EUR-Lex Piekļuve Eiropas Savienības tiesību aktiem
Šis dokuments ir izvilkums no tīmekļa vietnes EUR-Lex.
Dokuments 32016R0646
Commission Regulation (EU) 2016/646 of 20 April 2016 amending Regulation (EC) No 692/2008 as regards emissions from light passenger and commercial vehicles (Euro 6) (Text with EEA relevance)
Komisijas Regula (ES) 2016/646 (2016. gada 20. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (Dokuments attiecas uz EEZ)
Komisijas Regula (ES) 2016/646 (2016. gada 20. aprīlis), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”) (Dokuments attiecas uz EEZ)
C/2016/1792
OV L 109, 26.4.2016., 1./22. lpp.
(BG, ES, CS, DA, DE, ET, EL, EN, FR, HR, IT, LV, LT, HU, MT, NL, PL, PT, RO, SK, SL, FI, SV)
Vairs nav spēkā, Datums, līdz kuram ir spēkā: 31/12/2021; Iesaist. atcelta ar 32017R1151
26.4.2016 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 109/1 |
KOMISIJAS REGULA (ES) 2016/646
(2016. gada 20. aprīlis),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 6”)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 20. jūnija Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (1) un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,
tā kā:
(1) |
Regula (EK) Nr. 715/2007 ir viena no vairākiem regulatīvajiem aktiem, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK (2) paredzētā tipa apstiprināšanas procedūra. |
(2) |
Regulā (EK) Nr. 715/2007 noteikts, ka jaunām vieglajām automašīnām jāatbilst maksimāli pieļaujamām emisijām, un tajā paredzētas papildu prasības attiecībā uz piekļuvi informācijai. Īpašos tehniskos noteikumus, ar kuriem īsteno minēto regulu, pieņēma ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 692/2008 (3). |
(3) |
Komisija šajā saistībā ir veikusi Regulā (EK) Nr. 692/2008 paredzēto procedūru, testu un prasību detalizētu analīzi, pamatojoties uz sevis veikto izpēti un ārējo informāciju, un ir konstatējusi, ka faktiskais emisiju daudzums, kas rodas, braucot pa ceļiem ar “Euro 5/6” transportlīdzekļiem, ievērojami pārsniedz emisiju daudzumu, kas izmērīts regulatīvajā Eiropas Jaunajā braukšanas ciklā (NEDC), jo īpaši attiecībā uz dīzeļdzinēja transportlīdzekļu NOx emisijām. |
(4) |
Tipa apstiprinājuma emisiju prasības mehāniskajiem transportlīdzekļiem ir pakāpeniski padarītas ievērojami stingrākas līdz ar “Euro” standartu ieviešanu un to vēlāku pārskatīšanu. Lai arī kopumā dažādu regulēto piesārņotāju emisijas no transportlīdzekļiem ir ievērojami samazinājušās, tomēr to pašu nevar teikt par NOx emisijām no dīzeļdzinējiem (jo īpaši no viegldarba transportlīdzekļiem). Tādēļ šīs situācijas labošanai ir vajadzīga rīcība. |
(5) |
“Pārveidošanas ierīces”, kā tās definētas Regulas (EK) Nr. 715/2007 3. panta 10) punktā un kuras samazina emisijas kontroles pakāpi, ir aizliegtas. Jaunākie notikumi ir izcēluši nepieciešamību pastiprināt noteikumu piemērošanu šajā saistībā. Tādēļ ir lietderīgi pieprasīt ražotājiem uzlabot tipa apstiprināšanā veikto emisiju kontroles stratēģijas uzraudzību, ievērojot principus, kas jau tiek piemēroti smagdarba transportlīdzekļiem ar “Euro VI” Regulu (EK) Nr. 595/2009 un tās īstenošanas pasākumiem. |
(6) |
NOx emisiju no dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem problēmas risināšanai būtu jāsekmē šobrīd ilgstoši augstā NO2 koncentrācijas līmeņa samazināšana apkārtējā vidē, kurš rada nopietnas bažas saistībā ar cilvēku veselību. |
(7) |
Komisija 2011. gada janvārī izveidoja darba grupu, kurā iesaistījās visas ieinteresētās personas, lai izstrādātu tādu testēšanas procedūru emisijām reālos braukšanas apstākļos (RDE), ar kuru precīzāk atspoguļo uz ceļa izmērītās emisijas. Šai saistībā un pēc detalizētām tehniskām diskusijām ir izmantotas Regulā (EK) Nr. 715/2007 ieteiktās iespējas, t. i., pārnēsājamas emisijas mērīšanas sistēmas (PEMS) un nepārsniedzamas (NTE) robežvērtības. |
(8) |
Saskaņā ar CARS 2020 procesā (4) panākto vienošanos ar ieinteresētajām personām RDE testa procedūras būtu jāievieš divos posmos: pirmajā pārejas periodā testa procedūras būtu jāpiemēro tikai uzraudzības nolūkā, bet vēlāk tās būtu jāpiemēro kopā ar saistošām kvantitatīvajām RDE prasībām, attiecinot tās uz visiem jauniem tipa apstiprinājumiem un jauniem transportlīdzekļiem. |
(9) |
RDE testa procedūras tika ieviestas ar Komisijas Regulu (ES) 2016/427 (5). Tagad ir jānosaka kvantitatīvās RDE prasības, lai ierobežotu atgāzu emisijas normālos izmantošanas apstākļos atbilstīgi maksimāli pieļaujamām emisijām, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 715/2007. Šai saistībā būtu jāņem vērā mērījumu procedūru statistiskās un tehniskās nenoteiktības. |
(10) |
Lai ražotāji varētu pakāpeniski pielāgoties RDE prasībām, galīgās kvantitatīvās RDE prasības būtu jāievieš divos secīgos pasākumos. Pirmajā pasākumā, kurš būtu jāsāk piemērot, kad ir pagājuši četri gadi no “Euro 6” standartu obligātās piemērošanas, būtu jāpiemēro atbilstības koeficients 2,1. Otrais pasākums būtu jāpiemēro vienu gadu un četrus mēnešus pēc pirmā pasākuma, un tajā būtu jāpieprasa nodrošināt pilnīgu atbilstību maksimāli pieļaujamām NOx emisijām, kas ir 80 mg/km un kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 715/2007, paredzot arī pielaides robežu attiecībā uz mērījumu nenoteiktību saistībā ar pārnēsājamu emisijas mērīšanas sistēmu (PEMS) izmantošanu. |
(11) |
Lai arī ir svarīgi, ka RDE testēšana aptver visas iespējamās braukšanas situācijas, būtu jāizvairās no tā, ka testēto transportlīdzekļu vadīšana notiek neobjektīvā veidā, t. i., ar nolūku panākt pozitīvu vai negatīvu testa rezultātu, nevis transportlīdzekļa tehniskās darbības rezultātā, bet gan ekstremālu braukšanas režīmu dēļ. Tādēļ, lai novērstu šādas situācijas, attiecībā uz RDE testēšanu ir ieviesti papildu robežnosacījumi. |
(12) |
Pēc būtības braukšanas apstākļi atsevišķu PEMS braucienu laikā var tikai daļēji atbilst “normāliem transportlīdzekļa izmantošanas apstākļiem”. Tāpēc emisijas kontroles pakāpe šādu braucienu laikā var mainīties. Tādējādi, lai ņemtu vērā mērījumu procedūru statistisko un tehnisko nenoteiktību, nākotnē NTE emisiju robežvērtībās var tikt atspoguļotas atsevišķiem PEMS braucieniem raksturīgās īpatnības, kuras var raksturot ar dažiem izmērāmiem parametriem, piemēram, tādiem parametriem, kas saistīti ar braukšanas dinamiku vai slodzi. Ja šis princips tiktu piemērots, tam nevajadzētu mazināt RDE testa procedūru ietekmi saistībā ar vidi un to efektivitāti, un to būtu jāpierāda zinātniski recenzētā zinātniskā pētījumā. Turklāt, lai novērtētu emisijas kontroles pakāpi PEMS brauciena laikā, būtu jāņem vērā tikai parametri, kuru izmantošanas pamatā ir objektīvi zinātniski iemesli, nevis tikai dzinēja vai piesārņotāja kontroles ierīces vai emisijas kontroles sistēmas kalibrācijas aspekti. |
(13) |
Visbeidzot, atzīstot nepieciešamību kontrolēt NOx emisijas pilsētās, steidzamības kārtā tiks apsvērta iespēja izmainīt RDE testa pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļu relatīvo svērumu, lai nodrošinātu, ka praksē var sasniegt zemu atbilstības koeficientu, tādējādi trešajā regulatīvajā RDE paketē radot ar braukšanas dinamiku saistītu papildu ierobežojošu nosacījumu, kura pārkāpšanas gadījumā paplašinātie nosacījumi tiks piemēroti no pirmā pasākuma ieviešanas datuma. |
(14) |
Komisija pastāvīgi pārskatīs RDE testa procedūru noteikumus un pielāgos tos, lai tajos būtu ņemtas vērā jaunas ar transportlīdzekļiem saistītas tehnoloģijas un lai nodrošinātu to efektivitāti. Tāpat Komisija pastāvīgi reizi gadā pārskatīs galīgā atbilstības koeficienta atbilstošo vērtību, ņemot vērā tehnisko attīstību. Tā jo īpaši pārskatīs abas PEMS emisiju datu novērtēšanas alternatīvās metodes, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 692/2008 IIIA pielikuma 5. un 6. papildinājumā, ar mērķi izstrādāt vienu metodi. |
(15) |
Tāpēc ir lietderīgi attiecīgi grozīt Regulu (EK) Nr. 692/2008. |
(16) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Tehniskā komiteja mehānisko transportlīdzekļu jautājumos, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 692/2008 groza šādi:
1) |
regulas 2. pantam pievieno šādu 43. un 44. punktu:
|
2) |
regulas 3. panta 10. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu: “Līdz brīdim, kad ir pagājuši trīs gadi no datumiem, kas noteikti 10. panta 4. punktā, un četri gadi no datumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 5. punktā, piemēro šādus noteikumus:”; |
3) |
regulas 3. panta 10. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu: “IIIA pielikuma 2.1. punkta prasības nepiemēro.”; |
4) |
regulas 5. pantam pievieno šādu 11. un 12. punktu:
|
5) |
regulas I pielikumu 6. papildinājumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu; |
6) |
regulas IIIA pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2016. gada 20. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
Jean-Claude JUNCKER
(1) OV L 171, 29.6.2007., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīva 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (“pamatdirektīva”) (OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2008. gada 18. jūlija Regula (EK) Nr. 692/2008, ar kuru īsteno un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2007 par tipa apstiprinājumu mehāniskiem transportlīdzekļiem attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un komerciālajiem transportlīdzekļiem (“Euro 5” un “Euro 6”) un par piekļuvi transportlīdzekļa remonta un tehniskās apkopes informācijai (OV L 199, 28.7.2008., 1. lpp.).
(4) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai, CARS 2020: rīcības plāns konkurētspējīgai un ilgtspējīgai Eiropas autobūves nozarei (COM(2012) 636 final).
(5) Komisijas 2016. gada 10. marta Regula (ES) 2016/427, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 692/2008 attiecībā uz emisijām no vieglajiem pasažieru un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem (OV L 82, 31.3.2016., 1. lpp.).
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 692/2008 I pielikuma 6. papildinājuma 1. tabulu groza šādi:
1) |
ZD, ZE un ZF rindu aizstāj ar šādām rindām:
|
2) |
pēc ZF rindas iekļauj šādas rindas:
|
3) |
tabulas paskaidrojumā pēc daļas, kas attiecas uz “Euro 6b” emisijas standartu, iekļauj šādas daļas: ““Euro 6c” emisijas standarts= visas “Euro 6” emisijas prasības, bet bez kvantitatīvām RDE prasībām, t. i., “Euro 6b” emisijas standarts un galīgais daļiņu skaita standarts PI transportlīdzekļiem, E10 un B7 standartdegvielas izmantošana (vajadzības gadījumā), kas novērtēti paredzētajā laboratoriskajā testa ciklā, un RDE testēšana tikai monitoringam (nepiemēro NTE emisijas robežvērtības);”; ““Euro 6c-TEMP” emisijas standarts= visas “Euro 6” emisijas prasības, t. i., “Euro 6b” emisijas standarts, galīgais daļiņu skaita standarts PI transportlīdzekļiem, E10 un B7 standartdegvielas izmantošana (vajadzības gadījumā), kas novērtēti paredzētajā laboratoriskajā testa ciklā, un RDE testēšana ar pagaidu atbilstības koeficientiem;”; |
4) |
tabulas paskaidrojumā daļu, kas attiecas uz “Euro 6c” emisijas standartu, aizstāj ar šādu: ““Euro 6d” emisijas standarts= visas “Euro 6” emisijas prasības, t. i., “Euro 6b” emisijas standarts, galīgais daļiņu skaita standarts PI transportlīdzekļiem, E10 un B7 standartdegvielas izmantošana (vajadzības gadījumā), kas novērtēti paredzētajā laboratoriskajā testa ciklā, un RDE testēšana ar galīgajiem atbilstības koeficientiem;”. |
II PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 692/2008 IIIA pielikumu groza šādi:
1) |
2.1. punktu aizstāj ar šādu: “2.1. Nepārsniedzamās emisijas robežvērtības Normālas ekspluatācijas laikā emisijas, kas noteiktas atbilstīgi šā pielikuma prasībām un emitētas kādā RDE testā, kurš veikts atbilstīgi šā pielikuma prasībām, no transportlīdzekļa tipa, kas apstiprināts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 715/2007, nedrīkst pārsniegt šādas nepārsniedzamās (NTE) vērtības: NTEpollutant = CFpollutant × TF(p1,…, pn) × EURO-6 kur EURO-6 ir piemērojamā “Euro 6” emisijas robežvērtība, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 715/2007 I pielikuma 2. tabulā.”; |
2) |
pielikumā iekļauj šādu 2.1.1., 2.1.2. un 2.1.3. punktu: “2.1.1. Galīgie atbilstības koeficienti Atbilstības koeficients CFpollutant attiecīgajam piesārņotājam ir šāds:
Pielaide ir parametrs, kurā ņemta vērā PEMS iekārtu izmantošanas dēļ radītā papildu mērījumu nenoteiktība, kas reizi gadā jāizvērtē un ko pārskata, ja ir uzlabojusies PEMS procedūras kvalitāte vai ir attīstījusies tehnika. 2.1.2. Pagaidu atbilstības koeficienti Atkāpjoties no 2.1.1. punkta prasībām, piecus gadus un četrus mēnešus no datumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 715/2007 10. panta 4. un 5. punktā, un pēc ražotāja pieprasījuma var piemērot šādus pagaidu atbilstības koeficientus:
Pagaidu atbilstības koeficientu piemērošanu norāda transportlīdzekļa atbilstības sertifikātā. 2.1.3. Pārvades funkcijas 2.1. punktā minētās pārvades funkcijas TF(p1,…, pn) vērtība parametru pi (i = 1,…,n) virknē ir 1. Ja pārvades funkcija TF(p1,…, pn) tiek mainīta, to veic tā, lai nekaitētu videi un RDE testa procedūru efektivitātei. Īpaši jāievēro šāds nosacījums: ∫ TF (p1,…, pn) * Q (p1,…, pn) dp = ∫ Q (p1,…, pn) dp kur:
|
3) |
iekļauj šādu 3.1.0. punktu:
|
4) |
5.3. punktu svītro; |
5) |
5.4. punktu aizstāj ar šādu: “5.4. Dinamiskie apstākļi Dinamiskie apstākļi ir ceļa slīpuma, pretvēja, braukšanas dinamikas (paātrinājums, palēninājums) un papildsistēmu ietekme uz testējamā transportlīdzekļa enerģijas patēriņu un emisijām. Dinamisko apstākļu normalitātes verifikāciju veic pēc testa pabeigšanas, izmantojot reģistrētos PEMS datus. Šo verifikāciju veic divos posmos:
|
6) |
6.8. punktu aizstāj ar šādu:
|
7) |
6.11. punktam pievieno šādu teikumu: “Turklāt proporcionālais kumulatīvais pozitīvais absolūtā augstuma pieaugums nepārsniedz 1 200 m uz 100 km, un to nosaka saskaņā ar 7.b papildinājumu.”; |
8) |
9.5. punktu aizstāj ar šādu:
|
9) |
1. papildinājumu groza šādi:
|
10) |
2. papildinājuma 8. punktā 4. tabulas 2. zemsvītras piezīmi aizstāj ar šādu:
|
11) |
6. papildinājuma 2. punktā svītro šādu definīciju:
|
12) |
6. papildinājuma 2. punktā iekļauj šādas definīcijas:
|
13) |
6. papildinājuma 3.1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Riteņa faktiskā jauda Pr,i ir kopējā jauda, kas vajadzīga, lai pārvarētu gaisa pretestību, rites pretestību, ceļa slīpumus, transportlīdzekļa garenvirziena inerci un riteņu rotācijas inerci.”; |
14) |
6. papildinājuma 3.2. punktu aizstāj ar šādu: “3.2. Slīdošo vidējo vērtību klasificēšana pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles kategorijā Standarta jaudas frekvences ir noteiktas braukšanai pilsētā un visam braucienam (sk. 3.4. punktu), un visa brauciena daļai un pilsētas daļai emisiju izvērtēšanu veic atsevišķi. Trīs sekunžu slīdošās vidējās vērtības, kas aprēķinātas atbilstīgi 3.3. punktam, vēlāk attiecina uz braukšanas apstākļiem pilsētā un ārpus pilsētas atbilstīgi ātruma signālam (vi) no faktiskās sekundes i, kā norādīts 1.-1. tabulā. 1.-1. tabula Ātruma diapazoni testa datu attiecināšanai uz braukšanu pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles apstākļos jaudu apvienošanas metodē
|
15) |
6. papildinājuma 3.9. punktu aizstāj ar šādu: “3.9. Svērto no attāluma atkarīgo emisiju vērtības aprēķināšana Testa emisiju svērtās vidējās vērtības, kuru pamatā ir laiks, izsaka emisijās, kuru pamatā ir attālums, vienu reizi attiecībā uz datu kopu par pilsētas kategoriju un vienu reizi attiecībā uz visa braucienadatu kopu.
Izmantojot norādītās formulas, visam braucienam un brauciena pilsētas daļai aprēķina šādu piesārņotāju vidējās svērtās vērtības:
|
16) |
pievieno šādu 7.a un 7.b papildinājumu: “7.a papildinājums Kopējās brauciena dinamikas verifikācija 1. IEVADS Šajā papildinājumā ir aprakstītas aprēķinu procedūras, ar ko verificē kopējo brauciena dinamiku, lai noteiktu kopējo dinamikas pārmērību vai tās trūkumu braucienos pa pilsētu, ārpuspilsētu un automaģistrāli 2. APZĪMĒJUMI
Indekss i attiecas uz laika soli. Indekss j attiecas uz pozitīvā paātrinājuma datu kopu laika soli Indekss k attiecas uz kategoriju (t = kopā, u = pilsēta, r = ārpuspilsēta, m = automaģistrāle)
3. BRAUCIENA RĀDĪTĀJI 3.1. Aprēķini 3.1.1. Datu priekšapstrāde Tādus dinamiskos parametrus kā paātrinājums, v · apos vai RPA nosaka ar ātruma signālu, kura precizitāte ir 0,1 % virs 3 km/h un kura datu ņemšanas frekvence ir 1 Hz. Šādu precizitāti parasti nodrošina riteņu (rotācijas) ātruma signāli. Pārbauda, vai ātruma līknē nav kļūdainu vai mazticamu daļu. Šādām transportlīdzekļa ātruma līknes daļām raksturīgi palēcieni, lēcieni, nemainīga ātruma līknes daļas vai trūkstošas vērtības. Īsas kļūdainās daļas koriģē, piemēram, datus interpolējot vai salīdzinot ar otru ātruma signālu. Alternatīva iespēja ir īsus braucienus, kas satur kļūdainas daļas, izslēgt no turpmākās datu analīzes. Otrajā posmā paātrinājuma vērtības sarindo augošā secībā, lai noteiktu paātrinājuma izšķirtspēju ares (minimālā paātrinājuma vērtība > 0). Ja ares ≤ 0,01 m/s 2, transportlīdzekļa ātruma mērījums ir pietiekami precīzs. Ja 0,01 < ares ≤ rmax m/s2, jāveic izlīdzināšana, izmantojot T4253 Hāna (Hanning) filtru. Ja ares > rmax m/s2, brauciens ir nederīgs. T4235 Hāna (Hanning) filtrs veic šādus aprēķinus: izlīdzinātājs sākas ar slīdošo mediānu no 4, kas centrēta ar slīdošo mediānu no 2. Tas šīs vērtības pēc tam atkārtoti izlīdzina, izmantojot slīdošo mediānu no 5, slīdošo mediānu no 3 un Haninga filtru (slīdošās vidējās svērtās vērtības). Atlikumus aprēķina, no sākotnējām rindām atņemot izlīdzinātās rindas. Visu procesu pēc tam atkārto attiecībā uz aprēķinātajiem atlikumiem. Visbeidzot, izlīdzinātos atlikumus aprēķina, atņemot izlīdzinātās vērtības, kas tika iegūtas, veicot šo procesu pirmoreiz. Pareiza ātruma līkne veido pamatu turpmākiem aprēķiniem un rezultātu nodalīšanai, kā aprakstīts 3.1.2. punktā. 3.1.2. Attāluma, paātrinājuma un v · a aprēķināšana Turpmākos aprēķinus veic visā laikbalstītajā ātruma līknē (1 Hz izšķirtpsēja) no 1. sekundes līdz tt sekundei (pēdējā sekunde). Attāluma pieaugumu katrai datu izlasei aprēķina šādi: di = vi /3,6, i = 1 līdz Nt kur:
Paātrinājumu aprēķina šādi: ai = (v i + 1 – v i – 1)/(2 · 3,6), i = 1 līdz Nt kur: ai ir paātrinājums laika solī i (m/s2). i = 1: vi – 1 = 0 i = Nt : vi + 1 = 0. Transportlīdzekļa ātruma un paātrinājuma reizinājumu aprēķina šādi: (v · a)i = vi · ai /3,6, i = 1 līdz Nt kur: (v · a)i ir transportlīdzekļa faktiskā ātruma un paātrinājuma reizinājums laika solī i (m2/s3 vai W/kg). 3.1.3. Rezultātu nodalīšana Pēc ai un (v · a)i aprēķināšanas vi , di , ai un (v · a)i vērtības sarindo augošā secībā pēc transportlīdzekļa ātruma. Visas datu kopas, kur izpildās vienādojums vi ≤ 60 km/h, pieder pie ātruma nodalījuma “pilsēta”, visas datu kopas, kur izpildās vienādojums 60 km/h < vi ≤ 90 km/h, pieder pie ātruma nodalījuma “ārpuspilsēta”, un visas datu kopas, kur izpildās vienādojums vi > 90 km/h, pieder pie ātruma nodalījuma “automaģistrāle”. Katrā nodalījumā jābūt vismaz 150 datu kopām, kur paātrinājuma vērtības ir ai > 0,1 m/s 2 . Katram ātruma nodalījumam transportlīdzekļa vidējo ātrumu aprēķina šādi: , i = 1 līdz Nk,k = u,r,m kur: Nk ir kopējais izlašu skaits pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām. 3.1.4. v · apos_[95] aprēķināšana katram ātruma nodalījumam v · apos vērtību 95. procentili aprēķina šādi: (v · a) i,k vērtības katrā ātruma nodalījumā sarindo augošā secībā visām datu kopām, kur izpildās vienādojums ai,k ≥ 0,1 m/s2 , un nosaka šādu izlašu Mk kopējo skaitu. Pēc tam procentiles vērtības asignē v · apos ) j,k vērtībām, kur ai,k ≥ 0,1 m/s2 : Zemākajai v · apos vērtībai asignē procentili 1/Mk , otrai zemākajai – 2/Mk , trešajai zemākajai – 3/Mk , bet visaugstākajai vērtībai – Mk /Mk = 100 %. v · apos ) k _[95] ir (v · apos ) j,k vērtība, kur j/Mk = 95 %. Ja nevar izpildīt vienādību j/Mk = 95 %, (v · apos ) k _[95] aprēķina ar lineāru interpolāciju starp secīgām izlasēm j un j+1, kur j/Mk < 95 % un (j + 1)/Mk > 95 %. Relatīvo pozitīvo paātrinājumu katram ātruma nodalījumam aprēķina šādi: RPAk = Σ j (Δt · (v · apos ) j,k )/Σ idi,k , j = 1 to Mk,i = 1 līdz Nk,k = u,r,m kur: RPAk ir relatīvi pozitīvais paātrinājums pilsētas, ārpuspilsētas un automaģistrāles daļām (m/s2 vai kWs/(kg × km)),
4. BRAUCIENA DERĪGUMA VERIFIKĀCIJA 4.1.1. v*apos_[95] verifikācija katram ātruma nodalījumam (kur v izteikts km/h) Ja izpildās vienādojums un
brauciens ir nederīgs. Ja izpildās vienādojums un , brauciens ir nederīgs. 4.1.2. RPA verifikācija katram ātruma nodalījumam Ja izpildās vienādojums un , brauciens ir nederīgs. Ja izpildās vienādojums un RPAk < 0,025, brauciens ir nederīgs. 7.b papildinājums Procedūra, ar ko nosaka brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu 1. IEVADS Šajā papildinājumā ir aprakstīta procedūra, ar ko nosaka RDE brauciena kumulatīvo augstuma pieaugumu. 2. APZĪMĒJUMI
3. VISPĀRĪGAS PRASĪBAS RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu nosaka pēc trīs parametriem: transportlīdzekļa momentānais absolūtais augstums hGPS,i (m vjl.), mērot ar GPS, transportlīdzekļa momentānais ātrums v i (km/h), kas reģistrēts ar 1 Hz frekvenci, un attiecīgais laiks t (s), kas pagājis kopš testa sākuma. 4. KUMULATĪVĀ POZITĪVĀ AUGSTUMA PIEAUGUMA APRĒĶINĀŠANA 4.1. Vispārīgi RDE brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina trīs posmos, t. i.,: i) veic datu kvalitātes pārbaudi un pamatverifikāciju, ii) koriģē transportlīdzekļa momentānos absolūtā augstuma datus un iii) aprēķina kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu. 4.2. Datu kvalitātes pārbaude un pamatverifikācija Pārbauda transportlīdzekļa momentāno ātruma datu pilnīgumu. Korekcija sakarā ar trūkstošiem datiem ir pieļaujama, ja datu iztrūkumi ir saskaņā ar prasībām, kas noteiktas 4. papildinājuma 7. punktā; pretējā gadījumā testa rezultātus anulē. Pārbauda momentāno absolūtā augstuma datu pilnīgumu. Datu iztrūkumu koriģē, veicot datu interpolāciju. Interpolēto datu pareizību verificē, izmantojot topogrāfisko karti. Interpolētos datus ieteicams koriģēt, ja izpildās šāds nosacījums: |hGPS(t) – hmap(t)| > 40 m Absolūtā augstuma korekciju veic tā, lai: h(t) = hmap(t) kur:
4.3. Transportlīdzekļa momentāno absolūtā augstuma datu korekcija Absolūto augstumu h(0) brauciena sākumā pie d(0) iegūst, izmantojot GPS, un tā pareizību verificē, izmantojot informāciju topogrāfiskajā kartē. Novirze nedrīkst būt lielāka par 40 m. Visus momentānā absolūtā augstuma datus h(t) koriģē, ja izpildās šāds vienādojums: |h(t) – h(t – 1)| > (v(t)/3,6 * sin45°) Absolūtā augstuma korekciju veic tā, lai: hcorr(t) = hcorr (t-1) kur:
Izpildot korekcijas procedūru, iegūst derīgus absolūtā augstuma datu kopu. Šo datu kopu izmanto, lai aprēķinātu galīgo kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu, kā aprakstīts 4.4. punktā. 4.4. Kumulatīvā pozitīvā augstuma pieauguma galīgā aprēķināšana 4.4.1. Vienotas telpiskās izšķirtspējas izveide Kopējo brauciena attālumu dtot (m) nosaka, summējot momentānos attālumus d i. Momentāno attālumu d i nosaka, izmantojot šādu formulu:
kur:
Kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, izmantojot datus ar konstantu telpisko izšķirtspēju 1 m un sākot ar pirmo mērījumu brauciena sākumā d(0). Atsevišķos datu punktus ar izšķirtspēju 1 m apzīmē kā ceļa punktus, ko raksturo konkrēta attāluma vērtība d (piemēram, 0, 1, 2, 3 m …) un to attiecīgais absolūtais augstums h(d) (m vjl.). Katra atsevišķā ceļa punkta d absolūto augstumu aprēķina, interpolējot momentāno absolūto augstumu hcorr(t):
kur:
4.4.2. Datu papildizlīdzināšana Absolūtā augstuma datus, kas iegūti par katru atsevišķo ceļa punktu, izlīdzina, izmantojot divpakāpju procedūru; ar d a un d e apzīmē attiecīgi pirmo un pēdējo datu punktu (1. attēls). Pirmo izlīdzināšanu piemēro šādi: , ja d ≤ 200 m , ja 200 m < d < (de – 200 m) , ja d ≥ (de – 200 m) h int,sm,1(d) = h int,sm,1(d – 1 m) + road grade,1(d), d = da + 1 līdz de h int,sm,1(da ) = hint (da ) + road grade,1(da ) kur:
Otro izlīdzināšanu piemēro šādi: d ≤ 200 m 200 m < d < (de – 200 m) d ≥ (de – 200 m) kur:
1. attēls Interpolēto absolūtā augstuma signālu izlīdzināšanas procedūras attēlojums 4.4.3. Galīgā rezultāta aprēķināšana Brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, iekļaujot visus pozitīvos interpolētos un izlīdzinātos ceļa slīpumus, t. i., roadgrade,2(d). Rezultāts jānormalizē ar kopējo testa attālumu d tot un jāizsaka kā kumulatīvais pozitīvais augstuma pieaugums metros uz katriem attāluma simts kilometriem. 5. SKAITLISKS PIEMĒRS 1. un 2. tabulā attēloti soļi, kas veikti, lai aprēķinātu pozitīvo augstuma pieaugumu, balstoties uz datiem, kas reģistrēti testā uz ceļa ar PEMS. Īsuma labad šajā dokumentā apskatīts 800 m un 160 s izvilkums. 5.1. Datu kvalitātes pārbaude un pamatverifikācija Datu kvalitātes pārbaudi un pamatverifikāciju veic divos posmos. Pirmkārt, pārbauda transportlīdzekļa ātruma datu pilnīgumu. Esošajā datu izlasē nav konstatēti ar transportlīdzekļa ātrumu saistītu datu iztrūkumi (sk. 1. tabulu). Otrkārt, pārbauda absolūtā augstuma datu pilnīgumu; datu izlasē trūkst absolūtā augstuma datu, kas attiektos uz 2. un 3. sekundi. Iztrūkumus aizpilda, interpolējot GPS signālu. Papildus GPS absolūto augstumu verificē, izmantojot topogrāfisko karti; šī verifikācija ietver absolūto augstumu h(0) brauciena sākumā. Absolūtā augstuma dati, kas attiecas uz 112.–114. sekundi, ir koriģēti, balstoties uz topogrāfisko karti, lai izpildītos šāds vienādojums: hGPS(t) – hmap(t) < – 40 m Veiktās datu verifikācijas rezultātā iegūst piektās slejas datus h(t). 5.2. Transportlīdzekļa momentānā absolūtā augstuma datu korekcija Tālāk koriģē absolūtā augstuma datus h(t), kas attiecas uz 1.–4., 111.–112. un 159.–160. sekundi, pieņemot attiecīgi 0., 110. un 158. sekundes absolūtā augstuma vērtības, jo ir piemērojams šāds vienādojums: |h(t) – h(t – 1)| > (v(t)/3,6 * sin45°) Veiktās datu korekcijas rezultātā iegūst sestās slejas datus hcorr(t) Veikto verifikācijas un korekcijas darbību ietekme uz absolūtā augstuma datiem redzama 2. attēlā. 5.3. Kumulatīvā pozitīvā augstuma pieauguma aprēķināšana 5.3.1. Vienotas telpiskās izšķirtspējas izveide Momentāno attālumu di aprēķina, transportlīdzekļa momentāno ātrumu (km/h) dalot ar 3,6 (1. tabulas 7. sleja). Pārrēķinot absolūtā augstuma datus nolūkā iegūt vienotu telpisko izšķirtspēju 1 m, iegūst atsevišķos ceļa punktus d (2. tabulas 1. sleja) un to attiecīgās absolūtā augstuma vērtības hint(d) (2. tabulas 7. sleja). Katra atsevišķā ceļa punkta d absolūto augstumu aprēķina, interpolējot izmērīto momentāno absolūto augstumu hcorr :
5.3.2. Datu papildizlīdzināšana 2. tabulā pirmais un pēdējais atsevišķais ceļa punkts ir: attiecīgi d a = 0 m un d e = 799 m. Katra atsevišķā ceļa punkta absolūtā augstuma datus izlīdzina, izmantojot divpakāpju procedūru. Pirmā izlīdzināšana:
kas izvēlēta, lai demonstrētu izlīdzināšanu d ≤ 200 m;
kas izvēlēta, lai demonstrētu izlīdzināšanu 200 m < d < (599 m);
kas izvēlēta, lai demonstrētu izlīdzināšanu d ≥ (599 m). Izlīdzināto un interpolēto absolūto augstumu aprēķina šādi: h int,sm,1(0) = hint (0) + road grade,1(0) = 120,3 + 0,0033 ≈ 120,3033 m h int,sm,1(799) = h int,sm,1(798) + road grade,1(799) = 121,2550 – 0,0220 = 121,2330 m Otrā izlīdzināšana:
kas izvēlēta, lai demonstrētu izlīdzināšanu d ≤ 200 m;
kas izvēlēta, lai demonstrētu izlīdzināšanu 200 m < d < (599);
kas izvēlēta, lai demonstrētu izlīdzināšanu d ≥ (599 m). 5.3.3. Galīgā rezultāta aprēķināšana Brauciena kumulatīvo pozitīvo augstuma pieaugumu aprēķina, iekļaujot visus pozitīvos interpolētos un izlīdzinātos ceļa slīpumus, t. i., roadgrade,2(d). Konkrētajā piemērā kopējais veiktais attālums ir dtot = 139,7 km un visi pozitīvie interpolētie un izlīdzinātie ceļu slīpumi – 516 m. Tāpēc iegūts pozitīvs kumulatīvais augstuma pieaugums 516 × 100/139,7 = 370 m/100 km 1. tabula Transportlīdzekļa momentāno absolūtā augstuma datu korekcija
2. tabula Ceļa slīpuma aprēķins
2. attēls Datu verifikācijas un korekcijas ietekme – ar GPS mērījumiem iegūtā absolūtā augstuma līkne hGPS (t), ar topogrāfisko karti iegūtā absolūtā augstuma līkne hmap(t), pēc datu kvalitātes pārbaudes un pamatverifikācijas iegūtā absolūtā augstuma līkne h(t) un 1. tabulā sniegto datu korekcijas līkne hcorr(t) 3. attēls Koriģētās absolūtā augstuma līknes hcorr(t) un izlīdzinātā un interpolētā absolūtā augstuma hint,sm,1 salīdzinājums 2. tabula Pozitīvā augstuma pieauguma aprēķināšana
|
(1) CO emisijas mēra un reģistrē RDE testos.
(2) CO emisijas mēra un reģistrē RDE testos.