52005DC0706

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 22.12.2005

COM(2005) 706 galīgā redakcija

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI, EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Strādāsim kopā, strādāsim labāk: Jauni pamatnoteikumi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politikas atklātajai saskaņošanai Eiropas Savienībā

1. IEVADS

Eiropas Savienība ir apņēmusies modernizēt savu sociālo modeli, pamatojoties uz tādām kopīgām vērtībām kā sociālais taisnīgums un visu pilsoņu aktīva līdzdalība saimnieciskajā un sociālajā dzīvē. Komisija nesen notikušajā valstu un valdību vadītāju neformālajā sanāksmē Hemptonkortā vēlreiz apstiprināja, ka Eiropai jāmodernizē sociālās aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu to dzīvotspēju nākotnē. Politikām arī turpmāk jāveicina sociālā kohēzija, vienlīdzīgas iespējas un paaudžu solidaritāte, vienlaikus labāk reaģējot uz ekonomiskām un sociālām pārmaiņām un veicinot izaugsmi un nodarbinātību.

ES pēdējos gados ir mēģinājusi sekmēt koordināciju un dalībvalstu pieredzes apmaiņu par politiku modernizēšanu un pilnveidošanu. Pateicoties atvērtajai koordinācijas metodei (AKM), Komisijai, dalībvalstīm un citiem dalībniekiem ir bijis konstruktīvs dialogs par kopīgiem politikas mērķiem, labu praksi un labu pārvaldību, vienlaikus ievērojot subsidiaritāti. AKM ir stimulējusi dalībvalstis aktīvāk apkarot nabadzību un sociālo atstumtību un ir veicinājusi politiskās pieredzes apmaiņu par to, kā nodrošināt atbilstošas un ilgtspējīgas pensijas nākotnē.

Šajā paziņojumā ir izklāstīti Komisijas priekšlikumi, lai izveidotu racionālus pamatnoteikumus šīs apmaiņas turpmākai attīstībai. Tajā ņemta vērā līdz šim gūtā pieredze par to, kā dalībvalstis un citi dalībnieki nesenajā vērtējumā novērtējuši AKM, — kas darbojas sekmīgi, kas nedarbojas tik sekmīgi, kā arī par plašākām attīstības tendencēm, jo īpaši par Lisabonas stratēģijas pārskatīšanu. Tā mērķis ir izveidot spēcīgāku, redzamāku AKM, kurā īpaša vērība būtu pievērsta politikas īstenošanai, kam būs pozitīva mijiedarbība ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju, vienlaikus vienkāršojot ziņošanu un paplašinot politiskās pieredzes apmaiņas iespējas.

1.1. Priekšvēsture: AKM pielietošana sociālās integrācijas un pensiju jomā

AKM šajā jomā tika izstrādāta saskaņā ar 2000. gada marta Eiropadomes sanāksmē Lisabonā noteikto stratēģisko mērķi, kurā tika iekļauts mērķis radīt „lielāku sociālo kohēziju”. Pēc Padomes aicinājuma veikt ES mēroga darbu, „lai būtiski ietekmētu nabadzības izskaušanu” (32. punkts), kā arī attiecībā uz atbilstošu un ilgtspējīgu pensiju sistēmu (31. punkts) tika izveidots sociālās integrācijas process un AKM atbilstošas un ilgtspējīgas pensijas jomā. Vēlāk Eiropadome tiecās paplašināt šo darbu, iekļaujot tajā turpmāk veicamo veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes jomā.

Saskaņā ar atvērto koordinācijas metodi dalībvalstis zināmā mērā vienojas kopīgi izstrādāt politikas, neapšaubot subsidiaritāti. Tā ir elastīga metode, kas ļauj pieredzes apmaiņai un koordinācijai attīstīties tādā veidā un pakāpē, kas atbilst attiecīgajai politikai. Pielietota sociālās integrācijas un pensiju jomā, tā ietver vienošanos par kopīgiem mērķiem, nosakot kopīgus augsta līmeņa mērķus; valsts rīcības plānu (VRP) integrācijas jomā un valsts stratēģijas ziņojumu (VSZ) par pensijām sagatavošanu, kuros dalībvalstis konkrētam laika posmam nosaka politikas plānus, lai sasniegtu kopīgos mērķus; šo plānu/stratēģiju vērtēšanu kopīgos Komisijas/Padomes ziņojumos; kopīgu darbu, izstrādājot rādītājus, lai panāktu savstarpēju sapratni un vērtēšanu, kā arī vajadzības gadījumā mērķu noteikšanu. AKM ir nodrošinājusi pamatu apmaiņai un mācīšanās iespējām, un ir veicinājusi atklātību, caurspīdīgumu un ieinteresēto personu iesaistīšanos Eiropas un valstu līmenī, kalpojot par līdzekli labākai politikas veidošanai[1].

Integrācijas procesa pievienotā vērtība ir nabadzības un atstumtības daudzdimensionālā rakstura noskaidrošana un no tās izrietoša pilnībā integrētas politiskas rīcības nepieciešamība. Tā ir arī veicinājusi labu pārvaldību, atklātību un dalībnieku līdzdalību. Pensiju procesa rezultātā ir panākta vienprātība par to, ka pensiju reformas pamatā jābūt rūpēm par sistēmu atbilstību, ilgtspējību un modernizēšanu. Abi procesi ir sekmējuši savstarpēju pieredzes apmaiņu un aktualizējuši jaunus jautājumus, piemēram, nepieciešamību apkarot bērnu nabadzību, lai pārtrauktu paaudžu paaudzēs ilgušu atstumtību, un vajadzību veicināt ilgāku darba mūžu, lai pensiju sistēmas padarītu ilgtspējīgākas. Abi procesi arī turpmāk attīstās, un tajos ir sekmīgi iesaistītas jaunās dalībvalstis, kuras 2004. gada jūlijā izstrādāja savus pirmos valsts rīcības plānus par integrāciju un 2005. gada jūlijā sniedza pirmos valsts stratēģijas ziņojumus par pensijām.

1.2. Kāpēc racionalizēt?

Komisija vēl 2003. gada maijā ierosināja „racionalizēt” darbu integrācijas un pensiju jomā, kā arī plānoto darbu veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā, lai veidotu integrētu procesu. Tam bija divkāršs mērķis: nostiprināt procesu un to labāk integrēt ar Lisabonas procesu, jo īpaši ar vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (VEPP) un Eiropas nodarbinātības stratēģiju[2]. Komisija visās trīs jomās ierosināja ziņojumu sniegšanas un vērtēšanas struktūru un grafiku, kas saskaņots ar VEPP un nodarbinātības vadlīnijām. Dalībvalstis pauda plašu atbalstu, tās vēlējās vienkāršot ziņojumu sniegšanas kārtību, taču ne vājināt integrācijas un pensiju procesa īpašo raksturu un pielietošanas jomu. Tika panākta vienošanās strādāt pakāpeniski, 2004.–2005. gadā pievēršoties atsevišķiem paketes elementiem: darba uzsākšanai veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā un ikgadējā kopīgā sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas ziņojuma izstrādāšanai. Šis paziņojums attiecas uz pēdējo elementu — jaunu kopīgo mērķu pieņemšanu šiem trijiem virzieniem, kā arī jaunām procedūrām, ko piemēros no 2006. gada[3]. Tādējādi šis paziņojums pamatojas uz Komisijas un dalībvalstu plašu, kopīgu sapratni.

Tajā ņemta vērā arī attīstība kopš 2003. gada, piemēram, darba uzsākšana veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā. Dalībvalstis 2005. gada aprīlī iesniedza sākotnējos politikas paziņojumus un, pamatojoties uz tiem, ir panākta vienošanās par diskusiju dokumentu. Dalībvalstis vienojas, ka šajā jomā var efektīvi pielietot racionalizētās AKM, lai stimulētu politikas attīstību, iezīmētu kopīgos uzdevumus un uzlabotu savstarpējo pieredzes apmaiņu.

Pats galvenais, Lisabonas procesa atjaunošana 2005. gada martā ir skaidrāk iezīmējusi kontekstu, kurā jāiekļaujas sociālās aizsardzības un integrācijas darbam. Pārskatītā Lisabonas stratēģija pievēršas izaugsmes un nodarbinātības palielināšanas politikām[4] un tiecas pārvarēt Lisabonas pārskatā noteikto plaisu, tās īstenojot. Arī turpmāk tiks gatavoti atsevišķi ziņojumi par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju saskaņā ar AKM, atspoguļojot jaunajām, integrētajām vadlīnijām būtiskos sociālās aizsardzības jautājumus arī valsts reformu programmās[5]. Vienlaikus, atspoguļojot Eiropadomes redzējumu par „izaugsmi un nodarbinātību kā sociālās kohēzijas pamatu”, politikas saskaņā ar pārskatīto Lisabonas programmu veicinās sociālo kohēziju un integrāciju. Tādējādi AKM jādarbojas paralēli un ciešā mijiedarbībā ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju, sekmējot izaugsmes un nodarbinātības mērķus, kamēr Lisabonas programmas sekmē sociālās kohēzijas mērķu sasniegšanu. AKM, tāpat kā pārējam Lisabonas procesam, arī jāpalīdz mazināt plaisa īstenošanā.

1.3. Vērtēšanas darbs saskaņā ar AKM: dalībvalstu un politikas dalībnieku viedoklis

Komisija pirms racionalizēšanas priekšlikuma izvirzīšanas centās ņemt vērā ieinteresēto personu viedokli. Tā lūdza dalībvalstīm, sociālajiem partneriem, NVO un sociālās aizsardzības iestādēm aizpildīt anketu par AKM un darba metodēm. Tika saņemts ļoti daudz atbilžu, kas sniedz plašu pārskatu par dalībvalstu un citu ieinteresēto personu vēlmēm[6].

Ir skaidrs, ka ieinteresētās personas augstu vērtē AKM un atzīst tās pozitīvo ietekmi politikas veidošanā. Ieinteresētās personas atzinīgi vērtē to, ka AKM pauž Eiropas Savienības atbalstu sociālās politikas kopīgām vērtībām un nodrošina to, ka sociālā politika tiek ņemta vērā ES lēmumu pieņemšanā. Ieinteresētās personas vēlas izcelt labas sociālās aizsardzības un integrācijas politikas pozitīvo lomu un atbalstīt politikas modernizēšanu. Tātad racionalizēšanas rezultātā AKM jākļūst efektīvākai un jāiegūst plašāka nozīme.

Ieinteresētās personas plaši atbalsta procesa skaidrāku iezīmēšanu ar vienkāršotu ziņojumu sniegšanu, ja vien tas nenāk par sliktu jau sasniegtajam. Racionalizēšanas rezultātā trijiem darbības virzieniem ir jāsaplūst kopā, bet jāļauj tālāk attīstīties katra īpašajām iezīmēm, kuras ir būtiskas [7] . Jaunajiem intergrētajiem kopīgajiem mērķiem nevajadzētu mazināt iespējas padziļināti risināt jautājumus katrā politikas jomā.

Ieinteresētās personas īpaši augstu vērtē AKM kā mācīšanās un politiskās pieredzes apmaiņas līdzekli. Tās augstu vērtē pieredzes apmaiņas mehānismus, piemēram, salīdzinošās pārskatīšanas programmu un starpvalstu projektus, kas izveidoti paralēli galvenajam, ziņojumu sniegšanas un vērtēšanas uzdevumam. Ieinteresētās personas atzinīgi vērtē to, ka jaunā budžeta pozīcija „Progress” nākotnē veicinās šādas darbības visā AKM pielietošanas diapazonā. Racionalizēšanai jāatbalsta mācīšanās iespēju paplašināšana un tās labāka integrēšana ziņojumu sniegšanā un vērtēšanā.

Tiek uzsvērta labas saiknes būtiskā nozīme starp AKM sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā un citiem ES mēroga procesiem. Tiek izcelta laba mijiedarbība ar pārskatīto Lisabonas stratēģiju un atjaunoto ilgtspējīgas attīstības stratēģiju.

Par galveno mērķi uzskata labas pārvaldības un atklātības politikas veidošanā veicināšanu. Racionalizētajam procesam jābūt vērstam uz to, lai turpmāk izvērstu integrācijas jomā jau izstrādāto praksi dalībnieku iesaistīšanā.

2. JAUNIE KOPīGIE MēRķI RACIONALIZēTAJAI AKM SOCIāLāS AIZSARDZīBAS UN SOCIāLāS INTEGRāCIJAS JOMā

Komisija ierosina šādus racionalizētās AKM kopīgos mērķus sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā. Tie pamatojas uz Nicas mērķiem integrācijas jomā un Lākenes mērķiem pensiju jomā, lai saglabātu abās jomās uzņemto ātrumu. AKM galveno rūpju lokā arī turpmāk būs labas politikas veidošanas veicināšana augsta līmeņa sociālās aizsardzības un sociālās kohēzijas jomā, panākot labu mijiedarbību ar pārskatītajām Lisabonas izaugsmes un nodarbinātības prioritātēm un ar pasākumiem, lai pārvarētu Lisabonas pārskatā noteikto plaisu īstenošanā. Īpaši sociālās integrācijas jomā vispārinātāks mērķu izklāsts sniegtu dalībvalstīm iespēju detalizētāk pievērsties politikas prioritātēm, kuras katrā valstī ir vissvarīgākās, piemēram, bezpajumtnieku, bērnu nabadzības un jauniešu atsvešināšanās no ģimenes, imigrantu un etnisko minoritāšu, invaliditātes, e-iekļaušanas vai nevienlīdzības izglītībā un apmācībā jautājumam[8]. Tajos izmantota pieredze, kas gūta, analizējot valstu rīcības plānu integrācijas jomā īstenošanu 2005. gadā: mērķi integrācijas jomā jāiekļauj atbilstošajā valsts politikā, tostarp struktūrfondu programmās un izglītības un apmācības politikā, un ka sociālās politikas veidošanu sekmēs labas pārvaldības stiprināšana.

Priekšlikumā iekļauti „visaptveroši” mērķi, kas sniedz vispārēju pamatu darbam ar AKM kopumā, kā arī trīs katrai politikas jomai specifisku mērķu grupas.

2.1. AKM visaptverošie mērķi sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā ir:

1. veicināt sociālo kohēziju un vienādas iespējas visiem, izmantojot atbilstošas, finansiāli ilgtspējīgas, pielāgojamas un efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas un sociālās integrācijas programmas;

2. nodrošināt ciešu mijiedarbību ar Lisabonas mērķiem, panākot lielāku ekonomisko izaugsmi un vairāk labu darbavietu, un ar ES ilgtspējīgas attīstības stratēģiju;

3. stiprināt pārvaldību, caurspīdīgumu un ieinteresēto personu iesaistīšanos politikas izstrādē, īstenošanā un pārraudzībā.

2.2. Uz dažādajiem darbības virzieniem attiecas šādi mērķi:

2.2.1. būtiski ietekmēt nabadzības izskaušanu un sociālo atstumtību:

4. nodrošināt aktīvu visu iedzīvotāju sociālo integrāciju, veicinot iesaistīšanos darba tirgū un apkarojot nabadzību un atstumtību nomaļāko iedzīvotāju un grupu vidū;

5. visiem garantēt piekļuvi pamatresursiem, tiesībām un sociālajiem pakalpojumiem, kas vajadzīgi, lai piedalītos sabiedrībā, vienlaikus risinot ar ekstrēmām atstumtības formām saistītus jautājumus un apkarojot visa veida diskrimināciju, kas noved pie atstumtības;

6. nodrošināt labu sociālās integrācijas politikas koordināciju un visos līmeņos iesaistīt valdības un citus atbilstošos dalībniekus, tostarp nabadzīgos iedzīvotājus, lai šī politika būtu efektīva un tiktu efektīvi iekļauta attiecīgajā valsts politikas jomā, tostarp ekonomikas un budžeta politikā, izglītības un apmācības politikā un struktūrfondu (īpaši, ESF) programmās, un lai tā ņemtu vērā integrēto pieeju dzimumu līdztiesības īstenošanai.

2.2.2. Nodrošināt atbilstošas un ilgtspējīgas pensijas:

7. atbilstoši solidaritātes un godīguma principam starp paaudzēm un paaudžu vidū garantēt atbilstošu pensiju visiem un iespēju saņemt pensiju, kas ļauj iedzīvotājiem, aizejot pensijā, saprātīgā apmērā saglabāt iepriekšējo dzīves līmeni;

8. attiecībā uz stabilām valsts finansēm nodrošināt valsts un privāto pensiju sistēmu finansiālu ilgtspējību, īpaši: atbalstot ilgāku darba mūžu un aktīvas vecumdienas, nodrošinot atbilstošu un godīgu līdzsvaru starp iemaksām un pabalstiem, kā arī veicinot pieejamību un nodrošinot pensiju fondu un privāto sistēmu drošību;

9. nodrošināt, lai pensiju sistēmas būtu caurspīdīgas, labi pielāgotas sieviešu un vīriešu vajadzībām un centieniem, un modernas sabiedrības prasībām, demogrāfiskai novecošanai un strukturālām pārmaiņām; lai iedzīvotāji saņemtu vajadzīgo informāciju, plānojot aiziešanu pensijā, un lai reformas tiktu veiktas, pēc iespējas vairāk pamatojoties uz vienprātību.

2.2.3. Nodrošināt pieejamu, augstas kvalitātes un ilgtspējīgu veselības aprūpi un ilgtermiņa aprūpi:

10. nodrošināt, lai visiem būtu pieejama atbilstoša veselības un ilgtermiņa aprūpe, un lai vajadzība pēc aprūpes nenovestu pie nabadzības un finansiālas atkarības; risināt jautājumus saistībā ar nevienlīdzīgu piekļuvi aprūpei un nevienlīdzību attiecībā uz veselības stāvokli;

11. veicināt veselības un ilgtermiņa aprūpes kvalitātes palielināšanu un pielāgot aprūpi sabiedrības un atsevišķu iedzīvotāju mainīgajām vajadzībām un prioritātēm, īpaši izstrādājot kvalitātes standartus, kas atspoguļo labāko starptautisko praksi, un pastiprinot veselības nozares speciālistu un pacientu, un aprūpes saņēmēju atbildību;

12. nodrošināt, lai arī turpmāk būtu pieejama atbilstoša augstas kvalitātes ilgtermiņa aprūpe, veicinot veselīgu un aktīvu dzīves veidu, augstvērtīgus cilvēkresursus aprūpes sektorā un racionālu resursu izmantošanu, īpaši nodrošinot atbilstošu motivāciju pakalpojumu lietotājiem un sniedzējiem, labu pārvaldību un koordināciju starp aprūpes sistēmām un iestādēm.

3. PROCEDūRAS UN DARBīBAS AKM NOSTIPRINāšANAI

3.1. Ziņošana un vērtēšana

Pamatojoties uz šiem kopīgajiem mērķiem, tiks izstrādāta valsts stratēģija sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā , kurās būs apskatīti īpaši uzdevumi, kas risināmi saskaņā ar katru pīlāru, vienlaikus nosakot apkopojošas vadlīnijas attiecīgajā sektorā kopumā. Tajās tiks iekļauta:

kopīga nodaļa, kurā būs:

- sociālā stāvokļa novērtējums , sniedzot ziņojumu par galvenajām tendencēm un risināmiem uzdevumiem attiecībā uz nabadzību un sociālo atstumtību, pensijām un veselības un ilgtermiņa aprūpi, kā arī

- izklāsts par vispārējo stratēģisko pieeju sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politikas modernizēšanai.

Šo daļu sagatavos, pamatojoties uz kopīgajiem visaptverošajiem mērķiem un pamatojot to ar atbilstošiem ES mēroga rādītājiem.

Trīs tematiskie plāni attiecībā uz sociālo integrāciju, pensijām un veselības aprūpi. Tiem jābūt vērstiem uz nākotni un tajos jābūt noteiktiem valsts prioritārajiem mērķiem , kopīgos mērķus izskaidrojot valsts politikas plānos. Katrs no tiem tiks izmantots kā valsts plāns konkrētajā politikas jomā. Tādējādi mērķis attiecībā uz integrāciju ir saglabāt valsts rīcības plānu integrācijas jomā lomu stratēģiskajā plānošana un mērķu noteikšanā, īpašu uzmanību pievēršot stratēģiskai rīcībai, prioritāšu noteikšanai un politikas īstenošanai. Attiecībā uz pensijām valsts stratēģijas ziņojums arī turpmāk saglabās nozīmi, nosakot pensiju sistēmas modernizēšanas stratēģiju, lai spētu risināt šobrīd un nākotnē risināmos uzdevumus. Ņemot vērā to, ka dalībvalstis valsts stratēģijas ziņojumus par pensijām iesniedza 2005. gada jūlijā, praksē pirmajai racionalizētajai, iesniegtajai informācijai par pensijām 2006. gadā jābūt ļoti vispārīgai. Veselības un ilgtermiņa aprūpes plānā galvenokārt tiks noteikti jautājumi, par kuriem var notikt savstarpēja pieredzes un zināšanu apmaiņa.

Komisija izstrādās projektu kopīgam sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas ziņojumam, kas pirms Eiropadomes pavasara sanāksmes jāpieņem Padomei/Komisijai. Tajā būs apkopoti galvenie jautājumi un tendences un novērtēts dalībvalstu veikums kopīgo mērķu sasniegšanā. Tajā tiks pārskatīti Lisabonas stratēģijā iekļautie punkti un novērtēts tas, kā panākumi Lisabonas mērķu sasniegšanā nodarbinātības un izaugsmes jomā ietekmē sociālo kohēziju.

Sīkāks izklāsts par galvenajiem jautājumiem un labu praksi trīs politikas jomās tiks sniegts atsevišķos Komisijas dienestu ziņojumos.

3.2. Ziņojumu sniegšanas un vērtēšanas grafiks

Valsts stratēģijas sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā parasti attiecas uz nākamo trīs gadu periodu. Lai pieskaņotos jaunajam Lisabonas grafikam, pirmie ziņojumi jāiesniedz 2006. gada septembrī. Tas atvieglos attiecīgu jautājumu, piemēram, par to, kā pabalstu sistēmas veicina līdzdalību darba tirgū, un cik vēl ilgi strādāšanu var atbalstīt ar pensiju sistēmu un „veselīgu vecumdienu” stratēģijas palīdzību, iekļaušanu valsts reformu programmās, kas jāiesniedz 2006. gada oktobrī. Ņemot vērā to, ka pirmie ziņojumi tiks iesniegti pēc viena Lisabonas trīs gadu cikla (2005.–2008.) gada, tie izņēmuma kārtā attieksies tikai uz divu gadu periodu (2006.–2008.).

Dalībvalstīm nebūs jāiesniedz valsts stratēģija starpposma (jeb „vieglajos”) gados. Ja tās to vēlas, tās var ziņot par visām jaunajām politikas iniciatīvām vai par sasniegto[9]. AKM „vieglajos” gados būs vērstas uz īpašu jautājumu padziļinātu analīzi un politikas atzinumu izplatīšanu. Kopīgais ziņojums sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā šajos gados varētu attiekties gan uz kopīgiem, gan valsts mēroga rādītājiem attiecībā uz sasniegto; uz politikas sasniegumiem, par ko ziņo dalībvalstis; uz pārskatu par mijiedarbību ar Lisabonas procesu; kā arī uz īpašu politikas jautājumu analīzi.

3.3. Darbības: savstarpējas pieredzes apmaiņas veicināšana

Viens no skaidrākajiem atzinumiem, kas gūti vērtēšanā, ir augstais novērtējums, ko ieinteresētās personas piešķir praktiskās pieredzes un savstarpējas zināšanu apmaiņas pasākumiem, piemēram, tādiem kā salīdzinošās pārskatīšanas programma, starpvalstu apmaiņas projekti, ikgadējā apaļā galda diskusija par nabadzību un sociālo atstumtību un ikgadējā tikšanās ar cilvēkiem, kas dzīvo nabadzībā. Plānotā budžeta pozīcija „Progress” nākotnē atbalstīs tamlīdzīgus apmaiņas pasākumus visā AKM pielietošanas diapazonā. Tiem būtu jāpiešķir lielāka nozīme saskaņā ar turpmāko AKM un tie būtu labāk jāintegrē ziņošanā un vērtēšanā. Komisija ierosina izmantot iepriekš ierosinātā jaunā grafika priekšrocības, lai veicinātu savstarpējas mācīšanās iespēju palielināšanu un labas prakses apmaiņu, jo īpaši „vieglajos” gados.

3.4. Darbības: dalībnieku iesaistīšana un pārvaldība

Racionalizētajā AKM divkārt jāpalielina uzsvars uz tādiem faktoriem, kā laba pārvaldība, caurspīdīgums un dalībnieku iesaistīšana. Dalībnieku iesaistīšana šajā procesā to nostiprinās, padarot to redzamāku, iedrošinot noteikt augstākus mērķus un palielinot uzsvaru uz politikas īstenošanu.

Tātad integrācijas jomā praktizēto ieinteresēto personu iesaistīšanu varētu izvērst plašāk, iesaistot tās citos virzienos, vienmēr ņemot vērā atšķirību starp tiem. Turklāt saskaņā ar trešo visaptverošo mērķi AKM varētu veicināt labu pārvaldību, caurspīdīgumu un iesaistīšanos ne vien savā darbības sfērā, bet arī plašākā nozīmē kā sociālās politikas veidošanas mērķis. Tāpēc dažādos darbības virzienos būs jāpievērš uzmanība dažādiem jautājumiem. Integrācijas jomā tiks uzsvērta līdzdalības veicināšana lēmumu pieņemšanā, politikas saskaņošana starp nozarēm un pārvaldes līmeņiem un nabadzības un atstumtības jautājuma iekļaušana valsts plānošanas procesā. Pensiju jomā īpašs uzdevums ir padarīt pensiju sistēmas saprotamas un sniegt pilsoņiem vajadzīgo informāciju, plānojot aiziešanu pensijā. Veselības jomā prioritāte droši vien būs laba politikas saskaņošana starp dažādām veselības aprūpes sistēmas daļām un laba pilsoņu informēšana.

3.5. Darbības: rādītāji

Kā norādīts 3.1. punktā, valsts stratēģijas sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā visaptverošo mērķu līmenī varētu pamatot ar kopīgiem rādītājiem, kas atspoguļo galvenās sociālās tendences un plašus mērķus, kā arī ar detalizētākiem rādītājiem katrā politikas jomā.

Komisija un dalībvalstis 2006. gadā varētu strādāt, lai nostiprinātu un vienkāršotu rādītāju lietošanu, lai pamatotu jaunos kopīgos mērķus, vienlaikus ņemot vērā īpašos mērķus, politikas prioritātes, metodoloģiskos risinājumus un trīs darbības virzienu attīstības pakāpi. Darbam ar rādītājiem jābūt vērstam uz to, lai labāk pārraudzītu politikas rezultātus, tostarp to, ka tie ietekmē sievietes, vīriešus un ģimenes. Jānostiprina arī rādītāji, lai pārraudzītu situāciju nabadzības jomā. Pārejot uz ES–SILC sistēmu, trūks salīdzināmu datu par ienākumiem un dzīves apstākļiem, uz kuriem balstās daudzi no šiem indikatoriem. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būs jāapsver, kā šajā laikā novērtēt panākumus un veikt pārrobežu salīdzinājumus.

Jāatjauno uzsvars uz mērķu noteikšanu attiecībā uz nabadzību un sociālo atstumtību. Mērķu noteikšana vienmēr ir bijusi sociālās integrācijas procesa daļa saskaņā ar Eiropadomes sanāksmē Lisabonā izvirzīto prasību „būtiski ietekmēt nabadzības izskaušanu” un 2002. gada marta sanāksmē Barselonā izteikto aicinājumu dalībvalstīm noteikt mērķus „ievērojami samazināt to cilvēku skaitu, kurus skar nabadzība un sociālā atstumtība”. To izmantošanā ir panākta pastāvīga, taču lēna izaugsme. Pēdējā laikā ir arī notikuši vairāki viedokļu apmaiņas pasākumi starp dalībvalstīm par jautājumiem saistībā ar mērķu formulēšanu, īstenošanu un novērtēšanu. Tie ir jāizvērš plašāk.

AKM vērtēšanas rezultātā tika izteikti daudzi ierosinājumi par jauniem rādītājiem un iespējamiem mērķiem, tāpat kā tas notika pēc Luksemburgas prezidentūras 2005. gada jūnijā rīkotās konferences par ES sociālās integrācijas procesa pastiprināšanu[10]. Darbība jāpamato uz šiem priekšlikumiem.

3.6. AKM redzamības palielināšana

Padarot AKM redzamāku, tiktu sasniegti vairāki mērķi. Pilsoņi saņemtu informāciju par to, ka ES interesējas par sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas politiku un tās atbalsta. Kopīgie mērķi un politiskās pieredzes apmaiņa, kas noris saskaņā ar AKM, varētu pozitīvi ietekmēt visās dalībvalstīs notiekošās politikas ievirzes debates.

Izmantojot plānotā „vieglākā” ziņojumu sniegšanas un vērtēšanas ritma priekšrocības, vairāk uzmanības varētu veltīt sabiedrības informēšanai par AKM. Tādējādi praksi, kad valsts semināros var piedalīties visi dalībnieki, uzskata tikai par daļu no valsts plānu apkopošanas procesa. „Vieglajos” gados varētu notikt vairāk šādu semināru, tādējādi valsts debatēs izmantojot pieredzi, kas gūta darbā ar AKM.

Eiropas Parlaments nereti ir norādījis, ka vēlas pilnīgāk iesaistīties AKM procesos. Komisijai un dalībvalstīm kopā ar Parlamentu ir jāizpēta, kā tas būtu darāms.

4. SECINāJUMS: SPēCīGāKA AKM

Eiropas sociālās aizsardzības sistēmām un sociālās integrācijas politikai jārisina lieli uzdevumi. Darbs, kas atbilstoši AKM veikts sociālās integrācijas un pensiju jomā, jau ir daudz devis, lai iezīmētu tos. Pēc vērtējuma saņemtās atbildes rāda, ka tie, kas ciešāk saskārušies ar AKM, to augstu vērtē. Jautājums, kas jāuzdod, ir nevis tas, vai AKM ir bijusi vērtīga, bet gan vai tā ir bijusi atbilstoša šā uzdevuma risināšanai? Lisabonas procesa termiņa vidusposma pārskatā ir skaidri pausta prasība, ka visiem ES sociāli ekonomiskajiem procesiem vairāk jākoncentrējas uz īstenošanai un jābūt redzamākiem. Un pašreiz notiekošās debates par Eiropas sociālā modeļa nākotni ir izvirzījušas nepieredzētā uzmanības centrā politiku sociālās aizsardzības un sociālās integrācijas jomā.

Šeit izteiktie priekšlikumi par jauniem pamatnoteikumiem ir vērsti uz to, lai nostiprinātu AKM un padarītu to redzamāku, lai to labāk integrētu Lisabonas stratēģijā un lai būtu vairāk iespēju mācīties, apmainīties ar pieredzi, izplatīt politiku, ko dalībnieki augstu vērtē. Taču, risinot dažus no galvenajiem uzdevumiem, piemēram, lai pārvarētu plaisu starp mērķu noteikšanu un politikas īstenošanu, būs vajadzīgs kas vairāk, nevis tikai vienkārša procedūru nomaiņa. Komisija cer, ka šeit ierosinātā AKM racionalizēšana, kas atbilst interesēm, ko valstu un valdību vadītāji pauduši Eiropas Savienības sociālās dimensijas jomā, varētu saņemt to spēcīgo politisko atbalstu, kas tai nepieciešams, lai tā sekmīgi izdotos.

[1] Informācija par abu procesu attīstību, tostarp kopīgajiem mērķiem, valstu ziņojumiem, kopīgajiem Padomes/Komisijas ziņojumiem, pētījumiem un palīgdarbībām ir pieejama šādās mājas lapās sociālās integrācijas jomā: http://europa.eu.int/comm/employment_social/social_inclusion/index_en.htm; pensiju jomā: http://europa.eu.int/comm/employment_social/social_protection/pensions_en.htm.

[2] Tagad tās ir apvienotas, izveidojot integrētās nodarbinātības un izaugsmes vadlīnijas 2005.–2008. gadam.

[3] 2006. gadu izvēlējās, saskaņojot ar VEPP un Eiropas nodarbinātības stratēģijas grafiku.

[4] 2005. gada 22.–23. marta Eiropadomes sanāksme, prezidentūras secinājumi.

[5] Komisijas dienestu darba dokuments SEK (2005) 622, 2005. gada maijs.

[6] Pilns kopsavilkums un secinājumi atrodami Komisijas dienestu ziņojumā, kas pievienots šim paziņojumam. Ar vērtējumu saistītie dokumenti ir publicēti internetāhttp://europa.eu.int/comm/employment_social/social_inclusion/index_fr.htm

[7] Vērtēšanā netika pārskatīts darbs veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā. Tomēr 1.2. iedaļā atspoguļotā viedokļu apmaiņa apstiprina uzskatu, ka AKM jāņem vērā īpašie apstākļi šajā jomā.

[8] Skatīt galvenās politikas prioritātes, kas noteiktas kopīgajā Padomes/Komisijas ziņojumā par sociālo integrāciju 2004. gadā un 2005. gada ziņojumu par sociālo integrāciju 10 jaunajās dalībvalstīs, kā arī nākotnē risināmos uzdevumus, kas dalībvalstīm uzskaitīti kopīgajā ziņojumā par sociālo aizsardzību un sociālo integrāciju 2005. gadā.

[9] To var darīt arī saskaņā ar ikgadējām valsts Lisabonas reformu programmām.

[10] Pilnīgu informāciju par šo konferenci, tostarp akadēmisko pētījumu, skatīt: http://www.ceps.lu/eu2005%5Flu/inclusion