52010PC0618

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 3.11.2010

COM(2010) 618 galīgā redakcija

2010/0306 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu

SEC(2010) 1290 SEC(2010) 1289

PASKAIDROJUMA RAKSTS

Priekšlikuma konteksts

Priekšlikuma priekšvēsture un mērķi

Pēc kodoldrošības direktīvas veiksmīgās pieņemšanas Komisijas 2010. gada darba programmā ir iekļauts punkts 2010/ENER/021, kurš paredz izstrādāt pārskatītu priekšlikumu par tiesību aktiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā.

Direktīvas priekšlikumā ir noteikts ES tiesiskais pamats lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Ar to tiek pārskatīts Komisijas priekšlikums Padomes Direktīvai ( Euratom ) par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu[1].

Radioaktīvie atkritumi ir visām dalībvalstīm. Tie rodas daudzu lietderīgu darbības veidu rezultātā, piemēram, atomelektrostacijām ražojot elektroenerģiju vai izmantojot radioaktīvos izotopus medicīnā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, pētniecībā un izglītībā.

Kodolreaktoru darbības rezultātā arī rodas lietotā kodoldegviela. Pašlaik lietoto (t.i., apstaroto) kodoldegvielu var apsaimniekot divējādi: pārstrādāt, izdalot plutoniju un urānu iespējamai atkārtotai izmantošanai, vai arī novietot pagaidu glabāšanai un pēc tam noglabāt, ja lietoto kodoldegvielu saskaņā ar valsts politiku uzskata par atkritumiem. Tomēr pat pēc lietotās kodoldegvielas pārstrādes[2] paliek pāri t.s. „galīgie atkritumi” jeb atdalīti pārstikloti atlikumi, kuru sastāvā ir nepārstrādātā frakcija, kas arī ir jānoglabā. Vairāk nekā pusē dalībvalstu darbojas atomelektrostacijas. Tāpat vairākās dalībvalstīs būvē kodolreaktorus, tajās ir kodolreaktori, kuru ekspluatācija jau ir izbeigta, bet vairākās dalībvalstīs tiek plānots būvēt jaunus kodolreaktorus.

Atkarībā no atkritumu īpašībām (t.i., radionuklīdu satura) ir jāveic īpaši pasākumi, lai aizsargātu cilvēkus un vidi pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību. Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas pamatprincips ir atkritumus ietvert un izolēt no cilvēkiem un biosfēras tik ilgi, kamēr tiem ir radioloģiska bīstamība. Ar laiku to bīstamība radioaktīvās sabrukšanas dēļ samazinās. Izolēšanu nodrošina ar tehniskām barjerām, un, ja atkritumi satur radionuklīdus ar garu pussabrukšanas periodu, tad arī iežu ar īpašībām.

Atkarībā no radioaktivitātes līmeņa radioaktīvos atkritumus klasificē kā zemas, vidējas un augstas radioaktivitātes atkritumus. Radioaktīvos atkritumus var iedalīt arī īslaicīgi radioaktīvos un ilglaicīgi radioaktīvos atkritumos[3]. Īslaicīgi radioaktīvos zemas un vidējas radioaktivitātes līmeņa atkritumus ar īsu pussabrukšanas periodu ( LILV ) parasti noglabā iekārtās, kuras atrodas tuvu zemes virsmai. Savukārt attiecībā uz ļoti radioaktīviem atkritumiem ( HLV ) visā pasaulē ir atzīts, ka no zinātniskā, gan arī tehnoloģiskā viedokļa drošākā un ilgtspējīgākā metode ir noglabāšana dziļā ģeoloģiskā glabātavā[4].

Eiropas Savienībā vairāk nekā 85 % radioaktīvo atkritumu ir zemas un vidējas radioaktivitātes līmeņa atkritumi ar īsu pussabrukšanas periodu, aptuveni 5% ir zemas un vidējas radioaktivitātes līmeņa atkritumi ar garu pussabrukšanas periodu, bet mazāk nekā 10 % ir ļoti radioaktīvi atkritumi, kuru sastāvā ir gan pārstikloti atkritumi, kuri radušies pārstrādes procesā, gan lietotā kodoldegviela, kuru uzskata par atkritumiem[5].

Lai arī kāda būtu kodolenerģijas turpmākā izmantošana gan kodoliekārtās, gan ar tām nesaistītās nozarēs, ir jāveic gan esošo, gan nākamo radioaktīvo atkritumu noglabāšana kā to apsaimniekošanas cikla pēdējais posms, lai nodrošinātu drošību ilgtermiņā.

Pagaidu glabāšana ir svarīgs posms visā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas procesā (jo īpaši tas attiecas uz lietoto kodoldegvielu un ļoti radioaktīviem atkritumiem), kas nodrošina efektīvu atdzišanu un radiācijas līmeņa samazināšanu, tādējādi atvieglojot darbību veikšanu ar atkritumiem. Tomēr pastāv arī plaši izplatīts uzskats, ka lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu glabāšana, tostarp ilgstoša glabāšana, ir tikai starpposma risinājums, kuram vajadzīga aktīva un pastāvīga institucionāla vadība. Ilgtermiņā aizsardzību pret iespējamiem apdraudējumiem var nodrošināt tikai atkritumu noglabāšana, kurai raksturīgas pasīvās drošības īpašības.

Par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu galvenokārt atbild dalībvalstis. Turklāt ir pieņemts ētisks princips, ka sabiedrībai jāvairās radīt nākamajām paaudzēm pārmērīgu slogu, tāpēc pašreizējai paaudzei, kura izmantojusi no kodolenerģijas ražotu elektrību vai kodolenerģijas sniegtās priekšrocības medicīnas nozarē, jāuzņemas atbildība par visu radīto atkritumu pareizu apsaimniekošanu.

Neskatoties uz šiem apsvērumiem, lielākajai daļai valstu vēl tikai jāpieņem svarīgi lēmumi attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Jo īpaši tas attiecas uz lietoto kodoldegvielu un ļoti radioaktīviem atkritumiem; tikai nedaudzās dalībvalstīs ir rūpīgi izstrādātas programmas noglabāšanas īstenošanai. Aizkavējot šo procesu, nākamajām paaudzēm būs radīts divējāds slogs — gan noglabāšanas īstenošana, gan arī starpposma uzglabāšanas risinājumu uzturēšana. Saistītie riski ir acīmredzami: finansējuma nepieejamība, zināšanu trūkums, darbības pārtraukšana neparedzētu sociālo apvērsumu dēļ, terorisma draudi u.c.

Lai droši apsaimniekotu lietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus visos posmos, sākot no brīža, kad tie rodas, un beidzot ar to noglabāšanu, dalībvalstīm jāizveido valsts sistēma, kurā noteikta politiskā apņemšanās, skaidra pienākumu sadale un garantija, ka vajadzības gadījumā ir pieejami pietiekami zinātniskie, tehniskie un finanšu resursi. Tā kā šis ir problēmjautājums ar augstu riska pakāpi, jānodrošina publiski pieejama informācija un sabiedrības līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā.

Tādējādi šī priekšlikuma galvenais mērķis ir izveidot ES tiesisko pamatu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, kurš kļūtu par neatņemamu sastāvdaļu drošai kodolenerģijas izmantošanai elektrības ražošanā un jonizējošā starojuma lietošanai medicīnā, rūpniecībā, lauksaimniecībā, pētniecībā un izglītībā.

Lai sasniegtu galveno politikas mērķi:

- jānodrošina, ka strādājošie un iedzīvotāji patlaban un nākotnē, kā arī aiz valstu robežām ir aizsargāti pret draudiem, ko rada jonizējošais starojums;

- jāīsteno augstākie drošības standarti attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

- jāvairās radīt nākamajām paaudzēm pārmērīgu slogu ;

- jāpanāk ilgtspējīga politiska apņemšanās ilgtermiņā apsaimniekot lietoto kodoldegvielu vai radioaktīvos atkritumus;

- jānodrošina politikas lēmumu transponēšana precīzos noteikumos, ar kuru palīdzību varētu īstenot visus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmus, sākot no brīža, kad tie rodas, un beidzot ar to noglabāšanu;

- jāpanāk un jāuztur apsaimniekošanas sistēmas pastāvīgi uzlabojumi, kuru pamatā būtu pakāpeniska lēmumu pieņemšana un sociāla atzīšana;

- jānodrošina pietiekamu un pārredzami pārvaldītu finanšu resursu pieejamība gadījumos, kad tie ir vajadzīgi, ievērojot principu „piesārņotājs maksā”.

Pašreizējie juridiskie instrumenti, kuri ietekmē lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu; subsidiaritāte

Kopienas kompetence attiecībā uz lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem, kas radušies no civilās kodoldarbības, ietilpst Euratom līguma noteikumos. Euratom līguma 2. panta b) punkts paredz ieviest vienotus drošības standartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai. Tā 30. pantā paredzēts Kopienā noteikt pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju aizsardzībai pret draudiem, ko rada jonizējošais starojums, savukārt 37. pantā noteikta prasība dalībvalstīm sniegt Komisijai vispārīgus datus par visiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plāniem.

Kā Eiropas Savienības Tiesa atzinusi savā judikatūrā, Euratom līguma 3. nodaļas noteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību veido saskaņotu kopumu, ar ko Komisijai ir paredzētas ievērojamas pilnvaras, lai aizsargātu sabiedrību un vidi pret kodolpiesārņojuma apdraudējumu[6]. Pamatojoties uz Tiesas principālo spriedumu C-29/99, pašreizējos pamatstandartus, kuru galvenais mērķis ir darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzība pret draudiem, ko rada jonizējošais starojums, Euratom līguma izpratnē var papildināt ar drošības prasībām, kuras reglamentē lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu.

Jautājums par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu nepārprotami ietilpst tajā jomā, kura jāpapildina ar ES līmeņa tiesību aktiem, kuri saistīti ar pārrobežu drošības aspektu. Vienlaikus Komisijai jānodrošina iekšējā tirgū vienlīdzīgi nosacījumi visiem, lai neradītu konkurences izkropļojumu.

Tomēr pašreizējie Eiropas tiesību akti neattiecas uz visām iekārtām un darbības veidiem, kas saistīti ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Tajos nav iekļauti tādi aspekti kā valsts politika un tās īstenošana, publiski pieejama informācija un līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā.

Nesen pieņemtā Padomes direktīva, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (kodoldrošības direktīva)[7] attiecas tikai uz lietotās kodoldegvielas glabāšanas iekārtām un citām radioaktīvo atkritumu glabāšanas iekārtām, kas atrodas tajā pašā teritorijā un ir tieši saistītas ar kodoliekārtām. Taču tajā ir teikts, ka ne mazāk svarīgi ir nodrošināt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, tostarp glabātavās un noglabāšanas iekārtās. Tādējādi priekšlikums direktīvai par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu ir loģisks nākamais solis pēc kodoldrošības direktīvas.

Pārējie ES juridiskie instrumenti, kuri attiecas uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, ir Kopienas pasākumi saistībā ar operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos[8], slēgtu augstas radioaktivitātes starojuma avotu un bezīpašnieka jonizējošā starojuma avotu kontroli[9], tostarp apspriesto avotu kontroli, ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu[10] (neiekļaujot ar radioaktivitāti saistītus aspektus), kā arī radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārvadājumu uzraudzību un kontroli[11],[12]. Uz šo jomu attiecas arī Komisijas Ieteikums par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, lietotajai kodoldegvielai un radioaktīvajiem atkritumiem paredzēto finanšu resursu vadību[13].

Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (SAEA) sadarbībā ar citām organizācijām izstrādājusi starptautiskus drošības standartus, kuri nav juridiski saistoši un kurus valstis var brīvprātīgi iestrādāt savos tiesību aktos. Visas ES dalībvalstis ir SAEA dalībnieces un piedalās šo standartu pieņemšanā.

Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencija, kura noslēgta SAEA uzraudzībā, ir visnozīmīgākais starptautiskais nolīgums šajā jomā. Tā neparedz soda sankcijas par tās neievērošanu. Tāpēc, kaut arī visas ES dalībvalstis (izņemot Maltu) un Euratom kopiena ir līgumslēdzējas puses, Kopējā konvencijā minētie principi un prasības un ar tiem saistītie SAEA drošības standarti, kuri pieņemti starptautiskā līmenī, nenodrošina vienotu pieeju ES līmenī.

Lai nodrošinātu starptautiski pieņemtu principu un prasību īstenošanu attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, šajā direktīvas priekšlikumā tie kļuvuši juridiski saistoši un obligāti izpildāmi. Tāpēc tajā noteiktas īpašas prasības par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmu darbības jomu, saturu un pārskatīšanu.

Pieeja pamatā ir līdzīga tai, kāda izmantota kodoldrošības direktīvā, t.i., direktīvas stūrakmeņi ir valsts reglamentācijas iestāžu kompetence un SAEA drošības standartu un Kopējās konvencijas starptautiski pieņemti principi un prasības, kas ļauj līdz minimumam samazināt dalībvalstīm radīto papildu slogu.

Ierosinātā direktīva pilnībā ieviesīs augstākos lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošības standartus, tādējādi kļūstot par paraugu trešām valstīm un reģioniem. Tā nodrošinās radioaktīvo atkritumu noglabāšanas izpildi bez nevajadzīgas kavēšanās.

APSPRIEšANāS AR IEINTERESēTAJāM PERSONāM UN IETEKMES NOVēRTēJUMS

Izstrādājot pārskatīto priekšlikumu, Komisija pēc Padomes pieprasījuma pamatīgi caurlūkoja dažādas ES līmeņa iniciatīvas[14].

Apspriešanā iesaistījās valdības, valsts regulatori, radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas organizācijas, radioaktīvo atkritumu radītāji un citas ieinteresētās personas no dalībvalstīm, kā arī dažādas Eiropas iestādes, nevalstiskās organizācijas un citi partneri. Tika ņemts vērā Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas ( ENSREG ) rūpīgi izstrādāts dokuments. Tam bija būtiska nozīme, ņemot vērā ENSREG īpašo kompetenci, kura pārstāv valsts kodolenerģijas reglamentācijas vai drošības iestādes visās dalībvalstīs, neskatoties uz to, vai tajās ir kodoliekārtas.

Īpaša uzmanība tika veltīta sociālajam aspektam, rīkojot dažādas sabiedriskās apspriešanās, tostarp veicot mērķtiecīgus Eirobarometra apsekojumus[15] un izvēršot atklātas sabiedriskās apspriešanās[16]. Radioaktīvie atkritumi ir viens no būtiskākajiem problēmjautājumiem, kas skar ES iedzīvotājus kodolenerģijas turpmākas izmantošanas ziņā. Turklāt liela daļa atbalsta tiesisko pamatu Eiropas līmenī.

Kāda pilnīga ietekmes novērtējuma secinājumos teikts, ka gadījumā, ja nebūs izstrādāts saistošs tiesiskais pamats ES līmenī, visticamāk, tiks atlikta nozīmīgu lēmumu pieņemšana, kas tādējādi var izraisīt nelabvēlīgu vides, ekonomisku un sociālu ietekmi, tostarp radot nākamajām paaudzēm pārmērīgu slogu un iespējami izkropļojot konkurenci elektrības tirgū.

Turpretī saistošs tiesiskais pamats ES līmenī radītu vienlīdz augstu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošības līmeni visā ES ilgtermiņā, neradot nākamajām paaudzēm pārmērīgu slogu vai neliedzot tām iespējas apmierināt savas vajadzības.

Priekšlikuma juridiskie aspekti

Šīs direktīvas mērķis, kā noteikts tās 1. pantā , ir izveidot Kopienas sistēmu, lai nodrošinātu atbildīgu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, panākot, ka dalībvalstis paredz piemērotus valsts pasākumus nolūkā nodrošināt augstu drošības līmeni un ka uztur un veicina publisko informāciju un līdzdalību.

Tās darbības joma ( 2. pants ) attiecas uz visiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmiem, sākot no brīža, kad tie rodas, un beidzot ar to noglabāšanu, ja tie rodas no civilajiem pasākumiem, taču tā neattiecas uz īpašu veidu atkritumu apsaimniekošanu, piemēram, atļautu izlaišanu dabā un ieguves rūpniecības atkritumiem, tostarp radioaktīviem atkritumiem, jo viss iepriekšminētais ir iekļauts spēkā esošajos Eiropas tiesību aktos [17],[18].

Ar īpašu rūpību pievērsās tam, lai šī direktīva būtu saskaņota ar spēkā esošajiem Eiropas tiesību aktiem, vienlaikus nodrošinot, ka SAEA drošības standartos un Kopējā konvencijā minētie starptautiski atzītie principi un prasības kļūtu juridiski saistoši un obligāti izpildāmi ES. Tāpēc 3. pantā minētās definīcijas ir saskaņotas ar tām, kuras atrodamas gan spēkā esošajos Eiropas tiesību aktos, gan arī SAEA drošības glosārijā (Kopējā konvencijā)[19].

4. pantā ir noteikti vispārīgi principi, ar kuriem reglamentē lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Īpaša uzmanība ir veltīta arī tam, lai šī direktīva būtu saskaņota ar kodoldrošības direktīvu tā, lai visām lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtām būtu nodrošināts vienāds drošības līmenis. Šā iemesla dēļ abām direktīvām — šīs direktīvas priekšlikumam un kodoldrošības direktīvai — ir līdzīga struktūra, jo īpaši tas attiecas uz 5.–7., 9., 12. un 16.–18. pantu.

Uz vispārīgo principu piemērošanu attiecas šādi pienākumi:

- valsts sistēma lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai ilgtermiņā ( 5. pants );

- kompetentā reglamentācijas iestāde lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas jomā ( 6. pants );

- licences turētāji, kuriem ir galvenā atbildība par drošību ( 7. pants );

- izglītība un apmācības vajadzīgo zināšanu un prasmju apguvei ( 9. pants );

- lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamība lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā ( 12. pants ).

Tā kā radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai ir īpašs raksturs, ir ieviesti arī īpaši pienākumi:

- 8. pantā izklāstīta drošības pieeja, tostarp prasības lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu un darbības drošības analīzei un ar to saistītam drošības novērtējumam;

- 10. pantā risināta vajadzība nodrošināt pietiekamu finanšu resursu pieejamību gadījumā, ja tie vajadzīgi lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, ievērojot principu „piesārņotājs maksā”;

- 11. pants paredzēts piemērotas drošības kvalitātes nodrošināšanai.

Lai sasniegtu mērķus un apmierinātu prasības, izveidots šāds nosacīts prasību kopums attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts programmām:

- 13. pantā norādītas galvenās prasības valsts programmām;

- 14. pantā norādīts valsts programmu saturs;

- 15. pantā minēta prasība Komisijai iesniegt paziņojumu par valsts programmām.

Daži nobeiguma noteikumi:

- 16. pantā noteiktas prasības ziņošanai, kuras atbilst kodoldrošības direktīvas ziņošanas mehānismam. Dalībvalstis, lietderīgi izmantojot Kopējā konvencijā paredzētos ziņošanas ciklus, sniedz Komisijai ziņojumus par šīs direktīvas priekšlikuma īstenošanu. Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, Komisija iesniegs progresa ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam. Dalībvalstis aicinās veikt valsts sistēmas un programmas salīdzinošo pārskatīšanu starptautiskā līmenī ar mērķi sasniegt noteiktos augstos standartus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Visu salīdzinošo pārskatīšanu rezultātus paziņos dalībvalstīm un Komisijai.

- 17. pantā minētas prasības šīs direktīvas priekšlikuma transponēšanai valsts tiesību aktos.

- 18. un 19. pantā noteikts šīs direktīvas priekšlikuma spēkā stāšanās datums un adresāti.

Ietekme uz budžetu

Priekšlikums neietekmē ES budžetu.

2010/0306 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA

par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 31. un 32. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas sagatavots, iepriekš saņemot atzinumu no personu grupas, ko Zinātnes un tehnikas komiteja izveidojusi no dalībvalstu ekspertu vidus, un pēc apspriešanās ar Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju[20],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu[21],

tā kā:

1. Līguma 2. panta b) punktā strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai paredzēts ieviest vienotus drošības standartus.

2. Līguma 30. pantā paredzēts Kopienā noteikt pamatstandartus strādājošo un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību.

3. Līguma 37. pantā noteikta prasība dalībvalstīm sniegt Komisijai vispārīgus datus par visiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas plāniem.

4. Padomes 1996. gada 13. maija Direktīva 96/29/Euratom, kas nosaka drošības pamatstandartus darba ņēmēju un iedzīvotāju veselības aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajām briesmām[22], attiecas uz visiem praktiskajiem pasākumiem, kas saistīti ar mākslīgo vai dabīgo avotu jonizējošā starojuma radītajiem riskiem gadījumos, kad, ņemot vērā dabīgo radionuklīdu radioaktīvās, skaldmateriālu vai fertilās īpašības, notiek vai ir notikusi to pārstrāde. Tā attiecas arī uz šādu pasākumu rezultātā radušos materiālu atļautām izkliedēm. Minētās direktīvas prasības papildinātas ar sīkākiem tiesību aktu noteikumiem.

5. Eiropas Savienības Tiesa (turpmāk „Tiesa”) savā judikatūrā atzinusi, ka Līguma 3. nodaļas noteikumi attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību veido saskaņotu kopumu, ar ko Komisijai ir paredzētas ievērojamas pilnvaras sabiedrības un vides aizsardzībai pret riskiem, ko rada kontaminācija ar kodolmateriāliem[23].

6. Padomes 1987. gada 14. decembra Lēmumā 87/600/Euratom par Kopienas noteikumiem par operatīvu informācijas apmaiņu radiācijas avāriju gadījumos[24] noteikta pamatstruktūra ziņošanai un informācijas sniegšanai, kas dalībvalstīm jāizmanto iedzīvotāju aizsardzībai radiācijas avāriju gadījumos. Padomes 1989. gada 27. novembra Direktīvā 89/618/Euratom par plašas sabiedrības informēšanu par veicamajiem veselības aizsardzības pasākumiem un par rīcību radiācijas avārijas gadījumā[25] dalībvalstīm noteikts pienākums informēt sabiedrību, notiekot radiācijas avārijām.

7. Padomes 2003. gada 22. decembra Direktīvā 2003/122/Euratom[26] paredzēta augstas radioaktivitātes slēgtu starojuma avotu un jonizējošā starojuma bezīpašnieka avotu, arī tādu jonizējošā starojuma avotu kontrole, kuru lietošana ir izbeigta.

8. Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. marta Direktīva 2006/21/EK par ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu un par grozījumiem Direktīvā 2004/35/EK[27] attiecas uz tādu ieguves rūpniecības atkritumu apsaimniekošanu, kas var būt radioaktīvi, izņemot tādus ar radioaktivitāti saistītus aspektus, uz kuriem attiecas Euratom līgums.

9. Ar Padomes 2006. gada 20. novembra Direktīvu 2006/117/Euratom[28] noteikta radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas pārrobežu pārvadājumu uzraudzības un kontroles Kopienas sistēma. Šo direktīvu papildina Komisijas 2008. gada 4. decembra Ieteikums 2008/956/Euratom par kritērijiem radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas eksportam uz trešām valstīm[29].

10. Padomes 2009. gada 25. jūnija Direktīvā 2009/71/Euratom, ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru[30], dalībvalstīm noteikts pienākums izveidot un uzturēt kodoldrošības valsts sistēmu. Minētā direktīva galvenokārt attiecas uz kodoliekārtu kodoldrošību, tajā ir noteikts, ka ne mazāk svarīgi ir nodrošināt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu, arī glabāšanā noglabāšanas iekārtās esošo, drošu apsaimniekošanu. Tomēr Direktīva 2009/71/Euratom neattiecas uz visām kodoliekārtām un visiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas aspektiem.

11. Direktīva 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/11/EK, Direktīvu 2003/35/EK un Direktīvu 2009/31/EK[31], attiecas uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtām, ciktāl uz tām attiecas minētās direktīvas I pielikums.

12. Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīvā 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu[32] paredzēts, ka vides novērtējums jāveic visiem konkrēti noteiktu nozaru plāniem un programmām, un tajā noteikti pamatprincipi turpmākās attīstības saskaņošanai Direktīvas 85/337/EEK I un II pielikumā minētajiem projektiem.

13. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 28. janvāra Direktīva 2003/4/EK par vides informācijas pieejamību sabiedrībai[33] radioaktīvajiem atkritumi minēti „vides informācijas” definīcijā.

14. Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Direktīva 2003/35/EK, ar ko paredz sabiedrības līdzdalību dažu ar vidi saistītu plānu un programmu izstrādē[34], attiecas uz Direktīvā 2001/42 noteiktajiem plāniem un programmām.

15. Komisijas 2006. gada 24. oktobra Ieteikums par kodoliekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, lietotajai kodoldegvielai un radioaktīvajiem atkritumiem paredzēto finanšu resursu vadību[35] attiecas uz finanšu resursu pietiekamību, to finansiālo nodrošinājumu un pārredzamību, lai finanšu resursus izmantotu tiem paredzētajiem mērķiem.

16. Pašreizējos Kopienas tiesību aktos nav paredzēti konkrēti noteikumi par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu un ilgtspējīgu apsaimniekošanu visos posmos no to rašanās līdz noglabāšanai.

17. SAEA pārraudzībā noslēgtās Kopējās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijas (turpmāk „Kopējā konvencija”),[36] kuras līgumslēdzējas puses ir Euratom un gandrīz visas dalībvalstis, mērķis ir panākt un uzturēt augstu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošības līmeni visā pasaulē, nostiprinot valstu pasākumus un starptautisko sadarbību.

18. 2006. gadā SAEA atjaunināja visu savu standartu kopumu un publicēja drošības pamatprincipus[37], kuriem kopīgu atbalstu deva Euratom , ESAO/KEA un citas starptautiskās organizācijas. Kā norādījušas apvienotās atbalsta organizācijas, drošības pamatprincipu piemērošana veicinās starptautisko drošības standartu piemērošanas uzlabošanos un dalībvalstu noteikumu saskaņotību. Tāpēc visām dalībvalstīm ir vēlams ievērot un atbalstīt šos principus. Šie principi būs saistoši gan SAEA attiecībā uz tās darbību, gan dalībvalstīm attiecībā uz darbību, kuru atbalsta SAEA. Dalībvalstis vai atbalsta organizācijas var brīvprātīgi pārņemt šos principus, tos izmantojot savos pasākumos.

19. Kopējā konvencija ir iniciatīvas instruments, jo neparedz sankcijas par tā neievērošanu. Arī sadarbībā ar Euratom , ESAO/KEA un citām starptautiskajām organizācijām izstrādātie SAEA drošības standarti nav ne juridiski saistoši, ne obligāti izpildāmi.

20. Pēc Padomes aicinājuma izveidot augsta līmeņa grupu ES līmenī, kā minēts 2007. gada 8. maija Secinājumos par kodoldrošību un par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, ar Komisijas 2007. gada 17. jūlija Lēmumu 2007/530/Euratom par Eiropas augstākā līmeņa grupas izveidošanu kodoldrošības un kodolatkritumu apsaimniekošanas jautājumos[38] tika izveidota Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupa ( ENSREG ), kas dos ieguldījumu Kopienas mērķu sasniegšanai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā.

21. Padomes 2008. gada 16. decembra Rezolūcijā par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu ir atspoguļoti pirmie ENSREG secinājumi un ieteikumi. ENSREG 2009. gada jūlijā iesniedza Komisijai pirmo ziņojumu[39], kuru septembrī nosūtīja Eiropas Parlamentam un Padomei. Tas ir atspoguļots 2009. gada 10. novembra Padomes secinājumos[40], kuros Padome vēlreiz aicina Komisiju pilnībā izmantot ENSREG pieredzi, apsverot priekšlikumus par juridiski saistošiem instrumentiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas jomā.

22. Eiropas Parlaments aicinājis izstrādāt saskaņotus standartus radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai[41] un ieteicis Komisijai pārskatīt tiesību aktu priekšlikuma attiecīgos projektus un iesniegt jaunu priekšlikumu direktīvai par radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu[42].

23. Kā Eiropas Savienībā, tā visā pasaulē aizvien plašāk atzīst, ka kodolenerģija jāizmanto atbildīgi, un jo īpaši tas attiecas uz kodoldrošību un drošību. Šajā kontekstā jārisina jautājums par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu drošai, optimālai un ilgtspējīgai kodolenerģijas izmantošanai.

24. Lai gan dalībvalstis var pašas noteikt energonesēju struktūru, radioaktīvie atkritumi rodas visās dalībvalstīs, neatkarīgi no tā, vai tām ir kodolreaktori. Radioaktīvie atkritumi galvenokārt rodas kodoldegvielas cikla darbībās, piemēram, kodolspēkstacijās un lietotās kodoldegvielas pārstrādē, tie rodas arī citās darbībās, piemēram, radioaktīvos izotopus izmantojot medicīnā, pētniecībā un rūpniecībā.

25. Kodolreaktoros rodas arī lietotā kodoldegviela. Dalībvalstis drīkst noteikt savu kodoldegvielas cikla politiku, uzskatot lietoto kodoldegvielu par vērtīgu resursu, kuru iespējams pārstrādāt, vai pieņemt lēmumu par tās kā atkritumu apsaimniekošanu noglabājot. Tomēr vienmēr jāapsver iespējas noglabāt gan augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumus, kuri rodas atkārtotas pārstrādes procesā, gan lietoto kodoldegvielu, kuru uzskata par atkritumiem.

26. Vienādi drošības mērķi jānosaka arī lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai. Ņemot to vērā, Kopējā konvencijā un SAEA drošības standartos noteiktas vienādas prasības gan attiecībā uz lietotās kodoldegvielas noglabāšanu, gan arī radioaktīvo atkritumu noglabāšanu.

27. Radioaktīvie atkritumi, kā arī lietotā kodoldegviela, kuru uzskata par atkritumiem, izolēti no cilvēkiem un dzīvās dabas ilgstoši jāglabā noslēgtās iekārtās. To īpašā rakstura (radionuklīdu satura) dēļ jāveic pasākumi cilvēku veselības un vides aizsardzībai pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību, tostarp noglabāšana piemērotās iekārtās kā to apsaimniekošanas pēdējais pasākums. Radioaktīvo atkritumu glabāšana, arī ilgtermiņa glabāšana, ir pagaidu risinājums, nevis alternatīva noglabāšanai.

28. Radioaktīvo atkritumu valsts sistēmai, pilnībā ņemot vērā radioaktīvo atkritumu konkrētus veidus un to īpašības, šāda kārtība ir jāveicina. Precīzi kritēriji, pēc kuriem atkritumus klasificē attiecīgajā klasē, ir atkarīgi no īpašās situācijas valstī attiecībā uz atkritumu raksturu un faktiski pieejamajām vai iespējamajām to noglabāšanas iespējām.

29. Zemas un vidējas radioaktivitātes līmeņa atkritumus ar īsu pussabrukšanas periodu parasti noglabā zem zemes virsmas. Pēc 30 gadu ilgiem pētījumiem vispārpieņemts, ka, dziļa ģeoloģiskā noglabāšana ir visdrošākais un ilgtspējīgākais augsta radioaktivitātes līmeņa atkritumu un lietotās kodoldegvielas noglabāšanas paņēmiens. Tāpēc jāveic pasākumi virzībai uz šādas noglabāšanas ieviešanu.

30. Katra dalībvalsts atbild par savas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, tajā tomēr jāievēro attiecīgie SAEA noteiktie drošības pamatprincipi[43]. Visām dalībvalstīm ir pienākums pret nākamajām paaudzēm ne tikai attiecībā uz esošajiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu krājumiem, bet arī radioaktīvajiem atkritumiem, kas radīsies pēc esošo kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas.

31. Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgai apsaimniekošanai katrai dalībvalstij jāizveido valsts sistēma, kurā noteikta politiskā apņemšanās un pakāpeniska lēmumu pieņemšana, ko īsteno ar piemērotiem tiesību aktiem, noteikumiem un organizāciju, kurā ir precīzi noteikti pienākumi.

32. Dalībvalstu pilnīga atbildība lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu ir viens no Kopējās konvencijas pamatprincipiem. Ar šo direktīvu jānostiprina minētais valstu pilnīgas atbildības princips, licences turētāja galvenā atbildība par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu valsts kompetentās reglamentācijas iestādes uzraudzībā, un jāpalielina kompetento reglamentējošo iestāžu nozīme un neatkarība.

33. Politisku lēmumu transponēšanai precīzos noteikumos, nodrošinot, lai laikus tiktu īstenoti vajadzīgie pasākumi visos lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmos no to rašanās līdz noglabāšanai, ir jāizveido valsts programmas. Tajās jāiekļauj visi pasākumi, kuri attiecas uz radioaktīvo atkritumu transportēšanu, pirmapstrādi, pārstrādāšanu, kondicionēšanu, glabāšanu un noglabāšanu. Valsts programma var būt atsauces dokumenta vai dokumentu kopuma veidā.

34. Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmi ir cieši saistīti. Kādā posmā pieņemtajiem lēmumiem var būt ietekme uz nākamajiem posmiem. Tāpēc, izstrādājot valsts programmas, jāņem vērā šāda savstarpēja ietekme.

35. Būtisks faktors lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanā ir pārredzamība. Tā jānodrošina, nosakot prasību sniegt pareizu informāciju, kas ir publiski pieejama, un visām ieinteresētajām pusēm nodrošinot iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.

36. Lēmumu pieņemšanu varētu sekmēt un paātrināt dalībvalstu sadarbībā un starptautiskā sadarbībā daloties pieredzē un nodrošinot piekļuvi tehnoloģijām.

37. Dažas dalībvalstis uzskata, ka savstarpēji izdevīgs risinājums varētu būt lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu, arī noglabāšanas iekārtu, kopīga izmantošana uz nolīguma pamata starp attiecīgajām dalībvalstīm.

38. Šo direktīvu ieviešot, attiecībā uz katru konkrētu iekārtu vai darbību dalībvalstīm jāievēro pieeja, kas ir samērojama ar iespējamo kaitējumu, kādu rada attiecīgā iekārta vai darbība (diferencēta pieeja), kā arī atbilstīgs pamatojums ar drošības analīzi.

39. Pamatojoties uz drošības analīzi un diferencēto pieeju, jāpieņem lēmumi par noglabāšanas iekārtas attīstīšanu, ekspluatāciju un slēgšanu, kā arī jāidentificē neskaidrās jomas, kurām jāpievērš uzmanība, lai labāk izprastu aspektus, kuriem ir ietekme uz noglabāšanas sistēmu drošību, tostarp dabīgās (ģeoloģiskās) un mākslīgi izveidotās barjeras, kā arī to sagaidāmā attīstība pēc noteikta laika. Drošības analīzē jāiekļauj drošības novērtējuma rezultāti, kā arī informācija par drošības novērtējuma drošumu un ticamību, kā arī tajā izteiktajiem pieņēmumiem. Tāpēc tajā jābūt apkopotiem argumentiem un liecībām par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtas vai ar to apsaimniekošanu saistītās darbības drošību.

40. Lai gan attiecīgajā valsts sistēmā jābūt ņemtiem vērā visiem ar lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem saistītajiem bīstamības faktoriem, šī direktīva neattiecas uz bīstamību, kura nav saistīta ar radioaktivitāti un uz kuru attiecas Līgums par Eiropas Savienības darbību.

41. Lai saglabātu un veicinātu kompetenču un prasmju attīstīšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā, kas ir drošības augsta līmeņa nodrošināšanas būtisks priekšnosacījums, visu tajā iesaistīto pušu sadarbībā jāmācās no praktiskā darba pieredzes, zinātniskajiem pētījumiem, tehnoloģiju attīstības un tehniskās sadarbības.

42. Nozares ekspertu iesaistīšana valsts programmu pārskatīšanā varētu būt lielisks paņēmiens kā Eiropas Savienībā nostiprināt pārliecību un radīt uzticēšanos par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu, tādējādi nodrošinot tās augstus standartus, uzkrājot pieredzi un veicinot pieredzes apmaiņu.

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un mērķi

43. Ar šo direktīvu izveido Kopienas sistēmu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgas apsaimniekošanas nodrošināšanai.

44. Ar to panāk, ka dalībvalstis paredz piemērotus valsts pasākumus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas augsta drošības līmeņa nodrošināšanai, lai aizsargātu strādājošos un iedzīvotājus pret jonizējošā starojuma kaitīgo iedarbību.

45. Ar to uztur un veicina sabiedrības informētību un iesaistīšanos attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu.

46. Neskarot Direktīvu 96/29/Euratom, šī direktīva papildina Līguma 30. pantā minētos pamatstandartus attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošību.

2. pants

Darbības joma

47. Šī direktīva attiecas uz:

48. visiem lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas posmiem, ja lietotā kodoldegviela rodas civilo kodolreaktoru ekspluatācijas rezultātā, vai to apsaimniekošanu veic kā civilas darbības;

49. visiem radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmiem no to rašanās līdz noglabāšanai, ja radioaktīvie atkritumi rodas civilajās darbībās, vai to apsaimniekošanu veic kā civilas darbības.

50. Šī direktīva neattiecas uz ieguves rūpniecības atkritumiem, kas var būt radioaktīvi, kuri ir Direktīvas 2006/21/EK darbības jomā.

51. Šī direktīva attiecas uz atļautām izplūdēm.

3. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

52. „slēgšana” ir visu darbību, arī pēdējo inženiertehnisko vai citu darbu pabeigšana, kuri vajadzīgi iekārtas pārveidošanai stāvoklī, kas ir drošs ilgtermiņā, un ko veic pēc lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu ievietošanas noglabāšanas iekārtā.

53. „kompetenta reglamentācijas iestāde” ir dalībvalstī noteikta iestāde vai iestāžu sistēma lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas drošības tiesiskā regulējuma jomā saskaņā ar 6. pantu;

54. „noglabāšana” ir lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu ievietošana apstiprinātā iekārtā, neparedzot iespēju tos no turienes izņemt;

55. „licence” ir dalībvalsts jurisdikcijā izdots juridisks dokuments ar lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītu darbību veikšanai, vai dokuments, ar ko nosaka atbildību par lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtas atrašanās vietas izraudzīšanu, projektēšanu, būvi, nodošanu ekspluatācijā, ekspluatāciju, ekspluatācijas izbeigšanu vai slēgšanu;

56. „licences turētājs” ir juridiska vai fiziska persona, kas pilnībā atbild par licencē minēto darbību vai iekārtu, kura saistīta ar lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu;

57. „radioaktīvie atkritumi” ir radioaktīvas gāzes, šķidrumi vai cietvielas, kuras dalībvalsts vai fiziska vai juridiska persona, kuras lēmumu dalībvalsts ir atzinusi, neplāno turpmāk lietot, un par kuriem kompetenta reglamentācijas iestāde saskaņā ar dalībvalsts tiesisko regulējumu veic kontroles pasākumus kā par radioaktīviem atkritumiem;

58. „radioaktīvo atkritumu apsaimniekošana” ir visas darbības, kas saistītas ar radioaktīvajiem atkritumiem, to pirmapstrādi, pārstrādi, kondicionēšanu, glabāšanu vai noglabāšanu, izņemot transportēšanu ārpus objekta teritorijai;

59. „radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārta” ir būve vai iekārta, kura galvenokārt paredzēta radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai;

60. „pārstrāde” ir process vai operācija, kurā no lietotās kodoldegvielas turpmākai lietošanai izdala skaldmateriālus un fertilos kodolmateriālus;

61. „lietotā kodoldegviela” ir reaktora aktīvajā zonā apstarota un no tās neatgriezeniski izņemta kodoldegviela; lietoto kodoldegvielu var uzskatīt par izmantojamu resursu, ko pēc pārstrādes var lietot atkārtoti, vai apsaimniekot kā radioaktīvos atkritumus, paredzot tās noglabāšanu;

62. „lietotās kodoldegvielas apsaimniekošana” ir visas darbības, kas saistītas ar lietoto kodoldegvielu, tās glabāšanu, pārstrādi vai noglabāšanu, izņemot transportēšanu ārpus objekta teritorijai;

63. „lietots kodoldegvielas apsaimniekošanas iekārta” ir būve vai iekārta, kura galvenokārt paredzēta lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanai;

64. „glabāšana” ir lietotās kodoldegvielas vai radioaktīvo atkritumu ievietošana apstiprinātā iekārtā, paredzot iespēju tos no turienes izņemt.

4. pants

Vispārīgi principi

65. Dalībvalstis izstrādā un uztur lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts politiku. Par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu galīgā atbildība ir dalībvalstīm.

66. Dalībvalstis nodrošina, ka:

67. radioaktīvie atkritumi rodas pēc iespējas mazāk gan radioaktivitātes līmeņa, gan apjoma ziņā, ko panāk ar šim nolūkam atbilstošiem pasākumiem, ekspluatācijas un ekspluatācijas izbeigšanas metodēm, arī konvencionālo materiālu pārstrādi un atkārtotu izmantošanu;

68. tiek ņemta vērā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu rašanās un apsaimniekošanas visu posmu savstarpējā saistība;

69. nākamajām paaudzēm netiek radīts nevajadzīgs slogs;

70. lietotā kodoldegviela un radioaktīvie atkritumi tiek droši apsaimniekoti arī ilgtermiņā.

71. Radioaktīvie atkritumi jānoglabā tajā dalībvalstī, kurā tie radušies, ja dalībvalstis nav noslēgušas nolīgumus par noglabāšanas iekārtu izmantošanu vienā no tām.

5. pants

Valsts sistēma

72. Dalībvalstis izveido un uztur lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas valsts normatīvo aktu un organizācijas sistēmu (turpmāk „valsts sistēma”), ar kuru nosaka pienākumus un kurā paredzēta ilgtermiņa koordinācija starp attiecīgām valsts struktūrām. Valsts sistēmā ietilpst:

73. lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas politikas īstenošanas valsts programma;

74. valsts prasības par lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu;

75. lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas darbību un iekārtu licencēšanas sistēma, kā arī nelicencētu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtu ekspluatācijas aizliegums;

76. atbilstoša institucionālās kontroles, reglamentētu inspekciju, dokumentācijas un ziņošanas sistēma;

77. izpildes pasākumi, tostarp darbības apturēšana un licences grozīšana vai atcelšana;

78. lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas dažādos posmos iesaistītās struktūras.

79. Dalībvalstis nodrošina valsts sistēmas uzturēšanu un, ja vajadzīgs, uzlabošanu, ņemot vērā darbības pieredzi, no 8. pantā minētās drošības analīzes gūtās atziņas, tehnoloģiju attīstību un pētījumu rezultātus.

6. pants

Kompetentā reglamentācijas iestāde

80. Dalībvalstis izveido un uztur lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā kompetentu reglamentācijas iestādi.

81. Dalībvalstis nodrošina kompetentās reglamentācijas iestādes funkcionālu nodalīšanu no citām ar kodolenerģijas vai radioaktīvo materiālu izplatīšanu vai izmantošanu saistītām, arī ar elektroenerģijas ražošanu un radioaktīvo izotopu izmantošanu vai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītām struktūrām vai organizācijām, lai tādējādi nodrošinātu tās reglamentācijas funkcijas neatkarību.

82. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajai reglamentācijas iestādei tiek piešķirtas juridiskas pilnvaras, kā arī cilvēkresursi un finanšu resursi, kas vajadzīgi, lai veiktu pienākumus saistībā ar 5. panta 1. punktā aprakstīto valsts sistēmu, piešķirot vajadzīgo prioritāti drošībai.

7. pants

Licences turētāji

83. Dalībvalstis nodrošina, ka galvenā atbildība pār lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu ir licences turētājam. Šī atbildība nevar tikt deleģēta.

84. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums sistemātiski verificējamā veidā kompetentās reglamentācijas iestādes uzraudzībā regulāri novērtēt, verificēt un pastāvīgi uzlabot, ciktāl tas ir praktiski iespējams, savu darbību un iekārtu drošību.

85. Šā panta 2. punktā minētie novērtējumi ietver verifikāciju, ka ir ieviesti pasākumi avāriju novēršanai un avāriju seku mazināšanai, tostarp fizisku barjeru un licences turētāja tādu administratīvu aizsardzības procedūru verifikāciju, kuru nepilnību dēļ jonizējošais starojums varētu radīt būtisku kaitējumu strādājošajiem un iedzīvotājiem.

86. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums izveidot un ieviest pārvaldības sistēmas, kurās par prioritāti noteikta drošība un kuras regulāri verificē kompetentā reglamentācijas iestāde.

87. Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā licences turētājiem ir paredzēts pienākums nodrošināt un uzturēt pietiekamus finanšu resursus un cilvēkresursus, lai izpildītu 1.–4. punktā noteiktos pienākumus lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas jomā.

8. pants

Drošības analīze

88. Kā darbības vai iekārtas licences pieteikuma daļa jāsagatavo un jāiesniedz drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums. Darbības vai iekārtas izmaiņu gadījumos tos pēc vajadzības aktualizē. Drošības analīzes un drošības novērtējuma apjomam un detalizācijas pakāpei jābūt samērojamai ar attiecīgo darbību sarežģītības pakāpi un ar attiecīgo iekārtu vai darbību saistīto bīstamību.

89. Drošības analīzē un ar to saistītajā drošības novērtējumā ietilpst iekārtas atrašanās vietas izvēle, projektēšana, būve, ekspluatācija un ekspluatācijas izbeigšana vai noglabāšanas iekārtas slēgšana; drošības analīzē jānorāda šādam novērtējumam izmantotie standarti. Jāatrisina jautājums par drošību ilgtermiņā pēc slēgšanas, jo īpaši, kā to iespējami pilnīgi nodrošināt, izmantojot pasīvās metodes.

90. Iekārtas drošības analīzē apraksta visus objekta drošības aspektus, iekārtas konstrukciju, pārvaldības kontroles pasākumus un reglamentēto kontroli. Drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums ir apliecinājums kompetentajai reglamentācijas iestādei un pārējām ieinteresētajām personām par to, ka drošības prasības tiks ievērotas, un tajā uzskatāmi jāparāda nodrošinātais aizsardzības līmenis.

91. Drošības analīze un ar to saistītais drošības novērtējums jāiesniedz kompetentajai reglamentācijas iestādei apstiprināšanai.

9. pants

Zināšanas un prasmes

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēmā ir paredzēti noteikumi par izglītības un apmācību pasākumiem, kuri atbilst visu ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistīto pušu vajadzībām, lai tādējādi saglabātu un pilnveidotu vajadzīgās zināšanas un prasmes.

10. pants

Finanšu resursi

Dalībvalstis nodrošina, ka valsts sistēma garantē pietiekamu finanšu resursu pieejamību gadījumos, kad tie vajadzīgi lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai, pienācīgi tiek ņemta vērā personu atbildība, pie kurām rodas radioaktīvie atkritumi.

11. pants

Kvalitātes nodrošināšana

Dalībvalstis nodrošina ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu saistītu kvalitātes nodrošināšanas programmu izstrādāšanu un īstenošanu.

12. pants

Pārredzamība

92. Dalībvalstis nodrošina ar lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu saistītās informācijas pieejamību strādājošajiem un iedzīvotājiem. Šis pienākums arī paredz to, ka kompetentā reglamentācijas iestāde savas kompetences jomās informē sabiedrību. Informāciju dara sabiedrībai pieejamu saskaņā ar valsts tiesību aktiem un starptautiskajām saistībām ar nosacījumu, ka tādējādi netiek apdraudētas citas valsts tiesību aktos vai starptautiskās saistībās atzītas intereses, piemēram, inter alia , drošība.

93. Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu sabiedrībai tiek dotas faktiskas iespējas iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā.

13. pants

Valsts programmas

94. Veidojot valsts sistēmu, dalībvalstis ievieš, īsteno un pastāvīgi aktualizē lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas programmas (turpmāk „valsts programmas”) attiecībā uz visu veidu lietoto kodoldegvielu un radioaktīvajiem atkritumiem un visiem lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas posmiem no to rašanās līdz noglabāšanai.

95. Valsts programmām jābūt 4.–12. panta noteikumiem atbilstošām.

96. Ņemot vērā zinātnes un tehnikas attīstību, valsts programmas dalībvalstis regulāri pārskata un atjaunina.

14. pants

Valsts programmu saturs

Valsts programmās ietilpst:

97. visas lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu uzskaite un turpmākās prognozes par to daudzumiem, arī daudzumiem, kas radīsies, izbeidzot kodoliekārtu ekspluatāciju. Uzskaitē precīzi norāda attiecīgā materiāla atrašanās vietu, daudzumu, bīstamību un bīstamības klasifikāciju;

98. koncepcijas, plāni un tehniskie risinājumi no atkritumu rašanās līdz to noglabāšanai;

99. koncepcijas un plāni noglabāšanas iekārtas laikposmam pēc tās slēgšanas, tostarp institucionālās kontroles ilgums un izmantojamie līdzekļi informācijas saglabāšanai par iekārtu ilgtermiņā;

100. lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanai vajadzīgo risinājumu pētniecības, tehnoloģiju attīstīšanas un demonstrācijas pasākumu apraksts;

101. īstenošanas pamatposmi, precīzi noteikti termiņi un atbildības jomas;

102. īstenošanas gaitas uzraudzībai izmantojamie efektivitātes indikatori;

103. programmas izmaksu novērtējums, to noteikšanas pamatojums un izmantotās hipotēzes; novērtējumā jāiekļauj raksturojums par laikposmu;

104. spēkā esošās(-o) finansēšanas shēmas(-u) apraksts, lai nodrošinātu visu programmas izmaksu atbilstību paredzētajam grafikam.

15. pants

Paziņošana

105. Dalībvalstis Komisijai paziņo valsts programmas un to turpmākās būtiskās izmaiņas.

106. Trīs mēnešu laikā no paziņojuma dienas Komisija var pieprasīt sīkāku skaidrojumu un/vai pārskatīšanu atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem.

107. Trīs mēnešu laikā pēc atsauksmes saņemšanas no Komisijas dalībvalstis sniedz pieprasītos paskaidrojumus un/vai informē Komisiju par to, kā pārskatīšana tiks īstenota.

108. Komisija ņems vērā dalībvalstu skaidrojumus un atkritumu valsts programmu izpildes gaitu, pieņemot lēmumus par Euratom finansiālās un tehniskās palīdzības sniegšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas iekārtām vai ar to saistītajām darbībām, vai arī formulējot tās viedokļus par investīciju projektiem saskaņā ar Euratom līguma 43.pantu.

16. pants

Ziņošana

109. Pirmoreiz līdz ….. un pēc tam reizi trijos gados dalībvalstis, lietderīgi izmantojot Kopējā lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas pārvaldības konvencijā paredzētos pārskata un ziņošanas ciklus, sniedz Komisijai ziņojumus par šīs direktīvas īstenošanu.

110. Pamatojoties uz dalībvalstu ziņojumiem, Komisija iesniedz ziņojumu Padomei un Eiropas Parlamentam par šīs direktīvas īstenošanas gaitu. Pamatojoties uz iepriekšminēto, Komisija iesniedz arī Kopienas teritorijā esošās lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu uzskaites datus par un turpmākās prognozes.

111. Dalībvalstis vismaz reizi desmit gados sagatavo periodiskus pašnovērtējumus par valsts sistēmu, kompetento reglamentācijas iestādi, valsts programmu un tās īstenošanu, un aicina veikt valsts sistēmas, iestādes un/vai programmas starptautiska līmeņa ekspertu pārskatu ar mērķi nodrošināt augstu standartu sasniegšanu lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas jomā. Ekspertu veiktā pārskata rezultātus paziņo Komisijai un dalībvalstīm.

17. pants

Transponēšana

112. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz …….. Dalībvalstis par to nekavējoties informē Komisiju. Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā šāda atsauce izdarāma.

113. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva, un jebkurus turpmākus grozījumus minētajos tiesību aktos.

114. Dalībvalstis iespējami drīz, bet ne vēlāk kā četrus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā iesniedz Komisijai paziņojumu par pirmo valsts programmu, kurā iekļauti visi 14. pantā minētie elementi.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

[1] Sākotnējais Komisijas 2003. gada priekšlikums (COM 2003/32 galīgā redakcija) un tā 2004. gada pārskatītais variants (COM (2004) 526 galīgā redakcija)

[2] Izmantojot gan pašreizējo, gan uzlaboto kodoldegvielas cikla metodi.

[3] Komisijas 1999. gada 15. septembra Ieteikums par cieto radioaktīvo atkritumu klasifikācija sistēmu, OV L 265, 13.10.1999., 37. lpp.

[4] ESAO/KEA Radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanas komiteja: „ Collective Statement on Moving Forward to Geological Disposal of Radioactive Waste ”, ISBN 978-92-64-99057-9

[5] Komisijas ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei „Sestais operatīvais ziņojums par radioaktīvo atkritumu un lietotās degvielas apsaimniekošanu Eiropas Savienībā”, COM(2008)542 galīgā redakcija, SEC(2008)2416.

[6] C-187/87 (1988, ECR, 5013. lpp.) un C-29/99 (2002, ECR, I-11221. lpp.)

[7] Padomes Direktīva 2009/71/ Euratom, OV L 172, 2.7.2009., 18.–22. lpp.

[8] OV L 371, 30.12.1987., 76. lpp.

[9] OV L 346, 31.12.2003., 57. lpp.

[10] OV L 102, 11.04.2006., 15. lpp.

[11] OV L 337, 5.12.2006., 21. lpp.

[12] OV L338, 17.12.2008., 69. lpp.

[13] OV L 330, 28.11.2006., 31. lpp.

[14] Padomes 2004. gada jūnija secinājumi par kodoldrošību un lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošu apsaimniekošanu, 10823/04

[15] Eurobarometer speciālizlaidums 297 (2008) un Eurobarometer speciālizlaidums 324 (2010)

[16] http://ec.europa.eu/energy/nuclear/consultations/2010_05_31_fuel_waste_en.htm

[17] OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

[18] OV L 102, 11.04.2006., 15. lpp.

[19] http://www-ns.iaea.org/standards/safety-glossary.htm

[20] ………

[21] ………….

[22] OV L 159, 29.6.1996., 1. lpp.

[23] C-187/87 (1988, ECR, 5013. lpp. ) un C-29/99 (2002, ECR, I-11221. lpp.)

[24] OV L 371, 30.12.1987., 76. lpp.

[25] OV L 357, 7.12.1989., 31. lpp.

[26] OV L 346, 31.12.2003., 57. lpp.

[27] OV L 102, 11.04.2006., 15. lpp.

[28] OV L 337, 5.12.2006., 21. lpp.

[29] OV L338, 17.12.2008., 69. lpp.

[30] OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.

[31] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

[32] OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.

[33] OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.

[34] OV L 156, 25.6.2003., 17. lpp.

[35] OV L 330, 28.11.2006., 31. lpp.

[36] INFCIRC/546, 1997. gada 24. decembris.

[37] Drošības pamatprincipi, Drošības pamatnoteikumi Nr. SF-1, SAEA, Vīne, 2006.

[38] OV L 195, 17.7.2007., 44. lpp.

[39] Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas ziņojums, 2009. gada jūlijs.

[40] Padomes secinājumi par Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas ziņojumu, 2009. gada 10. novembris

[41] Eiropas Parlamenta 2007. gada 10. maija rezolūcija par Euratom novērtēšanu — „Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi”.

[42] Ziņojums par Euratom novērtēšanu — „Eiropas kodolenerģētikas politikas 50 gadi”, A6-0129/2007

[43] Drošības pamatprincipi, Drošības pamatnoteikumi Nr. SF-1, SAEA, Vīne, 2006.