EUR-Lex Access to European Union law

Back to EUR-Lex homepage

This document is an excerpt from the EUR-Lex website

Document 52013DC0216

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija

/* COM/2013/0216 final */

52013DC0216

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija /* COM/2013/0216 final */


KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Pielāgošanās klimata pārmaiņām: ES stratēģija

1.           Ievads. Klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana

Klimata pārmaiņu sekas aizvien lielākā mērā ir manāmas gan Eiropā, gan visā pasaulē. Pasaules vidējā temperatūra, kas pašlaik par aptuveni 0,8 °C pārsniedz pirmsindustrializācijas līmeni, aizvien paaugstinās[1]. Klimata pārmaiņas ietekmē dažādus dabas procesus, mainās nokrišņu režīms, kūst ledāji, paaugstinās jūras līmenis.

Lai izvairītos no visnopietnākajiem klimata pārmaiņu radītajiem riskiem un jo sevišķi no neatgriezeniskas liela mēroga ietekmes, temperatūras paaugstināšanās globālās sasilšanas dēļ nedrīkst sasniegt 2 °C virs pirmsindustrializācijas līmeņa. Tāpēc klimata pārmaiņu mazināšanai arī turpmāk ir jābūt pasaules sabiedrības prioritātei.

Lai kurš no sasilšanas scenārijiem īstenotos un lai cik auglīgi būtu centieni mazināt klimata pārmaiņas, to ietekme nākamajās desmitgadēs palielināsies agrāko un pašreizējo siltumnīcefekta gāzu emisiju lēnās ietekmes dēļ. Tāpēc mums nav citas izvēles kā vien veikt pielāgošanās pasākumus, reaģējot uz klimata pārmaiņu nenovēršamo ietekmi un šo pārmaiņu ekonomisko, vides ietekmējuma un sociālo cenu. Par prioritāti nosakot saskaņotas, elastīgas un līdzdalību veicinošas pieejas, ir izdevīgāk laikus veikt plānotas pielāgošanās darbības, nevis dārgi samaksāt par nepielāgošanos.

Ņemot vērā klimata pārmaiņu konkrēto un plašo ietekmi ES teritorijā, pielāgošanās pasākumi ir jāīsteno visos līmeņos — pašvaldību, reģionālā un valsts līmenī. Sava loma ir arī Eiropas Savienībai — tai jāaizpilda robi zināšanās un rīcībā un komplementāri jāsekmē minētie centieni ar turpmāk izklāstītās ES stratēģijas palīdzību.

2.           Klimata pārmaiņu pašreizējā un prognozētā ietekme ES teritorijā

Eiropas sauszemes teritorijas temperatūra pēdējās desmitgades (2002–2011) laikā ir pārsniegusi pirmsindustrializācijas līmeni vidēji par 1,3 °C[2]; tas nozīmē, ka temperatūras paaugstināšanās Eiropā ir noritējusi ātrāk nekā vidēji pasaulē. Dažas ekstremālas meteoroloģiskās parādības ir aizvien biežākas — piemēram, karstuma viļņi, meža ugunsgrēki un sausums Eiropas dienvidos un vidusdaļā. Eiropas ziemeļos un ziemeļaustrumos tiek prognozēti lielāki nokrišņi un plūdi, kā arī lielāks piekrastes applūšanas un krastu erozijas risks. Lielāks šādu parādību biežums, visticamāk, palielinātu katastrofu apmēru, izraisot ievērojamus ekonomiskus zaudējumus, draudus sabiedrības veselībai un cilvēku bojāeju.

Ietekme dažādās ES vietās atšķiras atkarībā no klimatiskajiem, ģeogrāfiskajiem un sociālekonomiskajiem apstākļiem. Klimata pārmaiņām ir pakļauta ikviena ES valsts (sk. 1. attēlu). Tomēr dažos reģionos risks ir lielāks nekā citos. Īpaši apdraudēts ir Vidusjūras baseins, kalnu apvidi, blīvi apdzīvotas palienes, piekrastes teritorijas, tālākie reģioni un Arktika. Turklāt trīs ceturtdaļas Eiropas iedzīvotāju dzīvo pilsētās, kam bieži vien ir minimālas iespējas pielāgoties un kas ir pakļautas karstuma viļņiem, applūšanai vai jūras līmeņa paaugstināšanās problēmai.

Daudzas ekonomikas nozares ir tieši atkarīgas no klimatiskajiem apstākļiem un jau tagad saskaras ar klimata pārmaiņu ietekmi, piemēram, lauksaimniecība, mežsaimniecība, pludmaļu un ziemas tūrisms, veselības aprūpe un zivsaimniecība. Klimata pārmaiņas ietekmē arī svarīgāko komunālo pakalpojumu sniedzējus, piemēram, energoapgādes un ūdensapgādes pakalpojumu sniedzējus. Šo pārmaiņu negatīvā ietekme skar arī ekosistēmas un to pakalpojumus; to iespaidā paātrinās bioloģiskās daudzveidības sarukšana un samazinās ekosistēmu spēja amortizēt ekstremālas dabas parādības. Klimatiskās pārmaiņas ietekmēs dabas pamatresursu (ūdens, augsnes) pieejamību, dažos reģionos būtiski mainot lauksaimniecības un rūpnieciskās ražošanas apstākļus.

Globālā sasilšana uz konkrētiem sektoriem atsevišķos reģionos var atstāt labvēlīgu ietekmi, piemēram, lielāku ražu un mežu pieaugumu, vairāk hidroenerģijas vai mazāku energopatēriņu apkures vajadzībām Eiropas ziemeļos[3]. Tomēr iespējamie reģionālie neto ieguvumi ir ļoti neskaidri.

1. attēls. Klimata pārmaiņu prognozētā ietekme un ar to saistītie riski[4]. Diagrammu pamatā ir dati no EVA ziņojuma Climate Change Impacts and Vulnerability in Europe (2012)[5].

Nerīkošanās vai rīcības novilcināšana var radīt spiedienu uz ES kohēziju. Ir paredzams, ka klimata pārmaiņu ietekme arī pastiprinās sociālās atšķirības visā ES. Mums ir jāvelta īpaša uzmanība sociālajām grupām un reģioniem, kuri ir pakļauti vislielākajam riskam un kuriem jau tagad ir raksturīgi nelabvēlīgi apstākļi (piemēram, slikta veselība, mazi ienākumi, nekvalitatīvi mājokļi vai mobilitātes trūkums).

Tiek lēsts, ka minimālās izmaksas, ko visai ES radītu nepielāgošanās klimata pārmaiņām, varētu būt diapazonā no 100 miljardiem euro 2020. gadā līdz 250 miljardiem euro 2050. gadā[6]. No 1980. līdz 2011. gadam tiešie ekonomiskie zaudējumi Eiropas Savienībā plūdu dēļ sasniedza vairāk nekā 90 miljardus euro[7]. Ir paredzams, ka šo zaudējumu apmērs palielināsies, jo saskaņā ar aplēsēm upju pārplūšana 21. gs. 20. gados ik gadu radīs zaudējumus 20 miljardu euro apmērā, bet 21. gs. 50. gados — 46 miljardu euro apmērā[8].

Arī klimata pārmaiņu sociālā cena var būt ievērojama. Laikposmā no 1980. līdz 2011. gadam plūdi ES izraisīja vairāk nekā 2500 nāves gadījumu un skāra vairāk nekā 5,5 miljonus cilvēku. Ja netiks veikti nekādi papildu pielāgošanās pasākumi, 21. gs. 20. gados karstuma izraisīto nāves gadījumu ikgadējais skaits varētu pieaugt par 26 000, līdz 21. gs 50. gadiem sasniedzot 89 000 nāves gadījumu gadā[9].

Lai gan nav pieejams neviens īsts visaptverošs pārskats par pielāgošanās izmaksām Eiropas Savienībā, tiek lēsts, ka papildu izmaksas par profilaktiskajiem pretplūdu pasākumiem 21. gs. 20. gados varētu sasniegt 1,7 miljardus euro gadā, savukārt 21. gs 50. gados — 3,4 miljardus euro gadā[10]. Šādi pasākumi var būt ļoti efektīvi, jo katrs par profilaktiskajiem pretplūdu pasākumiem izdotais euro varētu novērst zaudējumus sešu euro apmērā[11].

3.           Reakcija: ES pielāgošanās stratēģija

2009. gada baltajā grāmatā "Adaptācija klimata pārmaiņām: iedibinot Eiropas rīcības pamatprincipus" tika norādīti vairāki pasākumi, kas lielākoties ir īstenoti[12]. Viens no svarīgākajiem mērķiem bija izveidot tīmeklī pieejamo Pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropas platformu (Climate-ADAPT[13]), kuras darbība tika sākta 2012. gada martā. Tajā ir ietverti jaunākie dati par Eiropas Savienībā veiktajām pielāgošanās darbībām, kā arī vairāki noderīgi politikas atbalsta rīki. ES ir sākusi integrēt pielāgošanos vairākos politikas pasākumos un finanšu programmās.

Līdz šim pielāgošanās stratēģiju ir pieņēmušas 15 ES dalībvalstis[14]. Citas dalībvalstis savas stratēģijas vēl gatavo. Pēc dažām pieņemtajām stratēģijām ir izstrādāti arī rīcības plāni, un ir gūtas arī zināmas sekmes pielāgošanās pasākumu integrēšanā nozaru politikā. Tomēr pielāgošanās vairumā gadījumu joprojām ir sākumposmā, un praksē ir ieviests salīdzinoši neliels skaits konkrētu pasākumu. Dažas dalībvalstis ir izstrādājušas konkrētiem sektoriem paredzētus plānus, piemēram, plānus rīcībai karstuma viļņu un sausuma periodu gadījumā, bet tikai trešdaļa valstu ir veikusi visaptverošu neaizsargātības novērtējumu, ko izmantot kā pamatu politikas pasākumu noteikšanai. Novērojams, ka īpašas grūtības sagādā monitorings un novērtēšana, jo nav izstrādāti gandrīz nekādi rādītāji un monitoringa metodes.

Norit vairāki kopīgi pielāgošanās projekti, ko īsteno dažādas Eiropas valstis vai pilsētas; dažus no tiem līdzfinansē ES, piemēram, ar instrumentu LIFE. Piemēram, kohēzijas politika līdzfinansē daudzas pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu programmas un projektus pielāgošanās jomā, tostarp ES makroreģionālo stratēģiju ietvaros Donavas un Baltijas jūras reģionos. Dažas pilsētas ir pieņēmušas visaptverošas pielāgošanās stratēģijas vai konkrētus rīcības plānus (piemēram, risku novēršanas, plūdu vai ūdens resursu pārvaldības jomā) vai tos gatavojas pieņemt[15].

Būtu lietderīgi padziļināt pieredzi un sistemātiski apmainīties ar paraugpraksi par pielāgošanos klimata pārmaiņām, kā pamatu izmantojot šīs iniciatīvas. Tāpēc šī ir lieliska izdevība pieņemt pielāgošanās stratēģiju, kura aptvers visu ES un atbildīs subsidiaritātes un proporcionalitātes principiem un kurā būs ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ietvertās tiesības.

Stratēģijā ir ņemta vērā klimata pārmaiņu globālā ietekme, piemēram, piegādes ķēžu darbības traucējumi vai kavēta piekļuve izejvielām, enerģijai un pārtikas krājumiem, kā arī sekas, ko šī ietekme atstāj uz ES. ES diskusijas un sadarbība ar kaimiņvalstīm un jaunattīstības valstīm pielāgošanās jomā tiek virzīta paplašināšanās un Eiropas kaimiņattiecību politikā, kā arī ES sadarbības politikā attīstības jomā.

Politikas veidošanu šajā jomā joprojām apgrūtina neskaidrība par siltumnīcefekta gāzu emisiju tendencēm, klimata pārmaiņu gaidāmo ietekmi un ar to saistītajām pielāgošanās vajadzībām. Tomēr neskaidrību nedrīkst uztvert kā iemeslu nerīkoties. Tā galvenokārt nozīmē, ka īpaši jāpievēršas vispusēji izdevīgu, lētu un bezriska pielāgošanās pasākumu ietveršanai rīcībpolitikā. Tādi pasākumi ir, piemēram, ilgtspējīga ūdens resursu pārvaldība un agrīnās brīdināšanas sistēmas. Parasti dažādos scenārijos izmaksu ziņā efektīvas ir uz ekosistēmām orientētas pieejas. Tās ir viegli pieejamas, sniedz dažādus ieguvumus, piemēram, plūdu riska samazināšanos, ierobežo augsnes eroziju, uzlabo ūdens un gaisa kvalitāti un samazina siltuma salu efektu.

Pielāgošanās darbības ir cieši saistītas ar ES un dalībvalstu pašlaik izstrādātajām dabas katastrofu riska pārvaldības rīcībpolitikām un būtu jāīsteno sinerģiski un pilnīgi saskaņoti ar tām.

Pielāgošanās darbības pavērs jaunas tirgus iespējas un radīs vairāk darbvietu tādās nozarēs kā lauksaimniecības tehnoloģijas, ekosistēmu pārvaldība, būvniecība, ūdens resursu pārvaldība un apdrošināšana. Eiropas uzņēmumiem, tostarp MVU, ir iespēja kļūt par pionieruzņēmumiem pret klimata pārmaiņām noturīgu produktu un pakalpojumu izstrādē, kas tiem ļautu izmantot uzņēmējdarbības iespējas visā pasaulē. Pielāgošanās stratēģija atbilstoši stratēģijai "Eiropa 2020" palīdzēs ES virzīties uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni un augstu noturību pret klimata pārmaiņām; tā sekmēs ilgtspējīgu izaugsmi, stimulēs ieguldījumus pret klimata pārmaiņām noturīgos projektos un radīs jaunas darbvietas.

4.           Stratēģijas mērķi

ES pielāgošanās stratēģijas pamatmērķis ir sekmēt Eiropas noturību pret klimata pārmaiņām. Tas nozīmē, ka ir jāuzlabo gatavība un spēja reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi pašvaldību, reģionālā, valsts un ES līmenī, jāizstrādā saskaņota pieeja mērķa sasniegšanai un jāpanāk lielāka pasākumu koordinētība.

4.1.        Dalībvalstu darbības stimulēšana

Attiecībā uz izmaksu ziņā efektīviem pielāgošanās pasākumiem viens no sarežģītākajiem uzdevumiem ir panākt koordinētību un saskaņotību dažādajos plānošanas un pārvaldības līmeņos. Saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām ieteicamais instruments pasaules līmenī ir valstu līmeņa pielāgošanās stratēģijas. Tās ir galvenie analītiskie instrumenti informācijas nodrošināšanai un prioritāšu noteikšanai attiecībā uz darbībām un ieguldījumiem.

Ir sevišķi svarīgi nodrošināt kopīgu pieeju un pilnīgu saskanību starp valstu pielāgošanās stratēģijām un valstu riska pārvaldības plāniem. Daudzas dalībvalstis šādus plānus izstrādā kā starpnozaru plānošanas instrumentus, lai efektīvāk novērstu katastrofas un sagatavotos tām, izmantojot visaptverošus valstu riska novērtējumus.

ES nodrošinās finansiālo atbalstu pielāgošanās pasākumiem, izmantojot ierosināto instrumentu LIFE, kam ir arī klimata pasākumu apakšprogramma. Komisija noteiks stratēģiskos mērķus un tematiskās prioritātes, izmantojot daudzgadu darba programmas. Par prioritāriem tiks izvirzīti pielāgošanās pamatprojekti, kas risina svarīgus starpnozaru, pārreģionu un/vai pārrobežu jautājumus. Tiks atbalstīti projekti ar demonstrējumu un pārnesamības potenciālu, tāpat kā uz zaļo infrastruktūru un ekosistēmām orientētas pielāgošanās pieejas, kā arī projekti inovatīvu pielāgošanās tehnoloģiju popularizēšanai. Šīs tehnoloģijas var būt vai nu materiālās, vai nemateriālās tehnoloģijas, piemēram, izturīgāki būvmateriāli vai agrīnās brīdināšanas sistēmas.

Komisija, tiecoties panākt ES mēroga sadarbību un rīcības saskaņotību, atbalstīs labas prakses apmaiņu starp dalībvalstīm, reģioniem, pilsētām un citām ieinteresētajām personām. Piemēram, Komisija kopā ar dalībvalstīm gatavo norādījumus, kuru pamatā ir laba prakse katastrofu profilakses jomā. Izšķirīgi svarīga būs pašvaldību un reģionālo iestāžu aktīva līdzdalība.

Nostiprinot sava pilotprojekta "Pielāgošanās stratēģijas Eiropas pilsētām"[16] panākumus, Komisija arī turpmāk atbalstīs pilsētu pielāgošanās stratēģijas. Pilsētu pielāgošanās pasākumi tiks izstrādāti saskaņoti ar citām ES rīcībpolitikām, ievērojot Pilsētu mēru pakta modeli; minētās iniciatīvas ietvaros vairāk nekā 4000 pašvaldību brīvprātīgi apņēmās uzlabot dzīves kvalitāti pilsētās, tiecoties sasniegt ES mērķus klimata un enerģētikas jomā.

1. darbība. Mudināt dalībvalstis pieņemt visaptverošas pielāgošanās stratēģijas Komisija sniedz vadlīnijas par pielāgošanās stratēģiju izstrādi. Vadlīniju mērķis ir palīdzēt ES valstīm izstrādāt, īstenot un pārskatīt to pielāgošanās politiku. Tajās ir aplūkoti arī tādi aspekti, kuri nav ietverti līdzšinējās pielāgošanās stratēģijās, piemēram, pārrobežu jautājumi, kā arī nepieciešamība nodrošināt stratēģiju saskanību ar valstu katastrofu riska pārvaldības plāniem. Komisija līdz 2014. gadam izstrādās pielāgošanās gatavības rādītāju sistēmu, identificējot galvenos rādītājus dalībvalstu gatavības līmeņa noteikšanai. Pamatojoties uz ziņojumiem, kas saņemti saskaņā ar Monitoringa mehānisma regulu, un pielāgošanās gatavības rādītājiem, Komisija 2017. gadā izvērtēs, vai dalībvalstīs veiktā darbība ir pietiekama. Ja Komisija, balstoties uz valstu stratēģiju aptvērumu un kvalitāti, secinās, ka progress nav pietiekams, tā apsvērs iespēju bez kavēšanās ierosināt juridiski saistoša instrumenta pieņemšanu. 2. darbība. Ar instrumenta LIFE finansējumu atbalstīt spēju veidošanu un palielināt Eiropā veikto pielāgošanās darbību intensitāti (2013–2020) Komisija jo sevišķi atbalstīs pielāgošanos šajās mazaizsargātajās jomās: - plūdu pārvaldība pārrobežu līmenī, sadarbības līgumu atbalstīšana, pamatojoties uz ES Plūdu direktīvu; - piekrastes pārvaldība pārrobežu līmenī, jo sevišķi blīvi apdzīvotu deltu un piekrastes pilsētu pārvaldība; - pielāgošanās integrēšana pilsētu zemes izmantojuma plānošanā, ēku plānošanā un dabas resursu pārvaldībā; - kalnu un salu teritorijas, jo sevišķi lauksaimniecības, mežsaimniecības un tūrisma nozaru ilgtspēja un noturība pret klimata pārmaiņām; - ūdens resursu ilgtspējīga pārvaldība; cīņa ar pārtuksnešošanos un meža ugunsgrēkiem teritorijās, kam raksturīgs sausums. Komisija atbalstīs neaizsargātības novērtējumu veikšanu un pielāgošanās stratēģiju — tostarp pārrobežu stratēģiju — izveidi. Komisija atbalstīs pasākumus, kuru mērķis ir palielināt informētību par pielāgošanos, tostarp tās rādītājiem, risku paziņošanu un pārvaldību. 3. darbība. Iekļaut pielāgošanās jautājumu Pilsētu mēru pakta mehānismā (2013/2014) Komisija, kā pamatu izmantojot Pilsētu mēru pakta iniciatīvas modeli, atbalstīs pielāgošanos pilsētās, galvenokārt — aicinot brīvprātīgi apņemties pieņemt pašvaldību pielāgošanās stratēģijas un veikt informētības veicināšanas darbības.

4.2.        Vairāk informācijas lēmumu pieņemšanai

Lēmumu pieņemšanai vajadzīgās zināšanas par pielāgošanos ir aizvien pilnīgākas — ir aizvien vairāk pētniecības programmu, valstu un reģionālo pielāgošanās stratēģiju un neaizsargātības novērtējumu. Pieejamo klimata datu apjoms, klimata pakalpojumu daudzums un tīmekļa portālu skaits ir pieaudzis[17]. IPCC 5. novērtējuma ziņojums tiks pieņemts 2014. gadā. Tomēr joprojām ir jāaizpilda vērā ņemami robi zināšanās.

Lai stimulētu inovāciju un atbalstītu tādu inovatīvu tehnoloģiju ieviešanu tirgū, kuras palīdz pielāgoties klimata pārmaiņām, ir vajadzīga arī spēcīga zināšanu bāze. ES gaidāmajā pētniecības un inovācijas programmā "Apvārsnis 2020" pielāgošanās klimata pārmaiņām tiks aplūkota prioritātes "sabiedrībai aktuālas problēmas" ietvaros, kā arī ieguldot augstvērtīgā zinātnē un sekmējot inovāciju.

4. darbība. Aizpildīt robus zināšanās Galvenie robi zināšanās ir šādi: - informācija par zaudējumiem un pielāgošanās izmaksām un sniegtajiem ieguvumiem; - reģionu un pašvaldību līmeņa analīze un risku novērtējumi; - sistēmas, modeļi un rīki lēmumu pieņemšanas atbalstam un dažādo pielāgošanās pasākumu efektivitātes novērtēšanai; - līdzšinējo pielāgošanās pasākumu monitoringa un novērtēšanas instrumenti. Stratēģijas īstenošanas ietvaros Komisija turpinās sadarboties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, lai precīzāk apzinātu šos robus zināšanās un identificētu vajadzīgos rīkus un metodes to aizpildīšanai. Attiecīgie konstatējumi tiks izmantoti programmas "Apvārsnis 2020" (2014–2020) plānošanā, un tie palīdzēs nostiprināt sasaisti starp zinātni, politikas veidošanu un uzņēmējdarbību. Ar tiem tiks uzlabota arī Climate-ADAPT pieejamā informācija. Komisija atbalstīs neaizsargātības novērtējumu veikšanu visā ES, cita starpā ņemot vērā arī ES starpnozaru pārskatu par dabas un cilvēka radītajiem riskiem, kuru tā sagatavos 2013. gadā. Jo īpaši tā atbalstīs Kopīgo pētniecības centru darbā pie klimata pārmaiņu ietekmes novērtēšanas un sagatavos visaptverošu pārskatu par globālo klimata pārmaiņu ietekmi uz ES. Iegūtā informācija tiks izmantota gaidāmajos "Apdraudējumu un risku integrētā novērtējuma ziņojumos", ko pieņems Komisija un augstais pārstāvis (2015). 5. darbība. Turpināt Climate-ADAPT pilnveidošanu, lai tā Eiropas mērogā kļūtu par "vienas pieturas aģentūru" attiecībā uz informāciju par pielāgošanos Komisija un EVA uzlabos piekļuvi informācijai un attīstīs mijiedarbību starp Climate-ADAPT un citām saistītām platformām, tostarp valstu un pašvaldību līmeņa pielāgošanās portāliem (2013/2014). Īpaša uzmanība tiks veltīta dažādu politikas pieeju izmaksu un ieguvumu novērtējumam un inovatīviem finansējuma instrumentiem, ciešāk sadarbojoties ar reģionālajām un pašvaldību iestādēm un finanšu iestādēm. 2014. gadā tiks sagatavota gaidāmo programmas Copernicus[18] klimata pakalpojumu integrēšana.

4.3.        Kā panākt ES darbības klimatgatavību: pielāgošanās sekmēšana galvenajās mazaizsargātajās nozarēs

Viena no Komisijas prioritātēm un pienākumiem ir pielāgošanās pasākumu integrēšana ES rīcībpolitikās un programmās, lai nodrošinātu ES darbības "klimatgatavību".

Pielāgošanās jau ir integrēta tiesību aktos tādās nozarēs kā jūras ūdeņi[19], mežsaimniecība[20] un transports[21], kā arī svarīgos politikas instrumentos tādās jomās kā iekšzemes ūdeņi[22], bioloģiskā daudzveidība[23] un migrācija un mobilitāte[24]. Papildu ieskatu šajā jautājumā sniedz šim paziņojumam pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments par klimata pārmaiņām, vides degradāciju un migrāciju.

Komisija turklāt ir sākusi darbu arī pie leģislatīvu aktu priekšlikumiem par pielāgošanās integrēšanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā[25], jūras telpiskajā plānošanā un integrētajā piekrastes pārvaldībā[26], enerģētikā[27], katastrofu riska novēršanā un pārvaldībā[28], transporta jomā[29], pētniecībā, veselības jomā[30] un vides jomā[31].

Šīs iniciatīvas pielāgošanos klimata pārmaiņām integrēt ES rīcībpolitikās tiks turpinātās tādās prioritārās jomās kā enerģētika un transports. Veselības politikas jomā vairums cilvēku, dzīvnieku un augu veselības pasākumu un sistēmu jau ir ieviestas, taču tās būs jāpielāgo jaunajiem klimata pārmaiņu radītajiem sarežģījumiem. Šim paziņojumam pievienotajos trīs Komisijas dienestu darba dokumentos par veselību, jūras un piekrastes teritorijām un infrastruktūru ir izklāstīta Komisijas pašreizējā darbība šajā jomā.

Ir paredzams, ka pielāgošanās tiks ņemta vērā arī gaidāmajās politikas iniciatīvās tādās jomās kā invazīvas svešzemju sugas (2013), zaļā infrastruktūra (2013), zeme kā resurss (2014–2015) un jauna stratēģija mežu jomā (2013). Tiek sagatavotas vadlīnijas par pielāgošanos un piekrastes teritoriju pārvaldību (2014), un drīz tiks laistas klajā vadlīnijas par pielāgošanos un tīklu Natura 2000 (2013).

Infrastruktūras projektiem ir raksturīgs ilgs dzīves cikls un augstas izmaksas, un infrastruktūrai ir jāspēj izturēt klimata pārmaiņu pašreizējā un gaidāmā ietekme. Izmantojot nesen noteikto uzdevumu novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi attiecībā uz eirokodeksiem[32], mums kopā ar standartizācijas organizācijām, finanšu iestādēm un projektu vadītājiem jāanalizē, kādā mērā varētu pilnveidot fiziskās infrastruktūras standartus, tehniskās specifikācijas, kodeksus un drošības noteikumus, lai palielinātu tās noturību pret ekstremālām parādībām un citu veidu ietekmi, ko rada klimata pārmaiņas.

Katastrofu riska apdrošināšanas izplatība tirgū dalībvalstīs pašlaik kopumā ir maza[33]. Būtu jāiesaistās diskusijās ar ieinteresētajām personām, kā pamatu izmantojot Zaļo grāmatu par dabas katastrofu un cilvēka izraisītu katastrofu apdrošināšanu.

6. darbība. Sekmēt kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kohēzijas politikas un kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) klimatgatavību Stratēģijas ietvaros tiek sniegti norādījumi, kā vēl vairāk integrēt pielāgošanos KLP un kohēzijas politikā. 2013. gadā tiks izdoti līdzīgi norādījumi par KZP. Tie paredzēti pārvaldības iestādēm un citām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas 2014.–2020. gada programmas projektēšanā, izstrādē un īstenošanā. Dalībvalstis un reģioni var arī izmantot 2014.–2020. gada kohēzijas politiku un KLP, lai novērstu zināšanu trūkumu un ieguldītu vajadzīgajās analīzēs, riska novērtējumos, rīkos, kā arī uzlabotu pielāgošanās spējas. 7. darbība. Noturīgākas infrastruktūras nodrošināšana Komisija 2013. gadā pilnvaros Eiropas standartizācijas organizācijas sākt klasificēt ar nozari saistītos standartus enerģētikas, transporta un ēku jomā, nosakot, kuri standarti jāpārskata, lai tajos pilnīgāk iestrādātu pielāgošanās apsvērumus. Komisija arī sniegs stratēģijas vadlīnijas projektu izstrādātājiem, kas darbojas infrastruktūras un fizisku aktīvu jomā, lai panāktu neaizsargātu ieguldījumu klimatgatavību. Izmantojot Paziņojuma par zaļajām infrastruktūrām rezultātus, Komisija 2013. gadā noskaidros, vai ir vajadzīgi papildu norādījumi iestādēm un lēmumu pieņēmējiem, pilsoniskajai sabiedrībai, privātuzņēmumiem un dabas saglabāšanas speciālistiem, lai nodrošinātu uz ekosistēmām balstītu pielāgošanās pieeju pilnīgu mobilizāciju. 8. darbība. Atbalstīt apdrošināšanu un citus tādus finanšu produktus, kas uzlabo ieguldījumu un uzņēmējdarbības lēmumu noturību pret klimata pārmaiņām Zaļā grāmata par dabas katastrofu un cilvēka izraisītu katastrofu apdrošināšanu, kas pieņemta kopā ar šo stratēģiju, ir pirmais rīks, ar ko apdrošinātāji tiek mudināti lietderīgāk palīdzēt pārvaldīt klimata pārmaiņu riskus. Komisijas mērķis ir uzlabot dabas katastrofu apdrošināšanas izplatību tirgū un pilnībā atraisīt potenciālu, kas piemīt apdrošināšanas cenu noteikšanai un citiem finanšu produktiem, kas paredzēti riska apzināšanai, novēršanai un samazināšanai un ieguldījumu un uzņēmējdarbības lēmumu ilgtermiņa noturībai (2014–2015).

5.           Pārvaldība, finansēšana un pārskatīšana

5.1.        Saskaņošanas sistēma

Komisija sekmēs politikas saskaņošanu un sadarbosies ar dalībvalstīm, izmantojot pastāvošo Klimata pārmaiņu komiteju. Dalībvalstīm līdz 2013. gada beigām jānosaka arī valsts kontaktpunkti, lai saskaņotu valstu un Komisijas saziņu un sekmētu informētības palielināšanas un ziņošanas pasākumus.

Komisija turpinās apspriesties un sadarboties ar ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu stratēģijas pareizu un savlaicīgu īstenošanu.

5.2.        Pielāgošanās finansēšana

Pret klimata pārmaiņām noturīgas Eiropas izveidē izšķirošs faktors būs labāka pieejamība finansējumam. 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmas projektā iekļauts priekšlikums palielināt ar klimata pārmaiņām saistītos izdevumus[34] līdz vismaz 20 % no ES budžeta. Ir stratēģiski svarīgi, lai šādi ieguldījumi būtu noturīgi pret klimata pārmaiņām. Konkrētāk, Komisija ir iekļāvusi pielāgošanos klimata pārmaiņām savos priekšlikumos par visām attiecīgajām ES finansēšanas programmām 2014.–2020. gadam. Eiropas strukturālie un investīciju fondi[35], kā arī programmas "Apvārsnis 2020" un LIFE sniegs būtisku atbalstu dalībvalstīm, reģioniem un pilsētām, palīdzot veikt ieguldījumus ar pielāgošanos saistītās programmās un projektos, jo īpaši ERAF un Kohēzijas fonda speciālo pielāgošanās ieguldījumu prioritāšu ietvaros.

Turklāt pielāgošanās pasākumus atbalsta arī vairāki ES fondi un starptautiskas finansēšanas iestādes, piemēram, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka. Komisija apsvērs papildu iespējas, kā varētu segt daļu pielāgošanās ieguldījumu izdevumu, piemēram, izdevumus, ko saistībā ar stabilitātes un konverģences programmu novērtējumu līdzfinansē ES[36].

Pielāgošanās darbības, piemēram, plūdu kontroli un sausuma pārvaldību, atbalsta arī speciāli fondi — tostarp valstu līmenī — un publiskā sektora finanšu iestādes. Climate-ADAPT sniegs vairāk informācijas par iespējamiem finansējuma avotiem. Dalībvalstis kā pielāgošanās finanšu atbalsta avotu var izmantot arī ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas izsoles ieņēmumus[37].

Nolūkā nodrošināt sekmīgu īstenošanu dalībvalstu iestādes tiek mudinātas izstrādāt sinerģijas starp dažādajām finansējuma plūsmām, jo īpaši starp ES finansējumu un atbalsta programmām, lai nostiprinātu ieguldījumu ietekmi un, kad vien iespējams, izvairītos no finansējuma nepieejamības.

5.3.        Monitorings, novērtēšana un pārskatīšana

Ir ļoti svarīgi monitorēt un novērtēt pielāgošanās klimata pārmaiņām rīcībpolitiku. Uzsvars joprojām tiek likts uz ietekmes monitoringu, nevis pielāgošanās darbībām un to efektivitāti. Komisija turpinās izstrādāt rādītājus, ar kuru palīdzību var novērtēt pielāgošanās panākumus un neaizsargātību visā ES, izmantojot LIFE un citu avotu finansējumu.

Komisija 2017. gadā ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei par stratēģijas īstenošanas norisi un vajadzības gadījumā ieteiks to pārskatīt. Ziņojuma pamatā būs informācija par valstu pielāgošanās plāniem un stratēģijām, ko dalībvalstis sniedz saskaņā ar Monitoringa mehānisma regulu[38], Eiropas strukturālo un investīciju fondu finansētu programmu gadskārtējie īstenošanas ziņojumi 2014.–2020. gada laikposmā un Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektais novērtējuma ziņojums, ko paredzēts publicēt 2014. gadā.

6.           Noslēgums

Stratēģijā izklāstīta sistēma un mehānismi, ar ko fundamentāli uzlabot ES gatavību pašreizējai un gaidāmajai klimata pārmaiņu ietekmei. To ierosināts panākt, sekmējot un atbalstot ES dalībvalstu pielāgošanās darbības, izveidojot pamatu uz pilnīgāku informāciju balstītai lēmumu pieņemšanai pielāgošanās jomā turpmākajos gados un uzlabojot svarīgu ekonomikas un politikas nozaru noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi.

[1]               EVA ziņojums Nr. 12/2012 Climate change, impacts and vulnerability in Europe 2012.

[2]               Turpat.

[3]               EVA ziņojums par pielāgošanos Eiropā (gaidāms 2013. gadā).

[4]               Tropisko nakšu un karsto dienu skaits; gada un vasaras nokrišņu daudzuma izmaiņas (2071.–2100. gadā salīdzinājumā ar 1961.–1990. gadu); ugunsbīstamības izmaiņas; plūdu ietekmēto iedzīvotāju daudzums un plūdu skartais bruto pievienotās vērtības apmērs (2050).

[5]               Detalizēti paskaidrojumi par katru šajā attēlā ietverto elementu ir sniegti ietekmes novērtējumā (SWD(2013) 132, 2. daļa, 1.1.3. sadaļa).

[6]               EVA ziņojums Nr. 12/2012. Šādās aplēsēs ir ietverta klimata pārmaiņu ietekme uz upju pārplūšanu, piekrastes zonām, energopatēriņu dzesēšanai un mirstību no karstuma. Visu šajā sadaļā norādīto skaitļu pamatā ir viens un tas pats augsta siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeņa scenārijs (A1B), kas izraisītu temperatūras paaugstināšanos par vairāk nekā 2 °C.

[7]               EVA ziņojums Nr. 12/2012.

[8]               Rojas, R., Feyen, L., and Watkiss, P. (2013).

[9]               Kovats et al. (2011). ClimateCost, kā norādīts atsaucē EVA ziņojumā Nr. 12/2012.

[10]             Feyen, L. and Watkiss, P (2011).

[11]             Turpat.

[12]             COM(2009) 147 galīgā redakcija. Pilnīgu pārskatu par īstenošanu sk. ietekmes novērtējumā.

[13]             http://climate-adapt.eea.europa.eu/ galvenokārt pieejama informācija par ES līmeņa pasākumiem, taču ir pieejamas arī saites uz valstu pasākumiem. Vairākas dalībvalstis ir izveidojušas valsts līmeņa informācijas platformas.

[14]             Sk. http://climate-adapt.eea.europa.eu/web/guest/adaptation-strategies.

[15]             Pilsētas līmeņa pielāgošanās ir detalizēti iztirzāta EVA 2012. gada ziņojumā "Pilsētu pielāgošanās klimata pārmaiņām Eiropā" (EVA, 2012): http://www.eea.europa.eu/publications/urban-adaptation-to-climate-change.

[16]             Sk. http://eucities-adapt.eu/cms/.

[17]             Saskaņā ar Climate-ADAPT paziņoto informāciju. Avots: EVA ziņojums par pielāgošanos Eiropā (gaidāms 2013. gadā).

[18]             Programma iepriekš bija pazīstama kā GMES (Globālā vides un drošības novērošana).

[19]             Padomes Direktīva 2008/56/EK un ES Regula Nr. 1255/2011.

[20]             Regula (EK) Nr. 2152/2003.

[21]             Lēmums 2010/661/EK.

[22]             COM(2012) 673 final.

[23]             COM(2011) 244 galīgā redakcija.

[24]             COM(2011) 743 galīgā redakcija.

[25]             http://ec.europa.eu/agriculture/cap-post-2013/legal-proposals/index_en.htm.

[26]             COM(2013) 133 final.

[27]             COM(2011) 665/3.

[28]             COM(2011) 934 galīgā redakcija.

[29]             COM(2011) 650/2 galīgā redakcija.

[30]             http://ec.europa.eu/governance/impact/planned_ia/docs/2013_sanco_002_eu_plant_health_law_en.pdf.

[31]             COM(2012) 628 final.

[32]             Eirokodeksi ir saskaņotu tehnisko noteikumu kopums, kas reglamentē ES veiktu būvdarbu struktūrdizainu un ko izstrādājusi Eiropas Standartizācijas komiteja.

[33]             Kopīgais pētniecības centrs, Eiropas Komisija (2012), Natural catastrophes: Risk relevance and insurance coverage in the EU.

[34]             Attiecas gan uz klimata pārmaiņu mazināšanu, gan pielāgošanos klimata pārmaiņām.

[35]             Kohēzijas fonds, Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

[36]             Kā noteikts nesen pieņemtajā paziņojumā "Plāns padziļinātas un patiesas EMS izveidei", COM(2012) 777 final.

[37]             Direktīvas 2003/87/EK, kas grozīta ar Direktīvu 2009/29/EK, 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts.

[38]             http://ec.europa.eu/clima/policies/g-gas/monitoring/.

Top