EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem
Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 01991R1601-20031120
Council Regulation (EEC) No 1601/91 of 10 June 1991 laying down general rules on the definition, description and presentation of aromatized wines, aromatized wine-based drinks and aromatized wine-product cocktails
Konsolidēts teksts: Regulamento (CEE) n.° 1601/91 do Conselho de 10 de Junho de 1991 que estabelece as regras gerais relativas à definição, designação e apresentação dos vinhos aromatizados, das bebidas aromatizadas à base de vinho e dos cocktails aromatizados de produtos vitivinícolas
Regulamento (CEE) n.° 1601/91 do Conselho de 10 de Junho de 1991 que estabelece as regras gerais relativas à definição, designação e apresentação dos vinhos aromatizados, das bebidas aromatizadas à base de vinho e dos cocktails aromatizados de produtos vitivinícolas
Vairs nav spēkā
Aplūkot iepriekšējo versiju (01/07/2013) 01/07/2013
1991R1601 — LV — 20.11.2003 — 005.001
Šis dokuments ir izveidots vienīgi dokumentācijas nolūkos, un iestādes neuzņemas nekādu atbildību par tā saturu
|
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1601/91 (1991. gada 10. jūnijs), (OV L 149, 14.6.1991, p.1) |
Grozīta ar:
|
|
|
Oficiālais Vēstnesis |
||
|
No |
page |
date |
||
|
KOMISIJAS REGULA (EEK) Nr. 3279/92 (1992. gada 9. novembris), |
L 327 |
1 |
13.11.1992 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 3378/94 (1994. gada 22. decembris), |
L 366 |
1 |
31.12.1994 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 2061/96 (1996. gada 8. oktobris), |
L 277 |
1 |
30.10.1996 |
|
|
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 1882/2003 (2003. gada 29. septembris), |
L 284 |
1 |
31.10.2003 |
|
Grozīta ar:
|
C 241 |
21 |
29.8.1994 |
PADOMES REGULA (EEK) Nr. 1601/91
(1991. gada 10. jūnijs),
ar ko nosaka vispārīgus noteikumus par aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un aromatizētus vīnus saturošu kokteiļu definēšanu un to nosaukumu un noformējumu veidošanu
EIROPAS KOPIENU PADOME,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 43. un 100.a pantu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu ( 1 ),
sadarbībā ar Eiropas Parlamentu ( 2 ),
ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu ( 3 ),
tā kā pašlaik nav īpašu Kopienas noteikumu par aromatizētiem vīniem, aromatizētus vīnus saturošiem dzērieniem un aromatizētus vīnus saturošiem kokteiļiem, še turpmāk “aromatizēti dzērieni”, jo īpaši attiecībā uz šādu dzērienu definēšanu un prasībām attiecībā uz to nosaukumu un noformēšanu; tā kā, ņemot vērā šo dzērienu ekonomisko svarīgumu, attiecībā uz tiem ir jāpieņem kopīgi noteikumi, lai veicinātu kopējā tirgus darbību;
tā kā šie aromatizētie dzērieni veido ievērojamu daļu no Kopienas zemkopības tirgus; tā kā šis noiets ir visai tieši atkarīgs no reputācijas, kāda dažiem no minētajiem dzērieniem ir Kopienā un pasaules tirgū; tā kā šo reputāciju var izskaidrot ar attiecīgo dzērienu kvalitāti; tā kā, lai saglabātu šo noietu, attiecīgajiem dzērieniem būtu jāuztur noteikts kvalitātes standarts; tā kā pienācīgs līdzeklis šo kvalitātes standartu saglabāšanai ir iepriekšminēto dzērienu definēšana, ņemot vērā tradicionālo praksi, uz kuru balstās to reputācija; tā kā turklāt tā definētie termini būtu jāizmanto tikai tādas pašas kvalitātes dzērieniem kā tradicionālie dzērieni, lai novērstu to vērtības pazeminājumu;
tā kā būtu lietderīgi aromatizētiem dzērieniem, kuri lielākoties ir vīni vai neraudzēta sula, izveidot pienācīgu sistēmu, reizē ļaujot šādus dzērienus pilnīgot un ieviest jauninājumus; tā kā šo mērķi var sasniegt vieglāk, izveidojot trīs dzērienu kategorijas, pamatojoties uz to vīna saturu, spirta koncentrāciju un to, vai tiem ir vai nav pievienots spirts;
tā kā būtu lietderīgi Kopienas noteikumos paredzēt ģeogrāfiskas norādes, ko izmantot attiecībā uz dažām teritorijām, ar noteikumu, ka ražošanas stadijas, kuru laikā gala produkts iegūst savas raksturīgās iezīmes un galīgās īpašības, veiktas attiecīgajā ģeogrāfiskajā teritorijā;
tā kā parasti patērētājus informē, sniedzot konkrētu informāciju etiķetē; tā kā aromatizētu dzērienu marķēšana ir atkarīga no vispārējiem noteikumiem, kas noteikti Padomes 1978. gada 18. decembra Direktīvā 79/112/EEK par to dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu, kas attiecas uz pārdošanai gala patērētājam paredzētu pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklamēšanu ( 4 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/395/EEK ( 5 ); tā kā būtu jāpieņem noteikumi papildus šiem vispārējiem noteikumiem, ņemot vērā attiecīgo dzērienu īpašības un to, lai patērētāji varētu gūt pilnīgāku informāciju;
tā kā patērētāju izpratnē konkrētu aromatizēto dzērienu reputācija ir cieši saistīta ar to tradicionālo izcelsmi; tā kā, lai nodrošinātu to, ka patērētāji ir pienācīgi informēti, un lai ievērotu šos īpašos gadījumus, būtu lietderīgi obligāti norādīt izcelsmi gadījumos, kad dzēriens nenāk no tradicionālā ražošanas reģiona;
tā kā, lai varētu sniegt informāciju par dzēriena sastāvu, būtu jāpieņem noteikti marķēšanas noteikumi, kas attiecas uz izmantotā spirta īpašībām;
tā kā Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīva 80/778/EEK, kas attiecas uz lietošanai pārtikā paredzētā ūdens kvalitāti ( 6 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 81/858/EEK ( 7 ), un Padomes 1980. gada 15. jūlija Direktīva 80/777/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dabīgo minerālūdeņu izmantošanu un laišanu tirgū ( 8 ), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 85/7/EEK ( 9 ), nosaka īpašības ūdenim, ko drīkst izmantot pārtikas produktos; tā kā uz to būtu jāatsaucas;
tā kā Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīvā 88/388/EEK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu ražošanā izmantojamiem aromatizētājiem un to izejmateriāliem ( 10 ) ir dažādu ar aromatizēšanu saistītu terminu definīcijas; tā kā šajā regulā būtu jāizmanto tā pati terminoloģija;
tā kā būtu jāpieņem īpaši noteikumi attiecībā uz importētu aromatizētu dzērienu nosaukumu un noformēšanu, paturot prātā Kopienas saistības attiecībās ar trešām valstīm;
tā kā, lai pasaules tirgū aizsargātu Kopienas aromatizēto dzērienu reputāciju, tie paši noteikumi būtu jāattiecina uz eksportētiem dzērieniem, izņemot gadījumus, ja ir pretrunīgi noteikumi, paturot prātā tradicionālos paradumus un praksi;
tā kā, lai nodrošinātu attiecīgo pasākumu vienādu un vienlaicīgu īstenošanu, vislietderīgāk ir rīkoties saskaņā ar šo regulu;
tā kā, lai vienkāršotu un paātrinātu procedūru, Komisijai būtu jāpieņem tehniski piemērošanas pasākumi; tā kā šim nolūkam būtu jānosaka procedūra, lai dalībvalstis un Komisija varētu cieši sadarboties Ieviešanas komitejā;
tā kā ir vajadzīgi pagaidu pasākumi, lai sekmētu pāreju uz sistēmu, kas ieviesta ar šo regulu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šī regula nosaka vispārīgus noteikumus aromatizētu vīnu, aromatizētus vīnus saturošu dzērienu un vīnus saturošu kokteiļu definēšanai, nosaukumiem un noformēšanai.
2. pants
1. Šajā regulā:
a) “aromatizēts vīns” ir dzēriens,
— iegūts no viena vai vairākiem Regulas (EEK) Nr. 822/87 ( 11 ) I pielikuma 5. punktā un 12. līdz 18. punktā definētajiem vīna produktiem, tajā skaitā no Regulas (EEK) Nr. 823/87 ( 12 ) 1. panta 2. punktā definētajiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, izņemot retsina galda vīnu, un kam var būt pievienota vīnogu misa un/vai rūgstoša vīnogu misa,
— kam pievienots spirts, kā noteikts 3. panta d) apakšpunktā, un
— kas ir aromatizēts:
—— ar dabīgām aromatizējošām vielām un/vai dabīgiem aromatizējošiem preparātiem, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un c) apakšpunktā. Neskarot 2. punktā paredzētos stingrākos noteikumus, konkrētos gadījumos un konkrētos apstākļos saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru var atļaut izmantot dabīgām vielām un preparātiem identas vielas un preparātus, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii)punktā, un/vai
— ar aromātiskiem augiem un/vai garšvielām, un/vai aromatizējošiem pārtikas produktiem,
— kas parasti ir saldināts un, ievērojot 2. punktā paredzētos izņēmumus, iespējams, krāsots ar grauzdēto cukuru,
— kam minimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 14,5 % vai vairāk un maksimālā faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 22 %, bet minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir 17,5 % vai vairāk; tomēr tiem produktiem, kas saskaņā ar 5. punktu raksturoti kā “sausais” vai “sevišķi sausais”, minimālā kopējā spirta tilpumkoncentrācija ir attiecīgi 16 % un 15 %.
Galaproduktam jāsatur vismaz 75 % no aromatizētā vīna gatavošanā izmantotā vīna un/vai svaigas vīnogu misas, kuras rūgšana apturēta, pievienojot spirtu. Neskatoties uz 5. pantu, izmantoto produktu minimālā dabīgā spirta stipruma % ir tāds, kādu paredz Regulas (EEK) Nr. 822/87 18. panta 1. punkts.
Nosaukumu “aromatizēts vīns” var aizstāt ar “vīnu saturošs aperitīvs”. Termina “aperitīvs” lietojums šajā sakarā neliedz šo terminu izmantot, lai apzīmētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas;
b) “aromatizēts vīnu saturošs dzēriens” ir dzēriens,
— iegūts no viena vai vairākiem Regulas (EEK) Nr. 822/87 I pielikuma 11. līdz 13. punktā un 15. līdz 18. punktā definētajiem vīniem, tajā skaitā no Regulas (EEK) Nr. 823/87 1. panta 2. punktā definētajiem noteiktos reģionos ražotiem kvalitatīviem vīniem, izņemot vīnus, kas ražoti, pievienojot spirtu un retsina galda vīnu, un kam var būt pievienota vīnogu misa un/vai daļēji norūgusi vīnogu misa,
— kas ir aromatizēts:
—— ar dabīgām aromatizējošām vielām un/vai dabīgiem aromatizējošiem preparātiem, un/vai tiem identām vielām vai preparātiem, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā un c) apakšpunktā; konkrētos gadījumos un konkrētos apstākļos var atļaut izmantot mākslīgas vielas, kā noteikts minētās direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktā saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru, un/vai
— ar aromātiskiem augiem un/vai garšvielām, un/vai aromatizējošiem pārtikas produktiem,
— kas, iespējams, ticis saldināts,
— kam spirts nav pievienots saskaņā ar izņēmumiem, kas minēti šajā regulā norādītajā produkta definīcijā, vai pieņemot lēmumu saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru,
— kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir 7 % vai vairāk, bet mazāka par 14,5 %.
Aromatizēta vīnu saturoša dzēriena pagatavošanā izmantotā vīna daļai galaproduktā jābūt vismaz 50 %. Neskarot 5. panta noteikumus, izmantoto produktu minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir tāda, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 822/87 18. panta 1. punktā;
c) “aromatizētu vīna produktu kokteilis” ir dzēriens,
— kas iegūts no vīna un/vai vīnogu sulas,
— kura ir aromatizēta:
—— ar dabīgām garšvielām un/vai dabīgiem aromatizējošiem preparātiem, un/vai tiem identām vielām vai preparātiem, kā noteikts Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta i) un ii) punktā un c) apakšpunktā; konkrētos gadījumos un apstākļos var atļaut izmantot mākslīgas vielas, kā noteikts iepriekšminētās direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunkta iii) punktā saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru, un/vai
— ar aromātiskiem augiem un/vai garšvielām un/vai aromatizējošiem pārtikas produktiem,
— kas, iespējams, ir saldināts un krāsots,
— kam nav pievienots spirts,
— kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 7 %.
Aromatizēta vīna produktu kokteiļa pagatavošanā izmantotā vīna un/vai vīnogu sulas daļai galaproduktā jābūt vismaz 50 %. Neskarot 5. panta noteikumus, izmantoto produktu minimālā dabiskā spirta tilpumkoncentrācija ir tāda, kā paredzēts Regulas (EEK) Nr. 822/87 18. panta 1. punktā.
Lēmumu par konkrētiem nosaukumiem var pieņemt saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
Termina “kokteilis” lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai apzīmētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas.
2. Tādu dažādu kategoriju aromatizētu vīnu definīcija, kuru nosaukums var aizstāt apzīmējumu “aromatizēts vīns”:
a) vermuts -
aromatizēts vīns, kuru pagatavo no 1. punkta a) apakšpunktā minētā vīna un kura raksturīgo garšu iegūst, izmantojot piemērotas atvasinātas vielas, jo īpaši no Artemisia sugas, kas jāizmanto vienmēr; šo dzērienu var saldināt tikai ar karamelizētu cukuru, saharozi, vīnogu sulu, dzidrinātu koncentrētu vīnogu sulu un koncentrētu vīnogu sulu;
b) rūgtais aromatizētais vīns -
aromatizēts vīns ar raksturīgu rūgtu garšu. Apzīmējumam “rūgtais aromatizētais vīns” pievieno galvenās rūgtās aromatizējošās vielas nosaukumu, neskarot 8. panta 3. punktu.
Šā apzīmējuma papildināšanai vai aizstāšanai var izmantot šādus vai līdzvērtīgus izteicienus citās oficiālajās Kopienas valodās:
— “Quinquina wine”, ja galvenais aromatizētājs ir dabīgā hinīna garšviela,
— “Bitter vino”, ja galvenais aromatizētājs ir dabīgā genciāna un dzēriens ir krāsots ar atļauto dzelteno un/vai sarkano krāsvielu; vārda “bitter” lietojums šajā sakarā neliedz to izmantot, lai apzīmētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas,
— “Americano”, ja aromatizēšanu izraisa klātesošās dabīgās aromatizējošās vielas, kas iegūtas no vērmelēm un genciānas, un dzēriens ir krāsots ar atļauto dzelteno un/vai sarkano krāsvielu;
c) olu saturošs aromatizēts vīns -
aromatizēts vīns, kuram pievienots labas kvalitātes olas dzeltenums vai tā pulveris un kura galaprodukta litrā cukura saturs, kas izteikts invertcukurā, pārsniedz 200 gramus un minimālais olas dzeltenuma saturs ir 10 grami.
Termins “cremovo” var papildināt terminu “olu saturošs aromatizēts vīns”, ja šāds vīns satur vismaz 80 % lielu Marsala vīna daļu.
Termins “cremovo zabaione” var papildināt terminu “olu saturošs aromatizēts vīns”, ja šāds vīns satur vismaz 80 % lielu Marsala vīna daļu un minimālais olas dzeltenuma saturs ir 60 grami litrā;
d) väkevä viiniglögi/Starkvinsglögg -
aromatizēts vīns, kas izgatavots no 1. punkta a) apakšpunktā minētā vīna un kam raksturīgo garšu iegūst, izmantojot krustnagliņas un/vai kanēli, kuri vienmēr jāizmanto kopā ar citām garšvielām; šo dzērienu var saldināt saskaņā ar 3. panta a) apakšpunktu.
3. Definīcijas tādiem dažādu kategoriju aromatizētus vīnus saturošiem dzērieniem, kuru nosaukums var:
— aizstāt apzīmējumu “aromatizēts vīnu saturošs dzēriens” ražotājā dalībvalstī,
— papildināt apzīmējumu “aromatizēts vīnu saturošs dzēriens” citās dalībvalstīs:
—a) Sangria -
dzēriens, kas iegūts no vīna:
— aromatizēts, pievienojot dabisko citrusaugļu ekstraktus vai esences,
— ar šādu augļu sulu vai bez tās,
— iespējams:
—— ar pievienotām garšvielām,
— saldināts,
— ar pievienotu CO2,
— un ar spirta tilpumkoncentrāciju līdz 12 %.
Dzēriens var saturēt cietus citrusaugļu mīkstuma vai mizas gabaliņus, un tā krāsai jārodas tikai no izmantotajiem izejmateriāliem.
Apzīmējumam “Sangria” jāpievieno vārdi “gatavots…”, kam seko ražotājas dalībvalsts nosaukums vai mazāka reģiona nosaukums, izņemot gadījumus, kad produkts ir gatavots Spānijā vai Portugālē.
Apzīmējumu “Sangria” var aizstāt “aromatizēts vīnu saturošs dzēriens” tikai gadījumos, kad dzēriens ir gatavots Spānijā vai Portugālē;
b) Clarea -
dzēriens, kas iegūts no baltvīna tādos pašos apstākļos, kādi minēti a) apakšpunktā.
Apzīmējumam “Clarea” jāpievieno vārdi “gatavots…”, kam seko ražotājas dalībvalsts nosaukums vai mazāka reģiona nosaukums, izņemot gadījumus, kad produkts ir gatavots Spānijā.
Apzīmējumu “Clarea” var aizstāt ar “aromatizēts vīnu saturošs dzēriens” tikai gadījumos, kad dzēriens ir gatavots Spānijā;
c) Zurra -
dzēriens, kas iegūts, a) un b) apakšpunktā noteiktajiem dzērieniem pievienojot brendiju vai vīna spirtu, kā noteikts Regulā (EEK) Nr. 1576/89 ( 13 ), ar, iespējams, pievienotiem augļu gabaliņiem. Faktiskajai spirta tilpumkoncentrācijai jābūt 9 % vai vairāk, bet mazākai par 14 %;
d) rūgtā soda -
no bitter vino iegūts aromatizēts dzēriens, kam galaproduktā jāsatur bitter vino vismaz 50 % no tilpuma un kam pievienots CO2 vai gāzēts ūdens un, iespējams, tās pašas krāsvielas, kas bitter vino. Faktiskajai spirta tilpumkoncentrācijai jābūt vismaz 8 %, bet mazākai par 10,5 %. Vārda “bitter” izmantošana šajā sakarā neliedz to izmantot, lai apzīmētu arī produktus, uz kuriem šī regula neattiecas;
e) Kalte Ente -
aromatizēto vīnu saturošs dzēriens, ko iegūst, samaisot vīnu, viegli dzirkstošo vīnu vai viegli dzirkstošo vīnu ar pievienotu CO2 ar dzirkstošo vīnu vai dzirkstošo vīnu ar pievienotu CO2 un pievienojot dabīgā citrona vielas vai ekstraktus, ►M3 ————— ◄ . Galaproduktam jāsatur vismaz tilpumkoncentrāciju 25 % dzirkstošo vīnu vai dzirkstošo vīnu ar pievienotu CO2;
f) Glühwein -
►M3 aromātisks dzēriens, ko iegūst tikai no sarkanā vai baltā vīna, galvenokārt aromatizē ar kanēli un/vai krustnagliņām; neskarot ūdens daudzumu, kas rodas, izmantojot 3. panta a) apakšpunktu, ūdens pievienošana ir aizliegta. ◄ Ja to pagatavo no baltvīna, pārdošanas nosaukumā “Glühwein” jāpapildina ar vārdu “baltvīns”;
f)a Viiniglögi/Vinglögg -
►M3 aromātisks dzēriens, ko iegūst tikai no sarkanā vai baltā vīna, galvenokārt aromatizē ar kanēli un/vai krustnagliņām. ◄ Ja tas ir izgatavots no baltvīna, tirdzniecības aprakstu “Viiniglögi/Vinglögg” papildina ar vārdiem “white wine”;
g) Maiwein -
aromatizēts dzēriens, kas iegūts no vīna ar pievienotiem Asperula odorata stādiem vai to ekstraktiem, lai nodrošinātu Asperula odorata garšas dominanti;
h) Maitrank -
aromatizēts dzēriens, ko iegūst no sausā baltvīna, kurā mērcēti Asperula odorata stādi vai kuram pievienoti Asperula odorata ekstrakti, pievienojot apelsīnus un/vai citus augļus, iespējams, sulas koncentrātu vai ekstraktu veidā, un saldinot maksimāli ar 5 % cukura;
i) citas definīcijas -
pieņem saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
4. To aromatizēto vīna produktu kokteiļu kategoriju definīcijas, kuru nosaukums var:
— aizstāt apzīmējumu “aromatizēts vīna produktu kokteilis” ražotājā dalībvalstī,
— papildināt apzīmējumu “aromatizēts vīna produktu kokteilis” citās dalībvalstīs:
—a) vīnu saturošs kokteilis ir aromatizēts dzēriens, kurā
— koncentrētas vīnogu sulas daļa nepārsniedz 10 % no galaprodukta kopējā tilpuma,
— cukura saturs, kas izteikts kā invertcukurs, ir mazāks par 80 gramiem litrā;
b) aromatizēts mazdzirkstošs vīnogu sulas kokteilis ir dzēriens,
— kas gatavots tikai no vīnogu sulas,
— kam faktiskā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 4 %,
— kas satur oglekļa dioksīdu, kurš rodas tikai izmantoto produktu rūgšanā;
c) citas definīcijas pieņem saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
5. Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, kā arī 2. un 3. punktā minētajos nosaukumos var ietvert arī turpmāk minētās norādes, kopā ar katrā attiecīgajā apakšpunktā norādīto cukura saturu, kas izteikts kā invertcukurs:
a) “sevišķi sausais”: produktiem, kam cukura saturs mazāks par 30 gramiem litrā,
b) “sausais”: produktiem, kam cukura saturs mazāks par 50 gramiem litrā,
c) “pussausais”: produktiem, kam cukura saturs ir no 50 līdz 90 gramiem litrā,
d) “pussaldais”: produktiem, kam cukura saturs ir no 90 līdz 130 gramiem litrā,
e) “saldais”: produktiem, kam cukura saturs ir lielāks par 130 gramiem litrā.
Terminus “pussaldais” un “saldais” var aizstāt ar norādi par cukura saturu, kas izteikts kā invertcukura grami litrā.
6. Ja aromatizētus vīnus saturošo dzērienu pārdošanas nosaukumā ietver terminu “dzirkstošais”, izmantotā dzirkstošā vīna daudzumam jābūt vismaz 95 %.
7. Sīkākus noteikumus šā panta piemērošanai pieņem saskaņā ar 14. pantā paredzētajām procedūrām.
3. pants
Papildu definīcijas.
Šajā regulā:
a) “saldināšana” nozīmē to, ka
aromatizētu vīnu, aromatizētu vīnu saturošu dzērienu un aromatizētu vīna produktu kokteiļu pagatavošanā izmanto vienu vai vairākus šādus produktus:
pusbalto cukuru, balto cukuru, rafinēto balto cukuru, dekstrozi, fruktozi, glikozes sīrupu, šķidro cukuru, šķidro invertcukuru, invertcukura sīrupu, dzidrinātu koncentrētu vīnogu sulu, koncentrētu vīnogu sulu, svaigu vīnogu sulu, dedzinātu cukuru, medu, ceratoniju sīrupu vai citus dabiskos ogļhidrātus ar līdzīgu iedarbību uz iepriekšminētajiem produktiem.
“Dedzinātais cukurs” ir produkts, kas iegūts, tikai kontrolēti karsējot saharozi bez bāzēm, minerālskābēm vai citām ķīmiskām piedevām;
b) “aromatizēšana” nozīmē to, ka
aromatizētu vīnu, aromatizētu vīnu saturošu dzērienu un aromatizētu vīna produktu kokteiļu pagatavošanā izmanto vienu vai vairākus no Direktīvas 88/388/EEK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā noteiktajiem aromatizētājiem un/vai aromātiskiem augiem, un/vai garšvielām, un/vai aromatizējošiem pārtikas produktiem.
Šādu vielu pievienošana piešķir gala produktam citādas organoleptiskās īpašības nekā vīnam;
c) “krāsošana” nozīmē to, ka
aromatizētu vīnu vai aromatizētu vīna produktu kokteiļu pagatavošanā izmanto vienu vai vairākas krāsvielas;
d) “spirta pievienošana” nozīmē to, ka
aromatizētu vīnu un vajadzības gadījumā aromatizētu vīnu saturošu dzērienu pagatavošanā izmanto vienu vai vairākus šādus produktus:
— vīnkopības izcelsmes etilspirtu,
— vīna spirtu vai kaltētu vīnogu spirtu,
— lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu,
— vīna destilātu vai kaltētu vīnogu destilātu,
— lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu,
— vīna spirtu vai vīnogu čagu spirtu,
— kaltētu vīnogu spirtu,
ja to raksturīgās pazīmes atbilst Kopienas noteikumiem, sevišķi etilspirta īpašībām jāatbilst I pielikuma prasībām;
e) “faktiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir:
tīra spirta vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko satur 100 produkta vienības tajā pašā temperatūrā;
f) “iespējamā spirta tilpumkoncentrācija” ir:
tīra spirta vienību skaits 20 °C temperatūrā, ko pilnīgā fermentācijā veidos cukurs, kuru satur 100 tilpumi produkta tajā pašā temperatūrā;
g) “kopējā spirta tilpumkoncentrācija” ir:
faktiskās un iespējamās spirta tilpumkoncentrācijas summa;
h) “dabiskā spirta tilpumkoncentrācija” ir:
kopējā spirta tilpumkoncentrācija produktā pirms jebkādas bagātināšanas.
4. pants
1. Šajā regulā minētajiem dzērieniem atļauto pārtikas piedevu sarakstu, to lietošanas norādījumus un attiecīgos produktus nosaka saskaņā ar Direktīvā 89/107/EEK ( 14 ) paredzēto procedūru.
2. Šo dzērienu pagatavošanā destilēta vai demineralizēta ūdens pievienošana atļauta ar noteikumu, ka ūdens kvalitāte atbilst attiecīgās valsts noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot Direktīvas 90/777/EEK un 80/778/EEK, un pievienotais ūdens nemaina dzēriena iedabu.
3. Etilspirtam, ko izmanto, lai izšķīdinātu vai atšķaidītu krāsvielas, aromatizētājus vai jebkuras cits atļautās piedevas iepriekšminēto aromatizēto produktu pagatavošanai, jābūt lauksaimnieciskas izcelsmes, un stingri jāievēro vajadzīgais daudzums, lai izšķīdinātu vai atšķaidītu krāsvielas, aromatizētājus vai jebkuras cits atļautās piedevas.
4. Sīki izstrādātus noteikumus, to skaitā šajā regulā ietverto produktu analīzes metodes, pieņem saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
5. pants
1. Saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 822/87 paredzētos enoloģiskos procesus un praksi piemēro vīniem un misām, ko iekļauj 1. pantā minēto produktu sastāvā.
2. Procesus produktiem, ko gatavo, lai iegūtu vienu no šajā regulā minētajiem galaproduktiem, nosaka saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru.
6. pants
1. Šajā un 2. pantā minētos nosaukumus attiecina uz minētajos pantos definētajiem dzērieniem, ņemot vērā 2. un 4. pantā noteiktās prasības. Attiecīgie nosaukumi jāizmanto, lai raksturotu iepriekšminētos dzērienus Kopienā.
Dzērienus, kuri neatbilst prasībām, kas noteiktas 2. pantā definētajiem dzērieniem, nedrīkst nosaukt tā, kā tur norādīts.
2.
a) II pielikumā uzskaitītie ģeogrāfiskie nosaukumi var aizstāt 1. punktā minētos nosaukumus vai papildināt tos, veidojot saliktus nosaukumus.
b) Šos ģeogrāfiskos nosaukumus paredz dzērieniem, kam pagatavošanas stadija, kurā tie iegūst savas pamatīpašības un galīgo kvalitāti, norit norādītajā ģeogrāfiskajā apgabalā ar noteikumu, ka patērētājs netiek maldināts attiecībā uz izmantotajiem izejmateriāliem.
3. Šā panta 1. punktā minētos pārdošanas nosaukumus nedrīkst papildināt ar ģeogrāfiskiem nosaukumiem, kurus atļauts izmantot vīna produktu nosaukumā.
4. Dalībvalstis drīkst piemērot īpašus valsts noteikumus to teritorijā pagatavotu II pielikumā minētu dzērienu ražošanai, apritei dalībvalstī, nosaukumam un noformēšanai, ciktāl šādi noteikumi atbilst Kopienas tiesībām.
7. pants
1. Tādu aromatizētu dzērienu pārdošanas nosaukumā, kas satur vīna produktus un aromatizētājus un kuru minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 1,2 %, un kas neatbilst šai regulai, neietver norādi uz vīna nozares produktiem.
2. Aromatizētus dzērienus, kas neatbilst šai regulai, nedrīkst pārdot lietošanai pārtikā, pievienojot vārdus vai frāzes “līdzīgi”, “tips”, “stils”, “uzbūve”, “aromāts” vai jebkādus citus līdzīgus apzīmējumus ar nosaukumiem, kas minēti šajā regulā.
3. Vēlākais sešus mēnešus pēc šīs regulas stāšanās spēkā Komisija Padomei iesniedz attiecīgus priekšlikumus attiecībā uz aromatizētiem dzērieniem, kas satur vīna produktus, kuri iegūti, pievienojot spirtu, un uz kuriem neattiecas šī regula.
Līdz brīdim, kad Padome pieņem lēmumu par iepriekšminēto priekšlikumu, vārdus, kurus izmanto, aprakstot dzērienus, kas pazīstami kā “atvēsinošs vīna dzēriens”, atļauj izmantot šādu dzērienu nosaukumam.
8. pants
1. Papildus atbilstībai attiecīgās valsts normām, kas pieņemtas saskaņā ar Direktīvu 79/112/EEK, 2. pantā minēto dzērienu marķēšanai, noformēšanai un reklamēšanai jānotiek saskaņā ar šo pantu.
2. To produktu pārdošanas nosaukums, kas minēti 2. pantā, ir viens no nosaukumiem, ko izmanto vienīgi šādiem produktiem saskaņā ar 6. pantu.
3. Šīs regulas 2. pantā minētos nosaukumus var papildināt ar norādi uz galvenokārt izmantoto aromatizētāju.
4. Ja šajā regulā ietverto dzērienu pagatavošanā izmantotais spirts ir no viena vienīga izejmateriāla (piemēram, vienīgi vīna spirts, melases spirts vai graudu spirts), spirta iedabu var norādīt etiķetē.
Ja spirts ir no dažādiem izejmateriāliem, etiķetē neietver nekādu īpašu norādi, kas attiecas uz spirta iedabu.
Etilspirtu, ko izmanto šajā regulā minēto dzērienu pagatavošanā, lai izšķīdinātu vai atšķaidītu krāsvielas, aromatizētājus vai jebkādas citas atļautās piedevas, neuzskata par sastāvdaļu.
4.a No 1993. gada 1. janvāra produktus, kas iepildīti pudelēs un uz ko attiecas šī regula, nedrīkst glabāt tirdzniecībai vai laist tirgū, ja to aizbāžņi ir nosegti ar svina kapsulām vai foliju. Tomēr produkti, kas pirms minētās dienas ir iepildīti pudelēs ar svina kapsulām vai foliju, jātirgo, kamēr to krājumi ir izlietoti.
5. II pielikumā uzskaitītos ģeogrāfiskos nosaukumus netulko.
6. Šajā regulā paredzētos datus norāda vienā vai vairākās Kopienas oficiālajās valodās tā, lai gala patērētājs varētu viegli saprast katru punktu, ja vien pircējiem nav nodrošināta informācija citādā veidā.
7. Ja dzērieni cēlušies trešās valstīs, atļauj izmantot tās trešās valsts oficiālo valodu, kurā produkts gatavots, ja šajā regulā paredzētos datus norāda arī Kopienas oficiālajā valodā tā, lai gala patērētāji varētu viegli saprast katru punktu.
8. Neierobežojot 11. pantu, Kopienas izcelsmes dzērieniem, kas paredzēti eksportam, šajā regulā paredzētos datus var atkārtot citā valodā; tas neattiecas uz 5. punktā minētajiem nosaukumiem.
9. Šīs regulas 2. pantā minētajiem dzērieniem saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru var noteikt:
a) īpašus noteikumus, kas reglamentē terminu izmantošanu attiecībā uz konkrētām produkta īpašībām, piemēram, tā vēsturi un pagatavošanas metodi;
b) noteikumus, kas reglamentē tvertņu marķēšanu produktiem, kas nav paredzēti gala patērētājiem.
9. pants
1. Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti Kopienas noteikumi, kas attiecas uz aromatizētiem vīniem, aromatizētiem vīnu saturošiem dzērieniem un aromatizētiem vīna produktu kokteiļiem. Tās izraugās vienu vai vairākas iestādes, kas uzrauga šo noteikumu ievērošanu.
Attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem dzērieniem saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru var nolemt, ka, lai notiktu aprite Kopienā, šādu uzraudzību un aizsardzību īsteno ar administrācijas apstiprinātiem komerciāliem dokumentiem un attiecīgiem reģistriem.
2. Lai likvidētu krāpšanas mēģinājumus un viltojumus II pielikumā uzskaitītajiem eksportētajiem dzērieniem, var izveidot dokumentu autentiskuma novērtēšanas sistēmu saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
Ja pirmajā daļā minēto sistēmu neievieš, dalībvalstis ievieš savas autentiskuma novērtēšanas sistēmas ar noteikumu, ka tās atbilst Kopienas tiesību normām.
3. Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu pieņem vajadzīgos pasākumus vienādai Kopienas noteikumu piemērošanai aromatizētu vīnu, aromatizētu vīnu saturošu dzērienu un aromatizētu vīna produktu kokteiļu jomā, jo īpaši attiecībā uz kontrolēm un attiecībām starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm.
4. Dalībvalstis un Komisija paziņo cita citai šīs regulas ieviešanai nepieciešamo informāciju. Sīki izstrādātus noteikumus šādas informācijas paziņošanai un izplatīšanai pieņem saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
10. pants
Lai lietošanai pārtikā Kopienā tirgotu importētus dzērienus, kas definēti šajā regulā un kuriem ir ģeogrāfiskā norāde, saskaņā ar savstarpēju vienošanos var noteikt 9. panta 1. punkta otrajā daļā minēto uzraudzību un aizsardzību.
Pirmo daļu ievieš, pēc pārrunām noslēdzot vienošanos ar attiecīgajām trešām valstīm saskaņā ar Līguma 113. pantu.
Ieviešanas noteikumus un pirmajā daļā minēto produktu sarakstu pieņem saskaņā ar 14. pantā noteikto procedūru.
10.a pants
1. Dalībvalstis paredz visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atbilstoši nosacījumiem, kuri izklāstīti Līgumā par intelektuālā īpašuma tiesību aspektiem, kas saistīti ar tirdzniecību, 23. un 24. pantā, attiecīgās dalībvalstis varētu novērst to, ka ģeogrāfisko nosaukumu, kas apzīmē produktus, uz kuriem attiecas šī regula, Kopienā lieto attiecībā uz produktiem, kuru izcelsme nav vietā, uz ko attiecas attiecīgais ģeogrāfiskais nosaukums, ieskaitot gadījumus, kad ir norādīta produkta faktiskā izcelsme vai kad ģeogrāfiskais nosaukums ir tulkots, vai tam ir pievienoti tādi vārdi kā “līdzīgs”, “veids”, “stils”, “imitācija” vai citi.
Šajā pantā “ģeogrāfiskais nosaukums” ir visas norādes, kas apzīmē produkta izcelsmi trešās valsts, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalsts, teritorijā vai šīs teritorijas reģionā vai vietā, ja minētā produkta kvalitāti, reputāciju vai citas raksturīgas iezīmes jo īpaši var saistīt ar šo ģeogrāfisko izcelsmi.
2. Neatkarīgi no šīs regulas 10. panta un citiem Kopienas tiesību aktiem, kuros izklāstīti noteikumi attiecībā uz to produktu nosaukumu un noformējumu, uz kuriem attiecas šī regula, piemēro 1. punktu.
3. Vajadzības gadījumā saskaņā ar 14. pantā paredzēto procedūru pieņem sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu šo pantu.
11. pants
Aromatizētiem vīniem, aromatizētiem vīnu saturošiem dzērieniem un aromatizētiem vīna produktu kokteiļiem, kas paredzēti eksportam, jāatbilst šīs regulas noteikumiem, lēmumus par izņēmumiem pieņemot saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
12. pants
1. Ar šo izveido šajā regulā minēto dzērienu aprites komiteju (turpmāk tekstā – “Komiteja”).
2. Komiteja pieņem savu reglamentu.
13. pants
Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 15 ) 4. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir viens mēnesis.
14. pants
Ja ir atsauce uz šo pantu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK ( 16 ) 5. un 7. pantu, ņemot vērā minētā lēmuma 8. panta noteikumus.
Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.
15. pants
Komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, ko tai iesniedzis priekšsēdētājs vai nu pēc savas iniciatīvas, vai arī pēc kādas dalībvalsts pārstāvja lūguma.
16. pants
1. Lai sekmētu pāreju no pašreizējiem noteikumiem uz tiem, ko ievieš šī regula, pieņem pārejas pasākumus saskaņā ar 13. pantā paredzēto procedūru.
2. Tādi pārejas pasākumi piemērojami ne ilgāk kā divus gadus pēc šīs regulas ieviešanas.
17. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 1991. gada 17. decembra, izņemot 12. līdz 15. pantu, kurus piemēro no šīs regulas stāšanās spēkā. Tomēr dzērienus, kas pagatavoti un marķēti pirms šā datuma, var izmantot līdz krājumu izsīkšanai.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir piemērojama visās dalībvalstīs.
I PIELIKUMS
Etilspirta raksturīgās pazīmes, kā minēts 3. panta d) punktā
|
1. Raksturīgās organoleptiskās īpašības: |
0Neviena nosakāma garša izņemot izejmateriāla garšu0 |
|
2. Minimālā spirta tilpumkoncentrācija: |
96,0 % tilp. |
|
3. Maksimālais piemaisījumu līmenis |
|
|
— kopējais skābums, izteikts etiķskābes gramos hektolitrā 100 % tilp. spirta: |
1,5 |
|
— esteri, izteikti etilacetāta gramos hektolitrā 100 % tilp. spirta: |
1,3 |
|
— aldehīdi, izteikti acetaldehīda gramos hektolitrā 100 % tilp. spirta: |
0,5 |
|
— augstākie spirti, izteikti metil-2-propanols-1 gramos hektolitrā 100 % tilp. spirta: |
0,5 |
|
— metanols, izteikts spirta gramos hektolitrā 100 % tilp. spirta: |
50 |
|
— sausais ekstrakts, izteikts gramos hektolitrā 100 % tilp. spirta: |
1,5 |
|
— slāpekli saturošās gaistošās bāzes, izteiktas slāpekļa gramos hektolitrā 100 % tilp. spirta: |
0,1 |
|
— furfurols: |
Nav nosakāms |
II PIELIKUMS
Aromatizēti dzērieni no vīna
produktiem ar ģeogrāfiskiem nosaukumiem
minēti 6. panta 2. punktā
Nürnberger Glühwein
Thüringer Glühwein
Vermouth de Chambéry
Vermouth di Torino
( 1 ) OV C 269, 25.10.1986., 15. lpp.
( 2 ) OV C 127, 14.5.1984., 185. lpp. un
OV C 129, 20.5.1991
( 3 ) OV C 124, 9.5.1983., 16. lpp.
( 4 ) OV L 33, 8.2.1979., 1. lpp.
( 5 ) OV L 186, 30.6.1989., 17. lpp.
( 6 ) OV L 229, 30.8.1980., 11. lpp.
( 7 ) OV L 319, 7.11.1981., 19. lpp.
( 8 ) OV L 229, 30.8.1980., 1. lpp.
( 9 ) OV L 2, 3.1.1985., 22. lpp.
( 10 ) OV L 184, 15.7.1988., 61. lpp.
( 11 ) OV L 84, 27.3.1987., 1. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1544/95 (OV L 148, 30.6.1995., 31. lpp.).
( 12 ) OV L 84, 27.3.1987., 59. lpp. Regula, kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 3011/95 (OV L 314, 28.12.1995., 14. lpp.).;
( 13 ) OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.
( 14 ) OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.
( 15 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).
( 16 ) Padomes Lēmums 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.).