Kopsavilkumu glosārijs

DATU AIZSARDZĪBA

Datu aizsardzība attiecas uz noteikumiem par fizisko personu (indivīdu) tiesībām uz viņu personas datu (jebkāda informācija, kas ir saistīta ar identificētu vai identificējamu dzīvu personu) aizsardzību un valsts iestāžu, uzņēmumu un citu organizāciju pienākumiem aizsargāt šos datus.

Tiesības uz personas datu aizsardzību ir pamattiesības, kas nostiprinātas ES Pamattiesību hartā. Tās pieder pie Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā aizsargāto vērtību kopuma un palīdz īstenot ES mērķus saskaņā ar Līguma 3. pantu.

Līguma par Eiropas Savienības darbību 16. pantā ir noteikts, ka ikvienai personai ir tiesības uz savu personas datu aizsardzību. Tajā arī noteikts pienākums Eiropas Parlamentam un Padomei paredzēt noteikumus par fizisko personu aizsardzību attiecībā uz ES iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru veikto personas datu apstrādi, kā arī personas datu apstrādi, ko īsteno dalībvalstis, veicot darbības, kas ietilpst ES tiesību aktu darbības jomās.

ES Pamattiesību hartas 8. pantā ir noteikts, ka personas dati ir jāapstrādā godprātīgi, noteiktiem mērķiem un ar attiecīgās personas piekrišanu vai ar citu likumīgu pamatojumu, kas paredzēts ES tiesību aktos. Turklāt ikvienam ir tiesības piekļūt datiem, kas par viņu ir savākti, un tiesības ieviest labojumus šajos datos. Atbilstību šiem noteikumiem kontrolē neatkarīga iestāde.

Lai nodrošinātu personas datu aizsardzību, ES laika gaitā ir pieņēmusi vairākus tiesību aktus, tostarp turpmāk minētos.

• Regula (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, pazīstama kā VDAR (Vispārīgā datu aizsardzības regula).
• Direktīva (ES) 2016/680 par fizisku personu aizsardzību gadījumos, kad tiesībaizsardzības iestādes izmanto personas datus, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus.
• Regula (ES) 2018/1725 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi ES iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti.
• Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē.

Papildus tam ES ir pieņēmusi dažādus instrumentus par personas datu nosūtīšanu uz trešām valstīm, un dažādas citas vienošanās ar trešām valstīm par personas datu nosūtīšanu. Tie ietver lēmumus par aizsardzības līmeņa pietiekamību, līguma standartklauzulas un starptautiskus nolīgumus, piemēram, ES un ASV jumta nolīgumu par personas datu aizsardzību saistībā ar noziedzīgu nodarījumu novēršanu, izmeklēšanu un atklāšanu, kā arī saukšanu pie kriminālatbildības par tiem, nolīgumus par pasažieru datu reģistriem (ar Austrāliju, Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm) un ES un ASV teroristu finansēšanas izsekošanas programmu.