—

ņemot vērā Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju (UDHR) un citus ANO nolīgumus un instrumentus cilvēktiesību jomā, it īpaši Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām,

—

ņemot vērā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju (ECHR) un tai pievienotos protokolus,

—

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību (LES), Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) un Eiropas Savienības Pamattiesību hartu,

—

ņemot vērā Eiropas Pacientu tiesību hartu,

—

ņemot vērā ANO ģenerālsekretāra, ANO augstā cilvēktiesību komisāra, ANO īpašo referentu, ANO Bēgļu aģentūras, ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos biroja (UNHCR) un citu ANO struktūru deklarācijas par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām,

—

ņemot vērā ANO ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM),

—

ņemot vērā deklarācijas un dokumentus, ko sagatavojuši Eiropas Padomes pārstāvji un struktūras, it īpaši tās ģenerālsekretārs, priekšsēdētājs un tās Parlamentārās asamblejas (PACE) referenti, cilvēktiesību komisārs, Komiteja tiesību sistēmas efektivitātei (CEPEJ), Komiteja spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai (CPT), Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress un Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO), par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes 2020. gada 7. aprīļa publikāciju “Demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošana saistībā ar Covid-19 sanitāro krīzi — instrumentu kopums dalībvalstīm”,

—

ņemot vērā Eiropas Padomes Venēcijas komisijas attiecīgos dokumentus, tostarp Venēcijas komisijas 2020. gada 16. aprīlī publicēto atzinumu un ziņojumu apkopojumu par ārkārtas stāvokli (1) un 2020. gada 26. maija ziņojumu “Demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošana ārkārtas stāvokļa laikā — pārdomas” (2), kā arī ņemot vērā publikācijas Ārkārtas stāvokļa Venēcijas komisijas dalībvalstīs observatorijā (3), tās 2011. gada ziņojumu par tiesiskumu (4) un 2016. gada pārbaudes punktu sarakstu tiesiskuma jomā (5),

—

ņemot vērā Parlamenta priekšsēdētāja 2020. gada 1. jūlija lūgumu Venēcijas komisijai, kas sniegts, pamatojoties uz Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) priekšlikumu, un turpmāko 2020. gada 8. oktobra starpposma ziņojumu par ES dalībvalstīs īstenojamiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 krīzi un to ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (6),

—

ņemot vērā PACE2020. gada 13. oktobra rezolūcijas par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz demokrātiskām valstīm (7) un par Covid-19 pandēmijas ietekmi uz cilvēktiesībām un tiesiskumu (8),

—

ņemot vērā Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) 2020. gada 27. aprīļa atzinumu par tiesību akta projektu par īpašiem noteikumiem Polijas Republikas prezidenta vispārējo vēlēšanu organizēšanai, kas iesniegts 2020. gadā (Senāta dokuments Nr. 99), un EDSO pārstāvja plašsaziņas līdzekļu brīvības jautājumos deklarācijas,

—

ņemot vērā paziņojumu par Ungāriju, ko 2020. gada 27. martā sniedza ANO augstās cilvēktiesību komisāres runaspersona, Rupert Colville,

—

ņemot vērā ANO īpašo referentu par rasisma mūsdienu izpausmēm un par minoritāšu jautājumiem 2020. gada 13. maija kopīgo paziņojumu par Bulgāriju;

—

ņemot vērā Starptautiskā Demokrātijas un vēlēšanu atbalsta institūta (International IDEA) 2020. gada 11. maija publikāciju “Parlamenti krīzē — problēmas un jauninājumi” (9) un 2020. gada 26. marta publikāciju “Vēlēšanas un Covid-19” (10),

—

ņemot vērā plašās debates par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām, kurās iesaistīti iedzīvotāji, akadēmiskās aprindas, pilsoniskā sabiedrība un plašāka sabiedrība (11),

—

ņemot vērā Komisijas darbības saistībā ar Covid-19 visās tās kompetences jomās, kā arī ņemot vērā tās centienus koordinēt Eiropas mēroga reakciju uz pandēmiju dažādās jomās — no Šengenas zonas darbības līdz dezinformācijas par vīrusu apkarošanai un no datu aizsardzības un lietotnēm līdz patvēruma, atgriešanas un pārmitināšanas procedūrām,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (12),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (13),

—

ņemot vērā Eiropas Datu aizsardzības kolēģijas (EDAK) Pamatnostādnes 04/2020 par atrašanās vietas datu un kontaktu izsekošanas rīku izmantošanu saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu un Pamatnostādnes 03/2020 par veselības datu apstrādi zinātniskās pētniecības nolūkos saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu,

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 16. aprīļa paziņojumu “Norādījumi par lietotnēm, kas sniedz atbalstu cīņā pret Covid-19 pandēmiju saistībā ar datu aizsardzību” (C(2020)2523),

—

ņemot vērā Komisijas 2020. gada 30. septembra paziņojumu “2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā” (COM(2020)0580) un tam pievienotās 27 valstu nodaļas par tiesiskumu dalībvalstīs (SWD(2020)0300-0326), kurās apskatīta dalībvalstu īstenoto Covid-19 pasākumu ietekme uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām,

—

ņemot vērā 19 dalībvalstu 2020. gada 1. aprīļa paziņojumu, kurā tās pauda nopietnas bažas par to, ka “vairāku ārkārtas pasākumu pieņemšana rada tiesiskuma, demokrātijas un pamattiesību principu pārkāpumu risku” (14),

—

ņemot vērā 2020. gada 17. aprīļa rezolūciju par koordinētu ES rīcību Covid-19 pandēmijas un tās seku apkarošanai (15),

—

ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par stāvokli Šengenas zonā pēc Covid-19 uzliesmojuma (16),

—

ņemot vērā 2020. gada 19. jūnija rezolūciju par Eiropas aizsardzību pārrobežu un sezonālajiem darba ņēmējiem saistībā ar Covid-19 krīzi (17),

—

ņemot vērā 2020. gada 10. jūlija rezolūciju par ES sabiedrības veselības stratēģiju pēc Covid-19 pandēmijas (18),

—

ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju “Covid-19: ES veiktā veselības jomas novērtēšanas un riska klasifikācijas koordinēšana, un ietekme uz Šengenu un vienoto tirgu” (19),

—

ņemot vērā 2020. gada 17. septembra rezolūciju par priekšlikumu Padomes lēmumam par konstatēšanu, ka ir droša varbūtība, ka Polija varētu nopietni pārkāpt tiesiskumu (20),

—

ņemot vērā 2020. gada 7. oktobra rezolūciju par ES demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību mehānisma izveidi (21),

—

ņemot vērā 2020. gada 8. oktobra rezolūciju par tiesiskumu un pamattiesībām Bulgārijā (22),

—

ņemot vērā Pilsoņu tiesību un konstitucionālo jautājumu politikas departamenta 2020. gada 23. aprīlī publicēto brīfingu “Covid-19 pasākumu ietekme uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām ES” (23), kurā apkopoti galvenie konstatējumi par veikto uzraudzības pasākumu, katru nedēļu sagatavojot pārskatus par dalībvalstu veiktajiem Covid-19 pasākumiem,

—

ņemot vērā Eiropas Pētniecības un parlamentārās dokumentācijas informācijas centra brīfingus par parlamentārām aktivitātēm Covid-19 uzliesmojuma laikā (24),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta Izpētes dienesta (EPID) brīfingus saistībā ar ārkārtas stāvokli, reaģējot uz koronavīrusa izraisīto krīzi vairākās dalībvalstīs, kā arī ņemot vērā citus ar šo tematu saistītus brīfingus (25),

—

ņemot vērā ES Pamattiesību aģentūras (FRA) piecus biļetenus par koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz pamattiesībām ES (26),

—

ņemot vērā Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas priekšsēdētāja vietnieka (AP/PV) Josep Borrell2020. gada 18. jūnija paziņojumu par ar Covid-19 saistītās dezinformācijas apkarošanu un ietekmi uz vārda brīvību,

—

ņemot vērā Eiropola 2020. gada interneta organizētās noziedzības draudu novērtējumu (IOCTA), kas publicēts 2020. gada 5. oktobrī,

—

ņemot vērā Eiropola 2020. gada 19. jūnija ziņojumu “Izolācijas izmantošana — ar bērnu seksuālu izmantošanu tiešsaistē saistītu noziegumu veicēji un upuri Covid-19 pandēmijas laikā”,

—

ņemot vērā Eiropola 2020. gada 30. aprīļa ziņojumu “Pēc pandēmijas — kā Covid-19 veidos smagu noziegumu un organizētās noziedzības vidi ES”,

—

ņemot vērā sagatavošanas darbu, ko saistībā ar šo rezolūciju veica Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa (DRFMG), tostarp tās 2020. gada 10. jūlija ziņojumu LIBE (27),

—

ņemot vērā jautājumu Komisijai par Covid-19 pasākumu ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (O-000065/2020 – B9-0023/2020),

—

ņemot vērā Reglamenta 136. panta 5. punktu un 132. panta 2. punktu,

—

ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā Covid-19 pandēmija ir radījusi spriedzi visā ES un smagi skārusi tās iedzīvotājus; tā kā daudzviet pasaulē, tostarp ES, ir sācies saslimstības ar Covid-19 otrais vilnis, un valdības pieņem jaunus ierobežojošus pasākumus, lai novērstu saslimstības gadījumu skaita pieaugumu, tostarp atkal ievieš pārvietošanās ierobežojumus un sanitāros pasākumus, paredz masku lietošanu un piemēro stingrākus sodus par prasību neizpildi;

B.

tā kā valdību virzīti ārkārtas pasākumi, kas atbilst tiesiskuma, pamattiesību un demokrātiskās pārskatatbildības principiem, ir vajadzīgi, lai cīnītos pret pandēmiju, un tiem jābūt visu centienu kontrolēt Covid-19 izplatību pamatā; tā kā ārkārtas pilnvaras prasa papildu kontroli, lai nodrošinātu, ka tās netiek izmantotas kā iegansts, lai mainītu varas līdzsvaru uz ilgāku laiku; tā kā valdību veiktajiem pasākumiem jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un īslaicīgiem; tā kā ārkārtas pilnvaras saistītas ar varas ļaunprātīgas izmantošanas risku izpildvaras līmenī, kā arī ar risku, ka šādas pilnvaras valsts tiesiskajā regulējumā var saglabāties arī pēc ārkārtas stāvokļa beigām, un tādēļ jānodrošina pienācīga parlamentārā un tiesiskā uzraudzība — gan iekšējā, gan arī ārējā, kā arī līdzsvara mehānismi šā riska ierobežošanai;

C.

tā kā Covid-19 uzliesmojums ir radījis līdz šim nepieredzētu krīzi; tā kā nākotnē jāpārskata mūsu krīzes pārvarēšanas metodes gan dalībvalstu, gan arī ES līmenī;

D.

tā kā vairākās ES dalībvalstīs, pamatojoties uz valsts konstitūciju (28), ir izsludināts ārkārtas stāvoklis (29), kas dažos gadījums ir radījis tiesiska rakstura bažas, savukārt citas valstis ir izmantojušas ārkārtas pilnvaras, ko paredz parastie tiesību akti (30), vai ierastos tiesību aktus (31), lai steidzami pieņemtu ierobežojošus pasākumus Covid-19 epidēmijas ierobežošanai; tā kā šie pasākumi ietekmē demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības, jo tie skar individuālās tiesības un brīvības, piemēram, pārvietošanās brīvību, pulcēšanās un biedrošanās brīvību, vārda un informācijas brīvību, reliģijas brīvību, tiesības uz ģimenes dzīvi, tiesības uz patvērumu, vienlīdzības un diskriminācijas novēršanas principu, tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, kā arī tiesības uz izglītību un darbu; tā kā šie pasākumi ietekmē arī dalībvalstu ekonomiku;

E.

tā kā, ārkārtas situācijai veselības jomā mainot varas sadalījumu, tiek ietekmēta demokrātiju funkcionēšana un kontroles un līdzsvarošanas pasākumi, kuriem tie pakļauti, piemēram, izpildvarai tiek atļauts iegūt jaunas pilnvaras, lai ierobežotu individuālās tiesības, un īstenot kompetences, kas parasti uzticētas likumdevējai varai un vietējām pārvaldes iestādēm, kā arī tiek ierobežota parlamentu, tiesu iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu funkcijas un iedzīvotāju aktivitātes un iesaiste; tā kā lielākajā daļā dalībvalstu nav noteikti īpaši ierobežojumi attiecībā uz tiesu iestādēm, taču pārvietošanās ierobežojumu dēļ tiesu normāla darbība ir gandrīz neiespējama;

F.

tā kā iekšējai tiesiskai uzraudzībai, ko papildina ārējā uzraudzība, joprojām ir ļoti būtiska nozīme, jo tiesības uz taisnīgu tiesu un efektīviem tiesību aizsardzības līdzekļiem ir spēkā arī ārkārtas stāvokļa laikā, lai personām, ko skar ārkārtas pasākumi, būtu pieejama efektīva tiesību aizsardzība gadījumos, kad valsts iestādes pārkāpj to pamattiesības, kā arī, lai nodrošinātu, ka izpildvara nepārkāpj savas pilnvaras;

G.

tā kā Venēcijas komisija atbalsta nevis de facto ārkārtas stāvokli, kas noteikts, pamatojoties uz parastajiem tiesību aktiem, bet gan konstitucionālo de jure ārkārtas stāvokli, jo “de jure konstitucionālo ārkārtas pilnvaru sistēma var nodrošināt labākas garantijas attiecībā uz pamattiesībām, demokrātiju un tiesiskumu un var labāk nodrošināt izrietošo juridiskās noteiktības principu” (32);

H.

tā kā Covid-19 krīze bija un joprojām ir stresa tests demokrātijām un valstu tiesiskuma un pamattiesību aizsardzības pasākumu noturībai;

I.

tā kā uzticībai valdību un valstu rīcībai ir īpaši būtiska nozīme, lai nodrošinātu atbalstu pieņemtajiem ārkārtas pasākumiem un to īstenošanu; tā kā, lai to panāktu demokrātiskā valstī, izšķiroša nozīme ir pārredzamiem, zinātnes atziņās balstītiem un demokrātiskiem lēmumiem, kā arī dialogam ar opozīciju, pilsonisko sabiedrību un ieinteresētajām personām un to līdzdalībai;

J.

tā kā Komisija ir uzraudzījusi dalībvalstu valdību īstenotos ārkārtas pasākumus krīzes laikā; tā kā Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena 2020. gada 31. martā paziņoja, ka “jebkādiem ārkārtas pasākumiem jābūt noteikti nepieciešamiem un samērīgiem. Tie nedrīkst būt beztermiņa. Turklāt valdībām jānodrošina, lai šādi pasākumi pastāvīgi tiktu uzraudzīti. Eiropas Komisija sadarbības garā cieši uzraudzīs ārkārtas pasākumu piemērošanu visās dalībvalstīs” (33); tā kā komisārs Didier Reynders2020. gada 26. martā sniedza līdzīgu paziņojumu;

K.

tā kā “gandrīz visas ES dalībvalstis ir ieviesušas pagaidu (proti, laikā ierobežotus) ārkārtas pasākumus Covid-19 krīzes risināšanai (34), [..] galvenokārt izmantojot parastos tiesību aktus”; tā kā visās ES dalībvalstīs “pirmie ārkārtas pasākumi lielākoties tika ieviesti uz laiku no 15 dienām līdz vienam mēnesim” un pēc tam vismaz vienu reizi tika atjaunināti; tā kā Venēcijas komisija ir norādījusi, ka “tikai dažas ES dalībvalstis nenoteica termiņu ārkārtas pasākumu piemērošanai” (35);

L.

tā kā Venēcijas komisija iesaka “ārkārtas stāvokļa izsludināšanu vai pasākumus, kuriem nav noteikts termiņš, tostarp pasākumus, kuri tiek apturēti, ja ārkārtas situācija tiek pārvarēta, neuzskatīt par likumīgiem, ja situācija netiek regulāri pārskatīta” (36);

M.

tā kā ārkārtas pasākumi nedrīkst būt diskriminējoši un valdības nedrīkst izmantot ārkārtas tiesību aktus, lai panāktu pamattiesību ierobežojumus; tā kā valdībām jāveic arī virkne citu darbību, lai mazinātu šādu pasākumu iespējamo negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju dzīvi;

N.

tā kā gandrīz visās dalībvalstīs, kurās izsludināts ārkārtas stāvoklis, tas ir vismaz vienu reizi pagarināts; tā kā Venēcijas komisija ir uzsvērusi, ka ļoti būtiska nozīme ir ārkārtas stāvokļa izsludināšanas un pagarināšanas, kā arī ārkārtas pilnvaru aktivizēšanas un piemērošanas pārskatīšanai un ka būtu jānodrošina parlamentārā un tiesiskā kontrole (37);

O.

tā kā ārkārtas izpildvaras pilnvaru izmantošanas dēļ lielākajā daļā dalībvalstu ir ierobežota parlamentārā uzraudzība un dažās dalībvalstīs parlamentiem piešķirta otršķirīga nozīme, ļaujot valdībām ātri pieņemt ārkārtas pasākumus, nenodrošinot pienācīgu uzraudzību;

P.

tā kā Eiropas Parlaments, it īpaši LIBE un tās Demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību uzraudzības grupa kopš 2020. gada marta ir pastāvīgi uzraudzījuši situāciju ES un ir regulāri apmainījušies ar informāciju ar ieinteresētajām personām, kā izklāstīts DRFMG darba dokumentā par Covid-19 ietekmi uz demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesībām (38);

Q.

tā kā ombudu iestādēm un dalībvalstu cilvēktiesību iestādēm ir ļoti būtiska nozīme, lai atklātu problēmas pamattiesību jomā un nodrošinātu uzraudzību, kontroli un tiesisko aizsardzību, tādējādi aizsargājot iedzīvotājus saistībā ar ārkārtas pasākumiem;

R.

tā kā dalībvalstīs ir ierobežota pārvietošanās brīvība, nosakot obligātu vai ieteicamu pašizolāciju un nebūtiskas pārvietošanās aizliegumus; tā kā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, lielākā daļa Šengenas zonas valstu ir atjaunojušas kontroli pie savām iekšējām robežām vai ir daļēji vai pilnībā slēgušas savas robežas, vai ir slēgušas savas robežas noteikta veida ceļotājiem, tostarp ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas dzīvo to teritorijā vai citas dalībvalsts teritorijā; tā kā šo pasākumu ieviešanas laikā nepārprotami trūka koordinācijas starp dalībvalstīm un ar Savienības iestādēm (39); tā kā dažas dalībvalstis ir ieviesušas nelikumīgus un diskriminējošus ierobežojumus, liedzot citas ES dalībvalsts valstspiederīgajiem ieceļot to teritorijā;

S.

tā kā pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir nozīmīgs demokrātijas pamatprincips; tā kā spēju īstenot šīs tiesības ir ierobežojuši vajadzīgie sociālās distancēšanās noteikumi un piesardzības pasākumi sabiedrības veselības jomā, kas īstenoti lielākajā daļā dalībvalstu; tā kā dažas dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu atļaut pulcēšanos saskaņā ar sociālās distancēšanās noteikumiem, savukārt citas pulcēšanos ir pilnībā aizliegušas; tā kā dažās dalībvalstīs ir vērtēti strīdīgi tiesību akti un pasākumi, kas nav saistīti ar ārkārtas stāvokli un liedz iespēju iedzīvotājiem brīvi piedalīties demonstrācijās;

T.

tā kā dažās dalībvalstīs ir ierobežota vārda brīvība, aizbildinoties ar cīņu pret dezinformāciju; tā kā pēc kritiska viedokļa paušanas plašsaziņas līdzekļos ir arestētas vairākas personas par “baiļu sēšanu” vai “sabiedrības apdraudējumu”; tā kā līdztekus koronavīrusa pandēmijai ir vērojams nepatiesas un maldinošas informācijas, blēdīšanās, patērētāju krāpšanas, kibernoziedzības un konspirācijas teoriju vilnis, kā arī ārvalstu dalībnieki vai pat dalībvalstu iestādes īsteno mērķtiecīgas dezinformācijas kampaņas, kas rada neskaitāmus potenciālos apdraudējumus ES iedzīvotājiem, viņu veselībai un ticībai publiskā sektora iestādēm;

U.

tā kā tiesībaizsardzības iestādes pēdējos mēnešos ir konstatējušas, ka visā pasaulē pieaug bērnu seksuālas izmantošanas materiālu izplatīšana tiešsaistē;

V.

tā kā pandēmijas izraisītā apstākļu maiņa labvēlīgi ietekmē smagu un organizētu noziedzību; tā kā ir jāatzīst, ka Eiropolam jau kopš pandēmijas sākuma ir bijusi būtiska loma Covid-19 pandēmijas ietekmes uz smagiem noziegumiem un organizēto noziedzību, un terorismu ES uzraudzībā;

W.

tā kā plašsaziņas līdzekļiem ir ļoti būtiska nozīme kontroles un uzraudzības nodrošināšanā, kā arī tie ir iedzīvotāju galvenais informācijas avots; tā kā plašsaziņas līdzekļu brīvība ir apdraudēta, jo klātienes preses konferences ir atceltas, nepiedāvājot alternatīvas, un tā kā dažas dalībvalstis ir ierobežojušas piekļuvi informācijai par sabiedrības veselību un ir ierobežojušas brīvību sagatavot publikācijas par sabiedrības veselības politiku; tā kā neskaitāmas reizes ir noraidīti vai ignorēti plašsaziņas līdzekļu jautājumi valdībām; tā kā ir jāaizsargā žurnālisti un plašsaziņas līdzekļu darbinieki, kuri atspoguļo demonstrācijas un protestus; tā kā dažas dalībvalstis ir ierobežojušas piekļuvi informācijai, pagarinot vai atceļot termiņus, kas noteikti iestādēm, lai atbildētu uz pieprasījumiem nodrošināt informācijas brīvību;

X.

tā kā dalībvalstīm būtu jānodrošina trauksmes cēlēju aizsardzība Covid-19 krīzes laikā un turpmāk, jo viņu aizsardzība ir spēcīgs instruments, lai apkarotu un novērstu darbības, kas apdraud sabiedrības intereses (40);

Y.

tā kā vairākas dalībvalstis izmanto nesamērīgi represīvus pasākumus, lai panāktu ierobežojumu ievērošanu, piemēram, kriminalizē pārvietošanās ierobežojumu un karantīnas noteikumu pārkāpumus, piemērojot lielus sodus un veicot ierakstus sodāmības reģistros (41);

Z.

tā kā vispārējie ierobežojumi ietekmē arī tiesu sistēmas, jo daudzas tiesas uz laiku ir slēgtas vai ir ierobežota to darbība, kā rezultātā pārmērīgi uzkrājas neizskatītās lietas un ilgāk jāgaida lietu izskatīšana; tā kā aizdomās turēto procesuālās tiesības un tiesības uz taisnīgu tiesu ir pakļautas spiedienam, jo vispārējo ierobežojumu dēļ ir apgrūtināta piekļuve advokātiem un tiesas arvien biežāk veic uzklausīšanu tiešsaistē;

AA.

tā kā pandēmijas apkarošanas pasākumiem, kas ierobežo tiesības uz privātumu un datu aizsardzību, vienmēr jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un īslaicīgiem ar stingru juridisko pamatu; tā kā jaunajām tehnoloģijām ir bijusi būtiska nozīme cīņā pret pandēmiju, taču vienlaikus tās rada jaunas problēmas un raisa bažas; tā kā dažu dalībvalstu valdības veic ārkārtējus savu iedzīvotāju uzraudzības pasākumus, izmantojot dronus un ar kameru aprīkotus policijas uzraudzības transportlīdzekļus, veic izsekošanu, iegūstot atrašanās vietas datus no telekomunikāciju pakalpojumu sniedzējiem un organizējot policijas un militārās patruļas, kā arī uzrauga obligātās karantīnas ievērošanu, pilnvarojot policiju veikt zvanus uz mājām vai pieprasot obligātu ziņošanu lietotnēs; tā kā dažas dalībvalstis ir ieviesušas kontaktu izsekošanas lietotnes, lai gan nav vienprātības par to efektivitāti, turklāt ne vienmēr tiek izmantota lielākajā mērā uz privātumu vērsta decentralizēta sistēma; tā kā dažās dalībvalstīs atkal tiek atvērtas sabiedriskās telpas, taču vienlaikus tiek vākti dati, veicot obligātas temperatūras pārbaudes un pieprasot aizpildīt anketas un norādīt kontaktinformāciju, turklāt ne vienmēr pienācīgi tiek izpildīti pienākumi, kas izriet no Vispārīgās datu aizsardzības regulas;

AB.

tā kā pārvietošanās ierobežojumiem un robežu slēgšanai ir bijusi ārkārtīgi būtiska ietekme uz patvēruma procedūru pieejamību; tā kā daudzas dalībvalstis uz laiku ierobežoja vai pat apturēja patvēruma pieteikumu izskatīšanu un lielākā daļa dalībvalstu apturēja Dublinas pārsūtīšanas, atgriešanas un pārmitināšanas procedūras; tā kā dažas dalībvalstis ir paziņojušas, ka to ostas nav drošas, vai neatļauj izkāpt krastā migrantiem, kas izglābti meklēšanas un glābšanas operācijās, uz nenoteiktu laiku pametot viņus jūrā un apdraudot viņu dzīvību; tā kā lielākā daļa dalībvalstu patlaban ir atsākušas šīs darbības; tā kā ir ziņots par Covid-19 uzliesmojumiem vairākos uzņemšanas centros, tādējādi tieši pakļaujot riskam neaizsargātās grupas, un tā kā pārapdzīvotās nometnes pie ES ārējām robežām joprojām rada īpašu plaša uzliesmojuma risku, jo sociālās distancēšanās noteikumus nav iespējams piemērot, turklāt patvērumi un pārtikas, ūdens un sanitārijas iekārtu, kā arī garīgās un fiziskās veselības aprūpes pieejamība, tostarp personām ar Covid-19, ir ļoti ierobežota;

AC.

tā kā ieslodzījuma vietas ir pakļautas īpaši augstam Covid-19 uzliesmojuma riskam, jo sociālās distancēšanās un sanitāros noteikumos bieži vien nav iespējams īstenot, turklāt sanitāro pasākumu dēļ ir ierobežots laiks svaigā gaisā un ir aizliegta tikšanās ar apmeklētājiem, kas ietekmē ieslodzīto tiesības uz saziņu ar viņu ģimenēm; tā kā šīs pandēmijas laikā ir īpaši apdraudēta ieslodzījuma vietu darbinieku veselība; tā kā dažās dalībvalstīs ir atbrīvotas vairākas konkrētas ieslodzīto kategorijas, lai mazinātu veselības apdraudējumus pandēmijas laikā;

AD.

tā kā ar Covid-19 saistīto ierobežojumu īstenošanai jābūt samērīgai un bez diskriminācijas, lai izvairītos no tā, ka tie vērsti pret etnisko minoritāšu un marginalizēto grupu pārstāvjiem; tā kā pandēmija nesamērīgi skar romus un sievietes un bērni bieži vien ir neaizsargātākās grupas un tā kā īpaši neaizsargātas ir sociāli atstumtas un marginalizētas personas, kuras dzīvo apstākļos bez piekļuves dzeramajam ūdenim vai sanitārajiem pakalpojumiem, kad ir gandrīz neiespējami ievērot sociālās distancēšanās noteikumus vai veikt stingrus higiēnas pasākumus; tā kā ir ziņots par rasisma un ksenofobijas gadījumiem vairākās dalībvalstīs, kur pret personām vērsta diskriminācija to konkrētas izcelsmes vai valstspiederības dēļ; tā kā pret Āzijas izcelsmes cilvēkiem un romiem tiek vērsta naida runa un uzbrukumi; tā kā vairāki politiķi dažās dalībvalstīs ir izmantojuši vēstījumus plašsaziņas līdzekļos par romu tautības migrējošo darba ņēmēju no valstīm ar augstu Covid-19 izplatību masveida atgriešanu, lai vairotu bailes par vīrusa izplatību, tādējādi veicinot negatīvu attieksmi un stereotipus;

AE.

tā kā pārvietošanās ierobežojumu dēļ bērni ir pakļauti nesamērīgam sociālās un ekonomiskās atstumtības riskam un tā kā sliktas izturēšanās, vardarbības, izmantošanas un nabadzības dēļ pastāv augstāks bērnu pamattiesību pārkāpumu risks; tā kā daudzās dalībvalstīs pārvietošanās ierobežojumu dēļ ir pieaugusi vardarbība ģimenē; tā kā sievietes un meitenes (42), bērni un LGBTIK+ pārvietošanās ierobežojumu laikā ir pakļauti nesamērīgam riskam, jo ilgu laiku var atrasties savu pāridarītāju ietekmē, un viņiem var būt liegts sociālais un iestāžu atbalsts; tā kā ar pandēmiju saistīto pasākumu dēļ kopienas atbalsts šīm neaizsargātajām grupām ir dramatiski ierobežots;

AF.

tā kā tādu pasākumu dēļ, kas veikti Covid-19 izplatības apturēšanai, potenciāli ir apdraudēta iedzīvotāju un it īpaši neaizsargātā situācijā esošo grupu, tādu kā vecāka gadagājuma iedzīvotāju vai personu ar hroniskām slimībām, personu ar invaliditāti, LGBTIK + , bērnu, vecāku, grūtnieču, bezpajumtnieku, visu migrantu, tostarp migrantu bez dokumentiem, patvēruma meklētāju, bēgļu un etnisko un citu minoritāšu, vienlīdzīga piekļuve veselības aprūpei — tiesības, kas paredzētas Pamattiesību hartas 35. pantā; tā kā veselības krīze ir radījusi negatīvu ietekmi uz seksuālo un reproduktīvo veselību un pakalpojumiem; tā kā dažās dalībvalstīs piekļuve reproduktīvajai veselībai un tiesībām, tostarp tiesībām uz abortu, ir ievērojami ierobežota, kā rezultātā minētais aizliegums ir faktiski licis demonstrantiem pandēmijas vidū doties ielās; tā kā zāļu trūkums, resursu novirzīšana no citu veselības jautājumu risināšanas un vairāku ārstēšanas procesu, tostarp in vitro apaugļošanas un dzimuma maiņas procedūru, pēkšņa pārtraukšana var radīt riskus pacientiem ar citām slimībām (43); tā kā smags zaudējums, izolācija, papildu slogs uz darba un privātās dzīves līdzsvaru vecākiem un priekšplāna darbiniekiem, ienākumu zaudējums un bailes izraisa garīgās veselības problēmas vai pastiprina esošos traucējumus, veicinot arvien pieaugošu pieprasījumu pēc garīgās veselības pakalpojumiem, kā rezultātā steidzami jāpalielina finansējums šiem pakalpojumiem;

AG.

tā kā pārvietošanās ierobežojumu dēļ, kas tika noteikti veselības krīzes pirmajā posmā, daudzas dalībvalstis atlika vēlēšanas (44) un viena dalībvalsts — referendumu (45); tā kā, sākoties pandēmijas otram posmam, vēlēšanas atkal notiek; tā kā jautājums par vēlēšanu rīkošanu vai atlikšanu ir delikāts jautājums par līdzsvara nodrošināšanu, par ko Venēcijas komisija ir sagatavojusi pārdomas un pamatnostādnes (46); tā kā vispārejas, brīvas, aizklātas un tiešas vēlēšanas ir iespējamas tikai tad, ja tiek nodrošināta atklātu un godīgu vēlēšanu kampaņu rīkošana, vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu brīvība un pulcēšanās un biedrošanās brīvība politiskos nolūkos;

AH.

tā kā Līgumu noteikumu brīvības, drošības un tiesiskuma jomā nedrīkst ietekmēt dalībvalstu pienākumu izpildi attiecībā uz sabiedriskās kārtības uzturēšanu un iekšējās drošības nodrošināšanu, ievērojot Savienības vērtības — demokrātiju, tiesiskumu un pamattiesības saskaņā ar LES 2. pantu;

AI.

tā kā saskaņā ar Līgumiem Savienības kompetences ierobežojumus reglamentē kompetences piešķiršanas un kompetences izmantošanas princips, kā arī subsidiaritātes princips un proporcionalitātes princips,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

16.

17.

18.

19.

20.

21.

22.

23.

24.