EUR-Lex Access to European Union law
This document is an excerpt from the EUR-Lex website
Document 32009D0404
2009/404/ЕC: Council Decision of 25 May 2009 on the conclusion of the Agreement between the European Community and the Swiss Confederation amending the Agreement between the European Community and the Swiss Confederation on trade in agricultural products
2009/404/ЕK: Padomes Lēmums ( 2009. gada 25. maijs ) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
2009/404/ЕK: Padomes Lēmums ( 2009. gada 25. maijs ) par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
OV L 136, 30.5.2009, p. 1–1
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV) Šis dokuments ir publicēts īpašajā(-os) izdevumā(–os)
(HR)
In force
ELI: http://data.europa.eu/eli/dec/2009/404/oj
30.5.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 136/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2009. gada 25. maijs)
par to, lai noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
(2009/404/EK)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 133. pantu saistībā ar tā 300. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu,
ņemot vērā Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Komisija Kopienas vārdā ir risinājusi sarunas par Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību. |
(2) |
Saskaņā ar Padomes 2008. gada 18. decembris. Lēmumu nolīgumu kopā ar tam pievienoto nobeiguma aktu Eiropas Kopienas vārdā parakstīja 2009. gada 14. maijs, ņemot vērā tā iespējamo noslēgšanu vēlāk. |
(3) |
Šajā lēmumā minētais nolīgums būtu jāapstiprina, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo Kopienas vārdā tiek apstiprināts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību kopā ar deklarācijām, kas pievienotas tā nobeiguma aktam (1).
2. pants
Padomes priekšsēdētājs Kopienas vārdā sniedz nolīguma 4. pantā paredzēto paziņojumu.
3. pants
Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2009. gada 25. maijs.
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
J. ŠEBESTA
(1) Nolīguma tekstu skatīt šā Oficiālā Vēstneša 2 . lpp.
30.5.2009 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 136/2 |
NOLĪGUMS
starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību
EIROPAS KOPIENA,
turpmāk “Kopiena”, un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJA,
turpmāk “Šveice”,
abas kopā turpmāk “Puses”,
TĀ KĀ Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību, turpmāk “Nolīgums”, stājās spēkā 2002. gada 1. jūnijā,
TĀ KĀ saskaņā ar Nolīguma 6. pantu ir izveidota Apvienotā lauksaimniecības komiteja, kas ir atbildīga par Nolīguma pārvaldību un tā labu darbību, turpmāk “komiteja”,
TĀ KĀ 11. pants saistībā ar 5. panta 2. punktu nosaka, ka komiteja var nolemt grozīt Nolīguma 1. un 2. pielikumu un pārējo pielikumu papildinājumus, izņemot 11. pielikumu. Kopš Nolīguma stāšanās spēkā komiteja ir nolēmusi izdarīt vairākus grozījumus attiecībā uz Nolīguma pielikumu un to papildinājumu pārvaldību, jo īpaši ņemot vērā atjauninājumus un korekcijas, kas vajadzīgas, lai padziļinātu Nolīgumā paredzētos divpusējos sakarus,
TĀ KĀ daži atjauninājumi un korekcijas, kas vajadzīgas, lai ņemtu vērā Kopienas un Šveices tiesību aktu attīstību, neietilpst komitejai piešķirtajās pilnvarās. Tāpēc ir jāgroza Nolīguma pielikumi un jāpaplašina komitejas pilnvaras, grozot 11. pantu, lai atvieglotu Nolīguma pielikumu turpmākos atjauninājumus un korekcijas,
TĀ KĀ ir ietvertas arī korekcijas, kas izriet no Eiropas Savienības paplašināšanās, jo īpaši korekcijas aizsargāto vīnu un stipro alkoholisko dzērienu nosaukumu sarakstos. Turklāt jāparedz divpusējo sakaru padziļināšanās attiecībā uz šādiem aspektiem: 4. un 5. pielikuma darbības jomu noteikšana, sadarbības pastiprināšana vīna kontroles jomā (7. pielikums), bioloģiskās ražošanas attiecīgo pārbaudes režīmu līdzvērtīgums (9. pielikums) un kultūraugu sugu šķirņu kopējā kataloga sastādīšana (6. pielikums),
IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.
1. pants
Nolīgumu groza šādi:
1) |
Nolīguma 11. pantu aizstāj ar šādu pantu: “11. pants Grozījumi Komisija var nolemt grozīt Nolīguma pielikumus un pielikumu papildinājumus.”; |
2) |
Nolīguma 4. pielikuma 1. pantā numurē pašreizējo punktu un pievieno šādu 2. punktu: “2. Atkāpjoties no Nolīguma 1. panta, šis pielikums attiecas uz visiem augiem, augu produktiem un citām 1. papildinājumā iekļautajām precēm, kā minēts 1. punktā.”; |
3) |
Nolīguma 4. pielikuma 2. panta 3. punktu aizstāj ar šādu punktu: “3. Puses savstarpēji atzīst augu pases, ko izdevušas organizācijas, kas apstiprinātas attiecīgajās iestādēs. Minēto organizāciju sarakstu, kas tiek regulāri atjaunināts, var saņemt no 3. papildinājumā iekļautajām iestādēm. Tādas pases apliecina atbilstību to tiesību aktiem, kas iekļauti 2. papildinājumā, kā paredzēts 2. punktā, un tiek uzskatīts, ka tie atbilst dokumentācijas prasībām, kas tur noteiktas attiecībā uz augu, augu produktu un citu 1. papildinājumā iekļauto izstrādājumu pārvietošanu attiecīgo Pušu teritorijās, kā paredzēts 1. pantā.”; |
4) |
Nolīguma 4. pielikuma 3. papildinājumu aizstāj ar jaunu 3. papildinājumu, kas izklāstīts šā nolīguma I pielikumā; |
5) |
Nolīguma 5. pielikuma 1. pantā iekļauj šādu 2.a punktu: “2.a Atkāpjoties no Nolīguma 1. panta, šis pielikums attiecas uz visiem produktiem, uz ko attiecas 1. papildinājumā iekļautās tiesību normas, kā minēts 2. punktā.”; |
6) |
Nolīguma 6. pielikuma 5. un 6. pantu aizstāj ar šādiem pantiem: “5. pants Šķirnes 1. Neskarot 3. punktu, Šveice atļauj savā teritorijā tirgot Kopienā apstiprinātu šķirņu sēklas attiecībā uz sugām, kas minētas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautajos tiesību aktos. 2. Neskarot 3. punktu, Kopiena atļauj savā teritorijā tirgot Šveicē apstiprinātu šķirņu sēklas attiecībā uz sugām, kas minētas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautajos tiesību aktos. 3. Puses kopīgi izveido šķirņu katalogu par tām sugām, kas minētas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautajos tiesību aktos – gadījumos, kad Kopiena paredz kopīgu katalogu. Puses atļauj tirgot savā teritorijā to šķirņu sēklas, kas iekļautas tādā kopīgi izveidotā katalogā. 4. Šā panta 1., 2. un 3. punktu nepiemēro ģenētiski modificētām šķirnēm. 5. Puses informē viena otru par atzīšanas pieteikumiem un šo pieteikumu atsaukumiem, kā arī par jaunu šķirņu reģistrēšanu valsts katalogā un par jebkādiem tā grozījumiem. Pēc pieprasījuma tās sniedz viena otrai īsu aprakstu par galvenajām īpašībām, kas attiecas uz katras jaunas šķirnes izmantošanu, un par īpašībām, pēc kurām kādu šķirni var atšķirt no citām zināmajām šķirnēm. Katra Puse tur otras Puses rīcībā datnes, kurās ietverts katras apstiprinātās šķirnes apraksts un skaidrs kopsavilkums par apstiprināšanas pamatojumu. Ģenētiski modificētu šķirņu gadījumā Puses informē viena otru par riska novērtējuma rezultātiem attiecībā uz šādu šķirņu izplatīšanu vidē. 6. Puses var veikt tehniskas apspriedes, lai novērtētu datus, ar kuriem katra Puse pamato konkrētas šķirnes apstiprināšanu. Attiecīgā gadījumā Darba grupa sēklu jautājumos tiek informēta par tādu apspriežu rezultātiem. 7. Puses izmanto pašreizējās datorizētās informācijas apmaiņas sistēmas vai vēl izstrādājamas sistēmas, lai atvieglotu informācijas apmaiņu, kā minēts 5. punktā. 6. pants Atkāpes 1. Kopienas un Šveices atzītās atkāpes, kas iekļautas 3. papildinājumā, Šveice un Kopiena attiecīgi ļauj piemērot to augu sugu sēklu tirdzniecībā, uz ko attiecas 1. papildinājuma 1. iedaļā iekļautie tiesību akti. 2. Puses informē viena otru par jebkurām atkāpēm sēklu tirdzniecībā, ko tās plāno ieviest savā teritorijā vai tās daļā. Īslaicīgu atkāpju gadījumā vai tādu atkāpju gadījumā, kam jāstājas spēkā tūlīt, pietiek ar ex-post paziņojumu. 3. Atkāpjoties no 5. panta 1. un 3. punkta, Šveice var nolemt aizliegt tirgot savā teritorijā tādu šķirņu sēklas, kas apstiprinātas Kopienas kopējā katalogā. 4. Atkāpjoties no 5. panta 2. un 3. punkta, Kopiena var nolemt aizliegt tirgot savā teritorijā tādu šķirņu sēklas, kas apstiprinātas Šveices valsts katalogā. 5. Šā panta 3. un 4. punktu piemēro gadījumos, kas paredzēti abu pušu tiesību aktos, kuri iekļauti 1. papildinājuma 1. iedaļā. 6. Abas puses var izmantot 3. un 4. punktu:
7. Šā panta 6. punktu pēc analoģijas piemēro to augu sugu šķirnēm, uz ko attiecas noteikumi, kuri atbilstīgi 4. pantam pievienoti sarakstam 1. papildinājuma 1. iedaļā pēc šā pielikuma stāšanās spēkā. 8. Puses var veikt tehniskas apspriedes, lai novērtētu 1. līdz 4. punktā minēto atkāpju ietekmi uz šo pielikumu. 9. Šā panta 8. punktu nepiemēro, ja Kopienas dalībvalstis ir atbildīgas par lēmumiem par atkāpēm atbilstīgi tiesību aktiem, kas iekļauti 1. papildinājuma 1. iedaļā. Šā panta 8. punktu nepiemēro atkāpēm, ko līdzīgos gadījumos pieņēmusi Šveice.”; |
7) |
Nolīguma 7. pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu: “2. pants Šo pielikumu piemēro vīna nozares produktiem, kā noteikts 4. papildinājumā minētajos tiesību aktos.”; |
8) |
Nolīguma 7. pielikuma 5., 6. un 7. pantu aizstāj ar šādiem pantiem: “5. pants 1. Puses veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar šo pielikumu, lai nodrošinātu to nosaukumu savstarpēju aizsardzību, kas minēti 6. pantā un ko izmanto vīna nozares produktu aprakstam un noformējumam 2. panta nozīmē un kuru izcelsme ir Pušu teritorijā. Tādēļ katra Puse ievieš atbilstošus juridiskos līdzekļus, lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību un novērstu to, ka ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un tradicionālos apzīmējumus izmanto tādu vīna nozares produktu aprakstam, uz ko attiecīgā norāde vai apzīmējums neattiecas. 2. Ievērojot 3. līdz 8. punktu, Pušu aizsargātos nosaukumus rezervē tikai tiem produktiem, kuru izcelsme ir tās Puses teritorijā, uz ko tie attiecas, un tos var izmantot tikai atbilstīgi minētās Puses normatīvajos aktos noteiktajiem nosacījumiem. 3. Šā panta 1. un 2. punktā minētā aizsardzība jo īpaši izslēdz iespēju izmantot aizsargātu nosaukumu 2. pantā minētajiem vīna nozares produktiem, izņemot tos, kuriem tāds nosaukums ir rezervēts, pat ja:
4. Homonīmu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu gadījumā:
5. Tradicionālā apzīmējuma aizsardzību piemēro tikai tai valodai (tām valodām), kurā (kurās) tas norādīts 2. papildinājumā. 6. Tradicionālā apzīmējuma aizsardzību piemēro tikai tā izmantošanai attiecībā uz to (tām) vīna kategoriju(-ām), uz ko ir norādes 2. papildinājumā. 7. Tradicionālo apzīmējumu homonīmu gadījumā:
8. Komiteja vajadzības gadījumā var noteikt praktiskus izmantošanas nosacījumus, lai ļautu atšķirt 4. un 7. punktā minētās homonīmās norādes vai apzīmējumus, paturot prātā vajadzību godīgi izturēties pret attiecīgajiem ražotājiem un nodrošināt, lai netiek maldināti patērētāji. 9. Ar šo Puses atsakās no tiesībām izmantot Līguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS), 24. panta 4., 6. un 7. punktu, lai atteiktos piešķirt aizsardzību kādam otras Puses nosaukumam. 10. Ekskluzīvo aizsardzību, kas paredzēta šā panta 1., 2. un 3. punktā, piemēro nosaukumam “Champagne”, kas ir ietverts Kopienas sarakstā šā pielikuma 2. papildinājumā. Tomēr divu gadu pārejas periodā no Nolīguma stāšanās spēkā 2002. gada pirmajā jūnijā tāda ekskluzīva aizsardzība nekavē izmantot vārdu “Champagne”, lai aprakstītu un noformētu dažus vīnus, kuru izcelsme ir Šveices kantonā Vaud, ar noteikumu, ka tādus vīnus netirgo Kopienas teritorijā un ka patērētājus nemaldina attiecībā uz vīna patieso izcelsmi. 6. pants Aizsargā šādus nosaukumus:
7. pants 1. Vīna nozares produkta preču zīmēm, kurās ietverta kāda ģeogrāfiska norāde vai tradicionāls apzīmējums vai kas sastāv no tādām ģeogrāfiskām norādēm vai apzīmējumiem, kas ir aizsargāti saskaņā ar šo pielikumu, 2. panta nozīmē reģistrāciju noraida, ja attiecīgā produkta izcelsme nav:
Preču zīmes, kas ir reģistrētas, pārkāpjot pirmo daļu, atzīst par spēkā neesošām pēc attiecīgās puses pieprasījuma. 2. Preču zīmes, kuru lietojums atbilst kādam 1. punktā minētajam gadījumam un kuras reģistrācijas pieteikums ir iesniegts, kura ir reģistrēta vai iegūta lietojuma dēļ Puses teritorijā (tostarp Kopienas dalībvalstīs) godprātīgi pirms datuma, kad citas puses ģeogrāfiskās norādes vai tradicionālā apzīmējuma aizsardzība ir stājusies spēkā saskaņā ar šo nolīgumu, var izmantot arī turpmāk, neņemot vērā aizsardzību, kas piešķirta ģeogrāfiskajai norādei vai tradicionālajam apzīmējumam, ko var izmantot līdz ar attiecīgo preču zīmi.”; |
9) |
Nolīguma 7. pielikuma 16. pantam pievieno šādu 7. punktu: “7. Katras Puses analīžu datu bankā ietverto informāciju, tajā skaitā datus, kas iegūti, analizējot to attiecīgos vīna nozares produktus, dara pieejamu laboratorijām, ko šim nolūkam izraudzījušās Puses, ja tās to pieprasa. Informācijas paziņošana attiecas tikai uz attiecīgajiem analīžu datiem, kas vajadzīgi, lai interpretētu analīzi, kas veikta salīdzināmu īpašību un izcelsmes paraugiem.”; |
10) |
Nolīguma 7. pielikuma 1. papildinājumu aizstāj ar jaunu 1. papildinājumu, kas norādīts šā nolīguma II pielikumā; |
11) |
Nolīguma 7. pielikuma 2. papildinājuma A daļas I punktā atsauces uz Padomes Regulu (EEK) Nr. 823/87 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 4252/88 aizstāj ar šādām atsaucēm: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.); |
12) |
Nolīguma 7. pielikuma 2. papildinājuma A daļas II punktu groza, kā izklāstīts šā nolīguma III pielikumā (1); |
13) |
Nolīguma 7. pielikuma 2. papildinājuma B daļu aizstāj ar jaunu 2. papildinājuma B daļu, kas norādīta šā nolīguma IV pielikumā; |
14) |
Nolīguma 7. pielikuma 3. papildinājumu aizstāj ar jaunu 3. papildinājumu, kas izklāstīts šā nolīguma V pielikumā (2); |
15) |
Nolīguma 7. pielikumam pievieno 4. papildinājumu, kas izklāstīts šā nolīguma VI pielikumā; |
16) |
Nolīguma 8. pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu pantu: “2. pants Šis pielikums attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem un aromatizētajiem dzērieniem (aromatizētajiem vīniem, aromatizētajiem vīna dzērieniem un aromatizētajiem vīna kokteiļiem), kā noteikts 5. papildinājumā minētajos tiesību aktos.”; |
17) |
Nolīguma 8. pielikuma 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu punktu: “2. Vārdus “vīnogu izspaidas” un “vīnogu izspaidu spirts” drīkst aizstāt ar vārdu “grappa” attiecībā uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, kas ražoti tajās Šveices daļās, kur runā itāļu valodā, no vīnogām, kas iegūtas šajos reģionos, un kas uzskaitīti 2. papildinājumā., saskaņā ar regulu, kas minēta 5. papildinājuma a) punkta pirmajā ievilkumā.”; |
18) |
Nolīguma 8. pielikuma 5. panta 4. punktu aizstāj ar šādu punktu: “4. Puses ar šo atsakās no tiesībām izmantot Līguma par intelektuālā īpašuma tiesībām, kas saistītas ar tirdzniecību (TRIPS), 24. panta 4., 6. un 7. punktu, lai atteiktos piešķirt aizsardzību kādam otras Puses nosaukumam.”; |
19) |
Nolīguma 8. pielikuma 1. papildinājumu aizstāj ar jaunu 1. papildinājumu, kas izklāstīts šā nolīguma VII pielikumā; |
20) |
Nolīguma 8. pielikuma 2. papildinājumu aizstāj ar jaunu 2. papildinājumu, kas izklāstīts šā nolīguma VIII pielikumā; |
21) |
Nolīguma 8. pielikumam pievieno 5. papildinājumu, kas izklāstīts šā nolīguma IX pielikumā; |
22) |
Nolīguma 9. pielikuma 3. pantam pievieno šādu 3. punktu: “3. Par tādu bioloģisko produktu importu starp Pusēm, kuru izcelsme ir kādā no Pusēm vai kuri laisti brīvā apgrozībā kādā no Pusēm un uz kuriem attiecas 1. punktā minētās līdzvērtības prasības, neprasa uzrādīt pārbaudes sertifikātus.”. |
2. pants
1. Šā nolīguma I līdz IX pielikums ir Nolīguma sastāvdaļa.
2. Šis nolīgums ir Nolīguma sastāvdaļa. Tas paliek spēkā tikpat ilgi un saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem kā Nolīgums.
3. pants
1. Nolīguma, tostarp visu pielikumu, protokolu un nobeiguma akta versijas bulgāru, čehu, igauņu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, rumāņu, slovāku, slovēņu un ungāru valodā ir vienlīdz autentiskas.
2. Apvienotā komiteja, kas izveidota saskaņā ar Nolīguma 6. pantu, apstiprina Nolīguma autentiskos tekstus jaunajās valodās.
4. pants
1. Šo nolīgumu ratificē vai apstiprina puses saskaņā ar savām procedūrām.
2. Līgumslēdzējas puses viena otru informē par šo procedūru pabeigšanu.
3. Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā pēc pēdējā apstiprinājuma paziņojuma datuma. Šo nolīgumu provizoriski piemēro no otrā mēneša pirmās dienas pēc parakstīšanas dienas.
5. pants
Šis nolīgums sagatavots divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.
Съставено в Брюксел на четиринадесети май две хиляди и девета година.
Hecho en Bruselas, el catorce de mayo de dos mil nueve.
V Bruselu dne čtrnáctého května dva tisíce devět.
Udfærdiget i Bruxelles den fjortende maj to tusind og ni.
Geschehen zu Brüssel am vierzehnten Mai zweitausendneun.
Kahe tuhande üheksanda aasta maikuu neljateistkümnendal päeval Brüsselis.
Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τέσσερις Μαΐου δύο χιλιάδες εννιά.
Done at Brussels on the fourteenth day of May in the year two thousand and nine.
Fait à Bruxelles, le quatorze mai deux mille neuf.
Fatto a Bruxelles, addì quattordici maggio duemilanove.
Briselē, divtūkstoš devītā gada četrpadsmitajā maijā.
Priimta du tūkstančiai devintų metų gegužės keturioliktą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-kilencedik év május tizennegyedik napján.
Magħmul fi Brussell, fl-erbatax-il jum ta' Mejju tas-sena elfejn u disgħa.
Gedaan te Brussel, de veertiende mei tweeduizend negen.
Sporządzono w Brukseli dnia czternastego maja roku dwa tysiące dziewiątego.
Feito em Bruxelas, em catorze de Maio de dois mil e nove.
Încheiat la Bruxelles la paisprezece mai două mii nouă.
V Bruseli dňa štrnásteho mája dvetisícdeväť.
V Bruslju, dne štirinajstega maja leta dva tisoč devet.
Tehty Brysselissä neljäntenätoista päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattayhdeksän.
Som skedde i Bryssel den fjortonde maj tjugohundranio.
За Европейската общност
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vārdā
az Európai Közösség részéről
Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
За Конфедерация Швейцария
Por la Confederación Suiza
Za Švýcarskou konfederaci
For Det Schweiziske Forbund
Für die Schweizerische Eidgenossenschaft
Šveitsi Konföderatsiooni nimel
Για την Ελβετική Συνομοσπονδία
For the Swiss Confederation
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione Svizzera
Šveices Konfederācijas vārdā -
Šveicarijos Konfederacijos vardu
a Svájci Államszövetség részéről
Għall-Konfederazzjoni Żvizzera
Voor de Zwitserse Bondsstaat
W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej
Pela Confederação Suíça
Pentru Confederaţia Elveţiană
Za Švajčiarsku konfederáciu
Za Švicarsko konfederacijo
Sveitsin valaliiton puolesta
På Schweiziska edsförbundets vägnar
(1) Saskaņā ar, pirmkārt, Regulas (EK) Nr. 753/2002 14. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 24., 28. un 29. pantu par Kopienas tradicionālajiem apzīmējumiem un, otrkārt, Regulas (EK) Nr. 753/2002 28. panta a) punktu un 31. pantu par ģeogrāfiskajām vienībām.
(2) NB.: Bijušā 3. papildinājuma II daļu atceļ.
I PIELIKUMS
4. PIELIKUMA 3. PAPILDINĀJUMS
Iestādes, kas pēc pieprasījuma iesniedz to oficiālo iestāžu sarakstu, kas atbild par augu veselības pasu sagatavošanu
A. Eiropas Kopiena:
viena iestāde katrai dalībvalstij, kā minēts Padomes 2000. gada 8. maija Direktīvas 2000/29/EK (1) 1. panta 4. punktā.
Beļģija: |
|
||||||||
Bulgārija: |
|
||||||||
Čehija: |
|
||||||||
Dānija: |
|
||||||||
Vācija: |
|
||||||||
Igaunija: |
|
||||||||
Īrija: |
|
||||||||
Grieķija: |
|
||||||||
Spānija: |
|
||||||||
Francija: |
|
||||||||
Itālija: |
|
||||||||
Kipra: |
|
||||||||
Latvija: |
|
||||||||
Lietuva: |
|
||||||||
Luksemburga: |
|
||||||||
Ungārija: |
|
||||||||
Malta: |
|
||||||||
Nīderlande: |
|
||||||||
Austrija: |
|
||||||||
Polija: |
|
||||||||
Portugāle: |
|
||||||||
Rumānija: |
|
||||||||
Slovēnija: |
|
||||||||
Slovākija: |
|
||||||||
Somija: |
|
||||||||
Zviedrija: |
|
||||||||
Apvienotā Karaliste: |
|
B. Šveice:
Office fédéral de l'agriculture
CH-3003 BERNE
(1) OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2007/41/EK (OV L 169, 29.6.2007., 51. lpp.).
II PIELIKUMS
7. PIELIKUMA 1. PAPILDINĀJUMS
4. pantā minēto tiesību aktu saraksts attiecībā uz vīna nozares produktiem (1)
A. Tiesību akti, kas piemērojami importam un tirdzniecībai Šveicē ar Kopienas izcelsmes vīna nozares produktiem
TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM VEIKTAS ATSAUCES
1. |
Padomes Direktīva 75/106/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma (OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/676/EEK (OV L 398, 30.12.1989., 18. lpp.). |
2. |
Padomes Direktīva 89/107/EEK (1988. gada 21. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas piedevām, ko atļauts izmantot cilvēku uzturā (OV L 40, 11.2.1989., 27. lpp.), kurā labojumi izdarīti OV L 100, 1.4.1998., 72. lpp. un kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). |
3. |
Padomes Direktīva 89/396/EEK (1989. gada 14. jūnijs) par norādēm vai zīmēm, kas identificē pārtikas produkta partiju (OV L 186, 30.6.1989., 21. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 92/11/EEK (OV L 65, 11.3.1992., 32. lpp.). |
4. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/36/EK (1994. gada 30. jūnijs) par krāsvielām, kuras lieto pārtikas produktos (OV L 237, 10.9.1994., 13. lpp.), kurā labojumi izdarīti OV L 259, 7.10.1994., 33. lpp., OV L 252, 4.10.1996., 23. lpp. un OV L 124, 25.5.2000., 66. lpp. |
5. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/2/EK (1995. gada 20. februāris) par pārtikas piedevām, kas nav krāsvielas vai saldinātāji (OV L 61, 18.3.1995., 1. lpp.), kurā labojumi izdarīti OV L 248, 14.10.1995., 60. lpp., un Direktīva 94/35/EK par saldinātājiem, kurus lieto pārtikas produktos (OV L 237, 10.9.1994., 3. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīvu 2006/52/EK (OV L 204, 26.7.2006., 10. lpp.), kas labota OV L 78, 17.3.2007., 32. lpp. |
6. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/13/EK (2000. gada 20. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 6.5.2000., 29. lpp.), kas grozīta ar Direktīvu 2003/89/EK (OV L 308, 25.11.2003., 1. lpp.). |
7. |
Komisijas Direktīva 2002/63/EK (2002. gada 11. jūlijs), ar ko nosaka Kopienas paraugu ņemšanas metodes pesticīdu atlieku oficiālajai kontrolei augu un dzīvnieku izcelsmes produktos un uz to virsmas un ar ko atceļ Direktīvu 79/700/EEK (OV L 187, 16.7.2002., 30. lpp.). |
8. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1935/2004 (2004. gada 27. oktobris) par materiāliem un izstrādājumiem, kas paredzēti saskarei ar pārtikas produktiem, un par Direktīvu 80/590/EEK un 89/109/EEK atcelšanu (OV L 338, 13.11.2004., 4. lpp.). |
9. |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK).Nr. 396/2005 (2005. gada 23. februāris), ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.). |
10. |
Padomes Regula (EEK) Nr. 315/93 (1993. gada 8. februāris), ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1882/2003 (OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.). |
11. |
Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV L 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2006. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1791/2006 (OV L 363, 20.12.2006., 1. lpp.). |
12. |
Komisijas Regula (EEK) Nr. 1907/85 (1985. gada 10. jūlijs) par sarakstu, kur uzskaitītas vīnogu šķirnes un reģioni, kuru vīnu Kopienā var ievest dzirkstošo vīnu ražošanai (OV L 179, 11.7.1985., 21. lpp.). |
13. |
Komisijas Regula (EEK) Nr. 2676/90 (1990. gada 17. septembris), ar kuru nosaka Kopienas metodes vīna analīzei (OV L 272, 3.10.1990., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1293/2005 (OV L 205, 6.8.2005., 12. lpp.). |
14. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1227/2000 (2000. gada 31. maijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju attiecībā uz ražošanas potenciālu (OV L 143, 16.6.2000., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1216/2005 (OV L 199, 29.7.2005., 32. lpp.). |
15. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1607/2000 (2000. gada 24. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Regulai (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju, jo īpaši attiecībā uz sadaļu par noteiktos reģionos ražotu kvalitatīvo vīnu (OV L 185, 25.7.2000., 17. lpp.). |
16. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 1622/2000 (2000. gada 24. jūlijs), kas nosaka konkrētus sīki izstrādātus noteikumus Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopējo organizāciju ieviešanai un kas izveido Kopienas enoloģiskās prakses un procesu kodeksu (OV L 194, 31.7.2000., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1507/2006 (OV L 280, 12.10.2006., 9. lpp.). |
17. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 884/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 10.5.2001., 32. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1507/2006 (OV L 280, 12.10.2006., 9. lpp.). Šajā pielikumā regula lasāma ar šādiem pielāgojumiem:
|
18. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 753/2002 (2002. gada 29. aprīlis), ar ko paredz konkrētus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1493/1999 par vīna tirgus kopīgo organizāciju piemērošanai, un jo īpaši attiecībā uz nodaļu par konkrētu produktu aprakstu, apzīmējumu, noformējumu un aizsardzību, (OV L 118, 4.5.2002., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 1951/2006 (OV L 367, 22.12.2006, 46. lpp.). |
B. Tiesību akti, kas piemērojami Šveices izcelsmes vīna nozares produktu importam un tirdzniecībai Kopienā
TIESĪBU AKTI, UZ KURIEM VEIKTAS ATSAUCES:
1. |
1998. gada 29. aprīļa Federālais lauksaimniecības akts, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 24. martā (OC (Oficiālais apkopojums) 2006 3861). |
2. |
1998. gada 7. decembra rīkojums par vīnogu audzēšanu un vīna ievešanu (OC 2005 2159). |
3. |
Lauksaimniecības federālā biroja (OFAG) 1998. gada 7. decembra rīkojums par vīnogu šķirņu sarakstu un tā jauno šķirņu pārbaudēm (OC 1999 535). |
4. |
1997. gada 28. maija rīkojums par vīna tirdzniecības uzraudzību, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 8. novembrī (OC 2006 4705). |
5. |
1992. gada 9. oktobra Federālais likums par pārtiku un ikdienas lietošanas izstrādājumiem (Pārtikas produktu likums, LDA1), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2005. gada 16. decembrī (OC 2006 2363). |
6. |
2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikas produktiem un patēriņa priekšmetiem (ODAlOUs), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 15. novembrī (OC 2006 4909). |
7. |
Federālā Iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojums par alkoholiskajiem dzērieniem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 15. novembrī (OC 2006 4967). Atkāpjoties no rīkojuma 10. panta, aprakstu un noformējumu reglamentē tie noteikumi, kas piemērojami no trešām valstīm importētiem produktiem, kā minēts šajās regulās:
|
8. |
Iekšlietu departamenta (DFI)2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikas produktu marķēšanu un reklāmu (OEDAI), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 15. novembrī (OC 2006 4981). |
9. |
Iekšlietu departamenta (DFI)2005. gada 23. novembra rīkojums par pārtikā atļautajām piedevām (Rīkojums par piedevām, Oadd (OC 2005 6191). |
10. |
1995. gada 26. jūnija rīkojums par pārtikas piemaisījumiem un sastāvdaļām (Rīkojums par piemaisījumiem un sastāvdaļām, OSEC), kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 29. septembrī (OC 2006 4099). |
11. |
Padomes Direktīva 75/106/EEK (1974. gada 19. decembris) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz dažu fasētu šķidrumu pildīšanu pēc tilpuma (OV L 42, 15.2.1975., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 89/676/EEK (OV L 398, 30.12.1989., 18. lpp.). |
12. |
Komisijas Regula (EK) Nr. 884/2001 (2001. gada 24. aprīlis), ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus attiecībā uz vīna produktu pārvadājumu pavaddokumentiem un vīna nozarē veicamo uzskaites reģistrāciju (OV L 128, 10.5.2001., 32. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Regulu (EK) Nr. 908/2004 (OV L 163, 30.4.2004., 56. lpp.). Šajā pielikumā regula lasāma ar šādiem pielāgojumiem:
|
(1) Kopienas tiesību aktiem: stāvoklis 2006. gada 5. septembrī; Šveices tiesību aktiem: stāvoklis 2006. gada 31. decembrī.
III PIELIKUMS
7. PIELIKUMA 2. PAPILDINĀJUMA A DAĻAS II PUNKTS
Aizsargātie nosaukumi, kas minēti 6. pantā
A. Kopienas izcelsmes vīna nozares produktu aizsargātie nosaukumi
II. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un dalībvalsts tradicionālos apzīmējumus groza šādi:
1) |
Pievieno šādus nosaukumus:
|
2) |
I punktu (Vācijas izcelsmes vīni) groza šādi:
|
3) |
II punkta B daļu (Francijas izcelsmes vīni) aizstāj ar šādu daļu: B Tradicionālie apzīmējumi
|
4) |
III punktu (Spānijas izcelsmes vīni) aizstāj ar šādu punktu: A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: Vino de la Tierra de Abanilla Vino de la Tierra de Bailén Vino de la Tierra de Bajo Aragón Vino de la Tierra de Barbanza e Iria Vino de la Tierra de Betanzos Vino de la Tierra de Cádiz Vino de la Tierra de Campo de Cartagena Vino de la Tierra de Cangas Vino de la Terra de Castelló Vino de la Tierra de Castilla Vino de la Tierra de Castilla y León Vino de la Tierra de Contraviesa-Alpujarra Vino de la Tierra de Córdoba Vino de la Tierra de Costa de Cantabria Vino de la Tierra de Desierto de Almería Vino de la Tierra de El Terrerazo Vino de la Tierra de Extremadura Vino de la Tierra Formentera Vino de la Tierra de Gálvez Vino de la Tierra de Granada Sur-Oeste Vino de la Tierra de Ibiza Vino de la Tierra de Illes Balears Vino de la Tierra de Isla de Menorca Vino de la Tierra de Laujar-Alpujarra Vino de la Tierra de Liébana Vino de la Tierra de Los Palacios Vino de la Tierra de Norte de Granada Vino de la Tierra de Pozohondo Vino de la Tierra de Ribera del Andarax Vino de la Tierra de Ribera del Gállego-Cinco Villas Vino de la Tierra de Ribera del Jiloca Vino de la Tierra de Ribera del Queiles Vino de la Tierra de Serra de Tramuntana-Costa Nord Vino de la Tierra de Sierra de Alcaraz Vino de la Tierra Sierra Norte de Sevilla Vino de la Tierra Sierra Sur de Jaén Vino de la Tierra de Torreperogil Vino de la Tierra de Valdejalón Vino de la Tierra de Valle del Cinca Vino de la Tierra del Valle del Miño-Ourense Vino de la Tierra de Villaviciosa de Córdoba Vino de la Tierra Valles de Sadacia Vino de la Tierra Viñedos de España B Tradicionālie apzīmējumi
|
5) |
IV punktu (Grieķijas izcelsmes vīni) aizstāj ar šādu punktu: A Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
B Tradicionālie apzīmējumi
|
6) |
V punkta B daļu (Itālijas izcelsmes vīni) aizstāj ar šādu daļu: B. Tradicionālie apzīmējumi
|
7) |
VI punkta B daļu (Luksemburgas izcelsmes vīni) aizstāj ar šādu daļu: B. Tradicionālie apzīmējumi
|
8) |
VII punktu (Portugāles izcelsmes vīni) aizstāj ar šādu punktu: A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi:
B. Tradicionālie apzīmējumi
|
9) |
VIII punkta B daļu (Vīni, kuru izcelsme ir Apvienotajā Karalistē) aizstāj ar šādu daļu: B. Tradicionālie apzīmējumi
|
10) |
IX punkta B daļu (Austrijas izcelsmes vīni) aizstāj ar šādu daļu: B. Tradicionālie apzīmējumi
|
11) |
Pievieno šādu punktu: “X. ČEHIJAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
B. Tradicionālie apzīmējumi
|
12) |
Pievieno šādu punktu: “XI. KIPRAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
B. Tradicionālie apzīmējumi
|
13) |
Pievieno šādu punktu: “XII. UNGĀRIJAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
B. Tradicionālie apzīmējumis
|
14) |
Pievieno šādu punktu: “XIII. MALTAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
|
15) |
Pievieno šādu punktu: “XIV. SLOVĀKIJAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
B. Tradicionālie apzīmējumi
|
16) |
Pievieno šādu punktu: “XV. SLOVĒNIJAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
B. Tradicionālie apzīmējumi
|
17) |
Pievieno šādu punktu: “XVI. BEĻĢIJAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1.1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni: Côtes de Sambre et Meuse Hagelandse Wijn Haspengouwse Wijn Heuvellandse wijn Vlaamse mousserende kwaliteitswijn 1.2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: Vin de pays des jardins de Wallonie Vlaamse landwijn |
18) |
Pievieno šādu punktu: “XVII. BULGĀRIJAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: Дунавска равнина (Danube Plain) Тракийска низина (Thracian Lowlands) B. Tradicionālie apzīmējumi
|
19) |
Pievieno šādu punktu: “XVIII. RUMĀNIJAS IZCELSMES VĪNI” A. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes 1. Noteiktā reģionā ražoti kvalitatīvi vīni:
2. Galda vīni ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: Colinele Dobrogei Dealurile Crişanei Dealurile Moldovei, vai Dealurile Covurluiului vai Dealurile Hârlăului vai Dealurile Huşilor vai Dealurile laşilor vai Dealurile Tutovei vai Terasele Siretului Dealurile Munteniei Dealurile Olteniei Dealurile Sătmarului Dealurile Transilvaniei Dealurile Vrancei Dealurile Zarandului Terasele Dunării Viile Caraşului Viile Timişului B. Tradicionālie apzīmējumi
|
(1) Šajā regulā paredzētā “cava”aizsardzība neskar ģeogrāfiskās izcelsmes norādes aizsardzību, kas piemērojama “Cava” NRR kvalitatīvam dzirkstošajam vīnam.
(2) Nosaukums “vinsanto” ir aizsargāts rakstībā ar latīņu burtiem.
IV PIELIKUMS
7. PIELIKUMA 2. PAPILDINĀJUMA B DAĻA
Aizsargātie nosaukumi, kas minēti 6. pantā
B. Šveices izcelsmes vīna nozares produktu aizsargātie nosaukumi
I. Ģeogrāfiskās izcelsmes norādes
Kantoni
|
Zürich |
|
Bern/Berne |
|
Luzern |
|
Uri |
|
Schwyz |
|
Nidwalden |
|
Glarus |
|
Fribourg/Freiburg |
|
Basel-Landschaft |
|
Basel-Stadt |
|
Solothurn |
|
Schaffhausen |
|
Appenzell Innerrhoden |
|
Appenzell Ausserrhoden |
|
St. Gallen |
|
Graubünden |
|
Aargau |
|
Thurgau |
|
Ticino |
|
Vaud |
|
Valais/Wallis |
|
Neuchâtel |
|
Genève |
|
Jura |
1. Zürich
1.1. |
Zürichsee Erlenbach
Herrliberg
Hombrechtikon
Küsnacht Kilchberg Männedorf Meilen
Richterswil Stäfa
Thalwil Uetikon am See Wädenswil Zollikon |
1.2. |
Limmattal Höngg Oberengstringen Oetwil an der Limmat Weiningen |
1.3. |
Züricher Unterland Bachenbülach Boppelsen Buchs Bülach Dielsdorf Eglisau Freienstein
Glattfelden Hüntwangen Kloten Lufingen Niederhasli Niederwenigen Nürensdorf Oberembrach Otelfingen Rafz Regensberg Regensdorf Steinmaur Wasterkingen Weiach Wil Winkel |
1.4. |
Weinland Adlikon Andelfingen
Benken Berg am Irchel Buch am Irchel Dachsen Dättlikon Dinhard Dorf
Elgg Ellikon Elsau Flaach
Flurlingen Henggart Hettlingen Humlikon
Kleinandelfingen
Marthalen Neftenbach
Ossingen Pfungen Rheinau Rickenbach Seuzach Stammheim Trüllikon
Truttikon Uhwiesen (Laufen-Uhwiesen) Volken Waltalingen
Wiesendangen Wildensbuch Winterthur-Wülflingen |
2. Bern/Berne
Biel/Bienne
Erlach/Cerlier
Gampelen/Champion
Ins/Anet
Neuenstadt/La Neuveville
— |
Schafis/Chavannes |
Ligerz/Gléresse
— |
Schernelz |
Oberhofen
Sigriswil
Spiez
Tschugg
Tüscherz/Daucher
— |
Alfermée |
Twann/Douane
— |
St. Petersinsel/Ile St-Pierre |
Vignelz/Vigneule
3. Luzern
Aesch
Altwis
Dagmersellen
Ermensee
Gelfingen
Heidegg
Hitzkirch
Hohenrain
Horw
Meggen
Weggis
4. Uri
Bürglen
Flüelen
5. Schwyz
Altendorf
Küssnacht am Rigi
Leutschen
Wangen
Wollerau
6. Nidwalden
Stans
7. Glarus
Niederurnen
Glarus
8. Fribourg/Freiburg
Vully
— |
Nant |
— |
Praz |
— |
Sugiez |
— |
Môtier |
— |
Mur |
Cheyres
Font
9. Basel-Landschaft
Aesch
— |
Tschäpperli |
Arisdorf
Arlesheim
Balstahl
— |
Klus |
Biel-Benken
Binningen
Bottmingen
Buus
Ettingen
Itingen
Liestal
Maisprach
Muttenz
Oberdorf
Pfeffingen
Pratteln
Reinach
Sissach
Tenniken
Therwil
Wintersingen
Ziefen
Zwingen
10. Basel-Stadt
Riehen
11. Solothurn
Buchegg
Dornach
Erlinsbach
Flüh
Hofstetten
Rodersdorf
Witterswil
12. Schaffhausen
Altdorf
Beringen
Buchberg
Buchegg
Dörflingen
— |
Heerenberg |
Gächlingen
Hallau
Löhningen
Oberhallau
Osterfingen
Rüdlingen
Schaffhausen
— |
Heerenberg |
— |
Munot |
— |
Rheinhalde |
Schleitheim
Siblingen
— |
Eisenhalde |
Stein am Rhein
— |
Blaurock |
— |
Chäferstei |
Thayngen
Trasadingen
Wilchingen
13. Appenzell Innerrhoden
Oberegg
14. Appenzell Ausserrhoden
Lutzenberg
15. St. Gallen
Altstätten
— |
Forst |
Amden
Au
— |
Monstein |
Ragaz
— |
Freudenberg |
Balgach
Berneck
— |
Pfauenhalde |
— |
Rosenberg |
Bronchhofen
Eischberg
Flums
Frümsen
Grabs
— |
Werdenberg |
Heerbrugg
Jona
Marbach
Mels
Oberriet
Pfäfers
Quinten
Rapperswil
Rebstein
Rheineck
Rorschacherberg
Sargans
Sax
Sevelen
St. Margrethen
Thal
— |
Buchberg |
Tscherlach
Walenstadt
Wartau
Weesen
Werdenberg
Wil
16. Graubünden
Bonaduz
Cama
Chur
Domat/Ems
Felsberg
Fläsch
Grono
Igis
Jenins
Leggia
Maienfeld
— |
St. Luzisteig |
Malans
Mesolcina
Monticello
Roveredo
San Vittore
Verdabbio
Zizers
17. Aargau
Auenstein
Baden
Bergdietikon
— |
Herrenberg |
Biberstein
Birmenstorf
Böttstein
Bözen
Bremgarten
— |
Stadtreben |
Döttingen
Effingen
Egliswil
Elfingen
Endingen
Ennetbaden
— |
Goldwand |
Erlinsbach
Frick
Gansingen
Gebensdorf
Gipf-Oberfrick
Habsburg
Herznach
Hornussen
— |
Stiftshalde |
Hottwil
Kaisten
Kirchdorf
Klingnau
Küttigen
Lengnau
Lenzburg
— |
Goffersberg |
— |
Burghalden |
Magden
Manndach
Meisterschwanden
Mettau
Möriken
Muri
Niederrohrdorf
Oberflachs
Oberhof
Oberhofen
Obermumpf
Oberrohrdorf
Oeschgen
Remigen
Rüfnach
— |
Bödeler |
— |
Rütiberg |
Schafisheim
Schinznach
Schneisingen
Seengen
— |
Berstenberg |
— |
Wessenberg |
Steinbruck
Spreitenbach
Sulz
Tegerfelden
Thalheim
Ueken
Unterlunkhofen
Untersiggenthal
Villigen
— |
Schlossberg |
— |
Steinbrüchler |
Villnachern
Wallenbach
Wettingen
Wil
Wildegg
Wittnau
Würenlingen
Würenlos
Zeiningen
Zufikon
18. Thurgau
18.1. |
Produktionszone I Diessenhofen
Frauenfeld
Herdern
Hüttwilen
Niederneuenforn
Nussbaumen
Oberneuenforn
Schlattingen
Stettfurt
Uesslingen
Warth
|
18.2. |
Produktionszone II Amlikon Amriswil Buchackern Götighofen
Griesenberg Hessenreuti Märstetten
Sulgen
Weinfelden
|
18.3. |
Produktionszone III Berlingen Ermatingen Eschenz
Fruthwilen Mammern Mannenbach Salenstein
Steckborn |
19. Ticino
19.1. |
Bellinzona Arbedo-Castione Bellinzona Cadenazzo Camorino Giubiasco Gnosca Gorduno Gudo Lumino Medeglia Moleno Monte Carasso Pianezzo Preonzo Robasacco Sanantonino Sementina |
19.2. |
Blenio Corzoneso Dongio Malvaglia Ponte-Valentino Semione |
19.3. |
Leventina Anzonico Bodio Giornico Personico Pollegio |
19.4. |
Locarno Ascona Auressio Berzona Borgnone Brione s/Minusio Brissago Caviano Cavigliano Contone Corippo Cugnasco Gerra Gambarogno Gerra Verzasca Gordola Intragna Lavertezzo Locarno Loco Losone Magadino Mergoscia Minusio Mosogno Muralto Orselina Piazzogna Ronco s/Ascona San Nazzaro S. Abbondio Tegna Tenero-Contra Verscio Vira Gambarogno Vogorno |
19.5. |
Lugano Agno Agra Aranno Arogno Astano Barbengo Bedano Bedigliora Bioggio Bironico Bissone Busco Luganese Breganzona Brusion Arsizio Cademario Cadempino Cadro Cagiallo Camignolo Canobbio Carabbia Carabietta Carona Caslano Cimo Comano Croglio Cureggia Cureglia Curio Davesco Soragno Gentilino Grancia Gravesano Iseo Lamone Lopagno Lugaggia Lugano Magliaso Manno Maroggia Massagno Melano Melide Mezzovico-Vira Miglieglia Montagnola Monteggio Morcote Muzzano Neggio Novaggio Origlio Pambio-Noranco Paradiso Pazallo Ponte Capriasca Porza Pregassona Pura Rivera Roveredo Rovio Sala Capriasca Savosa Sessa Sorengo Sigirino Sonvico Tesserete Torricella-Taverne Vaglio Vernate Vezia Vico Morcote Viganello Villa Luganese |
19.6. |
Mendrisio Arzo Balerna Besazio Bruzella Caneggio Capolago Casima Castel San Pietro Chiasso Chiasso-Pedrinate Coldrerio Genestrerio Ligornetto Mendrisio Meride Monte Morbio Inferiore Morbio Superiore Novazzano Rancate Riva San Vitale Salorino Stabio Tremona Vacallo |
19.7. |
Riviera Biasca Claro Cresciano Iragna Lodrino Osogna |
19.8. |
Valle Maggia Aurigeno Avegno Cavergno Cevio Giumaglio Gordevio Lodano Maggia Moghegno Someo |
19.9. |
Citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Nostrano |
20. Vaud
20.1. |
Région du Chablais Aigle Bex Chablais Corbeyrier Lavey-Morcles Ollon Roche Villeneuve Yvorne |
20.2. |
Région de Lavaux Belmont- sur-Lausanne Blonay Calamin Chardonne
Chexbres Corseaux Corsier-sur-Vevey Cully Dezaley Dezaley-Marsens Epesses Grandvaux Jongny Lavaux La Tour-de-Peilz Lutry
Montreux Paudex Puidoux Pully Riex Rivaz St-Légier-La Chiésaz St-Saphorin
Treytorrens Vevey Veytaux Villette Châtelard |
20.3. |
Région de La Côte Aclens Allaman Arnex-sur-Nyon Arzier Aubonne Begnins Bogis-Bossey Borex Bougy-Villars Bremblens Buchillon Bursinel Bursins Bussigny-près-Lausanne Bussy-Chardonney Chigny Clarmont Coinsins Colombier Commugny Coppet Coteau de Vincy Crans-près-Céligny Crassier Crissier Denens Denges Duillier Dully Echandens Echichens Ecublens Essertines-sur-Rolle Etoy Eysins Féchy Founex Genolier Gilly Givrins Gollion Gland Grens La Côte Lavigny Lonay Luins
Lully Lussy-sur-Morges Mex Mies Monnaz Mont-sur-Rolle Morges ou La Côte-Morges Nyon ou La Côte-Nyon Perroy Prangins Préverenges Prilly Reverolle Rolle Romanel-sur-Morges Saint-Livres Saint-Prex Saint-Sulpice Signy-Avenex St-Saphorin-sur-Morges Tannay Tartegnin Tolochenaz Trélex Vaux-sur-Morges Vich Villars-Sainte-Croix Villars-sous-Yens Vinzel Vufflens-la-Ville Vufflens-le-Château Vullierens Yens |
20.4. |
Côtes-de-l'Orbe Agiez Arnex-sur-Orbe Baulmes Bavois Belmont-sur-Yverdon Chamblon Champvent Chavornay Corcelles-sur-Chavornay Côtes-de-l'Orbe Eclépens Essert-sous-Champvent La Sarraz Mathod Montcherand Orbe Orny Pompaples Rances Suscévaz Treycovagnes Valeyres-sous-Rances Villars-sous-Champvent Yvonand |
20.5. |
Région de Bonvillars Bonvillars Concise Corcelles-près-Concise Fiez Fontaines-sur-Grandson Grandson Montagny-près-Yverdon Novalles Onnens Valeyres-sous-Montagny |
20.6. |
Région du Vully Bellerive Chabrey Champmartin Constantine Montmagny Mur Vallamand Villars-le-Grand Vully |
20.7. |
Citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Dorin Salvagnin |
21. Valais/Wallis
21.1. |
Valais/Wallis Agarn Ardon Ausserberg Ayent
Baltschieder Bovernier Bratsch Brig/Brigue Chablais Chalais Chamoson
Charrat Chermignon
Chippis Collombey-Muraz Collonges Conthey Dorénaz Eggerberg Embd Ergisch Evionnaz Fully
Gampel Grimisuat
Grône Hohtenn Lalden Lens
Leytron
Leuk/Loèche
Martigny
Martigny-Combe
Miège Montana
Monthey Nax Nendaz Niedergesteln Port-Valais
Randogne
Raron/Rarogne Riddes Saillon Saint-Léonard Saint-Maurice Salgesch/Salquenen Salins Saxon Savièse
Sierre
Sion
Stalden Staldenried Steg Troistorrents Turtmann/Tourtemagne Varen/Varone Venthône
Vernamiège Vétroz
Vex Veyras
Vernayaz Vionnaz Visp/Viège Visperterminen Vollèges Vouvry Zeneggen |
21.2. |
Citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Dôle Dôle blanche Fendant Goron Rosé du Valais |
22. Neuchâtel
22.1. |
Neuchâtel Auvernier Bevaix Bôle Boudry Chez-le-Bart Colombier Corcelles Cormondrèche Cornaux Cortaillod Cressier Entre-deux-Lacs Fresens Gorgier Hauterive La Béroche Le Landeron Neuchâtel
Peseux Saint-Aubin Saint-Aubin-Sauges Saint-Blaise Vaumarcus |
22.2. |
Citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Perdrix blanche |
23. Genève
23.1. |
Genève Aire-la-Ville Anières Avully Avusy Bardonnex
Bellevue Bernex
Cartigny Céligny ou Côte Céligny Chancy Choulex Collex-Bossy Collonge-Bellerive Cologny Confignon Corsier Dardagny
Genthod Gy Hermance Jussy Laconnex Meinier
Meyrin Perly-Certoux Plans-les-Ouates Presinge Puplinges Russin Satigny
Soral Troinex Vandoeuvres Vernier Veyri |
23.2. |
Citas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Perlan |
24. Jura
Buix
Soyhières
II. Šveices tradicionālie apzīmējumi
Auslese/Sélection/Selezione
Appellation d'origine
Appellation d'origine contrôlée
Attestierter Winzerwy
Beerenauslese/Sélection de grains nobles
Beerli/Beerliwein
Château/Schloss/Castello (1)
Cru
Denominazione di origine
Denominazione di origine controllata
Eiswein/vin de glace
Federweiss/Weissherbst (2)
Flétri/Flétri sur souche
Gletscherwein/Vin des Glaciers
Grand Cru
Kontrollierte Ursprungsbezeichnung
La Gerle
Landwein
Œil-de-Perdrix (3)
Passerillé/Strohwein/Sforzato (4)
Premier Cru
Pressé doux/Süssdruck
Primeur/Vin nouveau/Novello
Riserva
Schiller
Spätlese/Vendange tardive/Vendemmia tardiva (5)
Sur lie(s)/auf der Hefe ausgebaut
Terravin
Trockenbeerenauslese
Ursprungsbezeichnung
Village(s)
Vin de pays
Vin doux naturel (6)
Vinatura
VITI
Winzerwy
(1) Minētos apzīmējumus aizsargā tikai kantonos, kuros tie ir precīzi definēti, proti, Vaud, Valais un Genève.
(2) Minētos terminus aizsargā, neskarot vācu tradicionālā apzīmējuma “Federweisser” lietošanu rūgstošai vīnogu misai, kas paredzēta patēriņam pārtikā, kā noteikts Vācijas Vīna likuma 3. panta c) punktā un Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 (kurā izdarīti grozījumi) 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 14. panta 1. punktā.
(3) Šo apzīmējumu aizsargā, neskarot Komisijas Regulas (EK) Nr. 753/2002 (kurā izdarīti grozījumi) 17. un 19. pantu.
(4) Eksportam uz Kopienu kopējais spirta saturs (faktiskais un potenciālais) ir 16 tilpumprocenti.
(5) Eksportam uz Kopienu dabīgā cukura saturam jābūt vismaz par 1 % lielākam nekā citu vīnu gada vidējais lielums.
(6) Eksportam uz Kopienu šis apzīmējums nozīmē deserta vīnu ar stingrākām prasībām attiecībā uz cukura procentu un satura raksturlielumiem (sākotnējais dabīgā cukura saturs 252 g/l).
V PIELIKUMS
7. PIELIKUMA 3. PAPILDINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ 6. UN 25. PANTU
I |
Pielikuma 6. pantā minēto nosaukumu aizsardzība neliedz izmantot šādu vīnogu šķirņu nosaukumus Šveices izcelsmes vīniem – ar noteikumu, ka tos izmanto saskaņā ar Šveices tiesību aktiem un kopā ar ģeogrāfisko nosaukumu, kas skaidri norāda vīna izcelsmi:
|
II |
Saskaņā ar 25. panta b) apakšpunktu un ievērojot īpašus noteikumus, kas piemērojami kārtībai attiecībā uz transporta pavaddokumentiem, pielikumu neattiecina uz vīna nozares produktiem:
|
VI PIELIKUMS
7. PIELIKUMA 4. PAPILDINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ 2. PANTU
Tiesību aktu saraksts, kas minēts 2. pantā attiecībā uz vīna nozares produktiem
|
Kopienai: Padomes Regula (EK) Nr. 1493/1999 (1999. gada 17. maijs) par vīna tirgus kopīgo organizāciju (OV 179, 14.7.1999., 1. lpp.), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.) un kura attiecas uz KN kodiem 2009 61, 2009 69 un 2204. |
|
Šveicei: 2. nodaļa Federālā Iekšlietu departamenta (DFI) 2005. gada 23. novembra rīkojumā par alkoholiskajiem dzērieniem, kurā jaunākie grozījumi izdarīti 2006. gada 15. novembrī (OC 2006 4967) un uz ko attiecas Šveices muitas tarifa numuri 2009.60 un 2204. |
VII PIELIKUMS
8. PIELIKUMA 1. PAPILDINĀJUMS
Kopienas izcelsmes stipro alkoholisko dzērienu aizsargātie nosaukumi
(Regulas (EEK) Nr. 1576/89 5. panta 3. punkts)
1. Rums
Rhum de la Martinique/Rhum de la Martinique traditionnel
Rhum de la Guadeloupe/Rhum de la Guadeloupe traditionnel
Rhum de la Réunion/Rhum de la Réunion traditionnel
Rhum de la Guyane/Rhum de la Guyane traditionnel
Ron de Málaga
Ron de Granada
Rum da Madeira
2. |
|
3. Graudu spirts
Eau-de-vie de seigle de marque nationale luxembourgeoise
Korn
Kornbrand
4. Vīna spirts
Eau-de-vie de Cognac
Eau-de-vie des Charentes
Cognac
(Apzīmējumu “Cognac” var papildināt ar šādiem vārdiem:
— |
Fine |
— |
Grande Fine Champagne |
— |
Grande Champagne |
— |
Petite Fine Champagne |
— |
Fine Champagne |
— |
Borderies |
— |
Fins Bois |
— |
Bons Bois) |
Fine Bordeaux
Armagnac
Bas-Armagnac
Haut-Armagnac
Ténarèse
Eau-de-vie de vin de la Marne
Eau-de-vie de vin originaire d'Aquitaine
Eau-de-vie de vin de Bourgogne
Eau-de-vie de vin originaire du Centre-Est
Eau-de-vie de vin originaire de Franche-Comté
Eau-de-vie de vin originaire du Bugey
Eau-de-vie de vin de Savoie
Eau-de-vie de vin originaire des Coteaux de la Loire
Eau-de-vie de vin des Côtes-du-Rhône
Eau-de-vie de vin originaire de Provence
Eau-de-vie de Faugères/Faugères
Eau-de-vie de vin originaire du Languedoc
Aguardente do Minho
Aguardente do Douro
Aguardente da Beira Interior
Aguardente da Bairrada
Aguardente do Oeste
Aguardente do Ribatejo
Aguardente do Alentejo
Aguardente do Algarve
“Vinars Târnave”, “Vinars Vaslui”, “Vinars Murfatlar”, “Vinars Vrancea”, “Vinars Segarcea”
5. Brendijs
Brandy de Jerez
Brandy del Penedés
Brandy italiano
Brandy Αττικης/Brandy of Attica
Brandy Πελλοπονησου/Brandy of the Peloponnese
Brandy Κεντρικης Ελλαδας/Brandy of Central Greece
Deutscher Weinbrand
Wachauer Weinbrand
Weinbrand Dürnstein
Karpatské brandy špeciál
6. Vīnogu izspaidu [čagu] spirts
Eau-de-vie de marc de Champagne
Marc de Champagne
Eau-de-vie de marc originaire d'Aquitaine
Eau-de-vie de marc de Bourgogne
Eau-de-vie de marc originaire du Centre-Est
Eau-de-vie de marc originaire de Franche-Comté
Eau-de-vie de marc originaire de Bugey
Eau-de-vie de marc originaire de Savoie
Marc de Bourgogne
Marc de Savoie
Marc d'Auvergne
Eau-de-vie de marc originaire des Coteaux de la Loire
Eau-de-vie de marc des Côtes du Rhône
Eau-de-vie de marc originaire de Provence
Eau-de-vie de marc originaire du Languedoc
Marc d'Alsace Gewürztraminer
Marc de Lorraine
Bagaceira do Minho
Bagaceira do Douro
Bagaceira da Beira Interior
Bagaceira da Bairrada
Bagaceira do Oeste
Bagaceira do Ribatejo
Bagaceiro do Alentejo
Bagaceira do Algarve
Orujo gallego
Grappa
Grappa di Barolo
Grappa piemontese/Grappa del Piemonte
Grappa lombarda/Grappa di Lombardia
Grappa trentina/Grappa del Trentino
Grappa friulana/Grappa del Friuli
Grappa veneta/Grappa del Veneto
Südtiroler Grappa/Grappa dell'Alto Adige
Τσικουδια Κρητης/Tsikoudia of Crete
Τσιπουρο Μακεδονιας/Tsipouro of Macedonia
Τσιπουρο Θεσσαλιας/Tsipouro of Thessaly
Τσιπουρο Τυρναβου/Tsipouro of Tyrnavos
Eau-de-vie de marc de marque nationale luxembourgeoise
Zivania
Сунгурларска гроздова ракия или гроздова ракия от Сунгурларе/Sungurlarska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Sungurlare
Сливенска гроздова ракия или Гроздова ракия от Сливен(Сливенска перла)/Slivenska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Sliven
Стралджанска гроздова ракия или Гроздова ракия от Стралджа (Стралджанска мускатова ракия)/Straldjanska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Straldja (Straldjanska Muscatova rakya)
Поморийска гроздова или гроздова ракия от Поморие/Pomoriyska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Pomorie
Русенска гроздова ракия или Гроздова ракия от Русе (Русенска бисерна гроздова ракия)/Rusenska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Ruse (Russenska biserna grozdova rakya)
Бургаска гроздова ракия или гроздова ракия от Бургас (Бургаска мускатова ракия)/Burgaska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Burgas (Bourgaska Muscatova rakya)
Добруджанска гроздова ракия или Гроздова ракия от Добруджа (Добруджанска мускатова ракия)/Dobrudjanska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Dobrudja (Dobrudjanska muscatova rakya)
Сухиндолска гроздова ракия или Гроздова ракия от Сухиндол/Suhindolska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Suhindol
Карловска гроздова ракия или Гроздова ракия от Карлово/Karlovska grozdova rakya vai Grozdova rakya from Karlovo
7. Augļu alkohols
Schwarzwälder Kirschwasser
Schwarzwälder Himbeergeist
Schwarzwälder Mirabellenwasser
Schwarzwälder Williamsbirne
Schwarzwälder Zwetschgenwasser
Fränkisches Zwetschgenwasser
Fränkisches Kirschwasser
Fränkischer Obstler
Mirabelle de Lorraine
Kirsch d'Alsace
Quetsch d'Alsace
Framboise d'Alsace
Mirabelle d'Alsace
Kirsch de Fougerolles
Südtiroler Williams/Williams dell'Alto Adige
Südtiroler Aprikot/Aprikot dell'Alto Adige/Südtiroler
Südtiroler Marille/Marille dell'Alto Adige/Marille
Südtiroler Kirsch/Kirsch dell'Alto Adige
Südtiroler Zwetschgeler/Zwetschgeler dell'Alto Adige
Südtiroler Obstler/Obstler dell'Alto Adige
Südtiroler Gravensteiner/Gravensteiner dell'Alto Adige
Südtiroler Golden Delicious/Golden Delicious dell'Alto Adige
Williams friulano/Williams del Friuli
Sliwovitz del Veneto
Sliwovitz del Friuli-Venezia Giulia
Sliwovitz del Trentino-Alto Adige
Distillato di mele trentino/Distillato di mele del Trentino
Williams trentino/Williams del Trentino
Sliwovitz trentino/Sliwovitz del Trentino
Aprikot trentino/Aprikot del Trentino
Medronheira do Algarve
Medronheira do Buçaco
Kirsch Friulano/Kirschwasser Friulano
Kirsch Trentino/Kirschwasser Trentino
Kirsch Veneto/Kirschwasser Veneto
Aguardente de pèra da Lousa
Eau-de-vie de pommes de marque nationale luxembourgeoise
Eau-de-vie de poires de marque nationale luxembourgeoise
Eau-de-vie de kirsch de marque nationale luxembourgeoise
Eau-de-vie de quetsch de marque nationale luxembourgeoise
Eau-de-vie de mirabelle de marque nationale luxembourgeoise
Eau-de-vie de prunelles de marque nationale luxembourgeoise
Wachauer Marillenbrand
Bošácka Slivovica
Szatmári Szilvapálinka
Kecskeméti Barackpálinka
Békési Szilvapálinka
Szabolcsi Almapálinka
Троянска сливова ракия или Сливова ракия от Троян/Troyanska slivova rakya vai Slivova rakya from Troyan
Силистренска кайсиева ракия или кайсиева ракия от Силистра/Silistrenska kaysieva rakya vai Kaysieva rakya from Silistra
Тервелска кайсиева ракия или Кайсиева ракия от Тервел/Tervelska kaysieva rakiya vai Kaysieva rakiya from Tervel
Ловешка сливова ракия или Сливова ракия от Ловеч/Loveshka slivova rakya vai Slivova rakya from Lovech
“Țuică Zetea de MedieșuAurit”, “Țuică de Valea Milcovului”, “Țuică de Buzău”, “Țuică de Argeș”, “Țuică de Zalău”, “Țuică ardelenească de Bistrița”, “Horincă de Maramureș”, “Horincă de Cămârzan”, “Horincă de Seini”, “Horincă de Chioar”, “Horincă de Lăpuș”, “Turț deOaș”, “Turț de Maramureș”
8. Sidrs un bumbieru vīns
Calvados
Calvados du Pays d'Auge
Eau-de-vie de cidre de Bretagne
Eau-de-vie de poiré de Bretagne
Eau-de-vie de cidre de Normandie
Eau-de-vie de poiré de Normandie
Eau-de-vie de cidre du Maine
Aguardiente de sidra de Asturias
Eau-de-vie de poiré du Maine
9. Genciāna spirts
Bayerischer Gebirgsenzian
Südtiroler Enzian/Genzians dell'Alto Adige
Genziana trentina/Genziana del Trentino
10. Stiprie augļu alkoholiskie dzērieni
Pacharán
Pacharán navarro
11. Kadiķa aromatizētie stiprie alkoholiskie dzērieni
Ostfriesischer Korngenever
Genièvre Flandres Artois
Hasseltse jenever
Balegemse jenever
Péket de Wallonie
Steinhäger
Plymouth Gin
Gin de Mahón
Vilniaus Džinas
Spišská Borovička
Slovenská Borovička Juniperus
Slovenská Borovička
Inovecká Borovička
Liptovská Borovička
12. Ķimeņu aromatizētie stiprie alkoholiskie dzērieni
Dansk Akvavit/Dansk Aquavit
Svensk Aquavit/Svensk Akvavit/Swedish Aquavit
13. Anīsa aromatizētie stiprie alkoholiskie dzērieni
Anis español
Évoca anisada
Cazalla
Chinchón
Ojén
Rute
Ouzo/Oύςο
14. Liķieri
Berliner Kümmel
Hamburger Kümmel
Münchener Kümmel
Chiemseer Klosterlikör
Bayerischer Kräuterlikör
Cassis de Dijon
Cassis de Beaufort
Irish Cream
Palo de Mallorca
Ginjinha portuguesa
Licor de Singeverga
Benediktbeurer Klosterlikör
Ettaler Klosterlikör
Ratafia de Champagne
Ratafia catalana
Anis português
Finnish berry/Finnish fruit liqueur
Grossglockner Alpenbitter
Mariazeller Magenlikör
Mariazeller Jagasaftl
Puchheimer Bitter
Puchheimer Schlossgeist
Steinfelder Magenbitter
Wachauer Marillenlikör
Jägertee/Jagertee/Jagatee
Allažu Ķimelis
Čepkeliu
Demänovka Bylinný Likér
Polish Cherry
Karlovarská Hořká
15. Stiprie alkoholiskie dzērieni
Pommeau de Bretagne
Pommeau du Maine
Pommeau de Normandie
Svensk Punsch/Swedish Punch
16. Degvīns
Svensk Vodka/Swedish Vodka
Suomalainen Vodka/Finsk Vodka/Vodka of Finland
Polska Wódka/Polish Vodka
Laugarício Vodka
Originali Lietuviška degtiné
Wódka ziołowa z Niziny Północnopodlaskiej aromatyzowana ekstraktem z trawy żubrowej/Herbal vodka from the North Podlasie Lowland aromatised with an extract of bison grass
Latvijas Dzidrais
Rīgas Degvīns
17. Stiprie alkoholiskie dzērieni ar rūgtu garšu
VIII PIELIKUMS
8. PIELIKUMA 2. PAPILDINĀJUMS
Šveices izcelsmes stipro alkoholisko dzērienu aizsargātie nosaukumi
Vīna spirts
Eau-de-vie de vin du Valais
Brandy du Valais
Vīnogu izspaidu [čagu] spirts
Baselbieter Marc
Grappa del Ticino/Grappa Ticinese
Grappa della Val Calanca
Grappa della Val Bregaglia
Grappa della Val Mesolcina
Grappa della Valle di Poschiavo
Marc d'Auvernier
Marc de Dôle du Valais
Augļu alkohols
Aargauer Bure Kirsch
Abricot du Valais
Abricotine ou Eau-de-vie d'abricot du Valais (AOC)
Baselbieterkirsch
Baselbieter Mirabelle
Baselbieter Pflümli
Baselbieter Zwetschgenwasser
Bernbieter Kirsch
Bernbieter Mirabellen
Bernbieter Zwetschgenwasser
Bérudges de Cornaux
Canada du Valais
Coing d'Ajoie
Coing du Valais
Damassine d'Ajoie
Damassine de la Baroche
Eau-de-vie de poire du Valais (AOC)
Emmentaler Kirsch
Framboise du Valais
Freiämter Zwetschgenwasser
Fricktaler Kirsch
Golden du Valais
Gravenstein du Valais
Kirsch d'Ajoie
Kirsch de la Béroche
Kirsch du Valais
Kirsch suisse
Lauerzer Kirsch
Luzerner Kernobstbarnd
Luzerner Kirsch
Luzerner Pflümli
Luzerner Williams
Luzerner Zwetschgenwasser
Mirabelle d'Ajoie
Mirabelle du Valais
Poire d'Ajoie
Poire d'Orange de la Baroche
Pomme d'Ajoie
Pomme du Valais
Prune d'Ajoie
Prune du Valais
Prune impériale de la Baroche
Pruneau du Valais
Rigi Kirsch
Schwarzbuben Kirsch
Seeländer Kirsch
Seeländer Pflümliwasser
Urschwyzerkirsch
Williams du Valais
Zuger Kirsch
Sidrs un bumbieru vīns
Bernbieter Birnenbrand
Freiämter Theilerbirnenbrand
Luzerner Birnenträsch
Luzerner Theilerbirnenbrand
Genciāna spirts
Gentiane du Jura
Kadiķa aromatizētie stiprie alkoholiskie dzērieni
Genièvre du Jura
Liķieri
Basler Eierkirsch
Bernbieter Cherry Brandy Liqueur
Bernbieter Griottes Liqueur
Bernbieter Kirschen Liqueur
Liqueur de poires Williams du Valais
Liqueur d'abricot du Valais
Liqueur de framboise du Valais
Stiprie alkoholiskie dzērieni no augiem (vai uz augu pamata)
Baselbieter Burgermeister (Kräuterbrand)
Bernbieter Kräuterbitter
Eau-de-vie d'herbes du Jura
Eau-de-vie d'herbes du Valais
Genépi du Valais
Gotthard Kräuterbrand
Innerschwyzer Chrüter
Luzerner Chrüter (Kräuterbrand)
Walliser Chrüter (Kräuterbrand)
Citi
Lie du Mandement
Lie de Dôle du Valais
Lie du Valais.
IX PIELIKUMS
8. PIELIKUMA 5. PAPILDINĀJUMS ATTIECĪBĀ UZ 2. PANTU
2. pantā minēto tiesību aktu saraksts, kas attiecas uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem, aromatizēto vīnu un aromatizētajiem dzērieniem.
a) |
stiprie alkoholiskie dzērieni, uz kuriem attiecas Starptautiskās preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijas 2208. kods Kopienai:
Šveicei:
|
b) |
aromatizētie dzērieni, uz kuriem attiecas Starptautiskās preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas konvencijas 2205. un ex 2206. kods Kopienai:
Šveicei:
|
NOBEIGUMA AKTS
Personas, kas pārstāv
EIROPAS KOPIENU,
no vienas puses,
un
ŠVEICES KONFEDERĀCIJU,
no otras puses,
un kas sapulcējušās Briselē, divtūkstoš devītā gada četrpadsmitajā maijā, lai parakstītu Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju, ar ko groza Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību,
ir ņēmušas vērā šādas deklarācijas, kas turpmāk uzskaitītas un pievienotas šim Nobeiguma aktam:
1. |
Kopīgā deklarācija par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par lauksaimniecības produktu tirdzniecību 7. un 8. pielikuma atjaunināšanu; |
2. |
Kopienas deklarācija par Šveices tarifu kvotas pārvaldības metodēm. |
Съставено в Брюксел на четиринадесети май две хиляди и девета година.
Hecho en Bruselas, el catorce de mayo de dos mil nueve.
V Bruselu dne čtrnáctého května dva tisíce devět.
Udfærdiget i Bruxelles den fjortende maj to tusind og ni.
Geschehen zu Brüssel am vierzehnten Mai zweitausendneun.
Kahe tuhande üheksanda aasta maikuu neljateistkümnendal päeval Brüsselis.
'Εγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα τέσσερις Μαΐου δύο χιλιάδες εννιά.
Done at Brussels on the fourteenth day of May in the year two thousand and nine.
Fait à Bruxelles, le quatorze mai deux mille neuf.
Fatto a Bruxelles, addì quattordici maggio duemilanove.
Briselē, divtūkstoš devītā gada četrpadsmitajā maijā.
Priimta du tūkstančiai devintų metų gegužės keturioliktą dieną Briuselyje.
Kelt Brüsszelben, a kétezer-kilencedik év május tizennegyedik napján.
Magħmul fi Brussell, fl-erbatax-il jum ta' Mejju tas-sena elfejn u disgħa.
Gedaan te Brussel, de veertiende mei tweeduizend negen.
Sporządzono w Brukseli dnia czternastego maja roku dwa tysiące dziewiątego.
Feito em Bruxelas, em catorze de Maio de dois mil e nove.
Încheiat la Bruxelles la paisprezece mai două mii nouă.
V Bruseli dňa štrnásteho mája dvetisícdeväť.
V Bruslju, dne štirinajstega maja leta dva tisoč devet.
Tehty Brysselissä neljäntenätoista päivänä toukokuuta vuonna kaksituhattayhdeksän.
Som skedde i Bryssel den fjortonde maj tjugohundranio.
За Европейската общност
Por la Comunidad Europea
Za Evropské společenství
For Det Europæiske Fællesskab
Für die Europäische Gemeinschaft
Euroopa Ühenduse nimel
Για την Ευρωπαϊκή Κοινότητα
For the European Community
Pour la Communauté européenne
Per la Comunità europea
Eiropas Kopienas vārdā
Europos bendrijos vārdā
az Európai Közösség részéről
Għall-Komunità Ewropea
Voor de Europese Gemeenschap
W imieniu Wspólnoty Europejskiej
Pela Comunidade Europeia
Pentru Comunitatea Europeană
Za Európske spoločenstvo
Za Evropsko skupnost
Euroopan yhteisön puolesta
På Europeiska gemenskapens vägnar
За Конфедерация Швейцария
Por la Confederación Suiza
Za Švýcarskou konfederaci
For Det Schweiziske Forbund
Für die Schweizerische Eidgenossenschaft
Šveitsi Konföderatsiooni nimel
Για την Ελβετική Συνομοσπονδία
For the Swiss Confederation
Pour la Confédération suisse
Per la Confederazione Svizzera
Šveices Konfederācijas vārdā -
Šveicarijos Konfederacijos vardu
a Svájci Államszövetség részéről
Għall-Konfederazzjoni Żvizzera
Voor de Zwitserse Bondsstaat
W imieniu Konfederacji Szwajcarskiej
Pela Confederação Suíça
Pentru Confederaţia Elveţiană
Za Švajčiarsku konfederáciu
Za Švicarsko konfederacijo
Sveitsin valaliiton puolesta
På Schweiziska edsförbundets vägnar