga tirdzniecība” (4) (ziņotājs — Coupeau kgs). Lai gan patlaban izskatāmā atzinuma pamatā lielā mērā ir Coupeau kga atzinums, šajā dokumentā uzmanība pievērsta konkrēti Komisijas paziņojumam un ietverti vairāki paplašināti ieteikumi, kas atbilst Komitejas nostājai.

3.   Komisijas paziņojuma kopsavilkums.

3.1.   Dažādu veidu ilgtspējas marķējums ir kļuvis par daļu no patērētāju ikdienas. Šāds marķējums ļauj patērētājiem atbalstīt vairākus ilgtspējīgas attīstības mērķus. Viens no šādiem marķējuma veidiem ir godīgas tirdzniecības marķējums, kura pamatā ir šādu aspektu novērtējums un sertifikācija: vides un darba apstākļi, kas atbilst obligātajiem starptautiskajiem standartiem vai pārsniedz tos, labvēlīgs tirdzniecības režīms un noteikta veida piemaksas, no kurām labumu gūst attīstības valstu ražotāji. Paziņojumā galvenokārt dominē tieši šāda pieeja. Apzinoties, ka patērētājiem var rasties pārpratumi, Komisija pielikumā sniegusi godīgas tirdzniecības definīciju un norāda uz atšķirībām starp šādām dažādām pieejām (5):

3.2.   Lai gan patērētājiem domāto marķējumu un norāžu veidu ir daudz, Komisija atzīst, ka šo sistēmu reglamentēšanas mēģinājumi nedotu vēlamo rezultātu. Šīs brīvprātīgās un dinamiskās sistēmas atbilst tirdzniecības nozares un patērētāju vajadzībām, un reglamentēšana tikai kavētu to turpmāko attīstību.

3.3.   Tomēr patērētāju uzticēšanos un informētību var uzlabot, skaidrāk un pārredzamāk definējot minētās sistēmas; svarīgi ir nodrošināt arī neatkarīgu uzraudzību. Ir ierosināts un plānots dziļāk izanalizēt sistēmu ietekmi un to radītos ieguvumus, un Komisija, skaidri norādot, ka tai nav nodoma noteikt šīm privātajām sistēmām piemērotākos ilgtspējas standartus, tomēr iesaka dažus pamatprincipus. Tie ir šādi:

3.4.   Dažu šo garantijas apliecināšanas sistēmu mērķis — nabadzīgāko valstu attīstība — vienlaikus ir arī viens no svarīgākajiem PTO un ES tirdzniecības politikas uzdevumiem. Paziņojumā norādīts, ka privātās ilgtspējības sertifikācijas iniciatīvas, ja tās ir pārredzamas un nediskriminējošas, var būt papildinājums tirdzniecības liberalizācijas procesam.

3.5.   Tā kā valsts un pašvaldību iestāžu vajadzībām tiek tērēti 16 % no ES IKP, paziņojumā izklāstīti pamatprincipi, kas publiskā iepirkuma procedūrās ļautu iestrādāt ilgtspējības prasības. Dokumentā norādīts, ka prasība sertificēt produktus ar konkrētu marķēšanas sistēmu ir pretrunā publiskā iepirkuma regulējumam, tomēr ar ražošanas procesu saistītu atbilstīgu kritēriju iekļaušana ir likumīga, un īpaša “ētiskā marķējuma” licence ir viens no atbilstības apliecinājuma veidiem (6).

3.6.   Komisija 2007. un 2008. gadā atbalstīja godīgas tirdzniecības koncepciju un citas ar tirdzniecību saistītas ilgtspējas iniciatīvas, piešķirot vairāk nekā 19 miljonu euro lielu finansējumu galvenokārt informētības veicināšanai Eiropas Savienībā. Ir nodoms turpināt atbalsta sniegšanu, it īpaši saistībā ar ietekmes novērtējumiem un tirgus pārredzamību, un mudināt to darīt arī dalībvalstis.

4.   Vispārīgas piezīmes.

4.1.   Jēdzienu “godīgs” un “godīga tirdzniecība” lietošanu nav iespējams kontrolēt tiesiskā ceļā, un tas nozīmē, ka tos var izmantot ikviens, — arī tad, ja nav īsta pamata vai ja sniegtais labums ir mazāks nekā tas, ko apzīmē ar terminu “godīga tirdzniecība”. Šādos apstākļos ir būtiski, lai patērētāji būtu informēti par attiecīgajiem sertifikācijas un garantēšanas procesiem. Prakse liecina, ka citās nevalstiskās, ar tirdzniecību saistītās ilgtspējas nodrošināšanas sistēmās un uzņēmumu ilgtspējas sistēmās vērojama izvairīšanās lietot apzīmējumus “godīgs” vai “godīga tirdzniecība”, jo tos viegli sajaukt ar oficiālo terminu “godīga tirdzniecība”.

4.2.   Ir pagājuši desmit gadi kopš iepriekšējā Komisijas paziņojuma par minēto tematu. Šajā laikā ievērojami palielinājusies sabiedrības interese, ko sekmējusi pieaugošā informētība par ilgtspējības jautājumiem un ar to saistītie uzņēmumu centieni panākt, lai piegādes process atbilstu zināmiem ētiskiem, sociāliem un vides standartiem. Tādējādi tā ir savlaicīga korekcija tirgū, kura vērtība Eiropā 2009. gadā bija vairāk nekā 2 miljardi euro (godīgas tirdzniecības marķējums) un vismaz tikpat daudz arī saistībā ar citiem “ilgtspējas marķējumiem”. Tomēr attiecībā uz Eiropas tirdzniecību ar precēm, kas ievestas no attīstības valstīm, šis īpatsvars ir relatīvi mazs, un ir jānorāda, ka termins “niša”, kas Komisijas paziņojumā lietots tādu patērētājiem paredzētu marķējumu apzīmēšanai, kuri nav saistīti ar godīgas tirdzniecības koncepciju, būtu jālieto arī attiecībā uz godīgas tirdzniecības marķējumu, jo tas pats par sevi veido ilgtspējības marķējuma nišu.

4.3.   Tomēr atsevišķās valstīs un atsevišķu produktu tirgos ilgspējības marķējums vairs neatbilst šīs nišas principiem. Tā tas ir, piemēram, Nīderlandē, kur saskaņā ar holandiešu NVO Tropical Commodities Coalition (TCC) datiem 25 % patērētās kafijas ir tirgota atbilstīgi ētikas principiem. Tāpēc ir īpaši svarīgi nepieļaut, lai patērētājiem rastos pārpratumi.

4.4.   Ir jāapzinās, ka termina “godīga tirdzniecība”, tāpat kā jēdzienu “laba izcelsme” (Good Origin) vai līdzīgu marķēšanas apzīmējumu izmantošana, vedina domāt par ražojuma absolūtu ētisko vērtību, lai gan patiesībā vērojamie uzlabojumi var būt maznozīmīgi. Šādu kategorisku apgalvojumu pamatā visbiežāk ir nevis tīša krāpšana, bet gan vienkāršošana, kas ir ļoti vajadzīga popularizēšanas kampaņās, taču var likt patērētājiem vilties, ja viņi nesaņem gaidīto.

4.5.   Godīgas tirdzniecības gadījumā marķējums ir tikai viens no diviem savstarpēji papildinošiem godīgas tirdzniecības kanāliem; otrs kanāls ir integrētā piegādes ķēde. Paziņojumā tikpat kā nav aplūkota godīgas tirdzniecības kustības ilgtermiņa ietekme, tās iedzīvotājiem tuvā līmenī rīkotās kampaņas vai Ziemeļu valstīs veiktās politiskās aktivitātes un Dienvidu valstīs īstenotie ražotāju atbalsta pasākumi. Komisija nepievēršas arī nozīmīgajam ieguldījumam, ko sniedz, piemēram, “Utz Certified” sistēma pārtikas nekaitīguma nodrošināšanā, ņemot vērā tās augsti attīstīto izsekojamības mehānismu, un nenorāda uz “Rainforest Alliance” sertifikācijas sistēmas pozitīvo ietekmi uz klimata pārmaiņu mazināšanu, ņemot vērā tās ieguldījumu lietusmežu saglabāšanā. Jāatzīst, ka Komisija paziņojumā nevar kvalitatīvi pilnībā izanalizēt šo nozīmīgo papildu ietekmi, un tā šiem jautājumiem varētu pievērsties turpmākajos politikas dokumentos.

4.6.   Lai arī Komisija uzskata garantiju sistēmas par PTO tirdzniecības liberalizācijas procesa papildinājumu, godīgas tirdzniecības kustība neattiecina šo viedokli uz sevi un dēvē savu pieeju par alternatīvu tirdzniecības partnerību. No citu ilgtspējas nodrošināšanas sistēmju viedokļa būtu lietderīgi, ja PTO rupīgi izanalizētu to, kā tirdzniecības liberalizācija var veicināt ilgtspēju, un aizkavētu situāciju, kad ar ilgstpēju saistītās sociālās, vides un ekonomikas prasības kļūdaini tiek uzskatītas par šķēršļiem tirdzniecībai.

5.   Īpašas piezīmes.

5.1.   Komiteja ņem vērā Komisijas nostāju, kas neparedz garantijas sistēmu reglamentēšanu, jo ES regulējumam ir tendence vājināt ambiciozo un dinamisko aspektu, kurš raksturīgs sociālā un ekoloģiskā marķējuma sistēmām. Tomēr tiesiskā regulējuma trūkums nozīmē lielāku nepieciešamību gan pēc godīguma neatkarīgajā sertificēšanā, gan pēc tā, lai patērētāji skaidri zinātu, ko reāli piedāvā katra no neatkarīgajām garantijas iniciatīvām. No tā izriet, ka visu minēto sistēmu pamatā būtu jābūt akreditētām ISO 65 sertifikācijas procedūrām.

5.2.   Būtu vēlams veicināt vienota standartu satvara izstrādi tajās jomās, kur atsevišķas sistēmas nepārprotami pārklājas, piemēram, darba tiesību standartu un pesticīdu lietošanas jomā. Vajadzīgs arī rūpīgs ietekmes novērtējums, kurā jāņem vērā, ka paredzētie rezultāti ievērojami atšķiras, piemēram, godīgas tirdzniecības koncepcijas nolūks ir veicināt sīkzemnieku pieeju tirgum, savukārt Utz Certified sistēma paredz uzlabot saimniecību pārvaldības praksi; godīgas tirdzniecības koncepcijā uzmanība pievērsta atsevišķu ražotāju organizāciju stimulēšanai, savukārt Rainforest Alliance mērķis ir bioloģiskā daudzveidība.

5.3.   Lai gan Komisija ir izlēmusi nenoteikt standartus, tā tomēr atbalsta plaša pētījuma veikšanu par svarīgāko sistēmu relatīvajām atšķirībām un priekšrocībām. Tirgus pārredzamība ir uzskatāma par pamatprasību tādām ētisko garantiju sistēmām, kas vērstas uz tirgdarbību, un EESK principā atzinīgi vērtē šāda projekta izstrādi un interneta portāla izveidošanu minēto sistēmu analīzei un apspriešanai. Taču svarīgākais aspekts ir tas, kā šīs sistēmas darbojas tajās jomās, kurās tām ir kopīgi mērķi, un tas, kādas īpašas priekšrocības tās sniedz jomās, kuras tām ir atšķirīgas. Jānorāda, ka pašreizējā veidā UNCTAD“portāls” (7) nesasniedz minēto mērķi, jo ir ignorētas sistēmu būtiskās atšķirības un trūkst skaidrības un precizitātes, kāda nepieciešama šādai uzziņu vietnei.

5.4.   Ir ierosināts atbalstīt tādu procedūru izveidi, no kuras atkarīga ilgtspējas marķējumu pārredzamība un uzticamība, kā arī ražotāju iespējas iegūt sertifikāciju, piekļūt tirgum un risināt nepieciešamos organizatoriskos jautājumus. Piemēram, resursus varētu piešķirt ISEAL aliansei (8), lai tādējādi varētu turpināt darbu sistēmu harmonizēšanā, kad tas nepieciešams, vai atšķirīgo elementu precizēšanā. ISEAL ir organizācija, kurā iesaistītas daudzas ieinteresētās personas un kura dod iespēju konsolidēt dažādu marķējuma sistēmu kopīgos aspektus, kā arī objektīvi novērtēt un izskaidrot atšķirības.

5.5.   Pašreizējās diskusijās par godīgu tirdzniecību un nevalstiskām ar tirdzniecību saistītām ilgtspējas nodrošināšanas sistēmām būtiska nozīme neapšaubāmi ir attīstības valstu ražotāju organizācijām (9), un ir plašāk jāizmanto to pieredze saskarsmē ar dažādām ilgtspējas sistēmām. Komiteja uzskata, ka ilgtspējas sistēmās un jebkādos to ietekmes novērtējumos būtu vajadzīgs līdzvērtīgs ieguldījums no tām ražotāju organizācijām, kurām ir pieredze saistībā ar galvenajām iniciatīvām.

5.6.   Vairums produktu, kas attiecas uz godīgu tirdzniecību un nevalstiskām ar tirdzniecību saistītām ilgtspējas nodrošināšanas sistēmām, Eiropā tiek pārdoti nedaudzās dalībvalstīs. Komiteja stingri iesaka Komisijai izvirzīt par prioritāti to pilsoniskās sabiedrības organizāciju atbalstīšanu un finansēšanu, kas darbojas dalībvalstīs, kurās nav stabilu, patērētājiem paredzētu ilgtspējas popularizēšanas programmu, bet kurās ir uzticami pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, kas spēj sekmīgi piedalīties šādā darbā.

5.7.   ES tirdzniecības politikā jau zināmu laiku tiek novērtēts godīgas tirdzniecības koncepcijas devums un atzītas tās iespējas ietekmēt pasaules tirdzniecības politiku. Komiteja aicina Komisiju ņemt vērā to, ka ES iedzīvotāji ilgtspējai un sociāli izdevīgai tirdzniecībai piešķir aizvien lielāku nozīmi, un to atspoguļot arī mijiedarbībā ar PTO, sadarbojoties tirdzniecības noteikumu jomā.

(1)  Šajā saistībā jānorāda uz ES un Korejas Brīvās tirdzniecības nolīguma nodaļu par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību (13. nodaļa).

(2)  OV C 28, 3.2.2006., 72 – 81. lpp.

(3)  OV C 204, 15.7.1996., 41. lpp.

(4)  OV C 318, 23.12.2009., 29. lpp.

(5)  Paziņojums attiecas uz godīgas tirdzniecības kritērijiem atbilstīgi definīcijai, ko sniegusi godīgas tirdzniecības kustība, un Eiropas Parlamenta 2006. gada 6. jūnija rezolūcijai par godīgu tirdzniecību un attīstību (A6-0207/2006).

(6)  To ilustrē arī Eiropas Komisijas 2009. gada 29. oktobra lēmums par oficiāla pieprasījuma iesniegšanu Nīderlandei saistībā ar Ziemeļholandes provinces piešķirtajām publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesībām uz kafijas automātu piegādi un apkalpošanu. Pēc Komisijas domām, Ziemļholandes provinces izmantotā konkursa procedūra neatbilda ES publiskā iepirkuma noteikumu prasībām, tādējādi ierobežojot konkurenci.

(7)  http://193.194.138.42/en/Sustainability-Claims-Portal/Discussion-Forum/Fair-Trade/Web-links/

(8)  ISEAL ir starptautiska sociālo un vides standartu sistēmu apvienība, kuras “labas prakses kodekss” ir starptautisks uzziņu dokuments par šādām standartu sistēmām.

(9)  Tas attiecas uz Pasaules godīgas tirdzniecības organizāciju (WFTO) un Godīgas tirdzniecības marķēšanas starptautiskajām organizācijām (FLO), kuru pārvaldības sistēmās jau šobrīd ir iekļautas attīstības valstu ražotāju organizācijas, kā arī uz “Rainforest Alliance” (tās starptautiskajā standartu komitejā kā locekļi darbojas zemes īpašnieki, lauksaimnieki, NVO, kopienu pārstāvji, pētnieki, tehnoloģiju jomas pārstāvji un citas ieinteresētās puses) un “Utz Certified” (tās valdē darbojas kafijas audzētāju pārstāvji, kafijas tirgotāji un sagatavotāji, un NVO, un tās Rīcības kodeksu ir izvērtējušas un atzinušas visas iesaistītās “Utz Certified” programmā iesaistītās puses).