EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 15.7.2015

COM(2015) 339 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Uz patērētājiem orientēts jaunais kurss

{SWD(2015) 141 final}

1.Ievads

Enerģētikas savienības pamatstratēģijā 1 ir ieskicēta vīzija par to, kas ir Enerģētikas savienība, proti, tā ir “savienība, kuras uzmanības centrā ir iedzīvotāji, kurā iedzīvotāji iesaistās enerģētikas pārkārtošanā, izmanto labumu, ko sniedz jaunās tehnoloģijas, kuras palīdz samazināt rēķinus par energopatēriņu, un aktīvi līdzdarbojas tirgū un kurā mazaizsargātajiem patērētājiem ir nodrošināta aizsardzība”.

Enerģētikas nozarē Eiropā iepriekšējā desmitgadē ir notikušas pārmaiņas, tomēr enerģijas mazumtirgi, kas ir šā paziņojuma uzmanības centrā, nav tam pielāgojušies. Šķēršļi, kas patērētājiem — mājsaimniecībām, uzņēmējiem un rūpniecības nozarei — liedz pilnībā gūt labumu no šobrīd notiekošās enerģētikas pārkārtošanas, mērķtiecīgi kontrolēt savu energopatēriņu un samazināt savus rēķinus, ir šādi:

trūkst saprotamas informācijas, kas sniegtu priekšstatu par izmaksām un patēriņu, vai piedāvājumi ir nepietiekami pārredzami, kas patērētājiem (vai uzticamiem starpniekiem un energopakalpojumu uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem, kas rīkojas to vārdā) rada grūtības novērtēt stāvokli tirgū un pieejamās iespējas;

palielinās tīkla maksu, nodokļu un jo īpaši nodevu proporcionālā daļa vidējā galīgajā mājsaimniecības rēķinā par patērēto elektroenerģiju;

vairākos mazumtirgos ir pārāk maza konkurence, par aktīvu dalību netiek pietekami atlīdzināts un ar pāreju saistītās grūtības ir demotivējošas;

tirgi, kas nav pietiekami attīstīti, lai tajos pilnvērtīgi darbotos mājokļu sektora energopakalpojumi un pieprasītās slodzes puses reakcija, mazina patērētāju izvēles iespējas;

šķēršļu likšana enerģijas pašražošanai un pašpatēriņam samazina potenciālo labumu, ko patērētāji varētu gūt;

nevienlīdzīga piekļuve informācijai un lielie šķēršļi ienākšanai tirgū jauniem tirgus spēlētājiem palēnina pieejamo progresīvo tehnoloģiju un prakšu (piemēram, viedās uzskaites, viedo ierīču, decentralizētu energoavotu un energoefektivitātes uzlabojumu) ieviešanu.

Komisijas iecerētā jaunā elektroenerģijas tirgus modeļa mērķis ir realizēt uz patērētājiem orientētu jauno kursu, tostarp nodrošināt labāku vairumtirgu un mazumtirgu sasaisti. Izmantojot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības, jauniem un inovatīviem energopakalpojumu uzņēmumiem vajadzētu sniegt patērētājiem iespējas pilnvērtīgi iesaistīties enerģētikas pārkārtošanā, proti, pārvaldīt savu patēriņu, lai īstenotu energoefektīvus risinājumus, kas tiem palīdzēs ietaupīt naudu un sekmēs vispārēju energopatēriņa samazinājumu.

2.Trīs pīlāru stratēģija, kā realizēt uz patērētājiem orientētu jauno kursu

Plašās apspriedēs ar iedzīvotājiem, patērētājiem un ieinteresētajām personām, tostarp sabiedriskajā apspriešanā 2014. gada pirmajā pusē 2 , un diskusijās ar Komisijas vadītām ekspertu grupām 3 tika apzināti trīs galvenie punkti, kas ir būtiski, lai realizētu uz patērētājiem orientētu jauno kursu: patērētāju rīkotiesspējas palielināšana; viedi mājokļi un viedtīkli; datu pārvaldība un aizsardzība.

Patērētāju rīkotiesspējas palielināšana

2.1.1.Naudas un enerģijas ietaupījums, pateicoties labākai informētībai

Elektroenerģija, gāze, apkure un dzesēšana sastāda vidēji 6,4 % no patērētāju kopējiem izdevumiem — par 15 % vairāk nekā pirms pieciem gadiem. Mājokļu energopatēriņš veido aptuveni 40 % no ES patērētās enerģijas, un 80 % no šīs enerģijas tiek izmantota apkurei un dzesēšanai 4 .

Enerģijas efektīvāka izmantošana ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai saruktu patērētāju rēķini, tāpēc energoefektivitāte ir aktuāls jautājums visos lēmumu pieņemšanas procesos, kas saistīti ar Enerģētikas savienību. Šajā jomā viens no būtiskākajiem aspektiem ir ēku fonda renovācija, taču jau šobrīd energopatēriņu var būtiski ietekmēt arī ar tādiem vienkāršiem rīkiem kā apkures kontrolierīces un termostati. Vēl viena iespēja, kā panākt vērā ņemamu enerģijas ietaupījumu, ir ražojumu (piemēram, boileru, televizoru, ledusskapju un veļas mazgāšanas mašīnu) energoefektivitātes palielināšana. Priekšlikums par energomarķējuma pārskatīšanu, kas iesniegts kā daļa no šīs paketes, nodrošinās lielāku pārredzamību, mudinās ražotājus uz inovāciju un palīdzēs patērētājiem pieņemt informētus lēmumus un izvēlēties visenergoefektīvākās ierīces.

Individuālā patēriņa uzskaites un maksas aprēķināšanas ieviešana daudzdzīvokļu un daudzfunkcionālās ēkās var palīdzēt mazināt pieprasījumu pēc apkures/dzesēšanas par 10–30 % 5 . Pieredze arī rāda, ka, pateicoties IKT risinājumiem, kuri galalietotājiem ļauj internetā sekot līdzi patēriņa datiem, ēku iemītnieki savu patēriņu spēj samazināt par aptuveni 8 %, izmainot telpu apsildes ieradumus vien 6 .

Ar iekšējā enerģijas tirgus tiesību aktiem un Energoefektivitātes direktīvu ir noteiktas patērētāju tiesības uz precīzu uzskaiti un patēriņa datiem. Pārredzama un aktuāla norēķinu informācija vairo patērētāju uzticību un iesaisti. Tomēr lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju šo informāciju saņem ne biežāk kā vienreiz vai divreiz gadā, un strīdi par uzskaiti ir bieža parādība. Lai patērētājiem palīdzētu izprast rēķinus par patērēto enerģiju, Komisija kopā ar valstu regulatoriem izvērtēs, kā varētu uzlabot patērētājiem izrakstītajos rēķinos norādītās informācijas skaidrību un salīdzināmību. Tam vajadzētu arī palielināt patērētāju izpratni par enerģijas cenu individuālajām komponentēm (šajā sakarā vajadzētu nodrošināt arī tīkla maksu, nodokļu un nodevu lielāku pārredzamību).

Visiem patērētājiem un uzticamajiem starpniekiem un energopakalpojumu uzņēmumiem, ko patērētāji nolīguši rīkoties savā vārdā, vajadzētu būt iespējai viegli piekļūt reāllaika vai gandrīz reāllaika datiem par patēriņu, kas tiem ļautu pielāgot patēriņu un taupīt enerģiju. Norēķiniem šādi reāllaika dati nav vajadzīgi, tāpēc, izmantojot standarta saskarni, patērētājiem varētu nodrošināt tiešu piekļuvi patēriņa uzskaites sistēmas datiem.

Viedie skaitītāji [citur “viedie mēraparāti”, “viedie uzskaites mēraparāti” vai “viedās mērierīces”] 7 ir svarīgs elements, kas palīdz nodrošināt brīvu un regulāru piekļuvi precīziem patēriņa datiem, uzlabot norēķinus un samazināt strīdus par uzskaiti. Dalībvalstu dati liecina, ka pašreiz 17 dalībvalstīs 8 sāktās vai plānotās viedo elektroenerģijas skaitītāju plašas ieviešanas rezultātā Eiropā 2020. gadā tiem vajadzētu būt uzstādītiem 72 % Eiropas patērētāju 9 . Šādu skaitītāju ieviešanas radītie ieguvumi un izmaksas taisnīgi jāsadala starp nozari un patērētājiem, ņemot vērā veiktās izmaksu un ieguvumu analīzes un uzņēmēju un patērētāju organizāciju viedokļus.

Gatavojoties energoefektivitātes tiesību aktu (Energoefektivitātes direktīvas un Ēku energoefektivitātes direktīvas) pārskatīšanai un elektroenerģijas tirgus modeļa iniciatīvas iesniegšanai, Komisija apsvērs, kādu labumu patērētāji varētu gūt no vienkāršākas un biežākas piekļuves patēriņa datiem, tostarp iespēju pieprasīt viedā skaitītāja uzstādīšanu, ja konkrētajā vietā netiek veikta to sistemātiska ieviešana.

2.1.2.Plašas rīcības izvēles sniegšana patērētājiem

Sakarā ar sākto enerģētikas pārkārtošanu patērētājiem rodas jaunas iespējas aktīvi līdzdarboties tirgū un no šādas dalības gūt labumu. Patērētājiem visā Savienībā vajadzētu būt iespējai izvēlēties sev tīkamāko formu aktīvai līdzdalībai enerģijas tirgos vai nu tieši, vai deleģējot enerģijas jautājumu izlemšanu uzticamiem starpniekiem un energopakalpojumu uzņēmumiem, piemēram, agregatoriem, kas rīkojas patērētāja vārdā.

a)Piegādātāja maiņa — ieguvumi no lielākas salīdzināmības

Viena no galvenajām izmaiņām, ko radījusi ES iekšējā enerģijas tirgus izveide, ir tā, ka patērētājiem tagad ir tiesības izvēlēties visizdevīgāko energoapgādes piedāvājumu un vēlamo energoresursu. Tomēr daudzi iedzīvotāji joprojām nav informēti par savām tiesībām mainīt piegādātāju un pārslēgt energoapgādes līgumu. Lai palielinātu patērētāju informētību par šīm un citām tiesībām, Komisija 2014. gadā sagatavoja informāciju, kurā izklāstītas svarīgākās enerģijas patērētāju tiesības, kas noteiktas ES tiesību aktos 10 .

Piegādātāja maiņai jābūt tehniski vienkāršai, ātrai un uzticamai. Šajā sakarā ir apsveicamas iniciatīvas ar mērķi saīsināt šo pārejas laiku, kuras izstrādājušas valstu regulatīvās iestādes 11 . Varētu apsvērt arī atcelt maksas un soda naudu, kas jāmaksā par piegādātāja maiņu, jo tās ierobežo patērētāju izvēles iespējas un konkurenci kopumā.

b)Elastībai piemītošā potenciāla īstenošana, izmantojot pieprasītās slodzes puses reakciju

Arvien pieaugošais variablo atjaunojamo energoresursu enerģijas īpatsvars nozīmē, ka pieprasītās slodzes puses reakcijas loma ir tik liela kā vēl nekad. Energoefektivitāte un pieprasītās slodzes puses reakcija bieži ir labāki varianti piedāvājuma un pieprasījuma sabalansēšanai tā vietā, lai būvētu vai ekspluatētu lielu skaitu elektrostaciju vai tīkla līniju. Neapšaubāmi lēmums iesaistīties pieprasītās slodzes puses reakcijā vienmēr jāatstāj patērētāja ziņā.

Dažviet Eiropā pieprasītās slodzes puses reakcija jau tiek īstenota mazumtirdzniecības sektorā. Apvienotajā Karalistē, pateicoties elastīgām automatizētas pieprasītās slodzes puses reakcijas programmām, attiecībā uz rūpnīcu un biroju ēku izmaksām ir panākts līdz pat 24 % ietaupījums un par 10–36 % ir izdevies samazināt elektroenerģijas patēriņu 14 .

c)Enerģijas rēķinu samazināšana ar pašražošanu un pašpatēriņu

Decentralizētas ražošanas un uzkrāšanas iespējas apvienojumā ar elastību pieprasītāja pusē var patērētājiem dot vēl lielākas iespējas pašiem sevi (daļēji) apgādāt ar nepieciešamo enerģiju un kontrolēt savu enerģijas pieprasījumu, kļūstot par ražotājiem un patērētājiem, un tādējādi tie varētu samazināt rēķinus par patērēto enerģiju.

Enerģijas decentralizēta ražošana no atjaunojamajiem energoresursiem neatkarīgi no tā, vai saražoto enerģiju patērētāji patērē paši vai piegādā sistēmai, var lietderīgi papildināt centralizēto enerģijas ražošanu. Ja ar pašpatēriņu veiksmīgi sabalansē ražošanu un slodzi, tas var palīdzēt mazināt tīkla zudumus un pārslodzi, ilgtermiņā radot ietaupījumu tīkla izmaksās, kas citādi būtu jāsedz patērētājiem.

Enerģijas pašražošana sīkāk apskatīta šim paziņojumam pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

d)Patērētāju līdzdalības veicināšana ar starpniecības un kolektīvo shēmu palīdzību

Vairākās valstīs arvien lielākā skaitā parādās kolektīvās shēmas un kopienu iniciatīvas. Kolektīvās pašražošanas un kooperatīvajās shēmās iesaistās arvien vairāk patērētāju nolūkā labāk pārvaldīt savu energopatēriņu. Šī inovēšana no iekšpuses, no pašu patērētāju vidus, savukārt rezultējas arī uz patērētājiem orientētā inovēšanā no ārpuses, kas paver iespējas jauniem darījumdarbības modeļiem. Rodas jauni energopakalpojumu uzņēmumi, agregatori, brokeri, datu apstrādes uzņēmumi, citi starpniekuzņēmumi un nereti arī patērētāju organizācijas ar mērķi palīdzēt patērētājiem noslēgt labākus enerģijas darījumus un to vietā veikt administratīvās procedūras un izpēti, kas var prasīt daudz pūļu.

Tas paver jaunas iespējas arī vietējām kopienām un iestādēm, kuru reģionālā un vietējā mēroga enerģētikas iniciatīvas var kļūt par vērtīgu saikni starp lēmumu pieņēmējiem, iedzīvotājiem un inovatoriem.

Pilsētas mēru pakts, kuru parakstījušas vairāk nekā 6000 pilsētu, liecina, ka vietējās iestādes ir gatavas sniegt savu ieguldījumu jaunajā energosistēmā, kas atbalsta inovatīvus veidus enerģijas ieguvei uz vietas, tostarp risinājumus, kas izstrādāti saistībā ar partnerību “Progresīvas pilsētas un pašvaldības: Eiropas inovācijas partnerība”.

Komisija turpinās sadarboties ar Pilsētas mēru pakta parakstītājpilsētām, lai veicinātu patērētāju līdzdalību enerģijas tirgū un Enerģētikas savienības efektīvā pārvaldībā, tostarp izmantojot vietēja mēroga enerģētikas iniciatīvas. Iespējas izvērtēt veidus, kā veicināt sekmīgu piekļuvi inovatīviem enerģijas piegādātājiem, tostarp kolektīvās shēmas, sniegs arī Atjaunojamo energoresursu direktīvas un Energoefektivitātes direktīvas pārskatīšana, kā arī tirgus modeļa iniciatīva.

2.1.3.Patērētāju pilnīgas aizsardzības nodrošināšana arī turpmāk

Enerģijas patērētājiem ES tiesību aktos jau ir paredzētas plašas tiesības, kuru ievērošanas nodrošināšana joprojām ir prioritāte. Komisija sadarbībā ar patērētāju organizācijām un regulatoriem izvērtēs šo tiesību īstenošanu un sniegs sīkākas vadlīnijas. Tiks apsvērta iespēja Regulas par sadarbību patērētāju tiesību aizsardzības jomā pielikumā iekļaut enerģētikas tiesību aktus. Galvenā atbildība par enerģijas patērētāju tiesībām un aizsardzību joprojām paliek dalībvalstu ziņā.

Tā kā ir paplašinājies iespēju un piedāvājumu klāsts, šobrīd ir īpaši svarīgi patērētājiem sniegt pārliecību, ka tie ir patiesi aizsargāti pret negodīgu komercpraksi. Iestādēm, kas izmeklē šādu praksi un sūdzības enerģētikas nozarē, būtu lietderīgi ciešāk sadarboties ar kolēģiem citās dalībvalstīs.

Vēl viens problēmjautājums, kam dalībvalstīm jāpievēršas, ir enerģētiskā nabadzība, kas prasa saskaņotus sociālās un enerģētikas politikas pasākumus. Enerģētiskās nabadzības problēma jārisina plašākā sociālā nodrošinājuma kontekstā, tomēr ir vajadzīga konkrēti orientēta un efektīva palīdzība, kas atspoguļotu paraugpraksi enerģētikas jomā 17 .

Ar ieinteresētajām personām paveiktais darbs pie paraugprakses Iedzīvotāju enerģētikas jautājumu forumā 18 rāda, ka energoefektivitātes uzlabojumi parasti ir vislabākais ilgtermiņa risinājums enerģētiskās nabadzības problēmai. Tas būtu jāatspoguļo dalībvalstu darbībās, kas tām jāveic, lai izpildītu savus pienākumus saskaņā ar ES tiesību aktiem, proti, mazinātu patērētāju neaizsargātību un risinātu enerģētiskās nabadzības problēmu 19 . Šajā sakarā Iedzīvotāju enerģētikas jautājumu forums veicina paraugprakses apmaiņu par visefektīvākajiem palīdzības veidiem, no kuriem pirmais un visnozīmīgākais ir energoefektivitātes palielināšana.

Lai palīdzētu dalībvalstīm pildīt saistības šajā jomā un palielinātu pārredzamību, Komisija apsvērs, kā uzlabot enerģētiskās nabadzības datu vākšanu un monitoringu ES mērogā un vienlaikus garantēt personas datu drošību, privātumu un aizsardzību. Varētu noteikt kopīgus minimālos kritērijus patērētāju mazaizsargātības 20 un enerģētiskās nabadzības identificēšanai.

Viedo mājokļu un tīklu īstenošana praksē

Mājokļu un energotīklu viedajām tehnoloģijām vajadzētu vienkāršot patērētāju iesaisti jaunajā mazumtirgū, bet tiem nevajadzētu radīt slogu. Integrēti, automatizēti risinājumi, kas viedās uzskaites sistēmas savieno ar mājokļa viedās energopārvaldības sistēmām, ļauj patērētājiem līdzdarboties un vienkāršo šo līdzdalību, savukārt viedās ierīces atvieglo patēriņa pārvaldību un dalību pieprasītās slodzes reakcijā vai pēc iespējas saskaņo patēriņu ar enerģijas mikroražošanu atbilstoši informācijai par enerģijas cenām. Šādas viedās tehnoloģijas arī sekmēs elektromobiļu ieviešanu.

Lai gan patērētāji, gan energosistēma varētu pilnībā izmantot šo tehnoloģiju sniegto labumu, uzstādāmajām viedās uzskaites sistēmām jābūt vajadzībām atbilstošām tajās piedāvāto funkciju ziņā 21 . Turklāt, izveidojot progresīvo uzskaites infrastruktūru, būtu jānodrošina tehniskā sadarbspēja, kā arī iespēja patērētājiem piekļūt saviem patēriņa datiem, izmantojot atklātu, nepatentētu standarta saskarni 22 .

Eiropas standartizācijas struktūras 23 jau ir iesniegušas pilnīgu standartu paketi attiecībā uz viedajiem skaitītājiem un vispārējo viedtīklu uzbūvi un atsevišķām sastāvdaļām, kurā aptverti gan tehnoloģiju, gan komunikācijas jautājumi (proti, informācijas apmaiņas protokoli). Komisija cieši sekos līdzi šo standartu īstenošanai un analizēs, vai Eiropas standarti attiecībā uz viedtīkliem un viedās uzskaites sistēmām, kā arī ieteicamās funkcijas tiek konsekventi piemēroti, lai nodrošinātu, ka tie sniedz vēlamo funkcionalitāti un sadarbspēju.

Standarti un sadarbspēja ir svarīgi arī komunikācijai uz vietas mājoklī starp viedajām ierīcēm un energopārvaldības sistēmām, lai ar pieprasītās slodzes reakcijas funkciju aprīkotās mājokļa ierīces būtu viegli uzstādāmas un darbināmas. Nozarei steidzami jāpabeidz minēto standartu izstrāde un tie jāpiemēro 24 , un tā šajā procesā ir jāatbalsta. Vajadzētu censties veidot sinerģijas ar citām mājokļa sistēmām (piemēram, ūdensapgādes sistēmu), lai ar viedo ierīču palīdzību optimizētu arī šo sistēmu patēriņu.

ES fondu līdzekļi un finansējums arī turpmāk tiks novirzīts viedo mājokļa un viedo tīkla tehnoloģiju, kā arī to drošuma pētniecībai un demonstrējumiem, lai veicinātu ES uzņēmumu starptautisko konkurētspēju šajā augstas pievienotās vērtības nozarē.

Turklāt izšķiroša nozīme būs izmaksefektīvai tīkla investīciju un ekspluatācijas pārvaldībai jaunajos apstākļos. Sadales sistēmu operatoru atlīdzinājumshēmām būtu jāatspoguļo izmaksas, kā arī jāstimulē operatori izmaksefektīvi iesaistīties inovatīvos tīkla pilnveides risinājumos un, veicot datu apstrādi, darboties kā neitrāliem tirgus virzītājiem.

Dalībvalstīm un nozarei viedo tehnoloģiju ieviešanas līdzfinansēšanai būtu pilnīgi jāizmanto Eiropas strukturālie un investīciju fondu un Eiropas Stratēģisko investīciju fonda piedāvātais finansējums. Investīcijas viedajās energotehnoloģijās un pētniecībā, tostarp ar pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” palīdzību, sniegs vairākus paralēlus ieguvumus, veicinot Eiropas konkurētspēju augstas pievienotās vērtības rūpniecības nozarēs, kā cita starpā norādīts paziņojumā par digitālo vienoto tirgu.

Komisija sadarbībā ar Eiropas Energoregulatoru padomi un Energoregulatoru sadarbības aģentūru nodrošinās, ka valstu regulatīvo iestāžu pieeja sadales sistēmu operatoru regulācijai stimulē inovāciju un izmaksefektivitāti, kā arī enerģijas sadales darbību kvalitātes pārredzamību.

Datu pārvaldība un aizsardzība — jautājums, kam jāpievērš īpaša uzmanība

Nākotnes enerģijas tirgū ļoti nozīmīgu vietu ieņems lielas datu plūsmas un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju plašāka integrācija energosistēmās. Tāpēc struktūrai, kas vāc datus un apstrādā tos viedās uzskaites sistēmu vai tādu pakalpojumu ietvaros, kuri paredz aktīvu patērētāju rīcību, būtu jānodrošina patērētāju un patērētāju ieceltu trešo personu tieša piekļuve šiem datiem. Piekļuvei vajadzētu būt efektīvai un nediskriminējošai 25 . Tas ir jo īpaši būtiski tad, ja uzskaites vai norēķinu struktūra sniedz arī citus pakalpojumus tirgū. Lai gan ir iespējami dažādi datu apstrādes modeļi, ir ārkārtīgi svarīgi, lai struktūras, kas pārvalda piekļuvi datiem, būtu neitrālas 26 .

Pievienotās vērtības pakalpojumu jomā piekļuve patērētāju patēriņa un norēķinu datiem drīkst būt tikai patērētāju pilnvarotām trešām personām. Digitālā vienotā tirgus stratēģijas ietvaros Komisija 2016. gadā iesniegs priekšlikumu Eiropas iniciatīvai “Brīva datu plūsma” 27 , kurā tiks pievērsta uzmanība tādiem jautājumiem kā īpašumtiesības uz datiem (tostarp datiem par enerģiju), to savietojamība, izmantojamība un piekļūstamība.

Enerģētikas nozarei jāsaglabā vadošās pozīcijas datu drošības aizsardzībā, kā arī visu patērētāju privātuma un viņu datu aizsardzībā.

Jaunie riski datu apstrādes jomā ir risināti šobrīd apspriešanas stadijā esošajā Komisijas Tīkla un informācijas drošības direktīvas priekšlikumā un Vispārīgās datu aizsardzības regulas priekšlikumā. Saistībā ar gaidāmajām izmaiņām datu drošības un privātuma aizsardzības vispārīgajā regulējumā Komisija kopā ar ieinteresētajām personām enerģētikas nozarē ir strādājusi pie attiecīgiem nozarei specifiskiem rīkiem.

2014. gada oktobrī Komisija pieņēma ieteikumu 28 , kurā dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem sniegtas vadlīnijas par to, kā veikt datu aizsardzības ietekmējuma novērtējumu, kas ļauj paredzēt iespējamo ietekmi uz datu subjektu tiesībām un brīvībām un īstenot stingrus drošības pasākumus 29 . Ieteikumā sniegto vadlīniju ievērošana nodrošinās, ka enerģētikas nozare datu aizsardzības jomā izvirzīsies priekšplānā izmaksefektīvi un ar minimālu birokrātiju.

3.Secinājums un turpmākās darbības

Enerģētikas savienības stratēģijā paredzētā jaunā kursa realizācija nozīmē, ka plaukstošas un funkcionālas energosistēmas centrā jābūt patērētājiem. Veicamās darbības var apkopot šādos desmit punktos:

1)nodrošināt patērētājiem regulāru piekļuvi, tostarp gandrīz reāllaikā, daļēji standartizētai, nozīmīgai, precīzai un saprotamai informācijai par patēriņu un ar to saistītajām izmaksām, kā arī energoresursu veidiem;

2)ar pārredzamu un tieši salīdzināmu konkurējošo piegādātāju piedāvājumu palīdzību un bez lieka apgrūtinājuma (piem., pārejas maksas) piegādātāju maiņu padarīt ātru un vienkāršu;

3)nodrošināt, ka jaunajā enerģijas tirgū patērētāji arī turpmāk būs pilnībā aizsargāti, tostarp pret negodīgu komercpraksi;

4)sniegt patērētājiem iespējas kļūt par aktīviem enerģētikas nozares dalībniekiem un gūt no tā labumu, piemēram, pielāgojot un samazinot patēriņu atbilstoši cenu izmaiņām, palīdzot līdzsvarot atjaunojamo energoresursu variabilitāti ar pieprasītās slodzes reakciju vai enerģijas ražošanu vai uzkrāšanu;

5)saglabāt patērētāju kontroli pār patēriņa/uzskaites datiem; ja patērētājs piekļuvi saviem datiem piešķīris citām personām (piegādātājiem un starpniekiem), jāgarantē šo datu aizsardzība un drošība;

6)nodrošināt patērētājiem piekļuvi konkurētspējīgiem un pārredzamiem tirgus spēku virzītiem piedāvājumiem, vienlaikus mazaizsargātiem un/vai enerģētiskās nabadzības skartiem patērētājiem sniedzot konkrēti orientētu un efektīvu palīdzību, kas atspoguļo paraugpraksi un veicina energoefektivitāti un ietaupījumus;

7)nodrošināt patērētājiem iespēju līdzdarboties tirgū ar uzticamu starpnieku palīdzību vai kolektīvām vai kopienas shēmām. Starpniekiem ir vajadzīga taisnīga piekļuve tirgiem un patēriņa datiem, un tie jāuzrauga tāpat kā piegādātāji;

8)jānodrošina, ka viedās mājsaimniecības ierīces un sastāvdaļas ir pilnībā sadarbspējīgas un ērti lietojamas un viedās uzskaites sistēmas atbilst paredzētajam mērķim un ir aprīkotas ar ieteiktajām funkcijām, kas maksimizē ieguvumus patērētājiem;

9)nodrošināt izmaksefektīvu un stabilu tīkla darbību; nodrošināt, ka sadales sistēmu operatori vai jebkura cita atbildīgā iestāde potenciāli komerciāli vērtīgu uzskaites datu apstrādi veic bez diskriminācijas;

10)stiprināt saikni starp pētniecību, inovāciju un rūpniecību nolūkā veicināt konkurētspēju starptautiskā mērogā viedo mājokļa un viedo tīklu tehnoloģiju jomā sadarbībā ar visiem tirgus dalībniekiem.

Esošie ES un valstu tiesību akti, kā arī sekmīga regulatīvā uzraudzība sevī ietver daudzus rīkus, kas vajadzīgi, lai īstenotu iepriekš minēto. Ir jārīkojas dalībvalstu līmenī, un svarīga nozīme tajā, lai Enerģētikas savienības pārvaldība būtu sekmīga, būs arī kopīgām nozares, patērētāju organizāciju un valstu regulatoru iniciatīvām. Gaidāmā spēkā esošo tiesību aktu (Energoefektivitātes direktīvas, Ēku energoefektivitātes direktīvas un Atjaunojamo energoresursu direktīvas) pārskatīšana, tīkla kodeksi un plānotā jaunā tirgus modeļa iniciatīva un to ietekmes novērtējumi sniegs iespēju apzināt jomas, kurās ir vajadzīga rīcība ES līmenī, lai realizētu uz patērētājiem orientētu jauno kursu. Energoefektivitātes marķējuma direktīvas pārskatīšana ir pirmais solis, lai palīdzētu patērētājiem izdarīt informētu izvēli ar mērķi samazināt rēķinus par patērēto enerģiju.

(1)

COM(2015) 80 final.

(2)

  http://ec.europa.eu/energy/en/consultations/consultation-retail-energy-market.

(3)

Viedtīklu darba grupa; Iedzīvotāju enerģētikas jautājumu forums un tā ekspertu grupas jautājumos par mazaizsargātiem patērētājiem un patērētājiem kā enerģijas tirgu dalībniekiem; Eiropas Patērētāju padomdevēju grupas Enerģētikas apakšgrupa.

(4)

Avoti: “Enerģijas cenas un izmaksas Eiropā”, COM(2014) 21/2, 2014. gada 29. janvāris; “Energoefektivitāte un tās ieguldījums enerģētiskajā drošībā un klimata un enerģētikas politikas satvarā 2030. gadam”, COM(2014) 520 final, 2014. gada 23. jūlijs. Šie un citi jautājumi (piemēram, sinerģijas starp elektroenerģijas un apkures un dzesēšanas tīkliem) tiks apskatīti gaidāmajā Eiropas Savienības siltumapgādes un dzesēšanas stratēģijā un Ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatīšanā.

(5)

Avots: Pielikums Energoefektivitātes direktīvas ietekmes novērtējumam, SEC(2011) 779 final, 2011. gada 22. jūnijs.

(6)

 Pētījums par tematu Reducing energy consumption in buildings with ICT (SMART 2013/0073).

(7)

Viedais skaitītājs ir elektroniska sistēma, ar ko var mērīt enerģijas patēriņu, sniedzot vairāk informācijas nekā ar parasto skaitītāju, un ar ko var pārraidīt un saņemt datus, izmantojot kādu elektroniskās saziņas veidu; sk. Direktīvas 2012/27/ES jeb Energoefektivitātes direktīvas 2. panta 28) punktu.

(8)

 Zviedrija, Itālija, Somija, Malta, Spānija, Austrija, Polija, Apvienotā Karaliste, Igaunija, Rumānija, Grieķija, Francija, Nīderlande, Luksemburga, Dānija, Īrija un Latvija.

(9)

“Salīdzinošs novērtējums par viedo uzskaites mēraparātu ieviešanu 27 ES dalībvalstīs, īpaši pievēršoties elektroenerģijai” (COM(2014) 356): 16 dalībvalstis ir apņēmušās līdz 2020. gadam uzstādīt 245 miljonus viedo skaitītāju aptuveni 45 miljardu euro vērtībā.

(10)

http://ec.europa.eu/consumers/consumer_evidence/consumer_scoreboards/10_edition/docs/consumer_market_brochure_141027_lv.pdf un http://www.acer.europa.eu/Official_documents/Acts_of_the_Agency/Publication/ACER_Market_Monitoring_Report_2014.pdf .

(11)

Eiropas Energoregulatoru padome.

(12)

Piemēram, kā to jau paredz Direktīvas 2009/72/EK 3. panta 9. punkta a) un b) apakšpunkts.

(13)

  https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/2012111314_citizen_forum_meeting_working_group_report.pdf ; https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/20131219-e-billing_energy_data.pdf.

(14)

 Fortum 2014, SEAM group 2014 and Thames Valley Vision pilot scheme, Bracknell UK 2013.

(15)

Somijā 2014. gadā mājsaimniecībām piemērotās elektroenerģijas cenas beztermiņa fiksētās cenas līgumos samazinājās par 4 % un aptuveni par 10 % — tūlītējo cenu līgumos, kas kopš 2012. gada ir vislētākā līgumu kategorija; Avots: Energiavirasto (NRA) 2015.

(16)

Zviedrijā joprojām dominē fiksētās cenas līgumi (2012. gadā — 43 %), taču mainīgas cenas līgumi (27,5 %) kļūst arvien populārāki (+ 17 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu). Kopējās elektroenerģijas izmaksas klientam ar standarta līgumu 2012. gadā bija par 50 % lielākas nekā klientiem ar elastīgu līgumu. Avots: Energi Inspektion Annual report 2013.

(17)

Tās bieži ir ar enerģiju saistītas darbības, piemēram, energoefektivitātes uzlabojumi, kas var minimizēt nelietderīgu enerģijas izmantojumu un padarīt mazaizsargātu patērētāju enerģijas rēķinus samērīgākus attiecībā pret viņu ienākumiem.

(18)

Sk. vadlīniju dokumentu attiecībā uz mazaizsargātiem patērētājiem, 2013. gada novembris, http://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/20140106_vulnerable_consumer_report_0.pdf.

(19)

Sk. 2015. gada pētījumu https://ec.europa.eu/energy/en/content/energy-poverty-may-affect-nearly-11-eu-population-study.

(20)

Notiekošais Komisijas pētījums par patērētāju mazaizsargātību galvenajos tirgos Eiropas Savienībā: http://ec.europa.eu/chafea/consumers/tenders_2013_cons_08.html.

(21)

Komisijas 2012. gada 9. marta Ieteikums 2012/148/ES par gatavošanos viedo mērierīču sistēmu izvēršanai:

(22)

Piemēram, USB saskarni un DSLM/COSEM valodā kodētus datus.

(23)

Eiropas Standartizācijas komiteja (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja (CENELEC) un Eiropas telesakaru standartu institūts (ETSI).

(24)

Piem., ETSI/OneM2M, Ontology for Smart Appliances, Energy Labelling.

(25)

 Direktīva 2012/27/ES jeb Energoefektivitātes direktīva un Komisijas Ieteikums 2012/148/ES par gatavošanos viedo mērierīču sistēmu izvēršanai.

(26)

Ziņojums: https://ec.europa.eu/energy/sites/ener/files/documents/xpert_group3_first_year_report.pdf.

(27)

http://ec.europa.eu/priorities/digital-single-market/.

(28)

Komisijas Ieteikums 2014/724/ES par datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapu viedajiem tīkliem un viedās uzskaites sistēmām.

(29)

Minētais ieteikums rosina testēt un izmantot datu aizsardzības ietekmējuma novērtējuma veidlapas, kuras izstrādājusi Komisija kopā ar nozares ekspertiem un kuras kalpos kā novērtējuma un lēmumu pieņemšanas rīks struktūrām, kas plāno vai veic investīcijas viedtīklu sektorā.