Līgums par Eiropas Savienības darbību

 

KOPSAVILKUMS:

Līgums par Eiropas Savienības darbību

ĪSS APSKATS

Lisabonas līguma pieņemšanas rezultātā Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) tika izveidots no Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL jeb EK līgums), ko izveidoja ar Māstrihtas līgumu. EK līguma pamatu savukārt veidoja Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums (EEK līgums), ko parakstīja Romā 1957. gada 25. martā. Eiropas Savienības izveidošana ar Māstrihtas līgumu (1992. gada 7. februārī) iezīmēja jaunu soli ceļā uz Eiropas politisku apvienošanos.

Tomēr Eiropas Savienība neaizstāja Eiropas Kopienas, bet apvienoja tās zem viena jumta, pamatojoties uz “triju pīlāru” struktūru:

• 1. pīlāru veidoja Eiropas Kopienas (EK, Eiropas Ogļu un tērauda kopiena (EOTK) līdz 2002. gadam un Euratom);
• 2. pīlāru veidoja ES valstu sadarbība attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku;
• 3. pīlārs aptvēra ES valstu sadarbību tieslietās un iekšlietās.

Katra jauna līguma rezultātā tiek mainīta pantu numerācija. Ar Lisabonas līgumu, kas tika parakstīts 13.12.2007. un stājās spēkā 1.12.2009., EKL tika pārdēvēts par LESD, un tas apvienoja trīs pīlārus reformētā Eiropas Savienībā, un pantu numerācija atkal tika mainīta.

LESD līdzās Līgumam par Eiropas Savienību (LES) ir viens no diviem ES pamatlīgumiem. Tas veido detalizētu pamatu ES tiesībām, nosakot ES principus un mērķus, un kompetenci tās politikas jomās. Ar to arī nosaka ES iestāžu organizatoriskos un funkcionālos aspektus.

KĀDS IR ŠĪ LĪGUMA MĒRĶIS?

Jau EKL preambulā bija norādīts, ka līguma mērķis ir “likt pamatus aizvien ciešākai Eiropas tautu savienībai”. Šis formulējums joprojām ir ietverts pašreizējā LESD un arī LES preambulā. Šie līgumi Eiropas integrācijai ir snieguši politiskāku un demokrātiskāku dimensiju, papildinot sākotnējo ekonomisko mērķi, proti, izveidot vienotu tirgu.

KONSOLIDĒTĀ LĪGUMA SVARĪGĀKIE ASPEKTI

• 1. daļa — Principi:
  • apraksta līguma darbības jomu un tā saikni ar LES (1. pants);
  • apraksta ES kompetenci saskaņā ar ES pilnvaru līmeni katrā jomā (2., 3., 4., 5. un 6. pants);
  • apraksta vispārējos principus, kas nosaka ES darbību (7.–17. pants).
• 2. daļa — Diskriminācijas aizliegums un ES pilsonība:
  • aizliedz diskrimināciju pilsonības dēļ (18. pants);
  • norāda, ka ES “cīnīsies pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas, ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ” (19. pants);
  • izveido un nosaka ES pilsonību un ar to saistītās tiesības (20.–24. pants).
• 3. daļa, kas ir apjoma ziņā lielākā (26.–197. pants), nodrošina juridisko pamatu ES iekšpolitikai un rīcībai šādās jomās:
  • iekšējais tirgus (I sadaļa);
  • brīva preču aprite (II sadaļa), ieskaitot muitas savienību;
  • kopējā lauksaimniecības politika un kopējā zivsaimniecības politika (III sadaļa);
  • brīva darba ņēmēju (un personu kopumā) pārvietošanās, pakalpojumu un kapitāla brīva aprite (IV sadaļa);
  • brīvības, drošības un tiesiskuma telpa (V sadaļa), ieskaitot policijas un tiesu iestāžu sadarbību;
  • transports (VI sadaļa);
  • konkurence, nodokļi un tiesību aktu tuvināšana (VII sadaļa);
  • ekonomikas politika un monetārā politika (VIII sadaļa), ieskaitot pantus par euro;
  • nodarbinātības politika (IX sadaļa);
  • sociālā politika (X sadaļa), ar atsauci uz Eiropas Sociālo hartu (1961. g.) un Kopienas Hartu par darba ņēmēju sociālajām pamattiesībām (1989. g.) — ar XI sadaļu izveido Eiropas Sociālo fondu;
  • izglītības, arodmācību, jaunatnes un sporta politika (XII sadaļa);
  • kultūra (XIII sadaļa);
  • sabiedrības veselība (XIV sadaļa);
  • patērētāju tiesību aizsardzība (XV sadaļa);
  • Eiropas komunikāciju tīkli (XVI sadaļa);
  • rūpniecības politika (XVII sadaļa);
  • ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija — citiem vārdiem sakot, attīstības atšķirību mazināšana (XVIII sadaļa);
  • pētniecības, attīstības un kosmosa politika (XIX sadaļa);
  • vides politika (XX sadaļa);
  • enerģētikas politika (XXI sadaļa);
  • tūrisms (XXII sadaļa);
  • civilā aizsardzība (XXIII sadaļa);
  • administratīvā sadarbība (XXIV sadaļa).
• 4. daļa — Aizjūras zemju un teritoriju asociēšana (198.–204. pants) apraksta īpašās attiecības starp ES un dažu ES valstu aizjūras teritorijām, kas pretstatā tālākajiem reģioniem nav daļa no ES.
• 5. daļa — ES ārējā darbība (205.–222. pants) apraksta:
  • kopējo tirdzniecības (ārējās tirdzniecības) politiku;
  • sadarbību attīstības palīdzības un humānās palīdzības jomā ārpussavienības valstīm;
  • attiecības ar ārpussavienības valstīm (starptautiski līgumi, sankcijas un solidaritāte starp ES valstīm) un starptautiskām organizācijām;
  • ES delegāciju izveidi;
  • ārējai darbībai jābūt saskaņā ar LES 5. sadaļas 1. nodaļā noteiktajiem principiem attiecībā uz kopējo ārpolitiku un drošības politiku (205. pants).
• 6. daļa — Noteikumi par iestādēm un finanšu noteikumi apraksta:
  • ES iestādes (223.–227. pants);
  • ES padomdevējas struktūras (300.–307. pants);
  • Eiropas Investīciju banku (308. un 309. pants);
  • ES tiesību aktus (regulas, direktīvas u. c.) un procedūras (288.–299. pants);
  • ES budžetu (310.–325. pants);
  • ciešāku sadarbību starp ES valstīm (326.–334. pants).
• 7. daļa — Vispārīgi un nobeiguma noteikumi (335.–358. pants) ir veltīta konkrētiem juridiskiem aspektiem, tādiem kā ES tiesībspēja un rīcībspēja, teritoriālā piemērošana un piemērošana laikā, iestāžu atrašanās vieta, imunitāte un ietekme uz līgumiem, kas parakstīti pirms 1958. gada vai pirms pievienošanās datuma.

KOPŠ KURA LAIKA LĪGUMS IR PIEMĒROJAMS?

27 ES valstis (Horvātija pievienojās ES tikai 2013. gadā) parakstīja LESD 2007. gada 13. decembrī, un tas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Pirmie Līgumi (Eiropas Parlaments);
• ES vēsture (ES Padome);
• ES līgumi (Eiropas Komisija);
• Līgumu pārskats (EUR-Lex).

PAMATDOKUMENTS

Līgums par Eiropas Savienības darbību, 2007. gada 13. decembris — konsolidētā versija (OV C 202, 7.6.2016., 47.–360. lpp.)

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas līgums (Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts)

Līguma turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Māstrihtas līgums, 1992. gada 7. februāris (OV C 191, 29.7.1992., 1.–112. lpp.)

Lisabonas līgums, 2007. gada 13. decembris (OV C 306, 17.12.2007., 1.–271. lpp.)

Pēdējo reizi atjaunots: 15.12.2017