ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Eiropas Savienībā

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

• Ar to nosaka Eiropas Savienības (ES) emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS). Šis ir ES politikas stūrakmens, kā cīnīties ar klimata pārmaiņām, samazinot siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas rentablā un ekonomiski efektīvā veidā. Tā ir balstīta uz maksimālā apjoma un tirdzniecības principu*.
• Sistēmai attīstoties, sākotnējais tiesību akts ir vairākkārt grozīts. Jaunākās izmaiņas tika pieņemtas ar Direktīvu (ES) 2023/958 un Direktīvu (ES) 2023/959 ES iniciatīvas “Gatavi mērķrādītājam 55 %” ietvaros. Tās mērķis ir nodrošināt, lai ES politika atbilstu Eiropas Klimata aktā izklāstītajiem mērķiem un saistībām klimata jomā, kas paredzētas Eiropas Zaļajā kursā un Parīzes nolīgumā.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Pašreizējais (ceturtais) ETS posms ilgst no 2021. gada līdz 2030. gadam. Šim laikposmam ES ir izvirzījusi jaunu, paaugstinātu mērķi samazināt SEG emisijas par 62 %, salīdzinot ar 2005. gada līmeni.

Sistēma attiecas uz:

• spēkstacijām;
• vairākām energoietilpīgās rūpniecības nozarēm;
• lidojumiem ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) teritorijā un lidojumiem no tās uz Šveici un Apvienoto Karalisti;
• jūras transportu (emisijas kvotu nodošanas pienākumi pakāpeniski tiks ieviesti laikā no 2024. līdz 2026. gadam);
• šādu vielu emisijām:
  • oglekļa dioksīds (CO₂);
  • slāpekļa oksīds;
  • perfluorogļūdeņraži;
  • metāns.

Ir izveidota jauna, atsevišķa ETS, lai aptvertu ēkas, autotransportu un degvielu papildu nozarēs, kas atbilst rūpnieciskajām darbībām, uz kurām neattiecas pašreizējā ETS.

Kvotas

• Kopš 2005. gada 1. janvāra visu to darbību operatoriem, uz kurām attiecas tiesību akti, katru gadu ir jānodod attiecīgs skaits emisijas kvotu, lai segtu iepriekšējā gada SEG emisijas (viena emisija par tonnu oglekļa dioksīda (CO₂) vai līdzvērtīgu daudzumu citu spēcīgu SEG).
• Katru gadu ES izsniegto kvotu kopējais skaits pakāpeniski samazinās: no 2013. līdz 2020. gadam – par 1,74 %, bet no 2021. līdz 2023. gadam – par 2,2 %. Laikā no 2024. gada līdz 2027. gadam tas tiks samazināts par 4,3 % gadā un no 2028. gada – par 4,4 % gadā.
• Bezmaksas kvotu sistēma ir pārskatīta, lai risinātu oglekļa emisiju pārvirzes* problēmu, orientējoties uz nozarēm, kurās ražošana varētu tikt pārcelta uz valstīm ārpus ES. Šajā nolūkā:
  • bezmaksas kvotu piešķiršana pakāpeniski tiks izbeigta saskaņā ar lielākiem emisiju samazināšanas rādītājiem;
  • ir izveidots oglekļa pārrobežu koriģēšanas mehānisms (pazīstams kā CBAM) (tā ir oglekļa cenu noteikšanas sistēma, kas attiecas uz ES importētiem energoietilpīgiem produktiem – bezmaksas kvotu piešķiršana ETS nozarēs, uz kurām attiecas oglekļa pārrobežu koriģēšanas mehānisms, tiks pakāpeniski atcelta līdz 2034. gadam).

Aviācijas nozare

• Līdz 2026. gada beigām ES oglekļa cenu noteikšana attieksies uz lidojumiem ES/EEZ teritorijā un lidojumiem uz Šveici un Apvienoto Karalisti, saglabājot pašreizējo ierobežoto ģeogrāfisko darbības jomu starptautisko noteikumu piemērošanai. Eiropas Komisijai līdz 2026. gada 1. jūlijam ir jāiesniedz ziņojums, kurā novērtēta Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izveidotās Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmas (CORSIA) vidiskā integritāte. Ziņojumam jāpievieno tiesību akta priekšlikums, ar kuru saglabā esošo ETS darbības jomu vai arī to paplašina, attiecinot to arī uz izejošajiem lidojumiem, ņemot vērā CORSIA vidisko integritāti un centienus sasniegt Parīzes nolīgumā noteiktos mērķus. CORSIA attieksies uz lidojumiem ārpus Eiropas uz un no valstīm, kas ir CORSIA dalībvalstis.
• Atjauninātie noteikumi paātrina principa “piesārņotājs maksā”* īstenošanu, 2026. gadā aviācijas nozarē pakāpeniski izbeidzot bezmaksas kvotu izsoles.
• Laikā no 2024. gada 1. janvāra līdz 2030. gada 31. decembrim 20 miljoni kvotu tiks rezervētas tam, lai kalpotu par stimulu gaisa kuģu operatoriem atteikties no fosilās degvielas izmantošanas.

Atsevišķa emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un citām nozarēm

Lai sekmētu emisiju samazināšanu autotransporta un ēku nozarēs, uz kurām esošā ETS neattiecās, likumdevēji vienojās no 2027. gada izveidot atsevišķu, paralēlu ETS emisijām, ko rada degviela un kurināmais, kas tiek izmantots attiecīgajās nozarēs. Atšķirībā no esošās ETS, tā dēvētā ETS 2 nodrošina regulas augšupēju piemērošanu, proti, tā ir piemērojama personām, kuras maksā elektroenerģijas akcīzes nodokļus (piemēram, akcīzes preču noliktavas un degvielas piegādātāji), nevis degvielas un kurināmā gala patērētājiem. Regulētajām vienībām, uz kurām attiecas ETS 2, ir jānodod kvotas, lai segtu savas verificētās emisijas, atbilstoši degvielas un kurināmā apjomam, ko tās ir laidušas tirgū. Lai gan kvotu nodošana saskaņā ar ETS2 sāksies tikai 2028. gadā attiecībā uz 2027. gada emisijām, emisiju monitorings un ziņošana par tām sāksies 2025. gada 1. janvārī. ETS 2 kvotas nebūs aizstājamas ar esošās ETS kvotām, un tās tiks laistas tirgū tikai izsolēs (bezmaksas piešķiršana nav paredzēta). Kopējais ETS 2 ietvaros izsniegto kvotu skaits ik gadu tiks samazināts: par 5,10 % sistēmas darbības sākumā un par 5,38 % no 2028. gada.

Mazoglekļa finansēšanas mehānismi

• Modernizācijas fonds atbalsta modernizācijas investīciju projektus enerģētikas nozarē un plašākās enerģētikas sistēmās ES dalībvalstīs, kurās iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās 2013. gadā bija mazāks par 60 % no ES vidējā rādītāja. Tika pievienotas trīs dalībvalstis ar zemākiem ienākumiem, kuru iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju tirgus cenās no 2016. līdz 2018. gadam bija zemāks par 75 % no ES vidējā rādītāja.
• Inovāciju fonds atbalsta inovatīvu tehnoloģiju demonstrējumus un revolucionāras inovācijas nozarēs, uz kurām attiecas ES ETS, tostarp inovatīvus atjaunojamos energoresursus, oglekļa dioksīda uztveršanu un izmantošanu un enerģijas uzkrāšanu, lielāku uzmanību pievēršot jauno tehnoloģiju izvēršanai.
• Sociālais klimata fonds, kas izveidots ar Regulu (ES) 2023/955 (skatīt kopsavilkumu), papildinās oglekļa cenas ieviešanu ēku un autotransporta nozarēs un nodrošinās mērķfinansējumu dalībvalstīm, lai atbalstītu visvairāk skartās neaizsargātās grupas, jo īpaši mājsaimniecības, kurām ir enerģētiskā vai transporta nabadzība, un mikrouzņēmumus.

Dalībvalstu loma

Dalībvalstis atbild par šādiem uzdevumiem:

• kvotu piešķiršana;
• nodrošināt, lai operatori, gaisa kuģu operatori, pārvadāšanas uzņēmumi un regulētās vienības katru gadu veiktu monitoringu un ziņotu par savām emisijām un nodotu tādu kvotu skaitu, kas atbilst to kopējām emisijām iepriekšējā kalendārajā gadā;
• visu kvotu, kas nav piešķirtas bez maksas vai ievietotas tirgus stabilitātes rezervē, izsolīšana;
• izlemšana, kā izmantot izsolēs gūtos ienākumus klimata, enerģētikas un sociālajiem mērķiem;
• gada ziņojumu par tiesību aktu piemērošanu iesniegšana Komisijai;
• nodrošināt, lai kvotas var pārskaitīt starp iekārtām ES un uz valstīm ārpus ES, kurās kvotas tiek atzītas;
• efektīvu sankciju par tiesību aktu pārkāpumiem noteikšana.

Noteikumi par kvotu izsolēm

• Deleģētais akts, Regula (ES) 2023/2830, papildina Direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem. Ar to atceļ un aizstāj iepriekš Regulā (ES) Nr. 1031/2010 paredzētos noteikumus, ņemot vērā ar Direktīvu 2003/87/EK ieviestos jaunos noteikumus un elementus, piemēram, esošās ETS darbības jomas paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras transportu, un jaunas un atsevišķas ETS ieviešanu attiecībā uz ēkām, autotransportu un rūpnieciskām darbībām, uz kurām neattiecas esošā ETS.
• Deleģētā regula (ES) 2023/2830 attiecas uz šādiem aspektiem:
  • izsoļu iekārtojums (izsolāmie produkti, izsoļu formāts, solījumu iesniegšana un atsaukšana, izsoles līdzsvara cena un līdzvērtīgo solījumu sadale),
  • izsoļu kalendārs (laika grafiks, biežums un kvotu apjoma sadalīšana, apstākļi, kas liedz rīkot izsoles, ikgadēji izsolāmie kvotu apjomi),
  • piekļuve izsolēm,
  • izsolītāja(-u) iecelšana un uzdevumi,
  • kvotu izsolīšana par labu Inovāciju fondam, Modernizācijas fondam, Atveseļošanas un noturības mehānismam un Sociālajam klimata fondam,
  • kvotu atcelšanas kārtība,
  • kopējās izsoles platformas iecelšana un pakalpojumi, ko platforma sniedz dalībvalstīm un Komisijai,
  • atsevišķo izsoles platformu iesniegšana un uzdevumi (kad dalībvalsts nepiedalās kopējās izsoles platformas iecelšanā),
  • ziņošana par darījumiem,
  • samaksa un izsoles ieņēmumu pārskaitīšana,
  • izsolīto kvotu piegāde,
  • nodrošinājuma pārvaldība,
  • maksas un izmaksas,
  • izsoļu pārraudzība, korektīvie pasākumi un sankcijas,
  • pārredzamība un konfidencialitāte.

Komisijas loma

Komisija:

• iesniedz gada ziņojumu Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienības Padomei par ES ETS un ar to saistīto klimata un enerģētikas rīcībpolitiku ieviešanu;
• pārvalda tiesības definēt tehniskās instrukcijas, kas nepieciešamas, lai ieviestu pamata tiesību aktus;
• uztur neatkarīgu reģistru un darījumu žurnālu, kurā reģistrē kvotu piederību, izsniegšanu, pārskaitīšanu un anulēšanu.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde katru gadu sniedz novērtējumu par ES oglekļa tirgu darbību.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

• Direktīva 2003/87/EK valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2003. gada 31. decembrim.
• Dalībvalstīm līdz 2023. gada 31. decembrim jātransponē izmaiņas, kas ieviestas, pārskatot Direktīvu (ES) 2023/958 un Direktīvu (ES) 2023/959 par stacionārajām iekārtām, aviāciju un jūras transportu.
• Tomēr vairāki noteikumi attiecībā uz bezmaksas piešķiršanu dalībvalstīm būs jāpiemēro tikai no 2026. gada 1. janvāra.
• Jaunās ETS, kas attiecas uz ēkām, autotransportu un papildu nozarēm, darbības noteikumu transponēšanas termiņš ir 2024. gada 30. jūnijs.

KONTEKSTS

• ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ES ETS) (Eiropas Komisija).

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32.–46. lpp.).

Direktīvas 2003/87/EK turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2023/955 (2023. gada 10. maijs), ar ko izveido Sociālo klimata fondu un groza Regulu (ES) 2021/1060 (OV L 130, 16.5.2023., 1.–51. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2023/2830 (2023. gada 17. oktobris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, nosakot noteikumus par siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu izsolīšanas laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem (OV L 2023/2830, 20.12.2023.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1.–17. lpp.).

Padomes Lēmums (ES) 2020/954 (2020. gada 25. jūnijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz paziņojumu par brīvprātīgu dalību Starptautiskās aviācijas radīto oglekļa emisiju izlīdzināšanas un samazināšanas shēmā (CORSIA) no 2021. gada 1. janvāra un par izvēlēto risinājumu lidmašīnu ekspluatantu emisiju izlīdzināšanas prasību aprēķināšanai periodā no 2021. līdz 2023. gadam (OV L 212, 3.7.2020., 14.–17. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2019/1842 (2019. gada 31. oktobris), ar ko nosaka noteikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK piemērošanai attiecībā uz sīkāku kārtību, kā izdarāmi bezmaksas emisijas kvotu iedales pielāgojumi sakarā ar darbības līmeņa izmaiņām (OV L 282, 4.11.2019., 20.–24. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2024