1

Ar savu apelācijas sūdzību Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) lūdz atcelt Eiropas Savienības Vispārējās tiesas 2015. gada 7. oktobra spriedumu European Dynamics Luxembourg u.c./ITSB (T‑299/11, turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”, EU:T:2015:757), ar kuru Vispārējā tiesa ir nospriedusi:

2

Padomes 2002. gada 25. jūnija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (OV 2002, L 248, 1. lpp.), kas grozīta ar Padomes 2006. gada 13. decembra Regulu (EK, Euratom) Nr. 1995/2006 (OV 2006, L 390, 1. lpp.) (turpmāk tekstā –“Finanšu regula”), ir paredzēti pamatnoteikumi, ar ko reglamentē visu budžeta nozari attiecībā uz tādām jomām kā publiskais iepirkums.

3

Atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmajai daļai līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru kandidatūra vai piedāvājums ticis noraidīts, paziņo šāda lēmuma pamatojumu un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts. Šī paša punkta otrajā daļā tomēr ir paredzēts, ka konkrētu informāciju var nepublicēt, ja tas kavētu tiesību aktu piemērošanu, būtu pretēji vispārības interesēm vai kaitētu valsts vai privāta uzņēmuma likumīgām uzņēmējdarbības interesēm, kā arī varētu deformēt godīgu konkurenci starp tiem.

4

Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulas (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Regulai Nr. 1605/2002 (OV 2002, L 357, 1. lpp.), kas grozīta ar Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Regulu (EK, Euratom) Nr. 478/2007 (OV 2007, L 111, 13. lpp.), 149. pantā ir precizēti pienākumi, kuri ir noteikti līgumslēdzējai iestādei attiecībā uz kandidātu un pretendentu informēšanu atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punktam.

5

Saskaņā ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulas (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 16. decembra Regulu (ES) 2015/2424 (OV 2015, L 341, 21. lpp.) (turpmāk tekstā – Regula Nr. 207/2009) 115. panta 1. un 2. punktu EUIPO ir Savienības aģentūra un ir juridiska persona. Visās dalībvalstīs EUIPO ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko šo valstu tiesību akti piešķir juridiskām personām. Tas tostarp var iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

6

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 118. panta 3. un 4. punktu attiecībā uz ārpuslīgumiskām saistībām EUIPO saskaņā ar vispārējiem principiem, kas ir kopīgi dalībvalstu tiesībām, atlīdzina visus zaudējumus, kuri radušies tā nodaļu vai tā darbinieku pienākumu izpildes rezultātā. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā ir visi strīdi, kas saistīti ar šādu zaudējumu atlīdzināšanu.

7

Tiesvedības priekšvēsture ir izklāstīta pārsūdzētā sprieduma 1.–28. punktā.

8

Ņemot vērā šos faktus 2011. gada 6. jūnijā European Dynamics Luxembourg, Evropaïki Dynamiki – Proigmena Systimata Tilepikoinonion Pliroforikis kai Tilematikis AE un European Dynamics Belgium SA (turpmāk tekstā kopā – “European Dynamics Luxembourg u.c.”) cēla prasību Vispārējā tiesā atcelt apstrīdēto lēmumu. Tiesas sēdē atteikušās no viena no saviem prasījumiem, pēdējās minētās lūdza:

9

Lūguma atcelt tiesību aktu pamatojumam European Dynamics Luxembourg u.c. izvirzīja trīs pamatus. Ar savu pirmo pamatu tās pārmeta EUIPO, ka tas esot pārkāpis Finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmo daļu un Regulas Nr. 2342/2002, kas grozīta ar Regulu Nr. 478/2007, 149. pantu, kā arī pienākumu norādīt pamatojumu LESD 296. panta otrās daļas izpratnē, atsakot tām sniegt pietiekamu skaidrojumu vai pamatojumu attiecībā uz piešķiršanas lēmumu. Otrais pamats bija saistīts ar “trūkumiem specifikācijās”, jo EUIPO tām par sliktu esot piemērojis jaunu piešķiršanas kritēriju un jaunu piešķiršanas apakškritēriju punktu sadalījumu, kas nebija norādīti specifikācijās. Ar trešo pamatu European Dynamics Luxembourg u.c. pārmeta EUIPO vairākas acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

10

Vispārējā tiesa secīgi izvērtēja prasības atcelt tiesību aktu otro, trešo un pirmo pamatu.

11

Vispirms – pirmā pamata izskatīšanas ietvaros – pārsūdzētā sprieduma 48. punktā Vispārējā tiesa nosprieda, ka EUIPO sniegtais nelabvēlīgais komentārs saistībā ar European Dynamics Luxembourg piedāvājumu, saskaņā ar kuru piedāvājumos, kas bija saņēmuši lielāku punktu skaitu nekā tās piedāvājums, saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju, “izmaiņu vadība un komunikācija ir identificētas kā divi visbūtiskākie uzdevumi, lai projekts izdotos”, pierādīja, ka EUIPO ir piemērojis citādu ar pirmo piešķiršanas kritēriju saistītu apakškritēriju punktu sadalījumu. Šī sprieduma 53. punktā Vispārējā tiesa secināja, ka, tā kā šāds punktu sadalījums nebija paredzēts ne specifikācijās, ne arī iepriekš paziņots pretendentiem, EUIPO par sliktu European Dynamics Luxembourg u.c. ir pārkāpis vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principus. Tādējādi minētā sprieduma 55. punktā Vispārējā tiesa daļēji apmierināja otro pamatu.

12

Turpinājumā, izvērtējot trešo pamatu, Vispārējā tiesa uzskatīja, ka atsevišķos EUIPO izklāstītajos nelabvēlīgajos komentāros par European Dynamics Luxembourg piedāvājuma novērtējumu saistībā ar pirmo un otro piešķiršanas kritēriju ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Pirmkārt, pārsūdzētā sprieduma 91. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka minētajā punktā izklāstītajā nelabvēlīgajā komentārā ir pieļauts vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpums, šajā pašā vērtējumā noteikti arī ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Otrkārt, pārsūdzētā sprieduma 102. punktā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka minētais nelabvēlīgais komentārs, saskaņā ar kuru tā neesot iesniegusi “nevienu piedāvājamā produkta paraugu”, arī ietverot acīmredzamu kļūdu vērtējumā, jo tas nerodot nekādu pamatojumu specifikācijās. Līdz ar to Vispārējā tiesa apmierināja trešo pamatu saistībā ar iebildumiem, kas vērsti pret šiem pašiem nelabvēlīgiem komentāriem, un to noraidīja pārējā daļā.

13

Turklāt, joprojām izskatot trešo pamatu, pārsūdzētā sprieduma 86., 89. un 95. punktā Vispārējā tiesa konstatēja, ka vairākos citos EUIPO komentāros saistībā ar European Dynamics Luxembourg piedāvājuma novērtējumu attiecībā uz pirmo piešķiršanas kritēriju nebija norādīts pamatojums LESD 296. panta otrās daļas, lasot to kopsakarā ar Finanšu regulas 100. panta 2. punktu, izpratnē un tādējādi Vispārējā tiesa nevarēja pārbaudīt acīmredzamu kļūdu vērtējumā esamību attiecībā uz šiem komentāriem.

14

Visbeidzot, izvērtējot pirmo pamatu, pēc tam kad Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 134. punktā bija atsaukusies uz vērtējumiem, kas ir atzīti par nepietiekami pamatotiem trešā pamata izskatīšanai, šī sprieduma 135. punktā Vispārējā tiesa nolēma, ka apstrīdētajā lēmumā ir pieļauti vairāki trūkumi pamatojumā.

15

Šādos apstākļos Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 136. punktā uzskatīja, ka apstrīdētais lēmums bija jāatceļ pilnībā.

16

Atbalstot savu prasību par zaudējumu atlīdzību, kā tas izriet no šī paša sprieduma 137. punkta, European Dynamics Luxembourg u.c. lūdza kompensāciju par zaudēto iespēju noslēgt attiecīgo līgumu kā līgumslēdzējām, kas ierindotas pirmajā vietā, kā arī par ciesto morālo kaitējumu saistībā ar kaitējumu to reputācijai un uzticamībai.

17

Vispārējā tiesa konstatēja, ka ir izpildīti priekšnosacījumi, lai iestātos Savienības ārpuslīgumiskā atbildība atbilstoši LESD 340. panta otrajai daļai, jo tās konstatētie pārkāpumi pēc būtības ir varējuši ietekmēt iespēju, ka European Dynamics Luxembourg piedāvājums tiks ierindots kaskādes sistēmas pirmajā vai otrajā vietā.

18

Tomēr Vispārējā tiesa nosprieda, ka nav jāpārbauda, vai pastāv kaitējums European Dynamics Luxembourg u.c. reputācijai un uzticamībai, jo ar piešķiršanas lēmuma atcelšanu principā ir pietiekami, lai atlīdzinātu ar to radīto kaitējumu. Līdz ar to Vispārējā tiesa daļēji apmierināja prasību par kaitējuma atlīdzību un aicināja lietas dalībniekus vienoties par maksājamās kaitējuma atlīdzības summu.

19

Ar savu apelācijas sūdzību EUIPO lūdz Tiesu:

20

European Dynamics Luxembourg u.c. lūdz Tiesai:

21

Savas apelācijas sūdzības pamatojumam EUIPO izvirza četrus pamatus, pirmais no kuriem attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, piemērojot vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principus, kā arī pamatojuma neesamību, otrais – uz kļūdu tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa apstrīdēto lēmumu ir atcēlusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā dēļ, trešais – uz Finanšu regulas 100. panta 2. punkta, lasot to kopā ar LESD 296. panta otro daļu, pārkāpumu un ceturtais – uz kļūdu tiesību piemērošanā un pamatojuma neesamību, ciktāl pārsūdzētajā spriedumā ir apmierināta European Dynamics Luxembourg u.c. celtā prasība par kaitējuma atlīdzību.

22

EUIPO apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, uzskatot, ka prezumētā jaunu punktu sadalījuma faktoru ieviešana saistībā ar pirmo vērtēšanas kritēriju izraisīja vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu neievērošanu. Tas norāda, ka Vispārējā tiesa kļūdaini ir nospriedusi, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpti šie principi, jo European Dynamics Luxembourg piedāvājuma novērtējums saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju ir veikts, ņemot vērā ar šo kritēriju saistīto apakškritēriju punktu sadalījuma faktorus, kas neizriet no specifikācijām un nav paziņoti pretendentiem. EUIPO ieskatā, pārsūdzētā sprieduma 53. punktā veiktais vērtējums, kas pierāda “automātisku cēloņsakarību” starp šo punktu sadalījuma faktoru ieviešanu un minēto principu pārkāpumu, ir balstīts uz Tiesas judikatūras kļūdainu interpretāciju un turklāt nav pietiekami pamatots. Šajā ziņā EUIPO it īpaši atsaucas uz 2005. gada 24. novembra spriedumu lietā ATI EAC e Viaggi di Maio u.c. (C‑331/04, EU:C:2005:718).

23

European Dynamics Luxembourg u.c. ieskatā, tā kā EUIPO Vispārējā tiesā nav apgalvojis, ka punktu sadalījuma faktori, kas nav ietverti specifikācijā, nav ietekmējuši piedāvājumu sagatavošanu, šis arguments, ar kuru Vispārējai tiesai tiek pārmests, ka tā nav pārbaudījusi, vai ar šo faktoru ieviešanu ir pārkāptas European Dynamics Luxembourg u.c. tiesības, pirmo reizi ir iesniegts šīs apelācijas sūdzības ietvaros, ir jauns un tādēļ nepieņemams.

24

Katrā ziņā šis pamats esot nepamatots. European Dynamics Luxembourg u.c. būtībā norāda, ka Vispārējā tiesa ir izpildījusi EUIPO izvirzītās Tiesas judikatūras prasības, jo, pat ja tā nav to minējusi, tā ir konstatējusi, ka minēto punktu sadalījuma faktoru ieviešana bez iepriekšējas paziņošanas tām ir nodarījusi kaitējumu.

25

Visbeidzot, European Dynamics Luxembourg u.c. uzskata, ka pārsūdzētais spriedums ir pietiekami tiesiski pamatots, jo Vispārējai tiesai nav iespējams veikt pilnīgu pārbaudi tieši tādēļ, ka EUIPO ir sniedzis neskaidrus komentārus un ka apstrīdētajā lēmumā nav ietverti ticami argumenti un pienācīgi apsvērumi.

26

Visupirms ir jānoraida European Dynamics Luxembourg u.c. iebilde par nepieņemamību.

27

Proti, EUIPO ir tiesīgs iesniegt apelācijas sūdzību, kurā ir ietverti pamati, kas radušies paša pārsūdzētā sprieduma dēļ un kuru mērķis ir apšaubīt tā pamatotību.

28

Ar saviem argumentiem, kuru nepieņemamību apgalvo European Dynamics Luxembourg u.c., EUIPO kritizē Vispārējās tiesas izvēlētā risinājuma pamatotību no tiesību viedokļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 29. novembris, Stadtwerke Schwäbisch Hall u.c./Komisija, C‑176/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:730, 17. punkts).

29

Attiecībā uz tās veikto pirmā pamata izskatīšanu pēc būtības EUIPO būtībā iebilst, ka Vispārējā tiesa kļūdaini esot piemērojusi Tiesas judikatūru, kas minēta pārsūdzētā sprieduma 48. punktā, un minētā sprieduma 53. punktā kļūdaini nospriedusi, ka EUIPO prettiesiski ir ieviesis ar pirmo piešķiršanas kritēriju saistītu apakškritēriju punktu sadalījuma faktorus.

30

Ir jākonstatē, ka šajā ziņā pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā.

31

Neapšaubāmi vienlīdzīgas attieksmes un pārskatāmības principi publisko iepirkumu procedūrās nozīmē, ka līgumslēdzējām iestādēm ir pienākums vienādi interpretēt piešķiršanas kritērijus visas procedūras laikā (spriedumi, 2001. gada 18. oktobris, SIAC Construction, C‑19/00, EU:C:2001:553, 43. punkts, kā arī 2010. gada 18. novembris, Komisija/Īrija, C‑226/09, EU:C:2010:697, 59. punkts un tajā minētā judikatūra).

32

Tādējādi līgumslēdzēja iestāde nevar piemērot līguma piešķiršanas kritēriju punktu sadalījuma normas vai apakškritērijus, kas iepriekš nav darīti zināmi pretendentiem (spriedums, 2008. gada 24. janvāris, Lianakis u.c., C‑532/06, EU:C:2008:40, 38. punkts).

33

Tomēr līgumslēdzējai iestādei ir iespēja pēc piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām noteikt apakškritēriju punktu sadalījuma koeficientus, kuri būtībā atbilst iepriekš pretendentiem paziņotajiem kritērijiem. Šai noteikšanai ex post tomēr ir jāatbilst trīs nosacījumiem, proti, tā nedrīkst, pirmkārt, grozīt iepirkumu procedūras specifikācijās vai paziņojumā par līgumu noteiktos līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus, otrkārt, tā neietver elementus, kas būtu varējuši ietekmēt piedāvājuma sagatavošanu, ja tie būtu bijuši zināmi piedāvājuma sagatavošanas laikā, un treškārt, tā nav tikusi veikta, ņemot vērā elementus, kas varētu diskriminējoši ietekmēt kādu no pretendentiem (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2005. gada 24. novembris, ATI EAC e Viaggi di Maio u.c., C‑331/04, EU:C:2005:718, 32. punkts; 2011. gada 21. jūlijs, Evropaïki Dynamiki/EMSA, C‑252/10 P, nav publicēts, EU:C:2011:512, 32. un 33. punkts, kā arī 2016. gada 14. jūlijs, TNS Dimarso, C‑6/15, EU:C:2016:555, 26. punkts)

34

Izskatāmajā lietā apstrīdētie konstatējumi attiecās uz ar pirmo piešķiršanas kritēriju saistītu apakškritēriju punktu sadalījuma ieviešanu, kas nebija nedz paredzēta specifikācijā, nedz iepriekš paziņota pretendentiem, un to EUIPO neapstrīd. Tādējādi, ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Vispārējā tiesa nebija tiesīga konstatēt vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpumu, iepriekš nepārbaudot, vai tajā ir tikusi izvirzīta un pierādīta šo trīs nosacījumu neievērošana.

35

Tā kā Vispārējā tiesa, pirms tā ir atzinusi par pamatotu prasības pirmajā instancē otrā pamata otro daļu, nav pārbaudījusi, vai šie trīs Tiesas judikatūrā noteiktie nosacījumi izskatāmajā lietā ir izpildīti, pirmais apelācijas sūdzības pamats ir apmierināms, turklāt nav nepieciešams pārbaudīt tā EUIPO argumenta pamatotību, saskaņā ar kuru Vispārējā tiesa nav ievērojusi savu pienākumu norādīt pamatojumu, kad tā konstatēja, ka no attiecīgo vērtēšanas apakškritēriju faktoru ieviešanas izrietēja vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpums.

36

Tā kā pārsūdzētā sprieduma 53. punktā norādītajā pamatojumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, ir jānorāda, ka līdz ar to, kā to savu secinājumu 49. punktā minēja ģenerāladvokāts, pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta vēl viena kļūda tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa, apmierinot prasības pirmajā instancē trešā pamata pirmās daļas devīto iebildumu, ir konstatējusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar attiecīgo pirmo piešķiršanas kritēriju. Proti, nepastāvot iespējai balstīties uz šo secinājumu, šī sprieduma 91. un 96. punkta pamatojums nav norādīts. Šāda pamatojuma nepietiekamība ir absolūts pamats, kas ir jāizvirza pēc savas iniciatīvas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 11. aprīlis, Mindo/Komisija, C‑652/11 P, EU:C:2013:229, 30. punkts un tajā minētā judikatūra).

37

EUIPO izvirzītais otrais pamats un trešā pamata otrā daļa ir jāizskata kopā.

38

Ar savu otro pamatu EUIPO būtībā norāda, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, pārsūdzētā sprieduma 136. punktā, lasot to kopsakarā ar tā 121. punktu, nolemjot, ka apgalvotās acīmredzamās kļūdas vērtējumā, kuras tā ir konstatējusi šī sprieduma 91., 95., 96. un 97.–103. punktā, attaisnojot apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Tas norāda, ka no pašas Vispārējās tiesas judikatūras izriet, ka prasītājam ir jāpierāda, ka acīmredzama kļūda vērtējumā ir ietekmējusi piešķiršanas procedūras gala rezultātu, kas Vispārējai tiesai tātad bija jāpārbauda. EUIPO apgalvo, ka, lai gan šī judikatūra ir saistīta ar pamatojuma neesamību, tā esot piemērojama arī acīmredzamām kļūdām vērtējumā.

39

Tādējādi Vispārējai tiesai esot bijis jāizvērtē, vai acīmredzamās kļūdas vērtējumā saistībā ar pirmo un otro piešķiršanas kritēriju, izvērtējot European Dynamics Luxembourg piedāvājumu, ir vai nav būtiski ietekmējušas attiecīgā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras rezultātu un līdz ar to – vai apstrīdētais lēmums būtu jāatceļ vai ne. Tomēr, EUIPO ieskatā, Vispārējā tiesa nav pārbaudījusi, vai, nepastāvot minētajām kļūdām vērtējumā, būtu bijis iespējams šo piedāvājumu ierindot kaskādes sistēmas pirmajā vai otrajā vietā. Tādējādi, uzskatot, ka apgalvotās kļūdas vērtējumā bija pietiekams iemesls, lai atceltu apstrīdēto lēmumu, Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

40

Runājot par acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju, kas konstatēta pārsūdzētā sprieduma 103. punktā, EUIPO būtībā iebilst, ka Vispārējā tiesa nav pārbaudījusi, vai šī kļūda ir ietekmējusi apstrīdētā lēmuma rezultātu, pārbaudot to, vai piešķiršanas kritēriju vērtējums, kurā nav pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, pati par sevi būtu pietiekams, lai attaisnotu European Dynamics Luxembourg piedāvājumam piešķirto rindas kārtību.

41

Trešā pamata otrajā daļā EUIPO Vispārējai tiesai būtībā pārmet, ka tā ir atcēlusi apstrīdēto lēmumu, nepārbaudot, vai tās konstatētie trūkumi pamatojumā paši par sevi vai kopā ar acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kuras arī ir tikušas norādītas, ir bijuši pietiekami, lai mainītu šī lēmuma rezultātu.

42

Lai pamatotu savu otro pamatu un trešā pamata otro daļu, EUIPO izvirza divus Vispārējās tiesas pasludinātos spriedumus.

43

Pirmkārt, EUIPO apgalvo, ka tad, ja Vispārējā tiesa konstatē pamatojuma nepietiekamību, kas pieļauta piešķiršanas lēmumā, šis lēmums var tikt atcelts šī iemesla dēļ tikai tad, ja pārējie minētā lēmuma elementi, kuros nav pieļauta šāda nelikumība, nav pietiekami, lai pamatotu šo lēmumu (spriedums, 2014. gada 10. aprīlis, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑340/09, nav publicēts, EU:T:2014:208, 115. un 116. punkts). EUIPO ieskatā, šajā spriedumā izklāstītā pieeja pēc analoģijas būtu jāpiemēro tad, ja Vispārējā tiesa konstatē acīmredzamu kļūdu vērtējumā, kas ir pieļauta piešķiršanas lēmumā.

44

Otrkārt, EUIPO norāda, ka, ja piedāvājumam piešķirtās atzīmes saistībā ar noteiktu piešķiršanas kritēriju pamatā ir vairāki nelabvēlīgi komentāri, no kuriem vienā vai vairākos ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, šajā atzīmē un novērtējumā, kas ir tās pamatā, nav pieļauta šāda kļūda tad, ja minētā atzīme ir balstīta arī uz komentāriem, kuros nav pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā (spriedums, 2014. gada 26. septembris, Evropaïki Dynamiki/Komisija, T‑498/11, nav publicēts, EU:T:2014:831, 196. un 197. punkts).

45

EUIPO ieskatā, izskatāmajā gadījumā saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju piešķirtā atzīme un atzīme, kas piešķirta saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju, bija balstīta nevis uz vienu, bet gan uz vairākiem nelabvēlīgiem un labvēlīgiem komentāriem, kurus Vispārējā tiesa ir uzskatījusi par tādiem, attiecībā uz kuriem acīmredzama kļūda vērtējumā nav pieļauta vai kuri nebija norādīti prasībā, nav tikušas pārbaudītas. Tas uzskata, ka Vispārējai tiesai līdz ar to būtu bijis jāpārbauda, vai šie citi komentāri paši par sevi nebija pietiekami, lai pamatotu līgumslēdzējas iestādes saistībā ar konkrēto piešķiršanas kritēriju piešķirto atzīmi.

46

Ar sava trešā pamata otro daļu EUIPO apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, atceļot apstrīdēto lēmumu un nepārbaudot, vai pārsūdzētā sprieduma 86., 89., 95., 134. un 135. punktā konstatētie trūkumi pamatojumā paši par sevi vai kopā ar acīmredzamām kļūdām vērtējumā, kuras arī ir tikušas norādītas, ir bijuši pietiekami, lai patiešām mainītu publiskā iepirkuma procedūras galīgo rezultātu.

47

European Dynamics Luxembourg u.c. uzskata, ka otrais pamats un trešā pamata otrā daļa ir nepamatoti.

48

Runājot par otro pamatu, vispirms ir jākonstatē, ka nav jāizskata acīmredzamas kļūdas vērtējumā saistībā ar pirmo vērtēšanas kritēriju ietekme, jo no pirmā pamata pārbaudes izriet, ka Vispārējai tiesai šādu kļūdu nebūtu bijis jākonstatē.

49

Runājot par to, ka Vispārējā tiesa nav ņēmusi vērā, ietekmi, kāda ir, pirmkārt, minētā lēmuma pamatojuma trūkumam un, otrkārt, acīmredzamai kļūdai vērtējumā saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju, kas konstatēta pārsūdzētā sprieduma 103. punktā, uz piešķiršanas lēmuma spēkā esamību, ir jānorāda, ka nepietiekams pamatojums vai acīmredzama kļūda vērtējumā saistībā ar piešķiršanas kritēriju neattaisno piešķiršanas lēmuma atcelšanu, ja tajā ir ietverti citi elementi, kuri paši par sevi ir pietiekami, lai to juridiski pamatotu.

50

Šādā gadījumā pamati, kas attiecas uz šiem pārkāpumiem, ir neefektīvi (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2001. gada 12. jūlijs, Komisija un Francija/TF1, C‑302/99 P un C‑308/99 P, EU:C:2001:408, 27. punkts, kā arī 2007. gada 26. aprīlis, Alcon/ITSB, C‑412/05 P, EU:C:2007:252, 41. punkts).

51

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka ar savu otro pamatu un trešā pamata otro daļu EUIPO vienīgi apgalvo, ka Vispārējā tiesa ir kļūdaini piemērojusi pati savu judikatūru un ka tās konstatētie pārkāpumi nebūtu mainījuši apstrīdētā lēmuma rezultātu.

52

It īpaši EUIPO nepaskaidro un nepierāda, ka izskatāmās lietas apstākļos apstrīdētais lēmums nevarētu būt bijis labvēlīgāks European Dynamics Luxembourg, ja nepastāvētu dažādie Vispārējās tiesas konstatētie pārkāpumi.

53

Šādos apstākļos EUIPO nevar pamatoti pārmest Vispārējai tiesai, ka pēdējā minētā nav pārbaudījusi, vai kļūda vērtējumā saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju un pamatojuma trūkumiem, kurus tā konstatēja saistībā ar apstrīdēto lēmumu, būtu varējuši ietekmēt šī lēmuma rezolutīvo daļu.

54

Līdz ar to EUIPO otrais pamats un trešā pamata otrā daļa ir noraidāma.

55

Ar sava trešā pamata pirmo daļu EUIPO apgalvo, ka Vispārējā tiesa nav ievērojusi pienākuma norādīt pamatojumu, kas līgumslēdzējai iestādei noteikts atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punktam, apjomu. Izvērtējot atsevišķi katru vērtēšanas komisijas komentāru, tajā pašā laikā neņemot vērā plašāku novērtējuma kontekstu, kurā tas ir izteikts, šim pienākumam Vispārējā tiesa esot piešķīrusi saturu, kas ir šaurāks nekā tas, ko Tiesa ir noteikusi 21. punktā 2012. gada 4. oktobra spriedumā, uz kuru ir atsauce pārsūdzētā sprieduma 129. punktā, lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija (C‑629/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:617). Saskaņā ar šo judikatūru līgumslēdzējai iestādei nav jāpaziņo noraidītajam pretendentam ne detalizēts pārskats par veidu, kādā katra tā piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, ne detalizēts tā piedāvājuma salīdzinājums ar izraudzīto piedāvājumu.

56

European Dynamics Luxembourg u.c. norāda, ka šī trešā pamata daļa nav pamatota.

57

Runājot par apelācijas sūdzības trešā pamata pirmo daļu, ir jāpārbauda, vai attiecīgi pārsūdzētā sprieduma 81.–86., 87.–89. un 90.–95. punktā norādīto iemeslu dēļ Vispārējā tiesa nav piemērojusi stingrākas prasības nekā tās, kuras izriet no 2012. gada 4. oktobra sprieduma lietā Evropaïki Dynamiki/Komisija (C‑629/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:617).

58

Ir jāatgādina, ka šī sprieduma 20.–22. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka atbilstoši Finanšu regulas 100. panta 2. punkta pirmajai daļai līgumslēdzēja iestāde visiem kandidātiem vai pretendentiem, kuru kandidatūra vai piedāvājums ticis noraidīts, paziņo šāda lēmuma pamatojumu, un visiem pretendentiem, kuru piedāvājumi bijuši pieņemami, pēc to iesniegta rakstiska pieprasījuma paziņo veiksmīgā piedāvājuma raksturlielumus un salīdzinošo izdevīgumu, kā arī tā pretendenta nosaukumu, kuram līgums piešķirts. Tomēr līgumslēdzējai iestādei nevar prasīt, lai tā paziņotu pretendentam, kura piedāvājums ticis noraidīts, pirmkārt, – papildus šī piedāvājuma noraidīšanas pamatojumam – detalizētu pārskatu par veidu, kādā katra tā piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, to izvērtējot, un, otrkārt, saistībā ar izraudzītā piedāvājuma raksturlielumiem un nosacīto priekšrocību paziņošanu – detalizētu tā salīdzinājumu ar noraidītā pretendenta piedāvājumu. Tāpat līgumslēdzējai iestādei nav noraidītajam pretendentam pēc tā rakstiska pieteikuma jāiesniedz vērtēšanas ziņojums pilnībā.

59

Turklāt LESD 296. panta otrajā daļā prasītais pamatojums ir jāvērtē, ievērojot attiecīgās lietas apstākļus, it īpaši tiesību akta saturu un izvirzīto argumentu būtību. Pamatojumam nav jāietver visi nozīmīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojums atbilst LESD 296. panta prasībām, ir jāvērtē, ievērojot ne tikai šī akta formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas tās tiesību normas, kuras reglamentē attiecīgo jomu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 12. septembris, Anagnostakis/Komisija, C‑589/15 P, EU:C:2017:663, 29. punkts un tajā minētā judikatūra).

60

Visupirms ir jānorāda, ka nav jāizskata EUIPO izteiktā kritika attiecībā uz apsvērumiem, kas ietverti pārsūdzētā sprieduma 90.–95. punktā saistībā ar prasības pirmajā instancē trešā pamata pirmās daļas devītā iebilduma pārbaudi.

61

Šī sprieduma 36. punktā ir nospriests, ka pārsūdzētā sprieduma 48.–55. punktā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā un, tā kā pārsūdzētā sprieduma 91. un 96. punktu nevar balstīt uz minētajiem punktiem, tiem trūkst pamatojuma. Līdz ar to šajā pašā šī sprieduma punktā ir nospriests, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa ir apmierinājusi prasības pirmajā instancē trešā pamata pirmās daļas devīto iebildumu, konstatējot acīmredzamu kļūdu vērtējumā saistībā ar attiecīgo pirmo piešķiršanas kritēriju.

62

Turklāt, runājot par pārsūdzētā sprieduma 81.–86. punktā minētajiem apsvērumiem, ir jāatgādina, ka ar prasības pirmajā instancē trešā pamata pirmās daļas sesto iebildumu European Dynamics Luxembourg u.c. ir apstrīdējušas EUIPO vērtējumu, saskaņā ar kuru katram projektam nav nepieciešams programmas koordinators, galvenais projekta koordinators un projekta vadītājs.

63

Vispārējā tiesa pēc šī iebilduma pārbaudes pārsūdzētā sprieduma 85. un 86. punktā uzskatīja, ka pamatojuma trūkuma esamība LESD 296. panta otrās daļas, lasot to kopsakarā ar Finanšu regulas 100. panta 2. punktu, izpratnē šajā ziņā ir jākonstatē, ņemot vērā specifikācijas neprecizitāti un vērtēšanas komisijas vērtējumu lakonisko un neskaidro raksturu, kas padara par neiespējamu pārbaudīt EUIPO kritikas, ko tas izteicis saistībā ar galvenā projekta koordinatora un projekta vadītāja iekļaušanu European Dynamics Luxembourg piedāvājumā, ticamību.

64

EUIPO nepaskaidro, kādā ziņā Vispārējā tiesa šī secinājuma izdarīšanai esot piemērojusi stingrāku pārbaudi nekā tā, kas izriet no iepriekš šā sprieduma 57.–59. punktā norādītās judikatūras.

65

Visbeidzot – pārsūdzētā sprieduma 87.–89. punktā ietvertajos apsvērumos, kas veltīti prasības pirmajā instancē trešā pamata pirmās daļas astotā iebilduma pārbaudei, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 88. punktā uzskatīja, ka vērtēšanas komisijas pēdējais komentārs, saskaņā ar kuru “piedāvājuma vispārīgums ir ļoti operacionāls, nevis stratēģisks, un ir koncentrēts uz cita veida projekta vadītāju nekā [EUIPO] paredzētais”, bija nesaprotams un ka it īpaši apgalvojums, saskaņā ar kuru EUIPO bija paredzējis “cita veida projekta vadītāju”, bija neskaidrs un tātad nepārbaudāms.

66

Šajā ziņā atliek norādīt, ka, pirmkārt, kā tas izriet no pārsūdzētā sprieduma 88. punkta, EUIPO neapstrīd, ka tas tikai tiesvedībā Vispārējā tiesā ir izvirzījis argumentu šajā sakarā.

67

Otrkārt, EUIPO neapstrīd arī Vispārējās tiesas konstatējumus saistībā ar pietiekami skaidru un precīzi izklāstītu kritēriju neesamību specifikācijā, kā arī vērtēšanas komisijas lēmuma lakonisko un vispārīgo raksturu.

68

Tātad EUIPO Tiesā nav pierādījis, ka Vispārējā tiesa būtu pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā.

69

Kā savu secinājumu 77. un 78. punktā ir norādījis ģenerāladvokāts, ar šīs apelācijas pamatojumam iesniegtajiem faktiem netiek apšaubīts tas, ka Vispārējā tiesa pirmās instances prasības pieteikumā apstrīdētos vērtēšanas komisijas komentārus ir pārbaudījusi gan atsevišķi, gan vispārējā attiecīgā piedāvājuma novērtējuma kontekstā un ka tā nav prasījusi EUIPO, lai tas iesniegtu detalizētu pārskatu par veidu, kādā katra šī piedāvājuma nianse tikusi ņemta vērā, nedz arī detalizētu piedāvājuma salīdzinājumu ar piedāvājumiem, kuri ir ierindoti augstākās vietās.

70

Šajos apstākļos trešā pamata pirmā daļa ir jānoraida kā nepamatota.

71

Ar trešā pamata trešo daļu EUIPO norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pretruna, jo, no vienas puses, saistībā ar prasības atcelt tiesību aktu trešā pamata pārbaudi šī sprieduma 112.–115. un 121. punktā Vispārējā tiesa nav konstatējusi nevienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā un pamatojuma neesamību, kas pieļauta European Dynamics Luxembourg piedāvājuma novērtējumā attiecībā uz ceturto piešķiršanas kritēriju, un, no otras puses, šīs prasības pirmā pamata pārbaudes beigās minētā sprieduma 134. un 135. punktā Vispārējā tiesa ir uzskatījusi, ka tā nevar veikt apstrīdētā lēmuma tiesiskumu pārbaudi pēc būtības saistībā ar šo novērtējumu un ka tādējādi šajā lēmumā ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.

72

European Dynamics Luxembourg u.c. uzskata, ka šī trešā pamata daļa nav pamatota.

73

Ir skaidrs, ka Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 134. punkta pirmajā teikumā ir pieminējusi ceturto piešķiršanas kritēriju, lai arī šī sprieduma 112.–115. un 121. punktā tā ir secinājusi, ka EUIPO šajā ziņā nav pieļāvis kļūdu vērtējumā.

74

Tomēr pārsūdzētā sprieduma 134. un 135. punktā ir ietverts tikai viens secinājums attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 81.–86., 87.–89. un 90.–95. punktu, kuri attiecas uz to iebildumu pārbaudi, kas ir saistīti ar pirmo piešķiršanas kritēriju.

75

Tādējādi EUIPO iebildumam saistībā ar Vispārējās tiesas pārsūdzētā sprieduma 112.–115. un 121. punktā, no vienas puses, un šī sprieduma 134. un 135. punktā, no otras puses, izklāstītajiem apsvērumiem nav nekādas ietekmes uz minētā sprieduma rezolutīvo daļu, kā rezultātā trešā pamata trešā daļa ir uzskatāma par neefektīvu.

76

No minētā izriet, ka trešā pamata pirmā un trešā daļa ir jānoraida.

77

Ar sava ceturtā pamata pirmo daļu EUIPO norāda, ka izskatāmajā lietā nebija izpildīti nepieciešamie nosacījumi, lai iestātos Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, jo konstatējums, saskaņā ar kuru apstrīdētajā lēmumā ir pieļauti pārkāpumi, ir balstīts uz Vispārējās tiesas pieļautajām kļūdām tiesību piemērošanā. Vispārējā tiesa tātad kļūdaini ir konstatējusi Savienības ārpuslīgumisko atbildību.

78

Pakārtoti, EUIPO apgalvo, ka gadījumā, ja pārsūdzētais spriedums tiktu atcelts tikai, ciktāl Vispārējā tiesa ir secinājusi, ka ir pārkāpti vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principi, Tiesai būtu jāatceļ šis spriedums arī attiecībā uz tā apgalvotā kaitējuma atlīdzināšanu, kas radīts European Dynamics Luxembourg u.c. Proti, pirmkārt, kā tas izrietot no pārsūdzētā sprieduma 142. un 143. punkta, nepastāv cēloņsakarība starp Vispārējās tiesas konstatētajiem trūkumiem pamatojumā un šo apgalvoto kaitējumu. Otrkārt, tā kā Vispārējā tiesa nav izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma 91. un 102. punktā konstatēto acīmredzamo kļūdu vērtējumā ietekmi uz piešķiršanas procedūras galīgo rezultātu, tā neesot pietiekami pamatojusi šī sprieduma 144. punktā ietverto secinājumu, ka pastāv cēloņsakarība starp šīm kļūdām un minēto kaitējumu.

79

Ar sava ceturtā pamata otro daļu EUIPO apgalvo, ka pārsūdzētajā spriedumā ir pieļauta pamatojuma neesamība, jo tas ietver pretrunu starp, pirmkārt, šī sprieduma 144., 146. un 150. punktā izklāstītajiem motīviem un, otrkārt, minētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punktu. Lai gan šajos motīvos ir konstatēts tāds kaitējums, kas radīts European Dynamics Luxembourg, kā iespējas zaudēšana, ka tā tiks ierindota pirmajā vai otrajā vietā saskaņā ar kaskādes sistēmu, rezolutīvajā daļā Savienībai ir piespriests atlīdzināt tai radītos zaudējumus saistībā ar iespējas zaudēšanu, ka tai tiks piešķirts pamatlīgums kā pirmajai līgumslēdzējai.

80

Ar sava ceturtā pamata trešo daļu EUIPO norāda, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punktā ir pārrakstīšanās kļūda, jo tajā ir piespriests Eiropas Savienībai – nevis EUIPO – izmaksāt European Dynamics Luxembourg atlīdzību par iespējas zaudēšanu. Tomēr saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 115. pantu un 118. panta 3. punktu atlīdzināt kaitējumu esot bijis jāpiespriež EUIPO.

81

European Dynamics Luxembourg u.c. vispirms norāda, ka pārsūdzētajā spriedumā tiesiski pietiekami ir pierādīta to nosacījumu izpilde, kas ļauj iestāties Savienības atbildībai. Turpinājumā tās apgalvo, ka nepastāv nekādas pretrunas starp pārsūdzētā sprieduma 144., 146. un 150. punktu, no vienas puses, un tā rezolutīvās daļas 2) punktu, no otras puses, jo, lai atlīdzinātu zaudējumus, kas tām radušies iespējas zaudēšanas dēļ, ir jāņem vērā kopējais apjoms, kāds šai iespējas zaudēšanai varētu būt, proti, European Dynamics Luxembourg iespēja būt pirmajai līgumslēdzējai saskaņā ar kaskādes sistēmu. Visbeidzot, pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punktā atsauce uz Savienību neesot kļūdaina, jo tā ir vispārīgi atbildīga par tās iestāžu un struktūru prettiesisko rīcību.

82

Pirmkārt, ir jāpārbauda EUIPO pakārtoti izvirzītais arguments ceturtā pamata pirmajā daļā.

83

Ar savu argumentu EUIPO būtībā norāda, ka cēloņsakarība starp acīmredzamajām kļūdām vērtējumā, ko Vispārējā tiesa ir konstatējusi saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju, un European Dynamics Luxembourg nodarīto kaitējumu, kas izriet no iespējas zaudēšanas, pārsūdzētajā spriedumā nav nedz pierādīta, nedz pamatota.

84

Šis arguments izskatāmās lietas apstākļos ir uzskatāms par pamatotu.

85

Pirmkārt, kā tas ir konstatēts šī sprieduma 36. punktā, pārsūdzētā sprieduma 53., 91. un 96. punktā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, kā rezultātā nekāds prettiesiskums, kas izriet no vienlīdzīgu iespēju un pārskatāmības principu pārkāpuma, kā arī acīmredzamas kļūdas vērtējumā saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju, Vispārējai tiesai nav bijis jāpierāda.

86

Otrkārt, Vispārējā tiesa pārsūdzētā sprieduma 143. punktā nosprieda, ka nav bijis iespējams atzīt cēloņsakarības esamību starp tās konstatēto pamatojuma neesamību un European Dynamics Luxembourg u.c. izvirzīto kaitējumu.

87

Tādējādi ar Savienības atbildības iestāšanos tiek pieņemts, ka pastāv cēloņsakarība starp vienīgo pārkāpumu pēc būtības, kas ir pieļauts European Dynamics Luxembourg piedāvājuma novērtējumā un konstatēts šī sprieduma 102. punktā, un iespējas zaudēšanu.

88

Pārsūdzētajā spriedumā Vispārējā tiesa nav tiesiski pietiekami pierādījusi šādas cēloņsakarības esamību. It īpaši Vispārējā tiesa nav konstatējusi, vai un kādā apmērā European Dynamics Luxembourg, ņemot vērā izskatāmās lietas faktus un nepastāvot EUIPO pieļautajām kļūdām, būtu tikusi ierindota pirmajā vietā un būtu ieguvusi attiecīgās līguma slēgšanas tiesības.

89

No tā izriet, ka, tā kā nepieciešamie nosacījumi, lai iestātos Eiropas Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, nav izpildīti, Vispārējai tiesai nebūtu bijis jāapmierina European Dynamics Luxembourg u.c. prasība par kaitējuma atlīdzību.

90

Līdz ar to EUIPO ceturtā pamata pirmā daļa ir pamatota.

91

Tā kā šī ceturtā pamata daļa ir pamatota, šī pamata otrā un trešā daļa nav jāpārbauda.

92

No visiem iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka pārsūdzētā sprieduma 53., 91. un 96. punktā ir pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Vispārējā tiesa ir apmierinājusi pirmajā instancē celtās prasības otrā pamata otro iebildumu saistībā ar pirmo piešķiršanas kritēriju un šī prasības trešā pamata pirmās daļas devīto iebildumu saistībā ar minēto piešķiršanas kritēriju.

93

Kā izriet no pārsūdzētā sprieduma 136. punkta, Vispārējā tiesa apstrīdētā lēmuma atcelšanu, kas ietverta rezolutīvās daļas 1) punktā, ir pamatojusi ar tās konstatēto tādu pārkāpumu kopumu, kuri ir ietekmējuši attiecīgā piedāvājuma novērtējumu saistībā ar pirmo un otro piešķiršanas kritēriju. Tomēr, pat ja Vispārējās tiesas konstatējumi pārsūdzētā sprieduma 53., 91. un 96. punktā nevar pamatot apstrīdētā lēmuma atcelšanu, Vispārējās tiesas pārsūdzētā sprieduma 86., 89., 95., 102. un 135. punktā konstatētie pārkāpumi, kā to savu secinājumu 111. pantā ir norādījis ģenerāladvokāts, ir pietiekami, lai pamatotu Vispārējās tiesas veikto šī lēmuma atcelšanu. No tā izriet, ka pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 1) punkts nav jāatceļ.

94

Turpretī ir jāatceļ pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 2) punkts, kurš attiecas uz to, ka Eiropas Savienībai tiek piespriests atlīdzināt zaudējumus, kas European Dynamics Luxembourg radušies tādēļ, ka pēdējā minētā ir zaudējusi iespēju, ka tai tiks piešķirtas līguma slēgšanas tiesības kā pirmajai līgumslēdzējai saskaņā ar kaskādes sistēmu, jo ceturtā pamata pirmā daļa ir atzīta par pamatotu.

95

Ņemot vērā šo pārsūdzētā sprieduma atcelšanu, tā rezolutīvās daļas 4) un 5) punkts, kuri attiecas uz kaitējuma atlīdzības summas noteikšanu, arī ir atceļami.

96

Šādos apstākļos pārsūdzētā sprieduma rezolutīvās daļas 6) punkts par tiesāšanās izdevumiem arī ir jāatceļ.

97

Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas statūtu 61. panta pirmās daļas otrajam teikumam Vispārējās tiesas nolēmuma atcelšanas gadījumā Tiesa pati var pieņemt galīgo spriedumu šajā lietā, ja to ļauj tiesvedības stadija.

98

Šajā lietā tas tā ir. Līdz ar to ir jāpārbauda European Dynamics Luxembourg u.c. celtā prasība par kaitējuma atlīdzību šīs prasības pirmajā instancē ietvaros, kuras mērķis ir panākt, lai tiktu atlīdzināti zaudējumi, kas tām esot radušies saistībā ar European Dynamics Luxembourg iespējas zaudēšanu, ka tai tiks piešķirts pamatlīgums kā pirmajai līgumslēdzējai saskaņā ar kaskādes sistēmu.

99

Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru, lai iestātos EUIPO ārpuslīgumiskā atbildība, ir jābūt izpildītam šādam nosacījumu kopumam: iestādēm pārmestās rīcības prettiesiskums, zaudējumu esamība un cēloņsakarība starp apgalvoto rīcību un norādīto kaitējumu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 10. jūlijs, Nikolaou/Revīzijas palāta, C‑220/13 P, EU:C:2014:2057, 52. punkts un tajā minētā judikatūra). No pastāvīgās Tiesas judikatūras arī izriet, ka, lai varētu tikt atzīta Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, kaitējumam ir pietiekami skaidri jāizriet no iestāžu prettiesiskās rīcības (spriedums, 2017. gada 30. maijs, Safa Nicu Sepahan/Padome, C‑45/15 P, EU:C:2017:402, 61. punkts un tajā minētā judikatūra).

100

Katrā ziņā saskaņā ar pastāvīgo Tiesas judikatūru lietas dalībniekam, kas atsaucas uz Savienības ārpuslīgumisko atbildību, ir jāsniedz pārliecinoši pierādījumi gan par kaitējuma, uz ko tas atsaucas, pastāvēšanu un apmēru, gan arī par pietiekami tiešas cēloņsakarības pastāvēšanu starp attiecīgās iestādes rīcību un apgalvoto kaitējumu (spriedums, 2017. gada 30. maijs, Safa Nicu Sepahan/Padome, C‑45/15 P, EU:C:2017:402, 62. punkts un tajā minētā judikatūra).

101

Šajā ziņā ir jākonstatē, ka, aplūkojot Vispārējā tiesā iesniegto prasības pieteikumu, atklājas, ka tas acīmredzami neatbilst šajā judikatūrā noteiktajām prasībām. European Dynamics Luxembourg u.c. tostarp pieprasīja atlīdzināt paredzamos bruto ienākumus, kādus European Dynamics Luxembourg būtu saņēmusi, ja tai būtu piešķirtas attiecīgās līguma slēgšanas tiesības, vienīgi apgalvojot, ka tai “neatgriezeniski ir atteikta attiecīgo līguma slēgšanas tiesību piešķiršana”. Tomēr tā nav pamatojusi, vai un kādā apmērā, ņemot vērā izskatāmās lietas faktus un nepastāvot EUIPO pieļautajām kļūdām, European Dynamics Luxembourg būtu tikusi ierindota pirmajā vietā un būtu ieguvusi attiecīgās līguma slēgšanas tiesības. Tātad tās nav pierādījušas nedz zaudējumu esamību, nedz cēloņsakarību starp apgalvoto rīcību un norādītajiem zaudējumiem.

102

Katrā ziņā šāda prasība par kaitējuma atlīdzību var tikt balstīta vienīgi uz EUIPO izdarītu pārkāpumu, veicot otrā piešķiršanas kritērija vērtējumu, kas ir konstatēts pārsūdzētā sprieduma 102. punktā. Pat ja European Dynamics Luxembourg piedāvājums būtu ieguvis visus saistībā ar šo otro piešķiršanas kritēriju pieejamos punktus, tas nebūtu ticis ierindots augstākā vietā. Lai gan šis piedāvājums saistībā ar otro piešķiršanas kritēriju bija ieguvis maksimālo piešķiramo punktu skaitu, tomēr tas ieguva mazāku kopējo punktu skaitu nekā piedāvājumi, kas tika ierindoti pirmajā un otrajā vietā.

103

Šādos apstākļos European Dynamics Luxembourg u.c. prasība par kaitējuma atlīdzību ir noraidāma.

104

Atbilstoši Tiesas Reglamenta 184. panta 2. punktam, ja apelācijas sūdzība nav pamatota vai ja tā ir pamatota un Tiesa lietā taisa galīgo spriedumu, Tiesa lemj par tiesāšanās izdevumiem.

105

Atbilstoši šī Reglamenta 138. panta 1. punktam, kas piemērojams apelācijas tiesvedībā, pamatojoties uz šīs paša Reglamenta 184. panta 1. punktu, lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī paša reglamenta 138. panta 3. punktu, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs, lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

106

Tā kā EUIPO apelācijas sūdzība ir daļēji apmierināta un daļēji šī apelācijas sūdzība ir noraidīta, ir jāpiespriež EUIPO, kā arī European Dynamics Luxembourg u.c. segt savus ar šo apelācijas sūdzību saistītos tiesāšanās izdevumus pašiem.

107

Runājot par tiesāšanās izdevumiem pirmajā instancē, tā kā prasība ir daļēji apmierināta un daļēji noraidīta, ir jāpiespriež European Dynamics Luxembourg u.c., kā arī EUIPO segt savus tiesāšanās izdevumus pašiem.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (ceturtā palāta) nospriež: