Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022)

 

KOPSAVILKUMS:

Komisijas pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem

KĀDS IR ŠĪ PAZIŅOJUMA MĒRĶIS?

Paziņojumā ir izskaidrots, kā Eiropas Komisija novērtē, kuros gadījumos valsts atbalsts vides aizsardzības un klimata pasākumiem var būt saderīgs ar Eiropas Savienības (ES) valsts atbalsta noteikumiem.

Lai atbalsts būtu saderīgs, tam ir jāatbilst šādiem nosacījumiem:

• tas veicina saimniecisko darbību;
• tas stimulē darbības, kas sniedz ieguvumu videi saskaņā ar Zaļā kursa mērķiem;
• tas nekaitē konkurencei un tirdzniecībai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Šīs pamatnostādnes attiecas uz valsts atbalstu, ko piešķir:

• saimnieciskajai darbībai, kas uzlabo vides aizsardzību, ieskaitot klimata aizsardzību;
• darbībām enerģētikas nozarē, uz kurām attiecas ES noteikumi;
• nozarēm, uz kurām attiecas konkrēti noteikumi par valsts atbalstu, ja vien šādi noteikumi neparedz citādi;
• vides atbalsta pasākumiem par labu lielām lidostām, kurās pasažieru skaits gadā pārsniedz 5 miljonus, noraugoties uz Aviācijas pamatnostādņu 17. punkta b) apakšpunktu.

Pamatnostādnes attiecas uz šādiem atbalsta veidiem:

• atbalsts siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai un piesaistei, arī piešķirot atbalstu atjaunīgajai enerģijai un energoefektivitātei;
• atbalsts ēku energosnieguma un vidiskā snieguma uzlabošanai;
• atbalsts tīru transportlīdzekļu (ko izmanto gaisa, autoceļu, dzelzceļa, iekšzemes ūdensceļu un jūras transporta nozarē) un tīra mobilo dienestu aprīkojuma iegādei un nomai, kā arī transportlīdzekļu un mobilo dienestu aprīkojuma modernizācijai;
• atbalsts tīru transportlīdzekļu uzlādes vai uzpildes infrastruktūras ieviešanai;
• atbalsts resursefektivitātei un pārejai uz aprites ekonomiku;
• atbalsts tāda piesārņojuma prevencijai vai samazināšanai, kas nav siltumnīcefekta gāzes;
• atbalsts videi nodarīta kaitējuma remediācijai, dabisko dzīvotņu un ekosistēmu atveseļošanai, bioloģiskās daudzveidības aizsardzībai vai atjaunošanai un dabā balstītu klimatadaptācijas un klimatmitigācijas risinājumu īstenošanai;
• atbalsts elektroapgādes drošībai;
• atbalsts energoinfrastruktūrai;
• atbalsts centralizētajai siltumapgādei un aukstumapgādei;
• atbalsts, ko piešķir kā elektroenerģijas nodevu samazinājumu energoietilpīgiem lietotājiem;
• atbalsts to elektrostaciju slēgšanai, kurās izmanto ogles, kūdru vai degslānekli, un ar ogļu, kūdras vai degslānekļa ieguvi saistīto kalnrūpniecības darbību slēgšanai;
• atbalsts pētījumiem vai konsultāciju pakalpojumiem klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomā.

Saderības pārbaudē Komisijai ir jānovērtē, vai atbalsts palīdz veicināt konkrētu saimniecisko darbību attīstību (pozitīvais nosacījums) un nelabvēlīgi neietekmē tirdzniecības apstākļus, kas ir pretrunā kopīgām interesēm (negatīvais nosacījums). Attiecībā uz katru atbalsta kategoriju Komisija analizē šādus aspektus:

• ka atbalsts veicina saimnieciskās darbības attīstību:
  • ar pasākumu veicinātās saimnieciskās darbības identifikācija, tās pozitīvā ietekme uz sabiedrību kopumā un tās iespējamais nozīmīgums konkrētām ES rīcībpolitikām;
  • atbalsta stimulējošā ietekme;
  • nav pārkāpts neviens relevants ES tiesību akts.
• ka atbalsts nerada nepamatotu nelabvēlīgu iespaidu uz tirdzniecību:
  • vajadzība pēc valsts iejaukšanās;
  • atbalsta piemērotība;
  • atbalsta samērīgums (atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams tā mērķa sasniegšanai);
  • atbalsta pārredzamība;
  • izvairīšanās no nepamatotas negatīvas ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību.
• vispārējs līdzsvars starp atbalsta pozitīvo ietekmi un negatīvo iespaidu uz konkurenci un tirdzniecību. Šeit ietilpst tādi faktori kā:
  • ieguldījums pārejā uz vidiski ilgtspējīgām darbībām un virzībā uz juridiski saistošo mērķrādītāju sasniegšanu saskaņā ar Eiropas Klimata aktu un 2030. gadam izvirzītajiem enerģētikas un klimata mērķrādītājiem.
  • principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošana;
  • atbalsta laika ierobežojums un ex post izvērtējums.

Šīs pamatnostādnes neattiecas uz šādiem valsts atbalsta veidiem:

• atbalsts videi nekaitīgu produktu, iekārtu vai transportlīdzekļu projektēšanai un ražošanai;
• atbalsts pētniecībai, izstrādei un inovācijai;
• atbalsts lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;
• atbalsts kodolenerģētikai.

KOPŠ KURA LAIKA PAMATNOSTĀDNES IR PIEMĒROJAMAS?

Komisija šīs pamatnostādnes piemēro, lai novērtētu visu to klimata, vides aizsardzības un enerģētikas jomas atbalsta pasākumu saderību, par kuriem jāziņo un kuri piešķirti vai kurus paredzēts piešķirt pēc 2022. gada 27. janvāra. ES dalībvalstīm pēc vajadzības jāgroza spēkā esošās vides aizsardzības un enerģētikas nozares atbalsta shēmas, lai tās atbilstu šīm pamatnostādnēm, ne vēlāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

KONTEKSTS

Lai novērstu to, ka valsts atbalsts rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus iekšējā tirgū un ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm, Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 1. punktā ir noteikts princips, ka valsts atbalsts ir aizliegts. Tomēr atsevišķos gadījumos šāds atbalsts var būt saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 107. panta 2. un 3. punktu.

Pamatnostādnes par valsts atbalstu ir saskaņotas ar ES mērķiem un mērķrādītājiem, kas minēti Eiropas zaļajā kursā, un ar ES enerģētikas un vides tiesību aktiem, arvien lielāku nozīmi piešķirot vides, tostarp klimata, aizsardzībai. Tās dalībvalstīm sniedz elastīgu sistēmu dažādo vides mērķu mērķtiecīgai un rentablai sasniegšanai.

Ar tām aizstāj iepriekšējās Pamatnostādnes par valsts atbalstu vides aizsardzībai un enerģētikai, kas tika pieņemtas 2014. gadā.

Plašāka informācija:

• Tiesību akti (enerģētika un vide) (Eiropas Komisija).

PAMATDOKUMENTS

Komisijas paziņojums. Pamatnostādnes par valsts atbalstu klimata, vides aizsardzības un enerģētikas pasākumiem (2022) (OV L 80, 18.2.2022., 1.–89. lpp.).

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata akts”) (OV L 243, 9.7.2021., 1.–17. lpp.).

Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Eiropadomei, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai. Eiropas zaļais kurss (COM(2019) 640 final, 11.12.2019.).

Komisijas Regula (ES) Nr. 651/2014 (2014. gada 17. jūnijs), ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (OV L 187, 26.6.2014., 1.–78. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, Trešā daļa – Savienības iekšpolitika un rīcība, VII sadaļa – Kopīgi noteikumi par konkurenci, nodokļiem un tiesību aktu tuvināšanu, 1. nodaļa – Konkurences noteikumi, 2. iedaļa – Valsts atbalsts, 107. pants (bijušais EKL 87. pants) (OV C 202, 7.6.2016., 91.–92. lpp.).

Pēdējo reizi atjaunots: 24.11.2022