EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 32019R0787

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/787 (2019. gada 17. aprīlis) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008

PE/75/2018/REV/1

OV L 130, 17.5.2019, p. 1–54 (BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, GA, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)

Legal status of the document In force: This act has been changed. Current consolidated version: 13/05/2024

ELI: http://data.europa.eu/eli/reg/2019/787/oj

17.5.2019   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 130/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) 2019/787

(2019. gada 17. aprīlis)

par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu un marķējumu, stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu lietošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholiskajos dzērienos un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 110/2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 114. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (3) ir sekmīgi reglamentējusi stipro alkoholisko dzērienu nozari. Tomēr, ņemot vērā jaunāko pieredzi un tehnoloģijas inovāciju, tirgus attīstību un arvien mainīgās patērētāju vēlmes, ir jāatjaunina noteikumi, kurus piemēro stipro alkoholisko dzērienu definīcijai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, un jāpārskata stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas un aizsardzības kārtība.

(2)

Noteikumiem, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, būtu jāpalīdz nodrošināt patērētāju augsta līmeņa aizsardzība, novērst informācijas asimetriju, nepieļaut maldinošu praksi, panākt tirgus pārredzamību un nodrošināt godīgu konkurenci. Tiem būtu jāsargā reputācija, ko Savienībā ražotie stiprie alkoholiskie dzērieni ir iemantojuši gan Savienības, gan pasaules tirgū, turpinot ievērot tradicionālos stipro alkoholisko dzērienu ražošanas paņēmienus, kā arī ņemot vērā to, ka ir augusi prasība pēc patērētāju aizsardzības un informēšanas. Attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jāņem vērā arī inovācija tehnoloģijā, ja tā palīdz uzlabot kvalitāti, neietekmējot attiecīgo stipro alkoholisko dzērienu tradicionālās raksturīgās īpašības.

(3)

Stiprie alkoholiskie dzērieni veido nozīmīgu noieta tirgu Savienības lauksaimniecības nozarei, un stipro alkoholisko dzērienu ražošana ir cieši saistīta ar minēto nozari. Šī saikne nosaka Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu kvalitāti, drošumu un reputāciju. Ar tiesisko regulējumu šī ciešā saikne ar lauksaimniecības pārtikas nozari būtu jāuzsver.

(4)

Noteikumi, ko piemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ir īpašs gadījums, salīdzinot ar vispārīgajiem noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz lauksaimniecības pārtikas nozari, un tajos būtu jāņem vērā arī tradicionālās ražošanas metodes, ko izmanto dažādās dalībvalstīs.

(5)

Šajā regulā būtu skaidri jānosaka kritēriji stipro alkoholisko dzērienu definēšanai, aprakstam, noformējumam un marķējumam, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai, un tai nebūtu jāskar Savienības oficiālo valodu un alfabētu daudzveidība. Tajā arī būtu jāparedz noteikumi par lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un destilātu izmantošanu alkoholisko dzērienu ražošanā, kā arī par stipro alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu lietošanu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā.

(6)

Lai ņemtu vērā patērētāju vēlmes un ražošana atbilstu tradicionālajiem paņēmieniem, būtu jānosaka, ka stipro alkoholisko dzērienu ražošanā ir jāizmanto vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts un destilāti.

(7)

Patērētāju interesēs šī regula būtu jāpiemēro visiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko laiž Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti dalībvalstīs vai trešās valstīs. Lai saglabātu un uzlabotu Savienībā ražoto stipro alkoholisko dzērienu reputāciju pasaules tirgū, šī regula būtu jāpiemēro arī stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas Savienībā ražoti eksportam.

(8)

Attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu definīcijām un tehniskajām prasībām, kā arī stipro alkoholisko dzērienu klasifikāciju kategorijās arī turpmāk būtu jāņem vērā tradicionālā prakse. Būtu jāparedz arī īpaši noteikumi konkrētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nav iekļauti kategoriju sarakstā.

(9)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (4) un (EK) Nr. 1334/2008 (5) piemērojamas arī stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Tomēr ir jānosaka papildu noteikumi attiecībā uz krāsvielām un aromatizētājiem, kurus piemērotu tikai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Jānosaka arī papildu noteikumi par aromatizētāju, krāsvielu un citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanu un šķīdināšanu, kurus piemērotu tikai stipro alkoholisko dzērienu ražošanai.

(10)

Būtu jāparedz noteikumi par Savienības tirgū laižamo stipro alkoholisko dzērienu juridiskajiem nosaukumiem, lai nodrošinātu šādu juridisko nosaukumu saskaņotu izmantošanu visā Savienībā un lai nodrošinātu informācijas pārredzamību patērētājiem.

(11)

Ņemot vērā stipro alkoholisko dzērienu nozares nozīmīgumu un sarežģītību, ir atbilstīgi paredzēt īpašus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu aprakstu, noformējumu un marķējumu, jo īpaši attiecībā uz juridisko nosaukumu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, salikto apzīmējumu un pieminējumu izmantošanu aprakstā, noformējumā un marķējumā.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (6) būtu jāpiemēro stipro alkoholisko dzērienu aprakstam, noformējumam un marķējumam, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi. Minētajā sakarā, ņemot vērā stipro alkoholisko dzērienu nozares nozīmīgumu un sarežģītību, ir atbilstīgi šajā regulā paredzēt īpašus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu aprakstu, noformējumu un marķējumu, kas pārsniedz Regulas (ES) Nr. 1169/2011 prasības. Minētajiem īpašajiem noteikumiem būtu arī jānovērš apzīmējuma “stiprais alkoholiskais dzēriens” un alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu nepareizs lietojums attiecībā uz tādiem produktiem, kas neatbilst šajā regulā noteiktajām definīcijām un prasībām.

(13)

Lai nodrošinātu salikto apzīmējumu un pieminējumu vienādu lietošanu dalībvalstīs un lai nodrošinātu patērētājiem atbilstīgu informāciju, tādējādi aizsargājot viņus no maldināšanas, ir jāparedz noteikumi to izmantošanai stipro alkoholisko dzērienu un citu pārtikas produktu noformējumā. Šādu noteikumu mērķis ir arī aizsargāt šajā kontekstā izmantoto stipro alkoholisko dzērienu reputāciju.

(14)

Lai patērētājiem sniegtu atbilstīgu informāciju, būtu jāparedz noteikumi par tādu stipro alkoholisko dzērienu aprakstu, noformējumu un marķējumu, kas kvalificējami kā jaukti vai kupažēti.

(15)

Kaut gan kopumā ir svarīgi nodrošināt, lai aprakstā, noformējumā un marķējumā norādītais nogatavināšanas periods vai izturēšanas laiks attiektos tikai uz mazāk nogatavināto alkoholisko sastāvdaļu, ar nolūku ņemt vērā tradicionālos nogatavināšanas procesus dalībvalstīs būtu jāparedz iespēja ar deleģētiem aktiem paredzēt atkāpes no minētā vispārīgā noteikuma un paredzēt atbilstīgus kontroles mehānismus attiecībā uz brandies, kas ražoti, izmantojot tradicionālo dinamisko izturēšanas sistēmu, kura pazīstama kā criaderas y solera vai solera e criaderas sistēma.

(16)

Juridiskās noteiktības labad un lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta atbilstīga informācija, izejvielu nosaukumu vai īpašības vārdu izmantošana dažu stipro alkoholisko dzērienu juridiskajos nosaukumos nedrīkstētu liegt šādu izejvielu nosaukumu vai īpašības vārdu izmantošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā. To pašu iemeslu dēļ vācu vārda “-Geist” izmantošana stipro alkoholisko dzērienu kategorijas juridiskajā nosaukumā nedrīkstētu liegt šā vārda kā izdomāta nosaukuma izmantošanu, lai papildinātu citu stipro alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu vai citu alkoholisko dzērienu nosaukumu, ja vien šāds lietojums nemaldina patērētājus.

(17)

Lai nodrošinātu, ka patērētājiem tiek sniegta atbilstīga informācija, un uzlabotu kvalitatīvas ražošanas metodes, vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka jebkura stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “sausais” jeb “dry”, proti, ar minētā termina tulkojumu attiecīgās dalībvalsts valodā vai valodās vai netulkotu, kā slīpināti norādīts šajā regulā, ja minētais stiprais alkoholiskais dzēriens nav saldināts. Tomēr saskaņā ar principu, ka pārtikas produktu informācija nedrīkst būt maldinoša, jo īpaši liekot domāt, ka pārtikas produktam piemīt sevišķas īpašības, lai gan faktiski visiem līdzīgiem pārtikas produktiem piemīt šādas īpašības, šim noteikumam nebūtu jāattiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri, kā paredzēts šajā regulā, nav saldināti pat garšas papildināšanai, jo īpaši uz whisky vai whiskey. Šis noteikums nebūtu jāattiecina arī uz gin, destilētu gin un London gin, kam aizvien jāpiemēro īpaši saldināšanas un marķēšanas noteikumi. Turklāt vajadzētu būt iespējai marķēt liķierus ar sīvu, skābu vai citrusaugļu garšu kā “sausus” vai “dry” neatkarīgi no tā, cik lielā mērā tie saldināti. Šāda marķēšana, visticamāk, nemaldinātu patērētāju, jo liķieriem jābūt ar minimālu cukura saturu. Attiecīgi liķieru gadījumā termina “sausais” jeb “dry” izmantojumam nebūtu jānozīmē, ka stiprais alkoholiskais dzēriens nav saldināts.

(18)

Lai ņemtu vērā patērētāju vēlmes attiecībā uz degvīnam izmantojamām izejvielām, jo īpaši dalībvalstīs, kurās tradicionāli ražo degvīnu, būtu jāsniedz atbilstīga informācija par izmantotajām izejvielām, ja degvīns ir ražots no lauksaimnieciskas izcelsmes izejvielām, kas nav ne graudi, ne kartupeļi, nedz abas šīs izejvielas.

(19)

Lai īstenotu tiesību aktus, kas attiecas uz noteikumiem par nogatavināšanu un marķēšanu, un pārbaudītu to piemērošanu un lai apkarotu krāpšanu, būtu jānosaka, ka jebkura stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskā nosaukuma un nogatavināšanas perioda norādīšana elektroniskajos administratīvajos dokumentos ir obligāta.

(20)

Dažos gadījumos pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji vēlas norādīt stipro alkoholisko dzērienu izcelsmes vietu, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai preču zīme, lai pievērstu patērētāju uzmanību produkta kvalitātei. Tāpēc būtu jāparedz īpaši noteikumi par izcelsmes vietas norādi stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā un marķējumā. Turklāt Regulā (ES) Nr. 1169/2011 noteiktais pienākums norādīt galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu nebūtu jāpiemēro stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, pat tad, ja stiprā alkoholiskā dzēriena galvenās sastāvdaļas izcelsmes valsts vai izcelsmes vieta nav tā pati, kas izcelsmes vieta, kas norādīta minētā stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā.

(21)

Lai aizsargātu noteiktu stipro alkoholisko dzērienu reputāciju, būtu jāparedz noteikums, kas reglamentē juridisko nosaukumu tulkošanu, transkripciju un transliterāciju eksporta nolūkiem.

(22)

Lai nodrošinātu šīs regulas konsekventu piemērošanu, būtu jānosaka Savienības standartmetodes alkoholisko dzērienu un stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamā etilspirta analīzei.

(23)

Svina kapsulu un svinu saturošas folijas izmantošanai to trauku aizbāžņu pārklāšanai, kuros iepildīti stiprie alkoholiskie dzērieni, arī turpmāk vajadzētu būt aizliegtai, lai novērstu jebkādus saindēšanās riskus, nejauši saskaroties ar šādām kapsulām vai foliju, un lai novērstu vides piesārņošanu ar šādu kapsulu vai folijas svina atkritumiem.

(24)

Lai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ir svarīgi pienācīgi ievērot Nolīgumu par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (“TRIPS nolīgums”), un jo īpaši tā 22. un 23. pantu, kā arī Vispārējo vienošanos par tarifiem un tirdzniecību (“GATT vienošanās”), tajā skaitā tās V pantu par tranzīta brīvību, kas tika apstiprināti ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (7). Šāda tiesiskā regulējuma ietvaros un lai stiprinātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un efektīvāk apkarotu viltošanu, šāda aizsardzība būtu jāpiemēro arī precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā, nelaižot tās brīvā apgrozībā un piemērojot tām īpašas muitas procedūras, piemēram, tranzītu, uzglabāšanu, īpašu izmantošanu vai pārstrādi.

(25)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (8) uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas. Tāpēc būtu jāparedz noteikumi par stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību. Komisijai būtu jāreģistrē ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

(26)

Būtu jānosaka procedūras ES vai trešās valsts ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrēšanai, grozīšanai un iespējamai anulēšanai saskaņā ar TRIPS nolīgumu, vienlaikus automātiski atzīstot tādu esošo ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu statusu, kas Savienībā tiek aizsargātas. Lai procedūras noteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm padarītu saskanīgus visās attiecīgajās nozarēs, šādas procedūras attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem būtu jābalsta uz apjomīgākām un labi pārbaudītām procedūrām attiecībā uz lauksaimniecības produktiem un pārtikas produktiem, kā paredzēts Regulā (ES) Nr. 1151/2012, vienlaikus ņemot vērā alkoholisko dzērienu specifiku. Lai vienkāršotu reģistrēšanas procedūras un nodrošinātu, ka pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem un patērētājiem ir elektroniski pieejama informācija, būtu jāizveido ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektronisks reģistrs. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas aizsargātas ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, būtu automātiski jāaizsargā ar šo regulu un jāiekļauj elektroniskajā reģistrā. Komisijai būtu jāpabeidz Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā minēto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu pārbaudes saskaņā ar minētās regulas 20. pantu.

(27)

Lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, kas piemērojami pārtikas, vīna un aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, dokumentācijas, kas paredz noteikumus to stipro alkoholisko dzērienu ražošanai, kuriem ir reģistrēta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, nosaukums būtu jāmaina no “tehniskā dokumentācija” uz “produkta specifikācija”. Tehniskā dokumentācija, kas iesniegta kā daļa no ikviena pieteikuma saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, būtu jāuzskata par produkta specifikāciju.

(28)

Saikne starp preču zīmēm un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm būtu jāprecizē attiecībā uz atteikuma, atzīšanas par spēkā neesošu un līdzāspastāvēšanas kritērijiem. Šādai precizēšanai nebūtu jāietekmē tiesības, ko ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu turētāji ieguvuši valsts līmenī vai kuras pastāv saskaņā ar starptautiskiem nolīgumiem, kurus dalībvalstis noslēgušas par laikposmu pirms Savienības aizsardzības sistēmas izveides, ievērojot Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (9).

(29)

Augsta kvalitātes līmeņa saglabāšana ir būtiska stipro alkoholisko dzērienu nozares reputācijas un vērtības uzturēšanai. Dalībvalstu iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai minētais kvalitātes līmenis tiktu saglabāts, nodrošinot atbilstību šai regulai. Komisijai būtu jāspēj uzraudzīt un pārbaudīt šo prasību ievērošanu, lai pārliecinātos, ka šī regula tiek piemērota vienādi. Tāpēc Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic atbilstīgas informācijas savstarpēja apmaiņa.

(30)

Piemērojot kvalitātes politiku un jo īpaši lai ļautu ražot augstas kvalitātes stipros alkoholiskos dzērienus, kā arī nodrošinātu šajā nozarē daudzveidību, būtu jāļauj dalībvalstīm pieņemt stingrākus noteikumus par šajā regulā noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz to teritorijā ražoto stipro alkoholisko dzērienu ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu.

(31)

Lai ņemtu vērā augošās patērētāju prasības, tehnoloģiju attīstību, izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos standartos un nepieciešamību uzlabot ražošanas un tirdzniecības ekonomiskos apstākļus, tradicionālos nogatavināšanas procesus un importējošo trešo valstu tiesību aktus un lai aizsargātu ražotāju un pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu likumīgās intereses attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 290. pantu attiecībā uz grozījumiem stipro alkoholisko dzērienu tehniskajās definīcijās un prasībās un atkāpēm no šīm definīcijām un prasībām; jaunu saldinātāju produktu atļaušanu; atkāpēm, kas saistītas ar brandy nogatavināšanas perioda vai izturēšanas laika specifikāciju; publiska reģistra izveidi par iestādēm, kas atbildīgas par izturēšanas procesu uzraudzību; stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu elektroniskā reģistra izveidi un sīki izstrādātiem noteikumiem par minētā reģistra formu un saturu; papildu nosacījumiem attiecībā uz pieteikumiem ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzībai un iepriekšējām valsts procedūrām, Komisijas veiktām pārbaudēm, iebildumu procedūru un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu anulēšanu; nosacījumiem un prasībām procedūrai, kas attiecas uz produktu specifikāciju grozījumiem; un grozījumiem un atkāpēm no dažām definīcijām un noteikumiem par aprakstu, noformējumu un marķējumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu (10). Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(32)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz vienotā dokumenta publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī; un attiecībā uz lēmumiem par nosaukumu kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrāciju, ja nav paziņojuma par iebildumu vai ja nav pieņemama pamatota iebildumu paziņojuma, vai ja ir pieņemams pamatots iebildumu paziņojums un ir panākta vienošanās.

(33)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz noteikumiem par jaunu saldinātāju produktu lietošanu; par informāciju, kas dalībvalstīm jāsniedz saistībā ar izturēšanas procesu uzraudzības iestādēm; norādi par izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā vai marķējumā; aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu Savienības simbola izmantošanu; attiecībā uz sīki izstrādātiem tehniskajiem noteikumiem par Savienības standartmetodēm etilspirta, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu un stipro alkoholisko dzērienu analīzei; par pārejas periodu noteikšanu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošanai un šādu periodu pagarināšanu; pieteikumu noraidīšanu, ja reģistrācijas nosacījumi nav izpildīti vēl pirms iebildumu publicēšanas; reģistrāciju vai noraidīšanu attiecībā uz iebildumu iesniegšanu vai publicētām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ja ir iesniegts iebildums un nav panākta vienošanās; Savienības produkta specifikācijas grozījumu apstiprināšanu vai noraidīšanu; ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas anulēšanas pieteikumu apstiprināšanu vai noraidīšanu; produkta specifikācijas formu un noteikumiem par informāciju, kas tajā jāsniedz attiecībā uz saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu; procedūrām, formu un noformējumu attiecībā uz pieteikumu, iebildumu, grozījumu pieteikumu un paziņojumu par grozījumiem iesniegšanu un anulēšanas procesu attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm; kontrolēm un pārbaudēm, kas veicamas dalībvalstīm; kā arī attiecībā uz nepieciešamo informāciju, ar kuru jāapmainās šīs regulas piemērošanas nolūkā. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11).

(34)

Lai nodrošinātu Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp Eiropas Savienību un Japānu (12) īstenošanu, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem bija jāparedz atkāpe no nominālajiem daudzumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/45/EK (13) pielikumā, lai vienreizējas destilēšanas veidā ar pot still veida destilatoru Japānā ražotu un pudelēs pildītu shochu Savienības tirgū varētu laist Japānā tradicionāli lietota lieluma pudelēs. Minētā atkāpe tika ieviesta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1670 (14) un to būtu jāturpina piemērot.

(35)

Ņemot vērā Regulā (EK) Nr. 110/2008 veicamo grozījumu būtību un apjomu, šajā jomā vajadzīgs jauns tiesiskais regulējuma, lai veicinātu juridisko noteiktību, skaidrību un pārredzamību. Tāpēc Regula (EK) Nr. 110/2008 būtu jāatceļ.

(36)

Lai aizsargātu ražotāju un ieinteresēto personu likumīgās intereses gūt labumu no vienoto dokumentu publiskošanas saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu, būtu jāparedz iespēja, ka vienotie dokumenti attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, tiek publicēti pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma.

(37)

Tā kā noteikumi par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm pastiprina uzņēmēju aizsardzību, minētos noteikumus būtu jāsāk piemērot divas nedēļas pēc šīs regulas stāšanās spēkā. Tomēr būtu jāparedz noteikumi par atbilstošu kārtību, lai veicinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 110/2008 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(38)

Attiecībā uz noteikumiem, kas nav saistīti ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, būtu jāparedz kārtība, kas nodrošinātu pietiekamu laiku, lai veicinātu netraucētu pāreju no Regulā (EK) Nr. 110/2008 paredzētajiem noteikumiem uz šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(39)

Pēc šīs regulas piemērošanas dienas būtu jāatļauj turpināt esošo stipro alkoholisko dzērienu krājumu tirdzniecība līdz brīdim, kad minētie krājumi beidzas,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KATEGORIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu paredz noteikumus par:

stipro alkoholisko dzērienu definēšanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu, kā arī ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsargāšanu,

etilspirtu un destilātiem, ko izmanto alkoholisko dzērienu ražošanā, un

stipro alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu lietošanu tādu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, kas nav stiprie alkoholiskie dzērieni.

2.   Šo regulu piemēro produktiem, kas minēti 1. punktā un ko laiž Savienības tirgū, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražoti Savienībā vai trešās valstīs, kā arī produktiem, kas Savienībā ir ražoti eksportam.

3.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību šīs regulas III nodaļu piemēro arī precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un nelaiž brīvā apgrozībā.

2. pants

Stipro alkoholisko dzērienu definīcija un prasības attiecībā uz tiem

Šajā regulā “stiprais alkoholiskais dzēriens” ir alkoholisks dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tas ir paredzēts lietošanai pārtikā;

b)

tam ir konkrētas organoleptiskās īpašības;

c)

spirta tilpumkoncentrācija tajā ir ne mazāk kā 15 %, izņemot stipros alkoholiskos dzērienus, kas atbilst I pielikuma 39. kategorijas prasībām;

d)

tas ir ražots vai nu:

i)

tieši, izmantojot jebkuru no šādām metodēm atsevišķi vai kombinācijā ar kādu citu metodi:

ar destilēšanu no raudzētiem produktiem, neatkarīgi no tā, vai tiem ir pievienoti aromatizētāji vai aromatizējoši pārtikas produkti,

ar augu izcelsmes materiālu macerēšanu vai līdzīgu apstrādi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātos vai stiprajos alkoholiskajos dzērienos vai to kombinācijā,

ar viena vai vairāku šādu elementu, atsevišķi vai kombinācijā ar citiem elementiem, pievienošanu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem:

aromatizētāji, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1334/2008,

krāsvielas, ko izmanto saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008,

citas atļautās sastāvdaļas, ko izmanto saskaņā ar Regulām (EK) Nr. 1333/2008 un (EK) Nr. 1334/2008,

saldinātāji produkti,

citi lauksaimniecības produkti,

pārtikas produkti; vai

ii)

tam pievienojot, atsevišķi vai kombinācijā ar citiem elementiem, jebkuru šādu elementu:

citi stiprie alkoholiskie dzērieni,

lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts,

lauksaimnieciskas izcelsmes destilāti,

citi pārtikas produkti;

e)

uz to neattiecas KN kodi 2203, 2204, 2205, 2206 un 2207;

f)

ja tā ražošanā tiek izmantots ūdens, kas var būt destilēts, demineralizēts, permutēts vai mīkstināts:

i)

minētā ūdens kvalitāte atbilst Padomes Direktīvai 98/83/EK (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/54/EK (16); un

ii)

spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā pēc ūdens pievienošanas joprojām atbilst šā panta šā panta c) punktā minētajai spirta tilpumkoncentrācijai vai I pielikumā noteiktajai stiprā alkoholiskā dzēriena kategorijai.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“juridiskais nosaukums” ir nosaukums, ar kuru stipro alkoholisko dzērienu laiž tirgū Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta n) apakšpunkta nozīmē;

2)

“salikts apzīmējums” attiecībā uz alkoholiskā dzēriena aprakstu, noformējumu un marķējumu ir kombinācija, ko veido vai nu juridiskais nosaukums, kāds attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu ir paredzēts I pielikumā noteiktajās kategorijās, vai stiprā alkoholiskā dzēriena ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, no kuras cēlies viss gatavajā produktā ietilpstošais alkohols, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

a)

viena vai vairāku tādu pārtikas produktu nosaukumu, kas nav alkoholiskie dzērieni un nav tie pārtikas produkti, kuri saskaņā ar I pielikumu izmantoti šā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanai, vai īpašības vārdiem, kas atvasināti no šiem nosaukumiem;

b)

terminu “liķieris” vai “krēms”;

3)

“pieminējums” ir tāda tieša vai netieša atsauce uz vienu vai vairākiem I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju juridiskajiem nosaukumiem vai uz vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kura nav atsauce saliktā apzīmējumā vai 13. panta 2., 3. un 4. punktā minētajos sastāvdaļu sarakstos tādā aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas attiecas uz:

a)

pārtikas produktu, kas nav stiprais alkoholiskais dzēriens, vai

b)

stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām;

4)

“ģeogrāfiskās izcelsmes norāde” ir norāde, kas nosaka, ka stiprā alkoholiskā dzēriena izcelsme ir kādas valsts teritorijā vai reģionā, vai kādā minētās teritorijas apvidū, kur konkrēta stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi;

5)

“produkta specifikācija” ir datne, kura pievienota pieteikumam par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kurā noteikti tehniskie parametri, kādiem stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir jāatbilst, un kuru Regulā (EK) Nr. 110/2008 minēja kā “tehnisko dokumentāciju”;

6)

“grupa” ir jebkura apvienība neatkarīgi no tās juridiskās formas, kuru galvenokārt veido tādi ražotāji vai pārstrādātāji, kuri strādā ar attiecīgajiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem;

7)

“par sugasvārdu kļuvis nosaukums” ir stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums, kas kļuvis par sugasvārdu un, kaut gan tas saistās ar vietu vai reģionu, kurā produkts sākotnēji tika ražots vai laists tirgū, tomēr tagad tas Savienībā kļuvis par minētā stiprā alkoholiskā dzēriena vispārpieņemtu nosaukumu;

8)

“redzamības lauks” ir redzamības lauks saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta k) apakšpunktā minēto definīciju;

9)

“jaukt” nozīmē kombinēt stipro alkoholisko dzērienu, kas pieder I pielikumā noteiktai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei, ar vienu vai vairākiem šādiem elementiem:

a)

citiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri nepieder tai pašai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai, kas minēta I pielikumā;

b)

lauksaimnieciskas izcelsmes destilātiem;

c)

lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;

10)

“jauktais” ir tāds stiprais alkoholiskais dzēriens, kam veikta jaukšana;

11)

“kupažēt” nozīmē kombinēt divus vai vairākus vienas kategorijas stipros alkoholiskos dzērienus, kuru sastāvs tikai mazliet atšķiras viena vai vairāku šādu faktoru dēļ:

a)

ražošanas metode;

b)

izmantotie destilatori;

c)

nogatavināšanas vai izturēšanas laiks;

d)

ražošanas ģeogrāfiskais apgabals;

šādi ražots stiprais alkoholiskais dzēriens pieder pie tās pašas kategorijas, pie kuras pieder sākotnējie stiprie alkoholiskie dzērieni pirms kupažēšanas;

12)

“kupāža” ir tāds stiprais alkoholiskais dzēriens, kam veikta kupažēšana.

4. pants

Tehniskās definīcijas un prasības

Šajā regulā piemēro šādas tehniskās definīcijas un prasības:

1)

“apraksts” ir teksts, ko lieto stiprā alkoholiskā dzēriena marķējumā, noformējumā un uz tā iepakojuma, stiprā alkoholiskā dzēriena transportēšanas pavaddokumentos, tirdzniecības dokumentos, jo īpaši rēķinos un pavadzīmēs, un stiprā alkoholiskā dzēriena reklāmā;

2)

“noformējums” ir apzīmējumi, ko izmanto produkta marķējumā un uz iepakojuma, reklāmās un noieta veicināšanas pasākumos, attēlos vai tamlīdzīgās vietās, kā arī uz traukiem, tostarp uz pudelēm un uz aizvākojuma, izmantotie apzīmējumi;

3)

“marķējums” ir jebkurš vārds, norāde, preču zīme, zīmols, attēls vai simbols, kas saistīti ar produktu un atrodas uz jebkura šāda produkta iepakojuma, dokumenta, uzraksta, etiķetes, gredzena vai uzlīmes, kas pievienota šādam produktam vai attiecas uz to;

4)

“etiķete” ir visu veidu birkas, zīmoli, atšķirības zīmes, ilustratīvs vai cits aprakstošs materiāls, kas uzrakstīts, uzdrukāts, uzkrāsots ar šablonu, iezīmēts, iespiests vai uzspiests uz pārtikas iepakojuma vai taras vai ir tai piestiprināts;

5)

“iepakojums” ir aizsargājošs materiāls, kartona kārbas, kastes, konteineri vai pudeles, ko izmanto stipro alkoholisko dzērienu transportēšanai vai pārdošanai;

6)

“destilēšana” ir termiskas atdalīšanas process, kas ietver vienu vai vairākus atdalīšanas etapus, kuri paredzēti noteiktu organoleptisko īpašību un/vai augstākas alkohola koncentrācijas sasniegšanai, neatkarīgi no tā, vai šādi posmi notiek normāla spiediena vai vakuuma apstākļos atkarībā no izmantotās destilēšanas iekārtas; turklāt ir iespējama vienkārša vai vairākkārtēja destilēšana vai atkārtota destilēšana;

7)

“lauksaimnieciskas izcelsmes destilāts” ir alkoholisks šķidrums, ko iegūst, destilējot Līguma I pielikumā uzskaitītos lauksaimniecības produktus pēc to spirta rūgšanas, bet kam nav etilspirta īpašību un kas saglabā izmantoto izejvielu aromātu un garšu;

8)

“saldināt” nozīmē, ka alkoholisko dzērienu ražošanā izmanto vienu vai vairākus saldinātājus produktus;

9)

“saldinātāji produkti” ir:

a)

otrās šķiras baltais cukurs, baltais cukurs, augstākā labuma baltais cukurs, dekstroze, fruktoze, glikozes sīrups, cukura šķīdums, invertcukura šķīdums un invertcukura sīrups, kā noteikts Padomes Direktīvas 2001/111/EK (17) pielikuma A daļā;

b)

rektificēts koncentrēts nenorūdzis vīnogu vīns, koncentrēta vīnogu sula un svaiga vīnogu misa;

c)

karamelizēts cukurs, iegūts vienīgi no kontrolēti karsētas saharozes bez bāziskām vielām, neorganiskām skābēm vai citām ķīmiskām piedevām;

d)

medus, kā noteikts Padomes Direktīvas 2001/110/EK (18) I pielikuma 1. punktā;

e)

ceratoniju sīrups;

f)

jebkādas citas dabīgas vielas ar ogļhidrātiem, kuru iedarbība ir līdzīga a) līdz e) apakšpunktā minēto produktu iedarbībai;

10)

“alkohola pievienošana” ir lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu pievienošana stiprajam alkoholiskajam dzērienam; šāda pievienošana neietver alkohola lietošanu tādu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai, kuras izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā;

11)

“nogatavināšana” vai “izturēšana” ir stiprā alkoholiskā dzēriena uzglabāšana attiecīgās tvertnēs noteiktu laiku, lai šajā stiprajā alkoholiskajā dzērienā notiktu dabiskas reakcijas, kas minētajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir raksturīgas īpašības;

12)

“aromatizēt” nozīmē alkoholisko dzērienu ražošanā izmantot vienu vai vairākus aromatizētājus vai aromatizējošus pārtikas produktus, veicot vienu vai vairākus šādus procesus: spirta pievienošana, infūzija, macerēšana, spirta rūgšana vai spirta destilācija aromatizētāju vai aromatizējošu pārtikas produktu klātbūtnē;

13)

“aromatizētāji” ir produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā;

14)

“aromatizējošas vielas” ir vielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta b) apakšpunktā;

15)

“dabīgas aromatizējošas vielas” ir vielas, kas definētas Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

16)

“aromatizējoši preparāti” ir produkti, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

17)

“citi aromatizētāji” ir aromatizētāji, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1334/2008 3. panta 2. punkta h) apakšpunktā;

18)

“aromatizējoši pārtikas produkti” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 (19) 2. pantā definētie pārtikas produkti un kurus izmanto stipro alkoholisko dzērienu ražošanā ar galveno mērķi aromatizēt stipros alkoholiskos dzērienus;

19)

“iekrāsot” nozīmē alkoholisko dzērienu ražošanā izmantot vienu vai vairākas krāsvielas;

20)

“krāsvielas” ir vielas, kā definēts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 I pielikuma 2. punktā;

21)

“karamele” ir pārtikas piedeva, kas atbilst E-numuriem E 150a, E 150b, E 150c vai E 150d un kas ir saistīta ar produktiem vairāk vai mazāk intensīvā brūnā krāsā, kuri ir paredzēti iekrāsošanai, kā minēts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma B daļā. Tas nav saldais aromātiskais produkts, ko iegūst cukuru karsēšanas rezultātā un ko izmanto aromatizēšanas vajadzībām;

22)

“citas atļautas sastāvdaļas” ir pārtikas sastāvdaļas ar aromatizētāju īpašībām, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1334/2008, un pārtikas piedevas, izņemot krāsvielas, kas atļautas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1333/2008;

23)

“spirta tilpumkoncentrācija” ir tīra spirta tilpuma produktā 20 oC temperatūrā attiecība pret kopējo minētā produkta tilpumu tādā pašā temperatūrā;

24)

“gaistošo vielu saturs” ir gaistošo vielu, izņemot etilspirta un metanola, daudzums, ko satur stiprais alkoholiskais dzēriens, kurš ražots vienīgi destilēšanas ceļā.

5. pants

Lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta definīcija un prasības attiecībā uz to

Šajā regulā lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts ir šķidrums, kas atbilst šādām prasībām:

a)

tas iegūts vienīgi no Līguma I pielikumā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem;

b)

tam nav konstatējama nekāda cita garša, kā vien tā ražošanā izmantoto izejvielu garša;

c)

tā minimālā spirta tilpumkoncentrācija ir 96,0 %;

d)

tā atliekvielu maksimāli pieļaujamie daudzumi nepārsniedz:

i)

kopējais skābums (izteikts kā etiķskābe): 1,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

ii)

esteri (izteikti kā etilacetāts): 1,3 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

iii)

aldehīdi (izteikti kā acetaldehīds): 0,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

iv)

augstākie spirti (izteikti kā metil-2-propanola-1): 0,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

v)

metanols: 30 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

vi)

sausais ekstrakts: 1,5 grami uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

vii)

gaistošās bāziskās vielas, kas satur slāpekli (izteiktas kā slāpeklis): 0,1 grams uz hektolitru 100 % tilp. spirta;

viii)

furfurols – nedrīkst būt konstatējams.

6. pants

Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamais etilspirts un destilāti

1.   Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamais etilspirts un destilāti ir vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes Līguma I pielikuma nozīmē.

2.   Stipro alkoholisko dzērienu ražošanā izmantojamu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai nedrīkst lietot nekādu citu alkoholu, kā vien lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu vai I pielikuma 1. līdz 14. kategorijas stipro alkoholisko dzērienu. Šādu alkoholu krāsvielu, aromatizētāju vai citu atļautu sastāvdaļu atšķaidīšanai vai šķīdināšanai izmanto tikai tādā daudzumā, kas noteikti vajadzīgs šim nolūkam.

3.   Alkoholiski dzērieni nesatur sintētiskas izcelsmes alkoholu, kā arī cita veida alkoholu, kas nav lauksaimnieciskas izcelsmes Līguma I pielikuma nozīmē.

7. pants

Stipro alkoholisko dzērienu kategorijas

1.   Stipros alkoholiskos dzērienus klasificē kategorijās saskaņā ar vispārīgajiem noteikumiem, kas noteikti šajā pantā, un īpašiem noteikumiem, kas noteikti I pielikumā.

2.   Neskarot īpašos noteikumus par katru I pielikumā ietverto stipro alkoholisko dzērienu 1. līdz 14. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:

a)

tos ražo spirta rūgšanas un destilācijas ceļā tikai un vienīgi no tādām izejvielām, kas noteiktas atbilstošajā stipro alkoholisko dzērienu kategorijā I pielikumā;

b)

tiem nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu;

c)

tie nav aromatizēti;

d)

tiem nepievieno nekādu citu krāsvielu, izņemot karameli, ko izmanto tikai minēto stipro alkoholisko dzērienu krāsas pielāgošanai;

e)

tos nesaldina, izņemot nolūkā papildināt galaprodukta garšu; saldinātāju produktu invertcukura ekvivalentā izteiktais maksimālais saturs nepārsniedz robežvērtības, kas katrai kategorijai noteiktas I pielikumā;

f)

tie nesatur piemaisījumus, izņemot veselas un nepārstrādātas tās izejvielas, no kurām alkohols iegūts un ko izmanto galvenokārt dekoratīvos nolūkos.

3.   Neskarot īpašos noteikumus par katru I pielikumā ietverto stipro alkoholisko dzērienu 15. līdz 44. kategoriju, tajās definētie stiprie alkoholiskie dzērieni atbilst šādām prasībām:

a)

tie var būt ražoti no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām;

b)

tiem var būt pievienots spirts;

c)

to sastāvā var būt aromatizējošas vielas, dabīgas aromatizējošas vielas, aromatizējoši preparāti un aromatizējoši pārtikas produkti;

d)

tie var būt iekrāsoti;

e)

tie var būt saldināti.

4.   Neskarot īpašos noteikumus, kas noteikti II pielikumā, citi stiprie alkoholiskie dzērieni, uz kuriem neattiecas īpašie noteikumi par katru I pielikumā ietverto stipro alkoholisko dzērienu kategoriju, atbilst šādām prasībām:

a)

tie var būt ražoti no visām Līguma I pielikumā uzskaitītajām lauksaimniecības izejvielām, jebkādiem pārtikas produktiem vai abiem minētajiem;

b)

tiem var būt pievienots spirts;

c)

tie var būt aromatizēti;

d)

tie var būt iekrāsoti;

e)

tie var būt saldināti.

8. pants

Deleģētās un īstenošanas pilnvaras

1.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 46. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu šo regulu, ieviešot grozījumus tehniskajās definīcijās un prasībās, kas noteiktas 2. panta f) punktā un 4. un 5. pantā.

Deleģētie akti, kas minēti pirmajā daļā, attiecas tikai un vienīgi uz apliecinātām vajadzībām, kas izriet no augošām patērētāju prasībām, tehnoloģiskā progresa vai vajadzības pēc produkta inovācijas.

Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru pirmajā daļā minēto tehnisko definīciju vai prasību.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu un izņēmuma gadījumos, ja tas pieprasīts importējošās trešās valsts tiesību aktos, noteiktu atkāpes attiecībā uz 2. panta f) punkta un 4. un 5. panta noteikumiem, attiecībā uz prasībām, kas noteiktas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām un paredzētas I pielikumā, un attiecībā uz dažu to stipro alkoholisko dzērienu īpašajiem noteikumiem, kuri paredzēti II pielikumā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu, precizējot, kuras citas dabiskas vielas vai lauksaimniecības izejvielas ar līdzīgu iedarbību kā 4. panta 9. punkta a) līdz e) apakšpunktā minētajiem produktiem ir atļautas visā Savienībā kā saldinātājas vielas stipro alkoholisko dzērienu ražošanā.

4.   Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt vienotus noteikumus par citu tādu dabīgo vielu vai lauksaimniecības izejvielu izmantošanu, kuras ar deleģētu aktu atļautas kā saldinātāji produkti stipro alkoholisko dzērienu ražošanā, kā minēts 3. punktā, jo īpaši nosakot attiecīgos saldinātāju pārrēķina koeficientus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II NODAĻA

STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU APRAKSTS, NOFORMĒJUMS UN MARĶĒJUMS UN STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU NOSAUKUMU IZMANTOŠANA CITU PĀRTIKAS PRODUKTU NOFORMĒJUMĀ UN MARĶĒJUMĀ

9. pants

Noformējums un marķējums

Stiprie alkoholiskie dzērieni, ko laiž Savienības tirgū, atbilst Regulā (ES) Nr. 1169/2011 noteiktajām noformējuma un marķējuma prasībām, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi.

10. pants

Stipro alkoholisko dzērienu juridiskie nosaukumi

1.   Stiprā alkoholiskā dzēriena nosaukums ir tā juridiskais nosaukums.

Stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā ir to juridiskie nosaukumi.

Juridiskie nosaukumi ir skaidri redzami labi saskatāmā vietā uz etiķetes, un tos neaizstāj un negroza.

2.   Stiprie alkoholiskie dzērieni, kas atbilst stipro alkoholisko dzērienu kategoriju prasībām, kas noteiktas I pielikumā, izmanto minētās kategorijas nosaukumu kā to juridisko nosaukumu, ja vien minētā kategorija neatļauj cita juridiskā nosaukuma izmantošanu.

3.   Stiprais alkoholiskais dzēriens, kas neatbilst prasībām nevienai no stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas noteiktas I pielikumā, izmanto juridisko nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens”.

4.   Stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst prasībām vairāk nekā vienai stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas noteiktas I pielikumā, var laist tirgū ar vienu vai vairākiem juridiskajiem nosaukumiem, kas I pielikumā paredzēti šīm kategorijām.

5.   Neatkarīgi no šā panta 1. un 2. punkta stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var:

a)

papildināt vai aizstāt ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas minēta III nodaļā. Šādā gadījumā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi var papildināt ar jebkuru apzīmējumu, ko atļauj attiecīgā produkta specifikācija ar noteikumu, ka patērētājs netiek maldināts; un

b)

aizstāt ar saliktu apzīmējumu, kas ietver terminus “liķieris” vai “krēms”, ar noteikumu, ka galaprodukts atbilst I pielikuma 33. kategorijas prasībām.

6.   Neskarot Regulu (ES) Nr. 1169/2011 un īpašos noteikumus, kas stipro alkoholisko dzērienu kategorijām paredzēti šīs regulas I pielikumā, stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu var papildināt ar:

a)

nosaukumu vai ģeogrāfisko norādi, kas paredzētas tās dalībvalsts piemērojamajos normatīvajos un administratīvajos aktos, kurā stiprais alkoholiskais dzēriens tiek laists tirgū, taču ar noteikumu, ka šādi nemaldina patērētāju;

b)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 2. panta 2. punkta o) apakšpunktā definēto pieņemto nosaukumu, ar noteikumu, ka šādi nemaldina patērētāju;

c)

saliktu apzīmējumu vai pieminējumu saskaņā ar 11. un 12. pantu;

d)

terminiem “kupāža”, “kupažēšana” vai “kupažēts” ar nosacījumu, ka stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir veikta kupažēšana;

e)

terminiem “jauktais”, “jaukts” vai “jaukts stiprais alkoholiskais dzēriens” ar nosacījumu, ka stiprajam alkoholiskajam dzērienam ir veikta jaukšana; vai

f)

terminu “sausais” vai “dry”, izņemot attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas atbilst I pielikuma 2. kategorijas prasībām, turklāt neskarot I pielikuma 20. līdz 22. kategorijā noteiktās īpašās prasības, un ja stiprais alkoholiskais dzēriens nav saldināts pat garšas papildināšanai. Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, termins “sausais” vai “dry” var papildināt to stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu, kuri atbilst 33. kategorijas prasībām un kuri tādēļ ir saldināti.

7.   Neskarot 11. un 12. pantu un 13. panta 2., 3. un 4. punktu, ir aizliegts izmantot šā panta 2. punktā minētos juridiskos nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes jebkāda tāda dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas neatbilst I pielikumā noteiktās attiecīgās kategorijas vai attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes prasībām. Minēto aizliegumu piemēro arī tad, ja šādus juridiskos nosaukumus vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes izmanto kopā ar vārdiem vai frāzēm “līdzīgi”, “tips”, “stils”, “izgatavots”, “aromāts” vai jebkādiem citiem līdzīgiem apzīmējumiem.

Neskarot 12. panta 1. punktu, aromatizētājiem, kas imitē stipros alkoholiskos dzērienus vai to izmantošanu tāda pārtikas produkta ražošanā, kas nav dzēriens, to noformējumā un marķējumā var norādīt atsauces uz šā panta 2. punktā minētajiem juridiskajiem nosaukumiem, ja šie juridiskie nosaukumi ir papildināti ar terminu “aromāts” vai citiem līdzīgiem terminiem. Lai aprakstītu šādus aromatizētājus, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes lietot nedrīkst.

11. pants

Salikti apzīmējumi

1.   Alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā tā saliktā apzīmējuma vai juridiskā nosaukuma, kas paredzēts stipro alkoholisko dzērienu kategorijās, kas noteiktas I pielikumā, vai stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu izmantošana atļauta tikai ar nosacījumu, ka:

a)

alkoholu, ko izmanto alkoholisko dzērienu ražošanā, iegūst vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena, uz kuru ir atsauce saliktajā apzīmējumā, izņemot alkoholu, kas var būt aromatizētājos, krāsvielās vai citās atļautās sastāvdaļās, ko lieto šā alkoholiskā dzēriena ražošanai; un

b)

stiprais alkoholiskais dzēriens nav, pievienojot vienīgi ūdeni, atšķaidīts tā, ka tā spirta tilpumkoncentrācija ir kļuvusi zemāka par minimālo stiprumu, kas paredzēts attiecīgajai stipro alkoholisko dzērienu kategorijai, kas noteiktas I pielikumā.

2.   Neskarot 10. pantā minētos juridiskos nosaukumus, termini “alkohols”, “spirts”, “dzēriens”, “stiprais alkoholiskais dzēriens” un “ūdens” neietilpst saliktajā apzīmējumā, ar kuru apraksta alkoholisku dzērienu.

3.   Alkoholisku dzērienu aprakstošus saliktus apzīmējumus:

a)

norāda ar veida, izmēra un krāsas ziņā vienādiem burtiem;

b)

tajos neiestarpina nekādu teksta vai zīmējuma elementu, kas nav to daļa; un

c)

nenorāda burtu izmērā, kas būtu lielāks par alkoholiskā dzēriena nosaukumam izmantoto burtu izmēru.

12. pants

Pieminējumi

1.   Tādu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, kas nav alkoholiskie dzērieni, pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka pārtikas produkta ražošanā izmantotais alkohols ir iegūts vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas norādīti attiecīgajā pieminējumā, izņemot attiecībā uz spirtu, kas var būt aromatizētājos, krāsvielās vai citās atļautās sastāvdaļās, ko izmanto minētā pārtikas produkta ražošanai.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (20) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 251/2014 (21), alkoholiskā dzēriena, kas nav stiprais alkoholiskais dzēriens, aprakstā, noformējumā un marķējumā pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām šīs regulas I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka:

a)

pievienotā alkohola izcelsme ir vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir norādīti pieminējumā; un

b)

katras alkohola sastāvdaļas proporcija tiek norādīta vismaz vienu reizi tajā pašā redzamības laukā, norādot izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma daudzumā.

3.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta un 13. panta 4. punkta, stipro alkoholisko dzērienu, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām, aprakstā, noformējumā un marķējumā pieminējums attiecībā uz juridiskajiem nosaukumiem, kas noteikti saskaņā ar vienu vai vairākām tajā pašā pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, ir atļauts ar nosacījumu, ka:

a)

pievienotā alkohola izcelsme ir vienīgi no stiprā alkoholiskā dzēriena vai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ir norādīti pieminējumā;

b)

katras alkohola sastāvdaļas proporcija tiek norādīta vismaz vienu reizi tajā pašā redzamības laukā, norādot izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā; un

c)

terminu “cream” nenorāda tāda stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskajā nosaukumā, kas atbilst I pielikuma 33. līdz 40. kategorijas prasībām, vai stiprā alkoholiskā dzēriena vai stipro alkoholisko dzērienu, kas ir norādīti pieminējumā, juridiskajā nosaukumā.

4.   Pieminējumus, kas minēti 2. un 3. punktā:

a)

nenorāda vienā rindā ar alkoholiskā dzēriena nosaukumu; un

b)

norāda tāda burtu izmērā, kas nav lielāks par pusi no burtu izmēra, ko izmanto alkoholisko dzērienu nosaukumam, un – ja izmanto saliktus apzīmējumus – burtu izmērā, kas nav lielāks par pusi no burtu izmēra, ko izmanto šādiem saliktajiem apzīmējumiem saskaņā ar 11. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

13. pants

Papildu noteikumi par aprakstu, noformējumu un marķējumu

1.   Stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā uz lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu ražošanā izmantotām izejvielām, ko izmanto minētā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā, var atsaukties tikai tad, ja minētais etilspirts vai minētie destilāti ir iegūti vienīgi no minētajām izejvielām. Šādā gadījumā visu veidu lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu norāda izmantotā daudzuma dilstošā secībā pēc tīra spirta tilpuma.

2.   Juridiskos nosaukumus, kas minēti 10. punktā, var iekļaut pārtikas produktu sastāvdaļu sarakstā ar noteikumu, ka saraksts atbilst Regulas (ES) Nr. 1169/2011 18.–22. pantam.

3.   Jauktu vai kupažētu stipro alkoholisko dzērienu gadījumā juridiskos nosaukumus, kas paredzēti saskaņā ar I pielikumā minēto stipro alkoholisko dzērienu kategorijām vai vienu vai vairākām stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, var norādīt vienīgi alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, kas ir tajā pašā redzamības laukā, kur stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā alkoholisko sastāvdaļu sarakstam pievieno vismaz vienu no 10. panta 6. punkta d) un e) apakšpunktā minētajiem terminiem. Gan alkoholisko sastāvdaļu saraksts, gan tam pievienotais termins ir tajā pašā redzamības laukā kā stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums, izmantojot tā paša veida un krāsas rakstzīmes un burtu izmēru, kas nav lielāks par pusi no juridiskā nosaukuma.

Turklāt alkoholisko sastāvdaļu sarakstā iekļautās ikvienas sastāvdaļas proporciju vismaz vienu reizi izsaka kā procentuālo apjomu un norāda izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā.

Šo punktu nepiemēro kupāžām, kas ražotas no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, uz kuriem attiecas viena un tā pati ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, vai kupāžām, kurās ne uz vienu no stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem neattiecas nekāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

4.   Atkāpjoties no šā panta 3. punkta, ja jauktais stiprais alkoholiskais dzēriens atbilst prasībām attiecībā uz kādu no I pielikumā minētajām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, šim jauktajam stiprajam alkoholiskajam dzērienam lieto juridisko nosaukumu, kas paredzēts attiecīgajā kategorijā.

Pirmajā daļā minētajā gadījumā jauktā stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā var norādīt juridiskos nosaukumus, kas minēti I pielikumā, vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas atbilst stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuri sajaukti, ja vien minētie nosaukumi norādīti:

a)

vienīgi alkoholisko sastāvdaļu sarakstā, ko satur jauktais stiprais alkoholiskais dzēriens, norādot ar tā paša veida un krāsas rakstzīmēm un burtu izmēru, kas nav lielāks par pusi no juridiskā nosaukuma burtu izmēra; un

b)

vismaz vienu reizi – tajā pašā redzamības laukā, kur jauktā stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskais nosaukums.

Turklāt alkoholisko sastāvdaļu sarakstā iekļautās ikvienas sastāvdaļas proporciju vismaz vienu reizi izsaka kā procentuālo apjomu un norāda izmantoto daudzumu dilstošā secībā. Minētā proporcija atbilst tīra spirta tilpumkoncentrācijai, ko tā nodrošina visa jauktā dzēriena tīrā spirta tilpuma apjomā.

5.   Augu izejvielu nosaukumu izmantošana noteiktu stipro alkoholisko dzērienu juridiskajos nosaukumos neskar šo augu izejvielu nosaukumu izmantošanu citu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā. Šādu izejvielu nosaukumus var izmantot citu stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā vai marķējumā ar noteikumu, ka šāda izmantošana nemaldina patērētājus.

6.   Ja stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā norāda nogatavināšanas periodu vai izturēšanas laiku, tad tam jāattiecas uz stiprā alkoholiskā dzēriena visjaunāko alkoholisko sastāvdaļu ar nosacījumu, ka visas darbības saistībā ar stiprā alkoholiskā dzēriena izturēšanu ir notikušas dalībvalsts nodokļu inspekcijas uzraudzībā vai līdzvērtīgas garantijas sniedzošā uzraudzībā. Komisija izveido publisku reģistru, kurā uzskaitītas izturēšanas procesa uzraudzības iestādes, ko izraudzījusies katra dalībvalsts.

7.   Stiprā alkoholiskā dzēriena juridisko nosaukumu norāda elektroniskajā administratīvajā dokumentā, kas minēts Komisijas Regulā (EK) Nr. 684/2009 (22). Ja nogatavināšanas periods vai izturēšanas laiks ir minēts stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā, to norāda arī šajā administratīvajā dokumentā.

14. pants

Izcelsmes vietas norāde

1.   Ja stiprā alkoholiskā dzēriena aprakstā, noformējumā vai marķējumā norāda izcelsmes vietu, kas nav ģeogrāfiskās izcelsmes norāde vai preču zīme, tā atbilst vietai vai reģionam, kur noticis ražošanas procesa posms, kas galarezultātā stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir tā raksturīgās iezīmes un būtiskās galīgās īpašības.

2.   Attiecībā uz stipro alkoholisko dzērienu svarīgāko sastāvdaļu netiek prasīts norādīt sastāvdaļu izcelsmes valsti vai izcelsmes vietu, kā minēts Regulā (ES) Nr. 1169/2011.

15. pants

Stipro alkoholisko dzērienu nosaukumiem lietotā valoda

1.   Ne stipro alkoholisko dzērienu marķējumā, ne aprakstā un noformējumā netulko I un II pielikumā minētos kursīvā rakstītos apzīmējumus un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo Savienībā un kas ir paredzēti eksportam, 1. punktā minētajiem apzīmējumiem un ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm var pievienot tulkojumus, transkripcijas vai transliterācijas, ja vien šādi apzīmējumi un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes oriģinālvalodā nav slēptas.

16. pants

Savienības simbola ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm izmantošana

Savienības simbolu aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas izveidots, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 12. panta 7. punktu, var izmantot to stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā, kuru nosaukumi ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

17. pants

Svina kapsulu vai svinu saturošas folijas izmantošanas aizliegums

Stipros alkoholiskos dzērienus, ko paredzēts pārdot vai laist tirgū, neglabā traukos, kam aizdares ir klātas ar svinu saturošām kapsulām vai foliju.

18. pants

Savienības standartmetodes analīzei

1.   Ja lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts, lauksaimnieciskas izcelsmes destilāti vai stiprie alkoholiskie dzērieni jāanalizē, lai pārliecinātos, ka tie atbilst šai regulai, šāda analīze notiek saskaņā ar Savienības standartmetodēm analīžu veikšanai, lai noteiktu to ķīmisko un fizikālo sastāvu un organoleptiskās īpašības.

Laboratorijas direktora atbildībā ir atļautas citas analīzes metodes ar nosacījumu, ka to metožu pareizība un precizitāte (atkārtojamība un reproducējamība) ir vismaz vienāda ar attiecīgo Savienības analīžu standartmetožu pareizību un precizitāti.

2.   Ja nav noteiktas Savienības standartmetodes kādā konkrētā alkoholiskajā dzērienā ietilpstošo vielu un to daudzuma noteikšanai, izmanto vienu vai vairākas šādas metodes:

a)

analīzes metodes, kas ir apstiprinātas starptautiski atzītās procedūrās un kas jo īpaši atbilst kritērijiem, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 882/2004 (23) III pielikumā;

b)

analīzes metodes, kas atbilst Starptautiskās standartizācijas organizācijas (ISO) ieteiktiem standartiem;

c)

analīzes metodes, ko atzinusi un publicējusi Starptautiskā vīnkopības un vīna organizācija; vai

d)

gadījumā, ja nav tādu metožu, kā minēts a), b) vai c) punktā, tad, ievērojot apsvērumus attiecībā uz tālāk minētās konkrētās metodes precizitāti, atkārtojamību un reproducējamību, izmanto:

attiecīgās dalībvalsts apstiprinātu analīzes metodi,

vajadzības gadījumā – jebkuru citu piemērotu analīzes metodi.

19. pants

Deleģētās pilnvaras

1.   Lai ņemtu vērā tradicionālo dinamisko izturēšanas procesu dalībvalstīs attiecībā uz brandy, kas pazīstams kā criaderas y solera vai solera e criaderas metode, kā noteikts III pielikumā, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu:

a)

nosakot atkāpes no 13. panta 6. punkta attiecībā uz nogatavināšanas perioda vai izturēšanas laika norādīšanu šāda brandy aprakstā, noformējumā vai marķējumā; un

b)

nosakot atbilstošus kontroles mehānismus šādam brandy.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz publiska reģistra izveidi ar to iestāžu uzskaitījumu, ko katra dalībvalsts iecēlusi izturēšanas procesu uzraudzībai, kā noteikts 13. panta 6. punktā.

20. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija ar īstenošanas aktiem var pieņemt:

a)

vajadzīgos noteikumus, lai dalībvalstis varētu sniegt paziņojumus par iestādēm, kas ieceltas uzraudzīt nogatavināšanas procesus saskaņā ar 13. panta 6. punktu;

b)

vienotus noteikumus izcelsmes valsts vai izcelsmes vietas norādīšanai stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kā minēts 14. pantā;

c)

noteikumus par 16. pantā minētā Savienības simbola izmantošanas kārtību stipro alkoholisko dzērienu aprakstā, noformējumā un marķējumā;

d)

sīki izstrādātus tehniskus noteikumus par Savienības standartmetodēm analīzei, kā minēts 18. pantā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III NODAĻA

ĢEOGRĀFISKĀS IZCELSMES NORĀDES

21. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šo regulu, var lietot visi uzņēmēji, kas laiž tirgū stipro alkoholisko dzērienu, kurš ražots atbilstīgi tehniskajai dokumentācijai.

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šo regulu, aizsargā pret:

a)

jebkādu reģistrēta nosaukuma tiešu vai netiešu komerciālu izmantošanu produktiem, uz kuriem reģistrācija neattiecas, ja minētie produkti ir salīdzināmi ar tiem produktiem, kuri reģistrēti ar šo nosaukumu, vai ja, lietojot nosaukumu, izmanto aizsargātā nosaukuma reputāciju, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;

b)

jebkādu neatļautu izmantošanu, atdarināšanu vai atsaukšanos uz tiem, pat ja ir norādīta produktu vai pakalpojumu patiesā izcelsme vai ja aizsargātais nosaukums ir tulkots vai ir kopā ar tādu izteicienu kā “veids”, “tips”, “metode”, “kā ražots”, “imitācija”, “aromāts”, “līdzīgs” vai tamlīdzīgu izteicienu, tostarp, ja minētie produkti tiek izmantoti kā sastāvdaļa;

c)

jebkādu citu nepatiesu vai maldinošu produkta izcelsmes, cilmes, raksturīgo vai būtisko īpašību norādi produkta aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kas var radīt nepatiesu iespaidu par produkta izcelsmi;

d)

jebkādu cita veida praksi, kas varētu maldināt patērētāju par attiecīgā produkta patieso izcelsmi.

3.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas tiek aizsargātas saskaņā ar šo regulu, Savienībā nekļūst par sugasvārdiem.

4.   Šā panta 2. punktā minēto aizsardzību attiecina arī uz precēm, ko ieved Savienības muitas teritorijā un nelaiž brīvā apgrozībā.

22. pants

Produkta specifikācija

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kas tiek aizsargāta saskaņā ar šo regulu, atbilst specifikācijai, kurā ietilpst vismaz:

a)

nosaukums, kurš jāaizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, kā to lieto tirdzniecībā vai sarunvalodā, tikai valodās, kuras izmanto vai vēsturiski izmantoja, lai aprakstītu konkrētu produktu noteiktā ģeogrāfiskajā apgabalā, oriģinālrakstībā un latīņu burtu transkripcijā, ja tā atšķiras;

b)

stiprā alkoholiskā dzēriena kategorija vai termins “stiprais alkoholiskais dzēriens”, ja stiprais alkoholiskais dzēriens neatbilst prasībām stipro alkoholisko dzērienu kategorijām, kas noteiktas I pielikumā;

c)

stiprā alkoholiskā dzēriena apraksts vai īpašības, ietverot, ja vajadzīgs, izejvielas, no kā tas ražots, kā arī galvenās produkta fiziskās, ķīmiskās vai organoleptiskās īpašības un specifiskās īpašības, salīdzinot ar tās pašas kategorijas stipro alkoholisko dzērienu;

d)

ģeogrāfiskā apgabala definīcija, kas noteikta attiecībā uz f) apakšpunktā minēto saikni;

e)

apraksts par stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanas metodi un – vajadzības gadījumā – par autentiskajām un nemainīgajām vietējām ražošanas metodēm;

f)

attiecīgā gadījumā – saikne starp stiprā alkoholiskā dzēriena konkrēto kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām un tā ģeogrāfisko izcelsmi;

g)

to kompetento iestāžu vai, ja pieejams, to struktūru nosaukums un adrese, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu saskaņā ar 38. pantu, un to konkrētie pienākumi;

h)

jebkādi attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes īpašie marķēšanas noteikumi.

Vajadzības gadījumā prasības par iepakojumu iekļauj produkta specifikācijā, pievienojot pamatojumu tam, kāpēc iepakošanai jānotiek noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, lai saglabātu kvalitāti, garantētu izcelsmi vai nodrošinātu kontroli, ņemot vērā Savienības tiesību aktus, jo īpaši Savienības tiesību aktus par preču brīvu apriti un pakalpojumu brīvu sniegšanu.

2.   Tehniskā dokumentācija, kas iesniegta kā daļa no jebkāda pieteikuma pirms 2019. gada 8. jūnija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, tiek uzskatīta par produkta specifikāciju saskaņā ar šo pantu.

23. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikuma saturs

1.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikumā saskaņā ar 24. panta 5. vai 8. punktu iekļauj vismaz:

a)

pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi un to kompetento iestāžu vai, ja pieejams, to struktūru nosaukumu un adresi, kuras pārbauda produkta specifikācijas noteikumu ievērošanu;

b)

šīs regulas 22. pantā paredzēto produkta specifikāciju;

c)

vienotu dokumentu, kurā ietvertas šādas ziņas:

i)

produkta specifikācijas galvenie punkti, tostarp aizsargājamais nosaukums, kategorija, kurai stiprais alkoholiskais dzēriens pieder, vai termins “stiprais alkoholiskais dzēriens”, ražošanas metode, stiprā alkoholiskā dzēriena īpašību apraksts, ģeogrāfiskā apgabala kodolīga definīcija un, attiecīgā gadījumā, īpaši noteikumi attiecībā uz iepakojumu un marķējumu;

ii)

apraksts par stiprā alkoholiskā dzēriena saikni ar ģeogrāfiskās izcelsmes apgabalu, kā minēts 3. panta 4. punktā, tostarp, attiecīgā gadījumā, produkta apraksta vai ražošanas metodes īpašie elementi, kas pamato šo saikni.

Turklāt 24. panta 8. punktā minētajā pieteikumā iekļauj arī atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju un pierādījumus, ka produkta nosaukums ir aizsargāts tā izcelsmes valstī.

2.   Pieteikuma dokumentācijā, kas minēta 24. panta 7. punktā, ietver:

a)

pieteikuma iesniedzējas grupas nosaukumu un adresi;

b)

šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu;

c)

dalībvalsts paziņojumu par to, ka tā pieteikumu uzskata par atbilstīgu šīs regulas prasībām un saskaņā ar to pieņemtajiem noteikumiem;

d)

atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju.

24. pants

Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas pieteikums

1.   Pieteikumus par ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrēšanu saskaņā ar šo nodaļu var iesniegt tikai grupas, kas strādā ar stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru nosaukumus tās prasa reģistrēt.

2.   Dalībvalsts izraudzīta iestāde var tikt uzskatīta par grupu šīs nodaļas nolūkos, ja attiecīgajiem ražotājiem nav iespējams izveidot grupu to skaita, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai organizatorisko īpatnību dēļ. Šādā gadījumā 23. panta 2. punktā minētajā pieteikuma dokumentācijā norāda attiecīgos iemeslus.

3.   Vienu fizisku vai juridisku personu var uzskatīt par grupu šīs nodaļas nolūkos, ja ir izpildīti abi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

attiecīgā persona ir vienīgais ražotājs, kas vēlas iesniegt pieteikumu; un

b)

definētajam ģeogrāfiskajam apgabalam piemīt īpašības, kas ievērojami atšķiras no kaimiņos esošo teritoriju īpašībām, stiprā alkoholiskā dzēriena īpašības atšķiras no blakus esošajās teritorijās ražoto stipro alkoholisko dzērienu īpašībām, vai arī stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemīt īpaša kvalitāte, reputācija vai citas īpašības, kas ir skaidri saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi.

4.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē pārrobežu ģeogrāfisko apgabalu, vairākas grupas no dažādām dalībvalstīm vai trešām valstīm var iesniegt kopēju reģistrācijas pieteikumu.

Kopīga pieteikuma gadījumā to Komisijai iesniedz attiecīgā dalībvalsts vai pieteikuma iesniedzēja grupa no attiecīgās trešās valsts tieši vai ar trešās valsts iestāžu starpniecību un pēc apspriešanās ar visām iesaistītajām iestādēm un pieteikumu iesniedzējām grupām. Kopīgajā pieteikumā iekļauj deklarāciju, kas minēta 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā, no visām attiecīgajām dalībvalstīm. Regulas 23. pantā izklāstītās prasības tiek izpildītas visās attiecīgajās dalībvalstīs un trešās valstīs.

Kopēju pieteikumu gadījumā attiecīgās valsts iebildumu procedūras veic visās attiecīgajās dalībvalstīs.

5.   Ja reģistrācijas pieteikums attiecas uz ģeogrāfisko apgabalu kādā konkrētā dalībvalstī, to iesniedz minētās dalībvalsts iestādēm.

Dalībvalsts, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata pieteikumu, lai pārbaudītu, vai tas ir pamatots un atbilst šīs nodaļas prasībām.

6.   Veicot šā panta 5. punkta otrajā daļā minēto izskatīšanu, dalībvalsts sāk valsts iebildumu procedūru, kas nodrošina 5. punktā minētā pieteikuma atbilstīgu publicēšanu un paredz pieņemamu laikposmu, kurā jebkura likumīgi ieinteresēta fiziska vai juridiska persona, kas ir tās pastāvīgais iedzīvotājs vai veic uzņēmējdarbību tās teritorijā, var iesniegt iebildumu pret pieteikumu.

Dalībvalsts izskata ikviena iebilduma pieņemamību, kas saņemts saskaņā ar 28. pantā minētajiem kritērijiem.

7.   Ja pēc saņemto iebildumu izvērtēšanas dalībvalsts uzskata, ka šīs nodaļas prasības ir izpildītas, tā var pieņemt labvēlīgu lēmumu un iesniegt pieteikuma dokumentāciju Komisijai. Šādā gadījumā tā informē Komisiju par pieņemamiem iesniegtajiem iebildumiem, kuri saņemti no fiziskām vai juridiskām personām, kas vismaz piecus gadus ilgā nepārtrauktā laikposmā pirms 6. punktā minētās publicēšanas dienas ir likumīgi tirgojušas attiecīgos produktus, izmantojot attiecīgos nosaukumus. Dalībvalstis arī informē Komisiju par jebkuru valsts tiesvedību, kas var ietekmēt reģistrācijas procedūru.

Dalībvalsts nodrošina, ka tad, kad tā pieņem labvēlīgu lēmumu, ievērojot pirmo daļu, minētais lēmums tiek publiskots un ka jebkurai likumīgi ieinteresētai fiziskajai vai juridiskajai personai ir iespēja to pārsūdzēt.

Dalībvalsts nodrošina, ka tiek publiskota produkta specifikācijas versija, uz ko pamatojas tās labvēlīgais lēmums, un nodrošina elektronisku piekļuvi produkta specifikācijai.

Dalībvalsts arī nodrošina, ka tiek publicēta produkta specifikācijas versija, par kuru Komisija pieņem lēmumu saskaņā ar 26. panta 2. punktu.

8.   Ja pieteikums attiecas uz ģeogrāfisku apgabalu, kas atrodas trešā valstī, pieteikumu Komisijai iesniedz vai nu tieši, vai ar attiecīgās trešās valsts iestāžu starpniecību.

9.   Šajā pantā minētie dokumenti, kas tiek nosūtīti Komisijai, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.

25. pants

Valsts līmeņa pagaidu aizsardzība

1.   Dalībvalsts var vienīgi pagaidu kārtībā nosaukumam piešķirt šajā nodaļā paredzēto aizsardzību valsts līmenī, sākot no dienas, kad pieteikums iesniegts Komisijai.

2.   Šāda valsts pagaidu aizsardzība beidzas dienā, kad pieņem lēmumu par reģistrāciju saskaņā ar šo nodaļu vai pieteikumu atsauc.

3.   Ja nosaukums netiek reģistrēts saskaņā ar šo nodaļu, šādas valsts pagaidu aizsardzības radītās sekas ir vienīgi attiecīgās dalībvalsts atbildībā.

4.   Pasākumi, ko dalībvalstis veic saskaņā ar 1. punktu, rada sekas tikai valsts līmenī un neietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību vai starptautisko tirdzniecību.

26. pants

Komisijas veiktā rūpīgā izskatīšana un publikācija iebildumu sniegšanai

1.   Komisija, izmantojot piemērotus līdzekļus, rūpīgi izskata ikvienu pieteikumu, ko tā saņem saskaņā ar 24. pantu, lai pārbaudītu, vai tas ir argumentēts, vai tas atbilst šīs nodaļas prasībām un vai ir ņemtas vērā ārpus pieteikuma iesniedzēju dalībvalsts esošo ieinteresēto personu intereses. Šāda izskatīšana balstās uz 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu, tā paredz pārbaudi, ka pieteikumā nav acīmredzamu kļūdu, un parasti tā nav ilgāka par sešiem mēnešiem. Tomēr, ja šis laikposms tiek pārsniegts, Komisija nekavējoties pieteikuma iesniedzējam rakstveidā norāda aizkavēšanās iemeslus.

Komisija vismaz reizi mēnesī publisko to nosaukumu sarakstu, par kuriem tai ir iesniegti reģistrācijas pieteikumi, kā arī datumus, kad tie iesniegti. Sarakstā iekļauj arī tās dalībvalsts vai trešās valsts nosaukumu, no kuras iesniegts pieteikums.

2.   Ja, pamatojoties uz 1. punkta pirmajā daļā paredzēto izskatīšanu, Komisija uzskata, ka ir izpildītas šīs nodaļas prasības, tā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē 23. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto vienoto dokumentu un produkta specifikācijas publikācijas atsauci.

27. pants

Iebildumu procedūra

1.   Trīs mēnešos pēc publicēšanas dienas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī dalībvalsts vai trešās valsts iestādes vai arī likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura ir pastāvīgais iedzīvotājs vai kura veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var iesniegt Komisijai paziņojumu par iebildumu.

Jebkura likumīgi ieinteresēta fiziskā vai juridiskā persona, kura ir pastāvīgais iedzīvotājs vai kura veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kas nav tā dalībvalsts, no kuras tika iesniegts pieteikums, termiņā, kurā saskaņā ar pirmo daļu pieļaujams iesniegt iebildumus, var iesniegt paziņojumu par iebildumu dalībvalstij, kurā minētā persona ir pastāvīgais iedzīvotājs vai veic uzņēmējdarbību.

Paziņojumā par iebildumu iekļauj deklarāciju, ka pieteikums varētu pārkāpt šīs nodaļas prasības.

Paziņojums par iebildumu, kurā nav iekļauta šāda deklarācija, uzskatāms par nederīgu.

Komisija paziņojumu par iebildumu nekavējoties nosūta tai iestādei vai struktūrai, kas iesniegusi pieteikumu.

2.   Ja paziņojumu par iebildumu iesniedz Komisijai un divos mēnešos pēc tam tiek iesniegts pamatots iebildumu paziņojums, Komisija pārbauda šā pamatotā iebildumu paziņojuma pieņemamību.

3.   Divu mēnešu laikā pēc pieņemama pamatota iebildumu paziņojuma saņemšanas Komisija aicina iebildumu iesniegušo iestādi vai personu un pieteikumu iesniegušo iestādi vai struktūru saprātīgā laikposmā, kas nepārsniedz trīs mēnešus, veikt pienācīgu apspriešanos. Minētais termiņš sākas dienā, kad uzaicinājums ieinteresētajām personām ir elektroniski nosūtīts.

Iebildumu iesniegusī iestāde vai persona un pieteikumu iesniegusī iestāde vai struktūra bez liekas kavēšanās uzsāk šādu pienācīgu apspriešanos. Tās viena otrai iesniedz būtisku informāciju, lai izvērtētu, vai reģistrācijas pieteikums atbilst šīs nodaļas prasībām. Ja netiek panākta vienošanās, minēto informāciju iesniedz arī Komisijai.

Ja ieinteresētās personas panāk vienošanos, iestādes dalībvalstī vai trešā valstī, no kuras pieteikums iesniegts, paziņo Komisijai visus faktorus, kas ļāvuši panākt šo vienošanos, tostarp pieteikuma iesniedzēja atzinumus un dalībvalsts vai trešās valsts, vai citu tādu fizisku un juridisku personu atzinumus, kuras iesniegušas iebildumus.

Neatkarīgi no tā, vai ir panākta vienošanās, paziņojumu Komisijai sagatavo viena mēneša laikā pēc apspriešanās beigām.

Jebkurā brīdī minēto trīs mēnešu laikā Komisija var pēc pieteikuma iesniedzēja pieprasījuma pagarināt apspriešanās termiņu ne vairāk kā par trim mēnešiem.

4.   Ja pēc šā panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās saskaņā ar 26. panta 2. punktu publicētā informācija ir būtiski grozīta, Komisija atkārto 26. pantā minēto rūpīgo izskatīšanu.

5.   Paziņojums par iebildumu, pamatots iebildumu paziņojums un saistītie dokumenti, kas Komisijai nosūtīti saskaņā ar šā panta 1.–4. punktu, ir vienā no Savienības oficiālajām valodām.

28. pants

Iebildumu pamatojums

1.   Šīs regulas 27. panta 2. punktā minētais pamatotais iebildumu paziņojums ir pieņemams tikai tad, ja Komisija to ir saņēmusi minētajā pantā noteiktajā termiņā un ja tas liecina, ka:

a)

ierosinātā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde neatbilst 3. panta 4. punktā minētajai definīcijai vai 22. pantā minētajām prasībām;

b)

ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija būtu pretrunā 34. vai 35. pantam;

c)

ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācija apdraudētu pilnīgi vai daļēji identiska nosaukuma vai preču zīmes pastāvēšanu vai tādu produktu pastāvēšanu, kas likumīgi tirgoti vismaz piecus gadus pirms 26. panta 2. punktā paredzētās publicēšanas dienas; vai

d)

nav izpildītas 31. un 32. pantā minētās prasības.

2.   Iebildumu pamatojumu novērtē saistībā ar Savienības teritoriju.

29. pants

Pārejas laiks ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu lietošanai

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka pārejas laiku līdz pieciem gadiem, lai stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kuru izcelsme ir dalībvalstī vai trešā valstī un kuru nosaukums ir pretrunā 21. panta 2. punktam, varētu turpināt lietot apzīmējumu, ar kuru tie tika tirgoti, ar nosacījumu, ka pieņemams iebildumu paziņojums saskaņā ar 24. panta 6. punktu vai 27. pantu liecina, ka tā reģistrācija apdraudētu:

a)

tāda pilnīgi identiska nosaukuma vai salikta nosaukuma pastāvēšanu, no kura kaut viens termins ir identisks reģistrējamajam nosaukumam; vai

b)

tādu citu nosaukumu pastāvēšanu, kas līdzinās reģistrējamajam nosaukumam, kurš attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas likumīgi ir bijuši tirgū vismaz piecus gadus pirms publikācijas dienas, kas paredzēta 26. panta 2. punktā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Neskarot 36. pantu, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem pienācīgi pamatotos gadījumos pagarina ar šā panta 1. punktu noteikto pārejas laiku līdz 15 gadiem vai ļauj turpināt izmantošanu līdz 15 gadiem, ar notikumu, ka:

a)

šā panta 1. punktā minētais nosaukums konsekventi un taisnīgi ir likumīgi izmantots vismaz 25 gadus, pirms nosaukuma aizsardzības pieteikums ticis iesniegts Komisijai;

b)

šā panta 1. punktā minētā nosaukuma izmantošanas mērķis nekad nav bijis gūt labumu no reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reputācijas; un

c)

patērētāji nav tikuši un nav varējuši tikt maldināti par produkta patieso izcelsmi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Izmantojot 1. un 2. punktā minēto nosaukumu, marķējumā skaidri un redzami norāda izcelsmes valsti.

30. pants

Lēmums par reģistrāciju

1.   Ja, pamatojoties uz Komisijai pieejamo informāciju pēc 26. panta 1. punkta pirmajā daļā paredzētās izskatīšanas, Komisija uzskata, ka nav izpildīti ierosinātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijas nosacījumi, tā informē attiecīgo dalībvalsts vai trešās valsts pretendentu par noraidījuma iemesliem un dod divus mēnešus apsvērumu iesniegšanai. Ja Komisija nesaņem atbildi vai, neraugoties uz saņemto atbildi, tā joprojām uzskata, ka reģistrācijas nosacījumi nav izpildīti, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem noraida pieteikumu, ja vien tas jau nav atsaukts. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja Komisija nesaņem paziņojumu par iebildumu vai pieņemamus pamatotus iebildumu paziņojumus saskaņā ar 27. pantu, tā pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem reģistrē nosaukumu, nepiemērojot 47. panta 2. punktā minēto procedūru.

3.   Ja Komisija saņem pieņemamu pamatotu iebildumu paziņojumu, tā pēc 27. panta 3. punktā minētās pienācīgās apspriešanās un ņemot vērā tās rezultātus rīkojas šādi:

a)

ja ir panākta vienošanās – reģistrē nosaukumu, izmantojot īstenošanas aktus, kas pieņemti, nepiemērojot 47. panta 2. punktā minēto procedūru, un vajadzības gadījumā groza saskaņā ar 26. panta 2. punktu publicēto informāciju ar noteikumu, ka šie grozījumi nav būtiski; vai

b)

ja vienošanās nav panākta – pieņem īstenošanas aktus, izdarot lēmumu par reģistrāciju. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Reģistrācijas aktus un lēmumus par noraidīšanu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Reģistrācijas akts piešķir aizsardzību 21. pantā minētajai ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

31. pants

Produkta specifikācijas grozījums

1.   Ikviena grupa, kurai ir likumīgas intereses, var iesniegt pieteikumu produkta specifikācijas grozījuma apstiprināšanai.

Pieteikumā apraksta un pamato pieprasītos grozījumus.

2.   Produkta specifikācijas grozījumus klasificē divās kategorijās atkarībā no to nozīmīguma:

a)

Savienības līmeņa grozījumi, par kuriem ir nepieciešama iebildumu procedūra Savienības līmenī;

b)

standarta grozījumi, kas jāizskata dalībvalsts vai trešās valsts līmenī.

3.   Grozījums ir Savienības līmeņa grozījums, ja tas:

a)

paredz izmaiņu saskaņā ar šo regulu reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumā vai jebkuras tās daļas nosaukumā;

b)

paredz stiprā alkoholiskā dzēriena juridiskā nosaukuma vai kategorijas maiņu;

c)

rada risku, ka tiks apdraudēta šā konkrētā stiprā alkoholiskā dzēriena attiecīgā kvalitāte, reputācija vai citas raksturīgās īpašības, kas būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi; vai

d)

paredz turpmākus produkta tirdzniecības ierobežojumus.

Jebkādi citi grozījumi ir standarta grozījumi.

Standarta grozījums ir arī pagaidu grozījums, kas attiecas uz produkta specifikācijā veicamām pagaidu izmaiņām, ja publiskās iestādes ir noteikušas obligātus sanitāros un fitosanitāros pasākumus, vai kas ir saistīti ar dabas katastrofām vai nelabvēlīgiem laika apstākļiem, ko oficiāli par tādiem atzinušas kompetentās iestādes.

4.   Savienības līmeņa grozījumus apstiprina Komisija. Apstiprināšanas procedūra mutatis mutandis ir 24. pantā un 26. līdz 30. pantā noteiktā procedūra. Trešo valstu vai trešo valstu ražotāju iesniegtie pieteikumi veikt Savienības līmeņa grozījumu ietver pierādījumu, ka pieprasītais grozījums atbilst tiesību aktiem, kas minētajā trešā valstī piemērojami ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzībai.

5.   Standarta grozījumus apstiprina dalībvalsts, kuras teritorijā atrodas attiecīgā produkta ražošanas ģeogrāfiskais apgabals. Attiecībā uz trešām valstīm grozījumus apstiprina saskaņā ar attiecīgajā trešajā valstī piemērojamiem tiesību aktiem.

6.   Pieteikuma izskatīšanā pievēršas vienīgi ierosinātajam grozījumam.

32. pants

Anulēšana

1.   Komisija pēc savas iniciatīvas vai pēc jebkuras tādas fiziskas vai juridiskas personas pieprasījuma, kurai ir likumīgas intereses, var pieņemt īstenošanas aktus, lai anulētu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrāciju kādā no šādiem gadījumiem:

a)

ja vairs nav iespējams nodrošināt atbilstību produkta specifikācijas prasībām;

b)

ja neviens produkts ar attiecīgo ģeogrāfiskās izcelsmes norādi nav laists tirgū vismaz septiņus secīgus gadus.

Regulas 24., 26., 27., 28. un 30. pants mutatis mutandis attiecas uz anulēšanas procedūru.

2.   Neskarot 1. punktu, Komisija pēc tādu ražotāju pieprasījuma, kuru stipro alkoholisko dzērienu tirgo ar reģistrēto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem anulē attiecīgo reģistrāciju.

3.   Abos gadījumos, kas minēti 1. un 2. punktā, Komisija pirms īstenošanas akta pieņemšanas apspriežas ar dalībvalsts iestādēm, trešās valsts iestādēm vai, ja iespējams, ar trešās valsts ražotāju, kurš sākotnēji bija iesniedzis pieteikumu attiecīgās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, izņemot gadījumus, kad šo anulēšanu tieši pieprasa sākotnējie pieteikuma iesniedzēji.

4.   Šajā pantā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

33. pants

Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrs

1.   Komisija līdz 2021. gada 8. jūnijam pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu, izveidojot publiski pieejamu elektronisku reģistru, kuru regulāri atjaunina, ar stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kuras ir atzītas saskaņā ar šo shēmu (“reģistrs”).

2.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes nosaukumu reģistrē tās oriģinālrakstībā. Ja oriģinālrakstība nav ar latīņu alfabēta burtiem, kopā ar nosaukumu oriģinālrakstībā reģistrē transkripciju ar latīņu alfabēta burtiem.

Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar šo nodaļu, reģistrs nodrošina tiešu piekļuvi vienotajiem dokumentiem un ietver arī produkta specifikācijas publikācijas atsauci.

Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas pirms 2019. gada 8. jūnija, reģistrs nodrošina tiešu piekļuvi galvenajiem tehniskajiem parametriem tehniskajā dokumentācijā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 4. punktā.

Komisija saskaņā ar 46. pantu pieņem deleģētos aktus, lai papildinātu šo punktu, nosakot sīki izstrādātus papildu noteikumus par reģistra formu un saturu.

3.   To stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kuri ražoti trešās valstīs un kuri Savienībā ir aizsargāti saskaņā ar starptautisku nolīgumu, kurā Savienība ir Līgumslēdzēja puse, var iekļaut reģistrā kā aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes.

34. pants

Homonīmas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

1.   Nosaukumu, par ko ir iesniegts pieteikums un kas ir pilnīgs vai daļējs homonīms nosaukumam, kurš jau ir reģistrēts saskaņā ar šo regulu, reģistrē, pienācīgi ņemot vērā vietējo un tradicionālo nosaukuma lietojumu un sajaukšanas iespējamību.

2.   Homonīmu, kas maldina pircēju, liekot domāt, ka produkta izcelsme ir citur, nereģistrē, pat ja šis nosaukums ir pareizs attiecībā uz minēto produktu faktisko izcelsmes teritoriju, reģionu vai vietu.

3.   Reģistrētu homonīmu nosaukumu var lietot vienīgi tad, ja vēlāk reģistrētais homonīmais nosaukums praksē ir pietiekami atšķirīgs no iepriekš reģistrētā nosaukuma, ņemot vērā nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret attiecīgajiem ražotājiem un nemaldināt patērētāju.

4.   Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas minētas šīs regulas 21. pantā, aizsargā, neskarot jau aizsargātas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un cilmes vietas nosaukumus produktiem, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1308/2013 un Regulā (ES) Nr. 251/2014.

35. pants

Konkrēti aizsardzības atteikuma pamatojuma elementi

1.   Par sugasvārdu kļuvis nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde.

Lai noskaidrotu, vai nosaukums kļuvis par sugasvārdu, ņem vērā visus būtiskos faktorus, jo īpaši:

a)

pašreizējo stāvokli Savienībā, jo īpaši patēriņa vietās;

b)

attiecīgos Savienības vai valsts tiesību aktus.

2.   Nosaukums netiek aizsargāts kā ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja, ņemot vērā preču zīmes reputāciju un atpazīstamību, aizsardzība varētu maldināt patērētāju par stiprā alkoholiskā dzēriena patieso identitāti.

3.   Nosaukumu aizsargā kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādi tikai tad, ja ražošanas posmi, kas stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir kvalitāti, reputāciju vai citas raksturīgās īpašības, kas būtiski saistāmas ar tā ģeogrāfisko izcelsmi, notiek attiecīgajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

36. pants

Preču zīmju un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu attiecības

1.   Tādas preču zīmes reģistrāciju, kuras izmantošana atbilst vai atbilstu vienai vai vairākām 21. panta 2. punktā minētajām situācijām, atsaka vai atzīst par nederīgu.

2.   Preču zīmi, kuras lietojums atbilst vienai vai vairākām no 21. panta 2. punktā minētajām situācijām un kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts, kura ir reģistrēta vai iegūta lietojuma dēļ – ja tādu iespēju paredz attiecīgi tiesību akti – Savienības teritorijā godprātīgi pirms datuma, kad Komisijai tika iesniegts ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzības pieteikums, var izmantot arī turpmāk un atjaunot, neņemot vērā to, ka ir reģistrēta kāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāde, ja vien nav pamatojuma preču zīmi pasludināt par nederīgu vai to atsaukt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2015/2436 (24) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (25).

37. pants

Esošās reģistrētās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes

Stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas ir reģistrētas Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumā un tādējādi aizsargātas saskaņā ar šo regulu, automātiski tiek aizsargātas kā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes saskaņā ar šo regulu. Komisija tās ieraksta šīs regulas 33. pantā minētajā reģistrā.

38. pants

Atbilstības produkta specifikācijai pārbaude

1.   Dalībvalstis izveido un regulāri atjaunina to uzņēmēju sarakstu, kuri ražo stipros alkoholiskos dzērienus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, kas reģistrēta saskaņā ar šo regulu.

2.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē Savienības izcelsmes stipros alkoholiskos dzērienus un kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu, 22. pantā minētās produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

a)

viena vai vairākas 43. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes; vai

b)

tādas kontroles institūcijas Regulas (EK) Nr. 882/2004 2. panta otrās daļas 5. punkta nozīmē, kuras darbojas kā produktu sertifikācijas struktūras.

Ja dalībvalsts piemēro 24. panta 2. punktu, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi nodrošina iestāde, kas nav tā, ko uzskata par grupu saskaņā ar minēto punktu.

Neatkarīgi no dalībvalstu valsts tiesību aktiem izdevumus par šādu produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi var segt uzņēmēji, kuru produktus pārbauda.

3.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas apzīmē trešās valsts izcelsmes stipros alkoholiskos dzērienus un kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu, produkta specifikācijas ievērošanas pārbaudi pirms produkta laišanas tirgū veic:

a)

valsts kompetentā iestāde, ko izraudzījusies trešā valsts; vai

b)

produktu sertifikācijas iestāde.

4.   Dalībvalstis publisko šā panta 2. punktā minēto kompetento iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.

Komisija publisko šā panta 3. punktā minēto kompetento iestāžu un struktūru nosaukumus un adreses un šo informāciju periodiski atjaunina.

5.   Kontroles institūcijas, kas minētas 2. punkta b) apakšpunktā, un produktu sertifikācijas iestādes, kas minētas 3. punkta b) apakšpunktā, atbilst Eiropas standartam ISO/IEC 17065:2012 un ir akreditētas saskaņā ar to vai jebkādu tā turpmāku pārskatītu vai grozītu versiju.

6.   Kompetentās iestādes, kas minētas 2. un 3. punktā un kas pārbauda ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, ko aizsargā saskaņā ar šo regulu, atbilstību tehniskajai dokumentācijai, ir objektīvas un taisnīgas. To rīcībā ir kvalificēts personāls un resursi, kas vajadzīgi uzdevumu veikšanai.

39. pants

Nosaukumu lietošanas tirgošanas vietā uzraudzība

1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz riska analīzi, veic pārbaudes attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu, lietošanu tirgošanas vietā un veic visus vajadzīgos pasākumus gadījumā, ja tiek pārkāptas šīs nodaļas prasības.

2.   Dalībvalstis veic atbilstīgus administratīvus un tiesiskus pasākumus, lai novērstu vai apturētu to produktu vai pakalpojumu nosaukumu nelikumīgu izmantošanu, kurus ražo vai tirgo to teritorijā un uz kuriem attiecas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, kas reģistrētas saskaņā ar šo regulu.

Šajā nolūkā dalībvalstis izraugās iestādes, kas ir atbildīgas par minēto pasākumu īstenošanu, saskaņā ar katras atsevišķas dalībvalsts noteiktajām procedūrām.

Minētās iestādes sniedz atbilstīgas objektivitātes un taisnīguma garantijas, un to rīcībā ir kvalificēti darbinieki un resursi, kas vajadzīgi to uzdevumu veikšanai.

3.   Dalībvalstis informē Komisiju par to kompetento iestāžu nosaukumiem un adresēm, kas atbild par kontrolēm attiecībā uz nosaukumu lietošanu tirgošanas vietā un kas izraudzītas saskaņā ar 43. pantu. Komisija publisko minēto iestāžu nosaukumus un adreses.

40. pants

Procedūra un prasības, un kontroles darbību plānošana un ziņojumi

1.   Procedūras un Regulā (EK) Nr. 882/2004 noteiktās prasības piemēro mutatis mutandis attiecībā uz pārbaudēm, kas paredzētas šīs regulas 38. un 39. pantā.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka pasākumus pienākumu kontrolei saskaņā ar šo nodaļu īpaši paredz atsevišķā valsts daudzgadu kontroles plānu iedaļā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 882/2004 41.–43. pantam.

3.   Gada ziņojumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 882/2004 44. panta 1. punktā, atsevišķā iedaļā iekļauj šajā noteikumā paredzēto informāciju attiecībā uz šajā regulā noteikto pienākumu kontroli.

41. pants

Deleģētās pilnvaras

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu attiecībā uz papildu nosacījumiem, kas jāievēro, tostarp gadījumos, kad ģeogrāfiskais apgabals aptver vairāk nekā vienu valsti, attiecībā uz:

a)

pieteikumu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes reģistrācijai, kā minēts 23. un 24. pantā; un

b)

iepriekšējām valsts procedūrām, kā minēts 24. pantā, Komisijas veiktu rūpīgu pārbaudi, iebildumu procedūru un ģeogrāfiskās izcelsmes norādes anulēšanu.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 46. pantu, lai papildinātu šo regulu, paredzot nosacījumus un prasības procedūrai attiecībā uz Savienības grozījumiem un standarta grozījumiem, tostarp pagaidu grozījumiem, 31. pantā minētajās produktu specifikācijās.

42. pants

Īstenošanas pilnvaras

1.   Komisija var pieņem īstenošanas aktus, paredzot sīki izstrādātus noteikumus par:

a)

šīs regulas 22. pantā minētās specifikācijas formu un pasākumiem attiecībā uz produkta specifikācijā iekļaujamo informāciju par saikni starp ģeogrāfisko apgabalu un galaproduktu, kā minēts 22. panta 1. punkta f) apakšpunktā;

b)

iebildumu procedūrām, formu un noformējumu, kā minēts 27. un 28. pantā;

c)

Savienības līmeņa grozījuma pieteikuma un standarta un pagaidu grozījuma paziņojuma formu un noformējumu, kā minēts attiecīgi 31. panta 4. un 5. punktā;

d)

anulēšanas procesa procedūrām un formu, kā minēts 32. pantā, kā arī par anulēšanas pieprasījumu noformējumu; un

e)

pārbaudēm un verifikāciju, kas jāveic dalībvalstīm, tostarp testēšanu, kā minēts 38. pantā.

2.   Komisija vēlākais līdz 2021. gada 8. jūnijam pieņem īstenošanas aktus, kuros paredzēti sīki izstrādāti noteikumi par pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, kā minēts 23. un 24. pantā, tostarp pieteikumiem, kas attiecas uz vairāk nekā vienas valsts teritoriju.

3.   Šā panta 1. un 2. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV NODAĻA

PĀRBAUDES, INFORMĀCIJAS APMAIŅA, DALĪBVALSTU TIESĪBU AKTI

43. pants

Stipro alkoholisko dzērienu pārbaudes

1.   Dalībvalstis ir atbildīgas par stipro alkoholisko dzērienu pārbaudēm. Tās veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, un izraugās kompetentās iestādes, kas atbild par atbilstības nodrošināšanu šai regulai.

2.   Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, nodrošina šīs regulas vienādu piemērošanu un vajadzības gadījumā ar īstenošanas aktiem pieņem noteikumus par administratīvām un fiziskām pārbaudēm, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz pienākumiem, kuri izriet no šīs regulas piemērošanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

44. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstis un Komisija savstarpēji apmainās ar informāciju, kas vajadzīga, lai piemērotu šo regulu.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz apmaināmās informācijas raksturu un veidu un informācijas apmaiņas metodēm.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 47. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

45. pants

Dalībvalstu tiesību akti

1.   Īstenojot kvalitātes politiku attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ražoti pašu teritorijā, un jo īpaši reģistrā ierakstītajām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm vai jaunas ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, dalībvalstis var pieņemt noteikumus par ražošanu, aprakstu, noformējumu un marķējumu, kas ir stingrāki nekā I un II pielikumā paredzētie, ciktāl minētie noteikumi ir saderīgi ar Savienības tiesību aktiem.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta dalībvalstis neaizliedz vai neierobežo tādu citās dalībvalstīs vai trešās valstīs ražotu stipro alkoholisko dzērienu importu, pārdošanu vai patēriņu, kas atbilst šai regulai.

V NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA, ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

1. IEDAĻA

Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

46. pants

Deleģēšana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8. un 19. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2019. gada 24. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Pilnvaras pieņemt 33. un 41. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2019. gada 24. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

4.   Pilnvaras pieņemt 50. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz sešu gadu laikposmu no 2019. gada 24. maija.

5.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 19., 33., 41. un 50. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

6.   Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

7.   Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

8.   Saskaņā ar 8., 19., 33., 41. un 50. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

47. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Stipro alkoholisko dzērienu komiteja, kas izveidota ar Regulu (EEK) Nr. 1576/89. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

2. IEDAĻA

Atkāpes, pārejas un nobeiguma noteikumi

48. pants

Atkāpe no Direktīvas 2007/45/EK prasībām par nominālajiem daudzumiem

Atkāpjoties no Direktīvas 2007/45/EK 3. panta un minētās direktīvas pielikuma 1. punkta sestās rindas, vienreizējas destilēšanas ceļā ar pot still veida destilatoru Japānā ražoto un pudelēs pildīto shochu (26) drīkst laist Savienības tirgū 720 ml un 1 800 ml lielos nominālajos daudzumos.

49. pants

Atcelšana

1.   Neskarot 50. pantu, Regulu (EK) Nr. 110/2008 atceļ no 2021. gada 25. maija. Tomēr tās III nodaļu atceļ no 2019. gada 8. jūnija.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta noteikumiem:

a)

Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 2. punktu turpina piemērot līdz 2021. gada 25. maijam;

b)

Regulas (EK) Nr. 110/2008 20. pantu un – neskarot citu Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 716/2013 (27) noteikumu piemērojamību – minētās īstenošanas regulas 9. pantu turpina piemērot, kamēr tiek pabeigtas minētās īstenošanas regulas 9. pantā paredzētās procedūras, bet jebkurā gadījumā ne ilgāk kā līdz 2021. gada 25. maijam, un

c)

Regulas (EK) Nr. 110/2008 III pielikumu turpina piemērot līdz brīdim, kad ir izveidots šīs regulas 33. pantā minētais reģistrs.

3.   Atsauces uz Regulu (EK) Nr. 110/2008 uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar šīs regulas IV pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

50. pants

Pārejas pasākumi

1.   Stipros alkoholiskos dzērienus, kas neatbilst šīs regulas prasībām, bet atbilst prasībām, kuras noteiktas Regulā (EK) Nr. 110/2008, un bija saražoti pirms 2021. gada 25. maija, var turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir iztukšoti.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, stipros alkoholiskos dzērienus, kuru apraksts, noformējums vai marķējums neatbilst šīs regulas 21. un 36. panta prasībām, bet kas atbilst prasībām, kuras noteiktas Regulas (EK) Nr. 110/2008 16. un 23. pantā, un bija marķēti pirms 2019. gada 8. jūnija, var turpināt laist tirgū, līdz krājumi ir iztukšoti.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 46. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu 3. panta 2., 3., 9., 10., 11. un 12. punktu, 10. panta 6. un 7. punktu un 11. pantu, 12. pantu un 13. pantu, vai lai papildinātu šo regulu, paredzot atkāpes no šiem noteikumiem līdz 2025. gada 25. maijam.

Pirmajā daļā minētie deleģētie akti attiecas tikai un vienīgi uz tirgus situācijas radītu apliecinātu vajadzību apmierināšanu.

Komisija pieņem atsevišķu deleģēto aktu attiecībā uz katru pirmajā daļā minētajā noteikumā ietvertu definīciju, tehnisko definīciju vai prasību.

4.   Šīs regulas 22. līdz 26., 31. un 32. pantu nepiemēro reģistrācijas pieteikumiem vai grozījumu pieteikumiem, kā arī anulēšanas pieprasījumiem, kas 2019. gada 8. jūnijā vēl tiek izskatīti. Šādiem pieteikumiem un anulēšanas pieprasījumiem turpina piemērot Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 4., 5. un 6. punktu un 18. un 21. pantu.

Noteikumus par iebildumu procedūru, kas minēta šīs regulas 27., 28. un 29. pantā, neattiecina uz reģistrācijas pieteikumiem vai grozījumu pieteikumiem, par kuriem, attiecīgi, tehniskās dokumentācijas vai grozījumu pieteikuma galvenie tehniskie parametri iebildumu izteikšanai jau ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2019. gada 8. jūnijā. Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 7. punktu turpina piemērot šādiem pieteikumiem.

Šīs regulas 27., 28. un 29. pantā minētos noteikumus par iebildumu procedūru nepiemēro anulēšanas pieprasījumam, kas vēl tiek izskatīts 2019. gada 8. jūnijā. Regulas (EK) Nr. 110/2008 18. pantu turpina piemērot šādiem anulēšanas pieprasījumiem.

5.   Ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar šīs regulas III nodaļu, un kuru reģistrācijas pieteikums vēl tiek izskatīts dienā, kad piemēro īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par 23. pantā minētam pieteikumu procedūrām, formu un noformējumu, kā noteikts šīs regulas 42. panta 2. punktā, reģistrs var nodrošināt tiešu piekļuvi galvenajiem tehniskajiem parametriem tehniskajā dokumentācijā Regulas (EK) Nr. 110/2008 17. panta 4. punkta izpratnē.

6.   Attiecībā uz ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, kas reģistrētas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 110/2008, Komisija pēc dalībvalsts pieprasījuma Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē minētās dalībvalsts iesniegto vienoto dokumentu. Minētajai publikācijai pievieno atsauci uz produkta specifikācijas publikāciju, un tai neseko iebilduma procedūra.

51. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2021. gada 25. maija.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta, 16. pantu, 20. panta c) punktu, 21., 22. un 23. pantu, 24. panta 1., 2. un 3. punktu, 24. panta 4. punkta pirmo un otro daļu, 24. panta 8. un 9. punktu, 25. līdz 42. pantu, 46. un 47. pantu, 50. panta 1., 4. un 6. punktu, I pielikuma 39. panta d) punktu un 40. panta d) punktu un 3. pantā noteiktās definīcijas, kas attiecas uz minētajiem noteikumiem, piemēro no 2019. gada 8. jūnija.

3.   Regulas 8., 19. un 50. pantā minētos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 46. pantu, un 8. panta 4. punktā, un 20., 43. un 44. pantā minētos īstenošanas aktus, kas pieņemti saskaņā ar 47. pantu, piemēro no 2021. gada 25. maija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2019. gada 17. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

A. TAJANI

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. CIAMBA


(1)  OV C 209, 30.6.2017., 54. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2019. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2019. gada 9. aprīļa lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 110/2008 (2008. gada 15. janvāris) par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1333/2008 (2008. gada 16. decembris) par pārtikas piedevām (OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1334/2008 (2008. gada 16. decembris) par aromatizētājiem un dažām pārtikas sastāvdaļām ar aromatizētāju īpašībām izmantošanai pārtikā un uz tās un par grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 1601/91, Regulā (EK) Nr. 2232/96, Regulā (EK) Nr. 110/2008 un Direktīvā 2000/13/EK (OV L 354, 31.12.2008., 34. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1169/2011 (2011. gada 25. oktobris) par pārtikas produktu informācijas sniegšanu patērētājiem un par grozījumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (EK) Nr. 1924/2006 un (EK) Nr. 1925/2006, un par Komisijas Direktīvas 87/250/EEK, Padomes Direktīvas 90/496/EEK, Komisijas Direktīvas 1999/10/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/13/EK, Komisijas Direktīvu 2002/67/EK un 2008/5/EK un Komisijas Regulas (EK) Nr. 608/2004 atcelšanu (OV L 304, 22.11.2011., 18. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums 94/800/EK (1994. gada 22. decembris) par daudzpusējo sarunu Urugvajas kārtā (no 1986. gada līdz 1994. gadam) panākto nolīgumu slēgšanu Eiropas Kopienas vārdā jautājumos, kas ir tās kompetencē (OV L 336, 23.12.1994., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(9)  Padomes Regula (EEK) Nr. 1576/89 (1989. gada 29. maijs), ar ko paredz vispārīgus noteikumus par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, nosaukumu un noformējumu (OV L 160, 12.6.1989., 1. lpp.).

(10)  OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  OV L 330, 27.12.2018., 3. lpp.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/45/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko paredz noteikumus par fasētu produktu nominālajiem daudzumiem, atceļ Padomes Direktīvas 75/106/EEK un 80/232/EEK un groza Padomes Direktīvu 76/211/EEK (OV L 247, 21.9.2007., 17. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1670 (2018. gada 23. oktobris), ar ko Regulu (EK) Nr. 110/2008 groza attiecībā uz nominālajiem daudzumiem, lai Savienības tirgū laistu vienreizējas destilācijas ceļā ar “pot still” veida destilatoru Japānā ražotu un pudelēs pildītu šoču (OV L 284, 12.11.2018., 1. lpp.).

(15)  Padomes Direktīva 98/83/EK (1998. gada 3. novembris) par dzeramā ūdens kvalitāti (OV L 330, 5.12.1998., 32. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/54/EK (2009. gada 18. jūnijs) par dabīgo minerālūdeņu ieguvi un tirdzniecību (OV L 164, 26.6.2009., 45. lpp.).

(17)  Padomes Direktīva 2001/111/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz dažu veidu cukuru, kurš paredzēts lietošanai pārtikā (OV L 10, 12.1.2002., 53. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 2001/110/EK (2001. gada 20. decembris), kas attiecas uz medu (OV L 10, 12.1.2002., 47. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 178/2002 (2002. gada 28. janvāris), ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1.2.2002., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 251/2014 (2014. gada 26. februāris) par aromatizētu vīna produktu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1601/91 (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(22)  Komisijas Regula (EK) Nr. 684/2009 (2009. gada 24. jūlijs), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (OV L 197, 29.7.2009., 24. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 882/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2015/2436 (2015. gada 16. decembris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 336, 23.12.2015., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV L 154, 16.6.2017., 1. lpp.).

(26)  Kā minēts Ekonomisko partnerattiecību nolīguma starp Eiropas Savienību un Japānu 2.-D pielikumā.

(27)  Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 716/2013 (2013. gada 25. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību (OV L 201, 26.7.2013., 21. lpp.).


I PIELIKUMS

STIPRO ALKOHOLISKO DZĒRIENU KATEGORIJAS

1.   Rums

a)

Rums ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kuru ražo, vienīgi destilējot produktu, kas spirta rūgšanā iegūts no melases vai sīrupa, ko iegūst, ražojot cukurniedru cukuru, vai no pašas cukurniedru sulas, un kura destilātā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka par 96 %, tāpēc destilātam ir īpašas, labi atšķiramas, rumam raksturīgas organoleptiskās īpašības; vai

b)

spirta tilpumkoncentrācija rumā ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Rumu nearomatizē.

e)

Rumam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Rumu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

g)

Ja ģeogrāfiskās izcelsmes norādes ir reģistrētas saskaņā ar šo regulu, ruma juridisko nosaukumu var papildināt ar:

i)

terminu “traditionnel” vai “tradicional” ar noteikumu, ka attiecīgais rums:

ražots, spirta tilpumkoncentrācijā, kas mazāka par 90 %, destilējot tādas spirta rūgšanā raudzētas alkohola izejvielas, kas cēlušās vienīgi no attiecīgās ražošanas vietas, un

tajā gaistošu vielu saturs ir 225 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un

tas nav saldināts;

ii)

terminu “lauksaimniecības”, ar noteikumu, ka attiecīgais rums atbilst i) apakšpunktā minētajām prasībām un ir ražots vienīgi destilējot spirta rūgšanā raudzētu cukurniedru sulu. Terminu “lauksaimniecības” var izmantot tikai Francijas Aizjūras departamenta vai Madeiras autonomā reģiona ģeogrāfiskās izcelsmes norādei.

Šis punkts neskar termina “lauksaimniecības”, “traditionnel” vai “tradicional” lietojumu saistībā ar jebkādu citu produktu (saskaņā ar to īpašajiem kritērijiem), uz ko neattiecas šī kategorija.

2.    Whisky jeb whiskey

a)

Whisky jeb whiskey ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas ražots, vienīgi veicot visas turpmāk norādītās ražošanas darbības:

i)

graudu iesala misas destilēšanu, neatkarīgi no tā, vai tai ir pievienoti neiesalināti citu graudaugu graudi, un kas ir iegūta šādi:

pārvēršot cukurā, izmantojot diastāzi – neatkarīgi no tā, vai tas ir panākts ar citiem dabīgiem fermentiem vai bez tiem,

raudzēta, izmantojot raugu;

ii)

ikviena destilēšana tiek veikta ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 94,8 %, lai destilātam būtu izmantoto izejvielu aromāts un garša;

iii)

iegūto destilāta galaproduktu vismaz trīs gadus nogatavinot koka mucās ar tilpumu, kas nepārsniedz 700 litrus.

Destilāta galaprodukts, kam drīkst pievienot tikai ūdeni vai karameli (iekrāsošanai), saglabā krāsu, aromātu un garšu, ko iegūst i), ii) un iii) apakšpunktā aprakstītajā ražošanas procesā.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija whisky jeb whiskey ir ne zemāka kā 40 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Whisky jeb whiskey nesaldina un nearomatizē, pat garšas papildināšanai, un tā vienīgās piedevas ir karamele (E150a), ko lieto krāsas pielāgošanai.

e)

Juridisko nosaukumu “whisky” jeb “whiskey” drīkst papildināt ar terminu “viens iesals” (“single malt”) tikai tad, ja tas ir destilēts vienīgi no iesalinātiem miežiem vienā spirta dedzinātavā.

3.   Graudu spirts

a)

Graudu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko iegūst, vienīgi destilējot raudzētu graudaugu pilngraudu misu, un kas organoleptiskās īpašības iegūst no izmantotajām izejvielām.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija graudu spirtā ir ne mazāk kā 35 %, vienīgais izņēmums ir Korn.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Graudu spirtu nearomatizē.

e)

Graudu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Graudu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

g)

Graudu spirta juridiskais nosaukums var būt “graudu brendijs”, ja tas ir ražots, destilējot no raudzētas graudaugu pilngraudu misas, ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 95 %, un tā organoleptiskajām īpašībām jābūt iegūtām no izmantotajām izejvielām.

h)

Juridiskajā nosaukumā “graudu spirts” vai “graudu brendijs” vārdu “graudu” var aizstāt ar tās labības nosaukumu, kura vienīgā izmantota stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanā.

4.   Vīna spirts

a)

Vīna spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo, vienīgi destilējot vīnu vai destilēšanas vajadzībām stiprinātu vīnu līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %, vai destilējot destilācijai spirtotu vīnu vai vīna destilātu ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 86 %;

ii)

gaistošu vielu saturs tajā ir 125 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;

iii)

maksimālais metanola saturs tajā ir 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija vīna spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Vīna spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.

e)

Vīna spirtam drīkst pievienot karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Vīna spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

g)

Ja vīna spirts ir nogatavināts, to joprojām var laist tirgū kā “vīna spirtu” ar noteikumu, ka tas ir nogatavināts tik ilgi, vai ilgāk par nogatavināšanas periodu, kas paredzēts 5. kategorijā definētiem stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.

h)

Šī regula neskar termina “Branntwein” izmantošanu kombinācijā ar terminu “essig” etiķa noformējumā un marķējumā.

5.    Brandy jeb Weinbrand

a)

Brandy jeb Weinbrand ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo no vīna spirta, kuram var pievienot vīna destilātu, ja šo vīna destilātu destilē ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas zemāka par 94,8 %, un tā saturs galaproduktā nepārsniedz 50 % no spirta satura galaproduktā;

ii)

tas nogatavināts vismaz:

vienu gadu ozolkoka tvertnēs ar vismaz 1 000 litru tilpumu katrā vai

sešus mēnešus ozolkoka mucās, kuru tilpums ir mazāks par 1 000 litriem katrai;

iii)

gaistošu vielu saturs tajā ir 125 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un to iegūst, vienīgi destilējot izmantotās izejvielas;

iv)

maksimālais metanola saturs tajā ir 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija brandy jeb Weinbrand ir ne zemāka kā 36 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Brandy jeb Weinbrand nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.

e)

Brandy jeb Weinbrand drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Brandy jeb Weinbrand var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 35 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

6.   Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns

a)

Vīnogu čagu spirts jeb vīnogu čagu degvīns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo vienīgi no raudzētām vīnogu čagām, ko destilē vai nu tieši, ar ūdens tvaikiem, vai pēc ūdens pievienošanas, un tiek ievēroti divi šādi nosacījumi;

ikvienu destilēšanu veic līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %,

pirmā destilēšana notiek vīnogu čagu klātbūtnē;

ii)

vīnogu čagām var pievienot mazliet vīna nogulu – ne vairāk kā 25 kg nogulu pie 100 kg izmantoto vīnogu čagu;

iii)

no nogulām iegūtā alkohola saturs galaproduktā nav augstāks par 35 % no visa alkohola satura;

iv)

gaistošu vielu saturs tajā ir 140 gramu vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta, un maksimālais metanola saturs tajā ir 1 000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija vīnogu čagu spirtā jeb vīnogu čagu degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Vīnogu čagu spirtu jeb vīnogu čagu degvīnu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.

e)

Vīnogu čagu spirtam jeb vīnogu čagu degvīnam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Vīnogu čagu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

7.   Augļu čagu spirts

a)

Augļu čagu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo, vienīgi raudzējot un destilējot augļu čagas, kas nav vīnogu čagas, un ievērojot abus turpmāk minētos nosacījumus:

ikvienu destilēšanu veic līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %,

pirmā destilēšana notiek čagu klātbūtnē;

ii)

gaistošu vielu saturs tajā ir ne mazāk kā 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;

iii)

maksimālais metanola saturs tajā ir 1 500 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;

iv)

kauleņu čagu spirtā ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta nav lielāks par 7 gramiem.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija augļu čagu spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Augļu čagu spirtu nearomatizē.

e)

Augļu čagu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Augļu čagu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

g)

Juridiskā nosaukumā ir augļa nosaukums ģenitīvā, pēc tā rakstīts: “čagu spirts”. Ja izmanto dažādu augļu čagas, juridiskais nosaukums ir “augļu čagu spirts”, un to var papildināt ar katra augļa nosaukumu dilstošā secībā pēc izmantotā daudzuma.

8.   Rozīņu spirts jeb raisin brandy

a)

Rozīņu spirts jeb raisin brandy ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo vienīgi destilējot produktu, kuru iegūst, spirta rūgšanā raudzējot žāvētu “Corinth Black” vai “Moscatel of the Alexandria” šķirnes vīnogu ekstraktu, ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas zemāka par 94,5 %, lai destilātam būtu izmantoto izejvielu aromāts un garša.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija rozīņu spirtā jeb raisin brandy ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Rozīņu spirtu jeb raisin brandy nearomatizē.

e)

Rozīņu spirtam jeb raisin brandy drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Rozīņu spirtu jeb raisin brandy var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

9.   Augļu spirts

a)

Augļu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo, vienīgi spirta rūgšanā raudzējot un destilējot svaigus un mīkstus augļus ar vai bez kauliņiem, tajā skaitā banānus, vai tādu augļu, ogu vai dārzeņu misu;

ii)

ikviena destilēšana tiek veikta ar spirta tilpumkoncentrāciju, kas mazāka par 86 %, lai destilātam būtu no destilētajām izejvielām iegūts aromāts un garša;

iii)

gaistošu vielu saturs tajā ir 200 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;

iv)

ja stiprais alkoholiskais dzēriens ir iegūts no kauleņiem, ciānūdeņražskābes daudzums vienā hektolitrā 100 % spirta nav lielāks par 7 gramiem.

b)

Augļu spirta maksimālais metanola saturs ir 1 000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta, izņemot;

i)

ja augļu spirtu ražots no turpmāk minētajiem augļiem vai ogām un kura maksimālais metanola saturs ir 1 200 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta:

āboliem (Malus domestica Borkh.),

aprikozēm (Prunus armeniaca L.),

plūmēm (Prunus domestica L.),

cvečēm (Prunus domestica L.),

mirabelēm (Prunus domestica L. subsp. syriaca (Borkh.) Janch. ex Mansf.),

persikiem (Prunus persica L.) Batsch),

bumbieriem (Pyrus communis L.), izņemot “Williams” šķirnes bumbieriem (Pyrus communis L. cv “Williams”),

kazenēm (Rubus sect. Rubus),

avenēm (Rubus idaeus L.);

ii)

ja augļu spirtu ražo no turpmāk minētajiem augļiem vai ogām un kura maksimālais metanola saturs ir 1 350 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta:

cidonijām (Cydonia oblonga Mill.),

kadiķogām (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.),

“Williams” šķirnes bumbierim (Pyrus communis L. cv “Williams”),

upenēm (Ribes nigrum L.),

sarkanajām jāņogām (Ribes rubrum L.),

mežrozītes (Rosa canina L.),

melnā plūškoka ogām (Sambucus nigra L.),

pīlādžogām (Sorbus aucuparia L.),

mājas pīlādža ogām (Sorbus domestica L.),

miecvielu pīlādža ogām (Sorbus torminalis (L.) Crantz).

c)

Spirta tilpumkoncentrācija augļu spirtā ir ne zemāka kā 37,5 %.

d)

Augļu spirtu neiekrāso.

e)

Neatkarīgi no šīs kategorijas d) apakšpunkta un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļas 14.2.6. pārtikas produktu kategorijas, karameli var izmantot, lai pielāgotu to augļu spirtu krāsu, kuri vismaz vienu gadu gatavināti saskarē ar koksni.

f)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

g)

Augļu spirtu nearomatizē.

h)

Augļu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 18 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

i)

Augļu spirta juridiskais nosaukums ir “spirts”, ko var papildināt ar attiecīgo augļu, ogu vai dārzeņu nosaukumu. Bulgāru, čehu, grieķu, horvātu, poļu, rumāņu, slovāku un slovēņu valodā šo juridisko nosaukumu var darināt, attiecīgā augļa, ogas vai dārzeņa nosaukumam pievienojot sufiksu.

Alternatīvi:

i)

pirmajā daļā minētais juridiskais nosaukums var būt “wasser”, ko lieto kopā ar augļa nosaukumu; vai

ii)

šādos gadījumos var izmantot šādus juridiskos nosaukumus:

kirsch” ķiršu spirtam (Prunus avium (L.) L.)”,

“plum”, “quetsch” vai “slivovitz” plūmju spirtam (Prunus domestica L.),

“mirabelle” mirabelles spirtam (Prunus domestica L. subsp. syriaca (Borkh.) Janch. ex Mansf.),

“fruit of arbutus” lielaugļu zemeņkoka augļu spirtam (Arbutus unedo L.),

“Golden Delicious” ābolu spirtam (Malus domestica var. “Golden Delicious”),

Obstler” augļu spirtam, ko iegūst no augļiem, ar ogām vai bez tām, ar nosacījumu, ka vismaz 85 % misas iegūst no dažādām ābolu un/vai bumbieru šķirnēm.

Nosaukumu “Williams” vai “williams” var lietot, tikai laižot tirgū tādu bumbieru spirtu, kas ir ražots vienīgi no “Williams” šķirnes bumbieriem.

Ja pastāv varbūtība, ka galapatērētāji nesaprot kādu no šajā punktā minētajiem juridiskajiem nosaukumiem, kuros nav ietverts vārds “spirts”, tad aprakstā, noformējumā un marķējumā iekļauj vārdu “spirts”, ko var papildināt ar paskaidrojumu.

j)

Ja kopā destilē divu vai vairāku tipu augļus, ogas vai dārzeņus, produktu laiž tirgū ar juridisko nosaukumu:

“augļu spirts” stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, destilējot vienīgi augļus un/vai ogas, vai

“dārzeņu spirts” stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, destilējot vienīgi dārzeņus, vai

“augļu un dārzeņu spirts” stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, destilējot augļu, ogu un dārzeņu kombināciju.

Juridisko nosaukumu var papildināt ar visu augļu, ogu vai dārzeņu nosaukumu – dilstošā secībā, pirmos uzrādot to augļu, ogu vai augu nosaukumus, kuri izmantoti visvairāk.

10.   Sidra spirts, sidra un bumbieru sidra spirts un bumbieru sidra spirts

a)

Sidra spirts, sidra un bumbieru sidra spirts un bumbieru sidra spirts ir stiprie alkoholiskie dzērieni, kuri atbilst šādām prasībām:

i)

tos ražo, vienīgi destilējot sidru vai bumbieru sidru līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %, lai destilātam būtu augļu aromāts un garša;

ii)

gaistošu vielu saturs tajos ir 200 grami vai vairāk uz hektolitru 100 tilp. % spirta;

iii)

maksimālais metanola saturs tajos ir 1 000 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija sidra spirtā, sidra un bumbieru sidra spirtā un bumbieru sidra spirtā ir ne mazāka par 37,5 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Ne sidra spirtu, ne sidra un bumbieru sidra spirtu, ne bumbieru sidra spirtu nearomatizē. Tas neizslēdz tradicionālas ražošanas metodes.

e)

Sidra spirtam, sidra un bumbieru sidra spirtam un bumbieru sidra spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Sidra spirtu, sidra un bumbieru sidra spirtu un bumbieru sidra spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 15 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

g)

Juridiskais nosaukums ir:

“sidra spirts” stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, destilējot vienīgi sidru,

“bumbieru sidra spirts” stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, destilējot vienīgi bumbieru sidru, vai

“sidra un bumbieru sidra spirts” stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, ko ražo, destilējot sidru un bumbieru sidru.

11.   Medus spirts

a)

Medus spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo, vienīgi raudzējot un destilējot medus misu,

ii)

to destilē līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %, lai destilātam būtu no izmantotajām izejvielām iegūtas organoleptiskas īpašības.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija medus spirtā ir ne zemāka kā 35 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Medus spirtu nearomatizē.

e)

Medus spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Medus spirtu var saldināt tikai ar medu, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 g medus, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

12.    Hefebrand jeb nogulu spirts

a)

Hefebrand jeb nogulu spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi destilējot vīna, alus vai raudzētu augļu nogulas līdz tilpumkoncentrācijai, kas zemāka par 86 %.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija Hefebrand jeb nogulu spirtā ir ne zemāka kā 38 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Hefebrand jeb nogulu spirtu nearomatizē.

e)

Hefebrand jeb nogulu spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Hefebrand jeb nogulu spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

g)

Juridisko nosaukumu “Hefebrand” jeb “nogulu spirts” papildina ar izmantoto izejvielu nosaukumu.

13.   Alus spirts

a)

Alus spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi tieši destilējot svaigu alu normālā spiedienā – ar spirta tilpumkoncentrāciju destilātā, kas mazāka par 86 %, lai iegūtajam destilātam būtu no alus iegūtas organoleptiskās īpašības.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija alus spirtā ir ne zemāka kā 38 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Alus spirtu nearomatizē.

e)

Alus spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Alus spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

14.    Topinambur jeb topinambūru spirts

a)

Topinambur jeb topinambūru spirts ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, vienīgi raudzējot un destilējot topinambūra bumbuļus (Helianthus tuberosus L.) līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija Topinambur jeb topinambūru spirtā ir ne zemāka kā 38 %.

c)

Nepievieno atšķaidītu vai neatšķaidītu alkoholu.

d)

Topinambur jeb topinambūru spirtu nearomatizē.

e)

Topinambur jeb topinambūru spirtam drīkst pievienot tikai karameli, lai pielāgotu krāsu.

f)

Topinambur jeb topinambūru spirtu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 20 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

15.   Degvīns

a)

Degvīns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, kuru, raudzējot ar raugu, iegūst no:

kartupeļiem un/vai graudiem,

citām lauksaimniecības izejvielām,

ko destilē tā, lai selektīvi vājinātu izmantoto izejvielu un raudzēšanas blakusproduktu organoleptiskās īpašības.

Tam var sekot papildu destilēšana un/vai apstrāde ar attiecīgiem pārstrādes līdzekļiem, tostarp apstrāde ar aktivizētu kokogli, lai tam piešķirtu īpašas organoleptiskās īpašības.

Maksimālais atliekvielu daudzums lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, ko izmanto degvīna ražošanā, atbilst minētajiem līmeņiem, kas noteikti 5. panta d) punktā, izņemot to, ka metanola saturs tajā nedrīkst pārsniegt 10 gramus uz hektolitru 100 tilp. % spirta.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Vienīgie aromatizētāji, ko var pievienot, ir dabīgas aromatizējošas vielas vai aromatizējoši preparāti destilātā, ko iegūst no raudzētām izejvielām. Bez tam produktam var piešķirt īpašas organoleptiskās īpašības, kas atšķiras no dominējošā aromāta.

d)

Degvīnu neiekrāso.

e)

Degvīnu var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 8 g saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

f)

Tāda degvīna aprakstā, noformējumā vai marķējumā, kurš ir ražots ne vienīgi no kartupeļiem un/vai graudiem, ir skaidri saskatāma norāde “ražots no …”, kura ir papildināta ar to izejvielu nosaukumu, kuras ir izmantotas lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta ražošanai. Šī norāde ir tajā pašā redzamības laukā kā juridiskais nosaukums.

g)

Kā alternatīvu visās dalībvalstīs var izmantot juridisko nosaukumu “vodka”.

16.   Spirts (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot

a)

Spirts (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo:

macerējot ii) apakšpunktā uzskaitītos augļus, ogas vai riekstus, neatkarīgi no tā, vai tie ir daļēji raudzēti vai nav raudzēti, iespējams, katriem 100 kg raudzētu augļu, ogu vai riekstu piejaucot līdz 20 litru lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta vai spirta, vai destilāta, ko iegūst no tiem pašiem augļiem, ogām vai riekstiem vai to kombinācijas,

un tad destilējot; ikvienu destilēšanu veicot līdz spirta tilpumkoncentrācijai, kas mazāka par 86 %;

ii)

to ražo, izmantojot šādus augļus, ogas vai riekstus:

aronijas (Aronia Medik. nom cons.),

melnās aronijas (Aronia melanocarpa (Michx.) Elliott),

ēdamie kastaņi (Castanea sativa Mill.),

citrusaugļi (Citrus spp.),

lazdu rieksti (Corylus avellana L.),

melnās vistenes (Empetrum nigrum L.),

zemenes (Fragaria spp.),

smiltsērkšķa ogas (Hippophae rhamnoides L.),

aslapaino palmu ogas (Ilex aquifolium un Ilex cassine L.),

asinssarkanais grimonis (Cornus mas),

valrieksti (Juglans regia L.),

banāni (Musa spp.),

mirtes ogas (Myrtus communis L.),

opuncijas (Opuntia ficus-indica (L.) Mill.),

pasifloras augļi (Passiflora edulis Sims),

ievogas (Prunus padus L.).

dzeloņplūmes (Prunus spinosa L.),

upenes (Ribes nigrum L.),

baltās jāņogas (Ribes niveum Lindl.),

sarkanās jāņogas (Ribes rubrum L.),

ērkšķogas (Ribes uva-crispa L. syn. Ribes grossularia),

mežrozītes (Rosa canina L.),

ziemeļu kaulenes (Rubus arcticus L.),

lācenes (Rubus chamaemorus L.),

kazenes (Rubus sect. Rubus),

avenes (Rubus idaeus L.),

melnā plūškoka ogas (Sambucus nigra L.),

pīlādžogas (Sorbus aucuparia L.),

mājas pīlādža ogas (Sorbus domestica L.),

miecvielu pīlādža ogas (Sorbus torminalis (L.) Crantz).

ambarellas (Spondias dulcis Parkinson),

cūkplūmes (Spondias mombin L.),

krūmmellenes (Vaccinium corymbosum L.),

savvaļas dzērvenes (Vaccinium oxycoccos L.),

mellenes (Vaccinium myrtillus L.),

brūklenes (Vaccinium vitis-idaea L.).

b)

Spirta tilpumkoncentrācija spirtā (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, nearomatizē.

d)

Spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, neiekrāso.

e)

Neatkarīgi no d) apakšpunkta un atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļas 14.2.6. pārtikas produktu kategorijas, karameli var izmantot, lai pielāgotu to spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, krāsu, kuri vismaz vienu gadu gatavināti saskarē ar koksni.

f)

Spirtu (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums), ko ražo, macerējot un destilējot, var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 18 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

g)

Attiecībā uz tāda spirta (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums) aprakstu, noformējumu un marķējumu, ko ražo, macerējot un destilējot, – vārdiem “ko ražo, macerējot un destilējot” ir jābūt norādītiem ar tāda paša veida, lieluma un krāsas burtiem aprakstā, marķējumā un noformējumā, turklāt tajā pašā redzamības laukā kā vārdiem “spirts (nosaukumu papildina attiecīgo augļu, ogu vai riekstu nosaukums)”, un pudeļu taras gadījumā – uz priekšējās etiķetes.

17.    Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums)

a)

Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, macerējot a) punkta ii) apakšpunktā uzskaitītos 16. kategorijas neraudzētus augļus un ogas vai dārzeņus, riekstus, citus augu valsts materiālus, piemēram, lapu garšaugus, rožu ziedlapiņas vai sēnes, macerējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, un destilējot līdz tilpumkoncentrācijai, kas ir zemāka par 86 %.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) ir ne mazāka kā 37,5 %.

c)

Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) nearomatizē.

d)

Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) neiekrāso.

e)

Geist (nosaukumu papildina augļu vai izmantoto izejvielu nosaukums) var saldināt, lai papildinātu galaprodukta garšu. Tomēr viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 10 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

f)

Termins “-geist”, pirms kura ir cits nosaukums, nevis augļu, augu vai citu izejvielu nosaukums, var papildināt citu stipro alkoholisko dzērienu un alkoholisko dzērienu juridisko nosaukumu ar noteikumu, ka šāds lietojums nemaldina patērētāju.

18.   Genciāns

a)

Genciāns ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo no genciāna destilāta, ko savukārt iegūst no genciāna sakņu raudzējuma, neatkarīgi no tā, vai tam ir pievienots lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija genciānā ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Genciānu nearomatizē.

19.   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu

a)

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai graudu spirtu, vai graudu destilātu, vai to kombināciju ar kadiķu (Juniperus communis L. vai Juniperus oxicedrus L.) ogām.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar kadiķogu aromātu ir ne zemāka kā 30 %.

c)

Papildus kadiķogām var izmantot aromatizējošas vielas, aromatizējošus preparātus vai augus ar aromatizētāju īpašībām vai augu daļas ar aromatizētāju īpašībām vai minēto sastāvdaļu kombināciju, bet kadiķogu organoleptiskajām īpašībām jābūt samanāmām arī tad, ja tās ir vājas.

d)

Stiprajam alkoholiskajam dzērienam ar kadiķogu aromātu juridiskais nosaukums var būt “Wacholder” vai “genebra”.

20.    Gin

a)

Gin ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, kuru ražo, aromatizējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar kadiķogām (Juniperus communis L).

b)

Gin spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Gin ražošanā izmanto tikai aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus tā, lai dominētu kadiķogu garša.

d)

Terminu “gin” var papildināt ar apzīmējumu “dry”, ja tam invertcukura ekvivalentā izteiktu pievienoto saldinātāju produktu daudzums vienā litrā galaprodukta nepārsniedz 0,1 gramu.

21.   Destilēts gin

a)

Destilēts gin ir viens no turpmāk minētajiem:

i)

stiprais alkoholiskais dzēriens ar kadiķogu aromātu, ko ražo, vienīgi destilējot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kura sākotnējā spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 96 %, kadiķogu (Juniperus communis L.) un citu dabisku augu daļu klātbūtnē ar noteikumu, ka dominē kadiķogu garša;

ii)

šādas destilēšanas produkta un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta kombinācija, kurai ir tāds pats sastāvs, tīrība un spirta tilpumkoncentrācija; destilētam gin var pievienot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, kas norādīti 20. kategorijas c) punktā.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija destilētā gin ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Gin, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam vienkārši pievienojot esences vai aromatizētājus, neuzskata par destilētu gin.

d)

Terminu “destilēts gin” var papildināt ar terminu “dry” vai to var iekļaut terminā, ja tam invertcukura ekvivalentā izteiktu pievienoto saldinātāju produktu daudzums vienā litrā galaprodukta nepārsniedz 0,1 gramu.

22.    London gin

a)

London gin ir destilēts gin, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo vienīgi no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, ar maksimālo metanola daudzumu ne vairāk kā 5 grami vienā hektolitrā 100 tilp. % spirta, kura aromātu iegūst vienīgi lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu destilējot visu izmantoto dabisko augu daļu klātbūtnē;

ii)

iegūtā destilāta spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 70 %;

iii)

jebkādam turpmāk pievienotam lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam jāatbilst 5. panta prasībām, taču ar maksimālo metanola saturu ne vairāk kā 5 grami uz hektolitru 100 tilp. % spirta;

iv)

tajā nav krāsvielu;

v)

tam pievienoto saldinātāju produktu daudzums vienā litrā galaprodukta nepārsniedz 0,1 gramu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu;

vi)

tajā nav nekādu citu pievienotu sastāvdaļu, kā vien i), iii) un v) apakšpunktā minētās, un ūdens.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija London gin ir ne mazāka kā 37,5 %.

c)

Terminu “London gin” var papildināt ar terminu “dry” vai to var iekļaut terminā.

23.   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu aromātu jeb Kümmel

a)

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu aromātu jeb Kümmel ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar ķimenēm (Carum carvi L.).

b)

Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar ķimeņu aromātu jeb Kümmel ir ne zemāka kā 30 %.

c)

Papildus var izmantot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, taču ķimeņu garša dominē.

24.    Akvavit jeb aquavit

a)

Akvavit jeb aquavit ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar ķimeņu aromātu un/vai diļļu aromātu, un to ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, kuram pievieno augu vai garšvielu destilātu.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija akvavit jeb aquavit ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Papildus var izmantot dabīgas aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus, bet minēto dzērienu aromātu galvenokārt nosaka ķimeņu (Carum carvi L.) un/vai diļļu (Anethum graveolens L.) sēklu destilāti; savukārt ēteriskās eļļas izmantot ir aizliegts.

d)

Garšā izteikti nedominē rūgtās vielas; sausā ekstrakta saturs nepārsniedz 1,5 gramus uz 100 mililitriem.

25.   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu

a)

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu aromatizējot ar dabīgiem ekstraktiem no īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), anīsa (Pimpinella anisum L.), fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.) vai no jebkura cita auga, kura aromātā ir tādas pašas pamatsastāvdaļas, izmantojot kādu no šiem procesiem vai to kombināciju:

i)

macerēšanu un/vai destilēšanu;

ii)

spirta destilēšanu iepriekš uzskaitīto augu sēklu vai citu augļu daļu klātbūtnē;

iii)

no augiem ar anīsa aromātu iegūtu dabīgu destilētu ekstraktu pievienošanu.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar anīsa aromātu ir ne zemāka kā 15 %.

c)

Stipro alkoholisko dzērienu ar anīsa aromātu drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.

d)

Var izmantot arī citus dabīgus augu ekstraktus vai aromātiskas sēklas, bet anīsa garšai ir jādominē.

26.    Pastis

a)

Pastis ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kurā ir arī dabīgi lakricas sakņu (Glycyrrhiza spp.) ekstrakti, un tas nozīmē, ka tajā ir krāsvielas, piemēram “halkoni”, kā arī glicirizīnskābe, kuras minimālajam un maksimālajam saturam jābūt attiecīgi 0,05 grami un 0,5 grami uz litru.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija pastis ir ne zemāka kā 40 %.

c)

Pastis drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.

d)

Litrā pastis ir mazāk nekā 100 grami saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu, un minimāli un maksimāli pieļaujamais anetola daudzums tajā ir attiecīgi 1,5 un 2 grami litrā.

27.    Pastis de Marseille

a)

Pastis de Marseille ir pastis ar anetola daudzumu starp 1,9 gramiem un 2,1 gramu litrā.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija pastis de Marseille ir ne zemāka kā 45 %.

c)

Pastis de Marseille drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.

28.    Anis jeb janeževec

a)

Anis jeb janeževec ir stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kura raksturīgais aromāts iegūts vienīgi no anīsa (Pimpinella anisum L.) un/vai īstā ilīcija (Illicium verum Hook f.), un/vai fenheļa (Foeniculum vulgare Mill.).

b)

Spirta tilpumkoncentrācija anis jeb janeževec ir ne zemāka kā 35 %.

c)

Anis jeb janeževec drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.

29.   Destilēts anis

a)

Destilēts anis ir anis, kurā ir spirts, kas destilēts 28. kategorijas a) punktā minēto sēklu un – ja ir ģeogrāfiskās izcelsmes norādes – mastikas un citu aromātisku sēklu, augu vai augļu klātbūtnē, ar noteikumu, ka destilētā anis tāda spirta ir vismaz 20 % no dzēriena spirta tilpumkoncentrācijas.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija destilētā anis ir ne zemāka kā 35 %.

c)

Destilētu anis drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.

30.   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar rūgtu garšu jeb bitter

a)

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dominējošu rūgtu garšu jeb bitter ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kura dominējošā garša ir rūgta un kuru ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtam un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātam pievienojot aromatizējošas vielas un/vai aromatizējošus preparātus.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar rūgtu garšu jeb bitter ir ne zemāka kā 15 %.

c)

Neskarot šādu terminu izmantošanu tādu pārtikas produktu noformējumā un marķējumā, kas nav stiprie alkoholiskie dzērieni, stipro alkoholisko dzērienu ar rūgtu garšu jeb bitter var laist tirgū arī ar nosaukumu “rūgtais” jeb “bitter”, lietojot to kopā ar citu terminu vai bez tā.

d)

Neskarot c) punktu, terminus “rūgtais” jeb “bitter” var lietot liķieru ar rūgtu garšu aprakstā, noformējumā un marķējumā.

31.   Aromatizēts degvīns

a)

Aromatizēts degvīns ir degvīns, kam piešķirts dominējošs aromāts, kas nav degvīna ražošanā izmantoto izejvielu aromāts.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija degvīnā ir ne zemāka kā 37,5 %.

c)

Aromatizētu degvīnu var saldināt, kupažēt, aromatizēt, nogatavināt vai iekrāsot.

d)

Ja aromatizēto degvīnu saldina, viens litrs galaprodukta nedrīkst saturēt vairāk nekā 100 gramu saldinātāju produktu, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu.

e)

Aromatizēta degvīna juridiskais nosaukums var būt dominējošā aromāta nosaukums, kas kombinēts ar vārdu “degvīns”. Terminu “degvīns” jebkurā Savienības oficiālajā valodā var aizstāt ar “vodka”.

32.   Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán

a)

Stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kuram ir izteikta dzeloņplūmju garša un kuru ražo, macerējot dzeloņplūmes (Prunus spinosa) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, kam piejauc dabīgus anīsa ekstraktus un/vai anīsa destilātus.

b)

Stiprajam alkoholiskajam dzērienam ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 25 %;

c)

Stiprā alkoholiskā dzēriena ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán ražošanā izmanto ne mazāk kā 125 gramus dzeloņplūmju augļu uz litru galaprodukta.

d)

Stiprajā alkoholiskajā dzērienā ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán ir 80–250 grami invertcukura ekvivalentā izteiktu saldinātāju produktu uz litru galaprodukta.

e)

Stiprā alkoholiskā dzēriena ar dzeloņplūmju aromātu jeb pacharán organoleptiskās īpašības, krāsu un garšu nodrošina vienīgi tā ražošanā izmantotie augļi un anīss.

f)

Terminu “pacharán” kā juridisko nosaukumu drīkst lietot tikai tad, ja produkts ir ražots Spānijā. Ja produkts nav ražots Spānijā, nosaukumu “pacharán” drīkst lietot tikai, lai papildinātu juridisko nosaukumu “stiprais alkoholiskais dzēriens ar dzeloņplūmju aromātu”, ar nosacījumu, ka nosaukumam pievienota vārdkopa: “ražots …”, kam seko ražotājas dalībvalsts vai ražotājas trešās valsts nosaukums.

33.   Liķieris

a)

Liķieris ir stiprais alkoholiskais dzēriens:

i)

kurā minimālais saldinātāju produktu daudzums, ko izsaka kā invertcukura ekvivalentu, ir:

70 grami litrā – ķiršu vai skābo ķiršu liķieriem, kuros etilspirts ir vienīgi no ķiršu vai skābo ķiršu spirta,

80 grami litrā – liķieriem, kuri ir aromatizēti vienīgā ar genciānu vai tamlīdzīgu augu vai vērmelēm,

100 grami uz litru – visos citos gadījumos;

ii)

ko ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilātu, vai vienu vai vairākus stipros alkoholiskos dzērienus, vai to kombināciju, un saldina, un pievieno vienu vai vairākus aromatizētājus, lauksaimniecības izcelsmes produktus vai pārtikas produktus.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ir ne mazāka kā 15 %.

c)

Ražojot liķieri, drīkst izmantot dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.

Tomēr šādus liķierus drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem pārtikas produktiem, aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām:

i)

augļu liķierus:

ananasu (Ananas),

citrusaugļu (Citrus L.),

smiltsērkšķu (Hippophae rhamnoides L.),

zīdkoka ogu (Morus alba, Morus rubra),

skābo ķiršu (Prunus cerasus),

ķiršu (Prunus avium),

upeņu (Ribes nigrum L.),

ziemeļu kauleņu (Rubus arcticus L.),

lāceņu (Rubus chamaemorus L.),

aveņu (Rubus idaeus L.),

savvaļas dzērvenes (Vaccinium oxycoccos L.),

melleņu (Vaccinium myrtillus L.),

brūkleņu (Vaccinium vitis-idaea L.);

ii)

augu liķierus:

vērmeļu (Artemisia genepi),

genciāna (Gentiana L.),

piparmētru (Mentha L.),

anīsa (Pimpinella anisum L.).

d)

Juridisko nosaukumu “liqueur” var izmantot visās dalībvalstīs un:

attiecībā uz liķieriem, ko ražo, macerējot skābos ķiršus vai ķiršus (Prunus cerasus vai Prunus avium) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, juridiskais nosaukums var būt “guignolet” vai “češnjevec”, papildinātu ar terminu “liķieris” vai bez tā,

attiecībā uz liķieriem, ko ražo, macerējot skābos ķiršus (Prunus cerasus) lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā, juridiskais nosaukums var būt “ginja” vai “ginjinha” vai “višnjevec”, papildinātu ar terminu “liķieris” vai bez tā,

attiecībā uz liķieriem, kuriem spirta saturu nodrošina vienīgi ar rumu, juridiskais nosaukums var būt “punch au rhum”, papildinātu ar terminu “liķieris” vai bez tā,

neskarot 3. panta 2. punktu, 10. panta 5. punkta b) apakšpunktu un 11. pantu, liķieriem, kas satur pienu vai piena produktus, juridiskais nosaukums var būt “krēms”, kas papildināts ar izmantotās izejvielas nosaukumu, kas piešķir liķierim tā dominējošo aromātu, papildinot ar terminu “liķieris” vai bez tā.

e)

Savienībā ražoto liķieru aprakstam, noformējumam un marķējumam var izmantot šādus saliktus apzīmējumus, ja lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirts vai lauksaimnieciskas izcelsmes destilāts ir izmantots, lai norādītu uz nostabilizētiem ražošanas paņēmieniem:

prune brandy (žāvētu plūmju brendijs),

orange brandy (apelsīnu brendijs),

apricot brandy (aprikožu brendijs),

cherry brandy (ķiršu brendijs),

solbaerrom jeb upeņu rums.

Šajā punktā minēto liķieru aprakstā, noformējumā un marķējumā saliktais apzīmējums ir norādīts vienā rindā, ar tāda paša veida un krāsas burtiem, un vārds “liķieris” ir norādīts tiešā tuvumā – ar burtiem, kas nav mazāki par minēto burtu izmēru. Ja alkohola izcelsme nav no norādītā stiprā alkoholiskā dzēriena, tā izcelsmi norāda marķējumā tajā pašā redzamības laukā, kur iespiests saliktais apzīmējums un vārds “liķieris” – vai nu norādot lauksaimnieciskas izcelsmes spirta paveidu, vai ar vārdiem “izgatavots no lauksaimnieciskas izcelsmes spirta” vai “izgatavots, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes spirtu”.

f)

Neskarot 11. un 12. pantu un 13. panta 4. punktu, juridisko nosaukumu “liķieris” var papildināt ar aromatizētāju vai pārtikas produktu nosaukumu, kas stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir tā dominējošo aromātu, ar nosacījumu, ka aromātu stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir aromatizējoši pārtikas produkti, aromatizējoši preparāti un dabīgas aromatizējošas vielas, kas iegūtas no izejvielas, uz kuru ir atsauce aromatizētāja vai pārtikas produkta nosaukumā, un ko papildina ar aromatizējošām vielām tikai tad, ja tas nepieciešams šīs izejvielas aromāta pastiprināšanai.

34.    Crème de (nosaukumu papildina izmantotā augļa vai citas izejvielas nosaukums)

a)

Crème de (nosaukumu papildina izmantotā augļa vai citas izejvielas nosaukums) ir liķieris, kurā invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu saturs ir ne zemāks kā 250 grami uz litru.

b)

Crème de (nosaukumu papildina izmantotā augļa vai citas izejvielas nosaukums) spirta tilpumkoncentrācija ir ne zemāka kā 15 %.

c)

Šim stiprajam alkoholiskajam dzērienam piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d)

Izmantotās izejvielas nav piena produkti.

e)

Auglis vai jebkāda cita izejviela, kas izmantota juridiskajā nosaukumā, ir auglis vai izejviela, kas stiprajam alkoholiskajam dzērienam piešķir tā dominējošo aromātu.

f)

Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

g)

Juridisko nosaukumu “Crème de cassis” drīkst izmantot tikai liķieriem, kas ražoti ar upenēm, un kuros invertcukura ekvivalentā izteikto saldinātāju produktu saturs ir ne zemāks kā 400 grami uz litru.

35.    Sloe gin

a)

Sloe gin ir liķieris, ko ražo, gin macerējot dzeloņplūmes ar iespējamu dzeloņplūmju sulas piejaukumu.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija sloe gin ir ne zemāka kā 25 %.

c)

Ražojot sloe gin, drīkst izmantot tikai dabīgas aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.

d)

Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

36.    Sambuca

a)

Sambuca ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens ar anīsa aromātu, kas atbilst šādām prasībām:

i)

tā sastāvā ir anīsa (Pimpinella anisum L.), īstā ilīcija (Illicium verum L.) vai citu aromātisku augu destilāti;

ii)

invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu saturs tajā ir ne zemāks kā 350 grami uz litru;

iii)

dabiskā anetola saturs tajā ir ne zemāks kā 1 grams uz litru un ne augstāks kā 2 grami uz litru.

b)

Spirta tilpumkoncentrācijai sambuca ir ne zemāka kā 38 %.

c)

Sambuca piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d)

Sambuca neiekrāso.

e)

Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

37.    Maraschino, marrasquino jeb maraskino

a)

Maraschino, marrasquino jeb maraskino ir bezkrāsains liķieris, kam aromātu galvenokārt dod marasca ķiršu destilāts vai produkts, ko ražo, lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtā vai marasca ķiršu destilātā macerējot ķiršus vai to daļas, un kurā invertcukura ekvivalentā izteiktā minimālais saldinātāju produktu daudzums vienā litrā ir 250 grami.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija maraschino, marrasquino jeb maraskino ir ne zemāka kā 24 %.

c)

Maraschino, marrasquino jeb maraskino piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d)

Maraschino, marrasquino jeb maraskino neiekrāso.

e)

Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

38.    Nocino jeb orehovec

a)

Nocino jeb orehovec ir liķieris, kura aromātu galvenokārt dod veselu, zaļu valriekstu (Juglans regia L.) macerēšana vai macerēšana un destilēšana, un kurā invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu minimālais saturs ir 100 grami uz litru.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija nocino jeb orehovec ir ne zemāka kā 30 %.

c)

Nocino jeb orehovec piemēro 33. kategorijā izklāstītos noteikumus par liķieru aromatizējošām vielām un aromatizējošiem preparātiem.

d)

Juridisko nosaukumu var papildināt ar apzīmējumu “liķieris”.

39.   Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat

a)

Olu liķieris jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir aromatizēts vai nearomatizēts liķieris, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, lauksaimnieciskas izcelsmes destilāta vai stiprā alkoholiskā dzēriena, vai to kombinācijas, un kura sastāvdaļas ir olu dzeltenums, olu baltums un cukurs un/vai medus. Invertcukura ekvivalentā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 140 gramiem uz litru. Ja tiek izmantotas olas no vistām, kas nav Gallus gallus sugas vistas, tas jānorāda uz etiķetes.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija olu liķierī jeb advocaat, jeb avocat, jeb advokat ir ne zemāka kā 14 %.

c)

Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat ražošanā drīkst izmantot tikai aromatizējošus pārtikas produktus, aromatizējošas vielas vai aromatizējošus preparātus.

d)

Olu liķiera jeb advocaat jeb avocat, jeb advokat ražošanā var izmantot piena produktus.

40.   Liķieris ar olu

a)

Liķieris ar olu ir aromatizēts vai nearomatizēts liķieris, ko ražo no lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta, lauksaimnieciskas izcelsmes destilāta vai stiprā alkoholiskā dzēriena, vai to kombinācijas, kura raksturīgākās sastāvdaļas ir kvalitatīvs olu dzeltenums, olu baltums un cukurs un/vai medus. Invertcukura ekvivalentā izteiktā cukura vai medus minimālais saturs nedrīkst būt zemāks par 150 gramiem uz litru. Minimālajam tīra olu dzeltenuma saturam galaproduktā ir jābūt 70 gramiem uz litru.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija liķierī ar olu ir ne zemāka kā 15 %.

c)

Ražojot liķieri ar olu, drīkst izmantot tikai aromatizējošus pārtikas produktus, aromatizējošas vielas un aromatizējošus preparātus.

d)

Liķiera ar olu ražošanā var izmantot piena produktus.

41.    Mistrà

a)

Mistrà ir bezkrāsains stiprais alkoholiskais dzēriens, kas ir aromatizēts ar anīsu vai dabīgu anetolu un atbilst šādām prasībām:

i)

anetola saturs tajā ir ne zemāks kā 1 grams uz litru, bet ne augstāks kā 2 grami uz litru;

ii)

tajā var būt arī aromātisku augu destilāts;

iii)

to nesaldina.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija Mistrà ir ne zemāka kā 40 %, bet ne augstāka kā 47 %.

c)

Mistrà drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.

d)

Mistrà neiekrāso.

42.    Väkevä glögi jeb spritglögg

a)

Väkevä glögi jeb spritglögg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot vīnu vai vīna produktus un lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu ar krustnagliņu un/vai kanēļa aromātu un izmantojot vienu no šādiem procesiem vai to apvienojumu:

i)

macerēšanu vai destilēšanu;

ii)

alkohola destilēšanu iepriekš minēto augu daļu klātbūtnē;

iii)

krustnagliņu vai kanēļa dabīgo aromatizējošo vielu pievienošanu.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija väkevä glögi jeb spritglögg ir ne zemāka kā 15 %.

c)

Väkevä glögi jeb spritglögg var aromatizēt vienīgi ar aromatizējošām vielām, aromatizējošiem preparātiem vai citiem aromatizētājiem, taču a) punktā minēto garšvielu aromāts ir dominējošs.

d)

Vīna vai vīna produktu saturs galaproduktā nepārsniedz 50 %.

43.    Berenburg jeb Beerenburg

a)

Berenburg jeb Beerenburg ir stiprais alkoholiskais dzēriens, kas atbilst šādām prasībām:

i)

to ražo, izmantojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu;

ii)

to ražo, veicot augļu vai augu vai to daļu macerēšanu;

iii)

tas satur genciānu sakņu (Gentiana lutea L.), kadiķogu (Juniperus communis L.) un lauru lapu (Laurus nobilis L.) destilātu;

iv)

tā krāsa var būt no gaišbrūnas līdz tumšbrūnai;

v)

tas var būt saldināts, nepārsniedzot maksimālo invertcukura ekvivalentā izteiktā saldinātāju produktu saturu – 20 gramus uz litru.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija Berenburg jeb Beerenburg ir ne zemāka kā 30 %.

c)

Berenburg jeb Beerenburg drīkst aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām.

44.   Medus nektārs vai medalus nektārs

a)

Medus nektārs vai medalus nektārs ir stiprais alkoholiskais dzēriens, ko ražo, aromatizējot raudzētas medus misas un medus destilāta un/vai lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirta sajaukumu, un kurš satur ne mazāk kā 30 tilp. % raudzētas medus misas.

b)

Spirta tilpumkoncentrācija medus vai medalus nektārā ir ne zemāka kā 22 %.

c)

Medus nektāru vai medalus nektāru var aromatizēt tikai ar aromatizējošiem preparātiem un dabīgām aromatizējošām vielām, taču medus garšai jādominē.

d)

Medus nektāru vai medalus nektāru var saldināt tikai ar medu.


II PIELIKUMS

ĪPAŠI NOTEIKUMI PAR DAŽIEM STIPRAJIEM ALKOHOLISKAJIEM DZĒRIENIEM

1.   Rum-Verschnitt ražo Vācijā, un to iegūst, rumu sajaucot ar lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, tā lai rums dod ne mazāk kā 5 % spirta daļas galaproduktā. Spirta tilpumkoncentrācija Rum-Verschnitt ir ne zemāka kā 37,5 %. Aprakstā, noformējumā un marķējumā vārds “Verschnitt” ir norādīts ar tāda paša veida, izmēra un krāsas burtiem un tajā pašā rindā kā vārds “Rum”, un pudeļu taras gadījumā tam jābūt uz pudeles priekšējās etiķetes. Šā produkta juridiskais nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Ja Rum-Verschnitt laiž tirgū ārpus Vācijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir norāda uz etiķetes.

2.   Slivovice ražo Čehijā un to iegūst, plūmju destilātam pirms pēdējās destilēšanas pievienojot lauksaimnieciskas izcelsmes etilspirtu, tā lai vismaz 70 % spirta, ko satur galaprodukts, ir no plūmju destilāta. Šā produkta juridiskais nosaukums ir “stiprais alkoholiskais dzēriens”. Nosaukumu “slivovice” var pievienot tad, ja tas ir tajā pašā redzamības laukā uz priekšējās etiķetes. Ja slivovice laiž tirgū ārpus Čehijas, tā alkoholiskās sastāvdaļas ir norāda uz etiķetes. Šis noteikums neskar augļu spirtu juridisko nosaukumu lietojumu saskaņā ar I pielikuma 9. kategoriju.

3.   Guignolet Kirsch ražo Francijā un to iegūst, sajaucot guignolet un kirsch, tā lai kirsch dod ne mazāk kā 3 % tīrā spirta daļas galaproduktā. Tā aprakstā, noformējumā un marķējumā vārds “guignolet” ir norādīts ar tāda paša veida, izmēra un krāsas burtiem un tajā pašā rindā kā vārds “kirsch”, un pudeļu taras gadījumā tam jābūt uz pudeles priekšējās etiķetes. Šā produkta juridiskais nosaukums ir “liķieris”. Alkoholisko sastāvdaļu sarakstā norāda tīra spirta tilpumprocentus, ko katra sastāvdaļa, proti, guignolet un kirsch, nodrošina kopējā guignolet kirsch tīra spirta apjomā.


III PIELIKUMS

DINAMISKĀ JEB CRIADERAS Y SOLERA VAI SOLERA E CRIADERAS IZTURĒŠANAS SISTĒMA

Dinamiskā jeb criaderas y solera vai solera e criaderas izturēšanas sistēma darbojas tā, ka periodiski tiek nolieta daļa brandy, kas atrodas katrā no ozolkoka mucām vai tilpnēm, kas veido izturēšanas rindu, un attiecīgā vieta tiek aizpildīta ar brandy no mucām, kuras atrodas iepriekšējā izturēšanas rindā.

Definīcijas

 

“Izturēšanas rindas” ir ozolkoka mucu vai tilpņu grupas, kurās ir iepildīts vienāda nogatavināšanas ilguma brandy, kas izturēšanas process gaitā tiek pakāpeniski pārliets no vienas rindas nākamajā. Katru rindu dēvē par criadera, izņemot pēdējo pirms brandy laišanas tirdzniecībā, kuru dēvē par “solera”.

 

“Noliešana” ir daļas brandy noliešana no katras ozolkoka mucas vai tilpnes izturēšanas rindā, lai to pielietu brandy ozolkoka mucās vai tilpnēs nākamajā izturēšanas rindā vai, solera rindas gadījumā, lai to pārvadātu.

 

“Pieliešana” ir no vienas rindas ozolkoka mucām vai tilpnēm nolietā brandy daudzuma pieliešana nākamās rindas ozolkoka mucās vai tilpnēs un sajaukšana ar tajās esošo brandy, kas vecuma ziņā ir nākamais tuvākais.

 

“Vidējais vecums” ir laika posms, kas atbilst visa izturamā brandy daudzuma iziešanai caur sistēmu, ko aprēķina, kopējo brandy apjomu visās izturēšanas rindās dalot ar nolieto apjomu no pēdējās rindas solera viena gada laikā.

No solera nolietā brandy vidējo vecumu aprēķina ar šādu formulu: t = Vt/Ve, kur:

t ir vidējais izturēšanas laiks, izteikts gados,

Vt ir kopējais izturēšanas sistēmā iekļautais apjoms, kas izteikts litros tīra spirta,

Ve ir kopējais viena gada laikā no sistēmas nolietais apjoms, kas paredzēts piegādei patērētājiem un kas izteikts litros tīra spirta.

Ozolkoka mucās vai tilpnēs, kuru tilpums ir mazāks nekā 1 000 litri, noliešanas un pieliešanas skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits, kas reizināts ar divi, vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz sešus mēnešus.

Ozolkoka mucās vai tilpnēs, kuru tilpums ir 1 000 litri vai vairāk, noliešanas un pieliešanas skaits gadā ir mazāks nekā sistēmā iekļauto rindu skaits vai vienāds ar to, lai nodrošinātu, ka jaunākais komponents tiek izturēts vismaz vienu gadu.


IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Šī regula

Regula (EK) Nr. 110/2008

1. panta 1. un 2. punkts

1. panta 1. un 2. punkts

2. panta a) līdz d) punkts

2. panta 1. un 3. punkts

2. panta e) punkts

2. panta 2. punkts

2. panta f) punkts

I pielikuma 6. punkts

3. panta 1. punkts

8. pants

3. panta 2. un 3. punkts

10. pants

3. panta 4. punkts

15. panta 1. punkts

3. panta 5. punkts

3. panta 6. punkts

3. panta 7. punkts

15. panta 3. punkta trešā daļa

3. panta 8. punkts

3. panta 9. un 10. punkts

11. panta 2. punkts un I pielikuma 4. punkts

3. panta 11. un 12. punkts

I pielikuma 7. punkts

4. panta 1. punkts

7. pants un I pielikuma 14. punkts

4. panta 2. punkts

7. pants un I pielikuma 15. punkts

4. panta 3. punkts

7. pants un I pielikuma 16. punkts

4. panta 4. punkts

4. panta 5. punkts

I pielikuma 17. punkts

4. panta 6. punkts

4. panta 7. punkts

I pielikuma 2. punkts

4. panta 8. punkts

I pielikuma 3. punkts

4. panta 9. punkts

I pielikuma 3. punkts

4. panta 10. punkts

I pielikuma 5. punkts

4. panta 11. punkts

I pielikuma 8. punkts

4. panta 12. punkts

I pielikuma 9. punkts

4. panta 13. punkts

4. panta 14. punkts

4. panta 15. punkts

4. panta 16. punkts

4. panta 17. punkts

4. panta 18. punkts

4. panta 19. un 20. punkts

I pielikuma 10. punkts

4. panta 21. punkts

4. panta 22. punkts

4. panta 23. punkts

I pielikuma 11. punkts

4. panta 24. punkts

I pielikuma 12. punkts

5. pants

I pielikuma 1. punkts

6. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

6. panta 3. punkts

3. panta 4. punkts

7. panta 1. punkts

4. pants

7. panta 2. punkts

5. panta 1. punkts

7. panta 3. punkts

5. panta 2. punkts

7. panta 4. punkts

5. panta 3. punkts

8. panta 1. punkts

26. pants

8. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

8. panta 3. punkts

8. panta 4. punkts

9. pants

10. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

9. panta 1. punkts

10. panta 3. punkts

9. panta 2. punkts

10. panta 4. punkts

9. panta 3. punkts

10. panta 5. punkts

9. panta 5. un 6. punkts

10. panta 6. punkta a) līdz c) apakšpunkts, e) un f) apakšpunkts

10. panta 6. punkta d) apakšpunkts

12. panta 2. punkts

10. panta 7. punkta pirmā daļa

9. panta 4. un 7. punkts

10. panta 7. punkta otrā daļa

11. panta 1. punkts

10. panta 1. un 2. punkts

11. panta 2. un 3. punkts

12. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

12. panta 2., 3. un 4. punkts

13. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

13. panta 2. punkts

9. panta 9. punkts

13. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa

11. panta 4. punkts

13. panta 3. punkta trešā daļa

11. panta 5. punkts

13. panta 3. punkta ceturtā daļa

13. panta 4. punkta pirmā daļa

11. panta 3. punkts

13. panta 4. punkta otrā daļa

11. panta 4. punkts

13. panta 4. punkta trešā daļa

11. panta 5. punkts

13. panta 5. punkts

13. panta 6. punkts

12. panta 3. punkts

13. panta 7. punkts

14. panta 1. punkts

I pielikuma 13. punkts

14. panta 2. punkts

15. panta 1. punkts

14. panta 2. punkts

15. panta 2. punkts

16. pants

17. pants

13. pants

18. pants

19. panta 1. punkts

12. panta 3. punkts

19. panta 2. punkts

20. panta a) punkts

20. panta b) punkts

28. panta 2. punkts

20. panta c) punkts

20. panta d) punkts

21. panta 1. punkts

21. panta 2. punkts

16. pants

21. panta 3. punkts

15. panta 3. punkta pirmā daļa

21. panta 4. punkts

22. panta 1. punkta pirmā daļa

17. panta 4. punkts

22. panta 1. punkta otrā daļa

22. panta 2. punkts

23. panta 1. punkta ievaddaļa un a), b) un c) apakšpunkts

23. panta 1. punkta otrā daļa

17. panta 3. punkts

23. panta 2. punkts

17. panta 1. punkta otrais teikums

24. panta 1. līdz 4. punkts

24. panta 5., 6. un 7. punkts

17. panta 2. punkts

24. panta 8. punkts

17. panta 3. punkts

24. panta 9. punkts

17. panta 1. punkta pirmais teikums

25. pants

26. panta 1. punkta pirmā daļa

17. panta 5. punkts

26. panta 1. punkta otrā daļa

26. panta 2. punkts

17. panta 6. punkts

27. panta 1. punkts

17. panta 7. punkta pirmais teikums

27. panta 2., 3. un 4. punkts

27. panta 5. punkts

17. panta 7. punkta otrais teikums

28. pants

29. pants

30. panta 1., 2. un 3. punkts

17. panta 8. punkta pirmais teikums

30. panta 4. punkta pirmā daļa

17. panta 8. punkta otrais teikums

30. panta 4. punkta otrā daļa

31. pants

21. pants

32. pants

18. pants

33. panta 1. punkts

15. panta 2. punkts

33. panta 2. un 3. punkts

34. panta 1., 2. un 3. punkts

19. pants

34. panta 4. punkts

35. panta 1. punkta pirmā daļa

15. panta 3. punkta otrā daļa

35. panta 1. punkta otrā daļa

35. panta 2. punkts

23. panta 3. punkts

35. panta 3. punkts

36. panta 1. punkts

23. panta 1. punkts

36. panta 2. punkts

23. panta 2. punkts

37. pants

38. panta 1. punkts

38. panta 2. punkts

22. panta 1. punkts

38. panta 3. punkts

22. panta 2. punkts

38. panta 4. punkts

38. panta 5. punkts

22. panta 3. punkts

38. panta 6. punkts

22. panta 4. punkts

39. panta 1. punkts

39. panta 2. un 3. punkts

40. pants

41. pants

42. pants

43. panta 1. punkts

24. panta 1. punkts

43. panta 2. punkts

24. panta 3. punkts

44. panta 1. punkts

24. panta 2. punkts

44. panta 2. punkts

45. pants

6. pants

46. pants

47. pants

25. pants

48. pants

49. pants

29. pants

50. pants

28. pants

51. pants

30. pants

I pielikums, 1. līdz 31. kategorija

II pielikums, 1. līdz 31. kategorija

I pielikums, 32. kategorija

II pielikums, 37.a kategorija

I pielikums, 33. kategorija

II pielikums, 32. kategorija

I pielikums, 34. kategorija

II pielikums, 33. kategorija

I pielikums, 35. kategorija

II pielikums, 37. kategorija

I pielikums, 36. kategorija

II pielikums, 38. kategorija

I pielikums, 37. kategorija

II pielikums, 39. kategorija

I pielikums, 38. kategorija

II pielikums, 40. kategorija

I pielikums, 39. kategorija

II pielikums, 41. kategorija

I pielikums, 40. kategorija

II pielikums, 42. kategorija

I pielikums, 41. kategorija

II pielikums, 43. kategorija

I pielikums, 42. kategorija

II pielikums, 44. kategorija

I pielikums, 43. kategorija

II pielikums, 45. kategorija

I pielikums, 44. kategorija

II pielikums, 46. kategorija

II pielikums

II pielikums, sadaļa “Citi stiprie alkoholiskie dzērieni”

III pielikums

IV pielikums


Top