28.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 159/32

(1)

Ar 2010. gada 17. jūnija secinājumiem Eiropadome pieņēma “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”). Eiropadome aicināja mobilizēt visus Savienības instrumentus un politikas jomas, lai veicinātu kopējo mērķu sasniegšanu, un aicināja dalībvalstis nodrošināt labāk koordinētu rīcību. Valstu nodarbinātības dienestiem (VND) ir būtiska loma centienos sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības līmeņa pamatmērķi, proti, līdz 2020. gadam 75 % sievietēm un vīriešiem vecumā no 20 līdz 64 gadiem, jo īpaši samazinot jauniešu bezdarbu.

(2)

Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 45. pantā ir paredzēta darba ņēmēju pārvietošanās brīvība Savienībā, savukārt tā 46. pantā ir noteikts, kādi pasākumi jāveic, lai radītu šo brīvību, jo īpaši, nodrošinot valstu nodarbinātības dienestu ciešu sadarbību. VND tīklam, kas tiek ieveidots saskaņā ar šo lēmumu (“Tīkls”), papildus vispārējiem ģeogrāfiskās mobilitātes aspektiem būtu jāaptver arī plašs mērķu un iniciatīvu loks, ko īstenotu kā veicināšanas pasākumus nolūkā uzlabot dalībvalstu sadarbību nodarbinātības jomā.

(3)

Ar šo lēmumu būtu jācenšas veicināt dalībvalstu sadarbību VND atbildības jomās. Ar to tiek oficiāli noformēta un stiprināta VND neoficiālā sadarbība, kas tiek īstenota ar pašreizējā VND vadītāju Eiropas tīkla starpniecību, kurā ir piekritušas piedalīties visas dalībvalstis. Tīkla vislielākā potenciālā vērtība ir visu dalībvalstu pastāvīga dalība. Par dalību vajadzētu informēt Tīkla sekretariātu.

(4)

Saskaņā ar Līguma 148. panta 4. punktu Padome ar Lēmumu 2010/707/ES (3) pieņēma dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnes, kas tika saglabātas 2011.–2013. gadā. Minētās integrētās pamatnostādnes dalībvalstīm sniedz norādes par to, kā izstrādāt savas valsts reformu programmas un īstenot reformas. Integrētās pamatnostādnes ir pamatā konkrētajiem ieteikumiem, ko Padome saskaņā ar minēto pantu adresē dalībvalstīm. Pēdējo gadu laikā minētajos ieteikumos ir bijuši ietverti konkrēti ieteikumi attiecībā uz VND darbību un spējām un aktīvas darba tirgus politikas efektivitāti dalībvalstīs.

(5)

Konkrētām valstīm adresētos ieteikumus varētu uzlabot, ja to izstrādē vēl lielākā mērā tiktu izmantotas uzlabotas, uz pierādījumiem balstītas atsauksmes par to, cik sekmīgi tiek īstenota politika un sadarbība starp dalībvalstu VND. Lai to panāktu, Tīklam būtu jāīsteno konkrētas iniciatīvas, piemēram, kopīgas uz pierādījumiem balstītas salīdzinošas vērtēšanas sistēmas, atbilstīgi savstarpējas mācīšanās pasākumi, savstarpējs atbalsts, ko Tīkla dalībnieki sniedz cits citam, un stratēģisku darbību īstenošana VND modernizēšanas nolūkā. Tīkla un katra tā dalībnieka specifiskās zināšanas vienlaikus būtu arī jāizmanto, lai pēc Eiropas Parlamenta, Padomes, Komisijas vai Nodarbinātības komitejas (EMCO) lūguma sniegtu pierādījumus nodarbinātības politikas izstrādei.

(6)

Ciešākai un mērķtiecīgākai VND sadarbībai vajadzētu ļaut uzlabot apmaiņu ar labāko praksi. Secinājumus, kas izriet no salīdzinošas vērtēšanas un savstarpējas mācīšanās pasākumiem, Tīklam vajadzētu saistīt tā, lai varētu attīstīt sistemātisku, dinamisku un integrētu salīdzinošas mācīšanās procesu.

(7)

Tīklam būtu cieši jāsadarbojas ar EMCO saskaņā ar Līguma 150. pantu, un tam vajadzētu dot ieguldījumu EMCO darbā, sniedzot ar faktiem pamatotus pierādījumus un ziņojumus par VND īstenoto politiku. Tīkla ieguldījumu Eiropas Parlamenta darbā vajadzētu nodrošināt ar sekretariāta starpniecību, un Tīkla ieguldījumu Padomes darbā vajadzētu nodrošināt ar EMCO starpniecību – nemainītā formā un vajadzības gadījumā sniedzot komentārus. Politikas lēmumu pieņēmējiem gan Savienības gan valstu līmenī, izvērtējot un izstrādājot nodarbinātības politiku, jo īpaši varētu palīdzēt Tīkla kopējās zināšanas par nodarbinātības politikas īstenošanas aspektiem un VND salīdzinošā analīze.

(8)

VND atbildības jomās Tīklam vajadzētu dot savu ieguldījumu politikas iniciatīvu īstenošanā nodarbinātības jomā; šāda iniciatīva ir, piemēram, Padomes Ieteikums (2013. gada 22. aprīlis) par garantijas jauniešiem izveidi (4). Tīklam vajadzētu atbalstīt arī tādas iniciatīvas, kuru mērķis ir nodrošināt prasmju labāku atbilstību, pienācīgas kvalitātes un ilgtspējīgu nodarbinātību, uzlabotu brīvprātīgu darbaspēka mobilitāti un veicināt pāreju no izglītības un apmācības uz darbu, tostarp atbalstot konsultēšanu un prasmju un kvalifikāciju labāku pārredzamību. Tīklam savos pasākumos būtu jāpievēršas aktīvas darba tirgus politikas – tostarp tās, kas ir vērsta uz neaizsargātām sociālajām grupām un sociālo atstumtības – izvērtēšanai un novērtējumam.

(9)

Tīklam būtu jāveicina ciešāka savu dalībnieku sadarbība, jāizstrādā kopīgas iniciatīvas, kuru mērķis būtu informācijas un labākās prakses apmaiņa visās VND aptvertajās jomās, salīdzinoša analīze un konsultācijas, kā arī novatorisku pieeju sekmēšana nodarbinātības pakalpojumu sniegšanā. Tīkla izveide dos iespēju salīdzināt visus VND iekļaujošā, uz pierādījumiem balstītā un uz sniegumu orientētā veidā, un tā rezultātā tiks apzināta labākā prakse VND sniegto pakalpojumu jomās. Šiem rezultātiem vajadzētu veicināt to nodarbinātības pakalpojumu labāku izstrādi un sniegšanu, par kuriem šie dienesti ir konkrēti atbildīgi. Tīkla iniciatīvām vajadzētu uzlabot VND efektivitāti un valsts izdevumu lietderību. Tīklam būtu arī jāsadarbojas ar citiem nodarbinātības pakalpojumu sniedzējiem.

(10)

Tīklam savā gada darba programmā būtu jānosaka tehniskās detaļas, kas attiecas uz VND salīdzinošo vērtēšanu un atbilstīgu savstarpēju mācīšanos, jo īpaši VND snieguma izvērtēšanai nepieciešamā salīdzinošās mācīšanās metodoloģija, kuras pamatā ir šī lēmuma pielikumā izklāstītie salīdzinošās vērtēšanas rādītāji, mainīgie elementi, datu iesniegšanas prasības un integrētas savstarpējas mācīšanās programmas mācību instrumenti. Jomas, kurās tiek veikta salīdzinošā vērtēšana, būtu jānosaka šajā lēmumā. Dalībvalstu kompetencē paliek lemt par to, vai brīvprātīgi iesaistīties salīdzinošas mācīšanās papildu pasākumos citās jomās.

(11)

Lai grozītu pielikumu par salīdzinošās vērtēšanas rādītājiem, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, jo īpaši ar VND ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(12)

Tā kā VND modeļi, uzdevumi un pakalpojumu sniegšanas veidi ir dažādi, dalībvalstis darbībai Tīkla valdē (“Valde”) no VND augstākās vadības var izvirzīt vienu locekli un vienu locekļa aizstājēju. Attiecīgā gadījumā šim loceklim vai locekļa aizstājējam Valdē būtu jāpārstāv citas VND no viņa dalībvalsts. Ja konstitucionālu iemeslu dēļ kāda dalībvalsts nevar izvirzīt tikai vienu VND, attiecīgie VND būtu jāapzina, saglabājot to skaitu minimālā apmērā un nemainot noteikumu, ka katrai dalībvalstij Valdē ir viena balss. Valdes locekļiem vajadzētu pielikt visus pūliņus, lai nodrošinātu, ka Tīkla pasākumos tiek iekļauti vietējo un reģionālo iestāžu viedokļi un pieredze un ka šādas iestādes tiek informētas par minētajiem pasākumiem. Valdes locekļiem vajadzētu būt tiesīgiem pieņemt lēmumus savu VND vārdā. Lai nodrošinātu visu VND iesaistīšanos Tīklā, pasākumiem vajadzētu būt atvērtiem VND dalībai no visiem līmeņiem.

(13)

Lai VND kopīgie uzdevumi būtu lielā mērā atbilstīgi patiesajai situācijai darba tirgū, Tīkla rīcībā vajadzētu būt pašiem jaunākajiem rādītājiem par bezdarbu NUTS 3 reģionu līmenī.

(14)

Tīklam vajadzētu balstīties uz pieredzi, kas iegūta esošajā neoficiālajā VND vadītāju Eiropas tīkla padomdevējā grupā, kuru Komisija ir atbalstījusi kopš 1997. gada un kuras viedokļi ir ņemti vērā šajā lēmumā. Galvenās darbības jomas, ko šī padomdevēja grupa ir apzinājusi dokumentā “VND stratēģija 2020. gadam”, būtu jāizmanto, lai modernizētu un stiprinātu VND.

(15)

Tīklam būtu jānodrošina savstarpēja palīdzība, no kuras ieguvēji būtu tā dalībnieki, un būtu tā dalībniekiem jāpalīdz citam citu atbalstīt organizatorisko struktūru un pakalpojumu sniegšanas modernizēšanā, pastiprinot sadarbību, jo īpaši zināšanu nodošanu, mācību apmeklējumus un darbinieku apmaiņu.

(16)

Tīkls un tā iniciatīvas būtu jāfinansē no Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmas (“EaSI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1296/2013 (5), sadaļas PROGRESS/nodarbinātība, nepārsniedzot Eiropas Parlamenta un Padomes noteiktās apropriācijas.

(17)

Par projektiem, kurus izstrādā Tīkls vai kuri apzināti savstarpējās mācīšanās pasākumos un pēc tam īstenoti atsevišķos VND, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai iegūt finansējumu no Eiropas Sociālā fonda (ESF), Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”, Savienības Pētniecības un inovācijas pamatprogrammas (2014.–2020. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (6).

(18)

Tīklam būtu jānodrošina, ka tas nevis aizstāj vai dublē, bet papildina darbības, kuras tiek veiktas kā daļa no Eiropas Nodarbinātības stratēģijas Līguma IX sadaļas nozīmē, jo īpaši darbības, ko veic EMCO un tās instrumenti, piemēram, kopīgā novērtējuma sistēma (JAF), kā arī Savstarpējās mācīšanās programma. Turklāt, lai veidotu sinerģiju, Komisijai būtu jāgādā par to, lai Tīkla sekretariāts cieši sadarbotos ar EMCO sekretariātu.

(19)

Šajā lēmumā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (“Harta”). Jo īpaši ar šo lēmumu tiecas nodrošināt to, ka tiek pilnībā ievērotas tiesības izmantot bezmaksas darbā iekārtošanas pakalpojumus, un veicināt Hartas 29. panta piemērošanu,

a)

dalībvalstu izvirzītajiem VND;

b)

Komisijas.

a)

neaizsargātākās sociālās grupas ar augstu bezdarba līmeni, jo īpaši vecāka gadagājuma darba ņēmējus un jauniešus, kuri nav iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā, nedz arī apmācībā;

b)

pienācīgas kvalitātes un ilgtspējīgu nodarbinātību;

c)

darba tirgu labāku darbību ES;

d)

prasmju trūkuma apzināšanu un informācijas sniegšanu par tā apjomu un jomu, kā arī labākas atbilstības nodrošināšanu darba meklētāju prasmju un darba devēju vajadzību starpā;

e)

darba tirgu labāku integrāciju;

f)

lielāku brīvprātīgu ģeogrāfisko un profesionālo mobilitāti uz taisnīgiem pamatiem, lai apmierinātu darba tirgu specifiskās vajadzības;

g)

darba tirgū neiekļauto personu integrāciju kā vienu no elementiem cīņā pret sociālo atstumtību;

h)

aktīvas darba tirgus politikas iniciatīvu izvērtēšanu un to faktisku un efektīvu īstenošanu.

a)

uz pierādījumiem balstītas Savienības mēroga salīdzinošas mācīšanās izstrāde un ieviešana VND vidū, lai ar atbilstīgas metodoloģijas palīdzību salīdzinātu to, kā šie dienesti veic pasākumus šādās jomās:

b)

savstarpējas palīdzības sniegšana – vai nu vienāda ranga kolēģu, vai arī grupu pasākumu veidā –, sadarbojoties, apmainoties ar informāciju, pieredzi un personālu starp Tīkla dalībniekiem, tostarp atbalstu tam, lai īstenotu Padomes sagatavotos konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas attiecas uz VND, ja no attiecīgās dalībvalsts vai attiecīgā VND saņemts šāds lūgums;

c)

sekmē VND modernizāciju un stiprināšanu galvenajās jomās saskaņā ar stratēģijas “Eiropa 2020” nodarbinātības un sociālajiem mērķiem;

d)

Pēc Eiropas Parlamenta, Padomes vai Komisijas lūguma, vai pēc savas iniciatīvas sagatavo ziņojumus;

e)

sekmē atbilstīgu politikas iniciatīvu īstenošanu;

f)

pieņem un īsteno savu gada darba programmu, kurā izklāstītas tā darba metodes, sasniedzamie rezultāti un sīka informācija par salīdzinošās mācīšanās ieviešanu;

g)

veicina labāko praksi attiecībā uz tādu jauniešu apzināšanu, kuri nav iesaistīti ne izglītībā, ne nodarbinātībā, nedz arī apmācībā, un tādu iniciatīvu izstrādi, kuras nodrošinātu, ka minētie jaunieši iegūst vajadzīgās prasmes, kas viņiem ļauj iekļūt un palikt darba tirgū, kā arī dalās labākajā praksē, kas gūta šajos jautājumos.

a)

Tīkla gada darba programmu, ietverot darba grupu izveidi un valodu lietojumu Tīkla sanāksmēs;

b)

kā daļu no Tīkla gada darba programmas – tehnisko satvaru salīdzinošās vērtēšanas un savstarpējās mācīšanās pasākumu izpildei, kurā iekļauj VND snieguma izvērtēšanai nepieciešamo salīdzinošās mācīšanās metodoloģiju, kam pamatā ir šī lēmuma pielikumā izklāstītie salīdzinošās vērtēšanas rādītāji, mainīgos elementus, datu iesniegšanas prasības un integrētas savstarpējas mācīšanās programmas mācību instrumentus;

c)

Tīkla gada ziņojumu. Minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei un publicē.