Ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp ES un Japānu

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Nolīgums attiecas uz vairākiem aspektiem, tostarp tālāk aprakstītajiem.

• Muitas nodevu atcelšana. Vairāk nekā 94 % ES eksporta uz Japānu, tostarp visiem rūpniecības ražojumiem, tiks atbrīvoti no muitas nodokļiem.
• Lauksaimniecība un pārtikas produkti. Tiek atceltas vai samazinātas nodevas daudziem svarīgākajiem ES eksporta produktiem, tostarp vīnam, gaļai, sieram un pārstrādes produktiem, piemēram, makaroniem, šokolādei un tomātu mērcēm.
• Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Japānas tirgū aizsargā īpašo statusu vairāk nekā 200 Eiropas lauksaimniecības produktiem ar īpašu Eiropas ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, piemēram, Roquefort, Rioja, Aceto Balsamico di Modena un Irish Whiskey. Kopš tā stāšanās spēkā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu saraksts ir paplašināts trīs reizes, un kopējais ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu skaits ir 423 (291 ES un 132 Japānā).
• Rūpnieciskie izstrādājumi. Tam stājoties spēkā, tiks atcelti tarifi lielākajai daļai rūpniecisko izstrādājumu; pakāpeniski tiks atcelti tarifi tādās nozarēs kā ķīmiskās vielas, plastmasa un kosmētika, kā arī tekstilizstrādājumi un apģērbi. Nolīgumam stājoties spēkā, tiks atcelta spēkā esošā kvotu sistēma attiecībā uz ādu un apaviem.
• Zivsaimniecība. Gan ES, gan Japāna atcels lielāko daļu tarifu.
• Mežsaimniecība. Tarifi visiem koksnes izstrādājumiem tiks pilnībā atcelti; lielākā daļa no tiem tiks atcelti nekavējoties, bet dažas mazāk svarīgas tarifu pozīcijas tiks atceltas pēc 10 gadiem.
• Ar tarifiem nesaistīti šķēršļi. Nolīgums atvieglos ES uzņēmumiem piekļuvi stingri regulētajam Japānas tirgum, vienādojot tehniskās prasības un sertifikācijas procedūras, piemēram, attiecībā uz:
  • mehāniskajiem transportlīdzekļiem: gan Japāna, gan ES ievēros vienādus starptautiskos standartus par produktu drošumu un vides aizsardzību – tas nozīmē, ka, ES automobiļus eksportējot uz Japānu, tie nebūs atkārtoti jātestē un jāsertificē;
  • tekstilizstrādājumu marķēšanu: 2015. gada martā Japāna pieņēma starptautisku tekstilizstrādājumu marķēšanas sistēmu, kas ir līdzīga ES sistēmai, tādējādi novēršot nepieciešamību mainīt uz Japānu eksportēto apģērbu etiķetes.
• Pakalpojumu tirdzniecība. Ietver virkni noteikumu, kas attiecas uz visu veidu pakalpojumu tirdzniecību un kuru mērķis ir atvieglot vienas puses uzņēmumiem pakalpojumu sniegšanu otras puses teritorijā. Ar šo nolīgumu ir pieņemti noteikumi vairākām nozarēm, tai skaitā:
  • pasta un kurjeru pakalpojumi;
  • telekomunikācijas;
  • finanšu pakalpojumi.
• Intelektuālā īpašuma tiesības. Saskaņā ar ES noteikumiem pamatojas uz saistībām un pastiprina tās saistības, ko abas puses ir uzņēmušās Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Nolīgumā ir iekļauti noteikumi par komercnoslēpumiem, preču zīmēm, autortiesību aizsardzību, patentiem, obligātie kopīgie noteikumi par farmaceitisko produktu regulatīvo testu datu aizsardzību un civiltiesiskās aizsardzības noteikumi.
• Datu aizsardzība. Aizsargā pušu tiesības īstenot noteikumus, kuru mērķis ir personas datu aizsardzība. Paredzot atsevišķu “savstarpējas atbilstības” režīmu, ES un Japāna ir atzinušas savu attiecīgo datu aizsardzības sistēmu salīdzināmību, tādējādi izveidojot pasaulē lielāko datu drošas nosūtīšanas telpu, kuras pamatā ir augsts personas datu aizsardzības līmenis.
• Datu plūsmas. Ar 2024. gada protokolu tiek grozīts nolīgums, lai nodrošinātu, ka datu plūsmu starp ES un Japānu netraucēs nepamatoti datu lokalizācijas pasākumi. Tas ļaus uzņēmumiem efektīvi apstrādāt datus bez apgrūtinošām administratīvām vai glabāšanas prasībām, nodrošinās tiem paredzamu tiesisko regulējumu un novērsīs vajadzību veidot un uzturēt datu glabātavas vairākās vietās un dublēt izmantotos datus. Protokols arī nodrošina, ka tiks pilnībā ievēroti ES un Japānas noteikumi par personas datu un privātuma aizsardzību, kas veicina uzticēšanos digitālajai ekonomikai.
• Ilgtspējīga attīstība. Nolīgumā ir iekļauti visi ES ilgtspējīgas attīstības pieejas galvenie elementi, un tas atbilst citiem nesen noslēgtajiem ES tirdzniecības nolīgumiem. Saistības ir šādas:
  • ievērot Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) un starptautisko vides nolīgumu, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām, pamatstandartus attiecībā uz darbu;
  • saglabāt vietējos darba un vides tiesību aktus un nepadarīt šos tiesību aktus mazāk stingrus nolūkā veicināt tirdzniecību un piesaistīt ieguldījumus;
  • saglabāt un ilgtspējīgi apsaimniekot dabas resursus, kā arī risināt bioloģiskās daudzveidības, mežsaimniecības un zivsaimniecības problēmas;
  • veicināt korporatīvo sociālo atbildību un citu veidu tirdzniecības un ieguldījumu praksi, kas atbalsta ilgtspējīgu attīstību.
• Konkurence. Abas puses apņemas saglabāt visaptverošus konkurences noteikumus un pildīt šos noteikumus pārredzamā un nediskriminējošā veidā.