Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Eiropas Savienības Padome (“Padome”) ir viena no ES galvenajām lēmumu pieņemšanas iestādēm. Tās sanāksmēs piedalās ministri no 27 ES dalībvalstīm. Tai ir politikas veidošanas un koordinēšanas funkcijas.
Padomes galvenā mītne atrodas Briselē, bet saskaņā ar Līgumu Protokolu Nr. 6 un Padomes reglamentu tās sanāksmes notiek Luksemburgā aprīlī, jūnijā un oktobrī. Padomi (izņemot Ārlietu padomi) sasauc un vada prezidentvalsts tās sešu mēnešu ilgās prezidentūras laikā.
Padome tiekas 10 sastāvos, pulcinot attiecīgo jomu ministrus no dalībvalstīm:
“Vispārējo lietu padome” sagatavo Eiropadomes sanāksmes un nodrošina tām sekojošā darba kontroli, sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un Komisiju (Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 6. punkta pirmā daļa). Tā atbild par politikas jomu vispārējo koordināciju, institucionāliem un administratīviem jautājumiem un jomām, kas ietekmē vairāk nekā vienu ES politikas jomu, piemēram, daudzgadu finanšu shēmu un paplašināšanos. Tā arī nodrošina dažādo Padomes sastāvu darba saskaņotību un nepārtrauktību.
Padomes darbu sagatavo dalībvalstu Pastāvīgo pārstāvju komiteja (Coreper). Lai palīdzētu sagatavot Padomes darbu, Coreper var izveidot darba grupas vai komitejas.
Tai ir divas daļas:
Padome kopā ar Eiropas Parlamentu veic likumdošanas un budžeta pieņemšanas funkcijas. Tā ir arī vadošā iestāde, pieņemot lēmumus par kopējo ārpolitiku un drošības politiku (KĀDP). Dalībvalstis Padomē saskaņo to ekonomikas politiku.
Vairumā gadījumu Padomes lēmumi, kas balstīti uz Komisijas priekšlikumiem, saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru tiek pieņemti kopā ar Eiropas Parlamentu. Atkarībā no temata Padome pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, kvalificētu balsu vairākumu vai vienprātīgi. Kvalificēta vairākuma balsošana ir standarta balsošanas kārtība.
Saskaņā ar Līgumiem daļu lēmumu pieņem nevis Padome, bet dalībvalstu valdībām savstarpēji vienojoties, piemēram, attiecībā uz Eiropas Savienības Tiesas tiesnešu un ģenerāladvokātu iecelšanu amatā, vai nosakot iestāžu un aģentūru atrašanās vietas. Šos lēmumus parasti pieņem paralēli Padomes vai Coreper sanāksmēm. Tie nav ES tiesību akti, un tāpēc tos nevar apstrīdēt Eiropas Savienības Tiesā.
SKATĪT ARĪ: