4.6.2008

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 145/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (EK) Nr. 450/2008

(2008. gada 23. aprīlis),

ar ko izveido Kopienas Muitas kodeksu (Modernizētais muitas kodekss)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 26., 95., 133. un 135. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar Līguma 251. pantā noteikto procedūru (2),

tā kā:

(1)

Kopienas pamats ir muitas savienība. Gan Kopienas uzņēmēju, gan muitas dienestu interesēs ir ieteicams apkopot pašreizējos tiesību aktus muitas jomā Kopienas Muitas kodeksā (turpmāk – “Kodekss”). Kodeksā, kura pamatā ir iekšējā tirgus princips, vajadzētu būt iekļautiem vispārējiem noteikumiem un procedūrām, kas nodrošina Kopienas līmenī pieņemtā tarifa un citu kopējās politikas pasākumu īstenošanu saistībā ar preču tirdzniecību starp Kopienu un valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ņemot vērā šo kopējo politikas jomu prasības. Tiesību aktiem muitas jomā vajadzētu būt labāk saskaņotiem ar noteikumiem, kas saistīti ar muitas maksājumu iekasēšanu, nemainot spēkā esošo nodokļu noteikumu piemērošanas jomu.

(2)	Saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par Kopienas finanšu interešu aizsardzību un rīcības plānu 2004.–2005. gadam ir lietderīgi pielāgot tiesisko regulējumu Kopienas finanšu interešu aizsardzībai.

(3)

Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (3) pamatā bija to muitas procedūru integrācija, ko attiecīgajās dalībvalstīs 20. gadsimta 80. gados piemēroja atsevišķi. Minētā regula kopš tās ieviešanas ir vairākkārt un būtiski grozīta, lai risinātu īpašas problēmas, piemēram, godprātības aizsardzību vai drošības prasību ievērošanu. Ir vajadzīgi turpmāki Kodeksa grozījumi, jo pēdējos gados ir notikušas nozīmīgas juridiskas pārmaiņas gan Kopienas, gan starptautiskā līmenī, piemēram, Eiropas Ogļu un tērauda kopienas dibināšanas līguma termiņa izbeigšanās un 2003. un 2005. gada Pievienošanās akta stāšanās spēkā, kā arī grozījumi Starptautiskajā konvencijā par muitas procedūru vienkāršošanu un saskaņošanu (turpmāk – “pārskatītā Kioto konvencija”), Eiropas Kopienas pievienošanās kurai tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2003/231/EK (4). Ir pienācis laiks vienkāršot muitas procedūras un ņemt vērā to, ka elektroniskas deklarācijas un to elektroniska apstrāde ir norma, bet deklarācijas papīra formātā un to apstrāde – izņēmums. Ņemot vērā visus minētos iemeslus, nepietiek ar turpmākiem grozījumiem pašreizējā Kodeksā; ir vajadzīga pilnīga pārstrāde.

(4)

Ir lietderīgi Kodeksā iekļaut tiesisku regulējumu, lai dažus tiesību aktus muitas jomā piemērotu preču tirdzniecībai starp muitas teritorijas daļām, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (5), un tām minētās teritorijas daļām, uz kurām šie noteikumi neattiecas, vai tirdzniecībai starp daļām, uz kurām minētie noteikumi neattiecas. Ņemot vērā, ka attiecīgās preces ir Kopienas preces un ka ar šo Kopienas iekšējo tirdzniecību saistītajiem pasākumiem ir fiskāli aspekti, ir pamatoti ar īstenošanas pasākumiem ieviest atbilstīgus vienkāršojumus muitas formalitātēs, ko piemēros šīm precēm.

(5)

Likumīgas tirdzniecības veicināšanai un krāpšanas apkarošanai ir vajadzīgas vienkāršas, ātras un standartizētas muitas procedūras un darbības. Tāpēc saskaņā ar Komisijas Paziņojumu par vienkāršu un elektronisku muitas un tirdzniecības vidi ir lietderīgi vienkāršot tiesību aktus muitas jomā, lai varētu izmantot mūsdienīgus rīkus un tehnoloģijas, kā arī turpmāk sekmēt tiesību aktu muitas jomā vienveidīgu piemērošanu un modernizētu pieeju muitas kontrolei, tādējādi palīdzot nodrošināt pamatu efektīvām un vienkāršām muitošanas procedūrām. Muitas procedūras būtu jāapvieno vai jāsaskaņo, kā arī jāatstāj tikai ekonomiski pamatotas procedūras, lai kāpinātu uzņēmējdarbības konkurētspēju.

(6)

Iekšējā tirgus izveides pabeigšana, šķēršļu mazināšana starptautiskajai tirdzniecībai un ieguldījumiem, kā arī pastiprināta vajadzība nodrošināt drošību un drošumu pie Kopienas ārējām robežām ir pārveidojusi muitas dienestu lomu, piešķirot tiem galveno nozīmi piegādes ķēdē un starptautiskās tirdzniecības pārraudzībā un pārvaldībā, padarot tos par valstu un uzņēmumu konkurētspējas veicinātājiem. Tālab tiesību aktiem muitas jomā būtu jāatspoguļo jaunā ekonomiskā realitāte un jaunā muitas dienestu loma un uzdevums.

(7)

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošana, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā par elektronisku muitas un tirdzniecības vidi, ir galvenais faktors tirdzniecības sekmēšanai un vienlaikus arī muitas kontroles efektivitātei, tādējādi mazinot uzņēmējdarbības izmaksas un risku sabiedrībai. Tālab ar Kodeksu ir jāizveido tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru minēto lēmumu varēs īstenot, jo īpaši – nosakot tiesību principu, ka visi muitas un tirdzniecības darījumi ir jāveic elektroniski un ka informācijas un komunikācijas sistēmas muitas darbībām visās dalībvalstīs uzņēmējiem jāpiedāvā vienas un tās pašas iespējas.

(8)

Līdzās šādai informācijas un komunikācijas tehnoloģiju izmantošanai vajadzētu būt arī saskaņotai un standartizētai dalībvalstu veiktai muitas kontrolei, lai nodrošinātu līdzvērtīgu muitas kontroles līmeni visā Kopienā un dažādos Kopienas ievešanas un izvešanas punktos neizraisītu pret konkurenci vērstu rīcību.

(9)

Uzņēmējdarbības vienkāršošanas interesēs, vienlaikus paredzot atbilstīgus kontroles līmeņus attiecībā uz precēm, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā vai izvestas no tās, ir vēlams, lai muitas dienesti un citas iestādes, kuras ir iesaistītas minētajā kontrolē, piemēram, policija, robežsardze, veterinārās un vides pārvaldes iestādes, ievērojot atbilstīgos datu aizsardzības noteikumus, kopīgi lietotu uzņēmēju sniegto informāciju un lai šo dažādo iestāžu īstenotā kontrole būtu saskaņota tā, ka uzņēmējam informācija ir jāsniedz tikai vienreiz un lai šīs iestādes preces kontrolētu vienlaicīgi un vienā vietā.

(10)

Dažu uzņēmējdarbības veidu vienkāršošanas interesēs visām personām arī turpmāk vajadzētu būt tiesīgām iecelt sev pārstāvi attiecībās ar muitas dienestiem. Tomēr nevajadzētu vairs būt iespējai šīs pārstāvības tiesības ierobežot ar vienā dalībvalstī pieņemtu tiesību aktu. Turklāt pārstāvim muitā, kurš atbilst atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanas kritērijiem, vajadzētu būt tiesīgam savus pakalpojumus sniegt dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

(11)

Atbilstīgiem un uzticamiem uzņēmējiem būtu kā “atzītajiem uzņēmējiem” jāspēj maksimāli plaši izmantot vienkāršojumus un, ņemot vērā drošības un drošuma aspektus, gūt priekšrocības no samazinātas muitas kontroles. Tādējādi viņiem var būt “muitas vienkāršojumu” atzītā uzņēmēja statuss vai “drošības un drošuma” atzītā uzņēmēja statuss. Viņiem var piešķirt vienu vai otru statusu vai abus statusus kopā.

(12)

Attiecībā uz visiem lēmumiem, t. i., oficiāliem muitas dienestu aktiem, kas skar tiesību aktus muitas jomā un kam ir juridiska ietekme uz vienu vai vairākām personām, tostarp uz saistošo informāciju, ko izdevuši minētie dienesti, būtu jāparedz vieni un tie paši noteikumi. Visiem šādiem lēmumiem vajadzētu būt spēkā visā Kopienā, un vajadzētu būt iespējai katru šādu lēmumu anulēt, grozīt – ja vien nav noteikts citādi – vai atcelt, ja tie neatbilst tiesību aktiem muitas jomā vai to interpretācijai.

(13)	Saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu papildus tiesībām pārsūdzēt jebkuru muitas dienestu lēmumu ir jāparedz arī ikvienas personas tiesības tikt uzklausītai, pirms tiek pieņemts jebkāds lēmums, kas šo personu varētu nelabvēlīgi ietekmēt.

(14)	Muitas procedūru vienkāršošanai elektroniskā vidē ir vajadzīgs, lai muitas dienestiem dažādās dalībvalstīs būtu kopīga atbildība. Visā iekšējā tirgū ir jānodrošina atbilstīgs efektīvu, preventīvu un samērīgu sankciju līmenis.

(15)	Lai nodrošinātu līdzsvaru starp muitas dienestu vajadzību nodrošināt pareizu piemērošanu tiesību aktiem muitas jomā, no vienas puses, un uzņēmēju tiesībām uz vienlīdzīgu attieksmi, no otras puses, muitas dienestiem būtu jāpiešķir plašas kontroles pilnvaras, bet uzņēmējiem – pārsūdzības tiesības.

(16)

Lai līdz minimumam samazinātu risku Kopienai, tās pilsoņiem un tirdzniecības partneriem, dalībvalstīs veiktu saskaņotu muitas kontroles pasākumu pamatā vajadzētu būt vienotai riska pārvaldības sistēmai un elektroniskai sistēmai tās īstenošanai. Vienotas riska pārvaldības sistēmas izveidei visās dalībvalstīs nevajadzētu liegt tām veikt preču kontroli pēc izlases principa.

(17)	Ir jānosaka faktori, pamatojoties uz kuriem piemēro ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus un citus pasākumus saistībā ar preču tirdzniecību. Tāpat ir arī lietderīgi paredzēt skaidrus noteikumus attiecībā uz izcelsmes apliecinājumu izsniegšanu Kopienā, ja to prasa īpaši tirdzniecības apstākļi.

(18)

Ir vēlams izklāstīt vienkopus visus ievedmuitas parāda rašanās gadījumus, kas nav gadījumi, kad parāds rodas pēc tam, kad iesniegta muitas deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā vai par preču pagaidu ievešanu ar daļēju atbrīvojumu, lai izvairītos no grūtībām, nosakot parāda rašanās tiesisko pamatu. Tas pats jāpiemēro izvedmuitas parāda rašanās gadījumā.

(19)

Tā kā muitas dienestu jaunā loma paredz kopīgu atbildību un sadarbību starp iekšzemes un robežšķērsošanas muitas iestādēm, muitas parādam vairākumā gadījumu būtu jārodas vietā, kur parādnieks veic uzņēmējdarbību, jo par šo vietu atbildīgā muitas iestāde var vislabāk uzraudzīt attiecīgās personas darbības.

(20)	Turklāt saskaņā ar pārskatīto Kioto konvenciju ir lietderīgi paredzēt ierobežotu tādu gadījumu skaitu, kad ir vajadzīga administratīva sadarbība starp dalībvalstīm, lai noteiktu muitas parāda rašanās vietu un atgūtu nodokļus.

(21)	Noteikumos par īpašām procedūrām būtu jāparedz, ka var izmantot vienotu galvojumu visām īpašu procedūru kategorijām un ka šis galvojums var būt vispārējs un attiekties uz vairākiem darījumiem.

(22)

Lai nodrošinātu Kopienas un dalībvalstu finanšu interešu labāku aizsardzību, galvojumam būtu jāattiecas uz nedeklarētām vai nepareizi deklarētām precēm, kuras ir iekļautas sūtījumā vai attiecībā uz kurām ir iesniegta deklarācija. Šā paša iemesla dēļ galvinieka uzņēmumam būtu jāsedz arī ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas, kas jāmaksā pēc preču kontroles, kura veikta pēc preču izlaišanas.

(23)

Lai sargātu Kopienas un dalībvalstu finanšu intereses un ierobežotu krāpniecisku praksi, ir ieteicams paredzēt kārtību, kurā iekļauti diferencēti pasākumi vispārēja galvojuma piemērošanai. Ja ir paaugstināts krāpšanas risks, vajadzētu būt iespējai uz laiku aizliegt vispārēja galvojuma piemērošanu, ņemot vērā attiecīgo uzņēmēju konkrētos apstākļus.

(24)	Ir lietderīgi ņemt vērā attiecīgās personas godprātību gadījumos, kad muitas parāds ir radies saistībā ar tiesību aktu muitas jomā neievērošanu, un mazināt nolaidības ietekmi uz parādnieku.

(25)	Ir jānosaka princips, kā noteikt Kopienas preču statusu un apstākļus, kas saistīti ar šāda statusa zaudēšanu, kā arī jānosaka pamats, kā noteikt, kad šis statuss nemainās, ja preces uz laiku izved no Kopienas muitas teritorijas.

(26)

Ja uzņēmējs jau iepriekš ir iesniedzis informāciju, kas vajadzīga uz risku analīzi balstītām preču atbilstības kontrolēm, ir lietderīgi nodrošināt, ka ātra preču izlaišana šādā gadījumā ir norma. Fiskālās un tirdzniecības politikas kontrole galvenokārt būtu jāveic tai muitas iestādei, kas ir kompetenta par uzņēmēja telpām.

(27)	Noteikumi attiecībā uz muitas deklarācijām un uz muitas procedūras piemērošanu precēm būtu jāmodernizē un jāvienkāršo, jo īpaši – prasot, lai muitas deklarācijas parasti tiktu sniegtas elektroniski, un nodrošinot tikai vienu vienkāršotas deklarācijas veidu.

(28)

Tā kā pārskatītā Kioto konvencija atbalsta muitas deklarācijas iesniegšanu, reģistrēšanu un pārbaudi pirms preču atvešanas, kā arī to, lai vieta, kur iesniedz deklarāciju, būtu nodalīta no vietas, kur preces atrodas fiziski, ir lietderīgi nodrošināt centralizētu muitošanu tajā vietā, kur uzņēmējs veic uzņēmējdarbību. Centralizētās muitošanas kārtībā būtu jāiekļauj iespēja izmantot vienkāršotas deklarācijas, pilnās deklarācijas un prasīto dokumentu iesniegšanas termiņa atlikšana, periodiskas deklarācijas un maksājuma atlikšana.

(29)	Lai visā Kopienā palīdzētu nodrošināt neitrālus konkurences nosacījumus, ir lietderīgi Kopienas līmenī paredzēt noteikumus, ar kuriem reglamentē to, kā muitas dienesti var iznīcināt vai citādi atsavināt preces, – tie ir jautājumi, ko iepriekš reglamentēja ar valsts tiesību aktiem.

(30)

Ir lietderīgi paredzēt kopējus un vienkāršus noteikumus īpašajām procedūrām (tranzītam, uzglabāšanai, īpašai izmantošanai un pārstrādei), kurus papildinātu neliels noteikumu kopums katrai īpašās procedūras kategorijai, lai uzņēmējam atvieglotu pareizās procedūras izvēli, novērstu kļūdas un mazinātu tādu gadījumu skaitu, kad nodoklis jāatgūst vai jāatmaksā pēc preču izlaišanas veiktu pārbaužu rezultātā.

(31)

Būtu jāatvieglo atļauju izsniegšana vairākām īpašām procedūrām ar vienu galvojumu un vienu uzraudzības muitas iestādi, kā arī būtu jāparedz vienkārši noteikumi par muitas parāda rašanos šādos gadījumos. Pamatprincipam vajadzētu būt tādam, ka preces, kam piemērota īpaša procedūra, vai no šādām precēm izgatavoti izstrādājumi ir jānovērtē brīdī, kad rodas muitas parāds. Tomēr, ja tas ir ekonomiski pamatoti, vajadzētu būt iespējai preces novērtēt arī brīdī, kad tām tika piemērota īpašā procedūra. Tie paši principi būtu jāpiemēro parastajiem apstrādes veidiem.

(32)

Ņemot vērā pastiprinātos ar drošību saistītos pasākumus, kas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 648/2005 (2005. gada 13. aprīlis), ar ko groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (6), iekļauti Kodeksā, preču novietošanai brīvajās zonās būtu jākļūst par muitas procedūru, un preces to ievešanas brīdī, kā arī šo preču uzskaite būtu jāpakļauj muitas kontrolei.

(33)

Ņemot vērā, ka vairs nav vajadzīgs nodoms veikt reeksportu, ievešana pārstrādei nodokļu atlikšanas režīmā būtu jāapvieno ar pārstrādi muitas kontrolē un jāatceļ ievešana pārstrādei nodokļu atmaksāšanas režīmā. Šajā vienā procedūrā “ievešana pārstrādei” būtu jāiekļauj arī preču iznīcināšana, izņemot, ja iznīcināšanu veic muita vai ja tā tiek veikta muitas uzraudzībā.

(34)

Ar drošību saistītiem pasākumiem, ko piemēro attiecībā uz Kopienas precēm, kuras izved no Kopienas muitas teritorijas, tāpat būtu jāattiecas arī uz ārpuskopienas preču reeksportu. Vieniem un tiem pašiem pamatnoteikumiem būtu jāattiecas uz visiem preču veidiem, vajadzības gadījumā pieļaujot izņēmuma iespēju, piemēram, precēm, kas šķērso Kopienas muitas teritoriju tikai tranzītā.

(35)	Šīs regulas īstenošanai vajadzīgie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar Padomes Lēmumu 1999/468/EK (1999. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka Komisijai piešķirto ieviešanas pilnvaru īstenošanas kārtību (7).

(36)	Ir lietderīgi paredzēt šā Kodeksa īstenošanas pasākumu pieņemšanu. Šie pasākumi būtu jāpieņem saskaņā ar vadības procedūru un regulatīvo procedūru, kas paredzētas Lēmuma 1999/468/EK 4. un 5. pantā.

(37)

Jo īpaši Komisija būtu jāpilnvaro noteikt nosacījumus un kritērijus, kas vajadzīgi šā Kodeksa efektīvai piemērošanai. Tā kā šie pasākumi ir vispārēji un to mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus vai papildināt šo regulu, iekļaujot jaunus nebūtiskus elementus, tie jāpieņem saskaņā ar Lēmuma 1999/468/EK 5.a pantā paredzēto regulatīvo kontroles procedūru.

(38)

Lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanas procesu, ir lietderīgi izskatīt jautājumus, kas attiecas uz nostāju, kura Kopienai jāpieņem komitejās, darba grupās un speciālistu grupās, kuras izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kas saistīti ar tiesību aktiem muitas jomā, vai saskaņā ar šādiem līgumiem.

(39)

Lai vienkāršotu un racionalizētu tiesību aktus muitas jomā, vairāki noteikumi, kas pašlaik ir ietverti autonomos Kopienas aktos, pārskatāmības dēļ ir iekļauti Kodeksā. Tālab būtu jāatceļ turpmāk minētās regulas, kā arī Regula (EEK) Nr. 2913/92: Padomes Regula (EEK) Nr. 3925/91 (1991. gada 19. decembris) par pārbaužu un formalitāšu atcelšanu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai Kopienas iekšējos lidojumos un personu bagāžai Kopienas iekšējos jūras braucienos (8) un Padomes Regula (EK) Nr. 1207/2001 (2001. gada 11. jūnijs) par procedūru, ar ko vienkāršo Kopienas izcelsmes apliecinājumu izdošanu vai sagatavošanu, kā arī noteiktu atļauju izdošanu atzītiem eksportētājiem saskaņā ar noteikumiem, ar kuriem reglamentē preferenciālo tirdzniecību starp Eiropas Kopienu un atsevišķām valstīm (9).

(40)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti, paredzēt noteikumus un procedūras, ko piemēro precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās, lai nodrošinātu muitas savienības kā iekšējā tirgus centrālā pīlāra efektīvu darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un var labāk sasniegt Kopienas līmenī, Kopiena var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

SATURA RĀDĪTĀJS

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Tiesību aktu muitas jomā darbības joma, muitas uzdevums un definīcijas

2. NODAĻA

Personu tiesības un pienākumi attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

2. iedaļa

Pārstāvība muitā

3. iedaļa

Atzītais uzņēmējs

4. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu

5. iedaļa

Sankcijas

6. iedaļa

Pārsūdzība

7. iedaļa

Preču kontrole

8. iedaļa

Dokumentu un citas informācijas glabāšana; maksājumi un izmaksas

3. NODAĻA

Valūtas konvertācija un termiņi

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS, KĀ ARĪ PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

Kopējais muitas tarifs un preču tarifa klasifikācija

2. NODAĻA

Preču izcelsme

1. iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

3. NODAĻA

Preču muitas vērtība

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

1. NODAĻA

Muitas parāda rašanās

1. iedaļa

Ievedmuitas parāds

2. iedaļa

Izvedmuitas parāds

3. iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar importu un eksportu

2. NODAĻA

Galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam

3. NODAĻA

Nodokļa atgūšana un samaksa, ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana vai atbrīvojums

1. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

2. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksa

3. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana un atbrīvojums

4. NODAĻA

Muitas parāda dzēšana

IV SADAĻA

KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES

1. NODAĻA

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

2. NODAĻA

Preču atvešana

1. iedaļa

Preču ievešana Kopienas muitas teritorijā

2. iedaļa

Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude

3. iedaļa

Formalitātes pēc uzrādīšanas

4. iedaļa

Preces, kas ir pārvietotas saskaņā ar tranzīta procedūru

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANU PRECĒM, PREČU PĀRBAUDI, IZLAIŠANU UN ATSAVINĀŠANU

1. NODAĻA

Preču muitas statuss

2. NODAĻA

Muitas procedūras piemērošana precēm

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

2. iedaļa

Standarta muitas deklarācijas

3. iedaļa

Vienkāršotas muitas deklarācijas

4. iedaļa

Noteikumi, kas attiecas uz visām muitas deklarācijām

5. iedaļa

Citi vienkāršojumi

3. NODAĻA

Preču pārbaude un izlaišana

1. iedaļa

Pārbaude

2. iedaļa

Izlaišana

4. NODAĻA

Preču atsavināšana

VI SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM

1. NODAĻA

Laišana brīvā apgrozībā

2. NODAĻA

Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļiem

1. iedaļa

Atpakaļievestas preces

2. iedaļa

Jūras zveja un citi no jūras iegūti produkti

3. iedaļa

Īstenošanas pasākumi

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

Vispārēji noteikumi

2. NODAĻA

Tranzīts

1. iedaļa

Ārējais un iekšējais tranzīts

2. iedaļa

Kopienas tranzīts

3. NODAĻA

Uzglabāšana

1. iedaļa

Kopējie noteikumi

2. iedaļa

Pagaidu uzglabāšana

3. iedaļa

Uzglabāšana muitas noliktavā

4. iedaļa

Brīvās zonas

4. NODAĻA

Īpaša izmantošana

1. iedaļa

Pagaidu ievešana

2. iedaļa

Galapatēriņš

5. NODAĻA

Pārstrāde

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

2. iedaļa

Ievešana pārstrādei

3. iedaļa

Izvešana pārstrādei

VIII SADAĻA

PREČU IZVEŠANA NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS

1. NODAĻA

Preces, ko izved no Kopienas muitas teritorijas

2. NODAĻA

Eksports un reeksports

3. NODAĻA

Atbrīvojums no izvedmuitas nodokļiem

IX SADAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Muitas kodeksa komiteja

2. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

PIELIKUMS

KORELĀCIJAS TABULAS

I SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Tiesību aktu muitas jomā darbības joma, muitas uzdevums un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido Kopienas Muitas kodeksu, turpmāk – “Kodekss”, ar kuru nosaka vispārējus noteikumus un procedūras, ko piemēro precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās.

Neskarot starptautiskās tiesības un konvencijas un Kopienas tiesību aktus citās jomās, Kodeksu vienādi piemēro visā Kopienas muitas teritorijā.

2.   Dažus tiesību aktu muitas jomā noteikumus var piemērot ārpus Kopienas muitas teritorijas atbilstīgi tādiem tiesību aktiem, ar kuriem reglamentē īpašas jomas, vai starptautiskām konvencijām.

3.   Dažus tiesību aktu muitas jomā noteikumus, tostarp minētajos aktos paredzētos vienkāršojumus, piemēro preču tirdzniecībai starp Kopienas muitas teritorijas daļām, uz kurām attiecas Direktīva 2006/112/EK, un tām minētās teritorijas daļām, uz kurām šie noteikumi neattiecas, vai tirdzniecībai starp minētās teritorijas daļām, uz kurām šie noteikumi neattiecas.

Pasākumus, kas ir paredzēti, lai grozītu nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka pirmajā daļā minētos noteikumus un vienkāršotas formalitātes to īstenošanai, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru. Šajos pasākumos ņem vērā arī īpašus apstākļus, kas attiecas uz preču tirdzniecību, kurā iesaistīta tikai viena dalībvalsts.

2. pants

Muitas dienestu uzdevums

Muitas dienesti galvenokārt ir atbildīgi par Kopienas starptautiskās tirdzniecības pārraudzību, tādējādi veicinot godīgu un brīvu tirdzniecību, iekšējā tirgus ārējo aspektu īstenošanu, kopējās tirdzniecības politikas un citu Kopienas kopējo politikas jomu īstenošanu, kuras ietekmē tirdzniecību un vispārēju piegādes ķēdes drošību. Muitas dienesti veic pasākumus, kuru mērķis jo īpaši ir:

a)	aizsargāt Kopienas un tās dalībvalstu finanšu intereses;

b)	aizsargāt Kopienu pret negodīgu un nelikumīgu tirdzniecību, vienlaikus atbalstot likumīgu komercdarbību;

c)	nodrošināt Kopienas un tās iedzīvotāju drošību un drošumu, kā arī vides aizsardzību, vajadzības gadījumā cieši sadarbojoties ar citiem dienestiem;

d)	uzturēt pareizu līdzsvaru starp muitas kontroli un likumīgas tirdzniecības atvieglošanu.

3. pants

Muitas teritorija

1.   Kopienas muitas teritoriju veido šādas teritorijas, tostarp to teritoriālie ūdeņi, iekšējie ūdeņi un gaisa telpa:

—	Beļģijas Karalistes teritorija,

—	Bulgārijas Republikas teritorija,

—	Čehijas Republikas teritorija,

—	Dānijas Karalistes teritorija, izņemot Fēru salas un Grenlandi,

—	Vācijas Federatīvās Republikas teritorija, izņemot Helgolandes salu un Bīzingenes teritoriju (Vācijas Federatīvās Republikas un Šveices Konfederācijas 1964. gada 23. novembra Līgums),

—	Igaunijas Republikas teritorija,

—	Īrijas teritorija,

—	Grieķijas Republikas teritorija,

—	Spānijas Karalistes teritorija, izņemot Seūtu un Meliļu,

—	Francijas Republikas teritorija, izņemot Jaunkaledoniju, Majotu, Senpjēru un Mikelonu, Volisa un Futūnas salu, Franču Polinēziju un Francijas dienvidu un Antarktikas teritorijas,

—	Itālijas Republikas teritorija, izņemot Liviņjo un Campione d’Italia pašvaldības un Itālijas teritoriālos Lugāno ezera ūdeņus starp krastu un apgabala no Pontetrēzas līdz Porto Čerezio politisko robežu,

—	Kipras Republikas teritorija saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta noteikumiem,

—	Latvijas Republikas teritorija,

—	Lietuvas Republikas teritorija,

—	Luksemburgas Lielhercogistes teritorija,

—	Ungārijas Republikas teritorija,

—	Maltas teritorija,

—	Nīderlandes Karalistes teritorija Eiropā,

—	Austrijas Republikas teritorija,

—	Polijas Republikas teritorija,

—	Portugāles Republikas teritorija,

—	Rumānijas teritorija,

—	Slovēnijas Republikas teritorija,

—	Slovākijas Republikas teritorija,

—	Somijas Republikas teritorija,

—	Zviedrijas Karalistes teritorija,

—	Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes teritorija, Normandijas salas un Menas sala.

2.   Šādas teritorijas, tostarp to teritoriālos ūdeņus, iekšējos ūdeņus un gaisa telpu, kuras atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, uzskata par Kopienas muitas teritorijas sastāvdaļu, ņemot vērā konvencijas un līgumus, kas uz tām attiecas:

a)	FRANCIJA Monako Firstistes teritorija, kā noteikts Muitas konvencijā, kas parakstīta Parīzē 1963. gada 18. maijā (Journal officiel de la République française (Francijas Republikas Oficiālais Vēstnesis), 1963. gada 27. septembris, 8679. lpp.);

b)	KIPRA Apvienotās Karalistes Akrotiri un Dhekelia Suverēnās bāzu teritorijas, kā noteikts Līgumā par Kipras Republikas izveidi, kas parakstīts Nikosijā 1960. gada 16. augustā (Apvienotās Karalistes Līgumu sērija Nr. 4 (1961. gads) Cmnd. 1252).

4. pants

Definīcijas

Kodeksā izmanto šādas definīcijas:

1)	“muitas dienesti” ir dalībvalstu muitas administrācijas, kas ir atbildīgas par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, un citas iestādes, kam saskaņā ar valsts tiesību aktiem piešķirtas pilnvaras piemērot konkrētus tiesību aktus muitas jomā;

2)

“tiesību akti muitas jomā” ir tiesību aktu kopums, ko veido: a) Kodekss un noteikumi, kas pieņemti Kopienas līmenī un vajadzības gadījumā valsts līmenī, lai to īstenotu; b) kopējais muitas tarifs; c) tiesību akti, ar kuriem izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem; d) starptautiski nolīgumi, kuros iekļauti muitas jomas noteikumi, ciktāl tie ir piemērojami Kopienā;

3)

“muitas kontrole” ir īpašas darbības, ko veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka pareizi piemēro tiesību aktus muitas jomā un citus tiesību aktus, kas reglamentē starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām pārvietotu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, kā arī ārpuskopienas preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu muitas teritorijā;

4)	“persona” ir fiziska persona, juridiska persona vai arī jebkura personu apvienība, kam nav juridiskas personas statusa, bet kas saskaņā ar Kopienas vai valsts tiesību aktiem ir tiesīga veikt juridiskas darbības;

5)	“uzņēmējs” ir persona, kas, veicot savu uzņēmējdarbību, ir iesaistīta darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti muitas jomā;

6)	“pārstāvis muitā” ir jebkura persona, ko cita persona savās attiecībās ar muitas dienestiem ir iecēlusi veikt darbības un kārtot formalitātes, kuras paredzētas tiesību aktos muitas jomā;

7)

“risks” ir iespējamība, ka saistībā ar to preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu vai galapatēriņu, ko pārvieto starp Kopienas muitas teritoriju un valstīm vai teritorijām ārpus šīs teritorijas, vai saistībā ar tādu preču klātbūtni, kurām nav Kopienas preču statusa, var notikt gadījums, kam būtu jebkurš no šādiem iznākumiem: a) tas liegtu pareizi piemērot Kopienas vai attiecīgas valsts pasākumus; b) tas apdraudētu Kopienas un tās dalībvalstu finansiālās intereses; c) tas apdraudētu Kopienas un tās iedzīvotāju drošību un drošumu, cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību, vidi vai patērētājus;

8)	“muitas formalitātes” ir visas darbības, kas jāveic attiecīgajām personām un muitas dienestiem, lai izpildītu tiesību aktu muitas jomā prasības;

9)	“kopsavilkuma deklarācija” (ievešanas kopsavilkuma deklarācija un izvešanas kopsavilkuma deklarācija) ir darbība, ar ko pirms notikuma vai tā laikā persona noteiktā veidā un kārtībā informē muitas dienestus, ka Kopienas muitas teritorijā ievedīs vai no tās izvedīs preces;

10)	“muitas deklarācija” ir darbība, ar ko persona noteiktā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru, vajadzības gadījumā norādot jebkurus īpašus pasākumus, kas būtu jāpiemēro;

11)	“deklarētājs” ir persona, kas iesniedz kopsavilkuma deklarāciju vai reeksporta paziņojumu vai sniedz muitas deklarāciju pats savā vārdā, vai persona, kuras vārdā tiek sniegta šāda deklarācija;

12)	“muitas procedūra” ir jebkura no šādām procedūrām, ko saskaņā ar šo Kodeksu var piemērot precēm: a) laišana brīvā apgrozībā; b) īpašas procedūras; c) eksports;

13)	“muitas parāds” ir personas pienākums samaksāt tāda ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ko piemēro konkrētām precēm saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem muitas jomā;

14)	“parādnieks” ir jebkura persona, kas ir atbildīga par muitas parādu;

15)	“ievedmuitas nodokļi” ir muitas nodokļi, kas jāmaksā, preces importējot;

16)	“izvedmuitas nodokļi” ir muitas nodokļi, kas jāmaksā, preces eksportējot;

17)	“muitas statuss” ir preču kā Kopienas vai ārpuskopienas preču statuss;

18)

“Kopienas preces” ir preces, kas ietilpst jebkurā no šādām kategorijām: a) preces, kas ir pilnīgi iegūtas Kopienas muitas teritorijā un nesatur preces, kuras importētas no valstīm vai teritorijām, kas nav Kopienas muitas teritorijā. Precēm, kas ir pilnīgi iegūtas Kopienas muitas teritorijā, nav Kopienas preču muitas statusa, ja tās iegūtas no precēm, kurām piemērota ārējā tranzīta, uzglabāšanas, pagaidu ievešanas vai ievešanas pārstrādei procedūra, – gadījumos, kas noteikti saskaņā ar 101. panta 2. punkta c) apakšpunktu; b) preces, kas Kopienas muitas teritorijā ievestas no valstīm vai teritorijām, kuras nav Kopienas muitas teritorijā, un ir laistas brīvā apgrozībā; c) preces, kas iegūtas vai ražotas Kopienas muitas teritorijā vai nu tikai no precēm, kuras minētas b) apakšpunktā, vai no precēm, kuras minētas a) un b) apakšpunktā;

19)	“ārpuskopienas preces” ir preces, kas nav minētas 18. punktā vai kas ir zaudējušas Kopienas preču muitas statusu;

20)

“riska pārvaldība” ir sistemātiska riska apzināšana un visu to pasākumu īstenošana, kas vajadzīgi, lai ierobežotu risku. Tajā ietilpst, piemēram, datu un informācijas vākšana, riska analīze un izvērtēšana, rīcības izvēle un īstenošana, kā arī šā procesa un tā rezultātu regulāra pārraudzība un pārskatīšana, balstoties uz starptautiskiem, Kopienas un valsts avotiem un stratēģijām;

21)	“preču izlaišana” ir darbība, ar kuru muitas dienesti atļauj izmantot preces mērķiem, kas norādīti muitas procedūrā, kuru tām piemēro;

22)	“muitas uzraudzība” ir darbība, ko parasti veic muitas dienesti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti tiesību akti muitas jomā un vajadzības gadījumā citi noteikumi, kas piemērojami precēm, uz kurām attiecas šāda darbība;

23)	“atmaksāšana” ir jebkura samaksātā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa atlīdzināšana;

24)	“atbrīvojums” nozīmē, ka tiek atcelts pienākums maksāt ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus, kas nav samaksāti;

25)	“pārstrādes produkti” ir preces, kam piemērota pārstrādes procedūra un kas tikušas pakļautas pārstrādes darbībām;

26)

“persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā”, ir: a) fiziskas personas gadījumā – ikviena persona, kam Kopienas muitas teritorijā ir pastāvīga dzīvesvieta; b) juridiskas personas vai personu apvienības gadījumā – ikviena persona, kurai Kopienas muitas teritorijā ir juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai pastāvīga uzņēmējdarbības veikšanas vieta;

27)	“preču uzrādīšana muitai” ir paziņošana muitas dienestiem par to, ka preces ir nogādātas muitas iestādē vai citā muitas dienestu norādītā vai apstiprinātā vietā un ir pieejamas muitas kontrolei;

28)	“preču valdītājs” ir persona, kas ir preču īpašnieks vai kam ir līdzīgas tiesības rīkoties ar tām, vai kas tās fiziski kontrolē;

29)	“procedūras izmantotājs” ir persona, kas sniedz muitas deklarāciju vai kuras vārdā muitas deklarācija ir sniegta, vai persona, kurai ir nodotas minētās personas tiesības un pienākumi attiecībā uz muitas procedūru;

30)	“tirdzniecības politikas pasākumi” ir netarifa pasākumi, kas ir saskaņā ar kopējo tirdzniecības politiku pieņemti Kopienas noteikumi, ar kuriem reglamentē preču starptautisko tirdzniecību;

31)

“pārstrādes darbības” ir jebkura no šādām darbībām: a) darbības ar precēm, tostarp to uzstādīšana, montāža vai to uzstādīšana citām precēm; b) preču pārstrāde; c) preču iznīcināšana; d) preču labošana, arī to atjaunošana un sakārtošana; e) tādu preču izmantošana, kuru nav pārstrādes produktos, bet kuras vajadzīgas šādu produktu ražošanai vai atvieglo to, pat ja tās šajā procesā tiek pilnīgi vai daļēji izlietotas (ražošanas piederumi);

32)	“ieguves norma” ir pārstrādes produktu daudzums vai procentuāla daļa, ko iegūst, pārstrādājot konkrētu daudzumu preču, kurām piemēro pārstrādes procedūru;

33)	“ziņojums” ir noteikta formāta paziņojums, kurā ietverti dati, ko pārraida no vienas personas citai, no viena biroja vai iestādes uz citu, izmantojot informācijas tehnoloģiju un datortīklus.

2. NODAĻA

Personu tiesības un pienākumi attiecībā uz tiesību aktiem muitas jomā

1. iedaļa

Informācijas sniegšana

5. pants

Datu apmaiņa un uzglabāšana

1.   Visu datu, pievienoto dokumentu, lēmumu un paziņojumu apmaiņu starp muitas dienestiem un starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, kā arī šādu datu uzglabāšanu, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā, veic, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka izņēmumus no pirmās daļas, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minētajos pasākumos paredz gadījumus, kad un ar kādiem nosacījumiem elektroniskas datu apmaiņas vietā var izmantot papīra dokumentus vai citu transakciju veidu, jo īpaši ņemot vērā:

a)	ka muitas dienestu datorizētajās sistēmās iespējami īslaicīgi darbības traucējumi;

b)	ka uzņēmēju datorizētajās sistēmās iespējami īslaicīgi darbības traucējumi;

c)	starptautiskās konvencijas un nolīgumus, kuros paredzēta papīra dokumentu izmantošana;

d)	ceļotājus, kam nav tiešas piekļuves datorizētām sistēmām un iespējas izmantot elektronisku informāciju;

e)	praktisku nepieciešamību deklarācijas sniegt mutiski vai ar citiem paņēmieniem.

2.   Izņemot gadījumus, kad tiesību aktos muitas jomā ir īpaši paredzēts citādi, Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar ko paredz:

a)	ziņojumus, ar kuriem apmainās muitas iestādes, kā tas vajadzīgs tiesību aktu muitas jomā piemērošanai;

b)	vienotu datu kopu un formātu ziņojumiem, ar ko apmainās saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā.

Pirmās daļas b) apakšpunktā minētie dati ietver ziņas, kas ir vajadzīgas riska analīzei un muitas kontroles atbilstīgai piemērošanai, vajadzības gadījumā izmantojot starptautiskus standartus un komercpraksi.

6. pants

Datu aizsardzība

1.   Uz visu informāciju, ko muitas dienesti ir ieguvuši, veicot savus pienākumus, un kas ir konfidenciāla vai ir sniegta konfidenciāli, attiecas pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Izņemot 26. panta 2. punktā paredzēto, kompetentās iestādes neizpauž šādu informāciju bez īpašas tās personas vai iestādes atļaujas, kas to ir sniegusi.

Tomēr šādu informāciju var izpaust bez atļaujas, ja muitas dienestiem to uzliek par pienākumu vai atļauj spēkā esošie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz datu aizsardzību vai saistībā ar tiesvedību.

2.   Konfidenciālu datu paziņošana tādu valstu vai teritoriju muitas dienestiem un citām kompetentajām iestādēm, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, ir atļauta vienīgi saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kas nodrošina atbilstīgu datu aizsardzības līmeni.

3.   Izpaužot vai paziņojot informāciju, pilnīgi ievēro spēkā esošos datu aizsardzības noteikumus.

7. pants

Papildu informācijas apmaiņa starp muitas dienestiem un uzņēmējiem

1.   Muitas dienesti un uzņēmēji var apmainīties ar visu informāciju, kas nav īpaši prasīta saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā, jo īpaši – lai savstarpēji sadarbotos riska identificēšanā un neitralizēšanā. Minētās informācijas apmaiņa var notikt saskaņā ar rakstisku nolīgumu un var ietvert muitas dienestu piekļuvi uzņēmēju datorsistēmām.

2.   Visa informācija, kuru 1. punktā minētās sadarbības laikā viena puse sniedz otrai pusei, ir konfidenciāla, ja vien abas puses nevienojas citādi.

8. pants

Muitas dienestu sniegtā informācija

1.   Ikviena persona drīkst pieprasīt no muitas dienestiem informāciju par tiesību aktu muitas jomā piemērošanu. Šādu pieprasījumu var noraidīt, ja tas neattiecas uz darbību, kas saistīta ar starptautisko preču tirdzniecību, kura ir faktiski paredzēta.

2.   Muitas dienesti uztur regulāru dialogu ar uzņēmējiem un citām iestādēm, kas iesaistītas starptautiskajā preču tirdzniecībā. Tie sekmē pārredzamību, darot brīvi pieejamus tiesību aktus muitas jomā, vispārējos administratīvos noteikumus un pieteikuma veidlapas, kad vien praktiski iespējams – bez maksas un internetā.

9. pants

Informācijas sniegšana muitas dienestiem

1.   Ikviena persona, kas tieši vai netieši ir iesaistīta muitas formalitāšu kārtošanā vai muitas kontroles veikšanā, pēc muitas dienestu pieprasījuma un attiecīgajā termiņā, ja tāds ir noteikts, sniedz šiem dienestiem visus vajadzīgos dokumentus un informāciju piemērotā veidā, kā arī visu vajadzīgo palīdzību, lai minētās formalitātes vai kontroli varētu pabeigt.

2.   Iesniedzot kopsavilkuma deklarāciju vai muitas deklarāciju, vai paziņojumu vai iesniedzot pieteikumu atļaujas vai jebkura cita lēmuma saņemšanai, attiecīgā persona kļūst atbildīga par:

a)	deklarācijā, paziņojumā vai pieteikumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;

b)	visu to dokumentu īstumu, kas iesniegti vai darīti pieejami;

c)	attiecīgā gadījumā – par visu pienākumu izpildi saistībā ar attiecīgās muitas procedūras piemērošanu konkrētajām precēm vai ar atļauto darbību veikšanu.

Pirmo daļu piemēro arī attiecībā uz jebkuru informāciju jebkurā citā veidā, ko pieprasa sniegt muitas dienesti vai kas sniegta muitas dienestiem.

Ja deklarāciju, paziņojumu vai pieteikumu iesniedz vai informāciju sniedz attiecīgās personas pārstāvis muitā, tad pirmajā daļā noteiktie pienākumi uzliek saistības arī pārstāvim muitā.

10. pants

Elektroniskas sistēmas

1.   Dalībvalstis sadarbojas ar Komisiju, lai izveidotu, uzturētu un izmantotu elektroniskas sistēmas informācijas apmaiņai starp muitas iestādēm un kopējai ierakstu reģistrēšanai un uzturēšanai, jo īpaši attiecībā uz:

a)	uzņēmējiem, kas tieši vai netieši ir iesaistīti muitas formalitāšu kārtošanā;

b)	pieteikumiem un atļaujām attiecībā uz muitas procedūru vai atzītā uzņēmēja statusu;

c)	pieteikumiem un īpašiem lēmumiem, kas piešķirti saskaņā ar 20. pantu;

d)	vienotu riska pārvaldību, kā minēts 25. pantā.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

a)	reģistrējamo datu standarta formu un saturu;

b)	to, kā dalībvalstu muitas dienesti uztur šos datus;

c)	noteikumus, saskaņā ar kuriem datiem piekļūst: i) uzņēmēji; ii) citas kompetentas iestādes,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. iedaļa

Pārstāvība muitā

11. pants

Pārstāvis muitā

1.   Ikviena persona var iecelt sev pārstāvi muitā.

Šāda pārstāvība var būt tieša – tad pārstāvis muitā rīkojas citas personas vārdā un tās uzdevumā – vai netieša – tad pārstāvis muitā rīkojas savā vārdā, bet citas personas uzdevumā.

Pārstāvis muitā ir persona, kas veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem var paredzēt nosacījumus, ar kādiem pārstāvis muitā var sniegt pakalpojumus dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību. Tomēr, neskarot to, ka attiecīgā dalībvalsts var piemērot mazāk stingrus kritērijus, pārstāvis muitā, kurš atbilst 14. panta a) līdz d) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem, ir tiesīgs šādus pakalpojumus sniegt dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā tas veic uzņēmējdarbību.

3.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem jo īpaši nosaka:

a)	nosacījumus, saskaņā ar kuriem var atbrīvot no 1. punkta trešajā daļā minētās prasības;

b)	nosacījumus, saskaņā ar kuriem var piešķirt un apliecināt 2. punktā minētās tiesības;

c)	jebkurus papildu pasākumus šā panta īstenošanai,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

12. pants

Pilnvarojums

1.   Darbībās ar muitas dienestiem pārstāvis muitā paziņo, ka viņš rīkojas pārstāvētās personas uzdevumā, un norāda, vai pārstāvība ir tieša vai netieša.

Personu, kas nepaziņo, ka rīkojas kā pārstāvis muitā, vai kas paziņo, ka rīkojas kā pārstāvis muitā, bet tai nav attiecīga pilnvarojuma, uzskata par personu, kas rīkojas savā vārdā un savā uzdevumā.

2.   Muitas dienesti var pieprasīt ikvienai personai, kas paziņo, ka rīkojas kā pārstāvis muitā, uzrādīt pierādījumus par to, ka pārstāvētā persona to ir pilnvarojusi.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka atkāpes no pirmās daļas, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. iedaļa

Atzītais uzņēmējs

13. pants

Pieteikums un atzīšanas procedūra

1.   Uzņēmējs, kas veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā un atbilst 14. un 15. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, var lūgt tam piešķirt atzītā uzņēmēja statusu.

Muitas dienesti, vajadzības gadījumā apspriedušies ar citām kompetentām iestādēm, piešķir minēto statusu, kuru pārrauga.

2.   Atzītā uzņēmēja statusam ir divu veidu sertifikāti: “muitas vienkāršojumu” atzītā uzņēmēja sertifikāts un “drošības un drošuma” atzītā uzņēmēja sertifikāts.

Pirmā veida sertifikāts ļauj uzņēmējiem izmantot dažus vienkāršojumus saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā. Saskaņā ar otra veida sertifikātu tās turētājam ir tiesības uz atvieglojumiem saistībā ar drošību un drošumu.

Abu veidu sertifikātus var turēt vienlaikus.

3.   Atzītā uzņēmēja statusu, ievērojot 14. un 15. pantu, atzīst muitas dienesti visās dalībvalstīs, neskarot muitas kontroles nosacījumus.

4.   Muitas dienesti, ievērojot atzītā uzņēmēja statusu, kā arī ar nosacījumu, ka prasības, kas noteiktas tiesību aktos muitas jomā saistībā ar kādu īpašu vienkāršojuma veidu, ir izpildītas, ļauj uzņēmējam izmantot šo vienkāršojumu.

5.   Atzītā uzņēmēja statusu var apturēt vai atcelt saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti atbilstīgi 15. panta 1. punkta g) apakšpunktam.

6.   Atzītais uzņēmējs paziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas iestājas pēc tam, kad ir piešķirts minētais statuss, un kas var ietekmēt tā turpmāku saglabāšanu vai saturu.

14. pants

Statusa piešķiršana

Atzītā uzņēmēja statusu piešķir, ievērojot šādus kritērijus:

a)	atbilstība muitas un nodokļu prasībām iepriekšējās darbības laikā;

b)	apmierinoša komerciālās un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaites sistēma, kas ļauj veikt attiecīgu muitas kontroli;

c)	pierādīta maksātspēja;

d)	atbilstīgi 13. panta 2. punktam gadījumos, kad atzītais uzņēmējs vēlas izmantot vienkāršojumus, kas paredzēti saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā, praktiski kompetences vai profesionālās kvalifikācijas standarti, kas tieši saistīti ar veikto darbību;

e)	atbilstīgi 13. panta 2. punktam gadījumos, kad atzītais uzņēmējs vēlas izmantot atvieglojumus attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu, pienācīgi drošības un drošuma standarti.

15. pants

Īstenošanas pasākumi

1.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka noteikumus attiecībā uz:

a)	atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanu;

b)	gadījumiem, kad jāveic atzītā uzņēmēja statusa pārskatīšana;

c)	sertifikātu piešķiršanu atzītajiem uzņēmējiem vienkāršojumu izmantošanai;

d)	tā muitas dienesta noteikšanu, kura kompetencē ir piešķirt šādu statusu un sertifikātus;

e)	atvieglojumu veidu un apjomu, ko var piešķirt atzītajiem uzņēmējiem attiecībā uz muitas kontroli saistībā ar drošību un drošumu;

f)	apspriedēm ar citiem muitas dienestiem un informācijas sniegšanu tiem;

g)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atzītā uzņēmēja statusu var apturēt vai atcelt;

h)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem konkrētas atzīto uzņēmēju kategorijas var atbrīvot no prasības veikt uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā, jo īpaši – ņemot vērā starptautiskus nolīgumus,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Minētajos pasākumos ņem vērā:

a)	noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 25. panta 3. punktu;

b)	profesionālu iesaisti darbībās, uz kurām attiecas tiesību akti muitas jomā;

c)	praktiskus kompetences vai profesionālo kvalifikāciju standartus, kas tieši saistīti ar veikto darbību;

d)	vai uzņēmējam ir jebkurš starptautiski atzīts sertifikāts, kas izdots, pamatojoties uz attiecīgām starptautiskām konvencijām.

4. iedaļa

Lēmumi, kas saistīti ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu

16. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Ja kāda persona lūdz muitas dienestus pieņemt lēmumu, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, minētā persona sniedz šiem dienestiem visu informāciju, ko minētie dienesti pieprasa, lai tie varētu pieņemt attiecīgu lēmumu.

Lēmumu var lūgt arī vairākas personas, un to var pieņemt attiecībā uz vairākām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti tiesību aktos muitas jomā.

2.   Ja vien tiesību aktos muitas jomā nav paredzēts citādi, lēmumu, kas minēts 1. punktā, pieņem un par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam nekavējoties un vēlākais četrus mēnešus no dienas, kad muitas dienesti ir saņēmuši visu informāciju, kas šiem dienestiem vajadzīga, lai tie varētu pieņemt minēto lēmumu.

Tomēr, ja muitas dienesti nespēj ievērot minēto termiņu, tie pirms šā termiņa beigām par to paziņo pieprasījuma iesniedzējam, izklāstot iemeslus un norādot papildu termiņu, kuru tie uzskata par vajadzīgu pieprasītā lēmuma pieņemšanai.

3.   Ja vien lēmumā vai tiesību aktos muitas jomā nav noteikts citādi, lēmums stājas spēkā dienā, kad pieteikuma iesniedzējs saņem lēmumu vai kad uzskata, ka viņš to ir saņēmis. Izņemot 24. panta 2. punktā paredzētos gadījumus, pieņemto lēmumu izpildi muitas dienesti nodrošina no minētās dienas.

4.   Pirms tāda lēmuma pieņemšanas, kas nelabvēlīgi ietekmētu personu vai personas, kurām tas adresēts, muitas dienesti attiecīgajai personai vai personām dara zināmu pamatojumu, kādēļ tās ir paredzējušas pieņemt šo lēmumu, kā arī dod šīm personām iespēju noteiktā laikposmā no paziņojuma sniegšanas dienas izteikt savu viedokli.

Pēc šā laikposma beigām attiecīgajai personai piemērotā veidā paziņo par lēmumu, norādot tā pamatojumu. Lēmumā norāda uz pārsūdzības tiesībām, kas paredzētas 23. pantā.

5.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

a)	kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem nepiemēro 4. punkta pirmo daļu;

b)	laikposmu, kas minēts 4. punkta pirmajā daļā,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

6.   Neskarot citās jomās paredzētus noteikumus, kuros noteikts, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem lēmumi nav spēkā vai zaudē spēku, muitas dienesti, kas ir izdevuši lēmumu, jebkurā brīdī var to anulēt, grozīt vai atcelt, ja tas neatbilst tiesību aktiem muitas jomā.

7.   Izņemot gadījumus, kad muitas dienests darbojas kā tiesu iestāde, šā panta 3., 4. un 6. punktu un 17., 18. un 19. pantu piemēro arī muitas dienestu lēmumiem, kas pieņemti bez attiecīgās personas iepriekšēja pieprasījuma, un jo īpaši attiecībā uz 67. panta 3. punktā paredzēto paziņojumu par muitas parādu.

17. pants

Lēmumu spēkā esība visā Kopienā

Ja nav pieprasīts vai norādīts citādi, muitas dienestu pieņemtie lēmumi, kas pamatojas uz tiesību aktu muitas jomā piemērošanu vai ir ar to saistīti, ir spēkā visā Kopienas muitas teritorijā.

18. pants

Labvēlīgu lēmumu anulēšana

1.   Muitas dienesti anulē attiecīgajai personai adresētu labvēlīgu lēmumu, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

a)	lēmums bija pieņemts, pamatojoties uz nepatiesu vai nepilnīgu informāciju;

b)	pieprasījuma iesniedzējs zināja vai viņam būtu bijis jāzina, ka informācija ir nepatiesa vai nepilnīga;

c)	ja informācija būtu bijusi patiesa vai pilnīga, lēmums būtu bijis citāds.

2.   Personai, kurai lēmums bija adresēts, paziņo par lēmuma anulēšanu.

3.   Anulētais lēmums nav spēkā no dienas, kad tas sākotnēji bija stājies spēkā, ja vien lēmumā saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā nav norādīts citādi.

4.   Komisija saskaņā ar 184. panta 3. punktā minēto pārvaldības procedūru var pieņemt pasākumus šā panta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas adresēti vairākām personām.

19. pants

Labvēlīgu lēmumu atcelšana un grozīšana

1.   Labvēlīgu lēmumu atceļ vai groza gadījumos, kas nav minēti 18. pantā, ja nav bijuši izpildīti vai vairs netiek izpildīti viens vai vairāki no lēmuma pieņemšanas nosacījumiem.

2.   Ja tiesību aktos muitas jomā nav noteikts citādi, labvēlīgu lēmumu, kas adresēts vairākām personām, var atcelt vienīgi attiecībā uz personu, kas nepilda kādu no pienākumiem, kuru tai uzliek minētais lēmums.

3.   Personai, kurai lēmums bija adresēts, paziņo par lēmuma atcelšanu vai grozīšanu.

4.   Attiecībā uz lēmuma atcelšanu vai grozīšanu piemēro 16. panta 3. punktu.

Tomēr izņēmuma gadījumos, ja to prasa tās personas likumīgās intereses, kurai lēmums bija adresēts, muitas dienesti var atlikt termiņu, kad atceļ lēmumu vai stājas spēkā tā grozījumi.

5.   Komisija saskaņā ar 184. panta 3. punktā minēto pārvaldības procedūru var pieņemt pasākumus šā panta īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, kas adresēti vairākām personām.

20. pants

Lēmumi, kas attiecas uz saistošu informāciju

1.   Muitas dienesti pēc oficiāla pieprasījuma pieņem lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju par tarifu, turpmāk “SIT lēmumi”, vai lēmumus, kas attiecas uz saistošu informāciju par izcelsmi, turpmāk “SII lēmumi”.

Šādu pieprasījumu noraida jebkurā no šiem gadījumiem:

a)	ja lēmuma turētājs vai cita persona šāda turētāja uzdevumā tajā pašā vai citā muitas iestādē iesniedz vai jau ir iesniegusi pieteikumu attiecībā uz tām pašām precēm un – attiecībā uz SII lēmumiem – tādos pašos apstākļos, kas nosaka izcelsmes iegūšanu;

b)	ja pieteikums neattiecas ne uz kādu paredzētu SIT vai SII lēmuma izmantošanu, ne arī uz kādu paredzētu muitas procedūras izmantošanu.

2.   SIT vai SII lēmumi ir saistoši vienīgi attiecībā uz tarifa klasifikāciju vai preču izcelsmes noteikšanu.

Šie lēmumi ir saistoši muitas dienestiem attiecībā uz lēmuma turētāju tikai attiecībā uz precēm, par kurām muitas formalitātes ir pabeigtas pēc dienas, kad lēmums stājies spēkā.

Lēmumi ir saistoši lēmuma turētājam attiecībā uz muitas dienestiem tikai no dienas, kad minētā persona saņem paziņojumu par lēmumu vai kad uzskata, ka tā to ir saņēmusi.

3.   SIT vai SII lēmums ir spēkā trīs gadus no dienas, kad tas stājas spēkā.

4.   Lai piemērotu SIT vai SII lēmumu saistībā ar konkrētu muitas procedūru, lēmuma turētājam jāspēj pierādīt:

a)	SIT lēmuma gadījumā – ka deklarētās preces visādā ziņā atbilst lēmumā aprakstītajām precēm;

b)	SII lēmuma gadījumā – ka attiecīgās preces un apstākļi, kas nosaka izcelsmes iegūšanu, visādā ziņā atbilst lēmumā aprakstītajām precēm un apstākļiem.

5.   Atkāpjoties no 16. panta 6. punkta un 18. panta, SIT un SII lēmumus anulē, ja to pamatā ir nepatiesa vai nepilnīga informācija, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs.

6.   SIT vai SII lēmumus atceļ saskaņā ar 16. panta 6. punktu un 19. pantu.

Tos nevar grozīt.

7.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. līdz 5. punkta īstenošanai.

8.   Neskarot 19. pantu, pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

a)	nosacījumus, saskaņā ar kuriem, un brīdi, kad SIT vai SII lēmums pārstāj būt spēkā;

b)	nosacījumus, saskaņā ar kuriem, un laikposmu, kurā a) apakšpunktā minētu lēmumu var joprojām izmantot attiecībā uz saistošiem līgumiem, kuru pamatā ir šis lēmums un kuri ir noslēgti pirms tā darbības termiņa beigām;

c)	nosacījumus, saskaņā ar kuriem Komisija var pieņemt lēmumus, pieprasot dalībvalstīm atcelt vai grozīt lēmumu, kurš attiecas uz saistošu informāciju un kurā sniegta atšķirīga saistošā informācija, salīdzinot ar citiem lēmumiem par to pašu jautājumu,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

9.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz to, ar kādiem nosacījumiem jāpieņem citi lēmumi, kas attiecas uz saistošu informāciju, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. iedaļa

Sankcijas

21. pants

Sankciju piemērošana

1.   Katra dalībvalsts nosaka sankcijas par Kopienas tiesību aktu muitas jomā pārkāpumiem. Šādas sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un preventīvas.

2.   Ja piemēro administratīvus sodus, tie var būt, inter alia, vienā vai abos no šādiem veidiem:

a)	naudas sods, ko uzliek muitas dienesti, tostarp attiecīgā gadījumā norēķināšanās, ko piemēro kriminālsoda vietā;

b)	attiecīgajai personai izsniegtas atļaujas atcelšana, apturēšana vai grozīšana.

3.   Dalībvalstis sešos mēnešos no šā panta piemērošanas dienas, kā noteikts saskaņā ar 188. panta 2. punktu, Komisijai dara zināmus spēkā esošos valsts noteikumus, kā paredzēts 1. punktā, un nekavējoties ziņo tai par visiem to turpmākajiem grozījumiem.

6. iedaļa

Pārsūdzība

22. pants

Tiesu iestāžu lēmumi

Šīs regulas 23. un 24. pants neattiecas uz pārsūdzībām, kas ir iesniegtas, lai anulētu, atceltu vai grozītu ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu saistītu lēmumu, kuru pieņēmušas tiesu iestādes vai muitas dienesti, darbodamies kā tiesu iestādes.

23. pants

Pārsūdzības tiesības

1.   Ikvienai personai, kuru tieši un individuāli skar muitas dienestu lēmums, kas saistīts ar tiesību aktu muitas jomā piemērošanu, ir tiesības šo lēmumu pārsūdzēt.

Pārsūdzības tiesības ir arī ikvienai personai, kura ir pieprasījusi muitas dienestu lēmumu un pēc minētā pieprasījuma nav to saņēmusi 16. panta 2. punktā noteiktajā termiņā.

2.   Pārsūdzības tiesības var izmantot vismaz divos posmos:

a)	sākotnēji – muitas dienestos, tiesu iestādē vai citā struktūrā, ko dalībvalstis ir izraudzījušas šim nolūkam;

b)	pēc tam – augstākā neatkarīgā struktūrā, kas var būt tiesu iestāde vai līdzvērtīga specializēta struktūra, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem.

3.   Pārsūdzība jāiesniedz tajā dalībvalstī, kurā lēmums tika pieņemts vai pieprasīts.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka pārsūdzības procedūra sekmē muitas iestāžu pieņemtu lēmumu ātru apstiprināšanu vai labošanu.

24. pants

Lēmuma izpildes atlikšana

1.   Pārsūdzības iesniegšana neaptur apstrīdamā lēmuma izpildi.

2.   Muitas dienesti tomēr pilnīgi vai daļēji atliek šāda lēmuma izpildi, ja tiem ir pietiekams pamats uzskatīt, ka apstrīdamais lēmums neatbilst tiesību aktiem muitas jomā vai ka attiecīgajai personai var tikt nodarīts nelabojams kaitējums.

3.   Šā panta 2. punktā minētajos gadījumos, ja apstrīdamā lēmuma darbības rezultātā ir maksājami ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi, minētā lēmuma izpildi atliek tikai tad, ja ir iesniegts galvojums, ja vien, pamatojoties uz dokumentētu novērtējumu, nav konstatēts, ka šāds galvojums iespējami izraisītu parādniekam nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus šā punkta pirmās daļas īstenošanai.

7. iedaļa

Preču kontrole

25. pants

Muitas kontrole

1.   Muitas dienesti var veikt jebkādu kontroli, ko tie uzskata par vajadzīgu.

Muitas kontrole, konkrēti, var būt preču pārbaude, paraugu ņemšana, deklarācijas datu pārbaude un dokumentu esības un īstuma pārbaude, uzņēmēju grāmatvedības un citu uzskaites datu pārbaude, transportlīdzekļu apskate, personu nestās vai vestās bagāžas un citu mantu pārbaude, kā arī oficiālu pieprasījumu veikšana un citas līdzīgas darbības.

2.   Tāda muitas kontrole, kas nav izlases veida pārbaudes, galvenokārt ir balstīta uz riska analīzi, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, lai, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valsts, Kopienas un, ja pieejams, starptautiskā līmenī, identificētu un novērtētu riskus un izstrādātu vajadzīgos pretpasākumus.

Dalībvalstis sadarbībā ar Komisiju izstrādā, uztur un izmanto kopēju riska pārvaldības sistēmu, pamatojoties uz informācijas apmaiņu starp muitas administrācijām attiecībā uz risku un tā analīzi un, inter alia, nosakot kopējus riska izvērtēšanas kritērijus, kontroles pasākumus un prioritārās kontroles jomas.

Kontroli, kas pamatojas uz šādu informāciju un kritērijiem, veic, neskarot citu kontroli, kuru veic saskaņā ar 1. un 2. punktu vai saskaņā ar citiem spēkā esošiem noteikumiem.

3.   Neskarot 2. punktu, Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem īstenošanas pasākumus, ar ko nosaka:

a)	kopēju riska pārvaldības sistēmu;

b)	kopējus kritērijus un prioritāras kontroles jomas;

c)	riska informāciju un analīzi, ar ko jāapmainās muitas administrācijām.

26. pants

Iestāžu sadarbība

1.   Ja attiecībā uz vienām un tām pašām precēm kompetentajām iestādēm, kas nav muitas dienesti, jāveic kontrole, kas nav muitas kontrole, tad muitas dienesti ciešā sadarbībā ar šīm citām iestādēm cenšas nodrošināt, lai minēto kontroli pēc iespējas veiktu vienlaikus ar muitas kontroli un tajā pašā vietā (vienas pieturvietas princips); muitas dienesti darbojas kā koordinators, lai to panāktu.

2.   Šajā iedaļā minētajā kontroles sistēmā muitas dienesti un citas kompetentās iestādes vajadzības gadījumā riska mazināšanas un krāpšanas apkarošanas nolūkā var savstarpēji un ar Komisiju apmainīties ar saņemtajiem datiem un kontroļu rezultātiem saistībā ar tādu preču ievešanu, izvešanu, tranzītu, pārvietošanu, uzglabāšanu un galapatēriņu, tostarp pasta satiksmi, ko pārvieto starp Kopienas muitas teritoriju un citām teritorijām, kā arī saistībā ar ārpuskopienas preču un galapatēriņa procedūrai pakļauto preču atrašanos un pārvietošanu muitas teritorijā. Muitas dienesti un Komisija savstarpēji var apmainīties ar šādiem datiem arī tādēļ, lai nodrošinātu, ka Kopienas tiesību akti muitas jomā tiek piemēroti vienādi.

27. pants

Kontrole pēc preču izlaišanas

Lai pārliecinātos par kopsavilkuma deklarācijas vai muitas deklarācijas datu pareizību, muitas dienesti pēc preču izlaišanas var pārbaudīt jebkuru dokumentu un jebkurus datus par darbībām saistībā ar attiecīgajām precēm vai par iepriekšējiem vai turpmākiem tirdzniecības darījumiem, kas saistīti ar šīm precēm. Šie dienesti var arī pārbaudīt šādas preces un/vai ņemt paraugus, ja tas vēl ir iespējams.

Šādas pārbaudes var izdarīt preču valdītāja vai viņa pārstāvja, vai jebkuras citas tādas personas telpās, kura savā komercdarbībā tieši vai netieši ir iesaistīta minētajos darījumos, vai jebkuras citas personas telpās, pie kuras komercdarbības vajadzībām atrodas minētie dokumenti un dati.

28. pants

Iekšējie lidojumi un jūras braucieni Kopienā

1.   Muitas kontroli un formalitātes personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai iekšējos lidojumos Kopienā un iekšējos jūras braucienos Kopienā veic tikai tad, ja šāda kontrole un formalitātes ir paredzētas tiesību aktos muitas jomā.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro, neskarot:

a)	drošības un drošuma pārbaudes;

b)	pārbaudes saistībā ar aizliegumiem vai ierobežojumiem.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem šā panta īstenošanas pasākumus, nosakot, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem muitas kontroli un formalitātes var piemērot:

a)

šādu personu rokas bagāžai un reģistrētajai bagāžai: i) personas, kuras lido ar gaisakuģi, kas ieradies no lidostas ārpus Kopienas un pēc apstāšanās Kopienas lidostā turpina ceļu uz citu Kopienas lidostu; ii) personas, kuras lido ar gaisakuģi, kas apstājas Kopienas lidostā un pēc tam turpina ceļu uz lidostu ārpus Kopienas; iii) personas, kuras izmanto jūras pārvadājumu pakalpojumu, ko sniedz ar vienu un to pašu kuģi un kurā ietilpst secīgi posmi, kuros šis kuģis sāk braucienu, apstājas vai beidz braucienu kādā ostā ārpus Kopienas; iv) personas uz izklaides kuģiem un uz tūrisma vai biznesa gaisakuģiem;

b)

rokas un reģistrētajai bagāžai: i) ko ieved Kopienas lidostā ar gaisakuģi, kurš ieradies no lidostas ārpus Kopienas, un ko minētajā Kopienas lidostā pārvieto citā gaisakuģī, kurš turpina ceļu iekšējā lidojumā Kopienā; ii) kas Kopienas lidostā iekrauta gaisakuģī, kurš dodas iekšējā lidojumā Kopienā, un ko citā Kopienas lidostā pārvieto gaisakuģī, kura galamērķis ir lidosta ārpus Kopienas.

8. iedaļa

Dokumentu un citas informācijas glabāšana; maksājumi un izmaksas

29. pants

Dokumentu un citas informācijas glabāšana

1.   Attiecīgā persona muitas kontroles vajadzībām ar jebkuriem muitas dienestiem pieejamiem un pieņemamiem līdzekļiem glabā 9. panta 1. punktā minētos dokumentus un informāciju vismaz trīs kalendāra gadus.

Ja preces ir laistas brīvā apgrozībā apstākļos, kas nav minēti trešajā daļā, vai ja preces deklarētas eksportam, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā pieņemta muitas deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā vai eksportu.

Ja preces ir laistas brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no muitas nodokļa vai ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā preces pārstāj būt muitas uzraudzībā.

Ja precēm piemēro citu muitas procedūru, minēto termiņu skaita no tā gada beigām, kurā ir pabeigta attiecīgā muitas procedūra.

2.   Neskarot 68. panta 4. punktu, ja muitas kontrolē attiecībā uz muitas parādu tiek konstatēts, ka attiecīgais iegrāmatojums ir jālabo, un ja attiecīgajai personai par to ir paziņots, tad dokumentus un informāciju glabā trīs gadus pēc šā panta 1. punktā noteiktā termiņa.

Ja ir iesniegts pārsūdzības pieteikums vai sākusies tiesvedība, dokumenti un informācija jāglabā tik ilgi, cik noteikts šā panta 1. punktā, vai līdz pārsūdzības procesa vai tiesvedības beigām atkarībā no tā, kurš termiņš ir vēlāk.

30. pants

Maksājumi un izmaksas

1.   Muitas dienesti neuzliek maksājumus par muitas kontroles veikšanu vai jebkādu citu tiesību aktu muitas jomā piemērošanu savu kompetento muitas iestāžu oficiālajā darba laikā.

Tomēr muitas iestādes var uzlikt maksājumus vai atgūt izmaksas, ja tiek sniegti īpaši pakalpojumi, jo īpaši šādi:

a)	muitas personāla ierašanās pēc pieprasījuma ārpus oficiālā darba laika vai telpās, kas nav muitas telpas;

b)	preču analīze vai eksperta ziņojums un pasta izdevumi par preču nogādāšanu atpakaļ pieprasītājam, jo īpaši attiecībā uz lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar 20. pantu, vai uz informācijas sniegšanu saskaņā ar 8. panta 1. punktu;

c)	preču pārbaude vai paraugu ņemšana pārbaudes nolūkā, vai preču iznīcināšana, ja rodas citas izmaksas, kas nav saistītas ar muitas personāla iesaistīšanu;

d)	ārkārtas kontroles pasākumi, ja tie ir vajadzīgi sakarā ar preču veidu vai iespējamu risku.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka pasākumus 1. punkta otrās daļas īstenošanai, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. NODAĻA

Valūtas konvertācija un termiņi

31. pants

Valūtas konvertācija

1.   Kompetentās iestādes publicē un/vai dara pieejamu internetā piemērojamo valūtas maiņas kursu, ja ir jāveic valūtas konvertācija sakarā ar kādu no šādiem iemesliem:

a)	preču muitas vērtības noteikšanai izmantotie elementi ir izteikti valūtā, kas nav tās dalībvalsts valūta, kurā tiek noteikta muitas vērtība;

b)	lai noteiktu preču tarifa klasifikāciju un izvedmuitas un ievedmuitas nodokļa summu, tostarp vērtības robežas noteikšanai Kopienas muitas tarifā, euro vērtība ir jāizsaka valstu valūtās.

2.   Ja valūtas konvertācija ir jāveic tādu iemeslu dēļ, kuri nav minēti 1. punktā, euro vērtību valstu valūtās, kas jāpiemēro saistībā ar tiesību aktiem muitas jomā, nosaka vismaz reizi gadā.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta īstenošanai.

32. pants

Termiņi

1.   Ja tiesību aktos muitas jomā ir paredzēts laikposms, datums vai termiņš, šādu laikposmu nedrīkst pagarināt vai saīsināt un šādu datumu vai termiņu nedrīkst atlikt vai pārcelt, izņemot gadījumus, kad attiecīgajos noteikumos tas ir īpaši paredzēts.

2.   Piemēro noteikumus, kas attiecībā uz laikposmiem, datumiem un termiņiem paredzēti Regulā (EEK, Euratom) Nr. 1182/71 (1971. gada 3. jūnijs), ar ko nosaka laikposmiem, datumiem un termiņiem piemērojamus noteikumus (10), ja vien Kopienas tiesību aktos muitas jomā nav īpaši paredzēti citi noteikumi.

II SADAĻA

FAKTORI, PAMATOJOTIES UZ KURIEM PIEMĒRO IEVEDMUITAS VAI IZVEDMUITAS NODOKĻUS, KĀ ARĪ PASĀKUMUS ATTIECĪBĀ UZ PREČU TIRDZNIECĪBU

1. NODAĻA

Kopējais muitas tarifs un preču tarifa klasifikācija

33. pants

Kopējais muitas tarifs

1.   Maksājamo ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu pamatā ir kopējais muitas tarifs.

Citus pasākumus, kas paredzēti Kopienas noteikumos, kuri reglamentē ar preču tirdzniecību saistītas īpašas jomas, attiecīgos gadījumos piemēro saskaņā ar šo preču tarifa klasifikāciju.

2.   Kopējā muitas tarifā ietilpst:

a)	preču kombinētā nomenklatūra, kas izklāstīta Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (11);

b)	jebkura cita nomenklatūra, kas pilnīgi vai daļēji balstīta uz kombinēto nomenklatūru vai papildina to ar sīkākiem apakšiedalījumiem un kas izveidota ar Kopienas noteikumiem, kuri reglamentē īpašas jomas, lai piemērotu tarifa pasākumus saistībā ar preču tirdzniecību;

c)	konvencionālie vai parastie autonomie muitas nodokļi, ko piemēro kombinētajā nomenklatūrā iekļautajām precēm;

d)	preferenciālie tarifa pasākumi, kas iekļauti nolīgumos, kurus Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu vai teritoriju grupām;

e)	preferenciāli tarifa pasākumi, kurus Kopiena attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu vai teritoriju grupām ir noteikusi vienpusēji;

f)	autonomi pasākumi, ar ko dažām precēm paredz muitas nodokļu likmju samazināšanu vai atbrīvojumu;

g)	labvēlīgs tarifa režīms, kas noteikts dažām precēm to veida vai galapatēriņa dēļ saistībā ar c) līdz f) vai h) apakšpunktā minētajiem pasākumiem;

h)	citi tarifa pasākumi, kuri paredzēti lauksaimniecības, tirdzniecības vai citos Kopienas tiesību aktos.

3.   Ja attiecīgās preces atbilst nosacījumiem, kas iekļauti pasākumos, kuri minēti 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā, šajos apakšpunktos minētos pasākumus pēc deklarētāja lūguma piemēro tā paša punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu vietā. Šādu pieteikumu var iesniegt retrospektīvi, ja ir ievēroti termiņi un izpildīti nosacījumi, kas paredzēti attiecīgajā pasākumā vai Kodeksā.

4.   Ja 2. punkta d) līdz g) apakšpunktā minēto pasākumu piemērošana vai h) apakšpunktā minētais atbrīvojums no pasākumiem attiecas tikai uz konkrētu importa vai eksporta apjomu, šādu piemērošanu vai atbrīvojumu – tarifa kvotu gadījumā – pārtrauc, tiklīdz sasniegts noteiktais importa vai eksporta apjoms.

Tarifa maksimālo likmju gadījumā šādu piemērošanu pārtrauc, pamatojoties uz Kopienas tiesību aktiem.

5.   Komisija saskaņā ar 184. panta 3. punktā minēto pārvaldības procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. un 4. punkta īstenošanai.

34. pants

Preču tarifa klasifikācija

1.   Lai piemērotu kopējo muitas tarifu, preču “tarifa klasifikācija” nozīmē, ka tiek noteikta viena no kombinētās nomenklatūras apakšpozīcijām vai sīkākiem apakšiedalījumiem, kurā minētās preces klasificējamas.

2.   Lai piemērotu netarifa pasākumus, preču “tarifa klasifikācija” nozīmē, ka tiek noteikta viena no kombinētās nomenklatūras vai jebkuras citas ar Kopienas noteikumiem izveidotas un pilnīgi vai daļēji uz kombinēto nomenklatūru balstītas vai to ar sīkākiem apakšiedalījumiem papildinošas nomenklatūras apakšpozīcijām vai sīkākiem apakšiedalījumiem, kurā minētās preces klasificējamas.

3.   Saskaņā ar 1. vai 2. punktu noteikto apakšpozīciju vai sīkāku apakšiedalījumu izmanto, lai piemērotu pasākumus, kas ir saistīti ar minēto apakšpozīciju.

2. NODAĻA

Preču izcelsme

1. iedaļa

Nepreferenciāla izcelsme

35. pants

Darbības joma

Šīs regulas 36., 37. un 38. pantā ir noteikumi nepreferenciālas preču izcelsmes noteikšanai, lai piemērotu:

a)	kopējo muitas tarifu, izņemot pasākumus, kas minēti 33. panta 2. punkta d) un e) apakšpunktā;

b)	pasākumus, kas nav tarifa pasākumi un kas paredzēti Kopienas noteikumos, kuri reglamentē ar preču tirdzniecību saistītas īpašas jomas;

c)	citus Kopienas pasākumus attiecībā uz preču izcelsmi.

36. pants

Izcelsmes iegūšana

1.   Preces, kas pilnīgi iegūtas kādā valstī vai teritorijā, uzskata par precēm ar šīs valsts vai teritorijas izcelsmi.

2.   Precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, par izcelsmes valsti uzskata valsti vai teritoriju, kurā ir notikusi to pēdējā nozīmīgā pārveidošana.

37. pants

Izcelsmes apliecinājums

1.   Ja saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā muitas deklarācijā ir norādīta preču izcelsme, muitas dienesti var pieprasīt deklarētājam pierādīt preču izcelsmi.

2.   Ja preču izcelsmes apliecinājums ir iesniegts saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā vai citiem Kopienas tiesību aktiem, kuri reglamentē īpašas jomas, muitas dienesti pamatotu šaubu gadījumā var pieprasīt jebkādus papildu pierādījumus, kas vajadzīgi, lai pārliecinātos par norādītās izcelsmes atbilstību attiecīgos Kopienas tiesību aktos paredzētajiem noteikumiem.

3.   Izcelsmi apliecinošu dokumentu var izsniegt Kopienā, ja to prasa īpaši tirdzniecības apstākļi.

38. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus 36. un 37. panta īstenošanai.

2. iedaļa

Preferenciāla izcelsme

39. pants

Preferenciāla preču izcelsme

1.   Lai gūtu priekšrocības no pasākumiem, kas minēti 33. panta 2. punkta d) vai e) apakšpunktā, vai no netarifa preferenciāliem pasākumiem, precēm jāatbilst preferenciālas izcelsmes noteikumiem, kas ir minēti šā panta 2. līdz 5. punktā.

2.   Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kuri iekļauti nolīgumos, ko Kopiena ir noslēgusi ar dažām valstīm un teritorijām, kuras atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai ar šādu valstu vai teritoriju grupām, preferenciālas izcelsmes noteikumus paredz minētajos nolīgumos.

3.   Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus Kopiena ir pieņēmusi vienpusēji attiecībā uz dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu grupām vai teritorijām, kuras nav minētas 5. punktā, Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka preferenciālas izcelsmes noteikumus.

4.   Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kurus piemēro tirdzniecībā starp Kopienas muitas teritoriju un Seūtu un Meliļu, kā iekļauts 1985. gada Pievienošanās akta 2. protokolā, preferenciālas izcelsmes noteikumus pieņem saskaņā ar šā protokola 9. pantu.

5.   Attiecībā uz precēm, kas gūst priekšrocības no preferenciāliem pasākumiem, kuri iekļauti preferenciālos nolīgumos par labu Kopienas asociētajām aizjūras valstīm un teritorijām, preferenciālas izcelsmes noteikumus pieņem saskaņā ar Līguma 187. pantu.

6.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem šā panta 2. līdz 5. punktā minēto noteikumu īstenošanai vajadzīgos pasākumus.

3. NODAĻA

Preču muitas vērtība

40. pants

Darbības joma

Preču muitas vērtību, lai piemērotu kopējo muitas tarifu un netarifa pasākumus, kas paredzēti Kopienas noteikumos, kuri reglamentē ar preču tirdzniecību saistītas īpašas jomas, nosaka saskaņā ar 41. līdz 43. pantu.

41. pants

Muitas vērtības noteikšanas metode, pamatojoties uz darījuma vērtību

1.   Preču muitas vērtības pamatbāze ir darījuma vērtība, kas ir cena, kura ir faktiski samaksāta, vai maksājamā cena par precēm, ko pārdod eksportam uz Kopienas muitas teritoriju; šī cena vajadzības gadījumā ir koriģēta saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 43. pantam.

2.   Faktiski samaksātā vai maksājamā cena ir kopējā summa, ko pircējs par importētajām precēm ir samaksājis vai kas viņam jāmaksā pārdevējam vai trešai personai pārdevēja labā, un tā ietver visus maksājumus, kuri ir samaksāti vai jāmaksā saskaņā ar importēto preču pārdošanas nosacījumiem.

3.   Darījuma vērtību piemēro, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

pircējam nav nekādu ierobežojumu attiecībā uz preču atsavināšanu vai izmantošanu, izņemot jebkuru no šiem: i) ierobežojumi, ko nosaka vai prasa tiesību akti vai valsts iestādes Kopienā; ii) ierobežojumi attiecībā uz ģeogrāfisko apgabalu, kurā preces var pārdot tālāk; iii) ierobežojumi, kas būtiski neietekmē preču muitas vērtību;

b)	pārdošana vai cena nav atkarīga no kāda nosacījuma vai apsvēruma, kura dēļ novērtējamo preču vērtību nav iespējams noteikt;

c)	pārdevējs ne tieši, ne netieši nesaņem nekādu ienākumu daļu no tā, ka pircējs preces pārdod tālāk, atsavina vai lieto, izņemot, ja var izdarīt attiecīgu korekciju saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 43. pantam;

d)	pircējs un pārdevējs nav saistīti vai arī to saistība nav ietekmējusi cenu.

42. pants

Pārējās muitas vērtības noteikšanas metodes

1.   Ja preču muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 41. pantu, to nosaka, secīgi piemērojot šā panta 2. punkta a) līdz d) apakšpunktu, līdz sasniedz pirmo apakšpunktu, saskaņā ar kuru preču muitas vērtību var noteikt.

Ja deklarētājs to lūdz, c) un d) apakšpunktu piemēro apgrieztā secībā.

2.   Saskaņā ar 1. punktu muitas vērtība ir:

a)	darījuma vērtība identiskām precēm, kas pārdotas eksportam uz Kopienas muitas teritoriju un eksportētas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces;

b)	darījuma vērtība līdzīgām precēm, kas pārdotas eksportam uz Kopienas muitas teritoriju un eksportētas tajā pašā vai aptuveni tajā pašā laikā, kad vērtējamās preces;

c)	vērtība, kas balstās uz vienas vienības cenu, par kādu importētās preces vai identiskas vai līdzīgas importētās preces tiek pārdotas Kopienas muitas teritorijā vislielākajā kopskaitā personām, kas nav saistītas ar pārdevēju;

d)	aprēķinātā vērtība.

3.   Ja muitas vērtību nevar noteikt saskaņā ar 1. punktu, to nosaka, pamatojoties uz Kopienas muitas teritorijā pieejamiem datiem, izmantojot pieņemamus līdzekļus, kas atbilst principiem un vispārīgiem noteikumiem, kuri ietverti:

a)	nolīgumā par Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII panta piemērošanu;

b)	Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību VII pantā;

c)	šajā nodaļā.

43. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka:

a)	elementus, kuri, nosakot muitas vērību, ir jāpievieno faktiski samaksātajai vai maksājamai cenai vai kurus var neiekļaut tajā;

b)	elementus, kuri jāizmanto, lai noteiktu aprēķināto vērtību;

c)	metodi muitas vērtības noteikšanai īpašos gadījumos un attiecībā uz precēm, kurām muitas parāds ir radies pēc īpašas procedūras izmantošanas;

d)	jebkurus papildu nosacījumus un normas, kas nepieciešamas 41. un 42. panta piemērošanai.

III SADAĻA

MUITAS PARĀDS UN GALVOJUMI

1. NODAĻA

Muitas parāda rašanās

1. iedaļa

Ievedmuitas parāds

44. pants

Preču laišana brīvā apgrozībā un pagaidu ievešana

1.   Ievedmuitas parāds rodas, ja ar ievedmuitas nodokļiem apliekamām ārpuskopienas precēm piemēro vienu no šādām muitas procedūrām:

a)	laišana brīvā apgrozībā, tostarp saskaņā ar noteikumiem par galapatēriņu;

b)	pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

3.   Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir aizpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ pilnīgi vai daļēji netiek iekasēti ievedmuitas nodokļi, persona, kas sniegusi deklarācijas noformēšanai vajadzīgo informāciju un kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, arī ir parādnieks.

45. pants

Īpaši noteikumi saistībā ar nezināmas izcelsmes precēm

1.   Ja attiecībā uz nezināmas izcelsmes precēm, ko izmanto tādu produktu ražošanā, par kuriem izsniedz vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu saskaņā ar preferenciālu režīmu starp Kopienu un dažām valstīm vai teritorijām, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, vai šādu valstu vai teritoriju grupām, ir spēkā aizliegums atmaksāt ievedmuitas nodokļus vai atbrīvot no tiem, ievedmuitas parāds par šīm nezināmas izcelsmes precēm rodas, pieņemot reeksporta paziņojumu attiecībā uz minētajiem produktiem.

2.   Ja muitas parāds rodas atbilstīgi 1. punktam, šim parādam atbilstīgo ievedmuitas nodokļa summu nosaka saskaņā ar tādiem pašiem nosacījumiem kā attiecībā uz muitas parādu, kas rastos, ja tajā pašā dienā pieņemtu muitas deklarāciju par attiecīgo produktu ražošanā izmantoto nezināmas izcelsmes preču laišanu brīvā apgrozībā, lai pabeigtu procedūru “ievešana pārstrādei”.

3.   Regulas 44. panta 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis. Tomēr 179. pantā minēto ārpuskopienas preču gadījumā parādnieks ir persona, kas iesniedz reeksporta paziņojumu. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā paziņojums ir iesniegts.

46. pants

Muitas parāds, kas radies pienākumu neizpildes dēļ

1.   Attiecībā uz precēm, kas apliekamas ar ievedmuitas nodokļiem, ievedmuitas parāds rodas jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	nav izpildīts kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ārpuskopienas preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā, to izņemšanu no muitas uzraudzības vai šādu preču pārvietošanu, apstrādi, uzglabāšanu, pagaidu ievešanu vai atsavināšanu minētajā teritorijā;

b)	nav izpildīts kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz preču galapatēriņu Kopienas muitas teritorijā;

c)	nav ievērots kāds no nosacījumiem, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu ārpuskopienas precēm vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu vai samazinātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu sakarā ar preču galapatēriņu.

2.   Muitas parāda rašanās brīdis ir viens no šiem:

a)	brīdis, kad nav izpildīts vai vairs netiek pildīts pienākums, kura neizpildes dēļ rodas muitas parāds;

b)

brīdis, kad tiek pieņemta muitas deklarācija par muitas procedūras piemērošanu precēm, ja pēc tam tiek konstatēts, ka faktiski nav bijis izpildīts kāds no nosacījumiem, kas reglamentē minētās muitas procedūras piemērošanu precēm vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai samazinātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu sakarā ar preču galapatēriņu.

3.   Šā panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir:

a)	ikviena persona, kam bija jāpilda attiecīgie pienākumi;

b)	ikviena persona, kas apzinājās vai kam būtu bijis jāapzinās, ka kāds tiesību aktos muitas jomā paredzēts pienākums nav izpildīts, un kas darbojās tādas personas uzdevumā, kurai šis pienākums bija jāpilda, vai kas piedalījās darbībā, kā rezultātā pienākums netika izpildīts;

c)	ikviena persona, kas ieguvusi attiecīgās preces vai bijusi to turētāja un kas apzinājās vai kam preču iegūšanas vai saņemšanas brīdī būtu bijis jāapzinās, ka kāds tiesību aktos muitas jomā paredzēts pienākums nav izpildīts.

4.   Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir persona, kurai ir jāievēro nosacījumi, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm vai attiecīgo preču deklarēšanu saskaņā ar minēto procedūru, vai nodokļa atbrīvojuma piešķiršanu, vai samazinātas ievedmuitas nodokļa likmes piemērošanu sakarā ar preču galapatēriņu.

Ja ir noformēta muitas deklarācija attiecībā uz vienu no 1. punktā minētajām procedūrām vai ja muitas dienestiem ir sniegta jebkāda tiesību aktos muitas jomā paredzētā informācija attiecībā uz nosacījumiem, kas reglamentē muitas procedūras piemērošanu precēm, tā, ka tādēļ pilnīgi vai daļēji netiek iekasēti ievedmuitas nodokļi, persona, kas sniegusi deklarācijas noformēšanai vajadzīgo informāciju un kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, arī ir parādnieks.

47. pants

Jau samaksātas ievedmuitas nodokļa summas atskaitīšana

1.   Ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 46. panta 1. punktam attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi to galapatēriņa dēļ, ievedmuitas nodokļa summu, kura samaksāta, preces laižot brīvā apgrozībā, atskaita no muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas nodokļa summas.

Pirmo daļu piemēro mutatis mutandis, ja muitas parāds ir radies attiecībā uz pārpalikumiem vai atkritumiem, kas radušies pēc šādu preču iznīcināšanas.

2.   Ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 46. panta 1. punktam attiecībā uz precēm, kurām piemērota pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, ievedmuitas nodokļa summu, kas samaksāta saskaņā ar daļēju atbrīvojumu no nodokļiem, atskaita no muitas parādam atbilstīgās ievedmuitas nodokļa summas.

2. iedaļa

Izvedmuitas parāds

48. pants

Eksports un izvešana pārstrādei

1.   Izvedmuitas parāds rodas, piemērojot precēm, kas apliekamas ar izvedmuitas nodokļiem, eksporta procedūru vai procedūru “izvešana pārstrādei”.

2.   Muitas parāds rodas muitas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

3.   Deklarētājs ir parādnieks. Netiešas pārstāvības gadījumā parādnieks ir arī persona, kuras uzdevumā ir aizpildīta muitas deklarācija.

Ja muitas deklarācija ir noformēta, pamatojoties uz informāciju, kuras dēļ pilnīgi vai daļēji netiek iekasēti izvedmuitas nodokļi, persona, kas ir sniegusi deklarācijas noformēšanai vajadzīgo informāciju un kas zināja vai kam būtu bijis jāzina, ka šāda informācija ir nepatiesa, arī ir parādnieks.

49. pants

Muitas parāds, kas radies pienākumu neizpildes dēļ

1.   Attiecībā uz precēm, kam uzliekami izvedmuitas nodokļi, izvedmuitas parāds rodas vienā no šādiem gadījumiem:

a)	nav izpildīts kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz preču izvešanu;

b)	nav ievēroti nosacījumi, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja izvest no Kopienas muitas teritorijas, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem.

2.   Muitas parāda rašanās brīdis ir viens no šādiem:

a)	brīdis, kad preces faktiski atstāj Kopienas muitas teritoriju bez muitas deklarācijas;

b)	brīdis, kad preces sasniedz galamērķi, kas nav galamērķis, uz kuru tās drīkstēja izvest no Kopienas muitas teritorijas, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem;

c)	ja muitas dienesti nespēj noteikt b) apakšpunktā minēto brīdi – brīdis, kad beidzas termiņš pierādījumu iesniegšanai par to, ka ir izpildīti nosacījumi, kas dod tiesības precēm piemērot šādus atbrīvojumus.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir:

a)	ikviena persona, kam bija jāpilda attiecīgais pienākums;

b)	ikviena persona, kas apzinājās vai kam būtu bijis jāapzinās, ka attiecīgais pienākums nav izpildīts, un kas darbojās tādas personas uzdevumā, kurai šis pienākums bija jāpilda;

c)	ikviena persona, kas piedalījās darbībā, kuras rezultātā pienākums netika izpildīts, un kas apzinājās vai kam būtu bijis jāapzinās, ka muitas deklarācija nav iesniegta, kaut būtu bijusi jāiesniedz.

4.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos gadījumos parādnieks ir ikviena persona, kurai jāievēro nosacījumi, atbilstīgi kuriem preces drīkstēja izvest no Kopienas muitas teritorijas, tās pilnīgi vai daļēji atbrīvojot no izvedmuitas nodokļiem.

3. iedaļa

Kopēji noteikumi par muitas parādiem, kas rodas saistībā ar importu un eksportu

50. pants

Aizliegumi un ierobežojumi

1.   Ievedmuitas vai izvedmuitas parāds rodas arī attiecībā uz precēm, kam piemēro jebkādus importa vai eksporta aizliegumus vai ierobežojumus.

2.   Tomēr muitas parāds nerodas šādos gadījumos:

a)	nelikumīgi ievedot Kopienas muitas teritorijā viltotu naudu;

b)	ievedot Kopienas muitas teritorijā narkotiskas un psihotropas vielas, ja vien šīs vielas neieved stingrā kompetento iestāžu uzraudzībā, lai tās izmantotu medicīnas vai zinātnes vajadzībām.

3.   Muitas noteikumu pārkāpumu gadījumos piemērojot sankcijas, muitas parādu tomēr uzskata par radušos, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem muitas nodokļi vai muitas parāda esamība ir pamats sankciju noteikšanai.

51. pants

Vairāki parādnieki

Ja par vienam muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksu atbildīgas ir vairākas personas, tās ir kopīgi un atsevišķi atbildīgas par šo parādu pilnā apjomā.

52. pants

Vispārēji noteikumi ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai

1.   Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summu nosaka, pamatojoties uz tiem noteikumiem par nodokļa aprēķināšanu, kas attiecīgajām precēm bija piemērojami brīdī, kad attiecībā uz šīm precēm radās muitas parāds.

2.   Ja nav iespējams precīzi noteikt muitas parāda rašanās brīdi, par to uzskata brīdi, kad muitas dienesti secina, ka preces atrodas situācijā, kurā ir radies muitas parāds.

Tomēr gadījumos, kad muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj tiem konstatēt, ka muitas parāds bija radies pirms šāda secinājuma izdarīšanas, muitas parādu uzskata par radušos visagrākajā brīdī, kad minēto situāciju var konstatēt.

53. pants

Īpaši noteikumi ievedmuitas nodokļa summas aprēķināšanai

1.   Ja attiecībā uz precēm, kam piemērota muitas procedūra, Kopienas muitas teritorijā rodas izmaksas saistībā ar uzglabāšanu vai parastiem apstrādes veidiem, šādas izmaksas vai vērtības palielināšanos neņem vērā, aprēķinot ievedmuitas nodokļa summu, ja deklarētājs sniedz pietiekamus pierādījumus par šādām izmaksām.

Tomēr, aprēķinot ievedmuitas nodokļa summu, ņem vērā darbībās izmantoto ārpuskopienas preču muitas vērtību, daudzumu, veidu un izcelsmi.

2.   Ja precēm, kam piemērota muitas procedūra, parasto apstrādes veidu rezultātā Kopienas muitas teritorijā mainās preču tarifa klasifikācija, pēc deklarētāja lūguma precēm, kurām piemērota muitas procedūra, piemēro sākotnējo preču tarifa klasifikāciju.

3.   Ja muitas parāds ir radies par pārstrādes produktiem procedūrā “ievešana pārstrādei”, šādam parādam atbilstošo ievedmuitas nodokļa summu pēc deklarētāja lūguma nosaka, pamatojoties uz to tarifa klasifikāciju, muitas vērtību, daudzumu, veidu un izcelsmi, kas precēm, kurām piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”, bija brīdī, kad tika pieņemta muitas deklarācija attiecībā uz šīm precēm.

4.   Ja tiesību aktos muitas jomā ir paredzēts labvēlīgs tarifa režīms precēm, pilnīgs vai daļējs atbrīvojums no ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem vai šādu nodokļu nepiemērošana saskaņā ar 33. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunktu, 130. līdz 133. pantu vai 171. līdz 174. pantu vai saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 918/83 (1983. gada 28. marts), ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem (12), šādu labvēlīgu tarifa režīmu, atbrīvojumu no nodokļiem vai nodokļu nepiemērošanu piemēro arī gadījumos, kad muitas parāds ir radies atbilstīgi šīs regulas 46. vai 49. pantam, ar nosacījumu, ka pienākumu neizpilde, kuras dēļ radies muitas parāds, nav bijusi mēģinājums krāpt.

54. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

a)	precēm piemērojamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas aprēķināšanas noteikumus;

b)	īpašus papildu noteikumus par īpašām procedūrām;

c)	atkāpes no 52. un 53. panta, jo īpaši – lai novērstu 33. panta 2. punkta h) apakšpunktā minēto tarifa pasākumu apiešanu,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

55. pants

Muitas parāda rašanās vieta

1.   Muitas parāds rodas vietā, kur ir iesniegta 44., 45. un 48. pantā minētā muitas deklarācija vai reeksporta paziņojums, vai vietā, kur jāiesniedz 110. panta 3. punktā minētā papildu deklarācija.

Visos pārējos gadījumos muitas parāda rašanās vieta ir tur, kur norisinās notikumi, kuru dēļ parāds rodas.

Ja nav iespējams noteikt minēto vietu, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur muitas dienesti secina, ka preces atrodas situācijā, kādā rodas muitas parāds.

2.   Ja precēm ir bijusi piemērota muitas procedūra, kas nav pabeigta, un vietu noteiktā laikposmā nevar noteikt saskaņā ar 1. punkta otro vai trešo daļu, uzskata, ka muitas parāds ir radies vai nu vietā, kur precēm tika piemērota attiecīgā muitas procedūra, vai vietā, kur tās saskaņā ar šo procedūru tika ievestas Kopienas muitas teritorijā.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka šā punkta pirmajā daļā minēto laikposmu, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Ja muitas dienestiem pieejamā informācija ļauj tiem konstatēt, ka muitas parāds varētu būt radies vairākās vietās, uzskata, ka muitas parāds ir radies vietā, kur tas ir radies vispirms.

4.   Ja muitas dienests konstatē, ka saskaņā ar 46. vai 49. pantu ir radies muitas parāds citā dalībvalstī un šim parādam atbilstošā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir mazāka par EUR 10 000, tad uzskata, ka muitas parāds ir radies dalībvalstī, kurā ir veikts attiecīgais konstatējums.

2. NODAĻA

Galvojums iespējamam vai esošam muitas parādam

56. pants

Vispārēji noteikumi

1.   Šo nodaļu piemēro galvojumiem gan par muitas parādiem, kas ir radušies, gan par muitas parādiem, kas var rasties, ja vien nav norādīts citādi.

2.   Muitas dienesti var pieprasīt sniegt galvojumu, lai nodrošinātu muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksu. Ja to paredz attiecīgie noteikumi, pieprasītais galvojums var segt arī citus maksājumus, kā paredzēts citos attiecīgos spēkā esošos noteikumos.

3.   Ja muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu, šādu galvojumu pieprasa parādniekam vai personai, kas var kļūt par parādnieku. Tās var arī atļaut, ka galvojumu sniedz persona, kas nav persona, kurai galvojums tiek pieprasīts.

4.   Neskarot 64. pantu, attiecībā uz konkrētām precēm vai konkrētu deklarāciju muitas dienesti pieprasa sniegt tikai vienu galvojumu.

Galvojums, kas sniegts saistībā ar konkrētu deklarāciju, attiecas uz muitas parādam atbilstošo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un citiem maksājumiem attiecībā uz visām precēm, kuras ir iekļautas šajā deklarācijā vai izlaistas, pamatojoties uz to, neatkarīgi no tā, vai šī deklarācija ir pareiza vai nav.

Ja galvojums nav atbrīvots, tad nodrošinātās summas robežās to var izmantot arī, lai atgūtu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un citus maksājumus, kas jāmaksā pēc preču izlaišanas veiktas kontroles rezultātā.

5.   Pēc šā panta 3. punktā minētās personas lūguma muitas dienesti saskaņā ar 62. panta 1. un 2. punktu var atļaut iesniegt vispārēju galvojumu, lai segtu muitas parādam atbilstošo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu attiecībā uz divām vai vairākām darbībām, deklarācijām vai muitas procedūrām.

6.   Galvojumu neprasa no valstīm, reģionālām un vietējām pašvaldības iestādēm vai citām publisko tiesību struktūrām attiecībā uz darbībām, kurās tās iesaistās kā valsts iestādes.

7.   Muitas dienesti var piešķirt atbrīvojumu no prasības sniegt galvojumu, ja nodrošināmā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa nepārsniedz statistikas slieksni, kas ir noteikts deklarācijām saskaņā ar 12. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1172/95 (1995. gada 22. maijs) par statistiku, kas attiecas uz Kopienas un tās dalībvalstu preču tirdzniecību ar ārpuskopienas valstīm (13).

8.   Muitas dienestu pieņemts vai apstiprināts galvojums ir derīgs visā Kopienas muitas teritorijā mērķim, kādam tas sniegts.

9.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

—	šā panta īstenošanas nosacījumus,

—	citus gadījumus, kas nav minēti šā panta 6. punktā, kad nav jāpieprasa galvojums,

—	izņēmumus no šā panta 8. punkta,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

57. pants

Obligāts galvojums

1.   Ja galvojums ir jāsniedz obligāti un ievērojot saskaņā ar 3. punktu pieņemtos noteikumus, muitas dienesti nosaka šāda galvojuma summu tā, lai tā būtu vienāda ar precīzu muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu summu, ja šādu summu iespējams droši noteikt galvojuma pieprasīšanas brīdī.

Ja nav iespējams noteikt precīzu summu, galvojuma summu nosaka kā maksimālo muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu summu, kas pēc muitas dienestu aprēķiniem ir radusies vai var rasties.

2.   Neskarot 62. pantu, ja tiek sniegts vispārējs galvojums tādas muitas parādiem atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un tādu citu maksājumu segšanai, kuru summa laika gaitā mainās, šāda galvojuma summu nosaka apmērā, kāds ir pietiekams muitas parādiem atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu segšanai jebkurā laikā.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta 1. punkta īstenošanai.

58. pants

Neobligāts galvojums

Ja galvojumu sniegt nav obligāti, šādu galvojumu muitas dienesti katrā ziņā pieprasa sniegt, ja tiem nav pārliecības, ka muitas parādam atbilstošā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa un citi maksājumi tiks samaksāti noteiktajā termiņā. Galvojuma summu šie dienesti nosaka tā, lai tā nepārsniegtu 57. pantā noteikto apmēru.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka, kad galvojums nav obligāts, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

59. pants

Galvojuma sniegšana

1.   Galvojumu var sniegt vienā no šādiem veidiem:

a)	ar skaidras naudas iemaksu vai ar citiem maksāšanas līdzekļiem, ko muitas dienesti atzīst par līdzvērtīgiem skaidras naudas iemaksai, euro vai tās dalībvalsts valūtā, kurā galvojumu pieprasa;

b)	ar galvinieka saistībām;

c)	ar citu galvojuma veidu, kas nodrošina līdzvērtīgu garantiju, ka muitas parādam atbilstošā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa un citi maksājumi tiks samaksāti.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka šā punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētos galvojuma veidus, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Galvojumu skaidras naudas iemaksas veidā vai tāda maksājuma veidā, ko uzskata par līdzvērtīgu skaidras naudas iemaksai, sniedz saskaņā ar noteikumiem, kas ir spēkā dalībvalstī, kurā galvojumu pieprasa.

60. pants

Galvojuma izvēle

Persona, kurai pieprasa galvojumu, var izvēlēties no 59. panta 1. punktā minētajiem galvojuma veidiem.

Tomēr muitas dienesti var atteikties pieņemt izvēlētā veida galvojumu, ja tas nav saderīgs ar attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību.

Muitas dienesti var pieprasīt, lai izvēlētais galvojuma veids konkrētā laikposmā paliktu nemainīgs.

61. pants

Galvinieks

1.   Regulas 59. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam galviniekam ir jābūt trešai personai, kas veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā. Galviniekam jābūt to muitas dienestu apstiprinātam, kas pieprasa galvojumu, ja vien galvinieks nav kredītiestāde, finanšu iestāde vai apdrošināšanas sabiedrība, kas akreditēta Kopienā saskaņā ar spēkā esošiem Kopienas noteikumiem.

2.   Galvinieks rakstveidā uzņemas saistības samaksāt nodrošināto muitas parādam atbilstošo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un citu maksājumu summu.

3.   Muitas dienesti var atteikties apstiprināt galvinieku vai ierosināto galvojuma veidu, ja tiem nav pārliecības, ka minētais galvinieks vai galvojums nodrošinās muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas un citu maksājumu samaksu noteiktajā termiņā.

62. pants

Vispārējais galvojums

1.   Regulas 56. panta 5. punktā minēto atļauju piešķir tikai tām personām, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)	tās veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā;

b)	tās ir izpildījušas muitas un nodokļu prasības iepriekšējās darbības laikā;

c)	tās regulāri izmanto attiecīgās muitas procedūras vai muitas dienestiem ir pazīstamas kā personas, kas spēj izpildīt savus pienākumus saistībā ar šīm procedūrām.

2.   Ja ir jāsniedz vispārējs galvojums par muitas parādiem un citiem maksājumiem, kas var rasties, uzņēmējam var atļaut izmantot vispārēju galvojumu ar samazinātu summu vai piešķirt atbrīvojumu no galvojuma ar noteikumu, ka viņš atbilst šādiem kritērijiem:

a)	apmierinoša komerciālās un, vajadzības gadījumā, transporta uzskaites sistēma, kas ļauj veikt attiecīgu muitas kontroli;

b)	pierādīta maksātspēja.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar ko reglamentē šā panta 1. un 2. punktā minēto atļauju piešķiršanas procedūru.

63. pants

Papildu noteikumi saistībā ar galvojumu izmantošanu

1.   Gadījumos, ja muitas parāds var rasties saistībā ar īpašām procedūrām, piemēro 2. un 3. punktu.

2.   Atbrīvojumu no galvojuma, kas piešķirts saskaņā ar 62. panta 2. punktu, nepiemēro precēm, kuras tiek uzskatītas par paaugstināta krāpšanas riska precēm.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem šādus pasākumus:

a)	pasākumus 2. punkta īstenošanai;

b)	pasākumus, ar kuriem uz laiku aizliedz izmantot 62. panta 2. punktā minēto vispārējo galvojumu ar samazinātu summu;

c)	pasākumus, ar kuriem kā ārkārtas pasākumu īpašos apstākļos uz laiku aizliedz izmantot vispārējo galvojumu attiecībā uz precēm, par kurām ir konstatēts, ka tās, kamēr tām piemēroja vispārējo galvojumu, ir bijušas liela mēroga krāpšanas objekts.

64. pants

Papildu galvojums vai jauns galvojums

Ja muitas dienesti konstatē, ka iesniegtais galvojums nenodrošina muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas vai citu maksājumu samaksu noteiktajā termiņā, vai ja vairs nav pārliecības, ka tas to nodrošinās, vai ja tas nav pietiekams, lai to nodrošinātu, tie pieprasa jebkurai no 56. panta 3. punktā minētajām personām pēc pašas izvēles vai nu sniegt papildu galvojumu, vai aizstāt sākotnējo galvojumu ar jaunu galvojumu.

65. pants

Galvojuma atbrīvošana

1.   Muitas dienesti atbrīvo galvojumu, tiklīdz muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts vai vairs nevar rasties.

2.   Ja muitas parāds vai pienākums samaksāt citus maksājumus ir dzēsts daļēji vai var rasties tikai attiecībā uz daļu no nodrošinātās summas, atbilstīgo galvojuma daļu pēc attiecīgās personas lūguma tādēļ atbrīvo, izņemot gadījumus, kad attiecīgā summa neattaisno šādu rīcību.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus šā panta īstenošanai.

3. NODAĻA

Nodokļa atgūšana un samaksa, ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana vai atbrīvojums

1. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana, muitas parāda paziņošana un iegrāmatošana

66. pants

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšana

1.   Maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu nosaka muitas dienesti, kas atbild par vietu, kur muitas parāds ir radies vai tiek uzskatīts par radušos saskaņā ar 55. pantu, tiklīdz tiem ir visa vajadzīgā informācija.

2.   Neskarot 27. pantu, muitas dienesti var akceptēt maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ko noteicis deklarētājs.

67. pants

Paziņojums par muitas parādu

1.   Muitas parādu paziņo parādniekam tādā kārtībā, kāda ir noteikta teritorijā, kurā muitas parāds radies vai tiek uzskatīts par radušos saskaņā ar 55. pantu.

Pirmajā daļā minēto paziņojumu nesniedz šādos gadījumos:

a)	ja laikā, kamēr vēl nav noteikta ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa galīgā summa, ir uzlikts pagaidu tirdzniecības politikas pasākums nodokļa veidā;

b)	ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa pārsniedz summu, kas noteikta, pamatojoties uz lēmumu, kurš pieņemts saskaņā ar 20. pantu;

c)	ja sākotnējais lēmums nepaziņot muitas parādu vai paziņot to par tādu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas mazāka par maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, bija pieņemts, pamatojoties uz vispārējiem noteikumiem, kuri vēlāk atcelti ar tiesas spriedumu;

d)	ja muitas dienesti saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā ir atbrīvoti no muitas parāda paziņošanas.

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā punkta otrās daļas d) apakšpunkta īstenošanai.

2.   Ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir vienāda ar muitas deklarācijā ierakstīto summu, muitas dienestu veiktā preču izlaišana ir līdzvērtīga paziņojumam parādniekam par muitas parādu.

3.   Ja šā panta 2. punkts nav piemērojams, muitas parādu paziņo parādniekam četrpadsmit dienās no dienas, kad muitas dienesti var noteikt maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu.

68. pants

Muitas parāda noilgums

1.   Muitas parādu parādniekam nepaziņo, ja ir pagājuši trīs gadi kopš muitas parāda rašanās dienas.

2.   Ja muitas parāds ir radies tādas darbības rezultātā, par kuru laikā, kad tā veikta, varēja ierosināt krimināllietu, 1. punktā noteikto trīs gadu termiņu pagarina līdz desmit gadiem.

3.   Ja saskaņā ar 23. pantu ir iesniegta pārsūdzība, 1. un 2. punktā paredzētos termiņus aptur uz pārsūdzības izskatīšanas laiku, sākot no dienas, kad pārsūdzība iesniegta.

4.   Ja saskaņā ar 79. panta 5. punktu pienākums samaksāt muitas parādu ir atjaunots, šā panta 1. un 2. punktā noteiktos termiņus uzskata par apturētiem no dienas, kad saskaņā ar 84. pantu bija iesniegts atmaksāšanas vai atbrīvojuma pieteikums, līdz dienai, kad pieņemts lēmums par atmaksāšanu vai atbrīvojumu.

69. pants

Iegrāmatošana

1.   Regulas 66. pantā minētie muitas dienesti saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem iegrāmato maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas noteikta saskaņā ar minēto pantu.

Pirmo daļu nepiemēro 67. panta 1. punkta otrajā daļā minētajos gadījumos.

Muitas dienestiem nav jāiegrāmato ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas, kuras saskaņā ar 68. pantu atbilst muitas parādam, ko vairs nevar paziņot parādniekam.

2.   Dalībvalstis nosaka praktisko kārtību, kā iegrāmatot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas. Šī kārtība var atšķirties atkarībā no tā, vai muitas dienesti, ņemot vērā muitas parāda rašanās apstākļus, ir pārliecināti par to, ka minētās summas tiks samaksātas.

70. pants

Iegrāmatošanas termiņš

1.   Ja muitas parāds ir radies sakarā ar to, ka ir pieņemta muitas deklarācija par precēm kādai muitas procedūrai, kas nav pagaidu ievešana ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, vai sakarā ar jebkuru citu darbību, kuras juridiskā ietekme ir tāda pati kā šādai pieņemšanai, tad muitas dienesti maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iegrāmato četrpadsmit dienās pēc preču izlaišanas.

Tomēr ar noteikumu, ka maksājums ir nodrošināts ar galvojumu, kopējo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu attiecībā uz visām precēm, kas izlaistas vienai un tai pašai personai muitas dienestu noteiktā laikposmā, kurš nedrīkst pārsniegt 31 dienu, var iegrāmatot ar vienu ierakstu šā laikposma beigās. Šādu iegrāmatošanu izdara četrpadsmit dienās pēc attiecīgā laikposma beigām.

2.   Ja preces var izlaist, ievērojot dažus nosacījumus attiecībā vai nu uz maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas noteikšanu, vai tās iekasēšanu, iegrāmatošanu izdara četrpadsmit dienās no dienas, kad ir noteikta maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa vai fiksēts pienākums samaksāt minēto nodokli.

Tomēr, ja muitas parāds attiecas uz pagaidu tirdzniecības politikas pasākumu nodokļa veidā, maksājamo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iegrāmato divos mēnešos no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēta regula, ar ko nosaka galīgo tirdzniecības politikas pasākumu.

3.   Ja muitas parāds ir radies apstākļos, kas nav minēti 1. punktā, maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iegrāmato četrpadsmit dienās no dienas, kad muitas dienesti var noteikt attiecīgo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un pieņemt lēmumu.

4.   Šā panta 3. punktu piemēro mutatis mutandis attiecībā uz ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas jāatgūst vai kas vēl nav atgūta, ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa nav iegrāmatota saskaņā ar 1., 2. un 3. punktu vai ja tā ir noteikta un iegrāmatota apmērā, kas ir mazāks par maksājamo summu.

5.   Iegrāmatošanas termiņus, kas noteikti 1., 2. un 3. punktā, nepiemēro neparedzamos apstākļos vai nepārvaramas varas gadījumos.

71. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka iegrāmatošanas noteikumus, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksa

72. pants

Vispārīgi samaksas termiņi un samaksas termiņa atlikšana

1.   Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas, kuras atbilst muitas parādam, kas paziņots saskaņā ar 67. pantu, parādnieks samaksā muitas dienestu noteiktajā termiņā.

Neskarot 24. panta 2. punktu, minētais termiņš nepārsniedz desmit dienas pēc muitas parāda paziņošanas parādniekam. Ja iegrāmatojumus apkopo saskaņā ar 70. panta 1. punkta otrās daļas nosacījumiem, termiņu nosaka tā, lai parādniekam nebūtu iespējams iegūt ilgāku samaksas termiņu nekā tad, ja viņam būtu atļauts maksājumu atlikt saskaņā ar 74. pantu.

Minētā termiņa pagarinājumu muitas dienesti var piešķirt pēc parādnieka lūguma, ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir noteikta 27. pantā minētajā kontrolē pēc preču izlaišanas. Neskarot 77. panta 1. punktu, šādi pagarinājumi nepārsniedz laiku, kas vajadzīgs, lai parādnieks varētu pienācīgi izpildīt savus pienākumus.

2.   Ja parādniekam ir tiesības uz kādu no 74. līdz 77. pantā noteiktajiem maksājumu atvieglojumiem, maksājumu izdara saistībā ar šiem atvieglojumiem noteiktajā termiņā vai termiņos.

3.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz nosacījumus muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas termiņa atlikšanai šādās situācijās:

a)	ja saskaņā ar 84. pantu ir iesniegts pieteikums par nodokļa atlaišanu;

b)	ja preces tiks konfiscētas, iznīcinātas vai ja no tām atteiksies par labu valstij;

c)	ja muitas parāds ir radies atbilstīgi 46. pantam un ir vairāk nekā viens parādnieks,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Šajos pasākumos, konkrēti, nosaka atlikšanas laikposmu, ņemot vērā laiku, kāds ir pieņemams, lai varētu pabeigt jebkuras formalitātes vai atgūt muitas parādam atbilstošo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu.

73. pants

Samaksa

1.   Samaksu veic skaidrā naudā vai jebkurā citā līdzvērtīgā norēķinu veidā, tostarp koriģējot kredīta atlikumu, saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

2.   Samaksu parādnieka vietā var veikt trešā persona.

3.   Parādnieks var katrā gadījumā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu pilnīgi vai daļēji samaksāt pirms viņam atvēlētā samaksas termiņa beigām.

74. pants

Samaksas atlikšana

Neskarot 79. pantu, muitas dienesti – pēc attiecīgās personas lūguma un ja ir sniegts galvojums – atļauj maksājamā nodokļa samaksu atlikt vienā no šādiem veidiem:

a)	atsevišķi attiecībā uz katru ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, kas ir iegrāmatota saskaņā ar 70. panta 1. punkta pirmo daļu vai 70. panta 4. punktu;

b)	kopumā attiecībā uz visām ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summām, kas ir iegrāmatotas saskaņā ar 70. panta 1. punkta pirmo daļu muitas dienestu noteiktā laikposmā, kurš nepārsniedz 31 dienu;

c)	kopumā attiecībā uz visām ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summām, kas veido vienu ierakstu saskaņā ar 70. panta 1. punkta otro daļu.

75. pants

Atliktās samaksas termiņi

1.   Termiņš, uz kādu saskaņā ar 74. pantu atliek samaksu, ir 30 dienas.

2.   Ja samaksa ir atlikta saskaņā ar 74. panta a) punktu, minētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad parādniekam ir paziņots muitas parāds.

3.   Ja samaksa ir atlikta saskaņā ar 74. panta b) punktu, minētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas apkopošanas laikposms. To samazina par tik dienām, cik atbilst pusei no apkopošanas laikposma dienu skaita.

4.   Ja samaksa ir atlikta saskaņā ar 74. panta c) punktu, minētais termiņš sākas nākamajā dienā pēc dienas, kad beidzas laikposms, kas noteikts attiecīgo preču izlaišanai. To samazina par tik dienām, cik atbilst pusei no attiecīgā laikposma dienu skaita.

5.   Ja 3. un 4. punktā minēto laikposmu dienu skaits ir nepāra skaitlis, dienu skaits, par cik samazina 30 dienu termiņu atbilstīgi šiem punktiem, ir vienāds ar pusi no nākamā mazākā pāra skaitļa.

6.   Ja 3. un 4. punktā minētie laikposmi ir kalendāra nedēļas, dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā ne vēlāk kā ceturtās nedēļas piektdienā pēc attiecīgās kalendāra nedēļas.

Ja šie laikposmi ir kalendāra mēneši, dalībvalstis var noteikt, ka ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, attiecībā uz kuru samaksa ir atlikta, ir jāsamaksā līdz nākamā mēneša sešpadsmitajam datumam pēc attiecīgā kalendāra mēneša.

76. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz noteikumus par samaksas atlikšanu gadījumos, kad muitas deklarācija saskaņā ar 109. pantu ir vienkāršota, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

77. pants

Citi samaksas atvieglojumi

1.   Muitas dienesti var piešķirt parādniekam samaksas atvieglojumus, kas nav samaksas atlikšana, ar nosacījumu, ka tiek sniegts galvojums.

Ja saskaņā ar pirmo daļu ir piešķirti atvieglojumi, par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu iekasē kredīta procentus. Kredīta procentu likme ir procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajā pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā (“standartlikme”), plus viens procentu punkts.

Dalībvalstij, kas nepiedalās ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā, iepriekš minētā standartlikme ir šīs dalībvalsts centrālās bankas noteikta līdzvērtīga likme. Šajā gadījumā attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo standartlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

2.   Muitas dienesti var neprasīt iesniegt galvojumu vai maksāt procentus, ja, pamatojoties uz parādnieka stāvokļa dokumentētu novērtējumu, ir konstatēts, ka tas radītu nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus 1. un 2. punkta īstenošanai.

78. pants

Samaksas piedziņa un nodokļa parādi

1.   Ja maksājamā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa noteiktajā termiņā nav samaksāta, muitas dienesti, izmantojot visus līdzekļus, kas ir to rīcībā saskaņā ar attiecīgā dalībvalstī spēkā esošajiem tiesību aktiem, nodrošina minētās summas samaksu.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka pasākumus, lai īpašā procedūrā nodrošinātu samaksas iekasēšanu no galviniekiem, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Papildus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summai iekasē nokavējuma procentus par laiku no noteiktā termiņa pēdējās dienas līdz samaksas dienai.

Nokavējuma procentu likme ir procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajā pēdējā galvenajā refinansēšanas operācijā (“standartlikme”), plus divi procentu punkti.

Dalībvalstij, kas nepiedalās ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā, iepriekš minētā standartlikme ir šīs dalībvalsts centrālās bankas noteikta līdzvērtīga likme. Šajā gadījumā attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra dienā spēkā esošo standartlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

3.   Ja muitas parāds ir bijis paziņots saskaņā ar 67. panta 3. punktu, papildus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summai iekasē nokavējuma procentus par laiku no muitas parāda rašanās dienas līdz tā paziņošanas dienai.

Nokavējuma procentu likmi nosaka saskaņā ar 2. punktu.

4.   Muitas dienesti var neiekasēt nokavējuma procentus, ja, pamatojoties uz parādnieka stāvokļa dokumentētu novērtējumu, ir konstatēts, ka šādu procentu iekasēšana radītu nopietnus ekonomiskus vai sociālus sarežģījumus.

5.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka gadījumus – laika un naudas izteiksmē –, kad muitas dienesti var piešķirt atbrīvojumu no nokavējuma procentu iekasēšanas, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. iedaļa

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšana un atbrīvojums

79. pants

Atmaksāšana un atbrīvojums

1.   Ievērojot šajā iedaļā ietvertos nosacījumus, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas, ja atmaksājamā summa pārsniedz noteiktu summu, atmaksā vai atbrīvo no tām šādos gadījumos:

a)	pārmaksātas ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas;

b)	precēm ir trūkumi vai preces neatbilst līguma nosacījumiem;

c)	kompetentās iestādes pieļāvušas kļūdu;

d)	taisnīguma dēļ.

Turklāt, ja ir samaksāta ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa un attiecīgā muitas deklarācija saskaņā ar 114. pantu tiek atzīta par nederīgu, šo summu atmaksā.

2.   Ievērojot noteikumus par lēmuma pieņemšanas kompetenci, ja muitas dienesti 84. panta 1. punktā norādītajos termiņos paši atklāj, ka saskaņā ar 80., 82. vai 83. pantu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa ir atmaksājama vai atlaižama, tie to atmaksā vai atbrīvo no tās pēc savas iniciatīvas.

3.   Atmaksāšanu vai atbrīvošanu neveic, ja situāciju, kuras dēļ bija paziņots muitas parāds, bija izraisījusi parādnieka krāpnieciska rīcība.

4.   Atmaksāšana nerada attiecīgajiem muitas dienestiem pienākumu maksāt procentus.

Tomēr procentus maksā, ja lēmums par atmaksāšanu nav īstenots trīs mēnešos no lēmuma pieņemšanas dienas, izņemot gadījumus, kad šā termiņa neievērošanas cēloņi ir bijuši ārpus muitas dienestu kontroles.

Šādā gadījumā procentus maksā par laiku no dienas, kad beidzas trīs mēnešu laikposms, līdz atmaksāšanas dienai. Procentu likmi nosaka saskaņā ar 77. pantu.

5.   Ja kompetentā iestāde atmaksāšanu vai atbrīvošanu ir veikusi kļūdas dēļ, sākotnējo muitas parādu atjauno, ciktāl tam nav iestājies noilgums saskaņā ar 68. pantu.

Šādos gadījumos ir jāatmaksā visi procenti, kas samaksāti atbilstīgi 4. punkta otrajai daļai.

80. pants

Pārmaksātu ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksāšana un atbrīvojums

Ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās, ciktāl summa, kas atbilst sākotnēji paziņotajam muitas parādam, pārsniedz maksājamo summu vai ja muitas parāds bija paziņots parādniekam, neievērojot 67. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktu.

81. pants

Preces ar trūkumiem vai preces, kas neatbilst līguma nosacījumiem

1.   Ievedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās, ja paziņojums par muitas parādu attiecas uz precēm, no kurām preču importētājs ir atteicies tādēļ, ka preču izlaišanas brīdī tām bijuši trūkumi vai tās nav atbildušas tā līguma nosacījumiem, pamatojoties uz kuru tās bija importētas.

Par precēm ar trūkumiem uzskata arī preces, kas sabojātas pirms to izlaišanas.

2.   Ievedmuitas nodokļus atmaksā vai atbrīvo no tiem ar nosacījumu, ka preces nav bijušas izmantotas, izņemot sākotnēju izmantošanu, kas var būt bijusi vajadzīga, lai konstatētu, ka precēm ir trūkumi vai ka tās neatbilst līguma nosacījumiem, un ar noteikumu, ka tās eksportē no Kopienas muitas teritorijas.

3.   Pēc attiecīgās personas lūguma muitas dienesti atļauj preces nevis eksportēt, bet piemērot tām procedūru “ievešana pārstrādei”, tostarp – lai tās iznīcinātu, vai ārējā tranzīta, muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūru.

82. pants

Atmaksāšana vai atbrīvojums sakarā ar kompetento iestāžu pieļautu kļūdu

1.   Situācijās, kas nav minētas 79. panta 1. punkta otrajā daļā un 80., 81. un 83. pantā, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās, ja kompetento iestāžu pieļautas kļūdas dēļ summa, kas atbilst sākotnēji paziņotajam muitas parādam, ir bijusi zemāka par maksājamo summu, ja vien ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	parādnieks nevarēja normālos apstākļos šo kļūdu atklāt;

b)	parādnieks ir rīkojies labticīgi.

2.   Ja preferenciālais režīms precēm ir piešķirts, pamatojoties uz administratīvas sadarbības sistēmu, kurā iesaistītas iestādes, kas atrodas valstī vai teritorijā ārpus Kopienas muitas teritorijas, uzskata, ka tad, ja šādas iestādes ir izsniegušas sertifikātu un ir konstatēts, ka šis sertifikāts ir nepareizs, tā ir kļūda, ko nevarēja normālos apstākļos atklāt šā panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Tomēr nepareiza sertifikāta izsniegšanu neuzskata par kļūdu, ja šāda sertifikāta pamatā ir nepatiesi fakti, ko sniedzis eksportētājs, izņemot gadījumus, kad ir acīm redzams, ka izdevējiestādes apzinājās vai tām būtu bijis jāapzinās, ka preces neatbilst preferenciālā režīma piešķiršanas nosacījumiem.

Uzskata, ka parādnieks ir rīkojies labticīgi, ja tas var pierādīt, ka attiecīgo tirdzniecības darījumu laikā tas ar pienācīgu rūpību ir veicis visu iespējamo, lai pārliecinātos, ka ir izpildīti visi preferenciālā režīma nosacījumi.

Parādnieks nevar atsaukties uz savu labticību, ja Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicējusi paziņojumu, norādot, ka ir pamats šaubām par to, vai saņēmējvalsts vai teritorija pareizi piemēro preferenciālo sistēmu.

83. pants

Atmaksāšana un atbrīvojums taisnīguma dēļ

Situācijās, kas nav minētas 79. panta 1. punkta otrajā daļā un 80., 81. un 82. pantā, ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu atmaksā vai atbrīvo no tās taisnīguma dēļ, ja muitas parāds ir radies īpašos apstākļos, kuros parādniekam nevar piedēvēt ne krāpšanu, ne acīmredzamu nolaidību.

84. pants

Atmaksāšanas un atbrīvojuma kārtība

1.   Pieteikumus par nodokļa atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tā saskaņā ar 79. pantu iesniedz attiecīgajā muitas iestādē šādos termiņos:

a)	nodokļu pārmaksas vai kompetento iestāžu pieļautas kļūdas gadījumā vai taisnīguma dēļ – trīs gadu laikā no muitas parāda paziņošanas dienas;

b)	preču ar trūkumiem vai līguma nosacījumiem neatbilstīgu preču gadījumā – viena gada laikā no muitas parāda paziņošanas dienas;

c)	ja muitas deklarācija atzīta par nederīgu – termiņā, kas paredzēts noteikumos, kurus piemēro atzīšanai par nederīgu.

Pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētos termiņus pagarina, ja pieprasījuma iesniedzējs sniedz pierādījumus, ka iesniegumu noteiktajā termiņā tas nav varējis iesniegt neparedzētu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ.

2.   Ja saskaņā ar 23. pantu ir iesniegta pārsūdzība saistībā ar paziņojumu par muitas parādu, šā panta 1. punkta pirmajā daļā noteikto termiņu aptur uz pārsūdzības izskatīšanas laiku, sākot no dienas, kad pārsūdzība ir iesniegta.

85. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šīs iedaļas īstenošanai. Ar šiem pasākumiem, konkrēti, nosaka gadījumus, kad Komisija saskaņā ar 184. panta 3. punktā minēto pārvaldības procedūru lemj par ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas atmaksāšanas vai atbrīvojuma no tās pamatotību.

4. NODAĻA

Muitas parāda dzēšana

86. pants

Dzēšana

1.   Neskarot 68. pantu un spēkā esošos noteikumus par muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas neatgūšanu tiesā konstatētas parādnieka maksātnespējas gadījumā, ievedmuitas vai izvedmuitas parāds tiek dzēsts jebkurā no šādiem veidiem:

a)	samaksājot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu;

b)	atlaižot ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu, ievērojot 4. punktu;

c)	ja attiecībā uz precēm, kas deklarētas kādai muitas procedūrai, saskaņā ar kuru rodas pienākums samaksāt nodokļus, muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu;

d)	ja preces, par kurām maksājami ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi, tiek konfiscētas;

e)	ja preces, par kurām maksājami ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļi, tiek aizturētas un vienlaicīgi vai vēlāk konfiscētas;

f)	ja preces, par kurām maksājami ievedmuitas un izvedmuitas nodokļi, tiek iznīcinātas muitas pārraudzībā vai ja no tām atsakās par labu valstij;

g)

ja preču pazušanu vai tiesību aktos muitas jomā paredzēto pienākumu neizpildi rada tas, ka preces tiek pilnīgi iznīcinātas vai neglābjami zaudētas savu faktisko īpašību, neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ vai arī muitas dienestu norādījumu rezultātā; šajā apakšpunktā preces uzskata par neglābjami zaudētām, ja tās ir kļuvušas tādas, ka neviena persona tās vairs nevar izmantot;

h)

ja muitas parāds bija radies atbilstīgi 46. vai 49. pantam un ir izpildīti šādi nosacījumi: i) pienākumu neizpilde, kuras dēļ radies muitas parāds, nav nopietni ietekmējusi attiecīgās muitas procedūras pareizu darbību un nav bijusi mēģinājums krāpt; ii) turpmāk tiek veiktas visas vajadzīgās formalitātes, lai noregulētu šādu preču stāvokli;

i)	ja preces, kas bija laistas brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, ir eksportētas ar muitas dienestu atļauju;

j)	ja tas bija radies atbilstīgi 45. pantam un ja veiktās formalitātes, lai piešķirtu minētajā pantā paredzēto tarifa preferenču režīmu, tiek anulētas;

k)	ja, ievērojot šā panta 5. punktu, muitas parāds bija radies atbilstīgi 46. pantam un muitas dienestiem ir sniegti pietiekami pierādījumi, ka preces nav izmantotas vai patērētas un ka tās ir eksportētas no Kopienas muitas teritorijas.

2.   Muitas parādu tomēr neuzskata par dzēstu 1. punkta d) apakšpunktā minētajā konfiskācijas gadījumā saistībā ar sankciju noteikšanu par muitas pārkāpumiem, ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem muitas nodokļi vai muitas parāda esamība ir pamats sankciju noteikšanai.

3.   Ja muitas parādu dzēš saskaņā ar 1. punkta g) apakšpunktu attiecībā uz precēm, kas laistas brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, visus šo preču iznīcināšanas rezultātā radušos atkritumus vai lūžņus uzskata par ārpuskopienas precēm.

4.   Ja par muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksu atbildīgas ir vairākas personas un tiek piešķirts atbrīvojums, muitas parādu dzēš tikai attiecībā uz to personu vai personām, kurām atbrīvojums ir piešķirts.

5.   Šā panta 1. punkta k) apakšpunktā minētajā gadījumā muitas parādu nedzēš attiecībā uz personu vai personām, kuras bija mēģinājušas krāpt.

6.   Ja muitas parāds bija radies atbilstīgi 46. pantam, to dzēš attiecībā uz personu, kuras rīcībā nebija nekāda mēģinājuma krāpt un kura devusi ieguldījumu cīņā pret krāpšanu.

7.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus šā panta īstenošanai.

IV SADAĻA

KOPIENAS MUITAS TERITORIJĀ IEVESTAS PRECES

1. NODAĻA

Ievešanas kopsavilkuma deklarācija

87. pants

Pienākums iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju

1.   Kopienas muitas teritorijā ievestās preces uzrāda ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, izņemot uz laiku importētus transportlīdzekļus un ar tiem pārvadātus transportlīdzekļus un preces, kas tikai šķērso Kopienas muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisu telpu, neapstājoties minētajā teritorijā.

2.   Ja tiesību aktos muitas jomā nav noteikts citādi, ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz kompetentajā muitas iestādē pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā.

Muitas dienesti var piekrist, ka ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanu aizstāj ar paziņojuma iesniegšanu un piekļuvi ievešanas kopsavilkuma deklarācijas datiem uzņēmēja datorsistēmā.

3.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

a)	gadījumus, kas nav minēti šā panta 1. punktā, kuros prasību iesniegt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju var neizvirzīt vai pielāgot, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem to var neizvirzīt vai pielāgot;

b)	termiņu, kādā pirms preču ievešanas Kopienas muitas teritorijā jāiesniedz vai jādara pieejama ievešanas kopsavilkuma deklarācija;

c)	noteikumus par izņēmumiem no b) apakšpunktā minētā termiņa un par tā grozīšanu;

d)	noteikumus par kompetentās muitas iestādes noteikšanu, kurā jāiesniedz vai kurai jādara pieejama ievešanas kopsavilkuma deklarācija un kurā jāveic riska analīze un uz risku balstīta ievešanas kontrole,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pieņemot šos pasākumus, ņem vērā:

a)	īpašus apstākļus;

b)	šo pasākumu piemērošanu attiecībā uz konkrētiem preču pārvietošanas veidiem, transporta veidiem un uzņēmēju veidiem;

c)	starptautiskus nolīgumus, kuros paredzēts īpašs drošības režīms.

88. pants

Iesniegšana un atbildīgā persona

1.   Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai transporta informāciju ar noteikumu, ka tajā ir ietverti ievešanas kopsavilkuma deklarācijai vajadzīgie dati.

Muitas dienesti izņēmuma gadījumos var pieņemt ievešanas kopsavilkuma deklarāciju papīra formātā ar noteikumu, ka tie piemēro tāda paša līmeņa riska pārvaldības pasākumus, kādus piemēro attiecībā uz elektroniskā formātā sniegtām ievešanas kopsavilkuma deklarācijām, un ka var tikt ievērotas prasības attiecībā uz šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.

2.   Ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas ieved preces Kopienas muitas teritorijā vai kas uzņemas atbildību par šo preču ievešanu minētajā teritorijā.

3.   Neatkarīgi no 2. punktā minētās personas pienākumiem ievešanas kopsavilkuma deklarāciju tās vietā var iesniegt kāda no šīm personām:

a)	importētājs, preču saņēmējs vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā darbojas 2. punktā minētā persona;

b)	jebkura persona, kas var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu kompetentajam muitas dienestam.

4.   Ja ievešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz persona, kas nav tā transportlīdzekļa vadītājs, ar kuru preces ieved Kopienas muitas teritorijā, šis transportlīdzekļa vadītājs attiecīgajā muitas iestādē iesniedz ierašanās paziņojumu – kravas pavadzīmes vai kravas saraksta veidā, kurā ir vajadzīgā informācija, lai varētu identificēt visas pārvadātās preces, kurām jābūt iekļautām ievešanas kopsavilkuma deklarācijā.

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar kuriem nosaka, kādai informācijai jābūt iekļautai ierašanās paziņojumā.

Šā panta 1. punktu piemēro mutatis mutandis šā punkta pirmajā daļā minētajam ierašanās paziņojumam.

89. pants

Ievešanas kopsavilkuma deklarācijas grozīšana

1.   Pēc tās personas lūguma, kas iesniedz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju, tai pēc šīs deklarācijas iesniegšanas atļauj grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus.

Tomēr šādi grozījumi nav iespējami pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

a)	muitas dienesti ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniedzējam ir paziņojuši par nodomu pārbaudīt preces;

b)	muitas dienesti ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c)	muitas dienesti ir atļāvuši pārvietot preces no vietas, kur tās tika uzrādītas.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka izņēmumus no šā panta 1. punkta c) apakšpunkta, jo īpaši nosakot:

a)	kritērijus, lai noteiktu pamatojumu grozījumu izdarīšanai pēc pārvietošanas;

b)	datu elementus, ko var labot;

c)	termiņu, kurā pēc pārvietošanas var atļaut izdarīt grozījumus,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

90. pants

Muitas deklarācija, ar kuru aizstāj ievešanas kopsavilkuma deklarāciju

Kompetentā muitas iestāde var piešķirt atbrīvojumu no ievešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas attiecībā uz precēm, par kurām pirms 87. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā norādītā termiņa ir iesniegta muitas deklarācija. Šajā gadījumā muitas deklarācijā ir vismaz tie dati, kas vajadzīgi ievešanas kopsavilkuma deklarācijai. Līdz brīdim, kad muitas deklarācija tiek pieņemta saskaņā ar 112. pantu, tai ir ievešanas kopsavilkuma deklarācijas statuss.

2. NODAĻA

Preču atvešana

1. iedaļa

Preču ievešana Kopienas muitas teritorijā

91. pants

Muitas uzraudzība

1.   Preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, no to ievešanas brīža ir muitas uzraudzībā, un tās var pakļaut muitas kontrolei. Vajadzības gadījumā tās pakļauj aizliegumiem un ierobežojumiem, ko pamato, inter alia, ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, vides aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, un rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, ietverot kontroli attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru, preču, ar kurām ir pārkāptas dažas intelektuālā īpašuma tiesības, un skaidras naudas ieplūšanu Kopienā, kā arī attiecībā uz tām īsteno zivsaimniecības saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un tirdzniecības politikas pasākumus.

Preces paliek muitas uzraudzībā tik ilgi, cik vajadzīgs, lai noteiktu to muitas statusu, un tās neizņem no muitas uzraudzības bez muitas dienestu atļaujas.

Neskarot 166. pantu, Kopienas preces nav muitas uzraudzībā, tiklīdz ir noteikts to muitas statuss.

Ārpuskopienas preces paliek muitas uzraudzībā, līdz tiek mainīts to muitas statuss vai tās tiek reeksportētas vai iznīcinātas.

2.   Muitas uzraudzībā esošu preču valdītājs ar muitas dienestu atļauju var jebkurā laikā preces pārbaudīt vai ņemt paraugus, jo īpaši – lai noteiktu šo preču tarifa klasifikāciju, muitas vērtību vai muitas statusu.

92. pants

Nogādāšana piemērotā vietā

1.   Persona, kas ieved preces Kopienas muitas teritorijā, tās nekavējoties nogādā pa muitas dienestu noteiktu maršrutu un saskaņā ar šo dienestu norādījumiem, ja tādi ir doti, uz muitas dienestu norādītu muitas iestādi vai jebkuru citu šo dienestu norādītu vai apstiprinātu vietu, vai uz brīvo zonu.

Preces, ko ieved brīvajā zonā, ieved šajā zonā tieši, pa jūru vai pa gaisu, vai – ja tās ieved pa sauszemi – nešķērsojot citu Kopienas muitas teritorijas daļu, gadījumos, kad brīvā zona piekļaujas dalībvalsts sauszemes robežai ar trešo valsti.

Preces uzrāda muitas dienestiem saskaņā ar 95. pantu.

2.   Ikviena persona, kas uzņemas atbildību par preču pārvadāšanu pēc tam, kad tās ir ievestas Kopienas muitas teritorijā, kļūst atbildīga par 1. punktā noteikto pienākumu izpildi.

3.   Precēm, kuras vēl atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, bet kuras tomēr var tikt pakļautas dalībvalsts muitas dienestu muitas kontrolei saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar attiecīgo valsti vai teritoriju ārpus Kopienas muitas teritorijas, piemēro tādus pašus pasākumus kā precēm, kuras ieved Kopienas muitas teritorijā.

4.   Šā panta 1. punkts neliedz piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem un to elektroniskajiem ekvivalentiem citos informācijas nesējos vai uz ceļotāju pārvadātām precēm, uz pierobežas satiksmē, pa cauruļvadiem vai vadiem transportētām precēm, kā arī attiecībā uz jebkuru citu satiksmi ar niecīgu saimniecisku nozīmi, ja vien tādējādi netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas.

5.   Šā panta 1. punkts neattiecas uz tādiem transportlīdzekļiem un precēm, ko ar tiem pārvadā, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, minētajā teritorijā neapstājoties.

93. pants

Gaisa un jūras pārvadājumu pakalpojumi Kopienas iekšienē

1.   Šīs regulas 87. līdz 90. pants, 92. panta 1. punkts un 94. līdz 97. pants neattiecas uz precēm, kas uz laiku ir izvestas no Kopienas muitas teritorijas, pārvietojot tās starp diviem punktiem šajā teritorijā pa jūru vai pa gaisu, ar noteikumu, ka pārvadājums veikts pa tiešu maršrutu un izmantojot gaisa vai regulāru kuģniecības pārvadājumu pakalpojumu, neapstājoties ārpus Kopienas muitas teritorijas.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz īpašus noteikumus gaisa un regulārajiem kuģniecības pārvadājumu pakalpojumiem, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

94. pants

Nogādāšana īpašos apstākļos

1.   Ja neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ 92. panta 1. punktā noteiktos pienākumus nevar izpildīt, persona, kam šie pienākumi ir jāpilda, vai jebkura cita persona, kura rīkojas uz tās rēķina, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par radušos situāciju. Ja minēto neparedzamo apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ preces nav pilnīgi gājušas bojā, muitas dienestiem paziņo arī precīzu to atrašanās vietu.

2.   Ja neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ kuģis vai gaisakuģis, uz kuru attiecas 92. panta 5. punkts, ir spiests piestāt ostā vai uz laiku nolaisties Kopienas muitas teritorijā un 92. panta 1. punktā noteiktos pienākumus nav iespējams izpildīt, persona, kas ievedusi kuģi vai gaisakuģi Kopienas muitas teritorijā, vai jebkura cita persona, kura rīkojas tās uzdevumā, nekavējoties paziņo muitas dienestiem par radušos situāciju.

3.   Muitas dienesti nosaka pasākumus, kas jāveic, lai nodrošinātu muitas uzraudzību 1. punktā minētajām precēm vai – 2. punktā minētajos apstākļos – kuģim vai gaisakuģim un visām precēm, kas tajā atrodas, un lai nodrošinātu, ka tos vajadzības gadījumā pēc tam nogādā muitas iestādē vai citā šo dienestu norādītā vai apstiprinātā vietā.

2. iedaļa

Preču uzrādīšana, izkraušana un pārbaude

95. pants

Preču uzrādīšana muitai

1.   Kopienas muitas teritorijā ievestas preces tūlīt pēc to nogādāšanas norādītajā muitas iestādē vai jebkurā citā muitas dienestu norādītā vai apstiprinātā vietā, vai brīvajā zonā muitai uzrāda viena no šādām personām:

a)	persona, kas ir ievedusi preces Kopienas muitas teritorijā;

b)	persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas persona, kas ir ievedusi preces minētajā teritorijā;

c)	persona, kas ir uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pēc tam, kad tās tika ievestas Kopienas muitas teritorijā.

2.   Neatkarīgi no 1. punktā minētajiem personas pienākumiem preces tās vietā var uzrādīt viena no šādām personām:

a)	jebkura persona, kas precēm tūlīt piemēro muitas procedūru;

b)	persona, kam ir uzglabāšanas vietu darbības atļauja, vai jebkura persona, kura darbojas brīvajā zonā.

3.   Persona, kura uzrāda preces, izdara atsauci uz ievešanas kopsavilkuma deklarāciju vai muitas deklarāciju, kas bijusi iesniegta attiecībā uz šīm precēm.

4.   Šā panta 1. punkts neliedz piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz vēstulēm, pastkartēm un iespieddarbiem un to elektroniskiem ekvivalentiem uz citiem datu nesējiem, uz ceļotāju pārvadātām precēm, uz pierobežas satiksmē, pa cauruļvadiem vai vadiem transportētām precēm, kā arī attiecībā uz jebkuru citu satiksmi ar niecīgu saimniecisku nozīmi, ja vien tādējādi netiek apdraudēta muitas uzraudzība un muitas kontroles iespējas.

96. pants

Preču izkraušana un pārbaude

1.   Preces izkrauj vai pārkrauj no transportlīdzekļa, ar kuru tās tiek vestas, vienīgi ar muitas dienestu atļauju šo dienestu norādītās vai apstiprinātās vietās.

Tomēr šāda atļauja nav vajadzīga, ja draud nenovēršamas briesmas un preces tāpēc nekavējoties ir pilnīgi vai daļēji jāizkrauj. Šādā gadījumā par to uzreiz informē muitas dienestus.

2.   Muitas dienesti var jebkurā laikā pieprasīt preces izkraut un izsaiņot, lai pārbaudītu tās, ņemtu to paraugus vai pārbaudītu transportlīdzekli, ar kuru tās tiek vestas.

3.   Preces, kas uzrādītas muitai, nedrīkst bez muitas dienestu atļaujas pārvietot no vietas, kur tās tika uzrādītas.

3. iedaļa

Formalitātes pēc uzrādīšanas

97. pants

Pienākums ārpuskopienas precēm piemērot muitas procedūru

1.   Neskarot 125. līdz 127. pantu, muitai uzrādītām ārpuskopienas precēm piemēro muitas procedūru.

2.   Ja vien nav noteikts citādi, deklarētājs var brīvi izvēlēties muitas procedūru, kuru tas vēlas piemērot precēm, saskaņā ar šīs procedūras nosacījumiem neatkarīgi no preču veida vai daudzuma vai no to izcelsmes, nosūtīšanas vai galamērķa valsts.

98. pants

Preces, ko uzskata par novietotām pagaidu uzglabāšanā

1.   Izņemot gadījumus, kad precēm uzreiz piemēro muitas procedūru, par kuru ir pieņemta muitas deklarācija, vai kad tās ir novietotas brīvajā zonā, uzskata, ka muitai uzrādītas ārpuskopienas preces ir novietotas pagaidu uzglabāšanā saskaņā ar 151. pantu.

2.   Neskarot 87. panta 2. punktā noteikto pienākumu un izņēmumus vai atbrīvojumus, kas paredzēti saskaņā ar 87. panta 3. punktu pieņemtajos pasākumos, – ja konstatē, ka ārpuskopienas preces, kuras uzrādītas muitai, nav iekļautas ievešanas kopsavilkuma deklarācijā, preču valdītājs nekavējoties iesniedz šādu deklarāciju.

4. iedaļa

Preces, kas ir pārvietotas saskaņā ar tranzīta procedūru

99. pants

Atbrīvojums precēm, ko ieved tranzītā

Šīs regulas 92. pantu, izņemot tā 1. punkta pirmo daļu, un 95. līdz 98. pantu nepiemēro, ja Kopienas muitas teritorijā ieved preces, kam jau ir piemērota tranzīta procedūra.

100. pants

Noteikumi, ko piemēro ārpuskopienas precēm pēc tranzīta procedūras pabeigšanas

Šīs regulas 96., 97. un 98. pantu piemēro ārpuskopienas precēm, ko pārvieto saskaņā ar tranzīta procedūru, tiklīdz šīs preces ir uzrādītas galamērķa muitas iestādei Kopienas muitas teritorijā, saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē tranzītu.

V SADAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI PAR MUITAS STATUSU, MUITAS PROCEDŪRAS PIEMĒROŠANU PRECĒM, PREČU PĀRBAUDI, IZLAIŠANU UN ATSAVINĀŠANU

1. NODAĻA

Preču muitas statuss

101. pants

Prezumpcija, ka precēm ir Kopienas preču muitas statuss

1.   Neskarot 161. pantu, prezumē, ka visām precēm, kas atrodas Kopienas muitas teritorijā, ir Kopienas preču muitas statuss, ja vien netiek konstatēts, ka tās nav Kopienas preces.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

a)	gadījumus, kad nepiemēro šā panta 1. punktā minēto prezumpciju;

b)	līdzekļus, ar kuriem var konstatēt, ka precēm ir Kopienas preču muitas statuss;

c)	gadījumus, kad precēm, kas ir pilnīgi iegūtas Kopienas muitas teritorijā, nav Kopienas preču muitas statusa, ja tās iegūtas no precēm, kurām piemērota ārējā tranzīta procedūra, uzglabāšanas procedūra, pagaidu ievešanas procedūra vai ievešanas pārstrādei procedūra,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

102. pants

Kopienas preču muitas statusa zaudēšana

Kopienas preces kļūst par ārpuskopienas precēm šādos gadījumos:

a)	ja tās izved ārpus Kopienas muitas teritorijas, ciktāl uz tām neattiecas noteikumi par iekšējo tranzītu vai pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 103. pantu;

b)	ja tām piemēro ārējā tranzīta procedūru, uzglabāšanas procedūru vai ievešanas pārstrādei procedūru, ciktāl to atļauj tiesību akti muitas jomā;

c)	ja tām ir bijusi piemērota galapatēriņa procedūra un pēc tam no tām vai nu atsakās par labu valstij, vai tās iznīcina, atstājot pārpalikumus;

d)	ja pēc izlaišanas saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi 114. panta 2. punkta otrajai daļai, deklarācija par preču laišanu brīvā apgrozībā tiek atzīta par nederīgu.

103. pants

Kopienas preces, kas uz laiku tiek izvestas no muitas teritorijas

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem Kopienas preces, nepiemērojot tām muitas procedūru, var pārvietot Kopienas muitas teritorijā no viena punkta uz otru punktu un uz laiku – ārpus šīs teritorijas, nemainot to muitas statusu, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. NODAĻA

Muitas procedūras piemērošana precēm

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

104. pants

Preču muitas deklarācija un Kopienas preču muitas uzraudzība

1.   Visas preces, kurām paredzēts piemērot kādu muitas procedūru, izņemot brīvās zonas procedūru, iekļauj konkrētajai procedūrai atbilstīgā muitas deklarācijā.

2.   Kopienas preces, kas ir deklarētas eksportam, Kopienas iekšējam tranzītam vai izvešanai pārstrādei, ir muitas uzraudzībā no 1. punktā minētās deklarācijas pieņemšanas brīža līdz brīdim, kad tās izved no Kopienas muitas teritorijas vai no tām atsakās par labu valstij, vai tās iznīcina, vai kad muitas deklarācija tiek atzīta par nederīgu.

105. pants

Kompetentās muitas iestādes

1.   Ja Kopienas tiesību aktos nav noteikts citādi, dalībvalstis nosaka dažādu to teritorijā izvietoto muitas iestāžu atrašanās vietu un kompetenci.

Dalībvalstis nodrošina, ka šīm iestādēm nosaka pieņemamu un piemērotu darba laiku, ņemot vērā satiksmes un preču īpašības un muitas procedūras, ko precēm piemēros, – lai netiktu kavēta vai traucēta starptautiskā satiksme.

2.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem noteikumus, ar ko paredz kompetento muitas iestāžu dažādos uzdevumus un pienākumus, un jo īpaši šādām muitas iestādēm:

a)	ievešanas, importa, eksporta vai izvešanas muitas iestādes;

b)	muitas iestādes, kas veic formalitātes, lai precēm piemērotu muitas procedūru;

c)	muitas iestādes, kas piešķir atļaujas un uzrauga muitas procedūras.

106. pants

Centralizēta muitošana

1.   Muitas dienesti var atļaut personai muitas iestādē, kas atbild par vietu, kurā persona veic uzņēmējdarbību, iesniegt vai darīt pieejamu muitas deklarāciju par precēm, ko muitai uzrāda citā muitas iestādē. Šādos gadījumos uzskata, ka muitas parāds ir radies muitas iestādē, kurā ir iesniegta vai darīta pieejama muitas deklarācija.

2.   Muitas iestāde, kurā ir iesniegta vai darīta pieejama muitas deklarācija, veic formalitātes, lai pārbaudītu deklarāciju, iekasētu muitas parādam – ja tāds ir – atbilstošo ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summu un atļautu izlaist preces.

3.   Muitas iestāde, kurā preces ir uzrādītas, veic – neskarot šīs iestādes pašas vajadzībām veiktas drošības un drošuma pārbaudes – visas pārbaudes, ko pamatoti pieprasa muitas iestāde, kurā ir iesniegta vai darīta pieejama muitas deklarācija, un atļauj izlaist preces, ņemot vērā no šīs muitas iestādes saņemto informāciju.

4.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem jo īpaši nosaka noteikumus attiecībā uz:

a)	šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanu;

b)	gadījumiem, kad jāveic atļaujas pārskatīšana;

c)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauju piešķir;

d)	tā muitas dienesta noteikšanu, kura kompetencē ir piešķirt šo atļauju;

e)	vajadzības gadījumā – apspriedēm ar citiem muitas dienestiem un informācijas sniegšanu tiem;

f)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauju var apturēt vai atcelt;

g)	iesaistīto kompetento muitas iestāžu īpašajiem uzdevumiem un pienākumiem, konkrēti, attiecībā uz piemērojamiem kontroles pasākumiem;

h)	formalitāšu pabeigšanas veidu un termiņu, ja tāds ir,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minētajos pasākumos ņem vērā:

—	attiecībā uz c) apakšpunktu, ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, pieteikuma iesniedzēja atbilstību 14. pantā izklāstītajiem kritērijiem atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanai,

—	attiecībā uz d) apakšpunktu vietu, kur tiek kārtota pieteikuma iesniedzēja galvenā uzskaite muitas vajadzībām, kas ļauj vieglāk veikt kontroli pēc revīzijas datiem, un kur tiks veikta vismaz daļa no darbībām, uz kurām atļauja attieksies.

107. pants

Muitas deklarācijas veidi

1.   Muitas deklarāciju iesniedz, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus. Muitas dienesti var atļaut, ka deklarācija ir ieraksts deklarētāja reģistros ar noteikumu, ka muitas dienestiem ir piekļuve šiem datiem deklarētāja elektroniskajā sistēmā un tiek izpildītas prasības attiecībā uz šādu datu jebkuru nepieciešamo apmaiņu starp muitas iestādēm.

2.   Ja tas ir paredzēts tiesību aktos muitas jomā, muitas dienesti var pieņemt muitas deklarāciju papīra formātā, muitas deklarāciju, kas sniegta mutiski vai ar jebkuru citu darbību, ar ko precēm var piemērot muitas procedūru.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta īstenošanai.

2. iedaļa

Standarta muitas deklarācijas

108. pants

Deklarācijas saturs un pavaddokumenti

1.   Muitas deklarācijā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kurai preces ir deklarētas. Muitas deklarācija, kas sniegta, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, ietver elektronisku parakstu vai citu autentificēšanas līdzekli. Deklarācijas papīra formātā ir parakstītas.

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka specifikācijas, kādām jāatbilst muitas deklarācijām.

2.   Pavaddokumenti, kas vajadzīgi, lai varētu piemērot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kurai preces ir deklarētas, ir jādara pieejami muitas dienestiem deklarācijas iesniegšanas brīdī.

3.   Ja muitas deklarāciju iesniedz, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus, muitas dienesti var atļaut arī pavaddokumentus iesniegt, izmantojot šos līdzekļus. Muitas dienesti var piekrist, ka šo dokumentu iesniegšanu aizstāj ar piekļuvi attiecīgajiem datiem uzņēmēja datorsistēmā.

Tomēr pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti var atļaut šos dokumentus darīt pieejamus pēc preču izlaišanas.

4.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta 2. un 3. punkta īstenošanai.

3. iedaļa

Vienkāršotas muitas deklarācijas

109. pants

Vienkāršota deklarācija

1.   Muitas dienesti – ar noteikumu, ka ir izpildīti šā panta 2. un 3. punkta nosacījumi, – atļauj jebkurai personai piemērot precēm muitas procedūru, pamatojoties uz vienkāršotu deklarāciju, kurā var nebūt dažu 108. pantā minēto datu vai pavaddokumentu.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem jāpiešķir šā panta 1. punktā minētā atļauja, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus attiecībā uz specifikācijām, kādām jāatbilst vienkāršotajām deklarācijām.

110. pants

Papildu deklarācija

1.   Ja ir sniegta vienkāršota deklarācija saskaņā ar 109. panta 1. punktu, deklarētājs iesniedz papildu deklarāciju, kurā ir papildu dati, kas vajadzīgi, lai pabeigtu aizpildīt muitas deklarāciju attiecīgajai muitas procedūrai.

Papildu deklarācija var būt vispārīga, periodiska vai apkopojoša.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka izņēmumus no šā punkta pirmās daļas, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Papildu deklarāciju un 109. panta 1. punktā minēto vienkāršoto deklarāciju uzskata par vienotu, nedalāmu dokumentu, kas ir spēkā no dienas, kad ir pieņemta vienkāršotā deklarācija saskaņā ar 112. pantu.

Ja vienkāršotā deklarācija ir ieraksts deklarētāja reģistros ar iespēju muitas dienestiem piekļūt šiem datiem, deklarācija ir spēkā no dienas, kad preces tiek reģistrētas šajos reģistros.

3.   Lai piemērotu 55. pantu, par vietu, kur jāiesniedz papildu deklarācija saskaņā ar atļauju, uzskata vietu, kur ir iesniegta muitas deklarācija.

4. iedaļa

Noteikumi, kas attiecas uz visām muitas deklarācijām

111. pants

Persona, kas iesniedz deklarāciju

1.   Neskarot 110. panta 1. punktu, muitas deklarāciju var sniegt ikviena persona, kas spēj uzrādīt vai darīt pieejamus visus dokumentus, kuri ir vajadzīgi, lai varētu piemērot noteikumus, ar ko reglamentē muitas procedūru, attiecībā uz kuru preces ir deklarētas. Šai personai ir jāspēj arī uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu kompetentajai muitas iestādei.

Tomēr, ja muitas deklarācijas pieņemšana uzliek īpašus pienākumus konkrētai personai, deklarācija ir jāizpilda šai personai vai tās pārstāvim.

2.   Deklarētājs veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā. Tomēr prasību veikt uzņēmējdarbību Kopienā neizvirza šādiem deklarētājiem:

—	personām, kas iesniedz deklarāciju par tranzītu vai pagaidu ievešanu,

—	personām, kas preces deklarē neregulāri, ar noteikumu, ka muitas dienesti to uzskata par pamatotu.

3.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka, kādos gadījumus un ar kādiem nosacījumiem var atbrīvot no šā panta 2. punktā minētajām prasībām, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

112. pants

Deklarācijas pieņemšana

1.   Deklarācijas, kas atbilst šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem, muitas dienesti pieņem nekavējoties ar noteikumu, ka preces, uz kurām tās attiecas, ir bijušas uzrādītas muitai vai muitas dienestiem pieņemamā veidā ir darītas pieejamas muitas kontrolei.

Ja deklarācija ir ieraksts deklarētāja reģistros ar iespēju muitas dienestiem piekļūt šiem datiem, deklarāciju uzskata par pieņemtu brīdī, kad preces tiek reģistrētas šajos reģistros. Muitas dienesti – neskarot deklarētāja juridiskās saistības vai drošības un drošuma pārbaužu piemērošanu – var atcelt pienākumu preces uzrādīt vai darīt pieejamas muitas kontrolei.

2.   Neskarot 110. panta 2. punktu vai šā panta 1. punkta otro daļu, ja muitas deklarāciju iesniedz muitas iestādē, kas nav iestāde, kurā uzrāda preces, deklarāciju pieņem, kad iestāde, kurā uzrāda preces, apstiprina, ka preces ir pieejamas muitas kontrolei.

3.   Ja nav noteikts citādi, datums, kurā muitas dienesti pieņem muitas deklarāciju, ir datums, kas jāizmanto, piemērojot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kam preces ir deklarētas, un piemērojot visas citas importa vai eksporta formalitātes.

4.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus šā panta īstenošanai.

113. pants

Deklarācijas grozīšana

1.   Deklarētājam pēc viņa lūguma atļauj grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus pēc tam, kad muita deklarāciju ir pieņēmusi. Ar grozījumu deklarāciju nedrīkst grozīt tā, lai tā attiektos uz precēm, kas nav bijušas tajā sākotnēji iekļautas.

2.   Tomēr šādus grozījumus neatļauj izdarīt, ja to lūdz pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

a)	muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu pārbaudīt preces;

b)	muitas dienesti ir konstatējuši, ka attiecīgie dati ir nepatiesi;

c)	muitas dienesti ir izlaiduši preces.

3.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka izņēmumus no šā panta 2. punkta c) apakšpunkta, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

114. pants

Deklarācijas atzīšana par nederīgu

1.   Pēc deklarētāja lūguma muitas dienesti atzīst par nederīgu jau pieņemtu deklarāciju, ja:

a)	tie ir pārliecinājušies, ka precēm nekavējoties tiks piemērota cita muitas procedūra;

b)	tie ir pārliecinājušies, ka īpašu apstākļu dēļ vairs nav pamata piemērot precēm muitas procedūru, kurai tās bija deklarētas.

Tomēr, ja muitas dienesti ir paziņojuši deklarētājam par nodomu preces pārbaudīt, lūgumu atzīt deklarāciju par nederīgu nepieņem, kamēr nav notikusi preču pārbaude.

2.   Deklarāciju neatzīst par nederīgu pēc tam, kad preces ir izlaistas.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka izņēmumus no šā punkta pirmās daļas, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

5. iedaļa

Citi vienkāršojumi

115. pants

Atvieglojumi muitas deklarācijas sagatavošanai par precēm, kas ietilpst dažādās tarifa apakšpozīcijās

Ja krava sastāv no precēm, kas ietilpst dažādās tarifa apakšpozīcijās, un muitas deklarācijas sagatavošana par katru no šīm precēm atbilstīgi tās tarifa apakšpozīcijai prasītu nesamērīgi lielu darbu un nesamērīgi lielas izmaksas attiecībā pret maksājamiem ievedmuitas nodokļiem, muitas dienesti pēc deklarētāja lūguma var atļaut aprēķināt ievedmuitas nodokļus par visu kravu kopā, pamatojoties uz to preču tarifa apakšpozīciju, kurām noteikta visaugstākā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa likme.

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus šā panta īstenošanai.

116. pants

Muitas formalitāšu un kontroles vienkāršošana

1.   Muitas dienesti var atļaut muitas formalitāšu un kontroles vienkāršojumus, kas nav minēti šīs nodaļas 3. iedaļā.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem jo īpaši nosaka noteikumus attiecībā uz:

a)	šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķiršanu;

b)	gadījumiem, kad jāveic atļauju pārskatīšana, un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem muitas dienestiem jāuzrauga to izmantošana;

c)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļaujas piešķir;

d)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem uzņēmējam var atļaut veikt dažas muitas formalitātes, kas principā būtu jāveic muitas dienestiem, tostarp pašam aprēķināt ievedmuitas un izvedmuitas nodokļus, kā arī veikt dažus kontroles pasākumus muitas uzraudzībā;

e)	tā muitas dienesta noteikšanu, kura kompetencē ir piešķirt šīs atļaujas;

f)	vajadzības gadījumā – apspriedēm ar citiem muitas dienestiem un informācijas sniegšanu tiem;

g)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļaujas var apturēt vai atcelt;

h)	iesaistīto kompetento muitas iestāžu īpašajiem uzdevumiem un pienākumiem, konkrēti, attiecībā uz piemērojamiem kontroles pasākumiem;

i)	formalitāšu pabeigšanas veidu un termiņu, ja tāds ir,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minētajos pasākumos ņem vērā:

—	muitas formalitātes, kas jāpabeidz, un muitas kontroles pasākumus, kuri jāveic drošības un drošuma apsvērumu dēļ precēm, ko ieved Kopienas muitas teritorijā vai izved no tās,

—	noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar 25. panta 3. punktu,

—	attiecībā uz d) apakšpunktu, ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, – to, ka pieteikuma iesniedzējam jābūt piešķirtam atzītā uzņēmēja statusam saskaņā ar 14. pantu,

—	attiecībā uz e) apakšpunktu – vietu, kur tiek kārtota pieteikuma iesniedzēja galvenā uzskaite muitas vajadzībām, kas ļauj vieglāk veikt kontroli pēc revīzijas datiem, un kur tiks veikta vismaz daļa no darbībām, uz kurām atļauja attieksies.

3. NODAĻA

Preču pārbaude un izlaišana

1. iedaļa

Pārbaude

117. pants

Muitas deklarācijas pārbaude

Muitas dienesti, lai pārbaudītu muitas deklarācijā, ko tie pieņēmuši, iekļauto datu pareizību, var:

a)	pārbaudīt deklarāciju un visus pavaddokumentus;

b)	pieprasīt deklarētājam uzrādīt citus dokumentus;

c)	pārbaudīt preces;

d)	ņemt paraugus preču analīzei vai sīkai pārbaudei.

118. pants

Preču pārbaude un paraugu ņemšana

1.   Preču nogādāšanu vietās, kur tās paredzēts pārbaudīt un ņemt to paraugus, kā arī visas saistībā ar šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu vajadzīgās darbības ar precēm veic deklarētājs, vai arī to veic viņa pārziņā. Radušos izdevumus sedz deklarētājs.

2.   Deklarētājam vai viņa pārstāvim ir tiesības būt klāt preču pārbaudē un paraugu ņemšanā. Ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt deklarētājam vai viņa pārstāvim būt klāt preču pārbaudē vai paraugu ņemšanā vai sniegt muitas dienestiem vajadzīgo palīdzību, lai atvieglotu šādu pārbaudi vai paraugu ņemšanu.

3.   Ja paraugus ņem saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, muitas dienesti nav atbildīgi par jebkādas kompensācijas maksāšanu saistībā ar to, taču tie sedz pašu veiktās preču analīzes vai pārbaudes izmaksas.

119. pants

Daļēja preču pārbaude un paraugu ņemšana

1.   Ja pārbauda tikai daļu no muitas deklarācijā iekļautajām precēm vai ja ņem paraugus, tad uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti vai paraugu analīzes vai pārbaudes rezultāti attiecas uz visām vienā un tajā pašā deklarācijā iekļautajām precēm.

Deklarētājs tomēr var pieprasīt, lai turpina preces pārbaudīt vai ņemt to paraugus, ja viņš uzskata, ka daļējās pārbaudes rezultāti vai paraugu analīzes vai pārbaudes rezultāti nav spēkā attiecībā uz pārējo deklarēto preču daļu. Prasību apmierina, ja preces nav vēl izlaistas, bet – ja tās ir izlaistas – ja deklarētājs pierāda, ka tās nav nekādi izmainītas.

2.   Ja muitas deklarācijā ir iekļauti divi vai vairāk preču veidi, tad, piemērojot 1. punktu, uzskata, ka dati, kas attiecas uz katru preču veidu, ir atsevišķa deklarācija.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 3. punktā minēto pārvaldības procedūru pieņem pasākumus, ar ko nosaka procedūru, kas jāievēro gadījumos, kad pārbaudēs, ko veic saskaņā ar šā panta 1. punktu, iegūst atšķirīgus rezultātus.

120. pants

Pārbaudes rezultāti

1.   Muitas deklarācijas pārbaudes rezultātus izmanto, piemērojot noteikumus, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, ko piemēro precēm.

2.   Ja muitas deklarāciju nepārbauda, tad 1. punktu piemēro, pamatojoties uz deklarācijā iekļautajiem datiem.

3.   Muitas dienestu veiktās pārbaudes rezultātiem ir vienāds pierādījuma spēks visā Kopienas muitas teritorijā.

121. pants

Identificēšanas pasākumi

1.   Muitas dienesti vai, attiecīgā gadījumā, uzņēmēji, kam muitas dienesti to atļāvuši darīt, veic vajadzīgos preču identificēšanas pasākumus, ja identificēšana ir vajadzīga, lai būtu izpildīti noteikumi, ar kuriem reglamentē muitas procedūru, kurai minētās preces ir deklarētas.

Šiem identificēšanas pasākumiem ir vienādas tiesiskās sekas visā Kopienas muitas teritorijā.

2.   Precēm vai transportlīdzekļiem piestiprinātus identifikācijas līdzekļus noņem vai iznīcina tikai muitas dienesti vai uzņēmēji, kam muitas dienesti ir atļāvuši to darīt, izņemot gadījumus, kad neparedzamu apstākļu vai nepārvaramas varas dēļ tos noņemt vai iznīcināt ir būtiski, lai nodrošinātu preču vai transportlīdzekļu aizsardzību.

122. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus šīs iedaļas īstenošanai.

2. iedaļa

Izlaišana

123. pants

Preču izlaišana

1.   Neskarot 117. pantu, ja nosacījumi, lai precēm piemērotu attiecīgo muitas procedūru, ir izpildīti un ar noteikumu, ka jebkādi ierobežojumi ir piemēroti, kā arī ja preces nav pakļautas nekādiem aizliegumiem, muitas iestādes izlaiž preces, tiklīdz muitas deklarācijā norādītie dati ir pārbaudīti vai pieņemti bez pārbaudes.

Pirmo daļu piemēro arī gadījumos, kad 117. pantā minēto pārbaudi nav iespējams pabeigt pieņemamā termiņā un precēm vairs nav jābūt pieejamām, lai veiktu pārbaudi.

2.   Visas preces, kas iekļautas vienā deklarācijā, izlaiž vienlaikus.

Ja muitas deklarācijā ir iekļauti divi vai vairāk preču veidi, tad, piemērojot pirmo daļu, uzskata, ka dati, kas attiecas uz katru preču veidu, ir atsevišķa muitas deklarācija.

3.   Ja preces uzrāda muitas iestādē, kas nav iestāde, kurā ir pieņemta muitas deklarācija, iesaistītie muitas dienesti apmainās ar preču izlaišanai vajadzīgo informāciju, neskarot attiecīgas pārbaudes.

124. pants

Izlaišana, kas atkarīga no muitas parādam atbilstošās ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summas samaksas vai galvojuma sniegšanas

1.   Ja muitas procedūras piemērošana precēm rada muitas parādu, preces izlaiž tikai tad, ja ir samaksāta muitas parādam atbilstošā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa vai ja ir sniegts galvojums minētā parāda segšanai.

Tomēr, neskarot trešo daļu, pirmā daļa neattiecas uz pagaidu ievešanu ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

Ja saskaņā ar noteikumiem, ar ko reglamentē muitas procedūru, kurai preces ir deklarētas, muitas dienesti pieprasa sniegt galvojumu, minētās preces izlaiž attiecīgajai muitas procedūrai tikai tad, kad šāds galvojums ir sniegts.

2.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus, ar ko nosaka izņēmumus no šā panta 1. punkta pirmās un trešās daļas.

4. NODAĻA

Preču atsavināšana

125. pants

Preču iznīcināšana

Ja muitas dienestiem ir pamatoti iemesli tā rīkoties, tie var pieprasīt, lai muitai uzrādītās preces tiktu iznīcinātas, un muitas dienesti par to attiecīgi informē preču valdītāju. Iznīcināšanas izmaksas sedz preču valdītājs.

126. pants

Muitas dienestu veicamie pasākumi

1.   Muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus – tostarp konfiskāciju un pārdošanu vai arī iznīcināšanu –, lai atsavinātu preces šādos gadījumos:

a)	ja nav izpildīts kāds no pienākumiem, kas ir noteikts tiesību aktos muitas jomā attiecībā uz ārpuskopienas preču ievešanu Kopienas muitas teritorijā, vai ja preces nav bijušas nodotas muitas uzraudzībā;

b)

ja preces nevar izlaist sakarā ar kādu no šādiem iemesliem: i) no deklarētāja atkarīgu iemeslu dēļ nav bijis iespējams veikt vai turpināt preču pārbaudi muitas dienestu noteiktajā termiņā; ii) nav darīti pieejami dokumenti, kas jāuzrāda, pirms precēm var piemērot pieprasīto muitas procedūru vai tās izlaist šai procedūrai; iii) noteiktajā termiņā attiecībā uz – atkarībā no konkrētā gadījuma – ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļiem nav veikti maksājumi, kam būtu vajadzējis būt veiktiem, vai sniegts galvojums, kam būtu vajadzējis būt sniegtam; iv) preces ir pakļautas aizliegumiem vai ierobežojumiem;

c)	ja preces nav aizvestas prom pieņemamā laikposmā pēc to izlaišanas;

d)	ja pēc preču izlaišanas konstatē, ka preces nav atbildušas nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tās bija izlaistas;

e)	ja no precēm atsakās par labu valstij saskaņā ar 127. pantu.

2.   Ārpuskopienas preces, no kurām atsakās par labu valstij, kuras ir aizturētas vai konfiscētas, uzskata par precēm, kurām ir piemērota pagaidu uzglabāšanas procedūra.

127. pants

Atteikšanās

1.   No ārpuskopienas precēm un precēm, kas pakļautas galapatēriņa procedūrai, procedūras izmantotājs vai, attiecīgā gadījumā, preču valdītājs ar muitas dienestu iepriekšēju atļauju var atteikties par labu valstij.

2.   Atteikšanās nedrīkst radīt valstij nekādus izdevumus. Procedūras izmantotājs vai, attiecīgā gadījumā, preču valdītājs sedz visus izmaksas, kas saistītas ar preču iznīcināšanu vai to citādu atsavināšanu.

128. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un kuri attiecas uz šīs nodaļas īstenošanu, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

VI SADAĻA

LAIŠANA BRĪVĀ APGROZĪBĀ UN ATBRĪVOŠANA NO IEVEDMUITAS NODOKĻIEM

1. NODAĻA

Laišana brīvā apgrozībā

129. pants

Darbības joma un ietekme

1.   Ārpuskopienas precēm, ko paredzēts laist Kopienas tirgū vai kas paredzētas privātai lietošanai vai patēriņam Kopienā, piemēro procedūru “laišana brīvā apgrozībā”.

2.   Laišana brīvā apgrozībā ietver:

a)	jebkuru maksājamo ievedmuitas nodokļu iekasēšanu;

b)	vajadzības gadījumā – citu maksājumu iekasēšanu saskaņā ar atbilstīgajiem spēkā esošajiem noteikumiem attiecībā uz šādu maksājumu iekasēšanu;

c)	tirdzniecības politikas pasākumu, kā arī aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu, ciktāl tie nav jāpiemēro agrākā posmā;

d)	citu formalitāšu pabeigšanu attiecībā uz šo preču importu.

3.   Kad ārpuskopienas preces izlaiž brīvā apgrozībā, tās iegūst Kopienas preču muitas statusu.

2. NODAĻA

Atbrīvošana no ievedmuitas nodokļiem

1. iedaļa

Atpakaļievestas preces

130. pants

Darbības joma un ietekme

1.   Ārpuskopienas preces, kas sākotnēji kā Kopienas preces bijušas eksportētas no Kopienas muitas teritorijas un triju gadu laikā tiek šajā teritorijā ievestas atpakaļ un deklarētas laišanai brīvā apgrozībā, pēc attiecīgās personas lūguma atbrīvo no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto triju gadu termiņu var pagarināt, lai ņemtu vērā īpašus apstākļus.

3.   Ja atpakaļievestas preces pirms to eksportēšanas no Kopienas muitas teritorijas bija bijušas laistas brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no muitas nodokļa vai ar samazinātu ievedmuitas nodokļa likmi sakarā ar īpašu galapatēriņu, atbrīvojumu no muitas nodokļa saskaņā ar 1. punktu piešķir vienīgi tad, ja minētās preces paredzēts laist brīvā apgrozībā tādam pašam galapatēriņam.

Ja galapatēriņš, kam attiecīgās preces paredzēts laist brīvā apgrozībā, vairs nav tas pats, ievedmuitas nodokļa summu samazina par summu, kas bija iekasēta par precēm, tās pirmoreiz laižot brīvā apgrozībā. Ja pēdējā no minētajām summām pārsniedz to, kas maksājama, atpakaļievestas preces laižot brīvā apgrozībā, nekādu kompensāciju nepiešķir.

4.   Ja Kopienas preces saskaņā ar 102. panta b) punktu ir zaudējušas Kopienas preču muitas statusu un pēc tam tiek izlaistas brīvā apgrozībā, šā panta 1., 2. un 3. punktu piemēro mutatis mutandis.

5.   Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piešķir tikai tad, ja preces reimportē atpakaļ tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija eksportētas.

131. pants

Gadījumi, kad nepiešķir atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem

Šīs regulas 130. pantā paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nepiešķir:

a)	precēm, kas eksportētas no Kopienas muitas teritorijas, piemērojot procedūru “izvešana pārstrādei”, ja vien nav spēkā viens no šādiem apstākļiem: i) šīs preces ir palikušas tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija eksportētas; ii) tas ir atļauts noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 134. pantu;

b)	precēm, par kurām ir gūtas priekšrocības no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku un kas ietver minēto preču eksportu no Kopienas muitas teritorijas, ja vien tas nav atļauts noteikumos, kas pieņemti saskaņā ar 134. pantu.

132. pants

Preces, kam iepriekš bijusi piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”

1.   Šīs regulas 130. pantu mutatis mutandis attiecina uz pārstrādes produktiem, kas sākotnēji bijuši reeksportēti no Kopienas muitas teritorijas pēc procedūras “ievešana pārstrādei”.

2.   Pēc deklarētāja lūguma un ar noteikumu, ka viņš sniedz vajadzīgo informāciju, ievedmuitas nodokļa summu par šā panta 1. punktā minētajām precēm nosaka saskaņā ar 53. panta 3. punktu. Reeksportēšanas paziņojuma saņemšanas dienu uzskata par dienu, kad preces ir izlaistas brīvā apgrozībā.

3.   Šīs regulas 130. pantā paredzēto atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem nepiešķir pārstrādes produktiem, kas bijuši eksportēti saskaņā ar 142.panta 2. punkta b) apakšpunktu, ja vien netiek nodrošināts, ka nevienai precei netiks piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”.

2. iedaļa

Jūras zveja un citi no jūras iegūti produkti

133. pants

Jūras zvejas produkti un citi no jūras iegūti produkti

1. Neskarot 36. panta 1. punktu, laižot brīvā apgrozībā, no ievedmuitas nodokļiem ir atbrīvoti:

a)	jūras zvejas produkti un citi produkti, ko tādas valsts vai teritorijas teritoriālajos ūdeņos, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas, no jūras ieguvuši vienīgi dalībvalstī reģistrēti vai uzskaitē esoši un ar tās karogu peldoši kuģi;

b)	produkti, kas iegūti no a) apakšpunktā minētiem produktiem pārstrādes kuģos, kuri atbilst minētā apakšpunkta nosacījumiem.

3. iedaļa

Īstenošanas pasākumi

134. pants

Īstenošanas pasākumi

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un kuri attiecas uz šīs nodaļas īstenošanu, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

VII SADAĻA

ĪPAŠAS PROCEDŪRAS

1. NODAĻA

Vispārēji noteikumi

135. pants

Darbības joma

Precēm var piemērot jebkuru no šādām īpašu procedūru kategorijām:

a)	tranzīts, kas ietver ārējo un iekšējo tranzītu;

b)	uzglabāšana, kas ietver pagaidu uzglabāšanu, uzglabāšanu muitas noliktavā un uzglabāšanu brīvajās zonās;

c)	īpaša izmantošana, kas ietver pagaidu ievešanu un galapatēriņu;

d)	pārstrāde, kas ietver ievešanu pārstrādei un izvešanu pārstrādei.

136. pants

Atļauja

1.   Muitas dienestu atļauja ir vajadzīga:

—	lai izmantotu ievešanas pārstrādei vai izvešanas pārstrādei procedūru, pagaidu ievešanas procedūru vai galapatēriņa procedūru,

—	uzglabāšanas vietu darbībai preču pagaidu uzglabāšanai vai uzglabāšanai muitas noliktavā, izņemot, ja uzglabāšanas vietas operators ir pats muitas dienests.

Atļaujā izklāsta nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir atļauta vienas vai vairāku iepriekš minēto procedūru izmantošana vai uzglabāšanas vietu darbība.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem jo īpaši nosaka noteikumus attiecībā uz:

a)	šā panta 1. punktā minētās atļaujas piešķiršanu;

b)	gadījumiem, kad jāveic atļaujas pārskatīšana;

c)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauju piešķir;

d)	tā muitas dienesta noteikšanu, kura kompetencē ir piešķirt šo atļauju;

e)	vajadzības gadījumā – apspriedēm ar citiem muitas dienestiem un informācijas sniegšanu tiem;

f)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem atļauju var apturēt vai atcelt;

g)	iesaistīto kompetento muitas iestāžu īpašajiem uzdevumiem un pienākumiem, konkrēti, attiecībā uz piemērojamiem kontroles pasākumiem;

h)	formalitāšu pabeigšanas veidu un termiņu, ja tāds ir,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Minētajos pasākumos ņem vērā:

a)	attiecībā uz pirmās daļas c) apakšpunktu, ja ir iesaistīta vairāk nekā viena dalībvalsts, pieteikuma iesniedzēja atbilstību 14. pantā izklāstītajiem kritērijiem atzītā uzņēmēja statusa piešķiršanai;

b)	attiecībā uz pirmās daļas d) apakšpunktu – vietu, kur tiek kārtota pieteikuma iesniedzēja galvenā uzskaite muitas vajadzībām, kas ļauj vieglāk veikt kontroli pēc revīzijas datiem, un kur tiks veikta vismaz daļa no darbībām, uz kurām atļauja attieksies.

3.   Ja tiesību aktos muitas jomā nav paredzēts citādi, 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai šādām personām:

a)	personām, kas veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā;

b)	personām, kas sniedz nepieciešamās garantijas attiecībā uz darbību pienācīgu veikšanu un – gadījumos, kad var rasties muitas parāds vai citi maksājumi par precēm, kurām piemēro īpašu procedūru, – sniedz galvojumu saskaņā ar 56. pantu;

c)	attiecībā uz procedūru “pagaidu ievešana” vai “ievešana pārstrādei” – attiecīgi vai nu personai, kas izmanto preces vai organizē to izmantošanu, vai personai, kas ar precēm veic pārstrādes darbības vai organizē šādu darbību veikšanu.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz atkāpes no šā punkta pirmās daļas, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Izņemot gadījumus, kad ir noteikts citādi, un papildus 3. punktam, 1. punktā minēto atļauju piešķir tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	muitas dienesti var īstenot muitas uzraudzību, neveicot ar attiecīgajām saimnieciskajām vajadzībām nesamērīgus administratīvus pasākumus;

b)	ar pārstrādes procedūras atļauju netiktu nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju būtiskās intereses (ekonomiskie nosacījumi).

Uzskata, ka Kopienas ražotāju būtiskās intereses nav nelabvēlīgi ietekmētas, kā minēts pirmās daļas b) apakšpunktā, izņemot gadījumus, kad ir pierādījumi par pretējo vai kad tiesību aktos muitas jomā ir paredzēts, ka ekonomiskie nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem.

Ja ir pierādījumi, ka, iespējams, var tikt nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju būtiskās intereses, saskaņā ar 185. pantu veic ekonomisko nosacījumu izpēti.

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar kuriem reglamentē:

a)	ekonomisko nosacījumu izpēti;

b)	to gadījumu noteikšanu, kad, iespējams, var tikt nelabvēlīgi ietekmētas Kopienas ražotāju būtiskās intereses, ņemot vērā tirdzniecības un lauksaimniecības politikas pasākumus;

c)	to gadījumu noteikšanu, kad ekonomiskie nosacījumi ir uzskatāmi par izpildītiem.

5.   Atļaujas turētājs ziņo muitas dienestiem par visiem apstākļiem, kas radušies pēc atļaujas saņemšanas un kas var ietekmēt tās turpmāko derīgumu vai saturu.

137. pants

Uzskaite

1.   Izņemot tranzīta procedūru vai gadījumus, kad citādi noteikts tiesību aktos muitas jomā, atļaujas turētājs, procedūras izmantotājs un visas personas, kas veic darbības, kuras ietver preču uzglabāšanu, apstrādi vai pārstrādi vai arī preču pirkšanu vai pārdošanu brīvajās zonās, veic uzskaiti muitas dienestu apstiprinātā veidā.

Uzskaitei ir jāļauj muitas dienestiem uzraudzīt attiecīgo procedūru, jo īpaši attiecībā uz preču, kam šī procedūra ir piemērota, identifikāciju, muitas statusu un pārvietošanu.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un kuri attiecas uz šā panta īstenošanu, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

138. pants

Procedūras pabeigšana

1.   Gadījumos, kas nav tranzīta procedūra, un neskarot 166. pantu, īpašā procedūra ir pabeigta, kad precēm, kurām bijusi piemērota šī procedūra, vai pārstrādes produktiem tiek piemērota nākamā muitas procedūra, tie ir izvesti no Kopienas muitas teritorijas vai iznīcināti, neatstājot pārpalikumus, vai kad no tiem atsakās par labu valstij saskaņā ar 127. pantu.

2.   Tranzīta procedūru muitas dienesti pabeidz, kad tie, salīdzinot nosūtītāja muitas iestādei pieejamos datus un galamērķa muitas iestādei pieejamos datus, var secināt, ka procedūra ir pabeigta pareizi.

3.   Muitas dienesti veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noregulētu to preču stāvokli, attiecībā uz kurām procedūra nav pabeigta noteiktajā kārtībā.

139. pants

Tiesību un pienākumu nodošana

Procedūras izmantotāja tiesības un pienākumus attiecībā uz precēm, kam piemērota īpaša procedūra, kas nav tranzīts, muitas dienestu noteiktā kārtībā var pilnīgi vai daļēji nodot citām personām, kuras atbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecīgajai procedūrai.

140. pants

Preču pārvietošana

1.   Preces, kurām piemērota īpaša procedūra, kas nav tranzīts, vai kuras novietotas brīvajā zonā, var pārvietot starp dažādām vietām Kopienas muitas teritorijā, ciktāl tas paredzēts atļaujā vai saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā.

2.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta īstenošanai.

141. pants

Parastie apstrādes veidi

Preces, kurām piemērota muitas noliktavas vai pārstrādes procedūra vai kuras novietotas brīvajā zonā, var pakļaut parastiem apstrādes veidiem, kas paredzēti šo preču saglabāšanai, izskata vai tirdznieciskās kvalitātes uzlabošanai vai lai sagatavotu tās izplatīšanai vai atkalpārdošanai.

142. pants

Līdzvērtīgas preces

1.   Līdzvērtīgas preces ir Kopienas preces, ko uzglabā, izmanto vai pārstrādā to preču vietā, kurām piemērota īpaša procedūra.

Procedūras “izvešana pārstrādei” gadījumā līdzvērtīgas preces ir ārpuskopienas preces, ko pārstrādā to Kopienas preču vietā, kurām piemērota procedūra “izvešana pārstrādei”.

Līdzvērtīgām precēm ir tāds pats astoņciparu kombinētās nomenklatūras kods, tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā precēm, ko tās aizstāj.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz atkāpes no šā punkta trešās daļas, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Muitas dienesti – ar noteikumu, ka tiek nodrošināta procedūras pareiza norise, jo īpaši attiecībā uz muitas uzraudzību, – atļauj šādas darbības:

a)	izmantot līdzvērtīgas preces īpašā procedūrā, kas nav tranzīts, pagaidu ievešanas vai pagaidu uzglabāšanas procedūra;

b)	procedūras “ievešana pārstrādei” gadījumā – eksportēt no līdzvērtīgām precēm iegūtus pārstrādes produktus pirms to preču importēšanas, ko līdzvērtīgās preces aizstāj;

c)	procedūras “izvešana pārstrādei” gadījumā – importēt no līdzvērtīgām precēm iegūtus pārstrādes produktus pirms to preču eksportēšanas, ko līdzvērtīgās preces aizstāj.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka gadījumus, kad muitas dienesti var atļaut izmantot līdzvērtīgas preces pagaidu ievešanā, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Līdzvērtīgas preces neatļauj izmantot šādos gadījumos:

a)	ja procedūrā “ievešana pārstrādei” tiek veikti tikai 141. pantā minētie parastie apstrādes veidi;

b)

ja attiecībā uz nezināmas izcelsmes precēm, ko procedūrā “ievešana pārstrādei” izmanto tādu pārstrādes produktu ražošanā, par kuriem izsniedz vai sagatavo izcelsmes apliecinājumu saskaņā ar preferenciālu režīmu starp Kopienu un dažām valstīm vai teritorijām ārpus Kopienas muitas teritorijas vai šādu valstu vai teritoriju grupām, ir spēkā aizliegums atmaksāt ievedmuitas nodokļus vai atbrīvot no tiem; vai

c)	ja tas radītu nepamatotas priekšrocības attiecībā uz ievedmuitas nodokli.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka citus gadījumus, kad līdzvērtīgas preces nevar izmantot, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā un ja pārstrādes produktiem tiktu piemēroti izvedmuitas nodokļi, ja tos neeksportētu saistībā ar procedūru “ievešana pārstrādei”, atļaujas turētājs sniedz galvojumu, lai nodrošinātu nodokļu nomaksu, ja ārpuskopienas preces netiktu ievestas 169. panta 3. punktā minētajā termiņā.

143. pants

Īstenošanas pasākumi

Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šajā sadaļā minēto procedūru darbībai.

2. NODAĻA

Tranzīts

1. iedaļa

Ārējais un iekšējais tranzīts

144. pants

Ārējais tranzīts

1.   Saskaņā ar ārējā tranzīta procedūru ārpuskopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā, nepiemērojot šīm precēm:

a)	ievedmuitas nodokļus;

b)	citus maksājumus saskaņā ar citiem spēkā esošiem attiecīgiem noteikumiem;

c)	tirdzniecības politikas pasākumus, ciktāl ar tiem nav aizliegta preču ievešana Kopienas muitas teritorijā vai izvešana no tās.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem Kopienas precēm jāpiemēro ārējā tranzīta procedūra, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3.   Šā panta 1. punktā minētā pārvietošana notiek vienā no šādiem veidiem:

a)	saskaņā ar Kopienas ārējā tranzīta procedūru;

b)	saskaņā ar TIR konvenciju, ja šāda pārvietošana: i) ir sākusies vai tiks pabeigta ārpus Kopienas muitas teritorijas; vai ii) notiek starp diviem punktiem Kopienas muitas teritorijā, šķērsojot tādas valsts vai teritorijas teritoriju, kas atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

c)	saskaņā ar ATA konvenciju/Stambulas konvenciju, ja notiek pārvietošana tranzītā;

d)	izmantojot Reinas manifestu (9. pants Pārskatītajā konvencijā par kuģošanu Reinā);

e)	izmantojot veidlapu 302, kas paredzēta 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu;

f)	izmantojot pasta sistēmu saskaņā ar Pasaules Pasta savienības aktiem, ja preces pārved šādos aktos noteikto tiesību un pienākumu turētāji vai to uzdevumā.

4.   Ārējo tranzītu piemēro, neskarot 140. pantu.

145. pants

Iekšējais tranzīts

1.   Saskaņā ar iekšējā tranzīta procedūru un ievērojot 2. un 3. punktā paredzētos nosacījumus, Kopienas preces var pārvietot no viena punkta uz citu Kopienas muitas teritorijā, šķērsojot citu teritoriju ārpus šīs teritorijas, nemainoties preču muitas statusam.

2.   Šā panta 1. punktā minētā pārvietošana notiek vienā no šādiem veidiem:

a)	saskaņā ar Kopienas iekšējā tranzīta procedūru ar noteikumu, ka šāda iespēja ir paredzēta starptautiskā nolīgumā;

b)	saskaņā ar TIR konvenciju;

c)	saskaņā ar ATA konvenciju/Stambulas konvenciju, ja notiek pārvietošana tranzītā;

d)	izmantojot Reinas manifestu (9. pants Pārskatītajā konvencijā par kuģošanu Reinā);

e)	izmantojot veidlapu 302, kas paredzēta 1951. gada 19. jūnijā Londonā parakstītajā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstu nolīgumā par to bruņoto spēku statusu;

f)	izmantojot pasta sistēmu saskaņā ar Pasaules Pasta savienības aktiem, ja preces pārved šādos aktos noteikto tiesību un pienākumu turētāji vai to uzdevumā.

3.   Gadījumos, kas minēti 2. punkta b) līdz f) apakšpunktā, preces saglabā Kopienas preču muitas statusu tikai tad, ja šāds statuss ir noteikts saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem un ar tādiem līdzekļiem, kā paredzēts tiesību aktos muitas jomā.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar ko paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var noteikt minēto muitas statusu, un līdzekļus, ar kādiem to var noteikt, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. iedaļa

Kopienas tranzīts

146. pants

Kopienas tranzīta principāla pienākumi un saskaņā ar Kopienas tranzīta procedūru pārvietoto preču pārvadātāja un saņēmēja pienākumi

1.   Kopienas tranzīta principāls ir atbildīgs par:

a)	preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē un visas vajadzīgās informācijas sniegšanu tai – noliktajā termiņā un pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos preču identifikācijas nodrošināšanas pasākumus;

b)	to, lai tiktu ievēroti ar procedūru saistītie noteikumi muitas jomā;

c)

ja tiesību aktos muitas jomā nav paredzēts citādi – galvojuma sniegšanu, lai nodrošinātu to, ka tiks samaksāta ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, kas ir atbilstoša muitas parādam vai citiem maksājumiem, kuri iespējami radušies attiecībā uz precēm, kā paredzēts saskaņā ar citiem attiecīgiem spēkā esošiem noteikumiem.

2.   Principāla pienākumi ir izpildīti un tranzīta procedūra ir pabeigta, kad preces, kurām procedūra piemērota, un vajadzīgā informācija ir pieejama galamērķa muitas iestādē saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā.

3.   Arī preču pārvadātājs vai saņēmējs, kas pieņem preces, zinot, ka tās tiek pārvietotas saskaņā ar Kopienas tranzīta procedūru, ir atbildīgs par preču neskartu nogādāšanu galamērķa muitas iestādē noliktajā termiņā un pienācīgi izpildot muitas dienestu noteiktos preču identifikācijas nodrošināšanas pasākumus.

147. pants

Preces, kas saskaņā ar Kopienas ārējā tranzīta procedūru šķērso tādas valsts teritoriju, kura ir ārpus Kopienas muitas teritorijas

1.   Kopienas ārējā tranzīta procedūru piemēro precēm, kas šķērso teritoriju, kura ir ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

a)	tas ir paredzēts starptautiskā nolīgumā;

b)	pārvadājums caur šo teritoriju tiek veikts, izmantojot vienotu pārvadājuma dokumentu, kas sagatavots Kopienas muitas teritorijā.

2.   Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā Kopienas ārējā tranzīta procedūras darbība tiek pārtraukta, kamēr preces atrodas ārpus Kopienas muitas teritorijas.

3. NODAĻA

Uzglabāšana

1. iedaļa

Kopējie noteikumi

148. pants

Darbības joma

1.   Saskaņā ar uzglabāšanas procedūru ārpuskopienas preces var uzglabāt Kopienas muitas teritorijā, nepiemērojot tām:

a)	ievedmuitas nodokļus;

b)	citus maksājumus saskaņā ar citiem spēkā esošiem attiecīgiem noteikumiem;

c)	tirdzniecības politikas pasākumus, ciktāl ar tiem nav aizliegta preču ievešana Kopienas muitas teritorijā vai izvešana no tās.

2.   Kopienas precēm var piemērot muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūru saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā vai Kopienas tiesību aktiem īpašās jomās vai – lai gūtu labumu no lēmuma par ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem Kopienas precēm var piemērot muitas noliktavas vai brīvās zonas procedūru, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

149. pants

Atļaujas turētāja vai procedūras izmantotāja pienākumi

1.   Atļaujas turētājs un procedūras izmantotājs ir atbildīgi par šo:

a)	nodrošināt, lai preces, kamēr tās atrodas pagaidu uzglabāšanas vai muitas noliktavas procedūrā, netiktu izņemtas no muitas uzraudzības;

b)	izpildīt pienākumus, kas izriet no preču glabāšanas saskaņā ar pagaidu uzglabāšanas vai muitas noliktavas procedūru;

c)	ievērot konkrētos nosacījumus, kas norādīti muitas noliktavas vai pagaidu uzglabāšanas vietas darbības atļaujā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, ja atļauja attiecas uz publisku muitas noliktavu, tajā var noteikt, ka 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētie pienākumi attiecas tikai uz procedūras izmantotāju.

3.   Procedūras izmantotājs ir atbildīgs par to pienākumu izpildi, kas izriet no pagaidu uzglabāšanas vai muitas noliktavas procedūras piemērošanas precēm.

150. pants

Uzglabāšanas procedūras ilgums

1.   Preces uzglabāšanas procedūrā var atrasties neierobežoti ilgu laiku.

2.   Tomēr muitas dienesti var noteikt termiņu, kādā uzglabāšanas procedūra ir jāpabeidz, vienā no šādiem gadījumiem:

a)	ja uzglabāšanas vietas operators ir muitas dienesti un šī uzglabāšanas vieta ir pieejama jebkurai personai preču pagaidu uzglabāšanai saskaņā ar 151. pantu;

b)	izņēmuma gadījumos – jo īpaši, ja preču veids un īpašības, preces uzglabājot ilgstoši, var apdraudēt cilvēku, dzīvnieku vai augu veselību vai apdraudēt vidi.

3.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka 2. punktā minētos gadījumus, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2. iedaļa

Pagaidu uzglabāšana

151. pants

Preču novietošana pagaidu uzglabāšanā

1.   Ja turpmāk minētās ārpuskopienas preces nav citādi deklarētas muitas procedūrai, uzskata, ka preču valdītājs brīdī, kad šīs preces uzrāda muitai, ir tās deklarējis pagaidu uzglabāšanas procedūrai:

a)	preces, kas ievestas Kopienas muitas teritorijā, izņemot, ja tās ievestas tieši brīvajā zonā;

b)	preces, kas no brīvās zonas ievestas citā Kopienas muitas teritorijas daļā;

c)	preces, attiecībā uz kurām ir pabeigta ārējā tranzīta procedūra.

Uzskata, ka muitas deklarācija ir iesniegta un muitas dienesti to ir pieņēmuši brīdī, kad preces uzrāda muitai.

2.   Ievešanas kopsavilkuma deklarācija vai tranzīta dokuments, kas to aizstāj, ir muitas deklarācija pagaidu uzglabāšanas procedūrai.

3.   Muitas dienesti var pieprasīt, lai preču valdītājs sniedz galvojumu, lai nodrošinātu, ka tiks samaksāta ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa summa, kas ir atbilstoša muitas parādam vai citiem maksājumiem, kuri iespējami radušies, kā paredzēts saskaņā ar citiem attiecīgiem spēkā esošiem noteikumiem.

4.   Ja kāda iemesla dēļ precēm nevar piemērot pagaidu uzglabāšanas procedūru vai ja tās vairs ilgāk nevar paturēt šajā procedūrā, muitas dienesti nekavējoties veic visus vajadzīgos pasākumus, lai noregulētu tādu preču stāvokli. Regulas 125. līdz 127. pantu piemēro mutatis mutandis.

5.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru var pieņemt pasākumus šā panta īstenošanai.

152. pants

Preces pagaidu uzglabāšanā

1.   Preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā uzglabā vienīgi atļautās pagaidu uzglabāšanas vietās.

2.   Neskarot 91. panta 2. punktu, preces pagaidu uzglabāšanas procedūrā pakļauj vienīgi tādiem apstrādes veidiem, kas nodrošina to saglabāšanu nemainītā veidā, nepārveidojot to izskatu vai tehniskās īpašības.

3. iedaļa

Uzglabāšana muitas noliktavā

153. pants

Uzglabāšana muitas noliktavās

1.   Saskaņā ar muitas noliktavas procedūru ārpuskopienas preces var uzglabāt telpās vai jebkurā citā vietā, ko šai procedūrai atļāvuši izmantot muitas dienesti un kas ir muitas uzraudzībā, turpmāk “muitas noliktavas”.

2.   Muitas noliktavas var būt pieejamas preču uzglabāšanai jebkurai personai (publiska muitas noliktava) vai muitas noliktavas atļaujas turētāja preču uzglabāšanai (privāta muitas noliktava).

3.   Preces, kam piemērota muitas noliktavas procedūra, var uz laiku izvest no muitas noliktavas. Šādai izvešanai ir iepriekš jāsaņem muitas dienestu atļauja, izņemot nepārvaramas varas gadījumus.

154. pants

Kopienas preces, galapatēriņš un pārstrādes darbības

1.   Ja ir ekonomiska vajadzība un ja netiks traucēta muitas uzraudzība, muitas dienesti var atļaut muitas noliktavā šādas darbības:

a)	uzglabāt Kopienas preces;

b)	pārstrādāt preces procedūrā “ievešana pārstrādei” vai galapatēriņa procedūrā, ievērojot šajās procedūrās paredzētos nosacījumus.

2.   Šā panta 1. punktā minētajos gadījumos neuzskata, ka precēm ir piemērota muitas noliktavas procedūra.

4. iedaļa

Brīvās zonas

155. pants

Brīvo zonu noteikšana

1.   Dalībvalstis var Kopienas muitas teritorijas daļas noteikt kā brīvās zonas.

Dalībvalsts nosaka katras brīvās zonas teritoriju, kā arī ievešanas un izvešanas punktus.

2.   Brīvās zonas ir norobežotas.

Brīvo zonu perimetrs, kā arī ievešanas un izvešanas punkti ir muitas uzraudzībā.

3.   Personas, preces un transportlīdzekļus, kas iekļūst brīvajā zonā vai atstāj to, var pakļaut muitas kontrolei.

156. pants

Ēkas un darbības brīvajās zonās

1.   Jebkādu ēku celtniecībai brīvajā zonā ir iepriekš jāsaņem muitas dienestu atļauja.

2.   Ievērojot tiesību aktus muitas jomā, brīvajā zonā ir atļauta jebkura rūpnieciska, tirdznieciska vai pakalpojumu sniegšanas darbība. Par šādu darbību veikšanu iepriekš jāpaziņo muitas dienestiem.

3.   Muitas dienesti var attiecībā uz 2. punktā minētajām darbībām noteikt aizliegumus vai ierobežojumus, ņemot vērā attiecīgo preču īpašības, muitas uzraudzības prasības vai drošības vai drošuma prasības.

4.   Muitas dienesti var aizliegt veikt darbības brīvajā zonā personām, kas nesniedz vajadzīgās garantijas, ka tiks ievēroti noteikumi muitas jomā.

157. pants

Preču uzrādīšana un procedūras piemērošana tām

1.   Preces, kas ievestas brīvajā zonā, uzrāda muitai un attiecībā uz tām izpilda paredzētās muitas formalitātes šādos gadījumos:

a)	ja tās ieved brīvajā zonā tieši no vietas ārpus Kopienas muitas teritorijas;

b)	ja tām ir bijusi piemērota muitas procedūra, kas tiek slēgta vai pabeigta brīdī, kad tām piemēro brīvās zonas procedūru;

c)	ja tām piemēro brīvās zonas procedūru, lai gūtu labumu no lēmuma par ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tiem;

d)	ja šādas formalitātes paredzētas citos tiesību aktos, kas nav tiesību akti muitas jomā.

2.   Preces, kas ievestas brīvajā zonā apstākļos, kas nav minēti 1. punktā, nav jāuzrāda muitai.

3.   Neskarot 158. pantu, uzskata, ka precēm, kas ievestas brīvajā zonā, brīvās zonas procedūra ir tikusi piemērota:

a)	brīdī, kad tās ieveda brīvajā zonā, ja vien tām jau nebija piemērota cita muitas procedūra;

b)	brīdī, kad tiek pabeigta tranzīta procedūra, ja vien tām tūlīt nepiemēro nākamo muitas procedūru.

158. pants

Kopienas preces brīvajās zonās

1.   Kopienas preces var ievest, uzglabāt, pārvietot, izmantot, pārstrādāt vai patērēt brīvajā zonā. Šādos gadījumos preces neuzskata par tādām, kam piemērota brīvās zonas procedūra.

2.   Pēc attiecīgās personas lūguma muitas dienesti izsniedz apstiprinājumu par to, ka šādām precēm ir Kopienas preču muitas statuss:

a)	Kopienas preces, ko ieved brīvajā zonā;

b)	Kopienas preces, kas bijušas pakļautas pārstrādes darbībām brīvajā zonā;

c)	preces, kas ir izlaistas brīvā apgrozībā brīvajā zonā.

159. pants

Ārpuskopienas preces brīvajās zonās

1.   Ārpuskopienas preces, kamēr tās ir brīvajā zonā, var izlaist brīvā apgrozībā vai tām piemērot ievešanas pārstrādei, pagaidu ievešanas vai galapatēriņa procedūru saskaņā ar šīm procedūrām paredzētajiem nosacījumiem.

Šādos gadījumos preces neuzskata par tādām, kam piemērota brīvās zonas procedūra.

2.   Neskarot noteikumus, kas piemērojami krājumiem vai pārtikas krājumu noliktavām, – ja attiecīgajā procedūrā tas paredzēts, šā panta 1. punkts neliedz izmantot vai patērēt preces, kuru laišana brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešana neradītu ievedmuitas nodokļu piemērošanu vai tādu pasākumu piemērošanu, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības vai tirdzniecības politiku.

Šādas izmantošanas vai patēriņa gadījumā nepieprasa muitas deklarāciju par laišanu brīvā apgrozībā vai pagaidu ievešanas procedūru.

Deklarāciju tomēr pieprasa, ja attiecībā uz šādām precēm ir spēkā tarifa kvota vai maksimālais apmērs.

160. pants

Preču izvešana no brīvās zonas

Neskarot tiesību aktus jomās, kas nav muitas joma, preces brīvajā zonā var eksportēt vai reeksportēt no Kopienas muitas teritorijas vai ievest citā Kopienas muitas teritorijas daļā.

Šīs regulas 91. līdz 98. pantu mutatis mutandis piemēro precēm, kas ievestas citās Kopienas muitas teritorijas daļās.

161. pants

Muitas statuss

Ja preces izved no brīvās zonas un ieved citā Kopienas muitas teritorijas daļā vai ja tām piemēro muitas procedūru, tās uzskata par ārpuskopienas precēm, ja vien to Kopienas preču muitas statuss nav pierādīts ar 158. panta 2. punktā minēto apstiprinājumu vai jebkuru citu statusa dokumentu, kas paredzēts Kopienas tiesību aktos muitas jomā.

Tomēr, lai piemērotu izvedmuitas nodokļus un eksporta licences vai eksporta kontroles pasākumus, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības vai tirdzniecības politiku, šādas preces uzskata par Kopienas precēm, ja vien netiek konstatēts, ka tām nav Kopienas preču muitas statusa.

4. NODAĻA

Īpaša izmantošana

1. iedaļa

Pagaidu ievešana

162. pants

Darbības joma

1.   Saskaņā ar pagaidu ievešanas procedūru ārpuskopienas preces, ko paredzēts izvest atpakaļ, var izmantot Kopienas muitas teritorijā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un nepiemērojot tām:

a)	citus maksājumus saskaņā ar citiem spēkā esošiem attiecīgiem noteikumiem;

b)	tirdzniecības politikas pasākumus, ciktāl ar tiem nav aizliegta preču ievešana Kopienas muitas teritorijā vai izvešana no tās.

2.   Pagaidu ievešanas procedūru var izmantot tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	preces nav iecerēts nekādi mainīt, izņemot normālu nolietojumu, kas rodas to izmantošanas dēļ;

b)

ir iespējams nodrošināt, ka preces, kurām procedūra ir piemērota, var identificēt, izņemot gadījumus, ja identifikācijas pasākumu neesamība, ņemot vērā preču īpašības vai paredzēto izmantojumu, nevarētu būt par iemeslu procedūras ļaunprātīgai izmantošanai vai – 142. pantā minētajā gadījumā – ja ir iespējams pārbaudīt, ka ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti attiecībā uz līdzvērtīgām precēm;

c)	procedūras izmantotājs veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas muitas teritorijas, ja vien tiesību aktos muitas jomā nav noteikts citādi;

d)	ir izpildītas prasības, kas Kopienas tiesību aktos muitas jomā noteiktas attiecībā uz pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no nodokļiem.

163. pants

Termiņš, kurā preces var palikt pagaidu ievešanas procedūrā

1.   Muitas dienesti nosaka termiņu, kādā precēm, kam piemērota pagaidu ievešanas procedūra, jābūt reeksportētām vai kādā tām jābūt piemērotai nākamai muitas procedūrai. Šādam termiņam ir jābūt pietiekami ilgam, lai varētu sasniegt atļautā izmantojuma mērķi.

2.   Maksimālais termiņš, kādā preces var palikt pagaidu ievešanas procedūrā vienam un tam pašam mērķim un viena un tā paša atļaujas turētāja pārziņā, ir 24 mēneši, pat ja procedūra ir bijusi pabeigta, piemērojot precēm citu īpašo procedūru un pēc tam šīm precēm atkal piemērojot pagaidu ievešanas procedūru.

3.   Ja izņēmuma gadījumos atļauto izmantojumu nevar īstenot 1. un 2. punktā minētajos termiņos, muitas dienesti pēc atļaujas turētāja pienācīgi pamatota lūguma var šos termiņus uz pieņemamu laiku pagarināt.

164. pants

Situācijas, uz ko attiecas pagaidu ievešana

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka, kādos gadījumus un ar kādiem nosacījumiem var izmantot pagaidu ievešanas procedūru un piešķirt pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

Pieņemot šos pasākumus, ņem vērā starptautiskus nolīgumus, kā arī preču īpašības un izmantojumu.

165. pants

Ievedmuitas nodokļa summa par precēm, kam piemēro pagaidu ievešanas procedūru ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem

1.   Ievedmuitas nodokļu summu par precēm, kam ir piemērota pagaidu ievešanas procedūra ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem, nosaka 3 % apmērā no ievedmuitas nodokļa summas, kas būtu bijusi maksājama par minētajām precēm, ja tās būtu izlaistas brīvā apgrozībā dienā, kad tām tika piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

Šī summa ir maksājama par katru mēnesi vai mēneša daļu, kurā preces ir atradušās pagaidu ievešanas procedūrā ar daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļa.

2.   Ievedmuitas nodokļa summa nepārsniedz summu, kas būtu bijusi jāmaksā, ja attiecīgās preces būtu izlaistas brīvā apgrozībā dienā, kad tām tika piemērota pagaidu ievešanas procedūra.

2. iedaļa

Galapatēriņš

166. pants

Galapatēriņa procedūra

1.   Saskaņā ar galapatēriņa procedūru preces var izlaist brīvā apgrozībā ar atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to īpašo izmantojumu. Preces paliek muitas uzraudzībā.

2.   Muitas uzraudzība saskaņā ar galapatēriņa procedūru beidzas šādos gadījumos:

a)	ja preces ir izmantotas mērķiem, kas noteikti, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi;

b)	ja preces eksportē, iznīcina vai ja no tām atsakās par labu valstij;

c)	ja preces ir izmantotas citiem mērķiem nekā tie, kas noteikti, lai piemērotu atbrīvojumu no nodokļa vai samazinātu nodokļa likmi, un piemērojamie ievedmuitas nodokļi ir samaksāti.

3.   Ja ir prasīta ieguves norma, galapatēriņa procedūrai mutatis mutandis piemēro 167. pantu.

5. NODAĻA

Pārstrāde

1. iedaļa

Vispārēji noteikumi

167. pants

Ieguves norma

Izņemot gadījumus, kad ieguves norma ir noteikta Kopienas tiesību aktos, ar ko reglamentē īpašas jomas, muitas dienesti pārstrādes darbībai nosaka vai nu ieguves normu, vai vidējo ieguves normu, vai, vajadzības gadījumā, šādas normas noteikšanas metodi.

Ieguves normu vai vidējo ieguves normu nosaka, pamatojoties uz faktiskajiem apstākļiem, kādos pārstrādes darbība notiek vai notiks. Vajadzības gadījumā šo normu var koriģēt saskaņā ar 18. un 19. pantu.

2. iedaļa

Ievešana pārstrādei

168. pants

Darbības joma

1.   Neskarot 142. pantu, saskaņā ar procedūru “ievešana pārstrādei” ārpuskopienas preces Kopienas muitas teritorijā var izmantot vienā vai vairākās pārstrādes darbībās, nepiemērojot šīm precēm:

a)	ievedmuitas nodokļus;

b)	citus maksājumus saskaņā ar citiem attiecīgiem spēkā esošiem noteikumiem;

c)	tirdzniecības politikas pasākumus, ciktāl ar tiem nav aizliegta preču ievešana Kopienas muitas teritorijā vai izvešana no tās.

2.   Procedūru “ievešana pārstrādei” gadījumos, kas nav preču labošana vai iznīcināšana, var piemērot – neskarot ražošanas piederumu izmantošanu – tikai tad, ja preces, kurām procedūru piemēro, ir identificējamas pārstrādes produktos.

Šīs regulas 142. pantā minētajā gadījumā procedūru var izmantot, ja ir iespējams pārbaudīt, ka ir izpildīti nosacījumi, kas paredzēti attiecībā uz līdzvērtīgām precēm.

3.   Papildus 1. un 2. punktam procedūru “ievešana pārstrādei” var izmantot arī šādām precēm:

a)	precēm, ko paredzēts pakļaut darbībām, ar kurām nodrošina to atbilstību tehniskām prasībām, lai tās laistu brīvā apgrozībā;

b)	precēm, kas jāpakļauj parastajiem apstrādes veidiem saskaņā ar 141. pantu.

169. pants

Pabeigšanas termiņš

1.   Muitas dienesti nosaka termiņu, kādā procedūra “ievešana pārstrādei” ir jāpabeidz, saskaņā ar 138. pantu.

Šis termiņš sākas dienā, kad ārpuskopienas precēm piemēro šo procedūru, un, termiņu nosakot, ņem vērā laiku, kāds vajadzīgs pārstrādes darbību veikšanai un procedūras pabeigšanai.

2.   Muitas dienesti var uz pieņemamu laiku pagarināt saskaņā ar 1. punktu noteikto termiņu, ja atļaujas turētājs iesniedz pienācīgi pamatotu lūgumu.

Atļaujā var norādīt, ka termiņš, kas sākas kāda kalendārā mēneša, ceturkšņa vai pusgada laikā, beidzas attiecīgi nākamā kalendārā mēneša, ceturkšņa vai pusgada pēdējā dienā.

3.   Iepriekšējas eksportēšanas gadījumos saskaņā ar 142. panta 2. punkta b) apakšpunktu muitas dienesti nosaka termiņu, kādā ārpuskopienas precēm jābūt deklarētām procedūrai. Šis termiņš sākas dienā, kad pieņemta eksporta deklarācija attiecībā uz pārstrādes produktiem, kas iegūti no attiecīgajām līdzvērtīgajām precēm.

170. pants

Pagaidu reeksportēšana turpmākai pārstrādei

Ar muitas dienestu atļauju dažas vai visas preces, kurām piemērota procedūra “ievešana pārstrādei”, vai pārstrādes produktus var uz laiku reeksportēt turpmākai pārstrādei ārpus Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti procedūrai “izvešana pārstrādei”.

3. iedaļa

Izvešana pārstrādei

171. pants

Darbības joma

1.   Saskaņā ar procedūru “izvešana pārstrādei” Kopienas preces var uz laiku eksportēt no Kopienas muitas teritorijas, lai tām veiktu pārstrādes darbības. Pārstrādes produktus, kas iegūti no minētajām precēm, pēc atļaujas turētāja lūguma vai pēc jebkuras citas personas, kas veic uzņēmējdarbību Kopienas muitas teritorijā, lūguma, ja šī persona ir saņēmusi atļaujas turētāja piekrišanu un ja ir izpildīti atļaujā paredzētie nosacījumi, var izlaist brīvā apgrozībā ar pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Procedūru “izvešana pārstrādei” neatļauj piemērot šādām Kopienas precēm:

a)	precēm, kuru eksports rada ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvojumu no tiem;

b)	precēm, kas pirms eksportēšanas bija izlaistas brīvā apgrozībā ar pilnīgu atbrīvojumu no nodokļa vai ar samazinātu nodokļa likmi sakarā ar to galapatēriņu, – tik ilgi, kamēr šāda galapatēriņa mērķi nav sasniegti, – ja vien šīs preces nav jālabo;

c)	precēm, kuru eksports rada eksporta kompensāciju piešķiršanu;

d)	precēm, kurām saistībā ar to eksportēšanu un saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku piešķir finansiālas priekšrocības, kas nav c) apakšpunktā minētās kompensācijas.

3.   Gadījumos, uz kuriem neattiecas 172. un 173. pants un ja ir iesaistīti ad valorem nodokļi, ievedmuitas nodokli aprēķina, pamatojoties uz tās pārstrādes darbības izmaksām, kas veikta ārpus Kopienas muitas teritorijas.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem paredz noteikumus šāda aprēķina veikšanai un noteikumus gadījumiem, kad ir iesaistīti īpaši nodokļi, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

4.   Muitas dienesti nosaka termiņu, kādā uz laiku eksportētajām precēm pārstrādes produktu veidā jābūt reimportētām atpakaļ Kopienas muitas teritorijā un laistām brīvā apgrozībā, lai varētu piemērot pilnīgu vai daļēju atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem. Tie var uz pieņemamu laiku pagarināt šo termiņu, ja atļaujas turētājs iesniedz pienācīgi pamatotu lūgumu.

172. pants

Preces, kas labotas bez atlīdzības

1.   Ja muitas dienestiem pieņemamā veidā tiek pierādīts, ka preces ir labotas bez atlīdzības, vai nu pamatojoties uz līgumā vai tiesību aktos paredzētām garantijas saistībām, vai ražošanas vai materiāla defekta dēļ, šīm precēm ir tiesības uz pilnīgu atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja ražošanas vai materiāla defekts bija ņemts vērā, kad attiecīgās preces pirmo reizi laida brīvā apgrozībā.

173. pants

Standarta apmaiņas sistēma

1.   Saskaņā ar šā panta 2. līdz 5. punktu standarta apmaiņas sistēmā pārstrādes produktu var aizstāt ar importētu produktu, turpmāk “aizstājējprodukts”.

2.   Muitas dienesti ļauj izmantot standarta apmaiņas sistēmu, ja pārstrādes darbībā ietilpst tādu Kopienas preču ar trūkumiem labošana, kas nav preces, kuras pakļautas pasākumiem, kas paredzēti saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku, vai īpašai kārtībai, ko piemēro attiecībā uz dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm.

3.   Aizstājējproduktiem ir tāds pats astoņciparu kombinētās nomenklatūras kods, tāda pati tirdznieciskā kvalitāte un tādas pašas tehniskās īpašības kā precēm ar trūkumiem, ja tās būtu salabotas.

4.   Ja preces ar trūkumiem pirms to eksporta ir bijušas lietotas, arī aizstājējproduktiem ir jābūt lietotiem.

Tomēr muitas dienesti atbrīvo no pirmajā daļā noteiktās prasības, ja aizstājējprodukts ir piegādāts bez atlīdzības, vai nu pamatojoties uz līgumā vai tiesību aktos paredzētām garantijas saistībām, vai materiāla vai ražošanas defekta dēļ.

5.   Noteikumus, kas būtu piemērojami pārstrādes produktiem, piemēro aizstājējproduktiem.

174. pants

Aizstājējproduktu iepriekšēja importēšana

1.   Muitas dienesti to noteiktā kārtībā un pēc attiecīgās personas lūguma atļauj importēt aizstājējproduktus pirms preču ar trūkumiem eksportēšanas.

Šādas aizstājējproduktu iepriekšējas importēšanas gadījumā sniedz galvojumu, kas sedz ievedmuitas nodokļa summu, kura būtu maksājama, ja saskaņā ar 2. punktu preces ar trūkumiem netiktu eksportētas.

2.   Preces ar trūkumiem eksportē divu mēnešu laikā no dienas, kad muitas dienesti pieņēmuši deklarāciju par aizstājējproduktu laišanu brīvā apgrozībā.

3.   Izņēmuma gadījumos, ja preces ar trūkumiem nav iespējams eksportēt 2. punktā minētajā termiņā, muitas dienesti pēc attiecīgās personas pienācīgi pamatota lūguma var minēto termiņu uz pieņemamu laiku pagarināt.

VIII SADAĻA

PREČU IZVEŠANA NO KOPIENAS MUITAS TERITORIJAS

1. NODAĻA

Preces, ko izved no Kopienas muitas teritorijas

175. pants

Pienākums iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju

1.   Par precēm, ko paredzēts izvest no Kopienas muitas teritorijas, kompetentajai muitas iestādei iesniedz vai dara pieejamu pirmsizvešanas deklarāciju, pirms preces tiek izvestas no Kopienas muitas teritorijas.

Tomēr pirmā daļa neattiecas uz precēm, ko pārvadā ar transportlīdzekļiem, kuri tikai šķērso Kopienas muitas teritorijas teritoriālos ūdeņus vai gaisa telpu, minētajā teritorijā neapstājoties.

2.   Pirmsizvešanas deklarācija ir viens no šādiem dokumentiem:

a)	ja precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, piemēro muitas procedūru, kuras īstenošanai ir obligāti vajadzīga muitas deklarācija, – attiecīgā muitas deklarācija;

b)	reeksportēšanas paziņojums saskaņā ar 179. pantu;

c)	ja nav obligāti vajadzīga ne muitas deklarācija, ne reeksportēšanas paziņojums – izvešanas kopsavilkuma deklarācija, kas minēta 180. pantā.

3.   Pirmsizvešanas deklarācijā ir vismaz tie dati, kas vajadzīgi izvešanas kopsavilkuma deklarācijai.

176. pants

Pasākumi, ar kuriem nosaka konkrētus sīkākus noteikumus

1.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, attiecībā uz:

a)	to, kādos gadījumos un ar kādiem nosacījumiem par precēm, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, nav jāiesniedz pirmsizvešanas deklarācija;

b)	to, ar kādiem nosacījumiem prasību iesniegt pirmsizvešanas deklarāciju var nepiemērot vai pielāgot;

c)	termiņu, kādā pirms preču izvešanas no Kopienas muitas teritorijas jāiesniedz vai jādara pieejama pirmsizvešanas deklarācija;

d)	jebkuriem izņēmumiem un grozījumiem attiecībā uz c) apakšpunktā minēto termiņu;

e)	tās kompetentās muitas iestādes noteikšanu, kurā jāiesniedz vai kurai jādara pieejama pirmsizvešanas deklarācija un kurā jāveic riska analīze un uz risku balstīta eksporta un izvešanas kontrole,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

2.   Pieņemot šos pasākumus, ņem vērā:

a)	īpašus apstākļus;

b)	šo pasākumu piemērošanu attiecībā uz konkrētiem preču pārvietošanas, transporta vai uzņēmēju veidiem;

c)	starptautiskus nolīgumus, kuros paredzēts īpašs drošības režīms.

177. pants

Muitas uzraudzība un izvešanas formalitātes

1.   Preces, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, ir pakļautas muitas uzraudzībai un var tikt pakļautas muitas kontrolei. Vajadzības gadījumā muitas dienesti saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 5. punktu, var noteikt maršrutu, kas jāizmanto, un termiņu, kas jāievēro, kad preces jāizved no Kopienas muitas teritorijas.

2.   Preces, ko paredzēts izvest no Kopienas muitas teritorijas, uzrāda muitai tajā muitas iestādē, kas atbild par vietu, kur preces izved no Kopienas muitas teritorijas, un šīm precēm piemēro izvešanas formalitātes, kas vajadzības gadījumā ietver:

a)	ievedmuitas nodokļu atmaksāšanu vai atbrīvošanu no tiem vai eksporta kompensācijas maksāšanu;

b)	izvedmuitas nodokļu iekasēšanu;

c)	formalitātes, kas jāveic saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem attiecībā uz citiem maksājumiem;

d)

aizliegumu un ierobežojumu piemērošanu, šos aizliegumus un ierobežojumus pamatojot, inter alia, ar sabiedrības morāli, sabiedrisko kārtību vai sabiedrības drošību, cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvības un veselības aizsardzību, vides aizsardzību, tādu nacionālo bagātību aizsardzību, kurām ir mākslas, vēstures vai arheoloģiska vērtība, un rūpnieciskā vai komerciālā īpašuma aizsardzību, tostarp kontroles attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru, preču, ar kurām ir pārkāptas dažas intelektuālā īpašuma tiesības, un skaidras naudas izvešanu no Kopienas, kā arī zivsaimniecības saglabāšanas un pārvaldības pasākumu un tirdzniecības politikas pasākumu īstenošanu.

3.   Preces, ko izved no Kopienas muitas teritorijas, muitai uzrāda viena no šīm personām:

a)	persona, kas eksportē preces no Kopienas muitas teritorijas;

b)	persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā rīkojas persona, kas eksportē preces no minētās teritorijas;

c)	persona, kas ir uzņēmusies atbildību par preču pārvadāšanu pirms to eksportēšanas no Kopienas muitas teritorijas.

4.   Attiecīgās preces izvešanai izlaiž ar nosacījumu, ka, preces izvedot no Kopienas muitas teritorijas, tās ir tādā pašā stāvoklī, kādā tās bija pirmsizvešanas deklarācijas pieņemšanas brīdī.

5.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanai.

2. NODAĻA

Eksports un reeksports

178. pants

Kopienas preces

1.   Kopienas precēm, ko paredzēts izvest no Kopienas muitas teritorijas, piemēro eksporta procedūru.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro šādām precēm:

a)	precēm, kam piemērots galapatēriņš vai procedūra “izvešana pārstrādei”;

b)	precēm, kam piemērota iekšējā tranzīta procedūra vai ko uz laiku izved no Kopienas muitas teritorijas saskaņā ar 103. pantu.

3.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus, ar kuriem nosaka eksporta formalitātes, kas piemērojamas precēm, kurām piemērota eksporta procedūra, galapatēriņš vai procedūra “izvešana pārstrādei”.

179. pants

Ārpuskopienas preces

1.   Par ārpuskopienas precēm, ko paredzēts izvest no Kopienas muitas teritorijas, kompetentajā muitas iestādē iesniedz reeksportēšanas paziņojumu un kārto izvešanas formalitātes.

2.   Šīs regulas 104. līdz 124. pantu mutatis mutandis piemēro reeksportēšanas paziņojumam.

3.   Šā panta 1. punktu nepiemēro šādām precēm:

a)	precēm, kam piemērota ārējā tranzīta procedūra un kas tikai šķērso Kopienas muitas teritoriju;

b)	precēm, kuras pārkrauj brīvajā zonā vai reeksportē atpakaļ tieši no brīvās zonas;

c)	precēm, kurām piemērota pagaidu uzglabāšanas procedūra un kuras reeksportē tieši no atļautās pagaidu uzglabāšanas vietas.

180. pants

Izvešanas kopsavilkuma deklarācija

1.   Ja preces paredzēts izvest no Kopienas muitas teritorijas un nav obligāti vajadzīga muitas deklarācija vai reeksportēšanas paziņojums, kompetentajā muitas iestādē saskaņā ar 175. pantu iesniedz izvešanas kopsavilkuma deklarāciju.

2.   Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju sagatavo, izmantojot elektroniskus datu apstrādes līdzekļus. Var izmantot tirdzniecības, ostas vai transporta informāciju ar noteikumu, ka tajā ir ietverti izvešanas kopsavilkuma deklarācijai vajadzīgie dati.

3.   Izņēmuma gadījumos muitas dienesti var pieņemt izvešanas kopsavilkuma deklarācijas papīra formātā ar noteikumu, ka tiek piemēroti tāda paša līmeņa riska pārvaldības pasākumi, kādus piemēro attiecībā uz elektroniskā formātā iesniegtām izvešanas kopsavilkuma deklarācijām, un ka var tikt ievērotas prasības attiecībā uz šādu datu apmaiņu ar citām muitas iestādēm.

Muitas dienesti var piekrist, ka izvešanas kopsavilkuma deklarācijas vietā iesniedz paziņojumu un nodrošina piekļuvi kopsavilkuma deklarācijas datiem uzņēmēja datorsistēmā.

4.   Izvešanas kopsavilkuma deklarāciju iesniedz kāda no šīm personām:

a)	persona, kas izved preces vai kas uzņemas atbildību par šo preču izvešanu no Kopienas muitas teritorijas;

b)	eksportētājs vai preču nosūtītājs, vai cita persona, kuras vārdā vai kuras uzdevumā darbojas a) apakšpunktā minētās personas;

c)	jebkura persona, kas var uzrādīt attiecīgās preces vai nodrošināt to uzrādīšanu kompetentajam muitas dienestam.

181. pants

Izvešanas kopsavilkuma deklarācijas labošana

Pēc deklarētāja lūguma tam pēc izvešanas kopsavilkuma deklarācijas iesniegšanas atļauj grozīt vienu vai vairākus deklarācijas datus.

Tomēr šādi grozījumi nav iespējami pēc jebkura no šādiem gadījumiem:

a)	muitas dienesti kopsavilkuma deklarācijas iesniedzējam ir paziņojuši par nodomu pārbaudīt preces;

b)	muitas dienesti ir konstatējuši, ka attiecīgie dati nav patiesi;

c)	muitas dienesti jau ir atļāvuši preces pārvietot.

Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka izņēmumus no šā panta otrās daļas c) punkta, pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

3. NODAĻA

Atbrīvojums no izvedmuitas nodokļiem

182. pants

Pagaidu eksports

1.   Neskarot 171. pantu, Kopienas preces var uz laiku eksportēt no Kopienas muitas teritorijas un saņemt atbrīvojumu no izvedmuitas nodokļiem ar nosacījumu, ka preces tiek reimportētas.

2.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem pasākumus šā panta īstenošanai.

IX SADAĻA

MUITAS KODEKSA KOMITEJA UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. NODAĻA

Muitas kodeksa komiteja

183. pants

Citi īstenošanas pasākumi

1.   Komisija saskaņā ar 184. panta 2. punktā minēto regulatīvo procedūru pieņem noteikumus dalībvalstu elektronisko muitas sistēmu savstarpējai savietojamībai, kā arī attiecīgajiem Kopienas komponentiem, lai uzlabotu sadarbību, kas balstīta uz elektronisku datu apmaiņu starp muitas dienestiem, starp muitas dienestiem un Komisiju un starp muitas dienestiem un uzņēmējiem.

2.   Pasākumus, kuru mērķis ir grozīt nebūtiskus šīs regulas elementus, to papildinot, un ar kuriem nosaka:

a)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem Komisija var pieņemt lēmumus, pieprasot dalībvalstīm atcelt vai grozīt lēmumu, kas nav viens no 20. panta 8. punkta c) apakšpunktā minētiem lēmumiem un kas pieņemts saskaņā ar tiesību aktiem muitas jomā, bet atšķiras no salīdzināmiem citu kompetento iestāžu lēmumiem, tādējādi apdraudot tiesību aktu muitas jomā vienādu piemērošanu;

b)	vajadzības gadījumā jebkurus citus īstenošanas pasākumus, tostarp, ja Kopiena ir uzņēmusies saistības un pienākumus saistībā ar starptautiskiem nolīgumiem, kuru dēļ ir jāpielāgo Kodekss;

c)	citus gadījumus un citus nosacījumus, saskaņā ar kuriem šā Kodeksa piemērošanu var vienkāršot,

pieņem saskaņā ar 184. panta 4. punktā minēto regulatīvo kontroles procedūru.

184. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, turpmāk “Komiteja”.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 4. un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 4. panta 3. punktā paredzētais termiņš ir trīs mēneši.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Lēmuma 1999/468/EK 5.a panta 1. līdz 4. punktu un 7. pantu, ņemot vērā tā 8. pantu.

185. pants

Citi jautājumi

Komiteja var izskatīt jebkuru ar tiesību aktiem muitas jomā saistītu jautājumu, ko ierosina tās priekšsēdētājs vai nu pēc Komisijas iniciatīvas, vai pēc dalībvalsts pārstāvja lūguma un kas jo īpaši ir saistīts ar:

a)	jebkurām problēmām, kas radušās, piemērojot tiesību aktus muitas jomā;

b)	jebkuru nostāju, kāda Kopienai jāpieņem komitejās, darba grupās un speciālistu grupās, kas izveidotas ar starptautiskiem nolīgumiem, kuri saistīti ar tiesību aktiem muitas jomā, vai saskaņā ar šādiem nolīgumiem.

2. NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

186. pants

Atcelšana

Ar šo Regulas (EEK) Nr. 3925/91, (EEK) Nr. 2913/92 un (EK) Nr. 1207/2001 tiek atceltas.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulām pielikumā.

187. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

188. pants

Piemērošana

1.   Šīs regulas 1. panta 3. punkta otro daļu, 5. panta 1. punkta otro daļu, 5. panta 2. punkta pirmo daļu, 10. panta 2. punktu, 11. panta 3. punktu, 12. panta 2. punkta otro daļu, 15. panta 1. punktu, 16. panta 5. punktu, 18. panta 4. punktu, 19. panta 5. punktu, 20. panta 7. punktu, 20. panta 8. punktu, 20. panta 9. punktu, 24. panta 3. punkta otro daļu, 25. panta 3. punktu, 28. panta 3. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. panta 3. punktu, 33. panta 5. punktu, 38. pantu, 39. panta 3. punktu, 39. panta 6. punktu, 43. pantu, 54. pantu, 55. panta 2. punkta otro daļu, 56. panta 9. punktu, 57. panta 3. punktu, 58. panta otro daļu, 59. panta 1. punkta otro daļu, 62. panta 3. punktu, 63. panta 3. punktu, 65. panta 3. punktu, 67. panta 1. punkta trešo daļu, 71. pantu, 72. panta 3. punkta pirmo daļu, 76. pantu, 77. panta 3. punktu, 78. panta 1. punkta otro daļu, 78. panta 5. punktu, 85. pantu, 86. panta 7. punktu, 87. panta 3. punkta pirmo daļu, 88. panta 4. punkta otro daļu, 89. panta 2. punktu, 93. panta 2. punktu, 101. panta 2. punktu, 103. pantu, 105. panta 2. punktu, 106. panta 4. punkta pirmo daļu, 107. panta 3. punktu, 108. panta 1. punkta otro daļu, 108. panta 4. punktu, 109. panta 2. punktu, 109. panta 3. punktu, 110. panta 1. punkta trešo daļu, 111. panta 3. punktu, 112. panta 4. punktu, 113. panta 3. punktu, 114. panta 2. punkta otro daļu, 115. panta otro daļu, 116. panta 2. punkta pirmo daļu, 119. panta 3. punktu, 122. pantu, 124. panta 2. punktu, 128. pantu, 134. pantu, 136. panta 2. punkta pirmo daļu, 136. panta 3. punkta otro daļu, 136. panta 4. punkta ceturto daļu, 137. panta 2. punktu, 140. panta 2. punktu, 142. panta 1. punkta ceturto daļu, 142. panta 2. punkta otro daļu, 142. panta 3. punkta otro daļu, 143. pantu, 144. panta 2. punktu, 145. panta 3. punkta otro daļu, 148. panta 2. punkta otro daļu, 150. panta 3. punktu, 151. panta 5. punktu, 164. panta pirmo daļu, 171. panta 3. punkta otro daļu, 176. panta 1. punktu, 177. panta 5. punktu, 178. panta 3. punktu, 181. panta trešo daļu, 182. panta 2. punktu, 183. panta 1. punktu un 183. panta 2. punktu piemēro no 2008. gada 24. jūnija.

2.   Visus pārējos noteikumus piemēro, tiklīdz sāk piemērot īstenošanas noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem pantiem. Īstenošanas noteikumi stājas spēkā agrākais 2009. gada 24. jūnijā.

Neatkarīgi no īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā šīs regulas noteikumus, kas minēti šajā punktā, piemēro vēlākais no 2013. gada 24. jūnija.

3.   Šīs regulas 30. panta 1. punktu piemēro no 2011. gada 1. janvāra.

---

(1)  OV C 309, 16.12.2006., 22. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2006. gada 12. decembra Atzinums, Padomes 2007. gada 15. oktobra Kopējā nostāja (OV C 298 E, 11.12.2007., 1. lpp.) un Eiropas Parlamenta 2008. gada 19. februāra Nostāja.

(3)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.).

(4)  OV L 86, 3.4.2003., 21. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2004/485/EK (OV L 162, 30.4.2004., 113. lpp.).

(5)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2008/8/EK (OV L 44, 20.2.2008., 11. lpp.).

(6)  OV L 117, 4.5.2005., 13. lpp.

(7)  OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp. Lēmumā grozījumi izdarīti ar Lēmumu 2006/512/EK (OV L 200, 22.7.2006., 11. lpp.).

(8)  OV L 374, 31.12.1991., 4. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.).

(9)  OV L 165, 21.6.2001., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 75/2008 (OV L 24, 29.1.2008., 1. lpp.).

(10)  OV L 124, 8.6.1971., 1. lpp.

(11)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 275/2008 (OV L 85, 27.3.2008., 3. lpp.).

(12)  OV L 105, 23.4.1983., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 274/2008 (OV L 85, 27.3.2008., 1. lpp.).

(13)  OV L 118, 25.5.1995., 10. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1882/2003.

---

---