Eiropas Savienības Padomes reglaments

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Padome ir ES iestāde, kur tiekas dalībvalstu pārstāvji. Katru dalībvalsti ministru līmenī pārstāv viens pārstāvis, kurš uzņemas saistības savas valsts valdības vārdā. Kopā ar Eiropas Parlamentu Padome pilda likumdošanas funkcijas. Tā pieņem tiesību aktus saskaņā ar parasto vai īpašo likumdošanas procedūru. Padome kopā ar Parlamentu pilda budžeta funkcijas. Visbeidzot, Padome pilda politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas.

Padomes sastāvi

• Atkarībā no izskatāmā jautājuma Padome tiekas 10 dažādos sastāvos.
• Izņemot divus sastāvus (Vispārējo lietu padomi un Ārlietu padomi), katra sastāva pilnvaras nav noteiktas Līgumos un izriet no prakses.
  • Vispārējo lietu padome nodrošina dažādu Padomes sastāvu darba saskaņotību. Tā sagatavo Eiropadomes sanāksmes. Tā atbild par politikas jomu vispārēju koordinēšanu, institucionāliem un administratīviem jautājumiem, horizontālām lietām, kas ietekmē vairākas ES politikas jomas.
  • Ārlietu padome atbild par visu ES ārējo darbību, proti, kopējo ārpolitiku un drošības politiku, kopējo drošības un aizsardzības politiku, kopējo tirdzniecības politiku, kā arī sadarbību attīstības jomā un humāno palīdzību.

Padomes prezidentūra

• Padomes prezidentūru, izņemot Ārlietu padomes prezidentūru, katrā 18 mēnešu laikposmā kopīgi nodrošina iepriekš izveidota trīs dalībvalstu grupa. Katrs grupas loceklis pēc kārtas pilda visu padomes sastāvu prezidentūras pienākumus sešus mēnešus, izņemot Ārlietu padomes prezidentūras pienākumus. Katrā 18 mēnešu laikposmā trīs dalībvalstu grupa izstrādā Padomes darbības programmas projektu, ko apstiprina Vispārējo lietu padome pēc tam, kad par to ir notikušas publiskas debates.
• Ārlietu padomei ir pastāvīgs priekšsēdētājs: Savienības Augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos. Augsto pārstāvi var aizvietot Padomē prezidējošā dalībvalsts. Tā parasti notiek, kad Padome tiek sasaukta, lai apspriestu kopējās tirdzniecības politikas jautājumus.
• Prezidentūra ir Padomes darbības virzītājspēks.

COREPER, komitejas un darba grupas

• Padomi atbalsta COREPER un vairāk nekā 150 specializētas darba grupas un komitejas, kas ir Padomes darba sagatavošanas struktūras.
• COREPER atbild par visu Padomes sanāksmju darba sagatavošanu un Padomes uzticēto uzdevumu izpildi. COREPER 2 veido pastāvīgie pārstāvji, savukārt COREPER 1 veido pastāvīgo pārstāvju vietnieki.
• COREPER:
  • nodrošina ES politikas un darbību konsekvenci un to, ka tiek ievēroti šādi principi un noteikumi: likumības, subsidiaritātes, proporcionalitātes principi; noteikumi, ar kuriem piešķir pilnvaras ES iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām; un noteikumi par procedūru, pārredzamību un aktu izstrādes kvalitāti;
  • iepriekš izskata visus punktus, kas iekļauti Padomes sanāksmes darba kārtībā, un atbild par katra jautājuma sagatavošanu Padomei;
  • katrā jautājumā cenšas panākt vienošanos savā līmenī, tālāk virzot to izskatīšanai Padomē;
  • var izveidot komitejas vai darba grupas, lai tās veiktu sagatavošanas darbus vai izpēti;
  • var pieņemt vairākus procedūras lēmumus, piemēram, lēmumu rīkot Padomes sanāksmi ārpus Briseles vai Luksemburgas, lēmumu izmantot rakstisko procedūru utt.

Padomes darbība

• Padome atrodas Briselē, taču aprīlī, jūnijā un oktobrī Padomes sēdes notiek Luksemburgā.
• Padome sanāk, ja to sasauc tās priekšsēdētājs pēc paša ierosmes vai arī pēc kāda tās locekļa vai Eiropas Komisijas lūguma. Priekšsēdētājs sagatavo katras sanāksmes provizorisko darba kārtību.
• Pirms balsošanas pārbauda, vai ir kvorums. Tas tiek sasniegts, ja sēdē piedalās Padomes locekļu vairākums. Padome balso pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma. Turklāt priekšsēdētājam balsošanas procedūra jāatklāj pēc Padomes locekļa vai Komisijas ierosmes, ja šādu lēmumu pieņem Padomes locekļu vairākums.

Balsošana ar kvalificētu balsu vairākumu;

2014. gada 1. novembrī tika ieviesta jauna procedūra balsošanai ar kvalificētu balsu vairākumu – dubultais balsu vairākums.

• Ja Padome balso par Komisijas vai ES Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu, kvalificētam balsu vairākumam ir divi nosacījumi:
  • 55 % Padomes locekļu balso “par” – t. i., 15 no 27 (kopš Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES);
  • priekšlikumu atbalsta tie Padomes locekļi, kas pārstāv vismaz 65 % no ES iedzīvotāju kopskaita.
• Ja Padome nebalso par priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija vai Augstais pārstāvis, lēmumu pieņem, ja:
  • par to balso 72 % Padomes locekļu; un
  • viņi pārstāv vismaz 65 % ES iedzīvotāju.

Rakstiska balsošana (parastā rakstiskā procedūra)

• Padomes aktus par steidzamiem jautājumiem var pieņemt, balsojot rakstiski, ja Padome vienprātīgi nolemj izmantot šo procedūru vai ja COREPER nolemj izmantot šo procedūru saskaņā ar balsošanas noteikumiem, ko piemēro attiecīgo Padomes aktu pieņemšanai.
• Īpašos apstākļos arī priekšsēdētājs var ierosināt izmantot šo procedūru; šādā gadījumā var izmantot rakstisku balsošanu, ja visi Padomes locekļi piekrīt šai procedūrai.

Padomes aktu pārredzamība un publicēšana

• Apspriedes un balsojumi par tiesību aktiem ir pieejami sabiedrībai.
• Padomes pirmā apspriede par svarīgiem jauniem neleģislatīviem priekšlikumiem, kas ietver juridiski saistošus noteikumus dalībvalstīs vai attiecībā uz tām, ir pieejama sabiedrībai.
• Attiecībā uz Padomes vai COREPER pieņemto lēmumu Padome rīko publiskas debates par svarīgiem jautājumiem, kuri skar Eiropas Savienības un tās pilsoņu intereses. Padomē arī rīko vairākas atklātas politikas debates.
• Tiesību akti jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, tāpat kā regulas un direktīvas, kas paredzētas visām dalībvalstīm, lēmumi, kuros nav precizēti adresāti un ES noslēgtie starptautiskie nolīgumi. Reglamenta 17. pantā ir norādīti citi dokumenti, kas jāpublicē Oficiālajā Vēstnesī, tostarp gadījumos, kad par publicēšanu izlemj Padome vai COREPER.