Back to EUR-Lex homepage

EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Use quotation marks to search for an "exact phrase". Append an asterisk (*) to a search term to find variations of it (transp*, 32019R*). Use a question mark (?) instead of a single character in your search term to find variations of it (ca?e finds case, cane, care).
Search tips
Need more search options? Use the Advanced search
You are here

Document 32007R0162

Komisijas Regula (ΕΚ) Nr. 162/2007 ( 2007. gada 19. februāris ), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem ar mērķi pielāgot regulas I un IV pielikumu tehniskajam progresam (Dokuments attiecas uz EEZ )

OV L 51, 20.2.2007, p. 7–15 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
OV L 56M, 29.2.2008, p. 75–83 (MT)

⏵Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (HR)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 15/07/2022; Iesaist. atcelta ar 32019R1009

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2007/162/oj

20.2.2007   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 51/7

KOMISIJAS REGULA (ΕΚ) Nr. 162/2007

(2007. gada 19. februāris),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem ar mērķi pielāgot regulas I un IV pielikumu tehniskajam progresam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Regulu (EK) Nr. 2003/2003 par mēslošanas līdzekļiem (1), un jo īpaši tās 31. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma E iedaļā uzskaitīti tie mikroelementus saturošie neorganisko mēslošanas līdzekļu tipi, kurus saskaņā ar minētās regulas 3. pantu var saukt par “EK mēslošanas līdzekļiem”. Saraksts ietver vairākus mēslošanas līdzekļus, kuros mikroelementi ir ķīmiski kombinēti ar helātus veidojošo aģentu. Minētā pielikuma E3.1. tabulā ir dots atļauto helātus veidojošo aģentu saraksts.

(2)

Tāda mēslošanas līdzekļa tipa specifikācija, kurā helatētais mikroelements ir dzelzs, ļauj izmantot vienu atļauto helātus veidojošo aģentu vai to maisījumu, nodrošinot, ka helātēto daļu var noteikt, izmantojot Eiropas standartā EN 13366 aprakstīto metodi, un katru helātus veidojošo aģentu maisījumā var atsevišķi identificēt un noteikt tā daudzumu, izmantojot EN 13368.

(3)

Šie noteikumi attiecībā uz dzelzs mikroelementus saturošiem mēslošanas līdzekļiem, kuru sastāvā ir helatēta dzelzs, ir jāatjaunina trīs jomās. Pirmkārt, lai skaidri noteiktu, ka vismaz 50 % ūdenī šķīstošas dzelzs ir jāhelatē ar atļautiem helātus veidojošiem aģentiem. Otrkārt, lai precizētu, ka atļauto helātus veidojošo aģentu var minēt uz mēslošanas līdzekļa tipa apzīmējuma tikai tad, ja tas helatē ne mazāk kā 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs. Treškārt, lai vispārinātu atsauci uz Eiropas standartiem, kas ļautu izmantot papildu Eiropas standartus.

(4)

Atļauto helātus veidojošo aģentu, kas uzskaitīti Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikuma E3.1. iedaļā, ķīmiskie nosaukumi ir paredzēti, lai aprakstošā veidā atšķirtu vienas vielas dažādus izomērus. Tā kā zinātniskajā sabiedrībā šīm vielām plaši lieto vairākas atšķirīgas nomenklatūras, pastāv iespēja, ka tās tiek nepareizi noteiktas. Lai nodrošinātu viennozīmīgu helātus veidojošo aģentu noteikšanu, katram ierakstam minētajā pielikumā būtu jānorāda atbilstošie CAS numuri (Chemical Abstracts Service of the American Chemical Society), kas unikāli identificē helātus veidojošo aģentu dažādus izomērus. Tādēļ ir lietderīgi svītrot trīs helātus veidojošo aģentu izomērus, kurus nevar viennozīmīgi identificēt ar CAS numura palīdzību.

(5)

Helātus veidojošajiem aģentiem būtu jālieto konsekventāka nomenklatūra un būtu jāprecizē atzinums saskaņā ar kuru atļautajiem helātus veidojošajiem aģentiem ir jāatbilst pārējiem Kopienas tiesību aktiem.

(6)

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikums ietver sīkus aprakstus analīzes metodēm, ko izmanto, lai noteiktu “EK mēslošanas līdzekļu” uzturvielu saturu. Šie apraksti jālabo, lai iegūtu pareizas analīzes vērtības.

(7)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 2003/2003 ir attiecīgi jāgroza.

(8)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 2003/2003 32. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2.   Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2007. gada 19. februārī

Komisijas vārdā —

priekšsēdētāja vietnieks

Günter VERHEUGEN

(1)  OV L 304, 21.11.2003., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 I pielikumu groza šādi:

1)

E1.4. tabulu aizstāj ar šādu:

“E1.4.   Dzelzs

Nr.

Tipa apzīmējums

Dati par ražošanas metodi un galvenajām sastāvdaļām

Minimālais barības vielu saturs

(svara procenti)

Dati par barības vielu izteikšanu

Citas prasības

Citi tipa apzīmēšanas dati

Deklarējamais barības vielas saturs

Barības vielu forma un šķīdība

Citi kritēriji

1

2

3

4

5

6

4a

Dzelzs sāls

Ķīmiski iegūts produkts, kā galvenā sastāvdaļa ir dzels minerālsāls

12 % ūdenī šķīstoša Fe

Apzīmējumā jāiekļauj minerālanjona nosaukums

Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe)

4b

Dzelzs helāts

Ūdenī šķīstošs produkts, ko iegūst ķīmiskā reakcijā no dzelzs un helātus veidojošiem aģentiem, kas minēti sarakstā I pielikuma E.3. iedaļā

5 % ūdenī šķīstošās dzelzs, no kuras vismaz 80 % ir helatētā frakcija un vismaz 50 % ūdenī šķīstošās dzelzs ir helatēta ar deklarētu(-iem) helātus veidojošu(-iem) aģentu(-iem)

Nosaukumi katram helātus veidojošam aģentam, kas minēti I pielikuma E3.1. iedaļā, un kuri helatē ne mazāk kā 1 % ūdenī šķīstošās dzelzs

Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe)

Dzelzs (Fe), helatēta ar katru helātus veidojošu aģentu, kas deklarēts tipa apzīmējumā un kuru var identificēt un noteikt tā daudzumu, izmantojot Eiropas standartu

4c

Dzelzs mēslošanas līdzekļa šķīdums

Produktu iegūst, šķīdinot ūdenī 4.a tipu un/vai vienu no 4.b tipiem

2 % ūdenī šķīstoša Fe

Apzīmējumā jāiekļauj:

1)

minerālanjona(-u) nosaukums(-i);

2)

tāda helātus veidojošā aģenta nosaukums, ja tāds ir, kurš helatē vismaz 1 % ūdenī šķīstošas dzelzs (Fe)

Ūdenī šķīstoša dzelzs (Fe)

Helatēta dzelzs (Fe), ja tāda ir

Dzelzs (Fe), helatēta ar katru helātus veidojošu aģentu, kas deklarēts tipa apzīmējumā un kuru var identificēt un noteikt tā daudzumu, izmantojot Eiropas standartu”

2)

Pielikuma E3. iedaļu aizstāj ar šādu:

“E3.   Atļauto mikroelementu organisko helātus un kompleksus veidojošo aģentu saraksts

Atļautas ir šādas vielas, ja to atbilstošais uzturvielu helāts atbilst Padomes Direktīvas 67/548/EEK prasībām (1).

E3.1.   Helātus veidojošie aģenti (2)

Šādu savienojumu skābe vai nātrija, kālija vai amonija sāļi:

 

Skābes CAS numurs (3)

etilēndiamīntetraetiķskābe

EDTA

C10H16O8N2

60-00-4

2-hidroksietiletilēndiamīntrietiķskābe

HEEDTA

C10H18O7N2

150-39-0

dietilēntriamīnpentaetiķskābe

DTPA

C14H23O10N3

67-43-6

etilēndiamīns-N, N′-di[(orto-hidroksifenil)etiķskābe]

[o,o] EDDHA

C18H20O6N2

1170-02-1

etilēndiamīns-N-[(orto-hidroksifenil)etiķskābe]-N′-[(para-hidroksifenil)etiķskābe]

[o,p] EDDHA

C18H20O6N2

475475-49-1

etilēndiamīns-N, N′-di[(orto-hidroksi-metilfenil)etiķskābe]

[o,o] EDDHMA

C20H24O6N2

641632-90-8

etilēndiamīns-N-[(orto-hidroksi-metilfenil)etiķskābe]-N′-[(para-hidroksi-metilfenil)etiķskābe]

[o,p] EDDHMA

C20H24O6N2

641633-41-2

etilēndiamīns-N, N′-di[(5-karboksi-2-hidroksifenil)etiķskābe]

EDDCHA

C20H20O10N2

85120-53-2

etilēndiamīns-N, N′-di[(2-hidroksi-5-sulfofenil)etiķskābe] un tās kondensācijas produkti

EDDHSA

C18H20O12N2S2 + n*(C12H14O8N2S)

57368-07-7 un 642045-40-7

E3.2.   Kompleksus veidojošie aģenti:

Saraksts jāizveido.

(1)  OV 196, 16.8.1967., 1. lpp.

(2)  Helātus veidojošie aģenti ir jāidentificē un jānosaka to daudzums, izmantojot Eiropas standartus, kas attiecas uz minētajiem helātus veidojošajiem aģentiem.

(3)  Tikai informācijai.”

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 2003/2003 IV pielikuma B daļu groza šādi:

1)

Minētās daļas 2. metodi groza šādi:

a)

2.1. metodi groza šādi:

i)

4.2. līdz 4.7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.2.

Sērskābe: 0,05 mol/l

a variantam

4.3.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,1 mol/l

4.4.

Sērskābe: 0,1 mol/l

b variantam (skatīt 2. piezīmi)

4.5.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,2 mol/l

4.6.

Sērskābe: 0,25 mol/l

c variantam (skatīt 2. piezīmi)”;

4.7.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,5 mol/l

ii)

9. punkta 1. tabulā, a variantā otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“0,05 mol/l sērskābe, ko ielej uztvērējkolbā: 50 ml”;

iii)

9. punkta 1. tabulā, b variantā otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“0,1 mol/l sērskābe, ko ielej uztvērējkolbā: 50 ml”;

iv)

9. punkta 1. tabulā, c variantā otro teikumu aizstāj ar šādu teikumu:

“0,25 mol/l sērskābe, ko ielej uztvērējkolbā: 35 ml”;

b)

2.2.1. metodē 4.2. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.2.

Sērskābe, 0,05 mol/l”;

c)

2.2.2. metodi groza šādi:

i)

līdz 4.7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.2.

Sērskābe: 0,05 mol/l

a variantam

4.3.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,1 mol/l

4.4.

Sērskābe: 0,1 mol/l

b variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)

4.5.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,2 mol/l

4.6.

Sērskābe: 0,25 mol/l

c variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)”;

4.7.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,5 mol/l

ii)

7.4. punktu aizstāj ar šādu:

“7.4.   Kontrolizmēģinājums

Pirms analīzes pārbauda, vai iekārta darbojas pareizi un vai tiek pielietota pareizā tehnoloģija, izmantojot alikvoto daļu no svaigi pagatavota nātrija nitrāta šķīduma (4.13.), kas, atkarībā no izvēlētā varianta, satur 0,050 līdz 0,150 g nitrātu slāpekļa.”;

d)

2.2.3. metodes 4.2. līdz 4.7. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.2.

Sērskābe: 0,05 mol/l

a variantam

4.3.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,1 mol/l

4.4.

Sērskābe: 0,1 mol/l

b variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)

4.5.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,2 mol/l

4.6.

Sērskābe: 0,25 mol/l

c variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)”;

4.7.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,5 mol/l

e)

2.3.1. metodes 4.5. līdz 4.10. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.5.

Sērskābe: 0,05 mol/l

a variantam (skatīt 2.1. metodi)

4.6.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,1 mol/l

4.7.

Sērskābe: 0,1 mol/l

b variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)

4.8.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,2 mol/l

4.9.

Sērskābe: 0,25 mol/l

c variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)”;

4.10.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,5 mol/l

f)

2.3.2. metodes 4.4. līdz 4.9. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.4.

Sērskābe: 0,05 mol/l

a variantam (skatīt 2.1. metodi)

4.5.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,1 mol/l

4.6.

Sērskābe: 0,1 mol/l

b variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)

4.7.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,2 mol/l

4.8.

Sērskābe: 0,25 mol/l

c variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)”;

4.9.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,5 mol/l

g)

2.3.3. metodes 4.3. līdz 4.8. punktu aizstāj ar šādiem punktiem:

“4.3.

Sērskābe: 0,05 mol/l

a variantam (skatīt 2.1. metodi)

4.4.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,1 mol/l

4.5.

Sērskābe: 0,1 mol/l

b variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)

4.6.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,2 mol/l

4.7.

Sērskābe: 0,25 mol/l

c variantam (skatīt 2.1. metodes 2. piezīmi)”;

4.8.

Nātrija vai kālija hidroksīda šķīdums, bez karbonātiem: 0,5 mol/l

h)

2.4. metodes 4.8. punktu aizstāj ar šādu:

“4.8.

Sērskābe: 0,05 mol/l”;

i)

2.5. metodi groza šādi:

i)

4.2. punktu aizstāj ar šādu:

“4.2.

Sērskābes šķīdums, apmēram 0,05 mol/l”;

ii)

7.1. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu:

“Uzpilda tilpumus ar ūdeni līdz apmēram 50 ml, pievieno vienu pilienu indikatora (4.7.) un, ja nepieciešams, neitralizē ar 0,05 mol/l sērskābi (4.2.).”;

iii)

7.3. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Atkarībā no birueta satura pārnes 25 vai 50 ml 7.2. punktā minētā šķīduma ar pipeti 100 ml mērkolbā un nepieciešamības gadījumā neitralizē ar 0,05 mol/l vai 0,1 mol/l reaģentu (4.2. vai 4.3.), lietojot metilsarkano kā indikatoru, un tikpat precīzi, kā zīmējot kalibrēšanas līkni, pievieno 20 ml sārmaina kālija nātrija tartrāta šķīduma (4.4.) un 20 ml vara šķīduma (4.5.). Uzpilda līdz tilpumam, labi samaisa un atstāj uz 15 minūtēm 30(± 2) °C.”;

j)

2.6.1. metodi groza šādi:

i)

4.8. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.8.

Sērskābes standartšķīdums: 0,1 mol/l”;

ii)

4.17. punktu aizstāj ar šādu punktu:

“4.17.

Sērskābes standartšķīdums: 0,05 mol/l”;

iii)

7.1.1.2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ar precīzu pipeti pārnes iekārtas uztvērējā 50 ml 0,1 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.8.).”;

iv)

7.1.1.4. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml 0,2 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda standartšķīduma, ko izmanto tukšajā analīzē un ar pipeti ievada iekārtas (5.1.) uztvērējā un kam pievieno 50 ml 0,1 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.8.),”;

v)

7.1.2.6. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml 0,2 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda standartšķīduma, ko izmanto tukšajā analīzē un ar pipeti ievada iekārtas (5.1.) uztvērējā un kam pievieno 50 ml 0,1 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.8.),”;

vi)

7.2.2.4. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml 0,2 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda standartšķīduma, ko izmanto tukšajā analīzē un ar pipeti ievada iekārtas (5.1.) uztvērējā un kam pievieno 50 ml 0,1 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.8.),”;

vii)

7.2.3.2. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml 0,2 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda standartšķīduma, ko izmanto tukšajā analīzē un ar pipeti ievada iekārtas (5.1.) uztvērējā un kam pievieno 50 ml 0,1 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.8.),”;

viii)

7.2.5.2. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml 0,2 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda standartšķīduma, ko izmanto tukšajā analīzē un ar pipeti ievada iekārtas (5.1.) uztvērējā un kam pievieno 50 ml 0,1 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.8.),”;

ix)

7.2.5.3. punkta pirmos trīs teikumus aizstāj ar šādiem:

“Ar pipeti pārnes iekārtas (5.2.) sausā kolbā filtrāta (7.2.1.1. vai 7.2.1.2.) alikvoto daļu, kas satur lielākais 20 mg amonija slāpekļa. Pēc tam savieno iekārtu. Ar pipeti ievada 300 ml Erlenmeijera kolbā 50 ml 0,05 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.17.) un pietiekamu daudzumu destilēta ūdens, lai šķidruma līmenis būtu apmēram 5 cm virs caurules atveres.”;

x)

7.2.5.5. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml 0,1 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda standartšķīduma, ko izmanto tukšajā analīzē un ar pipeti ievada iekārtas (5.2.) 300 ml Erlenmeijera kolbā, kur ielieti 50 ml 0,05 mol/l sērskābes standartšķīduma (4.17.),”;

k)

2.6.2. metodi groza šādi:

i)

4.6. punktu aizstāj ar šādu:

“4.6.

Sērskābes šķīdums: 0,1 mol/l”;

ii)

4.14. punktu aizstāj ar šādu:

“4.14.

Titrēts sērskābes šķīdums: 0,05 mol/l”;

iii)

7.2.4. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml titrēta 0,2 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda šķīduma (4.8.), ko izmanto tukšajā analīzē un ko veic, ievietojot 50 ml titrēta 0,1 mol/l sērskābes šķīduma iekārtas (4.6.) uztvērējā,”;

iv)

7.3.3. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml titrēta 0,2 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda šķīduma (4.8.), ko izmanto tukšajā analīzē, ko veic, ar pipeti ievadot 50 ml titrēta 0,1 mol/l sērskābes šķīduma iekārtas (4.6.) uztvērējā,”;

v)

7.5.1. punkta pirmās daļas trešo teikumu aizstāj ar šādu:

“Ar pipeti ievada 300 ml Erlenmeijera kolbā tieši 50 ml titrēta 0,05 mol/l sērskābes šķīduma (4.14.) un tādu daudzumu destilēta ūdens, lai šķidruma līmenis būtu apmēram 5 cm virs caurules atveres.”;

vi)

7.5.3. punktā formulas “a” elementa skaidrojumu aizstāj ar šādu:

“a= ml titrēta 0,1 mol/l nātrija vai kālija hidroksīda šķīduma (4.17.), ko izmanto tukšajā analīzē, ko veic, ar pipeti ievadot 50 ml titrēta 0,05 mol/l sērskābes šķīduma (4.14.) iekārtas (5.2.) 300 ml Erlenmeijera kolbā,”.

2)

3. metodi groza šādi:

a)

3.1.5.1. metodes 4.2. punkta pirmos trīs teikumus aizstāj ar šādiem:

“Citronskābe (C6H8O7.H2O): 173 g litrā.

Amonjaks: 42 g litrā amonija slāpekļa.

Sērskābe: 0,25 mol/l

pH starp 9,4 un 9,7.”;

b)

3.1.5.3. metodes 4.1.2. punktā formulu, kas atrodas pēc piezīmes otrās daļas aizstāj ar šādu:

“1 ml 0,25 mol/l H2SO4 = 0,008516 g NH3”.

3)

8. metodi groza šādi:

a)

8.5. metodes 8. punktā otro formulu aizstāj ar šādu:

Formula;

b)

8.6. metodes 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Princips

Kalcija, ko satur ekstrakta šķīduma alikvotā daļa, izgulsnēšana oksalāta formā, pēc tā atdalīšanas un izšķīdināšanas, ko nosaka titrējot skābeņskābi ar kālija permanganātu.”
Top