Energoefektivitāte (no 2025. gada)

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva (ES) 2023/1791 par energoefektivitāti

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

Ar to groza Eiropas Savienības (ES) energoefektivitātes* direktīvu, nosakot ES energoefektivitātes mērķus 2030. gadam un pirmo reizi pasludinot “energoefektivitāti” par ES enerģētikas politikas pamatprincipu.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

ES energoefektivitāte

• Ar šo direktīvu ir pārstrādāti ES energoefektivitātes tiesību akti:
  • kuru mērķis bija līdz 2020. gadam uzlabot energoefektivitāti par 20 % un līdz 2030. gadam – par 32,5 % (salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni) un kuros iekļauta prasība visām ES dalībvalstīm noteikt valsts energoefektivitātes mērķus, lai to sasniegtu;
  • ar kuriem tika veicināta energoefektivitāte visā ES, izmantojot kopīgus pasākumus, kas aptver visus enerģētikas ķēdes posmus.
• Kopumā ES energoefektivitātes pasākumi, tostarp tie, kas pārsniedz energoefektivitātes direktīvā noteiktos, ir vērsti uz tām politikas jomām, kurās ir vislielākais enerģijas taupīšanas potenciāls un kurās nepieciešama vienota pieeja visās dalībvalstīs. Tie ietver tiesību aktus par:
  • rūpnieciskajām emisijām, publisko sektoru, ēku būvniecību un renovāciju, transporta un energoapgādes nozari, ekodizainu un vienotas enerģijas marķēšanas sistēmas ieviešanu.

Mērķu paaugstināšana

• Kā daļu no Eiropas zaļā kursa un saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķiem Eiropas Komisija ir ierosinājusi klimata mērķu plānu, lai līdz 2030. gadam palielinātu ES siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķi līdz vismaz 55 % zem 1990. gada līmeņa.
• Šajā direktīvā izvirzīti energoefektivitātes mērķi, kas ir daļa no šā plašākā mērķa.
• Direktīvas mērķi ir izvirzīti kā daļa no plāna repowerEU, kura mērķis ir samazināt ES atkarību no fosilā kurināmā importa no Krievijas.

Mērķi, pienākumi un mehānismi 2030. gadam

• Direktīvā ir paaugstināts ES energoefektivitātes mērķis, nosakot, ka dalībvalstīm līdz 2030. gadam kopīgi jānodrošina papildu enerģijas patēriņa samazinājums par 11,7 %, salīdzinot ar 2020. gada prognozēm. Tas atbilst energoefektivitātes mērķiem –40,5 % un –38 % attiecīgi primārās un galīgās enerģijas patēriņam salīdzinājumā ar iepriekš izmantoto 2007. gada atsauces scenāriju.
  • Kopējais ES enerģijas patēriņš līdz 2030. gadam nedrīkst pārsniegt 992,5 miljonus tonnu naftas ekvivalenta primārajai enerģijai un 763 miljonus tonnu naftas ekvivalenta galīgajai enerģijai.
• Lai palīdzētu sasniegt mērķi, dalībvalstis noteiks indikatīvus valsts ieguldījumus, izmantojot objektīvu kritēriju kombināciju, kas atspoguļo apstākļus valstī.
• Ja dalībvalstis kavēs savu valsts iemaksu veikšanu, tiks iedarbināts uzlabots“ trūkumu novēršanas mehānisms”.
• Dalībvalstīm visā saistību periodā no 2021. līdz 2030. gadam ir jāsasniedz kumulatīvs enerģijas ietaupījums galapatēriņā, kas atbilst jaunam ikgadējam ietaupījumam vismaz:
  • 0,8 % apmērā no enerģijas galapatēriņa 2021.–2023. gadā;
  • 1,3 % 2024.–2025. gadā;
  • 1,5% 2026.–2027. gadā un
  • 1,9 % 2028.–2030. gadā.
• Kopumā ir izvirzīts mērķis samazināt enerģijas patēriņu par 1,9 % gadā publiskajam sektoram, un uz visiem valsts pārvaldes līmeņiem tiek attiecināts pienākums gadā veikt 3 % ēku renovāciju.

Enerģētiskā nabadzība

Direktīvā ir pievērsta uzmanība arī enerģētiskās nabadzības ietekmei, nosakot stingrākas prasības dalībvalstīm veicināt izpratni un sniegt informāciju par energoefektivitāti.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

Ar Direktīvu (ES) 2023/1791 tika pārskatīta un aizstāta Direktīva 2012/27/ES un tās turpmākie grozījumi.

Direktīvā (ES) 2023/1791 ietvertie jaunie noteikumi ir jātransponē valsts tiesību aktos līdz 2025. gada 11. oktobrim, lai gan dažiem 39. pantā minētajiem pantiem ir atšķirīgi piemērošanas datumi.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

• Energoefektivitāte – mērķi, direktīva un noteikumi (Eiropas Komisija)

GALVENIE TERMINI

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (OV L 231, 20.9.2023., 1.–111. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana Investīcijas klimatneitrālā nākotnē cilvēku labā (COM(2020) 562 final, 17.9.2020.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018., 26.–42. lpp.).

Regulas (ES) 2018/842 turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1369 (2017. gada 4. jūlijs), ar ko izveido energomarķējuma satvaru un atceļ Direktīvu 2010/30/ES (OV L 198, 28.7.2017., 1.–23. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (pārstrādāta redakcija) (OV L 334, 17.12.2010., 17.–119. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/125/EK (2009. gada 21. oktobris), ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (OV L 285, 31.10.2009., 10.–35. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 21.03.2024