31980L0154

Padomes direktīva

(1980. gada 21. janvāris)

par vecmāšu diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu, tostarp par pasākumiem, kas palīdz sekmīgi īstenot tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvību sniegt pakalpojumus

(80/154/EEK)

EIROPAS KOPIENU PADOME,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas kopienas dibināšanas Līgumu un jo īpaši tā 49., 57. un 66. pantu,

ņemot vērā Komisijas priekšlikumu [1],

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu [2],

ņemot vērā Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu [3],

tā kā saskaņā ar Līgumu, sākot no pārejas laika beigām ir aizliegta visu veidu diskriminējoša attieksme, pamatojoties uz pilsonību, attiecībā uz uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu; tā kā šādas uz pilsonību balstītas attieksmes princips attiecas jo īpaši uz atļauju izsniegšanu vecmātes praksei, kā arī uz reģistrāciju vai piederību profesionālās organizācijās vai apvienībās;

tā kā tomēr šķiet, ka ir vēlama zināmu noteikumu pieņemšana, lai veicinātu tiesības veikt uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvības efektīvu īstenošanu attiecībā uz vecmāšu darbību;

tā kā saskaņā ar Līgumu dalībvalstīm tiek prasīts nepiešķirt nekāda veida palīdzību, kas varētu traucēt uzņēmējdarbības nosacījumus;

tā kā Līguma 57. panta 1. punkts paredz direktīvu pieņemšanu par diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu savstarpēju atzīšanu;

tā kā varētu būt ieteicams vienlaicīgi ar diplomu savstarpēju atzīšanu pieņemt noteikumu par vecmāšu apmācību nosacījumu saskaņošanu; tā kā šāda saskaņošana ir aplūkota Direktīvā 80/155/EEK [4];

tā kā dalībvalstu tiesību akti paredz, ka tiesības sākt un veikt vecmātes darbību ir atkarīgas no vecmātes diploma esamības;

tā kā, ņemot vērā sertifikāta par apmācību beigšanu esamību, tā kā direktīva par diplomu savstarpēju atzīšanu var neietvert ar šādiem diplomiem izteikto apmācību vienlīdzību, šīs kvalifikācijas izmantošana būtu atļaujama tikai izcelsmes dalībvalsts vai tās dalībvalsts valodās, no kuras nāk ārvalstu pilsonis;

tā kā, lai atvieglotu valstu iestādēm šīs direktīvas piemērošanu, dalībvalstis drīkst paredzēt, ka personai, kura atbilst šajā direktīvā noteiktajiem apmācību nosacījumiem, papildus sertifikātiem par apmācību beigšanu jāuzrāda sertifikāts, kuru izdevušas tās izcelsmes valsts vai valsts, no kuras tā nāk, kompetentas iestādes, apliecinot ka minētie sertifikāti par apmācību beigšanu ir tādi, uz kuriem attiecas šī direktīva;

tā kā pakalpojumu sniegšanas gadījumā prasība par reģistrāciju vai piederību profesionālām organizācijām vai struktūrām, sakarā ar to, ka tā ir saistīta ar uzņēmējā dalībvalstī veiktās darbības noteikto un pastāvīgo raksturu, neapšaubāmi radītu šķēršļus personai, kura vēlas sniegt šos pakalpojumus, sakarā ar tās darbības pagaidu raksturu; tā kā šī prasība tādēļ būtu jāatceļ; tā kā tomēr šajā gadījumā būtu jāgarantē profesionālās disciplīnas kontrole, kas ir šo profesionālo organizāciju un apvienību pārziņā; tā kā šim nolūkam būtu jāparedz, piemērojot Līguma 62. pantu, ka attiecīgajai personai drīkst pieprasīt iesniegt uzņēmējas dalībvalsts kompetentai iestādei konkrētus datus par pakalpojumu sniegšanu;

tā kā attiecībā uz prasībām saistībā ar labām personiskajām īpašībām un labu reputāciju būtu jāizšķir prasības, kuras vispirms jāizpilda, lai iegūtu profesiju, un prasības, kuras jāizpilda, lai šo profesiju praktizētu;

tā kā ciktāl ir skarta algotu vecmāšu darbība, Padomes 1968. gada 15. oktobra Regula (EEK) Nr. 1612/68 par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā [5] neparedz īpašus noteikumus par labām personiskajām īpašībām un labu reputāciju, profesionālo disciplīnu vai nosaukuma lietošanu attiecīgajās profesijās; tā kā atkarībā no katras atsevišķas dalībvalsts šādus noteikumus piemēro vai drīkst piemērot gan darbiniekiem, gan pašnodarbinātām personām; tā kā vecmāšu darbība visās dalībvalstīs ir pakļauta diploma, sertifikāta vai cita vecmātes kvalifikāciju apliecinoša dokumenta esamībai; tā kā šādu darbību veic gan darbinieki, gan pašnodarbinātas personas, vai vienas un tās pašas personas abos statusos savas profesionālās karjeras gaitā; tā kā, lai cik iespējams veicinātu šo profesionālo personu brīvu pārvietošanos Kopienā, šķiet, ir vajadzīgs attiecināt šo direktīvu arī uz nodarbinātām vecmātēm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

I NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

1. Šī direktīva attiecas uz vecmāšu darbību atbilstīgi katrā dalībvalstī noteiktajai šīs darbības definīcijai, neskarot Direktīvas 80/155/EEK 4. pantu, un šo darbību veic ar šādiem profesionālajiem nosaukumiem:

Vācijas Federatīvajā Republikā:

- Hebamme

Beļģijā:

- accoucheuse/vroedvrouw

Dānijā:

- jordemoder

Francijā:

- sage-femme

Īrijā:

- midwife

Itālijā:

- ostetrica

Luksemburgā:

- sage-femme

Nīderlandē:

- verloskundige

Apvienotajā Karalistē:

- midwife

II NODAĻA

DIPLOMI, SERTIFIKĀTI UN CITI VECMĀŠU KVALIFIKĀCIJU APLIECINOŠI DOKUMENTI

2. pants

1. Katra dalībvalsts atzīst diplomus, sertifikātus un citus vecmāšu kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kurus dalībvalstu pilsoņiem izdevušas citas dalībvalstis un kuri uzskaitīti 3. pantā, kas atbilst minimālajai programmai, kura minēta Direktīvas 80/155/EEK 1. panta 1., 3. un 4. punktā un atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

- pilna laika vecmāšu apmācība vismaz trīs gadu garumā:

- pēc kuras vai nu izsniedz diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas dod tiesības iestāties universitātē vai augstākā mācību iestādē, vai arī citādi pierāda līdzvērtīgu zināšanu līmeni,

- vai arī pēc kuras seko profesionālā prakse, par kuras pabeigšanu izsniedz sertifikātu, kas minēts šīs direktīvas 4. pantā,

- pilna laika vecmāšu apmācība vismaz divu gadu vai 3600 stundu garumā, pēc kuras izsniedz diplomu, sertifikātu vai citu vispārējas aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kā minēts Direktīvas 77/452/EEK 3. pantā [6],

- pilna laika vecmāšu apmācības vismaz 18 mēnešu vai 3000 stundu garumā, pēc kuras izsniedz diplomu, sertifikātu vai citu vispārējas aprūpes māsas kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kā minēts Direktīvas 77/452/EEK 3. pantā, un kurai seko profesionālā prakse, par kuru izsniedz sertifikātu, kas minēts šīs direktīvas 4. pantā.

2. Katra dalībvalsts, ciktāl tas attiecas uz tiesībām uzsākt un veikt vecmātes darbību pašnodarbinātas personas statusā, piešķir tās atzītiem diplomiem, sertifikātiem un citiem kvalifikāciju apliecinošiem dokumentiem tādu pašu spēku, kā tiem, kurus tā pati izsniedz.

3. pants

Diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti, kas minēti 2. pantā, ir šādi:

a) Vācijas Federatīvajā Republikā:

- hebammenprüfungszeugnis, ko piešķir valsts nozīmēta eksaminācijas komisija,

- sertifikāti, ko piešķir Vācijas Federatīvās Republikas kompetentas iestādes, kuri paredz, ka Vācijas Demokrātiskās Republikas kompetentu iestāžu pēc 1945. gada 8. maija izsniegtie diplomi ir atzīstami kā līdzvērtīgi pirmajā ievilkumā uzskaitītajiem

b) Beļģijā:

diplôme d'accoucheuse/vroedvrowdiploma, ko piešķir valsts dibinātas vai atzītas skolas vai jury central

c) Dānijā:

bevis for bestået jordemodereksamen, ko piešķir Danmarks Jordemoderskole

d) Francijā:

diplôme de sage-femme, ko piešķir valsts

e) Īrijā:

certificate in midwifery, ko piešķir An Bord Altranais

f) Itālijā:

diploma d'ostretica, ko piešķir valsts atzītas skolas

g) Luksemburgā:

diplôme de sage-femme, ko piešķir Veselības ministrija, pamatojoties uz eksaminācijas komisijas lēmumu

h) Nīderlandē:

vroed vrouwdiploma, ko piešķir valsts nozīmēta eksaminācijas institūcija

i) Apvienotajā Karalistē:

certificate of admission to the roll of midwives, ko Anglijā un Velsā piešķir Anglijas un Velsas vecmāšu centrālā pārvalde, Skotijā — Skotijas centrālā vecmāšu pārvalde, Ziemeļīrijā — Ziemeļīrijas Medicīnas māsu un vecmāšu padome.

4. pants

Sertifikātu, kas minēts 2. pantā, izsniedz izcelsmes dalībvalsts vai tās dalībvalsts kompetentās iestādes, no kuras nāk ārvalstu pilsonis. Tas apliecina, ka tā uzrādītājs pēc vecmātes kvalifikācijas iegūšanas ir apmierinoši veicis vecmātes darbību slimnīcā vai citā veselības aprūpes iestāde, kas nozīmēta šim mērķim, šādu noteiktu laiku:

- divus gadus gadījumā, kas paredzēts 2. panta 1. punkta pirmā ievilkuma otrajā apakšievilkumā,

- vienu gadu gadījumā, kas paredzēts 2. panta 1. punkta trešajā ievilkumā.

III NODAĻA

ESOŠIE APSTĀKĻI

5. pants

1. Dalībvalstu, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti neatbilst minimālajām apmācību prasībām, kuras paredz Direktīvas 80/155/EEK 1. pants, pilsoņu gadījumā katra dalībvalsts atzīst kā pietiekamu pierādījumu diplomus, sertifikātus un citus vecmāšu kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kurus izdevušas tās dalībvalstis ne vairāk kā sešus mēnešus līdz šīs direktīvas izziņošanai, kopā ar sertifikātu, kas apliecina, ka šie pilsoņi lietpratīgi un likumīgi veikuši attiecīgās darbības vismaz trīs gadus piecu gadu laikposmā pirms šī sertifikāta izsniegšanas.

2. Tādu dalībvalstu pilsoņu gadījumā, kuru diplomi, sertifikāti un citi kvalifikāciju apliecinoši dokumenti atbilst visām minimālajām apmācību prasībām, kuras paredz Direktīvas 80/155/EEK 1. pants, bet atbilstīgi šīs direktīvas 2. pantam, jāatzīst tikai tad, ja tiem pievienots profesionālās prakses sertifikāts, kas minēts 4. pantā, katra dalībvalsts atzīst kā pietiekamu pierādījumu diplomus, sertifikātus un citus vecmāšu kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kurus izdevušas tās dalībvalstis pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, kopā ar sertifikātu, kas apliecina, ka šie pilsoņi lietpratīgi un likumīgi veikuši attiecīgās darbības vismaz trīs gadus piecu gadu laikposmā pirms šī sertifikāta izsniegšanas.

IV NODAĻA

AKADĒMISKĀ NOSAUKUMA LIETOŠANA

6. pants

1. Neskarot 15. pantu, uzņēmējas dalībvalstis nodrošina, lai dalībvalstu pilsoņiem, kas izpildījuši 2. un 5. pantā paredzētos nosacījumus, būtu tiesības izmantot likumīgo akadēmisko nosaukumu, ciktāl tas nav identisks amata nosaukumam vai vajadzības gadījumā — tā saīsinājumu izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kurienes tie nāk, valodā vai valodās. Uzņēmēja dalībvalsts drīkst pieprasīt aiz šī nosaukuma norādīt tā piešķīrējas iestādes vai eksaminācijas komisijas nosaukumu un vietu.

2. Ja izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras nāk ārvalstu pilsonis, lietoto akadēmisko nosaukumu uzņēmējā dalībvalstī var sajaukt ar nosaukumu, kas šajā valstī prasa papildu apmācību, kuru attiecīgā persona nav apguvusi, uzņēmēja dalībvalsts drīkst pieprasīt, lai šī persona izmanto izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras tā nāk, lietoto nosaukumu piemērotā veidā, kuru nosaka uzņēmēja dalībvalsts.

V NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS ĻAUTU EFEKTĪVI ĪSTENOT TIESĪBAS VEIKT UZŅĒMĒJDARBĪBU, KĀ ARĪ VEICINA PAKALPOJUMU SNIEGŠANAS BRĪVĪBU

A. Noteikumi, kas īpaši attiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību.

7. pants

1. Uzņēmēja dalībvalsts, kas pieprasa saviem pilsoņiem pierādījumus par labām personiskajām īpašībām un labu reputāciju, kad tie pirmo reizi sāk jebkuru no 1. pantā minētajām darbībām, attiecībā uz citu dalībvalstu pilsoņiem kā pietiekamu pierādījumu pieņem sertifikātu, ko izsniegusi izcelsmes dalībvalsts vai tās dalībvalsts kompetenta iestāde, no kuras ārvalstnieks nāk, kas apliecina atbilstību dalībvalsts prasībām par labām personiskajām īpašībām un labu reputāciju, sākot minēto darbību.

2. Ja izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks nāk, neprasa pierādījumu par labām personiskajām īpašībām un labu reputāciju no personām, kuras vēlas sākt attiecīgo darbību pirmo reizi, uzņēmēja dalībvalsts drīkst pieprasīt no izcelsmes dalībvalsts pilsoņiem vai dalībvalsts, no kurienes ārvalstnieks nāk, izvilkumu no tiesvedības vai, ja tāda nav, līdzvērtīgu dokumentu, kuru izdevusi izcelsmes dalībvalsts, vai tās dalībvalsts kompetenta iestāde, no kuras ārvalstnieks nāk.

3. Ja uzņēmēja dalībvalsts ir informēta par kādu nopietnu starpgadījumu, kas noticis ārpus tās teritorijas pirms attiecīgās personas apmešanās šajā valstī un kas varētu ietekmēt attiecīgās darbības sākšanu šīs valsts teritorijā, tā drīkst informēt izcelsmes dalībvalsti vai dalībvalsti, no kuras ārvalstnieks nāk.

Izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks nāk, pārbauda starpgadījuma atbilstību patiesībai, ja tas varētu šajā dalībvalstī ietekmēt attiecīgās darbības sākšanu. Šīs dalībvalsts iestādes pieņem lēmumu par veicamās izmeklēšanas raksturu un apjomu un informē uzņēmēju dalībvalsti par jebkāda veida turpmāku rīcību, kuru tās veic saistībā ar sertifikātiem vai dokumentiem, kurus tās izdevušas.

4. Dalībvalstis nodrošina pārsūtītās informācijas konfidencialitāti.

8. pants

1. Ja uzņēmējā dalībvalstī spēkā ir ar normatīviem vai administratīviem aktiem noteiktas prasības attiecībā uz labām personiskajām īpašībām un labu reputāciju, to skaitā noteikumi par disciplināriem pasākumiem attiecībā uz nopietniem profesionāliem pārkāpumiem vai tiesāšanu par kriminālpārkāpumiem, un tas attiecas uz jebkuras 1. pantā minētās darbības veikšanu, izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks nāk, nosūta uzņēmējai dalībvalstij visu vajadzīgo informāciju par profesionāla vai administratīva rakstura disciplinārsodiem, kas piemēroti attiecīgajai personai, vai tai piemērotiem kriminālsodiem laikā, kad tā darbojusies savā profesijā izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras tā nāk.

2. Ja uzņēmēja dalībvalsts ir sīki informēta par kādu nopietnu starpgadījumu, kas noticis ārpus tās teritorijas pirms attiecīgās personas apmešanās šajā valstī un kas varētu ietekmēt attiecīgās darbības sākšanu šīs valsts teritorijā, tā drīkst informēt izcelsmes dalībvalsti vai dalībvalsti, no kuras ārvalstnieks nāk.

Izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks nāk, pārbauda faktu precizitāti, ja tie varētu šajā dalībvalstī ietekmēt attiecīgās darbības uzsākšanu. Šīs dalībvalsts iestādes pieņem lēmumu par veicamās izmeklēšanas raksturu un apjomu un informē uzņēmēju dalībvalsti par jebkāda veida turpmāku rīcību, ko tās veic saistībā ar informāciju, kuru tās nosūtījušas saskaņā ar 1. punktu.

3. Dalībvalstis nodrošina pārsūtītās informācijas konfidencialitāti.

9. pants

Ja uzņēmēja dalībvalsts pieprasa saviem pilsoņiem, kuri vēlas sākt vai veikt jebkuru no 1. pantā minētajām darbībām, fiziskās un garīgās veselības sertifikātu, tad šī valsts uzskata par pietiekamu pierādījumu dokumentu, kas tiek prasīts izcelsmes dalībvalstī vai dalībvalstī, no kuras ārvalstnieks nāk.

Ja izcelsmes dalībvalsts vai dalībvalsts, no kuras ārvalstnieks nāk, neuzliek nekādas šāda veida prasības tiem, kuri vēlas sākt vai veikt attiecīgo darbību, uzņēmēja dalībvalsts no šāda pilsoņa pieņem sertifikātu, ko izsniegusi attiecīgās valsts kompetenta iestāde un kas atbilst uzņēmējas dalībvalsts izsniegtajiem sertifikātiem.

10. pants

Dokumentus, kas izsniegti saskaņā ar 7., 8. un 9. pantu, nedrīkst iesniegt vairāk nekā trīs mēnešus pēc to izdošanas datuma.

11. pants

1. Procedūra, lai atļautu attiecīgajai personai sākt jebkuru no 1. pantā minētajām darbībām, ievērojot 7., 8. un 9. pantu, jāpabeidz pēc iespējas ātrāk un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc visu ar šo personu saistīto dokumentu iesniegšanas, neņemot vērā kavēkļus, kurus var radīt jebkura pārsūdzība, kas iesniegta sakarā ar šīs procedūras pārtraukšanu.

2. 7. panta 3. punktā un 8. panta 2. punktā minētajos gadījumos pārskatīšanas lūgums uz laiku atceļ 1. punktā noteikto laika ierobežojumu.

Dalībvalsts, pie kuras vēršas pēc informācijas, atbildi sniedz trīs mēnešu laikā.

Saņemot atbildi, vai arī minētā laikposma beigās uzņēmēja dalībvalsts turpina 1. punktā minēto procedūru.

12. pants

Ja uzņēmēja dalībvalsts pieprasa saviem pilsoņiem, kuri vēlas sākt vai veikt vienu no darbībām, kas minētas 1. pantā, dot zvērestu vai svinīgu solījumu, un ja šāda zvēresta vai solījumu formu nevar izmantot citas dalībvalsts pilsoņi, šī dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgajai personai tiek piedāvāta piemērota un līdzvērtīga zvēresta vai solījuma forma.

B. Noteikumi, kas īpaši attiecas uz pakalpojumu sniegšanu

13. pants

1. Ja dalībvalsts pieprasa saviem pilsoņiem, kuri vēlas sākt vai veikt jebkuru no 1. pantā minētajām darbībām, piederību vai reģistrāciju kādā profesionālā organizācijā vai struktūrā, vai tās atļauju, šī dalībvalsts pakalpojumu sniegšanas gadījumā atbrīvo dalībvalstu pilsoņus no šīs prasības.

Attiecīgā persona sniedz pakalpojumus ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā uzņēmējas dalībvalsts pilsoņi; jo īpaši tā ir pakļauta profesionāla vai administratīva rakstura ētikas noteikumiem, kas ir spēkā tajā dalībvalstī.

Ja uzņēmēja dalībvalsts pieņem kādus pasākumus, ievērojot otro daļu, vai uzzina faktus, kas ir pretrunā ar šiem noteikumiem, tā nekavējoties informē dalībvalsti, kur attiecīgā persona ir reģistrēta.

2. Uzņēmēja dalībvalsts drīkst prasīt, lai attiecīgā persona veic iepriekšēju paziņojumu kompetentām iestādēm saistībā ar tās sniegtajiem pakalpojumiem, ja tie ietver pagaidu uzturēšanos tās teritorijā.

Steidzamos gadījumos šo ziņojumu var veikt pēc iespējas ātrāk jau pēc pakalpojumu sniegšanas.

3. Saskaņā ar 1. un 2. punktu, uzņēmēja dalībvalsts drīkst pieprasīt attiecīgajai personai iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kas ietver šādus konkrētus datus:

- 2. punktā minēto deklarāciju,

- sertifikātu, kas apliecina, ka attiecīgā persona likumīgi veic attiecīgās darbības dalībvalstī, kurā tā ir reģistrēta,

- sertifikātu, ka attiecīgā persona ir ieguvusi vienu vai otru diplomu, sertifikātu vai citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu, kas vajadzīgs, lai sniegtu attiecīgos pakalpojumus, un kas ir minēts šajā direktīvā.

4. 3. punktā minēto dokumentu vai dokumentus nedrīkst iesniegt vēlāk kā 12 mēnešus pēc to izsniegšanas datuma.

5. Ja dalībvalsts uz laiku vai pastāvīgi atņem pilnībā vai daļēji kādam savam pilsonim vai tās teritorijā reģistrētam citas dalībvalsts pilsonim tiesības veikt kādu no 1. pantā minētajām darbībām, tad tā pēc vajadzības nodrošina īslaicīgu vai pastāvīgu 3. punkta otrajā ievilkumā minētā sertifikāta atsaukšanu.

14. pants

Ja ir prasīta reģistrācija kādā uzņēmējas dalībvalsts sociālā nodrošinājuma iestādē, lai veiktu norēķinus ar apdrošināšanas iestādēm par pakalpojumiem, kas sniegti personām, kuras apdrošinātas saskaņā ar sociālā nodrošinājuma sistēmām, šī dalībvalsts atbrīvo dalībvalstu pilsoņus, kuri reģistrēti citā dalībvalstī, no šīs prasības gadījumos, kad pakalpojumu sniegšana ir saistīta ar attiecīgās personas ceļošanu.

Tomēr attiecīgās personas šai iestādei piegādā informāciju pirms vai steidzamos gadījumos pēc pakalpojumu sniegšanas.

C. Noteikumi, kas kopēji tiesībām veikt uzņēmējdarbību, kā arī pakalpojumu sniegšanas brīvībai

15. pants

Ja uzņēmējā dalībvalstī amata nosaukuma lietošana saistībā ar kādu no 1. pantā minētajām darbībām ir reglamentēta, citu dalībvalstu pilsoņi, kas atbilst 2. un 5. pantā minētajiem nosacījumiem, lieto uzņēmējas dalībvalsts amata nosaukumus, kuri tajā valstī atbilst minētajiem kvalifikācijas nosacījumiem, un izmanto saīsināto nosaukumu.

16. pants

1. Dalībvalstis pieņem vajadzīgos pasākumus, lai ļautu attiecīgajām personām iegūt informāciju par uzņēmējas dalībvalsts veselības aizsardzības un sociālā nodrošinājuma tiesību aktiem un vajadzības gadījumā arī par profesionālo ētiku.

Šim nolūkam dalībvalstis drīkst izveidot informācijas centrus, kuros šādas personas var iegūt vajadzīgo informāciju. Uzņēmējdarbības gadījumā uzņēmējas dalībvalstis drīkst pieprasīt attiecīgajām personām sazināties ar šiem centriem.

2. Dalībvalstis drīkst izveidot 1. punktā minētos centrus kompetentās iestādēs un struktūrās, kuras tām jānorāda 20. panta 1. punktā noteiktajā laikposmā.

3. Dalībvalstis seko līdzi, lai vajadzības gadījumā attiecīgās personas savās un savu pacientu interesēs apgūtu valodu zināšanas, kas vajadzīgas to profesionālo pienākumu veikšanai uzņēmējā dalībvalstī.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

17. pants

Pamatotu šaubu gadījumā uzņēmēja dalībvalsts drīkst pieprasīt citas dalībvalsts kompetentai iestādei apstiprināt to diplomu, sertifikātu un citu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu autentiskumu, kurus izsniegusi šī cita dalībvalsts un kuri minēti II un III nodaļā, kā arī apliecinājumu tam, ka attiecīgā persona ir izpildījusi visas apmācību prasības, kas noteiktas Direktīvā 80/155/EEK.

18. pants

20. panta 1. punktā noteiktajā laikposmā dalībvalstis nozīmē iestādes un struktūras, kuras drīkst izsniegt vai saņemt diplomus, sertifikātus un citus kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī šajā direktīvā minētos dokumentus un informāciju, un nekavējoties par to informē citas dalībvalstis un Komisiju.

19. pants

Šī direktīva attiecas arī uz dalībvalstu pilsoņiem, kuri saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 1612/68 veic vai veiks kādu no 1. pantā minētajām darbībām kā darbinieki.

20. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā pasākumi, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības trīs gadu laikā no tās izziņošanas, un nekavējoties par to informē Komisiju.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus galvenos savu tiesību aktus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Ja dalībvalsts sastopas ar būtiskām grūtībām zināmās jomās, piemērojot šo direktīvu, Komisijā izskata šīs grūtības sadarbībā ar šo valsti un pieprasa Veselības aizsardzības vecāko amatpersonu komitejas, kas izveidota saskaņā ar Lēmumu 75/365/EEK [7], kurā jaunākie grozījumi veikti ar Lēmumu 80/157/EEK [8]., atzinumu.

Vajadzības gadījumā Komisija iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus.

22. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē 1980. gada 21. Janvārī

Padomes vārdā —

priekšsēdētājs

G. Marcora

[1] OV C 18, 12.2.1970., 1. lpp.

[2] OV C 101, 4.8.1970., 26. lpp.

[3] OV C 146 11.12.1970., 17. lpp.

[4] OV L 33, 11.2.1980., 8. lpp.

[5] OV L 257, 19.10.1968. 2. lpp.

[6] OV L 176, 15.7.1977., 1. lpp.

[7] OV L 167, 30.6.1975., 19. lpp.

[8] OV L 33, 11.2.1980., 15. lpp

--------------------------------------------------