EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Sarežģītā situācijā nonākušu finanšu iestāžu problēmu risināšana

 

KOPSAVILKUMS:

Direktīva 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma noteikumus

KĀDS IR ŠĪS DIREKTĪVAS MĒRĶIS?

  • Tajā ir izklāstīti jauni noteikumi, kā palīdzēt sarežģītā situācijā nonākušām finanšu iestādēm, jo daudzām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm savās banku sistēmās bija jāiepludina valsts līdzekļi, lai 2008. gada finanšu krīzes sākumā glābtu bankas.
  • Tās mērķis ir turpmākos banku maksātnespējas gadījumos izvairīties no pārņemšanas, izmantojot nodokļu maksātāju naudu.
  • Ar to izveido kopīgus ES noteikumus maksātnespējīgu banku atveseļošanai un pārstrukturēšanai.

SVARĪGĀKIE ASPEKTI

Grūtībās nonākušas bankas – novēršana

  • Visām bankām ir jāsagatavo atveseļošanas plāns, ko tās iesniedz savas valsts kompetentajai iestādei.
  • Ja atveseļošana nav bijusi sekmīga un ir vajadzīga pārstrukturēšana (noregulējums), valsts noregulējuma iestādei ir jāsagatavo noregulējuma plāns.
  • Abos dokumentos ir aprakstītas darbības, kas jāveic tad, ja banka nonāk grūtībās, kas izraisa tās maksātnespēju.

Bankas sarežģītā finansiālā situācijā – agrīna intervence

Ja banka ir sarežģītā finansiālā situācijā, valsts kompetentajai iestādei ir pilnvaras veikt intervences pasākumus, piemēram, iecelt bankas pagaidu administratoru.

Maksātnespējīgas bankas – pārstrukturēšana (noregulējums)

  • Ja bankas lejupslīde turpinās, valsts noregulējuma iestādei ir dažādas pilnvaras samazināt izmaksas, kas gulsies uz nodokļu maksātāju pleciem bankas maksātnespējas gadījumā. Vissvarīgākās pilnvaras ir noteikt, ka izmaksas pirmām kārtām jāuzņemas privātajam sektoram.
  • Šis rekapitalizācijas mehānisms, kas iezīmē būtiskas pārmaiņas, salīdzinot ar publiskas pārņemšanas instrumentu, stājās spēkā ne vēlāk kā 2016. gada janvārī. Dalībvalstis varēja lemt par rekapitalizācijas instrumenta iekļaušanu savās juridiskajās sistēmās pirms šī datuma.
  • Bankas bankrota gadījumā akcionāri ir pirmie, kuriem jāsedz restrukturizācijas izmaksas. Pēc tam finansējums ir jāsniedz kreditoriem, bet kā pēdējiem finansējums ir jānodrošina personām ar negarantētiem noguldījumiem (ar noguldījumiem vairāk kā 100 000 EUR apmērā). Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2017/2399 tika saskaņoti noteikumi par bankas kreditoru hierarhiju, izveidojot jaunu nepreferenciālu pirmās kārtas parādu klasi, kas maksātnespējas gadījumā atrodas augstāk par pašu kapitāla instrumentiem un tiem pakārtotajām saistībām, bet zemāk par citām pirmās kārtas saistībām. Šī jaunā līgumiskā pirmās kārtas parāda maksātnespējas prioritāte uzlabos iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu attiecībā uz parāda instrumentiem, kuri atbilst minimuma prasībām pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Tā arī palīdzēs ES teritorijā īstenot G20 kopējās zaudējumu absorbcijas spējas (TLAC) standartu globālām sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm.
  • Akcionāriem un kreditoriem ir jāsedz maksātnespējīgās iestādes zaudējumi. Tie sedz zaudējumus vismaz 8 % apmērā no pārstrukturējamās bankas kopējo saistību (parādu vai pienākumu) apjoma. Ja joprojām ir jāsedz zaudējumi, var iesaistīties noregulējuma fonds (sk. tālāk tekstā). Valsts iestādes var izmantot arī tādas pilnvaras kā iespēju pārdot pārstrukturējamo iestādi vai apvienot to ar citu iestādi.
  • Lai īstenotu TLAC standartu, ko 2015. gada novembrī izstrādāja Finanšu stabilitātes padome, ar grozījumu Direktīvu (ES) 2019/879 tika ieviesti jauni noteikumi attiecībā uz zaudējumu absorbcijas un rekapitalizācijas spēju kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām.
  • Ar grozījumu Direktīvu (ES) 2022/2556 šīs direktīvas un vairāku citu saistīto direktīvu noteikumus saskaņo ar prasībām attiecībā uz finanšu vienību IKT risku, kas izklāstītas regulā par finanšu nozares digitālās darbības noturību (Regula (ES) 2022/2554 (skatīt kopsavilkumu)).

Valstu noregulējuma fondi finansiāla atbalsta sniegšanai banku pārstrukturēšanas plāniem

Katrai dalībvalstij ir jāizveido valsts noregulējuma fonds, ko iepriekš finansē tās teritorijā nodibinātas kredītiestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības. Šis fonds tiek izmantots, lai finansētu maksātnespējīgas bankas pārstrukturēšanu.

Īstenošanas akti un deleģētie akti

Eiropas Komisija laikposmā no 2015. līdz 2023. gadam pieņēma virkni īstenošanas aktu un deleģēto aktu saistībā ar Direktīvu 2014/59/ES. Tie ir šādi:

  • Deleģētā regula (ES) 2015/63, saskaņā ar kuru:
    • aprēķina un koriģē iestāžu riska profilu un iemaksas, kas bankām jāveic noregulējuma fondos,
    • nosaka informāciju, kura bankām jāsniedz, lai varētu aprēķināt iemaksas, kas tām jāveic noregulējuma fondā;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/778 attiecībā uz:
    • apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt iestādes maksājumus noregulējuma fondam,
    • kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai noteiktu to, kuras no iestādes darbībām, pakalpojumiem un operācijām ir būtiskas ekonomikai,
    • kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai noteiktu galvenās darbības jomas un saistītos pakalpojumus;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/860, ar ko papildus konkretizē apstākļus, kad ir nepieciešami izņēmumi attiecībā uz norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanu saskaņā ar 44. panta 3. punktu Direktīvā 2014/59/ES;
  • Īstenošanas regula (ES) 2016/911 attiecībā uz nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu apraksta formu un saturu;
  • Īstenošanas regula (ES) 2016/962 par vienotiem formātiem, veidnēm un definīcijām, kuri nepieciešami, lai kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes identificētu un nosūtītu Eiropas Banku iestādei (EBI) informāciju;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/1075 par, līdztekus citiem jautājumiem, standartiem attiecībā uz atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/1400 par uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna minimuma elementiem un ziņojumu par tā īstenošanu minimālo saturu;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/1401 attiecībā uz standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/1450 par kritērijiem metodoloģijai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;
  • Deleģētā regula (ES) 2016/1712 par standartiem informācijas sniegšanai par finanšu līgumiem;
  • Deleģētā regula (ES) 2017/867 par vienošanos kategorijām, kas aizsargājamas īpašuma daļējas pārvešanas gadījumā;
  • Deleģētā regula (ES) 2018/344 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā (vērtēšana 3);
  • Deleģētā regula (ES) 2018/345 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz finanšu iestāžu vai vienību aktīvu un saistību vērtības noteikšanas metodiku;
  • Deleģētā regula (ES) 2019/348 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem;
  • Īstenošanas regula (ES) 2021/622, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus par vienotām ziņošanas veidnēm, norādījumiem un metodoloģiju ziņošanai Eiropas Banku iestādei par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām;
  • Deleģētā regula (ES) 2021/1118 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Direktīvā 2013/36/ES minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas;
  • Deleģētā regula (ES) 2021/1340 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko nosaka līguma noteikumu saturu attiecībā uz noregulējuma atlikšanas pilnvaru atzīšanu;
  • Deleģētā regula (ES) 2021/1527 par regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu.

KOPŠ KURA LAIKA ŠIE NOTEIKUMI IR PIEMĒROJAMI?

  • Direktīva 2014/59/ES valstu tiesību aktos bija jātransponē līdz 2014. gada 31. decembrim, un tās noteikumus piemēro kopš 2015. gada 1. janvāra.
  • Grozījumu Direktīva (ES) 2017/2399 bija jātransponē līdz 2018. gada 28. decembrim, un tās noteikumus piemēro no minētā datuma.
  • Grozījumu Direktīva (ES) 2019/879 bija jātransponē līdz 2020. gada 28. decembrim. Kopš šī datuma tās noteikumi tiek piemēroti dalībvalstīs, izņemot noteikumus par pašu kapitāla un atbilstīgo saistību minimālo prasību publiskošanu, ko piemēro no 2024. gada 1. janvāra vai vēlāk.
  • Grozījumu Direktīva (ES) 2022/2556 ir jātransponē līdz 2025. gada 17. janvārim, un tās noteikumi būs piemērojami no minētā datuma.

KONTEKSTS

Plašāka informācija:

PAMATDOKUMENTS

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190.–348. lpp.).

Direktīvas 2014/59/ES turpmākie grozījumi ir iekļauti pamattekstā. Šai konsolidētajai versijai ir tikai dokumentāla vērtība.

SAISTĪTIE DOKUMENTI

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2022/2556 (2022. gada 14. decembris), ar ko groza Direktīvas 2009/65/EK, 2009/138/EK, 2011/61/ES, 2013/36/ES, 2014/59/ES, 2014/65/ES, (ES) 2015/2366 un (ES) 2016/2341 attiecībā uz finanšu nozares digitālās darbības noturību (OV L 333, 27.12.2022., 153.–163. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2554 (2022. gada 14. decembris) par finanšu nozares digitālās darbības noturību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1060/2009, (ES) Nr. 648/2012, (ES) Nr. 600/2014, (ES) Nr. 909/2014 un (ES) 2016/1011 (OV L 333, 27.12.2022., 1.–79. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1527 (2021. gada 31. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu (OV L 329, 17.9.2021., 2.–5. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1340 (2021. gada 22. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem papildina, nosakot līguma noteikumu saturu attiecībā uz noregulējuma atlikšanas pilnvaru atzīšanu (OV L 292, 16.8.2021., 1.–3. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2021/1118 (2021. gada 26. marts), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizētas metodes, ko noregulējuma iestādes izmanto, lai aplēstu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES 104.a pantā minēto prasību un apvienoto rezervju prasību noregulējuma vienībām noregulējuma grupas konsolidētajā līmenī, ja uz noregulējuma grupu minētās prasības saskaņā ar minēto direktīvu neattiecas (OV L 241, 8.7.2021., 1.–6. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2021/622 (2021. gada 15. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES piemērošanas vajadzībām nosaka īstenošanas tehniskos standartus par vienotām ziņošanas veidnēm, norādījumiem un metodoloģiju ziņošanai par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (OV L 131, 16.4.2021., 123.–136. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2019/348 (2018. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji, ar ko novērtē iestādes maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem (OV L 63, 4.3.2019., 1.–11. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2018/1624 (2018. gada 23. oktobris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz procedūrām, standarta veidlapām un veidnēm informācijas sniegšanai kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noregulējuma plānu vajadzībām un atceļ Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2016/1066 (OV L 277, 7.11.2018., 1.–65. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/344 (2017. gada 14. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz metodiku par piemērojamo režīmu atšķirības vērtēšanu noregulējuma gadījumā (OV L 67, 9.3.2018., 3.–7. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2018/345 (2017. gada 14. novembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros konkretizēti kritēriji attiecībā uz finanšu iestāžu vai vienību aktīvu un saistību vērtības noteikšanas metodiku (OV L 67, 9.3.2018., 8.–17. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2017/867 (2017. gada 7. februāris) par vienošanos kategorijām, kas aizsargājamas īpašuma daļējas pārvešanas gadījumā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES 76. pantu (OV L 131, 20.5.2017., 15.–19. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1712 (2016. gada 7. jūnijs), ar ko attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē informācijas minimumu par finanšu līgumiem, kas būtu jāiekļauj detalizētajā uzskaitē, un apstākļus, kuros šī prasība būtu jāizvirza, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 258, 24.9.2016., 1.–7. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1450 (2016. gada 23. maijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuros precizēti kritēriji metodoloģijai, ar kuru nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām (OV L 237, 3.9.2016., 1.–9. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1401 (2016. gada 23. maijs), ar ko attiecībā uz regulatīviem tehniskiem standartiem par metodēm un principiem tādu saistību vērtēšanai, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem, papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 228, 23.8.2016., 7.–15. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1400 (2016. gada 10. maijs), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē uzņēmējdarbības reorganizācijas plāna minimuma elementus un ziņojumu par plāna īstenošanā gūtajiem panākumiem minimālo saturu (OV L 228, 23.8.2016., 1.–6. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/1075 (2016. gada 23. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar kuriem precizē atveseļošanas plānu, noregulējuma plānu un grupas noregulējuma plānu saturu, minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jānovērtē attiecībā uz atveseļošanas plāniem un grupas atveseļošanas plāniem, nosacījumus grupas finansiālajam atbalstam, prasības neatkarīgiem vērtētājiem, norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru līgumisku atzīšanu, paziņošanas prasību un apturēšanas paziņojuma procedūras un saturu un noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas (OV L 184, 8.7.2016., 1.–71. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/962 (2016. gada 16. jūnijs), ar ko paredz īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem, veidnēm un definīcijām, kuri nepieciešami, lai kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes identificētu un nosūtītu Eiropas Banku iestādei informāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (OV L 160, 17.6.2016., 35.–49. lpp.).

Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2016/911 (2016. gada 9. jūnijs), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu, paredzēto nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu apraksta formu un saturu (OV L 153, 10.6.2016., 25.–27. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/860 (2016. gada 4. februāris), ar ko papildus konkretizē apstākļus, kad ir nepieciešami izņēmumi attiecībā uz norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanu saskaņā ar 44. panta 3. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/59/ES, ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu (OV L 144, 1.6.2016., 11.–20. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2016/778 (2016. gada 2. februāris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES attiecībā uz apstākļiem un nosacījumiem, saskaņā ar kuriem pilnībā vai daļēji var atlikt ārkārtas ex post maksājumus, un par kritērijiem darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanai attiecībā uz kritiski svarīgajām funkcijām un darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanu attiecībā uz galvenajām darbības jomām (OV L 131, 20.5.2016., 41.–47. lpp.).

Komisijas Deleģētā regula (ES) 2015/63 (2014. gada 21. oktobris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES papildina attiecībā uz ex ante iemaksām noregulējuma finansēšanas mehānismos (OV L 11, 17.1.2015., 44.–64. lpp.).

Skatīt konsolidēto versiju.

Pēdējo reizi atjaunots: 20.06.2023

Top