17.8.2011   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 209/24

(1)

Komisija 2010. gada 4. decembrī paziņojumā, ko tā publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) darīja zināmu par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Amerikas Savienoto Valstu (“ASV” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes vinilacetāta importu Savienībā.

(2)

Procedūru sāka pēc tam, kad 2010. gada 22. oktobrīIneos Oxide Ltd. (“sūdzības iesniedzējs”), kurš ražo nozīmīgu daļu — šajā gadījumā vairāk nekā 25 % — no Savienības ražošanas nozares saražotā vinilacetāta kopapjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, ko uzskatīja par pietiekamiem, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(3)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus ražotājus Savienībā, par kuriem tai bija zināms, ražotājus eksportētājus attiecīgajā valstī, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus un iesaistītās apvienības, par kurām tai bija zināms, kā arī Amerikas Savienoto Valstu pārstāvjus. Ieinteresētajām personām bija dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un lūgt, lai tās uzklausītu.

(4)

Uzklausītas tika visas ieinteresētās personas, kuras to lūdza un pierādīja, ka ir īpaši iemesli, kāpēc tās jāuzklausa.

(5)

Komisija nosūtīja anketas četriem zināmajiem ražotājiem eksportētājiem attiecīgajā valstī. Trīs no šiem ražotājiem eksportētājiem sniedza atbildes uz anketas jautājumiem. Ceturtais ražotājs eksportētājs atteicās sadarboties, un tam pēc tam paziņoja, ka to saskaņā ar pamatregulas 18. pantu uzskatīs par uzņēmumu, kurš izmeklēšanā nesadarbojas.

(6)

Komisija nosūtīja anketas arī sūdzības iesniedzējam un otram sūdzībā minētajam Savienības ražotājam.

(7)

Ņemot vērā lielo skaitu nesaistīto importētāju, kurus izmeklēšana varētu potenciāli skart, paziņojumā par procedūras sākšanu tika paredzēta pārbaude izlases veidā saskaņā ar pamatregulas 17. pantu. Lai Komisija varētu lemt, vai jāizmanto pārbaude izlases veidā, un vajadzības gadījumā veikt atlasi, visiem nesaistītajiem importētājiem lūdza pieteikties Komisijai un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju. Tomēr, tā kā līdz termiņam, kas bija norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, pieteicās tikai divi importētāji, tika izlemts, ka pārbaude izlases veidā nav vajadzīga. Divi importētāji Savienībā atbildēja uz anketas jautājumiem, un vienā no šiem uzņēmumiem tika veikts pārbaudes apmeklējums.

(8)

No otras puses, vairākas ieinteresētās personas pieteicās, norādot, ka ir lietotāji. Šīm personām tika nosūtītas anketas, kas īpaši paredzētas lietotājiem. Uz anketas jautājumiem atbildēja divpadsmit uzņēmumi, un divos no tiem tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

(9)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā izraisīto kaitējumu un Savienības intereses, un veica pārbaudes turpmāk uzskaitītajos uzņēmumos:

(10)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšanu veica laikā no 2009. gada 1. oktobra līdz 2010. gada 30. septembrim“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra laika posmu no 2007. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

(11)

Attiecīgais ražojums ir Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes vinilacetāts, ko pašlaik apzīmē ar KN kodu 2915 32 00.

(12)

Vinilacetāts (turpmāk — “vinilacetāta monomēri (VAM)” jeb “attiecīgais ražojums”) ir no etiķskābes atvasināts plaša patēriņa ķīmisks produkts.

(13)

Vinilacetātu plaši izmanto dažādām vajadzībām. Lielāko daļu ražotā vinilacetāta izmanto kā izejvielu divu pakārtotu ražojumu — polivinilacetāta un polivinilspirta — ražošanā. Šie divi pakārtotie ražojumi ir svarīgs polimērs, ko izmanto dažādās rūpniecības nozarēs. Vinilacetāta polimērus bieži izmanto krāsu, adhezīvu materiālu, pārklājumu un tekstilmateriālu apdares materiālu ražošanā.

(14)

Izmeklēšanā tika noskaidrots, ka ir tikai viens attiecīgā ražojuma veids.

(15)

Izmeklēšana parādīja, ka vinilacetātam, kuru Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un attiecīgajā valstī ražotajam vinilacetātam, kuru eksportē uz Savienību, ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un lietojums. Tādēļ visus šos ražojumus provizoriski uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

(16)

Lai noteiktu normālo vērtību, vispirms tika noskaidrots, ka attiecīgās valsts ražotāju eksportētāju līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms neatkarīgiem klientiem iekšzemes tirgū ir reprezentatīvs, t. i., vai šis kopējais pārdošanas apjoms ir vismaz 5 % no tā attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma, kas tiek eksportēts uz Savienību, kā noteikts pamatregulas 2. panta 2. punktā.

(17)

Pēc tam Komisija pārbaudīja, vai katra ražotāja eksportētāja pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū ir radies parastā tirdzniecības apritē saskaņā ar pamatregulas 2. panta 4. punktu. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(18)

Iekšzemes tirgū veiktus pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās. Tāpēc tika noteiktas ražošanas izmaksas iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(19)

Ja 80 % no kopējā pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārdeva par cenu, kas bija virs vienas vienības pašizmaksas, un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda ar vidējām svērtajām ražošanas izmaksām vai pārsniedza tās, produkcijas normālo vērtību aprēķināja kā visu iekšzemes tirgus pārdošanas cenu vidējo svērto lielumu, neatkarīgi no tā, vai pārdošana bija ar peļņu. Tomēr, ja ar peļņu pārdeva 80 % vai mazāk no kopējā pārdošanas apjoma vai ja vidējā svērtā pārdošanas cena bija zem vidējām svērtajām ražošanas izmaksām, normālo vērtību aprēķināja, balstoties uz vidējo svērto cenu tikai iekšzemes pārdevumiem ar peļņu.

(20)

Izmeklēšanā noskaidrojās, ka vinilacetātu no attiecīgās valsts uz Savienību eksportē i) ar saistītu Savienībā esošu tirdzniecības uzņēmumu starpniecību vai ii) viena ražotāja eksportētāja gadījumā — ar saistīta tirdzniecības uzņēmuma starpniecību ārpus Savienības.

(21)

Abos gadījumos eksporta cenas noteica, pamatojoties uz tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem pircējiem Savienībā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pienācīgi koriģējot ar visām izmaksām, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un peļņu.

(22)

Normālo vērtību un attiecīgo ražotāju eksportētāju eksporta cenas salīdzināja, pamatojoties uz ražotāju (EXW) cenām.

(23)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu veica atbilstošu korekciju, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un cenu salīdzināmību. Vajadzības gadījumos, ja tas bija pamatoti, veica korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirīgās pārkraušanas un glabāšanas izmaksas, transporta un apdrošināšanas izmaksas, kreditēšanas izmaksas, rabatus, komisijas maksas, ievedmuitas nodokļus.

(24)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. punktu dempinga starpību tiem Amerikas Savienoto Valstu ražotājiem eksportētājiem, kas izmeklēšanā sadarbojās, noteica, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu.

(25)

Lai noteiktu dempinga starpību ražotājiem eksportētājiem, kas nesadarbojās, vispirms noteica nesadarbošanās līmeni. Šim nolūkam ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, norādīto eksporta apjomu uz Savienību salīdzināja ar attiecīgo Eiropas Savienības Statistikas biroja statistiku par importu.

(26)

Tā kā sadarbības līmenis Amerikas Savienotajās Valstīs bija augsts (virs 90 %), tika provizoriski pieņemts, ka atlikušo dempinga starpības daļu visiem šīs valsts ražotājiem eksportētājiem, kuri izmeklēšanā nesadarbojās, var noteikt tādā līmenī, kas vienāds ar lielāko maksājumu, kāds uzlikts eksportētājam, kurš izmeklēšanā sadarbojās. Galīgā maksājuma noteikšanas stadijā šo jautājumu var vēl pārskatīt.

(27)

Ņemot vērā iepriekš minēto metodiku, provizoriskās dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF importa cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir šādas:

(28)

Sūdzību iesniedza Ineos Oxide Ltd., turpmāk — “sūdzības iesniedzējs”, vinilacetāta ražotājs Savienībā, kas ražo nozīmīgu daļu no Savienībā saražotās produkcijas kopapjoma. Vēl viens Savienības ražotājs, Wacker GmbH., atbalstīja procedūras sākšanu. Tādējādi sūdzību atbalstīja Savienības ražotāji, kas ražo vairāk nekā 25 % no Savienības ražošanas nozares saražotā vinilacetāta kopapjoma. Tādēļ procedūru sāka saskaņā ar pamatregulas 5. panta 4. punkta noteikumiem.

(29)

Vēl trešais Savienībā esošais ražotājs (Celanese Europe GmbH) izrādījās saistīts ar kādu ražotāju eksportētāju attiecīgajā valstī. Atbilstīgi izmeklēšanas gaitā gūtajai informācijai tika provizoriski konstatēts, ka šo ražotāju pilnībā kontrolē ASV reģistrētais uzņēmums Celanese Corporation, kam ir izšķiroša loma Eiropā veiktajā uzņēmējdarbībā, piemēram, uzņēmējdarbības plānošanā, kontrolē pār ražošanu, iepirkumu un pārdošanas darījumos.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika pieņemts, ka uzņēmuma Celanese Europe GmbH stāvoklis grupā izraisīja darbību, kas atšķīrās no citiem nesaistītajiem ražotājiem pamatregulas 4. panta 2. punkta nozīmē. Tika arī pieņemts, ka ar šo stāvokli uzņēmums varēja būt pasargāts no kaitējošā dempinga negatīvajām sekām. Pie tam, iekļaujot šādu uzņēmumu konstatējumā par nodarīto kaitējumu, tiktu izkropļoti summārie dati par Savienības ražošanas nozares struktūru.

(31)

Tāpēc tika provizoriski noteikts, ka uzņēmums Celanese Europe GmbH nav ņemams vērā, definējot Savienības ražošanas nozari.

(32)

Līdz ar to Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta nozīmē veido divi ražotāji — Ineos Oxide Ltd. un Wacker GmbH., kas ražo 100 % no Savienībā saražotās produkcijas kopapjoma. Turpmāk tie tiks saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(33)

Lai noteiktu to, vai Savienības ražošanas nozarei, kas definēta 28. un turpmākajos apsvērumos, ir nodarīts būtisks kaitējums, pārbaudīja, cik lielā mērā, veicot analīzi, jāņem vērā Savienības ražotāju pašu vajadzībām ražotā ražojuma daudzums.

(34)

Savienības ražošanas nozare attiecīgo ražojumu patiešām pārdod gan a) brīvajā tirgū, gan arī b) pašu vajadzībām paredzētajā tirgū (tajā pašā uzņēmumu grupā). Pašu vajadzībām paredzētajā tirgū attiecīgo ražojumu izmanto kā izejvielu, lai ražotu dažādus ražojumus, ko izmanto krāsās, adhezīvos materiālos, pārklājumos utt.

(35)

Šajā saistībā attiecīgā ražojuma pārdošanu tās pašas grupas uzņēmumiem, kas to izmanto par izejvielu citu uzņēmuma ražojumu ražošanā, uzskata par “izmantošanu pašu vajadzībām”, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem diviem nosacījumiem: i) ražojumu nepārdod par tirgus cenām vai ii) klients nevar brīvi izvēlēties piegādātāju tajā pašā uzņēmumu grupā. Izmeklēšanas gaitā provizoriski konstatēja, ka pārdošana saistītiem subjektiem, kas pērk attiecīgo ražojumu kā izejvielu cita ražojuma ražošanai, uzskatāma par izmantošanu pašu vajadzībām; konstatēja, ka saskaņā ar uzņēmumu tirdzniecības politiku šie saistītie subjekti nevar brīvi izvēlēties piegādātāju.

(36)

Analizējot kaitējumu, šī atšķirība ir būtiska. Tika atzīts, ka vinilacetāts, kas paredzēts izmantošanai pašu vajadzībām, tieši nekonkurē ar no attiecīgās valsts importēto produkciju. Turpretim tika atzīts, ka produkcija, ko paredzēts pārdot brīvajā tirgū, tieši konkurē ar šo importēto ražojumu, jo pārdošana tiek veikta parastos tirgus apstākļos — tas nozīmē brīvu piegādātāja izvēli. Analizējot dažus kaitējuma rādītājus, tas lika nošķirt tirgu pašu vajadzībām un brīvo tirgu.

(37)

Attiecībā uz to tika konstatēts, ka turpmāk minētos ekonomiskos rādītājus, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozari, būtu pamatoti analizēt saistībā ar visu darbību, tas ir, ietverot arī Savienības ražošanas nozares lietošanu pašu vajadzībām, ražošanas jaudu, jaudas izmantošanu, ieguldījumus, krājumus, nodarbinātību, produktivitāti, algas un dempinga starpības lielumu. Tas ir tādēļ, ka šie rādītāji tiek ietekmēti neatkarīgi no tā, vai ražojums nonāk tālākai pārstrādei nākamajā ražošanas posmā uzņēmumā vai uzņēmumu grupā vai pārdošanā brīvajā tirgū.

(38)

Rentabilitātes, naudas plūsmas, no ieguldījumiem gūtā ienākuma un kapitāla piesaistīšanas iespēju analīzi veica brīvā tirgus līmenī tikai tāpēc, ka šo rādītāju ticamību ietekmē fakts, ka cenas tirgū pašu vajadzībām neatspoguļo parastos tirgus apstākļus.

(39)

Citus ar Savienības ražošanas nozari saistītos ekonomiskos rādītājus, tas ir, patēriņu, pārdošanas apjomu, tirgus daļas un cenas Savienības tirgū, analizēja un novērtēja galvenokārt saistībā ar brīvajā tirgū dominējošo situāciju, īpaši, ja pastāv izmērāmi tirgus apstākļi un darījumi tiek veikti normālos tirgus apstākļos, kas ietver brīvu piegādātāja izvēli.

(40)

Attiecībā uz šiem rādītājiem tika ņemts vērā arī pašu vajadzībām paredzētais tirgus un to salīdzināja ar brīvā tirgus datiem, lai noteiktu, vai stāvoklis pašu vajadzībām paredzētajā tirgū varētu mainīt rezultātus, kas gūti, analizējot tikai brīvo tirgu.

(41)

Patēriņu Savienībā noteica, Eurostat norādīto kopējo importēto vinilacetāta apjomu, ko pārbaudīja salīdzinājumā ar apstiprinātajiem ražotāju eksportētāju sniegtajiem datiem par importu no attiecīgās valsts, summējot ar Savienības ražošanas nozares Savienības tirgū pārdotās produkcijas un otra Savienībā esošā ražotāja Savienības tirgū pārdoto apjomu.

(42)

Ņemot vērā piegādātāju mazo skaitu un nepieciešamību aizsargāt konfidenciālos uzņēmējdarbības datus atbilstīgi pamatregulas 19. pantam, izmaiņas patēriņa rādītājos ir indeksētas.

1. tabula

Patēriņš Savienībā

(43)

Attiecīgajā periodā patēriņš visā Savienības tirgū un brīvajā tirgū nedaudz samazinājās — attiecīgi par 1 % un 3 %. Pretēji tam tajā pašā periodā pašu vajadzībām paredzētajā tirgū bija reģistrēts 4 % pieaugums.

(44)

Importa dinamika apjoma un tirgus daļas izteiksmē no attiecīgās valsts ir šāda.

2. tabula

Imports no Amerikas Savienotajām Valstīm

(45)

Attiecīgajā periodā imports visā Savienības tirgū (pašu vajadzībām un brīvajā tirgū) no attiecīgās valsts palielinājās par 48 %. Tā rezultātā šajā periodā tirgus daļa pieauga par 49 %. Tirgus daļa brīvajā tirgū pieauga par 52 %.

(46)

Vidējo importa cenu dinamika no attiecīgās valsts bija šāda.

3. tabula

Importa cenas no Amerikas Savienotajām Valstīm

(47)

Kaut arī IP vērojams neliels palielinājums, vidējās importa cenas no attiecīgās valsts laikā no 2007. gada līdz IP kopumā pazeminājās par 26 %.

(48)

Tika salīdzinātas pārdošanas cenas Savienības tirgū, salīdzinot Savienības ražošanas nozares vidējās pārdošanas cenas brīvajā tirgū un vidējās importa cenas no attiecīgās valsts. Savienības ražošanas nozares attiecīgās pārdošanas cenas vajadzības gadījumā tika koriģētas līdz ražotāja cenu līmenim, t. i., neņemot vērā kravas pārvadājumu izmaksas Savienībā un atskaitot atlaides un rabatus.

(49)

Šīs cenas tika salīdzinātas ar ASV ražotāju eksportētāju, kuri sadarbojās, pārdošanas cenām, no kurām atskaitītas atlaides un kuras vajadzības gadījumā koriģētas līdz CIF cenām ar piegādi līdz Savienības robežai, veicot arī atbilstošas korekcijas attiecībā uz muitošanas un pēcimportēšanas izmaksām.

(50)

Salīdzinājums parādīja, ka izmeklēšanas periodā attiecīgā ražojuma imports no visiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, Savienības tirgū tika pārdots par cenām, kas bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Vidējais samazinājuma līmenis, izteikts procentos no Savienības ražošanas nozares cenām, bija 17,9 %, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, ko iesniedza ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās. Šis samazinājuma līmenis notika laikā, kad cenu dinamika bija negatīva un cenas ievērojami samazinājās.

(51)

Importa dinamiku no citām trešām valstīm parāda turpmākā tabula.

4. tabula

Importa apjomi no citām trešām valstīm

(52)

Attiecīgā perioda sākumā imports no attiecīgās valsts konkurēja ar importu no citām valstīm, tostarp no Taivānas, Ukrainas un Krievijas. Attiecīgā perioda beigās imports no šiem tradicionālajiem avotiem bija samazinājies gandrīz līdz nullei.

(53)

Jauna eksportētājvalsts, Saūda Arābija, kas IP ienāca Savienības tirgū, šajā periodā eksportēja aptuveni 73 000 tonnas. Šo pārmaiņu ietekme uz Savienības ražošanas nozari ir aplūkota 91. un turpmākajos apsvērumos.

(54)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu, izpētot importa dempinga ietekmi uz Savienības ražošanas nozari, tika izvērtēti visi ekonomiskie faktori un rādītāji, kas attiecās uz Savienības ražošanas nozares stāvokli no 2007. gada līdz IP beigām.

(55)

Makroekonomiskos rādītājus (ražošanu, ražošanas jaudu, jaudas izlietojumu, pārdošanas apjomus, tirgus daļu, nodarbinātību, produktivitāti, algas un dempinga starpību lielumus), kā arī mikroekonomiskos rādītājus (krājumus, pārdošanas cenas, rentabilitāti, naudas plūsmu un ienākumus no ieguldījumiem, spēju piesaistīt kapitālu un ieguldījumus, ražošanas izmaksas) novērtēja visas Savienības ražošanas nozares līmenī. Novērtējumu veica, pamatojoties uz informāciju no pārbaudītajām atbildēm uz Savienības ražošanas nozares iesniegtajām anketām.

(56)

Jāatzīmē, ka sūdzības iesniedzējs iegādājās tam piederošās ražotnes tikai 2007. gadā; tāpēc datus par konkrētiem kaitējuma rādītājiem (rentabilitāti, algām, ieguldījumiem, no ieguldījumiem gūtajiem ienākumiem, naudas plūsmu) attiecībā uz 2007. gadu nevarēja iegūt. Tāpēc attiecībā uz šiem rādītājiem analīze tika veikta par laiku no 2008. gada līdz IP. Attiecībā uz pārējiem rādītājiem dati par 2007. gadu bija pieejami. Tāpēc attiecībā uz šiem rādītājiem ir analizēts viss attiecīgais periods (no 2007. gada līdz IP).

(57)

Sūdzības iesniedzējs attiecīgo ražojumu galvenokārt piegādā brīvajam tirgum, turpretim otrs Savienības ražotājs galvenokārt ražo pašu vajadzībām, paredzot nelielu daļu produkcijas brīvajam tirgum. Ņemot vērā to, ka dati kaitējuma analīzes veikšanai ir lielākoties iegūti tikai no diviem avotiem, no kuriem viens galvenokārt ražo pašu vajadzībām, un ņemot vērā to, ka ir secināts, ka vairāku kaitējuma rādītāju noteikšanai viss tirgus jānodala no brīvā tirgus, datus, kas attiecās uz Savienības ražošanas nozari, nācās indeksēt, lai atbilstīgi pamatregulas 19. pantam ievērotu konfidencialitāti.

(58)

Turpmāk norādītajā tabulā ir atspoguļota visas Savienības ražošanas nozares apjoma, ražošanas jaudas un tās izmantojuma dinamika.

5. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums Savienībā

(59)

Kā parādīts tabulā, attiecīgajā periodā kopējais ražošanas apjoms Savienībā samazinājās par 8 %.

(60)

Tajā pašā periodā ražošanas jauda pieauga par 43 %. Tomēr šis jaudas pieaugums nebija saistīts ar jaunu ražošanas līniju izveidi, bet gan ar esošās jaudas efektīvāku izmantošanu.

(61)

Apvienojoties šiem diviem faktoriem, t. i., samazinoties ražošanas apjomam un palielinoties ražošanas jaudai vienā un tajā pašā periodā, jaudas izlietojums attiecīgajā periodā ievērojami samazinājās — par 36 %.

(62)

Skaitļi nākamajā tabulā parāda pārdošanas apjomu, tirgus daļu un vidējo vienas vienības pārdošanas cenu Savienības ražošanas nozarē tādā dalījumā, kas raksturo visu tirgu, pašu vajadzībām paredzēto tirgu un brīvo tirgu.

6. tabula

Pārdošanas apjomi un tirgus daļa

(63)

Kopumā attiecīgajā periodā pārdošanas apjoms samazinājās par 12 %. Brīvajā tirgū šis kritums bija vēl straujāks, apjomam laikā no 2007. gada līdz IP samazinoties par 33 %. Pašu vajadzībām paredzētajā tirgū bija pretēja tendence, un pārdošanas apjoms tajā pašā periodā palielinājās par 13 %.

(64)

Pārdošanas apjoma kritums atspoguļojās tirgus daļā, kas laikā no 2007. gada līdz IP samazinājās par 11 % visā tirgū un par 31 % — brīvajā tirgū. Pašu vajadzībām paredzētajā tirgū atkal bija pretēja tendence, un tajā pašā periodā šis tirgus palielinājās par 9 %.

(65)

Kopējā nodarbinātība laikā no 2007. gada līdz IP bija stabila. Jāatzīmē, ka vinilacetāta ražošana nav darbintensīva, un tāpēc skaitļi, kas raksturo nodarbinātību, nav cieši saistīti ar ražošanas rādītājiem. Tāpēc nodarbinātībai kā rādītājam šai nozarē nav svarīgas nozīmes.

(66)

Attiecīgajā periodā kopējā produktivitāte uz vienu nodarbināto laikā no 2007. gada līdz IP samazinājās par 8 %. Tas notika pēc ražošanas apjoma samazināšanās un ražošanas jaudas palielināšanās, kā skaidrots 58. un turpmākajos apsvērumos.

(67)

Dempinga starpības ir norādītas iepriekš dempinga sadaļā. Visas noteiktās starpības pārsniedza de minimis līmeni. Turklāt, ņemot vērā par dempinga cenām importētā ražojuma apjomus un cenas, faktiskās dempinga starpības ietekme jāuzskata par būtisku.

(68)

Mikroekonomisko rādītāju (krājumu, pārdošanas cenu, rentabilitātes, naudas plūsmas un ienākuma no ieguldījumiem, kapitāla un ieguldījumu piesaistīšanas spējas, ražošanas izmaksu) analīze tika veikta visas Savienības ražošanas nozares līmenī, kā konstatēts 28. un turpmākajos apsvērumos.

(69)

No minētajiem rādītājiem rentabilitātes, algu, ieguldījumu, no ieguldījumiem gūtā ienākuma, naudas plūsmas novērtējums bija galvenokārt jāattiecina uz brīvo tirgu, un tas nozīmēja, ka lielākoties tiktu atspoguļoti sūdzības iesniedzēja sniegtie dati.

(70)

Turklāt, kā skaidrots 56. apsvērumā, sūdzības iesniedzējs nevarēja nodrošināt datus par 2007. gadu attiecībā uz konkrētiem kaitējuma rādītājiem; tāpēc šie rādītāji tika analizēti par laiku no 2008. gada līdz IP.

(71)

Skaitļi turpmākajā tabulā attiecas uz krājumu dinamiku Savienības ražošanas nozarē katrā attiecīgā perioda gadā.

8. tabula

Krājumi

(72)

Attiecīgajā periodā krājumi samazinājās par 31 %. Tomēr šo rādītāju šajā nozarē nevar uzskatīt par būtisku, jo vinilacetāta ražotāji ražo pēc pasūtījuma un parasti viņiem ir ierobežoti krājumi. Faktiski krājumi atbilst tikai dažu nedēļu piegādes apjomam.

(73)

Turpmāk sniegtā tabula parāda cenu dinamiku Savienības ražošanas nozarē tādā dalījumā, kas raksturo visu tirgu, pašu vajadzībām paredzēto tirgu un brīvo tirgu.

9. tabula

Pārdošanas cenas

(74)

Pārdošanas cenas visā Savienības tirgū attiecīgajā periodā samazinājās par 16 %. Pārdošanas cenas samazinājās abos tirgos, kaut arī samazinājums bija krasāks brīvajā tirgū (–23 %) nekā pašu vajadzībām paredzētajā tirgū (–8 %).

(75)

Līdzīgā ražojuma rentabilitāti brīvajā tirgū noteica, izsakot Savienības ražošanas nozarē no līdzīgā ražojuma pārdošanas gūto tīro peļņu pirms nodokļiem procentos no apgrozījuma, ko rada šāda pārdošana.

(76)

Rentabilitāte brīvajā tirgū attiecīgajā periodā samazinājās. IP laikā katru mēnesi radās zaudējumi. Tas notika pārdošanas apjoma un pārdošanas cenas straujas samazināšanās rezultātā.

(77)

Turpmāk norādītajā tabulā redzams, ka Savienības ražošanas nozare ir palielinājusi ieguldījumus attiecīgajā ražojumā, pat samazinoties rentabilitātei. Ieguldījumi tika galvenokārt veikti ražošanas tehnoloģijas un procesu uzlabošanai un uzturēšanai, lai uzlabotu efektivitāti.

10. tabula

Ieguldījumi

(78)

Attiecīgajā periodā ieguldījumi palielinājās par 27 %.

(79)

Neraugoties uz palielinātajiem ieguldījumiem, ienākumi no ieguldījumiem attiecīgajā ražojumā neatbilda gaidītajam un no 2008. gada līdz IP samazinājās.

(80)

Naudas plūsmas samazinājums, kas arī bija vērojams laikā no 2008. gada līdz IP, norāda, ka Savienības ražošanas nozarē pastāvīgi samazinājās spēja radīt naudas plūsmu un līdz ar to finanšu stāvoklis Savienības ražošanas nozarē pasliktinājās.

(81)

Tāpēc, palielinot ieguldījumus, nozare vēl aizvien apliecināja spēju piesaistīt kapitālu; tomēr šo spēju mazina pārdošanas apjoma samazināšanās un aizvien lielākas grūtības radīt naudas plūsmu.

(82)

Stāvokļa analīze Savienības ražošanas nozarē liecina par lejupejošu tendenci visiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem. Neraugoties uz diezgan stabilo patēriņu, ražošanā attiecīgajā periodā kopumā bija kritums par 8 %. Tajā pašā periodā Savienības ražošanas nozare zaudēja 11 % no kopējās tirgus daļas un 33 % no brīvā tirgus daļas. Vienlaikus imports no attiecīgās valsts palielinājās par 48 %.

(83)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms samazinājās par 12 %. Vēl izteiktāka lejupslīde bija vērojama attiecībā uz pārdošanas apjomiem brīvajā tirgū, kas attiecīgajā periodā samazinājās par 33 %.

(84)

Vienlaicīgi ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma samazinājumu notika arī kopējo cenu samazinājums par 16 %. Tāpat kā attiecībā uz pārdošanas apjomu stāvoklis bija vēl ļaunāks brīvajā tirgū, kur tika novērots cenu samazinājums par 23 %. Pārdošanas apjoma zaudējums kopā ar cenu samazinājumu ietekmēja peļņas līmeni un radīja zaudējumus katru IP mēnesi.

(85)

Vienīgie rādītāji, kas uzrādīja pozitīvu tendenci, bija ieguldījumi, kas palielinājās par 27 %, tāpat kā spēja piesaistīt kapitālu. Tomēr ieguldījumi nesasniedza gaidīto un samazinājās laikā no 2008. gada līdz IP.

(86)

Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšana apliecināja, ka gadījumā, ja šāds stāvoklis turpināsies, izmeklēšanā konstatētie zaudējumi varētu novest pie tā, ka Savienības ražošanas nozare pārtrauc ražot ievērojamus vinilacetāta apjomus pārdošanai brīvajā tirgū.

(87)

Saskaņā ar iepriekš norādīto Savienības ražošanas nozarei IP ir nodarīts būtisks kaitējums.

(88)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Turklāt tika pārbaudīti arī citi zināmie faktori, kas nav imports par dempinga cenām un kas būtu varējuši nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, lai pārliecinātos, ka šo citu faktoru izraisītais kaitējums netiek saistīts ar importu par dempinga cenām.

(89)

Ir nepārprotama sakritība laikā starp importa dempinga palielināšanos no 2007. gada līdz IP un vienlaicīgo Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zudumu šajā pašā laikā. Izmeklēšanā ir konstatēta arī importa dempinga negatīvā ietekme uz cenām, kā rezultātā cenas Savienības ražošanas nozarē pastāvīgi samazinājās, tādējādi mazinot nozares rentabilitāti.

(90)

Vairākas personas apgalvoja, ka lielāks importa apjoms vienkārši aizstāj to importa apjomu, kas agrāk tika ievests no citām valstīm un/vai apmierina augošo pieprasījumu ES tirgū. Tomēr šo apgalvojumu neapliecina ne tie skaitļi, kas attiecas uz importu (sk. 2. tabulu), nedz arī tie, kuri attiecas uz patēriņu (sk. 1. tabulu). Šajā saistībā jāatgādina, ka patēriņš, kā redzams no 43. apsvēruma, attiecīgajā periodā bija diezgan stabils un pat mazliet samazinājās, turpretim importa apjoms no ASV pieauga par 48 %.

(91)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma cēlonis ir VAM imports no Saūda Arābijas.

(92)

Saūda Arābija patiešām, kā norādīts 53. apsvērumā, ir otra lielākā valsts pēc ASV, no kuras uz Savienību eksportē VAM. No Saūda Arābijas importētais ražojums nokļuva tirgū tikai IP laikā.

(93)

Eurostat skaitļi, kas norādīti 11. tabulā, rāda no Saūda Arābijas un citām trešām valstīm importētā ražojuma cenas.

11. tabula

Trešo valstu eksportētā ražojuma pārdošanas cena

(94)

Tabula liecina, ka no Saūda Arābijas importētā ražojuma vidējā cena (EUR 636) ir salīdzināma ar importētā ražojuma cenu no citām trešām valstīm, kas vidēji bija EUR 633, un par 11 % pārsniedz vidējo ASV cenu (EUR 573).

(95)

Tas, ka Saūda Arābija darbojās tajā pašā cenu segmentā kā citi importētāji, kuru cenas ievērojami atšķiras no ASV eksporta cenām, norāda, ka Saūda Arābijas ražotāji eksportētāji saistībā ar cenu noteikšanu un potenciālas ietekmes radīšanu uz Savienības ražotājiem, rīkojas atšķirīgi no ASV.

(96)

Tāpēc var provizoriski secināt, ka imports no Saūda Arābijas neliek apšaubīt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ASV un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(97)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ražošanas un pārdošanas apjoma samazināšanās Savienības ražošanas nozarē ir saistāma ar patēriņa samazināšanos. Šīs personas arī apgalvoja, ka vidējo pārdošanas cenu pakāpeniskā samazināšanās bija pasaules ekonomiskās krīzes rezultāts.

(98)

Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka ekonomiskās krīzes laikā visiem naftas ķīmijas produktu ražotājiem, tostarp VAM ražotājiem, bija nopietni zaudējumi, un tāpēc zaudējumi, kurus cietusi Savienības ražošanas nozare, nav saistāmi ar importu par dempinga cenu no attiecīgās valsts.

(99)

Tomēr šī izmeklēšana, kā minēts 41.–43. apsvērumā, atklāja, ka patēriņa samazinājums Savienības brīvajā tirgū attiecīgajā periodā bija neievērojams. Tāpēc ekonomiskā krīze, tās ietekmei izpaužoties samazinātā patēriņā, nevarēja būt iemesls krasajam pārdošanas apjoma kritumam, kā norādīts 62.–64. apsvērumā.

(100)

Savienības ražošanas nozares rentabilitātes analīze brīvajā tirgū liecina, ka VAM ražotāji cieta īpašus zaudējumus salīdzinājumā ar citu līdzīgu ķīmisko produktu ražotājiem. Turklāt šo citu produktu rentabilitāte pēc krīzes atjaunojās, turpretim stāvoklis VAM ražošanā turpināja pasliktināties. Tas liek provizoriski secināt, ka, neraugoties uz krīzes gandrīz neapšaubāmo ietekmi uz VAM ražošanu, tā jāaplūko atsevišķi no citām naftas ķīmijas nozarēm sūdzības iesniedzēja pastāvīgi ciesto zaudējumu dēļ, kas turpinājās pēc krīzes un bija tieši saistīti ar ražojuma importu no ASV par zemu cenu. Tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(101)

Ņemot vērā minēto, tiek provizoriski secināts, ka ekonomiskā krīze nav palielinājusi Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu tādā mērā, ka būtu pamats apšaubīt cēloņsakarību starp kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un importu par dempinga cenu no ASV.

(102)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka sūdzības iesniedzējs ir pats daļēji destabilizējis savu stāvokli, recesijas laikā papildus palielinot ražošanas jaudu. Tika apgalvots, ka tirdzniecības apjoma un peļņas samazinājumu izraisīja recesija un sūdzības iesniedzēja nepareizi pieņemti lēmumi, veicot uzņēmējdarbību.

(103)

Vairākas ieinteresētās personas turklāt apgalvoja, ka galvenais kaitējuma cēlonis ir sūdzības iesniedzēja uzņēmumā izmantotā tehnoloģija. Attiecīgajā periodā sūdzības iesniedzēja darbībā ir bijuši vairāki pārtraukumi un nepārvaramas varas izraisītas situācijas, un tika apgalvots, ka sūdzības iesniedzēja pārdošanas apjomu samazināšanās ir saistīta ar daudzajiem ražošanas pārtraukumiem un nevis importu no ASV par dempinga cenām. Līdzīgi argumenti tika izteikti attiecībā uz sūdzības iesniedzēja rentabilitāti.

(104)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka sūdzības iesniedzējam nevajadzēja palielināt ražošanas jaudu globālās ekonomiskās lejupslīdes laikā, jāatgādina, ka sūdzības iesniedzējs neiegādājās papildu jaudu, bet gan tikai palielināja jau esošo jaudu, optimizējot procesus. Tas uzskatāms par saprātīgu uzņēmēja lēmumu tirgū, kurā patēriņš kopumā ir stabils, bet pārdošanas apjomi samazinās, jo jākonkurē ar importa produkciju par zemām cenām. Tādēļ šis apgalvojums tiek provizoriski noraidīts.

(105)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka sūdzības iesniedzējam radīto kaitējumu izraisīja tehnisko problēmu izraisītie darbības pārtraukumi, ar ko saskārās sūdzības iesniedzējs, izmeklēšana parādīja, ka VAM ražošanas procesā ir cikliski jāveic tehniskās apkopes un uzturēšanas pasākumi un ražotne regulāri ar plānotiem starplaikiem jāslēdz. Tāpēc trīs no pieciem pārtraukumiem ir uzskatāmi par VAM ražotnes parasto darba ciklu.

(106)

Turklāt tika konstatēts, ka visi trīs plānotie pārtraukumi bija saistīti ar sūdzības iesniedzēja apzinātu lēmumu pārtraukt ražošanu tajā laikā, kad importa dempinga radītais cenu spiediens bija tik spēcīgs, ka sūdzības iesniedzējs nespēja veikt piegādes par ilgtspējīgām cenām. Šajos pārtraukuma periodos sūdzības iesniedzējam bija pietiekami krājumi, lai apmierinātu pieprasījumu pēc maziem apjomiem, par kuriem bija noslēgti līgumi vai kurus varēja pārdot par tūlītēju samaksu. Turklāt krājumu līmeņa samazināšanās, kas norādīta 72. apsvērumā, apstiprina, ka attiecīgajā periodā piegāde netika pārtraukta.

(107)

Tādējādi tika konstatēts, ka pārtraukumiem sūdzības iesniedzēja ražotnē kopumā nebija tādas ietekmes, kas liktu apšaubīt cēloņsakarību. Tāpēc ieinteresēto personu izteiktie argumenti attiecībā uz pašu radīto kaitējumu tika noraidīti.

(108)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka par vienu no galvenajiem sūdzības iesniedzēja grūtību cēloņiem uzskatāms nevis imports par dempinga cenu, bet gan tā atkarība no ārējiem izejvielu piegādātājiem. Tika arī apgalvots, ka ASV eksportētāji bauda dabisku konkurences priekšrocību, jo viņiem ir pieejamas lētākas izejvielas, t. i., etilēns un etiķskābe.

(109)

Attiecībā uz apgalvojumu par problēmām, ko sūdzības iesniedzējam rada izejvielu avotu pieejamība, iepriekš minētais arguments ir nepamatots, jo tika konstatēts, ka arī sūdzības iesniedzējs izmanto materiālus par lētākām cenām no piegādātāja, kurš tos ražo uz vietas šā paša uzņēmuma teritorijā, kā arī no sabiedrības meitasuzņēmuma. Tādējādi galveno izejvielu cenas bija salīdzināmas ar cenām, kas bija pieejamas attiecīgās valsts tirgum.

(110)

Tādējādi, lai gan galveno izejvielu kopējās cenas, ko izmanto VAM ražošanā, patiešām varēja būt zemākas ASV nekā Savienības tirgū, tas neietekmēja ražotāja izmaksas.

(111)

To, ka atšķirība izejvielu cenās varēja tikai daļēji ietekmēt problēmas, kas radās sūdzības iesniedzējam, apstiprināja arī ievērojami lielāka rentabilitāte, kura bija vērojama attiecībā uz citiem sūdzības iesniedzēja ražotajiem ražojumiem, kas satur tās pašas izejvielas.

(112)

Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka izejvielu cenām nebija tādas ietekmes, kas liktu apšaubīt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ASV un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(113)

Tādējādi tiek secināts, ka starp kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un importu par dempinga cenām no ASV ir cēloņsakarība. Ir veikta citu kaitējuma iespējamo cēloņu — importa no citām trešām valstīm ietekme, ekonomiskās krīzes ietekme, ražotāju eksportētāju dabiskā konkurences priekšrocība saistībā ar izejvielām un pašu nodarīts kaitējums — analīze, tomēr neviens no tiem nav radījis tādu ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē, kas liktu apšaubīt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ASV un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

(114)

Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš veikto analīzi par visu zināmo faktoru ietekmi uz stāvokli Savienības ražošanas nozarē, tiek provizoriski secināts, ka pastāv cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām no ASV un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izmeklēšanas periodā.

(115)

Izmeklēšana liecināja, ka Savienības ražošanas nozarei tiek nodarīts būtisks kaitējums tāpēc, ka tiek importēti ražojumi par dempinga cenām, kurus pārdod ievērojami lētāk, kā aprakstīts 48. un turpmākajos apsvērumos.

(116)

Savienības ražošanas nozarē tiek veikti ieguldījumi, lai uzlabotu efektivitāti, un pakāpeniski vienkāršo ražošanas procesu. Ir sagaidāms, ka pasākumu piemērošana novērsīs turpmāku negodīgu konkurenci, ko rada imports par zemu dempinga cenu, un tādējādi ļaus Savienības ražošanas nozarei atgūties.

(117)

No otras puses, ja pasākumi netiktu noteikti, Savienības ražošanas nozares pašreizējais finansiālais stāvoklis un rentabilitāte, kas šajā izmeklēšanā analizēta 54. un turpmākajos apsvērumos, nav pietiekami stipra, lai turpinātu pretoties importa dempinga radītajam spiedienam. Tā sekas varētu izraisīt brīvajam tirgum paredzētās ražošanas pārtraukšanu vai ievērojamu samazināšanu Savienības ražošanas nozarē.

(118)

Ņemot vērā minēto analīzi, sagaidāms, ka pagaidu pasākumu noteikšana nāks par labu Savienības ražošanas nozarei.

(119)

Komisija izsūtīja anketas diviem tai zināmajiem nesaistītajiem importētājiem, kuri pieteicās līdz termiņam, kas bija noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(120)

Izmeklēšana parādīja, ka būtiska daļa no šā importētāja kopējā apgrozījuma ir saistīta ar attiecīgo ražojumu.

(121)

Tika analizēta maksājumu ietekme uz importētāja rentabilitāti. Analīze liecināja, ka peļņa un uzcenojums tā importam ir tādā līmenī, ka pasākumu ieviešana patiešām varētu samazināt tā peļņu. Tādējādi, raugoties no izmaksu perspektīvas, ja pasākumi tiktu ieviesti, tie, ļoti iespējams, ietekmētu importētāja uzņēmējdarbību. Tomēr importētājs apliecināja, ka tas spētu pārnest vismaz daļu izmaksu pieauguma uz saviem klientiem, ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, kur pieprasījums ir sagaidāms nemainīgs. Turklāt izmeklēšanā atklājās, ka importētājs var pārslēgties uz ražojuma iegūšanu no ražotājiem, uz kuriem maksājums neattiecas, piemēram, Taivānas eksportētājiem vai Savienības ražotājiem.

(122)

Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka pasākumu noteikšanai būtu ierobežota ietekme uz importētājiem.

(123)

Lietotāji ir izrādījuši lielu interesi par šo lietu. Izmeklēšanā sadarbojās divpadsmit lietotāji; diviem no tiem tika pārbaudītas ziņas par importa apjomu no attiecīgās valsts. Šie uzņēmumi atrodas dažādās Savienības vietās un darbojas rūpnieciskās izmantošanas jomā, piemēram, pārklājumu, krāsu un adhezīvo materiālu ražošanā.

(124)

To lietotāju, kuri sadarbojās, importa apjoms atbilst aptuveni trešdaļai no kopējā apjoma, ko importē no ASV pēc Eurostat datiem. Izmeklēšana atklāja, ka lietotājiem, kuri sadarbojās, 30 % no iepirktajiem vinilacetāta monomēriem ir ASV izcelsmes un 57 % — ES izcelsmes.

(125)

Izmeklēšana atklāja, ka VAM izmaksas vidēji veido aptuveni trešdaļu no ražošanas izmaksām tiem diviem lietotājiem, kuru sniegtā informācija tika pārbaudīta.

(126)

Daži lietotāji apgalvoja, ka pasākumu noteikšana palielinātu viņu ražošanas izmaksas un asās cenu konkurences dēļ tirgū būtu grūti pieprasīt klientam segt cenu starpību. Saskaņā ar izteiktajiem apgalvojumiem šīs grūtības var izraisīt vai nu lietotāju tirgus daļas samazināšanos par labu konkurentiem ārpus Savienības, vai ražošanas pārslēgšanu no pašreizējā ražošanas procesa uz citiem, kuros attiecīgais ražojums netiek izmantots. Saskaņā ar izteiktajiem apgalvojumiem pasākumu galīgās sekas būtu lietotāju peļņas normu ievērojama samazināšanās.

(127)

Divi no šiem lietotājiem apgalvoja, ka, samazinoties peļņas normai, samazināsies ieguldījumi ražošanā un tā rezultātā cietīs nodarbinātība.

(128)

Attiecībā uz apgalvojumu par peļņas normas samazināšanos, ņemot vērā lietotāju veselīgo rentabilitātes līmeni, sagaidāms, ka gadījumā, ja lietotāji nevarēs segt cenu starpību uz savu klientu rēķina, maksājumu noteikšana tikai nedaudz samazinās viņu peļņas normu. Tāpēc maz ticams, ka ieguldījumi ražošanā tiks pārtraukti un nelabvēlīgā ietekme uz nodarbinātību būs ievērojama. Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums tiek noraidīts.

(129)

Attiecībā uz apgalvojumu par to, ka pasākumu piemērošana attiecīgā ražojuma importam kaitētu Savienības lietotāju konkurētspējai, jo tā palielinātu ražošanas izmaksas un nāktu par labu pakārtoto ražojumu importam no trešām valstīm, jāatgādina, ka maksājumu mērķis nav apturēt importu un pasākumu līmenis nav tāds, ka tas neļautu lietotājiem izmantot piegādes no ASV. Antidempinga maksājumu mērķis ir atjaunot godīgus līdzvērtīgas konkurences apstākļus Savienības tirgū saistībā ar attiecīgo ražojumu. Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka no lietotāju patērētajiem VAM tikai trešā daļa ir ASV izcelsmes, apgalvojums tiek noraidīts.

(130)

Papildus iepriekš minētajam jāuzsver — daudzi lietotāji ziņoja, ka, tā kā vinilacetāta monomēru piegādes avotu nav daudz, Savienības izcelsmes VAM piegāde pietiekamā daudzumā ir prioritāte. Šajā saistībā jāatgādina, ka izmeklēšana liecina par iespējamību, ka pasākumu nenoteikšanas gadījumā Savienības ražošanas nozare var gandrīz pilnīgi pārstāt piegādāt VAM brīvajā tirgū. Tāpēc saistībā ar piegādes diversifikāciju pasākumu noteikšana būtu arī Savienības lietotāju interesēs.

(131)

Ņemot vērā iepriekš minēto, provizoriski jāsecina, ka pasākumu noteikšanas negatīvā ietekme uz lietotājiem būtu ierobežota.

(132)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka no pieejamās informācijas par Savienības interesēm neizriet nepārprotams secinājums, ka pagaidu pasākumu noteikšana ASV izcelsmes vinilacetāta importam nenāktu par labu Savienības interesēm.

(133)

Ņemot vērā secinājumus, kuri izdarīti attiecībā uz dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, jānosaka antidempinga pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu, ko imports par dempinga cenām rada Savienības ražošanas nozarei.

(134)

Šo pasākumu līmeņa noteikšanai tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma novēršanai.

(135)

Aprēķinot kaitējumu nodarošā dempinga ietekmes novēršanai nepieciešamo maksājuma summu, uzskatīja, ka pasākumiem jābūt tādiem, kas ļautu Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, kādu šāda veida nozare attiecīgajā segmentā, pamatoti spriežot, varētu gūt normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām, pārdodot līdzīgu ražojumu Savienībā.

(136)

Tāpēc kaitējuma novēršanas līmeni aprēķināja, izmantojot importa par dempinga cenām vidējo cenu salīdzinājumu ar Savienības ražošanas nozares mērķa cenu. Mērķa cenu noteica, pievienojot Savienības ražošanas nozares izmaksām mērķa peļņas normu. Mērķa peļņas normu provizoriski noteica 9,9 % līmenī. Šo peļņas normu noteica, ņemot vērā rentabilitāti, kuras pamatā ir vidējā peļņa (ko nosaka kā tīro peļņu pirms nodokļiem, procentu maksājumiem, nolietojuma un amortizācijas maksājumu atskaitīšanas (EBITDA) no pārdošanas), kuru 2007.–2009. gada periodā guva naftas ķīmijas uzņēmumi nozarē, kas līdzinās VAM ražošanai.

(137)

No tā izrietošā pārdošanas cenu samazinājuma starpība pārsniedz 30 %.

(138)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu tiek uzskatīts, ka attiecīgās valsts izcelsmes importam jānosaka antidempinga pagaidu pasākumi dempinga vai kaitējuma starpības apmērā atkarībā no tā, kura ir mazāka, saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu. Šajā gadījumā maksājumu likme attiecīgi jānosaka konstatēto dempinga starpību līmenī.

(139)

Individuālās uzņēmumiem noteiktās antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas secinājumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Šīs maksājumu likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi piemēro tikai to ražojumu importam, kuru izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs un kurus ražojuši attiecīgie uzņēmumi — minētie konkrētie subjekti. Importētie ražojumi, ko ražojis cits, šīs regulas rezolutīvajā daļā īpaši nenosaukts uzņēmums, tostarp subjekti, kuri ir saistīti ar īpaši nosauktajiem uzņēmumiem, nevar izmantot šīs likmes, un uz tiem attiecas maksājuma likme, kas piemērojama “visiem pārējiem uzņēmumiem”.

(140)

Pieprasījums piemērot šīs individuālās uzņēmuma antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības struktūru izveidošanas) nekavējoties jānosūta Komisijai (3), pievienojot visu attiecīgo informāciju, īpaši par izmaiņām uzņēmuma darbībā, kas saistītas ar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam, piemēram, saistībā ar uzņēmuma nosaukuma maiņu vai pārmaiņām ražošanas un tirdzniecības struktūrās. Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, vajadzības gadījumā izdarīs attiecīgus grozījumus regulā, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kas izmanto individuālās maksājuma likmes.

(141)

Pamatojoties uz iepriekš izklāstīto, ierosināto pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cenas pie Savienības robežas, ir šādas.

(142)

Labas pārvaldības labad ir jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas pieteikušās termiņā, kurš norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, var rakstveidā paust savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas nolūkā izdarītie konstatējumi attiecībā uz antidempinga maksājumu noteikšanu ir provizoriski un tos var pārskatīt, lai izdarītu galīgus konstatējumus,