Ar šo lēmumu izveido Eurojust – ES struktūru, kuras uzdevums ir sekmēt, uzlabot un atbalstīt koordināciju starp ES valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās.
Lēmums ir grozīts divas reizes:
- ar Lēmumu 2003/659/TI, kura mērķis bija pielāgot Eurojust darbību budžeta un finanšu noteikumiem, kuri piemērojami ES struktūrām un aģentūrām;
- ar Lēmumu 2009/426/TI, kura mērķis bija nodrošināt Eurojust līdzekļus, lai uzlabotu cīņu pret smagiem noziegumiem.
2018. gadā tika pieņemta Regula (ES) 2018/1727 (skatīt kopsavilkumu Eurojust (reforma)). Ar to no 2019. gada 12. decembra atceļ un aizstāj Lēmumu 2002/187/TI.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Eurojust sastāvs, kompetence un uzdevumi

Ar šo lēmumu izveido Eurojust kā ES struktūru ar juridiskas personas statusu.
Katra ES valsts norīko darbam Eurojust galvenajā mītnē Hāgā vienu valsts locekli: prokuroru, tiesnesi vai policijas darbinieku (šim darbiniekam jābūt ar tiesnesim vai prokuroram līdzvērtīgu kompetenci). Valstu locekļiem var palīdzēt viena vai vairākas personas. Uz šādu locekli attiecas tās valsts tiesību akti, kura to norīkojusi.
Ar Grozījumu lēmumu 2009/426/TI nosaka vismaz četrus gadus ilgu pilnvaru termiņu, un tas ir pagarināms. ES valsts nosaka tiesu varas pilnvaru veidu, ko tā piešķir savas valsts loceklim. Tomēr valstu locekļiem ir jābūt vismaz noteiktām parastām pilnvarām, kā arī citām pilnvarām, ko īsteno, vienojoties ar valsts kompetento iestādi vai – steidzamos gadījumos – saskaņā ar lēmuma noteikumiem.
Attiecībā uz izmeklēšanu un kriminālvajāšanu (vismaz divās ES valstīs) saistībā ar smagiem noziegumiem Eurojust ir pilnvarota:
- veicināt koordināciju starp attiecīgo ES valstu kompetentajām iestādēm;
- veicināt tiesiskās sadarbības lūgumu un lēmumu izpildi.
Eurojust kompetences jomā ietilpst noziegumu un nodarījumu veidi, kas vienmēr ir Eiropas Policijas biroja (Eiropola) kompetencē.
Ar Grozījumu lēmumu 2009/426/TI ievieš prasību izveidot Koordinācijas dežūras režīmā sistēmu, kurā darbojas pa vienam pārstāvim no katras ES valsts. Šis pārstāvis var būt valsts pārstāvis, tā vietnieks vai palīgs, kurš ir pilnvarots aizstāt valsts pārstāvi un kurš pieejams divdesmit četras stundas diennaktī bez brīvdienām, lai Eurojust vienmēr varētu pildīt savus pienākums.
Eurojust var pildīt savus pienākumus ar viena vai vairāku valstu pārstāvju starpniecību vai kā kolēģija. Eurojust var prasīt attiecīgajām ES valstīm cita starpā apsvērt šādas darbības:
- veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;
- izveidot kopēju izmeklēšanas grupu.
Ar Grozījumu lēmumu 2009/426/TI Eurojust kolēģijai ieviestas tiesības izdot nesaistošus atzinumus gadījumos, kad:
- divi vai vairāki valstu pārstāvji nespēj atrisināt jurisdikcijas kolīzijas;
- kompetentās iestādes ziņo par atkārtotiem atteikumiem vai sarežģījumiem attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbību.
Eiropas Komisija, kura pilnībā iesaistās Eurojust darbā, kopīgi vienojas ar Eurojust par vajadzīgajiem praktiskajiem pasākumiem.
Saskaņā ar Grozījumu lēmumu 2009/426/TI katrai ES valstij ir pienākums:
- iecelt vienu vai vairākus valstu korespondentus darbam ar Eurojust;
- izveidot Eurojust valsts koordinācijas sistēmu, lai nodrošinātu darba koordināciju, ko veic:
  - Eurojust valsts korespondenti;
  - Eurojust valsts korespondenti terorisma jautājumos;
  - valsts korespondenti Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklā un šā tīkla kontaktpunkti;
  - valsts pārstāvji vai kontaktpunkti kopējo izmeklēšanas grupu tīklā;
  - kara noziegumu, līdzekļu atguves un korupcijas tīkla pārstāvji.
Šis lēmums ietver noteikumus par Eurojust organizāciju un darbību, piemēram, tā sekretariātu, administratīvā direktora iecelšanu un pilnvaru termiņu, darbinieku statusu un noteikumus par valodas lietojumu.

Personas dati

Savu mērķu sasniegšanai Eurojust apstrādā personas datus. Šajā nolūkā tā piemēro Eiropas Padomes 1981. gada 28. janvāra Konvencijas par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu automātisku apstrādi principus.
Eurojust var apstrādāt tikai tādu personu personas datus, kas ir:
- kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā par nodarījumu, kas ir Eurojust kompetencē;
- cietušie un liecinieki šādā kriminālizmeklēšanā vai kriminālvajāšanā.
Personas dati, kurus atļauts apstrādāt, ietver datus par personas identitāti (vārdu un uzvārdu, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību, kontaktinformāciju, nodarbošanos, sociālās nodrošināšanas numurus un identifikācijas dokumentus) un datus par iespējamo nodarījumu veidu (nodarījuma kategoriju, nodarījuma izdarīšanas datumu un vietu un izmeklēšanas attīstību). Ar Grozījumu lēmumu 2009/426/TI apstrādājamo personas datu veidu sarakstā iekļāva DNS profilus, fotoattēlus un pirkstu nospiedumus.
Ar Lēmumu 2009/426/TI ieviesa grozījumu, ar kuru nodrošina, ka personas dati ir pieejami vienīgi valstu pārstāvjiem, to vietniekiem un palīgiem, personām, kuras ir iesaistītas Eurojust valsts koordinācijas sistēmu darbā, kas ir saistīts ar Lietu pārvaldības sistēmu, kā arī pilnvarotiem Eurojust darbiniekiem. Visiem iesaistītajiem ir pienākums ievērot konfidencialitāti, un šis pienākums jāievēro arī pēc to darbības pārtraukšanas ar Eurojust.
Viens Eurojust darbinieks ir īpaši norīkots kā atbildīgā persona datu aizsardzības jomā, un šī darbinieka uzdevums ir nodrošināt datu apstrādes likumību un datu pārsūtīšanas un saņemšanas rakstveida ieraksta glabāšanu.

Attiecības ar citām struktūrām

Lai pildītu savus pienākumus, Eurojust cieši sadarbojas ar Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu. Ar Grozījumu lēmumu 2009/426/TI šīs attiecības tika paplašinātas, ietverot Eiropolu, Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ES Izlūkošanas centru. Ar Padomes apstiprinājumu Eurojust var slēgt nolīgumus, lai apmainītos ar informāciju ar ārpussavienības valstīm, starptautiskām struktūrām, Starptautisko Kriminālpolicijas organizāciju (Interpolu), kā arī koordinēt tiesu iestāžu sadarbību ar ārpussavienības valstīm.

Pārskatu sniegšana

Padome un Eiropas Parlaments tiek informēti par Eurojust darbībām un noziedzības situāciju ES. Eurojust gada pārskatā Padomei var būt sniegti ierosinājumi par tiesu iestāžu sadarbības krimināllietās uzlabošanu.

KOPŠ KURA LAIKA LĒMUMS IR PIEMĒROJAMS?

Lēmumu 2002/187/TI piemēro no 2002. gada 6. marta.
Grozījumu lēmumu 2003/659/TI piemēro no 2003. gada 1. oktobra.
Grozījumu lēmumu 2009/426/TI piemēro no 2009. gada 4. jūnija.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

Eurojust vēsture (Eurojust).

PAMATDOKUMENTS

Padomes Lēmums 2002/187/TI (2002. gada 28. februāris), ar ko izveido Eurojust, lai pastiprinātu cīņu pret smagiem noziegumiem (OV L 63, 6.3.2002., 1.–13. lpp.)

Lēmuma 2002/187/TI turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTAIS DOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138.–183. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 17.04.2019

Top

All