This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Līguma par Eiropas Savienību 49. pants
Līguma par Eiropas Savienību 2. pants
Atbilstība
Valstij, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, ir:
Valstij, kas iesniegusi uzņemšanas iesniegumu, ir jāizpilda arī ES atbilstības kritēriji. Tos sauc par Kopenhāgenas kritērijiem, jo tie tika definēti Eiropadomes sanāksmē, kas 1993. gada jūnijā notika Kopenhāgenā. Tie ir šādi:
Eiropadomes sanāksmē, kas 1995. gada decembrī notika Madridē, šiem kritērijiem pievienoja nosacījumu, ka kandidātvalstij ir jāspēj piemērot ES tiesību aktus un jāspēj nodrošināt ES tiesību aktu efektīva transponēšana valsts tiesību aktos ar attiecīgo administratīvo un tiesu iestāžu palīdzību.
ES ir tiesīga izlemt, kad kandidātvalsts ir izpildījusi pievienošanās kritērijus. ES pašai ir arī jāspēj integrēt jaunās ES valstis.
Procedūra
Pieteikuma iesniegšana
Eiropas valsts, kura atbilst LES 2. pantā minētajiem kritērijiem, iesniedz ES Padomei oficiālu iesniegumu. ES Padome informē Eiropas Parlamentu, Eiropas Komisiju un valstu parlamentus par iesnieguma saņemšanu.
Eiropas Komisijas atzinums
Pēc apspriešanās ar ES Padomi Eiropas Komisija sniedz atzinumu par attiecīgās valsts pieteikumu dalībai ES.
Kandidātvalsts statuss
Kandidātvalsts statusu valstij piešķir ES Padome pēc tam, kad no Komisijas ir saņemts atzinums un Eiropadome to izskata.
Pievienošanās sarunas
Sarunas tiek uzsāktas pēc tam, kad ES Padome ir pieņēmusi vienbalsīgu lēmumu.
Sarunas notiek starpvaldību konferencēs starp ES valstu valdībām un kandidātvalsts valdību. acquis (Savienības tiesību aktu kopums) ir sadalīts politikas jomās, ņemot vērā sarunu efektīvu organizēšanu. (Pašlaik ir 35 politikas jomas vai “nodaļas”.)
ES Padome var noteikt atvēršanas vai slēgšanas kritērijus visām nodaļām vai starpposma kritērijus konkrētām nodaļām. Lēmums par kritēriju noteikšanu tiek balstīts uz pārbaudes ziņojumu, kas izstrādāts, pamatojoties uz atsevišķu nodaļu padziļināto pārbaudi. Nodaļu provizoriski var slēgt tikai tad, ja kandidātvalsts pierāda, ka tā jau ir īstenojusi konkrētās nodaļas acquis vai ka tā to ieviesīs līdz pievienošanās dienai un būs izpildījusi kritērijus, ja tādi ir noteikti.
Pirmspievienošanās posmā Komisija uzrauga kandidātvalsts centienus īstenot acquis. Tā arī sniedz atbalstu kandidātvalstīm šajā procesā, izmantojot pirmspievienošanās finanšu instrumentus, piemēram, TAIEX.
Pārejas noteikumi — sarunu dalībnieki apspriež arī to, vai (un kādā veidā) atsevišķus noteikumus varētu ieviest pakāpeniski, lai kandidātvalstij vai ES dalībvalstīm (valstīm) dotu laiku pielāgoties. Šos jautājumus apspriež galvenokārt sarunu noslēguma posmā.
Komisija visa procesa laikā informē ES Padomi un Eiropas Parlamentu, jo īpaši ar ikgadējiem Paplašināšanās tiesību aktu kopumiem, kas sastāv no horizontālas stratēģijas dokumenta, kas ietver paziņojumu par paplašināšanās politiku un pārskatus par katru valsti. Par šiem dokumentiem notiek diskusijas Eiropas Parlamentā, kas iesniedz savus novērojumus un plenārsēdē pieņemtās rezolūcijas. Kandidātvalstis izstrādā arī valsts gada programmas, kurās izvērtē progresu, kas panākts dažādu acquis nodaļu ieviešanā.
Pievienošanās
Pēc pievienošanās sarunu pabeigšanas un visu kopuma nodaļu galīgās slēgšanas, tiek sagatavots pievienošanās līgums. Līgums tiek parakstīts ES dalībvalstu (valstu) sagatavošanas konferencē. Pievienošanās ir jāapstiprina ES Padomē ar vienprātīgu lēmumu, un Eiropas Parlamentam ir jāsniedz sava piekrišana. Līgumu paraksta katra ES dalībvalsts un kandidātvalsts. Pirms pievienošanās līguma stāšanās spēkā tas ir jāratificē katrā ES dalībvalstī un kandidātvalstī atbilstoši katras valsts konstitucionālajai kārtībai.
Plašāka informācija:
Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija — VI sadaļa — Nobeiguma noteikumi — 49. pants (bijušais LES 49. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 43. lpp.)
Līguma par Eiropas Savienību konsolidētā versija — I sadaļa — Kopīgi noteikumi — 2. pants (OV C 202, 7.6.2016., 17. lpp.)
Pēdējo reizi atjaunots: 17.01.2020