52011DC0220

[pic] | EIROPAS KOMISIJA |

Briselē, 20.4.2011

COM(2011) 220 galīgā redakcija

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Programmas “Jaunatne darbībā” starpposma novērtējums

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Programmas “Jaunatne darbībā” starpposma novērtējums

IEVADS

Programma “Jaunatne darbībā”, kuras mērķis ir Eiropas Savienībā attīstīt sadarbību jaunatnes jomā, aptver 2007.–2013. gadu. Saskaņā ar 15. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Lēmumā Nr. 1719/2006/EK, ar ko izveido programmu[1], “Komisija iesniedz (..) starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un programmas izpildes kvalitātes un kvantitātes aspektiem”.

Tas ir šā ziņojuma temats, kura pamatā ir neatkarīgs, ārējs novērtējums un programmā “Jaunatne darbībā” iesaistīto valstu ziņojumi Komisijai par programmas īstenošanu.

Novērtējums ir pieejams tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/evalreports .

PROGRAMMAS MĒRĶI

Kopš 2007. gada programma “Jaunatne darbībā” ir:

- nodrošinājusi jauniešiem neformālās izglītības iespējas, lai uzlabotu viņu prasmes un iemaņas (nodarbināmību), kā arī veicinātu viņu pilsonisko aktivitāti (līdzdalību),

- nodrošinājusi jaunatnes organizācijām un jaunatnes darbiniekiem apmācības un sadarbības iespējas, lai Eiropā uzlabotu jaunatnes darba profesionālismu un Eiropas dimensiju.

Iepriekš minētais izriet no programmas “Jaunatne darbībā” vispārējiem mērķiem, proti:

1. “veicināt jauniešu aktīvu pilsonisko apziņu un jo īpaši Eiropas pilsonisko apziņu;

2. attīstīt vienotību un sekmēt iecietību jauniešu vidū, īpaši, lai veicinātu sociālo saliedētību Eiropas Savienībā;

3. veicināt dažādu valstu jauniešu savstarpējo izpratni;

4. sniegt ieguldījumu jauniešu pasākumu atbalsta sistēmu kvalitātes uzlabošanā un jaunatnes jomā iesaistīto pilsoniskās sabiedrības organizāciju kapacitātes celšanā;

5. veicināt Eiropas līmeņa sadarbību jaunatnes jomā”,

kas “papildina mērķus citās Kopienas darbības jomās, jo īpaši mūžizglītības jomā, tostarp profesionālās apmācības, neformālās un ikdienējās mācīšanās jomā, kā arī citās jomās, piemēram, kultūrā, sportā un nodarbinātībā”.

SVARĪGĀKIE SKAITĻI

Galvenie programmas “Jaunatne darbībā” kvantitatīvie rezultāti par trim gadiem, t. i., par 2007.–2009. gadu (sk. pielikumu), ir šādi:

- programmā “Jaunatne darbībā” ir piedalījušies vairāk nekā 380 000 personu (278 000 jauniešu un 102 000 jaunatnes darbinieku);

- no iesniegtajiem 42 700 projektiem finansējums piešķirts 21 800 projektiem (iesniegto projektu skaits no 2007. līdz 2008. gadam pieaudzis par 14 % un no 2008. līdz 2009. gadam − par 18 %); finansēto projektu daļa sarukusi no 52 % 2007. gadā līdz 43 % 2009. gadā;

- programmā “Jaunatne darbībā” ik gadu ir iesaistīti aptuveni 20 000 partneru (jaunatnes organizācijas, jauniešu neformālās grupas, valsts iestādes u. c.), gadu no gada uzrādot — saskaņā ar 2009. gadā veiktās analīzes datiem — būtisku atjaunošanās koeficientu (tikai 28 % no atbalsta saņēmējiem 2009. gadā bija programmas “Jaunatne darbībā” atbalsta saņēmēji jau 2008. gadā).

Darbības līdzekļi, kas piešķirti programmai “Jaunatne darbībā” no 2007. gada līdz 2009. gadam, palielinājās līdz EUR 405,4 miljoniem (EUR 360,9 miljoni no ikgada EUR27 budžeta un EUR 44,5 miljoni, kas atbilst papildus piešķirtajiem līdzekļiem, tostarp EBTA/EEZ valstu un kandidātvalstu iemaksām) un ir pilnīgi izmantoti.

Ņemot vērā projektu lielo skaitu un vajadzību atrasties atbalsta saņēmēju tiešā tuvumā, programmu “Jaunatne darbībā” pārsvarā (81 % no budžeta) pārvalda decentralizēti ar iesaistītajās valstīs izveidoto valsts aģentūru starpniecību. Astoņu valstu aģentūras ne tikai pilda savus uzdevumus valsts līmenī, bet arī veido SALTO ( Support, Advanced Learning and Training Opportunities — atbalsts, progresīva apmācība un mācību iespējas) — resursu centrus, kas nodrošina atbalstu visām valsts aģentūrām, izveidojot īpašas ģeogrāfiskās vai tematiskās kompetences vietas. Ar programmas “Jaunatne darbībā” palīdzību atbalsta arī centrus, kas sniedz informāciju par jauniešiem piedāvātajām Eiropas mēroga iespējām ( Eurodesk tīkls).

Atsevišķas programmas “Jaunatne darbībā” daļas, kurās ir nepieciešama centralizēta pieeja Eiropas līmenī, tiek pārvaldītas ar Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūras ( EACEA ) starpniecību.

NOVĒRTĒJUMS

Procedūra

Šis starpposma novērtējums ir balstīts uz:

- dalībvalstu un citu iesaistīto valstu novērtējuma ziņojumiem (valstu ziņojumiem);

- ziņojumu, ko sagatavo neatkarīgs ārējais vērtētājs, kurš izmanto ne tikai sava pētījuma rezultātus, bet arī minētos valstu ziņojumus un Komisijas organizētās pastāvīgās uzraudzības rezultātus. Šo neatkarīgo novērtējumu veica ECORYS , pamatojoties uz pamatlīgumu, kas 2006. gadā noslēgts ar Komisiju pēc uzaicinājuma piedalīties konkursā.

Neatkarīgajā novērtējumā izmantotā pieeja tika balstīta uz šādiem pasākumiem:

- dokumentu izpēte;

- pārrunas (jo īpaši ar atbalsta saņēmējiem, valstu iestādēm un valstu aģentūrām);

- jauniešu grupu diskusijas;

- Komisijas 2010. gada janvārī uzsāktā apsekojuma[2] rezultātu izmantošana, kurā bija iesaistīti 4 550 dalībnieku (jauniešu, jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizāciju) un kura mērķis bija noteikt programmas “Jaunatne darbībā” ietekmi, ņemot vērā tās mācību rezultātus un gados jauno dalībnieku pilsonisko aktivitāti;

- ECORYS 2010. gada jūnijā uzsāktā tiešsaistes aptauja, kas veikta 3 920 jauno dalībnieku vidū;

- tiešsaistes aptauja, kas veikta 2 000 programmā neiesaistīto jauniešu vidū (kontroles grupa);

- valstu ziņojumi.

Vērtētāju secinājumi

Vērtētāji ir nonākuši pie ļoti pozitīviem secinājumiem attiecībā uz vairākiem aspektiem, kas skar programmas “Jaunatne darbībā” atbilstību, papildināmību un pievienoto vērtību, kā arī tās efektivitāti un lietderību. Viņu vērtējumu lielā mērā apliecina attiecīgo valstu iestāžu ziņojumos izdarītie secinājumi.

Turklāt vērtētāji uzsver vairākus uzlabojumus salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu, kaut arī daži trūkumi vēl aizvien ir vērojami intervences loģikā, un programma “Jaunatne darbībā” joprojām ir sarežģīta.

Vērtētāji ir arī secinājuši, ka dalībnieku izteiktās apmierinātības ziņā programma “Jaunatne darbībā” līdzinās citām programmām. Vērtējot programmas “Jaunatne darbībā” dalībnieku apmierinātību, rezultāti ir ļoti pozitīvi, salīdzinot ar to programmā neiesaistīto jauniešu apmierinātības līmeni, kas iekļauti kontroles grupā un ir piedalījušies citu programmu finansētajos jaunatnes projektos.

Atbilstība, papildināmība un pievienotā vērtība

Programmā “Jaunatne darbībā” tiek risinātas problēmas, kas tika konstatētas tās pieņemšanas laikā (piemēram, zema līdzdalība sabiedrības dzīvē un nodarbināmība).Programmā iesaistītie jaunieši un citas ieinteresētās personas dažādās apakšprogrammas uzskata par atbilstošām. Saskaņā ar konstatētajām pašreizējām problēmām dažas ieinteresētās personas lūdz pievērst lielāku uzmanību nodarbināmības jautājumam; pamatojoties uz problēmas analīzi, šo faktoru varētu uzlabot, nevājinot līdzdalības mērķus un ņemot vērā pasākumu papildināmību ar citām programmām. Atbalsts jaunatnes darbiniekiem tiek uzskatīts par atbilstošu, jo tas uzlabo gan jaunatnes lietu darba kvalitāti un atpazīstamību, gan neformālās izglītības kvalitāti. Jaunatnes organizācijas uzskata programmu “Jaunatne darbībā” par atbilstošu, jo tā dod iespēju pārbaudīt inovatīvas pieejas un attīstīt šo organizāciju iespējas.

Programma “Jaunatne darbībā” labi iekļaujas plašākos ES jaunatnes politikas virzienos, kas definēti, veidojot programmu; tā arī lielā mērā papildina nesen pieņemtās stratēģijas, piemēram, Atjaunināto regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018)[3] un “Jaunatne kustībā”[4].

Ņemot vērā papildināmību, programma “Jaunatne darbībā” papildina Mūžizglītības programmu, pievēršot uzmanību neformālajai izglītībai un izvirzot mērķus jaunatnes darbiniekiem, kas atbalsta jauniešus. Turklāt, lai gan programmas “Jaunatne darbībā” darbības joma atšķiras, jo atšķiras neformālās izglītības virziens un mērķa grupa ir jaunatne, tās mērķi ir saistīti ar programmām “Eiropa pilsoņiem” un “Kultūra”. Vēl viena šīs programmas īpaša iezīme salīdzinājumā ar citām programmām ir tas, ka tajā īpaša uzmanība pievērsta jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanai.

Programmai ir arī augsta papildināmības pakāpe attiecībā uz valstu programmām. Programmā iesaistīto valstu situācija politikas un citu pieejamo programmu ziņā būtiski atšķiras. Dažās valstīs pastāv valsts līmeņa pasākumi, kurus var pielīdzināt programmas “Jaunatne darbībā” pasākumiem, jo īpaši tiem, kas atbalsta jaunatnes iniciatīvas un brīvprātīgo darbu. Citā valstu grupā programma “Jaunatne darbībā” galvenokārt ir papildu instruments, jo tai ir īpašs skatījums uz neformālo izglītību, tā pievēršas zināšanu un pieredzes apmaiņai iesaistīto valstu vidū, piedāvā starpvalstu iespējas un velta īpašu uzmanību pilsoniskajai sabiedrībai un sociālajai iekļaušanai. Trešajā valstu grupā nav izstrādāta gandrīz neviena jaunatnei paredzēta programma, un ar programmu “Jaunatne darbībā” šajās valstīs tiek kompensēts finansējuma trūkums šai mērķa grupai.

Pievienotās vērtības ziņā galvenais programmas “Jaunatne darbībā” ieguldījums ir tas, ka programma veicina starptautisko sadarbību jaunatnes jomā. Turklāt pozitīvi ir novērtēti daži aspekti, piemēram, neformālās izglītības joma, jaunatnes aktīva līdzdalība, iespējas vairāk uzzināt par Eiropu, kā arī tas, ka jaunieši ar ierobežotām iespējām ir īpaša mērķa grupa. Attiecībā uz jaunatnes organizācijām un jaunatnes darbiniekiem kā pievienotā vērtība tiek uzsvērta starptautiskā pieredzes apmaiņa, starpkultūru un starptautiskā izglītība, kā arī sadarbības tīkla veidošanas un apmācības iespējas. Paši jaunieši kā svarīgus programmas “Jaunatne darbībā” pievienotās vērtības aspektus uzsver sadarbības aspektu, starptautisko elementu un pasākumu plašo izvēli.

Pieredzes apmaiņa un sadarbība ir vieni no vērtīgākajiem programmas “Jaunatne darbībā” elementiem, ko ar valsts vai reģionālās programmas starpniecību nav viegli sasniegt; tas pats sakāms par programmas “Jaunatne darbībā” mobilitātes mērķiem. Bieži vien uzskata, ka pasākumi, kurus var īstenot tikai vienā valstī (piemēram, projektu veids “Jauniešu iniciatīvas”), ir programmas “Jaunatne darbībā” pirmais posms un ka tiem ir zems līdzdalības slieksnis — tas jo īpaši ir taisnība attiecībā uz jauniešiem ar ierobežotām iespējām; tāpēc pievienoto vērtību drīzāk var konstatēt starptautiskajā apmaiņā.

Efektivitāte

Programma “Jaunatne darbībā” efektīvi sasniedz ar jauniešiem saistītos mērķus, un tās sociālā ietekme pārsniedz neformālo izglītību. Lai gan visas apakšprogrammas būtiski veicina mērķu sasniegšanu, tomēr pastāv atšķirības, cik lielā mērā tas notiek katrā projektu veidā. Jauniešu apmaiņas jo īpaši veicina piederības sajūtu Eiropas Savienībai un līdzdalību demokrātiskā dzīvē; Eiropas Brīvprātīgo dienests sniedz lielu ieguldījumu nodarbināmības, personīgās izaugsmes, mobilitātes un valodu prasmes nodrošināšanā, bet jauniešu iniciatīvas sevišķi sekmē uzņēmējdarbības gara un radošuma izpaušanos. Youthpass sertifikāts (paredzēts, lai novērtētu mācību rezultātus, kas gūti, piedaloties programmā “Jaunatne darbībā”) ir noderīgs instruments iespēju uzlabošanai darba tirgū.

Izmantojot atbalstītos projektus, programmā “Jaunatne darbībā” efektīvi tiek iesaistīti jaunieši ar ierobežotām iespējām. Lai sasniegtu šo mērķa grupu, tiek organizēti citi pasākumi ar lielāku ietekmi, piemēram, apmācība un informācijas sniegšana par iekļaušanas iespējām. Taču šo mazāk nodrošināto jauniešu iekļaušanu būtu iespējams palielināt, rosinot jaunatnes organizācijas vēl vairāk pievērsties šai grupai.

Lielākā daļa jaunatnes organizāciju norāda uz programmas “Jaunatne darbībā” pozitīvo ieguldījumu, attīstot jauniešu pasākumu atbalsta sistēmu kvalitāti un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas, kā arī veicinot Eiropas sadarbību jaunatnes jomā. Vairums jaunatnes organizāciju un jaunatnes darbinieku ir iesaistīti paraugprakses apmaiņā un sadarbības tīklu veidošanā. Augstu tiek vērtēta starptautiskā dimensija, kā arī gūtas zināšanas par neformālo izglītību darbā ar jauniešiem. Tāpēc pārsvarā tiek ziņots, ka jaunatnes darba kvalitāte ir uzlabojusies.

Programmas “Jaunatne darbībā” ietekme uz valstu tiesību aktiem ir ierobežota. Programmas ietekme uz valstu jaunatnes politiku un praksi ir daudzsološāka — daļēji tādēļ, ka valstu aģentūras aizvien vairāk iesaistās politikas veidošanā.

Vairāk nekā trešdaļa jauniešu ir dzirdējuši par programmu “Jaunatne darbībā” vai tās apakšprogrammām[5]. Tajā pašā laikā programmas “Jaunatne darbībā” dalībnieki un programmā neiesaistītie jaunieši uzskata, ka programma nav pārāk atpazīstama vai pietiekami plaši popularizēta, un tas nozīmē, ka vēl ir veicami uzlabojumi.

Programmai “Jaunatne darbībā” ir ilgtspējīga ietekme uz dalībniekiem un jaunatnes darbiniekiem, ņemot vērā viņu līdzdalību pasākumos pēc programmas “Jaunatne darbībā”, uz NVO tālāko darbu un lielāku turpmāko mobilitāti. Ilgtspēja organizāciju partnerības un sadarbības tīklu ziņā ir mainīga, taču noturīgāka tā ir attiecībā uz jauniešu sadarbības tīkliem.

Programmai “Jaunatne darbībā” ir būtiska nozīme, ņemot vērā tās atbalstīto pasākumu veida ilgtspējību. Ja nebūtu programmas “Jaunatne darbībā”, šādi pasākumi, iespējams, netiktu finansiāli atbalstīti no citiem avotiem. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ieinteresētajām personām lielākoties nav pieejas papildu budžetam. Līdz ar to iespējas palielināt līdzfinansējuma apjomu ir ierobežotas. Tomēr, ja iespējams, līdzfinansējums ir jāpieprasa, jo tas stimulē atbildību un rada papildu finansējuma avotus.

Lietderība

Programmā “Jaunatne darbībā” ir augsts finansējuma apgūšanas līmenis, pateicoties lielai ieinteresēto personu interesei.

Kaut arī programmas “Jaunatne darbībā” pārvaldības izmaksas kopumā ir izrādījušās salīdzinoši augstas, tas ir pamatojams ar tādu jaunatnes organizāciju līdzdalību, kas projektus iesniedz pirmo reizi un bieži vien ir nepieredzējušas vietēja līmeņa organizācijas. Valstu aģentūras ir izstrādājušas augsta līmeņa atbalstošu pieeju, kas būtiski palielina arī šo organizāciju iespējas. Turklāt, tā kā uzsvars tiek likts uz nelieliem projektiem, tiek iesniegts samērā daudz projektu, kuri ir jāatlasa, ar kuriem jānoslēdz līgums un kuri jāuzrauga. Visbeidzot, lai projektu iesniegšanas iespēju būtu vairāk un lai programmas virzība būtu raitāka, gadā ir paredzētas piecas projektu iesniegšanas kārtas. Līdz ar to pārvaldības resursi ir vajadzīgi, lai atbalstītu programmas “Jaunatne darbībā” prioritātes un veidotu programmas mērķiem atbilstošu kapacitāti.

Budžets ir atbilstoši sadalīts, un valstu aģentūras var darboties samērā elastīgi, lai mainītu budžeta sadalījumu starp projektu veidiem, pielāgojot to reālajām vajadzībām. Kopumā valstu aģentūras uzskata, ka tām ir pietiekami daudz darbinieku, lai veiktu savus uzdevumus, no kuriem daži tiek uzskatīti par salīdzinoši lielu administratīvo slogu, kaut gan lielākā daļa valstu aģentūru vēlētos veikt pat vairāk darba. Uzlabojot dažus instrumentus, piemēram, uzraudzības instrumentu YouthLink , iespējams, varētu šo slogu samazināt.

Projektu iesniegšanas procesā nav būtisku problēmu saistībā ar atlases procedūrām un informāciju par projektu iesniegšanas vietu (centralizētā vai decentralizētā līmenī). Ņemot vērā pieejamos projektu budžetus, pieteikuma veidlapu aizpildīšana un ziņojumu sniegšana parasti tiek uzskatīta par lielu administratīvo slogu. Ir izteikts aicinājums turpināt procesa vienkāršošanu, lietot mazāk žargona un nodrošināt elektroniskos pieteikumu un ziņojumu iesniegšanas instrumentus.

Kopumā uzdevumu sadalījums starp valstu aģentūrām un izpildaģentūru ( EACEA ) ir skaidrs, tostarp gadījumos, kad kāda apakšprogramma tiek īstenota abos līmeņos. Tomēr varētu būt lietderīgi turpināt decentralizāciju. Joprojām ir vēlams centralizēti īstenot a) projektus, kuru budžets ir pārāk mazs, lai tos varētu lietderīgi īstenot decentralizētā līmenī, un b) projektus, kuros ir iesaistītas ieinteresētās personas / atbalsta saņēmēji ES līmenī.

Pārvaldības instrumenti ir būtiski uzlaboti salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu. Uzraudzība ir balstīta uz rādītājiem, un ir izstrādāti daudzi standarta formāti. Turklāt atbalsta saņēmēji ir ļoti apmierināti ar struktūrvienībām, kas īsteno programmu “Jaunatne darbībā”.

Programmas “Jaunatne darbībā” kopējā ietekme

Gan valstu novērtējumos, gan šajā sakarā Eiropas līmenī veiktajā novērtējumā ir vērojama būtiska viedokļu sakritība, īpaši attiecībā uz programmas “Jaunatne darbībā” ietekmi.

Tiek uzskatīts, ka līdzdalība programmā “Jaunatne darbībā” sniedz būtisku izglītības pieredzi: “[Programma “Jaunatne darbībā”] dod nozīmīgu ieguldījumu neformālās izglītības veicināšanā, kā arī pamatprasmju sekmēšanā un attīstīšanā. Turklāt (..) programma “Jaunatne darbībā” palīdz nošķirt neformālo izglītību kā atsevišķu prasmju apguves jomu.” (Vācija) “[Šī programma] spēj ietekmēt un mainīt atbalsta saņēmēju dzīvi, kā arī nodrošināt labāku izglītību un darba iespējas.” (Apvienotā Karaliste)

Šī neformālas izglītības mācību pieredze var izveidot saikni ar oficiālo izglītību un apmācību: “Programma “Jaunatne darbībā” sniedz dalībniekiem iespējas, kuras viņi nevarētu rast oficiālo izglītības iestāžu sistēmā. Šīs papildu iespējas palielina arī to dalībnieku vēlmi, kas oficiālās izglītības sistēmā nav bijuši sekmīgi, turpināt mācības vai atgriezties oficiālās izglītības nozarē. Tāpēc šķiet, ka dažām no “grūti sasniedzamajām” grupām piedalīšanās programmas “Jaunatne darbībā” pasākumos varētu atvieglot mācības, tādējādi palīdzot sasniegt valsts noteikto prioritāti — 95 % jauniešu grupu, kas ieguvuši vidējo izglītību.” (Dānija) “Plašāka sociāla ietekme un blakusiedarbības ir tādas, ka [programma “Jaunatne darbībā”] stimulē inovāciju un palielina jauniešu motivāciju mācīties.” (Nīderlande)

Attiecībā uz līdzdalību un aktīvu pilsoniskumu: “No Eiropas jaunatnes politikas viedokļa programma “Jaunatne darbībā” ir svarīgs izglītības instruments, lai veicinātu interesi par Eiropas sociālo un politisko realitāti un pilsoniskumu, pamatojoties uz Eiropas vērtībām.” (Rumānija) “Pasākumi (..) ir paredzēti, lai uzlabotu jauniešu viedokli par ES. (..) Programma “Jaunatne darbībā” lielā mērā uzlabo dalībnieku sociālo izpratni, kā arī viņu atbildības sajūtu un briedumu.” (Dānija)

Valstu ziņojumos tiek norādīts uz programmas “Jaunatne darbībā” atvērtību attiecībā uz jauniešiem ar ierobežotām iespējām: “Jaunieši bezdarbnieki (..) ir saņēmuši mērķtiecīgus piedāvājumus. Ir izveidojusies sadarbība arī ar Igaunijas Bezdarba apdrošināšanas fondu.” (Igaunija) “Daudziem iesaistītajiem jauniešiem šī ir pirmā reize, kad viņi ir ne vien ārpus Zviedrijas, bet arī ārpus sava dzimtā reģiona.” (Zviedrija)

Tiek uzskatīts, ka programmai “Jaunatne darbībā” ir liela ietekme uz jaunatnes darba profesionalizāciju: “Programmā “Jaunatne darbībā” ir ietverts spēcīgs izglītības aspekts, kas nepārtraukti rada jaunus, kompetentus darītājus valstu un Eiropas jaunatnes politikā. Programmas “Jaunatne darbībā” nodrošinātā apmācība ir augstas kvalitātes, vērsta uz īpašiem mērķiem un aktuāla.” (Somija) “Saistībā ar partneriem programmas “Jaunatne darbībā” pievienotā vērtība ir tāda, ka partneri, no vienas puses, (tālāk) apmāca savus darbiniekus, informējot tos par darba aktualitātēm un metodēm starptautiskajā jaunatnes jomā, un, no otras puses, izveido un attīsta sadarbības tīkla struktūras un paplašina savu piedāvājumu profilu.” (Vācija) “Paplašinot programmas “Jaunatne darbībā” pieejamību, ir izdevies piesaistīt jaunas organizācijas, kā arī to jauniešu kategorijas, kam ir ierobežota piekļuve parastajām izglītības programmām.” (Rumānija) “Maz ticams, ka projekts turpināsies, ja tiks pārtraukta tā finansēšana, jo Nīderlandes valdība nepiešķirs finansējumu tā aizstāšanai, bet lielākā daļa atbalsta saņēmēju norāda, ka bez finansējuma viņi šo projektu nebūtu sākuši. Projektu rezultātu izplatīšana un izmantošana tiek veikta labi.” (Nīderlande)

Valstu ziņojumos tiek norādīts uz programmas “Jaunatne darbībā” plašāku sistēmisko ietekmi: “Programma “Jaunatne darbībā” ir radījusi ievērojamu pievienoto vērtību valsts līmenī. Ar šīs programmas palīdzību izglītības jomā ir ieviests neformālās izglītības jēdziens. (..) Turklāt (..) Turcijā šī programma sniedz būtisku ieguldījumu jaunatnes politikas izstrādē.” (Turcija) “Jaunais Jaunatnes darba likums, kas stājās spēkā 2010. gada 1. septembrī, zināmā mērā ir balstīts uz pieredzi, kas gūta programmas “Jaunatne darbībā” īstenošanas laikā, piemēram, likumā ir uzsvērts ikdienējās un neformālās izglītības aspekts darbā ar jaunatni.” (Igaunija) “Neformālā izglītība ir galvenais programmas “Jaunatne darbībā” elements, kas ir nozīmīgs līdzeklis, lai uzlabotu pāreju no jauniešu studijām uz darba dzīvi. Šī programma ir cieši saistīta ar valsts prioritātēm, un tai ir svarīga loma šo prioritāšu atbalstīšanā. Starp valsts sasniegumiem, kurus ir ietekmējusi programma “Jaunatne darbībā, var minēt tādu valsts programmu pieņemšanu kā “ Service volontaire d'orientation ” (..), kam iedvesmas avots ir bijis Eiropas Brīvprātīgo dienests.” (Luksemburga)

Par programmas “Jaunatne darbībā” svarīgumu valstu mērogā liecina daudzi turpmāk minētie piemēri: “Programmai “Jaunatne darbībā” ir īpaša loma, jo valsts līmenī nav izstrādāta saskaņota jaunatnes politika, kuru īstenotu valsts. Tas ļauj Polijā īstenot Eiropas [jaunatnes] politiku valsts līmenī, piešķirot valsts aģentūrai būtisku lomu šajā jomā. (..) [Programma] ir nopietnākais instruments, ko Polijā izmanto neformālās izglītības veicināšanai un īstenošanai. (..) Atsevišķās jomās (daudzpusējā apmaiņā, jo īpaši ar trešām valstīm) [tā] ir labākā programma. (..) [Tā] piedāvā plašas attīstības iespējas jaunatnes organizācijām gan attiecībā uz iespējām izmantot līdzfinansējumu, gan attiecībā uz darbinieku personīgo izaugsmi.” (Polija). “Dažādie pasākumi un darbības veidi nodrošina mērķa grupas ar dažādām iespējām, kas nav pieejamas valsts sistēmā.” (Dānija) “Programma “Jaunatne darbībā” nodrošina vairākas iespējas, kas netiek piedāvātas nekur citur — piemēram, unikālā Eiropas Brīvprātīgo dienesta koncepcija vai to jauniešu vietējās iniciatīvas atbalsts, kas pirmo reizi iepazīstas ar projektu vadību.” (Čehija) “Programma “Jaunatne darbībā” atbalsta pasākumus, kuriem nav pieejams gandrīz nekāds cits finansējums.” (Beļģija, Nīderlande) “Programma “Jaunatne darbībā” [atbalsta] jaunatnes nozari Maltā, ļaujot jaunatnes organizācijām rīkot pasākumus, kuri bez programmas atbalsta nebūtu iespējami.” (Malta)

GALVENIE IETEIKUMI UN KOMISIJAS PIEZĪMES

Vērtētāji ir izstrādājuši vairākus ieteikumus, kas veido vērtīgu atgriezenisko saiti un dod vielu pārdomām gan attiecībā uz pašreizējās programmas “Jaunatne darbībā” īstenošanu, gan attiecībā uz turpmākās programmas konceptuālo izpildi. Galvenie ieteikumi, tostarp norāde par to, kā Komisija plāno uz tiem reaģēt, ir izcelti (kursīvā) turpmāk tekstā.

Uzlabot turpmākās programmas loģisko pamatu

Lai arī programma “Jaunatne darbībā”, salīdzinot ar iepriekšējo programmu, ir uzlabota, pie tās intervences loģikas vēl ir jāstrādā.

Lai turpmāko programmu varētu racionalizēt un vienkāršot, palielināt tās saprotamību un pārredzamību, kā arī panākt, lai tās rezultāti būtu vieglāk nosakāmi, Komisija plāno samazināt tajā ierosināto apakšprogrammu skaitu.

Apsvērt iespēju pievērst lielāku uzmanību nodarbināmībai

Jaunajās stratēģijās, uz kurām balstītas turpmākās programmas, ir ierosināts pievērst lielāku uzmanību nodarbināmības jautājumam. Tomēr tas jāpanāk, neaizmirstot līdzdalības un pilsoniskās sabiedrības mērķus.

Saistībā ar stratēģijām “Jaunatne kustībā” un “Eiropa 2020” Komisija plāno pievērst lielāku uzmanību pasākumiem, kas jauniešiem tiek piedāvāti saistībā ar viņu mācību virzienu, lai pēc iespējas efektīvāk palīdzētu viņiem apgūt prasmes un iemaņas, izmantojot šādus neformālus pasākumus.

Saglabāt gan atbalstu jaunatnes organizācijām un jaunatnes darbiniekiem, gan tiešo finansējumu jauniešiem

Jaunatnes darba iespēju stiprināšana veicina kvalitātes paaugstināšanos, taču jauniešu līdzdalībai neformālās izglītības pasākumos joprojām ir vajadzīgs finansējums. Pašreizējās proporcijas ir atbilstošas, un lielāks atbalsts jaunatnes organizācijām un jaunatnes darbiniekiem, samazinot jauniešiem paredzēto finansējumu, nav vēlams, jo nav daudz citu resursu, kas nodrošinātu jauniešu līdzdalību tādos pasākumos kā programmas “Jaunatne darbībā” pasākumi.

Komisija piekrīt viedoklim, ka turpmākajā programmā ir jāturpina pievērsties pašiem jauniešiem, ņemot vērā pasākumu efektivitāti un to, ka atsevišķās valstīs viņiem tiek piedāvātas tikai starpvalstu iespējas. No otras puses, ir jāapsver, cik plašu ietekmi var sasniegt, uzlabojot atbalstu darbam ar jauniešiem. Turpmākajā programmā būs jāpanāk pareizais līdzsvars starp šiem diviem mērķiem.

Veikt plašāku Youthpass popularizēšanu

Lai palielinātu Youthpass nozīmi, pēc iespējas vairāk jāizmanto popularizēšanas un informētības palielināšanas pasākumi.

Youthpass pirmo reizi ieviesa 2007. gadā, un sākumā to piemēroja tikai dažām programmas “Jaunatne darbībā” apakšprogrammām. Tagad Komisija plāno to popularizēt daudz plašāk.

Vairāk popularizēt un skaidrāk definēt finansējumu jauniešiem ar ierobežotām iespējām

Jauniešiem ar ierobežotām iespējām paredzētās papildu finansējuma iespējas varētu būt labāk popularizētas un definētas.

Nosakot turpmākās finansēšanas noteikumus, Komisija plāno ņemt šo ieteikumu vērā.

Uzlabot jaunatnes iesaistīšanu ar papildu komunikācijas stratēģiju palīdzību

Šķiet, ka jaunatnes organizācijas un jaunatnes darbinieki ir pietiekami labi informēti par programmu. Līdz ar to programmas “Jaunatne darbībā” atpazīstamība un popularitāte ir jāveicina, izmantojot papildu kanālus, lai aptvertu pēc iespējas plašāku cilvēku grupu. Tika ierosināts veikt programmas popularizēšanu skolās, efektīvāk izmantot internetu (ievietojot informāciju, kas labāk atbilst jauniešu interesēm) un izmantot sociālos plašsaziņas līdzekļus.

Komisija plāno ņemt vērā šo ieteikumu abos aspektos: gan attiecībā uz finansēto projektu rezultātu labāku izplatīšanu un izmantošanu (jo īpaši izmantojot platformu, kas izglītības un kultūras jomā paredzēta dažādu Eiropas programmu rezultātu demonstrēšanai), gan attiecībā uz programmas “Jaunatne darbībā” atpazīstamības uzlabošanu (iespējams, izmantojot jaunu sociālo plašsaziņas līdzekli).

Apsvērt pasākumus administratīvā sloga mazināšanai

Tādu samērā nelielu projektu finansēšana, kuros ir iesaistītas vietēja līmeņa organizācijas, ir programmas “Jaunatne darbībā” skaidra izvēle atbilstīgi tās juridiskajam pamatam un, no vienas puses, tā palīdz iespēju veidošanā, bet, no otras puses, ir saistīta ar salīdzinoši lielu administratīvo slogu un pārvaldības izmaksām. Ir ieteicams veikt izpēti par to, vai šo administratīvo slogu un pārvaldes izmaksas var samazināt, īstenojot dažus efektivitātes paaugstināšanas pasākumus.

Lai turpmākās programmas īstenošanu padarītu ne tikai saprotamāku atbalsta saņēmējiem, bet arī ekonomiskāku attiecībā uz īstenotāju iestāžu administratīvajiem resursiem, tā ir jāvienkāršo dažādos veidos (piemēram, racionalizējot ierosinātos pasākumus, panākot optimālu līdzsvaru starp kontroles izmaksām un ieguvumiem, veicinot vienkāršotu vienotas likmes finansējuma veidlapu izmantošanu). Daži pasākumi būs jāievieš jau pašreizējās programmas ietvaros.

Uzlabot uzraudzības sistēmu

Būtu lietderīgi pārveidot uzraudzības sistēmu par plašāku pārvaldības instrumentu.

Komisija jau ir uzsākusi procesu, kura mērķis ir noteikt turpmākajai programmai piemērotāku pārvaldības un uzraudzības sistēmu. Šajā procesā ir iesaistīta programmas lietotāju grupa, tostarp valstu aģentūru pārstāvji.

KOMISIJAS SECINĀJUMI

Pozitīvais vērtējums, kas izriet no šā starpposma novērtējuma, apstiprina 2010. gadā starp dažādām programmas “Jaunatne darbībā” atbalsta saņēmēju kategorijām uzsāktā uzraudzības apsekojuma rezultātus, kur cita starpā tika konstatēts, ka:

- 77 % programmā iesaistīto jauniešu ir iemācījušies labāk apzināt iespējas savai personīgajai vai profesionālajai nākotnei, bet 66 % uzskata, ka projektā gūtās pieredzes dēļ ir palielinājušās viņu darba iespējas;

- 88 % jaunatnes darbinieku uzskata, ka ir ieguvuši prasmes un zināšanas, kuras viņi nevarētu iegūt valsts līmenī organizētos projektos;

- 92 % jaunatnes organizāciju uzskata, ka viedoklis — piedalīšanās programmas “Jaunatne darbībā” atbalstītā projektā ir palielinājusi viņu projektu vadības prasmes — ir “pilnīgi patiess” vai “lielā mērā patiess”.

Komisija plāno īstenot visus vērtētāju sniegtos ieteikumus, lai vēl vairāk uzlabotu efektivitāti un lietderību šai programmai, kas ik gadu saņem aizvien vairāk pieprasījumu pēc finansējuma. Pamatojoties uz dažiem no šiem ieteikumiem, tiks izstrādāts rīcības plāns ar mērķi uzlabot pašreizējās programmas pārvaldību, savukārt citi ieteikumi palīdzēs noteikt pasākumus, ko Eiropas līmenī piedāvāt jauniešiem pēc pašreizējās programmas “Jaunatne darbībā” beigām.

Pielikums

Programmas “Jaunatne darbībā” rezultāti (2007–2009)

Finanšu izlietojums (milj. EUR) | Izvēlēto projektu skaits | Dalībnieku skaits |

Jaunatne Eiropai |

1.1 | Jauniešu apmaiņa | 82,293 | 3947 | 123 286 |

1.2 | Atbalsts jauniešu iniciatīvām | 29,244 | 3970 | 40 396 |

1.3 | Demokrātiskās līdzdalības projekti | 21,315 | 301 | 22 647 |

Eiropas Brīvprātīgo dienests |

Eiropas Brīvprātīgo dienests | 128,023 | 6675 | 16 491 |

Jaunatne pasaulē |

3.1 | Sadarbība ar ES kaimiņvalstīm | 23,140 | 1511 | 40 807 |

3.2 | Sadarbība ar citām valstīm | 7,360 | 85 | - |

Jaunatnes atbalsta sistēmas |

4.1 | Atbalsts organizācijām, kas aktīvi darbojas jaunatnes jomā Eiropas līmenī | 8,965 | 275 | - |

4.2 | Atbalsts Eiropas Jaunatnes forumam | 6,855 | - | - |

4.3 | Jaunatnes darbā un jaunatnes organizācijās aktīvi iesaistīto personu apmācība un vienota informācijas tīkla izveide | 37,634 | 4630 | 88 313 |

4.4 | Projekti, kas veicina jauninājumus un kvalitāti | 2,314 | 28 | - |

4.5 | Informatīvie pasākumi jauniešiem un jaunatnes darbā un jaunatnes organizācijās aktīvi iesaistītajām personām | 2,448 | 37 | - |

4.6 | Partnerības projekti | 1,950 | 30 | 11 785 |

4.7 | Atbalsts programmas struktūrām | 39,552 | - | - |

4.8 | Programmas lietderības paaugstināšana | 1,311 | - | - |

Atbalsts Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā |

5.1 | Jauniešu un par jaunatnes politiku atbildīgo personu tikšanās | 10,363 | 283 | 37 432 |

5.2 | Atbalsts pasākumiem, lai uzlabotu izpratni un zināšanas par jaunatnes jomu | 0,134 | - | - |

5.3 | Sadarbība ar starptautiskajām organizācijām | 2,476 | - | - |

Kopā | 405,377 | 21 772 | 381 157 |

[1] OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.

[2] http://ec.europa.eu/youth/focus/focus1864_en.htm.

[3] OV C 311, 19.12.2009., 1. lpp.

[4] COM/2010/0477 galīgā redakcija, 15.9.2010.

[5] Apsekojums programmā neiesaistīto jauniešu vidū.