52012DC0742

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI UN EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI

Jauna Eiropas pieeja neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai

1.           Ievads: tiesiskums izaugsmei

Tā kā Eiropa piedzīvo smagu ekonomikas un sociālo krīzi, Eiropas Savienība rīkojas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos, stimulētu ieguldījumus un aizsargātu nodarbinātību. Pasākumu veikšana, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un labklājību, ir īpaša politiskā prioritāte[1].

Parāda krīze tieši ietekmē iedzīvotājus, darbavietas un uzņēmumus. Ekonomikas krīzes rezultātā ir palielinājies grūtībās nonākušo uzņēmumu skaits. Laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ES ik gadu bankrotēja vidēji 200 000 uzņēmumu. Apmēram ceturtdaļā no šiem bankrotiem ir iesaistīti pārrobežu elementi. Apmēram 50 % no visiem jaunajiem uzņēmumiem neizdzīvo pirmo piecu gadu pastāvēšanās laikā. Tiek lēsts, ka ik gadu maksātnespējas dēļ tiek zaudēti 1,7 miljoni darbavietu.

Izaugsme ir Komisijas tiesiskuma stratēģijas („Tiesiskums izaugsmei”) uzmanības centrā atbilstīgi izaugsmes stratēģijai "Eiropa 2020", gada izaugsmes pētījumam un nesen pieņemtajam II vienotā tirgus aktam[2]. ES noteikumu par maksātnespēju modernizēšana, lai veicinātu uzņēmumu dzīvotspēju un sniegtu uzņēmējiem otro iespēju, ir galvenā darbība iekšējā tirgus darbības uzlabošanā. 2009. gada Stokholmas programmā Eiropas tiesiskuma telpai[3] ir uzsvērta noteikumu par maksātnespēju nozīme saimnieciskās darbības atbalstam.

Eiropai ir jāreaģē, lai izveidotu efektīvu sistēmu uzņēmumu atjaunošanai un pārstrukturēšanai, lai tie varētu pārvarēt finanšu krīzes, darboties efektīvāk un, ja nepieciešams, sākt visu no jauna. Tas attiecas ne tikai uz lieliem starptautiskiem uzņēmumiem, bet arī uz 20 miljoniem mazu uzņēmumu, kas ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Efektīva rīcība maksātnespējas gadījumos ir svarīga Eiropas ekonomikai un ilgtspējīgai izaugsmei.

ES Regula par maksātnespējas procedūrām[4] tika pieņemta, lai risinātu pārrobežu maksātnespējas jautājumus, pienācīgi atzīstot un koordinējot valstu maksātnespējas procedūras, un lai izvairītos no personu stimulēšanas pārvietot aktīvus vai tiesvedību no vienas dalībvalsts uz citu nolūkā iegūt labvēlīgāku tiesisko statusu (labvēlīgākās tiesas piekritības izvēle). Tā kā minētās regulas darbības joma attiecas uz pārrobežu gadījumiem, ar to netika saskaņoti tiesību akti par maksātnespēju, kas attiecas uz maksātnespējas gadījumiem vienas valsts ietvaros. Tādēļ joprojām pastāv atšķirības starp valstu tiesību aktiem, un tā rezultātā saimnieciskā darbība var apsīkt, kreditori atgūst mazāk nekā būtu iespējams pretējā gadījumā, un attieksme pret kreditoriem dažādās dalībvalstīs nav vienlīdzīga. Komisija pašlaik ierosina ES Regulas par maksātnespējas procedūrām modernizēšanu, taču ierosinātās izmaiņas attiecas vienīgi uz pārrobežu gadījumiem.

Mūsdienīgiem maksātnespējas tiesību aktiem dalībvalstīs būtu jāpalīdz spēcīgiem uzņēmumiem izdzīvot un jāmudina uzņēmēji mēģināt vēlreiz. Tiem būtu jānodrošina, ka procedūras parādnieku un kreditoru interesēs ir ātras un efektīvas, jāpalīdz saglabāt darbavietas, jāpalīdz piegādātājiem saglabāt savus klientus un īpašniekiem – nezaudēt stabilu uzņēmumu vērtību.

Lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus, mums ir jākoncentrējas uz vispārējo mērķi uzlabot tiesiskuma efektivitāti ES. Efektīvas tiesiskuma sistēmas var sniegt lielu ieguldījumu riska un tiesiskās nenoteiktības mazināšanā un pārrobežu uzņēmējdarbības, tirdzniecības un ieguldījumu veicināšanā. Komisija, ņemot vērā ekonomikas atveseļošanas programmas ietvaros dalībvalstīs gūto pieredzi, ir konstatējusi, ka tiesvedības reformām ir būtiska nozīme. Valstu maksātnespējas tiesību aktu reformas ir svarīgs instruments ekonomikas atveseļošanas veicināšanā. “Eiropas pusgads 2012" atspoguļoja tiesu sistēmu ietekmi uz ekonomiku, paužot noteiktām dalībvalstīm ieteikumus attiecībā uz efektīvām maksātnespējas procedūrām. Izaicinājumu rada tas, ka piemēroti un ātri jārisina parādnieka finansiālās grūtības, tajā pašā laikā aizsargājot kreditoru likumīgās intereses un nodrošinot visām pusēm tiesu pieejamību.

Pēdējo divdesmit gadu laikā vienotais tirgus ir attīstījies par telpu bez robežām. Ja uzņēmumam ir finansiālas grūtības, vajadzētu būt iespējai tikpat vienkārši kā iekšzemē saņemt arī pārrobežu palīdzību. Vienlīdzīgu nosacījumu radīšanai valstu tiesību aktos par maksātnespēju būtu jārada uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām, kas vēlas darboties iekšējā tirgū, lielāka uzticība citu dalībvalstu sistēmām. Efektīvi maksātnespējas noteikumi uzlabo arī piekļuvi kredītiem, kas sekmē ieguldījumu veikšanu. Kreditori labprātāk veiks aizdevumus, ja viņi būs pārliecināti, ka spēs tos atgūt. Tādēļ noteikumu par maksātnespējas procedūrām labāka saderība var uzlabot iekšējā tirgus darbību. Kaut gan dažādība ir daļa no likumīgas regulējuma konkurences, kas balstās uz valstu politisko izvēli, tā kopumā rada labvēlīgākās tiesas piekritības izvēles problēmu[5].

Sniegt uzņēmējiem otru iespēju atjaunot stabila uzņēmuma darbību un saglabāt darbavietas ir svarīgi elementi Eiropas pieejā neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai. Šīs pieejas mērķis ir ievērojami veicināt Eiropas ekonomiku iekšējā tirgū. Priekšlikums atjaunināt ES Regulu par maksātnespējas procedūrām pārrobežu kontekstā, kas pieņemts vienlaicīgi ar šo paziņojumu, jau ir balstīts uz šo jauno pieeju. Tā tiks atbalstīta arī ar nākamo Eiropas Uzņēmējdarbības rīcības plānu.

Šajā paziņojumā uzsvērtas tās jomas, kurās pastāv vislielākā varbūtība, ka atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju kavē efektīva maksātnespējas tiesiskā regulējuma izveidi iekšējā tirgū. Tā nolūks ir konstatēt problēmas, uz kurām jaunajai Eiropas pieejai neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai jākoncentrējas, lai attīstītu sanācijas un atveseļošanas kultūru dalībvalstīs.

2.           Jaunas pieejas maksātnespējai veidošana: nepieciešamība radīt uzņēmējdarbībai labvēlīgāku vidi

Eiropas Parlaments un Komisija jau ir veikuši daudzus pētījumus un analīzes saistībā ar valstu tiesību aktiem par maksātnespēju.

Eiropas Parlaments 2011. gada novembrī pieņēma rezolūciju par maksātnespējas procedūrām[6]. Tas aicināja vispirms pārskatīt Maksātnespējas regulu, un ierosinātā pārskatīšana atbilst šim aicinājumam. Eiropas Parlaments arī ieteica saskaņot konkrētus maksātnespējas un uzņēmējdarbības tiesību aspektus. Pētījumā[7], ko tas pasūtījis, konstatēts, ka atšķirības valstu maksātnespējas tiesību aktos var radīt šķēršļus, konkurences priekšrocības un/vai tai neizdevīgus apstākļus vai grūtības uzņēmumiem, kas īsteno pārrobežu darbību vai kuriem ir pārrobežu līdzdalība ES. Pētījumā atzīts, ka maksātnespējas procesu saskaņošana ES dalībvalstīs uzlabotu maksātnespējas un uzņēmumu pārstrukturēšanas procesa efektivitāti. Savukārt tas palielinātu kreditoru atgūtās summas, ja ir pieņemts lēmums likvidēt aktīvus, vai uzlabotu pārstrukturēšanas iespējas, sekmējot, ka vairāk kreditoru atbalsta pārstrukturēšanas plānus. Kopumā tas palielinātu tirdzniecības un finanšu sektora uzticību ES finanšu infrastruktūras efektivitātei.

Pamatojoties uz pētījumu, Eiropas Parlaments secināja, ka “ir noteiktas maksātnespējas tiesību jomas, kurās saskaņošana būtu noderīga un iespējama”. Tomēr turpmākajos apsvērumos par maksātnespējas tiesību aktu reformām jāņem vērā to ietekme uz citām svarīgām tiesību nozarēm.

Komisija nesen veica pētījumu par uzņēmējdarbības dinamiku[8]. Pētījumā netika pierādīts, ka tiesību sistēmas veids (anglosakšu tiesību sistēma / kontinentālā tiesību sistēma) ietekmē uzņēmējdarbības līmeni (jaundibināto uzņēmumu īpatsvars, kopējā uzņēmējdarbības aktivitāte, dzīvotspējīgo uzņēmumu īpatsvars). Tas nozīmē, ka bankrota procedūru efektivitāti nenosaka tiesību sistēmas veids vai vispārējais virziens, bet gan konkrēti noteikumi, piemēram, ārpustiesas kārtība, tūlītējas procedūras maziem un vidējiem uzņēmumiem, agrīna brīdināšanas sistēma un citi noteikumi, kas būtiski ietekmē sistēmas efektivitāti. Vissekmīgākajās valstīs ir efektīvs maksātnespējas tiesiskais regulējums un agrīnās brīdināšanas sistēmas. Pētījumā secināts, ka gandrīz visās valstīs, kurās ir ļoti efektīvs maksātnespējas tiesiskais regulējums, ir arī ļoti efektīvi agrīnās brīdināšanas instrumenti.

Svarīgs jautājums attiecībā uz efektīvu otro iespēju[9], ir parāda dzēšanas laiks, kas ir laiks no uzņēmuma bankrotēšanas brīža (likvidācija) līdz brīdim, kad tas var atjaunot uzņēmējdarbību. Parāda dzēšanai bieži piedēvē ļoti nozīmīgu lomu uzņēmējdarbības atjaunošanā. Pašlaik parāda dzēšanas laiks dažādās valstīs ir ļoti atšķirīgs. Dažās valstīs godīgu uzņēmumu maksātnespējā parāda dzēšana notiek automātiski uzreiz pēc likvidācijas beigām. Dažās – bankrotējušiem uzņēmumiem ir jāiesniedz pieteikums parāda dzēšanai, un citās – bankrotējušiem uzņēmumiem parāds nevar tikt dzēsts.

Vēl viens apsvērums par otro iespēju attiecas uz iepriekš bankrotējuša/neveiksmīga uzņēmuma atjaunošanu. Daudzās Eiropas valstīs pastāv politiska apņemšanās risināt neveiksmīgas uzņēmējdarbības gadījumus un veicināt otrās iespējas izmantošanu. Dalībvalstis ir ieplānojušas maksātnespējas tiesību aktu reformas, lai atbalstītu uzņēmējus, kas vēlas otro iespēju. Vairums valstu tiesību aktu, šķiet, neļauj uzņēmējiem viegli atjaunot uzņēmējdarbību. Tā rezultātā ir mazāk atjaunoto uzņēmumu, kaut gan neveiksmīgo uzņēmumu vēlme atsākt uzņēmējdarbību ir liela.

Konkurētspējas padome 2011. gada maija sanāksmē aicināja veikt konkrētus pasākumus. Padome „aicina dalībvalstis veicināt to, lai uzņēmējiem būtu otrā iespēja, līdz 2013. gadam sanācijas laiku un kreditoru prasību apmierināšanas termiņu labticīgiem uzņēmējiem pēc bankrota, ja iespējams, samazinot līdz ne vairāk kā 3 gadiem”[10].

3.           Valstu maksātnespējas tiesību aktu jomas, kurās tuvināšana varētu sniegt labumu

Pamatojoties uz iepriekš minēto atziņu analīzi, Komisija ir konstatējusi vairākas jomas, kurās valstu maksātnespējas tiesību aktu atšķirības var radīt tiesisko nenoteiktību un uzņēmējdarbībai nelabvēlīgu vidi. Tas rada mazāk labvēlīgus apstākļus pārrobežu ieguldījumiem.

3.1.        Otrā iespēja bankrotējušiem godīgajiem uzņēmējiem[11]

Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta[12] II principa mērķis ir veicināt otrās iespējas sniegšanu godīgiem uzņēmējiem[13]. “Godīga” neveiksme ir gadījums, kad uzņēmējdarbības neveiksmes iemesls nav bijusi īpašnieka vai vadītāja rupja kļūda, proti, bankrots ir godprātīgs un attaisnots, pretēji gadījumiem, kad bankrots ir krāpniecisks vai bezatbildīgs. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu veikt labākās prakses apmaiņu.

Ilgas un dārgas bankrota procedūras ir lielākais šķērslis efektīvai otrās iespējas izmantošanai. Turklāt uz bankrotējušiem godīgiem uzņēmējiem parasti attiecas tādi paši ierobežojumi kā uzņēmējiem, kas rīkojušies krāpnieciski. Tas nozīmē ne tikai risku, ka neveiksmīgais godīgais uzņēmējs saskarsies ar aizspriedumiem, kas saistīti ar bankrotu, bet arī to, ka pastāv juridiski un administratīvi šķēršļi uzņēmējdarbības atjaunošanai. Grūtības atrast finansējumu jaunam uzņēmumam ir uzskatāmas par galveno problēmu uzņēmumu atjaunošanā. Taču jāņem vērā, ka tie, kas mēģina atjaunot uzņēmējdarbību, mācās no savām kļūdām un parasti piedzīvo straujāku izaugsmi, nekā tie, kuri tikai sāk uzņēmējdarbību.

Varētu rīkoties, lai stingrāk nošķirtu godīgus un negodīgus bankrotus. Maksātnespējas režīmos varētu nošķirt parādniekus, kas veikuši godīgu rīcību vai uzņēmējdarbību, kuras rezultātā radušās parādsaistības, no tiem, kas rīkojās negodīgi, un šajos režīmos varētu, piemēram, iekļaut noteikumus par to, ka gadījumā, ja parādnieks tīši vai bezatbildīgi nepilda savas juridiskās saistības, viņam piemēro civiltiesiskas sankcijas un, vajadzības gadījumā, iestājas kriminālatbildība. Jebkādām atbalsta programmām jaunas uzņēmējdarbības sākšanai vajadzētu būt pieejamām vienīgi godīga bankrota gadījumā, un attieksmei nevajadzētu atšķirties no tiem gadījumiem, kad tiek atbalstīts uzņēmums, kas nav bankrotējis.

Kā būtiskākie veicamie pasākumi otrās iespējas pastiprināšanai būtu jāizskata šādi:

· atšķirīgas likvidācijas procedūras godīgiem un negodīgiem uzņēmējiem;

· tūlītēju likvidācijas procedūru izstrāde un piemērošana godīgiem uzņēmējiem.

3.2.        Parāda dzēšanas termiņi, kas neveicina otrās iespējas īstenošanu

Parāda dzēšana arī ir svarīgs elements otrās iespējas izmantošanā: trīs gadu ilgam laikam parāda dzēšanai un prasījumu apmierināšanai vajadzētu būt saprātīgam galīgajam ierobežojumam attiecībā uz godīgiem uzņēmējiem, un tas būtu jāpiemēro pēc iespējas automātiski. Ir būtiski, lai uzņēmējdarbība nebeigtos kā „spriedums uz mūžu”, ja gadījusies kļūme[14].

Pēc tam, kad tika sākta Eiropas mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšana[15], dalībvalstis 2011. gada maija Konkurētspējas padomes sanāksmes secinājumos vienojās, ka ir nepieciešams saskaņot parāda dzēšanas laiku un noteikt to mazāku par trim gadiem.

Parāda dzēšanas laika saīsināšana un vienādošana būtu svarīgs solis ceļā uz labvēlīgākas un novatoriskas uzņēmējdarbības vides radīšanu, kas ļautu Eiropas uzņēmumiem darboties vienlīdzīgu nosacījumu apstākļos. Tas varētu būt pirmais pasākums valstu maksātnespējas tiesību aktu turpmākā tuvināšanā.

3.3.        Atšķirīgas pārstrukturēšanas iespējas dažādo noteikumu par procedūru sākšanu dēļ

Ir ievērojamas atšķirības starp kritērijiem maksātnespējas procedūru sākšanai. Dažās dalībvalstīs maksātnespējas procedūras var sākt vienīgi attiecībā uz parādniekiem, kurus skar finansiālas grūtības vai kuri ir maksātnespējīgi. Savukārt citās procedūras var sākt attiecībā uz maksātspējīgiem uzņēmumiem, kas paredz, ka tiem draud maksātnespēja tuvākajā nākotnē. Atšķirības ir arī maksātnespējas pārbaudēs (līdzīgas likviditātes pārbaudēm), kas pieņemtas dalībvalstu tiesību aktos. Protams, atšķirības maksātnespējas pārbaudēs nozīmē, ka uzņēmumi, kas ir līdzīgā finansiālajā situācijā, var atbilst maksātnespējas stāvoklim vienā dalībvalstī, bet citā – ne. Tā rezultātā uzņēmumiem var būt nevienlīdzīgas iespējas sākt neformālu pārstrukturēšanu ārpustiesas kārtībā, lai atrisinātu finansiālas grūtības un izvairītos no maksātnespējas procedūrām, kas ir saistītas ar daļēju vai pilnīgu parādnieka mantas atsavināšanu un likvidatora iecelšanu.

Vēl viena problēma ir saistīta ar noteikumiem par brīdi, kad obligāti jāiesniedz maksātnespējas pieteikums. Ir būtiskas atšķirības dalībvalstīs attiecībā uz termiņiem, kas parādniekam jāievēro gadījumā, ja maksātnespējas procedūru sākšana ir obligāta. Dažās dalībvalstīs parādniekam divu nedēļu laikā pēc maksātnespējas iestāšanās ir jāiesniedz bankrota pieteikums, savukārt dažās parādniekam ir jāiesniedz pieteikums divu mēnešu laikā pēc datuma, kad viņš uzzina par maksātnespējas situāciju. Citās dalībvalstīs parādniekam ir jāiesniedz bankrota pieteikums ne vēlāk kā 45 dienas pēc maksājumu pārtraukšanas.

Termiņa ilgums var ietekmēt parādnieka iespējas atrisināt finansiālās grūtības. Pārāk īsi termiņi var negatīvi ietekmēt viņa iespējas, turpretī gari termiņi var novilcināt atvieglojumu piešķiršanu maksātnespējas procedūru ietvaros un samazināt procedūru efektivitāti attiecībā uz visiem kreditoriem.

3.4.        Kreditoru vilšanās dažādo parādnieku kategoriju dēļ

Dalībvalstu tiesību akti ir atšķirīgi attiecībā uz kreditoru iespējām sākt parādnieku maksātnespējas procedūras un uz dažādām parādnieku kategorijām. Šīs atšķirības varētu būt grūti apvienot ar kreditoru tiesisko paļāvību. Kreditori paļaujas uz to, ka viņi var sākt maksātnespējas procedūras pret savu parādnieku un ierosināt kolektīvas maksātnespējas procedūras tā vietā, lai veiktu individuālos izpildes pasākumus.

Vēl viena joma, kurā varētu būt nepieciešama tuvināšana, ir tiesības ierosināt procedūras pret parādnieku. Visās dalībvalstīs ir sistēmas, kas ļauj parādniekam (fiziskai personai vai valsts vai privātai struktūrai), kas veic saimniecisko darbību, kreditoram vai valstij iesniegt tiesā pieteikumu sākt parādnieka maksātnespējas procedūras. Tomēr dažās valstīs ir ierobežotas kreditora iespējas iesniegt pieteikumu maksātnespējas procedūras sākšanai, jo ir ieviesti īpaši papildu nosacījumi. Jebkādi noteikumi, kas ierobežo kreditora iespēju iesniegt pieteikumu maksātnespējas procedūru sākšanai, var radīt situācijas, kad pret kreditoru ir atšķirīga attieksme, ja attiecībā uz vienu parādnieku tiek sākta galvenā un sekundārā maksātnespējas procedūra.

3.5.        Nenoteiktība attiecībā uz kreditoriem saistībā ar prasījumu iesniegšanas un pārbaudes procedūrām

Lai samazinātu nenoteiktību un radītu vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem dalībvalstīs, būtu jāapsver turpmāka noteikumu par prasījumu iesniegšanu un pārbaudi tuvināšana, piemēram, attiecībā uz procedūrām, termiņiem, sankcijām un sekām noteikumu neievērošanas gadījumā un informāciju, kas jāsniedz kreditoriem.

Prasījumu iesniegšanas un pārbaudes procedūru pārredzamība būtiski ietekmē kreditoru iespējas panākt apmierinošus rezultātus bankrota procedūrās. Dalībvalstīs šīs jomas tiesiskais regulējums ir atšķirīgs. Konstatētās atšķirības attiecas uz prasījumu iesniegšanas termiņiem un tiesību īstenošanu, informāciju par procesu, šīs informācijas pieejamību un piekļuvi tai, kā arī novēlotas prasījumu iesniegšanas sekām. Bieži prasījumu iesniegšanas termiņš ir noteikts lēmumā par maksātnespējas procedūras sākšanu. Šī termiņa neievērošanai dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgas sekas. Dažās dalībvalstīs kreditors, kas nokavējis termiņu, var zaudēt privilēģijas tiesības un tiesības uz apmierinošu prasījuma rezultātu bankrota procedūrās, turpretī citās dalībvalstīs šīs tiesības tiek saglabātas.

Ārvalstu kreditorus, visdrīzāk, vairāk nekā iekšzemes kreditorus ietekmēs ievērojamās atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, ņemot vērā iespējami smagās sekas gadījumā, ja netiek ievēroti procesuālie noteikumi. Šīs sekas var izpausties arī kā tiesību zaudēšana piedalīties aktīvu sadalē.

3.6.        Pārstrukturēšanas plānu veicināšana

Noteikumiem, kas regulē pārstrukturēšanas plānus (tostarp saturu un procesuālos jautājumus), ir būtiska nozīme, lai radītu nosacījumus veiksmīgai pārstrukturēšanai maksātnespējas procedūrās. Neelastīgi un nepraktiski noteikumi var samazināt izredzes pieņemt pārstrukturēšanas plānu, un tad vienīgā alternatīva ir uzņēmuma likvidācija. Dalībvalstīs pieņemtais tiesiskais regulējums attiecībā uz pārstrukturēšanas plāniem būtiski atšķiras. Galvenās atšķirības attiecas uz pušu noteikšanu, kuras var rīkoties kā plāna virzītājas, kā arī uz plānu pieņemšanu, grozīšanu un apstiprināšanu.

Dalībvalstu tiesību aktos kopumā ir pieņemts, ka parādnieks var ierosināt pārstrukturēšanas plānu, taču noteikumi par to, vai kreditori var ierosināt plānu vai ietekmēt tā izstrādi, ir atšķirīgi. Ir arī būtiskas atšķirības noteikumos par plāna pieņemšanas procedūru, tostarp par to, vai kreditori ir iedalīti kategorijās un kāds vairākums ir nepieciešams. Dažās dalībvalstīs kreditori nav iedalīti kategorijās. Dalībvalstu tiesību aktos ir atšķirīgi noteikumi par nepieciešamo vairākumu plāna apstiprināšanai. Dalībvalstu tiesību aktos ir arī atšķirības attiecībā uz standartiem, ko tiesas piemēro, pārskatot plānus. Saskaņā ar dažu dalībvalstu tiesību aktiem tiesām ir plašas pilnvaras rīkoties pēc saviem ieskatiem, citu dalībvalstu tiesību aktos šīs pilnvaras ir ierobežotākas.

4.           MVU īpašās vajadzības attiecībā uz otrās iespējas izmantošanas veicināšanu

ES pievērš īpašu uzmanību situācijai, ar ko saskaras MVU, un tam, lai viņiem būtu otrā iespēja. Komisija uzskata, ka būtu jāatbalsta MVU ekonomikas grūtību pārvarēšanā attiecībā uz šādiem aspektiem[16]:

· novēršana;

· situācija pēc bankrota pasludināšanas un otrā iespēja;

· ārpustiesas risinājumi;

· tiesas procedūras.

MVU pārstrukturēšana varētu būt saistīta ar tik augstām izmaksām, ka bieži bankrots ir vienīgā pieņemamā iespēja. Iespējamais risinājums būtu samazināt MVU pārstrukturēšanas izmaksas. Tas varētu būt, piemēram, maksimālās maksas noteikšana. Būtu jāievieš alternatīvās procedūras, lai visu veidu MVU būtu pieejams piemērots risinājums. Procedūrām vajadzētu būt samērīgām ar uzņēmuma lielumu. Ārpustiesas procedūrām vajadzētu būt pieejamām visa veida parādniekiem neatkarīgi no tā, cik ir pieejamo līdzekļu. Kaut gan laiks, kas vidēji nepieciešams ārpustiesas risinājumiem, ir samērā īss, veiksmīgu risinājumu panākšanas īpatsvars ES dalībvalstīs ir virs 50 %. Lai arī ārpustiesas risinājumi un procedūras pirms maksātnespējas ir nesen ieviesti mehānismi, tos arvien biežāk izmanto MVU Eiropas Savienībā.

MVU arī kā kreditorus var skart ekonomikas grūtības. Daži MVU pārstāvji uzskata, ka ilgstošo procedūru un valstu noteikumu par prioritāti dēļ mikrouzņēmumi kā kreditori zaudē nesamērīgu daļu no viņu neapmaksātajiem prasījumiem maksātnespējas procedūrās. Ir vērts izpētīt, kā varētu uzlabot MVU kā kreditoru situāciju.

5.           Veicamie pasākumi

Komisija ierosina sākumā modernizēt ES regulu par maksātnespējas procedūrām. Turklāt tā plāno pieņemt Eiropas Uzņēmējdarbības rīcības plānu, kurā būtu iekļauti pasākumi efektīvu bankrota procedūru veicināšanai un otrās iespējas sniegšanai.

Komisija apsver veidus to problēmu risināšanai, kas rodas saistībā ar atšķirībām dalībvalstu maksātnespējas tiesību aktos. Rīkojoties atsevišķi dalībvalstu līmenī, nevar pienācīgi risināt problēmas, kas saistītas ar iekšējā tirgus starptautiskajiem aspektiem. Būtu lietderīgi veikt pasākumus nenoteiktības mazināšanai un uzņēmējdarbībai labvēlīgākas vides radīšanai. Izaicinājumu rada tas, ka piemēroti un ātri jārisina parādnieka finansiālās grūtības, ņemot vērā kreditoru intereses, tajā pašā laikā atvieglojot uzņēmumu sanāciju un pārstrukturēšanu.

Komisija turpinās iepriekšējā Eiropas pusgada ciklā sākto pieeju, sakarā ar kuru dažas dalībvalstis jau ir reformējušas savus tiesību aktus par maksātnespēju. Tāpēc vajadzības gadījumā var tikt izstrādāti ieteikumi katrai dalībvalstij atsevišķi, aicinot tās atjaunināt tiesību aktus par maksātnespēju.

Turklāt Komisija plāno veikt padziļinātu analīzi par atšķirību starp valstu maksātnespējas tiesību aktiem ietekmi uz iekšējā tirgus darbību. Tādēļ, pamatojoties uz šo paziņojumu, tā sāks dialogu ar Eiropas Parlamentu un Padomi. Turklāt Komisija sāks sabiedrisko apspriešanu, lai apzinātu ieinteresēto personu viedokli par šajā paziņojumā izklāstītajiem jautājumiem un citām problēmām, kā arī par iespējamajiem risinājumiem un politikas variantiem.

[1]               Sk. priekšsēdētāja Barrozu vēstuli Eiropas Parlamenta priekšsēdētājam 2012. gada 12. septembra runas par Savienības stāvokli ietvaros.

[2]               COM(2012) 573.

[3]               OV C 115, 4.5.2010., 1. lpp.

[4]               Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.

[5]               Šī problēma ir sīkāk raksturota ietekmes novērtējumā, kas pievienots Pārskatītajai Regulai (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām, COM(2012) 744.

[6]               EP 2011. gada 15. novembra rezolūcija par ieteikumiem Komisijai par maksātnespējas procedūrām ES uzņēmējdarbības tiesībās.

[7]               “Maksātnespējas tiesību aktu saskaņošana ES līmenī”, Eiropas Parlaments, 2010.g., PE 419.633. Pēc tam tika publicēts pētījums „Maksātnespējas tiesību aktu saskaņošana ES līmenī attiecībā uz procedūru sākšanu, prasījumu iesniegšanu un verifikācijas un pārstrukturēšanas plāniem”, EP, 2011.g., PE 432.766.

[8]               “Uzņēmējdarbības dinamika: uzņēmumu dibināšana, to īpašnieku maiņa un likvidācija”, Eiropas Komisija, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD, 2011. gada janvāris. Šajā ziņojumā ietverts pētījums par juridisko un administratīvo bankrota procedūru un otrās iespējas pēc bankrota saimniecisko ietekmi 33 Eiropas valstīs (27 ES dalībvalstis un Islande, Norvēģija, Horvātija, Turcija, Serbija un Melnkalne).

[9]               Sk. “Otrā iespēja uzņēmējiem: maksātnespējas novēršana, maksātnespējas procedūru vienkāršošana un atbalsts jaunam sākumam”, ekspertu grupas ziņojums, Eiropas Komisija, Uzņēmējdarbības un rūpniecības ĢD, 2011. gada janvāris.

[10]             Eiropas Savienības Padome, dokuments 10975/11.

[11]             Ir skaidri jānošķir „godīgas” neveiksmes no krāpnieciskajām, no kuru veicināšanas noteikti jāizvairās.

[12]             COM(2008) 394 galīgā redakcija. Pirms tam tika sagatavots paziņojums „Pārvarēt aizspriedumus par neveiksmīgu uzņēmējdarbību. - Otras iespējas politika”, COM (2007) 584 galīgā redakcija.

[13]             II princips: “Nodrošināt, lai godīgi uzņēmēji, kas ir bankrotējuši, ātri varētu izmantot otro iespēju”.

[14]             Šāds ieteikums pausts arī iepriekš minētajā ekspertu grupas ziņojumā par otro iespēju.

[15]             COM(2011) 78 galīgā redakcija.

[16]             “Otrā iespēja uzņēmējiem: maksātnespējas novēršana, maksātnespējas procedūru vienkāršošana un atbalsts jaunam sākumam”, sk. 9. zemsvītras piezīmi iepriekš.