52009PC0581

[pic] | EIROPAS KOPIENU KOMISIJA |

Briselē, 27.10.2009

COM(2009)581 galīgā redakcija

2009/0172 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Kopienas finansiālo atbalstu Bulgārijas Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanai „Kozlodujas programma”

SEC(2009)1431

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1. Ievads

Kodoliekārtas ekspluatācijas izbeigšana ir pēdējais posms kodoliekārtas darbmūžā, un tam nepieciešama ilgtermiņa finanšu plānošana. Praksē ekspluatācijas izbeigšana sākas ar kodoliekārtas galīgo izslēgšanu, lai iekārtu atbrīvotu no regulatīvās kontroles un atceltu radioloģiskās aizsardzības ierobežojumus, kas iekārtai piemēroti tās darbības laikā. Ekspluatācijas izbeigšanas posms turpinās līdz brīdim, kad teritorija ir pilnībā atjaunota un ir īstenota visu radioaktīvo atkritumu, kā arī izmantotās kodoldegvielas droša apsaimniekošana. Tādēļ ekspluatācijas izbeigšanas darbības ir ārkārtīgi laikietilpīgas.

Ja kodolelektrostaciju slēdz pirms tās sākotnēji paredzētā projektētā darbmūža beigām, jārisina jautājumi saistībā ar tām sekām enerģētikas nozarē, kuras rada zaudētā ražošanas jauda, piemēram, jāsaglabā ražošanas jauda, lai nodrošinātu piegādes drošību, kā arī jāuzlabo energoefektivitāte dažādās nozarēs.

Kopienas finansiālo atbalstu saņem Lietuva, Slovākija un Bulgārija, un šis atbalsts ir solidaritātes pasākums, lai atbalstītu šo dalībvalstu darbības, īstenojot apņemšanos slēgt pirmās paaudzes kodolreaktorus. Atbalsta sniegšana Bulgārijai beidzas 2009. gadā, savukārt Lietuvai un Slovākijai atbalstu vēl sniegs līdz 2013. gadam. Vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšanai ierosinātais atbalsta perioda pagarinājums ietver laikposmu no 2010. gada līdz 2013. gadam.

Bulgārija 2005. gadā pieprasīja turpmāku finansējumu (Eiropadomes 2005. gada 16. decembra sanāksme). Komisijai 2009. gadā iesniedza stratēģisko pamatojuma dokumentu.

2. Bulgārijas situācija

Lai nodrošinātu kodoliekārtu ekspluatācijas drošu izbeigšanu un ar to saistīto atkritumu apsaimniekošanu, ir būtiski, lai valsts rīcībā būtu atbilstīgi finanšu resursi, kas tiek pārredzami pārvaldīti un ir laikus pieejami paredzētajam izmantojumam. Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras izmanto kodolenerģiju elektroenerģijas ražošanai, ir izveidojušas atšķirīgas sistēmas, lai nodrošinātu pieejamību līdzekļiem, kas nepieciešami kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanai.

Bulgārija šādu sistēmu ieviesa samērā nesen, ņemot vērā savas spēkā esošās un pārņemtās saistības. Citas jaunās dalībvalstis, kas pārņēmušas kodolelektrostacijas, turpina tās izmantot, un šīm valstīm ir iespēja uzkrāt nepieciešamo finansējumu. Taču Bulgārijas kodolelektrostacijām piemēroja priekšlaicīgu slēgšanu (sk. turpmāk tekstā). Tādēļ Bulgārijai nebija laika, lai uzkrātu pietiekamu valsts finansējumu, ar kuru varētu segt visas kodolelektrostaciju ekspluatācijas izbeigšanas izmaksas.

Šādā gadījumā bija nepieciešama Kopienas solidāra rīcība Bulgārijai ir kodolreaktori, kuru priekšlaicīgas slēgšanas saistības tika pārrunātas pievienošanās procesa laikā. Šīs saistības ir iekļautas Pievienošanās aktā, kurš stājās spēkā 2007. gada 1. janvārī.

3. Priekšlaicīgās slēgšanas saistības un to finansiālās sekas

Pievienošanās sarunu laikā Bulgārija apņēmās slēgt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku līdz 2002. gada 31. decembrim un 3. un 4. bloku ne vēlāk kā līdz 2006. gada 31. decembrim (visi VVER 440/230 tipa reaktori). Šīs slēgšanas un no tās izrietošās ekspluatācijas izbeigšanas saistības ir atspoguļotas 30. pantā Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem Eiropas Savienībai (2005. gada Pievienošanās akts).

2005. gada Pievienošanās akts cita starpā paredz Kopienas atbalstu EUR 210 miljonu apmērā laikposmam no 2007. gada līdz 2009. gadam saskaņā ar Kozlodujas programmu. Šis atbalsts nodrošināja nepārtrauktu pirmspievienošanās Phare atbalsta turpinājumu, saskaņā ar kuru Bulgārijai līdz 2006. gadam bija paredzēti EUR 340 miljoni. No 2007. gada līdz 2009. gadam atbalstu īsteno kā ES ieguldījumu Kozlodujas Starptautiskajā ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondā ( KIDSF ), kuru pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB) un kura galvenais ieguldītājs ir Kopiena.

Pašlaik ir slēgti visi 4 bloki un visi četri reaktori ir atbrīvoti no kodoldegvielas. Sākotnēji 2001. gadā izvēlējās „atliktās demontāžas stratēģiju”. Taču pēc stratēģijas novērtējuma 2006. gadā Bulgārijas valdība pieņēma lēmumu izmantot „tūlītējās demontāžas stratēģiju”. Tas atbilst starptautiskajiem ieteikumiem un ļauj paātrināt ekspluatācijas izbeigšanas procesu, lai saglabātu pieejamās zināšanas, ko nodrošina kodolelektrostacijas personāls, un nodarbinātu šos darbiniekus demontāžas darbos, tādējādi arī mazinot slēgšanas sociālās sekas. Demontāžas stratēģijas maiņas dēļ finansējums nepieciešams daudz agrāk. Bulgārija šo finansējumu pieprasa jau kopš 2005. gada.

Līdz šim atbalstu Bulgārijai reglamentēja pievienošanās līgums. Finanšu plānu sarunu laikā Bulgārija nebija ES dalībvalsts. Bulgārijas stratēģiskais lēmums īstenot tūlītēju demontāžu tika pieņemts samērā novēloti. Tādēļ finanšu plānā 2007.–2013. gadam nav noteikuma attiecībā uz finansējuma pagarināšanu Bulgārijai. Bulgārija 2005. gadā Padomes sanāksmē pieprasīja turpmāku finansējumu. Tika nolemts, ka šo jautājumu risinās, pārskatot finanšu plānus. Tomēr ir būtiski, lai attiecīgajā periodā būtu pieejams nepārtraukts finansējums, kas novērstu risku, ka varētu tikt zaudēti kodolelektrostacijas zinošākie darbinieki un apdraudēta droša demontāža.

Kopienas palīdzība nodrošina atbalstu kodolelektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanai, ietverot atkritumu un izmantotās kodoldegvielas apsaimniekošanas un glabāšanas projektus. Kopienas atbalsts ietver arī pasākumus enerģētikas nozarē, lai mazinātu šo iekārtu priekšlaicīgas slēgšanas radītās sekas. Šie pasākumi ir, piemēram, ražošanas jaudas aizvietošana, pasākumi saistībā ar piegādes drošību vai uzlabotu energoefektivitāti dažādos valsts un privātajos sektoros.

4. Pašreizējā Kopienas atbalsta situācija

Līdz 2008. gada beigām kopējie ieguldījumu nolīgumi KIDSF bija par summu EUR 525 miljoni, no kuriem EUR 490 miljonus iegulda ES. Papildu ES ieguldījums KIDSF veikts 2009. gadā par summu EUR 77,5 miljoni. No pašreizējiem ieguldījumiem EUR 513 miljoni ir piesaistīti ERAB dotācijas nolīgumiem. Kopumā ekspluatācijas izbeigšanas projektos ieguldīti EUR 253 miljoni, no kuriem EUR 76 miljoni izmantoti atkritumu apsaimniekošanas projektiem, un EUR 259 miljoni izmantoti enerģētikas projektiem. Līdz 2009. gada beigām patlaban atlikuši vēl EUR 89,5 miljoni papildu piešķīrumiem KIDSF dotācijas nolīgumiem. Kopā KIDSF saņēmis faktiskos maksājumus EUR 383 miljonu apmērā.

2009. gadā piešķirtais atbalsts galvenokārt novirzīts ekspluatācijas izbeigšanas sagatavošanās darbiem. Panākta laba Kopienas līdzekļu izmantošanas gaita. Kā ekspluatācijas izbeigšanas posma sasniegumus var minēt šādus lielus, pašlaik īstenojamus globālus projektus:

- izmantotās kodoldegvielas glabāšana,

- 1.–4. bloku mērījumu laboratoriskā un pilnīga radioloģiskā inventarizācija,

- ekspluatācijas izbeigšanas infrastruktūras sagatavošana, tostarp teritorijas norobežošana, drošība un radioloģiskās piekļuves kontrole,

- atkritumu apstrāde un kondicionēšana;

- demontāžas rīki, sadalīšanas un dekontaminācijas darbnīcas,

- uzglabāšanas iekārtas pussabrukšanas, zemas radioaktivitātes un parastajiem atkritumiem,

- atkritumu transportēšana teritorijā un apstrādes iekārtas,

- atkritumu apstrādes projektu vides ietekmes novērtējums,

- vispusīgi brīvās izplūdes mērījumi,

- ekspluatācijas izbeigšanas darbību drošības analīzes ziņojumi,

- projektu vadība.

Seku mazināšanas pasākumi enerģētikas nozarē laikposmā līdz 2009. gadam bija vērsti uz prioritātēm, kuru mērķis ir galvenokārt energoefektivitātes uzlabojumi rūpniecības nozarē un mājsaimniecībās, kā arī palīdzība, lai veicinātu atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Attiecīgos projektus sāka īstenot nekavējoties, un tie sekmēja apjomīgus energoietaupījumus, kā arī CO2 emisiju samazinājumu. Līdz 2008. gada jūnijam tika panākti CO2 emisiju samazinājumi 1,2 miljoni tonnu apmērā gadā un elektroenerģijas ietaupījumi 1,5 miljonu MWh apmērā gadā, kas atbilst 242 MW uzstādītās jaudas.

5. Finansiālā atbalsta pagarināšana

Galvenais šā priekšlikuma mērķis ir pagarināt Bulgārijai sniegto atbalstu, lai tā uzraudzītu un nodrošinātu Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka drošu apkopi un ekspluatācijas izbeigšanu. Tādēļ konkrētais mērķis ir apstiprinātā ekspluatācijas izbeigšanas plāna turpināšana. Tas ietver kodolelektrostacijas 1.–4. bloka drošu apkopi, ekspluatācijas izbeigšanu un demontāžu, kā arī atkritumu apsaimniekošanu. Vienlaikus atbalsts palīdz mazināt sociālo un ekonomisko ietekmi, ko rada priekšlaicīga slēgšana, jo tiek nepārtraukti nodarbināts slēgtās kodolelektrostacijas personāls. Tas ir būtiski, lai nodrošinātu pienācīgi augstu drošības standartu pēc slēgšanas. Ar kodolenerģiju nesaistītā aspektā pēc slēgšanas jānodrošina piegādes drošība, kā arī atbilstīgi jāaizstāj slēgšanas rezultātā zaudētā jauda.

Kā minēts iepriekš, pirms Bulgārija pārņēma šo kodolelektrostaciju, netika rezervēti līdzekļi vēlākai ekspluatācijas izbeigšanai. Pievienošanās līgumā paredzētās priekšlaicīgās slēgšanas dēļ Bulgārija nespēja uzkrāt nepieciešamos līdzekļus. Izmaiņām stratēģijā, uzlabojot slēgšanas efektivitāti un rezultativitāti, vajadzīgi nepārtraukti pieejami līdzekļi arī pēc 2009. gada.

Finansiālā atbalsta turpināšana ir svarīga, lai nodrošinātu attiecīgajiem standartiem atbilstošu drošību. Drošību var apdraudēt nepieciešamo zināšanu trūkums (saskaņā ar starptautisko labāko praksi galvenokārt jācenšas nodarbināt kodolelektrostacijas personālu), kas ir acīmredzams risks, ja nākamo gadu laikā nebūs pieejams atbilstīgs finansējums, lai nodrošinātu šo zinošo darbinieku klātbūtni un demontāžas darbu virzību.

Līdz 2009. gadam Bulgārija ir panākusi labu izpildi attiecībā uz ekspluatācijas izbeigšanas finansējuma izmantojumu. Lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus, kā arī ņemot vērā līdzekļu apgūšanas spēju saistībā ar pašreizējā periodā sniegto atbalstu, Kopienas papildu ieguldījums EUR 300 miljonu apmērā ļaus Bulgārijai turpināt ekspluatācijas izbeigšanu un mazināt priekšlaicīgās slēgšanas radītās sekas. Finansiālo atbalsta, protams, pagarina saistībā ar tūlītēju visu četru bloku demontāžu.

Šī regulas priekšlikuma mērķis ir noteikt tiesisko regulējumu, lai sniegtu Kopienas atbalstu laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim.

5.1. Finansiālā atbalsta piemērošanas joma

Komisijai 2009. gadā tika iesniegts stratēģisks pamatojuma dokuments. Komisijas dienesti ir to rūpīgi izanalizējuši.

5.1.1. Ekspluatācijas izbeigšana

Ekspluatācijas izbeigšanai jābūt Bulgārijai piešķirtā Kopienas finansiālā atbalsta pagarināšanas prioritātei. Ekspluatācijas izbeigšanas sagatavošanas darbi ir ievērojami pavirzījušies uz priekšu, izmantojot Kopienas līdzekļus, kas piešķirti līdz 2009. gadam. Lai pabeigtu sagatavošanās posmu un sāktu faktiskās demontāžas darbības, ņemot vērā šo darbību apjomu, nepieciešams finansiālais atbalsts laikposmam no 2010. gada līdz 2013. gadam.

Ekspluatācijas izbeigšanas darbību nepārtrauktība ir svarīga, lai nodrošinātu apstiprinātos drošības līmeņus, piesaistītu zinošos kodolelektrostacijas darbiniekus un izvairītos no sociālajām un ekonomiskajām problēmām bezdarba līmeņa pieauguma dēļ (pašlaik ekspluatācijas izbeigšanas darbos ir iesaistīti 715 darbinieki).

Finansiālā atbalsta pagarinājums nodrošinās drošu ekspluatācijas izbeigšanas turpināšanu. Atbalstu piešķirs šādiem virzieniem.

1. Projektu vadība, inženieru un tehniskais atbalsts ekspluatācijas izbeigšanas programmas īstenošanai.

2. Algu nodrošināšana Kozlodujas kodolelektrostacijas 715 darbiniekiem (darbība, apkope, tehniskais atbalsts, projektu vadība), kas strādā pie 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanas. Kodolelektrostacijas darbinieku aktīvā iesaistīšana samazina nepieciešamību piesaistīt ārējas organizācijas un lielā mērā sekmē ekspluatācijas izbeigšanas izmaksu samazinājumu.

3. Ieguldījums valsts radioaktīvo atkritumu apglabāšanas iekārtas izveidē, kas ir ārkārtīgi būtiski ekspluatācijas izbeigšanas programmas īstenošanai.

4. Stacijas infrastruktūra un demontēto atkritumu apstrāde, tostarp papildu piešķīrumi projektiem, kas jau atrodas konkursu procedūrās.

5.1.2. Seku mazināšanas pasākumi enerģētikas nozarē

Ņemot vērā notikumu attīstību un faktiskās vajadzības, ar kodolenerģiju nesaistītu enerģētikas nozaru prioritāšu virzieni tiks pārskatīti, lai risinātu galvenos jautājumus saistībā ar enerģijas piegādes drošības un pastāvības uzlabojumiem, energopatēriņa dažādošanu, energoefektivitāti un oglekļa dioksīda emisiju samazinājumu .

Lai izpildītu šīs prioritātes un tās kalpotu kā turpmāki pasākumi priekšlaicīgas slēgšanas seku mazināšanai, vajadzīgi mērķtiecīgi centieni, lai veiktu nepieciešamo rekonstrukciju, energoefektivitātes pasākumus, enerģētikas nozaru modernizāciju un dažādošanu. Šīs prioritātes ir ietvertas Bulgārijas Enerģētikas stratēģijā, kas sagatavota 2008. gada novembrī un izriet no Eiropas jaunās enerģētikas politikas.

6. Īstenošana

Saskaņā ar finanšu plānu 2007.–2013. gadam ir izveidota budžeta pozīcija 060505, ko izmanto starptautisko ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta programmu finansēšanai un līdz 2009. gadam arī atbalstam Bulgārijai. Finansiālais atbalsts Bulgārijai laikposmā no 2010. līdz 2013. gadam arī jānodrošina no šīs budžeta pozīcijas. Tādējādi budžeta pozīcijai 060505 papildus jādara pieejami EUR 300 miljoni.

Kopienas finansiālā atbalsta pašreizējā īstenošanas virziena turpinājums nozīmētu papildu Kopienas ieguldījumu KIDSF , kuru pārvalda ERAB.

Sīki izstrādātās procedūras papildu atbalsta Bulgārijai īstenošanai laikposmam no 2010. gada līdz 2013. gadam saskaņos ar procedūrām attiecībā uz atbalstu Lietuvai un Slovākijai. Komisijas Lēmumu par procedūrām (C(2007)5538) attiecīgi grozīs.

Tāpat kā pašreizējo atbalstu papildu atbalstu piešķirs, izmantojot Komisijas gada lēmumu par finansējumu, kurā noteikta gada ieguldījuma summa, kā arī izmantošanas mērķi finansējumam, kas precizēts Apvienotajā plānošanas dokumentā, kurš pievienots Komisijas lēmuma par finansējumu pielikumā un kuru pārskata reizi gadā.

7. Juridiskais pamats

Bulgārijas gadījumā 2005. gada Pievienošanās akta 30. pantā minēts tikai laikposms no 2007. gada līdz 2009. gadam. Akts neparedz konkrētu juridisko pamatu turpmākam atbalstam Bulgārijai pēc 2009. gada, tāpat kā šāds atbalsts nebija paredzēts Lietuvai. Tādēļ pievienošanās līgums un Pievienošanās akta 30. pants nevar nodrošināt atbilstīgu juridisko pamatu turpmāka finansējuma nodrošināšanai pēc 2009. gada. Tādēļ atbilstošs juridiskais pamats ir Euratom līguma 203. pants. Šis pats pamats ir izmantots Kopienas papildu finansiālajam atbalstam Slovākijas Republikai saskaņā ar spēkā esošo finanšu plānu. Šis pants paredz, ka, „ja izrādās, ka ir vajadzīga Kopienas rīcība, lai sasniegtu kādu no Kopienas mērķiem, bet šis Līgums neparedz vajadzīgās pilnvaras, Padome, pēc Komisijas priekšlikuma un apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu veic attiecīgus pasākumus”.

8. Secinājums

Pievienošanās sarunās ar Bulgāriju ļoti svarīgs temats bija jautājums par kodoliekārtu ekspluatācijas izbeigšanas finansēšanu, ko paredz priekšlaicīgas slēgšanas saistības. Bulgārija ir piekritusi slēgt četrus Kozlodujas stacijas blokus. No savas puses Eiropas Savienība apliecināja solidaritāti, piešķirot Bulgārijai finansiālu atbalstu minēto bloku ekspluatācijas izbeigšanai. Eiropas Savienība jau ir izpildījusi savas saistības laikposmam no 2007. gada līdz 2009. gadam. Taču faktisko vajadzību un Kozlodujas bloku priekšlaicīgas slēgšanas seku dēļ nesen noskaidrojās, ka tagad nepieciešams izveidot instrumentus Bulgārijas atbalstam atlikušajā pašreizējā finanšu plāna 2010.–2013. gadam laikposmā. Bulgārija šo turpmāko atbalstu ir pieprasījusi jau kopš 2005. gada.

Ņemot vērā iepriekš minēto, Padomei lūdz pieņemt pievienoto regulas priekšlikumu.

2009/0172 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES REGULA

par Kopienas finansiālo atbalstu Bulgārijas Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanai „Kozlodujas programma”

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Bulgārijas pieprasījumu nodrošināt turpmāku finansējumu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

tā kā:

(1) Bulgārija apņēmās slēgt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku līdz 2002. gada 31. decembrim un 3. un 4. bloku līdz 2006. gada 31. decembrim, kā arī nodrošināt šo bloku ekspluatācijas izbeigšanu. Eiropas Savienība pauda gatavību turpināt finansiālo atbalstu līdz 2009. gadam, tādējādi pagarinot pirmspievienošanās atbalstu, ko paredz Phare programma, lai atbalstītu Bulgārijas darbības saistībā ar kodolelektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanu.

(2) Ar Pievienošanās līgumu, kas 2005. gadā noslēgts par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanos un jo īpaši 30. pantu Aktā par Bulgārijas Republikas un Rumānijas pievienošanās nosacījumiem, kā arī grozījumiem Līgumos, kas ir Eiropas Savienības pamatā, un ņemot vērā Bulgārijas apņemšanos slēgt Kozlodujas kodolelektrostacijas 3. un 4. bloku, izveidoja atbalsta programmu (turpmāk tekstā – Kozlodujas programma) ar budžetu EUR 210 miljonu apmērā laikposmam no 2007. gada līdz 2009. gadam.

(3) Jau vairākus gadus pastāv starptautiskie ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondi, ko pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB). Kopiena ir galvenais ieguldītājs šajos fondos.

(4) Eiropas Savienība atzinīgi vērtē Bulgārijas rīcību un paveikto darbu saistībā ar Kozlodujas programmas ekspluatācijas izbeigšanas sagatavošanās posmu, izmantojot Kopienas finansējumu, kas piešķirts līdz 2009. gadam, un apzinās nepieciešamību nodrošināt turpmāku finansiālu atbalstu pēc 2009. gada, lai turpinātu darbus saistībā ar faktiskajām demontāžas darbībām.

(5) Tāpat ir svarīgi izmantot Kozlodujas kodolelektrostacijas cilvēkresursus, jo tas nodrošina nepieciešamo ekspertu pieejamību un vienlaikus mazina priekšlaicīgās slēgšanas sociālās un ekonomiskās sekas, jo tiek nepārtraukti nodarbināts kodolelektrostacijas personāls. Tādēļ turpmāks finansiāls atbalsts ir svarīgs, lai nodrošinātu nepieciešamo drošības standartu.

(6) Eiropas Savienība arī apzinās finansiālā atbalsta nepieciešamību, lai turpinātu seku mazināšanas pasākumus enerģētikas nozarē, ņemot vērā ražošanas jaudas zudumu kodolelektrostacijas bloku slēgšanas dēļ un tās ietekmi uz piegādes drošību reģionā.

(7) Tādēļ jānodrošina summa EUR 300 miljonu apmērā no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, lai finansētu Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanu laikposmā no 2010. gada līdz 2013. gadam.

(8) Eiropas Savienības vispārējā budžeta apropriācijas ekspluatācijas izbeigšanai nedrīkst radīt konkurences kropļojumus starp energoapgādes uzņēmumiem ES energotirgū. Šīs apropriācijas jāizmanto tādu pasākumu finansēšanai, kas saskaņā ar acquis kompensē ražošanas jaudas zudumu.

(9) Jāturpina sniegt finansiālo atbalstu kā Kopienas ieguldījumu Kozlodujas Starptautiskajā ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondā ( KIDSF ), kuru pārvalda ERAB.

(10) ERAB uzdevumos ietilpst kodolelektrostaciju ekspluatācijas izbeigšanas programmām piešķirto valsts līdzekļu pārvaldība un šo programmu finansiālās vadības uzraudzība, lai optimizētu valsts līdzekļu izmantojumu. Turklāt ERAB īsteno budžeta uzdevumus, ko Komisija tai uzticējusi saskaņā ar Finanšu regulas 53.d panta prasībām.

(11) Lai nodrošinātu maksimālu efektivitāti, Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanā jāiesaista labākie pieejamie tehniskie eksperti, kā arī pienācīgi jāņem vērā slēdzamo bloku raksturlielumi un tehnoloģiskās specifikācijas.

(12) Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanu veiks saskaņā ar vides tiesību aktiem, jo īpaši Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvu 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu[1].

(13) Šajā regulā visam Kozlodujas programmas darbības laikam jāietver bāzes finansējums Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu 2006. gada 17. maija nolīguma par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību[2] 38. punkta izpratnē, tādējādi neskarot budžeta iestādes pilnvaras, kas noteiktas Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā.

(14) Lai pieņemtu šīs regulas īstenošanai vajadzīgos pasākumus, Komisijai jāsaņem palīdzība no komitejas, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas ( Euratom ) Nr. 549/2007[3] 8. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo regulu izveido programmu, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus Kopienas finansiālā atbalsta piešķiršanai, lai atbalstītu Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. bloka ekspluatācijas izbeigšanu un risinātu ar tās slēgšanas saistītās sekas Bulgārijā (turpmāk tekstā — Kozlodujas programma).

2. pants

Kopienas ieguldījumu Kozlodujas programmā piešķir, lai sniegtu finansiālu atbalstu pasākumiem, kas saistīti ar Kozlodujas kodolelektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanu, vides atjaunošanas pasākumiem saskaņā ar acquis un tradicionālo enerģijas ražošanas jaudu modernizāciju, lai aizvietotu četru Kozlodujas kodolelektrostacijas reaktoru jaudu, kā arī citiem pasākumiem, kas izriet no lēmuma slēgt un likvidēt šo kodolelektrostaciju un kas dod ieguldījumu nepieciešamajā restrukturizācijā, vides pārveidošanā un atjaunošanā, Bulgārijas enerģijas ražošanas, piegādes un sadales nozaru modernizācijā, kā arī piegādes drošības un enerģijas efektivitātes uzlabošanā Bulgārijā.

3. pants

1. Bāzes finansējums, kas vajadzīgs Kozlodujas programmas īstenošanai laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, ir EUR 300 miljoni.

2. Gada apropriācijas piešķir budžeta iestāde atbilstīgi finanšu plāniem.

3. Kozlodujas kodolelektrostacijai piešķirtās apropriācijas var pārskatīt laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim, lai ņemtu vērā programmas īstenošanas panākumus un nodrošinātu, ka līdzekļu plānošanas un piešķiršanas pamatā ir faktiskās maksājumu vajadzības un spējas apgūt līdzekļus.

4. pants

Pagarinot to, kas noteikts Pievienošanās aktos, ieguldījums dažiem pasākumiem var sasniegt līdz 100 % no kopējiem izdevumiem. Jādara viss iespējamais, lai turpinātu līdzfinansēšanas praksi, kas ir izveidota pirmspievienošanās atbalsta programmā un 2007. – 2009. gadam piešķirtajā atbalsta programmā attiecībā uz Bulgārijas veiktajiem ekspluatācijas izbeigšanas pasākumiem, kā arī vajadzības gadījumā jāpiesaista citi līdzfinansēšanas avoti.

5. pants

1. Finansiālo palīdzību pasākumiem, kā noteikts Kozlodujas programmā, nodrošina kā Kopienas ieguldījumu Kozlodujas Starptautiskajā ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondā, ko pārvalda ERAB, saskaņā ar Finanšu regulas 53.d pantu.

2. Kozlodujas programmas pasākumus pieņem saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

6. pants

1. Komisijai ir tiesības veikt revīziju par palīdzības izlietojumu vai nu izmantojot savu personālu, vai arī pēc savas izvēles izmantojot jebkuru citu kvalificētu ārēju struktūrvienību. Šādas revīzijas var veikt jebkurā brīdī tā līguma darbības laikā, ko noslēgusi Kopiena un ERAB par Kopienas līdzekļu izmantošanu Kozlodujas Starptautiskā ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fonda vajadzībām, kā arī piecu gadu laikā pēc atlikuma maksājuma veikšanas. Vajadzības gadījumā šo revīziju rezultātu dēļ Komisija var pieņemt lēmumus par finanšu atgūšanu.

2. Komisijas personālam un ārējam Komisijas pilnvarotam personālam ir atbilstīgas piekļuves tiesības, jo īpaši attiecībā uz līdzekļu saņēmēja birojiem un jebkuru informāciju – arī elektroniskā formātā –, kas nepieciešama šādu revīziju veikšanai.

Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, jo īpaši piekļuves tiesības.

Turklāt, lai aizsargātu Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) Kozlodujas programmas laikā var veikt pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Padomes 1996. gada 11. novembra Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96 par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām[4].

3. Attiecībā uz Kopienas darbībām, ko finansē saskaņā ar šo regulu, termins „pārkāpums” 1. panta 2. punktā Padomes 1995. gada 18. decembra Regulā (EK, Euratom ) Nr. 2988/95 par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību[5] nozīmē Kopienas tiesību normas vai jebkādu līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Savienības budžetam vai tās pārvaldītiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus, vai budžetam, ko Kopienu vārdā pārvalda starptautiskas organizācijas.

4. Līgumi starp Kopienu un ERAB par Kopienas līdzekļu izmantošanu Kozlodujas Starptautiskā ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fonda vajadzībām paredz atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu, korupciju un citiem pārkāpumiem un ļautu Komisijai, OLAF un Revīzijas palātai veikt pārbaudes uz vietas.

7. pants

Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu un regulāri iesniedz ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā veic starpposma pārskatīšanu, kā noteikts 3. panta 3. punktā.

8. pants

1. Komisijai palīdz komiteja, kas izveidota saskaņā ar Padomes Regulas ( Euratom ) Nr. 549/2007 8. panta 1. punktu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas ( Euratom ) Nr. 549/2007 8. panta 2. punktu.

9. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī .

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Padomes vārdā –

Komisijas loceklis Andris PIEBALGS

TIESĪBU AKTA FINANŠU PĀRSKATS

1. PRIEKŠLIKUMA NOSAUKUMS

"Kozlodujas programma" Kozlodujas kodolelektrostacijas (Bulgārija) ekspluatācijas izbeigšanai

2. ABM / ABB (BUDžETA LīDZEKļU VADīBA VAI SADALE PA DARBīBAS JOMāM)

Attiecīgās politikas jomas un saistītās darbības:

Transports un enerģētika

0605 Kodolenerģija

3. BUDŽETA POZĪCIJAS

3.1. Budžeta pozīcijas (darbības pozīcijas un atbilstīgās tehniskā un administratīvā atbalsta pozīcijas ( ex BA pozīcijas)), norādot nosaukumu

060505 Kodoldrošība. Pārejas pasākumi (ekspluatācijas izbeigšanai)

3.2. Darbības un finansiālās ietekmes ilgums

2010.–2013. gadam

3.3. Budžeta informācija (vajadzības gadījumā pievienot papildu rindas)

Budžeta pozīcija | Izdevumu veids | Jauns | EBTA iemaksa | Kandidātvalstu iemaksas | Finanšu plāna pozīcija |

060505 | Fakult. | Dif.[6] | NĒ | NĒ | NĒ | Nr. 1.a |

4. RESURSU KOPSAVILKUMS

4.1. Finanšu resursi

4.1.1. Saistību apropriāciju (SA) un maksājumu apropriāciju (MA) kopsavilkums

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Kopā — cilvēkresursi | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 0 | 0 |

5. RAKSTUROJUMS UN MĒRĶI

Priekšlikuma konteksts jāizklāsta paskaidrojuma rakstā. Šajā tiesību akta finanšu pārskata punktā jāiekļauj šāda papildinformācija.

5.1. Īstermiņa vai ilgtermiņa vajadzības

Pievienošanās sarunu laikā Bulgārija apņēmās Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. reaktoru slēgt 2002. gadā, bet 3. un 4. reaktoru - līdz 2006. gada 31. decembrim. Minētā apņemšanās tika iekļauta protokolā Aktam par Bulgārijas Republikas un Rumānijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Jāatgādina, ka atbalsts attiecas uz ekspluatācijas izbeigšanas procesu, kā arī ar kodolražošanu nesaistītām sekām.

PHARE finansētā izpētē, kuru īstenoja konsorcijs EDF/Framatome un apstiprināja citi starptautiskie pētījumi, Kozlodujas kodolelektrostacijas VVER 440/230 tipa 1.–4. reaktora ekspluatācijas izbeigšanas izmaksas tika novērtētas apmēram EUR 710 miljonu apmērā (pēc 2000. gada cenām), kas attiecas uz visu veicamo darbību kopumu, ieskaitot atkritumu apstrādi, bet neieskaitot izmantotās kodoldegvielas apglabāšanu. Jāatzīmē, ka Bulgārijas atbildīgo iestāžu sniegtajos novērtējumos šī summa vienmēr ir bijusi lielāka. Ir jāpievieno ar kodolražošanu nesaistītās izmaksas (piemēram, jaudas aizvietošana un ar piegādes drošību saistītie pasākumi), kas ir saistītas ar ekspluatācijas izbeigšanu.

Ņemot vērā ievērojamo finansējumu, kas nepieciešams šo iekārtu ekspluatācijas izbeigšanai, Eiropas Savienība ir apstiprinājusi, ka nākamajā finanšu plāna periodā kopējām apropriācijām jābūt adekvātām un līdzekļu sadales plānojuma pamatā jābūt faktiskajām finansēšanas vajadzībām un faktiskajai līdzekļu apgūšanas spējai.

5.2. Pievienotā vērtība, ko rada Kopienas iesaistīšanās, priekšlikuma saskanība ar citiem finanšu instrumentiem un iespējamā sinerģija

Finansējuma piešķiršana priekšlaicīgi slēdzamo kodolelektrostaciju ekspluatācijas izbeigšanai bija ļoti svarīgs jautājums pārrunās par Eiropas Savienības paplašināšanos. Attiecīgās valstis piekrita slēgt atsevišķus reaktorus. Eiropas Savienība no savas puses apliecināja solidaritāti, piešķirot finansiālu atbalstu reaktoru ekspluatācijas izbeigšanai. ES jau ir izpildījusi savas saistības attiecībā uz laika posmu no 2007. gada līdz 2009. gadam. Šobrīd ir jāīsteno attiecīgie instrumenti, lai ES izpildītu saistības attiecībā uz Finanšu plānu 2010.-2013. gadam.

5.3. Priekšlikuma mērķi, sagaidāmie rezultāti un atbilstīgie ABM rādītāji

Mērķis

Finansēt Kozlodujas kodolelektrostacijas 1.–4. reaktora ekspluatācijas izbeigšanu un ar slēgšanu saistītos enerģētikas pasākumus.

Kozlodujas programmai piešķirtos līdzekļus izmantos, lai finansētu dažādus pasākumus saskaņā ar Pievienošanās līguma Protokola 30. panta 2. punktu.

Prioritāti piešķirs faktiskajam ekspluatācijas izbeigšanas darbam, lai nodrošinātu augstu kodoldrošības līmeni, veiktu pasākumus enerģijas ražošanas jaudas palielināšanai, uzlabotu energodrošību, pieslēdzoties Eiropas tīkliem, un lai veiktu pasākumus, kas palīdzētu kodolelektrostacijas darbiniekiem uzturēt augstu drošības līmeni elektrostacijā līdz tās slēgšanai un reaktoru ekspluatācijas izbeigšanas laikā.

Rezultāts

1.–4. reaktora slēgšana un elektrostacijas ekspluatācijas izbeigšanas uzsākšana.

Rādītāji

Rādītāji, kurus izmantos uzraudzībai:

- attiecīgo reaktoru faktiska slēgšana līdz paredzētajiem termiņiem, t. i., Kozlodujas 1. un 2. reaktors - līdz 2002. gada 31. decembrim, Kozlodujas 3. un 4. reaktors - līdz 2006. gada 31. decembrim,

- uz izpildes ziņojumu pamata sagatavoto gada finanšu plānu pieejamība,

- dotāciju nolīgumu izstrāde ar ERAB,

- detalizētu nolīgumu izstrāde, tostarp izmaksu aprēķini,

- regulāra ziņojumu sagatavošana,

- ekspluatācijas izbeigšanas procesa uzsākšana atbilstīgi valsts ekspluatācijas izbeigšanas stratēģijai.

5.4. Īstenošanas metode (orientējoši)

Norādīt darbības īstenošanai izvēlēto metodi[12].

( Pārvalda centralizēti

( Pārvaldību īsteno tieši, to veic Komisija

( Pārvaldību īsteno netieši, atbildību deleģējot:

( izpildaģentūrām

( Kopienu izveidotām iestādēm Finanšu regulas 185. panta nozīmē

( dalībvalstu publiskā sektora iestādēm vai tām struktūrām, kuras pilda publisko pasūtījumu

( Pārvalda dalīti vai decentralizēti

( kopā ar dalībvalstīm

( kopā ar trešām valstīm

( Pārvalda kopā ar starptautiskām organizācijām (precizēt)

Piezīmes: Finansējumu varēs nodot lietošanai kā Kopienas ieguldījumu Starptautiskajā ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondā, kuru pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

6. UZRAUDZĪBA UN NOVĒRTĒŠANA

6.1. Uzraudzības sistēma

Uzraudzību veic divas reizes gadā.

6.2. Novērtēšana

6.2.1. Provizoriskais novērtējums

Provizoriskais novērtējums ir veikts, izmantojot savus līdzekļus.

6.2.2. Pasākumi, kas veikti pēc starpposma novērtējuma vai retrospektīvā novērtējuma (ņemot vērā līdzšinējo pieredzi)

Pēc Ignalīnas un Bohunices programmu starpposma novērtējuma ir izstrādāta stratēģija ekspluatācijas izbeigšanas programmu īstenošanai.

6.2.3. Turpmākās vērtēšanas noteikumi un periodiskums

Starpposma novērtējums vidusposmā un retrospektīvais novērtējums.

7. KRĀPŠANAS APKAROŠANAS PASĀKUMI

Komisija var veikt revīziju par dotāciju izmantošanu; šādu revīziju var veikt vai nu Komisijas personāls, vai Komisijas izraudzīta ārēja struktūrvienība. Revīzijas var veikt līguma darbības laikā un vēl piecus gadus pēc dotācijas izmaksas datuma. Vajadzības gadījumā šo revīziju rezultāti var palīdzēt Komisijai pieņemt lēmumus par finanšu atmaksāšanu.

Komisijas personālam un Komisijas pilnvarotām ārējām personām ir jāpiešķir atbilstoša piekļuve saņēmēja birojiem un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā veidā, kas ir nepieciešama šo revīziju veikšanai.

Revīzijas palātai ir tādas pašas tiesības kā Komisijai, tostarp piekļuves tiesības.

Turklāt, lai aizsargātu Kopienas finansiālās intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai ( OLAF ) programmas laikā var veikt pārbaudes un apskates uz vietas saskaņā ar Padomes Regulu ( Euratom , EK) Nr. 2185/96[13].

Attiecībā uz Kopienas darbībām, kuras finansē saskaņā ar šo regulu, termins "pārkāpums", kas minēts Regulas Nr. 2988/95 (EK, Euratom ) 1. panta 2. punktā, nozīmē Kopienas tiesību normas pārkāpumu vai līgumsaistību pārkāpumu, ko rada kāda saimnieciskās darbības subjekta rīcība vai nolaidība, kas kaitē vai varētu kaitēt Eiropas Kopienu budžetam vai Eiropas Kopienu pārvaldītiem budžetiem, veicot nepamatotus izdevumus, vai budžetiem, kurus Eiropas Kopienu vārdā pārvalda citas starptautiskās organizācijas.

Nolīgumos starp Kopienu un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku par to, kā Kopienas līdzekļus dara pieejamus Starptautiskajam ekspluatācijas izbeigšanas atbalsta fondam, ir paredzēti atbilstīgi pasākumi, lai Kopienas finanšu intereses aizsargātu pret krāpšanu, korupciju un citiem pārkāpumiem un lai ļautu Komisijai, OLAF un Revīzijas palātai veikt apskates uz vietas.

8. ZIŅAS PAR RESURSIEM

8.1. Priekšlikuma mērķi un to sasniegšanas izmaksas

Saistību apropriācijas miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n + 5 |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki[15] (XX 01 01) | A*/AD | 2 | 2 | 2 | 2 | 0 | 0 |

B*, C*/AST | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0,5 | 0 | 0 |

Personāls, ko finansē[16] atbilstoši XX 01 02. pantam |

Pārējais personāls, ko finansē[17] atbilstīgi XX 01 04/05. pantam |

KOPĀ | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 2,5 | 0 | 0 |

8.2.2. No darbības izrietošie uzdevumi

Gada programmu izstrāde

Regulāra uzraudzīšana

8.2.3. Cilvēkresursu plānošana (štatā)

(Ja izvēlas vairākas iespējas, jānorāda amata vietu skaits saistībā ar katru no tām).

( Amata vietas, kas patlaban iedalītas programmas pārvaldības vajadzībām, jāaizstāj ar citām vai jāpagarina termiņš, uz kādu tās iedalītas

( Amata vietas iedalītas saskaņā ar gada stratēģiskās plānošanas (GSP) un provizoriskā budžeta projekta (PBP) procedūru gadam n

( Amata vietas jāpieprasa nākamajā GSP/PBP procedūras ciklā

( Amata vietas jāiedala, pārgrupējot resursus attiecīgajā dienestā (iekšējā pārgrupēšana)

( Amata vietas nepieciešamas gadā n, bet nav iedalītas saskaņā ar GSP/PBP procedūru attiecīgajam gadam

8.2.4. Citi pamatsummā ietvertie administratīvie izdevumi (XX 01 04/05 — administratīvās pārvaldes izdevumi)

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Budžeta pozīcija (numurs un nosaukums) | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

1. Tehniskais un administratīvais atbalsts (ietverot attiecīgās personāla izmaksas) |

Izpildaģentūras[18] |

Cita veida tehniskais un administratīvais atbalsts |

– iekšējais (intra muros) |

– ārējais (extra muros) |

Tehniskais un administratīvais atbalsts (kopā) |

8.2.5. Cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (3 zīmes aiz komata)

Cilvēkresursu veids | Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi |

Ierēdņi vai pagaidu darbinieki (XX 01 01) | 0,305 | 0,305 | 0,305 | 0,305 | 0 | 0 |

Personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam (palīgpersonāls, valsts norīkotie eksperti, līgumpersonāls u. c.) (norādīt budžeta pozīciju) |

Kopā - cilvēkresursu izmaksas un saistītie izdevumi (NAV ietverti pamatsummā) | 0,305 | 0,305 | 0,305 | 0,305 | 0 | 0 |

Aprēķins — ierēdņi un pagaidu darbinieki

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

2,5 fte * 122 000 = 305 000

Aprēķins — personāls, ko finansē atbilstīgi XX 01 02. pantam

Vajadzības gadījumā skatīt 8.2.1. punktu.

8.2.6. Citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Gads n | Gads n+1 | Gads n+2 | Gads n+3 | Gads n+4 | Gads n+5 un turpmākie gadi | KOPĀ |

XX 01 02 11 01 – Komandējumi | 0,0144 | 0,0144 | 0,0144 | 0,0144 | 0 | 0 | 0,058 |

XX 01 02 11 02 – Sanāksmes un konferences |

XX 01 02 11 03 – Komitejas[19] |

XX 01 02 11 04 – Pētījumi un konsultēšanās |

XX 01 02 11 05 – Informācijas sistēmas |

2. Citi pārvaldības izdevumi (kopā) (XX 01 02 11) |

3. Citi administratīva rakstura izdevumi (precizēt, norādot budžeta pozīciju) |

Kopā - Administratīvie izdevumi, izņemot cilvēkresursu izmaksas un saistītos izdevumus (NAV ietverti pamatsummā) | 0,0144 | 0,0144 | 0,0144 | 0,0144 | 0 | 0 | 0,058 |

Aprēķins — citi administratīvie izdevumi, kas nav ietverti pamatsummā

4 komandējumi gadā 2 personām (EUR 1 000 par komandējumu)

2 komandējumi gadā uz ERAB 4 personām (EUR 800 par komandējumu)

Kopā – EUR 14 400

[1] OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.

[2] OV C 139, 14.6.2006., 1. lpp.

[3] OV L 131, 23.5.2007., 1. lpp.

[4] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[5] OV L 312, 23.12.1995., 1. lpp.

[6] Diferencētās apropriācijas.

[7] Izdevumi, kas nav ietverti attiecīgās xx. sadaļas xx 01. nodaļā.

[8] Izdevumi, kas ietverti xx. sadaļas xx 01 04. pantā.

[9] Izdevumi, kas ietverti xx 01. nodaļā, izņemot xx 01 04. vai xx 01 05. pantu.

[10] Skatīt Iestāžu nolīguma 19. un 24. punktu.

[11] Vajadzības gadījumā (ja darbības ilgums pārsniedz 6 gadus) pievienot papildu slejas.

[12] Ja metodes ir vairākas, sniegt papildu informāciju šā punkta iedaļā „Piezīmes”.

[13] OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.

[14] Saskaņā ar aprakstu 5.3. punktā.

[15] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[16] Atbilstīgās izmaksas NAV ietvertas pamatsummā.

[17] Atbilstīgās izmaksas ir ietvertas pamatsummā.

[18] Norādīt katrai izpildaģentūrai atbilstīgo tiesību akta finanšu pārskatu.

[19] Precizēt komitejas veidu un grupu, pie kuras tā pieder.