EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 23.10.2017

COM(2017) 616 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI

par Galileo un EGNOS programmu īstenošanu un Eiropas GNSS aģentūras darbību

{SWD(2017) 346 final}

1.IEVADS

ES vadītāji, Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija saistībā ar Romas līguma 60. gadadienu apņēmās īstenot Romas programmu un strādāt, lai panāktu drošu un stabilu Eiropu, pārtikušu un ilgtspējīgu Eiropu, sociālu Eiropu un stiprāku Eiropu pasaules mērogā. Eiropas satelītnavigācijas programmas EGNOS un Galileo sekmē šīs programmas izpildi.

Galileo un EGNOS programmas saskaņā ar Savienības kosmosa stratēģiju 1 un GNSS 2 regulas 3 mērķiem ir vērstas uz:

•kosmosa lielāku integrāciju Eiropas sabiedrībā un ekonomikā, palielinot satelītnavigācijas tehnoloģiju un lietojumu izmantošanu, lai atbalstītu sabiedriskās politikas mērķus;

•Eiropas kosmosa nozares konkurētspējas veicināšanu pasaulē, atbalstot pētniecību, jauninājumus un uzņēmējdarbību, lai sekmētu izaugsmi un nodarbinātību visās dalībvalstīs;

•sinerģijas stiprināšanu starp civilām un drošības darbībām navigācijas jomā, un Eiropas autonomijas nodrošināšanu;

•Savienības lomas palielināšanu pasaulē un jaunu uzņēmējdarbības iespēju pavēršanu Eiropas satelītnavigācijas nozarei.

Šajā ziņojumā sniegts Eiropas satelītnavigācijas programmu Galileo un EGNOS starpposma novērtējums un Eiropas GNSS aģentūras (GSA) novērtējums, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju („GNSS regula”) 4 34. pantā un Regulas (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas GNSS aģentūru („GSA regula”) 5 , 26. pantā. Šim ziņojumam pievienots dienestu darba dokuments, kurā sīkāk raksturots uz pierādījumiem balstītais novērtējums.

Starpposma novērtējumā galvenā uzmanība ir vērsta uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim. Tajā ietverts pārskats par Eiropas GNSS programmās Galileo un EGNOS sasniegto progresu atbilstīgi Labāka regulējuma pamatnostādnēs 6 noteiktajiem vērtēšanas kritērijiem: efektivitāte, lietderība, atbilstība, saskaņotība un ES pievienotā vērtība, un atbilstīgi īpašām prasībām, kas iekļautas GNSS regulā, kā arī Savienības vispārējiem politiskajiem mērķiem. Tā kā GNSS regula piešķir GSA galveno lomu Eiropas satelītnavigācijas programmu īstenošanā, Komisija uzskatīja par lietderīgu novērtēt GSA kopā ar programmu novērtēšanu.

2.GALVENIE SECINĀJUMI PAR EIROPAS GNSS PROGRAMMU ĪSTENOŠANU

2.1.Galileo un EGNOS programmu atbilstība

Eiropas satelītnavigācijas sistēmas Galileo un EGNOS, kuru īpašniece ir Eiropas Savienība, ir būtiski svarīgas gan Eiropas ekonomikai, gan drošībai. Satelītnavigācijas sistēmu sūtītie vietas un laika noteikšanas signāli tiek izmantoti daudzās Eiropas ekonomikai būtiskās jomās, piemēram, mobilo telefonu tīklos, automobiļos iebūvētajās navigācijas iekārtās, satiksmes pārvaldībā, elektrotīklu sinhronizācijā un elektroniskajā tirdzniecībā. Tiek lēsts, ka satelītnavigācijas pakalpojumi ietekmē gandrīz 11 % ES ekonomikas 7 . Tāpēc ES noteikti jāuztur un jāīsteno neatkarīgas satelītnavigācijas programmas, lai nodrošinātu to lietojumu un pakalpojumu visaptverošu pieejamību, tostarp arī polārajā apgabalā. Turklāt kosmosa sistēmas ir stratēģiski svarīgas, lai sasniegtu civilās, tirdzniecības, drošības un aizsardzības jomas politikas mērķus. Šajā nolūkā Eiropai ir jānodrošina autonoma, droša un izmaksu ziņā efektīva piekļuve kosmosam.

2.2.Galveno mērķu sasniegšana

2.2.1.Tirgus daļa

Galileo un EGNOS tirgus daļa novērtējuma laikposmā ir krietni palielinājusies. Eiropas GNSS nozare ir augusi, un tās īpatsvars pasaules GNSS tirgū 2015. gadā bija 25 % 8 . Vairākums ražotāju sauszemes un jūras tirgus segmentos bija Eiropas ražotāji. Vairākums sistēmu integrētāju jūras, lauksaimniecības un uzmērīšanas tirgus segmentos bija Eiropas integrētāji.

Eiropa, ko virza daži lieli uzņēmumi un daudzi novatoriski MVU un jaunuzņēmumi, spēcīgi attīsta pievienotās vērtības lietojumus 9 .

Galileo attīstība jau ir devusi Eiropai ievērojamu labumu, piemēram, pakalpojumu attīstības jomā. Tādējādi mikroshēmojumu un uztvērēju ražotājiem pēc paziņojuma par Galileo sākotnējo pakalpojumu uzsākšanu bija iespēja sākt izstrādes veiktspējīgāko GNSS signālu izmantošanai, it sevišķi viedtālruņu un automobiļos iebūvēto navigācijas iekārtu vajadzībām. Lielākā daļa jauno navigācijas mikroshēmojumu veic arī Galileo signālu apstrādi, un tie tiek pakāpeniski integrēti lietotāju uztvērējos vairākos tirgus segmentos. Visos jaunajos divu lielāko viedtālruņu ražotāju izstrādājumos jau ir iebūvēti ar Galileo saderīgi mikroshēmojumi, kas tiešām liecina par šīs sistēmas panākumiem. Reglamentējošie pasākumi, ko ES veic autobūves nozarē (eZvans un digitālais tahogrāfs), mudina pieņemt risinājumus, kuros integrētas uz GNSS balstītas tehnoloģijas, vienlaikus nodrošinot savietojamību ar Galileo un EGNOS. Jāuzsver, ka Galileo konkurē ar citām GNSS, kuras atbalsta reglamentējoši pasākumi, lai šādu sistēmu izmantošanu noteiktu par obligātu vai to veicinātu.

Saistībā ar EGNOS jau ir radīts liels sociālekonomisks labums, it sevišķi trīs rūpniecības nozarēs, kurās šai sistēmai ir ļoti liela tirgus daļa, proti, aviācijā, lauksaimniecībā un uzmērīšanā. Citās nozarēs, piemēram, jūras un dzelzceļa nozarē, GSA īsteno ienākšanas tirgū plānus. Tomēr, tā kā jauno tehnoloģiju pieņemšana norit lēnāk un ir pieejamas alternatīvas, uz zemes bāzētas tehnoloģijas, tirgus daļas šajās nozarēs palielinās lēnāk.

2.2.2.Sistēmas izvēršana un pakalpojumi

Galileo programma ir sasniegusi galveno mērķi, kas tai bija izvirzīts novērtējuma laikposmam — tika paziņots par sistēmas darbības uzsākšanu, un tā sniedz sākotnējos pakalpojumus kopš 2016. gada decembra, proti, sākotnējo atvērto pakalpojumu (OS), meklēšanas un glābšanas pakalpojumu (SAR) un publisko regulēto pakalpojumu (PRS).

Galileo kosmosa segments tika paplašināts ar 14 papildu satelītiem, kas tika palaisti novērtējuma laikposmā un bija viens no nosacījumiem, lai paziņotu par Galileo sākotnējo pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. 2016. gada novembrī pirmoreiz vēsturē četri Galileo satelīti tika vienlaikus palaisti ar Ariane-5 raķeti. Tomēr sarežģītu tehnoloģiski intensīvu programmu īstenošana vienmēr ir saistīta ar risku. Šajā ziņā izņēmums nav arī Galileo. 2014. gadā notika Soyuz nesējraķetes palaišanas incidents, kura rezultātā divi satelīti nonāca nepareizā orbītā. Kā vēl viena kļūme minama anomālija, kas ietekmēja dažus Galileo satelītos iebūvētos atompulksteņus. Abos minētajos gadījumos incidentu galvenais iemesls ir noskaidrots, un ir īstenotas nepieciešamās korektīvās darbības. Izvēršanas grafika kavējums, ko izraisīja nesējraķetes palaišanas anomālija, tika novērsts, paātrināti īstenojot Galileo kosmosa elementu nogādāšanu orbītā, un divu sākotnēji kļūdaini palaistie satelīti jau tiek izmantoti SAR pakalpojumu sniegšanai. Attiecībā uz pulksteņiem ir uzsākta modernizācijas programma turpmāk orbītā nogādājamajiem satelītiem, un ir izveidotas darbības procedūras orbītā jau esošajiem satelītiem. Sarežģījumi, ar kuriem ir nācies saskarties, nav ietekmējuši sistēmas sniegto pakalpojumu kvalitāti, un sistēma darbojas labāk, nekā cerēts.

EGNOS pakalpojumi tika nepārtraukti sniegti un uzlaboti laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam. Tādējādi EGNOS pašlaik sniedz augstākās kvalitātes pavadības pakalpojumus, kādi vien pieejami aviosabiedrību un lidostu operatoriem, nodrošinot lielāku drošību lidojumu un nolaišanās laikā, un ieguvumus saistībā ar degvielas patēriņa optimizāciju. Turklāt EGNOS izmanto liels lietotāju skaits: 2016. gada beigās EGNOS nolaišanās procedūras izmantoja vairāk nekā 230 lidostas 20 valstīs 10 .

Tomēr EGNOS prioritāte joprojām ir EGNOS pakalpojuma nodrošināšana visā ES-28 teritorijā un EGNOS pakalpojuma nodrošināšana arī atlikušajos 1,02% ES-28 teritorijas (Kipras austrumu daļa, Azoru salas un Norvēģijas un Somijas ziemeļu daļas).

2.2.3.Starptautiskā sadarbība

Starptautiskās sadarbības jomā tika veiktas vairākas darbības, lai stiprinātu Eiropas kā starptautiska dalībnieka lomu GNSS jomā. Konkrētāk, 2016. gadā tika pabeigtas sarunas ar Aeronavigācijas drošības aģentūru Āfrikā un Madagaskarā (ASECNA), nosakot noteikumus un nosacījumus attiecībā uz tādu kosmosā bāzētu papildinošu sistēmu nodrošināšanu Āfrikā, kas balstās uz EGNOS. Turklāt 2016. gada jūnijā tika noslēgts GNSS nolīgums par sadarbības paplašināšanu ar Koreju.

2.3.Efektīva izpilde — pārvaldība

2.3.1.Budžets

Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Eiropas Savienība Galileo un EGNOS programmām piešķīra kopējo budžetu 7 071,73 miljonu EUR apmērā. Šis finansējums aptver programmu pārvaldības darbības, Galileo izvēršanas un ekspluatācijas darbības, EGNOS ekspluatācijas darbības un ar šīm darbībām saistītos riskus. 2016. gada beigās Galileo un EGNOS programmu tēriņi iekļaujas budžetā, kas GNSS regulā noteikts laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam. Komisija rūpīgi uzrauga budžetu, lai tas netiktu pārsniegts.

2.3.2.Izpildes mehānisms

Laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam ir sekmīgi ieviesta pārvaldības shēma, par kuru tika pieņemts lēmums 2013. gadā. Starp Komisiju un Eiropas Kosmosa aģentūru (ESA) tika noslēgti deleģēšanas nolīgumi par Galileo izvēršanas fāzi, kā arī starp Komisiju un Eiropas GNSS aģentūru (GSA) — par Galileo un EGNOS ekspluatācijas fāzēm. Tika noslēgtas arī darba vienošanās starp GSA un ESA gan par Galileo, gan par EGNOS programmu. GSA loma programmu operatīvajā pārvaldībā ir pakāpeniski pieaugusi.

Jaunā pārvaldības shēma ir nodrošinājusi pārvaldības procesiem lielāku stabilitāti. Tie ir palīdzējuši noturēt programmas budžeta robežās un mazināt risku un neparedzētu notikumu ietekmi uz programmām.

Jaunā pārvaldības struktūra nozīmēja, ka galvenajiem tās dalībniekiem (Eiropas Komisija, ESA un GSA), ir jāpielāgojas savai jaunajai lomai, kas ne vienmēr pilnībā atbilda to korporatīvajai kultūrai, kompetencei un/vai struktūrai. Šāda pielāgošanās noveda pie zināmas neefektivitātes. Piemēram, pienākumu un vadības procesu organizēšanai bieži vien ir bijušas vajadzīgas ilgstošas diskusijas starp pārvaldības īstenotājiem, tādējādi ietekmējot lēmumu pieņemšanas procesa reaģētspēju. Turklāt fakts, ka izvēršanas un ekspluatācijas fāze norisinās vienlaikus, bet ar atšķirīgu pārvaldības struktūru, nozīmē, ka abām aģentūrām ir jāveic papildu darbības, lai nodrošinātu vienprātību ar Komisiju jautājumā par to, kā uzdevumi veicami.

Paredzams, ka iesaistīto struktūru un arī pašu programmu uzkrātās zināšanas turpinās uzlabot stāvokli tuvāko gadu laikā. Tādās uz pakalpojumiem un lietotāju vajadzībām balstītās darbības programmās kā Galileo un EGNOS jo īpaši svarīga ir lēmumu pieņemšanas procesa efektivitāte. Šajā sakarā būs rūpīgi jāizpēta mijiedarbība starp struktūru, kas atbildīga par darbības izvēršanu (ESA), un struktūru, kas atbildīga par darbību (GSA).

Paziņojums par Galileo sākotnējiem pakalpojumiem un izvēršanas un ekspluatācijas fāžu pārklāšanās ir radījusi dažas problēmas drošības ziņā. Konkrēti runājot, ir jāsaglabā to dažādo struktūru darbības neatkarība, kuras ir atbildīgas par drošības prasību ieviešanu un kontroli (Eiropas Komisija, GSA, ESA).

Tomēr ir vērts vēl vairāk optimizēt Galileo un EGNOS programmu pašreizējo pārvaldības sistēmu, lai ņemtu vērā šo uz pakalpojumu sniegšanu balstīto programmu pāreju ekspluatācijas fāzē. Tas var ietvert administratīvā sloga samazināšanu galvenajiem dalībniekiem, kā arī lēmumu pieņemšanas procesa sarežģītības un ilguma samazināšanu. Turklāt to vajadzētu attīstīt, lai ņemtu vērā jaunas drošības problēmas, piemēram, kiberdraudus, un precīzi noteikt par drošības prasību īstenošanu un verificēšanu atbildīgo dalībnieku lomas un pienākumus.

2.4.ES pievienotā vērtība

Galileo pēc paziņojuma par sākotnējo pakalpojumu uzsākšanu oficiāli pārgāja no pārbaudes fāzes uz reālu pakalpojumu sniegšanas fāzi. Tagad lietotājiem visā pasaulē tiek nodrošināta pavadība, izmantojot Galileo sniegto vietas noteikšanas, navigācijas un laika noteikšanas informāciju 11 .

Tikai dažus mēnešus pēc paziņojuma par sākotnējo pakalpojumu uzsākšanu plaša patēriņa tirgū jau parādījās vairākas ar Galileo savietojamas ierīces. Visi galvenie mikroshēmojumi (tos pārdod 17 lielākie piegādātāji visā pasaulē, kuru tirgus daļa ir 95%), ko izmanto viedtālruņos, planšetdatoros, automobiļos, profesionālajā uzmērīšanas aprīkojumā utt., izmanto Galileo.

Šie mikroshēmojumi ir iebūvēti pašlaik nopērkamos patēriņa un profesionālajos ražojumos. GSA, pamatojoties uz galvenajiem pārdošanā esošajiem ražojumiem, lēš, ka Eiropas iedzīvotāju rokās pašlaik ir vairāk nekā 100 miljoni lietotāju ierīču, kas ir iespējotas EGNOS un/vai Galileo pakalpojumiem. No 2018. gada visos jaunajos automobiļu modeļos, kas tiks pārdoti Eiropas Savienībā, tiks izmantota EGNOS un Galileo, lai aprēķinātu ārkārtas izsaukuma izdarīšanas vietu, ja noticis nelaimes gadījums.

Turklāt ir paredzams, ka lietotāju potenciālais skaits palielināsies: paredzams, ka GNSS ierīču piegāžu skaits Eiropas Savienībā pieaugs no 210 miljoniem vienību 2015. gadā līdz gandrīz 290 miljoniem 2020. gadā 12 , un EGNOS un Galileo lietotāju daļa būs daudz lielāka.

Tādējādi Galileo un EGNOS programmu ieviešana ES līmenī ir radījusi augstu pievienoto vērtību, salīdzinot ar to, ko dalībvalstis spētu sasniegt valstu, reģionālajā vai vietējā līmenī. Ieviešana programmu lieluma un sarežģītības dēļ ir jāveic ES līmenī, jo nav dzīvotspējīgas alternatīvas, lai nodrošinātu pienācīgu ieguldījumu atdevi. Tāpēc visas ieinteresētās puses atzīst, ka programmu turpmāka ieviešana ES līmenī ir nosacījums, lai sasniegtu Galileo un EGNOS mērķus.

Galileo un EGNOS programmas veicina drošas un stabilas Eiropas izveidi, nodrošinot Eiropas autonomiju attiecībā uz piekļuvi kosmosam un tā izmantošanu drošā un stabilā vidē, un it sevišķi konsolidē un aizsargā tā infrastruktūru, tostarp pret kiberdraudiem, kā arī stiprinot sinerģiju starp civilās un drošības jomas darbībām navigācijas, saziņas un novērošanas jomās, tostarp veicot robežu, kā arī zemes un jūras drošības apstākļu uzraudzību.

Galileo un EGNOS programmas arī veicina spēcīgākas Eiropas izveidi pasaules mērogā. Ņemot vērā augošo konkurenci ar citām GNSS un SBAS sistēmām, Eiropai ir būtiski attīstīt savas sistēmas, lai piedalītos tehnoloģiju sacensībā, saglabātu pasaules klases kosmosa pētnieka un uzticama partnera lomu starptautiskajā arēnā.

3.GALVENIE SECINĀJUMI PAR GSA

3.1.GSA ietekme un efektivitāte

Laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam GSA ir sekmīgi sasniegusi mērķus, kas bija svarīgi Galileo un EGNOS programmu virzībai un Eiropas pakārtoto tirgu attīstībai. Tas ir panākts, efektīvi veicot abus galvenos uzdevumus, kas tika uzticēti GSA, pamatojoties tieši uz GSA regulu, kā arī uzdevumus, ko tai saskaņā ar deleģēšanas nolīgumiem deleģēja Komisija.

Aģentūras galvenie sasniegumi ietver: it sevišķi pārbaudes darbību īstenošanu, kas bija priekšnosacījums paziņojumam par Galileo sākotnējo pakalpojumu uzsākšanu; virzību uz Galileo ekspluatācijas fāzi, it sevišķi tiesību piešķiršanu līguma slēgšanai ar Galileo pakalpojumu operatoru (GSOp); sekmīgu Septītās pamatprogrammas, „Apvārsnis 2020” un Pamatelementu pētniecības un izstrādes projektu īstenošanu; kā arī pakārtotā tirgus attīstību, izmantojot uzraudzības, saziņas un veicināšanas darbības. Šie rezultāti ir sasniegti budžeta ietvaros.

3.2.Efektivitāte attiecībā uz stabilu darbību, darba metodēm un resursu izmantošanu

Laikposmā no 2014. līdz 2016. gadam aģentūra kopumā ir sekmīgi darbojusies attiecībā uz stabilu darbību, darba metodēm un resursu izmantošanu.

Attiecībā uz aģentūras stabilu darbību GSA īstenotie procesi ir galvenokārt definēti tiesiskajā regulējumā attiecībā uz aģentūras darbību, un aģentūra to ir ievērojusi. Tas ir veicinājis programmu efektīvu īstenošanu.

Attiecībā uz darba metodēm GSA ir aktīvi uzlabojusi piegādes procesa efektivitāti un lietderību, lai spētu pienācīgi veikt tai uzticētos pienākumus, kuru skaits palielinās. Tādējādi aģentūrai šajā laikposmā ir piešķirts ISO-9001 sertifikāts, kas apliecina pārvaldības sistēmas kvalitāti.

Attiecībā uz resursu izmantošanu GSA saskārās ar problēmām attiecīgo resursu un prasmju piesaistes ziņā. No 2014. līdz 2016. gadam, palielinoties GSA uzticēto pienākumu skaitam, aģentūras kopējais pārvaldītais budžets pieauga par 85,9 %, un GSA personāla skaits pieauga par 22,1%.

3.3.Drošības akreditācijas valdes (DAV) loma un drošības pārvaldība

Ar GSA regulu tikai izveidota DAV, kas ir atbildīga par uzdevumiem saistībā ar Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditāciju. Tā darbojas neatkarīgi un neatskaitās GSA izpilddirektoram. DAV ir darbojusies labi, un ir nepieciešama pastāvīga uzraudzība, lai nodrošinātu tās pilnīgu neatkarību.

Novērtējums liecina, ka visas attiecīgās struktūras (piemēram, drošības organizācijas EK, ESA un GSA; DAV) un procesi (piemēram, drošības prasību identifikācija, drošības akreditācija, drošības risku identifikācija un pārvaldība, darbību drošība, sistēmas drošības uzraudzība) pašlaik ir ieviesti un darbojas. Tas ir ļāvis attiecīgajiem dalībniekiem veikt savus uzdevumus, nodrošinot visu Eiropas GNSS sistēmās ieviesto elementu akreditāciju, Ariane 5 kā Galileo satelītu nesējraķetes akreditāciju un paziņojuma par Galileo sākotnējo pakalpojumu pieņemšanu 2016. gada decembrī.

Darbs nolūkā optimizēt drošību būs jāturpina, jo īpaši attiecībā uz kiberdraudu atbilstīgu pārvaldību un nepieciešamību uzlabot drošības akreditācijas darbību neatkarību no citām programmas darbībām. GSA būs jāuzrauga savas spējas, lai nodrošinātu drošības procesus ekspluatācijas fāzes laikā.

4.TURPMĀKĀ RĪCĪBA

4.1.    Galileo un EGNOS programmu tirgus daļa

Turpinot palielināt Galileo un EGNOS pakalpojumu tirgus daļu, ir svarīgi atgūt Savienības ieguldītos līdzekļus šajās programmās un vairot sociālekonomiskos ieguvumus, ko šie pakalpojumi var radīt. Ir jāturpina darbs pie atbilstīgas normatīvās bāzes nodrošināšanas GNSS pakalpojumu popularizēšanai. Tam būs nepieciešama arī pieejamo tiesisko mehānismu stiprināšana.

ES līmeņa politikā ir jāņem vērā ieguvumi, ko rada Galileo un EGNOS vietas noteikšanas, navigācijas un laika noteikšanas pakalpojumi, veicot konkrētus pasākumus, tostarp arī reglamentējošus pasākumus, kā arī izstrādājot standartus un nozares turpmākās attīstības stratēģijas. Uzsvars ir jāliek uz galvenajām nozarēm, kas rada lielāko pievienoto vērtību, piemēram, mobilajiem telefoniem, lietu internetu, autonomiem un tīklam pieslēgtiem automobiļiem, aviāciju un bezpilota lidaparātiem (droniem) un būtisko infrastruktūru, kas izmanto laika sinhronizāciju. Komisija publiskos Eiropas radionavigācijas plānu, lai veicinātu globālo navigācijas satelītu sistēmu lietojumu ieviešanu nozaru politikā. Valstu līmenī šie centieni būtu jāatbalsta arī, veicinot Galileo un EGNOS pakalpojumu izmantošanu valsts politikā un valdības lietojumos.

Ierīces un lietojumus, kas izmanto Galileo un EGNOS, izstrādā MVU un jaunuzņēmumi. Eiropas uzņēmumi saskaras ar sīvu konkurenci, ko rada ASV un Ķīnas uzņēmumi, un ir atkarīgi no būtiskām tehnoloģijām un sastāvdaļām, kas nav ražotas Eiropā. Vēl vairāk jāatbalsta Eiropas pakārtotās ražošanas nozares konkurētspējas paaugstināšana, lai palielinātu tās daļu pasaules tirgū un radītu darbvietas. Ir jāuzrauga atbalsts pētniecības un attīstības darbībām, MVU un jaunuzņēmumiem satelītnavigācijas jomā, kas tiek sniegts ar ES finansējuma programmu palīdzību.

Ir jāturpina Galileo un EGNOS pakalpojumu attīstība, pamatojoties uz lietotāju vajadzībām, lai sniegtu mūsdienīgus satelītnavigācijas pakalpojumus, kam piemīt lielāka stabilitāte un jaunas novatoriskas funkcijas. Tas ir īpaši svarīgi starptautiskā vidē, kurā arvien pieaug konkurence un kurā citiem mākslīgo pavadoņu grupu nodrošinātājiem ir vērienīgi modernizācijas plāni. Komisija jau strādā pie Galileo un EGNOS nākamās paaudzes infrastruktūras, kas ļaus sniegt modernizētus pakalpojumus. Lai nodrošinātu to, ka attīstību nosaka lietotāju vajadzības, tostarp arī ar drošību saistītas prasības, Komisija pastiprinās dialogu ar lietotājiem un izveidos īpašas lietotājiem paredzētas platformas.

4.2.    Galileo un EGNOS pakalpojumi

Komisija pēc sākotnējo pakalpojumu fāzes nodrošinās Galileo pakalpojumu pakāpenisku uzlabošanu ar mērķi sasniegt pilnu darbības jaudu 2020. gada beigās. Lai šo mērķi sasniegtu, turpināsies Galileo kosmosā un uz zemes esošās infrastruktūras izvēršana. Komisija nodrošinās nepieciešamos palaišanas pakalpojumus, lai nodrošinātu visu paredzēto satelītu palaišanu.

Līdz 2020. gadam tiks ieviests arī Galileo komerciālais pakalpojums, kam piemitīs novatoriskas augstas precizitātes un autentifikācijas funkcijas, kurām ir jānodrošina atšķirīgums, lai lietotāji izvēlētos Galileo pakalpojumus. Turklāt Komisija ir uzsākusi darbu pie sistēmas attīstības, pilnībā apspriežoties ar dalībvalstīm un galalietotāju kopienām, lai nodrošinātu to, ka arī turpmākie pakalpojumi pilnībā atbilst viņu vajadzībām.

Uzsvars būtu jāliek arī uz kiberdrošību, lai nodrošinātu aizsardzības mehānismu ieviešanu un to samērojamību ar pieaugošajiem kiberdraudiem.

EGNOS pakalpojumiem, kas tiek sniegti galalietotājiem Eiropā, ir augsts stabilitātes un veiktspējas līmenis. Galvenā EGNOS lietotāju kopiena ir aviācijas nozare. Lai garantētu EGNOS pakalpojumu nepārtrauktību, arī turpmāk tiks īstenotas regulāras darbības un sagatavoti sistēmas atjauninājumi. Komisija nodrošinās to, ka tiks sasniegts mērķa teritorijas pilnīgs pārklājums saskaņā ar EGNOS pakalpojumu attīstības plānu.

Līdztekus tam notiek aktīvs darbs pie nākamās paaudzes EGNOS attīstības. Šī jaunā versija uzlabos gan GPS, gan Galileo signālus duālajās frekvencēs, kas ievērojami uzlabos EGNOS pakalpojumus un palielinās lietotāju skaitu.

Visbeidzot, lai nodrošinātu pakalpojumu izturētspēju, Komisija izvērtēs, kādi pasākumi veicami, lai gādātu par abu satelītnavigācijas sistēmu būtiski svarīgo elementu drošību, jo īpaši izmantojot piegādes ķēdes diversifikāciju.

4.3.    Starptautiskā sadarbība

Informēšana par Galileo un EGNOS pakalpojumiem un to izmantošana pasaulē ir svarīga, lai palielinātu Eiropas tehnoloģiju izmantošanu pasaulē un pavērtu Eiropas uzņēmumiem jaunas tirgus iespējas. Ir paredzams, ka EGNOS tehnoloģija un pakalpojumi tiks ieviesti Rietumbalkānu valstīs, Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) valstīs un Āfrikas kontinentā. Attiecībā uz Galileo īpaša uzmanība tiks pievērsta daudzsološiem tirgiem, kas varētu gūt lielu labumu no programmas pakalpojumiem un lietojumiem, piemēram, Āzijai un Dienvidamerikai.

Galileo un EGNOS programmas ir arī līdzekļi, lai stiprinātu ES spēju darboties pasaules mērogā. Ir jāstiprina programmu interešu pārstāvība starptautiskās organizācijās un forumos, it sevišķi jautājumos saistībā ar savietojamību un savstarpēju izmantojamību ar citām globālajām satelītnavigācijas sistēmām un frekvenču joslu pienācīgu izmantošanu.

4.4.    Programmu pārvaldība

Programmu publiskā pārvaldība, kas izveidota laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, nodrošināja sekmīgu Galileo programmas pāreju no izvēršanas uz ekspluatācijas fāzi. GSA pakāpeniski aprod ar savu jauno lomu Galileo operatīvajā pārvaldībā.

EGNOS operatīvās pārvaldības pieredze liecina, ka ir lietderīgi izmantot pieeju, kuras ietvaros projektēšana, konstruēšana, darbības un pakalpojumu sniegšana ir visefektīvākajā veidā pārstāvēti pilnībā integrētā pārvaldībā.

Ar drošību saistītu jautājumu pārvaldībā ir ieviesti atbilstīgi mehānismi, lai nodrošinātu sekmīgu prasību pārvaldību izvēršanas un ekspluatācijas fāžu pārklāšanās laikā līdz 2020. gadam. Būtu jāsaglabā to organizāciju (Eiropas Komisija, GSA un ESA) darbības neatkarība, kuras ir atbildīgas par drošības prasību ieviešanu un kontroli, un būtu jāuzlabo drošības akreditācijas darbību neatkarība no citām programmas darbībām.

Komisija uzraudzīs un, ja nepieciešams, koriģēs mijiedarbību ar GSA, ESA un citām Galileo programmā ieinteresētajām pusēm, lai nodrošinātu Galileo ekspluatācijas fāzes vajadzību apmierināšanu.

Pirms iesniegt priekšlikumus jaunajai daudzgadu finanšu shēmai, Komisija uzsāks vispārējās pārvaldības pārskatīšanu, lai novērstu trūkumus, kas konstatēti šajā novērtēšanas procesā.

5.SECINĀJUMI

Starpposma novērtējumā izklāstītie pierādījumi apliecina, ka, ņemot vērā kopējos vērtējuma kritērijus un īpašās prasības attiecībā uz Eiropas GNSS programmām, GNSS regulas un GSA regulas ieviešanai kopumā ir labi rezultāti. Galileo un EGNOS programmas ir sasniegušas visus starprezultātus, kas bija noteikti attiecīgajam laikposmam, un ir panākts progress visu to programmu ieviešanas mērķu sasniegšanā, kas izvirzīti 2020. gadam.

Raugoties nākotnē, Komisijas mērķis ir sniegt ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz šīm programmām, ļaujot uzņēmumiem un lietotājiem gūt labumu no Eiropas satelītnavigācijas sistēmām. Komisija šajā nolūkā centīsies panākt lielāku sinerģiju starp kosmosa un aizsardzības programmām saskaņā ar nesen pieņemto Eiropas Kosmosa stratēģiju un Aizsardzības rīcības plānu.

Augošais pieprasījums pēc precīzas atrašanās vietas informācijas apvienojumā ar satelītnavigācijas tehnoloģiju nepārtrauktu attīstību nozīmē to, ka Eiropas tirgus Galileo un EGNOS lietotājiem paplašināsies. Turklāt tradicionālais GNSS tirgus tiks papildināts ar lietu interneta, viedo pilsētu un lielo datu jomām.

Tāpēc turpmākie gadi būs ļoti svarīgi, lai nostiprinātu sasniegumus un sagatavotos programmu attīstībai.

(1) COM(2016) 705 final, 26.10.2016.

(2) Ar GNSS apzīmē globālu navigācijas satelītu sistēmu.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

(4)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regula (ES) Nr. 1285/2013 par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

(5)

   Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 22. septembra Regula (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.).

(6)

   Labāks regulējums. Novērtēšanas pamatnostādnes un derīguma pārbaudes.
http://ec.europa.eu/smart-regulation/guidelines/ug_chap6_en.htm (piekļuve: 12.04.2017.).

(7) GNSS ietekmes uz ES ekonomiku analīze, 2016. gada novembris. Pētījumu veica VVA, GMV, Kontor Qwentes un LS.

(8) Eiropas GNSS aģentūra: GNSS tirgus pārskats, 5. izdevums (2017. gada maijs), 13. lpp.

(9) Eiropas GNSS aģentūra: GNSS tirgus pārskats, 5. izdevums (2017. gada maijs), 13. lpp.

(10) Eiropas GNSS aģentūra: Kopsavilkums par sasniegumiem 2016. gadā, 6. lpp.
https://www.gsa.europa.eu/sites/default/files/2016_gsa_summary_report.pdf  

(11) Eiropas GNSS aģentūra: GNSS tirgus pārskats, 5. izdevums (2017. gada maijs), 15. lpp.

(12) Eiropas GNSS aģentūra: GNSS tirgus pārskats, 5. izdevums (2017. gada maijs), 13. lpp.