Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 4. pants
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pants
Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 2. punkta d) apakšpunkts
LESD 4. pantā ES ir piešķirta kompetence veikt darbības un vadīt kopēju politiku attīstības sadarbības jomā. ES valstis var arī īstenot savu kompetenci šajā jomā.
Atbilstīgi LESD 208. pantam ES attīstības politikas galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgākā laika posmā – tās izskaušana. 208. pantā arī prasīts ES un ES valstīm respektēt saistības, ko tās apstiprinājušas attiecībā uz Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un citām kompetentām starptautiskām organizācijām.
ES attīstības politiku īsteno arī saskaņā ar ES ārējās darbības mērķiem, jo īpašiem tiem, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. panta 2. punkta d) apakšpunktā: veicināt jaunattīstības valstu ilgtspējīgu ekonomisku, sociālu un vides attīstību, lai sasniegtu galveno mērķi – izskaustu nabadzību.
Saskaņā ar LES 21. panta 2. punktā noteiktajiem mērķiem attīstības politika cita starpā arī sniedz ieguldījumu tajā, lai atbalstītu demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesības, saglabātu mieru un novērstu konfliktus, uzlabotu vides kvalitāti un pasaules dabas resursu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, palīdzētu iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītās katastrofas, un sekmētu starptautisku sistēmu, kuras pamatā ir ciešāka daudzpusējā sadarbība un laba globālā vadība.
Vispārējās saistības
ES kā spēcīgāks pasaules mēroga dalībnieks
ES tiecas apvienot visus ES un ES valstīs pieejamos līdzekļus, lai kopīgi veidotu pasauli, kurā valda miers un lielāka pārticība. ES globālās stratēģijas (EUGS) pilna īstenošana ārpolitikas un drošības politikas jomā sākta 2017. gadā. Šajā stratēģijā ir izklāstītas galvenās ES intereses un iesaistīšanās principi un sniegts redzējums uzticamākai, atbildīgākai un reaģētspējīgākai ES dalībai pasaules notikumos. EUGS īstenošanā tiks piemēroti ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu (IAM) vispārēji elementi.
ES un ES valstis kopā ir lielākais oficiālās attīstības palīdzības (OAP) sniedzējs. Eiropas Attīstības fonds (EAF) ir ES galvenais instruments, ar kuru sniedz attīstības palīdzību 79 Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un aizjūras zemēm un teritorijām saskaņā ar Kotonū nolīgumu.
Ar savu attīstības sadarbības instrumentu ES vēlas samazināt nabadzību jaunattīstības valstīs, kā arī veicināt ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību, demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un labu pārvaldību.
Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un Eiropas Konsenss par attīstību
Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam un tās 17 IAM, ko 2015. gadā pieņēma 193 ANO dalībvalstīs, ir jaunais globālais satvars nabadzības izskaušanai un ilgtspējīgas attīstības sasniegšanai visā pasaulē līdz 2030. gadam.
Saskaņā ar EUGS Eiropas Savienība savā 2017. gada jaunajā Eiropas Konsensā par attīstību nosaka principus ES iestādēm un ES valstīm to sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, lai veicinātu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam, 2015. gadā ANO pieņemtās Adisabebas Rīcības programmas un Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām īstenošanu.
Ar šo konsensu ES rīcību attīstības jomā saskaņo ar IAM, un tā struktūra ir veidota, balstoties uz piecām programmas 2030. gadam pamatjomām (cilvēki, planēta, labklājība, miers un partnerība).
Ilgtspējīgas attīstības finansēšana
ES ir parakstījusi Adisabebas Rīcības programmu, kas ir nolīgums, par kuru ANO trešajā starptautiskajā konferencē par attīstības finansēšanu vienojās 193 ANO dalībvalstu partnerība. Šī rīcības programma ir programmas 2030. gadam neatņemama daļa, un ar to nosaka jaunu īstenošanas paradigmu, efektīvi izmantojot finanšu un nefinanšu līdzekļus, priekšplānā izvirzot iekšējos pasākumus un pamatotu politiku. Programma aptver šādas rīcības jomas:
Ārējo investīciju plāns
Lai palīdzētu sasniegt IAM un piesaistīt gan valsts, gan privātās investīcijas, ES 2017. gadā izveidoja Eiropas Fondu ilgtspējīgai attīstībai (EFIA) un EFIA garantiju. Šīs iniciatīvas ir daļa no ES ārējo investīciju plāna (ĀIP), ar ko risina Subsahāras Āfrikas ilgtspējīgas attīstības problēmas, kā arī sniedz atbalstu reformu pārejas periodā ES kaimiņreģionā.
Periods pēc Kotonū nolīguma darbības beigām
Pašlaik notiek sarunas par ES nākotnes attiecību ar ĀKK valstīm pārskatīšanu. Pašlaik šīs attiecības ir noteiktas ar Kotonū nolīgumu, kas zaudē spēku 2020. gadā. Šis nolīgums ir palīdzējis samazināt nabadzību, palielināt stabilitāti un integrēt ĀKK valstis globālajā ekonomikā.
Efektīva attīstība un kopīga plānošana – efektīvāka sadarbība ar ES valstīm
ES ir apņēmusies nodrošināt attīstības palīdzības maksimāli efektīvu izlietojumu, lai sasniegtu IAM. Tādējādi tā ir apstiprinājusi vairākus starptautiskos nolīgumus, tai skaitā:
Nairobi 2016. gada augsta līmeņa sanāksmē pārskatītie efektīvas attīstības pamatprincipi:
Šos principus praktiski īsteno programmās un projektos, kā arī kopīgas plānošanas procesos, kur dažādie ES attīstības partneri (ES un ES valstis) strādā partnervalstī, kopīgi plānojot attīstības sadarbību.
Politikas saskaņotība attīstībai (PCD)
Ar politikas saskaņotību attīstībai (PCD) ES cenšas mazināt tās politikas negatīvo sekundāro ietekmi uz jaunattīstības valstīm. Tās mērķis ir:
Lai nodrošinātu, ka, īstenojot IAM, PCD saglabā lietderību, ES to ir integrējusi Komisijas vispārējā darbā pie Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam īstenošanas. Arī ES valstīm ir savi mehānismi, ar kuriem nodrošina PCD ievērošanu to valsts politikā. ES 2019. gada ziņojumā par attīstības politikas saskaņotību ir izvērtēts progress, ko ES iestādes un valstis ir panākušas saistībā ar PCD laikposmā no 2015. līdz 2018. gadam.
Iedzīvotāji
Nabadzība un nevienlīdzības mazināšana
Būtiskākie ES attīstības politikas mērķi ir 1. IAM – nabadzības izskaušana – un 10. IAM – nevienlīdzības un diskriminācijas samazināšana.
Komisijas 2017. gadā aizsāktā pētījuma, kurā analizēta nevienlīdzība, sākotnējie rezultāti liecina, ka:
Nevienlīdzība valsts mērogā joprojām ir būtisks šķērslis ātrai izaugsmei un nabadzības mazināšanai. Kaut arī galējas nabadzības apmēri pasaulē rūk, tā joprojām ir plaši sastopama Āfrikā, jo īpaši Subsahāras Āfrikā.
Tautas attīstība
ES attīstības politikas prioritātes paredz izskaust nabadzību (1. IAM), samazināt nevienlīdzību un diskrimināciju (10. IAM) un nevienu neatstāt novārtā. Tautas attīstības pieeja pievēršas iedzīvotājiem, to iespējām un iespējai izvēlēties. ES atbalsta partnervalstu sabiedrību un ekonomiku, lai tās kļūtu iekļaujošākas un ilgtspējīgākas, lai ikviens varētu gūt labumu no attīstības un neviens netiktu atstāts novārtā.
Dzimumu līdztiesība un pilnvērtīgas iespējas sievietēm
Dzimumu līdztiesība ir ES pamatvērtība (LES 2. pants) un politikas mērķis, kas iekļauts Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD 19. pants). Veicinot dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm, ES sekmē 5. IAM un visas programmas 2030. gadam sasniegšanu, kā tas arī uzsvērts 2017. gada Eiropas Konsensā par attīstību.
Dzimumu līdztiesība ir svarīgs priekšnosacījums, lai nodrošinātu taisnīgu un iekļaujošu ilgtspējīgu attīstību, jo sievietes un meitenes ir puse no pasaules iedzīvotājiem. ES mērķis ir nodrošināt, lai sievietes un meitenes varētu pilnvērtīgi un līdztiesīgi piedalīties sociālajā, ekonomiskajā, politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Jo īpaši, ar šo konsensu atbalsta tādu dzimumu līdztiesības šķēršļu likvidēšanu kā diskriminējoši tiesību akti, nevienlīdzīga piekļuve pakalpojumiem un tiesu iestādēm, izglītībai un veselības pakalpojumiem, darbvietām un ekonomiskām iespējām, un līdzdalībai politikā, kā arī seksuālās un ar dzimumu saistītas vardarbības novēršanu, tostarp, risinot jautājumus, kas saistīti ar sociālajām normām un dzimumu stereotipiem un atbalstot sieviešu kustības un pilsonisko sabiedrību.
ES Dzimumu līdztiesības rīcības plānā (2016.–2020. gadam) ir noteikta sistēma, kā sasniegt šos prioritāros mērķus visā pasaulē, īstenojot ES ārējo attiecību politiku. 2017. gadā Eiropas Komisija publicēja tās pirmo ziņojumu par ES Dzimumu līdztiesības rīcības plāna 2016.–2020. gadam īstenošanu.
Viena no ES pamatiniciatīvām ir 500 miljonus EUR vērtā iniciatīva “Spotlight” – unikāla partnerība ar ANO, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm un meitenēm. Šajā iniciatīvā apvienojušās partnervalstu valdības un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji no Āzijas, Subsahāras Āfrikas, Latīņamerikas, kā arī Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm.
Migrācija, piespiedu pārvietošana un patvērums
Lai gan migrācijas un mobilitātes jautājumi nav nekāds jaunums, pēdējos gados ir palielinājies starptautisko migrantu skaits, 2017. gadā sasniedzot 258 miljonus (salīdzinot ar 220 miljoniem 2010. gadā un 173 miljoniem 2000. gadā). Lielākā daļa starptautisko migrantu ir no jaunattīstības valstīm, turklāt jaunattīstības valstīs atrodas vairāk par 85 % piespiedu kārtā pārvietotu personu.
Migrācijas problēmas joprojām ir viens no Eiropas darba kārtības svarīgākajiem jautājumiem. 2017. gadā Eiropas Komisija turpināja aktīvi risināt ar attīstības un migrācijas saikni saistītos jautājumus saskaņā ar Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un Konsensu par attīstību. ES attīstības sadarbībai bija liela nozīme, dodot ieguldījumu vispārējos ES migrācijas jautājumu risināšanas centienos, saistībā ar Eiropas programmu migrācijas jomā, Valletas deklarāciju, partnerības satvaru migrācijas jomā un jauno ES pieeju piespiedu pārvietošanas jautājumos, pilnībā ievērojot attīstības mērķus un principus.
Īstenojot ne vien dažādus attīstības instrumentus, piemēram, Ārkārtas trasta fondu Āfrikai un ES reģionālo trasta fondu Sīrijai, bet arī tradicionālos ģeogrāfiskos instrumentus, Eiropas Komisija partnervalstīs veica pasākumus, ar kuriem risina gan īstermiņa, gan ilgtermiņa problēmas un iespējas, ko rada migrācija.
Īpaša uzmanība tika pievērsta trīs aspektiem:
nelikumīgas migrācijas/piespiedu pārvietošanas izraisītāju/pamatcēloņu risināšana;
partneru spēju uzlabošana, lai nodrošinātu labāku migrācijas/bēgļu pārvaldību;
attīstības ietekmes palielināšana uz migrāciju.
Saskaņā ar šo visaptverošo pieeju 2017. gadā sniegtais atbalsts gan stiprināja dialoga un partnerību veidošanu ar partnervalstīm migrācijas jomā, gan palīdzēja panākt reālus migrācijas pārvaldības uzlabošanas rezultātus, nodrošinot aizsardzību neaizsargātiem migrantiem un bēgļiem un palielinot pozitīvas attīstības ietekmi uz migrāciju.
2017. gadā ES īstenoja arī šādas veiksmīgas iniciatīvas:
Kultūra, izglītība un veselība
ES atzīst kultūras nozīmi ekonomikas izaugsmē un kā svarīgu aspektu, kas sekmē:
2017. gadā ES pieņēma:
4. IAM mērķis ir līdz 2030. gadam nodrošināt iekļaujošu un kvalitatīvu izglītību un veicināt mūžizglītības iespējas visiem. Izglītība ir fundamentāla cilvēktiesība un sabiedrisks labums. Ar mācīšanās, prasmju iegūšanas un informētības uzlabošanas palīdzību tai ir arī liela nozīme citu IAM mērķu sasniegšanā.
2017. gadā ES:
Lai sasniegtu 3. IAM par veselību un labklājību ES turpināja strādāt veselības aizsardzības jomā, sniedzot atbalstu Globālajam fondam un Vakcīnu un vakcinācijas globālajai aliansei (GAVI), kā arī veidot pētījumus saistībā ar nabadzību saistītu un novārtā atstātu infekciju slimību apkarošanu. ES arī atbalstīja reģionālās iniciatīvas, piemēram, Eiropas un jaunattīstības valstu partnerības programmu klīnisko pētījumu jomā un citas starptautiskas iniciatīvas.
Sadarbībā ar ANO Iedzīvotāju fondu ES atbalsta centienus palielināt kvalitatīvu reproduktīvās veselības un mātes veselības aizsardzības pakalpojumu pieejamību.
Pārtikas un uztura nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība
Pasaulē katrs devītais cilvēks cieš no pārtikas un uztura trūkuma, tāpēc 2. IAM uzdevums ir līdz 2030. gadam panākt pārtikas nodrošinājumu un uzlabotu uzturu, kā arī veicināt ilgtspējīgu lauksaimniecību.
Ilgtspējīga lauksaimniecība kopā ar ilgtspējīgu zivsaimniecību un akvakultūru ir ārkārtīgi svarīgas nozares, lai izskaustu badu un panāktu pārtikas nodrošinājumu, un tās joprojām ir būtiski nabadzības izskaušanas un ilgtspējīgas attīstības virzītājspēki. Lai nodrošinātu labu uzturu, svarīgi aspekti ir gan lauksaimniecība, gan pārtikas nodrošinājums.
ES bija viens no galvenajiem dalībniekiem, kas strādāja pie 2017. gadā publicētā globālā ziņojuma par pārtikas krīzēm, kurā tika norādīts, ka teju 108 miljoni cilvēku dzīvo pārtikas krīzes vai ārkārtas apstākļos, un noteikta nepieciešamība:
ES ir ieviesusi vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir līdz 2025. gadam vismaz par septiņiem miljoniem samazināt to bērnu skaitu, kas ir jaunāki par pieciem gadiem un kuriem kavējas augšana, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam šim mērķim piešķirot 3,5 miljardus EUR.
Ilgtspējīga lauksaimniecība no ekonomikas, sociālās un vides perspektīvas ir svarīgs temats ES sadarbības attīstības programmā ar tās partnervalstīm. Šajā jomā ES uzmanību pievērš šādiem aspektiem:
Planēta
Klimata pārmaiņas
ES ir apņēmusies sniegt ieguldījumu globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām atbilstīgi 2015. gada Parīzes nolīgumam un 13. IAM. Politiskā dialoga ar mūsu partnervalstīm pamatā ir valstu noteiktā devuma īstenošana, lai klimata pārmaiņas integrētu mūsu politikas jomās, stratēģijās, ieguldījumu plānos un projektos, lai tie pilnvērtīgi sekmētu Parīzes nolīguma īstenošanu un 13. IAM sasniegšanu. Mūsu darbam pie klimata pārmaiņām un pie programmas 2030. gadam jābūt cieši saistītam.
ES ir pastiprinājusi savus centienus, lai pārvaldītu riskus un uzlabotu noturību un spēju pielāgoties pārmaiņām saskaņā ar Sendai ietvarprogrammu katastrofu riska mazināšanai. ES arī atbalsta pāreju uz mazemisiju, klimatnoturīgu un videi draudzīgu ekonomiku, kas atbilst 8. IAM par izaugsmi un 12. IAM par ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu. Klimata pārmaiņas ir saistītas ar gandrīz visiem IAM.
Laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam klimata politikas jomā ES ieguldīja 8,2 miljardus EUR. Lielākā daļa ES klimata finansējuma tika piešķirta pielāgošanās darbībām (41 %), sinerģijas darbībām, kas vērstas gan uz pielāgošanos, gan seku mazināšanu (31 %), un seku mazināšanas darbībām (28 %). Mūsu mērķis ir veicināt šādas darbības, kas sniedz ieguldījumu gan pielāgošanās pasākumos, gan seku mazināšanā.
Vides aizsardzība un dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana
Vide un dabas resursi, piemēram, zeme, ūdens resursi, meži, zivju krājumi un bioloģiskā daudzveidība, ir nozīmīgi jaunattīstības valstu ekonomikai un iedzīvotāju iztikai. Šo resursu aizsardzība un ilgtspējīga apsaimniekošana ir ļoti svarīga, lai īstenotu ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam (tostarp 6., 12., 14. un 15. IAM), lai izskaustu nabadzību un badu un nodrošinātu veselības aizsardzību, labklājību, piekļuvi tīram ūdenim un sanitārijas pakalpojumiem un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus saglabājot ekosistēmas un cīnoties pret klimata pārmaiņām. ES atbalsta partnervalstis to centienos uzlabot vides un dabas resursu pārvaldību, jo īpaši zemes, ūdeņu, mežu un citu dabas resursu apsaimniekošanu, bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanu, piesārņojuma novēršanu un iekļaujošas zaļās ekonomikas veicināšanu.
Ilgtspējīga enerģija
Viena no ES attīstības palīdzības galvenajām mērķa jomām ir piekļuve moderniem un ilgtspējīgiem enerģētikas pakalpojumiem. 2017. gadā Komisija sagatavoja dokumentu, kas liecina, ka sadarbība ilgtspējīgas enerģijas jomā sekmē Eiropas Konsensa par attīstību īstenošanu.
2014.–2020. gada finanšu plānā 3,7 miljardi EUR ir piešķirti attīstības sadarbībai ilgtspējīgas attīstības jomā, lai sekmētu trīs līdz 2020. gadam īstenojamu ES mērķu sasniegšanu: nodrošināt piekļuvi energoresursiem aptuveni 40 miljoniem cilvēku, par aptuveni 6,5 gigavatiem palielināt atjaunojamo energoresursu ražošanu un sniegt ieguldījumu cīņā pret klimata pārmaiņām, samazinot CO2 gada izmešus par 15 miljoniem tonnu.
Piemēram, ES mērķis ir sniegt ieguldījumu Āfrikas atjaunojamo energoresursu iniciatīvas mērķu īstenošanā un līdz 2020. gadam sasniegt 5 GW atjaunojamo energoresursu ražošanas jaudu, vienlaikus nodrošinot piekļuvi ilgtspējīgiem energoresursiem 30 miljoniem Āfrikas iedzīvotāju un samazinot CO2 izmešus par 11 miljoniem tonnu gadā.
Labklājība
Sadarbība ar privāto sektoru
Tā kā ieguldījumu vajadzības partnervalstīs ir ievērojamas un valdību un starptautisko organizāciju sniegtie līdzekļi nav pietiekami, lai tās nodrošinātu, ES izmanto finansējuma kombinēšanu, kur ES dotācijas tiek kombinētas ar valsts un privāto finansētāju sniegtiem aizdevumiem vai kapitālu, tādējādi veicinot 17. IAM (stiprināt īstenošanas līdzekļus un partnerības mērķu saniegšanai) sasniegšanu. ES finansējuma kombinēšanas sistēmu veido šādi reģionālās finansējuma apvienošanas mehānismi:
EFIA garantija, kas ir nozīmīgs jaunievedums, izmanto ierobežotus publiskos līdzekļus, lai piesaistītu privātos ieguldījumus dzīvotspējīgiem projektiem, kam citādi būtu sarežģīti uzsākt vai paplašināt darbību, vienlaikus pievēršot uzmanību ilgtspējīgas attīstības mērķiem partnervalstīs. ĀIP kopumā ir vērsts uz ilgtspējīgu privāto ieguldījumu ierobežojumu novēršanu un atbalstu prioritārām reformām, veidojot ciešāku dialogu ar privāto sektoru un attiecīgajām ieinteresētajām personām. Ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšana un darbvietu radīšana (8. IAM) ir arī viens no galvenajiem 2018. gada septembrī izveidotās Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianses mērķiem.
Tirdzniecības jomā ES un ES valstis 2017. gada novembrī kopīgi pieņēma jaunu tirdzniecības atbalsta stratēģiju, ar kuru paredzēts sasniegt labklājību ar tirdzniecības un ieguldījumu palīdzību. Stratēģijas mērķis ir sekmēt labāku ES tirdzniecības atbalsta mobilizāciju nolūkā palīdzēt jaunattīstības valstīm savai attīstībai pilnvērtīgi, ilgtspējīgi un iekļaujošā veidā izmantot dažādus ES politikas instrumentus, jo īpaši ES tirdzniecības nolīgumus un preferenču shēmas (tostarp ekonomisko partnerattiecību nolīgumus un vispārējo preferenču shēmu).
Lauksaimniecības izaugsme
Divas trešdaļas pasaules nabadzīgo iedzīvotāju iztika ir atkarīga no lauksaimniecības, un daudzas jaunattīstības valstis joprojām ir ļoti atkarīgas no nedaudzu preču tirdzniecības.
ES ir pārliecināta – lai jaunattīstības valstu lauku apvidos radītu nepieciešamo ilgtspējīgas izaugsmes un noturības dinamiku, ir jāveic atbildīgi ieguldījumi vietējā un starptautiskā mērogā gan publiskajā, gan privātajā sektorā lauksaimniecībā un lauksaimniecības uzņēmumos. Saskaņā ar šo pieeju 2018. gada septembrī Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers paziņoja par jaunās Āfrikas un Eiropas ilgtspējīgu investīciju un darbvietu alianses izveidi.
Ieguldījumi privātajā sektorā jāstimulē, veidojot pienācīgi regulētu un nodrošinātu uzņēmējdarbības vidi. Lai to sasniegtu, liela nozīme ir publiskajam sektoram. Tomēr privātā sektora ieguldījumu palielināšanas galvenie ierobežojumi joprojām ir tādi aspekti kā augstāki riska līmeņi, kas saistīti ar ražošanu, finansēšanu un tirgus riskiem. ES palīdz mazināt šādus riskus ar Eiropas ārējo investīciju plānu. ES atbalsta zemes pārvaldības darbības aptuveni 40 valstīs, un šī atbalsta kopējais budžets ir gandrīz 240 miljoni EUR. Peru un Hondurasā ar ES finansētām darbībām aizsargā pirmiedzīvotāju tiesības uz zemi un nodrošina tiem pamatlīdzekļus (tādējādi sekmējot 2. IAM sasniegšanu).
Infrastruktūra, pilsētas un digitalizācija
Lai panāktu progresu 2030. gada programmas īstenošanā, ir nepieciešams:
Pašlaik notiekošā digitālā pārveide sniedz iespējas radīt jaunas darbvietas un ātrāk nodrošināt piekļuvi kvalitatīviem pamatpakalpojumiem, uzlabot pārredzamību un valdību pārskatatbildību, kā arī pilnveidot demokrātiju. Laba savienojamība un pielāgots regulējums ir priekšnosacījumi, kas atbalsta 9. IAM sasniegšanu.
ES palīdz koordinēt kopīgo Āfrikas un ES infrastruktūras programmu un darbojas Āfrikas Transporta politikas programmas valdē, atbalstot politikas un stratēģiju izstrādi Āfrikas valdībām un reģionālajām ekonomikas kopienām.
Nozīmīgs izaicinājums attīstībai ir straujā urbanizācija, jo sevišķi Āzijā un Āfrikā. 2017. gadā izstrādāta Starptautiskā pilsētsadarbības programma, kuras ietvaros ES pilsētas un stratēģisko partnervalstu pilsētas (piemēram, Indijā un Ķīnā) apmainās ar pilsētu paraugprakses piemēriem, turklāt ĀIP ir iekļauts īpašs investīciju logs “ilgtspējīgām pilsētām” (11. IAM).
Miers
Demokrātija, cilvēktiesības, laba pārvaldība
ES ir dibināta, balstoties uz demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas pamatvērtībām (LES 2. pants). Šo vērtību popularizēšana ir svarīga ārējo attiecību prioritāte (LES 21. pants), kas ir iestrādāta arī ES globālajā stratēģijā (EUGS). ES, plānojot savu attīstības palīdzību, atbalsta partnervalstis, lai tās īstenotu 16. IAM, kas saistīts ar demokrātiju, tiesu pieejamību, korupcijas novēršanu, cilvēktiesībām un labu pārvaldību. Aktivitātes partnerībā ar trešo valstu valdībām ietver palīdzību vēlēšanu organizēšanai un demokrātijas atbalstu, tiesu sistēmas un pretkorupcijas reformas, kā arī plašsaziņas līdzekļu neatkarības un pamatbrīvību veicināšanu.
Turklāt ES ir vadošā loma, īstenojot tās īpašo Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu. Šī instrumenta prioritāšu pamatā ir ES Rīcības plāns cilvēktiesību un demokrātijas jomā (2014.–2019. gadam). Tas ir vērsts uz starptautisko cilvēktiesību iestāžu un tiesu darbības stiprināšanu un galvenokārt paredzēts pilsoniskās sabiedrības un neatkarīgām pārraudzības struktūrām, lai nodrošinātu cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanu un aizsardzību.
Piemēram, ar Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta palīdzību var īstenot ārkārtas pasākumus un konfidenciālus projektus, lai aizsargātu cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aktīvistus, kas darbojas pašos sarežģītākajos apstākļos.
ES delegācijām paredzēto mērķatbalstu izmanto spēju veidošanai cilvēktiesību veicināšanas jomā. Piemēram, saistībā ar vārda brīvību to īsteno ar divu programmu palīdzību:
Nestabilitāte un izturētspēja
2017. gadā ES pieņēma daudznozaru saistību dokumentu izturētspējas jomā. Sešās valstīs (Čadā, Irākā, Mjanmā, Nigērijā, Sudānā un Ugandā) tika aizsākts izmēģinājuma process, lai izmēģinātu plašāku humānās palīdzības/attīstības/miera politikas kombinētu pieeju nestabilos apstākļos.
2017. gadā panākts progress darbā pie izturētspējas un nestabilitātes novēršanas arī šajās četrās jomās:
Drošība
Regula par Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IcSP) ir Komisijas galvenais finanšu instruments, kura mērķis ir stabilitātes, miera un izturētspējas uzlabošana partnervalstīs. IcSP globālā darbības joma un koncentrēšanās uz drošību to padara par labu papildinājumu citiem finanšu instrumentiem, jo īpaši vietās, kur nevar izmantot ģeogrāfiskas vai tematiskas darbības instrumentus, kuri ir piesaistīti oficiālajiem attīstības palīdzības kritērijiem, kā arī, lai risinātu pārreģionālus vai globālus jautājumus. Saskaņā ar Starptautiskās sadarbības un attīstības ģenerāldirektorāta (DEVCO) pārvaldīto IcSP plānošanas daļu pašlaik tiek īstenoti vairāk nekā 260 projekti, kas sniedz labumu 70 valstīm. Šos projektus kopīgi īsteno partnervalstu un ES valstu aģentūras.
Šie projekti aptver daudzus un dažādus aspektus, piemēram, vardarbīga ekstrēmisma apkarošanu, tehnisko palīdzību tiesiskās kārtības nodrošināšanas kopienām cīņai pret terorismu, ķīmisku, bioloģisku, radioaktivitātes un kodolieroču radītu apdraudējumu novēršanu, organizētās noziedzības, narkotisko vielu nelikumīga tirdzniecības un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu, spēju veidošanu tiesu sistēmu uzlabošanai, kā arī kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Atbalsta instrumenti var ietvert pasniedzēju apmācīšanu, uz vietas sniegtu palīdzību, teorētiskas un praktiskas pārrobežu lauka mācības, kā arī valsts rīcības plānu izstrādi, balstoties uz vajadzībām un riska novērtējumiem. No 2018. gada janvāra ES atbalsta spēju veidošana drošības un attīstības atbalstam (CBSD). Partnervalstu militārpersonām var sniegt apmācību un aprīkojumu darbībām, kas nepieciešams, lai atbalstītu attīstības mērķus ārkārtas apstākļos.
Pateicoties IcSP daudzdimensiju pieejai, kas saistīta ar drošību ne vien tīšu apdraudējumu (terorisms, noziedzība), bet arī netīšu (Seveso, Fukušima) un vides radītu (Ebolas vīruss) apdraudējumu gadījumā, šis instruments sniedz ieguldījumu vairāku ANO ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanā un Eiropas Konsensa par attīstību nozīmīgākajās jomās, tai skaitā svarīgāko prioritāro darbību īstenošanai ES kaimiņvalstīs.
Kodoldrošība
Eiropas Komisija nepopularizē kodolenerģijas izmantošanu, kas ir vienīgi attiecīgās valsts valdības kompetencē, taču tā strādā pie kodoldrošības veicināšanas. Jebkādai kodolavārijai ir globāla ietekme uz vairāku valstu iedzīvotājiem, tādēļ Eiropas iedzīvotāju un vides drošības un drošuma labad sadarbībai kodoldrošības joma ir ārkārtīgi liela nozīme.
Visaptverošā veidā risinot kodoldrošības, veselības un vides aizsardzības un ar šīm jomām saistītos jautājumus, Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā dod ieguldījumu daudzās Eiropas Konsensa par attīstību svarīgākajās jomās, tai skaitā svarīgāko prioritāro darbību īstenošanai ES kaimiņvalstīs, Vidusāzijā un Irānā.
ES kaimiņvalstīs pastāv dažādas problēmas. Galvenokārt tās ir saistītas ar valstīm, kuras izlēmušas izmantot kodolenerģiju (piemēram, Baltkrievija un Turcija), vai vēlas paildzināt reaktoru darbmūžu (piemēram, Armēnija un Ukraina), kā arī kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanu un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.
Partnerības
17. IAM attiecas uz attīstības partnerībām, un ar to uzsver iekļaujošu un daudzpusēju ieinteresēto personu platformu lielo nozīmi Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam efektīvai īstenošanai. ES ir apņēmusies sasniegt 17. IAM gan ar savu ārējo darbību un resursu palīdzību, gan sekmējot citu sadarbības partneru īstenošanas pasākumus. ES turpina līdzdarboties ANO procesos, kas saistīti ar attīstību, jo īpaši Pasaules mēroga partnerībā efektīvai attīstības sadarbībai (GPEDC), kas pašlaik veic attīstības efektivitātes uzraudzību valstu līmenī.
Sadarbība ar pilsonisko sabiedrību
Pieņemot 2012. gada paziņojumu Eiropas Komisija atzīst pilsoniskās sabiedrības organizācijas (PSO) kā pārvaldības dalībniekus, nevis tikai pakalpojumu sniedzējus. Attiecībā uz IAM sasniegšanu ES arī ieņem iekļaujošu un visu sabiedrību iesaistošu pieeju, kā dalībniekus iesaistot arī nestandarta PSO, piemēram, fondus, diasporas, arodbiedrības, uzņēmumu asociācijas utt. Arvien lielāka un ietekmīgāka loma ir fondiem.
Eiropas Komisija ir veicinājusi dialogu ar PSO un apspriešanos ar šīm organizācijām, jo īpaši Politikas forumā par attīstību, kas ir pasākums, kurā daudzas un dažādas ieinteresētās personas var apmainīties viedokļiem par attīstības politiku. Komisija ir parakstījusi 25 partnerības pamatnolīgumus ar starptautiskiem un reģionāliem pilsoniskās sabiedrības tīkliem, lai atbalstītu PSO līdzdarbošanas reģionālās un globālās politikas veidošanā, jo īpaši attiecībā uz IAM veiksmīgu īstenošanu.
Valstu līmenī ES ir izstrādājusi 107 ceļvežus pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai. Ceļveži ir valstu stratēģiska un visaptveroša sistēma, kas aptver visu ES (tai skaitā delegāciju un ES valstu) sniegto atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. Ceļveži, kas ir Eiropas Savienības un tās dalībvalstu kopīga iniciatīva, ieviesti, lai stiprinātu ES sadarbību par pilsonisko sabiedrību.
Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ES ir iedalījusi 1,4 miljardus EUR PSO atbalstam gan starptautiskā, gan valstu līmenī, īstenojot PSO vietējo iestāžu programmu, kurā uzmanība pievērsta līdzdalība, partnerībai un daudzpusējiem ieinteresēto personu dialogiem, lai atspoguļotu Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pamatvērtības.
2017. gada ziņojumā par ES sadarbību ar pilsonisko sabiedrību ir aprakstīti daudzi šī atbalsta sniegšanas veidi un piemēri, kā arī tas, kā Eiropa stiprina tās sadarbību ar pilsonisko sabiedrību.
Sadarbība ar līdzekļu devējiem
Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopā ir pasaulē vadošais oficiālās attīstības palīdzības sniedzējs. Eiropas sniegtā attīstības palīdzība veido gandrīz 57 % no pasaules attīstības palīdzības kopapjoma, ko sniedz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas locekļi. ES arī kopīgi strādā gan pie kopējām rīcībpolitikām, gan pie tā, lai valstu līmenī īstenotu kopējas pieejas, tostarp veicot kopīgu plānošanu.
Turklāt saskaņā ar partnerību pieeju, ko piemēro Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam un Adisabebas Rīcības programmas īstenošanai, kā arī, lai stiprinātu daudzpusēju sadarbību, Eiropas Komisija iesaistās regulāros dialogos attīstības jomā ar ārpussavienības partneriem, piemēram, Austrāliju, Kanādu, Japānu, Koreju un ASV. ES partneru loks pastāvīgi aug, iesaistot jaunus vai potenciālus līdzekļu devējus, piemēram, no arābu valstīm.
Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām
ES arī stratēģiski iesaistās ANO un citu starptautisko organizāciju un starptautisko finanšu iestāžu darbā. Papildus ievērojamajam palīdzības apjomam, kas tiek novirzīts caur šīm organizācijām un iestādēm, norit arī regulāri augsta līmeņa stratēģiskie dialogi. Jo īpaši, ES aktīvi iesaistās šādos procesos:
Starptautiska darbība
Valstis, kas var saņemt ES attīstības palīdzību
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Pirmā daļa – Principi, I sadaļa – Savienības kompetences kategorijas un jomas, 4. pants (OV C 202, 7.6.2016., 51.–52. lpp.)
Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija – Piektā daļa: Savienības ārējā darbība – III sadaļa: Sadarbība ar trešām valstīm un humānā palīdzība – 1. nodaļa: Sadarbība attīstības jomā – 208. pants (bijušais EKL 177. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 141. lpp.)
Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija – V sadaļa: Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību un īpaši noteikumi par kopējo ārpolitiku un drošības politiku – 1. nodaļa: Vispārīgi noteikumi par Savienības ārējo darbību – 21. panta 2. punkta d) apakšpunkts (OV C 202, 7.6.2016., 28.–29. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 09.07.2019