Cilvēktiesības

Apvienoto Nāciju Organizācija cilvēktiesības definē kā “morāles principus vai normas, kas nosaka konkrētus cilvēku uzvedības standartus un ir aizsargātas pašvaldību un starptautiskajās tiesībās”.

Eiropas Savienībā (ES) terminu “pamattiesības” izmanto “cilvēktiesību” apzīmēšanai. Šīs tiesības, kas ir būtiski svarīgas ES iedzīvotājiem, ir izklāstītas ES Pamattiesību hartā. Harta kļuva juridiski saistoša visā ES 2009. gada decembrī, kad stājās spēkā Lisabonas līgums.

Cilvēktiesību un cilvēka cieņas ievērošana ir viena no ES pamatvērtībām. Līdztekus brīvības, demokrātijas, līdztiesības un tiesiskuma principiem tā nosaka ES rīcību ES teritorijā un ārpus tās robežām. ES terminu “cilvēktiesības” izmanto, lai atsauktos uz šīm tiesībām ārpus ES robežām, piemēram, ārējo attiecību un attīstības sadarbības politikas kontekstā.

Līguma par Eiropas Savienību 7. pants paredz iespēju atņemt ES dalībvalsts tiesības (piemēram, tiesības balsot Padomē), ja valsts vairākkārt nopietni pārkāpj ES pamatprincipus (brīvība, demokrātija, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana un tiesiskums).

SKATĪT ARĪ:

• Pamattiesību harta
• Eiropas Savienības Padome
• Sadarbība attīstības jomā
• Eiropas Cilvēktiesību konvencija (ECTK)
• Eiropas Savienība
• Pamattiesības
• Tiesiskums
• Tiesību atņemšanas klauzula
• Eiropas Savienības ārējā darbība
• Līgumi
• Pamattiesību harta (kopsavilkums)