EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32004L0044

Komisijas Direktīva 2004/44/EK (2004. gada 13. aprīlis), ar kuru groza Direktīvu 2002/69/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes dioksīnu koncentrācijas oficiālajai kontrolei un dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai pārtikas produktosDokuments attiecas uz EEZ.

OV L 113, 20.4.2004, p. 17–18 (ES, DA, DE, EL, EN, FR, IT, NL, PT, FI, SV)

Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os) (CS, ET, LV, LT, HU, MT, PL, SK, SL, BG, RO)

Legal status of the document No longer in force, Date of end of validity: 28/02/2007; Iesaist. atcelta ar 32006R1883

ELI: http://data.europa.eu/eli/dir/2004/44/oj

32004L0044

Komisijas Direktīva 2004/44/EK (2004. gada 13. aprīlis), ar kuru groza Direktīvu 2002/69/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes dioksīnu koncentrācijas oficiālajai kontrolei un dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai pārtikas produktosDokuments attiecas uz EEZ.

Oficiālais Vēstnesis L 113 , 20/04/2004 Lpp. 0017 - 0018
CS.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
ET.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
HU.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
LT.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
LV.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
MT.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
PL.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
SK.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101
SL.ES Nodaļa 13 Sējums 34 Lpp. 99 - 101


Komisijas Direktīva 2004/44/EK

(2004. gada 13. aprīlis),

ar kuru groza Direktīvu 2002/69/EK, ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes dioksīnu koncentrācijas oficiālajai kontrolei un dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOPIENU KOMISIJA,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 85/591/EEK (1985. gada 20. decembris) par Kopienas metožu ieviešanu attiecībā uz paraugu ņemšanu un analīzi cilvēku uzturā lietojamo pārtikas produktu kontrolei [1], un jo īpaši tās 1. pantu,

tā kā:

(1) Komisijas Direktīvā 2002/69/EK (2002. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka paraugu ņemšanas metodes un analīzes metodes dioksīnu koncentrācijas oficiālajai kontrolei un dioksīniem līdzīgu PCB kvantitatīvai noteikšanai pārtikas produktos [2], izstrādāti īpaši noteikumi par oficiālā kontrolē izmantojamo paraugu ņemšanas procedūru un analīzes metodēm.

(2) Lai nodrošinātu visā Kopienā saskaņotu pieeju, attiecībā uz paraugiem no ļoti lielām zivīm jāprecizē paraugu ņemšanas veids.

(3) Lai visā Savienībā nodrošinātu saskaņotu pieeju piemērošanai, ir ļoti svarīgi vienveidīgi paziņot un interpretēt analīžu rezultātus.

(4) Tāpēc attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/69/EK.

(5) Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2002/69/EEK I pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas I pielikumā.

Direktīvas 2002/69/EK II pielikumu groza, kā noteikts šīs direktīvas II pielikumā.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai vēlākais 12 mēnešus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā izpildītu tās prasības. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmus minēto tiesību aktu noteikumus un minēto aktu un šīs direktīvas korelācijas tabulu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos tiesību aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu noteikumus, ko tās pieņēmušas jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2004. gada 13. aprīlī

Komisijas vārdā —

Komisijas loceklis

David Byrne

[1] OV L 372, 31.12.1985., 50. lpp. Direktīva grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

[2] OV L 209, 6.8.2002., 5. lpp.

--------------------------------------------------

I PIELIKUMS

Direktīvas 2002/69/EK I pielikumu groza šādi:

1. Pielikuma 4. punktā

"Paraugu ņemšanas plāni"

aiz 2. tabulas iekļauj šādu 4.1. punktu

"Īpaši noteikumi par paraugu ņemšanu no partijām, kurās ir veselas zivis"

:

"4.1. Īpaši noteikumi par paraugu ņemšanu no partijām, kurās ir veselas zivis

No partijas ņemamo elementārparaugu skaits ir norādīts 1. tabulā. No visiem elementārparaugiem izveidotā kopparauga masa ir vismaz 1 kg (sk. 3.5. punktu).

- Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir mazas zivis (atsevišķas zivs svars < 1 kg), kopparaugam kā elementārparaugu ņem visu zivi. Ja šādi iegūtais kopparaugs sver vairāk par 3 kg, elementārparaugi var sastāvēt no kopparaugu veidojošo zivju vidējās daļas, kas katra sver vismaz 100 gramus. Parauga homogenizēšanai izmanto visu daļu, uz kuru attiecas maksimālais pieļaujamais daudzums.

- Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir lielākas zivis (atsevišķas zivs svars lielāks par 1 kg), elementārparaugu veido zivs vidējā daļa. Katrs elementārparaugs sver vismaz 100 gramus. Ja partijā, no kuras ņemams paraugs, ir ļoti lielas zivis (piem., > 6 kg) un zivs vidējās daļas ņemšana radītu nozīmīgus ekonomiskos zaudējumus, uzskata, ka neatkarīgi no partijas lieluma ir pietiekami ņemt trīs elementārparaugus – katru vismaz 350 gramus smagu."

2. Pielikuma 5. punktu

"Partijas vai apakšpartijas atbilstība specifikācijai"

aizstāj ar šādu:

"5. Partijas vai apakšpartijas atbilstība specifikācijai

Ņemot vērā mērījumu nenoteiktību, partiju pieņem, ja vienīgās analīzes rezultāts nepārsniedz Regulā (EK) Nr. 466/2001 noteikto attiecīgo maksimālo pieļaujamo daudzumu.

Ņemot vērā mērījumu nenoteiktību, partija neatbilst Regulā (EK) Nr. 466/2001 noteiktajam maksimālajam pieļaujamajam daudzumam, ja analīžu rezultāts, kas apstiprināts atkārtotā analīzē un kas aprēķināts kā divu atsevišķu noteikšanu vidējais lielums, bez pamatotām šaubām, pārsniedz maksimālo pieļaujamo daudzumu.

Mērījumu nenoteiktību var ņemt vērā saskaņā ar vienu no šādām pieejām:

- aprēķinot paplašināto nenoteiktību ar koeficientu 2, kas dod aptuveni 95 % ticamības pakāpi,

- noskaidrojot noteikšanas robežu (CCα) saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2002/657/EK (2002. gada 12. augusts), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 96/23/EK par analīzes metožu veiktspēju un rezultātu interpretēšanu [1] (pielikuma 3.1.2.5. punkts – vielas, kuru pieļaujamais daudzums ir noteikts).

Šos interpretācijas noteikumus piemēro analīžu rezultātiem, kas iegūti parauga oficiālajā kontrolē. Ja analīze veikta aizstāvības vai arbitrāžas nolūkā, piemēro valsts noteikumus."

[1] OV L 221, 17.8.2002., 8. lpp. Lēmumā jaunākie grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/25/EK (OV L 6, 10.1.2004., 38. lpp.).

--------------------------------------------------

II PIELIKUMS

Direktīvas 2002/69/EK II pielikumu groza šādi.

Minētā pielikuma 2. punkta

"Papildu informācija"

beigās pievieno šādu daļu:

"Tikai šīs direktīvas mērķiem atsevišķas radniecīgas vielas kvantitatīvās noteikšanas pieņemtā specifiskā robeža ir tāda analizējamās vielas koncentrācija parauga ekstraktā, kurai atbilst instrumenta atbilde pie diviem atšķirīgiem joniem, kurus kontrolē pie mazāk jutīgā signāla S/T (signāla/trokšņa) attiecības 3:1, un tādas pamatprasības kā, piemēram, izdalīšanas laiks, izotopu attiecība ir izpildītas atbilstīgi noteikšanas procedūrai, kas aprakstīta EPA metodes 1613 pārskatītajā B variantā."

--------------------------------------------------

Top