16.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 210/5

(1)

Eiropadome 2010. gada 26. martā piekrita Komisijas priekšlikumam uzsākt jaunu izaugsmes un nodarbinātības stratēģiju –“Eiropa 2020” –, kurai par pamatu ņemta ciešāka ekonomikas politikas koordinācija un kura pievērsīs uzmanību galvenajām jomām, kurās jārīkojas, lai palielinātu Eiropas ilgtspējīgas izaugsmes potenciālu un konkurētspēju.

(2)

Padome 2010. gada 13. jūlijā pieņēma ieteikumu par dalībvalstu un Savienības vispārējām ekonomikas politikas pamatnostādnēm (2010.–2014. g.), bet 2010. gada 21. oktobrī – lēmumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (2), kas kopā veido “integrētās pamatnostādnes”. Dalībvalstis tika aicinātas ņemt vērā šīs integrētās pamatnostādnes savā ekonomikas un nodarbinātības politikā.

(3)

Komisija 2011. gada 12. janvārī pieņēma pirmo Gada izaugsmes pētījumu, tādējādi uzsākot jaunu ekonomiskās pārvaldības ciklu ES un pirmo Eiropas ex-ante un integrētas politikas koordinēšanas pusgadu, kas balstās uz stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropadome 2011. gada 25. martā apstiprināja fiskālās konsolidācijas un strukturālu reformu prioritātes saskaņā ar Padomes 2011. gada 15. februāra un 7. marta secinājumiem un atbilstīgi Komisijas Gada izaugsmes pētījumam. Tā uzsvēra, ka prioritāte jāpiešķir stabilam budžetam un fiskālās stabilitātes atjaunošanai, bezdarba samazināšanai ar darbaspēka tirgus reformu palīdzību un jauniem centieniem, lai stiprinātu izaugsmi. Tā aicināja dalībvalstis šīs prioritātes izvērst konkrētos pasākumos, ko paredzēts iekļaut to stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(5)

Eiropadome 2011. gada 25. martā aicināja dalībvalstis, kas piedalās paktā “Euro plus”, savlaicīgi nākt klajā ar savām saistībām, lai tās ietvertu stabilitātes vai konverģences programmās un valsts reformu programmās.

(6)

Luksemburga 2011. gada 29. aprīlī iesniedza savas 2011. gada stabilitātes programmas atjauninājumu, kas attiecas uz laikposmu no 2011.līdz 2014. gadam, un 2011. gada valsts reformu programmu. Abas programmas ir izvērtētas vienlaikus, lai ņemtu vērā to savstarpējo saistību.

(7)

Ņemot vērā finanšu nozares ārkārtīgi lielo nozīmi valsts ekonomikā, Luksemburga ir samērā labi izturējusi finanšu un ekonomikas krīzi. Pēc tam, kad reālais IKP 2009. gadā bija samazinājies par 3,6 %, ekonomika 2010. gadā ātri atveseļojās. IKP pieauga par apmēram 3,5 %, ko veicināja valdības lēmums par valsts izdevumu palielinājumu saskaņā ar Eiropas ekonomikas atveseļošanas programmu un spēcīgs eksporta neto vērtības pieaugums. Nodarbinātības joma saglabāja elastību, daļēji pateicoties ievērojamā apmērā īstenotajai pārējai uz saīsināta darbalaika režīmu, ko veicināja iestādes. Bezdarba līmenis sāka paaugstināties kopš 2008. gada sākuma un visumā stabilizējās pie apmēram 6 % – Luksemburgā vēsturiski augstā līmenī. Neraugoties uz ekonomikas lejupslīdi, valsts finanses Luksemburgā ir samērā labā stāvoklī (budžeta deficīts 2010. gadā bija 1,7 % un kopējais parāds bija 18,4 %), pateicoties ļoti labvēlīgai sākuma situācijai.

(8)

Pamatojoties uz atjauninātās stabilitātes programmas izvērtējumu saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1466/97, Padome uzskata, ka makroekonomikas scenārijs, kas veido pamatu budžeta prognozēm, ir nedaudz piesardzīgāks salīdzinājumā ar Komisijas dienestu izstrādāto 2011. gada pavasara prognozi. Saskaņā ar stabilitātes programmu 2011. gada mērķis ir budžeta deficīts 1 % apmērā, kas atbilst Komisijas dienestu pavasara prognozei. Stabilitātes programmā tiek prognozēts, ka nemainīgas politikas gadījumā pamatdeficīts 2012. gadā palielināsies līdz 1,5 % no IKP, savukārt līdz 2014. gadam tas pakāpeniski atkal samazināsies līdz 0,8 % no IKP. Komisijas dienestu prognoze ir nedaudz optimistiskāka, proti, saskaņā ar to paredzamais deficīts 2012. gadā būs 1,1 % no IKP, balstoties uz labvēlīgāku makroekonomikas scenāriju un izdevumu lēnāku pieaugumu. Stabilitātes programmā nav paredzēts, ka programmas darbības laikposmā (2011.–2014. gadā) tiks sasniegts vidēja termiņa mērķis (VTM), kas tiek definēts kā strukturālais līdzsvars 0,5 % apmērā no IKP. Gluži pretēji – paredzams, ka strukturālais līdzsvars (ko Komisijas dienesti pārrēķināja, balstoties uz stabilitātes programmā iekļauto informāciju un ievērojot kopīgi saskaņotu metodoloģiju) pakāpeniski pasliktināsies no pārpalikuma 0,3 % apmērā 2011. gadā līdz 0,8 % deficītam 2014. gadā.

(9)

Ja saglabāsies prognozējamā straujā IKP izaugsme, Luksemburgas valsts finanšu stāvoklis varētu kļūt labāks, pateicoties turpmākam strukturālā līdzsvara uzlabojumam, lai tādējādi jau 2012. gadā sasniegtu VTM. Tas Luksemburgai sniegtu drošības rezervi ekonomikas iespējamās lejupslīdes gadījumā nākotnē un palīdzētu uzlabot valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju. Turklāt, ņemot vērā to netiešo saistību paredzamo ietekmi, kuras attiecas uz iedzīvotāju novecošanu, Luksemburgai būtu vēlams vērienīgāks VTM.

(10)

Saskaņā ar Komisijas jaunāko izvērtējumu, riski attiecībā uz valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspēju ir vidēji. Paredzams, ka Luksemburgā nākamajās desmitgadēs būs lielākais ar novecošanu saistīto valsts izdevumu pieaugums ES. Pensiju sistēmas īstermiņa finansēšanu šobrīd atvieglina zemais demogrāfiskās slodzes koeficients, un tā ir daļēji atkarīga no samērā jauno pārrobežu darba ņēmēju veiktajām iemaksām. Nākotnē abi faktori mainīsies, un ir sagaidāms, ka pensiju izmaksas būtiski palielināsies. Kaut arī valdība ir uzkrājusi ievērojamus aktīvus un pensiju rezerves joprojām pieaug, tas nebūs pietiekami, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju. Turklāt gados vecāku (55–64 gadus vecu) darba ņēmēju nodarbinātības līmenis, kas 2009. gadā bija 38,2 %, ir viens no zemākajiem ES (ES vidējais rādītājs ir 46 %). Lai gan likumā noteiktais pensionēšanās vecums principā ir 65 gadi, saskaņā ar Luksemburgas pensiju sistēmu bieži ir iespējams agrāk aiziet pensijā, neciešot praktiski nekādu jau tāpat salīdzinoši lielo pensiju samazinājumu. Rezultātā vidējais vecums, kādā darba ņēmēji pamet darba tirgu, ir 59,4 gadi, kas ietekmē pensiju sistēmas izmaksas. Valdības plānos par pensiju sistēmas reformu ir paredzēts jauns modelis, kura mērķis ir panākt, ka darba ņēmēji brīvprātīgi strādā ilgāk. Tas uzlabotu pensiju sistēmas demogrāfiskās slodzes koeficientu. Taču šis mehānisms attiektos tikai uz jaunajiem pensionāriem un to piemērotu tikai tai darba karjeras daļai, kura sākas pēc reformas stāšanās spēkā, tādējādi mehānisma rezultāti būtu pilnībā jūtami tikai pēc 40 gadiem.

(11)

Kopš pēdējās desmitgades sākuma ir ievērojami pasliktinājusies Luksemburgas cenu un izmaksu konkurētspēja. Iemesls tam ir gan algu, gan ražīguma attīstība. 2000.–2010. gada laikposmā darbaspēka izmaksas uz vienu vienību Luksemburgā palielinājās apmēram pusotru reizi straujāk nekā vidēji ES 15 dalībvalstīs un vairāk nekā piecas reizes straujāk nekā Vācijā. Ņemot vērā valdības un arodbiedrību vienošanos atlikt automātiskā algu indeksācijas mehānisma piemērošanu no 2011. gada pavasara uz 2011. gada oktobri, algu reālā izaugsme 2011. gadā būs ievērojami mērenāka. Lēmums par vēlāko robežlielumu vēl ir jāpieņem. Ņemot vērā pašreizējās prognozes par inflāciju, nākamā automātiskā indeksācija varētu notikt jau 2012. gada pavasarī, tādējādi padarot par nebijušiem līdzšinējos ieguvumus attiecībā uz izmaksu konkurētspēju.

(12)

Neraugoties uz vēsturiski spēcīgo nodarbinātības pieaugumu, pastāvīgo iedzīvotāju nodarbinātības līmenis ir zemāks nekā vidēji ES, jo īpaši visjaunāko un visvecāko darbspējīgo iedzīvotāju gadījumā. Ieguvēji no jaunu darba vietu radīšanas pēdējos gados galvenokārt ir bijuši nerezidenti. Kaut arī kopš 2008. gada reģistrētais bezdarba līmeņa pieaugums ir saistīts ar ekonomikas lejupslīdi, tam arvien lielākā mērā ir strukturāls raksturs, ko apliecina fakts, ka pirmskrīzes izaugsmes gados nodarbinātībai bija jāpalielinās par apmēram 4 % gadā, lai spētu panākt nelielu bezdarba līmeņa samazinājumu. Bezdarba līmenis jauniešu vidū 2010. gadā bija samērā augsts (16,1 %) salīdzinājumā ar visiem darbspējīgiem iedzīvotājiem. Bezdarba īpatsvars ir ļoti atkarīgs no izglītības līmeņa. Jaunieši, kuri ir pastāvīgie iedzīvotāji, sīvi konkurē par pieejamām darba vietām ar nerezidentiem, kuri bieži vien ir tikpat vai pat labāk kvalificēti.

(13)

Valdība paziņoja vairākas saistības pakta “Euro plus” kontekstā. Šīs saistības attiecas uz četrām pakta jomām. Fiskālajā jomā valdība apstiprināja pensiju reformas pamatelementus un apņēmās pabeigt reformas pieņemšanu līdz 2011. gada beigām. Lai pastiprinātu finanšu stabilitāti, pasākumi pievēršas tam, lai uzlabotu finanšu nozares pretestības spējas ar regulatīvu noteikumu un Eiropas un starptautiska līmeņa uzraudzības palīdzību, kā arī lai turpinātu centienus dažādot Luksemburgas ekonomikas struktūru. Pasākumi nodarbinātības jomā pievēršas tam, lai uzlabotu aktīvas nodarbinātības politikas efektivitāti (“Administration de l'Emploi” reforma) un veicinātu mūžizglītību privātajā sektorā, paredzot augstāku līdzfinansējuma likmi no valsts puses. Pasākumi konkurētspējas jomā paredz atlikt algu indeksāciju (ko veic, izmantojot automātisko indeksācijas sistēmu) no 2011. gada pavasara uz 2011. gada oktobri, kā arī apņemšanos risināt sarunas ar sociālajiem partneriem par līdzīgu atlikšanu 2012. gadā. Turklāt valdība uzņēmās saistības uzlabot uzņēmējdarbības vidi, vienkāršojot administratīvās procedūras un uzlabojot infrastruktūru. Saistības atbilst plašākam reformu plānam, kas izklāstīts stabilitātes programmā un valsts reformu programmā, un tās pievēršas problēmām pensiju, konkurētspējas, nodarbinātības (īpaši attiecībā uz jauniem un gados vecākiem darba ņēmējiem) un finanšu jomā. Tomēr dažas no ierosinātajām reformām nav sīkāk izskaidrotas. Pakta “Euro plus” saistības ir izvērtētas un ņemtas vērā ieteikumos.

(14)

Komisija ir izvērtējusi stabilitātes programmu un valsts reformu programmu, tostarp Luksemburgas saistības saskaņā ar paktu “Euro plus” Tā ir ņēmusi vērā ne tikai minēto programmu lietderību ilgtspējīgas fiskālās un sociālekonomiskās politikas izveidē Luksemburgā, bet arī to atbilstību ES noteikumiem un norādēm, ņemot vērā, ka ir jānostiprina ES vispārējā ekonomiskā pārvaldība, kas panākams, turpmākajos valstu lēmumos sniedzot ES līmeņa norādes. Tādēļ Komisija uzskata, ka 2011. gadā būtu iespējams lielāks deficīta samazinājums, ņemot vērā labvēlīgo makroekonomikas prognozi, un ka lielāki centieni fiskālajā jomā ļautu Luksemburgai sasniegt VTM jau 2012. gadā. Būtu jāveic arī turpmāki pasākumi, lai reformētu pensiju sistēmu un veicinātu aktīvu novecošanu, stiprinātu konkurētspēju un palīdzētu jauniešiem atrast darbavietas.

(15)

Ņemot vērā šo izvērtējumu, Padome ir izskatījusi Luksemburgas stabilitātes programmas 2011. gada atjauninājumu, un tās atzinums (3) ir jo īpaši atspoguļots turpmāk sniegto ieteikumu 1. un 2. punktā. Ņemot vērā Eiropadomes 2011. gada 25. marta secinājumus, Padome ir izskatījusi Luksemburgas valsts reformu programmu,

1.

Izmantot uzlaboto ciklisko nosacījumu sniegtās priekšrocības, lai pastiprinātu fiskālos centienus, un izmantot negaidītu papildu peļņu, lai vēl vairāk samazinātu pamatdeficītu un sasniegtu vidēja termiņa mērķi 2012. gadā.

2.

Ierosināt un īstenot plašu pensiju reformu, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, sākot ar pasākumiem, kas palielinās vecāka gadagājuma darba ņēmēju līdzdalību darba tirgū, jo īpaši neatbalstot priekšlaicīgu pensionēšanos. Nolūkā paaugstināt faktisko pensionēšanās vecumu varētu apsvērt tādus pasākumus kā saikne starp likumā noteikto pensionēšanās vecumu un paredzamo dzīves ilgumu.

3.

Veikt pasākumus, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un saskaņā ar valstī pieņemto praksi, lai reformētu algu noteikšanas un algu indeksēšanas sistēmu nolūkā nodrošināt, ka algu izaugsme labāk atspoguļo darba ražīguma un konkurētspējas izmaiņas.

4.

Veikt pasākumus, lai samazinātu bezdarba līmeni jauniešu vidū, pastiprinot apmācību un izglītības pasākumus, kuru mērķis ir panākt, ka jauniešu kvalifikācija labāk atbilst pieprasījumam darba tirgū.