EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.4.2024

COM(2024) 173 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, EIROPADOMEI, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2024. gada ziņojums par stāvokli Šengenas zonā

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai
2024. gada ziņojums par stāvokli Šengenas zonā

2023. gadā, saskaroties ar mainīgo ģeopolitisko situāciju, Šengenas zona bez iekšējās robežkontroles (“Šengenas zona”) turpināja izrādīt noturību, lai gan to joprojām ietekmē savstarpēji saistītas problēmas. 2024. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā ir apkopoti svarīgākie notikumi, kas notikuši pēdējā gada laikā, un sniegts visaptverošs pārskats par stāvokli Šengenas zonā. Tas atspoguļo galvenās iniciatīvas, kas ietvertas pašreizējās Komisijas pilnvarās stiprināt Šengenas sistēmu.

Pamatojoties uz 2023. gadā veiktajām Šengenas zonas izvērtēšanas un uzraudzības darbībām, ziņojumā ir apzinātas arī prioritārās jomas, kurās vajadzīgs politisks un praktisks stimuls, un uzsvērtas jomas, kurās Šengenas noteikumi ir jāpiemēro labāk. Gandrīz 40 gadus pēc Šengenas nolīguma parakstīšanas augsts pārrobežu sadarbības līmenis vēl aizvien ir tikpat svarīgs kā vienmēr, lai Šengenas zona arī turpmāk varētu veicināt ES ekonomikas konkurētspēju un padarīt dzīvi vieglāku un drošāku iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Šis ziņojums 1 , ar kuru aizsāk 2024.–2025. gada Šengenas ciklu, ir pamats politisku lēmumu pieņemšanai un turpmākiem pasākumiem gan Eiropas, gan valstu līmenī. Lai atvieglotu Šengenas zonas prioritāro darbību īstenošanu, Komisija līdztekus šim ziņojumam ir nākusi klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par Šengenas zonu un aicina Padomi to pieņemt gaidāmajā Šengenas padomes sanāksmē 2024. gada jūnijā.

Konkrēti, panāktās vienošanās par tiesisko regulējumu, vēsturiskie pasākumi, kas veikti, lai pabeigtu Šengenas zonas izveidi, un Šengenas pārvaldības konsolidācija ir pamatelementi, ar kuru palīdzību pāriet no pastāvīga krīzes stāvokļa uz gatavību, noturību un kolektīvu reakciju, tādējādi iezīmējot pagrieziena punktu mūsu kopīgajos centienos pārvaldīt Šengenas zonu.

1. Mūsu saistību izpilde spēcīgākai Šengenas zonai

Pēc gandrīz četrdesmit gadu ilgas sadarbības Šengena ir kļuvusi par pasaulē lielāko brīvas ceļošanas zonu. Izveidojot teritoriju bez iekšējās robežkontroles ar kopīgu ārējo robežu, ES dalībvalstis ir vērienīgi vienojušās uzņemties kopīgu atbildību sistēmā, kurā vienas valsts rīcība pārsniedz tās nacionālās intereses un ietekmē visas Šengenas zonas dalībvalstis.

Pastiprināts tiesiskais regulējums

Nesenās krīzes ir parādījušas, cik svarīgi ir stiprināt Šengenas zonas noturību. Kļuva arvien skaidrāks, ka labi funkcionējošai Šengenas zonai ir vajadzīgs pastiprināts kopīgs tiesiskais regulējums, lai mazinātu pastāvīgas krīzes sajūtu un atteiktos no vienpusējām un nekoordinētām darbībām, kas galvenokārt izriet no rezultatīvu kopīgu instrumentu trūkuma. Pildot mūsu apņemšanos izveidot spēcīgu un nākotnes prasībām atbilstošu Šengenas zonu, nolīgumi par jauniem tiesību aktiem paver jaunu lappusi Šengenas zonas vēsturē, lai saglabātu tās integritāti.

Politiskā vienošanās par pārskatīto Šengenas Robežu kodeksu aizsargās Šengenas zonas svarīgāko aspektu — iekšējās robežkontroles neesību. Papildu aizsardzības pasākumiem un jaunajiem pasākumiem — arī pārsūtīšanas procedūrai sekundārās kustības mazināšanai — būtu jāļauj dalībvalstīm rezultatīvi risināt savas drošības un migrācijas problēmas, izmantojot pastiprinātu pārrobežu sadarbību, pamatojoties uz Komisijas 2023. gada ieteikumu 2 par sadarbību Šengenas zonā. Jaunie noteikumi arī veicinās ES koordināciju, nodrošinās paredzamību un uzlabos pieejamo instrumentu kopumu, lai rezultatīvi reaģētu uz problēmām pie ES ārējām robežām, jo īpaši sabiedrības veselības apdraudējumu 3 gadījumos un situācijās, kad migranti tiek izmantoti politiskiem mērķiem.

Turklāt tika panākts progress ārējās gaisa telpas robežu aizsardzībā, vienlaikus veicinot arī ātrāku gaisa satiksmi, ar politisku vienošanos par divām regulām, kuru mērķis ir uzlabot iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) izmantošanu. Tiesībaizsardzības iestādes pirmo reizi varēs iegūt šo informāciju par atsevišķiem ES iekšējiem lidojumiem.

Turklāt nozīmīgs sasniegums bija politiskās vienošanās panākšana par Migrācijas un patvēruma paktu 2023. gada decembrī — arī tas būtiski atbalstīs un stiprinās Šengenas zonas sekmīgu darbību. Jo īpaši jaunā Skrīninga regula pēc tās pieņemšanas nodrošinās vienotus noteikumus, lai stiprinātu ārējās robežas un palielinātu drošību Šengenas zonā tādā veidā, kas nodrošina pamattiesību pilnīgu ievērošanu. Iepriekš minētais pakts arī uzlabos patvēruma un atgriešanas procedūru rezultativitāti un tādējādi ierobežos neatļautu sekundāro kustību Šengenas zonā.

Attiecībā uz informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm — 2023. gada maijā pieņemtā Direktīva par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm 4 un 2024. gada februārī pieņemtā Prīmes II regula 5 par datu automatizētu meklēšanu un apmaiņu policijas sadarbības nolūkā novērš informācijas trūkumu un veicina noziedzības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu.

Turklāt tagad ir ieviesti stingrāki noteikumi brīvības, tiesiskuma un drošības telpas atbalstam, lai apkarotu divus galvenos pārrobežu noziedzības veidus. Pirmkārt, ar grozīto Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvu 6 tiks ieviesti spēcīgāki instrumenti tiesībaizsardzības un tiesu iestādēm, lai izmeklētu jaunus cilvēku ekspluatācijas veidus un sauktu pie atbildības par tiem, kā arī aizsargātu cilvēku tirdzniecības upurus. Jaunie tiesību akti nodrošina labāku koordināciju starp cilvēku tirdzniecības apkarošanas un patvēruma iestādēm. Otrkārt, panāktā vienošanās par noteikumu atjaunināšanu attiecībā uz šaujamieroču nelikumīgu tirdzniecību importa un eksporta laikā 7 palīdzēs mazināt embargo apiešanas risku, eksportējot šaujamieročus civilai lietošanai, un uzlabos kontroles attiecībā uz šādu šaujamieroču importu no trešām valstīm.

Visbeidzot, joprojām ir jāturpina sarunas par tiesību aktu priekšlikumiem cīņai pret migrantu kontrabandu 8 . Pašreizējie gadu desmitiem vecie tiesību akti nenodrošina pareizos instrumentus, lai apkarotu šo aizvien pieaugošo noziedzības veidu, un ir jāstiprina sadarbība ES līmenī un ar dalībvalstīm. Tie ietver priekšlikumu regulai par policijas sadarbības uzlabošanu saistībā ar migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, kā arī par Eiropola atbalsta uzlabošanu šādu noziegumu novēršanā un apkarošanā 9 .

Ceļā uz pastiprinātā regulējuma savlaicīgu īstenošanu Atjauninātais tiesiskais regulējums, kas ir Šengenas zonas darbības pamatā, liecina par spēcīgu Savienību, kas sniedz labumu tās pilsoņiem. Pēc tiesību aktu paketes oficiālās pieņemšanas tās īstenošanai būs izšķiroša nozīme, lai turpmākajos gados uzturētu spēcīgu Šengenas zonu. Komisija cieši koordinēs un uzraudzīs šo posmu. Mūsu kopīgais pienākums ir nodrošināt ātru, saskaņotu un konsekventu īstenošanu, jo īpaši tālāk aprakstītajos aspektos. Pie ārējām robežām ·Lai nodrošinātu rezultatīvu Skrīninga regulas īstenošanu, katrai dalībvalstij būs jāsāk resursu un spēju piešķiršanas process, tajā skaitā jāizveido neatkarīgs uzraudzības mehānisms. Iekšējie pasākumi ·Pēc Šengenas Robežu kodeksa grozījumu pieņemšanas dalībvalstis, cieši sadarbojoties ar Šengenas koordinatoru, izmantos reģionālu pieeju, lai ieviestu jaunos pasākumus reģionos pie iekšējām robežām, tajā skaitā operatīvo kārtību pārsūtīšanas procedūras izmantošanai un pastiprinātu policijas sadarbību, lai pakāpeniski izbeigtu ilgstošu iekšējo robežkontroli. ·Līdz gada beigām visām dalībvalstīm būs jānodrošina, ka izraudzītais vienotais kontaktpunkts, kas ir centrālā struktūra, kura ir atbildīga par informācijas apmaiņas koordinēšanu un veicināšanu saskaņā ar Direktīvu par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm, funkcionē un ka tā sastāvā ir attiecīgo tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, kas izmanto vienotu elektronisko lietu pārvaldības sistēmu. ·Saskaņā ar pārskatīto Cilvēku tirdzniecības apkarošanas direktīvu dalībvalstīm ir jāgroza valsts krimināltiesības un jāformalizē savi nosūtīšanas mehānismi kā pirmais solis ceļā uz to, lai tiktu izveidots Eiropas mehānisms cietušo nosūtīšanai, kura mērķis ir apkarot cilvēku tirdzniecību.

Šengenas zonas izveides pabeigšana

Otrajā Šengenas ciklā Šengenas zonai pievienojās Horvātija. Pagājušajā gadā Horvātija uzņēma par aptuveni diviem miljoniem tūristu vairāk nekā 2022. gadā 10 , tādējādi veicinot valsts ekonomiku, jo tūrisms veido 20 % no Horvātijas iekšzemes kopprodukta (IKP). Horvātijas uzņemšana Šengenas zonā ir arī veicinājusi reģionālās sadarbības stiprināšanu ar kaimiņos esošo Ungāriju, Itāliju un Slovēniju. Laikposmā no 2023. gada decembra līdz 2024. gada februārim Horvātijai tika veikta pirmā periodiskā Šengenas izvērtēšana, kurā atklājās, ka ir pastiprināts operatīvais darbs, lai risinātu sekundārās kustības un pārrobežu noziedzīgo darbību problēmu, un ievērojami palielināts kopīgo patruļu skaits pie robežas ar Slovēniju 11 . Tomēr migrācijas plūsmu novirzīšana Rietumbalkānu maršrutā un neatbilstīgas ieceļošanas gadījumu skaita pieaugums pie tās robežas ar Bosniju un Hercegovinu prasa pastiprināt centienus, lai kavētu kontrabandas tīklu darbību un vēl vairāk stiprinātu robežuzraudzības pasākumus.

Iezīmējot 2023.–2024. gada Šengenas cikla atskaites punktu, Padome 2023. gada decembrī pieņēma ilgi gaidīto lēmumu 12 par Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu Šengenas zonā. Tas ir rezultāts Bulgārijas un Rumānijas pastāvīgajam ieguldījumam pilnībā funkcionējošā Šengenas zonā, kā tas vairākkārt apliecināts 13 . Kopš 2024. gada 31. marta Bulgārija un Rumānija ir kļuvušas par jaunām Šengenas zonas dalībvalstīm, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis. Pirmajā posmā tika atcelta kontrole pie iekšējām gaisa un jūras robežām.

Lai stiprinātu ārējo robežu aizsardzību kā Šengenas valstis, abas minētās dalībvalstis ir vienojušās ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru (“Frontex”) palielināt pastāvīgā korpusa klātbūtni. Pēdējo mēnešu laikā aģentūra ir sākusi centienus trīskāršot pastāvīgā korpusa darbinieku izvietošanu pie Bulgārijas un Turcijas robežas un ir arī palielinājusi savu klātbūtni pie Bulgārijas un Rumānijas robežām ar Serbiju. Pastiprināta sadarbība saskaņā ar 2024. gada martā sākto sadarbības satvaru 14 jau sniedz pozitīvus rezultātus, un spējas pie ārējām robežām uzlabos arī Komisijas uzsāktā jaunā, īpašā finansēšanas darbība, kurai paredzēti 85 miljoni EUR. Lai sagatavotos turpmākai robežkontroles atcelšanai pie iekšējām sauszemes robežām, policijas sadarbība reģionā ir pastiprināta, izveidojot reģionālās sadarbības iniciatīvu saskaņā ar visa maršruta pieeju, kas ietver arī Austriju, Grieķiju, Ungāriju un Slovākiju. Pamatojoties uz kopīgu riska analīzi, mērķis ir izveidot kopīgu gada plānošanas mehānismu, kurā būtu izklāstītas konkrētas darbības. Šengenas koordinators turpinās atbalstīt šo iniciatīvu, ko rotācijas kārtībā koordinē iesaistītās dalībvalstis. Komisija turpinās sniegt visu nepieciešamo atbalstu Padomes prezidentvalstij, lai nodrošinātu, ka 2024. gadā var pieņemt lēmumu atcelt robežkontroli pie iekšējām sauszemes robežām.

Būtisks Šengenas integrācijas elements ir ātra informācijas apmaiņa, jo īpaši dalībvalstīs, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnībā. Ņemot vērā Kipras ģeogrāfisko stāvokli, tās pievienošanās Šengenas Informācijas sistēmai 2023. gada jūlijā ir ievērojami pastiprinājusi drošību Eiropā 15 . 2024. gada februārī Kiprai sistēmā bija vairāk nekā 12 000 aktīvu brīdinājumu, un Kipras iestādes veica aptuveni 21 miljonu meklējumu, kā rezultātā tika identificēti drošības apdraudējumi, kas arī palīdzēja atrast aptuveni 30 pazudušas personas. 2023. gadā veiktā Šengenas izvērtēšana atklāja, ka sistēma ir labi integrēta robežu, migrācijas un tiesībaizsardzības procesos Kiprā, bet ka ir vajadzīgi turpmāki centieni, lai pilnvērtīgi izmantotu visas pieejamās funkcijas. Ir veikti arī svarīgi pasākumi attiecībā uz Īrijas uzņemšanu Šengenas zonā saistībā ar tām Šengenas acquis daļām, kurās tā ir lūgusi piedalīties, tajā skaitā saistībā ar policijas sadarbību, Šengenas Informācijas sistēmu, tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās, sadarbību narkotiku jomā un Šengenas Konvencijas 26. pantu. Šengenas izvērtējums par atlikušo acquis, kurā Īrija ir lūgusi piedalīties 16 , tiks pabeigts 2024. gada otrajā pusē.

Šengenas zonas paplašināšana Plaša un vienota Šengenas zona ir stabilitātes un labklājības virzītājspēks visā kontinentā. Šīs Komisijas galvenā prioritāte ir bijusi Šengenas zonas izveides pabeigšana. Šo apņemšanos apliecina pirmā paplašināšanās vairāk nekā desmit gadu laikā, pievienojoties Horvātijai, un 2023. gadā pieņemtais lēmums par kontroles atcelšanu pie iekšējām gaisa un jūras robežām ar Bulgāriju un Rumāniju. Turpmākie pasākumi ·Tagad Padomei ir jāpieņem galīgais lēmums un jānosaka piemērots datums pārbaužu atcelšanai pie iekšējām sauszemes robežām ar Bulgāriju un Rumāniju. ·Kad pašreizējā Šengenas izvērtēšanā apstiprināsies Īrijas gatavība īstenot tās acquis daļas, kurās tā ir lūgusi piedalīties, Padome varēs pieņemt vienprātīgu lēmumu. ·Pēc Šengenas izvērtējumu sagatavošanas par Kipru visās politikas jomās Komisija uzrauga progresu, kas panākts ieteikumu īstenošanā, un šajā saistībā veiks nepieciešamos pārbaudes apmeklējumus. Vienlaikus Komisija turpinās sadarboties ar Kipras iestādēm saistībā ar tās turpmāku integrāciju Šengenas zonā, ņemot vērā tās īpašos apstākļus.

2. Ceļā uz integrētu Šengenas pārvaldības sistēmu

Kā savā 2023. gada runā par stāvokli Savienībā uzsvēra Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena, kopīgu problēmu risināšanai ir vajadzīga vienota rīcība 17 . Pēdējos gados Šengenas zona ir konsekventi pierādījusi, ka tā spēj nodrošināt augstu aizsardzības līmeni, izmantojot koordinētu Eiropas pieeju. 2023. gadā Šengenas padome tika pārveidota par platformu, kas ļautu koordinēt vienotu reakciju uz kopīgām problēmām, kas ietekmē Šengenas dalībvalstis un Šengenas zonu kopumā.

ES līmeņa politiskā koordinācija ar pastiprinātiem instrumentiem

Saskaņā ar Šengenas padomes 2023. gada jūnijā noteiktajām prioritātēm Šengenas cikla instrumenti ir pastiprināti, lai uzlabotu to risku un trūkumu savlaicīgu apzināšanu, kuri ietekmē Šengenas stabilitāti, un lai sekmētu augstāku īstenošanas līmeni. Šo kopīgo centienu rezultātā ir nostiprinātas Šengenas padomes pilnvaras, radot priekšnoteikumus rezultatīvākai kopīgai rīcībai.

Jo īpaši Šengenas barometrs+, kurā arvien vairāk tiek integrēti Šengenas izvērtējumu rezultāti, ir ļāvis labāk apzināt problēmas, uz kurām nepieciešama kopīga reakcija. Piemēram, atklātā informācija par to, ka bezvīzu režīma valstu valstspiederīgie ļaunprātīgi izmanto patvēruma sistēmu, palīdzēja pārskatīt vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, un gūtās atziņas par atgriešanas problēmām veicināja pašreizējo pārdomu procesu par to, kā palielināt ilgtspējīgas atgriešanas iedarbīgumu, veicinot Eiropas pieeju. Tāpat arī pirmā tematiskā izvērtējuma par narkotiku tirdzniecību rezultāti un konstatētie nopietnie trūkumi robežkontroles veikšanā ir bijuši par pamatu konkrētu korektīvu pasākumu ierosināšanai.

Nepilnību novēršana ES situācijas attēlā Šengenas barometrs+ ir veicinājis ES situācijas attēla attīstību, apkopojot ES līmenī pieejamos datus un izlūkdatus. Tomēr pieejamie dati vēl aizvien ir nepilnīgi un sadrumstaloti, jo datu kvalitāte ir zema un visaptveroša analīze valstu un ES līmenī nav izstrādāta pietiekami. 2024.–2025. gada Šengenas ciklā Komisija ciešā sadarbībā ar tieslietu un iekšlietu aģentūrām un dalībvalstīm turpinās strādāt, lai iegūtu pilnīgākus un kvalitatīvākus datus un analīzi. Ir jāizveido neesošās saiknes starp saistītajiem datiem, kuru trūkums kavē robežu, migrācijas un drošības iestāžu lēmumu pieņemšanas spējas un rada drošības nepilnības. Turklāt Komisija aicina aģentūras pastiprināt transversālu jautājumu kopīgu analīzi, pamatojoties uz ciešāku informācijas apmaiņu starp tām un iekļaujot visu attiecīgo informāciju. Lai risinātu šos uzdevumus, liela nozīme būs pastiprinātām lielapjoma IT sistēmām, kā arī jaunām sistēmām un sadarbspējas rīkiem. To savlaicīga īstenošana ir prioritāte. Tāpat ir jāpaātrina darbs, lai ieviestu centrālu ziņošanas un statistikas repozitoriju, kas ļaus automātiski ģenerēt starpsistēmu statistikas datus un analītiskos pārskatus.

Valsts pārvaldība

Ilgtspējīga daudzlīmeņu Šengenas pārvaldība ir atkarīga no stabilām valsts līmeņa struktūrām dalībvalstīs, kas garantē visu attiecīgo dalībnieku augsta līmeņa koordināciju un rezultatīvi veicina netraucētu mijiedarbību starp valstu un ES līmeņiem, lai nodrošinātu Šengenas arhitektūras konsekventu īstenošanu.

Valstu līmenī Šengenas izvērtējumos 2023. gadā tika konstatēts, ka saistībā ar Šengenas prasību ieviešanu praksē atšķiras gan koordinācijas struktūras, gan stratēģijas, gan administratīvās spējas. Kaut arī dažas dalībvalstis ir izveidojušas Šengenas pārvaldības koordinācijas struktūras un praksi, vairākās citās vēl aizvien trūkst centralizētas koordinējošās struktūras. Turklāt visām attiecīgajām jomām netiek piemērots vienots riska analīzes modelis 18 . Šie trūkumi neļauj dalībvalstīm izveidot holistisku valsts situācijas attēlu, un tas savukārt ierobežo to izpratni par vispārējām esošām un jaunām vajadzībām. Turklāt pašreizējā situācijas attēlā nav atzītas savstarpējās saiknes starp dažādiem jautājumiem, piemēram, pārrobežu noziedzību un robežu pārvaldību. Vairākās dalībvalstīs šie jautājumi tiek risināti nošķirti, tādējādi robežprocedūras aprobežojas tikai ar migrācijas pārvaldību.

Vājas valstu pārvaldības struktūras kavē stratēģisko instrumentu un procesu (jo īpaši valsts spēju attīstīšanas un situatīvās plānošanas) iedarbīgu īstenošanu. Tās arī kavē valstu un Eiropas stratēģiju rezultatīvu saskaņošanu, un tas savukārt ietekmē spēju rīkoties attiecībā uz Eiropas prioritātēm valstu līmenī. Visbeidzot, sadrumstalotība neļauj dalībvalstīm gūt labumu no ES iniciatīvām Šengenas padomē un veikt turpmākus pasākumus saistībā ar tām.

Pēc tam, kad Komisija 2023. gada martā pieņēma Eiropas integrētās robežu pārvaldības daudzgadu stratēģisko politiku, Frontex pārskatīja tehnisko un operatīvo stratēģiju un sniedza dalībvalstīm apmācību un tehnisko atbalstu savu nacionālo stratēģiju pārskatīšanai. Komisija drīzumā pārskatīs dalībvalstu iesniegtās atjauninātās stratēģijas, ņemot vērā rezultātus, kas gūti 2019. gadā veiktajā tematiskajā izvērtēšanā par Eiropas integrēto robežu pārvaldību. Līdzīga pieeja ir vajadzīga iekšējās drošības jomā, jo nesenie Šengenas izvērtējumi ir atklājuši, ka valstu iekšējās drošības stratēģijas ne vienmēr ir saskaņotas ar ES prioritātēm un ar iekšējo drošību saistītām stratēģijām.

Pastiprināta valstu pārvaldība pavērs ceļu augstākai Šengenas noteikumu īstenošanai, pateicoties lielākai līdzatbildībai un koordinācijai. Tiesību aktu kvalitāte ir atkarīga no to rezultatīvas īstenošanas, un svarīgs garants šajā ziņā ir Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms. Lai mazinātu plaisu starp operatīvo un politisko līmeni, Komisija 2023. gadā veica jaunus visaptverošus Šengenas izvērtējumus, kuru rezultātā tika sagatavoti ziņojumi par katru valsti atsevišķi. Saskaņā ar jaunajiem stratēģiskajiem ziņojumiem, kas atspoguļo sinerģiju starp visām Šengenas politikas jomām, Komisija kopā ar dalībvalstīm 2023. gadā izveidoja kopīgu un objektīvu metodiku Šengenas rezultātu pārskatam. Šengenas rezultātu pārskatā ir vizualizēts no Šengenas izvērtējumiem izrietošo ieteikumu īstenošanas līmenis. Ar to novērtē progresu, kas panākts pēc Šengenas izvērtējumu veikšanas. Šis visaptverošais un integrētais pārskats 19 ļauj apzināt īstenošanas nepilnības, uz kuru novēršanu dalībvalstīm jākoncentrē savi centieni.

Atsevišķajos 2024. gada Šengenas rezultātu apkopojumos atklājās, ka kopumā dalībvalstis ir produktīvi rīkojušās, lai īstenotu korektīvos pasākumus nolūkā īstenot ieteikumus, kas izriet no Šengenas izvērtējumiem, lai gan to īstenošana ir lēna. Īstenošanas līmenis vidēji svārstās no 48 % līdz 80 %, un lielākā daļa dalībvalstu pārsniegušas 50 % atzīmi. Progress sešās dažādās jomās, kas tiek mērītas rezultātu apkopojumā, ir atšķirīgs. Dažās jomās (piemēram, iekšējās drošības un policijas sadarbības jomā) dalībvalstīm ir līdzīgs īstenošanas līmenis, kas liecina par līdzīgām problēmām Šengenas noteikumu piemērošanā, un lielākajā daļā no tām īstenošanas līmenis šajā jomā ir robežās no 50 % līdz 75 %. Tomēr citās jomās, jo īpaši saistībā ar ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu, korektīvo pasākumu īstenošana dažādās dalībvalstīs atšķiras, un daudzos gadījumos būtiski trūkumi vēl aizvien nav novērsti (sk. 1. pielikumu).

Kopējais Šengenas rezultātu apkopojums — vidējais punktu skaits dalījumā pa Šengenas sistēmas galvenajām dimensijām 20

Saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma jauno pieeju Šengenas koordinators kopā ar dalībvalstīm ir veicis turpmākus pasākumus, lai atbalstītu Šengenas prioritāšu īstenošanu, kā tas vizuāli atspoguļots Šengenas rezultātu apkopojumā. Tas palīdz stiprināt valsts pārvaldību, kā to apliecina nesenie Lietuvas, Somijas, Latvijas un Islandes apmeklējumi.

Šengenas 2024.–2025. gada cikls Šengenas 2024.–2025. gada cikla laikā centieni būtu jāvērš uz to, lai, izmantojot pastiprinātas darba metodes, izveidotu stabilu pamatu Šengenas padomju izveidei. Prezidentvalsts Beļģijas izstrādātā pirmā Šengenas padomes darba programma ir svarīgs solis ceļā uz stabilāku Šengenas ciklu. Transversālie jautājumi, kas izriet no Šengenas izvērtēšanas mehānisma un ir norādīti jaunajos Šengenas izvērtēšanas ziņojumos par konkrētām valstīm, ir labāk jāintegrē padomes sanāksmju sagatavošanā un turpmākajos pasākumos. Pamatojoties uz 2023. gadā panākto progresu Šengenas pārvaldības konsolidēšanā, šis mehānisms ir jāpastiprina, lai uzlabotu Šengenas zonas kopīgo prioritāšu noteikšanu un turpmākus pasākumus, palielinot visu dalībvalstu politisko līdzdalību un atbildību ES līmenī. Lai sasniegtu šo mērķi, 2024. gada ziņojumam par stāvokli Šengenas zonā ir pievienots priekšlikums Padomes ieteikumam par Šengenas zonu 2024.–2025. gada Šengenas ciklam. Šis strukturētais satvars palīdzēs dalībvalstīm papildināt savus individuālos centienus ar koordinētu un kopīgu rīcību ar Šengenas padomes starpniecību, kā arī veicinās ciešu progresa uzraudzību, lai nodrošinātu augstu Šengenas noteikumu īstenošanas līmeni. Tas maksimāli palielinās Šengenas cikla spēju panākt pārmaiņas gan ar individuālu, gan kolektīvu rīcību. Turpmākie pasākumi: ·Komisijas priekšlikuma Padomes ieteikumam 2024.–2025. gadam pieņemšana Padomē un tā īstenošanas rezultatīva uzraudzība; ·ar Šengenas koordinatora atbalstu savlaicīgi veikti turpmāki pasākumi saistībā ar 2024. gada Šengenas rezultātu apkopojumu rezultātiem; ·Šengenas padomju rūpīga sagatavošana un turpmākie pasākumi, izmantojot pastiprinātas darba metodes un Šengenas cikla rīku optimizāciju; ·ņemot vērā tieslietu un iekšlietu aģentūru lielo nozīmi Šengenas cikla prioritāšu īstenošanā, Šengenas padomei būtu jāpastiprina savi politiskie norādījumi par operatīvajām darbībām, atbalstot dalībvalstis Šengenas prioritāšu īstenošanā un nodrošinot vajadzīgo sinerģiju. Lai atbalstītu Šengenas zonas prioritāšu īstenošanu un ņemot vērā priekšlikumus, ko dalībvalstis iesniegušas apspriešanās procesā, 2025. gadā varētu veikt kādu no šīm tematiskajām izvērtēšanām: 1.tādu procesu un rīku novērtēšana, kas atbalsta kopīgu situācijas apzināšanos robežu, migrācijas un drošības jomā, pamatojoties uz uzlabotu informācijas pārvaldību, lai Šengenas zonu padarītu noturīgāku; 2.kopīgu risinājumu noteikšana, lai pārvarētu riskus, kas saistīti ar identitātes un dokumentu viltošanu; 3.spējas un procesi tādu drošības risku novēršanai, kas saistīti ar neatbilstīgu migrāciju, īpašu uzmanību pievēršot migrantu kontrabandas un teroristu iefiltrēšanās problēmām.

3. Mūsu gatavības uzlabošana noturīgām ārējām robežām

Arī 2023. gadā neatbilstīga migrācija vēl aizvien bija izplatīta problēma, lai gan neatbilstīgas robežšķērsošanas gadījumu skaits veidoja tikai vienu piektdaļu no 2015. gada līmeņa. Kaut arī Rietumbalkānu maršrutā tika novērots ievērojams samazinājums, Itālijā, Kanāriju salās un Grieķijas salās bija īpaši liels jūru šķērsojušo ieceļotāju skaits. Spriedze tuvējās kaimiņvalstīs un ārpus tām apvienojumā ar sociālās, ekonomiskās un klimata nestabilitātes sekām, visticamāk, palielinās migrācijas spiedienu uz Šengenas zonu. Krievijas uzsāktais agresijas karš pret Ukrainu ir piespiedis miljoniem cilvēku meklēt patvērumu Eiropā, vēl vairāk noslogojot dalībvalstu resursus. Pie austrumu sauszemes robežas atkal tiek novērota Krievijas organizēta migrantu instrumentalizācija. Migrantu instrumentalizācija un citi hibrīddraudi — arī risks izjaukt kritiskās pārrobežu infrastruktūras noturību — var vēl vairāk ietekmēt dalībvalstu spēju uzturēt Šengenas zonu.

Turklāt pastāv nopietnas bažas par pārrobežu noziedzību un noziedznieku tīkliem, kas turpina izmantot dalībvalstu ārējās robežas cilvēku tirdzniecībai un migrantu kontrabandai.

Starptautiskā sadarbība globālo drošības apdraudējumu kontekstā ir svarīgāka nekā jebkad agrāk. Tā kā migrantu kontrabandas rezultātā jūrā iet bojā daudz cilvēku un Šengenas zonā pieaug ar kontrabandu saistīto neatļautas ieceļošanas un neatļautas kustības gadījumu skaits, Komisija 2023. gada novembrī izveidoja Globālo aliansi migrantu kontrabandas apkarošanai. Tās mērķis ir uzsākt jaunu posmu starptautiskajā sadarbībā, galveno uzmanību pievēršot migrantu kontrabandas novēršanai un reaģēšanai uz to, kā arī piedāvājot alternatīvas neatbilstīgai migrācijai, lai atturētu no migrantu kontrabandas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Eiropadome 2023. gadā ir atkārtoti 21 uzsvērusi, ka svarīga politiskā prioritāte ir visaptveroša un koordinēta pieeja ES sagatavotībai un reaģēšanai krīzes situācijās. Tas ir būtiski Šengenas zonas darbībai. Šengenas zonas situācijas attēla pamatā ir izlūkdati, kas savākti no dažādiem avotiem pie ārējām robežām, no trešām valstīm un Šengenas zonā. Ir jāoptimizē informācijas sniegšana un apmaiņa ar to, jāveic rūpīga un pamatīga riska analīze un savlaicīgi jāpielāgo operatīvā reakcija. Tas uzlabos Šengenas zonas gatavību rezultatīvi pārvaldīt kopīgās problēmas, padarot to noturīgāku, arī ar labāku saikni starp stratēģisko un operatīvo dimensiju.

Galvenie faktori, kas ietekmē ES situācijas attēlu un tā ietekmi uz Eiropas un valstu procesiem

ES izlūkdatu ainas ārējā dimensija — no reakcijas uz novēršanu

Lai ES spētu reaģēt uz arvien mainīgo globālo situāciju, ir nepieciešama pastāvīga modrība un jāspēj pielāgoties. Šengenas zonas noturība un gatavība ir atkarīga no izlūkdatu ainas, kuras pamatā ir padziļināta izpratne par globālām norisēm, apdraudējumiem un jaunām problēmām trešās valstīs. Būtiska nozīme jaunākās informācijas sniegšanā par norisēm un jaunām problēmām ir trešās valstīs izvietotajiem Eiropas un valstu sadarbības koordinatoriem. Tie vāc un analizē informāciju, un ar to apmainās, kā arī nodrošina informāciju dalībvalstīm valsts un kopīgu lēmumu pieņemšanai robežu pārvaldības, imigrācijas un drošības jautājumos. Tomēr Šengenas izvērtējumi 2023. gadā parādīja, ka dažas dalībvalstis efektīvi neizmanto izlūkošanas atbalstu, ko sniedz citu dalībvalstu izvietotas amatpersonas, kā rezultātā tām trūkst būtiskas informācijas. Tajā pašā laikā netiek rezultatīvi aptvertas prioritārās valstis, kas ir būtiskas ES līmenī, un valstu sadarbības koordinatoru pilnvaras ir ļoti atšķirīgas — no vispārīgām līdz specializētām. Turklāt informācijas vākšanas metodika ir sadrumstalota, un vietējie tīkli netiek pilnībā izmantoti, un tas rada nepilnības ES izlūkdatu ainā 22 . Turklāt informācijas apmaiņa par transversāliem jautājumiem starp amatpersonām, kas izvietotas saistībā ar robežu un migrācijas jautājumiem, un amatpersonām, kas izvietotas saistībā ar drošības jautājumiem, ir ierobežota.

Lai novērstu šos trūkumus, ir cieši jākoordinē Eiropas un valstu sadarbības koordinatoru izvietošana prioritārās trešās valstīs, lai nodrošinātu savlaicīgu risku apzināšanu šajās valstīs. Lai pilnībā atraisītu sadarbības koordinatoru potenciālu, tie būtu jāizvieto stratēģiski, kartējot un optimizējot atrašanās vietas, pilnvaras un ziņošanas prasības. Tas maksimāli palielinās to vērtību, atbalstīs ES prioritātes un novērsīs pārklāšanos. Turklāt, lai nodrošinātu integrētu analīzi, kam seko operatīva rīcība, ir jāstiprina esošie sadarbības koordinatoru tīkli ES delegāciju paspārnē prioritārajās trešās valstīs. Tas ļaus novērst nepilnības, uzlabot politisko vadību un apvienot izkliedēto stratēģisko un operatīvo informāciju, lai nodrošinātu rezultatīvākus pasākumus robežu pārvaldības, imigrācijas un drošības jomā. Turklāt trešās valstīs izvietotie sadarbības koordinatori un personāls, veicot savas operatīvās darbības, palīdz novērst neatbilstīgas migrācijas un drošības riskus.

ES sadarbības koordinatoru klātbūtne trešās valstīs 23

Frontex ir izvietojusi sadarbības koordinatorus 24 , un Savienība ir parakstījusi vairākus statusa nolīgumus 25 ar trešām valstīm, kas to teritorijās ļauj veikt Frontex operatīvās darbības ar izpildpilnvarām. Šo nolīgumu rezultātā ir izvietoti arī pastāvīgā korpusa darbinieki un sniegta tehniskā un operatīvā palīdzība pie trešo valstu robežām. Pagājušajā gadā aģentūra ir pastiprinājusi atbalstu robežkontroles darbībām, noslēdzot jaunas paaudzes statusa nolīgumus ar Albāniju, Moldovu, Melnkalni un Ziemeļmaķedoniju, kas ietver pamattiesību aizsardzības pasākumus. Par jauniem nolīgumiem būtu nekavējoties jāvienojas arī ar Serbiju un Bosniju un Hercegovinu. Aģentūra ir arī parakstījusi vairākas darba vienošanās 26 ar trešo valstu iestādēm, lai atbalstītu spēju veidošanas pasākumus. Tomēr šis operatīvais atbalsts ir jāizmanto pilnvērtīgi, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka tiek noslēgti vajadzīgie statusa nolīgumi un darba vienošanās ar galvenajām migrācijas izcelsmes vai tranzīta valstīm uz ES, kā uzsvērts Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas izvērtējumā 27 . 2024.–2025. gada Šengenas cikla laikā ir jāuzlabo sinerģija ar citiem ES centieniem attiecīgajās trešās valstīs un jārada apstākļi, lai šīs valstis varētu iesaistīties šajos nolīgumos un vienošanās.

Līdztekus pastiprinātai un stratēģiskākai Eiropas klātbūtnei trešās valstīs svarīgs instruments Savienības sadarbībai ar partnervalstīm ir ES kopējā vīzu politika, kurai ir liela nozīme ne tikai ceļošanas atvieglošanā, bet arī drošības un neatbilstīgas migrācijas risku novēršanā. Jo īpaši, izmantojot vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu, ir iespējams uzraudzīt jomas, kurās Savienība var saskarties ar riskiem, ko rada bezvīzu režīmu ļaunprātīga izmantošana. Tie ietver to patvēruma pieteikumu lielo īpatsvaru, kurus iesnieguši to trešo valstu valstspiederīgie, kurām piemērojams bezvīzu režīms 28 , kas rada ievērojamu slogu valstu patvēruma un atgriešanas sistēmām, kā arī riskus, kas saistīti ar ieguldītājiem paredzētām pilsonības shēmām, un saskaņotības trūkumu starp ES vīzu politiku un dažu trešo valstu vīzu politiku. Lai novērstu šos riskus, Komisija iesniedza priekšlikumu pārskatīt vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānismu 29 . Tajā ir noteikti jauni pamatojumi bezvīzu režīma apturēšanai, kā arī elastīgākas robežvērtības apturēšanas mehānisma aktivizēšanai. Pašlaik norit sarunas par šo priekšlikumu. Komisija atzinīgi vērtē Padomes pieņemto vispārējo pieeju un aicina likumdevējus ātri virzīt uz priekšu šo svarīgo dokumentu. Vienlaikus Komisija turpinās ziņot par trešām valstīm, kurām piemērojams bezvīzu režīms, saistībā ar migrācijas un drošības problēmām.

Rezultatīva ārējo robežu kontrole

Šengenas zonas noturības pamatā ir efektīva robežu uzraudzības sistēma. 2023. gadā veiktie Šengenas izvērtējumi attiecībā uz Baltijas valstīm un Somiju atklāja, ka ir uzlabojies spēju līmenis, jo īpaši saistībā ar sauszemes robežu uzraudzību. Piemēram, Somija kopš pēdējā novērtējuma 2018. gadā ir veikusi svarīgus pasākumus, lai uzlabotu savas robežuzraudzības spējas. Tagad ir steidzami jāpabeidz šie pastiprināšanas pasākumi, lai reaģētu uz draudiem un izaicinājumiem, kas izriet no pienākuma pārvaldīt vienu no garākajiem Šengenas ārējo sauszemes robežu posmiem. Arī Horvātijai, lai tā tiktu uzņemta Šengenas zonā, ir jāpastiprina uzraudzības pasākumi, lai risinātu jaunās migrācijas problēmas pie robežas ar Bosniju un Hercegovinu. Saistībā ar uzraudzības un atklāšanas spējām pie ES jūras robežām lielākajā daļā dalībvalstu ir ieviestas attiecīgas uzraudzības darbības un sistēmas. Tomēr dažās dalībvalstīs vēl aizvien pastāv nepilnības, ko rada integrētu uzraudzības sistēmu trūkums apvienojumā ar nepietiekamu pārvaldību, koordināciju un sadarbību, kā arī joprojām nepilnīga situācijas apzināšanās un vāja riska analīze. Šīs nepilnības mazina valstu iestāžu un aģentūru reaģēšanas spējas pie ES jūras robežām.

ES ir pastiprinājusi savu operatīvo un finansiālo atbalstu robežu pārvaldībai dalībvalstīm, lai pastiprinātu to spējas 30 , tajā skaitā iegādājoties novērošanas gaisa kuģus, patruļkuģus un transportlīdzekļus ar termokamerām, kā arī ieviešot tādus tehnoloģiskus risinājumus kā, piemēram, bezpilota gaisa kuģus 31 .

Šengenas izvērtējumi arī parādīja, ka pie ES ārējām robežām plašāk tiek izmantota EUROSUR — centrālā sistēma informācijas apmaiņai un operatīvajai sadarbībai Eiropas Robežu un krasta apsardzes ietvaros. To izmanto, lai atklātu, novērstu un apkarotu neatbilstīgu imigrāciju un pārrobežu noziedzību, palīdzot aizsargāt un glābt to migrantu dzīvības, kuri mēģina šķērsot ārējās robežas. Nacionālajiem koordinācijas centriem ir noteikta nozīmīgāka loma valstu un ES līmenī, kā rezultātā ES ārējo robežu pārvaldība ir efektīva un saskaņota. Kaut arī pēdējos gados EUROSUR informācijas apmaiņas kvalitāte un apjoms ir palielinājies, valstu un Eiropas situācijas attēli vēl aizvien ir sadrumstaloti. Tāpēc ir svarīgi, lai dalībvalstis savus operatīvos rezultātus un riska analīzi integrētu EUROSUR un lai tās pilnībā izmantotu informācijas par pārrobežu noziedzību apstrādes un analīzes iespējas. Turklāt pierobežas zonā ir jāstiprina stratēģiskās informācijas vākšana un apmaiņa ar Frontex, starp dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar partnervalstīm. Tas ietver ES centienus palīdzēt partneriem trešās valstīs izveidot nacionālos koordinācijas centrus ar EUROSUR komponentu.

Frontex aktīvi atbalsta dalībvalstu robežu pārvaldības un atgriešanas darbības, nodrošinot visu pamattiesību pienākumu pilnīgu ievērošanu. Kopumā pašlaik tiek īstenotas 22 operatīvās darbības, arī kopīgas operācijas Itālijā, Spānijā, Grieķijā, Bulgārijā un Rumānijā, kā arī pie austrumu sauszemes robežas. Pie dalībvalstu ārējām robežām ir izvietoti vairāk nekā 2000 pastāvīgā korpusa darbinieku. Līdz 2027. gadam pastāvīgais korpuss tiks pakāpeniski attīstīts, lai kļūtu par vēl uzticamāku un pastāvīgāku atbalstu dalībvalstīm. Ņemot vērā kopīgo atbildību par ES ārējo robežu aizsardzību, visām dalībvalstīm būtu jādod ieguldījums pastāvīgajā korpusā saskaņā ar to pienākumiem. Vienlaikus dalībvalstīm ir jāsniedz reāla atbilde uz aģentūras aicinājumiem par darbinieku izvietošanu. Šajā procesā būtu jāņem vērā pašreizējā dinamiskā vide dalībvalstīs un visā Šengenas zonā, kā arī vajadzība pēc specializētiem profiliem esošo trūkumu novēršanai. Kā konstatēts Šengenas izvērtējumos, ir jāveic arī korektīvas darbības, lai pārvarētu problēmas, kas kavē pastāvīgā korpusa spēju pilnvērtīgi sniegt atbalstu dalībvalstīm. Aģentūra veiks turpmākus pasākumus, lai nodrošinātu, ka pastāvīgais korpuss labāk atbilst operatīvajām vajadzībām, arī uzlabojot apmācību saistībā ar visvairāk pieprasītajiem profiliem, saskaņā ar rīcības plānu, kas izriet no Eiropas Robežu un krasta apsardzes (ERKA) regulas 32 izvērtējuma.

Turklāt līdz 2027. gadam gan Eiropas, gan valstu Eiropas Robežu un krasta apsardzes komponentiem ir jāpabeidz pāreja no tradicionālās resursu plānošanas uz plānošanu, kas balstīta uz spējām. Frontex valde 2024. gada 26. martā pieņēma Eiropas Robežu un krasta apsardzes spēju ceļvedi. Tajā apkopoti dalībvalstu spēju attīstības plāni un aģentūras resursu daudzgadu plāns, lai optimizētu ilgtermiņa investīcijas ārējo robežu pārvaldībā un atgriešanā. Dalībvalstīm ir jānodrošina valsts spēju attīstības plānu īstenošana, turklāt tie būs regulāri jāatjaunina, lai varētu plānot spējas vidējā termiņā un ilgtermiņā. Šim mērķim 2023. gadā dalībvalstu operatīvajām spējām tika darīts pieejams vairāk nekā 201 miljons EUR 33 .

Situatīvā plānošana

Pagājušajā gadā ES un dalībvalstis ir pievērsušās ārkārtas rīcības plānu izstrādei un atjaunināšanai, lai risinātu iespējamās krīzes pie ārējām robežām. Ņemot vērā mainīgo ģeostratēģisko vidi, vairākas dalībvalstis, jo īpaši Igaunija, Somija, Lietuva un Rumānija, ir veikušas simulācijas mācības, lai novērtētu esošās procedūras un spējas laikus un rezultatīvi reaģēt uz situācijas izmaiņām pie ārējām robežām. Šajās mācībās atklājās, ka esošie ārkārtas rīcības plāni ir piemēroti neparedzētu krīžu risināšanai, un tās dalībvalstīm deva iespēju šos plānus attiecīgi atjaunināt.

2023. gadā veiktie Šengenas izvērtējumi apstiprināja, ka visas dalībvalstis ir izstrādājušas valsts ārkārtas rīcības plānus robežu pārvaldībai, lai gan joprojām pastāv trūkumi aģentūru ierobežotās savstarpējās sadarbības dēļ, kas rada nepilnīgu priekšstatu par valstu iespējām. Dalībvalstīm ir arī jāsaskaņo robežvērtības dažādu situatīvās plānošanas līmeņu aktivizēšanai un saskaņotāk jāintegrē Eiropas atbalsts.

Līdztekus pienācīgas reakcijas nodrošināšanai pie ārējām robežām visaptverošai pieejai migrācijai ir vajadzīga arī stabila situatīvā plānošana, lai novērstu migrācijas spiediena palielināšanos. Kopš 2015./2016. gada migrācijas krīzes ES tagad ir labāk sagatavota cīņai pret pēkšņu migrācijas plūsmu pieaugumu. Komisija cieši sadarbojas ar dalībvalstīm, kuras ir neaizsargātas pret ieceļotāju skaita pieaugumu, un ir pastiprinājusi ārkārtas pasākumus. Piemēram, Itālijā ar EUAA un Frontex atbalstu tiek izstrādāts ārkārtas rīcības plāns, lai nodrošinātu izkāpšanas vietu ātru atslogošanu un palielinātu uzņemšanas sistēmas noturību 34 . Attiecībā uz Atlantijas okeāna maršrutu pēdējos gados jūtams pastāvīgs spiediens uz uzņemšanas sistēmu Spānijā — pēdējā laikā tam par iemeslu ir pa jūru neatbilstīgi ieceļojušo personu skaita pieaugums Kanāriju salās. Šajā sakarā EUAA darbības plānā paredzēts turpināt centienus Spānijā izstrādāt un īstenot valsts sistēmu gatavībai ārkārtas situācijām un reaģēšanai uz tām. Komisija arī cieši sadarbojas ar Kipru un EUAA, lai izstrādātu ārkārtas rīcības plānu, kas palīdzētu tikt galā ar pieaugošo ieceļotāju skaitu pa jūras ceļiem.

Prasības, kas izriet no Migrācijas un patvēruma pakta, jo īpaši attiecībā uz skrīningu un reaģēšanu krīzes situācijās, kopā ar pašlaik notiekošo valstu integrētās robežu pārvaldības stratēģiju pārskatīšanu sniedz unikālu iespēju dalībvalstīm izstrādāt valsts ārkārtas rīcības plānus, kas aptver galvenos procesus (robežu pārvaldību, migrāciju un atgriešanu) un kas ir piemēroti pašreizējo un jauno problēmu risināšanai. 

Kopējas ES atgriešanas sistēmas izveide

Šengenas 2023.–2024. gada cikla prioritāte bija uzlabot to trešo valstu valstspiederīgo rezultatīvu un ātru atgriešanu, kuri neatbilst vai vairs neatbilst ieceļošanas nosacījumiem Šengenas zonā, jo īpaši attiecībā uz personām, kuras tiek uzskatītas par draudiem sabiedriskajai drošībai 35 . Šengenas padomēs 2023. gada oktobrī un decembrī 36 ministri aicināja izstrādāt Eiropas operatīvos risinājumus, izmantojot kopīgus rīkus un palielinot ES koordināciju.

Ņemot vērā iepriekš minēto, pagājušajā gadā galvenā uzmanība tika pievērsta kopīgiem centieniem ES līmenī par prioritāti noteikt pasākumus attiecībā uz galvenajām trešām valstīm. Lai nodrošinātu rīcības papildināmību un holistisku pieeju, ES atgriešanas koordinators ar augsta līmeņa tīkla atgriešanas jautājumos atbalstu izstrādāja Atgriešanas ceļvedi, kurā izklāstītas mērķtiecīgas veicamās darbības. Kaut arī faktiskas atgriešanas gadījumu skaits joprojām ir mazs, kopīgās iniciatīvas jau sniedz pozitīvus rezultātus, par ko liecina faktiskās atgriešanas gadījumu skaita pieaugums pēdējā gada laikā. 2023. gadā tika faktiski atgriezti teju 100 000 trešo valstu valstspiederīgo — tas ir par 15 % vairāk salīdzinājumā ar to pašu laikposmu 2022. gadā, tajā skaitā par 120 % vairāk brīvprātīgas atgriešanās gadījumu, kas veikti ar Frontex atbalstu.

2023. gadā veiktās Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības darbības atklāja, ka vēl arvien pastāv šķēršļi, kas kavē atgriešanas lēmumu izpildi. Pirmkārt, ir jāīsteno stratēģiska pieeja saistībā ar resursu piešķiršanu un plānošanu, pamatojoties uz pašreizējām un gaidāmajām vajadzībām. Dalībvalstīm ir jānodrošina proaktīva integrēta plānošana, lai noteiktu un atjauninātu valstu prioritātes un resursu sadali, ņemot vērā tendences migrācijas un patvēruma jomā, kā arī saskaņā ar ES iniciatīvām. Šajā saistībā Frontex 2024. gadā sāka plānošanas sanāksmes 37 par koordinētām ES darbībām identifikācijas un dokumentēšanas, atgriešanas konsultāciju un atgriešanas operāciju jomā. Visām dalībvalstīm savās valsts sistēmās ir pilnībā jāintegrē Frontex atgriešanas rīki 38 .

Ir vajadzīga arī stratēģiska pieeja gan brīvprātīgas atgriešanās iespējai, gan piespiedu atgriešanai, nodrošinot rīcības papildināmību un dodot priekšroku brīvprātīgas atgriešanās iespējai. Pagājušajā gadā Komisija, dalībvalstis un Frontex ir panākušas ievērojamu progresu, īstenojot ES stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju 39 . Lai nodrošinātu šo pasākumu ilgtspēju, visām dalībvalstīm ir jānodrošina valsts līmeņa spējas sniegt konsultācijas atgriešanas jautājumos 40 , kas ir valsts integrētās plānošanas pamatelements. Tajā pašā laikā rezultatīvas atgriešanas sistēmas būtiska daļa ir bēgšanas un sekundārās kustības riska mazināšana, un tai ir nepieciešama rezultatīva prioritāšu noteikšana un atbilstoši resursi. 2023. gadā dalībvalstis kā alternatīvu aizturēšanai sāka izmantot progresīvākus pasākumus, tajā skaitā lietu pārvaldības sistēmas. Ja aizturēšana ir jāpiemēro saskaņā ar ES tiesību aktiem, ir jānodrošina pietiekama izmitināšanas spēja un atbilstoši apstākļi. Lietuvā un Horvātijā 2023. gadā tika apzināta paraugprakse attiecībā uz aizturēšanas vietu apstākļiem, lai gan dažās dalībvalstīs aizturēšanas centri vēl aizvien ir nepiemēroti. Komisija uztur ciešus un regulārus kontaktus ar dalībvalstu iestādēm saistībā ar šiem jautājumiem, arī veicot Šengenas izvērtējumu pēcpasākumus.

Otrkārt, dalībvalstīm ir jāuzlabo sadarbība un saziņa starp valstu iestādēm. Ja sadarbība un saziņa ir nepilnīga, tas kavē atgriešanas lēmumu izdošanu un ar tiem saistītos turpmākos pasākumus. Daudzos gadījumos saziņas nepilnības padziļina tas, ka trūkst īpašu IT rīku iestāžu sadarbības atbalstam. Migrācijas un patvēruma pakts, jo īpaši jaunā Skrīninga regula un atgriešanas robežprocedūras, stiprinās saiknes starp darbībām pie ārējām robežām un patvēruma procedūru. Patvēruma procedūras regula arī novērsīs plaisu starp patvēruma un atgriešanas procesu un tādējādi uzlabos atgriešanas sistēmas darbību un līdz ar to arī Šengenas zonas darbību, nodrošinot, ka lēmums par patvēruma nepiešķiršanu tiek izdots kopā ar atgriešanas lēmumu.

Sadarbībai valstu līmenī jānotiek ciešā sazobē ar pastiprinātu koordināciju ES līmenī. Komisija un dalībvalstis 2023. gadā divkāršoja centienus pilnībā izmantot visas pieejamās iespējas veicināt lielāka skaita atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu. Tā pamatā bija Komisijas 2023. gada marta ieteikums 41 , un to sekmēja jaunie brīdinājumi par atgriešanu Šengenas Informācijas sistēmā. Komisija strādā, lai apzinātu optimālas situācijas šīs iespējas piemērošanai, arī kā daļu no mērķtiecīgām darbībām, kas izklāstītas Atgriešanas ceļvedī. Jo īpaši tā rīko sanāksmes ar dalībvalstīm ekspertu līmenī, lai apspriestu, cik svarīgi brīdinājumos par atgriešanu iekļaut visu informāciju — arī biometriskos datus —, kā arī izmantot SIS brīdinājumus par atgriešanu identifikācijai, bēgšanas riska novērtēšanai, savstarpējas atzīšanas atvieglošanai un izraidāmo personu, kas rada bēgšanas risku, identificēšanai. Lai varētu pilnībā izmantot jauno brīdinājumu potenciālu, ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pēc brīdinājuma par atgriešanu ievietošanas Šengenas Informācijas sistēmā var kopīgot atgriešanas lēmumu.

Kopā ar pastiprinātiem centieniem novērst iekšējos šķēršļus atgriešanas īstenošanai pēdējos gados viena no galvenajām prioritātēm ir bijusi sadarbības uzlabošana atpakaļuzņemšanas jomā. Trešo valstu, kuru valstspiederīgajiem vajadzīga vīza, atpakaļuzņemšanas sadarbības 42 uzraudzība ir palīdzējusi ieviest pasākumus sadarbības uzlabošanai atpakaļuzņemšanas jomā. Tā arī palielināja iespējas pastiprināt diskusijas ar trešām valstīm par atpakaļuzņemšanu, arī atverot jaunus saziņas kanālus jomās, kurās iepriekš mērķtiecīga sadarbība nav notikusi. Komisija pašlaik gatavo piekto novērtējuma ziņojumu par sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā, pamatojoties uz Vīzu kodeksa 25.a pantu, un tajā aplūkota sadarbība atpakaļuzņemšanas jomā ar 34 trešajām valstīm.

Tomēr kopīgo reakciju uz mūsdienu izaicinājumiem ierobežo 2008. gadā izveidots, novecojis likumīgas atgriešanas tiesiskais regulējums, un sarunas par Atgriešanas direktīvas pārstrādāšanu vēl nav pabeigtas. Komisija veiks pasākumus, lai novērtētu un izvērtētu pašreizējā tiesiskā regulējuma galvenos trūkumus un nepilnības, un, pamatojoties uz konstatējumiem, apsvērs turpmāko rīcību. Mērķis ir turpināt balstīties uz kopējo ES atgriešanas sistēmu, papildināt jaunos pakta tiesību aktus un nodrošināt Savienībai un tās dalībvalstīm iedarbīgus atgriešanas instrumentus, kā arī veicināt valstu atgriešanas procedūru saskaņošanu. Komisija arī balstīsies uz pašlaik veiktās tematiskās izvērtēšanas rezultātiem saistībā ar rezultatīvu ES atgriešanas sistēmu, kurā, ņemot vērā saistītās problēmas, tiks noteikti kopīgi risinājumi.

Prioritārās darbības sagatavotības un ES ārējo robežu stiprināšanai 1. Pasākumi Šengenas ārējai dimensijai ·Cieši koordinēt Eiropas un valstu sadarbības koordinatoru izvietošanu, kartējot un optimizējot izvietošanas vietas, pilnvaras un ziņošanas prasības. ·Maksimāli izmantot ES delegācijas paspārnē strādājošo sadarbības koordinatoru rīcībā esošos izlūkdatus, lai nodrošinātu integrētu analīzi un operatīvu reaģēšanu. ·Maksimāli palielināt Frontex operatīvo atbalstu trešās valstīs, noslēdzot nolīgumus ar nozīmīgākajām valstīm. ·Ātri virzīt uz priekšu vīzu režīma atcelšanas apturēšanas mehānisma pārskatīšanu. 2. Pasākumi Šengenas ārējo robežu pārvaldībai ·Izveidot vai atjaunināt integrētas robežuzraudzības sistēmas, kā arī līdztekus nodrošināt lielākas spējas, uzlabotu sadarbību starp aģentūrām un stabilu riska analīzi. ·Integrēt operatīvos rezultātus un riska analīzi EUROSUR un stiprināt informācijas apmaiņu par neatbilstīgu migrāciju un pārrobežu noziedzību ar Frontex un attiecīgā gadījumā partnervalstīm. ·Uzlabot Frontex produktivitāti, īstenojot pasākumus, kas noteikti Eiropas Robežu un krasta apsardzes regulas izvērtējumā. ·Nodrošināt valstu spēju plānu atjaunināšanu un rezultatīvu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Robežu un krasta apsardzes spēju ceļvedi. ·Pieņemt un atjaunināt visaptverošus ārkārtas rīcības plānus robežu, migrācijas un atgriešanas jomā, nodrošinot saskaņotas robežvērtības dažādu situatīvās plānošanas līmeņu aktivizēšanai un saskaņoti integrējot Eiropas atbalstu. 3. Pasākumi kopējai ES atgriešanas sistēmai ·Izstrādāt stratēģiskus integrētus plānus resursu piešķiršanai un plānošanai, pamatojoties uz pašreizējām un gaidāmajām vajadzībām atbilstoši tendencēm migrācijas un patvēruma jomā, ņemot vērā arī Frontex plānošanas darbības. ·Aktīvi iesaistīties mērķtiecīgās darbībās, kas izveidotas saskaņā ar ES Atgriešanas ceļvedi, arī vadot konkrētas darbības un atbalstot dalībvalstis. ·Pilnībā integrēt Frontex atgriešanas instrumentus valstu atgriešanas sistēmās, tajā skaitā RECAMAS modeli, Frontex atgriešanas lietotni, reintegrācijas palīdzību un atgriešanas speciālistu izvietošanu. ·Izveidot stabilas un ilgtspējīgas valstu spējas sniegt konsultācijas atgriešanas jautājumos saskaņā ar ES stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju. ·Uzlabot sadarbību un saziņu starp valstu iestādēm, jo īpaši starp patvēruma un atgriešanas iestādēm, kā arī starp drošības un atgriešanas iestādēm. ·Veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka pēc tam, kad SIS saņemts attiecīgs brīdinājums par atgriešanu un saņemts dalībvalsts pieprasījuma sniegt papildu informāciju, iespējams kopīgot atgriešanas lēmumu vai tā attiecīgās daļas, lai pastiprinātu dalībvalstu sadarbību atgriešanas jomā.

4. Labvēlīga Šengenas zona konkurētspējīgai Eiropas Savienībai

Pagājušajā gadā Šengenas zona ir turpinājusi būtiski uzlabot savu iedzīvotāju ikdienas dzīvi, darbu un uzņēmējdarbību, kā arī atvieglot ceļošanu un saskarsmes iespējas. Šengenas zonā atrodas daži no pasaulē populārākajiem tūrisma galamērķiem. Katru gadu miljoniem ceļotāju viesojas Šengenas zonā, padarot to par visbiežāk apmeklēto galamērķi visā pasaulē. 2023. gadā tika novērota spēcīga un pozitīva tendence, proti, daudzi galamērķi pārsniedza 2019. gadā novēroto ieradušos tūristu daudzumu. Pašlaik vairāk nekā 1,4 miljardi cilvēku no aptuveni 61 valsts var izmantot bezvīzu režīmu ieceļošanai Šengenas zonā, un 2023. gadā tika reģistrēts vairāk nekā pusmiljards ārējo robežu šķērsošanas gadījumu, sasniedzot 92 % no 2019. gada pirmspandēmijas līmeņa. Tūrisms veido gandrīz 10 % no ES IKP un nodrošina darbvietas aptuveni 22,6 miljoniem cilvēku 43 . Paredzams, ka turpmākajos gados šī augšupejošā tendence pieaugs, un tiek lēsts, ka gaisa pārvadājumi uz Eiropu 2024. gadā par 5 % pārsniegs pirmspandēmijas līmeni 44 . Tāpēc netraucēta un droša ceļošana uz Šengenas zonu ir būtiska Eiropas Savienības konkurētspējai un īpaši svarīga laikā, kad ES saskaras ar spēcīgu globālo konkurenci. Saskaņā ar 2023. gada Eirobarometra aptauju par pilsonību un demokrātiju aptuveni 90 % iedzīvotāju izmanto brīvību ceļot Eiropas Savienībā, 89 % piekrīt, ka tā dod labumu viņiem personīgi, un 83 % — ekonomikai. Eirobarometra 2024. gada aptauja par Šengenas zonu liecina, ka 80 % uzņēmumu noteikti piekrīt, ka Šengenas zona piedāvā pievilcīgu vidi to uzņēmējdarbībai, un vairāk nekā trīs ceturtdaļas uzņēmumu galvenokārt darbojas Šengenas zonā. Uzņēmumi augstu vērtē Šengenas zonas pozitīvo ietekmi uz ES ekonomiku — 81 % uzņēmumu uzskata Šengenas zonu par vienu no galvenajiem ES sasniegumiem.

Šengenas ārējās dimensijas modernizācija — ceļā uz digitālajām Šengenas vīzām

Kopš 2020. gada ir pastāvīgi palielinājies izsniegto Šengenas vīzu skaits. 2023. gadā tika iesniegti gandrīz 10,4 miljoni pieteikumu, un tika izsniegti vairāk nekā 8,4 miljoni vīzu. Pieprasījums 2023. gadā ir mainījies — tam raksturīgs pieteikumu skaita pieaugums Indijā, Turcijā un Ziemeļāfrikā un ievērojams no Krievijas iesniegto pieteikumu skaita samazinājums 45 .

Turpinās centieni samazināt ilgstošu kavēšanos vīzu interviju piešķiršanā un vīzu pieteikumu apstrādē, un šo tendenci apstiprināja 2023. gadā veiktie Šengenas izvērtējumi. Darbinieku skaita palielināšanai 46 konsulātos ar ES finansējuma atbalstu vajadzētu ļaut dalībvalstīm uzlabot vīzu pieteikumu apstrādes ātrumu un kvalitāti. Turklāt Komisija ir uzsākusi izmēģinājuma projektu, lai izveidotu vienotu gaidīšanas sarakstu visām dalībvalstīm vienuviet, kas samazinātu vīzu izdevīgākas iegādes risku, novēršot iespēju izvēlēties konsulātus.

2023. gada novembrī tika pieņemta Regula par vīzu procedūru digitalizāciju 47 . Kad jaunie noteikumi būs īstenoti, tie ļaus iesniegt vīzas pieteikumus, izmantojot tiešsaistes platformu, un vairs nebūs jāveic apgrūtinošas procedūras, kas pārsvarā balstītas uz papīra dokumentu kārtošanu. Komisija, eu-LISA 48 un dalībvalstis jau ir sākušas to īstenošanu, kas kopā ar atjaunotās Vīzu informācijas sistēmas 49 pilnīgu ieviešanu nodrošinās ātrāku vīzu izsniegšanas procedūru gan ceļotājiem, gan iestādēm.

Lai uzlabotu ar vīzām saistīto procesu efektivitāti, vienlīdz svarīgi ir nodrošināt vīzu pieteikumu kvalitatīvu izskatīšanu. Šengenas izvērtējumi 2023. gadā parādīja, ka vīzu pieteikumu izskatīšana kopumā darbojas labi un ka lielākajā daļā apmeklēto vietu ir ieviesti procesi, kas nodrošina kvalitatīvu lēmumu pieņemšanu attiecībā uz vīzu pieteikumiem. Tomēr dažos konsulātos vīzu pieteikumu apstrāde vēl ir jāuzlabo, racionalizējot sadarbību ar ārpakalpojumu sniedzējiem un darbplūsmas konsulātos un labāk izmantojot pieejamos IT rīkus. Komisija un dalībvalstu eksperti 2024. gadā veica nepaziņotus apmeklējumus Vācijas, Polijas un Spānijas konsulātos un to attiecīgo ārpakalpojumu sniedzēju darbības vietās Mumbajā, ņemot vērā, ka Indija ir viena no lielākajām trešajām valstīm, kuru valstspiederīgajiem vajadzīga vīza, un tā veido lielu daļu no visiem iesniegtajiem pieteikumiem. Kaut arī visas trīs dalībvalstis kopumā ievēro Šengenas acquis, tās visas saskaras ar problēmām ar saviem ārpakalpojumu sniedzējiem, jo īpaši saistībā ar persondatu vispārējo pārvaldību un valstu vīzu apstrādes IT sistēmām.

Ieguldījums Eiropas digitālajā nākotnē ar drošiem digitālo robežu risinājumiem

Digitālo risinājumu izstrāde robežkontroles stiprināšanai var ļaut Šengenas zonai kļūt par pasaules līderi netraucētas un drošas ceļošanas veicināšanā. Investīcijas pētniecībā un inovācijā, arī ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbalstu, ļauj mums pētīt un veidot Eiropas risinājumus digitālajām ceļojumu sistēmām nākamajās desmitgadēs. Komisija 2024. gadā ierosinās regulu par ceļošanas dokumentu digitalizāciju un ceļošanas atvieglošanu, lai nodrošinātu raitāku un drošāku robežu šķērsošanu, vienlaikus racionalizējot ceļošanas procesus. Digitālo ceļošanas dokumentu brīvprātīga izmantošana dos labumu gan ceļotājiem ātrākas robežkontroles ziņā, gan robežkontroles iestādēm, ļaujot tām veikt vajadzīgās pārbaudes, pirms persona ierodas pie fiziskās robežas. Turklāt tā atbalstīs ieceļošanas/izceļošanas sistēmas īstenošanu, dodot iespēju trešo valstu ceļotājiem pirms ceļošanas veikt datu iepriekšēju reģistrāciju, tādējādi samazinot sastrēgumus un laiku, kas tiek pavadīts uz robežas ieceļošanas brīdī.

Gaidāmā ieceļošanas/izceļošanas sistēmas (IIS) un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas (ETIAS) ieviešana ir svarīgi pamatelementi, lai izveidotu pasaulē tehnoloģiski progresīvāko un sadarbspējīgāko robežu, imigrācijas un drošības pārvaldības sistēmu. 2023. gadā tika paātrināti centieni nodrošināt ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības sākšanu 2024. gada rudenī. Pagājušajā gadā Komisija ir piešķīrusi Bulgārijai, Somijai, Francijai, Vācijai, Ungārijai un Slovākijai papildu 25,5 miljonus EUR integrētiem risinājumiem robežšķērsošanas atvieglošanai un automatizācijai. Lai gan Šengenas zonā ir panākts būtisks progress, dažas dalībvalstis vēl arvien atpaliek, jo īpaši attiecībā uz robežšķērsošanas vietu aprīkojuma faktisku nodrošināšanu. Komisija aicina visas dalībvalstis steidzami paātrināt sagatavošanās darbus, lai nodrošinātu sistēmas savlaicīgu īstenošanu, kā to 2023. gada oktobrī apstiprināja Tieslietu un iekšlietu padome.

Pašreizējais stāvoklis saistībā ar robežšķērsošanas vietu gatavību sākt IIS darbību

Līdztekus turpinās darbs pie tā, lai nodrošinātu ETIAS darbības uzsākšanu 2025. gada pirmajā pusē. Ir izveidota lielākā daļa tiesiskā regulējuma 50 . Dalībvalstīm, eu-LISA un Frontex ir ātri jāizveido ETIAS centrālās un valstu vienības, lai uzlabotu ceļotāju identifikāciju. Līdz šim 21 no 30 dalībvalstīm, kas īsteno ETIAS, ir paziņojusi, ka projektu īsteno atbilstoši grafikam, savukārt 9 dalībvalstis ir norādījušas, ka saskaras ar grūtībām, lai gan tās neietekmē darbības sākšanu. Dažas dalībvalstis joprojām saskaras ar iepirkuma vai līgumu problēmām, savukārt trīs dalībvalstis saskaras ar kavēšanos finanšu resursu piešķiršanas ziņā.

Rūpīgās robežpārbaudēs iestrādāti digitālo robežu risinājumi

Pašlaik notiekošā digitālo robežu risinājumu izstrāde un ieviešana sniedz vēl nepieredzētu iespēju ieviest pasaulē drošāko un progresīvāko robežu pārvaldības sistēmu. Tomēr šīs pārmaiņas ir jāīsteno reizē ar kvalitatīvām un saskaņotām robežpārbaužu procedūrām. Robežpārbaužu kvalitāte pie ārējām robežām ir viena no Savienības galvenajām prioritātēm. Lai gan lielas pasažieru plūsmas Šengenas zonai sniedz milzīgus ekonomiskos ieguvumus, tās arī rada arvien lielāku slogu resursiem, kas vajadzīgi, lai garantētu kvalitatīvu ārējo robežu pārvaldību, kuras pamatā ir pareiza riska analīze.

Šengenas izvērtējumi joprojām liecina par ievērojamām atšķirībām robežpārbaužu kvalitātē pie ES ārējām robežām, un tajos norādīts uz īpaši zemu kvalitātes līmeni dažās dalībvalstīs. Tas ir saistīts ar ierobežotiem resursiem, nepietiekamu apmācību, iebraukšanas nosacījumu nepilnīgu pārbaudi un detektoriekārtu ierobežotu izmantošanu. Vienā no nepaziņotajiem apmeklējumiem 2023. gadā tika konstatēti nopietni trūkumi 51 . Lai gan vairākas dalībvalstis 52 ir pastiprinājušas sistemātiskas pārbaudes pie ārējām robežām, veicot pārbaudi visās attiecīgajās datubāzēs, šis jautājums joprojām rada nopietnas bažas. Vēl aizvien netiek pietiekami izmantota pirkstu nospiedumu meklēšanas funkcija Šengenas Informācijas sistēmā un Vīzu informācijas sistēmā 53 , lai pārbaudītu, vai pastāv drošības apdraudējumi, un lai atklātu identitātes viltošanu. Šengenas izvērtējumos atklājās, ka ir jāuzlabo to robežpārbaužu kvalitāte, kuras dalībvalstis veic, izmantojot automatizētus robežkontroles risinājumus (ABC izejas), lai nodrošinātu, ka ieceļošanas ES nosacījumu pārbaude atbilst drošības standartiem.

Turklāt iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) apmaiņa ļauj robežsargiem pirms ceļotāju ierašanās ES veikt viņu iepriekšēju pārbaudi attiecīgajās datubāzēs, un tas palīdz robežsargiem cīnīties pret pārrobežu noziedzību, vienlaikus samazinot ceļotāju gaidīšanas laiku ieceļošanai Šengenas zonā. Kaut arī 2023. gada Šengenas izvērtējumi kopumā liecināja par pozitīvu ainu un šo datu lietderīgu izmantošanu, pagājušajā gadā veiktās uzraudzības darbības atklāja, ka dažas dalībvalstis 54 vēl arvien nav ieviesušas vai ir nepietiekami ieviesušas sistēmas iepriekšējas pasažieru informācijas vākšanai un izmantošanai. Atjauninātais regulējums vēl vairāk stiprinās tā potenciālu, automatizējot datu vākšanu un atvieglojot kombinēšanu ar pasažieru datu reģistra (PDR) datiem, lai rezultatīvi identificētu ceļotājus ar augstu risku.

Ņemot vērā iespējamo risku Šengenas zonai, visām dalībvalstīm ir steidzami jāuzlabo robežpārbaudes, nodrošinot pietiekamus resursus, pienācīgu apmācību un robežprocedūru rezultatīvu īstenošanu, lai pienācīgi novērtētu ieceļošanas nosacījumus un laikus atklātu drošības riskus, arī uzlabojot biometriskās identifikācijas izmantošanu.

5. Droša Šengenas zona mainīgā ģeostratēģiskā vidē

Neraugoties uz organizētās noziedzības pieaugumu pasaulē, saskaņā ar 2023. gada globālo organizētās noziedzības indeksu 55 Eiropa joprojām ir viens no zemas noziedzības reģioniem pasaulē. Tas galvenokārt ir stabilu un spēcīgu noziedzības apkarošanas sistēmu rezultāts, jo noziedzīgām organizācijām ir mazāk iespēju paplašināt savu darbību mūsu teritorijā. Lai gan 2023. gada globālajā organizētās noziedzības indeksā Eiropa ir atzīta par pasaules līderi noturības jomā 56 , reģionālā stabilitāte vēl arvien ir nenoteikta. Radikalizāciju ES jo īpaši var veicināt kara Ukrainā sekas, Izraēlas un “Hamās” konflikts un vardarbīga politiskā ekstrēmisma pieaugums ES tuvākajās kaimiņvalstīs. Tajā pašā laikā organizētās noziedzības tīkli izmanto jaunas iespējas, lai gūtu labumu no sabiedrību pieaugošās savstarpējās sasaistes.

Ceļā uz saskaņotu pieeju narkotiku tirdzniecības apkarošanai

Noziedzīgās grupas arvien biežāk ir daudznacionālas un polikriminālas. Kā novērots 2023. gadā, liela daļa vardarbības, kas saistīta ar organizēto noziedzību Eiropā, ir saistīta ar narkotiku nelikumīgu tirdzniecību, kas piesaista ievērojamu skaitu noziedznieku un rada būtisku peļņu 57 .

ES narkotiku tirgu arvien lielākā daudzveidība un sarežģītība rada jaunas problēmas, kuru risināšanai ir vajadzīga visaptveroša Eiropas reakcija. Nesen pabeigtajā tematiskajā Šengenas izvērtējumā par narkotiku tirdzniecību tika uzsvērts, ka ES un dalībvalstīm ir tikai daļējs priekšstats par šo parādību, jo tiek atklāta un konfiscēta vien neliela daļa Šengenas zonā ievesto narkotiku. Atklāšana jāveic līdztekus noziedzīgo struktūru likvidēšanai. Turklāt integrēta koordinācija un sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu daudzdisciplīnu pieeju narkotiku tirdzniecības apkarošanai visos līmeņos. Šengenas acquis un esošie instrumenti, kas paredzēti organizētās noziedzības apkarošanai, ir vērtīgi resursi narkotiku tirdzniecības apkarošanai. Tomēr, lai maksimāli palielinātu to ietekmi, ir jāstiprina to pašreizējā piemērošana.

Komisija 2023. gada oktobrī pieņēma ES ceļvedi narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai 58 , kurā cita starpā ierosināti pasākumi loģistikas centru, kurus bieži ietekmē kontrabandas operācijas, noturības uzlabošanai un augsta riska noziedzīgo tīklu likvidēšanai. Ceļvedis jau tiek īstenots, piemēram, izveidojot Eiropas Ostu aliansi. Šī publiskā un privātā sektora partnerība apvieno visas attiecīgās ieinteresētās personas (arī privāto sektoru), lai rastu risinājumus ostu aizsardzībai pret narkotiku tirdzniecību un noziedznieku iefiltrēšanos. Kopā ar apzināto paraugprakses piemēru īstenošanu šīs iniciatīvas ir vērtīgi resursi narkotiku tirdzniecības apkarošanai.

Šīs darbības ir jāpapildina ar ciešu sadarbību ar partneriem visā pasaulē, lai likvidētu galvenos piegādes ceļus. 2023. gadā Komisija kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm pastiprināja sadarbību trešās valstīs, sākot ar Latīņameriku. Pamatojoties uz ES un Ekvadoras parakstīto saprašanās memorandu, 2024. gada pavasarī tiks sasaukts augsta līmeņa politiskais dialogs.

No ad hoc pasākumiem līdz strukturētiem pārrobežu risinājumiem kopīgu problēmu risināšanai

Pārrobežu sadarbība palīdz veiksmīgi rast līdzsvaru starp iedzīvotāju drošības uzturēšanu un pārrobežu mobilitātes netraucēšanu 59 . Šajā kontekstā Komisijai īpašas bažas ir radījusi iekšējās robežkontroles atjaunošana. 2023. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā bija norādīts, ka Komisija ir uzsākusi apspriešanos ar visām dalībvalstīm, uz kurām attiecas iekšējā robežkontrole, lai apspriestu šādas kontroles atjaunošanas iemeslus un tās ietekmi. Apspriešanās procesā ar Šengenas koordinatoru 60 tika izcelts pārbaužu nesistemātiskums lielākajā daļā robežposmu un kopumā pastiprināta pārrobežu sadarbība. Pamatojoties uz apspriešanos, Komisija pieņēma arī jaunu Ieteikumu (ES) 268/2024 61 , kurā pārskatīti iepriekšējos gados pieņemtie ieteikumi un tie papildināti ar pieredzi, kas gūta, apkarojot nopietnus iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumus.

2023. gada oktobrī, ņemot vērā pieaugošo migrācijas spiedienu pie ES ārējām robežām un terorisma draudu pieaugumu visā Šengenas zonā, dažas dalībvalstis atjaunoja kontroli jaunos iekšējo robežu posmos. Kopš tā laika Šengenas koordinators ir turpinājis ciešu dialogu gan ar dalībvalstīm, uz kurām attiecas ilgstoši spēkā esošā iekšējā robežkontrole, gan ar dalībvalstīm, uz kurām attiecas nesen atjaunotā iekšējā robežkontrole, lai palīdzētu tām īstenot Ieteikumā (ES) 268/2024 noteiktos pasākumus. Tas pēdējo mēnešu laikā ir ļāvis panākt ievērojamu progresu vairākos robežas posmos. Īpaši jāatzīmē, ka visas dalībvalstis, kas atjaunoja iekšējo robežkontroli, ziņoja, ka ir ievērojami pastiprinājušas policijas pārrobežu sadarbību ar kaimiņvalstīm, arī kopīgu patruļu veidā, kā arī sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā. Saistībā ar Austrijas un Ungārijas robežu notiek diskusijas par robežu drošības darba grupas izveidi, kas balstītos uz trīspusēju nolīgumu starp Ungāriju, Serbiju un Austriju un ļautu panākt augstāku sadarbības līmeni starp attiecīgajām pusēm. Papildus reģionālās sadarbības iniciatīvai, kas izveidota starp Austriju, Bulgāriju, Grieķiju, Ungāriju, Rumāniju un Slovākiju, izmantojot visa maršruta pieeju, ir ievērojami pastiprināta arī pārrobežu sadarbība starp Horvātiju, Slovēniju un Itāliju pēc tam, kad šo trīs dalībvalstu policijas priekšnieki bija parakstījuši nodomu vēstuli, lai turpinātu attīstīt kopīgu sadarbību, tajā skaitā pastiprināt divpusējās kopīgās patruļas un organizēt trīspusējas kopīgas patruļas pie Horvātijas robežas ar Bosniju un Hercegovinu.

Turklāt Eiropols ir palielinājis operatīvo atbalstu dalībvalstīm migrantu kontrabandas apkarošanā. Piemēram, tas ir atbalstījis Bulgāriju, izmantojot reģionālu operatīvo darba grupu (ODD) lai stiprinātu izmeklēšanu migrantu kontrabandas gadījumos.

Pamatojoties uz šīm pozitīvajām norisēm, iekšējās robežkontroles tika atceltas attiecīgi pie Čehijas–Slovākijas robežas, Slovākijas–Ungārijas robežas un Polijas–Slovākijas robežas attiecīgi no 2024. gada janvāra, februāra un marta. Turpmākajos mēnešos līdzīga attīstība ir gaidāma arī pie Itālijas–Slovēnijas un Slovēnijas–Horvātijas robežām.

Saskaņā ar Atgriešanas direktīvas 6. panta 3. punktā noteikto dalībvalstis var turpināt izmantot jau esošos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus vai vienošanās, lai pārsūtītu trešās valsts valstspiederīgo atpakaļ uz kaimiņos esošu dalībvalsti. Nesenā Eiropas Savienības Tiesas judikatūra 62 apstiprina, ka iekšējās robežkontroles pagaidu atjaunošana neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma piemērot Atgriešanas direktīvā paredzētos noteikumus un aizsardzības pasākumus. Tomēr tam nevajadzētu ietekmēt divpusēju atpakaļuzņemšanas nolīgumu vai vienošanos izmantošanu attiecībā uz iekšējām robežām tā vietā, lai izdotu atgriešanas lēmumu, jo šāda iespēja ir skaidri paredzēta Atgriešanas direktīvā. Šengenas koordinators turpinās apspriest divpusējo atpakaļuzņemšanas nolīgumu un vienošanos īstenošanu un veicinās sadarbību starp dalībvalstu iestādēm to rezultatīvā izmantošanā. Tāpat Komisijas dienesti cieši sekos līdzi tam, kā tiek izstrādāti praktiski pasākumi pārsūtīšanas procedūras 63 īstenošanai saskaņā ar pārskatīto Šengenas Robežu kodeksu.

Šengenas koordinators arī turpinās atbalstīt dalībvalstis to pārrobežu sadarbības stiprināšanā, lai pakāpeniski izbeigtu iekšējo robežkontroli, jo sevišķi pie tām robežām, kurām nepieciešami papildu kopīgi pasākumi, it īpaši pie Francijas–Spānijas robežas, Vācijas–Austrijas robežas un Vācijas–Polijas robežas. Šāda robežkontrole novirza būtiskus resursus no ārējo robežu pārvaldības, un tai ir negatīvas sociālekonomiskās sekas. Pēc vienošanās par Šengenas Robežu kodeksa pārskatīšanu dalībvalstīm būs papildu instrumenti, lai risinātu drošības un migrācijas problēmas, izmantojot alternatīvus pasākumus, arī jauno pārsūtīšanas procedūru un pastiprinātu policijas sadarbību.

Pagājušajā gadā paralēli tika īstenoti centieni nodrošināt Padomes 2022. gada ieteikumā par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību 64 paredzēto pasākumu pilnīgu īstenošanu. Tajā ir piedāvāti risinājumi, kā pārvarēt problēmas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestāžu operatīvajā sadarbībā. Notika četri ekspertu darbsemināri, un Komisija izsludināja uzaicinājumu piedalīties operatīvajos tiesībaizsardzības sadarbības projektos, ko paredzēts finansēt no Iekšējās drošības fonda policijas komponenta (deviņi miljoni EUR), kura ietvaros jau ir finansēti seši jauni projekti, kuros piedalās 13 dažādas dalībvalstis 65 . Komisija turpmākajos mēnešos ziņos par pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu Padomes ieteikuma pilnīgu īstenošanu, un turpinās centienus izveidot pastāvīgu ekspertu grupu operatīvai sadarbībai tiesībaizsardzības jomā, kas kalpos par platformu dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, lai apmainītos ar paraugprakses piemēriem un informāciju par problēmām, ar kurām tās saskaras pārrobežu sadarbībā.

2023. gada Šengenas izvērtējumos bija atzīmēta pozitīva attīstība virzībā uz ciešāku policijas sadarbību, jo īpaši vietējā līmenī. Daudzas dalībvalstis tagad ļauj iestādēm no kaimiņos esošajām dalībvalstīm, kas iesaistītas kopīgās operācijās, veikt identitātes pārbaudes vai aizturēt personas, kuras cenšas izvairīties no šādām pārbaudēm. Tas ir būtiski, lai novērstu to, ka noziedzīgie tīkli gūst labumu no iekšējās robežkontroles neesības. Tomēr dalībvalstīm joprojām ir jānodrošina droša reāllaika saziņa, kas darbojas pāri robežām. Tiek īstenoti vairāki projekti, jo īpaši saistībā ar projektu BroadNet, kas noteiks nākotnes Eiropas radiosakaru sistēmas darbības procedūras.

Šengenas izvērtējumi arī liecināja par uzlabojumiem policijas un muitas sadarbības centru darbībā — tagad tie rezultatīvāk atbalsta kopīgu patruļu koordināciju un reģionālu kopīgu analīžu izstrādi. Tomēr šo informāciju var vēl vairāk integrēt riska novērtējumos, izveidojot sistemātiskākas procedūras informācijas apmaiņai. Vairākos no šiem centriem ir steidzami jāievieš drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA), lai nodrošinātu ciešāku sadarbību un informācijas apmaiņu ar Eiropolu.

Dalībvalstīm būtu jāpieņem stratēģiskāka pieeja pārrobežu sadarbībai, arī sasaistot izlūkdatus un informāciju pie ārējām robežām un Šengenas zonā vienā (valsts) situācijas attēlā, pastiprinot sadarbību un informācijas apmaiņu starp vienotajiem kontaktpunktiem, ar nacionālajiem koordinācijas centriem un policijas un muitas sadarbības centriem, izmantojot drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammu (SIENA). Esošajām sadarbības iniciatīvām ir jābūt balstītām uz reģionālām struktūrām. Ir jāatjaunina valstu stratēģijas un procesi attiecībā uz pārrobežu noziedzību un ar to saistītajām problēmām, arī sekundāro kustību. Tiem būtu jāietver jaunās iespējas saskaņā ar Šengenas Robežu kodeksu un tās, kas paredzētas Padomes Ieteikumā par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību. Šajā sakarā būtiska nozīme ir divpusējo nolīgumu atjaunināšanai saistībā ar pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības jomā. Kā piemēru var minēt jauno BENELUX nolīgumu par policijas sadarbību starp Beļģiju, Luksemburgu un Nīderlandi, kas sniedz iespējas padziļināt reģionālo sadarbību 66 , arī attiecībā uz tūlītēju pakaļdzīšanos un citas valsts teritorijā veiktu novērošanu. Turklāt, gatavojoties Šengenas acquis pilnīgai piemērošanai Bulgārijā un Rumānijā, abas šīs dalībvalstis atjaunina savus divpusējos nolīgumus ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm.

Informācijas apmaiņa un datu aizsardzība

Drošai Šengenas zonai ir vajadzīga stabila informācijas plūsma starp dažādu dalībvalstu iestādēm, pilnībā ievērojot ES augstos datu aizsardzības standartus. Ieceļošanas/izceļošanas sistēma un ETIAS kopā ar jauno Eurodac datubāzi nodrošina Savienībai produktīvākus rīkus pie ārējām robežām, atbalstot identifikāciju, novēršot sekundāro kustību un uzlabojot procedūru lietderību. Ar atjaunoto Šengenas Informācijas sistēmu ir nostiprināta Šengenas zonas iekšējā drošība, paplašinot piekļuvi SIS, tās izmantošanu un tajā ietvertos datus. Tās darbības uzsākšana 2023. gada martā tika veiksmīgi īstenota un integrēta daudzās dalībvalstu iestādēs bez darbības vai tehniskiem sarežģījumiem. Šengenas izvērtējumi apstiprināja, ka, lai gan dalībvalstis pakāpeniski sāk izmantot jaunās funkcijas un sistēmā iekļauj jaunas brīdinājumu kategorijas 67 , tomēr vēl ir iespējami uzlabojumi šo datu pilnvērtīgai izmantošanai. Turklāt dažas dalībvalstis konsekventi neveic pirkstu nospiedumu datu augšupielādi, kā arī dalībvalstu SIRENE birojiem pastāvīgi trūkst resursu un netiek pietiekami nodrošināta spēju veidošana, un tas ievērojami apgrūtina vispārējo informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm. Lai nodrošinātu pilnīgu informācijas apmaiņu, visām dalībvalstīm ir jāizveido pilnībā funkcionējošs un pienācīgi nodrošināts vienotais kontaktpunkts (SPOC), kā noteikts 2023. gada maijā pieņemtajā Direktīvā par informācijas apmaiņu starp tiesībaizsardzības iestādēm. Kā novērots Šengenas izvērtējumos, daudzi SPOC vēl arvien neizmanto vienotu lietu pārvaldības sistēmu. Lai gan vairāk nekā puse dalībvalstu ir guvušas ievērojamu progresu direktīvas transponēšanā, būtu jāpastiprina īstenošanas centieni.

Vienlaikus dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tiesībaizsardzības un tiesu iestāžu pastiprināta informācijas — arī persondatu — apmaiņa notiktu, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības. Iestādēm, kas pārvalda un izmanto lielapjoma IT sistēmas, ir jānodrošina, ka praksē tiek ievērotas datu aizsardzības prasības un ka atbilstība tiek regulāri uzraudzīta, lai atklātu ievainojamības sistēmās, tajā skaitā nelikumīgu persondatu apstrādi. Šengenas izvērtējumi 2023. gadā apstiprināja, ka tas vēl aizvien nav kļuvis par normu. Turklāt datu aizsardzības iestādes ne vienmēr visaptveroši uzrauga persondatu apstrādes likumību liela mēroga IT sistēmās, un tām būtu jāpastiprina savs darbs. Dažām datu aizsardzības iestādēm joprojām ir vajadzīgi papildu finanšu resursi un cilvēkresursi.

Visbeidzot, pārejai uz Šengenas zonas digitālo pārvaldību ir vajadzīga spēcīga un dinamiska sistēmu pārvaldība. Šajā nolūkā Komisija saskaņā ar eu-LISA regulas 68 39. pantu izvērtē ES Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai (eu-LISA).

Prioritātes drošai un drošākai Šengenas zonai ·Īstenot stratēģisku pieeju pārrobežu sadarbībai, saskaņojot valstu un Eiropas prioritātes un apvienojot izlūkdatus, kas gūti pie ārējām robežām un Šengenas zonā, vienā (valsts) situācijas attēlā, pastiprinot arī vienotos kontaktpunktus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2023/977. ·Ciešā sadarbībā ar kaimiņos esošajām reģiona dalībvalstīm noteikt nepieciešamos policijas sadarbības pasākumus, lai novērstu esošos un jaunos migrācijas un drošības riskus, pilnībā īstenojot Padomes Ieteikumu (ES) 2022/915 par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību un saskaņā ar Komisijas Ieteikumu (ES) 2024/268 par dalībvalstu sadarbību. ·Pilnvērtīgi izmantot visos līmeņos pieejamos izlūkdatus, pilnībā ieviešot SIENA, arī policijas un muitas sadarbības centros. ·Maksimāli izmantot SIS datus, izmantojot visas jaunās funkcijas un piešķirot resursus un spējas SIRENE birojiem. ·Nodrošināt, ka plašāka informācijas apmaiņa notiek, pilnībā ievērojot datu aizsardzības prasības. ·Aktīvi sniegt ieguldījumu ES ceļvedī narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai, īstenojot arī paraugpraksi, kas apzināta tematiskajā Šengenas izvērtējumā par narkotiku tirdzniecības apkarošanu.

6. Turpmākie pasākumi

Šis ziņojums liecina, ka ir panāktas izšķirīgas likumdošanas un operatīvās izmaiņas, lai īstenotu 2023. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā noteiktās prioritātes. Jo īpaši ir veikti konkrēti pasākumi, lai konsolidētu un vēl vairāk pastiprinātu Šengenas pārvaldības ciklu, vēl vairāk stiprinātu ES ārējās robežas, palielinātu atgriešanas sistēmas rezultativitāti, uzlabotu iekšējo drošību, kā arī labāk īstenotu ES vīzu politiku. Ir sperti arī svarīgi pirmie soļi, lai pabeigtu Šengenas zonas izveidi, decembrī pieņemot Padomes lēmumu atcelt kontroli pie Bulgārijas un Rumānijas iekšējām gaisa un jūras robežām. 2024. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā ir konstatēti atlikušie trūkumi, kas saistīti ar 2023.–2024. gada cikla īstenošanu, kā arī jaunās problēmas Šengenas zonā un prioritārās darbības 2024.–2025. gada Šengenas ciklam.

Turklāt, lai atvieglotu šo prioritāšu īstenošanu, Komisija ir arī nākusi klajā ar priekšlikumu Padomes ieteikumam par 2024./2025. gada Šengenas ciklu un aicina Padomi to pieņemt gaidāmajā Šengenas padomes sanāksmē 2024. gada jūnijā 69 .

Jaunajā Šengenas ciklā ierosinātajiem elementiem būtu jāveido pamats pastiprinātam politiskajam dialogam gan valstu, gan Eiropas līmenī, tajā skaitā gan Eiropas Parlamentā, gan Padomē.

(1)

     2024. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā tiek aplūkots Komisijas juridiskais pienākums sniegt ziņojumus saskaņā ar Padomes Regulas 922/2022 25. pantu un Šengenas Robežu kodeksa 33. pantu.

(2)

     C(2023) 8139 final.

(3)

   Piemēram, kā tas bija saistībā ar Covid-19 pandēmiju, Padome ir pilnvarota noteikt ES mēroga pagaidu ceļošanas ierobežojumus gadījumos, kad pastāv plaši izplatīti draudi sabiedrības veselībai, vienlaikus pieļaujot atkāpes no ieceļošanas ierobežojumiem konkrētām personu kategorijām, kuras uzskata par tādām, kas veic būtiskus ceļojumus. 

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/977 (2023. gada 10. maijs) par informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2006/960/TI (OV L 134, 22.5.2023., 1. lpp.).

(5)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/982 (2024. gada 13. marts) par datu automatizētu meklēšanu un apmaiņu policijas sadarbībai un ar ko groza Padomes Lēmumus 2008/615/TI un 2008/616/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/1726, (ES) 2019/817 un (ES) 2019/818 (Prīme II regula) (OV L 134, 2024/982, 5.4.2024.).

(6)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/36/ES (2011. gada 5. aprīlis) par cilvēku tirdzniecības novēršanu un apkarošanu un cietušo aizsardzību un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/629/TI (OV L 101, 15.4.2011., 1.–11. lpp.).

(7)

      Priekšlikums — Eiropas Parlamenta un Padomes Regula par šaujamieroču, to būtisku sastāvdaļu un munīcijas importa, eksporta un tranzīta pasākumiem un ar kuru īsteno 10. pantu Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību (ANO Šaujamieroču protokols) (pārstrādāta redakcija) (COM(2022) 480 final ).

(8)

     COM (2023) 754 un COM (2023) 755.

(9)

     COM (2023) 754.

(10)

     Horvātijas Nacionālā tūrisma pārvalde: “CROATIA VISITED BY 20.6 MILLION TOURISTS IN 2023,” paziņojums presei, 03.01.2024.: https://www.htz.hr/en-GB/press/press-releases/croatia-visited-206-million-tourists-2023.

(11)

     Horvātijas un Slovēnijas kopīgo patruļu skaits palielinājās no 437 patruļām 2022. gadā līdz 864 patruļām 2023. gadā.

(12)

     Padomes Lēmums (ES) 2024/210 (2023. gada 30. decembris) par Šengenas acquis noteikumu pilnīgu piemērošanu Bulgārijas Republikā un Rumānijā.

(13)

     2023. gada novembrī Komisija, vienojoties ar Bulgāriju, koordinēja papildu un brīvprātīgu faktu vākšanas misiju. Šī papildu faktu vākšana sniedza jaunāko un papildu informāciju par to, kā Bulgārija īsteno Šengenas acquis, ņemot vērā abu iepriekšējo misiju rezultātus. Padomes dokuments 16090/23.

(14)

     “Bulgārija un Rumānija stiprina sadarbību robežu un migrācijas pārvaldības jomā”, 2024. gada marts, pieejams vietnē https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_24_1283.

(15)

     Kopš Kipra ir pievienojusies Šengenas Informācijas sistēmai, pamatojoties uz Eiropas apcietināšanas orderi, ir apcietinātas aptuveni 20 meklētās personas, un aptuveni trīs ceturtdaļas no tām jau ir nodotas dalībvalstij, kura orderi ievietojusi sistēmā.

(16)

     Tiesu iestāžu sadarbība krimināllietās, sadarbība narkotiku jomā un Šengenas Konvencijas 26. pants, kurā noteikti pienākumi pārvadātājiem, kas pārvadā trešo valstu valstspiederīgos, kuriem ir atteikta ieceļošana.

(17)

Runa par stāvokli Savienībā, 2023. gada 13. septembris.

(18)

     Saskaņā ar Kopīgo integrēto riska analīzes modeli (CIRAM).

(19)

     Šengenas izvērtējumu pirmā un otrā cikla rezultāti ir izkaisīti vairāk nekā divsimt ziņojumos, kuros sniegti vairāk nekā 5000 ieteikumu.

(20)

     Kopējā Šengenas rezultātu apkopojumā ir apkopoti un vizuāli atspoguļoti Šengenas izvērtējumos sniegto ieteikumu īstenošanas rezultāti visās Šengenas dalībvalstīs. Saskaņā ar metodiku, par kuru 2023. gada decembrī tika panākta vienošanās ar dalībvalstīm, kopējais apkopojums ir strukturēts sešās politikas dimensijās, no kurām katrā aplūkoti galvenie Šengenas zonas rezultatīvas darbības aspekti: valstu īstenotā Šengenas pārvaldība, ārējā dimensija, ārējo robežu pārvaldība, atgriešana, iekšējai robežkontrolei alternatīvi pasākumi un iekšējā drošība. Pamatojoties uz atsevišķajiem Šengenas rezultātu apkopojumiem, kuros dalībvalstīm piešķirti punkti par ieteikumu īstenošanas līmeni, vizualizācijā ir parādīts vidējais punktu skaits katrā dimensijā visās dalībvalstīs (attēlots ar krāsainiem stabiņiem) un parādīts, kā dalībvalstu punktu skaits katrā dimensijā ir sadalīts pa kvartilēm (norādīts ar dalībvalstu skaitu katrā kvartilē). Piemēram, dimensijai “Iekšējā drošība” kopējais rezultāts ir 68 %. Šajā dimensijā deviņas dalībvalstis ir ieguvušas 75 % vai labāku rezultātu, 14 dalībvalstu iegūtais līmenis ir robežās no 50 % līdz 74 %, savukārt vienas dalībvalsts vērtējums ir robežās no 25 % līdz 49 %.

(21)

     Eiropadomes ārkārtas sanāksme (2023. gada 9. februāris), Eiropadomes sanāksme (2023. gada 23. marts), Eiropadomes sanāksme (2023. gada 29. un 30. jūnijs), Eiropadomes sanāksme (2023. gada 26. un 27. oktobris) un Eiropadomes sanāksme (2023. gada 14. un 15. decembris).

(22)

     Aptuveni 20 % valsts sadarbības koordinatoru ir reģistrēti kopīgā informācijas apmaiņas platformā.

(23)

     Pašlaik 11 Eiropas migrācijas sadarbības koordinatori (EMLO) ir izvietoti 11 trešās valstīs, 9 Eiropas atgriešanas sadarbības koordinatori (EURLO) ir izvietoti 13 trešās valstis, savukārt imigrācijas sadarbības koordinatoru (ILO) tīkls, ko veido gandrīz 472 sadarbības koordinatori, darbojas vairāk nekā 100 valstīs. Frontex sadarbības koordinatori (FLO) ir izvietoti kopumā 15 trešās valstīs. Eiropolam Moldovā ir viena pieaicinātā amatpersona. EUAA ir personāls tikai ilgtermiņa misijās, t. i., Rietumbalkānos, bet tā ir paredzējusi sadarbības koordinatoru Ēģiptē. Eurojust uzņem 11 sadarbības prokurorus no trešām valstīm.

(24)

     Turcijā — Ankarā, Rietumbalkānos — Belgradā (aptver Serbiju, Bosniju un Hercegovinu un Melnkalni) un Tirānā (aptver Albāniju, Ziemeļmaķedoniju un Kosovu*), Rietumāfrikā — Nigērā (Niamejā) un Senegālā (Dakārā; aptver Gambiju un Mauritāniju), kā arī Austrumu partnerībā — Kišiņevā (īslaicīgi) (aptver Moldovu, Ukrainu, Gruziju, Armēniju un Azerbaidžānu).

(25)

     Ar Albāniju, Moldovu, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju un Serbiju.

(26)

     Ar Albāniju, Armēniju, Azerbaidžānu, Bosniju un Hercegovinu, Kanādu, Kaboverdi, Gruziju, Kosovu, Moldovu, Melnkalni, Nigēriju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju, Turciju, Ukrainu, Apvienoto Karalisti, Amerikas Savienotajām Valstīm, kā arī Krieviju un Baltkrieviju (darba vienošanās ar divām pēdējām minētajām valstīm apturētas).

(27)

     Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, kas attiecas uz Regulas (ES) 2019/1896 par Eiropas Robežu un krasta apsardzi izvērtējumu un ietver pārskatu par pastāvīgo korpusu (COM(2024) 75 final).

(28)

     Laikposmā no 2015. gada līdz 2023. gada septembrim to valstu valstspiederīgie, kurām piemērojams bezvīzu režīms, ir iesnieguši vairāk nekā vienu miljonu patvēruma pieteikumu, kas veido 17 % no visiem patvēruma pieteikumiem. 2023. gadā 23 % patvēruma pieteikumu iesniedza to valstu valstspiederīgie, kurām piemērojams bezvīzu režīms.

(29)

     COM(2023) 642 final.

(30)

     Piemēram, Lietuva saņēma papildu 24 miljonus EUR, lai līdz minimumam samazinātu nelikumīgu ieceļošanu no Krievijas un Baltkrievijas. Turklāt papildu 80 miljoni EUR tika darīti pieejami robežkontroles pastiprināšanai Rietumbalkānu maršrutā. Šis finansējums papildina 55,8 miljonus EUR, kas 2023. gadā piešķirti robežkontroles spēju pastiprināšanai Bulgārijā un Rumānijā. Ievērojams finansējums ir darīts pieejams arī nolūkā uzlabot elektroniskās uzraudzības sistēmas pie ārējām sauszemes robežām (141,2 miljoni EUR) Bulgārijā, Horvātijā, Grieķijā, Lietuvā un Ungārijā. ES finansējums tika darīts pieejams arī aprīkojuma iegādei un nodošanai aģentūras rīcībā tās robežuzraudzības spēju stiprināšanai.

(31)

     2023. gadā sešām dalībvalstīm tika piešķirtas tiesības izmantot bezpilota gaisa kuģus uzraudzības veikšanai saskaņā ar BMVI īpašo darbību, un tie tika nodoti Frontex rīcībā. Šie gaisa kuģi aģentūrai būs pieejami uz laiku līdz četriem mēnešiem gadā un ietver sešus hibrīdus vertikālās pacelšanās un nosēšanās tālvadības gaisa kuģus, trīs sistēmas, ko veido trīs vertikālās pacelšanās un nolaišanās tālvadības gaisa kuģi, divi bezpilota gaisa kuģu apkarošanas kompleksi un divas atsaitē piestiprinātas novērošanas sistēmas.

(32)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(33)

     BMVI īpašā darbība attiecībā uz Frontex tehnikas vienībām (tehnikas vienības ERKA valsts komponentiem, kas iegādātas saskaņā ar BMVI un nodotas Frontex rīcībā, lai palielinātu tās operatīvās spējas saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1896 64. panta 14. punktu).

(34)

     Starptautiskā Migrācijas organizācija saņēma ārkārtas palīdzību 14,3 miljonu EUR apmērā no AMIF tematiskā mehānisma, lai palīdzētu Itālijai pārsūtīt migrantus no Lampedūzas.

(35)

   9534/2/23 REV 2.

(36)

   15925/23.

(37)

     Līdz šim jau ir notikušas divas sanāksmes ar Bangladešu un Pakistānu, un 2024. gada aprīlī notiks papildu sanāksmes.

(38)

     Frontex 2023. gadā veica aptuveni 40 000 atgriešanu (par 58 % vairāk nekā 2022. gadā). Tomēr gandrīz trīs ceturtdaļas no aģentūras atbalstītajiem komerciālajiem lidojumiem tika veikti vien no piecām dalībvalstīm.

(39)

     2023. gadā dalībvalstis, izmantojot Frontex kopīgos reintegrācijas dienestus, ir piedāvājušas atgriešanās un reintegrācijas atbalstu vairāk nekā 97 000 cilvēku no 34 trešajām valstīm.

(40)

     Valstu atgriešanas konsultāciju struktūru izveidē būtiska nozīme ir bijusi ES finansējumam un Frontex atbalstam.

(41)

     Komisijas 2023. gada 16. marta Ieteikums par atgriešanas lēmumu savstarpēju atzīšanu un atgriešanas paātrināšanu, īstenojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/115/EK (C(2023) 1763 final).

(42)

     Vīzu kodeksa 25.a pants.

(43)

     Tas veido vairāk nekā 6 % no kopējās nodarbinātības ES.

(44)

     IATA, “Air Passenger Market Analysis”, 2023. gada decembris, pieejams vietnē https://www-prod.iata.org/en/iata-repository/publications/economic-reports/airline-revenue-to-surpass-pre-pandemic-levels-in-2023/ . 

(45)

     2022. gada 9. septembrī Padome vienojās pilnībā apturēt ES un Krievijas nolīgumu par vīzu atvieglotu izsniegšanu. Komisija 2022. gada 30. septembrī nāca klajā ar pamatnostādnēm dalībvalstīm par vīzu procedūrām, kā arī par Krievijas pilsoņu robežkontroli pie ES ārējām robežām. https://ec.europa.eu/commission/presscorner/detail/en/ip_22_5903 . 

(46)

     2023. gada decembrī ar finansiālu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Robežu pārvaldības un vīzu instrumentu (BMVI), konsulātos trešās valstīs jau bija izvietoti 16 darbinieki. Paredzams, ka turpmākajos gados to skaits palielināsies, un līdz 2029. gadam konsulātos plānots izvietot 1527 darbiniekus.

(47)

     Regula (ES) 2023/2667 (2023. gada 22. novembris), ar ko attiecībā uz vīzas procedūras digitalizāciju groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 767/2008, (EK) Nr. 810/2009 un (ES) 2017/2226, Padomes Regulas (EK) Nr. 693/2003 un (EK) Nr. 694/2003 un Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, OV L 7.12.2023., 1.–43. lpp.

(48)

     Tiklīdz būs noteiktas minētās platformas un digitālās vīzas tehniskās specifikācijas, eu-LISA varēs sākt ES vīzas pieteikuma platformas izveidi, lai tā varētu sākt darboties 2028. gadā.

(49)

     Paredzams, ka pārskatītā Vīzu informācijas sistēma pilnībā sāks darboties līdz 2026. gada rudenim. 

(50)

     Ir pieņemti 26 īstenošanas un deleģētie akti, un vēl trīs akti ir galīgās pieņemšanas procedūrā.

(51)

     Attiecīgās iestādes ar Šengenas koordinatora starpniecību cieši sadarbojas ar Komisiju, lai ātri novērstu šos nopietnos trūkumus.

(52)

     Ir novērsti nopietni trūkumi, kas 2022. gadā konstatēti Spānijā un Islandē.

(53)

     2023. gadā vidēji 48 % no pārbaudēm Vīzu informācijas sistēmā pie ārējām robežām tika veiktas, izmantojot pirkstu nospiedumus. Pozitīvi ir tas, ka Beļģija, Islande, Latvija, Luksemburga un Nīderlande sasniedza 80 % slieksni.

(54)

     Konkrēti Beļģija, Francija, Grieķija, Islande un Latvija.

(55)

     Globālā iniciatīva cīņai pret transnacionālo organizēto noziedzību: Global-organized-crime-index-2023-web-compressed-compressed.pdf (globalinitiative.net) .

(56)

     Indeksā jēdziens “noturība” ir definēts kā spēja izturēt un traucēt organizētas noziedzīgas darbības kopumā, nevis atsevišķus tirgus, izmantojot politiskus, ekonomiskus, juridiskus un sociālus pasākumus. Kopējais vērtējums ir 6,27, un tas ievērojami pārsniedz pasaules vidējo rādītāju (4,81). Īpaši augsti vērtējumi sniegti attiecībā uz pozīcijām “starptautiskā sadarbība” (7,24), “valstu politika un tiesību akti” (6,85) un “teritoriālā integritāte” (6,48).

(57)

     Saskaņā ar Eiropola sniegto informāciju tiek lēsts, ka ES narkotiku tirgus mazumtirdzniecības minimālā vērtība ir 31 miljards EUR.

(58)

     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par ES ceļvedi narkotiku tirdzniecības un organizētās noziedzības apkarošanai.

(59)

     Šengenas zonā ir aptuveni 40 iekšējo sauszemes pierobežas reģionu, kas aptver 40 % no Savienības teritorijas un gandrīz 30 % ES iedzīvotāju.

(60)

     OV L, 2024/268, 17.1.2024., 1. lpp.

(61)

     Komisijas Ieteikums (ES) 2024/268 (2023. gada 23. novembris) par dalībvalstu sadarbību attiecībā uz nopietnu iekšējās drošības un sabiedriskās kārtības apdraudējumu teritorijā bez iekšējās robežkontroles, OV L, 2024/268, 17.1.2024.

(62)

     Lieta C-143/22.

(63)

     Pārsūtīšanas procedūra ir jauns instruments, ar ko risināt sekundārās kustības Šengenas zonā. Tas ļauj dalībvalstīm divpusējās sadarbības ietvaros pārsūtīt aizturētos trešo valstu valstspiederīgos, kas nelikumīgi uzturas pierobežas reģionos, uz dalībvalsti, no kuras viņi ir tieši ieradušies.

(64)

     Padomes Ieteikums (ES) 2022/915 (2022. gada 9. jūnijs) par operatīvo tiesībaizsardzības sadarbību, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A32022H0915 .

(65)

     Polija, Čehija, Vācija, Spānija, Francija, Austrija, Īrija, Luksemburga, Beļģija, Lietuva, Latvija, Rumānija un Bulgārija.

(66)

     https://www.benelux.int/files/3315/3234/9332/FichePolice_EN.pdf.

(67)

     Kopš 2023. gada 7. marta SIS ir ievadīti vairāk nekā 430 000 brīdinājumu par atgriešanu, vairāk nekā 11 500 brīdinājumu par neaizsargātām personām, vairāk nekā 900 brīdinājumu par personām un priekšmetiem saistībā ar izmeklēšanas pārbaudēm un vairāk nekā 45 brīdinājumi par nezināmām meklētām personām.

(68)

     Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1726 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011.

(69)

     Šā ziņojuma izcēlumi, kuros uzskaitītas prioritātes, būtu jālasa kā papildinājums Padomes ieteikumam, un to mērķis ir sniegt papildu kontekstu.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.4.2024

COM(2024) 173 final

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

2024. gada ziņojums par stāvokli Šengenas zonā

1. PIELIKUMS

Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms: galvenās norises un turpmākie soļi

Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms ir labi funkcionējošas Šengenas zonas stūrakmens, kas ļauj laikus identificēt un novērst nepilnības. Izmantojot šo vienādranga mehānismu, dalībvalstu ekspertu grupas, ko koordinē Komisija un kam palīdz novērotāji no ES aģentūrām un struktūrām, visaptveroši izvērtē katru dalībvalsti un asociēto Šengenas valsti, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis 1 .

2023. gadā, stājoties spēkā jaunajai Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma (SEMM) regulai 2 , sāka izmantot jaunas paaudzes Šengenas izvērtējumus. Ar izvērtējumu trešo paaudzi ievieš stratēģiskāku un integrētāku Šengenas izvērtēšanas koncepciju ar vienu izvērtēšanas grupu, kuras sastāvā ir dažādu politikas jomu eksperti. Pāreja uz izvērtējumu, kas vērsts uz valsti, sniedz pilnīgāku priekšstatu par dalībvalsts vispārējo sniegumu Šengenas acquis īstenošanā un ieguldījumu Šengenas zonas bez kontroles pie tās iekšējām robežām (“Šengenas zona”) darbībā.

Pamatojoties uz pēdējos gados panākto nozīmīgo progresu, mehānisma pastiprināšanas mērķis ir nodrošināt Šengenas izvērtējumu rezultātu plašāku politisko un operatīvo izmantošanu, lai atbalstītu Šengenas noteikumu īstenošanu un tādējādi palielinātu savstarpējo uzticēšanos.

Saskaņā ar jauno koncepciju Komisija atjaunināja galvenos instrumentus, kas ir Šengenas izvērtējumu sekmīgas sagatavošanas pamatā. Pirmkārt, tika pieņemta jaunā Šengenas izvērtēšanas rokasgrāmata, lai atspoguļotu jaunās regulas principus un veicinātu konsekvenci visā procesā. Rokasgrāmata nodrošina lielāku pārredzamību saskaņā ar jaunās regulas prasībām 3 . Otrkārt, tika pārskatīta standarta Šengenas izvērtēšanas anketa 4 , lai aptvertu jaunas juridiskas un ar darbību saistītas norises attiecībā uz Šengenas noteikumu īstenošanu.

2023. gada Šengenas valstu izvērtējumi

2023. gadā 5 Komisija trešās paaudzes Šengenas izvērtējumus sāka ar periodiskiem izvērtējumiem par Somiju, Lietuvu, Latviju un Igauniju. Jaunā pieeja Šengenas izvērtējumiem, kuras pamatā ir atjaunotā Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma (SEMM) regula, ļāva veikt pirmo integrēto un stratēģisko novērtējumu par to, kā izvērtētās dalībvalstis kopumā piemēro Šengenas acquis.

Apmeklētie objekti üCentrālās iestādes: valstu koordinācijas centri, policijas pārvaldes, attiecīgās ministrijas un SIRENE biroji, kā arī datu aizsardzības iestādes. üSauszemes robežas ar Krieviju un Baltkrieviju: Vālimā un Nuijamā, Medininku, Silenes, Pāternieku, Narvas un Luhamā robežšķērsošanas vietas. üLidostas: Helsinku, Tamperes, Turku, Viļņas, Kauņas, Palangas, Tallinas un Rīgas lidostas. üOstas: Tallinas, Paldisku, Liepājas, Ventspils, Rīgas, Neringas un Klaipēdas ostas. üAizturēšanas un uzņemšanas centri: Metsalas, Joutseno, Tallinas, Soodevahes aizturēšanas un uzņemšanas centri, Pabrades Ārvalstnieku reģistrācijas centrs, Ruklas Bēgļu uzņemšanas centrs, aizturēto ārvalstnieku izmitināšanas centri (DFAC) “Mucenieki” un “Daugavpils”.

Izvērtēšanas laikā īpaša uzmanība tika pievērsta:

·dalībvalstu spējām, procesiem un instrumentiem migrācijas un drošības risku novēršanai pie ārējām robežām, vienlaikus nodrošinot pienācīgu pamattiesību aizsardzības līmeni, jo īpaši ņemot vērā Krievijas un Baltkrievijas īstenoto migrantu instrumentalizāciju;

·stratēģiskai pārvaldībai valsts līmenī kā priekšnoteikumam rezultatīvai un integrētai Šengenas acquis īstenošanai. Tas ietvēra nacionālās stratēģijas, cilvēkresursus un apmācību (arī par pamattiesībām), riska analīzi, situatīvo plānošanu un ES instrumentu īstenošanu;

·reģionālo iniciatīvu lietderīgumam pārrobežu noziedzības apkarošanā Šengenas zonā;

·tādu lielapjoma IT sistēmu īstenošanai, kas atbalsta Šengenas acquis piemērošanu, tajā skaitā datu aizsardzības prasību ievērošanai, jo īpaši Šengenas Informācijas sistēmas jaunajām funkcijām, kā arī gatavības līmenim ieceļošanas/izceļošanas sistēmas darbības sākšanai.

Šī stratēģiskā pieeja ļāva izvērtēšanas grupām gūt visaptverošu izpratni par galvenajiem jautājumiem, kas ietekmē Šengenas zonas labu pārvaldību un pārvaldību katrā no izvērtētajām dalībvalstīm. Šengenas valstu ziņojumos, kas aizstāj iepriekšējos sešus tematiskos ziņojumus par katru dalībvalsti, tika apzinātas kopīgas problēmas šajās četrās dalībvalstīs, atspoguļojot faktu, ka tās saskaras ar līdzīgām problēmām, kas izklāstītas tālāk.

Pie ārējām robežām:

·Kopumā Somijā, Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Somijā robežkontrole un noturība krīzes situācijās pašlaik ir pietiekama. Tomēr to darbinieku skaits, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu robežu pārvaldības un atgriešanas darbību rezultatīvu īstenošanu, ir minimāls, un jebkādas iespējamās izmaiņas pašreizējā situācijā apdraudētu reaģēšanas spējas robežkontroles un atgriešanas uzdevumu veikšanai.

·Izvērtētās dalībvalstis, piemērojot robežpatrulēšanas pasākumus, saskārās ar grūtībām garantēt pamattiesību, jo īpaši neizraidīšanas principa, ievērošanu.

·Sauszemes robežas uzraudzības kvalitāte kopumā ir pienācīgā līmenī, lai gan joprojām pastāv nepilnības saistībā ar detektoriekārtu un cilvēkresursu trūkumu.

·Robežpārbaužu kvalitāte ir nekonsekventa.

Pasākumi Šengenas zonā neatbilstīgas migrācijas un pārrobežu noziedzības apkarošanai:

·Lai gan Somija, Lietuva, Latvija un Igaunija ir veikušas būtiskas izmaiņas stratēģiskā, juridiskā un operatīvā līmenī, lai novērstu neatbilstīgo migrantu pieaugošo ieceļošanu, vēl aizvien pastāv problēmas atgriešanas lēmumu rezultatīvas izpildes ziņā. Jo īpaši iespējas veikt atgriešanu negatīvi ietekmē atgriešanas uzraudzības trūkums gadījumos, kad netiek ievērots brīvprātīgas izceļošanas periods, un vairāku atgriešanas lēmumu izdošana vienai un tai pašai personai. Tas, ka Latvijas iestādes biežāk izmanto atgriešanas lēmumu savstarpējo atzīšanu, tika novērtēts kā paraugprakse, kas var palīdzēt risināt dažas no konstatētajām problēmām.

·Četru izvērtēto dalībvalstu iekšējās drošības stratēģijas nav konsekventi saistītas ar ES prioritātēm un stratēģijām iekšējās drošības jomā 6 , un tas neļauj lietderīgi piešķirt valstu resursus, tādējādi kavējot kopīgu Eiropas drošības instrumentu un funkciju īstenošanu.

Attiecībā uz informācijas apmaiņu Šengenas IT sistēmās un ar to saistītajām datu aizsardzības prasībām:

·Nav ieviestas visas atjaunotās SIS funkcijas, jo īpaši Latvijā, kur tiks organizēts pārbaudes apmeklējums. Turklāt četrās izvērtētajās dalībvalstīs meklēšana SIS-AFIS (automatizētā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā) nav pieejama visiem tiešajiem lietotājiem.

·SIRENE birojiem kopumā trūkst resursu un spēju veidošanas iespēju, un tas rada grūtības efektīvi pārvaldīt savlaicīgu informācijas apmaiņu.

·Iestādes, kas pārvalda un izmanto Šengenas Informācijas sistēmu un Vīzu informācijas sistēmu, ne vienmēr ievēro datu aizsardzības prasības neskaidra pienākumu sadalījuma, neatbilstošas piekļuves pārvaldības un datu drošības, nepareizu žurnāldatņu glabāšanas periodu, uzraudzības trūkuma un nepietiekamas personāla apmācības dēļ. Turklāt datu aizsardzības iestādes finanšu resursu un cilvēkresursu trūkuma dēļ ne vienmēr laikus un visaptveroši uzrauga persondatu apstrādes likumību.

·Dažās dalībvalstīs datu subjekti saskaras ar problēmām, īstenojot savas tiesības (piemēram, tiesības piekļūt datiem), jo pieprasījumiem, ko tie vēlas iesniegt, ir noteiktas nesamērīgas prasības.

Attiecībā uz Šengenas ārējo dimensiju:

·Lai gan izvērtēto iestāžu veiktā vīzu pieteikumu izskatīšana apmeklētajos konsulātos kopumā bija atbilstoša un lēmumi bija pamatoti, četrās izvērtētajās dalībvalstīs joprojām ir jāracionalizē sadarbība ar to ārpakalpojumu sniedzējiem, kā arī šīs sadarbības uzraudzība.

·Vēl aizvien ir aktuāls jautājums par ilgu gaidīšanas laiku saistībā ar Šengenas vīzu intervijām, lai gan mazākā mērā nekā 2022. gadā.

Papildus 2023. gada periodiskajiem izvērtējumiem Kiprai 2023. gada oktobrī tika veikts pirmreizējais Šengenas izvērtējums, kurā tika izvērtēts, kā tā izmanto Šengenas Informācijas sistēmu pēc tās pievienošanās SIS 2023. gada jūlijā. Izvērtējumā tika apstiprināts, ka šī IT pamatsistēma ir labi integrēta dažādu kompetento iestāžu darba procedūrās. Tika apzināta arī paraugprakse saistībā ar kompetento iestāžu apmācību. Būtu jāveic uzlabojumi, lai SIRENE birojam nodrošinātu pietiekamus cilvēkresursus un panāktu, ka SIS dati tiek izmantoti lietderīgi.

Turklāt 2023. gada septembrī, ņemot vērā Frontex veikto riska analīzi un neaizsargātības novērtējumus, Komisija organizēja arī divus nepaziņotus apmeklējumus Itālijā un Francijā.

Par nopietnu trūkumu tika uzskatīta Francijas neaizsargātība robežkontroles un jo īpaši robežpārbaužu veikšanā. Francijas iestādes nekavējoties veic pasākumus nepilnību novēršanai. Šengenas koordinators cieši sadarbojas ar Francijas iestādēm, un Komisijas dienesti aktīvi uzrauga situāciju.

2023. gada tematiskais Šengenas izvērtējums — cīņa pret narkotiku nelikumīgu ievešanu ES

Tematiskie Šengenas izvērtējumi sniedz unikālu iespēju novērtēt Šengenas acquis īstenošanas stāvokli konkrētā laikā visās dalībvalstīs un visās politikas jomās. Šo izvērtējumu transversālais raksturs sniedz līdz šim nebijušu pārskatu par to, kā Šengenas zona darbojas attiecībā uz konkrētiem prioritāriem jautājumiem, nodrošinot plašu informācijas bāzi, ko izmantot, lai noteiktu un īstenotu politikas izvēles un sekmētu dalībvalstu savstarpējo mācīšanos.

2023. gadā tematiskajā Šengenas izvērtējumā tika izvērtētas visas dalībvalstis, kas pilnībā piemēro Šengenas acquis 7 , nolūkā apzināt paraugpraksi saistībā ar šo valstu spējām apkarot narkotiku tirdzniecību, īpašu uzmanību pievēršot kontrabandai ostās. Visas dalībvalstis tika izvērtētas, izmantojot mērķorientētu anketu, un uz vietas tika apmeklētas Roterdamas, Antverpenes, Marseļas un Hamburgas ostas.

Tematiskajā izvērtējumā konstatēts, ka ES un dalībvalstīm ir tikai daļējs priekšstats par narkotiku tirdzniecības radīto apdraudējumu, jo tiek atklāta un konfiscēta tikai neliela daļa no Šengenas zonā ievestajām narkotiskajām vielām. Lai novērstu šo neaizsargātību, tika apzināta paraugprakse saistībā ar riska analīzi, aģentūru sadarbību — arī ar privātā sektora ieinteresētajām personām — un informācijas apmaiņu.

Viena no kopējām problēmām, kas skar visas lielās ostas, ir nepieciešamība koordinēt visu attiecīgo ostu darbībā iesaistīto dalībnieku darbību. Koordinācija un sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm, policiju, robežsardzi un muitas dienestiem, kā arī privātajiem partneriem ir būtiska, lai rezultatīvi apkarotu narkotiku tirdzniecību valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Šajā jomā tika ievēroti vairāki paraugprakses piemēri, arī attiecībā uz produktīvām publiskā un privātā sektora partnerībām un korupcijas apkarošanas pasākumiem narkotiku piegādes ķēdē.

Turklāt novērtējumā atklājās, ka ir jāstiprina šķēršļi narkotiku plūsmām Šengenas zonā, izmantojot efektīvu pārrobežu operatīvo sadarbību. Dažas dalībvalstis ir pieņēmušas divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus ar īpašiem noteikumiem, kas atvieglo sadarbību narkotiku tirdzniecības apkarošanā. Citi paraugprakses piemēri šajā jomā ir saistīti ar dalību EMPACT (Eiropas daudzdisciplīnu platformā pret noziedzības draudiem) un ar to saistītajās Eiropola operatīvajās darba grupās.

Tematiskā izvērtējuma konstatējumos arī uzsvērta nepieciešamība pēc ciešas un plašas starptautiskas sadarbības ar trešām valstīm. Vairākām dalībvalstīm ir īpaši operatīvās un stratēģiskās sadarbības nolīgumi ar izcelsmes vai tranzīta valstīm, un ES strādā, lai uzlabotu operatīvo sadarbību ar nozīmīgākajām Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstīm, kuras skar narkotiku tirdzniecība.

Pamatojoties uz tematisko izvērtēšanas ziņojumu, Šengenas padome 2024. gada martā pieņēma Padomes lēmumu, kurā izklāsta ieteikumu īstenot apzināto paraugpraksi 8 . Visas izvērtētās dalībvalstis tiek aicinātas iesniegt rīcības plānus, kuros sīki izklāstīts, kuri paraugprakses piemēri būtu noderīgi to konkrētajai situācijai valstī un kā tās šādu praksi īstenos.

Šengenas izvērtējumu potenciāla pilnīga izmantošana ar rezultatīvu īstenošanu un uzraudzību

Būtiska Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma darbības daļa ir uzraudzības posms — tas ļauj izvērtēšanas grupu konstatējumus pārvērst konkrētā novērtētās dalībvalsts rīcībā, lai uzlabotu Šengenas acquis piemērošanu. Mehānisma pozitīvā ietekme uz visu Šengenas zonu lielā mērā ir atkarīga no tā, cik rezultatīvi tiek īstenoti atsevišķie ieteikumi, kas sniegti pēc Šengenas izvērtējuma.

Kopš pirmā Šengenas cikla uzsākšanas 2022. gadā Šengenas rezultātu apkopojumi, kas tika nodoti ministriem Šengenas padomē, sniedz labu pārskatu par galvenajiem trūkumiem Šengenas zonas pārvaldībā to valstīs. Vienotas metodikas izstrāde Šengenas rezultātu pārskatam 2023. gadā ļauj labāk vizualizēt Šengenas izvērtēšanas ieteikumu īstenošanas līmeni un apzināt jomas, kurām jāpievērš steidzama uzmanība valstu un Eiropas līmenī. Rezultātu apkopojumam ir būtiska nozīme, lai mazinātu plaisu starp Šengenas politisko un operatīvo dimensiju, sniedzot skaidru izpratni par Šengenas noteikumu nepiemērošanas sekām. Šengenas izvērtējumu rezultātu labāka pamanāmība, jo īpaši atbildīgo ministru sanāksmē Šengenas padomē, var sekmēt produktīvus turpmākus pasākumus saistībā ar Šengenas izvērtēšanas darbībām.

2024. gada Šengenas rezultātu pārskats apstiprināja, ka Šengenas acquis kopumā tiek piemērots pienācīgi, lai gan progress dažādās dalībvalstīs un dažādās acquis daļās ir atšķirīgs. Tomēr saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānismu veiktās uzraudzības darbības atklāja, ka daudzās dalībvalstīs īstenošanas temps ir lēns, kā rezultātā plaši vērojami pastāvīgi trūkumi, arī attiecībā uz Šengenas arhitektūras galvenajiem aspektiem.

2024. gada Šengenas rezultātu pārskats pa galvenajiem rādītājiem

Otrajā Šengenas ciklā veiktās izvērtēšanas un uzraudzības darbības, kas vizualizētas 2024. gada Šengenas rezultātu apkopojumos, liecina, ka visā Šengenas zonā ir vajadzīgas prioritāras korektīvas darbības, lai uzlabotu robežpārbaužu kvalitāti, palielinātu ierobežotās atgriešanas spējas, risinātu problēmas drošības apdraudējumu identificēšanā, izmantojot Šengenas Informācijas sistēmu, un novērstu šķēršļus pārrobežu informācijas apmaiņai, jo īpaši saistībā ar neproduktīviem un neautomatizētiem vienotajiem kontaktpunktiem.

Komisija aicina visas dalībvalstis un asociētās Šengenas valstis nodrošināt rezultatīvus turpmākos pasākumus saistībā ar 2024. gada Šengenas rezultātu apkopojumu rezultātiem, tajā skaitā aktīvi sadarbojoties ar Šengenas koordinatoru. Jo īpaši ir steidzami jānovērš pastāvīgie nopietnie trūkumi Francijā un Grieķijā, kā arī sūdzības, kas saistītas ar notiekošajām pārkāpuma procedūrām 9 . Komisija cieši sadarbosies ar dalībvalstīm, lai nodrošinātu korektīvo pasākumu ātru īstenošanu. Ja ieteikumiem ir finansiāla ietekme uz dalībvalstīm, Komisija aicina dalībvalstis noteikt prioritātes to īstenošanai ES fondu valsts programmās 10 .

Otrajā Šengenas ciklā Komisija ir pastiprinājusi centienus efektīvākai ieteikumu īstenošanas uzraudzībai. Tā ir uzraudzījusi situāciju uz vietas vairākās dalībvalstīs, kurās tika konstatēti nopietni trūkumi, veicot atkārtotus apmeklējumus un pārbaudes apmeklējumus saskaņā ar jaunajiem instrumentiem, kas paredzēti jaunajā SEMM regulā.

Atkārtoti apmeklējumi 2023. gadā üNīderlande (jūnijs) vīzu politikas jomā. üSpānija (jūlijs) ārējo robežu pārvaldības jomā. üIslande (septembris) policijas sadarbības jomā. Ņemot vērā šo dalībvalstu labo progresu, izvērtēšanas grupas secināja, ka nopietnie trūkumi ir pienācīgi novērsti. 2023. gada pārbaudes apmeklējumi üBeļģija (janvāris). üFrancija (novembris). Abu apmeklējumu mērķis bija uzraudzīt korektīvās darbības saistībā ar robežkontroles kvalitāti. Lai gan Beļģijā bija vērojams zināms progress, abās dalībvalstīs vēl aizvien pastāv būtiski, steidzami novēršami trūkumi, arī attiecībā uz valsts pārvaldību.

Turklāt daudzos gadījumos dalībvalstis faktiski nesniedz ziņojumus saskaņā ar SEMM regulā noteiktajām juridiskajām prasībām un termiņiem, un vairākos gadījumos Komisijai iesniegtie rīcības plāni bija neatbilstoši un bija jāpārskata. No Šengenas izvērtējumiem izrietošo ieteikumu rezultatīva īstenošana vēl arvien ir nekonsekventa, un tas kavē mehānisma pilnu potenciālu veicināt spēcīgu un labi pārvaldītu Šengenas zonu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija ir nostiprinājusi savas uzraudzības spējas un atvieglojusi dalībvalstu centienus izpildīt savus ziņošanas pienākumus, digitalizējot uzraudzības posmu, izmantojot lietotni KOEL-SCHEVAL, kas ieviesta kopš 2023. gada maija. Tas ir ļāvis centralizēt visu ar ieteikumu īstenošanu saistīto informācijas apmaiņu vienā platformā, kas gan Komisijai, gan izvērtētajām dalībvalstīm sniedz labāku pārskatu par ieteikumu īstenošanas gaitu. Šī platforma ir palīdzējusi vienkāršot procedūras un palielināt pārredzamību, jo īpaši attiecībā uz ikgadējo atsevišķo Šengenas rezultātu apkopojumu izstrādi.

Ņemot vērā dalībvalstu iesniegto sekojumziņojumu jaunākos novērtējumus, Komisija ar šo slēdz rīcības plānus saistībā ar 2015. gada izvērtējumu par to, kā Beļģija nodrošina Šengenas acquis datu aizsardzības aspektus, 2018. gada izvērtējumu par Šveici saistībā ar atgriešanu, 2018. gada izvērtējumu par Lietuvu par policijas sadarbību, 2019. gada izvērtējumiem par Poliju saistībā ar kopējo vīzu politiku un ārējo robežu pārvaldību, 2019. gada izvērtējumu par Ungāriju saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu un 2022. gada izvērtējumu par Maltu saistībā ar kopējo vīzu politiku, saskaņā ar SEMM regulas 21. panta 3. punktu.

Turklāt Komisija arī tehniski slēdz rīcības plānus saistībā ar 2016. gada izvērtējumiem par Grieķiju saistībā ar tās īstenoto ārējo robežu pārvaldību un Šengenas acquis datu aizsardzības aspektiem, 2016. gada izvērtējumu par Luksemburgu saistībā ar Šengenas acquis datu aizsardzības aspektiem, 2017. gada izvērtējumu par Dāniju saistībā ar tās īstenoto ārējo robežu pārvaldību un Šengenas Informācijas sistēmu, 2017. gada izvērtējumu par Islandi saistībā ar tās īstenoto ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu, 2017. gada izvērtējumu par Norvēģiju saistībā ar tās īstenoto ārējo robežu pārvaldību, Šengenas acquis datu aizsardzības aspektiem, atgriešanu un policijas sadarbību, 2017. gada izvērtējumu par Portugāli saistībā ar tās īstenoto ārējo robežu pārvaldību, atgriešanu, Šengenas Informācijas sistēmu un policijas sadarbību, 2017. gada izvērtējumu par Spāniju saistībā ar tās īstenoto ārējo robežu pārvaldību, Šengenas Informācijas sistēmu, atgriešanu un policijas sadarbību, 2017. gada izvērtējumu par Zviedriju saistībā ar tās īstenoto ārējo robežu pārvaldību un atgriešanu, 2018. gada izvērtējumu par Šveici saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu un 2018. gada izvērtējumu par Lietuvu saistībā ar policijas sadarbību, Šengenas acquis datu aizsardzības aspektiem un Šengenas Informācijas sistēmu. Tomēr šī slēgšana ir tehniska, jo tā attiecas uz rīcības plāniem, kas nav pilnībā īstenoti. Par neizpildītajiem ieteikumiem jāziņo saskaņā ar rīcības plānu, ko dalībvalstis iesniegušas pēc jaunā izvērtējuma, lai novērstu ziņošanas pienākumu dublēšanos.

Instrumenti stratēģisko Šengenas izvērtējumu atbalstam

Jaunā Šengenas izvērtējumu koncepcija nozīmē, ka ir jāpārskata to atbalstam izmantotie instrumenti. Saskaņā ar jauno regulu Komisija 2023. gadā ir strādājusi, lai uzlabotu pieejamo ekspertu grupu, Šengenas izvērtēšanas rokasgrāmatu, Šengenas standarta anketu un apmācības koncepciju Šengenas izvērtējumiem.

Pirmā pieejamo ekspertu grupa 2023. gada Šengenas izvērtējumu atbalstam Pirmās pieejamo ekspertu grupas izveide Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības darbību veikšanai saistībā ar 2023. gadā veiktajiem Šengenas izvērtējumiem ir izrādījusies noderīga administratīvā sloga samazināšanā un dalībvalstu ekspertu izraudzīšanās un atlases vienkāršošanā. Vienotais uzaicinājums ekspertiem attiecībā uz visiem nākamā gada izvērtējumiem, kam sekoja Komisijas veiktā ekspertu priekšatlase iekļaušanai minētajā grupā, nodrošināja nepieciešamo elastību, lai viegli atlasītu ekspertus, kuriem ir nepieciešamās speciālās zināšanas nepaziņotu izvērtējumu veikšanai, un ikreiz, kad atlasītie eksperti vairs nebija pieejami konkrētam apmeklējumam. Pēc 2023. gada pieejamo ekspertu grupas izveides tika izveidotas darba grupas Somijas, Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Kipras izvērtējumu veikšanai. 2023. gada izvērtējumos piedalījās eksperti no 31 dalībvalsts un Šengenas asociētās valsts — to sadalījums redzams nākamajā grafikā. Attiecībā uz tematisko izvērtējumu par narkotiku tirdzniecību tika izsludināts īpašs uzaicinājums, jo bija vajadzīgas specializētas zināšanas un pieredze dažādās politikas jomās, īpašu uzmanību pievēršot narkotiku tirdzniecībai. Dalībvalstu izraudzītie eksperti            Izvērtēšanas grupa

Komisija 2023. gada novembrī izveidoja 2024. gada ekspertu rezervi. Saskaņā ar Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma prasībām gandrīz visas dalībvalstis katrā politikas jomā izraudzījās vismaz vienu ekspertu. Šādi nerīkojās tikai dažas dalībvalstis, atsaucoties uz to, ka šāda izraudzīšanās būtiski ietekmētu valsts uzdevumu izpildi 11 , un tāpēc tās nevarēja izvirzīt vismaz vienu ekspertu katrā politikas jomā 12 . Kopumā tika norīkoti 526 valstu eksperti, no kuriem 505 tika atlasīti 2024. gada rezervei, ņemot vērā vispārīgos un konkrētos kritērijus, kas noteikti regulā un norīkošanas uzaicinājumā dalībvalstīm 13 .

Saistībā ar 2024. gada tematisko izvērtēšanu par atgriešanu tika izsludināts papildu uzaicinājums ekspertiem, lai nodrošinātu ekspertu ilgtspējīgu pieejamību visa gada garumā. Pamatojoties uz 31 kandidatūru, ko iesniegušas 20 dalībvalstis, grupā ir 15 eksperti. Frontex un ES Pamattiesību aģentūra atbalsta grupu novērotāju statusā, savukārt EUAA un eu-LISA sniedz ad hoc atbalstu.

Dalībvalstu izraudzītie eksperti            Izvērtēšanas grupa

Būtisks elements ekspertu rezerves labai darbībai joprojām ir Šengenas izvērtējumu koordinācija valstu līmenī, jo īpaši attiecībā uz ekspertu kvalifikāciju, ieinteresētību un pieejamību. Vairākos gadījumos priekšatlasē izraudzītie eksperti izvērtēšanas laikā profesionālu vai personisku iemeslu dēļ vairs nebija pieejami. Šīs pēdējā brīža izmaiņas sarežģīja izvērtēšanas apmeklējumu savlaicīgu organizēšanu un pienācīgu sagatavošanu. Komisija aicina dalībvalstis nodrošināt, lai to iepriekš izraudzītie eksperti būtu pilnībā apņēmušies iesaistīties Šengenas izvērtējumu veikšanā, jo tas ir vienādranga mehānisms, kas ir vienlīdz izdevīgs arī iestādēm, kuras nosūta ekspertus.

Tajā pašā laikā būtu jāstiprina apmācības pasākumu un izvērtēšanas darbību nepārtrauktība, lai nodrošinātu, ka nesen apmācītus ekspertus to iestādes nemainīgi izraugās rezervei saskaņā ar SEMM regulas prasībām 14 . Saistībā ar rezerves izveidi informācijas apmaiņas procesus varētu vēl vairāk uzlabot ar valstu kontaktpunktu starpniecību, tajā skaitā ar atsauksmju sniegšanu izraudzītajiem ekspertiem par procesa iznākumu.

Veidojot 2024. gada ekspertu rezervi, ir sekots līdzi norisēm Šengenas izvērtējumu organizēšanā. Pamatojoties uz inovācijām un pieredzi, kas gūta, izveidojot pirmo ekspertu rezervi, Komisija atjaunināja izvērtēšanas grupu sastāvu, veicinot tādu jauktu grupu izmantošanu, kuru locekļiem ir savstarpēji papildinoši profili un kompetences. Pirmo reizi Komisija izveidoja integrētu ekspertu rezervi un mudināja dalībvalstis izvirzīt ekspertus ar dažādiem profiliem, lai atbalstītu šādu grupu izveidi.

Ņemot vērā iepriekš minēto un policijas sadarbības ekspertu un lielapjoma informācijas sistēmu ekspertu profilu izteikto papildināmību, Komisija ar dalībvalstu vadošo ekspertu atbalstu apvienoja abas izvērtēšanas grupas, izveidojot vienu integrētu iekšējās drošības grupu. Šī jaunā koncepcija, kas ietver kopīgu plānošanu, programmu izstrādi un apmeklējumu uz vietas īstenošanu, tika sekmīgi īstenota 2023. gada izvērtējumos.

Komisija turpinās strādāt, lai stratēģiskāk un koordinētāk izmantotu komandas ar jauktām speciālajām zināšanām, ņemot vērā arī vajadzības, kas izriet no jauno Šengenas tiesību aktu (piemēram, Skrīninga regulas) pieņemšanas, kā arī jaunās IT arhitektūras ieviešanas. Komisija nodrošinās ekspertu rezerves sastāva attiecīgas korekcijas.

Lai nodrošinātu, ka izvērtēšanas un uzraudzības darbībām ir pieejama augstas kvalitātes ekspertu rezerve, 2023. gadā tika izveidots kopīgs un integrēts Šengenas vērtētāju apmācības satvars. Tā mērķis ir papildināt pamatīgas teorētiskās zināšanas ar labu izpratni par izvērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm, lai nodrošinātu konsekventu pieeju visās izvērtēšanas darbībās. Šā saskaņošanas procesa stūrakmens ir pirmās kopējās mācību programmas izveide, par kuru ir vienojusies Komisija, dalībvalstu apmācības eksperti un ES aģentūras. Šī vienotā kopējā mācību programma atspoguļo jaunās SEMM regulas principus, un to piemēro visos apmācības pasākumos neatkarīgi no tā, vai apmācību organizē dalībvalstis, aģentūras vai Komisija. Kopš šīs kopējās sistēmas izveides 2023. gada aprīlī, septembrī un oktobrī tika apmācīti 215 eksperti.

Turklāt 2024. gada janvārī notika otrais valstu koordinatoru un vadošo ekspertu darbseminārs, kurā piedalījās dalībvalstu un Komisijas valstu koordinatori, 2024. gada izvērtējumiem izraudzīti vadošie eksperti, kā arī vairāki 2023. gada izvērtējumiem izraudzītie valstu koordinatori un vadošie eksperti. Apmācība deva iespēju pieredzējušajiem ekspertiem dalīties ar savu viedokli par visaptverošo izvērtēšanas procesu un ļāva turpināt pārdomas par uzlabojumiem. Dalībvalstu koordinatoriem ir izšķiroša nozīme Šengenas vienādranga izvērtējumu izstrādē, plānošanā, īstenošanā un turpmākos pasākumos, kā arī esošo atšķirību novēršanā starp tehnisko/operatīvo un stratēģisko/politisko līmeni.

Ceļā uz vienotu Šengenas izvērtēšanas apmācības sistēmu spēcīgam valstu koordinatoru, vadošo ekspertu un ekspertu kopumam

Jaunā integrētā Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma principi tika konsolidēti pārskatītajā Šengenas izvērtēšanas rokasgrāmatā, kas tika pieņemta 2023. gada oktobrī. Tā noder kā praktiskas vadlīnijas visiem Šengenas izvērtējumos iesaistītajiem dalībniekiem visos procesa posmos — no sākotnējā plānošanas posma līdz rīcības plāna slēgšanai.

2023. gada jūlijā tika atjaunināta arī Šengenas standarta anketa, lai pilnībā aptvertu SEMM regulā noteikto izvērtēšanas tvērumu un pēdējos gados notikušās izmaiņas Šengenas acquis tiesību aktos. Tā kā turpmākajos gados tā būtu jāizmanto par pamatu Šengenas izvērtējumu izstrādē, tajā jau ir iekļauti jautājumi, kas saistīti ar rīkiem un tiesību aktiem, kuri drīzumā sāks darboties vai stāsies spēkā, piemēram, ieceļošanas/izceļošanas sistēma.

Turpmākie pasākumi: 2024. gada izvērtēšanas un uzraudzības darbības

Saskaņā ar daudzgadu izvērtēšanas programmu 2023.–2029. gadam un 2023. gada decembrī pieņemto 2024. gada izvērtēšanas programmu 2024. gadā paredzēts sagatavot periodiskos izvērtējumus par Horvātiju, Poliju, Ungāriju, Slovākiju un Čehiju. Pēc Padomes lēmuma par Šengenas acquis pilnīgu piemērošanu Bulgārijā un Rumānijā no 2024. gada marta un saskaņā ar SEMM regulas 23. panta 6. punktu daudzgadu izvērtēšanas programma tiks grozīta un abas dalībvalstis tiks izvērtētas 2025. gadā.

Attiecībā uz 2024. gadā veicamajām uzraudzības darbībām Komisija plāno apmeklēt Kipru, Franciju, Dāniju, Īriju, Grieķiju, Portugāli un Spāniju. Kipras un Īrijas gadījumā šie atkārtotie apmeklējumi ļaus pārbaudīt ieteikumu īstenošanas gaitu saistībā ar virzību uz pievienošanos Šengenas zonai.

Daudzgadu izvērtēšanas programmas 2023.–2029. gadam ietvaros īpaša prioritāte vēl aizvien ir Eiropas Robežu un krasta apsardzes valstu komponentu darbība, kā arī Šengenas Informācijas sistēmas īstenošana. Turklāt jaunās izvērtēšanas darbības aptvers arī jaunās Šengenas prasības, kas izriet no atjauninātā tiesiskā regulējuma, kā arī ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un Eiropas ceļošanas informācijas un atļauju sistēmas sagatavošanu un īstenošanu.

Saskaņā ar jauno izvērtējumu visaptverošo pieeju, ko tagad atspoguļo arī Šengenas rezultātu pārskata pārveidotā struktūra, Šengenas izvērtējumos 2024. gadā un turpmāk īpaša uzmanība tiks pievērsta situācijai pie iekšējām robežām, rezultatīvai sadarbībai ar trešām valstīm robežu, imigrācijas un drošības pasākumu jomā, kā arī iestāžu darbībai, arī aizsardzības pasākumiem korupcijas novēršanai.

Šengenas rezultātu pārskats turpinās atvieglot no Šengenas izvērtējumiem izrietošo ieteikumu īstenošanu, un tas tiks izmantots, lai, labāk apzinot un uzraugot horizontālās prioritātes, vēl vairāk veicinātu Šengenas padomes darbu. Šajā kontekstā aktīvi darbosies Šengenas koordinators, turpinot sadarboties ar valstu augstākajām Šengenas amatpersonām, lai atbalstītu Šengenas noteikumu īstenošanu, arī nodrošinot lielāku sinerģiju ar ES fondiem.

Šengenas izvērtējumi — Šengenas cikla pamatā

2024. gadā sākas 2023. gada tematiskā izvērtējuma par narkotiku tirdzniecību uzraudzības posms. Tā kā izvērtējums galvenokārt bija vērsts uz paraugprakses apzināšanu, dalībvalstis tika aicinātas apsvērt paraugprakses īstenošanas pievienoto vērtību un iespējamību savās valsts sistēmās. Komisija uzraudzīs šā ieteikuma 15 īstenošanu, izmantojot valstu rīcības plānus, kas jāiesniedz līdz 2024. gada jūnijam.

Tajā pašā laikā Komisija kopā ar dalībvalstu ekspertiem ir sākusi 2024. gada tematisko izvērtēšanu, lai, izmantojot kopīgus risinājumus un inovatīvu praksi, novērstu valstu nepilnības un veicinātu ES atgriešanas sistēmas rezultatīvu darbību. Pēc izvērtēšanas grupas izveides un vienošanās par anketu visām izvērtētajām dalībvalstīm atbildes ir jāiesniedz līdz 2024. gada jūnijam. Apmeklējumi uz vietas notiks 2024. gada rudenī.

Gatavojoties 2025. gadam un pēc apspriešanās ar dalībvalstīm, Komisija 2024. gada ziņojumā par stāvokli Šengenas zonā nāk klajā ar trim priekšlikumiem tematisko izvērtējumu veikšanai 2025. gadā. Šo priekšlikumu mērķis ir pievērsties prioritārām jomām un kopīgiem uzdevumiem, kas cita starpā ietver situācijas apzināšanos, drošības apdraudējumu identificēšanu un faktiskas spējas novērst riskus, kas saistīti ar neatbilstīgu migrāciju. 

Attiecībā uz apmācības pasākumiem kopējās mācību programmas īstenošana sākotnējās apmācības jomā 2023. gadā nodrošināja stabilu pamatu, uz kura var veidot turpmākās apmācības. Ņemot vērā iepriekš minēto, 2024. gadā sākotnējās apmācības tiks vēl vairāk pilnveidotas, lai sasniegtu kopējās mācību programmas mērķus, un tas sekmēs Šengenas vērtētāju augsto darba kvalitāti. Nākamās sākotnējās apmācības ir plānotas 2024. gada pavasarī un rudenī.

(1)

     Tā ir arī sistēma, ko izmanto, lai pārbaudītu, vai dalībvalstīs, kurās Šengenas acquis vēl nav (pilnībā) piemērots, ir izpildīti nosacījumi, kas vajadzīgi tā piemērošanai.

(2)

     Padomes Regula (ES) 2022/922 (2022. gada 9. jūnijs) par tāda izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma izveidi un darbību, kura mērķis ir pārbaudīt Šengenas acquis piemērošanu.

(3)

     Saskaņā ar SEMM regulas 28. pantu rokasgrāmatā noteikts, ka Komisija publiskos jauno valstu ziņojumu kopsavilkumu un ieteikumus. Šengenas izvērtēšana un uzraudzība — Eiropas Komisija (europa.eu) .

(4)

     C(2023) 3000 final.

(5)

     Tika izvērtēta arī Spānija (vīzu politika) un Portugāle (vīzu politika un datu aizsardzība). Šie periodiskie izvērtējumi tika veikti pēc Šengenas izvērtējumu otrā plānošanas cikla, jo sākotnēji tos bija plānots veikt 2020. un 2021. gadā, bet Covid-19 ierobežojumu dēļ tie tika atlikti.

(6)

     Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par ES Drošības savienības stratēģiju, COM(2020) 605 final.

(7)

     Izvērtējumā nebija iekļauta Bulgārija, Kipra, Īrija un Rumānija.

(8)

     Padomes Īstenošanas lēmums 7301/24 (2024. gada 4. marts), kurā izklāsta ieteikumu par to, kā īstenot paraugpraksi, kura apzināta 2023. gada tematiskajā Šengenas izvērtēšanā par dalībvalstu spējām policijas sadarbības, ārējo robežu aizsardzības un IT sistēmu pārvaldības jomā apkarot narkotiku tirdzniecību uz Savienību.

(9)

     Pamatojoties uz Šengenas izvērtējuma konstatējumiem, Komisija ir uzsākusi Beļģijai, Vācijai, Grieķijai un Spānijai adresētu pārkāpuma procedūru par to, kā tās piemēro atgriešanas acquis.

(10)

     Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/1148 (“BMVI regula”) 13. pantu un Regulas (ES) 2021/1147 (“AMIF regula”) 16. pantu, kā arī Regulas (ES) 2021/1149 (“IDF regula”) 16. pantu.

(11)

     Saskaņā ar regulas 17. panta 2. punktu: “Dalībvalstīm netiek prasīts norīkot ekspertus jomās, kurās objektīvu iemeslu dēļ tās netiek izvērtētas, vai — ārkārtas gadījumos — tad, ja norīkošana būtiski ietekmētu valsts uzdevumu izpildi. Ja dalībvalsts atsaucas uz pēdējo minēto situāciju, tā rakstiski sniedz Komisijai pamatojumu un informāciju par šādu ārkārtas situāciju.”

(12)

     Francija, Itālija un Slovākija neizraudzījās ekspertu datu aizsardzības jomā, savukārt Dānija neizraudzījās ekspertu policijas sadarbības jomā.

(13)

     Regulas 15. panta 1. punktā ir noteikts, ka ekspertiem “ir atbilstīga kvalifikācija, tostarp pamatīgas teorētiskas zināšanas un pieredze jomās, uz kurām attiecas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms, kā arī padziļinātas zināšanas par izvērtēšanas principiem, procedūrām un metodēm, un viņi spēj efektīvi sazināties kopējā valodā.” Saskaņā ar 17. panta 5. punktu dalībvalstīm jānorīko eksperti, kas atbilst šiem nosacījumiem.

(14)

     SEMM regulas 17. panta 6. punkts.

(15)

     Padomes 2024. gada 5. marta dokuments 7301/24.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.4.2024

COM(2024) 173 final

PIELIKUMS

dokumentam

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai

2024. gada ziņojums par stāvokli Šengenas zonā

2. PIELIKUMS

Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisma ietvaros apzinātās paraugprakses apkopojums

Šengenas zonas laba darbība ir atkarīga no tā, vai dalībvalstis rezultatīvi un efektīvi piemēro Šengenas noteikumus. Šengenas izvērtēšanas un uzraudzības mehānisms (SEMM) ir svarīgs aizsardzības pasākums, ar ko nodrošināt Šengenas acquis pienācīgu īstenošanu, — tas ne vien ļauj laikus atklāt neaizsargātības aspektus, bet arī dod iespēju apzināt dalībvalstu ieviesto paraugpraksi un inovatīvus risinājumus.

Paraugprakses apkopojums, kas pievienots 2024. gada ziņojumam par stāvokli Šengenas zonā, ir otrais izdevums kopš jaunās SEMM regulas stāšanās spēkā. Tas kā tas ir pielāgojams dokuments, tas ietver gan paraugpraksi, kas apzināta iepriekšējā apkopojumā, gan jaunus un inovatīvus pasākumus, kas apzināti 2023. gadā veiktajos izvērtējumos.

Šajā paraugprakses apkopojumā ir sniegts kopsavilkums par plašu paraugprakses piemēru klāstu, kas aptver vairākus Šengenas acquis aspektus, tajā skaitā valstu īstenoto Šengenas pārvaldību, ārējo robežu pārvaldību, vīzu politiku, atgriešanu, kā arī pasākumus Šengenas zonā, piemēram, iekšējās robežas un iekšējo drošību. Tā mērķis ir sniegt ieskatu inovatīvās stratēģijās, rīkos un pasākumos, kas var palīdzēt dalībvalstu iestādēm īstenot Šengenas acquis, un veicināt vienādranga zināšanu apmaiņu. Attiecīgajās Padomes struktūrās būtu jāveicina turpmāka zināšanu un pieredzes apmaiņa, lai pastiprinātu šos sadarbības centienus. Šī apkopojuma mērķis ir ar jaunu informāciju papildināt esošo paraugpraksi, kas izklāstīta piemērojamajos Komisijas vai Padomes ieteikumos vai rokasgrāmatās.

Šis apkopojums ir skaidrojošs dokuments, un tam nav juridiski saistoša statusa. Tas ir paredzēts kā vērtīgs resurss politikas veidotājiem, tiesībaizsardzības amatpersonām un citām ieinteresētajām personām, kas ir iesaistītas Šengenas zonas netraucētas un efektīvas darbības nodrošināšanā, kā arī lai atbalstītu iespējamos risinājumus korektīvajām darbībām, ar ko ieviesīs vērtētāju grupu turpmākos ieteikumus. Tas ir daļa no gada ziņojuma, kas minēts Padomes Regulas (ES) 2022/922 25. pantā.

VALSTU ĪSTENOTĀ ŠENGENAS PĀRVALDĪBA

1.Valstu stratēģijas

Eiropas integrētās robežu pārvaldības (EIRP) īstenošana

Valstu IRP pārvaldīšana -Valsts līmenī ir izveidots centrs, kas apvieno septiņas iestādes, arī policiju, migrācijas biroju un muitas pārvaldi. Tā galvenais mērķis ir izstrādāt apkarošanas stratēģijas, sniegt agrīnus brīdinājumus un sagatavot ieteikumus. Tā ir pastāvīga struktūra, kas organizēta, pamatojoties uz pagaidu vienību darbu, un centram ir plašs analītisko produktu klāsts, kas izmantojami gan taktisku lēmumu pieņemšanai vietējā līmenī, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanai ministriju līmenī. Šī centra veiktās analīzes rezultāti tiek izplatīti visām robežpolicijas vienībām, izmantojot policijas tīmekļa platformu. [Vācija, 2015] -Ārkārtas rīcības plāns ietver detalizētas procedūras dažādiem iespējamiem krīzes scenārijiem, tajā noteikti skaidri uzdevumi un pienākumi visām attiecīgajām valsts iestādēm (tajā skaitā policijai, muitai, bruņotajiem spēkiem un imigrācijas dienestiem), kā arī vietējām ieinteresētajām personām (piemēram, pašvaldībām un nevalstiskajām organizācijām). Šādus plānus papildina procedūras Eiropas atbalsta pieprasīšanai un integrēšanai. Tika veikti vairāki situatīvās plānošanas sistēmas izmēģinājumi, iesaistot visas par krīzēm atbildīgās valsts iestādes. [Somija, 2023]

Kvalitātes kontroles mehānisms -Iekšlietu ministrija ir izveidojusi valsts ārējo robežu izvērtēšanas mehānismu, kura pamatā ir Eiropas un valsts kvalitātes kontroles mehānismi. Tajā ir apkopoti ieteikumi no Šengenas izvērtēšanas mehānisma, Frontex neaizsargātības novērtējuma un valstu izvērtēšanas apmeklējumiem. Tajā ir ietverts Šengenas Informācijas sistēmas / SIRENE un policijas sadarbības jautājumu izvērtējums. [Austrija, 2020] -Robežu pārvaldībai valstu un ES līmenī būtu sistemātiski jāpiemēro Eiropas kvalitātes kontroles mehānisms, aptverot visu EIRP darbības jomu. Pastāvīgais valstu kvalitātes kontroles mehānisms ietver valstu vērtētāju rezervi, kas tiek apmācīta Frontex Šengenas vērtētāju kursos. [Valstu IRP stratēģiju tematiskais izvērtējums, 2020]

Sadarbība starp aģentūrām

-Cieša un efektīva formalizētā starpaģentūru koordinācija un sadarbība starp dažādām valsts iestādēm centrālā, reģionālā un vietējā līmenī tiek uzskatīta par būtisku integrētās robežu pārvaldības sistēmu rezultatīvai darbībai. Robežsardzes vienības ir izvietotas attiecīgo trešo valstu teritoriālajos ūdeņos un uz sauszemes, nodrošinot pastāvīgu kopīgu patrulēšanu jūrā un gaisā, uz dalībvalsts kuģiem un lidmašīnās, ko atbalsta ar elektroniskiem līdzekļiem, piemēram, ar integrētu ārējās uzraudzības sistēmu (SIVE). [Valstu IRP stratēģiju tematiskais izvērtējums, 2020] -Izlūkdatu apmaiņa starp aģentūrām, izmantojot vienu un to pašu platformu, palīdz veidot kopīgu strukturētu ainu, kas uzlabo informācijas apmaiņas kvalitāti un atbalsta galvenās ieinteresētās personas to institucionālā uzdevuma izpildē, novēršot centienu dublēšanos. [Igaunija, 2023] -Izveidota kopīga izmeklēšanas vienība, iesaistot citas valsts tiesībaizsardzības iestādes un piecas citas ES dalībvalstis, kuras skar migrācijas plūsma, kā arī Eiropolu un Frontex. Tas ir ļāvis rezultatīvi un ātri apmainīties ar informāciju un tādējādi ātri reaģēt, un veikt iedarbīgus pasākumus, lai palēninātu migrācijas plūsmu un veiktu pasākumus pret tās veicinātājiem. Kriminālizlūkošanas un publiskos avotos pieejamas informācijas vākšana un koncentrēšana šajā vienībā, kā arī personu kontrolpārbaudes padarīja kopīgo izmeklēšanas vienību par operatīvo centru pie ārējās robežas, atbalstot šīs parādības vispārēju pārvaldību. [Lietuva, 2023]

2.Valstu spējas

Apmācība

Sadarbība ar CEPOL -Neatņemama iestāžu sadarbības sastāvdaļa policijas, muitas un robežsardzes pastāvīgajā pārvaldības struktūrā ir koordinēta un aktīva dalība Eiropas tiesībaizsardzības apmācībā. Apmācības vajadzības tiek regulāri apspriestas ne tikai Policijas universitātes koledžā, bet arī pastāvīgi sadarbojoties ar robežsardzes un muitas mācību iestādēm. Dalībnieku skaits CEPOL kursos ir liels, un piekļuve CEPOL e-mācību platformai LEED tiek piešķirta daudziem tiesībaizsardzības darbiniekiem. CEPOL apmācība ir iekļauta valsts policijas, muitas un robežsardzes gada apmācības plānos, un Policijas universitātes koledža koordinē pieejamo CEPOL mācību vietu sadalīšanu starp tiesībaizsardzības iestādēm atkarībā no to vajadzībām un kompetences. Turklāt informācija par CEPOL apmācības iespējām ir viegli pieejama policijas, muitas un robežsardzes iekštīklā. [Somija, 2023]

Atgriešana -Plaša apmācības programma, ko vada augsti kvalificēti pasniedzēji, kā arī izveidots konvojēšanas satvars, kuru atbalsta labi attīstīts pasniedzēju tīkls, nodrošina augstus konvojēšanas standartus atbilstīgi Frontex standartiem. Apmācība ietver gan teorētisko, gan praktisko daļu. Teorētiskā daļa ir vērsta uz atgriešanas operāciju procedūrām, pamattiesībām, tiesisko regulējumu, komunikāciju un kultūras izpratni, kā arī medicīniskajiem aspektiem. Praktiskās daļas laikā darbinieki tiek apmācīti par situācijām, kas rodas saistībā ar iejaukšanās paņēmieniem un ierobežojumiem (pirmais kontakts, gaisa kuģa kapteiņa instruēšana, iekāpšana, sēdināšana, pārvietošanās uz klāja, neatļauta pārvietošanās, ēdināšana, tualetes procedūras un nodošana). Praktiskie vingrinājumi tiek veikti lidmašīnas maketā, kas dod iespēju trenēties reālistiskās situācijās. [Portugāle, 2022] -Vienošanās ar aviokompāniju par regulāru gaisa kuģu un simulatoru izmantošanu, lai apmācītu konvojēšanas grupu atgriešanas operācijās ne tikai no operatīvā viedokļa, bet arī lai simulētu ārkārtas situācijas (piemēram, ugunsgrēkus), kas varētu rasties atgriešanas operāciju laikā. [Somija, 2023]

SIRENE birojs -Valsts policijas dienests ir stingri atbalstījis pareizi izstrādātu e-mācību moduļu izveidi, un pandēmijas kontekstā tie izrādījās īpaši efektīvi, sasniedzot gandrīz visus ieinteresētos tiešos lietotājus. Tika izstrādāti arī rīki, lai uzraudzītu mācību auditorijas progresu, un tika ieviesti kvalifikācijas paaugstināšanas kursi. Tādēļ Šengenas Informācijas sistēmas tiešajiem lietotājiem kopumā bija labas zināšanas par iespējām, funkcijām un procedūrām, kas jāievēro. [Īrija, 2021] -Valsts izmeklēšanas biroja paspārnē izveidotais SIRENE birojs ir izstrādājis valsts tiešsaistes apmācības kursu, kurā galvenā uzmanība pievērsta jaunajai Šengenas Informācijas sistēmas regulai. Kurss ietver teorētisko materiālu apguvi un zināšanu pārbaudes. Policijas darbiniekiem, robežsardzei un muitas darbiniekiem tiešsaistes apmācības pakete ir obligāta, un kursa apgūšana tiek uzraudzīta un kontrolēta. [Somija, 2023] -SIRENE biroja telpās ir izveidots mūsdienīgs mācību centrs, kas nodrošina visaptverošas praktiskas apmācības iespējas visiem tiešajiem lietotājiem visās valsts tiesībaizsardzības aģentūrās. Izglītojošie pasākumi ietver praktiskas nodarbības datorklasēs un e-mācību platformu (tajā skaitā policijas iekštīkla un CEPOL kursu) pieejamību saistībā ar SIS tālmācību. Policijas akadēmija regulāri sadarbojas ar attiecīgajām policijas struktūrvienībām, vietējām universitātēm un NVO, lai nodrošinātu, ka apmācības programmā regulāri tiek iekļauti jauninājumi, arī starptautiskās policijas sadarbības un Šengenas jautājumos. Pilns rokasgrāmatu kopums ar visu attiecīgo informāciju par Šengenas Informācijas sistēmu, automatizēto pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmu un SIRENE jautājumiem visām kompetentajām valsts iestādēm un policijas dienestiem ir pieejams policijas iekštīkla e-bibliotēkās. [Kipra, 2023] -Valsts IT sistēma reģistrē informāciju un dokumentus par trešo valstu valstspiederīgajiem, kuriem piemērojama atgriešana, tādējādi sniedzot pilnīgu priekšstatu par viņu situāciju. SIRENE birojs ir atbildīgs par valstu brīdinājumu par atgriešanu tiešu pārveidošanu migrācijas iestāžu sistēmās par brīdinājumiem par ieceļošanas un uzturēšanās atteikumu pēc tam, kad no citām dalībvalstīm saņemtas R-A SIRENE veidlapas par valsts brīdinājumiem. To pašu procedūru var veikt robežsargi, ja persona, uz kuru attiecas atgriešanas brīdinājums, atrodas kādā no izceļošanas vietām no ES teritorijas. [Igaunija, 2023]

Kopīga apmācība ar citām dalībvalstīm -Dalībvalsts ir pieņēmusi koncepciju par kopīgu apmācību ar kaimiņvalstu policijas dienestiem kā veidu sadarbības uzlabošanai pierobežas teritorijās. Kopīgu apmācību un cita veida sadarbību tiesībaizsardzības jomā ar ārvalstu kolēģiem nodrošina, piemēram, Divpusējās sadarbības komitejas darbs. Kopīgu apmācību organizē arī Policijas un muitas sadarbības centrs. [Vācija, 2020; Spānija, 2022]

Datu aizsardzība -Konsulārajos posteņos ir labi attīstīta datu aizsardzības apmācība ārvalstu darbiniekiem, un notiek arī datu aizsardzības apmācība, kas tiek organizēta sadarbībā ar Ārlietu ministrijas datu aizsardzības speciālistu un Datu aizsardzības iestādi. [Čehija, 2019] -Plaša valsts Šengenas Informācijas sistēmas pārziņa apmācības koncepcija un jo īpaši e-mācību moduļu nodrošināšana un visaptveroša apmācības stratēģija jaunajiem darbiniekiem. [Nīderlande, 2021] -Datu aizsardzības iestādes (DPA) darbinieki, kuri strādā ar jautājumiem, kas saistīti ar Vīzu informācijas sistēmu (VIS) un Šengenas Informācijas sistēmu (SIS), saņem atbilstošu apmācību, kas tiek pielāgota katrai personai individuāli. [Nīderlande, 2021] -Visaptveroša apmācība par datu aizsardzības prasībām saistībā ar Šengenas Informācijas sistēmu — to organizē datu aizsardzības inspektors, un tā paredzēta valsts SIS un SIRENE biroja darbiniekiem un tiešajiem lietotājiem, jo īpaši attiecībā uz informētības uzlabošanas centieniem. [Itālija, 2021] -Ārlietu ministrijas darbinieku apmācība un informētības uzlabošana par datu aizsardzības prasībām saistībā ar vīzu izsniegšanas procedūru un Vīzu informācijas sistēmu, arī ar datu aizsardzības speciālista biroja aktīvu iesaistīšanos; paredzēta tiešajiem lietotājiem, jo īpaši konsulārajiem darbiniekiem pirms to norīkošanas uz vēstniecībām/konsulātiem. [Grieķija, 2021]

Aprīkojums

-Mūsdienīga, īpaši pielāgota tehniskā aprīkojuma, piemēram, planšetdatoru, viedtālruņu un citu pārnēsājamu ierīču, izmantošana ar speciālu programmatūru, kas ieprogrammēta tā, lai atvieglotu policijas darbu trešo valstu valstspiederīgo identificēšanā, kad policija vēlas ātri pārbaudīt, vai trešo valstu valstspiederīgie, kuri tiek pārbaudīti, ir tiesīgi uzturēties dalībvalstī. [Šveice, 2018] Mobilās ierīces -Plašā mobilo ierīču ieviešana ir palielinājusi kopējo meklējumu un informācijas atbilsmju skaitu SIS. [Čehija, 2019] -Tiek izmantotas mobilās ierīces, kas pārbauda ceļošanas dokumentu nolasāmo zonu, parāda un saglabā datus no dokumentiem, kā arī veic meklēšanu valsts datubāzēs un SIS. Vaicājumu sistēmu bojājumu gadījumā var izmantot mobilās ierīces ar dokumentu lasītājiem, lai pārbaudītu SIS pasažieru satiksmes kontroles nolūkā. [Ungārija, 2019] -Mobilās ierīces tiek izmantotas, lai nodrošinātu patruļas darbiniekiem piekļuvi attiecīgajām datubāzēm, izmantojot mobilo lietotni. Mobilās ierīces ir viegli lietojamas un jaudīgas, tās var nolasīt transportlīdzekļu numura zīmes, kā arī personu apliecinošo dokumentu mašīnlasāmās zonas (MRZ). Tās ir aprīkotas arī ar sejas atpazīšanas iespējām (t. i., sejas atpazīšanas nolūkā tās nosūta fotoattēlus uz centrālo datubāzi). [Ungārija, 2019] -Tādu mobilo ierīču izplatīšana, kas ir aprīkotas ar vaicājumu veikšanas iespēju Šengenas Informācijas sistēmā, nodrošina to, ka visi policisti var viegli un ātri veikt vaicājumus sistēmā neatkarīgi no atrašanās vietas. [Beļģija, 2021] -Visi attiecīgā profila policisti ir apgādāti ar viedtālruņiem, kuriem ir tieša piekļuve valsts (vai starptautiskajām) datubāzēm, un ar drošu saziņas lietotni. Valsts policijas spēki darbam ārpus biroja izmanto mobilo risinājumu. Katrs operatīvā darba policists, izmantojot mobilās ierīces (planšetdatorus, viedtālruņus un klēpjdatorus), var iesniegt vaicājumus valsts (vai starptautiskajās) datubāzēs (piemēram, par personu apliecinošiem dokumentiem, numura zīmēm un biometriskajiem datiem). Objekti (piemēram, numura zīmes), kas tiek noskenēti ar viedtālruni, tiek nekavējoties pārbaudīti centrālajā datubāzē. [Nīderlande, 2021]

3.Lielapjoma IT sistēmas

Valstu lietotnes

Brīdinājumi un vaicājumi -Ja SIRENE birojs izveido, atjaunina vai izdzēš brīdinājumu, izmantojot valsts lietotni, izdevēja/pieprasītāja iestāde tiek automātiski par to informēta, saņemot automātisku e-pasta paziņojumu. Tas vienkāršo procedūru, samazina darba slodzi un uzlabo informācijas apmaiņu starp dažādām iesaistītajām iestādēm. [Ungārija, 2019] -Dalībvalsts saņem pasažieru datus no visiem reisiem, kas ienāk no trešām valstīm, Targeting Centre Borders tos apkopo, un šie dati tiek automātiski apstrādāti, izmantojot valsts Iepriekšējas pasažieru informācijas (IPI) sistēmu. IPI sistēmu veido valsts datubāzes, “uzraudzības saraksti”, profili, kuru pamatā ir riska analīze, SIS un Zagto un pazaudēto ceļošanas dokumentu (SLTD) datubāze. Sakritības gadījumā operatoriem ir piekļuve vairākām datubāzēm, un viņi izmanto valsts lietotni, lai pārbaudītu sakritību un iegūtu papildu informāciju par brīdinājumu (fotoattēlus, pirkstu nospiedumus, papildu informāciju par “veicamo darbību” utt.). Informācijas atbilsmes rezultātā tiek parādīti identifikatori, “pieprasījuma iemesls” un “veicamā darbība”. Aizdomās turētā dati un reisa informācija tiek nosūtīta attiecīgajai lidostai vai jūras ostai, kas ir atbildīga par aizdomās turētā aizturēšanu. [Nīderlande, 2021] -Visas SIS vaicājumu lietotnes nodrošina vienkāršu iespēju (maza sarkana poga tieši zem tiešā lietotāja uzvārda) skatīt informāciju par datu kvalitātes brīdinājumiem SIS brīdinājumos, kas izveidoti katram birojam (pēc biroja koda), un tas var būt vienkāršs veids, kā izlabot kļūdas valstu SIS brīdinājumos. [Itālija, 2021] -Ne vien šaujamieroču īpašniekiem, bet arī importētājiem un tirgotājiem visi importētie šaujamieroči ir jāreģistrē policijas reģistrā, veicot vienus un tos pašus automatizētos vaicājumus. Kopš 2022. gada augusta ir noteikts obligāts pienākums augšupielādēt šaujamieroču fotoattēlus, kuros norādīti visi pieejamie marķējumi un sērijas numuri. Tas nodrošina, ka fotoattēli ir pieejami pievienošanai brīdinājumiem, ja attiecīgā ieroča dati tiek ievadīti Šengenas Informācijas sistēmā. [Lietuva, 2023] -Centralizētā meklēšanas lietotne, ko policijas darbinieki un citi tiešie lietotāji izmanto, lai veiktu vaicājumus Šengenas Informācijas sistēmā, ir ļoti vienkārša un lietotājdraudzīga, un tajā ir skaidri parādīti saistītie brīdinājumi. Lietotne nodrošina raitu pāreju uz saistīto brīdinājumu. [Somija, 2023]

Informācijas atbilsmes paziņošana -Ir vairāki veidi, kā nodrošināt automātisku paziņojumu par informācijas atbilsmi SIRENE birojam. Konkrētāk: ·Informācijas parādīšana otrās līnijas darbinieka ekrānā, tiklīdz atbilsme ir reģistrēta pirmajā līnijā. Robežsargi SIRENE birojā informāciju par atbilsmi saņem arī ar robežsardzes lietotnes starpniecību. [Polija, 2015] ·Kad Valsts autotransporta aģentūra iegūst informācijas atbilsmi, SIRENE birojs saņem automātisku e-pasta paziņojumu. Tādējādi SIRENE operators var pārbaudīt atbilsmi un sazināties ar aģentūru, ja tā nav uzņēmusies iniciatīvu. [Luksemburga, 2016] ·Robežkontroles lietotnei ir tieša tērzēšanas funkcija ar lietu apstrādātāju SIRENE birojā, un tā ļauj nekavējoties tieši sazināties ar SIRENE biroju, ja tiek izsūtīta iekšējā informācijas atbilsmju ziņošanas veidlapa. [Horvātija, 2018] ·Valsts lietotne ļauj tiešajam lietotājam nosūtīt tūlītējos ziņojumus (t. i., no pirmās uz otro līniju), lai sniegtu papildu informāciju par atbilsmi. [Somija, 2018] -Visiem tiešajiem lietotājiem ir pieejama standartizēta informācijas atbilsmju ziņošanas veidlapa. Tiešie lietotāji var piekļūt šai veidlapai tieši, ar to lietotņu starpniecību, ko izmanto SIS vaicājumu iesniegšanai valsts līmenī, vai ar Federālās policijas failu apstrādes sistēmu. Atbilsmes veidlapa ir interaktīva, un to var viegli aizpildīt, izmantojot lielumus, kas norādīti nolaižamajā izvēlnē. Tā arī identificē kļūdaino informāciju, kas ierakstīta brīvā teksta laukos. [Vācija, 2020] -Lidostā robežsargi sadarbībā ar muitas darbiniekiem ir izveidojuši produktīvu pārraudzības procedūru atbilsmēm, kas saistītas ar brīdinājumiem par diskrētām pārbaudēm. Ja robežsargi pamanīs, ka uz pasažieri attiecas SIS pieprasījums veikt diskrētu pārbaudi, viņi par to diskrēti signalizēs muitas darbiniekiem. [Francija, 2021] -Valsts lietotne nodrošina Šengenas Informācijas sistēmas brīdinājuma atbilsmju ziņošanas veidlapu tiešajiem lietotājiem ar iepriekš aizpildītu veidni, kas no brīdinājuma izgūst visus pieejamos datus. Tiešie lietotāji aizpilda attiecīgos informācijas atbilsmes laukus un nosūta tos tieši SIRENE birojam; saņemtais e-pasta ziņojums ietver saturu HTML formātā, ko var tieši pārveidot par SIRENE veidlapu. Informācijas atbilsmju ziņošanas veidlapā ir iepriekš aizpildīti izmeklēšanas pārbaudes jautājumi. Tas nodrošina ļoti augstu datu kvalitātes līmeni un ziņošanu par atbilsmēm reāllaikā. [Lietuva, 2023] -Rezultatīva procedūra ziņošanai par to, ka persona, uz kuru attiecas atgriešanas lēmums un brīdinājums par atgriešanu, ir atstājusi Šengenas zonu. Šādos gadījumos robežsardzes iestāde, kura noteikusi atbilsmi, reģistrē izceļošanu tieši Migrācijas dienesta izmantotajā lietotnē. SIRENE birojs dzēš brīdinājumu par atgriešanu un izveido ieceļošanas atteikuma brīdinājumu ārpus darba laika, ja informācija par izceļošanu ir saņemta no citas Šengenas dalībvalsts vai valsts vēstniecībām vai konsulātiem. Piespiedu atgriešanas gadījumos to tieši sistēmā reģistrē arī vietējās policijas vienības, kas veikušas piespiedu atgriešanu. Šāda procedūra nodrošina atgriešanas politikas rezultatīvu pārvaldību valsts līmenī un arī nodrošina, ka gadījumā, ja atgriešanas lēmums ir papildināts ar ieceļošanas aizliegumu, ieceļošanas atteikuma brīdinājums tiek nekavējoties ievadīts Šengenas Informācijas sistēmā. [Somija, 2023]

Brīdinājuma izveide

-SIRENE darbplūsmā tika izveidots brīdinājuma ziņojums, lai atgādinātu iestādēm, ka, veidojot brīdinājumu SIS, ir jāievada biometriskie dati, ja tie ir pieejami. [Nīderlande, 2021] -Veidojot SIS brīdinājumus ar valsts lietotni, dati no iepriekšējiem ierakstiem tiek pievienoti automātiski. Fotoattēli tiek pievienoti, un identitātes informāciju var automātiski ievietot jaunajā brīdinājumā. [Francija, 2021] -Augsts datu kvalitātes un automatizācijas līmenis divos meklējamo personu reģistra procesos. Pirmkārt, kad ir izveidots brīdinājums par valstspiederīgo, reģistrs automātiski pārbauda, vai uz attiecīgās personas vārda valsts datubāzēs nav reģistrēts kāds transportlīdzeklis vai šaujamierocis, un automātiski piedāvā tiešajam lietotājam iespēju iekļaut reģistrēto priekšmetu kā brīdinājuma papildinājumu, kas tiešajam lietotājam ir jāapstiprina. Otrkārt, ievadot brīdinājumu par rezidentu, reģistrs iepriekš aizpilda un no valstu reģistriem importē brīdinājumā burtciparu datus (arī identifikācijas dokumenta informāciju). Identifikācijas dokumenta fotoattēls — ja tāds pieejams — netiek augšupielādēts automātiski, bet tiek pievienots manuāli. Turklāt, izveidojot brīdinājumu par atgriešanu valsts lietotnē par personu, kuras persondati ir valsts reģistros, valsts lietotne importē arī brīdinājuma burtciparu un biometriskos datus (arī identifikācijas dokumenta kopiju, ja tāda pieejama). [Lietuva, 2023]

Valstu SIS, valstu VIS un IT sistēmas

-Ir pieejama brīdināšanas sistēma, kas nekavējoties signalizē par neparastām novirzēm. Noviržu gadījumos uzraudzības rīks nosūta e-pasta ziņojumus sistēmas administratoriem. [Itālija, 2016] -Drošības operāciju centrs uzrauga visa policijas tīkla drošību lietotāja līmenī, atklājot neparastas novirzes, kas var liecināt par iespējamiem uzbrukumiem. Kad Drošības operāciju centrs konstatē aizdomīgu lietojumu, šim operāciju centram ir jāiejaucas, lai pārbaudītu iespējamo novirzi. Aktīva “netipiskas uzvedības” novērošana attiecībā uz tiešajiem lietotājiem, kuri veic vaicājumus, ļauj identificēt Šengenas Informācijas sistēmas nepareizas izmantošanas pazīmes un novērst iespējamos datu drošības riskus. [Nīderlande, 2021] -Valsts IT vīzu sistēmā tiek pastāvīgi atzīmēti steidzamie pieteikumi (piemēram, ja pieteikuma iesniedzējam jādodas ceļojumā neilgi pēc pieteikuma iesniegšanas, piemēram, tuva ģimenes locekļa hospitalizācijas gadījumā). Tādējādi steidzamos pieteikumus ir viegli identificēt, un to izskatīšanu var viegli noteikt kā prioritāti. [Malta, 2022] -eu-LISA sagatavotie ikmēneša datu kvalitātes ziņojumi tiek saņemti Valsts Šengenas Informācijas sistēmas birojā un pēc tam tiek iepriekš filtrēti, lai iekļautu tikai tos brīdinājumus, kas SIRENE birojam jāpārbauda un/vai jānosūta tiešajiem lietotājiem, kuri ir izveidojuši konkrēto brīdinājumu. Datu, ko iestādes ievadījušas Šengenas Informācijas sistēmā, labu kvalitāti lielā mērā nodrošina iespējamo kļūdu divlīmeņu verifikācija. [Lietuva, 2023] -Valsts SIS lietotnē viegli pamanāmā veidā — brīdinājuma augšdaļā, izceltas sarkaniem burtiem, — ir sniegtas norādes “Tūlītēja ziņošana” un “Nepareizi izmantota identitāte”. Šāds attēlojuma veids ļauj tiešajam lietotājam nekavējoties izprast situāciju saistībā ar brīdinājuma steidzamību, sarežģītību un sensitivitāti. [Kipra, 2023] -Vīzu apstrādes IT infrastruktūra būtiski atvieglo vīzu pieteikumu drošu iesniegšanu un izskatīšanu, ierobežojot atkarību no ārpakalpojumu sniedzēja attiecībā uz sistēmu pārvaldību un kontroli. Pirmkārt, tā ir tiešsaistes vīzas pieteikuma veidlapa, kas pieejama Ārlietu ministrijas tīmekļa vietnē un ko izmanto aptuveni 80 % vīzas pieteikumu, tajā skaitā rokasgrāmata ar noderīgu skaidrojumu daudzās valodās attiecībā uz datiem, kas jāievada dažādos laukos. Procesa beigās ir iespējams izveidot vajadzīgo apliecinošo dokumentu kontrolsarakstu atkarībā no pieteikuma iesniegšanas vietas un ceļojuma mērķa. Otrkārt, tā ir datu ievades sistēma, kas izstrādāta ārpakalpojumu sniedzējam, lai tas varētu reģistrēt pieteikumus un apvienot tos ar biometriskajiem datiem un skenētiem apliecinošajiem dokumentiem, un to pilnībā pārvalda valsts iestādes. Visbeidzot, pieteikumu apstrādes pamatsistēmai pieteikumu izskatīšanai un lēmumu pieņemšanai ir intuitīva, lietotājdraudzīga saskarne, kas nodrošina iespēju lēmumu pieņēmējiem viegli sazināties ar konsulātiem, ārpakalpojumu sniedzējiem, robežsargiem un policiju saistībā ar konkrētu pieteikumu. Sistēmā lietotājdraudzīgā veidā ir integrēts VIS pasts, un sistēmai ir dažādi analītiskie un statistikas instrumenti. Sistēmas žurnāldatņu pārvaldības un kontroles funkcija informē ministrijas atbalsta grupu par jebkādām neierastām datu apstrādes lietotāju darbībām. [Somija, 2023]

Datu aizsardzības prasības saistībā ar valsts Šengenas Informācijas sistēmu (N.SIS)

-N.SIS pārvaldošās iestādes atbildes datu subjektiem ir pieejamas dažādās valodās. [Dānija, 2017] -Iestādes, kas pārvalda N.SIS, pieņem ar datu subjektu tiesībām saistītus pieprasījumus arī valodās, kas nav dalībvalstu valodas. [Lietuva, 2018] -N.SIS pārziņa datu aizsardzības speciālists ir izstrādājis visaptverošu datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanas politiku, cita starpā procedūras, rīkus un norādījumus darbiniekiem. [Vācija, 2020] -Decentralizēta persondatu aizsardzības uzraudzības struktūra, kurā katrā policijas struktūrvienībā ir pieejamas kontaktpersonas persondatu aizsardzības jautājumos, bet par vispārējo uzraudzību atbild divi datu aizsardzības speciālisti (DPO). [Nīderlande, 2021] -Kriminālpolicijas Centrālā direktorāta Datu aizsardzības birojs ir daudz strādājis, lai uzlabotu datu aizsardzību un datu drošību, kā arī N.SIS, tajā skaitā izstrādājot politiku datu aizsardzības un informācijas/kiberdrošības jautājumos, definējot un revidējot informācijas drošības un datu aizsardzības pārvaldības sistēmu un nodrošinot pārskatatbildību saistībā ar informētību un apmācību datu aizsardzības jomā. Datu aizsardzības speciālists ir atbildīgs par neaizsargātības aspektu pārvaldību, neaizsargātības aspektu novērtēšanas koordinēšanu un riska novērtējumu un revīziju veikšanu; viņš/viņa proaktīvi un uz sadarbību vērstā veidā sadarbojas ar datu pārzini, piemēram, saistībā ar kiberdrošības operāciju centra izveides projektu, kas nodrošina incidentu ātru un produktīvu pārvaldību. [Itālija, 2021] -Policija ir izstrādājusi visaptverošu informācijas drošības un datu aizsardzības pārkāpumu paziņošanas politiku, tajā skaitā procedūras, rīkus un norādījumus darbiniekiem, kā arī dokumentus darbības nepārtrauktības nodrošināšanai. [Norvēģija, 2022] -Neatļauta piekļuve persondatiem tiek novērsta ar Valsts policijas pārvaldes lietotāju atļauju pārvaldību. Papildus situācijai, kad mainās personas amats vai darba uzdevumi, lietotāja vadītājs kontrolē un katru gadu novērtē, vai padoto atļaujas ir piemērotas, un vajadzības gadījumā uzsāk iekšēju procedūru to atjaunināšanai. Atbildīgajam sistēmas koordinatoram katru gadu jāpārbauda, vai ieinteresēto personu grupām un ārējām personām piešķirtās lietotāju tiesības ir atbilstošas un atjauninātas. [Somija, 2023]

Datu aizsardzības prasības saistībā ar vīzu izsniegšanas procedūru / Vīzu informācijas sistēmu

-N.VIS pārvaldošās iestādes pieņem pieprasījumus arī valodās, kas nav dalībvalstu valodas. [Lietuva, 2018] -Eiropas un starptautisko lietu ministrijai ir daudzpusīga (regulāra un visaptveroša) pieeja vīzu procesa revidēšanai Vīzu informācijas sistēmas ietvaros. [Austrija, 2020] -N.VIS pārzinis veic vērienīgas darbības saistībā ar konsulātu un ārpakalpojumu sniedzēja uzraudzību, tostarp datu drošības un datu aizsardzības jautājumos. Jo īpaši pēdējos gados N.VIS pārzinis ir veicis vairākas pašpārbaudes. [Spānija, 2017; Itālija, 2021] -Ārlietu, Eiropas Savienības un sadarbības ministrijas datu aizsardzības speciālists piedalās ministrijas veiktajās vīzu izsniegšanas procedūras pārbaudēs, kā arī kopumā ir cieši iesaistīts daudzos vīzu izsniegšanas procedūras datu aizsardzības aspektos. [Spānija, 2022] -Plaša žurnāldatņu kontrole, ko veic automatizēts programmatūras rīks, lai atklātu incidentus žurnāldatnēs. [Dānija, 2022] -Ārlietu ministrijas IT sistēmā ieviestais SIEM risinājums ir izstrādāts ar vairākām iepriekš definētām kārtulām, kas aktivizē trauksmi un pa e-pastu informē ministrijas VISA atbalsta grupu gadījumā, ja lietotāji, kas apstrādā datus C-VIS, veic neierastas darbības. Tā kā VISA sistēma reģistrē visu datu apstrādi VISA un C-VIS, ko veic visas tiešo lietotāju iestādes, kam ir piekļuves tiesības, žurnāldatņu kontrole aptver arī visas šīs iestādes. Ministrijas Datu aizsardzības personālam ir labi izstrādāta procedūra, ar kuru tas novērtē datu aizsardzības pārkāpumus un to, kādi papildu pasākumi jāveic, norādot arī termiņu, kādā jāinformē Datu aizsardzības iestāde. [Somija, 2023]

SIRENE birojs

SIRENE procedūras -Prokuratūrā darbojas dežūrdaļa, kas ir pieejama septiņas dienas nedēļā visu diennakti, lai pieņemtu nosūtījumus no SIRENE biroja. [Dānija, 2017] -Liela mēroga policijas operāciju laikā SIRENE darbinieki tiek iesaistīti pasākumos uz vietas. [Šveice, 2018] -Personām, kas cietušas no identitātes ļaunprātīgas izmantošanas, saskaņā ar valsts procedūrām tiek izsniegts attiecīgs apliecinājums. [Dānija, 2022] -Pirkstu nospiedumus no Šengenas Informācijas sistēmas ir iespējams nosūtīt valsts automatizētajai pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmai, izmantojot SIRENE darbplūsmas sistēmu, un automātiski var saņemt atbildes par atbilsmi/neatbilsmi. Šis process tiek uzsākts tikai tad, kad SIRENE darbplūsmas sistēmā tiek izveidots lietas fails. Saskaņā ar tiesību aktiem šis process neparedz SIS pirkstu nospiedumu saglabāšanu valsts AFIS. [Īrija, 2021] -Visām attiecīgajām iestādēm, kas saistītas ar policijas iekšējo drošo tīklu, ir savi oficiālie īpašie pasta konti, kurus tās izmanto informācijas apmaiņai. Visi policijas ziņojumi par incidentiem ir redzami visiem birojiem, kam piešķirts īpašais pasta konts, arī SIRENE darbiniekiem, kas proaktīvi veic meklēšanu pieejamajās datubāzēs, tajā skaitā SIS, un visiem ES un trešo valstu valstspiederīgajiem, kas iesaistīti paziņotajos incidentos. Ja šo vaicājumu rezultātā tiek konstatēta pozitīva atbilsme, SIRENE birojs nekavējoties sazinās ar policijas iecirkni, kas atbild par konkrēto lietu (kas ir ziņojis par incidentu), un lūdz veikt turpmākus pasākumus attiecībā uz brīdinājuma subjektu. SIRENE biroja izstrādātā proaktīvā pieeja nodrošina, ka SIS veikto vaicājumu laikā netiek palaista garām neviena atbilsme. [Kipra, 2023]

SIRENE darbplūsmas sistēma -Lietu pārvaldības lietotnēs, ja brīdinājums attiecas uz informācijas atbilsmi, kurā ietverti aizstājvārdi, ļaunprātīgi izmantotas identitātes un/vai saites, tiek parādīts uznirstošais logs, kas izceļ šīs būtiskās informācijas esamību. Ar šādu paziņojumu tiek rezultatīvi risināta viena no visbiežāk sastopamajām problēmām saistībā ar vaicājumu risinājumiem dažādās dalībvalstīs — grūtības padarīt šo informāciju redzamu tiešajam lietotājam. [Ungārija, 2019] -SIRENE darbplūsmas sistēma automātiski pārbauda visus ienākošos ziņojumus no visiem starptautiskajiem kanāliem (arī SIRENE veidlapas), salīdzinot tos ar iepriekš definētiem atslēgvārdiem. Veidlapās iekļautie persondati tiek automātiski pārbaudīti, salīdzinot tos ar pieslēgtajām datubāzēm. Šādas pārbaudes pozitīvie rezultāti tiek atzīmēti kā “karstās atbilsmes”, lai norādītu, ka šīs veidlapas ir jāapstrādā kā prioritāras. Pateicoties šim risinājumam, SIRENE birojs var produktīvi un bez jebkādas kavēšanās pārvaldīt ienākošos pieprasījumus. [Lihtenšteina, 2021] -Darbplūsmas sistēma ietver daudzas noderīgas funkcijas, tajā skaitā iespēju veikt tiešu ziņojumapmaiņu ar tiešajiem lietotājiem un otrādi, kā arī saīsinājumikonas visbiežāk izmantotajām funkcijām. [Īrija, 2021] -Ienākošās A un M veidlapas (kuras izmanto, lai apmainītos ar informāciju par Eiropas apcietināšanas orderiem un izdošanas pieprasījumiem, kā arī ar dažādu papildu informāciju, ja nav izstrādāta attiecīga procedūra) par personām tiek automātiski apstrādātas SIRENE lietu pārvaldības sistēmā, kas automātiski pārsūta Dānijas Drošības un izlūkošanas dienestam ienākošās veidlapas ar brīdinājumiem, kas saistīti ar terorismu. [Dānija, 2022] -Darbinieku veidotās SIRENE veidlapas tiek iepriekš aizpildītas ar brīdinājumu datiem, un tajās ir pieejami iepriekš izstrādāti teksti, kurus var pievienot tikai ar vienu klikšķi. Iepriekš izstrādātie teksti ir pielāgoti katrai veidlapai un brīdinājuma veidam. [Slovākija, 2019] -SIRENE lietu pārvaldības sistēma ir viena IT lietotne, kas visus ziņojumus apstrādā ļoti automatizētā veidā: ienākošās SIRENE veidlapas tiek automātiski reģistrētas esošām lietām un piešķirtas kompetentajam lietas darbiniekam; ienākošās A veidlapas tiek apstrādātas automātiski un pārbaudītas valsts datubāzēs, izmantojot atslēgvārdus. Šis process nodrošina, ka visas ienākošās A veidlapas, kas saistītas ar attiecīgajiem atslēgvārdiem, reizi dienā kā viena pakešdatne tiek automātiski nosūtītas attiecīgajām nodaļām un struktūrvienībām. A veidlapas operatoram piešķir manuālai apstrādei tikai tad, ja noteikta atbilsme. Šengenas Informācijas sistēmas brīdinājuma priekšskatījuma logā redzamās īpašās valstu atbilsmju veidlapas tiek automātiski nosūtītas no policijas pārlūkprogrammas/reģistru tiešajiem lietotājiem uz imigrācijas sadarbības koordinatora ienākošo ziņojumu pastkastīti un pēc tam pārveidotas SIRENE informācijas atbilsmju ziņošanas veidlapās. Šie procesi ievērojami atvieglo SIRENE biroja uzdevumu izpildi un atbalsta papildinformācijas un veidlapu apmaiņas savlaicīgumu un lietderīgumu. [Lietuva, 2023]

4.Pamattiesību aspekti

Piespiedu atgriešanās uzraudzība

-Atbilstošu uzraudzību nodrošina valsts galvotāja pilnīga neatkarība, viņa darbības aptvērums, atgriešanas konvojam sniegtā apmācība par pamattiesībām (arī par neaizsargātu personu grupu tiesībām) un neizraidīšanas principu, kā arī apmācītu piespiedu atgriešanās uzraudzītāju reģionālais tīkls, kas darbojas visā teritorijā. [Itālija, 2021] -Tiešsaistē regulāri publicējot sabiedriskā tiesību aizstāvja ziņojumus par piespiedu atgriešanās uzraudzību, cita starpā angļu valodā, kā daļu no ombuda vispārējā gada ziņojuma, tiek nodrošināta papildu kontrole pār izraidīšanas procesu, uzlabojot tā pārredzamību, un tiek vēl vairāk atbalstīta piespiedu atgriešanās uzraudzības mehānisma produktivitāte. [Čehija, 2019]

5.Datu aizsardzības uzraudzība

-Federālā datu aizsardzības iestāde ir izstrādājusi rīkus regulārai uzraudzībai, ko īsteno federālās Šengenas Informācijas sistēmas un Vīzu informācijas sistēmas iestādes, un tā ir veikusi daudzas uzraudzības darbības, ieskaitot ikgadējas inspekcijas federālās Šengenas Informācijas sistēmas tiešo lietotāju iestādēs. [Vācija, 2020] -Valsts Datu inspekcija organizē SIS un VIS uzraudzību darbības procesu modelī un Notation — rīkā, kas darbības procesu modeļa procesus attēlo grafiski. Darbības procesu modelis un Notation palīdz darbiniekiem izprast savus pienākumus katrā posmā, kā arī visu uzraudzības procesu. [Latvija, 2023]

ĀRĒJĀ DIMENSIJA

Sadarbība ar trešām valstīm

Sadarbības koordinatori -Saskaņā ar trīspusēju policijas nolīgumu dalībvalsts ir piekritusi kopīgi izmantot visus sadarbības koordinatorus, kas darbojas trešās valstīs, un pievērsties konkrētiem ģeogrāfiskiem mērķa apgabaliem. [Beļģija, 2015] -Saskaņā ar Ziemeļvalstu policijas sadarbības nolīgumu valsts tiesībaizsardzības iestādes (policija, muita un robežsardze) var izmantot visu ziemeļvalstu sadarbības koordinatoru tīklu visā pasaulē. Dalībvalstis var izmantot arī citu dalībvalstu sadarbības koordinatorus. Turklāt sadarbību starp dalībvalstu policijas iestādēm uzlabo izvietošana vienas dalībvalsts policijas departamentā. [Somija, 2018] -No Starptautiskā sadarbības biroja iekštīkla var tieši piekļūt daktiloskopijas datu datubāzei, kurā darbinieki var veikt vaicājumus valsts AFIS, izmantojot brīdinājumam pievienotu NIST datni, kas dod iespēju dažu minūšu laikā izgūt visas atbilsmes. Ja automātiskās meklēšanas rezultāti uzrāda atbilsmi, attiecīgā atbilsme ir jāpārbauda arī pirkstu nospiedumu ekspertam. Šī funkcija nodrošina iespēju ne tikai veikt vaicājumus valsts datubāzēs ar burtciparu parametriem, bet arī ar biometriskiem datiem, un tas palielina personas identifikācijas precizitāti. [Lietuva, 2023]

Starptautiskā sadarbība -Daudzpusējas sadarbības izveide un divpusēju nolīgumu noslēgšana ar vairākām trešām valstīm ļauj reāllaikā apmainīties ar datiem par jūras uzraudzību un robežšķērsošanas vietās veiktajām prāmju pārbaudēm, kā arī apmainīties ar citu informāciju par robežu. Iestādes aktīvi atbalsta valsts robežkontroles spēju attīstību trešās valstīs, piešķirot tām līdzekļus. [Itālija, 2021] -Valsts iestādes pārvalda migrācijas plūsmas un apkaro pārrobežu noziedzību no valstīm ārpus Šengenas zonas, īstenojot reģionālu robežuzraudzības koncepciju. Tā ietver trešo valstu sadarbības koordinatoru izvietošanu dalībvalsts reģionālajos koordinācijas centros un otrādi, ar mērķi veicināt tiešo sadarbību un informācijas apmaiņu. Robežsardzes vienības tiek izvietotas trešo valstu teritoriālajos ūdeņos un uz sauszemes, nodrošinot pastāvīgu kopīgu patrulēšanu jūrā un gaisā. Meklēšanas un glābšanas mehānisms papildina reģionālo robežuzraudzības sistēmu ar kuģiem, kurus koordinē valsts meklēšanas un glābšanas aģentūra. [Spānija, 2022]

Vīzu politika

Ārpakalpojumu sniedzējs -Finansiālu sankciju piemērošana ārpakalpojumu sniedzējiem līguma neievērošanas gadījumā, kā arī pastiprināta viņu darba uzraudzība ir iedarbīgs veids, kā panākt ārpakalpojumu sniedzēju atbilstību līguma noteikumiem un uzlabot viņu darbību. [Austrija, 2022]

ĀRĒJO ROBEŽU PĀRVALDĪBA

Situācijas apzināšanās valstīs un Eiropā un agrīnās brīdināšanas sistēma

Sadarbība (situācijas apzināšanās) -Divu kaimiņos esošu dalībvalstu žandarmērija ir attīstījusi ļoti labu divpusējo sadarbību saskaņā ar sadarbības memorandu. Pamatojoties uz šo memorandu, ir iespējams veikt kopīgu patrulēšanu jūrā un uz sauszemes, kā arī cita starpā apmainīties ar operatīvo personālu. Šo dalībvalstu iestādes ir arī vienojušās integrēt savas jūras uzraudzības sistēmas un apmainīties ar informāciju par jūras situācijas attēlu. [Portugāle/Spānija, 2017] -Koordinācija starp divu kaimiņos esošu dalībvalstu nacionālajiem koordinācijas centriem nodrošina vienotu situācijas attēlu, efektīvu informācijas apmaiņu, uzlabotu situācijas apzināšanos pie kopīgajām robežām un palielinātu reaģēšanas spēju, jo arī aktīvu izvietošana abām valstīm ir kopīga. [Portugāle/Spānija, 2017] -Tieša piekļuve valsts datubāzēm (papildus tām, ko izmanto robežkontrolei) dod iespēju nacionālajam koordinācijas centram uzturēt visaptverošu valsts situācijas attēlu un nodrošināt labāku situācijas apzināšanos ieinteresētajām personām valsts un Eiropas līmenī. [Somija, 2023] -Nacionālais koordinācijas centrs ir izveidojis procedūru EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu aktivizēšanas pieprasījumu izskatīšanai reģionu un vietējā līmenī. Ar šādu procedūru pārbauda katra EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu pieprasījuma likumību un atbilstību, pirms tie tiek iesniegti Frontex, nodrošinot, ka Frontex tiek nosūtīti tikai relevanti un izmaksu ziņā lietderīgi EUROSUR sapludināšanas pakalpojumu pieprasījumi, kas pēc tam tiek izmantoti operatīvajās darbībās. [Somija, 2023]

Riska analīze

Sauszemes robežas  -Robežkontroles iestādes valsts riska analīzes sistēma darbojas efektīvi, un tās darbību atbalsta funkcionāla sadarbība starp aģentūrām. Divas reizes gadā robežkontroles iestāde kopā ar muitu un Valsts policiju izdod kopīgus riska analīzes produktus. Regulāra un sistemātiska informācijas apmaiņa starp attiecīgajām valsts iestādēm, kas iesaistītas Eiropas integrētās robežu pārvaldības īstenošanā, kuras rezultātā tiek izstrādāti kopīgi riska analīzes produkti, nodrošina visaptverošu valsts situācijas apzināšanos un atbalsta adekvātas reaģēšanas spējas. Turklāt starp attiecīgajām robežu pārvaldībā iesaistītajām iestādēm tiek organizētas kopīgas mācības, kopīgas operācijas un pielāgotas darbības. [Lietuva, 2023]

Robežpārbaudes

Sauszemes robežas  -Maiņas vecākais sniedz operatīvu instruktāžu darbiniekiem, kuri norīkoti robežpārbaudēm pirmajā līnijā, pirms viņi veic robežpārbaudes ienākošam pasažieru ātrvilcienam no valsts, kas neietilpst Šengenas zonā. Lai nodrošinātu saskaņotu informācijas apmaiņu par atjauninātajiem riska profiliem, kā arī citiem būtiskiem operatīvajiem datiem, šajās instruktāžās piedalās muitas pārstāvji. Viens no robežsardzes patruļas grupas dalībniekiem ir īpaši apmācīts izlūkošanas vadībai. Efektīvas robežpārbaudes tiek veiktas, pamatojoties uz stratēģisku personāla izvietojumu un lietojot atbilstošas valodas, kas atbilst pasažieru sastāvam. Iepriekšēja pasažieru informācija ir nepieciešama par visiem vilcieniem un par šo vilcienu pasažieriem un apkalpes locekļiem. Izraudzīti robežsargi apstrādā pasažieru sarakstā iekļauto iepriekšējo informāciju par pasažieriem, iepriekš pārbaudot to iepriekš izvēlētos reģistros un novērtējot atzīmētos riskus. Ceļošanas dokumenti tiek izskatīti un pārbaudīti vizuāli un izmantojot atbilstošas tehniskās ierīces. [Somija, 2018]

Gaisa robežas  -Īpaša sešu robežsargu vienība uzrauga privāto transportu un atpūtas aviāciju, cita starpā vieglos gaisa kuģus un helikopterus, jo tai ir piekļuve reāllaika maršruta izsekošanas un lidojumu datiem no militārā radara. Šī vienība saņem visus lidojumu plānus, kas pēc tam tiek analizēti. Ja izlidošanas vai ielidošanas lidosta nav robežšķērsošanas vieta, šai policijas vienībai tiek sniegts brīdinājums, lai tā iejauktos. Par neatļautu nolaišanos lidlaukos, kas nav paredzēti robežšķērsošanai, varas iestādes uzliek naudassodus. Regulāri tiek veikta riska novērtēšana par novirzītiem lidojumu maršrutiem. [Beļģija, 2020] -Saziņa starp pirmo un otro līniju robežšķērsošanas vietās lidostā, izmantojot valsts lietotni, ir izteikti automatizēta un lietotājdraudzīga. Informācijas atbilsmes gadījumā pirmās līnijas darbiniekam ir iespēja ierakstīt piezīmes īpašā laukā, un informācija par atbilsmi kopā ar piezīmēm ar valsts lietotnes palīdzību tiek nosūtīta no pirmās līnijas uz otro līniju. Attiecībā uz e-vārtiem, ja ir konstatēta informācijas atbilsme saistībā ar diskrētas pārbaudes brīdinājumu, e-vārtu operators var arī pievienot piezīmi par atbilsmi, kas pēc tam tiek nekavējoties pārsūtīta uz otro līniju, kura vāc papildu pieejamo informāciju un nosūta informācijas atbilsmes veidlapu SIRENE. Tas ļauj pārbaudi pabeigt, nekontaktējoties ar brīdinājuma subjektu, vienlaikus vācot vajadzīgo informāciju. [Lietuva, 2023] -Par pasažieru datu vākšanu un apstrādi par visiem lidojumiem, kas pašlaik tiek veikti valstī, atbild Pasažieru informācijas nodaļa. Tās uzdevums ir informēt (septiņas dienas nedēļā visu diennakti) kompetentās tiesībaizsardzības iestādes par nepieciešamību turpināt ieceļojošo un izceļojošo pasažieru pārbaudi pēc viņu datu automatizētas salīdzināšanas ar attiecīgajām datubāzēm (piemēram, SIS, I24/7) vai ar abstraktiem profiliem, kas modelēti sadarbībā ar šādām iestādēm un/vai pēc to pieprasījuma. Tā kā nodaļa saņem vaicājumus no visām tiesībaizsardzības iestādēm, tai ir unikāla iespēja ziņot par izmeklēšanām un interešu objektiem, kas pārklājas, un informēt attiecīgās aģentūras. Nodaļas uzdevumu veiksmīgas izpildes un informācijas apmaiņas pamatā ir labi izstrādāta lietu pārvaldības sistēma saziņai ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un pasažieru informācijas nodaļām, un tā izveidota, ievērojot starptautisko paraugpraksi. Operācijās pienācīgi ņem vērā datu aizsardzību un procedūras prasības, kas noteiktas attiecīgajos ES un valstu tiesību aktos. Nodaļa proaktīvi rīko informētības uzlabošanas kampaņas par tās piedāvātajām spējām. Nodaļas rīcībā ir augstas kvalitātes tehniskie un cilvēkresursi. [Latvija, 2023]

Robežuzraudzība

-Robežsargus atbalsta operatīvā sistēma, kas nodrošina tiešu mobilo piekļuvi attiecīgajām datubāzēm un iespēju operatīvi koordinēt robežuzraudzību. Šī sistēma tiek izmantota arī patruļu koordinēšanai, situācijas apzināšanās sekmēšanai, patruļu pozicionēšanai un efektīvai reaģēšanas spējai. Tā turklāt ļauj reģionālajam koordinācijas centram iegūt vispārēju operatīvo ainu, nodrošinot iespēju laikus izvēlēties piemērotus iejaukšanās līdzekļus un saziņas kanālus. Interaktīvā saskarne ļauj robežsardzes un policijas patruļām, maiņu vecākajiem un reģionālajam koordinācijas centram atlasīt un nosūtīt apskatāmās vietas ģeolokācijas datus tieši uz monitoriem, kas uzstādīti katrā patruļas automobilī un kuģī. Tā nodrošina pastāvīgu un visaptverošu situācijas apzināšanos par robežuzraudzību atbildīgajiem robežsargiem, atvieglo saziņu un uzlabo reaģēšanas spējas. [Igaunija, 2018] -Robežsardze uzraudzības un iejaukšanās uzdevumu veikšanai izmanto bezpilota gaisa kuģus (UAV). Sistēmai ir pieslēgtas visas reģionālās vienības, kas ir atbildīgas par ārējām sauszemes robežām. To veido trīs platformas (bezpilota minimotora planieri), zemes stacijas (ar tālvadības pulti, ekrāniem un antenu) un cits atbalsta aprīkojums. Platformas ir aprīkotas ar dienasgaismas un nakts redzamības kamerām, un vienu platformu var izmantot jebkurā diennakts laikā. Augstas kvalitātes attēli no kamerām tiek piegādāti reāllaikā vai nu zemes stacijai, vai citiem pieslēgtiem adresātiem. Šī bezpilota gaisa kuģu sistēma var uzlabot robežuzraudzības spējas, uzlabot situācijas apzināšanos un atvieglot reaģēšanas spējas. Tiklīdz tiek atklāts kāds lidojošs objekts, reģionālais koordinācijas centrs tiek ātri informēts par konkrētiem intervences pasākumiem. [Polija, 2019] Valsts robežuzraudzības datubāze -Valsts robežuzraudzības koncepcijas pamatā ir visaptveroša un efektīva valsts datubāze, kurā apvienotas visas attiecīgās funkcijas operatīvo un taktisko uzdevumu atbalstam. Šajā sistēmā ir ņemti vērā visi robežuzraudzības operatīvā cikla elementi: atbalsts informācijas vākšanai, ziņošana par taktisko un operatīvo darbību rezultātiem, maiņu plānošana, patruļu vadība un koordinācija, efektīvu vietējo reaģēšanas pasākumu izstrāde un saskaņota situācijas apzināšanās nodrošināšana. Programmatūra nodrošina vienotu pakalpojumu platformu visām tiesībaizsardzības iestādēm, tādējādi nodrošinot resursu lietderīgu izmantošanu ārkārtas situācijās un ieguvumus, ko sniedz situācijas attēla apkopošana noteiktās atbildības jomās. Programmatūra ir saistīta ar uz vietas izvietotās patruļas mobilās IT vides funkcijām. Pamatojoties uz tās visaptverošo un saskaņoto struktūru, sistēmu var izmantot vietējā, reģionālā un valsts līmenī. [Igaunija, 2023]

ATGRIEŠANA

Valsts atgriešanas sistēmas produktīva darbība

Atgriešanas procedūras -Prakse pieņemt lēmumus par atgriešanu, izraidīšanu un ieceļošanas aizliegumu vienā posmā samazina administratīvo slogu, vienlaikus pilnībā ievērojot atgriežamo personu procesuālās tiesības. [Austrija, 2015] -Kārtība, kādā paziņo par “nodomu izdot ieceļošanas aizliegumu”, ja izceļošanas pārbaudē tiek atklāta nelikumīga uzturēšanās, dodot trešās valsts valstspiederīgajam iespēju izteikt iebildumus, ļauj iestādēm izdot ieceļošanas aizliegumu, nepārtraucot trešās valsts valstspiederīgā izceļošanu un vienlaikus ievērojot trešās valsts valstspiederīgā tiesības. [Nīderlande, 2021] -Kārtība, kas noteikta, lai sistemātiski kontrolētu, kā trešās valsts valstspiederīgais izpilda pienākumu atgriezties, ievērojot brīvprātīgās izceļošanas termiņu, ietver: ·ja minētās pārbaudes nedod rezultātus, Valsts robežsardzes dienests apmeklē pēdējo zināmo trešās valsts valstspiederīgā adresi dalībvalstī; ·Migrācijas departaments tiek informēts par rezultātiem un veic atbilstošus pasākumus. [Lietuva, 2018] Piespiedu atgriešanās procedūra -Ir ieviestas procedūras, kas ļauj iestādēm ātri pieņemt lēmumu par turpmāka patvēruma pieteikumu, kas iesniegts izraidīšanas procesa laikā, lai nepieļautu trešās valsts valstspiederīgā izraidīšanas atlikšanu vai aizkavēšanu, vienlaikus nodrošinot rezultatīvu neizraidīšanas principa īstenošanu. [Nīderlande, 2015]

Brīvprātīga atgriešanās -Atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās programmu veicināšana visos patvēruma un atgriešanas procedūru posmos nodrošina to, ka trešo valstu valstspiederīgie tiek pilnībā informēti par iespēju brīvprātīgi atgriezties, kad tie pirmoreiz sazinās ar valsts iestādēm. Šī prakse veicina augstu brīvprātīgas atgriešanās līmeni, kas sekmē cienīgāku, drošāku un rentablāku veidu, kā atgriezt trešo valstu valstspiederīgos, kuri uzturas nelikumīgi. [Luksemburga, 2016] -Visā atgriešanas procesā brīvprātīga atgriešanās ir valsts iestāžu prioritāte. Tiek izmantota proaktīva pieeja, lai visos procedūras posmos motivētu trešo valstu valstspiederīgos brīvprātīgi izceļot, jo īpaši aizturēšanas centros. Tiek uzskatīts, ka aizturēšanas centri veicina brīvprātīgu atgriešanos, lietu pārvaldniekiem un iestādēm aktīvi motivējot trešo valstu valstspiederīgos brīvprātīgi atstāt valsti un vienlaikus nodrošinot atbilstīgu izmitināšanu un atbalstu. [Nīderlande, 2021] -Agrīna saziņa ar atgriežamajām personām, veicinot brīvprātīgu atgriešanos/izceļošanu, un iespēja atgriežamajai personai iesaistīties brīvprātīgas atgriešanās shēmā jebkurā atgriešanas procesa posmā veicina un paplašina brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas izmantošanu kā vienotas ES atgriešanas sistēmas neatņemamu sastāvdaļu saskaņā ar ES brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģiju. [Dānija, 2022]

IT sistēma -Augstas klases tehnoloģiju, mobilo ierīču un visaptverošu datubāzu izmantošana ērtai piekļuvei informācijai un informācijas apmaiņai veicina to trešo valstu valstspiederīgo efektīvu atgriešanu, kuriem nav uzturēšanās tiesību. [Nīderlande, 2021] -Valsts IT atgriešanas lietu pārvaldības sistēma, kas tika izstrādāta saskaņā ar Frontex modeli (RECAMAS), nodrošina ar atgriešanu saistītās iestādes ar efektīvu un integrētu rīku, kas veicina atgriešanas lietu efektīvu pārvaldību. [Itālija, 2021 Igaunija, 2023] -Valsts migrācijas lietu pārvaldības sistēmas pieslēgšana Frontex Atgriešanas lietotnes (FAR) čarterreisu modulim ļauj valsts iestādēm tieši sasniegt visas ar Frontex atbalstu organizētās čarteroperācijas, kā arī palīdz tām efektīvāk organizēt atgriešanas operācijas un tajās piedalīties. [Austrija, 2020]

Aizturēšana izraidīšanas nolūkā

Aizturēšanas centri -Bērnu istaba ārvalstnieku reģistrācijas iestādēs nodrošina bērniem piemērotu un rosinošu vidi. Ilgais darba laiks un pieejamība bez ierobežojumiem, sociālā darbinieka klātbūtne un plašais spēļu un aktivitāšu klāsts padara to pievilcīgu lietošanai bērniem. [Lietuva, 2018] -Ģimenes centri un mērķtiecīgas psihiatriskās iestādes var nodrošināt neaizsargāto aizturēto personu īpašās vajadzības. Ģimenes centra iekārtojums, aktivitātes un personāla atdeve nodrošina ģimenes dzīvi, kas ir pēc iespējas tuvāka normālai dzīvei, un nodrošina piemērotu un rosinošu vidi ģimenēm un nepavadītiem nepilngadīgajiem. Psihiatriskā iestāde nodrošina ciešu sadarbību starp attiecīgajiem partneriem, lai atgriešanas procesā risinātu vajadzības, kādas ir neaizsargātām personām ar psiholoģiskām problēmām, vienlaikus paaugstinot atgriešanas procedūru efektivitāti. [Nīderlande, 2021] -Izstrādātie protokoli un apmācītais personāls, kā arī telpu dizains un režīms, palīdz mazināt nepilngadīgo spriedzi un traumas atgriešanas procesā un atbilst principam par bērna labāko interešu ievērošanu. [Norvēģija, 2022] -Ārvalstniekiem paredzētajās iestādēs ir garīgās veselības aprūpes kabineti, kas trešo valstu valstspiederīgajiem piedāvā palīdzību garīgās veselības problēmu risināšanā, piemēram, saistībā ar posttraumatiskā stresa sindromu un pašnāvību profilaksi, kā arī atbalsta viņu adaptāciju. Psihologi veic visu jaunuzņemto personu sākotnējo novērtēšanu un informē viņus par iespējām meklēt psiholoģisko atbalstu iestādē. Tas ļauj laikus identificēt psiholoģiskas problēmas un nodrošināt rezultatīvu pieeju un rīcību šādos gadījumos. Garīgās veselības aprūpes kabinetos var griezties darba laikā no pirmdienas līdz piektdienai pēc iepriekšēja pieraksta pa tālruni vai aizpildot pieteikuma veidlapu. Tas palīdz radīt atvērtu un drošu vidi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku tirdzniecības upuriem un citām neaizsargātām personām. [Lietuva, 2023]

IEKŠĒJĀS ROBEŽAS

Pārrobežu sadarbība iekšējo robežu zonās

Operatīvā sadarbība ar kaimiņos esošajām dalībvalstīm -Ar kaimiņvalstīm kopīgas trīspusējas patruļas vilcienos. [Austrija, 2015] -Dalībvalstis sagatavo kopīgu noziedzības analīzes pusgada ziņojumu un reizi divās nedēļās – operatīvās noziedzības analīzes ziņojumu. Turklāt tiek sagatavota ikdienas instruktāža ar informāciju par noziegumiem, kas izdarīti kādā vienā dalībvalstī, un tā tiek kopīgota ar partneru dalībvalstīm. [Lihtenšteina, 2015] -Pierobežas reģiona policijas rajonā darbojas kopīga analīzes grupa. Tajā piedalās vairākas aģentūras — arī policija, muita un robežapsardzes un kriminālizmeklēšanas iestādes. Analīze tiek izmantota, lai pieņemtu lēmumus par robežkontroli, kā arī policijas un muitas jautājumiem. Jāatzīmē, ka šie analītiskie ziņojumi tiek izmantoti, lai informētu amatpersonas pirms kopīgās patrulēšanas, cita starpā lai noteiktu dienu, laiku un vietu, kur šāda patrulēšana notiks. Par ostām, kurās ir atļauts iebraukt no valstīm ārpus Šengenas zonas, tiek gatavoti ikmēneša riska analīzes ziņojumi. Tos izmanto, lai informētu par robežkontroles operatīvajiem un administratīvajiem aspektiem. [Dānija, 2017] -Lai nodrošinātu rezultatīvu pārrobežu sadarbību un resursu savstarpēju izmantošanu, kaimiņos esošās dalībvalstis ir parakstījušas vienošanos par cilvēku izlūkošanas slēptu avotu kopīgu izmantošanu, lai veiktu slepenas izlūkošanas operācijas, izmantojot kopīgu policijas darbinieku rezervi. [Lietuva, 2018] -Divpusējie nolīgumi par policijas sadarbību, kas noslēgti ar divām kaimiņos esošām dalībvalstīm, ļauj apmainīties ar informāciju par administratīviem pārkāpumiem, nodrošina personu pārsūtīšanu un tranzītu caur citas valsts teritoriju, ko īsteno kādas līgumslēdzējas puses amatpersonas, ietver noteikumus, kas paplašina tradicionālo darbības jomu attiecībā uz pārrobežu tūlītēju pakaļdzīšanos un uzraudzību, un piešķir citas dalībvalsts policijas darbiniekiem tādas pašas policijas pilnvaras kā savas valsts policijas darbiniekiem, kad viņi veic kādas darbības šīs dalībvalsts teritorijā. Ar šiem nolīgumiem arī organizē daudzas kopīgas policijas pārrobežu sadarbības iniciatīvas. [Čehija, 2019] -Valsts datu sistēma nodrošina ekrāna mirgošanu, darbībai sākoties, un tādējādi tā nekavējoties brīdina operatorus par nepieciešamo turpmāko darbību. Tā nodrošina arī datu ievadi tiešsaistē. Sistēmā ir redzama arī patrulējošo automobiļu ģeogrāfiskā atrašanās vieta. Tieša piekļuve tai ir gan policijas sadarbības un muitas centriem, gan SPOC. [Čehija, 2019] -Spēkā esošie divpusējie nolīgumi ar kaimiņvalstīm Šengenas zonā atļauj pārrobežu tūlītēju pakaļdzīšanos attiecīgajās teritorijās bez laika un teritoriāliem ierobežojumiem, kā arī dod atļauju veikt tūlītēju pakaļdzīšanos ārpus tiem nodarījumiem, kas minēti Padomes pamatlēmuma (2002. gada 13. jūnijs) par Eiropas apcietināšanas orderi un par nodošanas procedūrām starp dalībvalstīm 2. pantā, piemēram, ja kāds izvairās no policijas vai robežpārbaudēm. Šie divpusējie nolīgumi pārsniedz arī Šengenas konvencijas noteikumus, atļaujot tūlītēju pakaļdzīšanos uz ūdens, kā arī atļaujot vajāto personu aizturēt ārvalstu policijas darbiniekam, kurš veic tūlītēju pakaļdzīšanos. Saskaņā ar nolīgumu tūlītēju pakaļdzīšanos var veikt pāri vairāk nekā vienai Šengenas zonas iekšējai robežai. [Slovākija, 2019; Ungārija, 2019] -Dalībvalstis sekmīgi sadarbojas ar kaimiņvalstīm pārrobežu novērošanā, izsekojot GPS ierīces pēc starptautiskiem pieprasījumiem. Visām kaimiņvalstīm ir tehniski saderīgas iekārtas, kas nodrošina transportlīdzekļu sekmīgu izsekošanu bez fiziskas novērošanas. Centrālais birojs koordinē šādu lietu izpildi un apkopo visaptverošu statistiku. [Ungārija, 2019] -Kopīgās divu valstu brigādes nelegālās imigrācijas un kontrabandistu apkarošanai ir integrēti un pastāvīgi starptautiskās sadarbības mehānismi, kas ļauj divām kaimiņvalstīm organizēt kontroli, pamatojoties uz migrācijas risku kopīgu analīzi. Šajās “brigādēs” (jeb “kopīgajās vienībās”), kas izveidotas pie Francijas un Vācijas un Francijas un Itālijas robežām, darbojas vienāds skaits darbinieku no abām valstīm, kuri atlasīti pēc viņu tehniskajām un valodas prasmēm, un šo brigāžu darbību reglamentē Prīmes līgumi vai divpusēji nolīgumi. Papildus kopīgu patruļu organizēšanai šīs kopīgās brigādes (jeb kopīgās vienības) nodrošina arī kopīgu apmācību. Šāda kopīgo brigāžu sistēma atvieglo informācijas apmaiņu starp divām kaimiņvalstīm un kontroles operāciju koordināciju, tādēļ tā ir jāveicina un jāattiecina arī uz citām robežām, jo īpaši uz Francijas un Spānijas robežu. [Francija, 2021] -Reģionālā līmenī pārrobežu sadarbības pamatā ir administratīvie protokoli ar kaimiņu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, un tos īsteno, izmantojot ikgadējus rīcības plānus. Šī praktiskā sadarbība ietver kopīgu riska analīzi, kopīgas operācijas un patruļas, konkrētu pasākumu pārvaldību un kopīgas mācības. Regulāri tiek veikta kopīga patrulēšana. Šī sadarbības koncepcija rada labu pamatu kopīgai operatīvai reakcijai reģionālā līmenī, ierobežotu resursu kopīgai izmantošanai un visaptverošākam noziedzības situācijas attēlam. [Igaunija, 2023; Latvija, 2023]

IEKŠĒJĀ DROŠĪBA

Valstu stratēģijas tiesībaizsardzības jomā

-Reizi četros gados tieslietu un drošības ministrs apstiprina Nacionālās drošības programmu, kurā izklāsta valsts politikas mērķus policijas pienākumu jomā. Reģionālā līmenī vietējās pašvaldības izsaka nacionālās prioritātes kā reģionālās politikas mērķus attiecībā uz policiju, iekļaujot tos Reģionālās drošības programmā. Tiesībaizsardzības iestādes apmainās ar izlūkdatiem un informāciju, vācot atbilstīgu informāciju un izlūkdatus, lai sniegtu ieguldījumu Nacionālās drošības programmā, reģionālās drošības programmās un Eiropola sagatavotajā smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumā (SOCTA). Izpētes departamenta vadības komitejām ir uzdots koordinēt un uzraudzīt visu procedūru. Ikdienas operatīvā instruktāža nodrošina dažādo policijas vienību informētību par īpašiem aspektiem, kam jāpievērš uzmanība to darbības jomā. Instruktāžas pamatā ir valsts modelis, un tajā tiek sniegta visa attiecīgā informācija un izlūkdati, kas pieejami vietējā, reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī. Tiek izstrādāti arī dažādi draudu novērtējumi. Tos izmanto, piemēram, kā sākumpunktu politikas izstrādē cīņai pret organizēto noziedzību un draudu līmeņa aplēsēs, kas norāda uz teroristu uzbrukuma iespējamību. Turklāt arī visu reģionālo izlūkošanas dienestu izpētes un analīzes nodaļas veic pašas savus draudu un drošības novērtējumus. [Nīderlande, 2021] -Ģenerālprokuratūra darbam vienotajā kontaktpunktā ir norīkojusi sadarbības prokuroru, ar kuru tā apspriežas par brīdinājumu un starptautisko apcietināšanas orderu izziņošanu, sarežģītām starptautiskām kriminālizmeklēšanām un citām lietām, kurās nepieciešams prokurora atbalsts. [Portugāle, 2022] -Ļoti cieša sadarbība starp ārvalstu sadarbības koordinatoriem un centrālo starptautiskās tiesiskās sadarbības iestādi, kas var konsultēt un palīdzēt rakstiski sagatavot dalībvalstij adresētus Eiropas izmeklēšanas rīkojumus vai savstarpējas tiesiskās palīdzības lūgumus. [Portugāle, 2022] -Policija savās kriminālnoziedzības analīzes vienībās izmanto analīzes rīku, kas ļauj izveidot noziedzības parādību “profilus”, pamatojoties uz operatīvajiem datiem, kuri lietotājam parāda minētās parādības, tās tendenču, darbības veidu un attīstības interaktīvu vizualizāciju. Kopš šīs lietotnes ieviešanas sākuma 2019. gadā policija ir ievērojami palielinājusi analizēto noziedzības parādību un lietotāju skaitu. [Lietuva, 2023]

Vienota kontaktpunkta (SPOC) organizācija starptautiskai tiesībaizsardzības informācijas apmaiņai

Organizācija un informācijas apmaiņa -Policijas starptautiskās sadarbības labākai koordinēšanai policija izveidoja kontaktpersonu tīklu starptautiskai policijas sadarbībai. Šīs kontaktpersonas ir izvietotas visās reģionālajās policijas pārvaldēs un galvaspilsētas policijas galvenajā pārvaldē. Kontaktpersonas darbojas kā saikne starp vietējiem policijas darbiniekiem un SPOC Valsts policijas galvenajā pārvaldē, veicot šādus uzdevumus: konsultēšana par policijas sadarbības kanāla izvēli, palīdzība informācijas apmaiņas pieprasījumu izveidošanā, tulkošana un atbilžu nodošana vietējai policijai, vietējās policijas darbinieku izpratnes veicināšana par dažādām starptautiskās informācijas apmaiņas iespējām. Kontaktpersonas palīdz uzlabot informācijas apmaiņas pieprasījumu kvalitāti un atvieglo to koordināciju. [Polija, 2019] -Ir labi izveidota ikdienas ziņojumu plūsma par noziedzīgiem nodarījumiem virzienā no vietējā uz reģionālo un valsts līmeni. Praksē e-ziņojums par pēdējās diennakts notikumiem ir regulāri pieejams vietējā iecirkņa vadībai, reģionālajam līmenim un Valsts kriminālpolicijas galvenajai pārvaldei. Tas ļauj pieņemt pamatotus lēmumus visos līmeņos. [Vācija, 2020] -Pretterorisma operāciju koordinācijas sistēmā tiek apkopoti visi izlūkdati no dažādām policijas organizācijām un iestādēm, kas ir atbildīgas par terorisma, vardarbīga radikālisma, organizētās un smagās noziedzības novēršanu un apkarošanu. Šī sistēma piedāvā atbilstošu alternatīvu, apvienojot informācijas pārvaldību ar darbības koordināciju situācijās, kad attiecīgajām valsts iestādēm nav savstarpējas piekļuves valsts iestāžu datubāzēm. [Spānija, 2022] -Starptautisko lietas darbinieku izvietošana reģionālā līmenī dažādos policijas departamentos. Šie darbinieki ir daļa no vienotā kontaktpunkta, un viņi apguvuši četras nedēļas ilgu apmācības kursu par lielapjoma IT sistēmām, papildinformācijas apmaiņu, izmantojot SIRENE kanālu, un biometrisko datu pārvaldību, kā arī apmeklējuši Eiropolu un Eurojust, lai iepazītos ar to praktisko darbu. Viņiem ir pilnīga piekļuve vienotā kontaktpunkta lietu pārvaldības sistēmām, Interpola I-24/7 drošajai globālajai policijas sakaru sistēmai un tiesības izveidot Šengenas Informācijas sistēmas brīdinājumus un Interpola paziņojumus. Viņiem ir arī piešķirta piekļuve attiecīgajām sistēmām un atļaujas, kas ir līdzvērtīgas lietas darbiniekam, kurš piesaistīts valsts SIRENE birojam un Starptautiskajam sakaru centram. Pateicoties šādam risinājumam, katrā vietējā nodaļā ir pieejamas zināšanas par Šengenas Informācijas sistēmu. Turklāt starptautiskie lietas darbinieki pārbauda pieprasītās informācijas kvalitāti un juridisko atbilstību un Eiropola sadarbības koordinatoriem nosūtāmo SIENA ziņojumu melnrakstus, kā arī nodrošina apmācību par policijas starptautisko sadarbību vietējā policijas departamentā. [Somija, 2023]

Organizācija -Pastāvīgais Policijas, muitas un robežsardzes kriminālizlūkošanas un analīzes centrs (PCB) nodrošina rezultatīvu sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, un cita starpā tas izstrādā kopīgus analītiskos un draudu novērtēšanas materiālus. PCB kā tādu var uzskatīt par pamatstruktūru, kas atbalsta gan politikas līmeni, pieņemot uz pierādījumiem balstītus lēmumus, kuru pamatā ir kopīgs situācijas attēls, gan reģionālos un vietējos dienestus to izmeklēšanas un izlūkošanas darbā. [Somija, 2018] -Visaptveroša un intensīva sadarbība starp tiesībaizsardzības iestādēm un Valsts nodokļu un muitas pārvaldi gan valsts, gan reģionālā līmenī. Kopīgas izmeklēšanas un operācijas, kā arī informācijas un datu apmaiņa ir ierasta prakse. [Ungārija, 2019] -Policijas sadarbības centriem ir pašiem savs jauns un mūsdienīgs lietu pārvaldības sistēmas (CMS) modulis, kurš ir integrēts valsts CMS policijas sistēmā un kurā ir iekļauta funkcija, kas izveido visaptverošu un automatizētu statistiku par pārrobežu darbībām. [Ungārija, 2019] -Centrālo biroju izveide, apvienojot dažādu administrāciju resursus un koncentrējoties uz viena veida noziegumiem, nodrošina ļoti augstu darbības rezultativitāti. [Francija, 2021] -Efektīva struktūra, kas sagatavo ne tikai valsts draudu novērtējumus, bet arī īpašus draudu un riska novērtējumus. Tā apvieno centralizēti organizētu kvalitātes kontroli ar prasību analīzi reģionālā līmenī. Daudznozaru stratēģiskās analīzes nodaļa ir atbildīga par stratēģisko noziedzības analīzi. Šo nodaļu veido komanda, kas strādā valsts līmenī, un vietējās komandas vairākos reģionos. Kvalitātes kontrole tiek uzturēta centrālajā līmenī, un tas nodrošina arī dažādu analītisko materiālu saskaņotību. Nodaļa sagatavo ikgadējo valsts draudu novērtējumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta organizētās noziedzības grupām. [Francija, 2021] -Saprašanās memorands starp policiju un muitu nodrošina plašu sadarbību starp abām iestādēm un paredz attiecīgās informācijas un stratēģisko, taktisko un operatīvo izlūkdatu apmaiņu un koplietošanu, jo īpaši atvieglojot savstarpēju piekļuvi datubāzēm, pienācīgi ņemot vērā individuālās tiesības un datu aizsardzības noteikumus, paraugprakses izstrādi un veicināšanu, operatīvās procedūras attiecībā uz kopīgām darbībām, kopīgas mobilās patrulēšanas vienības, kopīgas izmeklēšanas grupas, kopīgas izlūkošanas vienības, dienestu aprīkojuma koplietošanu un sadarbību tehnoloģiju izstrādē, iegādē, ieviešanē un izmantošanā. [Kipra, 2021] -Vienotajā kontaktpunktā (SPOC) darbojas riska analīzes grupa, kas atbild par SPOC saņemto valsts un starptautisko pieprasījumu dziļāku analīzi, papildu informācijas vākšanu pieejamajās datubāzēs un analīzes ziņojumu sniegšanu par atklātajām noziedzības tendencēm un darbības veidiem. Pēc tam ziņojumus nosūta prokuroriem un/vai attiecīgajām policijas aģentūrām, lai atbalstītu attiecīgo izmeklēšanu. [Portugāle, 2022] -Starptautiskās sadarbības nodaļa veic gan operatīvās informācijas apmaiņu, gan stratēģisku lēmumu pieņemšanu starptautiskā līmenī. Šajā nodaļā darbojas valsts vienotais kontaktpunkts tiesībaizsardzības iestāžu starptautiskai informācijas apmaiņai. Tajā ir pārstāvēti gan valsts policijas spēki, gan reģionālie policijas spēki un muitas iestādes. Abām attiecīgajām iestādēm ir policijas starptautiskās sadarbības ekspertu tīkls, kas reģionālā līmenī palīdz kriminālizlūkošanas vienībām un konsultē tās par policijas starptautiskās sadarbības instrumentu izmantošanu. Galvenās tiesībaizsardzības iestādes regulāri apmāca ekspertus par policijas starptautisko sadarbību. Šie eksperti ir daļa no vienības reģionālā līmenī un veic minēto funkciju papildus savam ikdienas darbam. Zināšanas tiek nodotas tīklam ikgadējā sanāksmē, kurā, piemēram, valstu sadarbības koordinatori Eiropolā tiek uzaicināti kā referenti. Šo sanāksmju starplaikā zināšanas par jaunajām procedūrām tiek izplatītas tīklā vai nu ar biļeteniem, vai ad hoc sanāksmēs. Turklāt iestādes tīkla eksperti pirms pievienošanās šim tīklam vienu nedēļu tiek apmācīti spēju jomā. Šie ekspertu tīkli ir “zema sliekšņa” veids, kā reģionālā līmenī izplatīt zināšanas par policijas starptautisko sadarbību. [Spānija, 2022]

Eiropola rīku izmantošana pārrobežu sadarbībai un informācijas apmaiņai

-Dati no valsts policijas izmeklēšanas sistēmas tiek automātiski augšupielādēti Eiropola Informācijas sistēmā. Notiekošo izmeklēšanu datubāze ir savienota ar automatizētu datu ielādētāju Eiropola Informācijas sistēmā. Katru dienu tiek ievietota jaunā informācija, papildināta esošā informācija un izņemta vecā informācija. Šis process ir pilnībā automatizēts. Eiropola valsts vienība apstrādā informācijas atbilsmes starp valsts izmeklēšanām un ārvalstu izmeklēšanām, kas jau ir pieejamas Eiropola Informācijas sistēmā. [Nīderlande, 2021]