1.7.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

C 191/1

(1)

Terminu “mācību priekšlaicīga pārtraukšana” lieto saistībā ar tiem skolēniem, kuri pārtrauc izglītību un apmācību pēc zemākā līmeņa vidējās izglītības iegūšanas vai agrāk un kuri vairs neturpina izglītību un mācības.

(2)

Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanai ir svarīga nozīme vairāku stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķu sasniegšanā. Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšana ir vērsti gan uz “gudras izaugsmes” mērķi, uzlabojot izglītības un apmācības līmeni, gan uz “integrējošas izaugsmes” mērķi, pievēršot īpašu uzmanību vienam no galvenajiem bezdarba, nabadzības un sociālās atstumtības riska faktoriem. Tāpēc stratēģija “Eiropa 2020” ietver pamatmērķi līdz 2020. gadam samazināt mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmeni līdz mazāk nekā 10 %, salīdzinot ar 14,4 % 2009. gadā. Dalībvalstis ir apņēmušās noteikt valsts mēroga mērķus, ņemot vērā to salīdzinošās sākuma pozīcijas un valsts apstākļus.

(3)

Padomes Lēmumā 2010/707/ES (1) izklāstītajās Dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēs stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanai dalībvalstis ir aicinātas veikt visus vajadzīgos pasākumus mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas novēršanai.

(4)

Pamatiniciatīvā “Eiropas platforma cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību” ir noteikta rīcības sistēma, lai nodrošinātu sociālo un teritoriālo kohēziju, īpašu uzmanību pievēršot nelabvēlīgu faktoru cikla pārtraukšanai un preventīvo pasākumu pastiprināšanai. Tajā aplūkots stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķis panākt, lai turpmākajos desmit gados vismaz 20 miljoni cilvēku izkļūtu no nabadzības un sociālās atstumtības.

(5)

Stratēģijā “Eiropa 2020” ietvertās pamatiniciatīvas “Jaunatne kustībā” mērķis ir “uzlabot Eiropas augstākās izglītības iestāžu darbību un starptautisko pievilcību un paaugstināt visu izglītības un mācību līmeņu vispārējo kvalitāti ES, apvienojot izcilību un vienlīdzību, šai nolūkā veicinot studentu un pasniedzēju mobilitāti, un uzlabot situāciju jauniešu nodarbinātības jomā”.

(6)

Padomes 2003. gada 5. un 6. maija sanāksmes secinājumos par Eiropas vidējo panākumu atsauces līmeņiem izglītības un apmācības jomā (kritēriji), ir noteikts, ka līdz 2010. gadam priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaram vajadzētu būt mazākam par 10 %, definējot priekšlaicīgi mācības pārtraukušos skolēnus kā personas vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kurām ir tikai zemākā līmeņa vidējā izglītība vai zemāka izglītība un kuras vairs neturpina izglītību vai apmācību. Šis kritērijs netika sasniegts. Septītā daļa jauniešu pašlaik pārtrauc izglītību un apmācību pirms augstāka līmeņa vidējās izglītības iegūšanas.

(7)

Padomes Rezolūcijā (2007. gada 15. novembris) par jaunām iemaņām jaunām darba vietām (2) ir uzsvērta nepieciešamība celt vispārējo iemaņu līmeni un piešķirt prioritāti to personu izglītībai un apmācībai, kam visvairāk draud saimnieciska un sociāla atstumtība, jo īpaši priekšlaikus skolu pametušajiem jauniešiem. Tajā ir uzsvērta nepieciešamība nodrošināt darba meklētājiem profesionālu orientāciju un katram savu mācību plānu un izstrādāt instrumentus mācību rezultātu apstiprināšanai, kuri ir iegūti formālās, ikdienējās un neformālās izglītības satvarā.

(8)

Padomes secinājumos (2008. gada 22. maijs) par mācībām pieaugušajiem ir atzīta pieaugušajiem paredzēto mācību nozīme mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas problēmas risināšanā, piedāvājot papildu iespēju tiem, kuri, pieaugušo kārtā ieejot, nav ieguvuši kvalifikāciju, īpaši pievēršoties pamatprasmēm, informācijas tehnoloģijām un valodu apguvei.

(9)

Secinājumos (2009. gada 12. maijs) par stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (“ET 2020”) Padome vienojās, ka līdz 2020. gadam tādu personu skaitam, kas priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācību, vajadzētu būt mazākam par 10 %.

(10)

Padomes secinājumos (2009. gada 26. novembris) par migrantu izcelsmes bērnu izglītību ir norādīts, ka, lai arī daudzi migrantu izcelsmes bērni veiksmīgi iegūst izglītību, šādi skolēni biežāk pamet skolu priekšlaicīgi. Migrantu izcelsmes skolēni visā Savienībā priekšlaicīgi pārtrauc mācības divreiz biežāk nekā vietējie skolēni. Pieejamie dati liecina, ka mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmenis joprojām ir augstāks romu sabiedrībā.

(11)

Padome 2010. gada maijā secinājumos par izglītības un apmācības sociālo dimensiju vienojās, ka, lai sekmīgi novērstu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, vietējā, reģionālā un valsts līmenī ir jāuzlabo zināšanas par grupām, kurās pastāv skolas priekšlaicīgas pamešanas risks, un jāattīsta sistēmas, lai jau agrīnā posmā apzinātu personas, kurām draud šāda iespējamība, un secināja, ka būtu jāīsteno visaptverošas un starpnozaru stratēģijas, kas piedāvā virkni skolām paredzētu un sistēmisku politikas pasākumu, kuros noteikti dažādi faktori, kas izraisa mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.

(12)

Mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas iemesli ir ļoti atšķirīgi gan dažādās valstīs, gan reģionu robežās. Politika, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, ir jāpielāgo attiecīgās vietas, reģiona vai valsts specifiskajai situācijai; nav viena risinājuma, kas būtu piemērots visām dalībvalstīm.

(13)

Neraugoties uz atšķirībām starp valstīm un reģioniem, visās dalībvalstīs ir pārliecinoši pierādījumi tam, ka vairāk skartas ir nelabvēlīgā situācijā esošās un neaizsargātās iedzīvotāju grupas. Turklāt liela daļa skolēnu, kas priekšlaicīgi pārtrauc izglītību un apmācību, ir jaunieši ar īpašām izglītības vajadzībām. Mācību priekšlaicīga pārtraukšana gan rada sociālās problēmas, gan palielina sociālās atstumtības risku.

(14)

Pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, Eiropas sistēma visaptverošai politikai attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu var palīdzēt dalībvalstīm pārskatīt esošo politiku, izstrādāt valsts reformu programmas saskaņā ar stratēģiju “Eiropa 2020” un īstenot stratēģijas, kurām ir būtiska ietekme un laba izmaksu un ieguvumu attiecība. Tā var arī nodrošināt pamatu sadarbībai, izmantojot atklāto koordinācijas metodi, un palīdzēt mērķtiecīgi izmantot Savienības finansēšanas instrumentus.

(15)

Lai izglītības reformu rezultāti kļūtu pamanāmi, nepieciešams laiks. Lai panāktu mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas līmeņa mazināšanos nākamajā desmitgadē un sasniegtu stratēģijā “Eiropa 2020” izvirzīto mērķi, visdrīzākajā laikā jāievieš visaptverošas un starpnozaru stratēģijas attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu,

1)

apzinātu galvenos faktorus, kas izraisa mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, un pārraudzītu šīs parādības iezīmes valsts, reģionālā un vietējā līmenī – tas ir pamats mērķtiecīgai un efektīvai uz faktiem balstītai politikai;

2)

nodrošinātu, ka līdz 2012. gada beigām ir ieviestas visaptverošas stratēģijas attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un ka tās tiek īstenotas atbilstīgi valsts prioritātēm un stratēģijas “Eiropa 2020” mērķiem. Visaptverošas stratēģijas iekļauj preventīvus pasākumus, intervences pasākumus un kompensācijas pasākumus, pēdējā gadījumā ar mērķi izglītības procesā atkārtoti iesaistīt personas, kuras ir pārtraukušas izglītību;

3)

nodrošinātu, ka šīs stratēģijas ietver atbilstīgus pasākumus attiecībā uz iedzīvotāju grupām, kurās ir lielāks mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks attiecīgajā dalībvalstī, piemēram, bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgas vides, migrantu izcelsmes bērniem vai romu izcelsmes bērniem vai bērniem ar īpašām izglītības vajadzībām;

4)

nodrošinātu, ka šīs stratēģijas ir saskaņoti vērstas gan uz vispārējo izglītību, gan profesionālo izglītību un apmācību un katram izglītības veidam raksturīgajām problēmām;

5)

integrētu pasākumus, ar kuriem atbalsta mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanu, attiecīgajos politikas virzienos, kas vērsti uz bērniem un jauniešiem, un koordinētu darbības starp dažādām politikas nozarēm;

6)

atzīstot skolotāju, skolu vadības un citu mācību spēku nozīmīgo lomu, nodrošinātu visu attiecīgo ieinteresēto personu iesaisti šajos pasākumos un darbībās, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri varētu priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, tostarp tiem, kuri mācības jau ir pārtraukuši.

1)

saistībā ar ET 2020 atbalstīt dalībvalstu centienus, pārraugot notikumu gaitu dalībvalstīs dažādos izglītības līmeņos, lai noteiktu attīstības tendences;

2)

atbalstīt dalībvalstu stratēģijas, īstenojot pieredzes un labas prakses apmaiņu, un veicināt dalībvalstu efektīvu mācīšanos no citām dalībvalstīm, saziņas tīklu veidošanu un novatorisku pieeju izmēģināšanu saistībā ar pasākumiem, kas paredzēti, lai mazinātu mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un uzlabotu tādu bērnu izglītības rezultātus, kas nāk no sabiedrības grupām, kurās ir mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas risks;

3)

integrēt pasākumus, ar ko atbalsta mācību priekšlaicīgas pārtraukšanas mazināšanu, visās attiecīgajās Savienības darbībās, kas vērstas uz bērniem un jauniešiem;

4)

atbalstīt tādas efektīvas politikas izstrādi, kas vērsta pret mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, uzsākot salīdzinošos pētījumus un izpēti, kā arī veicināt dalībvalstu sadarbību šajā jomā;

5)

sadarbībā ar dalībvalstīm, neskarot pārrunas par turpmāko finanšu shēmu, nodrošināt, ka ar Savienības programmām mūžizglītības, jaunatnes un pētniecības jomā, kā arī ar Eiropas struktūrfondiem atbalsta un veicina dalībvalstu stratēģiju īstenošanu attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu;

6)

regulāri ziņot par progresu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķa sasniegšanā un par dalībvalstu stratēģiju attiecībā uz mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, izmantojot gada izaugsmes pētījumu un ziņojumus atbilstīgi “ET 2020”.