Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību (ES) un Dienvidu kopējo tirgu (Mercosur)
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību (ITA) starp Eiropas Savienību (ES) un Mercosur (Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja) izveido brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) noteikumiem1. Tā mērķis ir stiprināt, liberalizēt un dažādot pušu tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, atverot preču, pakalpojumu un publiskā iepirkuma tirgus un uzlabojot nosacījumus uzņēmumu dibināšanai2.
Tas arī saglabā pušu tiesības reglamentēt, lai sasniegtu leģitīmus sabiedriskās politikas mērķus, piemēram, sabiedrības veselības, drošības, vides, patērētāju aizsardzības, privātuma, datu aizsardzības un kultūras daudzveidības aizsardzības jomā, vienlaikus cenšoties nodrošināt, ka tirdzniecība veicina ilgtspējīgu attīstību tās ekonomiskajā, sociālajā un vides dimensijā.
Ar Padomes Lēmumu (ES) 2026/183 tiek atļauts Savienības vārdā parakstīt nolīgumu, un tajā ir paredzēta tā provizoriska piemērošana pirms tā stāšanās spēkā.
ITA ir pagaidu instruments. Sarunas par to notika paralēli sarunām par nākamo ES un Mercosur partnerības nolīgumu (skatīt kopsavilkumu), un to pārtrauks piemērot, tiklīdz minētais partnerības nolīgums stāsies spēkā.
Preču tirdzniecība
ITA pakāpeniski samazina vai atceļ muitas nodokļus noteiktas izcelsmes precēm saskaņā ar tā tarifu sarakstiem. To atbalsta izcelsmes noteikumi, muitas procedūras, tirdzniecības atvieglošana un sadarbība starp muitas dienestiem, lai nodrošinātu, ka zemākus vai nulles muitas nodokļus (tarifa preferences) saskaņā ar nolīgumu var izmantot praksē.
Tas ietver arī divpusējus aizsardzības mehānismus, kas ļauj jebkurai pusei uz laiku apturēt vai samazināt minētos zemākos vai nulles muitas nodokļus, ja palielināts imports, uz kuru attiecas nolīgumā paredzētās priekšrocības, rada vai draud radīt nopietnu kaitējumu vietējai ražošanas nozarei. Tie ietver divpusējus aizsardzības noteikumus precēm, izņemot pasažieru automobiļus un kravas transportlīdzekļus, un atsevišķu divpusēju aizsardzības režīmu minētajiem transportlīdzekļiem.
Attiecībā uz lauksaimniecības produktiem ES ir pieņēmusi Regulu (ES) 2026/687, ar kuru īsteno gan pagaidu nolīguma, gan turpmākā Partnerības nolīguma divpusējās aizsardzības klauzulas.
ITA ir ietverti arī noteikumi par tirdzniecības aizsardzības pasākumiem un vispārējiem aizsardzības pasākumiem.
Pakalpojumi, uzņēmumu dibināšana un maksājumi
Pakalpojumu tirdzniecība tiek liberalizēta un atvieglota, un tiek uzlaboti nosacījumi uzņēmumu dibināšanai otras puses tirgū. Nolīgumā ir arī paredzēta kapitāla brīva aprite attiecībā uz tiešajiem ieguldījumiem un kārtējiem maksājumiem.
Publiskais iepirkums
Puses apņemas efektīvi, pārredzami un konkurenci veicinošā veidā atvērt savus valsts iepirkumu tirgus. Tā mērķis ir uzlabot abu pušu piegādātāju piekļuvi iepirkuma iespējām.
Intelektuālais īpašums, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, un konkurence
ITA mērķis ir nodrošināt pienācīgu un efektīvu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzības un īstenošanas līmeni, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp tiesību subjektu interesēm un sabiedrības interesēm. Tas ietver arī nolīguma pielikumos pušu uzskaitīto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Tajā arī paredzēts, ka saimnieciskā darbība, jo īpaši tā, kas attiecas uz pušu attiecībām, būtu jāveic saskaņā ar brīvas un neizkropļotas konkurences principu.
Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU)
Īpaša uzmanība tiek pievērsta MVU. Nolīguma mērķis ir nodrošināt tiem pārredzamāku un paredzamāku vidi un vieglāku piekļuvi informācijai, kas saistīta ar tirdzniecību un ieguldījumiem.
Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība
Viena no ITA galvenajām iezīmēm ir tā saikne starp tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību. Puses atkārtoti apliecina, ka tirdzniecībai būtu jāatbalsta ekonomiskais, sociālais un vides progress un tā būtu jāīsteno tā, lai tiktu ievēroti to darba tiesību un vides tiesību akti un starptautiskās saistības šajās jomās.
Tas ietver apņemšanās un sadarbību tādos jautājumos kā klimata pārmaiņas, bioloģiskā daudzveidība, mežu saglabāšana un ilgtspējīga apsaimniekošana, atbildīgas piegādes ķēdes, ilgtspējīgi ražotas preces un pakalpojumi un sieviešu ekonomisko iespēju veicināšana. Tajā arī atzīta pilsoniskās sabiedrības un citu ieinteresēto personu loma īstenošana.
Institucionālā sistēma un pilsoniskā sabiedrība
ITA izveido institucionālu sistēmu tā īstenošanai, tostarp Tirdzniecības padomi, Tirdzniecības komiteju un citas struktūras, kas atbild par konkrētām nolīguma jomām. Tas arī veicina apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un paredz vietējās konsultantu grupas un Pilsoniskās sabiedrības forumu, lai atbalstītu dialogu par nolīguma īstenošanu. Šīs struktūras var pildīt savas funkcijas arī pagaidu piemērošanas laikā.
Strīdu izšķiršana
ITA ietver strīdu izšķiršanas mehānismu, lai atrisinātu pušu domstarpības par tā interpretāciju un piemērošanu. Divās jomās piemēro atšķirīgu attieksmi:
Nolīgums vēl nav stājies spēkā.
Nolīgums ir provizoriski piemērojams no starp ES un Mercosur parakstītājvalstīm, kuras ir pabeigušas savas iekšējās procedūras un apstiprinājušas piekrišanu provizoriskai piemērošanai.
Plašāka informācija:
Pagaidu nolīgums par tirdzniecību starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses (OV L, 2026/184, ).
Padomes Lēmums (ES) 2026/183 () par to, lai parakstītu un provizoriski piemērotu Pagaidu nolīgumu par tirdzniecību starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Dienvidu kopējo tirgu, Argentīnas Republiku, Brazīlijas Federatīvo Republiku, Paragvajas Republiku un Urugvajas Austrumu Republiku, no otras puses (OV L, 2026/183, ).
Pēdējoreiz atjaunināts